Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas trīsdesmit ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 8. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim šā gada 8. jūnija otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā lasījumā.

Komisija kopumā ir izskatījusi 271 priekšlikumu. Komisijas vārdā es likšu priekšā jūsu vērtējumam, lai apstiprinātu šos priekšlikumus.

1. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz augstskolu konsorciju. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 199. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 2. – deputāta Tutina priekšlikums, kas arī precīzi apraksta augstskolu konsorciju. Komisija arī ir izskatījusi, daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 199. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Nākamais - 3. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Arī par augstskolu konsorciju. Komisija to ir izskatījusi, daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 199. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam. (Pauze.)

Pucena kungs, mēs jūs neredzam un nedzirdam. (Pauze.)

Dosim vārdu nākamajam runātājam. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es tikko paskatījos Saeimas datubāzē, lai pārliecinātos, kad šis likumprojekts nonāca apritē Saeimā. Ir pagājis vairāk par gadu. 2020. gada 20. maijs ir datums, kad likumprojekts tika iesniegts Saeimā, un 21. maijs (gadu atpakaļ) ir datums, kad tas tika nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Tas liecina par to, ka komisija veselu gadu tiešām ir strādājusi ar šo likumprojektu, nevis tā, kā tas dažkārt Saeimā ir noticis, ka likumprojekts tiek nolikts atvilktnē. Darbs pie šī likumprojekta ir bijis ļoti intensīvs visos trijos lasījumos. Un jūs paši par to... paši to atceraties, jo mēs arī otrajā lasījumā vairākas dienas speciālās sēdēs skatījām vairāk par 300 iesniegtajiem priekšlikumiem. Šobrīd situācija ir tāda, ka mums ir trešais lasījums ar 271 priekšlikumu.

Par katru no tiem šeit varētu runāt, bet es runāšu par šo konkrēto. Es nepaspēju pieteikties... uz Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu, kurš ir visai tuvs tam, par ko ir runa 3. priekšlikumā, vienīgā atšķirība ir tā, ka mūsu priekšlikumā bija par vienu teikumu vairāk, kas nozīmē to, ka šajā konsorcija veidošanas posmā augstskolas juridiskais statuss nemainās.

Bet ne par to es gribēju galvenokārt runāt. Es gribēju runāt par to, ka tad, kad mēs skatījām šo likumprojektu otrajā lasījumā, situācija bija tāda, ka divas universitātes pēc būtības (runa ir par Liepājas Universitāti un Daugavpils Universitāti)... tām draudēja tas, ka tās varētu pazaudēt universitātes statusu - atbilstoši tiem kritērijiem, kādi zinātnes universitātēm bija izvirzīti. Nu un tad tika meklēts rezerves variants un kā rezerves variants tika piedāvāts šis variants ar konsorcijiem.

Piedāvājums toreiz nāca no tābrīža izglītības un zinātnes ministres. Ar laiku šis piedāvājums, tiesa, mainījās. Ja no sākuma tas bija domāts... šīm divām universitātēm... tas tika solīts kā tāds brīvprātīgs apvienošanās variants, tad ar katru, teiksim, laika brīdi, kas gāja uz priekšu, tas arvien vairāk un vairāk izskatījās pēc tādas piespiedu salikšanas kopīgi kolhoza veida sistēmā.

Tomēr regulējuma tam, kas ir konsorcijs, joprojām nebija, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība un arī citas Saeimas frakcijas un citi deputāti ir snieguši šos priekšlikumus par konsorciju. Realitāte ir tāda, ka šī konsorcija ideja praktiski ar tiem pašiem vārdiem, kā tas ir 1. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumā (tātad ar viena teikuma atšķirību, salīdzinot ar 3. priekšlikumu), šobrīd ir 199. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā. Tur tā vārdu secība ir savādāka, bet pēc būtības tas, kas ir pateikts šajos priekšlikumos, tas ir ielikts tur.

Kāpēc tas ir tālāk likumā, nevis šeit, pirmajos pantos? Tāpēc, ka 1. pants, likuma 1. pants, ar tā daļām - tās pēc būtības ir definīcijas, kas ir kas. Paklausot Juridiskā biroja ieteikumam, ņemot vērā to, ka šī konsorcija ideja likumā nav pārāk atstrādāta, nav pārāk daudzās vietās minēta... komisija lēma, ka pareizāk ir šo konsorcija iespējamību veidot nevis kā definīcijas punktu... bet veidot kā punktu par to, ja tāda iespēja tiek veidota... tātad tiek dota iespēja gan valsts, gan privātām, gan zinātniskām augstskolām, gan zinātniskām institūcijām, gan dažādām citām organizācijām apvienoties noteiktu mērķu sasniegšanai uz laiku (es uzsveru - uz laiku!), tātad nevis forever, bet uz laiku, tad šāda juridiskā forma Augstskolu likumā ir paredzēta.

Ņemot vērā to, ka pēc būtības mūsu priekšlikums ir atbalstīts, likumā saturiskā veidā iestrādāts 199. priekšlikumā, es aicinu par šo priekšlikumu atturēties, balsojumu nepieprasu. Un tātad ar to arī šobrīd savu runu beidzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam. (Pauze.)

Kolēģi, acīmredzot ir kādas tehniskas problēmas, kas nav atrisinātas. Ar Pucena kungu sazinās mūsu IT nodaļas pārstāvji, tātad tās tiek risinātas.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies, kolēģi.

Tātad 3. priekšlikumu, kuru ir iesnieguši deputāti Teirumnieks, Adamovičs, Kursīte, Jalinska, Tutins un Dūklavs, komisija ir daļēji atbalstījusi, un, kā jau Vucāna kungs skaidroja, tas ir iekļauts 199. priekšlikumā, kur precīzi ir aprakstīts konsorcijs. Tiešām līdzīga satura, līdzīgu pēc satura nozīmi. Bet attiecībā uz pantiem - tas attiecas uz 21. pantu, kura nosaukums ir “Augstskolas dibinātās iestādes, komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi”. Tā ka aicinu balsot “pret” vai atturēties balsojumā par šo priekšlikumu, ja ir prasīts balsojums.

Sēdes vadītāja. Paldies. Balsojums nav prasīts. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Paldies.

Nākamais ir 4. - deputātes Čakšas priekšlikums, kas jau precīzi apraksta, ko nozīmē stratēģiskā specializācija. Šo priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 8. un 20. komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 5. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Arī apraksta to, kas tad ir stratēģiskā specializācija, papildinot ar to, ka bez līdzšinējiem formulējumiem tiek noteikta arī misija. Šo priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 6. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz papildināt stratēģiskās specializācijas definīciju. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, šis Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums... Nu, šobrīd to pēc tās konstrukcijas, kuru Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, pēc būtības pārstrādājot uz trešo lasījumu... pārstrādājot likumprojektu, tātad tās redakcijas pantiem ir mainītas. Tiešā veidā šo priekšlikumu šobrīd ir ļoti grūti iebalsot kādā no komisijas atbalstītajiem pantiem. Bet par ko ir stāsts? Par to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mums arī bija diskusija.

Dažus mēnešus atpakaļ mēs skatījām administratīvi teritoriālo reformu, kuras gaitā vienojāmies, ka visdrīzāk... būs brīdis, kad Latvija nonāks arī līdz otrā līmeņa pašvaldībām. Runājot par otrā līmeņa pašvaldībām, visos tajos reģionos, kas ir ārpus galvaspilsētas reģiona, ļoti būtiski būs, lai tātad šīm otrā līmeņa pašvaldībām... lai to projektu un tās stratēģijas īstenošanai, kas tad viņiem... kas atbildīs viņu uzdevumiem, būtu savs metodiskais atbalsts.

Vismaz mūsu frakcija redz, ka... un ņemot vērā arī iepriekšējo pieredzi ar plānošanas reģioniem... Mūsu frakcija redz, ka tieši tās augstskolas, kuras ir izvietotas reģionos, varētu būt šo metodisko atbalstu sniedzošie centri, gan veicot atbilstošus pētījumus, gan daļēji gatavojot arī profesionālu personālu dažādu veidu pašvaldību institūcijām... un ne tikai.

Es ļoti cerēju, ka šī likumprojekta izskatīšanas gaitā uz trešo lasījumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija arī pieslēgsies, vismaz runājot par šo punktu, jo tieši viņu atbildībā ir tas, kādā veidā mums izdosies domāt tālāk par valsts policentrisku attīstību. Diemžēl šāda pieslēgšanās no ministrijas puses nenotika, līdz ar to arī šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu, kaut arī, kā es jau teicu, diskusijas par to bija. Es ļoti ceru, ka ar laiku mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies. Šobrīd Augstskolu likumam ir gana daudz dažādu atvērumu, un, ticiet man, tajā brīdī, kad mēs sāksim nopietni runāt par otrā līmeņa pašvaldībām, mēs bez šī jautājuma neiztiksim.

Kāpēc es runāju tieši saistībā ar šo priekšlikumu? Tāpēc, ka šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka ne tikai noteikta veida studiju programmas varētu iezīmēt to stratēģisko specializāciju, ar ko augstskolai jānodarbojas, bet ir arī noteikta misija, tai skaitā misija būt reģionā un kalpot par šo, teiksim, metodiskā atbalsta centru, zinātnisko pētījumu veikšanas centru reģiona interesēs. Tās ir tās funkcijas, kuras arī varētu būt saistītas ar tās vai citas augstskolas stratēģisko specializāciju. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies.

Šobrīd es balsojumu par šo priekšlikumu neprasu, jo, kā jau es teicu, tas izjauktu pilnībā to konstrukciju, pie kuras šobrīd ir nonākusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad balsojums netiek prasīts.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Ašeradens. Nē, paldies. Vucāna kungs ļoti korekti izteicās debatēs, un mums tiešām ir iespēja šo jautājumu risināt nākotnē, tāpēc ka šobrīd nav īsti skaidrs jautājums par otrā līmeņa pašvaldībām.

Tā, vai es drīkstu doties tālāk?

Sēdes vadītāja. Jā. Deputāti tātad piekrīt komisijas viedoklim.

A. Ašeradens. Paldies.

7. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz to, ka stratēģiskā specializācija tiek noteikta... nosaka Ministru kabinets sadarbībā ar augstskolu - kas attiecas uz valsts augstskolām. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Paldies.

8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka definīciju stratēģiskajai specializācijai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 10. - deputātes Indriksones priekšlikums. Nosaka augstskolu konsorcija definīciju. Daļēji atbalstīts un iekļauts 199. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 11. - deputātes Čakšas priekšlikums. Arī paredz augstskolu konsorcija definīciju. Daļēji atbalstīts un iekļauts 199. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 12. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Diemžēl ir iesniegts nepareizi - attiecībā uz nepareizo pantu, jo likumprojekta 3. pantam nav ceturtās daļas. Attiecīgi komisija nav atbalstījusi šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 13. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas līdzīgs priekšlikums. Arī nav atbalstīts, jo arī iesniegts kļūdaini - 3. pantam nav ceturtās daļas.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 14. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz to, ka tiek noteikts jauns augstskolas tips - lietišķo zinātņu universitāte. Atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi un kolēģes! Un arī attiecīgās komisijas vadītāja kungs! Nu, novērtēju to, ka komisija gada garumā tiešām ir pētījusi un pārrakstījusi Augstskolu likumu, cerot, ka būs arī cits likums tikpat ātri sagaidāms - ja ne gluži šajā sasaukumā, tad cerības ir uz nākamā sasaukuma lēmumu. Par to, protams, paldies. Nevarētu apgalvot, ka visas puses ir apmierinātas, un tomēr...

Šis priekšlikums ieviesa tādu jaunu, iespējams, tradīciju - uz trešo lasījumu iesniegt konceptuālus priekšlikumus, kas parasti, ja to dara opozīcija, tiek noraidīti ar vienu argumentu - ka uz trešo lasījumu šādus priekšlikumus nesniedz, bet - saprotot, ka, būvējot citu pieeju augstskolu sadalījumam, tas, protams, bija labs kompromisa piedāvājums. Es nebūt nerunāju “pret” šo priekšlikumu, bet gribu vienkārši vērst uzmanību, papildinot arī kolēģa Jāņa Vucāna teikto, ka Augstskolu likuma grozījumi, ja relatīvi ātri netaps jauns attiecīgs likums, tiks veikti arvien, arvien ātri, iespējams, parasti - steidzamības kārtībā, jo ar šo priekšlikumu netiek atrisināts būtisks jautājums, tas ir koledžu jautājums - nevis pirmā līmeņa īstenoto programmu jautājums, bet tieši koledžu kā institūciju jautājums. Jādomā, ka atlikšana uz septembri vai augustu... šajā gadā... arī dos, es ļoti ceru, pozitīvu atbildi, kas tad īsti ir koledžas, ne tikai programmu īstenošanas ziņā, kas nav problēma, bet institūcijas ziņā, iespējams, zināmā mērā cerot, ka negraus Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā uzbūvētu labu sistēmu, kas arī atrisina pirmā līmeņa speciālistu sagatavošanu, kas darba tirgū vēl joprojām ir viena no aktualitātēm, un to veicina arī darba devēju prasība.

Vēlreiz atkārtoju, ka neprasu balsojumu, nerunāju “pret” šo priekšlikumu, tieši pretēji - uzskatu, ka tas ir pirmais solis kompromisa veidošanā pie sistēmas, bet koledžu jautājumu... aicinu kolēģus brīvlaika laikā vai kā citādi paviesoties, ja tas ir iespējams, un papētīt šīs institūcijas darbības, lai to varētu atbalstīt jau, iespējams, nākamajā sesijā, kas sāksies septembrī, turpinot diskusijas par augstākās izglītības, nu, zināmā mērā pārmaiņām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, nu šis jau ir pants, kur mēs varam sākt diskutēt par to, vai šim gada garumā skatītajam likumam ir sava pievienotā vērtība vai nav.

Tātad pants, kurš skar augstskolu tipoloģiju. Kaut arī tātad, kā jūs redzat, šis, 14., priekšlikums ir tikai daļēji atbalstīts... nē, es atvainojos, ir atbalstīts, pilnībā atbalstīts un iekļauts nākamajā komisijas priekšlikumā, kur ir runa par stratēģiskajām specializācijām, bet pie viena tātad arī tajā nākamajā priekšlikumā ir minēti šie četri augstskolu tipi.

Kolēģe Evija Papule jau minēja, ka pēc būtības, ja mēs runājam nevis par augstskolām, bet par augstākās izglītības institūcijām, tad šobrīd tiešām nav atrisināts jautājums par tām augstākās izglītības institūcijām, kas ierindojas koledžu kategorijā. Runa ir gan par valsts dibinātajām koledžām, gan par privātajām koledžām. Šī jautājuma risināšana ir uzticēta Izglītības un zinātnes ministrijai, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija gaida piedāvājumu, kā to jautājumu vajadzētu risināt. Nav noslēpums, ka bija mērķis koledžas kā institūcijas vispār izslēgt no Latvijas augstākās izglītības likumdošanas un pārcelt tikai uz profesionālās izglītības likumdošanu, bet droši vien, ka tik vienkāršā veidā to nevar izdarīt.

Es gribētu mazliet vairāk parunāt attiecībā uz šo pantu tieši par to procesu, kurā mēs esam pie šāda risinājuma nonākuši, pie tā, ko piedāvāja komisijas vadītājs. Komisijas vadītājs ļoti prasmīgi šo priekšlikumu par ceturtā tipa ieviešanu - par lietišķo zinātņu universitāšu ieviešanu - piedāvāja tajā brīdī, kad izskatījās, ka pretestība likumprojekta tālākai virzībai sāk pieaugt ne tikai pa dienām, bet arī pa stundām. Runa bija par tām divām manis jau iepriekš pieminētajām universitātēm, bet ne tikai par to, par daudz plašāku jautājumu loku. Un te es...

Pirms dažām dienām es vienkārši mēģināju filozofiski padomāt, kā tas ir noticis, ka likumprojekts, kuram tomēr bija tik liela pretestība, ir nonācis līdz trešajam lasījumam. Tad es atcerējos šo paradoksu - par vardes vārīšanu. Jūs nepārklausījāties - par vardes vārīšanu. Tātad ir tāds efekts, ka, ja vardi iemet karstā ūdenī, tad tā izlec ārā un paliek dzīva. Ja vardi ieliek vēsā ūdenī un ūdeni sāk pakāpeniski karsēt, tad varde tiek uzvārīta un iet bojā. Manā skatījumā, ar šo likumprojektu ir noticis kaut kas ļoti līdzīgs, jo, ja tā, kā to bija iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija bijušās ministres vadībā... ja to likumprojektu būtu mēģinājuši spiest ar spēku cauri Saeimai, droši vien mēs līdz trešajam lasījumam nebūtu nonākuši.

Komisijas vadītājs bija tas, kurš ar šiem kompromisiem mācēja panākt to, ko es tiešām saucu par “vardes vārīšanas efektu”, un mēs esam nonākuši līdz likumprojekta trešajam lasījumam. Jautājums ir par to, vai (ko es jau uzdevu)... vai būs pievienotā vērtība vai ne. Un, ja mēs skatāmies šajā tipoloģijas kontekstā, caur šo ceturto augstskolu tipu... iespējams, ka caur to tiks novērstas dažas kļūdas, kuras tiešām Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir bijušas iepriekš un kuras ir radušās, tāpēc ka augstskolu akreditācijas process nav bijis gana prasīgs, tāpēc ka augstskolām, tai skaitā arī tām, kuras šobrīd nes universitātes vārdu, tad, kad tās par to vārdu cīnījās, šis tas tika iedots avansā. Un tas, kas tiek iedots avansā, ne vienmēr attaisnojas. Šeit tiešām var runāt arī par šādu situāciju.

Bet, no otras puses, ja ir stingra vērtēšana, tad vienmēr ir arī atpakaļgājieni, atpakaļgājienu iespējas, un Latvijas augstākās izglītības uzraudzības sistēmā, jāatzīst, līdz šim ir bijis ļoti daudz liberālu lēmumu un ļoti maz striktu lēmumu tajās vietās, kur tas ir bijis nepieciešams. Vai šis ceturtais tips - vai tas to situāciju uzlabos, nezinu, skatīsimies, laiks rādīs. Katrā gadījumā gribu teikt paldies Ašeradena kungam par to, ka viņš mācēja izstūrēt, bet vienlaikus viņš panāca arī to, ka daudzas citas idejas, kuras droši vien nebūtu guvušas atbalstu un kuras es arī neatbalstu, tomēr ir nonākušas līdz trešajam lasījumam.

Paldies.

Balsojumu neprasu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim, neprasot balsojumu.

A. Ašeradens. Paldies.

Nākamais - 15. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka augstskolu tipus un paredz to stratēģisko specializāciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 16. - deputātes Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts. Šis priekšlikums apraksta jomas un specializācijas, kas ir paredzētas zinātnes universitātēm. Un, jā, šo 16. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 17. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Šeit ir precīzāks apraksts par zinātnes universitātēm izvirzāmām prasībām. Un arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 18. - deputāta Ašeradena priekšlikums, kas paredz to, ka augstskolas dibinātājam jānosaka augstskolas stratēģiskā specializācija. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 20. ... 19. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz to, ka ir jāizvairās no... kas paredz atteikties no tā, ka ir “jāizvairās no nepamatotas šo jomu dublēšanās”, un piedāvā jaunu risinājumu - aizstāt šos vārdus ar vārdiem “ņem vērā to sadarbību studiju programmu īstenošanā un zinātniskajā darbībā”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā... Kolēģi! Formāli iznāk, ka šis priekšlikums nav atbalstīts, bet... Kā es jau teicu iepriekš, situācija ir tāda, ka komisijas veidotie panti, jaunās
redakcijas - tās ir ar pavisam citu struktūru.

Komisijā, diskutējot par šo jautājumu - par to, vai mums būtu... valsts augstskolās... jāizslēdz iespēja, ka dažādās augstskolās ir savstarpēji sakrītošas, programmu ziņā sakrītošas, studiju programmas -, diskusija tomēr noveda pie tā, ka ir pamatoti... gadījumi, kur tas tā varētu būt... gan reģionālā kontekstā, gan arī specializācijas kontekstā.

Līdz ar to tā ideja, kas ir šajā priekšlikumā... komisijas tālāk virzītajās redakcijās, - tā nekur nav pazudusi, tā tur ir iekšā. Taču, tā kā bija virzīts priekšlikums izdarīt konkrētas izmaiņas konkrētā panta daļā, kuras vairs jaunajā redakcijā nebūs,  tad formāli iznāk, ka šis priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to... mēs arī pret to neiebilstam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Ašeradens. Paldies.

20. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka augstskolas dibinātājam jānosaka augstskolas stratēģiskā specializācija un ka valsts dibinātai augstskolai to nosaka Ministru kabinets. Šis ir komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Komisijas vadītāj! Jā, no vienas puses, es priecājos, ka mūsu priekšlikums jau... pirmajam lasījumam un otrajam lasījumam... precīzāk, par stratēģisko specializāciju... ir guvis attīstību un nostiprinājumu arī šajā likumā kā grozījums un ir atbalstīts komisijā. Un es ļoti priecātos, ja to atbalstītu arī Saeima.

Šis priekšlikums faktiski ir transformējies, un iespējams, ka arī tas pagaidām ir vērtējams pozitīvi, jo par galveno stratēģiskās specializācijas noteikšanā ir minēts dibinātājs, un valsts dibinātām augstākās izglītības iestādēm jeb universitātēm šobrīd tas, protams, ir Ministru kabinets.

No vienas puses - jā, tas rādīs augstskolu sasaisti ar ekonomisko attīstību un tautsaimniecību, no otras puses - atkal ir atliktas diskusijas, tās tiešām ir atliktas, un šajā likumā faktiski nekas nav teikts par atbalstu gan stratēģiskās specializācijas īstenošanai, gan dažām citām lietām, par ko, iespējams, runāsim un debatēsim arī turpmāk. Proti, nav teikts arī par finansējumu.

Tātad, ja šobrīd Ministru kabinets, valdības pārstāvji, pasaka noteiktām valsts dibinātām augstskolām, kāda ir stratēģiskā specializācija, tad... tā sākotnējā ideja bija tāda, ka, protams, tam ir nepieciešams papildu finansējums. Nu, ņemot vērā arī to, ka augstākā izglītība pie mums netiek vēl šobrīd finansēta spēkā esošo likuma prasību apjomā... neraugoties uz to, ka ir arī bijis Satversmes tiesas... zināmā mērā ieteikums, kā risināt šo jautājumu, pagaidām tam risinājuma nav, un līdz ar to Saeimai būtu jālemj, vai jāpiešķir finansējums tā, kā to prasa likums jau vairākus gadu desmitus.

Un tomēr... Faktiski mēs priecātos... un, domājams, arī augstākās izglītības... nu, tai skaitā padomju vadītāji droši vien priecātos, ja likums garantētu papildus arī kādu īpašu atbalstu stratēģiskās specializācijas īstenošanai... ne gluži tajā sapratnē, kā to saprot IZM kolēģi - šauri -, bet ar noteiktu lomu, sasaistot augstāko izglītību ar pētniecību, ar ekonomiku, tātad ar devumu tautsaimniecībai un Latvijas... nu, zināmā mērā... ekonomiskajai izaugsmei.

Es ļoti ceru, ka šīs diskusijas gūs atspoguļojumu arī turpmākajos likuma grozījumos un finanšu jautājumos... tas arī ir atlikts uz šā gada septembri vai augustu... arī iegūs pamatu, lai augstskolas šajā reformu un pārmaiņu laikā (tai skaitā - pārvaldības ziņā) justos drošākas, ka dibinātājs tajā brīdī, ja tas ir Ministru kabinets, tās atbalstīs (tai skaitā - finanšu jomā, vēlreiz atkārtoju!), zinot, ka finansējums augstākajai izglītībai ir piešķirts tik mazs, ka grūti būtu to faktiski atzīt par... nu, kaut kādā mērā ne tikai par konkurētspējīgu, bet arī... tiešām normālas darbības nodrošināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es pievienojos savai kolēģei Evijai Papulei tādā zināmā pateicībā par to, ka šis stratēģiskās specializācijas koncepts, ko esam ar Eviju Papuli piedāvājuši uz otro lasījumu, tiek... nu, izskatās, ka iekļauts kā šā likumprojekta neatņemama sastāvdaļa, kā viens no galvenajiem konceptiem, koncepcijām un, spriežot pēc visa, šodien tiks pieņemts.

Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka mums augstskolu ir diezgan daudz. Pēdējo 30 gadu laikā varbūt nevienam, tā teikt, nepietika... labi, es neteikšu, ka nevienam, daži ir bijuši... bet ļoti bieži nepietika drosmes dod atbildi uz jautājumu, vai, piemēram, attiecībā uz pētniecības un mācību standartiem mēs prasām vienu un to pašu, piemēram, no Latvijas Universitātes un no Liepājas Universitātes; vai tām universitātēm ir, tā teikt, absolūti - absolūti! - vienādas tiesības attiecībā uz finansējumu; vai visām universitātēm pietiek finansējuma (jeb - vai valsts var nodrošināt pietiekamu finansējumu), lai izglītības kvalitāte būtu vienādā līmenī.

Ļoti daudzu gadu laikā, es uzskatu, pārāk daudzi izvairījās dot atbildes uz tiem jautājumiem. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs šodien esam tur, kur mēs esam. Tāpēc, ka nebija redzējuma vai pietiekamas drosmes pateikt skaidri, ko mēs varam atļauties augstākās izglītības jomā un ko mēs nevaram atļauties; kuras universitātes... kurām universitātēm mums pietiek resursu, lai nodrošinātu adekvātu finansējumu, lai tās varētu pretendēt uz starptautisku izcilību pasaules mērogā, un kurām universitātēm un augstskolām labāk fokusēties uz savu reģionu vai savu konkrēto jomu vajadzībām, saprotot, ka mums vienkārši nav resursu tam, lai nodrošinātu... lai visām, tā teikt, dotu adekvātas izredzes uz to, lai tiektos pēc starptautiskas izcilības.

Tāpēc, no vienas puses, šodien ir zināms optimisms. Taču, no otras puses, kolēģi, es nevaru neievērot arī to, ka dibinātājiem... arī šo grozījumu - arī šo grozījumu! - izpratnē... Un dibinātājs pēc būtības ir valsts, kura faktiski... Katrai valsts dibinātai augstskolai ir sava konkrēta atbildīgā ministrija, un tām ministrijām vienmēr - vienmēr, kolēģi, visu šo gadu laikā! - ir bijusi pietiekama ietekme, lai šādu, nu, pēc būtības stratēģisku specializāciju noteiktu, lai valsts dibinātajām augstskolām skaidri pateiktu, uz ko tām vajadzētu fokusēties un uz ko varbūt nevajadzētu tik daudz fokusēties, neraugoties uz to, ka augstskolas, pēc mūsu likumdošanas, ir publiski atvasinātas personas ar milzīgu neatkarību. Taču, tā kā lielu daļu finansējuma, īpaši tā saucamās budžeta vietas, nosaka valsts (precīzāk sakot, to nosaka konkrēts ministrs vai ministre, kuras pārraudzībā atrodas viena vai otra augstskola), tad... iespējas pateikt diezgan izlēmīgi... noteikt šo stratēģisko redzējumu patiesībā bija vienmēr. Vienīgais tāds mēģinājums bija varbūt, cik man ir zināms, 2013. gadā.

Tāpēc es nu... Tagad tādu iespēju dot pat nosaka likums. Nu es ceru, ka attiecīgais... nu, tāds stratēģiskais redzējums tomēr būs, citādi tas ne ar ko nepalīdzēs.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par 20. priekšlikumu? Ja jā, tad, lūdzu, nospiediet pogu “Pieprasīt balsojumu”.

Deputāti balsojumu nelūdz un priekšlikumu atbalsta.

A. Ašeradens. Paldies.

21. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks labojums, kas izslēdz 3. panta trešo daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 22. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka jaunajiem augstskolu tipiem ir... atbilstība augstskolām jānodrošina ne ilgāk kā trīs gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas. Šāds priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 23. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes priekšlikums, kas paredz nepieciešamību pēc starptautiski atzītām, citētām zinātniskām publikācijām zinātnes universitātēm. Taču šis priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

24. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums, kas svītro normu, ka augstskolas... ka zinātnes universitātēm jānodrošina ne mazāk 4000 studējošo. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Un arī komisijas vadītāja kungs! Nu jāsaka, ka šādu priekšlikumu rinda vainagojās droši vien ar komisijas priekšsēdētāja jau minēto priekšlikumu par četru augstākās izglītības jeb universitāšu tipu ieviešanu. Un šajā brīdī gribu izmantot iespēju pateikt divas lietas.

Tiešām... Droši vien studentu iesaiste un aktīva darbība, aizstāvot savu augstākās izglītības iestādi ar nosaukumu “Universitāte” (attiecīgi gan Liepājā, gan Daugavpilī), tika sadzirdēta, jo spiediens tiešām bija ļoti liels un plašs. Nu jāpiebilst - arī pirms pašvaldību vēlēšanām, kas... iespējams, arī spēlēja kādu noteiktu lomu šāda, nu, ceturtā tipa ieviešanā... Bet paužu gandarījumu par to, ka tas ir ņemts vērā.

Protams, nav garantēts, ka abas minētās augstskolas jeb augstākās izglītības institūcijas saglabās nosaukumu “Universitāte” (tfu, tfu, tfu, nospļaušos, protams!), tāpēc ka lēmumu līdz šā gada septembrim pieņem Izglītības un zinātnes ministrija un tālāk - Ministru kabinets.

Nu skaidrs, ka šāda lēmuma pieņemšana, kura tipa augstākās izglītības iestādes... vēl pirms pārmaiņu ieviešanas būs diskutējama... un būs diskutējami vērtēta arī nozares pusē.

Ļoti ceru, ka nozare ieklausīsies tajā, ko saka pašas augstskolas, un ne gluži, nu, teiksim tā, voluntāri izvēlēsies sadalīt (nu, varbūt dibinātājiem ir tādas tiesības, jo tās tiek dotas arī normatīvajos aktos)... bet jau laikus sadalīt, kura ir kura augstskola, un tomēr vairāk skatīties uz to, kādi ir augstskolu sasniegumi, kāds ir augstskolu ieguldījums, un mazāk skatīties... tai skaitā uz, jāsaka, dažādi vērtēto zinātnisko institūciju novērtējumu.

Ir bijuši pietiekami argumenti par to, ka šis novērtējums arī ir uztverams dažādi. Es to neapšaubu, un tomēr... Droši vien bija jābūt profesionālām diskusijām arī par šo novērtējumu, kas ietekmē augstskolu sadalījumu - iespējams, ministrijas skatījumā - tipos.

Taču vēlreiz gribu uzsvērt to, ka tiešām paši studējošie - paši studējošie! - novērtēja to augstskolu, kurā mācās, novērtēja tās devumu un nozīmi viņu pašu... ne tikai mācību procesā, bet arī vēlāk - jau profesionālajā karjerā.

Gribētos, lai ne tikai koalīcija, bet arī mēs visi kopumā vairāk ieklausītos tajā, ko saka cilvēki, kuri ir sistēmā un kuri ir baudījuši mūsu augstākās izglītības, nu, ja var tā teikt, augļus vai arī kvalitāti... nebaidīšos teikt šos
vārdus - vērtējuši kvalitāti. Šis iesaistīto pušu vērtējums noteikti ir svarīgs.

Priecājos, ka šādu priekšlikumu iesniedza arī citi kolēģi. Un priecājos, ka skaitliskais kritērijs, kas bija, teiksim tā, uzlikts vai palicis tikai viena tipa augstskolām, tika noņemts diezgan skarbu diskusiju rezultātā. Un droši vien tas tiek vērtēts šobrīd nozarē pozitīvi, bet, vēlreiz saku, tas nav galalēmums.

Un vēl. Studentiem būtu jāinteresējas... un jāiestājas... par to, kurā tipā ministrija jeb dibinātājs ir šajā brīdī iedalījis viņu augstskolu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Tā kā manis iesniegtais 30. priekšlikums ir līdzīgs 24. un pārējo kolēģu priekšlikumiem, runāšu šeit.

Mums šodien ir jāpieņem ļoti atbildīgs lēmums - būs vai nebūs Latvijā stipri un pārticīgi reģioni. Atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas sākotnēji mehāniski radīto kvantitatīvo kritēriju - minimums 4000 studentu, lai augstskola varētu pretendēt uz universitātes statusu -, mēs pārvilksim treknu svītru pār zinātnes attīstību reģionos.

Mani kā daugavpilieti uztrauc Daugavpils Universitātes un Latgales nākotne. Šādi likuma grozījumi mainīs ne tikai augstskolas nosaukumu, bet arī izglītības kvalitāti un zinātnes attīstību. Mazināsies augstskolas konkurētspēja piesaistīt finansējumu zinātnei; tas nelabvēlīgi ietekmēs zinātniskos pētījumus un zinātnes kopienu.

Šodienas jauniešiem ir svarīga gan izglītības kvalitāte, gan arī diploma kvalitāte. Universitātes statusa zaudēšana veicinās jauniešu aizplūšanu no reģiona (šodien 80 procenti Daugavpils Universitātes absolventu savu dzīvi saista tieši ar Latgali); tas viss būtiski atsauksies uz tautsaimniecības izaugsmi reģionā.

Es ļoti ceru, ka valdošo politiķu solījumi atbalstīt reģionālās universitātes un nepieļaut kvantitatīvā kritērija - 4000 studentu - iekļaušanu Augstskolu likumā nebija tikai priekšvēlēšanu triks un šodien uzvarēs veselais saprāts.

Aicinu atbalstīt gan manu, gan arī kolēģu priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Ašeradens. Komisija 24. priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 25. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava kunga priekšlikums, kas ir analogs. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 26. - deputātes Čakšas priekšlikums, kas ir analogs tiem, kuri tika minēti iepriekš. Un arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 27. - deputāta Ašeradena priekšlikums, kas ir analogs minētajiem. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 28. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes priekšlikums, kas ir analogs minētajiem. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 29. - deputāta Tutina priekšlikums, kas ir analogs minētajiem. Arī tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 30. - deputāta Kucina priekšlikums, par ko viņš jau runāja. Arī tas ir analogs iepriekšējiem. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 31. - deputātes Indriksones priekšlikums. Deputāte ir mēģinājusi risināt šo situāciju, bet viņa ir lūgusi atrisināt to tā, lai zinātnes universitātēm tiktu noteikts, ka tajās ir 4000 studējošo, bet augstskolām, kuras atrodas 100 kilometru attālumā no Rīgas, - ne mazāk kā 2000 studējošo. Šāda skaitliskā kritērija ieviešanu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 32. - deputāta Kucina priekšlikums. Tas paredz to, ka Daugavpils Universitātei tiek noteikts: ne mazāk kā 2000 studējošo. Ņemot vērā, ka komisija nolēma vispār neietvert likumā skaitlisko kritēriju - studentu skaita kritēriju -, arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Kolēģi! Tā kā ir atbalstīts mans - 30. - priekšlikums, 32. priekšlikumu un 219. priekšlikumu es atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 32. un 219. priekšlikums - tie ir atsaukti.

A. Ašeradens. 33. priekšlikums. Tas paredz zinātnes universitātēm noteikt minimālo latiņu, lai tās kvalificētu starptautiskajiem reitingiem. Tātad tas ir tas, kas... Un šī minimālā latiņa paredz noteikt indeksētu zinātnisko publikāciju skaitu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iekļāvusi 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. Paldies.

34. - deputāta Vucāna priekšlikums. Tas paredz to, ka valsts dibinātai augstskolai jāpiedalās valsts un pašvaldību kopējo funkciju realizēšanā augstskolas atrašanās vietai atbilstošajā Latvijas administratīvajā reģionā - Kurzemē, Latgalē, Vidzemē vai Zemgalē.

Deputāts Vucāns par šo jau ir debatējis, bet šoreiz, tāpat kā arī iepriekšējo priekšlikumu... 34. priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Tad, kad mēs runājām par augstskolu stratēģisko specializāciju, es jau minēju, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskatīja, ka arī misijas pildīšana...  misija varētu būt šāda - nodrošināt policentrisku attīstību visā Latvijā un katrā no tās vēsturiskajiem reģioniem. Mēs uzskatījām, ka tā ir būtiska lieta attiecībā uz stratēģisko specializāciju.

Šis mans priekšlikums pēc būtības papildina to... Neraugoties uz to, ka stratēģiskās specializācijas... likuma punktā mēs neiekļāvām, es tomēr uzskatu, ka tām lietišķo zinātņu augstskolām, kuras atrodas šajos reģionos - Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē - un kuras ir spējīgas sniegt atbalstu reģionu administrācijai un arī reģionu pašvaldībām, tātad tām pašvaldībām, kuras jau šobrīd darbojas reģionos, kuras tikko ir ievēlētas... jaunajos sastāvos... tām būs gana daudz šo jautājumu - gan fondu gatavošanā, gan stratēģisko plānu veidošanā, kur augstskolas var būt lieli palīgi.

Līdz ar to es uzskatu, ka pie tām divām funkcijām, kuras attiecas uz lietišķo zinātņu augstskolas darbības mērķiem (pie pirmās funkcijas - attīstīt studijas un pētniecību, pie otrās funkcijas - veikt lietišķos pētījumus), mēs varētu likt klāt tomēr arī to, ka valsts dibinātām augstskolām, kuras atrodas reģionos, kā mērķis... kā trešais mērķis būtu piedalīties valsts un pašvaldību kopīgo funkciju realizēšanā. Un mēs zinām, ka šādu kopīgo funkciju ir gana daudz. Tās ir noteiktas gan pašvaldību likumos, gan valsts likumos... kur pašvaldībām ir tikai daļējas iespējas pildīt šīs funkcijas.

Līdz ar to es šajā gadījumā tomēr aicināšu nobalsot “par” šo manis
virzīto - 34. priekšlikumu, tāpēc ka šāda iespēja to atbalstīt šeit ir, tas nenonāks pretrunā ne ar vienu no tām koncepcijām, kuras, izstrādājot likumprojektu uz trešo lasījumu, ir virzījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu atbalstīt 34. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Komisijas vadītāja kungs! Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, neraugoties uz to, ka komisijā tas tika noraidīts vairāku iemeslu pēc, un minēšu pašu svarīgāko, pastiprinot jau kolēģu teikto.

Jebkurā gadījumā, veidojot jaunu augstskolu tipoloģiju, sadalot, nu, zināmā mērā pa rangiem, nosakot, ko kur katra augstskola drīkst vai nedrīkst darīt, tiek uzsvērts... tai skaitā starp stratēģisko specializāciju... tiek uzsvērta augstskolas sasaistīšanas nepieciešamība ar tautsaimniecību. Līdz ar to ir skaidrs, ka, raugoties uz Latvijas attīstību turpmāk, nevis šobrīd vai atpakaļ, nav svarīgi diskutēt par augstskolu skaitu, kas sākotnēji varbūt bija šo grozījumu viens no mērķiem vai sasniedzamajiem rezultātiem, bet gan par to devumu un sniegumu ne tikai kvalitātē, bet arī to, ko viņi dod reģionu attīstībai.

Tiešām šobrīd, paskatoties uz jauno karti, ir skaidrs, ka atbalsts ir nepieciešams ne tikai ekonomiskajai attīstībai... nu, tādā zināmā mērā uzņēmēju ziņā, bet arī augstskolu vai augstākās izglītības institūciju ziņā.

Protams, pirmais pienesums tautsaimniecībai būtu sagaidāms no koledžām. Tas būtu ātrs un tūlītējs pienesums, bet otrs un daudz svarīgāks, manuprāt, gan pētniecībā, gan arī zinātnes attīstībā būtu atbalsts augstskolām, kuras ir reģionos, nevis tikai galvaspilsētā. Tieši tāpēc pastiprināts atbalsts augstskolām, kas neatrodas metropolē, ir ļoti, ļoti būtisks.

Un otrs, ko jau arī minēja kolēģis, - šī sasaiste ar lielākām pašvaldībām, kādas šobrīd ir izveidotas reģionālās reformas rezultātā, ir ļoti, ļoti būtiska, un arī tādēļ šāda veida nostiprinājums būtu tikai likumsakarīgs likumā jeb normatīvajā aktā.

Iespējams, ka kaut ko tādu var risināt Ministru kabineta noteikumi, uz to šobrīd atbildes mums nav. Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo augstskolām reģionos (un to šobrīd rāda gan Valmieras novada pieredze, gan arī Rēzeknes pilsētas pieredze) šī sadarbība, nostiprinot ar pašvaldību, dod nākamo... tikpat nostiprinātu sadarbību, tai skaitā ar profesionālajām izglītības iestādēm. Jā, var teikt, ka to augstskolas jau dara, līgumi tiešām ir, sadarbība arī ir, bet nostiprinājums likumā rādītu mūsu valstisku domāšanu par to, ka, jā, augstākā izglītība ir ne tikai prestiža jautājums, bet arī būtisks jautājums mūsu tautsaimniecības attīstībā un vispār cilvēku dzīvē. Un cilvēki redzētu, ka studēt ir labi, jo tad var atrast labu darbu Latvijā.

 Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka šobrīd tikai veidojas jaunie reģioni un tāda reģionālā politika šo reģionu līmenī. Otrs iemesls ir tas, ka lietišķo zinātņu augstskolas ir jauns tips un būtu jāsagaida stratēģiskās specializācijas dokumenti.

Ne mirkli nenoliedzot, ka šis jautājums būtu jārisina, es uzskatu, ka vislabākais... šeit es runāju kā komisijas vadītājs, un arī komisijā debatēs tas izskanēja, ka... visjēdzīgāk to... tajā brīdī, kad šie jautājumi atrisinātos, arī šos jautājumus Augstskolu likumā daudzajos grozījumos, kas ir... daudzajos atvērumos, kas ir komisijas rīcībā, mēs vēl varētu atrisināt. Bet šobrīd pilnīgi noteikti šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies. 35. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums, kas lietišķo zinātņu augstskolām no kritērijiem aicina svītrot to, ka augstskola reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā un starptautiskā novērtējumā ieguvusi pozitīvu vērtējumu. Šādu priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. Līdzīga rakstura ir 36. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 37. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas ir analogs. Komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 38. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz lietišķo zinātņu universitātes definīciju. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 39. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nosaka lietišķo zinātņu universitātes darbības mērķus. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 40. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz uzdevumus lietišķo zinātņu universitātēm, lai sasniegtu savus mērķus. Daļēji atbalstīts un iekļauts 50. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 41. - deputāta Ašeradena priekšlikums, kas ir... Tātad te ir virkne numerācijas lietu, bet arī paredz to, ka lietišķo zinātņu universitātēm ir jāatbilst šim tipam ne vēlāk kā trīs gadu laikā no dienas, kad ir uzsākta studiju programmu īstenošana. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 42. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas tehnisks priekšlikums. Paredz izslēgt pantu numerāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 3. panta 3.13 daļu. Arī šis ir tehnisks priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 44. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes priekšlikums. Paredz to, ka augstskolas var nodibināt augstskolu konsorciju. Daļēji atbalstīts un ietverts 199. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 45. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz to, ka pēc noteiktā trīs gadu perioda akreditācijas procesā tiek novērtēta augstskolas atbilstība likumā noteiktajām prasībām. Daļēji atbalstīts un ietverts 22. un 240. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 46. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz, kad var ietvert nosaukumā vārdu “universitāte” un kad to nevar darīt. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 47. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izņēmumus attiecībā uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 48. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka zinātnes universitātes darbības mērķus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 49. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka mākslu un kultūras universitāšu darbības mērķus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 50. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka lietišķo zinātņu universitāšu darbības mērķus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 51. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka lietišķo zinātņu augstskolu darbības mērķus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 53. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz tiesības piedalīties augstskolu konsorciju veidošanā vai esošam konsorcijam... vai būt konsorcija dalībniekam, ņemot vērā to, ka augstskolām pilnā mērā šādas tiesības ir. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Nu jā, komisijas vadītājs jau pats samulsa no tā, ka tā lieta, kura pēc būtības likumā ir atbalstīta, šajā vietā, šajā pantā, netiek atbalstīta.

Bet neuztraucieties, tātad ir 199. grozījums, par kuru es jau iepriekš runāju, diskutējot par pirmajiem šī likumprojekta grozījumu punktiem. Šajā grozījumu 199. punktā ir paredzētas tiesības augstskolām gan savā starpā, gan kopā ar zinātniskās pētniecības institūcijām, gan sadarbojoties ar citu veidu organizācijām veidot konsorcijus, būt šo konsorciju dalībniekiem, tā ka - kaut arī formāli - šajā vietā, 53. priekšlikumā, komisija ir lēmusi neatbalstīt. Nekas slikts nebūtu noticis, ja arī būtu atbalstīts.

Es personīgi balsojumu neprasīšu. Varbūt kāds deputāts uzskatīs, ka vajadzētu arī šajā vietā iebalsot, bet pēc būtības šī norma likumprojektā, ja atbalstīsim 199. priekšlikumu, būs iestrādāta un būs atbalstīta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par skaidrojumu.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Komisijas vadītāja kungs! Nu šis priekšlikums... formāli, protams, prieks, ka tas tiek iestrādāts arī citos priekšlikumos, bet šis priekšlikums pamatā rosina domāt un diskutēt (un komisijā mazliet par to diskutēja) par augstskolu autonomiju, ko arī jaunajā pārvaldības modelī, ko šobrīd paģērēs jaunais (nu droši vien šodien vai kā citādi) pieņemtais Augstskolu likums, tātad visi grozījumi... cik daudz augstskolu autonomija ne tik daudz atbilst normatīvo aktu prasībām, ne tik daudz nosaka, ko kurš var un varbūt vairāk - ko kurš nevar, bet runā par to, kāds tad ir augstākās izglītības iestāžu jeb universitāšu gars un šī autonomija gara nozīmē. Vai mēs vēl joprojām skatāmies uz to, ka universitātes mums ir radošas domāšanas, ideju pienesuma vietas, un mēs ceram uz to, vai mēs gribam vairāk noteikt nīgrākus regulējumus (un, iespējams, tas saistīts arī ar ministrijas pamatiesniegto likumprojektu pirms gada) un tomēr nospiest šo universitāšu garu, šo brīvības garu un līdz ar to - autonomijas garu.

Gribētos, lai arī turpmākie grozījumi Augstskolu likumā vai veidojot jaunus likumus, īpaši, ja mēs runājam par zinātni... lai šis universitāšu gars tiktu vairāk uzsvērts, un droši vien varam runāt par misiju vai vīziju. Un tomēr es gribētu nostāties brīvības pusē, jo tas veicinās radošumu un arī idejas, kas šobrīd tik ļoti ir nepieciešamas mums gan personiski, gan arī valsts attīstībā kopumā. Līdz ar to te es gribētu uzsvērt ne tik daudz pašu priekšlikuma iekļaušanu vai neiekļaušanu, bet to, ka bija neliela diskusija par autonomiju, tā gan nebija vairāk saistīta ar, kā jau es teicu, universitāšu garu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. Ašeradens. Jāsaka, mums bija diezgan plašas diskusijas par autonomijām. Debatējām pamatīgi par šo jautājumu. Bet vēlreiz es gribu teikt - 53. priekšlikums ir vairāk par to, kas jau eksistē augstskolu, tā teikt, tiesību kopumā, un tas šķita pašsaprotami, tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un arī deputāti nav lūguši balsojumu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Ašeradens. Jā, un 54. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz to, ka valsts dibinātai augstskolai kā atvasinātai publiskai personai ir tiesības izstrādāt un pieņemt augstskolas ikgadējo budžetu patstāvīgi, tas ir... Šāds priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 55. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Pie augstskolu uzdevumiem paredz to, ka augstskolu dibinātāji nosaka augstskolu īstenojamos uzdevumus un nozares ministrija pārrauga šo uzdevumu izpildi. Šāds priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 56. - Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Bļodnieces priekšlikums. Paredz izņēmumus attiecībā uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Daļēji atbalstīts un iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 57. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka atšķirības, kādas ir pārvaldes struktūrās Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 58. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 8. pantu. Nosaka, kādas ir Augstskolu reģistrā ierakstāmās ziņas... papildināt to, ka ir jāieraksta augstskolas tips. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes, un arī komisijas vadītāja kungs! Nu, redz, mēs katrs vērtējam diskusijas, vai tās bija racionālas vai plašas, bet es pieminēju, ka mēs debatējām par autonomiju un universitāšu garu, un par to gan mums nebija tik ļoti daudz pārliecinošu diskusiju.

Es ceru, ka vienošanās ir panākta arī šajā gadījumā. Jā, šeit es gribu tikai atgādināt, ka arī pārejas noteikumi paredzēs pirmo posmu vai pirmo darbību, kas īsti nosaka šo ierakstu par augstskolu tipu. Atgādināšu, ka nozare, iespējams, zināmā mērā tagad jau, nu, varbūt optimistiskāk skatās uz rezultātu, kas šā gada augustā... vēl līdz septembrim... būs jāieraksta šajā reģistrā par augstskolu tipu.

Aicinu jau šābrīža ministri un arī attiecīgos pārstāvjus, un arī, protams, kolēģus, kas atbildēs par to, tomēr šo ierakstu veikt sadarbībā ar augstskolām, sadarbībā ar nozari, īpaši augstākajā izglītībā, lai šis ieraksts nav tikai tāds varmācīgs lēmums, es atļaušos teikt, vai vienpersonisks lēmums. Lai arī Ministru kabinets, protams, to apstiprina un pieņem, tomēr tas ir saistīts ar debatēm un visām pusēm, īpaši nozarei, ir pieņemams, saprotams, tai skaitā zinot, kas jādara tālāk, lai pēc tam, jau akreditācijas procesā nonākot pie, iespējams, cita augstskolu tipa sadalījuma, viņiem būtu skaidras prasības.

Aicinu, protams, atbalstīt šo priekšlikumu, bet tai pašā laikā izsaku zināmu cerību, ka šīs normas izpilde būs saistīta ar nozari. Es vēl arvien uzsveru, jo arī komisijas... lai arī ilgais likuma skatīšanas laiks... tomēr neizslēdza un nenoslēdza sarunu gaitā, nu, tādu nozares pilnīgo atbalstu šīm izmaiņām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti priekšlikumu atbalsta.

A. Ašeradens. Paldies. 59. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz to, ka, akreditējot augstskolu, tiek izvērtēta tās atbilstība dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz to, ka augstskolas satversme pieņemta vai koledžas nolikums ir izdots šī likuma noteiktajā kārtībā. Tas ir redakcionāls precizējums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 61. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz to, kas ir iestrādājams augstskolas satversmē, - paredz to, ka jāiestrādā arī augstskolas tips. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 63. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Paredz to, ka... vienu mirkli... tātad satversmes grozījumu projekts tiek virzīts projekta saskaņošanai padomē... apstiprināšanai un pēc tam apstiprināšanai satversmes sapulcē. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Komisijas vadītāja kungs! Faktiski gribu šajā vietā teikt, ka tālāk sekojoša virkne noraidītu priekšlikumu, kas, visticamāk, zināmā mērā ir iekļauti citos priekšlikumos, pamatā balstās uz nozares priekšlikumiem jeb Latvijas Rektoru padomes iesniegtajiem priekšlikumiem. Atkal un atkal atgriežos pie augstskolas autonomijas un atkal un atkal atgriežos pie tā, kā nozare redz un saskata jauno pārvaldības modeli īstenošanas procesā. Šajā brīdī mums tiešām bija diskusijas par to, vai satversme būtu likvidējama tikai tādēļ... satversmes sapulce, es atvainojos, būtu likvidējama tikai tādēļ, ka nekur pasaulē nekā tāda nav un tas ir palicis mums kā tāds vēsturisks skatījums. Un man ir prieks, ka kompromisa rezultātā ir panākts, ka, ja augstākā izglītības institūcija saskata nepieciešamību pēc šāda veidojuma... lemtspējīga veidojuma, tad tas tiek arī normatīvajos aktos atrunāts. Līdz ar to... tā bija viena saruna.

Otrs, protams, bija diskusija par sadarbību un par funkciju sadalījumu starp senātu un augstskolu padomes cilvēkiem. Un šajā brīdī es saskatu iespēju, ka šīs diskusijas varbūt ir tikai iesākušās un tad, kad būs īstenošanas process, tiks atkal grozīti likumi, kas varētu būt likumsakarīgi, jo tiks balstīti uz praksi, nevis uz iedomātu modeli, kas, iespējams, strādā kādā citā augstskolā, citā valstī, bet uz praksi, kā to īstenos Latvijā augstākās izglītības iestādes. Un tad šie labojumi būs tiešām nevis empīrika, bet drīzāk jau ar argumentiem pierādīti.

Jebkurā gadījumā nozare šobrīd nav līdz galam apmierināta, bet nozare ir cerīga, ka saruna varētu turpināties. Jāsaka, ka par šābrīža versiju vēl arvien es uzsvēršu augstskolu autonomiju lemtspēšanā un šo funkciju sadalīšanā ne tikai starp satversmes sapulci, bet arī senātu, kas ir šī priekšlikuma konteksts, un arī runāšu par to, ka studējošajiem ir savs vārds jāsaka. Tas 21. gadsimtā ir ļoti svarīgi un jāņem vērā.

 Es ceru, ka šīs diskusijas turpināsies, un ir cerība, ka arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums šo diskusiju saklausīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šobrīd mēs esam nonākuši pie tiem esences punktiem šajos likuma grozījumos, pie tiem punktiem, kuru dēļ lielā mērā šis likumprojekts tika iesniegts un kuri tiešām attiecas uz pārvaldības reformu, ieviešot augstskolās padomes un pārdalot tās funkcijas, kuras iepriekš bija senātam un satversmes sapulcei... un arī rektoram, pārdalot tātad, nu, jaunā institūciju kopumā.

Šis priekšlikums un arī tālākie priekšlikumi, tai skaitā arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas virzītais priekšlikums, tika iesniegti, lai tomēr mēģinātu panākt to situāciju, ka augstskolā, kurā ir satversme... es atvainojos, kurā ir satversmes sapulce kā augstākais kolektīvais pārstāvniecības orgāns un lēmumu pieņemšanas orgāns... lai šai satversmes sapulcei būtu tiesības lemt arī par augstskolas satversmi, par augstāko iekšējo normatīvo dokumentu, kuram ir arī atsevišķas funkcijas, kas iziet uz ārpusi.

Diemžēl tā redakcija, kuru ir atbalstījusi komisija... komisijas veidotā un... tātad šobrīd, ja šie likumprojekti... šie grozījumi netiks apstiprināti, šie, par kuriem mēs šobrīd diskutējam, nu tad tas, pie kā mēs paliksim, būs sekojošais, un te es citēju... Valsts dibinātas augstskolas “senāts izskata šā panta ceturtajā daļā” minēto institūciju “priekšlikumus, sagatavo satversmes projektu vai satversmes grozījumu projektu un, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem senāta locekļiem, virza projektu apstiprināšanai padomē”. Pie tiem gatavotājiem satversmes sapulce var būt klāt, bet pie lēmējiem - ne, un, manā skatījumā, tas ir nepareizi. Kolēģe Evija Papule jau minēja, ka nozare tieši ar šo nav apmierināta, jo tajās diskusijās, kas mums bija komisijā, praktiski visas augstskolas iestājās par to, ka vēlas saglabāt satversmes sapulci kā augstāko kolektīvās pārstāvniecības institūciju un saglabāt nevis kā butaforiju, bet kā tādu, kurai tiešām arī ir lemttiesības, tai skaitā lemttiesības par augstskolas autonomijas jautājumiem.

Tas, ko mēs piedāvājām, - ka padomei ir jābūt iesaistītai šajā satversmes vai satversmes sapulces grozījumu procesā, bet galavārds... galīgais lēmums ir jāpieņem satversmes sapulcei, ja tāda augstskolā ir izveidota. Diemžēl komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. Līdz ar to es aicināšu balsot “par” šo kolēģu virzīto priekšlikumu, un, ja būs iespējams, arī tālāk - par Zaļo un Zemnieku frakcijas veidoto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies. Izskatot šos priekšlikumus, komisija savos priekšlikumos ir ļoti skaidri formulējusi, ka atbildīgs par augstskolas satversmes izstrādāšanu ir senāts, tad viņi to virza apstiprināšanai uz padomi, un, ja valsts dibinātā augstskolā ir noteikta satversmes sapulce, tad komisija ir iestrādājusi arī to (un tas ir redzams 74. priekšlikumā), ka šie priekšlikumi ir virzāmi apstiprināšanai satversmes sapulcē. Un tikai tad, kad tie ir apstiprināti satversmes sapulcē, ja tāda augstskolā ir paredzēta... tad tie stājas spēkā.

Tā ka es gribu teikt, ka komisija šo visu ir paredzējusi un šeit ir tikai cīņa par vārdiem “saskaņošanai” vai “apstiprināšanai” padomē. Es domāju, ka komisija ir izstrādājusi ļoti optimālu redakciju.

Paldies.

Aicinu 63. priekšlikumu neatbalstīt, tāpat kā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 64. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums, kas ir analogs. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes, un arī komisijas vadītāja kungs! Tikai viena piebilde.

Mazlietiņ tomēr atkal atgriežoties pie augstskolu autonomijas, arī pie augstskolās strādājošo cilvēku iespējām ietekmēt lēmumus, nedrīkstētu to uztvert tikai kā viena vārda ierakstu likumā, jo šī vārda nozīme maina arī viņu līdzdalību. Un patiešām, lai tā nav tikai vārdos vai mākslīgi izveidota institūcija, kas faktiski sanāk kopā, bet viņu pieņemtās domas netiek apstiprinātas kā lēmums un netiek pieņemts tālākai obligātai īstenošanai augstskolu padomēs... nu tas droši vien ir būtiski - nevis tikai viens vārds... saskaņot vai kā citādi. Tā tiešām ir cilvēku ietekmēšanas, cilvēku domas un lēmumu vai ideju apstiprināšanas būtība.

Līdz ar to es aicinātu tomēr turpmākajās debatēs par, iespējams, kādiem citiem grozījumiem, kā jau teicu, uz praksi balstoties, grozījumiem Augstskolu likumā vai veidojot jauno likumu, tomēr rast iespēju arī tiem, kas strādā augstskolā... dot iespēju ietekmēt jaunizveidojamo padomju lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums nav balsojams.

A. Ašeradens. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Tas ir atbalstīts un ietverts 67. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 66. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Tas ir līdzīgs... Praktiski tas ir analogs. Nosaka, ka padomei ir jāsaskaņo satversme un pēc tam tiek virzīta... augstskolas apstiprināšanai... satversme tiek virzīta uz satversmes sapulci. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

A. Ašeradens. 67. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz, kādā veidā valsts dibinātas augstskolas senāts izskata priekšlikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 68. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Nosaka, kādus grozījumus valsts dibinātās augstskolās, izņemot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju... apstiprina satversmi vai tās grozījumus. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 69. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Nosaka kārtību, kādā tiek apstiprināti satversmes grozījumi augstskolās. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 70. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Aicina attiecīgā likuma pantā aizstāt vārdu “padome” ar vārdiem “satversmes sapulce”. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, kolēģi.

Un priekšlikums nav balsojams.

A. Ašeradens. Paldies.

71. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Paredz izslēgt normu par to, ka augstskolas var paredzēt savā satversmē... satversmes sapulci un var neparedzēt. Un šis priekšlikums, kas paredz izslēgt šādu normu un pēc būtības izslēdz... Atbalstot šo normu, mēs noteiktu, ka augstskolās obligāti jābūt satversmes sapulcei. Priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 72. priekšlikums ir analogs. To iesnieguši deputāti Papule, Dombrovskis, Goldberga un Švecova. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 73. priekšlikums ir analogs abiem iepriekšējiem, un to ir iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 74. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz kārtību - ja valsts dibinātās augstskolas satversmē ir paredzēta satversmes sapulce, tad kādā veidā tiek virzīta satversme apstiprināšanai augstskolas satversmes sapulcē... ko jau es iepriekš minēju. Priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 75. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Paredz regulējumu, ja augstskola nepiekrīt izglītības un zinātnes ministra secinājumiem par augstskolas satversmes vai tās daļas neatbilstību normatīvajiem aktiem, un to tiesības apstrīdēt... šo lietu tiesības apstrīdēt. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un arī komisijas vadītāj! Nenoliegšu, ka komisijā bija diskusija par šo jautājumu. Nenoliegšu, ka, manuprāt, atbalstāmi ir tas, ka satversmes pēc būtības vairs netiek apstiprinātas Saeimas līmenī, bet to dara pati augstskola.

Tas, no vienas puses, tiešām arī ir augstskolas autonomijas jautājums, bet tai pašā laikā droši vien būs nepieciešams izskatīt (ja prakse to apliecinās, protams) gadījumus, kad notiks zināmas domstarpības starp dibinātāju un pašu augstskolu, veidojot attiecīgo ļoti svarīgo dokumentu. Katrā gadījumā dot vienam cilvēkam tiesības lemt par to, kas ir vai nav, lai arī, protams, resors raksta atzinumus un saka savu viedokli, šķiet nepareizi, ja nav iespējas pēc tam kaut kur par to debatēt vai to apstrīdēt. Šis priekšlikums nāk no pašas nozares, un es ļoti ceru, ka praksē ieviestās izmaiņas ne tikai novērsīs šo iespējamo, nu vēl nepierādīto... bet nu ir daži gadījumi, kas rāda iespējamās kļūdas arī ministra lēmumos vai kā citādi... bet šo gadījumu, nu, atrunāt precīzāk.

Es neaicināšu balsot par šo priekšlikumu, bet tai pašā laikā ir skaidri jāpasaka, ka nozare ar šo nav apmierināta, zināmā mērā varbūt uztraucoties, no pieredzes, apspriežot šī likuma tapšanu un nonākšanu līdz Saeimai. Un es ceru, ka tādu precedentu, nu, mūsu vēsturē vairs nebūs. Tomēr šajā brīdī aicinu arī komisijas vadītāju, jo mēs esam kompromisa ceļā arī atbalstījuši komisijas vadītāja idejas un pieejas... komisijas vadītāju paskatīties, vai šo iespējamību var atrisināt arī likumdošanas līmenī tā, lai tas ir precīzi atrunāts, - ko darīt, ja augstākā izglītības iestāde nepiekrīt ministra un ministrijas paustajam atzinumam, kāda ir tālākā darbība. Lai tā nav tikai noteiktās darbības tiesvedība, kā to nosaka citi likumi, bet lai to var atrisināt bez tiesvedības un tai ziņā arī... zināmā mērā valsts finansējuma izlietojuma, iespējams, pat nelietderīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad debates acīmredzot turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām pirmo attālināto ārkārtas sēdi 8. jūnijā.

Un turpinām ar Augstskolu likumu. Debates par 75. priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Es pieteicos debatēt par šo priekšlikumu, tāpēc ka šim priekšlikumam tūlīt seko līdzīgs Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums ar numuru 77, kurā arī ir runa par to, kādā veidā notiek augstskolas satversmes grozījumu vai jaunas satversmes sapulces apstiprināšana gadījumā, ja pārraugošā ministrija iebilst... pārraugošais ministrs iebilst pret kādām no satversmes normām, uzskatot, ka tās neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai, respektīvi, ārējiem normatīvajiem aktiem.

Jāsaka tā, ka komisijā mēs par šiem jautājumiem diskutējām, un galarezultātā tas komisijas priekšlikums, kas tabulā ir ar numuru 78, ir tāds, kurš apmierina arī, nu, teiksim, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas... viedokli, jo šajā 78. priekšlikumā ir paredzēts saprātīgs laiks - 45 dienas, kuru laikā, ja ministrijai ir bijuši iebildumi, augstskola var censties novērst atbilstošās nepilnības satversmē, un tātad galavārds... Galavārds strīdus gadījumā tomēr ir Ministru kabinetam. Tas kopumā mūs apmierina.

Un vēl svarīgi, ka šajā 78. pantā (es par šo pantu atsevišķi nepieteikšos debatēt) ir iestrādāts tas, ka, lemjot par attiecīgās valsts dibinātās augstskolas satversmes vai tās grozījumu apstiprināšanu, ne augstskolas padome, ne satversmes sapulce nav tiesīga tajā izdarīt grozījumus.

Tas nozīmē, ka caur šīm abām divām institūcijām ir jāiziet senāta sagatavotajam variantam, un gadījumā, ja kāda no šīm... iebilst, tad tas ir atgriežams un abpusēji skaņojams. Tas nozīmē, ka neviena no lēmuma pieņemšanā iesaistītajām pusēm nav dominējoša. Tādā gadījumā, protams, mūsu skatījumā, tomēr ir svarīgi, kurš pirmais apstiprina un kurš otrais... respektīvi, kurš apstiprina, kurš saskaņo, bet es ceru, ka saprāts ņems virsroku un ka vienmēr tas tiks risināts loģiski, tātad saprātīgi dialoga veidā.

Paldies. Es neaicināšu balsot par šo priekšlikumu, bet es izskaidroju, kāpēc mēs uzskatām, ka būtībā tas, ko mēs rosinājām 77. priekšlikumā un kas ir arī šajā šobrīd diskutējamā priekšlikumā... kāpēc tās lietas pēc būtības ir normālā veidā iestrādātas šajā likuma 78. pantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par jūsu skaidrojumu.

Debates slēdzu.

Tā kā priekšlikums nav atbalstīts, deputāti balsojumu nav pieprasījuši un deputāti neiebilst. Lūdzu, Ašeradena kungs!

A. Ašeradens. Paldies.

76. priekšlikums ir analogs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 77. priekšlikums ir nedaudz niansētāks, bet arī analogs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 78. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, par ko runāja arī Vucāna kungs. Tas ir precizējošs - kādā veidā tiek izdarīti grozījumi augstskolu satversmēs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 79. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Attiecas uz augstskolu reorganizācijas modeļiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 80. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 80. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz veidu, kā var reorganizēt valsts dibinātu augstskolu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 16, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

81. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Pēc būtības paredz to, ka augstskolās būtu obligātas gan satversmes tiesas, gan... es atvainojos, augstskolās - gan satversmes sapulces, gan akadēmiskās šķīrējtiesas. Komisija to neatbalstīja, izveidojot redakciju, ka augstskolas pašas var izdarīt izvēli, vai tādas ir vajadzīgas vai nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 82. - analogs deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 83. - analogs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs priekšlikums par to, kas ir valsts dibinātas augstskolas - atvasinātas publiskas personas - pārvaldes orgāni. Tas ir tehnisks priekšlikums, kas precizē šīs lietas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka augstskolas personāla pārstāvības principus un to, ka tie ir jāparedz satversmē. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 87. - Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek veidota satversmes sapulces vēlēšanu komisija. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šis jautājums, ja tā precīzi formulē, ir par studentu pašpārvaldes tiesībām, par to, vai studentiem ir tiesības lemt par procedūru, kādā viņu pārstāvji tiek ievēlēti augstskolas satversmes sapulcē.

Tā redakcija, kura attiecībā uz satversmes sapulces veidošanu tika izveidota otrā lasījuma skatīšanas gaitā, paredz to, ka tiek izveidota, var teikt, tāda vēlēšanu komisija, kurā ietilpst gan akadēmiskā personāla pārstāvji, gan augstskolas vispārējais personāls, tātad tā ir administrācija, tas ir tehniskais personāls (tiem, kas nezina, kā augstskolā tas ir veidots) un ir arī pārstāvji no studentiem.

Latvijas normatīvie dokumenti, līdzīgi kā ļoti daudzu citu valstu augstāko izglītību reglamentējošie dokumenti, nosaka pietiekami lielas tiesības studējošajiem piedalīties augstskolas pārvaldības institūcijās. Parasti šī norma, Latvijas likumdošanā iestrādātā norma, noteic, ka šajās kolektīvajās pārstāvniecības institūcijās, lēmējinstitūcijās tai skaitā, vismaz 20 procenti vietu ir rezervētas studentiem.

Iepriekš, teiksim, senāta vēlēšanās, satversmes sapulces vēlēšanās tā kārtība ir bijusi tāda, ka šī izvēles tiesība, kā studējošie deleģē savus
pārstāvjus, - tā ir tikusi atdota studentu pašpārvaldei, un neviens cits viņiem nenosaka, kādā veidā viņi šos savus pārstāvjus virza.

Tas, kas debatēs izskanēja komisijā un kam es piekrītu, - ka šai studentu pārstāvniecībai šajos kolektīvajos orgānos, tai skaitā arī satversmes sapulcē, būtu jābūt tādai, lai studenti būtu pārstāvēti no visiem studiju līmeņiem - gan no bakalaura līmeņa studijām, gan no maģistra līmeņa studijām, gan arī no doktora līmeņa studijām. Protams, tajās augstskolās, kur kāds no šiem līmeņiem netiek īstenots, tā pārstāvniecība var būt arī savādāka, bet veidam un kārtībai, kā studējošie izvirza savus pārstāvjus, manuprāt, tomēr būtu jāpaliek pašu studējošo ziņā.

Uz to arī bija vērsts šis mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, priekšlikums par akadēmiskā personāla un vispārējā augstskolas personāla ievēlēšanu satversmes sapulcē, - ka tur tiek veidota šī, teiksim, vēlēšanas organizējošā komisija un tā strādā ar augstskolas personāla grupām, jo augstskolas personāls sastāv no trim grupām - akadēmiskais personāls, vispārējais personāls un studējošie, bet studējošajiem ir šīs īpašās tiesības, kādas tās līdz šim ir bijušas, - pašiem lemt par to, kādā veidā viņi nodrošina šo savu pārstāvniecību.

Te vēl nianse ir tāda, ka studējošo pārstāvniecība šajās kolektīvajās institūcijās mainās straujāk, jo studenti beidz studēt, tātad viņi aiziet no augstskolas kolektīva un viņu vietā nāk citi. Līdz ar to ir svarīgi, lai šīs normas būtu mazlietiņ citādāk uzbūvētas, būtu elastīgākas. Un parasti studējošie paši ar to lieliski tika galā.

Šobrīd, ja jūs neatbalstīsiet mūsu priekšlikumu, nu tad tādā gadījumā šīs studējošo pašpārvaldes tiesības tiks mazinātas. Augstskolu... tas ir, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kad mēs runājām par šiem jautājumiem, studējošie lūdza saglabāt iepriekšējo kārtību. Diemžēl pilnā apmērā - es nevaru teikt, ka pilnībā, bet pilnā apmērā - šī šobrīd esošā kārtība attiecībā uz studējošo pārstāvju deleģēšanu netika nodrošināta... netika saglabāta.

Tāpēc aicinu atbalstīt 87. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

Ja sēdes vadītājas kundze man dotu vārdu, es labprāt izstāstītu, ka komisija šo jautājumu ir atrisinājusi šī paša panta piektajā daļā, paredzot to, ka tātad: “Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars - par 20 procentiem [..]. Studējošo pārstāvjus ievēlē studējošo pašpārvalde tās noteiktajā kārtībā.” Tā ka komisija šo jautājumu pēc būtības ir atrisinājusi 90. priekšlikumā.

Bet turpināsim ar 88. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikumu. Tas ir analogs... ne analogs, bet - kas skar šo jautājumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 90. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Cienījamie kolēģi un kolēģes, un arī komisijas vadītāja kungs! No vienas puses, prieks, ka ir ņemti vērā mūsu priekšlikumi - papildinoši jau kā komisijas redakcija, bet tieši šis priekšlikums tiešām ir ņemts vērā, jo mūsu sarunas ar studentiem, ar studentiju, bija tieši par to, cik daudz jaunu cilvēku lēmumi, jaunu cilvēku viedokļi tiek ņemti vērā augstskolā, kurā viņi mācās. Ne tikai... Droši vien turpmāk arī būs diskusijas par studentu lomu lēmumu pieņemšanā, bet ne tikai ar studentiem saistītiem jautājumiem, bet tiešām kā pilnvērtīgiem partneriem, un, atsaucoties uz studentu vienu no argumentiem, bija arī studentu skaitliskā pārstāvniecība. Protams, ka studentu ir vairāk nekā akadēmiskā personāla un, iespējams, arī tehnisko darbinieku.

Faktiski, diskutējot par jaunu cilvēku aktivitāti... un es nerunāju par politisko vēlēšanu sistēmu, bet par aktivitāti savā nosacīti darbavietā jeb mācību laikā, man šķiet, ka visi studentu priekšlikumi, kas ir veltīti... vai saistīti ar aktīvu līdzdalību kāda lēmuma pieņemšanā, būtu jāatbalsta, nevis jānorāda vēl kaut kādas proporcionalitātes vai viņu lēmumi, kurus uzskatīt par atbilstīgiem un kurus neuzskatīt par atbilstīgiem. Ja mēs runājam par to, ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju, es domāju Latvijā kopumā... runājam par to, cik daudz jauniešus vajag vai nevajag iesaistīt, viennozīmīgi atbilde ir - jā, vajag iesaistīt. Un nenoliegšu, ka arī satura izmaiņas... jeb kompetenču pieejā daudz tiek runāts par to, kā attīstīt personību, aktīvu personību ar viedokli un ar pozīciju, un ar vēlmi darboties kādā noteiktā savā pusē, bet kopumā mūsu pašu sabiedrības labā.

Līdz ar to es aicinātu vairāk atbalstīt studentijas ieteikumus un mazāk diskutēt par to, kurā brīdī akadēmiskā personāla vai kāda cita personāla pārstāvniecība ir svarīgāka par studentiem. Studenti ir ļoti svarīgi, īpaši skatoties uz mūsu demogrāfijas situāciju un mūsu augstākās izglītības, īpaši finanšu ziņā, nekonkurētspēju ar citām augstskolām. Es nerunāju par kvalitāti, es runāju par finansējuma apjomu. Mums būtu jāatbalsta tie studenti, kas ir izvēlējušies studēt mūsu augstākās izglītības iestādēs un šobrīd institūcijās, nevis diskutēt par to, vai viņiem ļaut vai neļaut lemt par viņus interesējošiem jautājumiem, tai skaitā par to, kas skartu arī augstskolu attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Tātad 88. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 90. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 89. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes analogs priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 90. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 90. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā studējošo pārstāvjus ievēlē satversmes sapulcē. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks. Tas nosaka vārdus “satversmes sapulci” aizstāt ar vārdiem “jaunievēlēto satversmes sapulci”. Daļēji atbalstīts un iekļauts 92. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 92. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 93. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Paredz izslēgt sadaļu par augstskolas satversmes sapulces izveidošanas... teiksim tā, par tiesībām augstskolai pašai pieņemt lēmumu par augstskolas sapulces izveidošanu vai neizveidošanu. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 94. - analogs deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 95. - analogs Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 96. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz to, ka, ja augstskolā nav paredzēta satversmes sapulce, tad senātam tiek piešķirtas tiesības izveidot akadēmisko šķīrējtiesu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 97. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz to, kādā veidā augstskolai jārīkojas, ja satversmes sapulce nav spējīga pieņemt lēmumus. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 98. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums par to, kas var... ka rektora atcelšanu no... tātad satversmes sapulce var rosināt rektora atcelšanu no amata, kā arī pieņemt galīgo lēmumu par rektora atcelšanu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes, kā arī komisijas vadītāja kungs! Šis vairāk ir stāsts - atkārtoti - par to, kā izveidotajā jaunajā pārvaldības modelī sadarbosies jaunās institūcijas, proti, cik daudz no esošajām lēmējinstitūcijām un to funkcijām var palikt un kāds ir to, teiksim, balss svars attiecībā pret jauninājumu, kas ir augstākās izglītības institūcijas padome.

Šajā brīdī par rektoru... Un rektora pilnvaras arī tiek būtiski mainītas jeb samazinātas attiecībā pret to, ko darīs padome. Par rektoru, manuprāt, būtu pareizi ļaut lemt tiem cilvēkiem, tātad vairākumam, kuri strādā ikdienas darbu attiecīgajā augstākās izglītības institūcijā. Un šajā brīdī izvēli vai apstiprināšanu varētu daļēji atstāt arī padomes ziņā, bet tai pašā laikā šķiet par maz iespēju cilvēkiem, kas ir tiešā saskarē ar iestādes tiešo vadītāju, lemt arī par to, ka šis tiešais vadītājs būtu jāmaina. Es šajā brīdī nedomāju dekānu, bet tieši rektoru.

Un šajā brīdī, ja mēs atkal runājam par augstskolu autonomiju vai par to, cik katrs cilvēks ir nozīmīgs savā darbavietā, īpaši universitātē, tad nu man liekas un šķiet (izmantojot šos varbūt nenoteiktības vārdus, jo par to tiešām var spriest tikai paši darbinieki), tieši šiem... tieši mācību procesā, akadēmiskajā darbā, tieši iesaistītajiem un arī tehniskās nodrošināšanas ziņā tieši iesaistītajiem cilvēkiem ir jādod iespēja, ja viņi redz, jūt... tātad izjūt, protams, argumentēti un pierādīti, ka rektora nomaiņa būtu pareiza, tad šādām tiesībām ir jābūt deleģētām likumā, nevis kopējās sarunās vai caur pārstāvniecību satversmes sapulcē tai skaitā. Tātad tieši tādas tiesības var iedot konkrētai lēmējinstitūcijai.

Tādēļ mēs, atkal atsaucoties uz Latvijas Rektoru padomes priekšlikumiem, kas varbūt veidojās vēl pirms trešā lasījuma, protams, debatēm un priekšlikumu konteksta, pamatojoties uz Rektoru padomes viedokli, aicinājām arī komisiju lemt par šādām tiesībām.

No vienas puses, es aicinu atbalstīt, jo tā (atkal atkārtošu) ir katra cilvēka darbavietas novērtēšana jeb viņa vērtības un balss novērtēšana. No otras puses, es ļoti ceru, ka prakse pierādīs, ka būs nepieciešami labojumi arī šo jaunizveidoto institūciju un to funkciju sadalē, lai precizētu tieši praksē, kā tas darbojas. Protams, vienmēr esmu uzsvērusi - ar mērķi, ka cilvēki to darīs pozitīvi, lai attiecīgā institūcija attīstītos, nevis veidotos kā... pretējos viedokļos... un, no prakses zinot, - cilvēki ir ieinteresēti, lai iestāde attīstās, bet likumdevējam derētu būt precīzam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies.

Tātad komisijas piedāvātā scenārijā, un tas jau bija apstiprināts arī otrajā lasījumā, par rektora atcelšanu lemj augstskolas augstākās lēmējinstitūcijas, tātad senāts un satversmes sapulce. Ja abās balsojums par rektora atlaišanu ir pozitīvs, tad rektors tiek atlaists. Ja viena no tām nobalso negatīvi, tad rektors saglabā savu amatu. Komisijas redakcijā šeit nav paredzēta loma satversmes sapulcei. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balosim par 98. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

99. - analogs deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 100. - analogs Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina satversmes sapulces kompetenci ar pienākumu noklausīties ikgadējo pārskatu par augstskolas darbību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 102. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nostiprinot studentu pašpārvaldes tiesības, svītro 2. panta redakciju, kas bija pretrunā ar šo. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē
formulējumu - aizstāj vārdu “Augstskolas” ar vārdiem “Valsts augstskolas” un vārdus “Padomes loceklis” - ar vārdiem “Valsts augstskolas padomes loceklis”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 105. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Formulē, ka lēmums, kas skar studējošo... Tātad tas ir jautājums par augstskolas padomes kompetenci un paredz to, ka augstskolas padomei pirms lēmuma pieņemšanas tas jāsaskaņo ar studējošo pašpārvaldi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 172. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes, un arī komisijas vadītāja kungs! No vienas puses, esmu gandarīta, ka mūsu priekšlikums izraisīja tiešām garāku diskusiju, līdz ar to panākot, ka studējošo pārstāvniecībai, tātad Latvijas Studentu apvienībai, bija iespēja gan diskutēt komisijas laikā, gan diskutēt arī darba grupas, izveidotās darba grupas, ietvaros, gan, diskutējot arī atsevišķi ar mums, kolēģi deputāti, pierādīt, ka viņu loma lēmumu pieņemšanā ir neapstrīdama.

Mūsu priekšlikums piedāvā konkrētāku aizstāvību jeb šīs lēmuma tiesības definēšanu. Tas gan ir iekļauts komisijas priekšlikumā, tāpēc arī, no vienas puses, to var uzskatīt par daļēju, nu, tiešām studentu atbalstu, bet ir skaidrs, ka galējais lēmums vai pat tas, par ko mēs balsosim šodien jau tālākajā -
172. - priekšlikumā, nav gluži tas, kas studentus apmierina.

Es ceru, ka studenti formulēs savas vajadzības un savus argumentus, savas dalībspējas tālāk konkrēti... ar priekšlikumiem arī turpmāk, lai...  atkārtoju... lai parādītu, ka lielākās daļas augstskolas cilvēku jeb studentijas intereses, tātad arī pārstāvniecība, ir jānostiprina likumā. Kā jau teicu, ne tikai tāpēc, ka visbiežāk viņi skaitliski ir lielākā daļa augstākajā izglītības institūcijā, bet arī tāpēc, ka demogrāfijas situācija saka, ka mums ir vajadzīga nomaiņa un faktiski jaunie politiķi, iespējams, veidojas, tieši pārstāvot kādas savas intereses kādā noteiktā mācību iestādē, un šajā brīdī tā ir augstākā izglītības institūcija.

Iesaku uz to skatīties arī mazlietiņ tālākejoši, lai varbūt likuma normas nav gluži tik tālejošas. Es ceru, ka studentija pastāvēs un mainīs arī šo pārstāvniecību, kas kā kompromiss ir panākts attiecīgi 172. priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies. Komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un, kā jau es minēju, iekļāvusi 172. - komisijas priekšlikumā. Jāteic, ka komisija šo jautājumu ir ļoti rūpīgi izdiskutējusi ar studentu organizāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 106. - deputātes Čakšas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek izvirzīti zinātnes universitātes padomes locekļi. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 107. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Arī paredz kārtību, kādā tiek izraudzīti padomes locekļi. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes, un komisijas vadītāja kungs! Šķiet, ka te derētu mazlietiņ, ja jūs ieskicētu... atļaujos jūs lūgt... ieskicētu diskusijas un arī zināmus risinājumus, ko likumprojekts paredz, par ko šobrīd lielākā daļa arī balso atbalstoši jeb “par”, - kā padomes tiek ievēlētas un kādas attiecīgi ir saistības tiem cilvēkiem, kas ir ievēlēti augstākās izglītības institūcijas padomēs. Mēs faktiski runājām par to priekšlikumu, kāds bija iesniegts iepriekš, un nepiekritām, ka tas noteikti ir tikai atklāts konkurss.

Es domāju, ka kolēģi un arī tie, kas skatās mūsu debates (un es zinu, ka seko mūsu debatēm)... Būtu ļoti palīdzoši un atbalstoši, ja, iespējams, kādā momentā komisijas vadītājs izstāstītu, kā tad padomes tiek ievēlētas, lai noņemtu nesapratni, kāpēc mēs esam pret atklātu konkursu. Tas ir likuma normas konteksta jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Jā, vienu mirkli... 107. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 108. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz līdzīgu kārtību, kādā tiek izvēlēti padomes locekļi zinātnes universitātēs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 109. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums, kas ir analogs iepriekšējam. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs norāda, ka šis nav balsojams, jo ir analogs 101. priekšlikumam.

A. Ašeradens. 110. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs attiecībā uz to, kādā veidā tiek izvirzīti augstskolas satversmē... augstskolas padomē... augstskolas padomes locekļi, kurus izvirza senāts, nosakot, ka to nosaka augstskolas satversmē. Tātad 110. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 111. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes priekšlikums. Paredz papildinājumu augstskolas prasībām augstskolas padomes locekļiem... papildina ar to, ka tiem vajadzētu būt arī pārstāvjiem no augstskolu absolventu organizācijām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 112. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek izvirzīti padomes locekļi. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 113. - deputātu Dzintara, Jansona, Indriksones, Teirumnieka un Kursītes‑Pakules priekšlikums. Paredz, ka vienu pārstāvi novērotāja statusā padomē deleģē studējošo pašpārvalde. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 114. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz to, ka padomes locekļu virzītāji, savstarpēji konsultējoties, nodrošina, ka zinātnes universitātes padomes locekļu vairākums ir ar zinātnes doktora grādu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 115. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek izvirzīti augstskolas padomes locekļi. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, gan šis, gan arī iepriekšējais... gan arī vēlos vēl uz priekšu... būs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi par to, kā tiek veidota augstskolas padome. Mana kolēģe Evija Papule šodien jau daudz runāja par to, cik ļoti nozīmīga ir demokrātijas principu ieaudzināšana sabiedrībā, ļaut praktiski jau no paša sākuma, tai skaitā no tiem procesiem, kad studējošie ienāk augstskolā... ļaut viņiem piedalīties iespējami nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Tātad augstskolas satversmes sapulce, augstskolas senāts un tagad arī augstskolas padome ir tās institūcijas, kur šo demokrātijas skolu ir iespējams apgūt. Šeit droši vien nevajag iedomāties, ka, ja runa ir par studējošo pārstāvjiem, runa ir par studentiem. Tikpat labi par studējošo pārstāvi... kā savu pārstāvi padomē var virzīt kādu viņu vidū, teiksim, autoritatīvu cilvēku, kuram viņi uzticas un par kuru viņi ir pārliecināti, ka šis cilvēks pārstāvēs studējošo intereses. Parasti tie ir cilvēki, kuri paši pirms kāda laika ir beiguši augstskolu un ir aktīvi studentu absolventu organizācijās.

Šī tradīcija veidot absolventu organizācijas pie augstskolām, pie lielajām augstskolām it sevišķi (tas attīstās Latvijā, tas attīstās arī reģionālajās augstskolās, un tādā veidā tiek nodrošināta pēctecība), - šī saite, ka praktiski tie, kuri paši pirms kāda laika ir sēdējuši augstskolas... respektīvi, bijuši iesaistīti studiju procesā... šobrīd es nevaru teikt, ka sēdējuši skolas solā, jo pēdējo gadu mēs vairs nesēžam solā, mēs mācāmies savādākā veidā, un droši vien uz priekšu arī daļēji tas tā paliks. Bet katrā gadījumā tie, kuri paši tikko ir mācījušies (tajā skaitā runa ir arī par studijām doktorantūrā, studijām maģistrantūrā), šo savu pieredzi, šo savu pieredzi būt studējošam un nest atbildību pārējo studējošo priekšā... viņi šo pārmantojamību nodrošina arī augstskolas augstākajās vadības institūcijās.

Tāpēc šis konkrētais priekšlikums attiecas uz mākslas jomas universitātēm, kā arī mēs uzskatām, ka šajās universitātēs, kaut arī tur šo studējošo... vispār šis padomes sastāvs ir paredzēts mazāk... ka arī tur vajadzētu būt ar garantiju vienam pārstāvim padomē no studējošo organizācijām.

Es aicināšu balsot “par” šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

A. Ašeradens. 115. priekšlikums komisijā netika atbalstīts, un šī bija konceptuāla komisijas diskusija par to, ka attiecībā uz augstskolas padomi... augstskolas padomei ir pienākums konsultēties ar studentu organizācijām par studentiem būtiskiem jautājumiem, un ir arī noteikta procedūra, kādā veidā tas notiek, bet komisija neatbalstīja to, ka augstskolu padomēs tiek iekļauts studentu pārstāvis. Aicinu balsot (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 116. - deputātu Dzintara, Jansona, Indriksones, Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums. Paredz, ka studentu pašpārvalde deleģē vienu pārstāvi novērotāja statusā padomei. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 117. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs priekšlikums par to, ka augstskolas satversme nosaka, kādā kārtībā augstskolas padomē tiek izvirzīti senāta pārstāvji. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 118. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums par padomes locekļu skaitu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 124. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 119. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek izvēlēti augstskolu padomju locekļi. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 120. - deputātu Dzintara, Jansona, Indriksones, Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums. Paredz deleģēt vienu studējošo pašpārvaldes pārstāvi. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 121. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz aizstāt septītajā daļā vārdus “Lietišķo zinātņu augstskolas” ar “Lietišķo zinātņu universitātes”. Tas ir tehnisks labojums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 122. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek izvirzīti lietišķo zinātņu universitātes padomes locekļi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 123. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek izvirzīti lietišķo zinātņu augstskolas padomes locekļi. Ir atbalstīts un iekļauts 124. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 124. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā šīs padomes tiek veidotas. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 125. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs. Daļēji atbalstīts un iekļauts 126. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 126. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz padomes locekļiem izvirzāmās prasības. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 127. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 128. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Paredz kārtību, kādā Ministru kabinets izvirza padomes locekļus. Ir daļēji atbalstīts... augstskolu padomju locekļus... Daļēji atbalstīts un iekļauts 126. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 129. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā Ministru kabinets izvirza pārstāvjus, un viņu kompetenci. Daļēji atbalstīts un iekļauts 126. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 130. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Līdzīga rakstura un paredz Ministru kabineta izvirzāmo pārstāvju kompetenci un prasības viņiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 126. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 131. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz svītrot to, ka augstskolas padomes vairākumu veido padomes locekļi, kuri nepieder pie augstskolas personāla. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 132. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Par to, ka augstskolas padomes vairākumu veido padomes locekļi, kas pēdējos divus gadus pirms stāšanās amatā nav piederējuši pie atbilstošās augstskolas personāla. Daļēji atbalstīts un iekļauts 134. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 133. - analogs deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 134. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 134. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā var stāties amatā padomes locekļi, kas ir ārēji... Ministru kabineta virzīti. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks, paredz izslēgt trīspadsmitās daļas pirmo un otro teikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 136. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt četrpadsmitās daļas pēdējo teikumu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 137. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 138. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek ievēlēti ārējie padomes locekļi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 140. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 139. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Paredz līdzīgu kārtību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 140. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 140. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Noregulē kārtību par padomes locekļiem, kas būtu atzīstami kā ārējie pārstāvji. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 141. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Paredz to, ka studējošo pašpārvalde var izvirzīt studējošo pārstāvi par novērotāju augstskolas padomē, ja to nosaka augstskolas satversme. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 142. - Juridiskā biroja priekšlikums. Maina 14.2 panta par valsts augstskolas padomes kompetenci nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 143. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 144. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 14.2 panta pirmās daļas 1. punktu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 145. - analogs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 146. - analogs deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 147. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Paredz 2. punktā izslēgt vārdus “ja augstskolā izveidota satversmes sapulce”. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 148. - analogs deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 149. - analogs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 150. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošas dabas. Daļēji atbalstīts un iekļauts 151. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 151. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā apstiprina augstskolas... nē, tā ir kārtība attiecībā uz augstskolas satversmi... vienu mirkli. Tātad - tā ir kārtība, kādā apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 152. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 153. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 153. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz attiecīgās... vienu mirkli... augstskolas padomes kompetenci. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 154. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz labojumus augstskolas padomes kompetencē. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 155. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 156. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz augstskolas kompetencē rektora vēlēšanu nolikuma apstiprināšanu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 157. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 157. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē redakcijas un paredz šo augstāk minēto kompetenci. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 158. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 159. - Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 160. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 162. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 161. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Noregulē kārtību, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu vai satversmes sapulce nav lemtspējīga. Daļēji atbalstīts un iekļauts 162. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 162. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Noregulē jautājumus par viena vai vairāku kandidātu ievēlēšanu rektora amatā satversmes sapulcē un paredz arī augstskolu rektoru ievēlēšanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 163. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs. Daļēji atbalstīts un iekļauts 167. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 164. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 167. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 165. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 167. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 166. - analogs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 167. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 167. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz kārtību, kādā var rosināt rektora atcelšanu no amata. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 168. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Par pienākumu saskaņot augstskolas padomes lēmumus ar studējošo pašpārvaldi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 172. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 169. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu! (Pauze.)

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Es kļūdījos, es debatēšu par nākošo - 170. - priekšlikumu. Atvainojos.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jā.

169. - deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 170. - deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Paldies par doto vārdu. Šī priekšlikuma būtība ir sekojoša. Es joprojām uzskatu, ka padomes ir vajadzīgas lielās institūcijās, tur, kur es tām tiešām redzu pienesumu, bet es apšaubu to, ka tas efekts, ko varbūt šobrīd daži padomju virzītāji sagaida no padomes, tā atdeve... ka tas būs ar atbilstošu efektu nelielās institūcijās. Šeit es domāju, teiksim, tāda veida augstskolas... ar savu specifiku... kāda ir Latvijas Jūras akadēmija, kāda ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, kādas ir visas kultūras jomas augstskolas jeb tās, kas tagad būs universitātes, jo, manuprāt, šajās pietiekami šaurajās jomās tie vadītāji, kas tur ir, un tas personāls, kas tur ir, -  tie ir lielākie eksperti Latvijā un bieži vien arī reģionā, un arī, es domāju, pietiekami lieli eksperti starptautiski, lai mēs spētu viņiem uzticēties, ka viņi spēs arī stratēģiskās attīstības virzienu atbilstoši augstskolai noturēt pareizi, noturēt konkurētspējīgu. Es šaubos, vai kāds no ārpuses varēs viņiem pateikt, kā būtu vēl labāk rīkoties.

Tāpēc šis mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka tad, ja atbilstošā augstskola ar trim ceturtdaļām savas satversmes sapulces pārstāvju balsu vēršas pie Ministru kabineta ar pamatotu iesniegumu, Ministru kabinets var lemt par to, ka šādām augstskolām padomi varētu neveidot un arī nolemt, kas tādā gadījumā pilda tās funkcijas, kuras ir paredzētas satversmes sapulcē.

Es to savā prātā salīdzinu ar to, ka ir lieli okeāna kuģi un ir mazi kreiserīši, bet vajadzīgi ir kā vieni, tā otri, lai, teiksim, tā sistēma strādātu, un mēģināt iebūvēt tādu kreiserīti kā kaut kādu sastāvdaļu no tā lielā kuģa - nu tur nekas prātīgs nesanāk, jo ir jābūt arī tādām kuģošanas vienībām, kas brauc pa pietiekami sekliem, pa pietiekami... ar salām bagātiem ūdeņiem, kur tas lielais kreiseris vispār netiek iekšā. Tas tā - salīdzinājumam. Tāpēc, nu, balstoties uz šo salīdzinājumu, zināmā mērā ir veidots šis mans priekšlikums. Tā ir arī mana pārliecība, ka tas būtu racionālāk, tas būtu arī ekonomiski izdevīgāk valstij.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. - deputāta Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies. Ejam tālāk pie 171. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes priekšlikuma. Tas paredz kārtību, kādā augstskolas padomei jāsadarbojas ar studējošo pašpārvaldi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 172. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 172. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz to, ka padome, pirms pieņem lēmumus, kas skar studiju maksas apmēru, studiju virzienu un programmu slēgšanu un augstskolas dibinātās stipendijas, pieprasa atzinumu no studējošo pašpārvaldes. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 173. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nosaka padomes locekļu atbildību. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, taisnības labad jāsaka, ka par šo lietu komisijā bija debates, jo priekšlikumu bija iesniegusi ne tikai Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, bet arī komisijas vadītājs Ašeradena kungs bija iesniedzis priekšlikumu, kas ar to daļēji sakrīt. Un jautājums ir par to, ka caur šo augstskolas pārvaldības modeļu maiņu acīmredzot mainās arī atbildība un atbildības līmeņi dažādām... dažām... nu, praktiski visām šajā pārvaldībā iesaistītajām institūcijām, jo līdz šim... līdzšinējā regulējumā ļoti liela daļa atbildības, tai skaitā par finanšu jautājumiem, tai skaitā par dažādu veidu lēmumiem, gūlās uz rektora pleciem. Šinī brīdī, tātad padomei daļēji pārņemot tās funkcijas, kuras ir rektoram, acīmredzot arī šim atbildības sadalījumam būtu jāmainās.

Par ko komisijā mēs diskutējām? Es esmu gatavs piekrist tam, ka šajā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtajā priekšlikumā, kurš... teikšu godīgi - ir paņemta atbilstoša norma no Komerclikuma un tā ir adaptēta augstskolu situācijai. Tas, kam es būtu gatavs piekrist, - principam būtu jābūt tādam, ka nevis padomes loceklim ir jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs, bet gadījumā, ja padomes loceklis ir vainīgs pie zaudējuma vai pie kādu citu problēmu radīšanas augstskolai, citi pierāda, ka viņš ir vainīgs. Tā būtu atšķirība, kuru bija iespējams komisijas sēdē iestrādāt attiecībā pret tām normām, kas ir Komerclikumā.

Taču komisijas sēdē izvērtās diskusija par to, ka vispārējos likumos (un konkrēti runa ir par Valsts iekārtas pārvaldes likumu)... ka tur šīs atbildības publisko jeb... nu tātad sabiedrības labā strādājošo institūciju vadītājiem ir noteiktas. Bet šeit es gribētu teikt pretargumentu - augstskola nav pielīdzināma valsts iestādei, jo augstskolā ir akumulēti līdzekļi, kuri ir gan budžeta, gan Eiropas Komisijas līdzekļi... Eiropas Komisijas piešķirti, gan tādi, kas ir pašu pelnīti caur dažādiem projektiem, gan tādi, kas ir piešķirti dāvinājumu un ziedojumu veidā, tai skaitā arī testamentārie ziedojumi... un tā tālāk.

Un par visām šīm lietām, tātad par to, ja ar kādu no šīm materiālajām vērtībām netiktu veiktas adekvātas darbības - darbības, kas ir augstskolas interesēs vai ko paredz, teiksim, kaut vai tāds testamentārais ziedojums, tādā gadījumā tiem, kas to ir pārkāpuši, ir jāatbild, pie tam jāatbild ne tikai simboliski, jānes ne tikai politiska atbildība, tā kā tas bieži vien pie mums ir pieņemts, bet jāatbild solidāri - tā, kā tas ir paredzēts Komerclikumā. Jo šeit runa ir par laika gaitā uzkrātām vērtībām, kas ir - tātad vēlreiz atkārtošu - nevis tā, kā tas ir, teiksim, iestādēs, bet tā, kā tas ir daļēji tādās institūcijās, kas strādā... es
neteikšu - kā komercsabiedrības, bet ar komercsabiedrības pazīmēm... vēl jo vairāk, ja mēs gribam augstskolas pašas padarīt konkurētspējīgas, tai skaitā biznesa nozīmē konkurētspējīgas.

Runājot par to, vai mums ir analogi likumdošanā - jā, es varu... jūs katrs varat atvērt likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru” un redzēt, ka tur padomes locekļiem ir iestrādāta speciāla atbildība, tai skaitā šī solidārā atbildība. Tātad tāda veida precedenti jau ir, un šī sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas institūcija... neteiksim, ka ir analogs augstskolai, bet tā arī ir atvasināta... ar atvasinātas publiskās personas... šajā statusā, un tur ir šis īpašais regulējums.

Līdz ar to... Vienkārši tajā komisijas sēdē, kurā mēs par to runājām, man šīs papildu informācijas nebija, bet, pēc tam papētot, es redzēju, ka šis mūsu priekšlikums ir... tas Latvijas praksē jau ir aprobēts un, gribu teikt, strādā pietiekami labi.

Tāpēc arī šodien aicināšu balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. 173. priekšlikums nav atbalstīts. Un es aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 174. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nosaka lietišķo zinātņu universitātēs senāta locekļu skaitu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 175. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 176. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 177. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 178. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 183. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 179. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 183. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 180. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 183. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 181. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 183. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 182. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 183. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 183. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka to, kādā kārtībā var rosināt rektora atcelšanu no amata. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 184. - Juridiskā biroja priekšlikums Tas ir redakcionāla rakstura. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 185. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 186. - deputātu Eglīša, Znotiņa un Beitneres-Le Gallas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas vadītāja! Gribēju pastāstīt nedaudz plašāk par šiem priekšlikumiem.

Pirmām kārtām šis un arī 203. - mūsu deputātu grupas iesniegtais -priekšlikums principā aicina paplašināt cilvēku loku, kas var pieteikties uz augstskolu administratīvajiem un akadēmiskajiem amatiem - gan uz rektora amatu, gan uz citiem administratīvajiem amatiem... arī uz profesora amatiem. Primāri šis priekšlikums un arī 203. priekšlikums ir vērsts tieši uz mūsu diasporas pārstāvjiem.

Atgādināšu, ka pēc jaunākajiem pētījumiem, piemēram, profesora Hazana pētījumiem, ap 400 tūkstošiem diasporas locekļu, kas šobrīd dzīvo pasaulē, tātad Latvijas diaspora... no viņiem ap 30 procentiem ir ar augstāko izglītību. Un mēs zinām gan no Pasaules Brīvo latviešu apvienības, gan Amerikas Latviešu apvienības, gan citām... gan Eiropas Latviešu apvienības un citām diasporas organizācijām, ka anglosakšu sistēmā akadēmiskā kvalifikācija tiek vērtēta citādāk un līdz ar to daudziem, it īpaši medicīnā strādājošajiem, teiksim, mūsu profesoriem dažādās pasaules augstskolās... un šeit es varu saukt mūsu pārstāvjus, tātad diasporas pārstāvjus, kuri pasniedz pasaules Top
universitātēs, - tādi ir vismaz 10 profesori, kuri ar stāžu pasniedz gan Hārvarda Universitātē, gan Stenforda Universitātē, gan Jeila Universitātē, gan daudzās citās... un arī citi no viņiem ir izrādījuši šo vēlmi iesaistīties Latvijas augstākās izglītības sistēmā, kandidēt uz šiem amatiem, sastādīt konkurenci un reāli piedalīties.

Līdz ar to mēs šo priekšlikumu esam formulējuši tādā veidā, kas ļautu ne tikai tiem, kuriem ir doktora grāds, bet arī tiem, kuriem nav doktora grāda, bet kuri ir bijuši, piemēram, vismaz trīs gadus ārzemēs profesori, kuriem ir noteikta kvalitātes... zinātniskās kvalitātes latiņa, tātad vismaz noteikts Hirša indekss, un tā tālāk... augsts... un kuri tiešām apliecina zinātnisko spēju un profesionalitāti.... un turklāt ir jābūt arī Latvijas... dubultpilsonībai... tātad šiem cilvēkiem tas ļautu kandidēt uz šiem amatiem. Diemžēl komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Mēs zinām, ka diasporas potenciāls ir milzīgs. Varu padalīties arī ar vienu piemēru no... piemēram, viena profesora, kurš pasniedz dažādās pasaules Top augstskolās, latviešu izcelsmes... mēs redzam, ka šis profesors ar vairāk nekā septiņu gadu pieredzi profesora amatos pasaules Top augstskolās, tātad ar Hirša indeksu, kurš ir piecas līdz septiņas reizes augstāks nekā vienam no lielāko Latvijas universitāšu rektoriem, kam šobrīd salīdzinoši Hirša indekss ir piecas līdz septiņas reizes zemāks... Tātad arī šāds cilvēks, turklāt esot no Latvijas diasporas, runājot latviešu valodā, nespēj kandidēt (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Znotiņa kungs, mēs jūs nedzirdam! Interneta pārrāvums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Vērojot šā likumprojekta izskatīšanas gaitu... sajūta laikam ir tāda kā pēc pašvaldību vēlēšanām. Ir iesniegti ļoti, ļoti daudzi kandidātu saraksti, daudzi priekšlikumi, bet lielum lielai daļai ir absolūti vienalga, valda vienaldzība par to, kas tad šodien notiek.

Mēs šodien runājam par to, lai dotu iespēju augstskolām piesaistīt ārvalstu profesorus no Hārvarda Universitātes. Es tagad skatos uz Izglītības un zinātnes ministrijas prezentāciju, kura tika parādīta budžeta pieņemšanas laikā, un šajā prezentācijā ir tāda tabula, kur ir algu likmes, labi, zemākās algu likmes, tomēr augstskolu pedagogiem. Es skatos uz to tabulu, uz tiem cipariem... Nu, apmēram tas, kas atbilst 2020. gadam... piemēram, skatos, lektors - 805 eiro. Es pieņemu, šeit ir grūti saprast, es pieņemu, ka tas ir uz papīra, bruto, vēl mīnus apmēram 30 procenti nodoklis. Docents - 1000 eiro, asociētais profesors - 1256 eiro, profesors, pilns profesors, - 1568 eiro.

Man rodas jautājums, kolēģi, - ja mēs savu augstskolu profesoriem maksājam 1500 eiro, es tā saprotu, uz papīra, tad par kādām Hārvarda Universitātes profesoru piesaistēm mēs runājam? Es kaut kā neesmu pamanījis tos daudzos Hārvarda Universitātes profesorus, kas ļoti raujas pastrādāt Latvijas augstskolā par 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Es pieņemu, ka šeit runa ir par vienu konkrētu cilvēku, kurš, man šķiet, ja es pareizi atceros, vairāk kandidēja uz rektora amatu un uz kādas slimnīcas, man šķiet, vai nu valdes locekļa, vai valdes priekšsēdētāja amatu. Varbūt es kļūdos.

Kolēģi! Ir tik sirreāla sajūta... Nu, tas laikam izskaidro to vienaldzību par visu to, kas notiek mūsu augstākajā izglītībā... Nu, ja mēs uzskatām, ka tas ir pilnīgi pieņemami, ka profesoram, proti, cilvēkam, kurš akadēmiskajā jomā ir sasniedzis visvairāk, mēs maksājam pusotru tūkstoti eiro pirms nodokļu nomaksas (es pieņemu, ka “Depo” vai kāda cita lielveikala pārdošanas konsultants, visticamāk, saņem summu, kas, iespējams, nav mazāka), tad tas, es domāju, ļoti labi raksturo situāciju mūsu augstākajā izglītībā un zinātnē.

Tagad, pēc divarpus gadiem smaga darba, valdība mums atnes šo vērienīgo... to, ko viņi sauc par augstākās izglītības reformu, pie kuras mēs tagad... lielā, milzīgā vienaldzībā ejam cauri... tā teikt, automātiski... visiem tiem simtiem priekšlikumu.

Galvenais, kas ir šajā reformā, - pēc būtības ir piedāvājums izveidot tās padomes. Tie būtu - cik? Apmēram simt cilvēku. Valsts budžetam katru gadu tas izmaksās apmēram trīs miljonus eiro. Un tas - situācijā, kad... ja es nemaldos, vispār akadēmiskā personāla atalgojumam... katru gadu pieaug - par cik? Par septiņiem miljoniem eiro? Un tad trīs miljoni būs padomēm. Un, protams, tad, kad tiks izveidotas tās padomes, te mums būs vesela rinda Hārvarda Universitātes profesoru, kuri, tā teikt, cīnīsies ar elkoņiem, lai tikai dabūtu to iespēju strādāt mūsu augstskolās. Neapšaubāmi. Kolēģi, uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi, es atvainojos par nelielām tehniskām problēmām.

Vispirms es pavisam īsi reflektēšu uz Dombrovska kunga teikto un tad pabeigšu savu sakāmo.

Latvijas augstskolās pasniedzēji saņem ļoti dažādas algas. Jā, vieni saņem maz - pārsvarā tāpēc, ka ir nelielas grupas un ļoti sadrumstalotas, fragmentētas programmas. Ir arī tādi pasniedzēji, kas saņem pat tuvu pie 10 tūkstošiem mēnesī. Un, kā mēs zinām, Latvijā ir rektori, kas saņem 14 tūkstošus mēnesī (tā ir četras reizes augstāka alga nekā, piemēram, nozares ministram). Un to izlemj pati augstskola savā iekšienē. Un tieši tāpēc tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī šī pārvaldību reforma notiek, - lai efektīvāk izmantotu naudu, varbūt vairāk samaksātu pasniedzējiem un mazāk ieguldītu citās lietās. Tā ir īsa refleksija.

Turpinot tieši par šo priekšlikumu, man jāteic, ka ir Diasporas konsultatīvā padome, kurā ir visas diasporas organizācijas - Eiropas Latviešu apvienība, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas -, un pirmo reizi šīs padomes vēsturē visas šīs organizācijas vienbalsīgi atbalstīja šos priekšlikumus. Vienbalsīgi atbalstīja to, ka šie priekšlikumi ir jāvirza uz priekšu; ka ir pietiekami liels pieprasījums no diasporas izglītotās daļas, kas grib dot atpakaļ Latvijai, grib iesaistīties.

Atgādināšu jums, kolēģi, arī to, ka Saeimā mēs esam pieņēmuši Diasporas likumu, kas citstarp 4. pantā paredz tādu lietu, ka ir jāmeklē iespējas diasporas locekļu iesaistīšanai valsts pārvaldē, valsts pārvaldes darbos.

Manuprāt, mūsu augstākās izglītības sistēma ir tā, kur būtu jārāda vislabākais piemērs šim visam, nevis jāliek mākslīgas barjeras, jātaisa atsevišķi likumprojekti, lai mēģinātu nobāzt šo atvilktnē un noslēpt.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt. Šis ir tiešām būtisks solis Latvijas valstij, lai mēs attīstītos, lai mūsu sistēma kļūtu konkurētspējīgāka.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Es droši vien vispirms reflektēšu uz Vjačeslava Dombrovska teikto. Un varbūt par vienaldzību un par finansējumu.

Pirmā lieta. Noteikti ir jāņem vērā, ka, gadu diskutējot par katru no likumprojekta punktiem un pārrakstot tos, pasniedzot tos pēc iespējas mērenā mērcē, nav iespējams vēl arī tā apstiprināšanas gaitā diskusiju turpināt.

Savukārt atbildot par finansējumu, mēģināšu nomierināt un teikšu uzreiz, ka, domājot par spēcīgāko speciālistu un pētnieku piesaisti, ir, pirmkārt, veidots atveseļošanās mehānisms; otrkārt, jau pagājušajā gadā ir iesākta prakse ar šo fundamentālo lietišķo pētījumu konkursu (tieši individuālajiem grantiem), tā ir iešana uz tenūru. Un tādā veidā... Principā pat tad, ja neizdodas izglītības darbinieku atalgojuma kāpinājumu panākt šogad... kurā, starp citu, ir iezīmēts algu kāpums, atšķirīgs no iepriekšējiem mēģinājumiem celt atalgojumu ne tikai pedagogiem, bet arī... sākot no asistenta un beidzot ar profesoru... Tad principā tas ir tas, ar ko sāks. Un šajā brīdī ir nepārprotami skaidrs, ka, ja atalgojuma sistēma nemainās, tad arī (Nav saprotams.)... neparādās nozarē.

Tajā pašā laikā, protams, tā piebilde un skepse... un varbūt nedaudz arī tāda mērena likuma izskatīšana ir saistīta galvenokārt ar to, ka vienīgā patiešām pievienotā vērtība, kas šobrīd likumam ir palikusi, ir veidojamā padome, jo visas pārējās lietas, kas bija iecerētas dinamiskākai sistēmas attīstībai... nu, “pateicoties” lielā mērā opozīcijai, tās šobrīd ir noņemtas no dienaskārtības.

Tāpēc mēs ļoti ceram, ka, šobrīd apstiprinot šos likuma grozījumus, būs iespēja virzīties un spert nākamo soli - ir runa par akadēmisko karjeru un slodzi - un tādā veidā arī pārplānot ne tikai slodzes izpratni, ne tikai karjeras izpratni, bet arī finanšu nodrošinājumu konkrētajam akadēmiskajam personālam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Par profesoru atalgojumu. Atalgojums tiešām ir dažāds, bet ne tik dažāds.

Es zinu pilnīgi noteikti, ka, piemēram, Latvijas Universitātes profesoriem... Katedras vadītājas atalgojums noteikti - noteikti! - nepārsniedz 2000 eiro, ir zemāks nekā 2000 eiro (uz rokas). Un Latvijas Universitāte - tā taču ir mūsu, tā teikt, galvenā universitāte.

Te jau Šuplinskas kundze mums pateica, ka, jā, no Eiropas Savienības fondiem tiks... tā nebūs pirmā reize... tiks īpaši izmaksāts, tā teikt, īpašais atalgojums tiem doktorantiem un tā saucamajiem postdokiem... Nu, labi... pieņemsim... Kā es jau teicu, tā tas bija. Un tad iedomājieties, ka šis doktorants, kurš par dāsnu Eiropas naudu... labi, saņems, tā teikt, iztērēs, investēs kādus trīs četrus gadus no savas dzīves, lai saņemtu doktora grādu. Un tad ko? Tad viņš ies par docentu?

Es jums atgādināšu: no Izglītības un zinātnes ministrijas tabulas izriet, ka docenta atalgojums ir apmēram 1000 eiro mēnesī (uz papīra). Nu kurš muļķis, kolēģi, saņemot to doktora grādu, pēc tam kļūs par augstskolas docentu par 1000 eiro (uz papīra) mēnesī? Domāju, ka McDonald’s pavisam noteikti maksā ne sliktāk kā docentam.

Tātad par šo likumprojektu... Nu, Šuplinskas kundze, es skatījos jūsu likumprojektu - sākotnējo, tas ir tikai par padomēm, tikai par padomēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, vai jums pietiktu ar trim minūtēm, lūdzu?

J. Vucāns (ZZS).

Es domāju, ka... jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns. Kolēģi! Vispirms paldies Šuplinskas kundzei, ka viņa beidzot iesaistās sarunās par šo likumprojektu, jo komisijā mēs to... es negribu teikt, ka galīgi neredzējām, bet... nu, katrā gadījumā Znotiņa kungs tur pārstāvēja ministriju un iznesa to diskusiju smagumu.

Par šo priekšlikumu. Nu, priekšlikums jau nav tik daudz par profesūru; priekšlikums ir par rektoriem, bet tie argumenti, kas ir, jeb... tātad tas, uz ko tiek būvēta argumentācija... šie piesauktie... Ministru kabineta noteikumu šī konkrētā daļa... tā daļa jau runā par to, ar kādām kvalitātēm cilvēkus var ievēlēt augstākajos akadēmiskajos amatos.

Un šeit... Manuprāt, uz administrāciju tiešā veidā pārnest tās normas, kuras ir būvētas - un labi uzbūvētas, manā skatījumā! - attiecībā uz profesoru, asociēto profesoru amatiem, nebūtu īsti pamatoti. Cita lieta, ka tas, ka augstskolas rektors pats ir izgājis šo pilno akadēmiskās augsmes periodu un ka viņš ir nonācis līdz šai profesora kvalifikācijai, ja tā var teikt... tai skaitā... arī vadot doktorantus un tā tālāk... tad tas ir tikai atzīstami vērtējams.

Taču, ja jūs paskatīsieties tajās normās, kuras tagad ir uzliktas... kuras ir jāizpilda, lai kļūtu par rektoru, tad... tās normas automātiski paredz to, ka ir jāprot vadīt promocijas darbus, bet atbilstoši Latvijas likumdošanai promocijas darbus nevar vadīt, ja tev nav augstākās zinātniskās kvalifikācijas, ja tu neesi doktors. Ir savstarpējas pretrunas šajās normās. Lai tās tā nepārprotami pielietotu...

Līdz ar to šī diskusija, manuprāt, ir pārnesta jau uz jaunu likumprojekta atvērumu. Komisijā mēs par to esam vienojušies, tiksim galā ar... tātad ar tām normām, kas attiecas uz profesoriem, asociētajiem profesoriem.

Manuprāt, mēs stūrējam šobrīd atkal nepareizā virzienā, jo mums bija vienošanās, ka mēs vispirms ieviešam profesionālo doktorantūru un profesionālo doktora grādu mākslās un pēc tam skatāmies citos virzienos un padarām šo promociju plašāk iespējamu, nevis ejam tajā virzienā, ka iztiekam vispār bez promocijas procesa.

Līdz ar to, manuprāt, tā ir tāda raustīšanās un iepriekš nospraustā virziena neievērošana, un tas ir tas iemesls, kāpēc es balsošu “pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A. Ašeradens. Jā, paldies.

Šeit situācija ir nedaudz komplicētāka, kā deputāts Znotiņš aprakstīja.

Tātad... Tagad komisija diskutēja par šo priekšlikumu un pieņēma lēmumu, ka tas ir pietiekami nopietni un komisijai būtu jāstrādā ar šo jautājumu. Taču, ņemot vērā, ka akadēmiskās karjeras jautājumi sākotnēji nebija šī likumprojekta... dienaskārtībā, komisija pieņēma lēmumu atbalstīt - un ir to arī izdarījusi - pirmajā lasījumā un ir nodevusi Saeimai vērtēt frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātu iesniegto priekšlikumu, kas paredz risināt šos jautājumus.

Komisija ir pilna gatavības rūpīgi izvērtēt šo lietu, jo tā ir diezgan kompleksa, tā paredz, ka Latvijas izglītības sistēmu var mēģināt pielīdzināt vai salīdzināt ar anglosakšu izglītības sistēmu un izveidot šādus mehānismus.

Tā ka komisija šo nav atbalstījusi, bet ir apņēmusies rūpīgi pie šī jautājuma strādāt un izvērtēt to, un atrast tam risinājumu.

Tā ka aicinu šoreiz neatbalstīt šo priekšlikumu, bet rūpīgi sekot diskusijām komisijā par šo akadēmiskās karjeras... likuma atvērumu... Augstskolu likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 186. - deputātu Eglīša, Znotiņa un Beitneres-Le Gallas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Saeimas Prezidijs ir noteicis, ka pārtraukums ir 10 minūtes.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Pārtraukums 10 minūtes. Atgriežamies tātad pulksten 18.02.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Skatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Komisijas vārdā ziņo deputāts Arvils Ašeradens.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens. Paldies.

Turpinām skatīt likumprojektu.

187. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 188. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 193. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 189. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 190. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. Analogs ir 191. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 192. - deputātes Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 193. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 193. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka kārtību attiecībā uz rektora ievēlēšanu... kas nosaka kārtību, kādā tiek ievēlēts rektors. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. - Izglītības... piedodiet.

Lūdzu, balsosim par 193. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 42, pret - 1, atturas - nav. Nav kvoruma. Balsosim otro reizi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 193. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

194. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 195. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 196. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 197. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 198. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 199. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 200. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 201. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 202. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 203. - deputātu Eglīša, Znotiņa un Beitneres‑Le Gallas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 204. - deputātu Eglīša, Znotiņa un Beitneres‑Le Gallas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 204. - deputātu Eglīša, Znotiņa un Beitneres‑Le Gallas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

205. - deputātu Eglīša, Znotiņa un Beitneres-Le Gallas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 206. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 208. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 207. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 208. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 208. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 209. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 210. - Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Bļodnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 212. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 211. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 212. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 212. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 213. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 214. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 215. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 216. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 217. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 218. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 219. - deputāta Kucina priekšlikums. Tas ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 220. - deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 221. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 222. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 229. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 223. - deputātes Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 224. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 228., 229., 231. un 236. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 225. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 228., 229., 231. un 236. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 226. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 228., 229., 231. un 236. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 227. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 228. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 229. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 230. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 231. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 232. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 233. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 234. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 235. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 236. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 237. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 238. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 239. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 240. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 241. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 242. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 243. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 267. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 244. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 245. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 245. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 246. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 247. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 248. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 249. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 250. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 251. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 252. - deputātu Golubevas, Dūrīša un Bikšes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 253. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 254. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 255. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 256. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šis ir viens no pēdējiem mūsu frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem un ir saistīts ar to, ka tagad, pēc tam, kad stāsies spēkā grozījumi Augstskolu likumā, pēc tās kārtības, kāda ir paredzēta, augstskolas pārvaldības institūcijām būs jāpārapstiprina tie normatīvie akti, kuri ir tikuši pieņemti pirms reformas stāšanās spēkā.

Tajās diskusijās, kas mums bija komisijā, teiksim, šie skaitļi, ko sauca augstskolu pārstāvji, tai skaitā lielo universitāšu pārstāvji... Runa ir par tūkstošiem iekšējo normatīvo dokumentu. Tāpēc mūsu priekšlikums par to, ka tie iekšējie normatīvie akti, kuri atbilst - arī pēc grozījumu izdarīšanas - Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem to spēkā esošajā
redakcijā, - ka tie paliktu spēkā, manuprāt, bija racionāls. Un man īsti arī nav saprotams, kāpēc komisijā galu galā šāds priekšlikums neguva atbalstu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

Piedodiet, vēl... Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā sēdes vadītājas kundze, par iespēju diskutēt. Jā, patiešām, paskatoties uz nozares debatēm komisijā un izteiktajiem argumentiem, un, godīgi sakot, pat lūgumiem, kuri izteikti ne jau tikai Rektoru padomes vārdā, bet arī atsevišķu rektoru vārdā... Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka iekšējo dokumentu augstskolā ir diezgan daudz un to nosaka mūsu pašu ieviestā kārtība, tātad arī kontrolējošo institūciju pieprasījums... un arī... būtībā, skatoties, ko mums ir ieteikušas neatkarīgās izvērtētāju institūcijas.

Tas zināmā mērā rādītu arī mūsu pašu pozitīvo attieksmi un aicinājumu padomēm skatīties uz reformām pozitīvi, sakot: jā, mēs saprotam, ka pārmaiņas ietekmē arī esošo dokumentāciju, it īpaši to dokumentāciju, bez kuras nevar pastāvēt augstskolas, pieņemot lēmumus arī šajā pārmaiņu procesā.

Lai arī laika grafiks ir, tas būtībā nav saistīts ar iekšējās dokumentācijas sakārtošanas vai izvērtēšanas... nu, tā teikt, argumentācijas vērā ņemšanu. Faktiski tas ir tikai par lielajiem lēmumiem, kādi būs jāveic varbūt Ministru kabinetam vai attiecīgi nozares... ministrijām, bet mazāk ir aizstāvētas intereses... pašu augstskolu ziņā.

Mēs zinām, ka birokrātiskais slogs ir ļoti liels, tas ir negatīvs, faktiski - negatīvas sekas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem (ne jau tikai Saeimas, bet kopumā), kuras mēs gribējām mazināt.

Bet tajā pašā laikā... šajā brīdī, kad ir iespēja nākt pretī augstskolām un tiešām teikt: jā, apstipriniet vai pārapstipriniet, vai atstājiet spēkā tos lēmumus, kuri ir likumsakarīgi un tiešām ir saistībā jau ar šiem pieņemtajiem... nu, tūlīt pieņemtajiem grozījumiem... pēc likuma izsludināšanas...

Es aicinu deputātus... Mēs katrs esam savā jomā strādājuši un zinām, cik traucējošs var būt birokrātiskais slogs, varbūt tas ir traucējis kādreiz arī mūsu emocionālai un kādreiz - arī pragmatiskai attieksmei, ja mēs runājam par pārmaiņām.

Aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt, tas netraucēs kopējai likuma... pieņemtajai... ne secībai, ne domai, ne arī likuma virzītāju un veidotāju pamatidejām. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Ašeradena kungs...?

A. Ašeradens. Komisijā 256. priekšlikums nav guvis atbalstu, un aicinu... Jā, tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 257. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas, Tutina un Dūklava priekšlikums, kas analogs iepriekšējam. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 258. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 259. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums, kas ir analogs priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un arī komisijas vadītāj! Saprotu, ka debates ir iespējamas, balsojums - acīmredzot ne. Tomēr atgādinu, ka tajā brīdī... Ja mēs tiešām vēlamies reālas pārmaiņas, kas atstāj ietekmi uz augstskolu darbību (šajā brīdī gan, domāju, vairāk kvalitātes ziņā, starptautiskās konkurences ziņā, studentu piesaistes ziņā, kā arī stratēģiskās attīstības ziņā), tad neapšaubāmi... ja valsts norāda, ka ir vajadzīgas šādas pārmaiņas un reformas ar šādiem mērķiem vai uzdevumiem, tad ir būtiski pateikt, ka valsts dos tam arī attiecīgus valsts budžeta līdzekļus. Un neapšaubāmi tā patiešām šobrīd ir vājā vieta, runājot gan par likuma ieviešanu, gan arī par iespējamiem rezultātiem.

Ja jau šobrīd likumdevējs... Kā es jau teicu, sarunas par finanšu modeli ir atliktas līdz augustam vai septembrim, bet, ja šobrīd likumdevējs saka “nē, finanšu ziņā mēs vēl domājam”, tad jautājums ir - vai atbildes dos budžeta veidošana.

Nozare cer sagaidīt to, ka budžeta veidošanas laikā... ne tikai Eiropas fondu piesaiste vai sadale, ne tikai kādu citu projektu piesaiste vai sadale, bet tieši valsts budžets dos atbalstu gan stratēģiskās vīzijas īstenošanai (tātad mūsu ekonomiskajai darbībai un, jāsaka, ekonomikas atveseļošanai), gan arī... teiksim, pārvaldības momentā... skatoties jau uz jaunajiem cilvēkiem, kas pretendēs un būs augstskolu padomēs, universitāšu padomēs... dos savu atbalstu un savu... papildu finansējumu. Jo, kā jau minēju, ne zinātnes atbalstam, ne augstākās izglītības atbalstam... valsts budžeta finansējums nepilda pašu - mūsu pašu, kolēģi! - iepriekš nolemto finansējuma apjomu.

Nozare būtu (atkal man jāsaka - būtu), visticamāk, atbalstošāka tajā brīdī, ja redzētu, ka nebūtu jāmeklē līdzekļi... nu, tuvākajā laikā... no fondiem, kas... atkal varbūt mainītu vai noņemtu kādas citas... attīstības... virzības, bet... tieši pretēji - tiktu doti no valsts budžeta līdzekļiem...

Cienījamie koalīcijas lēmēji... deputāti... un arī tie, kas reāli lemj par valsts budžeta sadali! Es ļoti ceru, ka šis sadalījums būs jau nākamajā vai aiznākamajā budžetā vismaz ieplānots, bet nākamajā budžetā jau būtu zināmā mērā... redzot, ka stājas spēkā šī likuma grozījuma normas, tomēr tiktu ieplānoti arī budžetā... lai augstskolas redz: jā, valsts saskata mūsu lomu un atzīst, ka ir nepieciešams papildu finansējums valdības paredzētajām reformām.

Faktiski, ja vēlaties, lai reformas būtu pozitīvas, tad... Latvijas pieredze rāda, arī mana pieredze rāda, ka, ieviešot ļoti būtiskas reformas (to skaitā, pieņemsim, par mācību valodu vai kādas citādas), tam ir nepieciešams arī papildu finansējums, finansiāls atbalsts. Finansējums, finansiālais atbalsts ir zināmā mērā izšķirīgs arī pozitīvas attieksmes veidošanā, bet, galvenais, tajā, ka redz: jā, mēs to varēsim izdarīt.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nav patiesībā tik svarīgi, vai jūs šodien atbalstīsiet vai neatbalstīsiet šo priekšlikumu.

Visā šajā apjomīgajā augstākās izglītības tā saucamajā reformā ir divi elementi.

Pirmais elements, par kuru esmu jau runājis, - tas, kas... Tā teikt, tā oriģinālā Izglītības un zinātnes ministrijas... reformas ideja ir tāda, ka atbilde jeb risinājums visām augstākās izglītības problēmām ir padomes. Nu, tagad mums tādas būs - katru gadu trīs miljonus eiro mēs tērēsim simt cilvēkiem, simt padomes locekļiem, par viņu, tā teikt, padomdevēju darbu. Nu redzēsim, cik lielā mērā tas risinās augstākās izglītības problēmas.

Otrais elements, kurš parādījās tieši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un kura bija lielākoties komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena ideja, ir tā saucamā augstskolu tipoloģija, pie kuras tika pielikta klāt šī stratēģiskās specializācijas koncepcija.

Kolēģi! Ko pēc būtības saka šī koncepcija, tā stratēģiskā specializācija un arī tipoloģija? Tā būtībā saka, ka mēs esam gatavi izdalīt dažas augstskolas jeb universitātes, tās nosaucot par zinātnes universitātēm, un no tām universitātēm prasīt starptautisku izcilību. Ko tas nozīmē - starptautiska izcilība, kolēģi? Ja mēs ar to saprotam nu vismaz mūsu kaimiņu Tartu Universitātes līmeni, tad... Tartu Universitātei valsts finansējums reizes divas vai pat trīs pārsniedz to apjomu, ar kuru mēs finansējam vai nu Latvijas Universitāti, vai Rīgas Tehnisko universitāti. Proti, te tagad, kā saka, papīrs pacieš visu. Arī likumdošanā.

Mēs te, likumdošanā, varam ierakstīt tādas, kuras mēs vēlamies, tās tipoloģijas un saukt universitātes par... augstskolas par zinātnes universitātēm un par superzinātnes universitātēm, bet, ja tam klāt nenāks adekvāts finansējums...

Ja mēs vēlamies vismaz Tartu Universitātes līmeni, tas nozīmē, ka mums vismaz šo četru universitāšu - Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes - finansējums jāpaceļ... reizes. Mēs te runājam par diezgan lielām summām. Bet, ja mēs... Kolēģi, bez šā finansējuma tas viss ir (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, mēs jūs nedzirdam. Ir manāmas interneta problēmas.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un daļēji tas ir tāpēc, ka tur, dažus priekšlikumus atpakaļ, bija līdzīgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš bija nedaudz “šaurāks”. Tajā mūsu priekšlikumā mēs prasījām, ka ir nepieciešams izdalīt no valsts budžeta līdzekļiem finanšu līdzekļus augstskolu padomju... valsts augstskolu padomju darbības nodrošināšanai, lai augstskolām neradītu papildus finansiālo slogu, jo ir skaidrs, ka pēc šiem likuma grozījumiem šis slogs palielināsies.

Bet 259. priekšlikums ir plašāks, jo tas runā ne tikai par padomēm, tas... pilnīgi pamatoti... kā tikko Vjačeslavs Dombrovskis stāstīja, tas runā arī par to, ka... lai šīs idejas par stratēģisko specializāciju... turklāt ne tikai zinātnes universitātēm, bet arī mākslas un kultūras universitātēm, arī lietišķo zinātņu universitātēm, arī lietišķo zinātņu augstskolām - katram šim segmentam vajadzēs... gan katrai augstskolai atsevišķu stratēģisko specializāciju, gan... godīgi sakot, es redzu, ka šādai stratēģiskajai specializācijai konsolidētā veidā ir jābūt arī valsts līmenī, vismaz attiecībā uz valsts dibinātajām augstskolām. Un bez papildu finansējuma diez vai ir iespējams to izdarīt.

Protams, mēs zinām, ka reformas uzsākšanai... vismaz esam dzirdējuši, ka ir paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, bet arī caur to... arī šo līdzekļu piesaistē acīmredzot varētu rasties problēmas, jo Eiropas Savienības fondu līdzekļus parasti var piesaistīt noteikta konkursa rezultātā, iesniedzot konkursa pieteikumus, un šiem pieteikumiem ir jābūt pietiekami kvalitatīvi izstrādātiem, un tikai tādā gadījumā tas finansējums tiek piešķirts.

Neviens nav atbildējis uz jautājumu, kādā veidā augstskolas tiks stimulētas, lai tās šādā, konkursa veida, naudas apgūšanā piedalītos. Vai to centralizēti augstskolu vietā izdarīs ministrija vai kāda no aģentūrām - pilnīgi skaidras atbildes uz šo jautājumu nav.

Līdz ar to šis... nu, visdrošākais finansējuma veids ir valsts budžeta finansējums, tāpēc... tā kā Izglītības un zinātnes ministrija, pārstāvot Ministru kabinetu, ļoti droši ir stūrējusi šobrīd uz šī likuma pieņemšanu un acīmredzot arī... nepārprotami uz šī likuma normu stāšanos spēkā, tad, manuprāt, kā drošības spilvens ir vajadzīgs arī valsts budžeta finansējuma nodrošinājums šīm lietām.

Tāpēc šis, 259., priekšlikums ir īsti vietā, un aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es tagad ceru, ka uz “Latvijas Mobilo Telefonu” var paļauties vairāk nekā uz “Tele2”.

Kā es jau minēju savas runas sākumā... Kolēģi, vēlreiz atkārtošu: visa tā stratēģiskā specializācija, augstskolu tipoloģija - tas viss ir absolūta fikcija, ja tas nebūs balstīts uz finansējuma palielinājumu vismaz tām augstskolām, kuras tiek sauktas par zinātnes augstskolām, un to starptautiskās izcilības sasniegšanu.

Ja mēs paskatīsimies uz to, kas tiek plānots un kas tika pieņemts, ko jūs arī pieņēmāt - vidējā termiņa budžetu... Saskaņā ar vidējā termiņa budžetu, kolēģi, šim gadam... Ja šim gadam kopējais finansējums augstākajai izglītībai ir ieplānots apmēram 76 miljonu eiro apmērā, tad uz nākamo gadu - uz 2022. ... saskaņā ar to vidēja termiņa budžetu, par ko jūs visi... nu, ne visi, bet par ko visi koalīcijas deputāti ir nobalsojuši, šis finansējums pat samazināsies līdz 74 miljoniem eiro. Par diviem miljoniem eiro, bet tomēr.

Augstākajai izglītībai ir ieplānots - saskaņā ar vidējā termiņa budžetu - līdzekļu samazinājums, kolēģi. Tāpēc pēc visiem tiem 259 priekšlikumiem (tas tikai trešajā lasījumā) un simtiem priekšlikumu otrajā lasījumā, viss, kas mums būs pēc šīs vērienīgās augstākās izglītības reformas (bez finansējuma!), ir vienīgi tas - simt padomes locekļu par cenu, kas ir trīs miljoni eiro gadā.

Kamēr mēs te zaudējam... esam pazaudējuši pa lielam tos divarpus gadus, tā Tartu Universitāte, kura pirms diviem gadiem bija pasaules valstu Top 500, jau ir pasaules Top 200.

Izdariet savus secinājumus, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Ņemot vērā, ka Saeima nav atbalstījusi 258. priekšlikumu, 259. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 260. - deputātu Teirumnieka, Adamoviča, Kursītes, Jalinskas un Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 261. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze, kolēģi un arī komisijas vadītāj! Nu jāsaka, ka it kā šis priekšlikums izskatītos jau atrisināts, jo ir četri tipi universitātēm un pastāv cerība, ka ministrija pirms septembra iedalīs kādu no universitāšu tipiem arī Daugavpils Universitātei. Taču nav skaidri zināms, cik augstu.

Ja neskatās arī... pieņemsim, ja neskatās uz komisijā ministrijas demonstrētajiem aprēķiniem par padomju locekļiem (atalgojuma ziņā), tad tur... zināma tipoloģija aprēķinos jau tika norādīta. Un nav skaidri zināms, vai Daugavpils Universitāte un Daugavpils Universitātes studenti ir apmierināti ar šādu iedalījumu... jau iepriekš... bez akreditācijas, bez izvērtējuma normālā gaitā, kā to paredz jau tālāk likuma ieviešanas... pārejas noteikumi.

Tieši tādēļ, lai būtu skaidra atbilde, mēs piedāvājam tomēr veidot īpašu likumu par Daugavpils Universitāti... vismaz pārejas posmā, kamēr tiek akreditācijas procesā izvērtēta atbilstība kādiem no tipiem saskaņā ar jau likumā minētajiem kritērijiem vai ar jaunizveidoto Ministru kabineta noteikumu vai kādu citu normatīvo aktu prasībām.

Tas dotu zināmā mērā skaidrību vai skaidru atbildi no valdības puses, kā tā redz augstskolu tīklu, katras augstskolas lomu, bet - nenocērtot iespēju šīm augstskolām parādīt, iespējams, citu mērķi un citu sasniegumu... varēšanu.

Tātad, ja ministrija... Vēlreiz atsaucos uz komisijā rādīto tabulu par padomju locekļu atalgojuma apmēra aprēķiniem, ko var uzskatīt, protams, par zināmu projektu, un tomēr tas tika rādīts, un katrai augstskolai tips jau tika zināmā mērā iedalīts. Ja paskatās uz šo, tad Daugavpils Universitāte būtu ceturtā tipa augstskola vai augstākās izglītības institūcija. Tad man tomēr šķiet nepareizi jau šobrīd pateikt, ka tieši Daugavpils Universitāte ir šajā sadaļā, redzot Daugavpils Universitātes un tās zinātnisko institūtu novērtēšanu un novērtējumu, tai skaitā argumentus, kas diskusijās parādījās, diskutējot ar Daugavpils Universitātes rektoru un studentiem. Es aicinātu atbalstīt šo kā, protams, pārejas normu, kamēr katra no šīm augstskolām, kam... Trešajā lasījumā komisijas vadītājs radīja, iespējams, kompromisa risinājumu, tomēr ir argumentēti, kritērijos balstīti pierādījumi, kuram no četriem tipiem reģionā esošā universitāte būtu piederīga.

Aicinu atbalstīt, jo tas tikai veicinātu arī reģionu attīstību, tai skaitā... lai arī bija arguments par reģionālās reformas tikko, tikko... stāšanos spēkā, tomēr nozīmi, ka... otrajā lielākajā (iedzīvotāju ziņā) valstspilsētā... arī valdība un koalīcija redz, ka tur ir jābūt universitātei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Komisija neatbalstīja 261. priekšlikumu, un aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 261. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 262. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze un kolēģi, un arī komisijas vadītāja kungs! Jāteic, ka iepriekšējais balsojums droši vien tiks vērtēts dažādi un cilvēki uz to skatīsies, pat ja tas ir tikai pagaidu risinājums. Studenti un attiecīgā reģiona cilvēki droši vien cerēja sagaidīt drosmīgāku balsojumu. Bet tas ir katra... mūsu pašu ziņā.

Runājot par Liepāju, - Liepāja ir arī valstspilsēta pēc jaunā reģionālā iedalījuma, reģionālās reformas rezultātā atzīstama par šādu pilsētu, un skaidrs, ka būtu tikai pareizi, ja, līdzīgi kā citās valstspilsētās, arī Liepājā būtu sava augstākās izglītības institūcija. Iespējams, dodot laiku pārmaiņām, varbūt mainot stratēģiju, mainot attīstības virzienu, vairāk pieskaņojoties reģiona prasībām un vajadzībām, skatoties varbūt arī pāri robežām... pareizāk sakot, pāri robežām uz Rietumu pusi... par jauniem virzieniem...

Tieši tādēļ ir mūsu priekšlikums, lai Liepājas Universitāte pārejas posmā būtu, nu, zināmā mērā vai nu pasargāta, vai novērtēta... tādējādi, ka tiktu dots laiks mainīt savu stratēģisko virzienu un... nostiprinot droši vien tos virzienus, kas ir stabili un vajadzīgi reģionam, un neizslēdzot arī pedagoģiskās intereses un pedagoģiskās studiju programmas, protams, bet vairāk skatoties droši vien uz STEM jomām un attīstot to, kas varbūt jūrniecības jomai ir vairāk vajadzīgs... vai kā citādi.

Un tieši tāpēc... Šis priekšlikums, pirmkārt, dotu laiku pilsētai (tai tagad ir jauna pašvaldība) paskatīties uz universitātes lomu un vajadzībām, aktualizējot sadarbību, palīdzot universitātei attīstīties Liepājā.

Otrkārt, tas dotu iespēju piesaistīt vai mainīt... vai kā citādi atjaunot docētāju skaitu.

Un, treškārt, - paskatīties, kā šī universitāte korelē vai sadarbojas, vai kā citādi... kā savos attīstības virzienos var sadarboties ar profesionālo izglītību, lai varētu būt, nu, tāda saprātīga pēctecība augstākās izglītības ieguves ziņā.

Tas tikai stiprinātu attiecīgi šo reģionu, ar to es domāju Kurzemi... un to otru pusi... no Rīgas... Un tas dotu Latvijai tādu garantētu spēku, ka būtu stipras universitātes labajā un kreisajā, ja drīkst tā teikt, lidojumu spārnā (pa vidu, protams, arī ir universitātes - katra ar savu lomu, katra ar savu ietekmi, katra ar savu tipoloģijā iedoto vietu), bet neiedotu uzreiz sadalījumu no nozares ministrijas, jo pagaidām citu sadarbības vai nozares... ministriju intereses nav sasniegušas Liepāju, kaut gan potenciāls ir.

Līdz ar to... Mēs aicinātu dot pārejas laiku Liepājas Universitātei, līdzīgi kā Daugavpils Universitātei, - paskatīties, ko varētu savā darbībā mainīt, būt stabili. Un pašvaldība redzētu, ka, jā, valdība redz, ka valstspilsētā ir nepieciešama attīstīta universitāte.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Komisijā 262. priekšlikums neguva atbalstu. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 262. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies. Turpinām.

263. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 264. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 265. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 266. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 267. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 268. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 269. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un arī komisijas vadītāj! Saprotams, šis priekšlikums arī balstās uz nozares priekšlikumu - kad īsti spēkā stājas attiecīgie likuma grozījumi. Un būtu jau tas saprātīgi - šos atbalstīt, ievērojot arī diskusijas par neskaidrībām finansējuma... atbalstā. Es ar to domāju valsts budžetu (arī 2022. gadam).

Bet... Es ceru, ka sēdes vadītāja ļaus man arī mazliet ieskicēt kopējo ainu par likumprojektu, jo šie jau ir nobeiguma jautājumi.

Līdz ar to... Nu, vispirms jāteic, ka priecājos, ka netika samazināts debašu laiks. Lai arī debatētāju skaits ir zināmā mērā mazs un pārsvarā tie ir nozarē kādreiz strādājušie cilvēki un profesionāļi, tomēr... es novērtēju šo.

Nākamais. Skatot to, ko teicu savā runā šo likuma grozījumu pirmajā lasījumā, nu varu secināt vairākas lietas.

Un pirmā no tām būtu - kas ir izdevies. Proti, ir izdevies... nu droši vien jāatzīst, ka ir izdevies rast kompromisu. Un kompromiss būtu... tas, ko es saredzu kā būtisku, varbūt ir vairākās lietās.

Pirmkārt. Atšķirībā no iesniegtā likumprojekta... augstākās izglītības institūcijas vairs nav tik ļoti atkarīgas un padotas nozares ministrijām. Tas, man šķiet, ir svarīgi, arī sargājot universitāšu autonomijas garu.

Otrkārt. Skaidrs, ka augstskolu padomes tiks veidotas. Un tas arguments, ka mēs bijām viena no pēdējām valstīm, kurās šāda pārvaldība netika ieviesta, ir vērā ņemams, bet tas nebūtu izvirzāms par prioritāti. Zināmā mērā padomes tomēr tiks ieviestas. Un atkal es aicinu rast risinājumu finansēšanas ziņā, lai augstākās izglītības institūcijas arī būtu atbalstošas šajā ziņā (ir skaidrs, ka tā darbība ir jau sākta), lai zināmā mērā iegūtu patiešām to, kas pašā sākumā padomes idejas izvirzīšanai bija pats svarīgākais mērķis, - piesaistīt sabiedrībā augsti vērtētus cilvēkus, sabiedrībā profesionāli vērtētus, augsti vērtētus cilvēkus, tādus, kas spēj un prot attīstīt arī universitāti, skatoties arī starptautiskajā konkurencē.

Līdz ar to aicinu tomēr atbalstīt universitātes arī šajos meklējumos. Lai arī par padomes priekšsēdētāju nebūs universitāti pārstāvošs cilvēks, pamatā tā ir... vēl gaida jautājumu par valsts budžeta piešķiršanu.

Tas jautājums, kas pagaidām būtu kompromisa rezultātā atrisināts (bet prakse rādīs izpildījumu), protams, ir funkciju sadalījums, kur... man gan jāteic, ka lielāka vēlme man būtu... par lemšanas tiesību iedošanu satversmes sapulcē tātad tiem cilvēkiem, kas strādā attiecīgajā augstskolā. Nevis tikai pamatlēmumi... bieži vien paplašinātā formātā... ne tikai finanšu jomā, bet arī jau citos jautājumos tomēr dotu padomei. Bet nu laiks rādīs, un es ceru, ka arī šeit kompromisi un citas izmaiņas būs.

Teikšu, ka man sagādā gandarījumu, ka kultūras jomā augstskolas ir atradušas risinājumu. Bet tajā pašā laikā nav atbildes... Un, kā jau minēju, pamatproblēma ir šis finanšu atbalsts augstskolu attīstībai, jo trīs pīlārus, šķiet, neatcēla šobrīd nozares... ministrijas. Tā ka tā ir aktuāla lieta - cik attīstībai tiks piešķirts finansējums... nevis vienkārši iedalīts vai nodalīts no esošā, bet - papildus.

Nākamais. Par mūsu jau minēto finansējuma nepieciešamību reālai stratēģiskās specializācijas īstenošanai. Bet pamatdoma... Droši vien būs arī par termiņiem - kā ieviesīsim. Es ceru un... domāju, ka, iespējams, arī termiņos, var gadīties, būs nepieciešami grozījumi... es gan nedomāju, ka šoreiz augstskolu dēļ, bet varbūt pat pašas nozares kustības dēļ.

Vēl gaidu risinājumu par koledžām (atkārtoju - par koledžām!), kas ir nozīmīgs spēlētājs arī augstākajā izglītībā.

Un maza piezīme - būs jāizvērtē priekšlikums par politisko darboņu iespēju būt padomēs, jo neesat izslēguši vai, pareizāk sakot, neesat atrunājuši Eiropas Parlamenta deputātu tiesības būt padomēs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Nākamais - 270. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš pēc būtības ir identisks 269. priekšlikumam. Šajos priekšlikumos runa ir par to, kā... Proti, likuma normām būtu jāstājas spēkā nevis 16. augustā - tā, kā tas paredzēts 271. priekšlikumā, kas ir komisijas
atbalstīts -, bet... Būtu tikai loģiski, ja šīs likuma normas stātos spēkā ar jauna finanšu gada sākumu, ar jauna kalendārā gada sākumu.

Protams, kā pretargumentu var minēt to, ka izglītības sistēmā jaunais gads vismaz dažām augstskolām sākas 1. septembrī vai ap 1. septembri. Taču šajā gadījumā situācija ir tāda, ka 1. septembris ir ļoti tuvu 1. jūlijam, ar kuru, kā ir paredzēts, likums būs pieņemts ar visiem parakstiem no prezidenta un tā tālāk, un ka tas pārejas periods, kurā tad būs jāstrādā gan valsts iestādēm, gan pašām augstskolām... jāsāk ļoti intensīvi rūpēties par to, lai normatīvie akti būtu kārtībā... tas iekritīs tajā posmā, kas augstskolām, augstskolu personālam ir tā saucamais vasaras brīvlaiks, bet kas patiesībā ir visintensīvākais darbalaiks. Tie, kas ir strādājuši augstskolās par pasniedzējiem, par zinātniskajiem darbiniekiem, ļoti labi zina, ka tieši šie vasaras mēneši, kad nav intensīvi jāstrādā ar studentiem, ir tas laika periods, kurā tu vari sakopot savas domas, vari atrast laiku jaunām idejām un bagātināties nākamajam darba cēlienam. Taču šajā gadā šis bagātināšanās periods būs izslēgts, un, manā skatījumā, tas ir taktiski nepareizi.

Otra lieta, par ko mēs šodien jau runājām, ir finansējuma jautājums. Ja tas viss stātos spēkā no 1. janvāra, tad... Ir skaidrs, ka runa ir par jaunu finanšu gadu ar jaunām finansējuma normām, ar jauniem atbalsta mehānismiem, un Saeimai tad, kad mēs pieņemsim budžetu, visas šīs lietas būtu jāsakārto... nu, es neteikšu, ka tās eleganti sakārtojamas, bet teikšu, ka loģiskā kārtībā sakārtojamas.

Šobrīd... Acīmredzot mēs būsim spiesti varbūt pat vasaras mēnešos - arī vasarā! - nākt kopā, lai par tām lietām, kur ir nepieciešami šie atbalsta dokumenti, lemtu Saeimas līmenī. Es nezinu, vai tas tā tiešām būs, bet es pieļauju tādu iespēju.

Par tām lielajām lietām, par kurām runāja kolēģe Evija Papule. Jā, mēs esam gadu strādājuši, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir strādājusi ļoti intensīvā režīmā, vairāk nekā parasti, - deputāti nāca uz komisijas sēdēm, noturēja komisijas papildu sēdes piektdienās un arī otrdienu pēcpusdienās; strādāja ļoti intensīvi. Un jautājums - vai mums ir gandarījuma sajūta no tā, gandarījuma sajūta par paveikto, par to, ka mēs tiešām būtu atrisinājuši kādu kardinālu problēmu Latvijai - gan izglītības sistēmā, gan... es uz to skatos plašāk... tautsaimniecības jautājumu risināšanā kopumā? Jo izglītības un zinātnes nozare ir viena no tautsaimniecības nozarēm - un ne tikai tādā ziņā, ka tā var kaut ko pelnīt, bet arī tāpēc, ka tā sniedz ļoti nozīmīgu atbalstu visām pārējām nozarēm. Un, ja mums buksē šī nozare, tas nozīmē, ka agri vai vēlu buksēs arī visas pārējās nozares.

Gan Vjačeslavs Dombrovskis, gan Evija Papule, gan varbūt vēl kāds no deputātiem šodien jau runāja par to, ka, ja visām šīm lietām, kas ir ieliktas šajā likumā (tur arī ir labas lietas, protams), - ja tam visam nebūs finansiālā atbalsta, tad tas viss ir tukšais šāviens - troksnis ir, bet mērķis netiek sasniegts.

Man būtu ļoti žēl, ja mēs tiešām gadu intensīvi būtu strādājuši, lai izšautu pa tukšo. Tagad visa atbildība un visas iespējas pierādīt, ka tas nav tukšais šāviens, ir Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar pārējām nozaru ministrijām, kas atbild par augstāko izglītību; tas viss būs atkarīgs no viņu prasmes atrast nepieciešamos resursus, no viņu prasmes atrast arī pareizos cilvēkus šīm padomēm.

Varbūt pat ieteiktu arī Valsts prezidentam, kā viņa virzīto cilvēku jautājumu padomēs... kā to risināt. Es esmu pārliecināts, ka bez Zinātņu akadēmijas atbalsta šeit neiztikt.

Es aicinu atrast pareizos risinājumus. Lai veicas! Es tiešām novēlu veiksmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Un droši vien... divas replikas - par 16. augustu un par to, kādēļ ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk iesākt šo pārmaiņu.

Pirmkārt, - tieši tāpēc, ka tie četri miljoni, kas ir Eiropas Savienības finansējumā, gaida savu kārtu un patiešām jau ir noslēdzošais etaps, lai to izmantotu.

Otrkārt, - tāpēc, ka ir trīs augstskolas, kurām šajā brīdī ir rektora vēlēšanas. Tā ir Rīgas Tehniskā universitāte, tā ir Liepājas... un tūlīt būs arī Vidzemes Augstskola, kas principā jau pēc jaunā augstākās izglītības likuma virzīs... un domās par rektora vēlēšanām.

Tāpēc tas ir ļoti svarīgs solis - pat līdz budžeta pieņemšanai... Vēl jo vairāk arī tādēļ, ka mēs ļoti labi zinām, cik stabila ir valdība un kas var risināties arī pēc budžeta pieņemšanas.

Taču, ja mēs atskatāmies uz visu šo epopeju, tad es teikšu tā: šis šāviens noteikti nav tukšs. Kādēļ? Tādēļ, ka 30 gadu periodā... principā pirmoreiz visa sistēma ir spiesta paskatīties uz sevi no malas un padomāt - tieši tā, kā jūs
sakāt, - par stratēģisko specializāciju.

Un, starp citu, mani drusku mulsina nepārtrauktais stāsts par to, ka visu laiku mēs gribam atgriezties pie tā - “reģiona augstskola”. Speciāli šādu tipu izveidojām. Man tā šķiet, ka tad, kad pielāgo kādu tipu, izaugsme un attīstība nav iespējama.

Ja es kļūdīšos, patiešām man būs jānožēlo savs teiktais, bet es redzu, ka... Ko dara Latvija? Latvija iestājas par to, kuram kaut kas nesanāk, kuram kaut kas kaut kādā brīdī nav izdevies, bet mazāk iestājas par to, kuram izdodas. Un tāpēc man gribētos, lai tajā brīdī, kad augstskolas domā par stratēģisko specializāciju, tās nevis gaida palīdzību no ministrijām, bet jau šobrīd ieslēdz visus akadēmiskos, visus pētnieciskos, uzņēmēju sakarus un pašas mēģina domāt proaktīvi. Un piemēri mums tam ir, un to pierāda gan starptautiskais zinātniskais izvērtējums, gan arī tas, cik lielā mērā pēc iepriekšējā posma ir uzņēmušās iniciatīvu un sevi attīstījušas tieši zinātniski pētnieciskās institūcijas. Tagad ir pienācis laiks arī augstākās izglītības iestādēm.

Un, starp citu, vēl viena piebilde. Kāpēc man liekas, ka ir ļoti... jāsaka, īstermiņā... saukt šīs reģionu augstskolas tikai par reģionam svarīgām un atbilstošām? Digitalizācija, attālinātais darbs; tas, kā veidojas studējošo plūsma; tas, kādā veidā var attīstīt studiju eksportu, - tas viss liecina par to, ka nav svarīga augstākās izglītības atrašanās vieta, bet ir svarīgi, cik spēcīga ir šī pārvaldības komanda, vai ir prasme piesaistīt cilvēkkapitālu.

Un, kā jūs zināt, atkal... neatkarīgi no tā, kā veidosies šī gada budžets, atveseļošanās finansējums ar, lūk, šo... gandrīz, jāsaka, simts miljonu devu... un vairāk nekā simts, jo 82 no tiem ir cilvēkkapitālā un digitalizācijā...

Un ir skaidrs, ka... nojaušam, ka tieši augstas specialitātes... augstas kvalifikācijas attīstībai augstākās izglītības iesaiste ir ļoti, ļoti svarīga, tur ir ieguldījums cilvēkkapitālā.

Un tāpēc šajā brīdī ir patiešām nepieciešama šī stratēģiskās specializācijas pārvērtēšana, jau šībrīža saikne ar spēcīgākajiem sadarbības partneriem un arī proaktīva rīcība no pašām augstskolām. To mēs ļoti gaidījām kovida laikā, diemžēl risinājumi bija ļoti dažādi. Pateicoties varbūt diezgan drosmīgai Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes komandai, bija ļoti labi rezultāti, pārējie nebija tik veiksmīgi, lai tos uzreiz izmantotu, bet... Šeit ir tā vieta un laiks saprast, ka principā katrs augstākās izglītības spēks ir tāds, kuram potenciāli ir jākļūst par rīcībpolitikas atbalstītāju un veidotāju, nevis tāds, kuram ir jāseko, kas šajā rīcībpolitikā ir kāda cita spēka, jāsaka, ierosmē izveidots.

Tāpēc paldies visiem par sadarbību. Es patiešām novēlu ļoti ražīgu un karstu vasaru katrai no augstākās izglītības iestādēm, kas domās par padomes veidošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Šuplinskas kundze, paldies par to, ka pieslēdzāties šai diskusijai! Beidzot tiešām mums sākas - divus jautājumus pirms likumprojekta pieņemšanas
sākas! - nopietna politiskā diskusija par to, kā Latvijai attīstīties, - būt Latvijai policentriskai vai būt Latvijai monocentriskai.

Jautājums par reģionos esošām augstskolām (nevis reģionu augstskolām, bet reģionos esošām augstskolām!) - tas ir jautājums, kurš ir neatraujami saistīts ar to, vai Latvija var attīstīties un spēs attīstīties kā policentriska valsts - tā, kā to dara mūsu kaimiņvalsts Lietuva; tā, kā to dara mūsu kaimiņvalsts Igaunija; tā, kā to dara Skandināvijas valstis, un tā tālāk.

Tas, par ko jūs runājāt, nav nekādā pretrunā ar to, par ko es šodien runāju vairākas reizes šodienas sēdē. Proti, tas bija jautājums par to, kā nodrošināt... kā bez šī studiju darba (augstā līmenī, turklāt mērķorientēta darba), bez šī zinātniskās pētniecības darba, kas ir gan par pasaules lielajām problēmām, gan par Latvijas lokālām (to skaitā - arī ļoti lokālām) problēmām, - kā bez tā nodrošināt arī metodisko atbalstu, tāpat, kā tas ir, teiksim, Čalmeras universitātē Gēteborgā; tāpat, kā tas ir daudzās citās skandināvu augstskolās, uz kurām, starp citu, mēs skatāmies un kuras izmantojām kā prototipu, pēc kura pirms vairāk nekā 20 gadiem veidojām mūsu reģionos esošās augstskolas. Zviedrijas un Norvēģijas augstskolu piemērs bija tas, pēc kā tās tika veidotas. Kaut kādā brīdī mēs, iespējams, šo prototipa, šo etalona apskatīšanas iespēju esam mazliet pazaudējuši, bet es tomēr aicinu - ik pa laikam paskatīsimies, kā to dara tepat, Baltijas telpā, tie kaimiņi, kuri ir konkurētspējīgāki par mums. Un nekopēsim viņus, bet izmantosim tās iespējas, kādas mums ir pašiem! Tikai mēs paši varam uzbūvēt savu nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai otro reizi. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Arī tikai īsa replika.

Pirmkārt. Vucāna kungs, es tikai atgādināšu: par to, vai valsts ekonomika attīstās policentriski vai monocentriski, droši vien vajadzēja lemt nedaudz ātrāk. Un to, ka Latvija šajā brīdī ir jau nokavējusi gan investīcijās, gan infrastruktūrā, kas varētu būt reģionos, jūs zināt labāk nekā es, jo jūs esat bijuši tai brīdī Saeimā.

Otra lieta, ko es noteikti gribu pateikt, ir saistīta ar to, ka principā šī augstskolu attīstība arī šajā mirklī (Bērna runāšana fonā.)... Jā, paldies, paldies, mazā!... Ka augstskolu attīstība arī šajā mirklī ir vērsta uz konkrētu... nevis vairs reģionālu problēmu, bet globālu problēmu risinājumu.

Starp citu, Liepāja, kas tika pieminēta, kas visu laiku ir rūpējusies par savas augstskolas attīstību, tajā pašā laikā nav sapratusi un nav atradusi kopīgu risinājumu tieši STEM jomas... risinājumam. Un, starp citu, Daugavpilī šis noteiktais risinājums ir krietni citādāks, tāpēc augstskolas kapacitāte, kas pārsniedz reģionu augstskolas rangu, neizslēdz to, ka viņi risina dažādu veidu problēmas, bet pat izglītības attīstības pamatnostādnēs, skolēnu izglītībā uzsvars ir uz globālu problēmu risinājumu, kas ietver sevī šo lokālo komponentu. Tāpēc šeit nevajadzētu apstāties nākamajā pakāpē un piešķirt tai tikai šo - lokalitātes koeficientu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Komisija 269. priekšlikumu nav atbalstījusi. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 269. - deputātu Papules, Dombrovska, Goldbergas un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

270. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir analogs un nav atbalstīts, un, šķiet, arī nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. Paldies.

Un pēdējais ir 271. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā šī gada 16. augustā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Es noteikti atbalstu šo priekšlikumu, ka likums stājas spēkā šajā datumā. To nevajadzētu vairāk atlikt, jo, atgādināšu, mēs esam ļoti ilgu laiku pie šī likumprojekta strādājuši.

Pirmām kārtām es gribētu pateikt paldies Ilgai Šuplinskai par to, ka viņa iznesa šo smago likumprojektu un šo smago reformu, kas savulaik varbūt... ko bija... līdzīga veida reformu bija iesācis Ķīļa kungs. Jūs jau zināt, kā tas beidzās. Un tad uz desmit gadiem šie jautājumi iesprūda... ar augstākās izglītības pārmaiņām... iesprūda Saeimā. Un tagad beidzot tas ir noticis. Tā ka noteikti Ilgai Šuplinskai pienākas vislielākā atzinība par to, ka tas beidzot ir izdevies un noticis.

Gribu pateikt paldies, protams, arī komisijas deputātiem par pacietību - par pacietību visā šajā garajā procesā. Tas nebija viegls process, un, kā Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Vilsones kundze norādīja vienā komisijas sēdē... kad es prasīju, vai tad var iesniegt priekšlikumus arī ārpus priekšlikumu iesniegšanas laika, tad viņa norādīja, ka šī jau tāda pļāpātuve vien ir. Bet nu katrā ziņā līdz rezultātam esam tikuši. Tā ka liels paldies par izturību visiem komisijas deputātiem.

Vēl liels paldies arī Rīgas Tehniskajai universitātei, kas bija varbūt drosmīgāka nekā citas un tiešām vērsta uz pārmaiņām. Un tāpat paldies arī citiem, kuri atbalstīja, kuri saglabāja stāju un mugurkaulu šajā procesā un noveda to līdz beigām.

Tā ka kopumā... kolēģi, es aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan šo augstākās izglītības reformu kopumā. Tā neapšaubāmi novedīs Latviju pie labākas, kvalitatīvākas augstākās izglītības, mazinās sadrumstalotību, veicinās konsolidāciju, palīdzēs uzlabot resursu efektīvāku izmantošanu. Un galu galā mērķis ir viens (un tas ir bijis vienmēr viens!) - nodrošināt Latvijā kvalitatīvāku, starptautiski konkurētspējīgāku augstāko izglītību.

Es nešaubos, ka ar šiem pieņemtajiem grozījumiem mēs būsim spēruši soli uz priekšu. Un ļoti ceru, ka arī turpmāk Izglītības un zinātnes ministrija... turpinās pārējās nepieciešamās reformas veikt, lai mēs apvienotu akadēmisko un zinātnisko karjeru un tādējādi vēl stiprinātu... un risinātu arī... savā ziņā gan augstākās izglītības darbinieku atalgojuma jautājumus, gan arī zinātniskās darbības un akadēmiskās darbības apvienošanas jautājumus risinātu.

Tā ka novēlu nākamajai... nu, tālāk... ministrijai turpināt šos jautājumus risināt un virzīt šo procesu vēl uz priekšu. Es domāju, ka Latvijai ir visas iespējas, mums ir talantīgi un gudri cilvēki, vajag tikai uzdrīkstēšanos; ir nepieciešams arī stingrs mugurkauls dažreiz, un tad šīs reformas un pārmaiņas arī mēs varam nest un tās var notikt.

Tā ka paldies visiem, kuri iesaistījās un pozitīvi... virzīja šo likumprojektu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam. Lūdzu!

E. Kucins (SASKAŅA).

Kolēģi! Jau vairāk nekā gadu komisijas deputāti kopā ar izglītības jomas speciālistiem mocījās, lai labotu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto... teiksim tā - brāķi. Citādāk nosaukt ministrijas iesniegto likumprojektu nevar. No tā, ko mēs redzējām pirmajā lasījumā, šodien ir palikusi apaļa nulle. Lai labotu ministrijas “šedevru”, likuma grozījumiem iesniegti 645 priekšlikumi abos lasījumos.

Kolēģi, vai šis fakts jums neliek aizdomāties par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci? Manuprāt, ministrija kārtējo reizi augstprātīgi ir paņirgājusies gan par augstskolām, gan par likumdevēju, gan par sabiedrību kopumā.

Ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka, lai sagatavotu kvalitatīvu likumprojektu, nepieciešams pie sarunu galda apsēsties visām ieinteresētajām pusēm, izdiskutēt visus “par” un “pret” un tikai tad dokumentu iesniegt izskatīšanai un apstiprināšanai deputātiem. Diemžēl augstākās izglītības jomas speciālisti netika saklausīti nevienā no likuma grozījumu sagatavošanas posmiem; līdz galam neizdevās to izdarīt arī likumprojekta trešā lasījuma laikā.

Augstskolu likums... Tas, ko mums šodien piedāvā apstiprināt, ir kārtējais eksperiments, nevis pārdomāts, pamatots... likumdošanas process.

Frakcija SASKAŅA neuzņemas atbildību par šo eksperimentu un tā sekām un to neatbalstīs. Un aicinu arī jūs, kolēģi, būt atbildīgiem un nepakļaut mūsu augstākās izglītības sistēmu jauniem pārbaudījumiem.

Aicinu neatbalstīt šo, pēdējo, priekšlikumu, kā arī neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, es arī gribu teikt paldies par to, ka... Tas bija milzīgs pārbaudījums gan man ministres amatā, gan, jāsaka, Augstākās izglītības departamentam, Juridiskajam departamentam, kas strādāja pie šī likuma, un patiešām tiem nedaudzajiem nozares pārstāvjiem, kas redzēja, ka 25 gadus nemainīts likums ved principā uz iznīcību ne tikai pašu nozari, bet arī Latviju.

Tāpēc “šedevrs”, Kucina kungs, šajā brīdī ir tas, ka tie... atsevišķi nozares spēcīgie spēlētāji, kas redz, ka kovids ir piešķīris paātrinājumu pilnīgi visiem procesiem... vairs nevis tur bremzi... jo īstenībā... ja nepietiekami izdiskutēts, tas nozīmē tikai to, ka ir jānobremzē un jāatceļ, kā tas bija ar 2010. gadā iesniegto likumprojektu. Tas noteikti nozīmē arī to, ka kāds, nezinu, kurā galā vai malā, mēģina vienkārši sargāt sev siltu vietiņu. Un šajā brīdī patiešām ir diezgan simbolisks arī man šis teksts, jo svarīga nav cilvēka amata... piesaiste, bet ir svarīgi, cik viņš paspēj šajā brīdī darīt un kā viņš paspēj sevi pozicionēt.

Es ļoti ceru, ka tām Augstākās izglītības pārvaldes grupām un komandām, tiem, kas visu laiku ir sekojuši līdzi pasaules notikumiem, Augstskolu likuma grozījumi ļaus veikt nepieciešamo izrāvienu.

Šis ir tas laiks, kad ne tikai šī finanšu plūsma, par ko tik daudz runāja opozīcijas deputāti, bet tieši ideju plūsma... tieši tādā veidā, Papules kundze, jūsu piesauktais autonomijas, brīvības un akadēmiskās “garšas izjūtas” gars var nostrādāt par labu Latvijas un, es teiktu, Eiropas attīstībai.

Man ir prieks, ka mums ir tādas jomas kā materiālu zinātne, biomedicīna... notiek arī starpnozaru... humanitārā... digitālā vai IT nozare... pati IT nozare... un tas, kas ir noticis gan ar CERN, gan ar EKU... tas ļaus ne tikai jaunajiem, bet šobrīd arī spēcīgajiem turpināt iesākto un skatīties uz Latviju kā uz ļoti būtisku starptautisku spēlētāju. Un īstenībā tieši no mūsu uzdrīkstēšanās, no tā, kā mēs redzam šo sistēmu turpmāk, ir atkarīgs, vai mēs kļūsim par šādu spēlētāju jau tuvākajos divos trijos gados, ne ilgākā laika periodā, jo ilgākam atspērienam pēc šīs kovidkrīzes vienkārši laika nav.

Un tāpēc man ļoti gribētos, lai Saeimas deputāti... lai visi, kas tagad runāja... lai tajā brīdī, kad tiek apstiprināts nākamais budžets, nevis vārdos kārtējo reizi apliecina, ka izglītībai ir nepietiekams budžets (jau kopš 2008. gada nogriezts), bet principā darbos parāda, ka izglītība - tā ir mūsu prioritāte.

Es aicinu jūs katru būt atbildīgam, domājot par jaunveidojamo budžetu, un aicinu katru iesaistīties augstskolu stratēģijas, kā arī jaunveidojamo, jāsaka, administratīvi teritoriālo izglītības pārvalžu vienību veidošanā, jo tieši tas ir mūsu darbs - palīdzēt tajā brīdī, kad cilvēki paši varbūt neierauga to virzienu, kurā ir jāattīstās.

Paldies vēlreiz par sadarbību, un ražīgu šo vasaru!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es jums vēlētos nolasīt, tā teikt, dažus faktus. Tie fakti ir šādi.

Ja runājam par finansējumu zinātnei jeb par izdevumiem pētniecībai un attīstībai, tad jāteic, ka finansējums šodien ir tādā pašā līmenī, kādā tas ir bijis 2014. gadā, un nekas īpaši nenorāda uz to, ka varētu būtiski palielināties tie skaitļi, tās summas.

Ja skatāmies, kāds akadēmiskajai videi vispār, visām augstskolām, ir tāds kā “jaundzimušo” skaits... Ja skatāmies, kāds ir doktora grāda saņēmēju skaits uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, tad redzam, ka Latvijā tas ir 0,6. Un šis rādītājs ir divreiz mazāks nekā Lietuvā (1,2) un vēl mazāks nekā Igaunijā (1,8).

Kolēģi! Ja paskatāmies uz to, kāds ir budžeta projekts, vidēja termiņa budžeta projekts, nākamajiem gadiem, tad, kā es jums jau teicu, redzam, ka saskaņā ar šo vidēja termiņa budžeta projektu nākamgad augstākās izglītības finansējums ir plānots ar samazinājumu. Tas samazināsies par diviem miljoniem eiro; tā varbūt nav pārāk liela summa, bet tas tomēr ir samazinājums.

Ja skatāmies uz atsevišķu universitāšu panākumiem... Kā es jau iepriekšējā reizē minēju, šī valdība, kad tā pirms vairāk nekā diviem gadiem rakstīja savu valdības deklarāciju un tajā ielika punktu par to, ka būtu jāpanāk, lai vismaz viena Latvijas augstskola būtu pasaules Top 500, tā, visticamāk, skatījās uz Igaunijas Tartu Universitāti, kura tajā laikā bija Top 500. Uz šodienu, kolēģi, Tartu Universitāte jau ir pasaules Top 200. Neviena no mūsu universitātēm nav Top 500. Un, ņemot vērā to, ka šī valdība acīmredzot uzskata, ka tas viss ir risināms bez adekvāta finansējuma, bez resursu piešķiršanas, mana prognoze ir tāda, ka tas nenotiks arī nākamo divu gadu laikā.

Kolēģi! Tas, kas notiek, ir tas, ka šī valdība un šī valdošā koalīcija nespēj atrast vai nu to politisko gribu, vai resursus, nespēj piešķirt nekādus vērā ņemamus papildu resursus augstākajai izglītībai. Taču absolūti visi, kuriem ir galva uz pleciem, saprot, tātad arī nozares saprot, ka risinājums ir resursos, ka bez... Ja mūsu resursi uz universitāti, uz studentu ir mazāki nekā tie, kas ir Igaunijā, tad mēs nevarēsim sasniegt kaut vai tos pašus Igaunijas rādītājus.

Ja tie kolēģi, kas šeit ir klāt, uzskata, ka tās problēmas ir risināmas ar to, ka tagad tiem padomes locekļiem tiks radītas 100 siltas vietiņas par 3,2 miljoniem eiro gadā... nu es jums arī, kolēģi, varu tikai novēlēt veiksmi. Tiešām.

Tas, kas attiecas uz universitāšu, augstskolu tipoloģiju, starptautisko specializāciju un tā tālāk, - tas viss ir atkarīgs no finansējuma. Šodien nekas - absolūti nekas! - neliecina par to, ka finansējums varētu tikt būtiski palielināts.

No kurienes, kolēģi...? Varbūt Šuplinskas kundzei vajadzētu pajautāt savam kolēģim Tālim Linkaitam, cik daudz naudas viņš tranzīta nozarē ir nopelnījis tam, lai augstākajai izglītībai būtu lielāks finansējums? Vai - tieši pretēji - “Latvijas dzelzceļš” tagad katru gadu prasīs subsīdijas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā? Un tās subsīdijas tiks piešķirtas, protams.

Tāpēc... nu, diezgan sirreāli mums, kolēģi, šodien, tā teikt... Ar tiem simtiem priekšlikumu uz katru šā likumprojekta lasījumu... Ar to gadu, kas ir iztērēts uz šo likumprojektu...

Tā vietā, lai Ilga Šuplinska šodien būtu, tā teikt, galvenā varone un saņemtu, tā teikt, uzslavu vismaz no savas partijas, ir noticis tā, ka viņas pašas partija viņu noņēma no ministres amata. Turklāt viens no valdes locekļiem publiski sabiedriskajā televīzijā stāstīja, ka tas ticis izdarīts, lai paceltu partijas reitingus.

Nu, ja šāds ir tas lielais darbs, tad acīmredzot pat pati partija to nenovērtē, to milzīgo darbu, - nenovērtē tā, kā varbūt dažiem te gribētos. Diemžēl.

Mana prognoze: kolēģi, mēs esam pazaudējuši divarpus gadus.

Es neatbalstīšu šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie šābrīža koalīcijas deputāti! Bez veiksmes vēlējumiem, kas izskan no jūsu pašu runātāju mutes, gribu teikt dažas lietas.

Pirmā. Tās valstis, kuras realitātē dod prioritāti izglītībai (un tās ir mūsu kaimiņvalstis, netālu no mums), jau sen ir politiski vienojušās - jau sen ir politiski vienojušās! -, ka nav pozīcijas un opozīcijas izglītības jautājumos; ka tas ir vienlīdz svarīgi gan tiem, kuri šobrīd ir vienā pusē, gan tiem, kurus esat nolikuši otrā pusē. Manuprāt, tā būtu pirmā lieta, kas Latvijai būtu jāievēro un jāpārņem, debatējot un diskutējot par tālāku izglītības atbalstu ne tikai budžeta kontekstā, bet kopumā.

Otrā lieta. Ja nozare jums, cienījamie koalīcijas deputāti, uzsistu uz pleca un teiktu... ja sociālie partneri jums uzsistu uz pleca un teiktu... nevis, kad jūs paši sev sitat uz pleca un sakāt, cik esat labi, gudri un pareizi... jā, tad droši vien varētu noticēt jūsu vārdiem.

Trešā lieta. Droši vien vislielākā atbildība par šiem likuma grozījumiem būs parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājam - gan tāpēc, ka likumprojekts kopš pirmā lasījuma ir pārveidots, nu, droši vien par simt procentiem, gan arī tāpēc, ka uzcītīgi... tieši arī viņa iniciētās idejas šobrīd ir likumprojektā un droši vien tiks apstiprinātas, tas ir skaidrs, un izsludinātas.

Es ļoti ceru... un vēlu veiksmi tiešām piesaistīt resursus, jo tad nozare, sociālie partneri un arī sabiedrība, tātad arī tie cilvēki, kuru bērni vēl tikai studēs, noticēs, ka, jā, izglītība ir prioritāte visiem politiķiem - neatkarīgi no tā, kurš ir pozīcijā un kurš ielikts opozīcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Komisijā 271. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 271. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 21, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

Pirms es aicinu Saeimu balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, es gribu teikt dažus pateicības vārdus.

Vispirms jau es gribu teikt paldies Saeimai, kura noticēja komisijai un likumprojektu pirmajā lasījumā neatgrieza ministrijai... neatgrieza valdībai skatīt... veidot tālāk, bet uzticējās komisijai. Un šķiet, ka komisija labā ticībā un... cik nu tas bija komisijas spēkos, šo darbu ir veikusi. Un, man liekas, padarījusi ļoti labi.

Es gribu teikt milzīgu paldies cilvēkiem, kas ir ieguldījuši milzīgu enerģiju un savus personīgos spēkus. Tie ir komisijas konsultanti, kas strādājuši dienu un nakti pie tā likumprojekta. Īpašs paldies Lāsmai Švirkstai, kas ar to strādāja.

Tāpat es gribu teikt lielu paldies Vilsones kundzei, kura daudz darīja. Tāpat - arī darba grupai, kas strādāja paralēli komisijas trīs nedēļu darbam un vērtēja izteiktos priekšlikumus un mēģināja rast redakcijas.

Tāpat milzīgs paldies nozarei, kura pašās beigās noticēja tam, ka likumprojekts būs, un aktīvi iesaistījās un tiešām nāca ar labiem risinājumiem, priekšlikumiem. Man šķiet, ka šis kopā paveiktais darbs ir tiešām labs pamats, lai mēs ietu labas un modernas augstākās izglītības virzienā.

Un es, protams, piekrītu tiem kolēģiem, kuri saka, ka nākamais lielais solis ir atrisināt jautājumu par resursiem, jo tā jau ir taisnība - Tartu Universitātes budžets ir vairāki simti miljonu eiro, mūsu lielākās augstskolas budžets ir knapi 15 procenti no tā. Mums visiem kopā ir jāpieņem lēmums, ka gan vispārējā izglītība, gan augstākā izglītība, gan... mūsu bērni ir mūsu nākotne. Un tas būs šīs koalīcijas lielais izaicinājums budžeta procesā.

Bet kopumā es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas vadītājam par ziņojumu, par darbu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 2, atturas - 26. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši 2. jūnija otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Līdz ar to sēdi slēdzu.

Mierīgu vakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 34. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 8. jūnijā

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 702/Lp13) (3.lasījums)(Dok. Nr. 4282)
   
- Ziņo - dep. A. Ašeradens
   
- Debates - dep. J. Vucāns
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Kucins
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. J. Vucāns
  - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. J. Vucāns
  - dep. J. Vucāns
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. I. Šuplinska
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. J. Vucāns
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. J. Vucāns
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. J. Vucāns
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Vucāns
  - dep. I. Šuplinska
  - dep. J. Vucāns
  - dep. I. Šuplinska
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. E. Kucins
  - dep. I. Šuplinska
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. E. Papule
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 08.06.2021 14:40:45 bal001
Par - 10, pret - 57, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 14:57:35 bal002
Par - 23, pret - 49, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 34. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 15:20:16 bal003
Par - 24, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 63. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 15:29:08 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.06.2021 16:30:52 bal005
Par - 47, pret - 16, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 80. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 16:38:03 bal006
Par - 27, pret - 43, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 87. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 16:49:41 bal007
Par - 20, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 98. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 17:03:08 bal008
Par - 24, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 115. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 17:22:07 bal009
Par - 28, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 170. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 17:28:59 bal010
Par - 27, pret - 50, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 173. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 17:52:10 bal011
Par - 4, pret - 68, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 186. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 17:52:30 bal012
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.06.2021 18:06:30 bal013
Par - 42, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 193. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 18:07:21 bal014
Par - 58, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 193. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 18:09:28 bal015
Par - 3, pret - 60, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 204. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 18:21:31 bal016
Par - 23, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 256. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 18:39:28 bal017
Par - 25, pret - 46, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 261. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 18:44:06 bal018
Par - 25, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 262. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 19:04:54 bal019
Par - 27, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 269. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 19:23:30 bal020
Par - 52, pret - 21, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 271. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 19:26:18 bal021
Par - 52, pret - 2, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 3.lasījums

Datums: 08.06.2021 19:26:40 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

08.06.2021. 13.00
14.00
16.00
16.20
18.02



Sestdien, 20.aprīlī