Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas sestā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 8. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim šā gada 8. aprīļa trešo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - jautājums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, apstiprināšanu un ziņojuma izskatīšanu.

Deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Armands Krauze, Edgars Tavars, Jānis Vucāns, Raimonds Bergmanis, Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Vladimirs Nikonovs, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Inga Goldberga, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Jānis Tutins, Andrejs Klementjevs, Jānis Krišāns, Gundars Daudze, Ivans Ribakovs, Regīna Ločmele, Vitālijs Orlovs, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Didzis Šmits, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ivars Zariņš, Ļubova Švecova, Nikolajs Kabanovs, Jānis Ādamsons un Sergejs Dolgopolovs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!” izveidošanu”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd ir pilnīgi skaidrs... un valdība pati to ir atzinusi, ka tā ir rīkojusies kļūdaini, ka tā ir pieļāvusi kļūdas šīs pandēmijas vadības procesā.

Ir pilnīgi skaidrs šobrīd arī tas, ka ir pieļautas neatgriezeniskas un negatīvas... kļūdas, par ko, es domāju, nevienam no mums nav prieks, bet diemžēl tas ir noticis. Šobrīd ir vairāk nekā 100 tūkstoši saslimušo Latvijā kopš pandēmijas sākuma, diemžēl ir vairāk nekā 1900 nāves gadījumi Latvijā bijuši kopš šīs pandēmijas sākuma.

Kolēģi, šo izmeklēšanas komisiju vajag ikvienam no mums, visai Latvijas sabiedrībai, lai varētu pārliecināties par to, kādā veidā ir bijuši pieņemti šie lēmumi.

Līdz šim, izmantojot parlamenta opozīcijai dotās iespējas, kas ir darboties, sūtot deputātu jautājumus, rakstot pieprasījumus... Ir bijusi virkne jautājumu, ko mēs esam skatījuši, - gan par masku iepirkumiem, gan par citiem... jautājumiem. Mēs redzam, ka šīs atbildes paliek arvien izplūdušākas, arvien vairāk valdība izvairās no konkrētu atbilžu sniegšanas. Un šie jautājumi paliek jau par tādu ierastu praksi. Un pieprasījumu procedūrai Saeimā arvien vairāk un vairāk samazinās vispār jēga un būtība.

Šobrīd mēs, kolēģi, šo izmeklēšanas komisiju... vēlamies, lai tiktu viesta skaidrība gan par to, kādā veidā tika iepirktas šīs maskas, kā tika organizēts šis iepirkums... gan par to masku kvalitāti, gan par iepirkuma procedūru.

Bija vai nebija lobēts viens vai otrs uzņēmējs? Nosakot ierobežojumus, bija vai nebija lobēti atsevišķi veikali? Kāda ietekme... un kā vispār tika izvērtēts lēmumu pieņemšanas process, nosakot jebkādus ierobežojumus? Vai to sekmīgums tika vērtēts vai netika vērtēts? Uz šiem jautājumiem ir jābūt skaidrām atbildēm. Tas līdz šim brīdim diemžēl nav noticis.

Pats galvenais - ir jāsaprot, kādā veidā mēs esam nonākuši arī šajā vakcīnu krīzē. Pilnīgi skaidrs pilnīgi visiem, es domāju, bija tas, ka izeja no šīs krīzes ir iespējama tikai un vienīgi ar vakcīnām, un to, ka būs šīs vakcīnas, arī visi zināja.

Jautājums, kādā veidā mēs nonākam līdz šīm vakcīnām, raisa ļoti daudzus jautājumus. Iespējami lobiji. Kāpēc Latvijā tika iepirktas tieši... šādā veidā ierēdņi nonāca pie šī lēmuma... Man personīgi un, es domāju, daudziem rodas šaubas par šo atziņu, ka politiski tikai un vienīgi Ilze Viņķele ir tā, kurai būtu jāatbild par šo jautājumu. Es domāju, ka šai izmeklēšanas komisijai būs jānonāk pie tā - vai tiešām Ilze Viņķele ir vienīgā, kurai par šo būtu jāatbild? Vai tiešām ierēdņi neziņoja... un vai tiešām politiķi nezināja par šīs situācijas apstākļiem, par to, kāda ir situācija ap vakcīnu iepirkumiem?

Mēs redzam to, ka pastāvīgi tiek slēpta informācija. Un ikviens opozīcijas vai žurnālistu spiediena rezultātā nonākušais valdības loceklis... un šajā gadījumā - veselības ministrs... Mēs redzam - ir kārtējā pārbaude, kuras rezultāti atkal nāk ar jaunām ziņām, ka no “Pfizer” vakcīnām mēs esam atteikušies divreiz, arī no “Moderna” vakcīnām mēs esam atteikušies (tas jau izskanēja iepriekš). Bet tas nenāca no Veselības ministrijas tajā brīdī, kad bija dažādi aicinājumi gan no politiķiem, gan no žurnālistiem, kuri veica dažādus pētījumus.

Arī šie žurnālistu pētījumi atšķīrās no tiem pētījumiem, ko ir veikuši Veselības ministrijas iekšienē, sevi pārbaudot. Atsevišķus pētījumus lasot, rodas iespaids, ka tieši šodienas lielā vaininiece, kas tiek nosaukta, - Mūrmane-Umbraško, kura tiek pazemināta amatā, - patiesībā, no citiem pētījumiem izrietot, tieši otrādi, ir bijusi tā persona, kuras dēļ vispār Latvijā... vispār vakcīnas kā tādas ir iepirktas citas, izņemot “AstraZeneca”.

Es domāju, kolēģi, šeit ir ļoti liels darbs priekšā, lai noņemtu šīs šaubas, lai nonāktu pie skaidrām atbildēm par to - bija vai nebija kaut kādu lobiju ietekme lēmumu pieņemšanā, cik viss ir bijis caurskatāmi, kāda ir bijusi partiju sponsoru ietekme uz šiem lēmumiem... un daudzi citi jautājumi.

Tajā pašā laikā - arī šo ierobežojumu ietekme uz tautsaimniecību. Mēs redzam, kas notiek ar lidostām, kā attīstās lidostas mūsu kaimiņvalstīs, kā ir vērtēti šie lēmumi... no risku analīzes ierobežojumu noteikšanā... Šie mazie veikali, sporta...

Ir tik dažāda šī pieredze tepat, mūsu kaimiņvalstīs. Un mēs redzam, cik slikti savā ziņā ir veicies mūsu valdībai, pieņemot šos ierobežojumus, un kādas ir izraisītās sekas ne tikai uz veselības jomu, bet arī uz tautsaimniecību kopumā.

Kolēģi, tie ir jautājumi, kurus mēs gribētu uzdot. Uzskatām, ka uz tiem ir jādod sabiedrībai ļoti skaidras atbildes, tāpat arī - attiecībā uz veselības jomu; ne tikai saistībā ar Covid-19, bet attiecībā uz veselības pārvaldības jomu kopumā - par to, kas notika pagājušajā vasarā, kad opozīcija jau signalizēja par atsevišķām lietām, kas varētu būt, ja kovida vilnis atkal nāks virsū, par sociālajiem namiem un citiem jautājumiem.

Kāpēc netika savlaicīgi pieņemti lēmumi attiecībā uz slimnīcu pārbūvi, atsevišķu slimnīcu remontu veikšanu, lai jau laikus gatavotos tam brīdim, kad kovida pacienti... ja nu gadījumā notiek šis otrais vilnis? Kāpēc tas viss nenotika tad, kad tam bija jānotiek? Kāpēc bija jāsagaida tas, ka šī krīze iestājas, un tad jāpieņem kaut kādi... dažādi lēmumi? Kāpēc vakcīnu iepirkumam un vispār organizācijas procesam nevarēja gatavoties tad, kad tam bija jāgatavojas un jāsagatavojas kārtīgi, bet tas notika pēdējā brīdī?

Šobrīd mēs redzam, kāds no tā ir rezultāts. Mēs vēl joprojām... pēc būtības īsti nemaz neesam uzsākuši tādu nopietnu vakcinācijas kampaņu, un iedzīvotājiem pēc katra pieņemtā lēmuma, pēc katras valdības rīcības... burtiski pat ik pēc katras nedēļas... zūd ticība vispār vakcinācijas procesam - zūd tieši valdības pieņemto lēmumu dēļ.

Mēs redzam, kas notika, atveroties šiem lielajiem vakcinācijas centriem. Izziņas no ārstiem... Kas tik netika pēkšņi prasīts! Šī komunikācija ar iedzīvotājiem ir tik haotiska, ka to grūti izskaidrot. Gribas vienā brīdī teikt: “Pietiek! Pārtrauciet pieļaut šīs kļūdas! Sāciet beidzot vadīt kā saimnieki šo krīzi! Pieejiet šiem jautājumiem ar atbildību! Neļaujiet vienkārši peldēt šim kuģim, dreifēt jūrā tā, it kā tam nebūtu vispār nekāda kapteiņa!” Beidzot ir jāsāk uzņemties atbildību.

Vispārēja bezatbildība - tas ir tas, kas tiek pausts, atbildot uz deputātu pieprasījumiem. Tas tiek pausts publiskajā telpā. Jautājumi tiek... Viens uz otru rāda, īsta vainīgā nav. Ir kopējā valdība, kopējās grupas, dažādas koalīcijas, formāti un vēl dažādi...

Kolēģi! Manuprāt, šādā veidā turpināt nebūtu pareizi. Manuprāt, Saeimai ir jāveic šī izmeklēšana, jāveido šī izmeklēšanas komisija, jāsaprot šie problēmjautājumi, jāsniedz atbildes, kas pie tā ir novedis, kas par to ir atbildīgs, un jāsniedz arī priekšlikumi, redzējums tam, lai jau pēc šīs vasaras, nākamajā rudenī... ja nu būs ceturtais un piektais kovida vilnis, lai būtu precīzas vadlīnijas, lai būtu precīzas rekomendācijas, precīzi secinājumi, lai gan ierēdniecība, gan valdības politiķi, kā arī pašvaldību politiķi strādātu atbildīgi un rūpētos par to, lai šīs kļūdas vienreiz izbeigtos un lai mēs strādātu tā, lai cilvēki varētu pēc iespējas ātrāk iziet no šīs krīzes.

Šādā ceļā, kā šobrīd tiek organizēts darbs, - ka neviens ne par ko nav atbildīgs, ka visi kaut ko dara, lobiji staigā riņķī, aizdomu ēnas ap katru kustību... Tas vienkārši ir jāizbeidz.

Es ceru, ka šī izmeklēšanas komisija dos savu pienesumu tam, un es pasakos... saku lielu paldies ikvienam deputātam, kas iesaistījās ar savu darbu, ar savu pienesumu, lai šī izmeklēšanas komisija taptu.

Paldies jums liels, un aicinu uz produktīvu, savstarpēji cieņpilnu darbu šajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Agešins. Paldies.

Godātie kolēģi! Uzticēšanos, cieņu un reputāciju nevar nopirkt pat par visām pasaules bagātībām. Un, analizējot valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, redzam, ka Ministru kabineta normatīvajos aktos un rīcībā ir pieļautas rupjas kļūdas. Krīzes situācijas risināšanai joprojām trūkst kompleksas pieejas.

Minēšu tikai dažus koalīcijas “sasniegumus”.

Cilvēktiesību ierobežojumi un komandantstunda. Protams, cilvēktiesību ierobežojumi ir iespējami saskaņā ar Satversmes 116. pantu, bet nu tomēr ierobežojumi tirdzniecības vietās un sporta jomā izskatās un ir absolūti neloģiski. Aizliegumiem un ierobežojumiem jābūt racionāli pamatotiem un cilvēkiem saprotamiem.

Dīvaini un pretrunīgi atļauto un aizliegto preču saraksti.

Skolēni un studenti jau gadu neapmeklē mācību iestādes.

Vakcinācijas procesa organizācijā vēl aizvien valda nekonsekvence un bezatbildība. Piemēram, saskaņā ar medijos izskanējušo informāciju pēc vakcinācijas centru atvēršanas daudzas personas, kuras nepieder riska grupām, saņēma ielūgumus un tika vakcinētas pret Covid-19. Tajā pašā laikā vairākas personas, kuras pieder riska grupām un kuras savlaicīgi reģistrējās vietnē manavakcina.lv un vēlas vakcinēties, ielūgumus nav saņēmušas.

Tāpēc parlamenta pienākums ir noskaidrot arī to, kādu apsvērumu pēc netika ievērota vakcinācijas kārtība, par kuru veselības ministrs paziņoja publiski. Jāņem vērā arī tas, ka Latvija turpina konkurēt par pirmo vietu Eiropas Savienībā vakcinācijas tempu lēnumā.

Vienlaikus vēlos atgādināt, ka ģenerālprokurors ir nolēmis sākt pilnu pārbaudi par vakcīnu iepirkšanas lēmumiem Veselības ministrijā. Prokurora pārbaudes gaitā tiks vērtēti visi apstākļi, kas saistīti ar vakcīnu iegādi un tās rezultātā radušos situāciju.

Vispār gadījumā ar vakcīnu portfeli zaudējumu ķēde ir milzīga gan valstij kopumā, gan arī tautsaimniecībai un ekonomikai. Ekonomika būs vēl ilgi iesaldēta, tādēļ ka savlaicīgi netika un netiks vakcinēti cilvēki, lai varētu atcelt visus ierobežojumus.

Plašāk skatoties, Latvija ir trešā nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, kurā ir dramatiska ienākumu nevienlīdzība. Tas parāda, ka Ministru kabinets neveido līdzsvarotu un cilvēkiem saprotamu sociālo politiku. Diemžēl Covid‑19 pandēmijas laikā varas partiju kļūdas tuvina trūkumam daudzus cilvēkus, kuri nav ne sliņķi, ne dzērāji. Daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem ienākumi katastrofāli kritušies. Tāpēc pašlaik Latvijā ir ļoti daudz nelaimīgu un dusmīgu cilvēku. Nabadzības riskam Latvijas Republikā kopumā pakļauta piektdaļa iedzīvotāju jeb 407 tūkstoši cilvēku. Tāpēc mums nepieciešams vairāk tērēt sociālo problēmu risināšanai un nevienlīdzības mazināšanai.

Svarīgākais tagad - gan rast risinājumus, kā mazināt nabadzību Latvijā, gan labot valdības pieļautās sāpīgākās kļūdas, piemēram, pārskatīt nepārdomātos, haotiskos un spontānos ierobežojumus. Un pareizi būtu atbalstīt profesionālus un kompetentus cilvēkus, kam ir sajēga par to, kas ir nozarē un kā nozari gudri vadīt.

Rūpīgi pētot situāciju, esmu nonācis pie secinājuma, ka valdība absolūti netiek galā ar pandēmijas izaicinājumiem, tāpēc daudziem cilvēkiem Latvijā tagad ir rūgta piegarša mutē. Uzskatu, ka par kļūdām, kas skar daudzu cilvēku likteņus, pienākas bargs sods.

Un vēl. Opozīcijas dienaskārtībā bija, ir un būs daudzi jautājumi, kas saistīti ar cilvēku elementāru izdzīvošanu. Opozīcijas iniciatīvas ir saistītas galvenokārt ar jautājumiem, kuri šajā periodā ir svarīgi visiem iedzīvotājiem: vakcīnu iepirkums, Veselības ministrijas nespēja organizēt darbu, situācija sociālās aprūpes centros un tā tālāk.

Tāpēc es aicinu izveidot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā un nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Aicinu vērtēt gan ministru, gan citu politiķu atbildību.

Cienījamie kolēģi! Redzēt netaisnību un neko nedarīt - tas nozīmē pašam tajā piedalīties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Būtiski ir uzsvērt, ka demokrātiska valsts nav iespējama bez tā. Ja tautas priekšstāvjiem, parlamentam nav paredzēta iespēja (Skaņas pārrāvums.)... To labi saprata arī Satversmes tēvi, un tie paredzēja mūsu Satversmē konkrētus instrumentus, ar kuriem parlaments var kontrolēt izpildvaru. Proti, tie ir visiem zināmie un šodien uzskaitītie - deputātu jautājumi, deputātu pieprasījumi un parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Diemžēl tālākā likumdošana mūsu valstī tika izveidota tā, lai šos instrumentus profanētu, proti, padarītu par bezjēdzīgiem.

tā, lai šos instrumentus profanētu, proti, padarītu par bezjēdzīgiem.

 

Pēc būtības tik tiešām pašlaik notiek tā, ka visus šos instrumentus reāli ir ļoti grūti pielietot, lai varētu panākt reālu rezultātu, jo pēc būtības tos visus var ignorēt. Uz deputātu jautājumiem var sniegt jebkādas atbildes vai neatbildēt pēc būtības vispār. Un deputātu pieprasījumi, pat ja tie tiek sagatavoti un tajos tiek atklāti fakti, kuri konkrēti norāda uz nepieciešamību tos tālāk izmeklēt vai vismaz debatēt par tiem šeit, Saeimā, - tie tiek vienkārši noraidīti, lai šādas debates vispār nebūtu iespējamas.

vienkārši noraidīti, lai šādas debates vispār nebūtu iespējamas.

 

Savukārt ar izmeklēšanas komisijām tiek izdarīts tā, ka, lai gan šo Satversmē paredzēto iespēju - opozīcijai sasaukt parlamentārās izmeklēšanas komisiju - ar likumu nevar apiet, to var apiet tādējādi, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā tiek paredzēts, ka vara pati, tātad koalīcija, būs tā, kas var ievēlēt savu šīs izmeklēšanas komisijas vadību un noteikt šīs komisijas darba kārtību. Un tādējādi tas ir tas iemesls, kāpēc mums izmeklēšanas komisijas viena pēc otras cieš neveiksmes. Tad rezultāti pa lielam ir nejēdzīgi (Skaņas pārrāvums.)...

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc tehniskā pārtraukuma.

Tātad debatēs par lēmuma projektu vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Zariņa kungs, jums vēlreiz jāpiesakās debatēm, ja vēlaties turpināt runāt.

Tātad vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Man gan nav skaidrs.... Skaidrs, tātad es sākšu no jauna, kā es saprotu.

Tātad, kolēģi, tas, ko es vēlējos uzsvērt, - demokrātiskā valstī... demokrātiska valsts nav iespējama bez tā... nav iespējama, ja tajā netiek paredzēta efektīva iespēja parlamentam, tas ir, tautas priekšstāvjiem, uzraudzīt izpildvaru. To labi saprata Satversmes tēvi, un tie paredzēja Satversmē šādus konkrētus instrumentus parlamentam - jautājumus, pieprasījumus un izmeklēšanas komisijas.

Diemžēl tālākā likumdošana mūsu valstī tika izveidota tāda, kas visus šos instrumentus padara par gandrīz bezjēdzīgiem. Tas ir tas, ar ko mēs daudzkārt jau esam saskārušies. Mēs zinām, ka uz deputātu jautājumiem var atbildēt da jebko vai gandrīz vispār neko. Mēs zinām, ka uz pieprasījumiem, kas tiek sagatavoti... pat tad, ja tajos tiek atšifrēti un parādīti acīmredzami fakti, kurus vajadzētu tālāk izmeklēt un par kuriem vajadzētu vismaz debatēt Saeimā, šie pieprasījumi tiek noraidīti kā nepamatoti, lai tikai šādas debates Saeimā nepieļautu.

tiek noraidīti kā nepamatoti, lai tikai šādas debates Saeimā nepieļautu.

 

Tas pats, kā mēs zinām, ir arī ar izmeklēšanas komisijām. Lai gan opozīcijai ir iespēja izveidot šādas izmeklēšanas komisijas... opozīcijai ir šādas konkrētas tiesības, Satversmē ir noteikts, ka Saeimas mazākums var šādu komisiju izveidot, tas ir jāīsteno, un to ar likumu nevar apiet, toties tālāk likumā tas tomēr tiek apiets... Proti, kādā veidā šī komisija strādās? Proti, kas šo komisiju vadīs? Likumā tiek noteikts, ka šīs komisijas vadībā... ka šīs komisijas vadītāju var iecelt tie politiskie spēki, kuru darbība būtu jāizmeklē. Līdz ar to šīs komisijas kļūst par absurdu veidojumu.

Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc es vienmēr esmu bijis tik skeptisks attiecībā uz šīm izmeklēšanas komisijām. Taču no savas puses es nekad neesmu liedzies - ja kolēģi ir gatavi vēlreiz mēģināt izmeklēšanas komisiju dibināt - atbalstīt to ar savu parakstu; to es arī esmu izdarījis.

Tomēr es redzu, ka visracionālākais ir turpināt izmantot arī pārējos instrumentus, proti, kaut vai tos pašus pieprasījumus. Ar ļoti lielu neatlaidību, vēlreiz un vēlreiz, solīti pa solītim ejot uz priekšu, katrā solī var pavirzīties uz priekšu un izmeklēt. Un tas ir tas, ko es darīšu neatkarīgi no šīm izmeklēšanas komisijām.

Tas, kam es esmu jau ķēries klāt, skar gan vakcīnu iepirkumu, gan šos skandalozos masku, respiratoru iepirkumus, gan arī... parādās jau jaunas nianses. Par visām šīm lietām man jau ir izdevies iegūt faktus, kuri varētu būt noderīgi arī parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Un mans skatījums būtu, ka tomēr, ja mēs vēlētos, lai šīs komisijas reāli strādātu, tad paralēli būtu jāveic grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, proti, jāparedz šinī likumā loģiska un acīmredzama lieta, kuru bija jau iecerējuši Satversmes tēvi, - proti, jāparedz, ka šīs izmeklēšanas komisijas vadība tiek ievēlēta no tiem, kuri ir iniciējuši šo komisiju, tātad tiem, kuri vēlas izmeklēt. Tā būtu ļoti loģiska un pamatota likumdošanas iniciatīva. Proti, tad tiem, kuri ir iniciējuši šo izmeklēšanas komisiju, būtu gan iespēja, gan arī atbildība pašiem šo komisijas rezultātu sasniegt vai nodemonstrēt visai sabiedrībai, uz ko viņi ir spējīgi vai nav spējīgi, - lai nevarētu pēc tam atrunāties, ka, redziet, tāpēc, ka vadība nevēlējās izmeklēt to, kas bija jāizmeklē, nav arī rezultāta.

Šādus grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā mēs tagad bijām arī sagatavojuši un virzījām paralēli ar šo lēmuma projektu par šo izmeklēšanas komisijas dibināšanu; tādā gadījumā mēs varētu uzskatāmi redzēt, kurš tiešām vēlas, lai tiktu izmeklētas šīs nekārtības, šīs iespējamās afēras, kas ir veiktas ārkārtas situācijas piesegā, un kurš vēlas, lai tās taptu piesegtas.

Kas ir dīvaini - ka tieši tie, kuri sauc sevi par īsto opozīciju - tieši tie šo iniciatīvu, kas padarītu parlamentāro izmeklēšanu par jēgpilnu, atteicās parakstīt. Viņi nav parakstījuši! Un tieši tādēļ šodien mēs nevaram reizē ar šo lēmuma projektu par parlamentārās izmeklēšanas dibināšanu skatīt un virzīt tālāk šos grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, kuri dotu iespēju tieši opozīcijai izmeklēt visas šīs nekārtības.

Tātad “īstā” opozīcija iebilda pret to, lai opozīcijai būtu iespējas īstenot to, kas ir paredzēts Satversmē, - reāli uzraudzīt izpildvaru. Un tas ir, protams, ļoti dīvaini, bet tas paliek droši vien uz šo cilvēku sirdsapziņas, un tas ir viņu vēlētāju jautājums.

Personīgi es ceru, ka šī komisija mēģinās izdarīt ko vairāk nekā iepriekšējās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, tātad par šo lēmuma projektu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!” izveidošanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Cilevičs, Agešins, Rubiks, Ločmele un Tutins ir iesnieguši jautājumu “Par vakcinēšanas kārtību”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Sprūde, Stepaņenko, Gobzems, Valainis un Krauze ir iesnieguši jautājumu “Par infekcijas slimību izplatību Latvijā”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Stepaņenko, Švecova, Sprūde, Gobzems un Valainis ir iesnieguši jautājumu “Par Vakcinācijas avīzes izdošanu, vakcinācijas projekta biroja darbību un iespējamo risku sabiedrības veselībai, lietojot ar SILVADUR 930 FLEX apstrādātās sejas auduma maskas”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Agešins, Ločmele, Orlovs un Klementjevs ir iesnieguši jautājumu “Par neatbilstībām Jūsu iesniegtajos statistikas datos par Covid‑19 izplatību”.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam jautājuma motivācijai.

Zariņa kungs, jums jāpiesakās, ja vēlaties motivēt jautājumu.

Tātad vārds deputātam Ivaram Zariņam jautājuma motivācijai.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, paldies. Šis jautājums saistīts ar to, kādā veidā tiek aprēķināta mūsu kovida testu... un šī infekcijas statistika.

Kāpēc mēs taisām atkārtoti jautājumu? No tiem datiem, ko ir iesniegusi Veselības ministrija, mēs redzam acīmredzamas neatbilstības. Mēs esam saņēmuši datus, kuros mēs redzam visu veikto testu skaitu pa dienām. Mēs esam saņēmuši datus, kuros mēs redzam pozitīvo testu skaitu pa dienām. Mēs esam saņēmuši arī datus, cik no tiem ir bijuši pirmreizēji inficēti... un cik no tiem ir bijuši unikālie testi. Saliekot to visu kopā, mēs iegūstam ļoti dīvainu statistiku, ka vienā dienā ir bijuši... piemēram, atkārtotie testi ir bijuši 15, bet atkārtoto pozitīvo testu skaits ir bijis 155. Un tādu dienu, kad ir šādas neiespējamas neatbilstības, ir bijis ļoti daudz.

Mēs lūdzam Veselības ministriju skaidrot šīs neatbilstības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jautājumu nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Un deputāti Stepaņenko, Švecova, Sprūde, Gobzems un Papule ir iesnieguši jautājumu “Par valsts apmaksātajiem antivielu testiem izglītības iestāžu darbiniekiem pirms vakcinācijas”, ko nododam veselības ministram Danielam Pavļutam atbildes sniegšanai.

Laiks paziņojumam.

Godātie kolēģi! Pulksten 17.00 atgriezīsimies pie 8. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes neizskatītās darba kārtības.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Un šā gada 8. aprīļa trešo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Tātad tiekamies pulksten 17.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 6. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 8. aprīlī

Lēmuma projekts “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!” izveidošanu” (Nr. 620/Lm13)
(Dok. Nr. 3934)
   
- Debates - dep. V. Valainis
  - dep. V. Agešins
  - dep. I. Zariņš
   
Informācija par deputātu B. Cileviča, V. Agešina, A. Rubika, R. Ločmeles un J. Tutina jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par vakcinēšanas kārtību” (Nr. 203/J13)
   
Informācija par deputātu K. Sprūdes, J. Stepaņenko, A. Gobzema, V. Valaiņa un A. Krauzes jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par infekcijas slimību izplatību Latvijā” (Nr. 204/J13)
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, K. Sprūdes, A. Gobzema un V. Valaiņa jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Vakcinācijas avīzes izdošanu, vakcinācijas projekta biroja darbību un iespējamo risku sabiedrības veselībai, lietojot ar SILVADUR 930 FLEX apstrādātās sejas auduma maskas” (Nr. 205/J13)
   
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, R. Ločmeles, V. Orlova un I. Klementjeva jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par neatbilstībām Jūsu iesniegtajos statistikas datos par Covid 19 izplatību” (Nr. 206/J13)
   
- Motivācija - dep. I. Zariņš
   
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, K. Sprūdes, A. Gobzema un E. Papules jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par valsts apmaksātajiem antivielu testiem izglītības iestāžu darbiniekiem pirms vakcinācijas” (Nr. 207/J13)
   
Informācija par ārkārtas sēdi
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 08.04.2021 16:42:46 bal001
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!" izveidošanu (620/Lm13)

Datums: 08.04.2021 16:46:22 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

 

Sēdes videotranslācija

08.04.2021. 9.00
11.00
11.30
13.30
15.30
16.00
16.35
17.00



Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde