Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas
divdesmit otrā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 4. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim izskatīt Saeimas 2020. gada 4. jūnija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai”, otrais lasījums.

Godātie kolēģi, mēs iepriekšējā sēdē paguvām izskatīt pirmos trīs priekšlikumus. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Sāksim darbu ar 4. priekšlikuma izskatīšanu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad turpinām strādāt ar likumprojektu.

4.–9. priekšlikums ir saistīts un runā par jaunās... pēc jaunās numerācijas par likumprojekta 2. un 3. pantu.

2. pantā tiek teikts, ka valsts konkrētu īpašumu bez atlīdzības nodod Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. Minēts īpašuma kadastra numurs un biedrības reģistrācijas numurs.

3. pantā savukārt definēti šī īpašuma nodošanas mērķi – tātad nodrošināt kultūras pieminekļa atjaunošanu, tā turpmāku publisku pieejamību un izmantošanu kultūras un izglītības mērķiem. Tāpat arī noteikts, ka biedrība ir par šo īpašumu atbildīga.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. un 9. priekšlikumā. Attiecīgi par šo priekšlikumu aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 42, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 5. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. un 9. priekšlikumā. Tad arī šajā aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 44, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 43, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Tātad 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. priekšlikumā. Arī par šo aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 44, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

Atbildīgās komisijas... 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. Tāpat arī 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. 10. un 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir daļēji atbalstīti un iekļauti 13. – komisijas priekšlikumā, kurā uzskaitīti ierobežojumi un pienākumi, kas jāievēro nekustamā īpašuma saņēmējiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – atbildīgās komisijas... par 10. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 6, atturas – 19. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 2, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. Tātad 12. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Piedāvātais redakcijas variants nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 73, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Jā, tālāk mēs nonākam pie 13. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas attiecīgā priekšlikuma, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. Paldies.

Tātad 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz valstij un pašvaldībai tiesības piedalīties nekustamā īpašuma atjaunošanas un saglabāšanas finansēšanā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1,
atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. Jā, 15. un 16. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā, kas nosaka, ka biedrības pastāvēšanas vai šī likuma noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumā īpašums tiek atgriezts valstij un biedrībai netiek kompensēti īpašumā ieguldītie līdzekļi.

15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tātad aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 44, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 16. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 45, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. 18. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 19. un 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 42, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka, ka, nododot minēto nekustamo īpašumu, tiek ņemta vērā neatkarīga vērtētāja noteikta nekustamā īpašuma tirgus cena un tiek ievēroti Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumi un sekas šo nosacījumu neievērošanas gadījumā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par (Skaņas pārrāvums.)... Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. 20. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Attiecas uz likumprojekta 8. pantu, kas nosaka dažādus biedrības un Kultūras ministrijas pienākumus, piemēram, dokumentu glabāšanu, komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumu ievērošanu un citus. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta 9. pantā paredz, ka ēkā atrodošos... (Tehniskas problēmas.)

Sēdes vadītāja. Mēs jūs nedzirdam! (Starpsauciens: “Atkal vajag...!”)

Man ir lūgums sākt ziņot par 21. priekšlikumu vēlreiz, jo nebija dzirdams teiktais. (Pauze.)

Pārtraukums piecas minūtes.

(Pārtraukums.)


Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi.

Tātad 21. priekšlikums. Vārds atbildīgās komisijas vārdā deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars. Jā, godātie kolēģi! Kaut kā neiet viegli man ar šo likumprojektu. Nezinu, ko Vāgners cenšas pateikt, bet... bet, nu nepadosimies.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta 9. pantā paredz, ka ēkā atrodošos inventāra priekšmetus norāda inventarizācijas sarakstā, kas tiek pievienots pieņemšanas un nodošanas aktam. Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. 22. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas precīzāk izsaka 9. panta redakciju. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Dzintars. 23. un 24. priekšlikums nosaka kārtību, kā nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā.

23. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 44, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 1,
atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. 25., 26. un 27. priekšlikums saistīts ar pārejas noteikumu normu redakciju.

25. – kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 27. priekšlikumā. Aicinu balsot (Skaņas pārrāvums.)... vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 45, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. Arī 26. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. priekšlikumā – tātad “pret” vai...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 45, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Dzintars. Līdz ar to, kolēģi, spītējot dažādām grūtībām, esam visus priekšlikumus izskatījuši.

Aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas pēc izskatīšanas sēdē, ja nemaldos, tas ir šā gada 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. jūnijs.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 29. maija rīkojumu Nr. 281, 2020. gada 29. maija rīkojumu Nr. 290 un 2020. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 291, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.


J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2020. gada 3. jūnija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Rīkojuma grozījumi satur vairākus papildinājumus un iepriekš noteikto ierobežojumu atvieglojumus.

Nosaukšu dažus.

Pirmais. Papildināts, ka lēmumu par mācību procesa norisi dažādās starptautiskajās skolās pieņem izglītības un zinātnes ministrs.

Otrais. Ar šā gada 1. jūniju, ievērojot sociālās distancēšanās prasības, ir atļauti arī klātienes papildu mācību pasākumi pamatizglītības pakāpē, ja tie nepārklājas ar citiem pasākumiem un aktivitātēm vienas izglītības iestādes telpās.

Bez tam ir noteikts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija regulas... ar ko nosaka īpašus un pagaidu pasākumus saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu... prasības nav attiecināmas uz vadītāja apliecībām, tahogrāfu regulārajām pārbaudēm, vadītāju kartēm, tehniskajām apskatēm, Eiropas Kopienas atļaujām starptautiskajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem un to kopijām, kā arī transportlīdzekļu vadītāju atestātiem.

Tāpat ir noteikts, ka pašizolācijas prasības neattiecas uz personām, kuras pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējušas citas valstis, izņemot Baltijas valstis vai Slimību kontroles un profilakses centra tīmekļvietnē publicētās valstis, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nepārsniedz 15, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kas šķērso Latviju tranzītā.

Uzklausot iestāžu ziņojumus, komisija attiecīgos grozījumus ārkārtas stāvokļa rīkojumā atzina par pamatotiem, situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 29. maija rīkojumu Nr. 281, 2020. gada 29. maija rīkojumu Nr. 290 un 2020. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 291, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Darba kārtībā esam nonākuši līdz sadaļai “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

Godātā ziņotāja! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Jūsu teiktais mums nav dzirdams. (Starpsaucieni.) Benhenas-Bēkenas kundze, es aicinu jūs – lūdzu, ieslēdziet mikrofonu. Mēs nedzirdam jūsu teikto. Benhenas‑Bēkenas kundze, vēlreiz – lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Jūsu teiktais mums nav dzirdams. Un lūdzu sāciet ziņot no sākuma. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām darbu. Par likumprojektu ziņos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Labrīt! Jā, mēs saņēmām no valdības Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumu. Tātad šajā likumā ir daudz kas ierakstīts, kā dzīvosim pēc tam, kad... kad, nujā... kad faktiski krīze būs beigusies. Un tur ir daudzi ļaudis, kuri... jeb daudzas institūcijas, kuras ir strādājušas pie šī likuma. Valdība ir konsolidējusi un atnesusi uz parlamentu.

Es nešaubos, ka otrajā lasījumā būs zināmas korekcijas. Es nešaubos, ka jūs, kolēģi, arī šo to iesniegsiet, bet komisijas vārdā lūdzu, pirmkārt, atbalstīt steidzamību, otrkārt, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es redzu, ka runātāji no komisijas ir pieteikušies, tad jau, kā teikt, mani papildinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kāds no debatētājiem vēlas runāt par steidzamību?

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 19, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un deputāti bija pieteikušies debatēs.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Mēs, protams, atbalstām nepieciešamību pēc ekspansīvas fiskālās politikas, lai cīnītos pret šīs Covid-19 krīzes radītām sekām.

Bet tajā pašā laikā, kolēģi, es gribētu visiem jums atgādināt, jo izskatās, ka šie koalīcijas deputāti ir tagad... nu, atrodas kaut kādas tādas fiskālās eiforijas stāvoklī, kad pēc vairākiem gadiem, pēc vairākiem fiskālās disciplīnas gadiem, pēkšņi tās fiskālās slūžas visas ir vaļā. Mums naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Un viss... tiek gatavoti plāni, kā šo naudu apgūt, iztērēt kaut kādām īpašām partejiskām interesēm un tā tālāk.

Es jums, kolēģi, gribu atgādināt, ka šī ir aizņemta nauda, ja. Tā nav kaut kāda manna... debesmanna, tā ir aizņemta nauda. Pēc pēdējās krīzes Latvijas valsts ir parādā 10... apmēram... gandrīz 10 miljardus... ap 10 miljardiem eiro. Un tagad tam tiks pielikti klāt vēl daži miljardi eiro, kuri būs jāatdod.

Un mēs redzam, ka, lai gan vārdos valdība runā par to, ka ārkārtējā situācija tiks izbeigta, ar šo likumprojektu mēs redzam, ka de facto tiek sperti soļi, lai pēc būtības de facto turpinātu šo ārkārtējo situāciju, turpinātu šo lēmumu pieņemšanas režīmu, kurš ir bijis tajā ārkārtējā situācijā.

Un te ir jautājumi – kāpēc un kam tas īsti ir vajadzīgs? Tik... Lai valdība tik patvaļīgi pieņemtu lēmumus par šo vairāku miljardu apguvi. Diemžēl valdības rīcība pēdējo trīs mēnešu laikā neliecina par tās spēju atbildīgi rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Mēs redzējām, ka tad, kad runa bija par atbalstu tiešām plašam cilvēku lokam, darbiniekiem, kas ir iekļuvuši dīkstāvē, tad šī palīdzība ir mērāma (nu, tagad jau gandrīz nepilnu trīs mēnešu laikā) ar kādiem 30 miljoniem eiro. Bet savukārt palīdzība, kas ir pat konkrētajam uzņēmumam airBaltic, ir mērāma 285 miljonu eiro apmērā, un tas tiek pieņemts bez jebkādas saskaņošanas, neinformējot likumdevēju slēgtajā valdības sēdē. Un sabiedrība nav informēta par šā lēmuma pamatojumu, par to, kāda analīze bija tam apakšā, kādas iespējamās sekas un tā tālāk. Mēs arī redzam, ka trīs mēnešu laikā valdība praktiski tā arī nespēja parādīt kaut kādu sakarīgu plānu, kā palīdzēt atbalstīt tūrisma nozari.

Tāpēc visi tie fakti liecina par to, ka šī... turpināt šo ārkārtējās situācijas kārtību, kur valdība var faktiski vienpersoniski pieņemt lēmumus par šo miljardu apgūšanu, – tas ir kaut kas tāds, kam mēs kategoriski nevaram piekrist.

Tāpēc rezumējot, kolēģi, ekspansīva fiskālā politika – jā, bet tikai ar stingru likumdevēja kontroli. Tikai tā! Tāpēc šis likumprojekts pašreizējā formā nav pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeima! Mūsu priekšā ir visai eklektisks likumprojekts. Tā tvērumā ietilpst daudz kas – no atļaujas biedrību biedriem attālināti balsot kopsapulcē līdz pat mandāta izsniegšanai Ministru kabinetam par pasākumu noteikšanu valsts tautsaimniecības atjaunošanai.

Ko es atbalstu un ko neatbalstu likumprojektā?

Atbalstu Fiskālās disciplīnas likuma faktisko apturēšanu šogad un nākamajā gadā. Konkrēti – atcelts aizliegums vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likumprojektā katram perioda gadam noteikt mazāku par mīnus 0,5 procentiem no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Turklāt atkāpe no šā nosacījuma nav ierobežota ar prognozēto budžeta ieņēmumu samazinājumu. Tas nozīmē, ka valsts var aizņemties tik daudz, cik tā uzskatīs par nepieciešamu. Faktiski mēs atgriežamies stāvoklī pirms Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanas 2013. gada 31. janvārī, pret kuru mūsu frakcija kategoriski iebilda.

Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijai tai skaitā, dogmatiski angažētas stingras taupības politikas dēļ tika atņemta iespēja realizēt valsts diriģētu industriālās attīstības politiku, kuras sekmīga realizācija ir būtisks priekšnosacījums, lai ekonomika sasniegtu pietiekami augstu konkurētspējas līmeni. Arvien izlēmīgāka un vērienīgāka fiskālā politika ir pieprasīta smagas ekonomikas lejupslīdes laikā. Tāpēc šā gada 20. martā Eiropas Komisijas paziņojums un 23. martā Eiropas Savienības finanšu ministru paziņojums, ar kuru iedarbināti Stabilitātes un izaugsmes pakta izņēmuma nosacījumi, ir likumsakarīgs un netiešs atzinums tam, ka stingras taupības politika nav spējīga pārvarēt ekonomiskās aktivitātes kritumu un noturēt līdzpilsoņu dzīves kvalitāti.

Es tagad dzirdu arī komisijas sēdē, mūsu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, ka ir jāsilda ekonomika. Ja tā jāsilda tagad, jautājums – kāpēc un kādēļ tā nebūs jāsilda pēc satricinājuma beigām?

Ir vitāli svarīgi radīt strauju izaugsmi un vairāk darbavietu, lai vairāk cilvēku varētu iesaistīties ekonomiskajā darbībā un uzlabot savu dzīves kvalitāti.

Budžeta deficīts rosina pieprasījumu, tāpēc attīstības valstī (un Latvija tieši šāda valsts ir) nepārtraukti jāplāno budžets ar deficītu, ciktāl parāds ir uzturams. Es gaidu izmaiņas ilgtermiņa fiskālajā politikā un ceru, ka tas ir sākums šādai politikai. Es rēķinu, ka, ja 2009., 2010. gada krīze ļāva ietekmīgiem politiskajiem spēkiem Eiropā nostiprināt bezdeficīta fiskālo politiku savu ekonomisko interešu nostiprināšanai, neļaujot pacelties valstu importētāju konkurētspējai, šī krīze pārliecinās Eiropas augošās ekonomikas un Latviju tajā skaitā, ka stingra taupība ir bijusi slazds, ka izaugsmes avots ir lielas naudas apguvē un ka slēgt budžetu ar deficītu nenozīmē dzīvot uz bērnu rēķina, bet radīt un atstāt viņiem mantojumā jaunu bagātību.

Ko es neatbalstu likumprojektā? Par to jau daļēji piezīmējis mans kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis, bet nu tomēr vēl. Pēc savas ietekmes uz valsts ekonomikas un sociālās jomas attīstību tas var kļūt samērīgs ar budžeta likumu. 26. maijā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc Ministru kabineta sēdes atzina, ka Covid-19 krīzes pārvarēšanai kopumā tiks mobilizēti 4,5 miljardi eiro. Tie veidos 15 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta jeb 45 procentus no valsts gada budžeta. Tā ir milzīga, ar valsts gada budžetu salīdzināma summa. Savukārt, kā šos līdzekļus valdība tērēs, paskaidro tieši šis izskatāmais likumprojekts. Līdz ar to tam nenovēršami ir budžeta likuma funkcionalitāte, tāpēc pret to jāizturas kā pret budžeta likumprojektu, kuru pieņemam ik rudeni.

Tikmēr likumprojekts piešķir Ministru kabinetam un īpaši finanšu ministram ļoti plašas pilnvaras finanšu līdzekļu tērēšanā. Piemēram, “[..] finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs, informējot par to Saeimu, palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.” (Citāta beigas.) Tas ir 27. pants.

Finanšu ministrs arī bez atsevišķa Ministru kabineta lēmuma veic grozījumus valsts aizdevuma līgumos. Un tas viss notiks bez Saeimas uzraudzības un kontroles. Saeima būs informēta, bet ietekmēt notikumus tai nav dotas nekādas iespējas.

Likumprojekts piešķir valdībai nesamērīgas pilnvaras, un to nevar pieļaut. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mēs esam pārdzīvojuši pirmo šoka terapiju un jau tuvojamies ārkārtas situācijas beigām. Tā drīz beigsies, un ir ļoti svarīgi, lai gan valdība, gan Saeima dotu skaidru redzējumu, kā mēs dzīvosim tālāk, – kādi ierobežojumi vēl tiek saglabāti, bet vēl svarīgāk, kāds atbalsts tiks nodrošināts gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem, gan īpaši tiem, kas bez darba ir palikuši Covid-19 krīzes laikā. Un tā bija viena no būtiskajām lietām, ko es sagaidīju, saņemot šo likumprojektu no valdības.

Tā vietā mēs redzam, ka ir diezgan skaidri pateikts likumprojektā, ka dīkstāves pabalsti beigsies šā gada 30. jūnijā un nekādu papildu jaunu pasākumu, kurus valdība vai Saeima šajā likumprojektā piedāvātu no savas puses, nav. Tas, kas ir šajā likumā, ir jau pieminētā ekspansīvā fiskālā politika, kas pēc būtības ir pareizi. Ekonomikas krīzes laikā ir jāiegulda attīstībā.

Jautājums ir tikai par to, kur nauda tiek ieguldīta un kā tas tiek darīts. Un atkal jau – šis likumprojekts nevienu vārdu nesaka par to, kā šie līdzekļi tiks izmantoti. Šis likumprojekts saka vien, ka valdība par to lems bez Saeimas. Un es teiktu, ka līdz ar to arī bez sabiedrības aktīvas iesaistes. Tiek milzu mandāts dots finanšu ministram, tiek milzu mandāts dots pašai valdībai gan budžetu pārdalīt, gan palielināt valsts aizņēmumus. Un tas tādā situācijā, kad vienlaikus ir paredzēta arī atteikšanās no Fiskālās disciplīnas likuma. Tas nozīmē, ka neierobežoti tēriņi, turklāt vēl neierobežotā laikā. Šis likums nenosaka arī laiku, cik ilgi tas darbosies. Tas arī, manuprāt, nav pieņemams.

Mēs no savas puses sniegsim priekšlikumus uz otro lasījumu, kas atjauno budžeta un finanšu vadības likuma kārtību. Finanšu ministrs, valdība var līdzekļus pārdalīt, ja tie ir lieli apjomā, tad ir jānāk uz Saeimu saņemt mandātu.

Ministru prezidentam jānāk arī ar regulāriem ziņojumiem, lai Saeimai un sabiedrībai skaidrotu, kur līdzekļi tiks ieguldīti, un ir jānosaka arī termiņš, cik ilgā režīmā mēs šādi strādāsim.

Kāpēc ir bažas par valdību? Nu jau tika pieminēts airBaltic piemērs, kur patiesi tiek uzsvērts, ka 1,4 miljardi... jau tika pieņemts lēmums atbalstam uzņēmējiem, tautsaimniecībai... Līdz uzņēmējiem, līdz darbiniekiem ir aizgājusi vien niecīga daļiņa naudas. Un tad vēl, lai saņemtu, piemēram, dīkstāves pabalstu, uzņēmējiem un darbiniekiem ir nenormāli daudz laika, enerģijas, pūļu jāvelta, lai pierādītu, cik tieši nelaimīgi viņi ir, cik ļoti viņiem vajag tos 180 vai nedaudz vairāk eiro. Un ar otru roku tikmēr valdība slēgtā savā sēdē bez diskusijām, bez sabiedrības iesaistes, bez skaidra pamatojuma piešķir 286 miljonus eiro airBaltic.

Bet tas nav vienīgais piemērs. Diemžēl arī šobrīd, skatot to piedāvājumu, ko valdība nupat ir apstiprinājusi kā jaunos atbalsta pasākumus tautsaimniecības sildīšanai, es neesmu sajūsmā par pieņemtajiem lēmumiem. Es, piemēram, neredzu, kur ir skaidrs atbalsts subsidētu darbavietu nodrošināšanā, vien nieka 20 miljoni tūrisma nozarei, kas ir atsviesti tā, nu, lai nozare nomierinās, saprotot, ka negribas ļoti dot samazināto PVN.

Es neredzu skaidrus bezdarba atbalsta pasākumus. Tas, ko es redzu – 77 miljoni eiro būvniecībai veselības nozarē. Nu es būtu daudz priecīgāka, ja šāda vai līdzvērtīga summa tiktu virzīta atalgojuma nodrošināšanai mediķiem, kas sen ir solīts un nav izpildīts. Es redzu arī būvniecības projektus citās nozarēs. Tas, protams, arī vajadzīgs. Infrastruktūras attīstība arī nav mazsvarīga, bet, ja tā iet roku rokā ar praktisku atbalstu darbiniekiem, ar praktisku atbalstu uzņēmējiem... Nu nevar taču iedomāties, ka visi kultūras, zinātnes un citu jomu nodarbinātie šobrīd pārorientēsies un ies strādāt celtniecībā. Es domāju, tas būtu diezgan tuvredzīgi.

Lēmumi šobrīd, nu, no valdības puses nav vismaz, nav pietiekami izskaidroti sabiedrībai. Es domāju, ka arī nav pilnībā pareizi, un tieši tādēļ es arī uzskatu, ka Saeimas kontrolei ir jāpaliek, īpaši tādā situācijā, kad fiskālie rāmji tiek noņemti, īpaši tādā situācijā, kad tā nav mūsu pašu nauda, tā ir aizņemta nauda un kādā brīdī tā būs arī kādam jāatdod.

Tā ka gatavosim priekšlikumus, ceram uz diskusiju. Mēs esam atbalstījuši lielo steidzamību, lai likums laikus var stāties spēkā, bet saturiski ir ļoti būtiski precizējumi vēl nepieciešami.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamie deputāti! Es runāju salīdzinoši maz un arī pārsvarā tikai tad, ja man ir, ko teikt, un šis ir gadījums, kad laikam šis likumprojekts nevar palikt bez tādas pat īpašas uzrunas.

Vispirms, es domāju, es tāpat kā ļoti daudzi citi, neskatoties uz to, ka mēs esam opozīcijā, gribu teikt, ka... arī paldies par patiešām tādu pragmatisku izturēšanos šajā krīzes laikā un veiktajiem pasākumiem. Mēs varam strīdēties vai teikt, kurš kaut ko var labāk, kas izdarīts, kas nav. Nu, tur nekļūdās acīmredzot tikai tie, kas nedara, bet nu kopumā līdz šai dienai mēs esam tā kā dzīvojuši godam, tā varētu teikt.

Liela pateicība jau gan arī pienākas visiem Latvijas iedzīvotājiem, mēs esam ļoti saprotoši bijuši tai ziņā, ka... ļoti disciplinēti. Un divu metru distance patiesībā latvietim nemaz nav tik liela, drīzāk otrādi. Tā ka kopumā uz šodienu viss ir kārtībā.

Bet es atgriežos pie šī likumprojekta, kas mani gan apmulsināja, gan šobrīd... bet patiesībā ārkārtīgi satrauc. Man ir tāda sajūta, ja vien tas netiks labots, un es ļoti labprāt gribētu izprovocēt kādu no ministriem vai... vai kādu no tiem, kas koalīcijā lemj, lai tad pasaka, vai tas, par ko tikko Dana Reizniece‑Ozola runāja... par nepieciešamajām izmaiņām, būs vai nebūs, jo pretējā gadījumā, to lasot, ir tāda priekšballītes sajūta. Kāpēc priekšballītes sajūta? Es atveru tagad šos pantus, par kuriem obligāti ir jārunā, un pārfrāzēju tos tā saucamajā vieglajā valodā.

25. pants. Mēs mainīsim, samazināsim, palielināsim, pārdalīsim naudas sadalījumu starp ministrijām, mūsu programmām un iestādēm tā, kā mēs to paši gribēsim, par izdarīto pēc tam Saeimu un sabiedrību painformēsim.

26. pants. Lai vieglāk sadalīt, tur nav jānodarbojas ar lielu birokrātiju. Mēs nepieciešamās summas pēc vajadzības ieliksim neparedzētajos izdevumos. Par izdarīto pēc tam Saeimu un sabiedrību painformēsim.

27. pants. Finanšu ministrs, ja uzskatīs to par vajadzīgu, ņems aizdevumus, izraudzīsies, kādus ņemt, kā arī, ja vajadzēs, palielinās valsts parādus, palielinās parādu pārvaldīšanas izdevumus, saistību avotus un tā tālāk. Par izdarīto mēs pēc tam atkal Saeimu un sabiedrību painformēsim.

Nu, tas pats ir 28. pantā, bet pašas tādas tās beigas ir... Es... runājot par 56. pantu, kas izsauca pavisam lielu izbrīnu... Ja mēs uzskatīsim, ka pastāv Covid-19 draudi, mēs veiksim to, ko vien uzskatīsim par nepieciešamu, un likums būs spēkā, kamēr vien mēs to gribēsim, jo likumā nav nekādas atrunas atšķirībā no tā, par ko mēs nobalsojām steidzamības kārtā... par steidzamu, kur ir kaut kā vismaz pateikts, ka tas ir līdz gada beigām. Šim likumam pagaidām nekādu termiņu nav, un tieši tāpēc rodas tāda sajūta, ka tuvojas ballīte ar vairāk nekā diviem miljardiem, ko tad mēs sašķērēsim piecās koalīcijas daļās. Un tā mēs kaut kā paši tiksim galā. Jo pats jēdziens “mēs Saeimu painformēsim”... vai “informēsim Saeimu” – es ar to saskaros pirmo reizi, jo atceros vēl visus tos gadījumus, kas arī pat saistījās ar valsts drošību. Es runāju vēl par neseno pagātni, vēl divus mēnešus līdz vēlēšanām attiecībā uz Conexus... daļu pirkšanu, kas ir valsts drošības jautājums, mēs nācām uz Saeimu ar salīdzinoši nepopulāru lēmumu, aizstāvējām, runājām, painformējām, visi to zināja, argumentējām, kāpēc to... iet.

Nu, 81. pants, par ko mēs diskutējām... un es tā kā arī piederu pie tiem, kas uzskata, ka nepieciešamās... ārkārtas situācijās un tad, ja to patiešām pamato un tas neskar ļoti lielas lietas, vajadzētu atjaunot... 81. pants nobāl, ja mēs salīdzinām to ar tām pilnvarām, ko šis dotais likumprojekts iedod valdībai. Es pat gribētu teikt, ka šobrīd es to skaitu par zināmā mērā pat bīstamu. Saeima te uztaisa... labi uztaisa... labu e-saziņu, mēs varam attālināti, ja tas ir vajadzīgs, mēs esam gatavi... Un tagad jūs varat iet mājās, mēs ar to tiksim galā, tāpēc... nu, es saprotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā varbūt pirmajā lasījumā... Bondara kungam ir liela pieredze ar ballīšu taisīšanu, bet kādam kādreiz, ja tā ballīte būs neapdomīga, kādam par to būs jāmaksā un kādam jāsavāc tās sekas, ja gadījumā... Protams, mēs varam uzticēties. Šeit ir tas teiciens, jā, ka esiet mierīgi, jūs, Saeimas deputāti, varat mierīgi pavadīt vasaru... mēs to labprāt arī darītu... mēs ar visu tiksim galā, rudenī jūs tiksiet par visu informēti, kas ir izdarīts, bet ejam pie sekām. Mēs... Man ir tāda sajūta, un es esmu pārliecināts, ka es nekļūdos, ka viss (nevis attiecībā uz Covid-19, bet uz ekonomiskām sekām)... viss mums vēl ir priekšā, un man ir pamats to runāt, jo gan no pasaules ekonomiskām krīzēm, gan arī no tās pieredzes, ko deva iepriekšējā krīze, ekonomika seko ar nelielu nobīdi. Ja jūs saprotat, tad mūsu lielākā daļa uzņēmumu, ar ko mēs ļoti lepojamies, īpaši eksports, un es apsveicu visu... gan valsti, gan eksportētājus, neskatoties uz šobrīdējo situāciju, pirmajā ceturksnī eksports pat pieaudzis salīdzinājumā ar 2019. gadu, bet nevajag aizmirst, ka mūsu lielākā daļa uzņēmēju ir tā saucamās ekonomiskās ķēdes apakšgalā. Ko tas nozīmē? Tas nav slikti, bet tas nav... Lai to ilustrētu, mums šeit nav daudz tādu kā IKEA, kas savāc no citiem produkciju, ar zīmolu pēc tam pa visu pasauli ieliek veikalos, un tas ir atkarīgs no tā, vai pircējam ir nauda un ekonomika uzņēmumā griežas. Mūsu uzņēmēji, lielākā daļa, ir tie, kas saražo tālāk lietošanai. Kokapstrāde... pārsvarā tā ir augstas kvalitātes produkcija, ko vienalga tālāk ieliek vai mēbelēs, vai kaut kur citur. Tas pats attiecas uz būvmateriāliem, tas pats attiecas uz ļoti daudzām nozarēm. Ir, protams, daži izņēmumi... jā, IT nozare, IT nozare pārsvarā arī, kas mums ir visstraujākā nozare, tomēr ir jāatzīst, ka tā jau nerada... pārsvarā nerada gala produktu. Viņi rada produktus, ko tālāk tas pats Microsoft izmanto, ko izmanto kādi citi uzņēmumi, un tad mēs esam spiesti šobrīd paļauties, un, ja tā varētu teikt, tad lūgt Dievu, lai ar ekonomiku Vācijā, Francijā, Anglijā – lai tur nekas nebruktu, jo, ja tur jutīs (un tur jūt šobrīd krīzi), tad ekonomikas problēmas Latvijā sāksies tikai, nu, apmēram vasaras beigās, un krīze tur ir šobrīd.

Šobrīd attiecībā uz naudas izlietojumu, ja paskatāmies uz to, kā rīkojas citas valstis, tad tā... ir viena tāda tabula... pieņēma Ministru kabinetā arī vienā Ekonomikas ministrijas ziņojumā, kur ir lielākās valstis ar to, kā viņi izlieto ekonomikas sildīšanai naudu, un tur diezgan fenomenāli atšķiras Vācija, kas milzīgu apjomu liek tieši savas ražošanas attīstībai. Viņi saprot, ka būs lielas ziepes, ja to nedarīs. Viņi tāpēc arī to dara. Nu, pagaidām es jau ļoti ceru, es... patiešām vienīgo ekonomiskā atbalsta dokumentu, ko esmu izlasījis, – to, ko iesniedza Ekonomikas ministrija un kam šobrīd neparādās absolūti nekāds turpinājums.

Šobrīd tas, kas parādās tajā naudas sadalē, kas ir pieejams, ir viena pozitīva lieta, man šķiet, ekonomikā ir viena pozitīva lieta... ir atbalsts Altum. Mēs neredzam, kādas programmas, bet tas ir valsts instruments, un pārējais ir tā vairāk vai mazāk redzams, ka sadalīts, nu tā kā – bija kultūrai 30, nošķēlām nost demogrāfijai, kur liksim, vēl nezinām, bet...

Okay, dāmas un kungi, es ļoti ceru, ka mēs neesam ballītes priekšvakarā, ka jūs, kas virzāt to, apzināties, ka šoreiz lietas ir nopietnas. Lietas ir nopietnas, un nevajadzētu atgriezties rudens pusē pie kādas budžeta nakts, kā tas bija pirms cik gadiem, kur dabūsim griezt, griezt, griezt līdz... Nu, protams, protams, ka gan jau... gan jau viss būs kārtībā.

Bet tāpēc šobrīd ir, protams, diskusijās mums... Mēs nobalsojām “par” lielo steidzamību, saprotot, ka ārkārtas situācija vienkārši ir uz šo momentu jāaptur un lēnām jāsāk ekonomikā arī pasākumi, kuri nes atdevi... faktiski ieiet normālā dzīves ritmā.

Pagaidām ir tikai tādi solījumi, ka uz otro lasījumu tagad, kad būs priekšlikumi, un mums tie ir sagatavoti, tie ir, domāju, arī es ceru, ka Finanšu ministrija, es ļoti ceru uz savu... Es ļoti cienu Jāni Reiru. Mēs kopā esam daudz labu darbu darījuši iepriekšējā valdībā, es paļaujos uz viņa vārdiem, ka tā ir sagadīšanās, ka ar Saeimu neviens nerunās. Te varbūt pat ne Saeimā jēga, bet, ja mēs to runāsim un jūs būsit spiesti šeit izstāstīt, kur liksiet, kāpēc, kāda būs atdeve no tā visa, to taču uzzinās arī visa sabiedrība, ja tie būs labie darbi, jūs uz rokām nēsās, tāpēc ļoti, ļoti, ļoti ceru, ka... un paļaujos uz Reira kunga vārdiem, ka tas, kas tur ir ierakstīts, pagaidām tā netīšām ir nokļuvis, un tas... mēs neesam šobrīd lielās ballītes priekšvakarā, bet gan liela un atbildīga darba priekšvakarā.

Tāpēc mēs pie pirmā lasījuma (es ceru, ka tur jums balsu pietiek)... mēs noteikti atturēsimies, nevis balsosim “par”, kaut, protams, tur ir daudzi arī labi un vērtīgi pasākumi, bet ceru uz labām un produktīvām diskusijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izdarot šos labojumus, nepazemojot Saeimu, un es gribētu teikt, arī sabiedrību, un atgriežamies pie otrā lasījuma jau ar izmainītiem tekstiem un tad visi nobalsojam “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Labu un produktīvu diskusiju, visticamāk, tomēr nebūs. Mums diemžēl ir ļoti slikta pieredze šajā Covid-19 krīzes risināšanas laikā, jo viss notiek... protams, visas diskusijas notiek ļoti ātri. Reizēm uz mūsu priekšlikumiem mēs pat nesaņemam nekādu atbildi.

Un, ja mēs runājam par šo konkrēto likumu, es nevaru arī nerunāt par visu likumu paketi, par kuru mēs šodien turpināsim arī diskusiju. Es atceros, pirms kāda laika viena politiskā spēka pārstāvji publiski ļoti, ļoti stipri kritizēja Ungāriju, kura Covid-19 krīzes laikā esot atļāvusies nodot daļēji pilnvaras valdībai, it kā ignorējot parlamentu. Un bija, protams, gan publiska diskusija ar vēstnieka kungu, gan arī tālāk sekoja... nu, nesekoja nekāda atvainošanās, un principā, es saprotu, ka tas politiskais spēks (mēs runājam par Attīstībai/Par!) palika pie sava viedokļa, ka Ungārija ir nosodāma, jo tā ir rīkojusies nepareizi.

Un tagad mēs faktiski esam nonākuši pie tieši tāda paša risinājuma, kuru mūsu valdība ir piedāvājusi Saeimai. Mūsu valdība ar šiem likumprojektiem tiešām liek saprast, ka Saeima nemaz vairs nav vajadzīga – tā, kā arī teica iepriekšējie runātāji. Tātad naudas pārdale ir sākusies, nu, respektīvi, naudas pārdale turpinās. Saeimai... Saeimai šajā gadījumā tiek atvēlēta tikai novērotāja loma. Labi, ja vispār tiešām novērotāja, labi, ja mēs vispār... mums tiks pastāstīts, ja mēs runājam par airBaltic atkal.

Bet... Un vēl turklāt ļoti interesanta... interesants formulējums ir tajā, ka valdība faktiski šobrīd var pēc savām sajūtām, pēc savām... nu, vadoties pēc saviem iekšējiem kaut kādiem rādītājiem, var izdomāt, kurā brīdī ierobežot tādas vai citādas tiesības.

Jā, šajā likumā mēs par to nerunājam, bet, ja mēs runājam par šiem dvīņu likumiem – tātad tas Covid-19 pārvaldības likums un šis te –, tad mēs sagaidītu vismaz, ka šajā likumā (kurš, cik mēs noprotam, ir domāts par atbalstu krīzes risināšanai) vajadzētu būt, nu, teorētiski iekļautiem visiem priekšlikumiem, par kuriem mēs runājām šo mēnešu laikā.

Es domāju, ka valdībai un koalīcijai bija laiks izsvērt, padomāt par visu, par visām kļūdām, kuras tika pieļautas arī dīkstāves pabalstu regulējumā, un gan atjaunot šo pieteikšanās termiņu, gan arī padomāt par to, kādā veidā tiks reaģēts uz jaunu infekcijas vilni, ja tāds vispār būs. Tā vietā, protams, mēs redzam šajā likumprojektā to, ka, jā, tiks dalīta nauda, un to, ka faktiski visi, visi labumi, kuri ir ļoti, ļoti mazā skaitā palikuši, beigsies pavisam drīz.

Un pats... Protams, pats amizantākais tajā likumā... šajā likumā ir tas, ka visam tam pa vidu ir alkohola tirdzniecība attālināti, par to mēs arī noteikti esam padomājuši. Tas tā... nu, tā kā vēl klāt.

Un vēl, protams, es nevaru nepiebilst, ka šis likums ir interesants ar to, ka faktiski iepriekšējais likums, par kuru... pie kura mēs ļoti daudz un ilgi strādājām, nedaudz atšķiras no šī likuma, ko jūs piedāvājat. Faktiski tas atšķiras galvenokārt ar nosaukumu. Jā, jūs esat izdomājuši varbūt veiksmīgāku nosaukumu. Bet jūs esat izdomājuši veidu, kādā atrisināt azartspēļu jautājumu.

Un ir, protams, skaidrs, ka valdībā, iespējams, azartspēļu sponsori jums ir ieteikuši tādu veidu, kādā jūs šo problēmu atrisināsiet, – uzrakstiet jaunu likumu, kurā būs apmēram visi tie paši pasākumi, bet 9. ... 8. pantu neliksim iekšā, un tādā veidā jūs esat atrisinājuši šo problēmu, kura tiešām bija... pastāvēja, tātad... jo mēs bijām noteikuši, ka azartspēļu licences būtu apturamas līdz šī līguma darbības beigām. Jūs esat izbeiguši iepriekšējo līgumu un jaunu līgumu sastādījuši tā, lai tajā nebūtu azartspēļu. Nu labi... Labi, jūs domājat, ka jūs kādu esat piemānījuši, bet es tiešām ceru, ka Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, kuri arī valdībā, cik noprotu, ir pievienojuši kaut kādu savu atšķirīgo viedokli par azartspēlēm... es ceru, ka arī šīs partijas pārstāvji pievērsīs uzmanību šim jautājumam un strādās pie priekšlikumiem pie otrā lasījuma. Mēs sagaidīsim to, jo savādāk, nu, izskatās, ka jūs esat visi vienā laivā.

Un, ja mēs runājam par... kopumā es neatbalstu šo likumu, tāpēc ka šajā likumā absolūti nav padomāts arī par tādu lietu kā... ja mēs runājam par attālinātām mācībām, tad nav padomāts arī par atbalstu vecākiem, ko mēs darīsim ar 1. septembri. Jā, ir paredzēts tas, ka... otrajā likumā ir paredzēts tas, ka būs... valdība lems, kādā veidā tad notiks ēdināšana, kādā veidā notiks atbalsts ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti. Bet nav skaidras vīzijas, nav skaidra atbalsta mehānisma ne skolotājiem, ne vecākiem. Nekā nav! Ir tikai naudas dalīšana, alkohols un viss, un tiešām pilnīgi lielas pilnvaras valdībai. Un Saeima – Saeima var vienkārši atslēgties un iet savā e-platformā tālāk tusēt.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, vai jums pietiktu debatēm ar septiņām minūtēm? Vai debatēsiet pēc pārtraukuma? (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Pēc pārtraukuma.”) Labi. Tad laiks pārtraukumam.

Notiek deputātu reģistrācija. Tā veiksmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums”.

Debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! To likumprojektu, kuru mēs tagad apspriežam, varētu dēvēt par likumu, kas paredz Saeimas atlaišanu valdības variantā, jo tas ir likumprojekts par pilnīgu varas uzurpāciju valstī un likums par naudas uzurpāciju valstī. Tas ir paraugs tam, kā panākt pilnas pilnvaras, pilnīgi izslēdzot Saeimu no lēmumu pieņemšanas procesa Covid-19 pandēmijas aizsegā.

Tas ir paraugs tam, kā ignorēt valsts budžeta likumu. Tas ir paraugs tam, kā noteikt pilnu valdošās koalīcijas varu valstī, pilnībā izslēgt opozīciju ne tikai no lēmumu pieņemšanas procesa, bet arī no lēmumu apspriešanas un pilnībā izslēgt jebkādu Saeimas parlamentāro kontroli pār to, kā mūsu valstī tiek dalīta nauda, kura būtu paredzama pandēmijas seku likvidēšanai.

Tagad ieskatīsimies pāris pantos, lai pārliecinātos, kam par labu tiek sagatavots šis likumprojekts.

Kopumā šo likumprojektu varētu sadalīt tā – “burkānos” un “pātagās”. Un pilnīgi acīmredzami, ka “burkāni” ir domāti valdošās koalīcijas un tās atbalstīto nozaru grupējumiem un visas “pātagas” ir domātas vidējam un mazajam biznesam, parastiem darba ņēmējiem. Un kā piemēru es nosaukšu tikai – 18. panta otrā daļa, kas arī šajā likumā nostiprina uz nenoteiktu laiku iespēju atlaist jebkuru darbinieku tikai tādēļ, ka viņš nepiekrīt savas algas samazināšanai.

Cits likumprojekts, kuru mēs šodien skatīsim, paredz arī to, ka būs iespēja samazināt termiņu kolektīvai darbinieku atlaišanai. Tas ir rupjš darba ņēmēju sociālo garantiju samazinājums, kuru pieļaut nedrīkst.

19. pants šajā likumprojektā paredz, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai bez absolūti nekādas norādes par tās informācijas apjomu un saturu piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Un atkal – par to lems Valsts ieņēmumu dienests, nekas cits. Šī norma uzrakstīta tā, ka ir iespējama jebkura patvaļa no Valsts ieņēmumu dienesta. Tas, kas attiecas uz uzņēmējdarbību un uz darbiniekiem.

Bet paskatīsimies, kādas pilnvaras šis likumprojekts piešķir valdībai un pat ne tikai valdībai, bet tās atsevišķiem ministriem. Par 27. pantu jau Kučinska kungs norādīja. Es vēlos, lai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri mūs tagad dzird un seko līdzi translācijai, vienkārši ieklausītos, jo tas skar jebkuru Latvijas valsts iedzīvotāju neatkarīgi no vecuma, pat tos bērnus, kuri vēl šai valstī nav piedzimuši. Tātad 27. pants: “Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs, informējot par to Saeimu,” – nav norādīts, kad – “palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.”

Tas nozīmē (Skaņas pārrāvums.)... to, ka ar šo likumu mēs iedosim finanšu ministram (šajā gadījumā Reira kungam) pilnas pilnvaras palielināt valsts parādu. Šeit nav noteikta ne budžeta deficīta pieļaujamā robeža, nekas, viņš var izvēlēties, kur aizņemties, cik aizņemties, uz kādiem noteikumiem un uz kādu laiku. Informēt Saeimu, kad: pirms tam, pēc tam, pēc gada, pēc tam, kad šai Saeimai beigsies pilnvaras. Kā var citādāk nosaukt šo likumu, kā ne par likumu, kurš nostiprina valdošās koalīcijas varas uzurpāciju?

Manuprāt, par šo likumprojektu nedrīkst balsot neviens no deputātiem, jo tas ir absolūtais, kā es teicu, Saeimas atlaišanas likumprojekts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es vēlējos jums atgādināt vienu vēstures faktu. Un tas vēstures fakts ir Aigara Kalvīša valdība.

Ja mēs atceramies, tad Aigara Kalvīša valdības laikā bija tāds teiciens “septiņi treknie gadi”. Un mēs ļoti labi zinām, kur “septiņi treknie gadi” noveda. Tie noveda pie milzu krīzes valstī, un tie noveda arī pie Aigara Kalvīša valdības krišanas brīdī, kad Aigaram Kalvītim bija stipri vairāk par 51 balsi parlamentā.

Un jāatzīst, ka šībrīža parlamenta deputāti nesaprot, koalīcijas deputāti nesaprot, ka vēsture atkārtojas un viņi pieļauj šīs pašas kļūdas, ko pieļāva toreiz Aigara Kalvīša valdība.

No tā cietēja būs visa valsts, un no tā cietēji, protams, ilgākā termiņā būs arī šie koalīcijas deputāti. Jo tie, kas nemācās no vēstures, – tiem ir jāpiedzīvo tās pašas kļūdas un tās pašas neveiksmes, kas ir bijušas iepriekš.

Bet visādi citādi šis likumprojekts ir antikonstitucionāls. Tas ir pretējs Latvijas Republikas Satversmei, tāpat kā pretēja Latvijas Republikas Satversmei ir šī Saeimas sēde un visas pārējās Saeimas sēdes, kas notiek tā saucamajā attālinātajā režīmā, kad mēs viens otru neredzam, kad mēs nevaram pārbaudīt, ko un kā dara katrs deputāts individuāli. Jo šādas sēdes neparedz ne Satversme, ne arī likumprojekti, ko mēs šobrīd izskatām. Satversme neparedz, un es paskaidrošu sīkāk.

Latvijas Republikas Satversmē ir skaidri un nepārprotami noteikts, ka mūsu valstī likumdevēja vara ir Saeima. Ar šo likumprojektu faktiski likumdošanas tiesības, kas skar budžetu, valsts budžetu, pašu galveno likumu valstī, mēs nododam valdībai, nododot valdībai faktiski grozīt likumus, turklāt lielākā apjomā, nekā vēsturiski tas tika paredzēts Satversmē, uzsveru – Satversmē! Satversmes 81. pantā.

Mēs rupji pārkāpjam Satversmi. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šis likums, ja tas tiks pieņemts, ir jāapstrīd Satversmes tiesā. Šis likumprojekts ir turpinājums visām tām darbībām, kas ir apzinātas, nepārprotami apzinātas, lai demontētu parlamentu, lai demontētu likumdevēja varu kā tādu, lai likumdevējs būtu tikai piedēklis, formāla institūcija, kāda tā patiesībā arī šodien Latvijā ir. Jau šodien visus lēmumus mēs pieņemam kaut kādās koalīcijas padomēs, kaut kādi cilvēki, kas nav ievēlēti un kuriem nav tautas mandāta. Un koalīcijas deputāti pēc savas būtības izpilda tikai robotu pogu spiedēju funkcijas. Nekā citādāk šo parlamentu mēs nevaram nosaukt. Tas ir tehnisks nekas. Un ar šo likumprojektu šis tehniskais nekas tiek faktiski nostiprināts tādā izpratnē, ka mums Saeima nav vajadzīga. Tas arī ir tas modernais valsts apvērsums 21. gadsimtā. Caur e-Saeimu mēs nododam faktiski Satversmē neparedzētas funkcijas izpildvarai – neierobežotā apjomā lemt par jautājumiem, kurus šī Saeima pilnīgi mierīgi šodienas apstākļos, neskatoties uz iebildumiem, ko ir teikuši deputāti, tostarp arī es... mēs varam taču elektroniski pieņemt un tamlīdzīgi.

Bet kas ir vēl jāpasaka? Vēl ir jāpasaka viena maza detaļa, kas attiecas uz to, kur tas viss novedīs. Tas viss novedīs pie būtiska valsts kraha. Un tas krahs sāksies tuvāk rudenim. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam: visi līdzšinējie lēmumi, ko ir pieņēmusi valdība vai parlamenta koalīcija, – tie faktiski nav bijuši Latvijas sabiedrības interesēs, tie ir bijuši savu draugu, savu sponsoru un visu citu interesēs, un es varu nosaukt tikai kaut vai vienu piemēru.

Laikā, kad Ministru kabinetu un Veselības ministriju katru dienu rāda televīzijā, mēs izdalām simtiem tūkstošu Viņķeles pīāristam Rajevskim, nevis bērniem ar invaliditāti, nevis dīkstāves pabalstos, kuri tiek atteikti vairumā. Mēs pa kluso, nezinot, kam tieši, piešķiram 300 (gandrīz) miljonus airBaltic, neizskaidrojot, kur šī nauda tiks īstenota, un tā tas turpināsies arvien vairāk.

Tas ir iespējams šodienas apstākļos, un koalīcija to ļoti labi apzinās, ka tas ir iespējams, tāpēc ka sabiedrība mums ir kūtra. Sabiedrība mums ir pieradusi ciest. Tā cieš gadu no gada... gadiem. Tā netic nekam vairs... Viņi netic patiesībā paši sev, tāpēc ka to pieļauj. Sabiedrība uz to noskatās un vienaldzīgi pieļauj, ka Latvijā tiek demontēta Satversme un ka Latvijā tiek demontēts faktiski parlaments, likumdevējs.

Uz to vienaldzīgi noskatās arī mūsu Valsts prezidents, kurš vienmēr ir runājis par Satversmes jēgu un būtību. Un tad ir jautājums – kā interesēs strādā mūsu Valsts prezidents? Savā uzrunā Saeimas tribīnē Valsts prezidents solīja rūpēties par visiem Latvijas iedzīvotājiem, viņš solīja rūpēties gan par koalīcijas, gan opozīcijas interesēm un solīja sargāt Satversmi. Tāpat kā šādu zvērestu deva visi 100 parlamenta deputāti, stājoties pie savu amata pienākumu pildīšanas.

Taču šis zvērests jau sen ir pārkāpts. Un tas ir pārkāpts tā iemesla dēļ, ka atbildīgi par to esam mēs visi, visa mūsu sabiedrība, jo mēs pieļaujam. Mēs pieļaujam pārkāpt zvērestu gan deputātiem, gan Valsts prezidentam pārkāpt savus solījumus, mēs pieļaujam, ka tiek demontēta demokrātija laikā, kad, starp citu, ja mēs... tie, kuri seko notikumiem pasaulē, redz, ka Francijā, Anglijā, Amerikā un daudzās citās valstīs notiek cilvēku masveida pulcēšanās un slimība Covid-19 vairs nav aktuāla.

Mēs pieņemam likumu laikā, kad mēs sakām, ka mēs atcelsim ārkārtas stāvokli uz absolūti neloģiskas argumentācijas pamata. Faktiski, ja mums nav ārkārtas stāvokļa, tas nozīmē, ka parlaments varētu sanākt jebkuru dienu ārkārtas sēdēs parlamenta zālē gan klātienē, gan arī šajā te parodijā par parlamentu – e-Saeimā – un pieņemt visus lēmumus, jo ārkārtas stāvokļa nebūs, bet mēs pieņemam likumu, kas faktiski pagarina ārkārtas stāvokli uz nenoteiktu laiku, jo šis ārkārtas stāvoklis ir iepaticies. Tas ir iepaticies valdošajai varai. Un faktiski tas, ko dara valdošā vara šodien, ir salīdzināms ar notikumiem, kas bija 1934. gada 15. maijā.

Rainis, mūsu dižais tautas dzejnieks, reiz teicis šādus vārdus: “Latvieši, sargiet demokrātiju! Zaudējot demokrātiju, jūs pazaudēsiet Latviju!” Un ar šādu aicinājumu es vēlos vērsties pie visas sabiedrības, kas šobrīd skatās un klausās šo Saeimas sēdes tiešraidi.

Es jūs aicinu un lūdzu – sargājiet demokrātiju, jo, pazaudējot demokrātiju, jūs pazaudēsiet varu. Jūsu vēlmei iet un nobalsot (Skaņas pārrāvums.)... jo varu būs uzurpējuši un faktiski jau ir uzurpējuši cilvēki, kuriem nav tautas dota mandāta. Un tā nav nevienā pasaules valstī, nevienā demokrātiskā, attīstītā un līdz ar to arī bagātā pasaules valstī, kur vara ir personām, kurām nav tautas dota mandāta.

Tas, kas notiek pie mums, Latvijā, tas ir antidemokrātiski. Tas ir nevis tā, kā liberālā politika saka par Ungāriju, kur esot Orbāna kungs, kurš neievērojot tos pamatprincipus, kas Eiropā ir noteikti. Šeit tas ir trakāk, jo šeit runa ir ne tikai par demokrātiju, šeit runa ir par valsts totālu nozagšanu. Totālu un galīgu nozagšanu. Šī likuma aizsegā ir iespējams un tiks īstenots (par to nav ne mazāko šaubu) atbalsts bez konkursiem saviem sponsoriem, atbalsts sev pašiem... un nekāds atbalsts tautai.

Tāpēc, mīļā Latvijas sabiedrība, es saprotu, ka tas ir ļoti grūts uzdevums, un es saprotu, ka tam vajag daudz dvēseles spēka un, ļoti iespējams, arī vīrišķību, bet šis ir laiks, kad jums ir jāsāk sargāt savu valsti. Lai cik ļoti jūs neticētu politiķiem un lai cik ļoti jūs neticētu, ka ir iespējamas izmaiņas Latvijā, jums ir jāsaņem visi dvēseles spēki un jāsāk ticēt sev.

Jo tad, kad jūs ticēsiet sev, jūs noticēsiet savai valstij, jūs to vēlēsieties aizsargāt un padarīt labāku. Un tad, kad jūs vēlēsieties to padarīt labāku, jums tas izdosies.

Pieminiet manus vārdus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mazliet es precizēšu Aldi Gobzemu, ka varbūt nevajadzētu attiecināt uz visiem koalīcijas deputātiem par, iespējams, šādu... kādām prettiesiskām darbībām, jo savā... Arī pats es cenšos ierobežot šos iepirkumus, un, kā mēs zinām, jau arī iepriekšējās Saeimas sēdēs tika noraidīts mans priekšlikums par šiem iepirkumiem ārkārtas situācijā... vienkārši izbeigt. Un es joprojām – arī šajā jaunajā likumā – redzu to, ka no Ministru kabineta vai finanšu, teiksim tā, ministra personā vēlas joprojām nepiemērot Publisko iepirkumu likumu un turpināt šo, teiksim tā, dzīves laiku. Un viens no maniem priekšlikumiem noteikti būs tas, ka mēs atgriežamies pie Publisko iepirkumu likuma un konkursa veidā sāksim iepirkt visas tās nepieciešamās preces. Jo mums ir ļoti, teiksim tā, slikta pieredze tajos mēnešos, kad arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā nāca atskaitīties daudzas valsts iestādes. Un joprojām mums ir radušies daudzi jautājumi.

Man joprojām ir ļoti žēl, ka mēs šodien neredzam Jāni Butānu, kurš varētu aktīvi uzstāties un izskaidrot par airBaltic, jo, kā zināms, 286 miljoni ir ieguldīti un mēs joprojām nezinām, kur šī nauda ir ieguldīta.

Un līdz ar to arī viens no maniem priekšlikumiem noteikti būs, ka tikai ar Ministru kabineta un Saeimas lēmumu mēs varam domāt un runāt par naudas, teiksim tā, kredīta palielināšanu valsts budžetā.

Līdz ar to aicinu aktīvi deputātus iesaistīties un rakstīt priekšlikumus, lai izbeigtu šos krīzes laika (Skaņas pārrāvums.)...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (JV).

Labdien, godātie kolēģi! Šodien, debates klausoties, protams, es esmu pilnīgi par to arī, lai vara starp likumdevēju un izpildvaru būtu līdzsvarā un tā netiktu uzurpēta. Protams, arī gribu varbūt atgādināt to, kā mēs nokļuvām šajā ārkārtējā situācijā. Paldies Dievam, līdz šim mums tādas nebija, bet diemžēl Covid-19 radīja precedentu, un mums bija principā jāmācās lidojumā, ja tā var teikt.

Skaidrs, ka, nepieņemot šo likumprojektu, kuru... likumu, uz kura pamata mēs cīnījāmies ar Covid-19 un, teiksim, mēģinājām arī novērst tās sekas. Tas bija radīts, lai kādā veidā, teiksim, arī deleģētu Ministru kabinetu rīkoties. Un jāsaka, ka ārkārtējā situācijā, protams, ir jautājumi pilnīgi noteikti, kurus var izlemt izpildvara, un, protams, ir jautājumi, kuri ir tikai un vienīgi parlamenta kompetencē.

Tomēr ņemot vērā, ka... Es ļoti ceru, ka 9. jūnijā mēs atteiksimies no šīs ārkārtējās situācijas un tā nebūs jāatjauno, bet arī acīmredzami to, ka ar sekām mums būs jācīnās vēl kādu laiku, kā arī nu, nē, mēs nevaram prognozēt, to neviens šodien nevar prognozēt, kāda situācija var izveidoties nākotnē.

Un, protams, paldies arī tiem visiem, kas izteica savus viedokļus. Un es... Cik es zinu, ir iesniegts ļoti daudz priekšlikumu uz otro lasījumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādās, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs spēsim atrast līdzsvaru un pieņemt šo lēmumu.

Tāpat paldies par to, ka atbalstījāt steidzamību. Es tomēr aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, un tad pēc tā jau, debatējot par likumprojektu otrajā lasījumā, mums nebūtu tādu pārmetumu vienam pret otru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Jā, pilnībā pievienojos Rihardam Kozlovskim, kurš jau minēja nepieciešamību pēc likumprojekta. Un var teikt, tiešām šāda situācija mums līdz šim nav bijusi un mēs esam mācījušies. Un, iespējams, kaut kur ir pieļautas kļūdas. Iespējams, kaut kur varēja labāk, bet no savas puses varu teikt, ka konkrēti es un mēs cīnījāmies par satiksmes nozari, par satiksmes nozares saglābšanu, lai glābtu mūsu uzņēmumus, lai saglabātu darba vietas, lai atvieglotu dzīvi iedzīvotājiem satiksmes jomā. Un jāatzīst, ka, manuprāt, mums tas ir izdevies visai veiksmīgi, jo saņemam gan... tādus skaudības pilnus skatienus no igauņiem, kuri saka, ka diemžēl viņiem Igaunijā valsts nav spējusi tā reaģēt un viņi gribētu labprāt, lai tā situācija būtu satiksmes nozarē līdzīga kā Latvijā, tāds pats atbalsts no valsts, kāds ir Latvijā.

Un jāatzīst, ka, manuprāt, mēs esam veiksmīgi tikuši galā ar uzņēmuma glābšanu, kas ir... gan lidostu, gan airBaltic uzņēmuma, gan Latvijas gaisa satiksmes uzņēmumu... gan veiksmīgi esam raduši līdzekļus, lai sakārtotu valsts autoceļu tīklu, radītu darba vietas gan autoceļu nozarē, gan nozarēs, kas apkalpo šo nozari, gan arī, ņemot vērā, ka ir apstājusies satiksme kā tāda šai krīzes laikā, esam atvieglojuši iedzīvotājiem maksājumus par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, par... transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli gan vieglajām mašīnām, gan kravas auto. Un, lai nebūtu tā, ka ar vienu rokas vēzienu tas viss beigtos, ir nepieciešams tātad pieņemt šo likumu, lai būtu kāda pēctecība.

Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt un iespējami raiti virzīties uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā Latvijas sabiedrība! Jūs tikko dzirdējāt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna uzstāšanos, kāpēc vajadzīgs ir likumprojekts.

Es atgādināšu, kāds ir parlamentārā sekretāra uzdevums. Parlamentārā sekretāra uzdevums ir nodrošināt saikni starp ministriju un parlamentu, proti, sniegt parlamentam nepieciešamo informāciju, ko parlaments pieprasa.

Parlaments šodienas debatēs skaidri un gaiši norādīja uz vienu no piemēriem, kas tiks īstenots faktiski jebkurā jomā. Un tas piemērs bija airBaltic gandrīz 300 miljoni. Neskaitāmas reizes Butāna kungam atbilstoši viņa amata pienākumiem ir uzdots jautājums – kur šī nauda tiks izlietota? Ko nozīmē ieguldīt pamatkapitālā? Vai tas nozīmē, ka otra, privātā, akcionāra akciju skaits samazināsies? Vai otrs, privātais, akcionārs faktiski saņems dāvinājumu no valsts? Kur tālāk fiziski šī nauda tiks izlietota? Kas tiks pirkts vai kur tiks tērēti šie līdzekļi? Uz šiem jautājumiem nekad nav sniegta atbilde.

Un tas pats sagaida Latvijas sabiedrību pilnīgi visos citos gadījumos. Un piemērs šeit ir arī tā saucamie sejas masku iepirkumi vai PR iepirkumi Viņķelei. Vai sabiedrībai tiek skaidrots caur parlamentu, kur un kāpēc šādi iepirkumi ir izdarīti? Nē, tie tiek noslepenoti. Šī informācija netiek sniegta sabiedrībai, jo tas ir veids, kā nozagt mūsu Latvijas Republiku, kā veicināt korupciju Latvijā, kā veicināt necaurskatāmību. Nav neviena argumenta, juridiska argumenta, kas šodien pasaka, kāpēc nevarētu būt tā iepirkuma procedūra, kas ir atklāta, visiem redzama, saprotama, tāda, kāda tā ir normālos apstākļos. Nav šobrīd neviena – ne juridiska, ne faktiska – apstākļa, kas principā prasītu kaut kādu šausmīgi ārpus kārtas, citādāku lēmumu pieņemšanu. Šodienas apstākļos parlaments ir spējīgs sanākt katru dienu kaut četrās Saeimas sēdēs. Ja ir nepieciešams, to var izdarīt no rīta, pa dienu, vakarā un pa nakti. Un pie šiem apstākļiem būtībā demontēt parlamentu nozīmē tikai vienu – ka koalīcijas deputāti skaidri un gaiši parāda, ka viņi ir lieki, ka viņi ir tikai un vienīgi pogu spaidītāji, kuru klātbūtne nav nepieciešama lēmumu pieņemšanā Latvijas Republikā, kuru klātbūtne nav nepieciešama jautājumos, kas skar Latvijas valsts budžetu, kas nozīmē, ka pēc būtības mums nevajag 100 Saeimas deputātus. Šāds likumprojekts skaidri un nepārprotami parāda, ka mēs varam samazināt Saeimas deputātu skaitu vismaz uz 50, bet tas, ko dara šobrīd koalīcija, – būtībā demontē parlamentu kā tādu, atstājot parlamentam nebūtiskus jautājumus, kas skar kaut kādu birokrātisku ierēdniecības lēmumu sagatavošanu, sagatavošanas pārapstiprināšanu... tādu, ka... ierēdniecība sagatavo lēmumus, un tad Saeima kaut ko pārapstiprina, bet tie, kas ir valstī paši būtiskākie lēmumi, kas ietekmē katru iedzīvotāju, tos parlaments pēc šāda likumprojekta vairs turpmāk neskatīs, tos skatīs kaut kāds ministrs. Vai viņam ir tautas mandāts, nav tautas mandāta – tas nav svarīgi, un tas ir antidemokrātiski. Tāpēc arī bija savulaik Satversmē noregulētas tās robežas, cik tālu Ministru kabinets var pieņemt lēmumus un kā Saeima tos lēmumus var apstiprināt vai atcelt. Šobrīd ar šādu likumu būtībā tiek apieta Satversme un likumdevēja funkcija ir nodota dažām privātpersonām būtībā, nu, amatpersonām, bet bez tautas mandāta, kāds ir arī tajā skaitā mūsu Ministru prezidents.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, labdien! Paldies.

Es gribu akcentēt vienu ļoti būtisku lietu. Proti, likuma... jebkura likuma mērķis ir ievērot un nodrošināt visas sabiedrības interešu pārstāvību un aizsardzību. Un arī šim likumprojektam ir jābūt vērstam tikai un vienīgi uz visas sabiedrības interešu aizstāvību.

Manuprāt, iesniegtais likumprojekts, kaut gan par mērķi ir definēts nodrošināt ekonomisko seku likvidēšanu pēc Covid-19 krīzes, būtiski ierobežo parlamentārās iespējas kontrolēt, pārbaudīt un diskutēt par pasākumiem un par finanšu līdzekļu izlietojumu.

Un, reflektējot uz Butāna kunga atziņu par to, ka, iespējams, likumprojektā ir pieļautas kļūdas, man gribas arī vērst uzmanību, ka daži mācās no kļūdām, bet daži diemžēl neprot mācīties, vai vienkārši viņiem nav tāda intelektuālā potenciāla. Diemžēl tas ir jāatzīst.

Mēs redzam, ka sabiedrības acīs... bija pieļautas kļūdas, veicot iepirkumus attiecīgi par maskām. Viens miljons eiro ir iztērēts, un pastāv šaubas. Tas miljons ir visas sabiedrības naudas līdzekļi. Tie līdzekļi ir aizņemti. Par to līdzekļu atgriešanu un atdošanu būs jāmaksā ne tikai mums, bet mūsu bērniem un, iespējams, arī mazbērniem.

Tāpēc jebkurai diskusijai jābūt izsvērtai, caurspīdīgai un pietiekoši saprotamai visai sabiedrībai, ievērojot visas sabiedrības intereses. Un tāpēc man liekas, ka Butāna kunga argumenti un piesaukšana, kā tiek tērēti līdzekļi ceļu remontiem, ir nevietā un ļoti ačgārni. It īpaši, ņemot vērā, ka arī vēl aizvien pastāv bažas par būvnieku un celtnieku karteli. Vēl aizvien... Valsts kontrole nesen informēja par iespējamiem pārkāpumiem, veicot robežas izbūvi.

Tāpēc, manuprāt, parlamentārajai kontrolei ir jāsaglabājas. Diskusijai ir jābūt, un sabiedrībai ir jā... (Tehniskas problēmas.)

Sēdes vadītāja. Mēs jūs neredzam. Pagaidiet mirkli!

Ļ. Švecova. ... jāiemācās...

Sēdes vadītāja. Turpiniet!

Ļ. Švecova. Es jau pabeidzu. Respektīvi, Butāna kungam ir jāmācās no kļūdām pašam (viņa politiskajam spēkam tajā skaitā arī) un jāiemācās atskaitīties par izlietotajiem naudas līdzekļiem, nevis jāstāsta pasakas par tiem ceļiem, ko viņi, iespējams, izbūvēs vai neizbūvēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Es vēlos turpināt kolēģes Švecovas teikto un iebilst parlamentārajam sekretāram par to, ka Igaunija ir it kā skaudīga attiecībā uz Latviju par mūsu ceļu būvniecību. Jebkurš, kas brauc pa Latvijas ceļiem Vidzemē, zina, ka tos grūti salīdzināt ar gludajiem Igaunijas ceļiem. Tas ir viens punkts.

Otrais punkts ir mūsu ostu saimniecība. Visi taču mēs atceramies, ka pirms pusgada, kad vēl nebija krīzes, Jaunā konservatīvā partija izmantoja ārvalstu spēka struktūru palīdzību un faktiski konfiscēja divas lielākās ostas Latvijā. Kas notika pēc pusgada ar Rīgas un Ventspils ostu? Jūs varat paskatīties statistiku, un jūs redzēsiet paši, ka apgrozījums tur krita zibenīgi un faktiski tranzīta mums vairs nav. No kurienes būs pieaugums satiksmes nozarē? Mēs varam tur investēt, bet es stipri šaubos, ka ar šo politisko vadību satiksmes nozare Latvijā var attīstīties veiksmīgi.

Es vēlos arī piezīmēt par Rail Baltica gaitu. Šķiet, ka šajā projektā briest nesaskaņas. Tur faktiski vienas valsts ierēdņi, teiksim tā, velk uz savu, otri – uz savu, un Latvija ir pa vidu. Nu man ir stipri žēl, ka dotajā brīdī satiksmes nozarē Latvija neattīstās, tā stagnē, un tas var turpināties arī ar miljardu piesaisti.

Un es nebalsošu par šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es tikko sapratu, kāda panta trūkst šim likumprojektam. Šeit ir jābūt priekšlikumam par parlamentāro sekretāru posteņu likvidēšanu kā bezjēdzīgu barotavu... ka uzskatīt parlamentāro sekretāru posteņu esamību par valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Jo tikko mēs redzējām – kad parlamentārajam sekretāram (Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram no Jaunās konservatīvās partijas) tika uzdots tiešs jautājums par airBaltic, par vienu ceturtdaļu miljarda, kur tiks virzīta šī nauda... Un ko mēs dzirdam tā vietā? Tas ir kauns, tas ir Satiksmes ministrijas, Jaunās konservatīvās partijas un visa parlamenta apkaunojums.

Otrā replika, kas izskanēja no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra mutes par to, ka igauņi, lūk, apskauž Latviju.

Liels ieteikums doktoram Butānam ieskatīties statistikas datos un pārliecināties par to, ka Igaunija ir pirmajā vietā visā Eiropas Savienībā pēc valsts ārējā parāda mazākuma. Viņiem ir vismazākais visā Eiropā ārējais parāds, jo viņi bija tie, kuri nepieļāva tos septiņus treknos gadus, – kad visi tērēja, viņi uzkrāja. Un tagad viņiem tā attiecība ārējam parādam attiecībā uz IKP ir tikai 8,12 procenti, kad Latvijai ir šī attiecība 31 procents. Un, ja mēs tagad iztērēsim visu to, ko ieplānoja valdība iztērēt, mūsu ārējais parāds pieaugs no 31,9 procentiem līdz 47 procentiem, kā to paredz Eiropas Komisija.

Es gribētu, lai par to runātu valsts parlamentārie sekretāri, nevis par to, par ko mums te muld, piedodiet, Butāna kungs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam otro reizi.

K. Ģirģens (KPV LV).

Sveicināti vēlreiz! Es varbūt vērsīšos vēlreiz pie Butāna kunga. Vēlējos jums parādīt, kā izskatās 250 vai 286 miljoni – tās ir 10 lapaspuses, un papildu 250 miljonu eiro ieguldījuma pamatojums... un to var... aprakstot šajās pāris rindās. Tas ir jautājums: vai tas ir normāli – pieņemt mums šādus miljonus, aprakstot referātu veidā ar visu ievadu... un kā tas izskatītos vidusskolas klasēs?

Līdz ar to es vēlreiz arī Butāna kungam teikšu – mazāk varbūt runājiet ar vārdu “manuprāt”, jo es jūtu pilnīgi Kaimiņa ietekmi jūsu partijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā runās deputāte Iveta Benhena-Bēkena?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai. (Starpsaucieni: “Jābalso bija? “Par”.”; ““Par”, ja?”; “Pilnīgi...”)

Tātad komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars runās komisijas vārdā.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars. Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Paldies par jūsu dažādajiem viedokļiem.

Neskatoties uz... uz bažām (un šīs bažas noteikti tiks novērstas uz otro lasījumu), es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 23, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram, lai noteiktu termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30 minūtes (Starpsauciens: “Tik daudz?”), un izskatīšana – tuvākajā ārkārtas sēdē. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien... šā gada 4. jūnijs pulksten 12.15. Izskatīšana – nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Par procedūru pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es... Jā. Viss, ja?

Godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka mums būs daudz priekšlikumu gan šajā likumā, gan arī infekcijas pārvaldības likumā un šie abi likumprojekti tiks izskatīti, kā mēs redzam, divās dažādās komisijās, mēs ļoti aicinātu šo komisiju darbu sinhronizēt tā, lai būtu iespēja aizstāvēt savus priekšlikumus gan vienā, gan otrā likumā. Lūdzu, nesasauciet komisijas sēdes vienlaicīgi – liels lūgums!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāte Stepaņenko izteikusi priekšlikumu, un es ceru, ka komisiju priekšsēdētāji to ir sadzirdējuši.

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Jā, labdien vēlreiz, kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” ietilpst tā dēvētajā dekodifikācijas likumu paketē un paredz papildināt likumu ar 5. nodaļu, kurā būtu noteikti administratīvie pārkāpumi ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī iestāžu kompetence šo pārkāpumu izskatīšanā.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Un komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir viena stunda, un izskatīšana...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, Rancāna kungs, mēs tikko atbalstījām likumprojekta steidzamību.

J. Rancāns. Jā. Es atvainojos par kļūdu. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Un tagad gan aicinu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Rancāns. Jā. Kā jau iepriekš minēju, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs viena stunda, un izskatīšana – tuvākajā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena stunda, tātad līdz 2020. gada 4. jūnija plkst. 12.45, un izskatīšana – nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Darba kārtībā – likumprojekts “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Pirms es sāku ziņot par šo likumprojektu, gribu pateikt īpašu paldies šī likumprojekta autoriem – Tieslietu ministrijai –, kuri sagatavoja šī likumprojekta prezentāciju, kas būtiski atvieglos šī likuma uztveri un atvieglo arī darbu.

Un sāksim ar to, ka likumprojekts paredz tātad demokrātijas varas dalīšanas un labas likumdošanas prasības, cilvēktiesību ievērošanas nosacījumus, apdraudējuma līmeni valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai... epidemioloģiskās drošības apsvērumus un valsts institūciju gatavību.

Likuma mērķis un principi. Tātad likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc (Skaņas defekts.)... noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu aizsardzībai pret infekciju.

Vispārējie principi ir noteikti kā: cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana, sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšana, publiskās un sabiedrības... nozīmīgu pakalpojumu pieejamība.

Tāpat valsts institūciju un privātpersonu darbības pamatnosacījumi ir attālināti... un klātienes pakalpojumu pieejamība, atlikto lietu izskatīšanas prioritāte.

Runājot par personas tiesību ierobežojumiem, likumprojektā ir noteikts, ka personu tiesības var ierobežot tikai tad, ja nav citu alternatīvu efektīvai infekcijas apkarošanai. Tāpat tikai tad, ja ir noteikts konkrēts deleģēts... deleģējums Ministru kabinetam organizēt pasākumu kopumu situācijas kontrolēšanai, kā arī pasākuma organizētāju atbildība un kontrolējošo institūciju sadarbība.

Likumprojekts paredz arī īpašus nosacījumus publisko institūciju darbībai. Tātad īpaši nosacījumi ir Administratīvā procesa likumam, Administratīvās atbildības likumam, Civilprocesa likumam, Kriminālprocesa likumam noteikto procesuālo tiesību īstenošanai.

Tāpat – tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu darbības izņēmumi sekmīgai darbības organizācijai.

Tāpat ir noteikta sabiedriskā apspriešana pašvaldībās, pieejamība un darba organizācija.

Pāreja uz vispārējo kārtību un dokumentu atļauju izsniegšana, individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumu organizēšanas kārtība, ārlietu resora darbības nodrošināšana, respektīvi, apstākļu mainība ārvalstīs, ārvalstnieku uzturēšanās Latvijā, citi nosacījumi atsevišķu publisko pakalpojumu organizēšanai.

Kriminālsodu izpildes jomā ir noteikti īpaši piesardzības pasākumi sodu izpildei, pilnvarojot kompetentās iestādes organizēt darbu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai. Īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izpildes atjaunošana arī ir noteikta šajā likumā, tāpat kā īslaicīgās satikšanās iespēju atjaunošanas kārtība.

Tāpat ir noteiktas īpašas prasības ieslodzītajiem, kas ir slimi ar Covid-19 vai ir atzīti par kontaktpersonām.

Tāpat likums paredz prasības atsevišķu institūciju darbībai Covid-19 infekcijas izplatības laikā. Minēšu dažas: izglītība, sports un tūrisms, akreditācijas termiņi un nosacījumi, dažādu pakalpojumu pieejamība un sertifikātu darbība, eksāmenu organizēšanas atsevišķi aspekti, kompensēšanas kārtība, tūrisma pakalpojumi. Tāpat sociālie un veselības pakalpojumi. Jaunu klientu uzņemšanas atjaunošana, trūcīgo un maznodrošināto statusa noteikšanas atvieglojumi, pašizolācijas kārtība atsevišķām personu grupām.

Tāpat likumprojektā ir noteikta administratīvā atbildība un likuma darbības laiks. Atbildība ir paredzēta par izolācijas vai karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu, kā arī par personas apliecības nenodošanu izdevējiestādei. Tāpat ir terminēta likuma darbība – kas ir noteikts pašlaik: ir noteikts, ka likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.

Šeit es piekristu iepriekšējiem debatētājiem, ka tomēr vajadzētu noteikt konkrētāku šī likuma darbības termiņu. Un attiecīgi es ceru un esmu pārliecināts, ka ar priekšlikumiem tas tiks labots.

Vēlos vēl arī piebilst, ka pārejas noteikumos ir minēts, ka ar likuma spēkā stāšanos zaudē spēku iepriekšējais likums par valsts iestāžu darbību Covid-19 infekcijas izplatības laikā.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts. Tāpēc aicinu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es gribu gan atgādināt, ka, komisijas vārdā runājot, būtu jāatturas no personiska viedokļa, bet jāpārstāsta tas, kas komisijā tika runāts un spriests. (Aplausi.) Un ziņotājam ir jāsniedz komisijas viedoklis.

Tātad ir aicinājums atzīt likumprojektu par steidzamu.

“Pret” steidzamību pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vai mani var dzirdēt?

Jā, nu es aicinātu neatbalstīt šim likumprojektam steidzamību, jo šis likumprojekts ir... Šāds likumprojekts vispār būtu ļoti nopietni jāizdiskutē pirms tam. Jo es domāju, ka šim likumprojektam to patieso nosaukumu, kādu tas tautā iegūs... Tas būs “Orvela likumprojekts”, jo pēc būtības mēs runājam šinī likumprojektā par Latvijas kā demokrātiskas valsts un tiesiskas valsts demontāžu.

Es tikai minēšu pāris piemērus, lai jūs saprastu, cik tas vispār ir nopietni, kādas nopietnas sekas var izraisīt šis likumprojekts. Proti, ja mēs paskatāmies, kāds ir tā mērķis, – jau sākot ar mērķi, tas ir īsti orvelisks: “Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām [..].”

Skaidrs, ka nav vajadzīgs speciāls likums, lai atjaunotu tiesisko situāciju, kāda tā ir bijusi. Tas sāls tālāk ir, runājot par pasākumu kompleksu, kāds ir paredzēts... kādu ir paredzēts veikt pēc šī termiņa beigām... Kā jau likumprojekta ziņotājs minēja, tas ir ļoti apjomīgs. Un es pieņemu, ka lielākā daļa Saeimas... gandrīz neviens nav pilnībā iepazinies un vispār pat nesaprot, par ko mēs pašlaik runājam. Bet pats galvenais... viss... ko es visā redzu, kādā veidā tas tiks piemērots. Un šeit parādās tie galvenie draudi, proti, ka šo pasākumu kompleksu varēs frivoli piemērot Ministru kabinets un pat apiet... pateicoties šim likumam, apiet to piemērojumu, kādu šis likums paredz, proti, šinī likumā ir parādījusies tiešām orveliska norma, nebijusi norma vienkārši, kura pasaka, ka likums piemērojams tiktāl, ciktāl Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu nenosaka citādi. Tātad Ministru kabinets ar saviem rīkojumiem varēs vienkārši ignorēt likumus, vienkārši pateikt: “A mēs izdomājām šādi. Un mēs tā darīsim.” Kas par to, ka likums nosaka kaut ko citu? Un tā, kolēģi, ir ļoti milzīga... tas ir ļoti milzīgs risks, kas padara vispār Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti par jau... nu jau ne tikai de facto fikciju, bet arī de iure fikciju. Jūs mēģināt padarīt ar šādu likumprojektu, kuru jūs steidzami gribat izdzīt cauri, Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti par fikciju nu jau arī de iure. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir, kā šis likumprojekts tālāk darbojas. Tātad ir pateikts... atkal ieviests šis draudu jēdziens – nu, ja ir draudi, tad mēs varam sākt rīkoties. Kas noteiks šos draudus? Kādā veidā tie tiks izvērtēti? Kurš būs tas, kas pieņems lēmumu par šiem draudiem? Saeimai šīs tiesības ir noņemtas nost. Un, kas ir pats lielākais... viss... tanī visā stāstā? Paskatieties, kā šis likumprojekts tālāk darbosies, kā tas var izbeigties. Tas izbeigties var tikai pēc tam, kad Ministru kabinets to ir izdomājis, un tikai tad Saeima drīkstēs par to lemt. Pēc būtības ir uztaisīta... pašlaik mēs kā Saeima... mēs esam līdzīgi kā burvis ar burvju nūjiņu, šī burvju nūjiņa – tās ir likumdošanas tiesības, tiesības kaut ko lemt. Un mēs tagad gribam sevi pārvērst... pārvērst taurenītī. Tātad nav problēmu – mēs varam paņemt šo burvju nūjiņu un pārvērsties par kaut ko, bet tā problēma ir tāda, ka pēc tam sevi atpakaļ no šī taurenīša uz šo burvi, uz šo likumdevēju, mēs pārvērst vairs nevarēsim, jo mums šīs burvju nūjiņas vairs nebūs.

Tāpēc... tāpēc es aicinātu... es aicinātu par to ļoti nopietni aizdomāties, par to, kas pašlaik notiek. Tā ir reāla Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts demontāža. Un jūs to gribat izdarīt steidzamības kārtībā. Man rodas sajūta, ka jūs neesat līdz galam sapratuši to, kas rakstīts... koalīcija, kas ir rakstīts uz valdības... Ministru kabineta sienas. Tur ir rakstīts: “Viens likums – viena taisnība visiem.” Jūs laikam esat sapratuši, ka tas tagad arī būs... ka būs šis viens likums, kas arī noteiks visiem vienu taisnību, kā ir jārīkojas, ka valstij pietiks ar šo, Latvijai, visai sabiedrībai, visai tautai, pietiks ar vienu šo likumu, kurā jūs pārņemat pilnīgu rīcības brīvību un interpretēsiet, kā jūs vēlaties, darīsiet, ko jūs vēlaties, un visiem tas būs jāklausa, un tas ir tas, ko jūs tagad piedāvājat legalizēt ar šo likumu.

Kolēģi, nekādā gadījumā nedrīkst būt steidzamība. Ja mums kaut cik vēl vispār nozīmē tās vērtības, kas ir rakstītas mūsu valsts Satversmē, tad es aicinu steidzamībai nebūt un nopietni izdiskutēt šo likumprojektu.

Aicinu neatbalstīt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. (Starpsaucieni: “Pie kura esam tikuši?”; “Mēs esam pie… par steidzamību.”)

J. Rancāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ceru, ka jūs mani dzirdat. Nu, daudz jūs... jau izteikts arī par iepriekšējo likumprojektu, par to, kas notiek Saeimā un mūsu valstī arī.

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” divu ar pusi mēnešu laikā strādāja ļoti labi un atbalstīja visus likumprojektus un rīkojumus, kas bija saistīti ar Covid-19. Un mums bija cerība, ka mēs esam kopā ar valdību, kopā ar pozīcijas deputātiem, ka mēs darām to labo lietu valstī, tāpēc ka valstī bija... savas problēmas. Mēs to pārvarējām... problēmu. Un tagad, tā kā cilvēki sāk elpot, nu, varbūt tā kā normāli... jau pozīcija grib parādīt, ka – nē, jūs tagad mums neesat vajadzīgi, mēs esam tie varoņi.

Un šis likumprojekts, ko mums piedāvā šodien izskatīt steidzamības kārtībā, kuram pagaidām vēl nav nekādi secinājumi, zinātniski pētnieciskie secinājumi, kas noticis, ko mēs izdarījām pa tiem divarpus mēnešiem, vai pareizi vai nepareizi bija, vai varējām vēl labāk izdarīt... To vajag ņemt arī vērā. Neviens negrib klausīties, mums vajag vienkārši steidzīgi atņemt darbu no parlamenta, lai Ministru kabinetā izskata šo ārkārtējo situāciju un dara, ko viņi grib.

Nu laikam galvenais iemesls tam, ko kolēģi jau teica, – tie četri miljardi eiro, ko mums vajag aizņemties no Eiropas Savienības, lai pēc tam visi Latvijas iedzīvotāji maksā ilgiem gadiem to parādu, kas ir tāpat jau liels.

Bet tajā laikā, tad, kad mums ir iespējams nodarbināt darbavietās un sākt ražot, kā šeit paredzēts 25. pantā šajā likumprojektā, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs veic individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko iekārtu centralizēto iegādi... Atvainojiet mani, pagāja pieci mēneši no janvāra, kad mēs varējām jau ražot, nu, varbūt jau nezin ko... militāro tehniku – laikam varbūt tā kā par maz laika, bet, nu, tādi vienkārši... kā maskas, parastas maskas, nerunājot par ķirurģiskajām maskām, vai tie plēves kostīmi, ko izmanto citiem medicīniskiem darbiem... nu gan mēs to varam.

Gribu atgādināt, ka 100 gadu atpakaļ Latvija bija vadošā valsts starp Eiropas valstīm, kura izgudroja vislielāko lidmašīnu “Iļja Muromietis” šeit, Rīgā, 1914. gadā. Mēs esam tie izgudrotāji... 1936. gadā mazāko fotoaparātu “Minolta”. Mēs esam tie... latvietis, kas izgudroja to papīru, uz kura pēc tam, kad viņš aizbrauca uz Zviedriju un drukāja... ASV dolāri. Mēs esam tie varoņi, un mēs tagad tērējam milzīgu naudu, par lielu naudu pirkām tās maskas, kuras... tur tikai izstiepjas, un tās raujas nost uzreiz. Tev vajag ar skavotāju piestiprināt to virvi pie tām maskām, un vēl neesi pārliecināts, ka tās ir drošas.

Pa pieciem mēnešiem mēs nevaram, tad varbūt nevajag rakstīt, ka mums vajag iepirkt tās maskas, a sākt ražot mēneša laikā, lai pēc tam, ja būs nākošā krīze, nākošais vilnis, mēs varam to izdarīt. Nu 1. pantā ir pareizi te ierakstīts, ka – cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana. Nu, protams, ka tai laikā, kad visi cīnījās par to cilvēktiesību ievērošanu, mēs skatām, kas nu tur noticis citās valstīs, kas noticis tagad ASV, arī mēs to rakstām. Nu varbūt vajag to ierakstīt arī tāpēc, ka ierobežojumi, protams, tad te bija... savādāk nevarēja būt. Bet tā, kā, piemēram, ir ierakstīts tai pašā likumā, ka nevajag paskaidrot to pieņemto lēmumu, tas man ir (Skaņas pārrāvums.)... ka valsts valdība nepaskaidros savai tautai par to, kas noticis valstī. Tas, kas rakstīts 8. pantā... Nu, vajag paskaidrot. Tieši tajā grūtajā laikā vajag paskaidrot savai tautai, kas notiek, kāpēc tā, kāpēc tā, bet ar tām dīkstāvēm gāja ļoti smagi, un mēs faktiski neko nesasniedzām, nekādu rezultātu, nevaram palīdzēt savai tautai izdzīvot to laiku. Tikai ierobežojam viņu pienākumus.

Sadaļa piektajā nodaļā, kur ir īpaša nozīme izglītības, sporta un tūrisma jomai, arī tā, kā rakstīts... 2. daļā, ka izglītības iestāde, kura īsteno šādu izglītības programmu, ir tiesīga līdz 2020. gada 31. decembrim izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Nu, aizvakar mums bija jau pirmais eksāmens angļu valodā. Vai patiešām mums vajag tik daudz laika? Vēl septiņi mēneši, lai iesniegtu dokumentus? Agrāk mēs to darījām vienmēr jūnijā, jūlija sākumā... labākajā gadījumā... bija izsniegti dokumenti. Tagad mēs pagarinām to vēl uz mēnešu laiku, un tagad ir tiesības līdz 31. decembrim. Tas nozīmē – ko? Līdz 31. decembrim, pabeidzis 12. klasi, es nekur nevaru iesniegt dokumentus, nekādi (Nav skaidri saklausāms.)...? Man vajag vēl gadu tērēt un gaidīt? Kāpēc to, nesaprotu, vajag rakstīt? Negribam strādāt? Un šeit nav nekāds Covid-19, katrs ierēdnis var rakstīt... sēdēt mājās vai skolā, savā datorā rakstīt tos dokumentus, un viss, un atvest uz to skolu, un pasniegt tam bērnam, izsniegt tos.

Tā ka ir ļoti daudzas problēmas. Es vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā arī pateicu par to, ka tādu svarīgu dokumentu – gribu to redzēt, lai premjerministrs arī nāk šeit, uz Saeimu, uzstājas šeit, Saeimā (mums ir brīva vieta – gan Valsts prezidenta vieta, gan premjerministra vietā arī krēsls ir brīvs)... nākt un paskaidrot deputātiem klātbūtnē par to. Varbūt mēs nesapratām kaut ko, lai viņš paskaidro. Jā, Tieslietu ministrija mums atsūtīja tādu PowerPoint prezentāciju par šo likumprojektu, bet diemžēl tur nav atbildes uz tiem visiem jautājumiem, kas ir nepieciešami izskatīšanā. Un pats galvenais – šī likumprojekta izskatīšanā tas ir politiskais dialogs, kas diemžēl mums nav politisks. Mēs arī rūpējamies par tām naudām, arī rūpējamies par tiem cilvēkiem, kur jūs vienkārši neskatāties uz to, ka vajag palīdzēt. Nē, tas ir no pozīcijas – nē, nevajag, mēs tikai atbalstām to, ko mēs gribam. Mēs esam tie gudrinieki. Nu, mēs redzam, ka jūs gudrinieki esat, tad mūsu valstī vajag jau (Nav skaidri saklausāms.)... nezin kur... kā... varbūt kā Honkongā jau būtu pēc pieciem gadiem. Bet diemžēl tā nav.

Tad es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu... gan steidzamību, gan virzīšanu tālāk.

Paldies. Balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi, arī es neatbalstīju nedz šī likumprojekta steidzamību, nedz arī virzīšanu tālāk. Man patiesībā tad, kad mēs apspriedām Juridiskajā komisijā jautājumu par administratīvo atbildību, radās jautājums, un tā atbilde, ko es dzirdēju, bija visai amizanta no Tieslietu ministrijas.

Es pajautāju tādu jautājumu – kas... kas traucētu, piemēram, valdībai tikpat dinamiski, cik valdība arī strādāja pie ārkārtējās situācijas rīkojuma grozījumiem... Kas traucētu valdībai pie otrā viļņa atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju, nosakot konkrētus ierobežojumus, tos pašus pulcēšanās ierobežojumus vai izglītības iestāžu darbības ierobežojumus, jo to ir ļoti vienkārši izdarīt? Un atbilde bija tāda, ka nu mēs... ārkārtējās situācijas režīms ierobežo demokrātiju, un mēs negribētu palikt pie šī demokrātiju ierobežojošā režīma. Mēs tagad izejam ārā un strādājam, kā ierasts.

Taču tas, ko mēs redzam šajā likumā, – mēs atkal atgriežamies... pie tam mēs atgriežamies šajā režīmā uz nenoteiktu laiku. Jo, kā jau kolēģi teica, faktiski šis likums strādās tik ilgi, kamēr valdība neizdomās, ka šis likums vairs valdībai nav vajadzīgs, un kamēr valdība nepateiks Saeimai, ka Saeimai šobrīd ir atļauts šo likumu atcelt. Tā tas būs. Tā tas ir rakstīts likumā.

Jā, iespējams, Tieslietu ministrija iesniegs grozījumus, iespējams, ka mēs redzēsim labāku redakciju. Taču tas nodoms, ar kuru šis likums ir atnācis uz Saeimu, manuprāt, nepārprotami liecina, ka valdības mājā jau sen mūs visus šeit uzskata par absolūti nevajadzīgiem piedēkļiem.

Un tas, pret ko es kategoriski iebilstu, ir šī likumprojekta otrā nodaļa attiecībā uz personas tiesību ierobežojumiem. Jo personas tiesību ierobežojumi, manā skatījumā, drīkst tikt noteikti tikai saistībā ar ārkārtējo situāciju, kā tas ir rakstīts likumā par ārkārtējo situāciju.

Šiem ierobežojumiem būtu jābūt, jāiet kopā roku rokā ar attiecīgām tiesībām pieprasīt kompensāciju par šo ierobežojumu ieviešanu. Tā tam būtu jābūt. Taču šajā likumā tiesību pieprasīt kompensācijas nav, tāpēc ka nav arī ārkārtējās situācijas. Līdz ar to valdība pēc saviem ieskatiem, pēc savām iekšējām sajūtām var izlemt par jebkuru personas tiesību ierobežošanu. Un līdz ar to bez tā visa mēs redzam arī administratīvo atbildību par šo tiesību... par šo noteikumu pārkāpšanu. Un administratīvā atbildība būs tāda... būs par tādiem noteikumiem, kādus pa ceļam vēl izdomās Ministru kabinets, – vai tie būs noteikumi attiecībā uz pulcēšanās ierobežojumiem vai karantīnas pārkāpumiem, vai vēl ko citu. To valdība izdomās, to Ministru kabinets sarakstīs, un tad to, ko būs sarakstījis Ministru kabinets... ja persona to pārkāps, tad tai būs attiecīgi arī atbildība, kura līdzinās tai pašai atbildībai... kura ir tāda pati kā atbildība par ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpšanu. Tas arī ir šajā likumā iekšā.

Tāpēc es... protams, es pievienojos arī Zariņa kunga teiktajam.

Šis likumprojekts, manā skatījumā, ir tātad vienlīdz bīstams kā tas likumprojekts, par kuru mēs runājām iepriekš. Ja tas pirmais bija tas ballītes likumprojekts, kurā visi sadala naudu un pasūta alkoholu uz mājām, tad šis likumprojekts ir tiešām personas brīvību ierobežošanas likumprojekts. Viss notiks pēc valdības iekšējām sajūtām: “Kādas būs šodien sajūtas, tā mēs arī lemsim, tā mēs arī jūs ierobežosim. Ja mums negribēsies jūs redzēt kaut kādā, piemēram, piketā, tad mēs izdomāsim, ka īstenībā šī situācija ir pārāk sarežģīta un epidemioloģiski drošāk jums visiem būtu palikt mājās. Un epidemioloģiski drošāk būtu, ja mēs, piemēram, aizvērtu kaut kādas iestādes, kaut kādus uzņēmumus, un, protams, par to nekādas kompensācijas jums nepienāksies, jo dīkstāves pabalsti, mīļie draugi, mums būs jau izbeigušies, mēs par to vairs nerunājam arī tajā pirmajā likumā.”

Es aicinu kolēģus ļoti rūpīgi apdomāt jūsu izvēli šodien. Es aicinu arī koalīcijas kolēģus padomāt par savu balsojumu un neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Arī šis likumprojekts, līdzīgi kā šodien skatītais “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums”, manī šobrīd rada bažas un piesardzību. Piekrītu bijušā premjerministra Māra Kučinska šodien paustajam, ka situācija ir nopietna, tāpēc nopietni pret to ir arī jāizturas.

Arī šajā likumprojektā, manuprāt, pārāk liela kompetence ir nodota Ministru kabinetam. Ne tikai opozīcijai, bet arī sabiedrībai un, pats galvenais, medijiem, žurnālistiem būs liegts piedalīties veicamo pasākumu plānošanas procesā, bet visi saņems informāciju par pieņemtajiem lēmumiem, faktiski nezinot to pieņemšanas argumentus. Es pilnīgi noteikti uzskatu, ka rīcībai ir jābūt ātrai un efektīvai, taču tai jābūt visas sabiedrības interesēs.

Šī likumprojekta redakcija satur ļoti atšķirīgus formulējumus. Atsevišķu jomu turpmākās darbības kārtība aprakstīta ļoti detalizēti, un redzams, ka savu ieguldījumu tajā tiešām ir devuši jomas profesionāļi; ir runa par ārlietu jautājumiem, migrācijas jautājumiem, tieslietām. Tomēr trūkst skaidra redzējuma, piemēram, par izglītības, sporta pasākumiem... un ar šīm jomām saistīta redzējuma.

Tāpēc aicinu pārskatīt un precizēt esošo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.


A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Galveno tēzi es jau pateicu iepriekšējā runā. Taču šī likumprojekta kontekstā es gribu papildināt Bergmaņa kunga teikto.

Kas ir pats būtiskākais, kas sabiedrībai būtu jāierauga? Būtiskākais ir tas, ka šis likumprojekts runā par ļoti plašām pilnvarām Ministru kabinetam, faktiski par Saeimas demontāžu kā tādu. Tas runā par Saeimu kā lieku apendiksu, apendicītu, kas būtu jāizgriež, bet nerunā par sabiedrībai vitāli svarīgiem jautājumiem. Piemēram, ko Latvijas sabiedrība zina par 1. septembri – 2020. gada 1. septembri? Kas notiks 2020. gada 1. septembrī bērnudārzos, skolās, augstākajās mācību iestādēs? Jo plāna jau nav.

Tas pierāda patiesībā šo likumprojektu jēgu. Tā jēga ir ļoti vienkārša – lai nemanot – bez saskaņojuma, bez uzraudzības, bez publiskas diskusijas, bez žurnālistu klātbūtnes – varētu kārtot savus iepirkumus, pieņemt dažādus lēmumus, turpināt ierobežot demokrātiju un visu pārējo Covid-19 aizsegā. Laikā, kad Latvijā nav nekādas ne pandēmijas, ne epidēmijas! Es domāju, ka tas ir ļoti precīzi jāpasaka: mums nevienu dienu mūsu valsts 100 gadu vēsturē nav bijusi ne pandēmija, ne epidēmija. To neapliecina neviens matemātisks, statistisks skaitlis.

Tātad visa šī ārkārtas situācija tiek izmantota būtībā varas sagrābšanai, nevis sabiedrības interesēm.

Un tāpēc mēs atgriežamies pie tā jautājuma... Ja šis likumprojekts būtu par jauno mācību gadu, par mūsu jaunatni, par mūsu bērniem, par to, lai visa sabiedrība zinātu... lai, pieņemot šādu likumu, mēs zinātu, kas notiks 1. septembrī... Bet mēs to nezinām! Mēs nezinām, kāpēc vispār šodienas apstākļos tāds likumprojekts ir vajadzīgs, un mēs zinām to, ka tas ir pretēji Latvijas Republikas Satversmei, kurā skaidri un gaiši pateikts, ka likumdošanas funkcija faktiski ir tikai un vienīgi parlamentam, nevis Ministru kabinetam, kas ir izpildvara, kas izpilda likumdevēja dotos rīkojumus.

Šobrīd būtībā tiek realizēts tas, kas jau formāli Latvijā ir pastāvējis daudzus gadus un pēdējā Saeimas sasaukuma laikā ir nostiprinājies, – ka Saeimas deputāti, īpaši koalīcijas deputāti, ir roboti vai marionetes (kā vēl citādāk varētu to nosaukt?!), kas spiež tikai pogas, jo visi lēmumi ir saskaņoti ārpus Saeimas – antikonstitucionālajās sadarbības vai... kā viņas tur sauc?... koalīcijas padomēs, kurās... sabiedrība nemaz nezina, kas tur piedalās. Atklātības vietā ir ieviesta liela slepenība, lai gan, kā mēs atceramies, pirms vēlēšanām tieši VIENOTĪBA un Attīstībai/Par! bija tie, kas visvairāk sludināja: cik mēs būsim atklāti! Teica, ka visam ir jābūt atklātam. Patiesībā viss ir pilnīgi pretēji.

Šo likumprojektu nevar atbalstīt nekādā redakcijā, jo nav nekāda – ne tiesiska, ne faktiska, ne juridiska, nekāda! – pamata, lai tāds likumprojekts šobrīd būtu pieņemams. To neprasa nekādi faktiskie apstākļi. Ņemot vērā, ka pasaule jau patiesībā ir aizmirsusi par tādu Covid-19, nekas neliecina, ka šodien to vajadzētu. Arī Latvijā, starp citu, sabiedrības liela daļa jau pavisam noteikti uz visu šo Covid-19 skatās kā uz afēru, un sabiedrībai ir ļoti kritisks viedoklis par to, ka valdība nevis rīkojas, lai palīdzētu Latvijas cilvēkiem, bet rīkojas, lai būtībā turpinātu nozagt mūsu demokrātiju un mūsu valsti.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Un es aicinu deputātus, īpaši opozīcijas deputātus, gatavoties šos likumprojektus apstrīdēt Satversmes tiesā. Tas būtu pareizs risinājums – par tiem runāt skaļi, publiski, runāt ar žurnālistiem, runāt ar saviem vēlētājiem. Un arī vēlētājus es aicinu iesaistīties tajā, lai apturētu antidemokrātiskos procesus. Jo, no vienas puses, protams, varbūt ir labi, ka šāda likumprojekta pieņemšana parāda, ka šai valdībai parlaments ir tāda nevajadzīga institūcija; ka parlamentu nākotnē nevajadzētu; ka tajā ir iespējams pilnīgi mierīgi samazināt deputātu skaitu. Sabiedrībai būtu jāreaģē uz šiem notikumiem. Jo, ja nereaģē... Ir jāsaprot, ka ikviens režīms, ikviens totalitārs režīms, sākas ar mazumiņu. Nekad nav tā, ka totalitārs režīms sākas vienā dienā. No sākuma tiek izmēģināts pa drusciņai – skatās, cik daudz sabiedrība pieļaus. Un jo vairāk sabiedrība ļauj, jo vairāk un tālāk tas notiek. Mūsu sabiedrība ir ļoti kūtra, mūsu sabiedrība pati sevi neaizsargā. Un tāpēc ar katru Saeimas sēdi... vēsturiski... Skatāmies: notika runas laiku samazināšana, tad – deputātu tiesību ierobežošana, tad – principā pilnvaru pārsniegšana, rīkošanās neatbilstoši Satversmei. Pa solītim, pa solītim, pa solītim. Tā notiek faktiski, kā saka, režīma maiņa. Tādā veidā tiek veikts valsts apvērsums. Tas nekad nenotiek vienā dienā. Un šobrīd mēs esam tam liecinieki.

Es ceru, ka sabiedrība to tuvākajā laikā – es domāju, šogad – sapratīs un šī gada laikā arī celsies kājās un reaģēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pie tā, ko mēs debatēs kopā ar kolēģiem teicām, es gribētu vēl piebilst vienu lietu par izglītību.

Visi kolēģi Saeimā bija liecinieki tam, kā mēs cīnījāmies gan par skolēnu brīvpusdienām, gan par to ģimeņu tiesībām, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kuras nonāca neapskaužamā situācijā, kad bērniem bija jāatgriežas mājās no speciālās izglītības iestādēm un faktiski vecāki bija atstāti likteņa varā. Mēs bijām liecinieki tam, kā... cik ļoti cīnījās arī jaunāko klašu skolēnu vecāki, cenšoties apvienot savu darbu ar izglītības procesa uzraudzību mājās. Tas tiešām bija ļoti grūti.

Es aicinu it īpaši Nacionālo apvienību, jo es zinu, ka tiešām šī politiskā spēka deputāti ir orientēti uz ģimenēm ar bērniem un viņiem rūp tas, kas mūsu sabiedrībā notiek attiecībā, piemēram, uz skolēnu brīvpusdienām.

Mēs aicinām jūs pievērst uzmanību tam, ka šajā likumprojektā mēs atkal redzam to, ka gadījumā, ja notiks otrais vilnis, vai gadījumā, ja valdība nejutīsies gana droši, lai atvērtu skolas 1. septembrī vai lai atvērtu visas klases... varbūt kaut kā selektīvi, izvēloties kādus... vecākus nelaist bērnus uz skolu vai jaunākos bērnus nelaist... Valdībai šobrīd saskaņā ar šo likumprojektu ir tiesības pašai izvēlēties, kā tad tiks organizēta bērnu ēdināšana.

Te mēs atkal redzam to, ka valdība grib sev paturēt tiesības pašai interpretēt likumu. Par Izglītības likuma normām jau daudz un dikti strīdējāmies. Un, manuprāt, gana skaidri pierādījām to, ka šo likumu nevajadzētu interpretēt tā, kā jūs paši gribat. Tad, ja bērns nav tajā skolā, viņam nekas nepienākas... Tā gluži nav. Mēs aicinām jūs tiešām ņemt vērā to, ka visiem bērniem pienākas brīvpusdienas neatkarīgi no tā, cik bērnu ir ģimenē vai kādi vēl apstākļi ir, un tiešām nepieļaut tādu situāciju, ka atkal valdība šķiros bērnus, izdomās, kuriem nepieciešamas paciņas vai siltās pusdienas uz mājām, kuriem – nav nepieciešamas.

Mēs, protams, iesniegsim attiecīgu priekšlikumu, bet es tiešām vēršos pie tiem kolēģiem koalīcijā, kuriem nav vienalga. Lūdzu, ņemiet to vērā un labojiet šo kļūdu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Beigsim darbu ar šo likumprojektu un tad lemsim par pārtraukumu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien! Vai mani var dzirdēt šoreiz labi? Es pieņemu, ka var dzirdēt. Ja ne, tad vienkārši pārslēdziet man mikrofonu, tad es sapratīšu.

Kolēģi, uz ko es gribētu norādīt? Viena lieta, par ko šeit tiek debatēts, – šis pasākumu komplekss, ko paredz šis likumprojekts. Tiek paustas pamatotas bažas, satraukums. Bet uz ko es gribētu vērst uzmanību? Manuprāt, lielāks pamats satraukumam un bažām ir tas, kādā veidā šo pasākumu kompleksu varēs piemērot vai nepiemērot. Ar šo likumu mēs tiešām reāli – nu jau tiešām reāli! – varam atvērt Pandoras lādi.

Tie principi, kas šinī likumā ir noteikti un ko es jau minēju, ir, manuprāt, neatbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, Latvijai kā tiesiskai un demokrātiskai valstij. Proti, paredzēt, ka Ministru kabineta rīkojumi būs svarīgāki nekā likums – tas ir tiešām tiešs ceļš uz autoritāru, nedemokrātisku valsti. Tas nozīmē, ka atsevišķa mazu cilvēku grupiņa varēs brīvi manipulēt ar valsti un darīt, ko viņi grib, un viņiem pat likumi nebūs jāievēro. Tas ir tas, ko es teicu... ironiski teicu, kā pašlaik varas koalīcija ir sapratusi to uzrakstu, kas ir uz sienas, – “Viens likums – viena taisnība visiem”. Tik tiešām tagad būs vienkārši tā – “Viens likums visiem”, jo šis viens likums pasaka, ka nekādi likumi nav jāievēro, – ko Ministru kabinets būs nolēmis, tas arī notiks.

Tā ir viena lieta, kas saistībā ar šo likumu ļoti satraucoša.

Otra lieta – interpretācija, kad un ko varēs piemērot, runājot par draudiem. Veselais saprāts saka, ka katram būs sava izpratne par to, kas ir draudi. Taču, ja likumā ir tā, kā tas tagad ir, tā ir manipulatīva norma. Tātad jebkurā brīdī Ministru kabinets, kuram ir dotas šīs plašās pilnvaras, varēs pateikt: “Nu, tagad ir draudi!” Teiksim, tagad Latīņamerikā Covid-19 atkal sāk izplatīties, tur ir jauns infekcijas perēklis. Ministru kabinets varēs pateikt: “Ziniet, draudi! Tie draudi var būt draudi arī mums, tāpēc mēs sākam to darīt – ieviešam kaut kādus ierobežojošos pasākumus.”

Vēl viena lieta ir tas, kas ir likumā pateikts. Likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi. Tas ir viens aspekts, kura dēļ mēs runājam par šo manipulāciju. Un otrs: likumu atzīt par spēkā neesošu var tikai pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Ministru kabinetam mēs tagad taisāmies atdot... Tas ir tas, ko es mēģināju skaidrot – par šo burvju nūjiņu. Tas ir it kā tā: tu esi burvis, un tev ir burvju nūjiņa. Mēs esam likumdevējs, mums ir šīs likumdevēja tiesības, bet mēs tagad... mums ir tiesības no tām atteikties un pateikt, ka mēs atdosim tās Ministru kabinetam, un viņi varēs rīkoties, te visu lemt.

Bet tā problēma ir tāda, ka, ja mēs tagad pārvēršamies par kaut ko citu, kā jau es minēju, par taurenīti vai zaķīti, vienalga, par kaut ko, tad mums vairs tās brīnumnūjiņas nebūs. Pēc šī likumprojekta pieņemšanas mēs paši vairs nevarēsim pārvērsties atpakaļ par šo burvi – par likumdevēju; tas jau būs Ministru kabinets, kas to ierosinās un lems, vai to var darīt vai nevar darīt. Kad viņi piekritīs, ka šim likumam... ka šis likums ir jāatzīst par spēkā neesošu, tikai tad Saeima varēs par šo lēmumu lemt.

Tas ir tas, kas te pašlaik notiek. Tiešām pat Orvels kaut ko tādu, manuprāt, savos romānos nav aprakstījis!

Tā ka, kolēģi, būtu jāpieiet tam visam ļoti atbildīgi un patiešām jāpadomā, vai mums Latvija kā tiesiska un demokrātiska valsts vēl kaut ko nozīmē, vai arī tiešām to de facto situāciju mēs tagad vēlamies vienkārši pataisīt de iure, parādot visai sabiedrībai, ka tik tiešām turpmāk būs tikai viens likums visiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es vienkārši gribētu laikam, nu, paust vai... vai reflektēt attiecībā uz to, kas izskan no Saeimas tribīnes no atsevišķiem deputātiem... par to, ka pasaule sen esot aizmirsusi par Covid-19; ka neesot ne pandēmijas, ne epidēmijas. Es gribētu teikt, ka tās ir viltus ziņas un ka viltus ziņas izplatīt no Saeimas tribīnes, manuprāt, ir gaužām nepieņemami, tā ir sabiedrības maldināšana, un patiesībā tas ir sabiedrības drošības apdraudējums.

Vēl vakardien – vēl vakardien! – pēc publiski pieejamiem datiem ir... pasaulē ir teju 5000 nāves gadījumu no Covid-19. Un vēl vakardien – apmēram 120 tūkstoši jaunu inficēšanās gadījumu. Un tie ir tikai oficiāli mums zināmie un uzskaitītie. Var jau sevi un sabiedrību mierināt ar to, ka... ka tāda vīrusa nav un ka vispār nekādu risku nav, bet – vai tiešām mums ir vajadzīgs jauns uzliesmojums? Vai tiešām mums ir jārosina cilvēki nebūt piesardzīgiem? Un vai tiešām mēs gribam sagraut to, ko mēs esam tiešām šajos pēdējos mēnešos labi panākuši un izdarījuši, ierobežojot šo infekciju un būtībā Latvijā apturot tās izplatīšanos? Vai mēs gribam tos rezultātus sagraut? Es ļoti, ļoti aicinu, kolēģi, tomēr attapties. Aicinu jūs, opozīcijas kolēģi, attapties un atbalstīt regulējumu, kas ir nepieciešams, lai mēs tālāk varam valstī noturēt šo situāciju un pasargāt cilvēkus, sabiedrību no šīs slimības tālākas izplatības un no jauniem nāves gadījumiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu reflektēt attiecībā uz Dūrīša kunga tikko teikto. Es saprotu Dūrīša kunga stresu, kad tiek atklāti un godīgi pateikts, ka nekādas pandēmijas un epidēmijas šeit nav.

Dūrīša kungs! Pirmkārt, lai runātu par pandēmiju un epidēmiju, ir jāpamatojas uz zināmiem statistikas skaitļiem. Latvijas simt gadu vēsturē nekad nav bijis neviens skaitlis, kas juridiski liktu uzskatīt, ka šobrīd šeit ir kāda pandēmija vai epidēmija saistībā ar Covid-19. To nepierāda neviens skaitlis.

Tas – pirmkārt.

Otrkārt, Latvijā ar gripu šogad ir nomiruši vairāk cilvēku nekā no
Covid-19. Mēs nez kādēļ nedzirdam, ka mums būtu gripas epidēmija vai gripas pandēmija. Mums ir Covid-19 pandēmija, no kuras ir nomiruši mazāk.

Tas ir vēl viens fakts.

Dūrīša kungs, jums kā ārstam... jūs gan esat veterinārārsts, cik es saprotu, tomēr jums vajadzētu zināt, ka infekcijas slimības ir arī C hepatīts, HIV, AIDS un tuberkuloze; tajā ziņā statistikas dati Latvijā ir ļoti bēdīgi. Ļoti, ļoti bēdīgi! Es neesmu dzirdējis jūs, Dūrīša kungs, ne reizi no Saeimas tribīnes runājam par to. Ne reizi neesmu dzirdējis, ka, uzkāpjot Saeimas tribīnē ar runu, jūs uztrauktos par kādu no šīm slimībām. Ne reizi! Nekad! Lai gan statistikas dati attiecībā uz šīm infekcijas slimībām ir daudz nopietnāki.

Vēl dažas lietas. Ja runājam par šo bīstamību, tad ārstu viedoklis ir dažāds. Mēs runājam par subjektīvo pusi.

Ir ārsti, kas saka, ka šī slimība ir bīstama, un ir ārsti, kas saka, ka lielākajai daļai tā absolūti nav bīstama. Ir pierādījumi – neskaitāmi pierādījumi pasaulē... Es nosaukšu ļoti vienkāršu pierādījumu – Nigērija. Simtreiz vairāk iedzīvotāju nekā šeit, iedzīvotāju blīvums – neskaitāmas reizes lielāks. Un – nekā nav!

Ja runājam par statistiku attiecībā uz mirstību pasaulē, ņemam pašus trakākos publiski redzamos piemērus, kaut vai Itāliju. Itālijā gadā nomirst 630 tūkstoši cilvēku. Katru gadu!

Citas slimības vienkārši ir “pazudušas”. Nu ir tikai viena. Un sabiedrības vienā lielā daļā ir skaidrs, ka tas, kas šobrīd notiek Latvijā, – tā ir afēra, to var nosaukt par Covid-19 afēru. Šobrīd šeit nav – ne juridiski, ne statistiski! – nekādas epidēmijas un nekādas pandēmijas. Ļoti labi! Paldies Dievam, ka pie mums cilvēki neslimo. Bet epidēmija, pandēmija... tas arī godīgi ir jāatzīst, ka tādas lietas te nav.

Un vēl viena lieta. Visi cilvēktiesību ierobežojumi. Anglijas Augstākās tiesas bijušais tiesnesis, sirms kungs jau gados, BBC televīzijā sniedza interviju par Covid-19. Un viņš pieskārās cilvēktiesību jautājumiem, un cilvēktiesību jautājumu sakarā viņš teica ļoti dziļu frāzi. Un tā frāze bija tāda: dzīve patiesībā ir tikai tad, kad to dzīvo, kad to ļauj dzīvot. Ieslēgtiem cilvēkiem nav dzīves. Tās nav cilvēktiesības. Tas ir pret jebkurām cilvēktiesībām. Ļaut cilvēkiem iet strādāt! Ļaut nopelnīt! Strādāt – tās ir cilvēktiesības. Nopelnīt – tās ir cilvēktiesības. Ļaut pašiem izvēlēties – riskēt vai neriskēt, jo katru dienu cilvēks, izejot no mājas, ar kaut ko riskē. Tā ir viņa izvēle.

Un, ja tā, tad, cilvēkiem izejot no mājas, tā ir šo cilvēku izvēle. Un tās ir cilvēktiesības. Un es iestājos par cilvēktiesībām, un es iestājos par to, lai nesagrozītu datus un nerunātu muļķības, kas neatbilst patiesībai. Un varbūt vajag pastāstīt arī to, ka Covid-19 upuru skaits lielākoties ir saistīts ar virkni citu slimību, ka lielākajai daļai ir citas slimības, kuras vienkārši ir tagad “pazudušas”.

Tāpēc arī šie jautājumi un fakti ir jāizrunā, bet šī nav runa par slimību. Šī ir runa par to, ka Latvijā nav nekādu apstākļu – nedz juridisku, nedz tiesisku, nedz citādu –, kuri šobrīd liktu, ļautu un būtu nepieciešami, lai pieņemtu šādu likumu. Par to ir runa, Dūrīša kungs.

No katras slimības ir jāuzmanās, bet apstākļi, statistika neliecina ne par ko tādu, ka šāds likums ir jāpieņem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Izmantojot formālās procedūras, es gribētu paust personīgo viedokli par šo likumprojektu.

Nav šaubu, ka tajā ir trūkumi, bet es tomēr aicinātu opozīcijas pārstāvjus nemaldināt sabiedrību un neteikt, ka šādi tiek likvidēta demokrātija. Mēs runājam vienkārši par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, nevis par Satversmes grozījumiem.

Es vēlos uzsvērt, ka deputātu likumdošanas iniciatīvu, prezidenta likumdošanas iniciatīvu šis likums neatceļ. Jebkurā mirklī ir iespējams izdot konkrētu likumdošanas iniciatīvu, ar ko šo likumu varētu atcelt.

Izmantojot izdevību, vēlreiz aicinu likumprojekta autorus iesniegt attiecīgus labojumus, lai noteiktu konkrētu likuma spēka izbeigšanas termiņu, nevis kā līdz šim... Šī ir pamatota norāde no opozīcijas puses. Tāpat arī dažādi precizējumi šajā likumā, bez šaubām, ir nepieciešami.

Paldies, kolēģi, par uzmanību! Aicinu nevilcināt laiku ne pārāk produktīvās debatēs un pieņemt šo likumu, jo mēs visi un arī sabiedrība cer sagaidīt pēc iespējas ātrāku ārkārtas situācijas un šo ierobežojumu atcelšanu. Un, ja mēs laikus pieņemsim šo likumprojektu paketi, tad mēs... šī ārkārtas situācija varēs tikt atcelta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es nevaru šo likumprojektu atbalstīt, un es noteikti nebalsošu “par”.

Pirmām kārtām reflektēšu attiecībā uz Dūrīša kunga teikto.

Protams, no slimībām ir jāizvairās un jāveic visi profilaktiskie pasākumi, lai nesaslimtu, un faktiski slimības ir jānovērš tieši ar profilaktiskiem pasākumiem, nevis ar ārstniecību.

Dūrīša kungs, nu nevajag celt paniku sabiedrībā! Faktiski arī panikas celšana, man liekas, ir ļoti slikta lieta un sodāma lieta, kas vairo sabiedrības neziņu par nākotni. Un uzpūst no mušas ziloni nav vajadzības.

Jūs ļoti labi zināt kā vetārsts, kurš strādā ne tikai ar cilvēkiem, bet ar daudzām dažādām sugām un ārstē... jūs noteikti ļoti labi zināt arī par vīrusiem. Un jūs labi zināt, ka daudz kas Covid-19 sakarā ir tiešām uzpūsts, jo Covid-19 ierosinātājs ir RNS vīruss. Un vakcīnas pret elpceļu vīrusiem... jūs ļoti labi zināt, cik tās ir efektīvas. Tās nav efektīvas. Gripas vīruss ir klasisks piemērs – pret gripu katru gadu ir vajadzīga jauna vakcīna. Un faktiski, vakcinējoties pret gripas vīrusu, nemaz tas rezultāts... nekāda rezultāta nav.

Par statistiku, kas ir saistībā ar Covid-19. Nu nevajag saukt arī tos skaitļus! Tā statistika šobrīd tiek manipulēta, un tā tiek manipulēta gan varbūt austrumu pusē, kur ir valstis... gan arī rietumu pusē. Pie Covid-19 slimniekiem (to skaitā – arī mirušajiem) pieskaita visus, kuriem Covid-19 tests ir pozitīvs.

Nu, kaut vai šāds piemērs. Ja cilvēks, kurš nav slims ar Covid-19 un nezina, ka ir slims, nokļūst slimnīcā, piemēram, ar insultu un viņam uztaisa analīzi, un pēkšņi izrādās, ka šim cilvēkam ir ne tikai insults, bet arī Covid-19... Un, ja nu notiek tas ļaunākais un šis cilvēks nomirst, tad statistikā parādās, ka šis cilvēks nomiris ar Covid-19. Un tā ir pilnīga bezjēdzība, kas pašlaik notiek faktiski!

Es domāju, ka statistika ir izkropļota un Pasaules Veselības organizācija faktiski ir vadlīnijas devusi pilnīgi nepareizi. Mēs uz tām paļaujamies. Un tie 23 cilvēku nāves gadījumi, kas konstatēti Latvijā, – tie nav Covid-19 gadījumi! Ja šiem cilvēkiem veiktu rūpīgi pēc tam apsekošanu un secinātu, kādi ir tie iemesli, no kā viņi ir miruši, tad Covid-19 tur vismazāk būtu minams kā nāves cēlonis.

Tātad statistika kopumā tiek sagrozīta.

Turklāt mēs neredzam informāciju par to, ka sabiedrība gan Eiropā, gan arī Amerikā protestē pret šiem ierobežojumiem, kas uzlikti cilvēkiem; mūsu sabiedriskie mediji un citi mediji neparāda tos protestus, kuri notiek Vācijā, Francijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, – tieši tos, kuri ir saistīti ar Covid-19. Ir ļoti daudzās valstīs plaši protesti.

Tāpēc es domāju, ka šī, tā teikt, panikas celšana, ko dara daudzi mūsu kolēģi, tiešām ir nepamatota, tā kaitē sabiedrībai, tā kaitē ekonomikai. Un faktiski arī visi tie pasākumi, kuri bija ieviesti attiecībā uz medicīnas pakalpojumu sniegšanas apturēšanu, bija pilnīgi nepamatoti, jo ļoti daudziem cilvēkiem tā dēļ ir radušās problēmas. Es pats personīgi zinu cilvēkus, kuriem ir palikušas aktuālas tās slimības, kuras viņiem būtu bijis laikus jāārstē, bet kuras viņi Covid-19 dēļ nevarēja ārstēt. Un Covid-19 nebija ne tuvumā un nemaz i neparādījās.

Tā ka es aicinu: apdomājieties! Padomājiet, ko jūs darāt! Tāda attieksme pret šo slimību, kāda pašlaik ir Latvijā, nevar būt – nevar būt tāpēc, ka vakcīna pret Covid-19 efektīva nebūs nekad. Un vispār zāles arī pret ļoti daudzām citām vīrusu slimībām neizstrādā pietiekoši efektīvas nekad.

Kā jūs zināt, viens labais piemērs, ka tiešām vīrusu izraisīta slimība pasaulē ir uzveikta, ir bakas, kas jau sen skaitās no zemes virsas pazudusi slimība. Toreiz, kad spāņi ieveda Meksikas teritorijā šo vīrusu, tur izmira 90 procenti sabiedrības – vietējie iedzīvotāji, tas bija pirms daudziem simtiem gadu. Tagad faktiski ir izstrādāta efektīva vakcīna pret baku vīrusu. Bakas, man liekas, jau vairāk nekā 30 gadus skaitās pasaulē uzveikta slimība, un cilvēkus vairs nevakcinē. Jā, tas ir viens efektīvs piemērs, kas tiešām ir bijis vēsturē.

Bet – vēlreiz atgādinu – elpceļu vīrusi, kāds ir arī Covid-19... RNS vīruss – tas nav tik viegli uzveicams, tāpat kā gripas vīruss, – tie veidojas, mutējas, mainās, tie ir... un rodas jauni to paveidi.

Tāpēc, man liekas, daudz kas no tā, kas ir publiskajā telpā, tiešām ir muļķības un nepatiesība. Un to saprot arī ārsti, to saprot arī profesionāļi.

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka arī es esmu ar biologa izglītību. Un par vīrusiem esmu pietiekoši daudz arī pētījis (protams, ne saistībā ar cilvēku, bet ar dzīvniekiem). Un tas, ko es saku, – tā ir patiesība.

Tāpēc pret šādu likumprojektu un pret šo uzpūsto situāciju ar Covid-19 es arī balsoju “pret”, es neatbalstu. Par to, ka ir bijusi ārkārtas situācija Latvijā, es saku: tā nebija vajadzīga, jo mums sabiedrība ir pietiekoši apzinīga un ievēro distanci, un izvairās, jo, protams, neviens nevēlas saslimt ar Covid-19.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es gribētu pateikties Dūrīša kungam par emocionālo runu un par patiesu uztraukumu par sabiedrības veselību, bet vienlaikus gribētu norādīt... un lūgt nemaldināt sabiedrību attiecībā uz opozīcijas nodomiem.

Par ko es runāju, un par ko runā visa opozīcija? Par to, kādā veidā mēs noteiksim... normatīvus aktus, kā mēs pieņemsim tos noteikumus, kā jādzīvo mūsu sabiedrībai. Mūsu priekšlikums – darīt visu tāpat, kā mēs darījām līdz šim, kad parlaments strādā kopā ar valdību, bet tomēr parlaments pieņēma tos likumus, pēc kuriem dzīvo visa valsts. Tas, kas pašlaik tiek piedāvāts, – lai to kompetenci, varu pārņemtu valdība, lai to darītu tikai valdība.

Un par to absurdu, kas ir šajā likumprojektā, es jūs tūlīt, ceru, pārliecināšu. Nu, piemēram, 4. pants, kurš nosaka, ka Ministru kabinets epidemioloģiskas drošības nolūkos var noteikt (9. punkts) kārtību, kādā attālināto mācību procesa ietvaros piešķir un izlieto valsts budžetā ēdināšanai paredzētos līdzekļus 1., 2., 3. un 4. klasē izglītojamiem, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmu.

Sakiet, lūdzu, kāds sakars tam, ka Izglītības un zinātnes ministrija būs tiesīga izlietot bērnu pusdienām paredzēto naudu, ar epidemioloģisko drošību?

Un vēl pasakiet man, lūdzu, kāds sakars ir epidemioloģiskajai drošībai ar 11. pantu? 11. panta 6. punkts – par iespēju Valsts ieņēmumu dienestam neizsniegt uzziņas par normatīvo aktu piemērošanu, kas nosaka dīkstāves pabalstu un dīkstāves palīdzības pabalstu regulējumu. Sakiet, lūdzu, kāds tam ir sakars ar epidemioloģisko situāciju un sabiedrības drošību un veselību? Un kāds sakars tam ir ar 31. pantu, kurš nosaka, ka Nodarbinātības valsts aģentūra var saīsināt Darba likuma 107. panta pirmajā daļā noteikto termiņu paziņojumam par kolektīvo atlaišanu, nosakot to īsāku par 30 dienām?

Jūs vēlaties, lai mēs atzīstam, ka no tā visa ir atkarīga sabiedrības drošība?

Nevajag maldināt sabiedrību! Opozīcija rūpējas tiešām tikai par demokrātiju un par to, lai tieši Saeima turpina pieņemt likumus šajā valstī.

Jums ir šaubas par to, ka mums nebūs laika, jo mums tūlīt sāksies atvaļinājums? Es domāju, nekādu problēmu nav. Mēs varētu to pieņemt kā likumu par iespēju šajā krīzes situācijā atsaukt jebkurā brīdī jebkuru deputātu no atvaļinājuma, lai viņš pastrādātu. Kāpēc jāstrādā tikai valdībai? Vai valdībai šogad nebūs atvaļinājuma? Mēs runājam par to – kas šajā vasarā pieņems likumus? Vai tad, kad rudenī atgriezīsimies no atvaļinājumiem, mums nebūs laika pieņemt likumus un strādāt tāpat kā mēs strādājam pašlaik un kā strādājām jau aprīlī un maijā?

Un, Rancāna kungs, piedodiet man, – kā jūs varat tagad pārmest mums, opozīcijai, to, ka mēs debatējam, un saukt to par laika vilcināšanu?! Piedodiet, līdz 9. jūnijam, kad plānots atcelt ārkārtas situāciju, vēl ir piecas dienas. Jums laika pietrūkst? A priekš kam jums vajadzēja tērēt laiku tagad administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai? Es nesaprotu jūsu loģiku.

Atkal loģika šeit ir viena: šeit redzu, tur – neredzu. “Šeit mums, valdošajai koalīcijai, ir izdevīgi, a tur – nav izdevīgi.”

Lūdzu, nemaldiniet sabiedrību un atzīstiet, ka opozīcija pašlaik ir tas spēks, kas tiešām rūpējas, kā teica Gobzema kungs, par demokrātijas saglabāšanu Latvijā un līdz ar to – arī par Latvijas saglabāšanu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies.

Reflektējot par debatēs pateikto (īpaši – no koalīcijas kolēģu puses), man rodas tāda sajūta, ka jūs vai nu vispār neesat lāgā iepazinušies ar likumprojektu un paši īsti nesaprotat, par ko jūs balsojat, vai arī tagad jūs mēģināt uzburt apzināti nepatiesu realitāti un mēģināt maldināt sabiedrību saistībā ar to, ko jūs patiesībā cenšaties izdarīt.

Neviens neteica, ka jūs tagad ar šo likumu taisāties mainīt Satversmi. Tā neviens nebija teicis, un tas ir absurds, kas nemaz nav iespējams. Tas, uz ko cenšas jums opozīcija norādīt, – kāds ir tas ietvars, kādu jūs veidojat šiem pasākumiem. Tik tiešām daudzi no šiem pasākumiem ir racionāli un tiešām nepieciešami, bet tās galvenās bažas, ko mēs paužam, ir par to, kādā ietvarā tas viss tiek ielikts, – kā ar šiem pasākumu kompleksiem varēs manipulēt un kā tos varēs piemērot. Tas, ka pēc tam vēlāk... Jūs pēc tam pateiksiet: oi, oi, mēs tā nebijām domājuši! Nu ko tad ar to pieņemto lēmumu... mēs tagad kaut ko mainīsim? Pieņemsim kādu citu likumu? Tas, ko jūs runājat... vai ka prezidents nāks... nāks un teiks: ārprāts, ko jūs esat sastrādājuši! Es tagad nāku ar savu kādu likumdošanas iniciatīvu... kas viņam tiešām netiek atņemta. Tas neatcels tās sekas, ko mēs, likumdevējs, būsim tagad radījuši ar šo likumprojektu, ļaujot likumīgi kaut kādām lietām notikt. Un vēlāk par to nāksies atbildēt. Un tās sekas – kādam izpirkt vai samaksāt.

 Es pieņemu, ka varbūt jūs... ka jaunākie kolēģi, kuri ir nākuši šeit, Saeimā, tiešām ar šo godīguma, tiesiskuma koncepciju, varbūt līdz galam nesaprot, kā darbojas vara, kā tā izmanīgi spēj manipulēt. Es kā cilvēks, kuram nācies sekot vairākus gadus līdzi tam visam, jums varu vienu piemēru pateikt: tieši pēc tādas analoģiskas shēmas notika visiem zināmā OIK afēra, kur arī... likumīgi... Ar skaistiem tekstiem, pareiziem vārdiem kāds ministrs, kurš tagad ir premjerministrs... pie šī paša likuma, kas tiek izstrādāts, nāca ar... arī ar priekšlikumu – uztaisīja likumīgu ietvaru, kā mēs darīsim skaistas, it kā pareizas lietas Latvijas enerģētiskās neatkarības un vides labā. Kā tas viss izvērsās, jūs visi to zināt. Un izvērsās tieši tāpēc, ka tika uztaisīts šāds likumīgais ietvars, kuru pēc tam izmantoja Ministru kabinets ar saviem noteikumiem, ar saviem lēmumiem, tālāk ministrijas ierēdņi uztaisīja šo miljardu lielo shēmu. Kur tagad...? Kā mēs saprotam, gatavi tikai runāt, bet neviens cīnīties ar to reāli nav gatavs. Un šie miljoni, par kuriem... miljardi, kas ir samaksāti, un miljoni, entie miljoni, kas tiek maksāti katru nedēļu... Jūs visi maksājat, visa Latvijas sabiedrība maksā entos miljonus un turpinās maksāt, tāpēc ka kāds vienkārši tā skaisti stāstīja – ko mēs tagad darīsim.

Šis ir analoģisks stāsts – tas, kas pašlaik notiek. Tas, kādu jūs esat izveidojuši šo ietvaru. Tas ietvars ir ļoti bīstams. Tas ir ļoti bīstams, tāpēc ka varai tas dod ļoti lielas interpretācijas un brīvības iespējas, kuras mēs...  pat tad, ja mēs, likumdevējs, vēlāk vēlēsimies kaut ko mainīt, un pat tad, ja prezidents mēģinās šo savārīto putru kaut kādā veidā izstrēbt, būs jau par vēlu. Sekas jau būs iestājušās. Un tās būs likumīgas sekas, jo mēs, likumdevējs (šajā gadījumā – tie, kuri būs gatavi balsot “par” šādu likumu), būsim tās radījuši.

Tā reāli ir Pandoras lāde, un tā tik tiešām ir Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts graušana. To principu sagraušana, kuri ir paredzēti Satversmē, to principu, uz kuriem balstīta ir bijusi mūsu valsts, kad tā veidojās.

Vara pieder tautai, nevis šaurai cilvēku grupai, kas varēs tagad šauri... manipulēt un izmantot šo situāciju... Dievs vien zina, kādās interesēs!

Tāpēc, kolēģi, es aicinu padomāt par to un izdarīt principiālus secinājumus un labojumus šinī likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies par debatēm.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 20, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena stunda. Likumprojekta izskatīšana – tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 4. jūnija pulksten 14.00, izskatīšana – tuvākajā ārkārtas sēdē.

Kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Šobrīd notiek deputātu reģistrācija.

Reģistrācija ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

(Skaņas pārrāvums.)... kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 718/Lp13).

Likumprojektu izstrādāja Veselības ministrija un parlamentā iesniedza Ministru prezidents.

Grozījumu mērķis – Epidemioloģiskās drošības likumu papildināt ar tām normām, kuras izriet no Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Likumā ir nepieciešams pārņemt tās minētā rīkojuma prasības, kuras vispārēji var attiecināt arī uz epidemioloģisko drošību valstī, paredzot iespēju, ka valstī arī nākotnē var veidoties sabiedrības veselības apdraudējums kādas citas no jauna parādījušās infekcijas slimības izplatīšanās dēļ.

Likumā tiek precizēts termina “bīstamās infekcijas slimības” skaidrojums.

Likuma 3. panta pirmās daļas 6. punkts ļaus nodrošināt epidemioloģisko drošību valstī. Var rasties nepieciešamība ierobežot vai aizliegt ne tikai profesionālo darbību, bet arī ierobežot vai apturēt personu piedalīšanos mācību procesā. Veselības inspekcija varēs nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu uzraudzību, tātad arī to, kā persona ievēro obligātās izolācijas un pašizolācijas prasības.

Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) būs iespēja vākt, uzkrāt un analizēt datus arī par kontaktpersonām.

Likumprojekta 6. pants nosaka Aizsardzības ministrijas kompetenci epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikšanā, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku specifiku.

Likumprojektā paredzēts, ka pašizolēšanos un izolēšanos varēs veikt arī uzturēšanās vietā, piemēram, sociālās aprūpes centrā, ieslodzījuma vietā, viesnīcās un citur; ar uzturēšanās vietu saprot arī karavīra dienesta izpildes vietu.

Likumā tiek precizēts naudas soda apmērs par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu.

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un lūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V. Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Mēs tikai nobalsojām par steidzamību.

V. Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
Par – 69, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30 minūtes. Un izskatīšana – tuvākajā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien, 2020. gada 4. jūnija pulksten 14.40, un izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē.

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 716/Lp13).

Šā likumprojekta būtība ir tāda, ka likumprojekts paredz iespējas tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā kreditoru sapulces noturēt ne tikai klātienē, kā tas šobrīd ir atbilstoši spēkā esošajam Maksātnespējas likuma regulējumam, bet arī attālināti.

Likumprojekts paredz, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Komisijas vārdā es lūdzu atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. 

Sēdes vadītāja. Agešina kungs, par steidzamību runāsiet? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 17,
atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Deputāti bija pieteikušies debatēm. Vai kāds no deputātiem vēlas pieteikties debatēm?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Godātie kolēģi! Mūsu frakcijas deputātiem bažas rada likumprojekta būtība, kuru aprakstīja ziņotājs – deputāts Gobzems. Proti, bažas mums rada tas, ka likumprojekts paredz iespēju tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā kreditoru sapulces noturēt ne tikai klātienē, kā to šobrīd noteic spēkā esošais Maksātnespējas likuma regulējums, bet arī attālināti.

Mēs zinām, ka kreditoru sapulces norises veidu nosaka administrators.

Varētu jau piekrist, ja izstrādātais regulējums likumā tiktu ietverts tikai uz ārkārtējās situācijas periodu, bet tas tā nav. Līdz ar to es vēlos uzsvērt, ka kreditoru sapulces forma, proti, tas, ka kreditoru sapulce notiek nevis klātienē, bet attālināti, var nelabvēlīgi ietekmēt Maksātnespējas likuma regulējuma ievērošanu kopumā.

Es ar lielu piesardzību vērtēju to, ka likumprojekts paredz saglabāt tiesības noturēt kreditoru sapulces attālināti arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Kāpēc skatos uz šiem grozījumiem ar piesardzību? Lieta ir tāda, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 86. panta otrajai daļai kreditoru sapulci vada administrators. Maksātnespējas likums kreditoru sapulcei maksātnespējas procesā ir paredzējis būtiskas pilnvaras (piemēram, administratora atcelšanas ierosināšana, maksātnespējas procesa administratoru atlīdzības noteikšana, maksātnespējas procesa izdevumu atzīšana par pamatotiem, parādnieka mantas pārdošanas veida noteikšana vai pārdošanas termiņa pagarināšana, kā arī turpmākā rīcība ar mantu, kas izslēgta no mantas pārdošanas plāna).

Mēs neuzticamies šādām novitātēm kopumā un saskatām vairākus būtiskus riskus. Un mums nav pārliecības, ka otrajā lasījumā šīs bažas tiks novērstas.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Papildinot Agešina kunga teikto, es arī vēlos vērst uzmanību uz dažām juridiskām niansēm.

Proti, kreditoru sapulcēs... Ierodoties uz kreditoru sapulci, ir jāreģistrējas. Tātad attiecīgie kreditoru sapulces dalībnieki tur tiek reģistrēti, viņiem jāparakstās, tiek pārbaudīta viņu personība un tamlīdzīgi.

Man nav saprotams, kā tehniski būs iespējams maksātnespējas procesos, kuros, ja likumā būs iestrādāts attālināta darba režīms... kāda būs iespēja vispār tehniski un juridiski korekti noturēt attālinātas kreditoru sapulces. Proti, tātad katrai kreditoru sapulcei tādā gadījumā kā minimums... vajadzētu, līdzīgi kā platformā e-Saeima, kur kā minimums ir reģistrēšanās ar elektronisko parakstu... Nepietiek tikai ar kādu tiešsaistes aplikāciju, kas ļauj piedalīties telefonkonferencē, jo kreditoru reģistrācijai ir un var būt izšķiroša nozīme lēmumu pieņemšanā.

Tas ir viens.

Otrs. Es pilnībā piekrītu – nevar būt regulējums, kas paredz šādu situāciju, kura nav saistīta ar ārkārtas apstākļiem, bet kura ir ikdienišķa situācija. Kāpēc tas ir būtiski? Tāpēc, ka nevienam no kreditoriem atbilstoši likumam nav pienākuma šobrīd Latvijas Republikas teritorijā nedz uzturēt elektronisko parakstu, nedz būt tādam kreditoram, kuram obligāti ir tehniskie saziņas līdzekļi (telefons vai dators, vai tamlīdzīgi), kas ļauj piedalīties attālinātās kreditoru sapulcēs. Tāds pienākums likumā nevienam nav uzlikts. Maksātnespējas procesā nedz administratoram, nedz maksātnespējīgam uzņēmumam nav pienākuma izdalīt šādus līdzekļus kreditoriem. (Šādā ziņā ir atšķirība, piemēram, no Saeimas, kur katram deputātam šie tehniskie līdzekļi tiek izdalīti.) Tas būtībā var novest arī pie nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, pie nopietniem tiesību ierobežojumiem virknei kreditoru. Šādi grozījumi var tikt izmantoti ļaunprātīgi – it īpaši, zinot to, kādā stāvoklī mums ir maksātnespējas joma un maksātnespējas procesi.

Tāpēc es aicinu ļoti kritiski pieiet šai situācijai. Domāju, ka praksē, reālajā dzīvē... Es aicinu deputātus aizdomāties arī par sekojošo. Un tagad klausieties uzmanīgi! Latvijā kreditoru sapulču, kurās ierodas neskaitāmi cilvēki, nu, vairāk par 25 cilvēkiem, faktiski nav. Ir ļoti, ļoti, ļoti reti izņēmumi. Parasti tie ir daži cilvēki. Vairāk nekā 90 procentos gadījumu tie ir daži cilvēki. Tie pat nav 25 cilvēki, kā tas ir atļauts šodien. It kā pēc likuma drīkst sanākt kopā... nodrošināt tādu sanākšanu, kur šie cilvēki atrodas vienā telpā, kur ir iespējams ievērot... Pat tad, ja paliktu spēkā prasība par divu metru distances ievērošanu... Vēl vairāk! Šobrīd, kad ārkārtas stāvoklis oficiāli beigsies pēc piecām dienām, šādi grozījumi faktiski vairs nav nepieciešami. Tie neizpilda nekādu... nesatur tādu jēgu, kā dēļ tie varētu tikt pieņemti.

Visi šie argumenti var būtiski kaitēt kreditoriem maksātnespējas procesā. Un šeit ir jāuzsver, ka maksātnespējas procesā galvenais cietušais un galvenais ieinteresētais ir kreditors, kurš ir pazaudējis savus līdzekļus. Tāpēc kreditora tiesības ir izšķirīgi svarīgas un vērā ņemamas. Tas ir izšķiroši svarīgi – ņemt tās vērā.

Es saprotu, ka likumprojekta pamatojums ir būtībā saistīts ar visiem... analoga argumentācija kā citiem likumprojektiem, bet es jūs lūdzu padomāt loģiski un tīri statistiski. Vairumā gadījumu – vairāk nekā 90 procentos gadījumu! – kreditoru sapulces neapmeklē tāds cilvēku skaits, kurš kopsummā pārsniedz 10. Objektīvi – tā ir tāda prakse. Tā tas reāli dzīvē notiek. Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos, kad ir ļoti liels uzņēmums ar ļoti daudziem kreditoriem, šis skaits var būt lielāks, bet arī tajos gadījumos lielākoties kreditorus pārstāv pilnvarota persona – uz pilnvaras pamata. Latvijas vēsturē, šķiet, nav bijis neviens gadījums, kad kreditoru sapulcē vienlaicīgi piedalītos simt cilvēki; varbūt ir viens vai divi. Faktiski nav tādas situācijas!

Tāpēc šie grozījumi pēc būtības ir nevajadzīgi un kreditoru tiesības būtiski aizskaroši. Turklāt pastāv iespēja notikt dažādām krāpnieciskām darbībām, kā arī objektīvi pastāv risks, ka reāla reģistrācija... pēc fakta... reģistrācija par piedalīšanos kreditoru sapulcē nenotiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? (Pauze.) Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Gobzems. Jā. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 20, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30 minūtes. Tātad lūgums ir izskatīt otrajā lasījumā tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30 minūtes, tātad šā gada 4. jūnija pulksten 14.55. Un izskatīšana – nākamajā ārkārtas sēdē.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un nolēmusi to atbalstīt un izvirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” un paredz atbildību par tajā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, kā arī paredz iestāžu kompetenci attiecīgo pārkāpumu izskatīšanā. Paredzēts arī, ka šis likums stāsies spēkā vienlaikus ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

Likumprojektā “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” ietverta arī administratīvās atbildības norma, paredzot atbildību par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto noteikumu neievērošanu. Vienlaikus likumprojekta “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” pārejas noteikumos paredzēts, ka atbildības normas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu, tas ir, ar 2020. gada 1. jūliju.

Un, lai nodrošinātu tiesisko pāreju attiecībā uz iespēju saukt pie administratīvās atbildības personas par likumprojektā “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” noteikto ierobežojumu neievērošanu... no dienas, kad tiks atcelta ārkārtējā situācija, līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad stāsies spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ietvertā atbildības norma... ir nepieciešams par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu administratīvo atbildību noteikt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Ņemot vērā minēto, ir izstrādāts šis likumprojekts. Tas paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar jaunu pantu – 176.4 pantu – un noteikt administratīvo atbildību personai par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas vai karantīnas prasību neievērošanu vai pulcēšanās skaita ierobežojumu neievērošanu, paredzot par minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērot naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 2000 eiro, savukārt juridiskajām personām – no 140 līdz 5000 eiro.

Likumprojektā kā kompetentās iestādes minētā administratīvā pārkāpuma izskatīšanā paredzēts noteikt Veselības inspekciju, Valsts policiju un pašvaldības policiju.

Ievērojot, ka likumprojektā “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ietvertajā 176.4 pantā paredzētie pārkāpumi... par tādu pienākumu neievērošanu, kuri nodrošina epidemioloģisko drošību... Līdztekus Valsts policijai un pašvaldības policijai kompetence minēto administratīvo pārkāpumu konstatēšanā, izskatīšanā un soda piemērošanā par šiem administratīvajiem pārkāpumiem ir noteikta arī Veselības inspekcijai.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies, kolēģi, par atbalstu likumprojekta steidzamībai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija nolēma par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 30 minūtes (noapaļojot tas būtu pulksten 15.00 šodien, 4. jūnijā). Un kā laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā nolēma noteikt tuvāko nākamo Saeimas ārkārtas sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. jūnija pulksten 15.00, izskatīšana – nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 1, atturas – 17. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 1, atturas – 16. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 712/Lp13) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

 Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti “par” un “pret” runāt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti nevēlas runāt par likumprojekta nodošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Līdz ar to (Skaņas pārrāvums.)...

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko, lai viņa var pieteikties runāt par procedūru.

Stepaņenko kundze, lūdzu, nospiediet pogu “Pieteikties”. (Dep. J. Stepaņenko: “Jā!”) Tā, tas ir izdarīts.

Lūdzu, runājiet.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es varu runāt, ja?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet.

J. Stepaņenko. Paldies.

Es saprotu, ka lielākā daļa koalīcijas ļoti steidzās apstiprināt Kazinovska kungu Juridiskajā komisijā, lai varētu nobalsot par Ekonomisko lietu tiesu, taču vēlos norādīt Mūrnieces kundzei uz to, ka es piespiedu savlaicīgi podziņu pie debatēm. Tad, kad bija lēmuma projekts par Kazinovska kunga ievēlēšanu Juridiskajā komisijā, es vēlējos par šo jautājumu debatēt, es vēlējos uzdot jautājumu arī Kazinovska (Skaņas pārrāvums.)... man nebija šādu iespēju. Šāda iespēja vienkārši... Jūs... jūs atspiedāt manu podziņu, kad es piespiedu “Pieteikties”.

Sēdes vadītāja. Nē.

J. Stepaņenko. Es saprotu, ka tiešām jūs ļoti steidzaties, bet, lūdzu, ievērojiet procedūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Man jānorāda deputātiem un tajā skaitā Jūlijai Stepaņenko, ka sēdes vadītājs nevar atspiest nevienu podziņu, kā jūs izteicāties. Tas vienkārši šajā sistēmā nav iespējams.

Es tiešām aicinu visus deputātus pieteikties debatēm laikus. (Dep. J. Stepaņenko: “Tas bija...”)

Darba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ivars Zariņš, Uldis Augulis, Armands Krauze, Vitālijs Orlovs, Jānis Tutins, Jānis Krišāns, Ivans Klementjevs, Valērijs Agešins, Edgars Kucins un Jūlija Stepaņenko ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par ministru prezidenta A. K. Kariņa izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Ceru, ka mani var dzirdēt.

Kolēģi! Šis ir jau otrais pieprasījums saistībā ar leģendām apvītajiem aizsarglīdzekļu iepirkumiem Covid-19 ārkārtas situācijas piesegā. Kopumā šie iepirkumi sastāda vairākus miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas.

Kā jūs atceraties, pirms pāris nedēļām Saeimas opozīcija iesniedza Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pieprasījumu skaidrot patiesos apstākļus lietā par šiem iepirkumiem. Jo ir tā sanācis, ka tas, ko sabiedrībai stāsta Krišjāņa Kariņa valdības ministri un šajā iepirkumā iesaistītās personas (tas ir, viņi pasniedz šos iepirkumus kā prasmīgu varoņstāstu), atšķiras no tiem faktiem, kurus ir atklājuši žurnālisti (par viltotiem dokumentiem, nepatiesiem amatpersonu apgalvojumiem, izvairīšanos). Tas viss atšķiras no šī amatpersonu varoņstāsta. Atšķiras kā diena un nakts.

Velns, kā zināms, slēpjas detaļās.

Tad nu mēs pieprasījām, lai Krišjānis Kariņš nodrošinātu mums šīs detaļas, lai noskaidrotu šo iepirkumu patiesos apstākļus. Sagatavojām pieprasījumu par to, lai tiktu skaidrots, kāda bija procedūra šiem iepirkumiem, kā tika noteikti kritēriji, kā tika izvēlēts iepirkuma veicējs, proti, lai nu visiem, visai sabiedrībai, būtu skaidrs, kā tad patiesībā ir bijis ar šiem iepirkumiem, – vai tas tiešām ir bijis reāls varoņstāsts un tie, kas ir to veikuši, ir to veikuši, rūpējoties par sabiedrības interesēm, vai patiesībā tā ir bijusi kārtējā – kārtējā! – afēra ārkārtas situācijas piesegā.

Diemžēl uz šo pieprasījumu mēs esam saņēmuši OIK afēras mantinieku cienīgu atbildi, tas ir, neesam saņēmuši nevienu prasīto dokumentu. Ne uz vienu jautājumu nav atbildēts pēc būtības, lai varētu spriest par lietas patiesajiem apstākļiem. Ir saņemtas tādas gludenas, pareizi noformulētas, slidenas atbildītes vai arī pievienoti... pievienoti fakti, kuri uz reālajiem apstākļiem vispār neattiecas (teiksim, procedūras, kuras tika izstrādātas tikai pēc tam, nevis pieņemot šos lēmumus, veicot šos iepirkumus).

Tātad, kā es jau minēju, neviens prasītais dokuments nav iesniegts.

Ar to visu mēs jau bijām rēķinājušies. Un tāpēc esam jau sagatavojuši nākamo pieprasījumu, jo principā izskatās, ka šis... visa šī iepirkumu sāga būs analoģiska tai, kāda bija ar OIK afēru. Tās iezīmes ir ļoti līdzīgas... sāk jau iezīmēties. Un tāpēc mēs šo sniegto atbildi uz iepriekšējo pieprasījumu vienkārši uzskatām kā tādu uzaicinājumu uz tālāko deju, kuru mēs esam gatavi kopā uzdejot ar Krišjāni Kariņu.

Ceram, ka šoreiz Krišjānis Kariņš spēs nodrošināt pieprasītās... pieprasīto informāciju šī pieprasījuma ietvaros. Pretējā gadījumā būsim gatavi iedarbināt jau daudz nopietnākus parlamentārās pārraudzības instrumentus.

Un es vēlētos vērst Pieprasījumu komisijas vadītāja Pugas kunga uzmanību uz to, ka, izskatot šo iepriekšējo pieprasījumu Pieprasījumu komisijas sēdē, aizsardzības ministrs apgalvoja, ka viņiem esot parādījies par vienu no šiem iepirkumiem (konkrēti – GP Nord iepirkumu)... parādījies sertifikāts, kas bija... kas ir Eiropas Savienības sertificētas laboratorijas izsniegts. To gan nevarēja iesniegt, bet viņš apsolīja komisijai, ka viņš iesniegs.

Es aicinu tagad, nosūtot šo pieprasījumu, atgādināt viņam par šo solījumu un pieprasīt, lai Pieprasījumu komisijai šis sertifikāts jau būtu iesniegts.

Paldies.

Sekojiet visi līdzi, būs interesanti! Diemžēl.

Sēdes vadītāja. Tātad šo pieprasījumu nododam...

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šā likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemts tikai viens priekšlikums, un tas ir pašas komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likumprojektu ar normu, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.


A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Likumprojekts izstrādāts dekodifikācijas procesa ietvaros.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums; tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka likums būs spēkā pirms 1. jūlija, proti, dienas, kad būs spēkā Administratīvās atbildības likums. Šo priekšlikumu izstrādāja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Likumprojekts ir sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai, kā arī novērstu reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu.

Likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Uz trešo lasījumu tika saņemts, precīzāk sakot, izveidots, viens priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos. Proti, tas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Lūdzu balsot un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas iesniegto 1. priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē.

Lūdzu Saeimas sēdē atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Kolēģi! Komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.

Ar šo likumprojektu tiek pārņemtas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā esošās tiesību normas radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

Tiek noteikts, ka kompetence sodu piemērošanā par attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir Valsts vides dienestam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Veselības inspekcijai un Valsts ieņēmumu dienestam.

Likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Uz trešo lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos, paredzot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē.

Lūdzu balsot un atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” otrajam lasījumam atbildīgā komisija, Sociālo un darba lietu komisija, nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Daudze. Komisija gaidīs konstruktīvus priekšlikumus piecas dienas – līdz 9. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi no Ministru kabineta likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā.

Tāpat, lai mazinātu neskaidrības jau esošā regulējuma piemērošanā atsevišķos jautājumos (darba koplīgums, darba samaksa, personu ar invaliditāti nodarbināšana, personu, kuru aizgādībā ir persona ar invaliditāti no bērnības, tiesību aizsardzība, darba un atpūtas laiks), tiek ņemti vērā dažādu sociālo partneru, kā arī nevalstisko organizāciju ierosinājumi.

Vienlaikus attiecībā uz attālinātā darba regulējumu un personu ar invaliditāti līdzdalības darba tirgū veicināšanu uzdevumus paredz arī Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.–2022. gadam.

Sociālo un darba lietu komisijā likumprojekts ir atbalstīts pirmajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Čakša. Sociālo un darba lietu komisija gaidīs priekšlikumus līdz 18. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 660/Lp13).

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu direktīvas (Skaņas pārrāvums.)... otrā panta 1. punktā minēto prasību.

Likumprojekta anotācijā ir teikts: “Likumprojekta 1. pants paredz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 114. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā aizstāt noteiktos bāzes punktus attiecībā uz riskam koriģēto valsts likmju starpību, pārņemto Direktīvas 2019/2177 2. panta 1. punktā minēto, proti, tiek noteikts, ka turpmāk riskam koriģētā valsts likmju starpība ir lielāka par 85 bāzes punktiem līdzšinējo 100 bāzes punktu vietā.” Minētās direktīvas pārņemšana ir labvēlīgāka subjektam.

Komisija atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta turpmāko virzību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Ļ. Švecova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11. jūnijs.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 528/13), pirmais lasījums. Likumprojekta iesniedzējs – Ministru kabinets.

Darba kārtībā ir arī alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 704/Lp13), pirmais lasījums. Likumprojekta iesniedzēja – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Tātad ziņotājs ziņos par abiem likumprojektiem. Un arī debates būs par abiem likumprojektiem. Pēc tam mēs balsosim. Vispirms balsosim par pirmo – Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kuru komisija ir lūgusi noraidīt, tad par komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Paldies.

Mūrnieces kundze jau iezīmēja procedūru. Ziņošu uzreiz par Ministru kabineta iesniegto un arī par komisijas izveidoto alternatīvo likumprojektu.

Šeit situācija ir tāda, ka, veicot dekodifikācijas procesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs caur Ministru kabinetu virzīja arī atbilstošus likumprojektus – gan šo, gan nākamo – viņu nozarē... šajā gadījumā priekšvēlēšanu aģitācijas lomā.

Likumprojekts tika izstrādāts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja papildinājumiem... tādiem jauninājumiem, salīdzinot ar administratīvo pārkāpumu regulējumu, kurš šobrīd ir paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie jauninājumi paredz, ka atbildība tiktu noteikta arī privāto tiesību juridisko personu institūcijām, tas ir, valdēm.

Šie jauninājumi ir diezgan lieli, konceptuāli. Izvērsās plašas debates. Tos skatījām arī kopsēdē, kur piedalījās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Juridiskā komisija, un mēs lūdzām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju veikt grozījumus viņu iesniegtajā likumprojektā.

Pēc vairākām diskusijām atbildīgajā komisijā tā noraidīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un izstrādāja alternatīvo likumprojektu, pilnībā pārņemot tās normas, kuras šobrīd ir ietvertas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai nekavētu dekodifikācijas procesu, mēs virzām tieši šos grozījumus.

Tātad komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu un piešķirt tam steidzamību. Tā, lai nekavētu dekodifikācijas procesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 528/Lp13), kuru ir iesniedzis Ministru kabinets! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 78, atturas – 2. Likumprojekts ir noraidīts.

Un komisija ir lūgusi komisijas izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 704/Lp13) piešķirt steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 704/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

U. Budriķis. Kolēģi, aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 704/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

U. Budriķis. Jā, kolēģi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena diena, un izskatīšana Saeimas sēdē – 11. jūnijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 11. jūnijs.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 602/Lp13), ko iesniedzis Ministru kabinets un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 705/Lp13), ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Kolēģi! Vēlreiz, kā jau minēju, ziņojot par iepriekšējo likumprojektu, šeit situācija ir tāda pati. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nāca ar tiem pašiem jauninājumiem arī šajā likumprojektā, un tāpēc komisija izstrādāja savu likumprojektu, lai nekavētu dekodifikācijas procesu.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu un piešķirt tam steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 602/Lp13)! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 74, atturas – 1. Likumprojekts ir noraidīts.

Tātad komisija lūgusi alternatīvajam likumprojektam piešķirt steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 705/Lp13), ko izstrādājusi atbildīgā komisija, atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

U. Budriķis. Jā, kolēģi, paldies.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 705/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

U. Budriķis. Kolēģi, kā jau iepriekšējiem, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena diena, tas ir, 5. jūnijs. Izskatīšana Saeimas sēdē – 11. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 11. jūnijā.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Kolēģi! Arī šis ir dekodifikācijas likumprojekts.

Uz otro lasījumu neviens priekšlikums netika saņemts, tāpēc aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

U. Budriķis. Komisija lūdz priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt piecas dienas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tas būtu?

U. Budriķis. Tas būtu 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Šodien otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai papildinātu Autopārvadājumu likumu ar jaunu nodaļu, kurā paredzēta administratīvā atbildība autopārvadājumu jomā un noteiktas kompetentās iestādes sodu piemērošanā par minēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, kā arī lai ieviestu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības autopārvadājumu kontroles jomā.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 16 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz definēt likumā lietoto terminu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 76, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 2. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz, ka Autotransporta direkcija ir kompetentā iestāde atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai un nodrošina attiecīgā valsts elektroniskā reģistra uzturēšanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. 3. – arī satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz, ka Autotransporta direkcijā iesniegumiem pievienotos dokumentus un pilnvaras var iesniegt arī elektroniski, paredz iesniegšanas kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. 4. – arī satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Precizē normu piemērošanas ietvaru, nosakot, ka tās attiecas uz kravas pārvadājumiem, kuri veikti ar kravas automobili, kā arī papildinot attiecīgo pantu ar normām par kravu pārvadājumu speciālās atļaujas (licences) spēkā stāšanās un anulēšanas kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. 5. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Redakcionāls. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. 6. – arī satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Precizē panta redakciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 7. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Precizē vides aizsardzības prasības automašīnām, ar kurām veic komercpārvadājumus, vienlaikus paredzot izņēmumus attiecībā uz autotransportu, kas pārbūvēts auto vadīšanai personai ar invaliditāti. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 8. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Papildina likumprojektu ar normām par pasažieru pārvadājumu licences un licences kartītes spēkā stāšanās un anulēšanas kārtību, kā arī precizē prasības attiecībā uz pasažieru pārvadājumus veicošo autovadītāju profesionālo kompetenci. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 9. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Papildina likumprojektu ar normām par speciālās atļaujas (licences) spēkā stāšanās kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Riekstiņš. 10. – arī satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Papildina likumprojektu ar normām par licences kartītes spēkā stāšanās kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 11. – arī satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Papildina likumprojektu ar normām, nosakot, kurām iestādēm, lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, veicot pašpārvadājumus, nav nepieciešams pašpārvadājumu sertifikāts. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 12. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Papildina likumprojektu ar normām par pašpārvadājumu sertifikāta spēkā stāšanās kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 13. – deputāta Dūklava priekšlikums. Paredz 57. panta otrajā daļā izslēgt no sankcijas soda veidu – brīdinājums, atstājot sankcijā tikai naudas sodu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 14. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu, nosakot pārejas periodu priekšlikumā ietvertajiem grozījumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu, nosakot šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. jūnijs.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Golubeva, Skride, Šteins un Bluķe lūdz turpināt Saeimas šā gada 4. jūnija ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu aktivizēt procedūras sadaļu.

Deputāti par priekšlikumu... nav pieteikušies. Tomēr vēlas runāt par šo priekšlikumu. Nē? Papules kundze nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu šā gada 4. jūnija ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Līdz ar to turpinām sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts

D. Pavļuts (AP!).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 597/Lp13).

Tātad uz otro lasījumu saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 36. panta trešās daļas 6. punktā otro teikumu: “Pa dabiskām brauktuvēm atļauts pārvietoties tikai, lai piekļūtu dzīvojamām ēkām vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētām tūrisma atpūtas vietām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas.” Šis priekšlikums mūsu komisijā izraisīja diezgan dzīvas debates, kuru rezultātā komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojektā vairāku nodaļu nosaukumos vārdus “aizsargjoslu jomā” ar vārdu “aizsargjoslās”. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 3. – Ekonomikas ministrijas iesniegts priekšlikums. Paredz izteikt 66.11 pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu drošības aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu cauruļvadiem, tilpnēm vai krātuvēm piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 14 līdz 86 soda vienībām, bet juridiskajām personām – no 28 līdz 280 soda vienībām. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 4. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 66.12 pantu, nosakot, ka administratīvo pārkāpumu procesu par šī likuma 66.10 un 66.11 pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija. Priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Likumprojekts ir atbalstīts komisijā izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas jeb šī gada 9. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. jūnijs.

Darba kārtībā likums “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Strādājam ar likumu Nr. 123/Lp13. Kā jau teikts, likums nodots otrreizējai caurlūkošanai.

Valsts prezidents savā vēstulē norādīja uz divām problēmām. Es ļoti ceru, ka visi var izlasīt, iepazīties ar vēstuli. Tāpēc es tieši tad mēģināšu... tad īsi pateikt, kur kādas problēmas saskatīja prezidents.

Mēs grozījām normu... 4.1 pantu, kas paredz aizliegumu izmantot publiskos izklaides un svētku pasākumos... izmantot totalitāro režīmu simboliku, un mēs izveidojām noteiktu kārtību, proti, ja kāds cilvēks... kāda persona grib izmantot attiecīgo simboliku un tas... to paredzēts darīt, nevis lai slavinātu vai attaisnotu režīmu, bet lai... tieši tad, nu, citos nolūkos, ko pieļauj likums, tad persona informē pašvaldību iesniegumā par to, ka tāds mērķis ir. Pašvaldība sazinās ar Valsts drošības dienestu, Valsts drošības dienests dod atzinumu, un tad šādā veidā mēs varēsim rīkoties.

 Bet Valsts prezidents savā vēstulē norādīja, ka pastāv risks, ka, lasot likumu, daži var saprast, ka pašvaldība pēc saviem ieskatiem var atļaut izmantot totalitārā režīma simboliku. Turklāt bija norādīts, ka 4.1 panta pirmās daļas 4. punktā nevajadzētu runāt par tādām tehniskām lietām, par to ir jāraksta citā pantā.

Ņemot vērā šo izskanējušo viedokli, komisija strādājot izskatīja priekšlikumus. Par šo... saistībā ar šo norādījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputāta Kaimiņa priekšlikums.

2. – deputāta Valaiņa priekšlikums ar tādu pašu tekstu.

Proti, abos priekšlikumos ir piedāvāts izslēgt norādījumu uz pašvaldību, lai nebūtu tāda pārpratuma, ka pašvaldība var patvaļīgi izlemt šo jautājumu. Tomēr komisijā, diskutējot par šiem jautājumiem, mēs konstatējām, ka vajadzētu ne tikai izslēgt šo norādījumu, bet arī saskaņot normatīvos aktus. Tieši tad... 20. maijā ir izsludināts Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, un 13. pantā ir runa par simboliem. Tātad, lai būtu saskaņota pieeja, mēs nolēmām izslēgt norādījumu uz pašvaldību un arī saskaņot redakcijas.

Bet man arī gribētos... komisijas vārdā gribētos vērst uzmanību: kaut gan Kaimiņa kunga un Valaiņa kunga priekšlikumi ir līdzīgi, filozofija tomēr ir atšķirīga, jo Valaiņa kungs piedāvā pilnīgi izslēgt pašvaldību, izslēgt pašvaldības līdzdalību attiecīgajos jautājumos. Savukārt Kaimiņa kungs uzskata, ka tieši tad, teiksim, šis jautājums risināms citos pantos.

Tātad gan 1., gan 2. priekšlikums tika atbalstīts daļēji un bija izveidota... izveidots komisijas priekšlikums. Tātad 1. priekšlikums atbalstīts daļēji. Lūdzu, balsojiet!

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, deputāti! Referents jau ļoti smalki izstāstīja visas nianses par šo manis iesniegto priekšlikumu, arī par nākamo – Valaiņa kunga priekšlikumu.

Es lūgtu jūs noraidīt manu priekšlikumu, noraidīt 2. priekšlikumu un atbalstīt 3. – komisijas priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Visu cieņu Valsts prezidentam, bet, nu, nekādā gadījumā nevaru piekrist tai interpretācijai, ko tikko izklāstīja Judina kungs. Nu, nevar tā interpretēt šo likumu.

Protams, jebkurš var jebkādus pieņēmumus izteikt, bet arī Saeimas trešajā lasījumā pieņemtais teksts ir pilnīgi nepārprotams. Nevar pašvaldība pēc saviem ieskatiem izdarīt kaut kādu izņēmumu, jo tas ir tas mūžīgais strīds, jo šajā normā nav vārda “vai”, ir vārds “un”.

Tātad pašvaldība vienkārši piemēro šo likuma normu tādos gadījumos, kad likums pieļauj šos izņēmumus. Faktiski mēs ļoti daudz laika iztērējam visiem šiem strīdiem un pilnīgi par velti, jo nekas būtībā nemainās. Vienalga pašvaldība ir tā, kas saskaņo pasākumu. Līdz ar to pašvaldība piemēro likuma normas, konsultējoties ar drošības iestādēm. Šāda kārtība pastāvēja arī līdz šim.

Tā ka, manā skatījumā, tā ir pilnīgi mākslīga problēma un diez vai būtu vērts tērēt parlamenta līdzekļus un laiku, lai nodarbotos ar šādiem tīri simboliskiem, nevis juridiskiem, bet politiskiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Man gribētos vērst uzmanību, ka es, pirmkārt, nevis paudu savu viedokli, bet ziņoju par likumu un informēju... uz faktu, uz kuru norādīja Valsts prezidents.

Runājot par jautājuma būtību, man arī šķiet, ka vārds “un” interpretējams nevis kā “vai”... un norma ir pietiekami skaidra, bet tomēr man gribētos vērst uzmanību, ka Valsts prezidents norādīja uz vēl vienu, nu, nevis problēmu, bet, teiksim, vēl vienu apstākli, un tam, manuprāt, ir jāpiekrīt noteikti. Proti, Valsts prezidenta vēstulē ir pausts, ka pie vispārīgajiem ar publisko pasākumu norisi saistītajiem ierobežojumiem, kas ir formulēti 4.1 pantā, pašvaldības tiesības nebūtu ietveramas. Tātad tā nav īstā vieta, kur runāt par pašvaldību.

Otra lieta. Es domāju, ka, lasot likumu un tulkojot pareizi, protams, ir skaidrs, ko nozīmē vārds “un”, bet mēs zinām, ka ir gadījumi, kad normas interpretē ļoti radoši. Pieminot tieši 4.1 pantā pašvaldību, nu, nevar izslēgt, ka kāds mēģinās interpretēt pretēji loģikai, pretēji valodas prasībām... un citādāk.

Tāpēc mēs tieši tā, kā Cileviča kungs teica, tērējam laiku varbūt, bet tērējam laiku, lai likums būtu pilnīgi skaidrs.

Tātad lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu, bet par 1. priekšlikumu var atturēties vai balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Ļoti īsi. Judina kungs, es tiešām neko negribu jums pārmest. Jūs patiešām izklāstījāt Valsts prezidenta nostāju, un mana kritika nekādā gadījumā nebija vērsta pret jums.

Bet diemžēl es šeit saskatu to tendenci, kas esošās koalīcijas darbā ir manāma visu laiku. Jūs mēģināt ierobežot pašvaldības iespējas kaut ko ietekmēt un mēģināt centralizēt Latvijā varu, kas, manā skatījumā, ir ačgārna un diezgan bīstama tendence. Jo būtībā vienalga – šīs tiesības saskaņot pasākumus... vai šis pienākums saskaņot pasākumus paliek pašvaldības kompetencē neatkarīgi no tā, vai mēs šeit minam pašvaldības vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

A. Judins. Es tikai varu atgādināt, ka mēs varam balsot “pret”, varam atturēties, jo priekšlikums, kuru atbalstīja komisija, ir 3.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kaimiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 56, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Paldies.

2. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Ir faktiski tāda pati redakcija. Arī paredz to pašu, kas paredzēts 1. priekšlikumā. Tad lūdzu balsot “pret” vai atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 53, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Paldies.

3. – komisijas priekšlikums. Izstrādāts, ņemot vērā 1. un 2. priekšlikumu, un izslēdz norādījumus... pašvaldību atļauju un saskaņo redakciju ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 13. panta redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – nav, atturas – 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Paldies.

Nākamais, 4., deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz grozīt 6. pantu. 6. pantā ir paredzēts, ka, ja kāda persona, organizācija plāno publiskajā pasākumā izmantot totalitāro režīmu simboliku, tā savā iesniegumā to norāda. Valaiņa kungs piedāvāja atteikties no tā, proti, izslēgt normu, kas paredz pienākumu informēt pašvaldību par ieceri izmantot simboliku. Komisijā priekšlikums tika apspriests un netika atbalstīts. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 59, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Nākamais, 5., deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz grozīt 7. pantu. Kā es jau stāstīju, likums paredz, ka gadījumā, ja persona pieteica totalitāro režīmu... izmantošanu publiskajā pasākumā, pašvaldība informē par to Valsts drošības dienestu. Valaiņa kungs piedāvā neinformēt Valsts drošības dienestu. Mēs arī izskatījām šo priekšlikumu un neatbalstījām. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 59, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Nākamais, 6., deputāta Kaimiņa priekšlikums. Paredz grozīt 14. pantu. Ar šo priekšlikumu tiek mēģināts risināt otru problēmu, uz kuru norādīja Valsts prezidents. Proti, Valsts prezidents savā vēstulē rakstīja, ka gadījumā, ja nav ievērotas 4.1 panta pirmās daļas prasības, tad par to vajadzētu paredzēt atbildību ne tikai pasākuma organizatoriem, bet arī publiskā pasākuma apmeklētājiem un darbiniekiem, jo ir iespējama situācija, ka cilvēks pēc savas vēlmes var atnākt uz pasākumu, var izmantot šādu simboliku, un, ja ir noskaidrots, ka organizatori to, nu, tieši neorganizēja, tas nebija viņu mērķis, tad svarīgi, lai par to atbildētu cilvēks, kurš reāli izmanto, kurš pats izdara attiecīgo pārkāpumu. Valsts prezidents aicināja paredzēt atbildību pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem, un Kaimiņa kungs tieši izstrādāja priekšlikumu, kas risina problēmu. Komisija izskatīja priekšlikumu un atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kaimiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 2, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Pēdējais, 7., komisijas priekšlikums. Tam ir redakcionāls raksturs. Pieņemot likumu... likumprojektu trešajā lasījumā, mēs pārejas noteikumos... mums bija atsauce uz 14. panta otro daļu. Tagad mums ir jauna redakcija 14. pantam, līdz ar to ir svarīgi korekti norādīt, iekļaut atsauci uz 14. pantu. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Komisija un arī Saeima izvērtēja Valsts prezidenta vēstuli un atbalstīja priekšlikumus, kas var atrisināt problēmas, uz kurām norādīja Valsts prezidents.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt... likumprojektu galīgajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pieņemšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – 19. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” (Nr. 566/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” (Nr. 566/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam”! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Notiek deputātu reģistrācija. Tā veiksmīgi beigusies.

Godātie kolēģi! Prezidijs plāno sasaukt otru ārkārtas sēdi acīmredzot šā gada 5. jūnijā. Ir svarīgi, lai komisijas pabeigtu darbu un arī Prezidijam nosūtītu jau arī dokumentus, tātad likumprojektu tabulas.

Kolīdz tas tiks izdarīts, Prezidijs 5. jūnijā sasauks ārkārtas sēdi.

Vārds paziņojumam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram. (Starpsaucieni.)

Bondara kungs, kad jūs sēdi plānojat? (Dep. M. Bondars: “Pēc piecām minūtēm!”)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars lūdz paziņot par komisijas sēdi pēc piecām minūtēm.

Tātad, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam un Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Vēlējos informēt, ka Juridiskās komisijas sēde tiek plānota pēc 15 minūtēm pēc šīs Saeimas sēdes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad Juridiskā komisija – pēc 15 minūtēm.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pēc 10 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Tātad Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pēc 10 minūtēm.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, ievērojot opozīcijas izteikto lūgumu un arī sēdes vadītājas aicinājumu sadzirdēt opozīcijas izteiktos lūgumus un noteikt atšķirīgā laikā sēdes, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde būs 30 minūtes pēc šīs sēdes beigām. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija – 30 minūtes pēc sēdes beigām. Paldies.

Līdz ar to Saeimas šā gada 4. jūnija ārkārtas attālināto sēdi slēdzu.



Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 22. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 4. jūnijā

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” (Nr. 353/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2172, 2172A ,
[1P-3P4P-27P2172Bals])
   
- Ziņo - dep. R. Dzintars
   
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 29. maija rīkojumu Nr. 281, 2020. gada 29. maija rīkojumu Nr. 290 un 2020. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 291, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 415/Lm13)
(Dok. Nr. 2632,
[2632Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums” (Nr. 720/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2608, 2615,
[2615Steidz2615Balsojums2615Reg])
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
- Debates - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. M. Kučinskis
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. A. Gobzems
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. R. Kozlovskis
  - dep. J. Butāns
  - dep. A. Gobzems
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. N. Kabanovs
  - dep. R. Ločmele-Luņova
   
Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” (Nr. 721/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2609, 2634,
[2634Steidz2634Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” (Nr. 715/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2603, 2633,
[2633Steidz2633Balsojums2633Reg])
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Priekšlikums (par steidzamību) - dep. I. Zariņš (pret)
   
- Debates - dep. I. Klementjevs
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. R. Bergmanis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. I. Zariņš
  - dep. I. Dūrītis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Rancāns
  - dep. A. Krauze
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. I. Zariņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 718/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2606, 2627,
[2627Steidz2627Balsojums])
   
- Ziņo - dep. V. Orlovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 716/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2604, 2629,
[2629Steidz2629Balsojums])
   
- Ziņo - dep. A. Gobzems
   
- Debates - dep. V. Agešins
  - dep. A. Gobzems
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 719/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2607, 2630,
[2630Steidz2630Balsojums])
   
- Ziņo - dep. I. Lībiņa-Egnere
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas” (Nr. 412/Lm13)
(Dok. Nr. 2618,
[2618Balsojums])
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Andra Kazinovska ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 413/Lm13)
(Dok. Nr. 2619,
[2619Balsojums])
   
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 712/Lp13)
(Dok. Nr. 2583, 2583A,
[2583Balsojums])
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 713/Lp13)
(Dok. Nr. 2584, 2584A,
[2584Balsojums])
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (Nr. 726/Lp13)
(Dok. Nr. 2628, 2628A,
[2628Balsojums])
   
Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
   
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par ministru prezidenta A. K. Kariņa izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā” (Nr. 29/P13)
(Dok. Nr. 2631)
   
Motivācija - dep. I. Zariņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” (Nr. 588/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2569,
[1P2569Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 550/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2585,
[1P2585Balsojums])
   
- Ziņo - dep. A. Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 614/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2587,
[1P2587Balsojums])
   
- Ziņo - dep. D. Pavļuts
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 598/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2594,
[1P-2P2594Balsojums])
   
- Ziņo - dep. D. Pavļuts
   
Likumprojekts “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 642/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2565,
[2565Balsojums])
   
- Ziņo - dep. G. Daudze
   
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 717/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2605, 2626,
[2626Balsojums])
   
- Ziņo - dep. A. Čakša
   
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 660/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2348, 2460,
[2460Balsojums])
   
- Ziņo - dep. Ļ. Švecova
   
Likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 528/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1866, 2551,
[2551Balsojums]) un
alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 704/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2551,
[2551Steidz2551Balsojums])
   
- Ziņo - dep. U. Budriķis
   
Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 602/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2181, 2552,
[2552Balsojums]) un
alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 705/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2552,
[2552Steidz2552Balsojums])
   
- Ziņo - dep. U. Budriķis
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 577/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2590,
[2590Balsojums])
   
- Ziņo - dep. U. Budriķis
   
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 596/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2595,
[1P-16P2595Balsojums1.Pa])
   
- Ziņo - dep. S. Riekstiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 597/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2548,
[1P-4P2548Balsojums])
   
- Ziņo - dep. D. Pavļuts
   
Likums “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 123/Lp13) (Otrreizēja caurlūkošana)
(Dok. Nr. 2564,
[1P-7P2564Balsojums])
   
- Ziņo - dep. A. Judins
   
- Debates - dep. A. Kaimiņš
  - dep. B. Cilevičs
  - dep. A. Judins
  - dep. B. Cilevičs
   
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” (Nr. 566/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 9. jūnijam” (Nr. 414/Lm13)
(Dok. Nr. 2623,
[2623Balsojums2623Reg])
   
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu
   
Paziņojumi
  - dep. M. Bondars
  - dep. J. Jurašs
  - dep. A. Skride
  - dep. J. Rancāns



Sēdes videotranslācija

04a.06.2020. 9.00
11.00
14.00



Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde