Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas deviņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 28. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sākam Saeimas šā gada 28. maija attālināto ārkārtas sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, es vēlos jūs informēt, ka tika saņemti deputātu lūgumi runāt par procedūru, neizmantojot attālinātās sēdes piedāvātās iespējas. Diemžēl jāsaka, ka tas nav iespējams, jo tad, kolēģi, jūs nedzirdēs pārējie Saeimas deputāti. Runāt par procedūru vai visiem pārējiem sēdes jautājumiem ir iespējams tikai šajā attālinātajā sēdē.

Izskatāmais jautājums un darba kārtība.

Kolēģi (Starpsaucieni.), tā kā neviens par procedūru nav pieteicies runāt, līdz ar to pārejam pie darba kārtības izskatīšanas. (Starpsaucieni.)

Lūdzu, pirmais jautājums. Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Labrīt, sēdes skatītāji un klausītāji! (Skaņas pārrāvums.)... Labrīt... Labrīt... Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un sēdes skatītāji un klausītāji! Man ir... Man ir savējās. Labrīt... savējās... Labrīt... Es atvainojos, es pārslēdzu austiņas. Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja... Šīs man skanēja... Tā. Labrīt! Tagad ir? Labrīt...

Sēdes vadītāja. Mēs jūs dzirdam.

M. Šteins. Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Atvainojos par tehnisko starpgadījumu. Biju ieslēdzis nepareizās austiņas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šajā (Starpsauciens.) pirmdienā izskatījām grozījumus likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Kopā saņēmām 22 priekšlikumus.

Un 1. priekšlikums izriet jau no manis iepriekš minētā, ka mēs komisijā nolēmām likumprojektu Nr. 701/Lp13 ielikt šajā likumprojektā. Un 1. priekšlikums izriet no šī likumprojekta un paredz izslēgt 13. panta otro daļu. Un, pieņemot grozījumus šī panta pirmajā daļā, otrā daļa vairs nav nepieciešama. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es runāšu par 2. priekšlikumu. Par 1. nerunāšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Rubikam. (Starpsauciens.)

Deputāts Artūrs Rubiks nevēlas runāt.

Līdz ar to debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze, nestrādā... internets!”)

Komisijas vārdā...? (Dep. A. Gobzema starpsauciens.)

M. Šteins. Komisijā 1. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā 1. priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze, jūs dzirdējāt?”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Paldies. Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 2. priekšlikums, kas saņemts no deputātes Ločmeles-Luņovas, paredz izmaiņas dīkstāves pabalsta regulējumā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Labrīt visiem, kas seko līdzi Saeimas sēdes gaitai! Gribētu vērst uzmanību, ka pieteikšanās pie 1. izskatāmā priekšlikuma notika tādēļ, ka es nospiedu pogu darba kārtībā. Tā ka lūdzu tehniskā nodrošinājuma darbiniekiem saprast, kas notiek ar pieteikšanos debatēm.

Runājot par savu priekšlikumu. Es iesniedzu šo priekšlikumu atkārtoti ar mērķi nodrošināt, lai dīkstāves pabalstu saņemtu absolūti visi cilvēki, kuri pieteicās tā saņemšanai. Runa ir par divu kategoriju... vismaz divu kategoriju darbiniekiem, tas ir, pašnodarbinātajiem, kuriem iepriekš Valsts ieņēmumu dienests atteica dīkstāves pabalsta saņemšanu, kā arī patentu maksātājiem, kuri joprojām ir pilnībā izslēgti no jebkura atbalsta krīzes situācijā.

Diemžēl komisija atkārtoti noraidīja manu priekšlikumu, neskatoties uz to, ka iepriekšējā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē labklājības ministre Ramona Petraviča apsolīja, ka šis jautājums tiks skatīts un pozitīvi lemts Ministru kabinetā. Joprojām tas nav noticis, un joprojām šie cilvēki pienācīgi nesaņem atbalstu no valsts puses.

Es ceru uz Saeimas deputātu apzinīgumu un uz to, ka viņi saprot situāciju valstī, ka viņi tomēr saprot, ka jebkura legāla nodokļu maksāšanas režīma dalībniekiem ir jābūt vienādām tiesībām ar citu nodokļu režīmu dalībniekiem, saņemot atbalstu no valsts. Tāpēc mans priekšlikums ir, lai jebkuram cilvēkam, kurš piedalās mūsu saimnieciskajā dzīvē Latvijā, būtu šīs tiesības saņemt minimālu dīkstāves pabalstu 180 eiro apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Trīs legāli nodokļu maksāšanas režīmi Latvijā – autoratlīdzības, patentmaksas un pašnodarbinātie. Trīs legāli režīmi, kur šobrīd, ja vien tu neesi faķīrs un nemēģini nostāties uz galvas, visticamāk, tu dīkstāves pabalstu nesaņemsi, neskatoties uz to, ka šāds režīms tiek izmantots pārsvarā kultūras, radošajās nozarēs, dažkārt arī citās. Bet tās ir nozares, kur valdība ar likumu un Saeima ar likumu ir liegusi organizēt kultūras pasākumus, liegusi nopelnīt naudu ar darbu un šobrīd ar vieglu roku... pasaka, ka jūs nesaņemsiet arī vismaz minimālo dīkstāves palīdzības pabalstu. Un, jā, jau Ločmeles-Luņovas kundze minēja, ka pašnodarbinātie, ja viņiem Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis dīkstāves pabalstu, nevar kandidēt uz dīkstāves palīdzības pabalstu. Autori, ja nav reģistrējušies kā pašnodarbinātie, kas nav obligāta prasība, arī nevar saņemt dīkstāves palīdzības pabalstu, un patentmaksas maksātājiem arī viss iet gar degunu.

Kolēģi, ir pagājuši divarpus mēneši – divarpus mēneši! –, un vēl tikai dažas nedēļas līdz ārkārtas situācijas beigām. Un jūs neesat šo situāciju atrisinājuši! Ļoti daudziem nodarbinātajiem Latvijā, kuriem šobrīd nav iztikas līdzekļu (Es nemaz nerunāju par to, ka kultūras nozarei, piemēram, Lietuva jau divreiz ir pieņēmusi lēmumu par atbalstu dažādu veidu pasākumiem, Igaunija jau marta sākumā nodrošināja stipendijas tiem, kas palika bez iztikas.)... Mēs ne tikai nespējam savākties un pieņemt šos lēmumus, par kuriem runājam jau sen, bet mēs nespējam pat minimālus ienākumus nodrošināt šiem cilvēkiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai vismaz 180 eiro būtu minimālie ienākumi, un patiešām labklājības ministre Ramona Petraviča, sanāk, ka melojusi. Viņa pirms divām nedēļām komisijas sēdē aicināja noraidīt līdzīgus opozīcijas priekšlikumus, apgalvojot, ka tūlīt pat valdība pieņems lēmumu un risinājums būs. Divas nedēļas ir pagājušas. Ir klusums. Kā tas jautājums tika izņemts no valdības darba kārtības, tā nav atgriezies. Ramona Petraviča, lūdzu, komentējiet, kur ir lēmums!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Labrīt, kolēģi! Jā, es varētu apstiprināt tiešām to, ko saka opozīcijas pārstāvji. Par šo jautājumu ir spriests un runāts arī Jāņa Reira ekonomikas grupā, kurā arī es piedalos. Un tur tika panākta vienošanās, ka, teiksim, attiecībā uz patentmaksātājiem ir šis minimālais 180 eiro atbalsts ar piebildi, ka ir strādājuši sešus mēnešus šajā režīmā, maksājuši šīs patentu maksas. Un es apliecinu arī tieši tā, ka labklājības ministre pirms vairākām nedēļām solīja, ka tas valdības līmenī tiks sakārtots. Ir pagājušas vairākas nedēļas, vairākas valdības sēdes, tas joprojām nav atrisināts. Es sekoju līdzi valdības sēdēm. Un tas, ko es varu apliecināt no mūsu puses, mēs šodien balsosim “pret”, bet, ja nedēļas laikā tas nebūs mainījies, mēs no savas puses uz nākamo Covid-19 likuma skatīšanu iesniegsim priekšlikumu, kas ir pēc būtības līdzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, labrīt, kolēģi! Par šo priekšlikumu, manuprāt... es aicinu visus aizdomāties. Šī situācija, kad cilvēkiem ir ierobežotas darba iespējas, nu jau ir vairāk nekā divus mēnešus. Tajā pašā laikā šie cilvēki, uz kuriem šis attiektos, tie ir, manuprāt, vismazāk aizsargātie cilvēki, ja viņi ir izvēlējušies šādu nodokļu režīmu, ja viņi ir... Tieši tādiem maz aizsargātiem cilvēkiem tas arī ir domāts, lai kaut kādā veidā tieši mazo uzņēmējdarbību stimulētu. Tajā pašā laikā, nu, viņi ir tomēr nodokļu maksātāji un šobrīd no valsts puses vispār netiek nekādā veidā konkrēti atbalstīti. Es savā ziņā skatos šo Īrijas piemēru – 350 eiro nedēļā... Viņiem šis maksājums un kurš... protams, Īrijā citi ienākumi un tā tālāk, bet tomēr šis maksājums... tur īpaši nešķiro, kam tas pienākas, kam tas nepienākas. Un šobrīd veic šo otru pusi, kad viņi vienkārši sāk skatīties – celtnieki atgriežas darbā, tātad celtniecības jomai mēs šo vairāk nepiemērojam, un tā tālāk. Mēs divus mēnešus prātojam, kam piemērot, un tieši tās grupas, kuras ir vis... lielāka iespējamība tām ciest, tām arī šie vismazākie uzkrājumi ir, lai tās vispār būtu nodrošinātas tādā ilgākā termiņā. Un, manā ieskatā, šobrīd valdība riskē ar to, ka tiešām mūsu nacionālajai aviokompānijai, kurai bez jebkādām debatēm un parlamenta atbalsta tika ieskaitīti vairāki simti miljonu, tiešām latviešu... iedzīvotāji sāktu izmantot šos pakalpojumus un brauktu uz tām valstīm, kur viņi kaut kādu atbalstu var saņemt tomēr. Un Īrija, Anglija – tās būs, manuprāt, pirmās izvēles, kur cilvēki dosies, un tas būtu ļoti... Tas būtu ļoti, ļoti slikti, ja cilvēki sāktu izmantot šo iespēju.

Un es aicinātu tiešām apdomāties. Kaktiņa kunga nesen teiktais, ka šī krīze, kas mūs tiešām... Mēs esam tikai pašā pirmsākumā vēl joprojām, ir forši lasīt ziņās par visādiem miljardiem un visādām miljardu grantu atbalstu programmām un kā mēs glābjam, un mūsu Latvijas veiksmes stāstu, bet šis arvien vairāk izskatās pēc graujoša stāsta Latvijas iedzīvotājiem.

Un tāpēc es aicinātu tomēr izvēlēties... izvēlēties un iet to ceļu, lai mēs atbalstītu Latvijas iedzīvotājus jau tagad, nevis kaut kad, vēl pēc diviem mēnešiem, kad diemžēl mums šeit jau vairs nebūs, ko atbalstīt, un tie cilvēki vai nu jau būs aizgājuši pilnībā ēnu ekonomikā, vai arī šie cilvēki jau būs devušies prom no Latvijas. Un es nezinu, ar kādām reemigrācijas metodēm mēs pēc tam viņus meklēsim... atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Labdien, kolēģi! Labdien, sabiedrība! Es lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo Latvijā ir ne tikai turīgi cilvēki, bet arī maznodrošinātie. Viņi reāli prasa tagad palīdzību un lūdz viņus atbalstīt.

Augstākās valsts amatpersonas ir pasludinājušas, ka Latvija pieturas un virzās uz skandināvu valstu modeli. Skandināvu biznesa modelis un politiskās iekārtas modelis paredz ļoti augstu sociālās atbildības politiku, tajā skaitā arī nodrošināt vismazāk aizsargāto grupu iedzīvotāju intereses. Manuprāt, nodrošināt tiem darba ņēmējiem minimālā apmērā atbalstu krīzes situācijā varētu tas mazais pussolītis tieši skandināvu politiskas un sociālas sabiedrības veidošanas modeļa darbībā un virzienā.

Manuprāt, tad, kad politiskie spēki neatsakās no papildus piešķirtā finansējuma politiskajām partijām, vienlaicīgi liedzot tiem, kas saņem vismazākos ienākumus, saņemt pabalstu minimālā apjomā, – tas ir ne tikai netaisnīgi, bet tas ir arī amorāli. Manuprāt, šis priekšlikums būtu jāatbalsta.

Un vēl. Patiešām Labklājības ministrija reāli neveic savas sociālās aizsardzības funkcijas un nenodrošina vismazāk aizsargāto iedzīvotāju intereses. Ir saprotams, ka politiskās koalīcijas interesēs neietilpst atbalstīt... visvājākā un vissadrumstalotākā politiskā spēka, kura atbildības joma ir tieši labklājības joma... tādējādi arī parādot vēlētājiem, ka atbalstīt “KPV LV” nav jēgas un nav pamata. Pati Petravičas kundze arī nav ne aktīva vismazāk aizsargāto iedzīvotāju interešu aizsardzībā, ne arī atbalstoša... ar kaut kādiem krasiem un kardināliem piedāvājumiem atbalstīt visas iedzīvotāju grupas. Viņa tikai atkārto to, ko jau nolēma tā paša politiskā spēka pārstāvji kā Jaunā Vienotība, Attīstībai/Par! vai Jaunā konservatīvā partija, neaizsargājot tās kategorijas, kuras viņiem būtu jāaizsargā kā atbildīgajai ministrijai.

Tāpēc es lūdzu kolēģus no KPV LV, kuru atbildības joma ir labklājība, parūpēties par visu iedzīvotāju labklājību, it īpaši par tiem, kas ir vismazāk aizsargāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu apvienot debašu laikus. Atvainojos, varētu apvienot debašu laikus? Es lūdzu apvienot debašu laikus. Pasakiet, ka tas tehniski nav iespējams, lai jūs pārkāptu Saeimas kārtības rulli... numur viens.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, jūs varat pieteikties debatēt vēlreiz pēc runātāja sarakstā.

A. Gobzems. Otra lieta. Es pieteicos divreiz par procedūru. Ir pagājušas 20 minūtes. Jūs joprojām neesat reaģējusi.

Treškārt. Saeimas Prezidija centrā privātfirmas pārstāvis.

Ceturtkārt. Man negāja internets datorā. Jums tas tika norādīts, jūs (Skaņas pārrāvums.)... tehnisko pārtraukumu, bet... vai vēl kaut kas tamlīdzīgs, tad vienmēr ir tehniskais pārtraukums. Jūs nekādi nereaģējat ne uz vienu iebildumu, kas saistīts ar tehniskām lietām. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)

Vēl viena lieta. Latvijas Republikā tiesības un pienākumi ir (Skaņas pārrāvums.)... Proti, negodprātīga savu tiesību un pienākumu izlietošana ir pretlikumīga. Tas, ko jūs šobrīd darāt, ir pretlikumīgas darbības. Jūs ļaunprātīgi izmantojat savu dienesta stāvokli. Ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana ir tostarp krimināli sodāma.

Un es paskaidrošu. Ārkārtējā situācijā izmantot ārkārtējus rīkus var tad, ja to prasa ārkārtēja nepieciešamība. Šobrīd Saeimas zālē atrodas lielākā daļa deputātu, un nekāda ārkārtēja situācija nav iespējama. Situācija neprasa nekādus ārkārtējus risinājumus. Es neesmu dzirdējis visu šīs sēdes sākumu, jo man, esot Saeimas zālē (un tas ir arī uzfilmēts)... man tehniķis strādāja pie datora. Un jūs nereaģējāt šādā situācijā... Kāpēc es piedalos šodien Saeimas sēdē? Es uzskatu, ka e-Saeima (kas ir tāda deputātu apspriešanās vieta) ir neleģitīma ikvienā balsojumā. Es nepiedalīšos nevienā balsojumā. Es piedalīšos par procedūru un debatēs pie visiem jautājumiem, jo apspriesties es drīkstu internetā, bet atbilstoši Saeimas kārtības rullim, kurš nav atcelts un kuru nevar atcelt Saeimas priekšsēdētāja vai Kirils Solovjovs, kas sēž Prezidijā, Saeimai nepiederoša persona, vai Saeimas Prezidijs nevar atcelt ne likumus, ne Satversmi...

Es prasu nodrošināt visas manas deputāta tiesības, kādas man pienākas ar Satversmi un Saeimas kārtības rulli. Nenodrošinot šīs tiesības, tiek aizskartas desmitiem tūkstošu manu vēlētāju intereses. Šo vēlētāju ir krietni vairāk bijis, nekā lielākajai daļai no pozīcijas deputātiem.

Tāpēc, Mūrnieces kundze, paskatieties savā e-pastā. Tur ir vairāki e‑pasti ar lūgumu par procedūru. Un reaģējiet vienreiz, kad deputāti aicina jūs reaģēt! Tas ir jūsu pienākums kā Saeimas priekšsēdētājai! Nereaģējot jūs pārkāpjat likumu!

Un nobeidzot. Ikviens (Skaņas pārrāvums.)... nozīmē arī Satversmes 22. panta pārkāpumu, jo es nevaru pārliecināties, kā balsos deputāts Kaimiņš, zinot viņa noslieces uz pretlikumīgām darbībām. Es nevaru zināt, kā balsos koalīcija, zinot tās noslieces uz korupciju. Es to neredzu! Un tā nav atklāta Saeimas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Man jūs ir jāinformē. Paldies e-Saeimas izstrādātājiem, kuri ir atrisinājuši arī debašu laika apvienošanu. Ir iespējams šobrīd apvienot arī debašu laiku. Deputāts Gobzems var runāt vēl divas minūtes. (Aplausi.) Būsim pacietīgi, uzklausīsim! Lūdzu, runājiet!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, izrādās, ka pēc vienas sēdes... pagājušajā sēdē jūs nevarējāt apvienot laiku, šobrīd jūs tur ņirgājaties tribīnē. Jums kā Saeimas priekšsēdētājai tas bija jānodrošina jau iepriekšējā sēdē! Tagad pēkšņi, kad par to sāk runāt, izrādījās, ka to var izdarīt. Mūrnieces kundze, tā ir ņirgāšanās par tautu! Ne jau par mani. Tas, ko jūs darāt, Mūrnieces kundze, tas ne tikai ir tiesiskais nihilisms, tā ir acīmredzama ņirgāšanās par likumu, par Satversmi, par Saeimas kārtības rulli. Un, paldies Dievam, tas viss ierakstās. Paldies Dievam, visa sabiedrība redz, ko jūs darāt! Jo deputātiem jūs atsūtījāt, ka nevar apvienot laiku. Tad kad (Skaņas pārrāvums.)... pēkšņi uzreiz var apvienot laiku. Ļoti labi! Ļoti skaisti! Mēs tagad redzam, ko vēl var izdarīt. Varbūt jūs varētu pastāstīt, kāpēc par procedūru deputātam ir jāpiesakās, izmantojot kaut kādas kartes. Vai piereģistrējoties sēdē – kartes. Es atgādināšu, ka Hāgas tribunālā tika konstatēts, ka tas ir noziegums, ka ebrejiem lika ciparus, jo cilvēki ir cilvēki, nevis cipari. Šajā zālē arī ir ne tikai koalīcijas roboti, bet arī cilvēki ar savu identitāti, nevis ar kartēm. Un jūs visus viņus pazīstat. Šajā zālē atrodas... iepriekšējā sēdē atradās, šajā sēdē neatrodas cilvēks, kuram ir ļoti lielas problēmas ar redzi. Un jūs viņam nenodrošinājāt nekādu atbalstu, nekādu palīdzību. Jūs runājat, ka tas ir vienalga, ka tā ir viņa problēma. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums!

Un vēl viena lieta, ko es jums pateikšu. Jūs te lielāties, ka jums ir e‑Saeima. Es jums pateikšu – gadiem strādā tiesu attālinātā elektroniskā sistēma, bet tajā ir nodrošinātas cilvēktiesības, proti, ja cilvēks aiziet uz tiesu, viņam nav jāiet kaut kādā e-vidē. Viņš tiek uzklausīts tā, kā viņš...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks ir beidzies. Arī apvienotais debašu laiks ir beidzies.

Godātie kolēģi! Redziet... Paldies sistēmas izstrādātājiem, uzturētājiem, kuri palīdz risināt arī dažādus tehniskus jautājumus.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I. Ribakovs (SASKAŅA).

Labdien, godātā Saeima! Ņemot vērā valdošās koalīcijas attieksmi pret mūsu kolēģes priekšlikumiem, man loģisks jautājums – kurš no pozīcijas var atbildēt, kur mēs esam iztērējuši 4,5 miljardus eiro, par ko jau teica daudzas reizes premjerministrs? Un, protams, loģisks jautājums – kā nākamos 2,9 miljardus arī izmantosim? Es to nesaprotu. Ja mēs nevaram palīdzēt tagad tiem cilvēkiem, kuri tieši tagad gaida to palīdzību... kur nauda... Un priekš kam vispār ir vajadzīgs aizņemties?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Tagad jau publiskajā telpā ir kļuvis skaidrs, ka ārkārtas situācija nobeigsies, nu, tiks pārtraukta pavisam drīz. Un nu ir pienācis laiks, kad mums gan kā pozīcijai, gan kā opozīcijai, gan kā deputātiem, gan kā sabiedrībai kopumā jāsaprot, kas ir tās mācības, ko mēs būsim ieguvuši no šīs krīzes un no šī krīzes laika.

Un ilgstoši es neesmu runājis par jautājumiem, kas ir saistīti ar pabalstu un atbalsta dalīšanu, bet šobrīd ir izskanējuši vairāki apgalvojumi, ka valdība un labklājības ministre Petravičas kundze, iespējams, nav rīkojusies kaut kādā veidā atbalstāmi. Es kategoriski šo vēlos noliegt un atgriezties pie tās sarunas, kas ir tā mācība, ko mēs gūsim.

No vienas puses, varbūt es nedaudz pārspīlēšu, bet, iezīmējot to kopējo telpu, ir bijis tā, ka Latvijas... latviešu... Latvijas nācijas dzīvesziņa ir bijusi – ja tu strādā, tad tu dzīvo labāk nekā tie, kas nestrādā. Un kas ir tas, ko mēs iemācīsimies no krīzes? Manuprāt, būtu labi, ja mēs no krīzes iemācītos – tie, kuri ir strādājuši, tie, kuri strādā, tie, kuri nākotnē strādās, dzīvos labāk nekā tie, kuri nestrādā. Tik vienkārši būtu jābūt.

Bet šobrīd tā situācija nav viennozīmīga, jo valdība un labklājības ministre ir ilgstoši mēģinājusi panākt to, ka atbalstu saņem tie, kuri ir iepriekš godprātīgi maksājuši nodokļus, tie, kuri nevar strādāt šobrīd tieši krīzes dēļ, un tie, kuri nākotnē turpinās strādāt, saprotot, ka viņu padarītais darbs, viņu samaksātie nodokļi nesīs labumu viņiem un viņu ģimenēm. Un tas, kur mēs esam nonākuši šobrīd, – mēs esam nonākuši pie vērtējuma, kam pienākas atbalsts. Vai atbalsts pienākas tiem, kuri strādā, ir strādājuši un strādās, vai atbalsts pienākas katram, kurš elpo? Un šis mums kā sabiedrībai būs lielais jautājums. Vai mēs iznāksim no krīzes, saprazdami to, ka darbs nes labumus caur nodokļu sadalījumu valstij? Vai mēs iznāksim cauri, saprotot, ka, ja tu elpo, tevi vienalga atbalstīs? Un tad tās nākotnes izvēles kļūst arvien sarežģītākas. Mēs negribam, lai tie, kas maksā nodokļus, pēkšņi uzdod jautājumu: “Kāpēc es tos nodokļus maksāju?” Un tas ir tas grūtākais jautājums, kurš varētu mums kā sabiedrībai traucēt attīstīties nākotnē.

Un es atgriežos pie tā, ka šie jautājumi mums jāuzdod kā sabiedrībai, šie jautājumi nav pozīcijas vai opozīcijas jautājumi. Jo arī pozīcijā pēkšņi es redzu Gati Eglīti, kurš grib dalīt naudu tikai tāpēc, ka kāds elpo. Un tā nav laba lieta. Tas ir pret Latvijas tautas dzīvesziņu.

Es atgriežos pie pamatjautājuma – kādi mēs iziesim no šīs krīzes? Es cerētu, ka mēs izejam no šīs krīzes ar izpratni, ka cilvēki, kuri strādā, dzīvo labāk un saņem pakalpojumus, nekā tie, kuri saņem tikai pabalstus.

Paldies. Mēs balsosim “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Teiksim tā, baigā... diezgan lielas pārdomas pēc iepriekšējā runātāja uzrunas. Latvijas tautas dzīvesziņa. Neapšaubāmi, tāda ir, un es nedomāju meklēt, kas tā ir un kas ir tā īstā atbilde uz šo jautājumu, bet es gribu cerēt, ka viennozīmīgi tā nav biļete uz Īriju vai Angliju, ko diemžēl ir izmantojuši ļoti daudzi latvieši. Un tas ir ļoti liels izaicinājums mums visiem – dabūt viņus atpakaļ.

Bet, ja jūs uzdodat jautājumu, vai atbalsts pienākas visiem, kas elpo, mana atbilde ir – jā. Mana atbilde ir – jā, visiem, kas elpo, pienākas atbalsts šādā situācijā, līdzīgi kā to ir izdarījušas arī citas valstis. Tās atbalsta pilnīgi visus. Jo, nonākot nelaimē (un šobrīd ir nelaime), mēs ar likumu esam ierobežojuši ļoti lielu skaitu jomu, ļoti lielu... cilvēku brīvība ir ļoti ierobežota, un viņu iespēja strādāt, viņu iespēja nopelnīt. Tā vietā, ja cilvēkam 10 cilvēki ienāk veikalā, šobrīd viņam ienāk viens, ja vispār ienāk... Daudzas nozares ir vienkārši nulles līmenī nonākušas savā attīstībā. Un šādos brīžos ir jāpalīdz pilnīgi visiem – pilnīgi visiem ir jāpalīdz! Pretstatā mēs saņemam milzīgus solījumus un redzējumus par kaut kādiem miljardu atbalstiem, kuri diemžēl nenonāk līdz cilvēkiem. Un tas būtu ļoti nožēlojami, ja cilvēki sāktu pirkt biļetes un braukt projām un ja valsts nebūs izdarījusi visu iespējamo, lai viņi paliktu.

Tas ir īslaicīgs atbalsts, kas ir nepieciešams, un daudzas valstis to sniedz. Un ļoti ērti sēdēt šajās sienās, skaistās telpās, neapšaubāmi, un spriest par to, cik pareizi ir maksāt nodokļus, bet tie cilvēki, kuri ir šīs sistēmas upuri, diemžēl cieš ārpus šīm sienām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāte Jūlija Stepaņenko ir pieteikusies. Šobrīd mums ir debates par priekšlikumu.

Vai Jūlija Stepaņenko vēlas debatēt par priekšlikumu vai runāt par procedūru?

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es nosūtīju e-pastu. Tā, kā jūs to lūdzāt.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Tātad runāsim par procedūru pēc tam, kad šis priekšlikums būs izskatīts.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tiem, kuri saka, ka es meloju. Kolēģi, jūs nepiedalāties Ministru kabineta sēdē, tāpēc nemaldiniet sabiedrību.

Pirms divām nedēļām Kultūras ministrija bija iesniegusi Ministru kabinetam grozījumus par pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem. Jautājums tika izņemts no dienaskārtības. Un pagājušajā nedēļā tas netika iekļauts Ministru kabineta darba kārtībā. Labklājības ministrija nav tā ministrija, kas nosaka Ministru kabineta darba kārtību. Līdz ar to mēs šajā nedēļā finanšu ministra grupā no Labklājības ministrijas iesniedzām grozījumus – tos, kuri bija saskaņoti ar Finanšu ministriju, nosakot dīkstāves palīdzības pabalstu pašnodarbinātajām personām, kurām Valsts ieņēmumu dienestā ir atteikts dīkstāves pabalsts sakarā ar to, ka ir aprēķini auditā lielāki par 1500 eiro vai arī ka šis aprēķins ir mazāks par 1500 eiro, bet uzņēmējs nav vienojies ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu apmaksas termiņu, kā arī visiem tiem, kuriem ir uzrēķināta soda nauda, kas ir lielāka par 150 eiro vai... ja par 500 eiro gada laikā.

Tātad šie noteikumi ir iesniegti un apstiprināti Finanšu ministrijā. Visām tām personām, kurām kādu apstākļu dēļ netiek piešķirts pabalsts, vēlreiz atgādinu, ka mēs esam arī no Labklājības ministrijas izveidojuši pašvaldībām krīzes pabalstu, kurā mēs kā valsts piedalāmies ar līdzfinansējumu, un visiem ir iespējams vērsties... saņemt krīzes pabalstu, ja persona ir nonākusi grūtībās Covid-19 vīrusa izraisīto seku dēļ.

Kā arī Labklājības ministrija bija tā, kas aicināja ieviest dīkstāves palīdzības pabalstu, lai visi tie, kam Valsts ieņēmumu dienests atsaka, tomēr saņemtu pabalstu, kā arī noteikusi šo minimālo slieksni 180 eiro apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Kolēģi, es ļoti ceru, ka Zakatistova kungs ir ateists, jo es iedomājos situāciju, ka viņš atnāk uz savas konfesijas baznīcu un pamēģina tur pateikt kaut ko tamlīdzīgu, ko viņš atļāvās runāt šodien. Bet, pat ja viņš to pateiktu, es domāju, ka viņam ieteiktu izlasīt Bībeli. Ja viņš netic Bībeles tekstiem, es varētu Zakatistova kungam, kurš ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, ieteikt izlasīt Eiropas Komisijas rekomendācijas Latvijai sakarā ar Covid-19 krīzi. Kā zināms, tur ir vairākas rekomendācijas. Punkts viens – atbalstīt tomēr Latvijas medicīnu. Un 2. punkts – nekavējoties veikt darbības sociālā atbalsta jomā. Eiropas Komisija burtiski nedēļu atpakaļ norādīja Latvijai tieši par šiem 180 eiro, tieši par to, ka joprojām liegta iespēja pat šos 180 eiro saņemt cilvēkiem, kuri nav veikuši pietiekamu nodokļu apmaksu. Uz to norāda Eiropas Komisija. Izlasiet, lūdzu, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretār, Eiropas Komisijas norādījumus! Nemaz nerunājot par to, ka kārtējo reizi Latvijai tika norādīts par to, ka iztikas minimums nesakrīt ar to minimālo pabalstu, kuru garantē Latvijas valsts.

Runājot par reālo situāciju, – vai mums ir jāatbalsta tikai tie, kuri maksā nodokļus? Izstāstīšu reālo situāciju. Pagājušoreiz jūs, cienījamā koalīcija, neatbalstījāt arī...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, runas laiks ir beidzies. Arī otrais runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, un īpaši parlamentārā sekretāra kungs, Zakatistova kungs! Es saprotu jūsu vēlmi mācīt un audzināt – tas ir nodokļu mazmaksātājs vai nemaksātājs... Tā ir infekcija, kas pielīp, tiklīdz kāds cilvēks pārkāpj Finanšu ministrijas slieksni. Jūs tur esat nokļuvis, acīmredzot arī daudz strādājat, un jums nav laika sazināties ar reālo pasauli, noskaidrot, kā vispār cilvēki šobrīd dzīvo. Audzināt vajag normālā situācijā. Tad, kad cilvēkam ir izvēle, nevis karam līdzīgos apstākļos, ārkārtas situācijā, tad, kad valsts ar likumu ir liegusi cilvēkam strādāt. Veselām nozarēm valsts ar likumu ir liegusi strādāt. Ne aploksnē, ne legāli nav iespējas nopelnīt. Īpaši mēs runājam par radošo nozari, par restorānu, viesmīlības nozari, tūrisma nozari. Es domāju, ka jūs, tikpat labi kā es, to zināt. Ko darīt cilvēkam, kurš grib, bet nedrīkst strādāt? Nevar nopelnīt. Valsts šādā situācijā atsaka pat arī 180 eiro pabalstu. Tā nav nekāda stipendija tūkstoš vai vairāku tūkstošu apmērā. Tas ir pabalsts, kas pat neatbilst iztikas minimumam. Tas ir tas, kas ir jāsaprot. Jūs ar vieglu roku piešķirat 250 miljonus bez paskaidrojumiem airBaltic un knauzerējaties 180 eiro piešķiršanā. Zakatistova kungs! Latviešu dzīvesziņa saka arī – dots devējam atdodas. Ja jūs nedomājat arī par ekonomiskajiem faktoriem, ir vērts palasīt Galbreitu un citus ekonomistus, kuri, manuprāt, nenogurdināmi stāsta par to, kāda ir pareiza rīcība šobrīd. Cilvēkiem ir jādod līdzekļi, lai viņi tos var ieguldīt, kapitalizēt, lai viņi var tos izmantot, nevis jāsēž uz naudas un jāatbalsta tikai lielās korporācijas. Tad vismaz arī tiešām padomājiet par latvisko dzīvesziņu – dots devējam atdodas! Atdosies uzticībā vai uzticības zaudēšanā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Es ļoti labi sapratu Zakatistova kunga demagoģiju. Kad nav argumentu, sākas sabiedrības šķelšana un spēlēšana uz īpaši jūtīgām notīm un situācijām. Manuprāt, arī pamācošais tonis no cilvēka, kurš apsūdzēts smagos finanšu noziegumos, skan ļoti, ļoti divdomīgi. Un nožēlojami.

Un vēl. Petravičas kundze, runājot par savu atbildību, patiesībā vienkārši neuzņemas atbildību, bet noveļ to uz pašvaldībām, kurām it kā vajadzētu nodrošināt pabalstu, kuru Labklājības ministrija piedāvās kā līdzatbildētājs un līdzfinansētājs. Tā ir vienkārši gļēvulīga rīcība un atbildības nodošana citai pašvaldību struktūras iestādei.

Nākamais jautājums. Tā pati Petravičas kundze ļoti labi saprot (vai viņai vajadzētu saprast un zināt), ka Ministru kabineta noteikumi, kas regulē dīkstāves pabalstus, ir divi un tie ir atšķirīgi. Un ir atšķirīga pieeja pret tiem, kas ir pašnodarbinātie, un tiem, kas kā darba ņēmēji no darba devēja saņem dīkstāves pabalstu. Tas siets, kas attiecas uz pašnodarbinātajiem, – tas ir krietni augstāks, ir netaisnīgs un ir nelīdzvērtīgs tam sietam, kas atspoguļots otrajos Ministru kabineta noteikumos. Petravičas kundze kā atbildīgā... Viņa nav tam pievērsusi uzmanību un nav izlabojusi atšķirīgo pieeju un tiesisko netaisnīgumu attiecībā uz pašnodarbinātajiem šajos divos Ministru kabineta noteikumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Zakatistova kungs! Es domāju, ka visas opozīcijas vārdā es vēlētos pateikt jums, Zakatistova kungs, lielu paldies. Jūs tiešām esat šīs koalīcijas simbols un īstā seja, Zakatistova kungs. Un liels jums paldies par to, ka jūs šo īsto seju mums visiem tagad rādāt.

Es pat negribu pievērsties jūsu runai un tās atspēkošanai vai kā. Es domāju, ka... Es pat aicinu visus kolēģus un visus medijus vienkārši to jūsu runu, tos jūsu vārdus... vienkārši parādīt ne tikai jūsu vēlētājiem, Zakatistova kungs, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem visā šīs runas krāšņumā, jo jūsu vārdi, Zakatistova kungs, runā daudz labāk nekā jebkādi opozīcijas argumenti.

Paldies jums par šo jūsu tiešumu un īsto seju – šīs koalīcijas īsto seju, Zakatistova kungs. Visu labu jums!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu (Skaņas pārrāvums.)... kas seko līdzi šīm debatēm, es domāju, viņi var uzskatāmi redzēt, ka koalīcija aizvien vairāk sapinas savos melos un augstprātībā un aizvien vairāk kļūst to ķīlnieki. Diemžēl šajā situācijā viņu augstprātības un melu ķīlnieki esam arī mēs visi, visa Latvijas sabiedrība. Kaut vai šī leģendārā runa, ko mēs dzirdējām no... un šo argumentāciju, ko mēs dzirdam no varas politiķu puses.

Iespējams, ka jūs vispār neesat izlasījuši šo priekšlikumu. Varbūt jums vēlreiz ir jāatgādina, par ko ir šis priekšlikums. Šis priekšlikums ir par to, ka tiem... visiem tiem, kas ir godīgi maksājuši nodokļus, kuri atrodas legālā nodokļu maksāšanas shēmā, ka viņiem pienākas šis minimālais 180 eiro atbalsts. Tātad šeit nav runa... Tātad var piekrist tam, ka tiešām: kas ir godīgi strādājis un godīgi maksājis nodokļus, tam pienāktos šis atbalsts – tā, kā jūs arī, Zakatistova kungs, runājāt un kā par to ir arī šis priekšlikums.

Tas, ko jūs paši esat izdarījuši, – jūs esat uztaisījuši situāciju, ka daļai, kura ir maksājusi šos nodokļus, kura atrodas vienā nodokļu maksāšanas shēmā, pienākas šis atbalsts, citai daļai, kura ir godprātīgi izvēlējusies jūsu pašu likumīgo nodokļu maksāšanas shēmu, jūs pasakāt: “Nē! Mēs viņiem nemaksāsim!” Jūs to... Un jūs to uzskatāt par pareizu pieeju. Un kas ir amizanti – tātad mēs šeit runājam par likumīgajām shēmām, par cilvēkiem, kas tiešām visu to ir izdarījuši.

Zakatistova kungs, jūs, būdams Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, vispār pat to nesaprotat. Saprotiet, tāda sajūta rodas, ka jūs esat kā... kļuvis jau kā jenots, kurš sēž savā alā un vispār neko neredz. Tā vien gribas paprasīt: “Ati, ko tu pīpē?!” (Smiekli.) Jo... jo, nu, tas, ko tu pats runāji, – tu noklausies pats vai iedod saviem kolēģiem, un lai viņi novērtē tavu teikto.

Tālāk. Ja mēs runājam par to... Tātad Eglīša kungs minēja, ka viņi ir gatavi atbalstīt patentmaksas maksātājus. Bet patentmaksas maksātāji ir tikai viena no grupām, kura pašlaik ir diskriminēta. Un kā būs ar pašnodrošinātajiem? Kādēļ jūs tos neatbalstīsiet? Tātad jūs esat izdomājuši kaut kādu... turpināt šo diskrimināciju. Kādēļ tad jūs neesat gatavi godīgi, drosmīgi un gudri atrisināt šo situāciju attiecībā pret visiem, lai visi, kuri godīgi ir maksājuši nodokļus un kuriem tagad ir liegta iespēja strādāt... Jo lielā mērā tā ir tieši vara, kas liegusi kaut vai tiem pašiem... tiem pašiem kultūras darbiniekiem, daudziem veselības aprūpē, kuriem bija ilgstoši liegta iespēja strādāt un sniegt savus pakalpojumus. Kādēļ par tiem netiek padomāts?

Tālāk. Petravičas kundze! Jūs tikko apgalvojāt, ka jūs apmelo. Jums būs lieliska iespēja pierādīt, vai jūs melojat vai nemelojat, jo, ja tas bija Ministru kabinets, kura dēļ jums nebija iespējas atbalstīt šos te 180 eiro, tad tūlīt jums tāda iespēja būs un jūs ar savu balsojumu uzskatāmi parādīsiet, vai jūs melojat un liekuļojat vai atbildat par saviem vārdiem.

Es aicinu visu sabiedrību sekot līdzi, tūlīt būs balsojums, paskatieties, kāds būs šis balsojums.

Paldies.

Un lai Dievs jums stāv klāt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, tas ir ļoti pozitīvi, ka beidzot mēs runājam nevis par birokrātiskām finansēm, bet par vērtību, par pamatprincipiem.

Man tiešām bija ļoti interesanti uzzināt, ka, Zakatistova kungaprāt, tāda pamatvērtība kā solidaritāte neietilpst Latvijas tautas dzīvesziņā.

Zakatistova kungs! Jums, protams, ir taisnība: kas maksā vairāk nodokļu, kas tātad, proti, vēl vairāk pelna, tas arī labāk dzīvo. Bet ne par to ir runa. Runa ir par izdzīvošanu kā tādu, nevis par to, vai cilvēks dzīvos labāk, bet – vai cilvēks dzīvos vispār. Vai tas, kas elpo, turpinās elpot, vai viņam vairs nebūs tādu iespēju, neskatoties uz to, ka viņš tiešām strādāja un godīgi maksāja nodokļus, izmantojot pilnīgi likumīgas metodes.

Es aicinu jūs, Zakatistova kungs, būt konsekventam. Jūs kā Finanšu ministrijas atbildīgā amatpersona varat ierosināt pārtraukt maksāt, piemēram, invalīdu pabalstus, jo invalīdi taču nemaksā nodokļus. Varbūt pārtrauksim maksāt pensijas, jo pensionāri maksā nodokļus, bet ļoti maz un pensijas ir nesamērīgi lielas.

Un vispār atcerēsimies... Ja jau tā dzīvosim pēc Darvina principiem, ka izdzīvo tikai spēcīgākie, tad atcerēsimies to pasaules pieredzi. Vairākās kultūrās vecos cilvēkus vienkārši ziemā ar ragaviņām aizveda uz mežu, lai viņi varētu mierīgi aiziet no šīs pasaules. Un es... Es... Man tā šķiet, ka šobrīd Finanšu ministrija jūsu vadībā varbūt jau gatavo masveidīgu ragaviņu iepirkumu. Tad tas būtu tiešām ļoti konsekventi. Tātad nevajadzētu kautrēties.

Un arī es gribu pievienoties šai pateicībai, un paldies jums, Zakatistova kungs, ka jūs beidzot nosaucāt lietas īstajā vārdā, bet es nekādā gadījumā negribu piekrist, ka tāda pamatvērtība kā solidaritāte ir sveša manai valstij un manai tautai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, vēlaties debatēs runāt... vai par procedūru šeit bija neskaidrība... Debatēs.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es tikpat labi arī esmu pieteikusies par procedūru. Godātie kolēģi, es ceru, ka šī sistēma to ir piefiksējusi, ja ne, tad mēģināsim... turpināsim runāties ar datoru.

Ja mēs runājam par to, kas notiek šodien visās šajās debatēs, tad, jā, mani kolēģi ir visai pamatoti, protams, visus pārmetumus veltījuši Zakatistova kungam. Viņa runa tiešām bija visai dīvaina, ja nepateikt vairāk, bet es domāju, ka viņš jau nožēlo to, ko ir pateicis, jo loģikas tajā visā nav.

Bet, lūdzu, pievērsiet uzmanību arī tam, ko deputāts Gatis Eglītis pateica. Viņš pateica, ka priekšlikums ir labs un ka par to ir domāts, un ka par to ir jāturpina domāt, bet kārtējā... nu, kārtējā solīšana un kārtējais JK piedāvājums ir atkal nebalsot par opozīcijas priekšlikumu, bet kaut kad vēlāk iesniegt pašiem savu. Protams, mēs ļoti labi zinām, kā tas darbojas, ka nekas netiks iesniegts, nekas netiks labots, un šis opozīcijas priekšlikums diemžēl ir izmantots tāpēc, lai savā starpā varētu kārtot attiecības KPV LV un JK. Tāpēc es aicinātu kolēģus pievērst uzmanību tam, ko arī pārējie kolēģi no koalīcijas dara, domā, runā, jo mēs redzēsim balsojumu arī no visiem pārējiem koalīcijas kolēģiem. Mēs redzēsim, kā balsos “Attīstībai/Par!”, kura šobrīd klusē, jo viņus droši vien šis jautājums vispār neskar. Viņi vienkārši priecājas par e-sistēmu un e-Saeimu, un tas ir viss. Tas ir viss, par ko viņi vispār spēj domāt.

Tāpēc es aicinātu deputātu Gati Eglīti šobrīd pateikt, kāpēc viņš tieši šodien negrib atbalstīt šo priekšlikumu un kas ir tas... kur ir tā problēma – atbalstīt 2. priekšlikumu šodien un atrisināt šo problēmu tagad. Jo pēc būtības jau mēs redzam, ka šis Covid-19 likums drīz beigsies, – kā mēs noprotam. Tātad tiks pārveidots par citu likumu, un daļa no normām pazudīs no šī likuma. Arī ārkārtas situācija tūlīt beigsies – kā mēs arī dzirdam, ja? Un mēs... Petravičas kundze, mēs nevaram piedalīties Ministru kabineta sēdēs – mēs vienkārši netiekam pielaisti pie šīm sēdēm, mūs neviens neaicina, mums neviens arī neļauj tajās sēdēs piedalīties un darba grupās arī neļauj piedalīties. Tāpēc tas, ko mēs darām šobrīd, – mēs sniedzam priekšlikumus.

Tāpēc mēs aicinām Gati Eglīti... Es aicinu Gati Eglīti pateikt, kāpēc viņš nevar šobrīd kopā ar saviem kolēģiem atbalstīt šo priekšlikumu, ja jau viņam šķiet, ka KPV LV ir kaut kādā veidā maldinājusi un nemēģina risināt jautājumu. Tad, nu, atrisiniet jautājumu! Lūdzu, kopā ar opozīciju risināsim šo jautājumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Es vēlos šodien atsevišķiem runātājiem (it īpaši no koalīcijas, kuri regulāri varbūt neizmanto iespēju gudri paklusēt) atgādināt, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu labā, – kā kādreiz ir teicis Alberts Einšteins. Varbūt tas būs interesanti arī tiem, kuriem ir zināšanas filozofijas jomā.

Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, es aicinu to atbalstīt, jo man ļoti gribētos, lai visi tautas kalpi – šeit klāt esošie un arī neesošie – vienmēr atcerētos to, ka viņi pārstāv nevis sevi, bet gan tūkstošiem cilvēku. Un ka ar savu darbu, ar savām runām vai klusēšanu esam atbildīgi par iedzīvotāju labklājības līmeni un kvalitatīvu likumdošanu.

Esmu gan par labklājības līmeni, gan par kvalitatīvu likumdošanu. Tagad, koronavīrusa krīzes laikā, tas ir it īpaši aktuāli, zīmīgi un svarīgi. Tāpēc mums visiem jāstrādā pie tā, lai mūsu likumdošanas bāze būtu cilvēkiem saprotamāka (ko piedāvā iesniedzēja Regīna Ločmele-Luņova) un lai būtu skaidrs, kāpēc kāds priekšlikums ir pieņemts.

Šis priekšlikums ir atbalstāms, jo labo acīmredzamas pretrunas un trūkumus esošajos normatīvajos aktos. Tāpēc es pateicos Regīnai un aicinu visu Saeimu šo priekšlikumu atbalstīt un neatlikt vairs šo diskusiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, cienījamie deputāti! Šobrīd vispirms es varbūt vērsīšos pie Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna. Es vēlējos informēt, ka komisija jau divas reizes ir vienbalsīgi lēmusi un pieprasījusi sniegt pilnu, detalizētu informāciju par 286 miljonu airBaltic izlietojumu, un joprojām ir kauns skatīties uz tiem dokumentiem, kuri šobrīd tiek sūtīti no Satiksmes ministrijas, ar detalizētiem 9. klases referāta pārskatiem, teiksim tā, un nevienu skaitli, kur tieši aiziet šī nauda.

Es vēlos arī pievērst uzmanību, ka noteikti, kad beigsies šī krīze un paies kāds laiks, mēs tikai visi ķersim pie galvas, kur šī nauda ir aizgājusi un ir izlietota. Līdz ar to ļoti svarīgi ir šobrīd veikt arī parlamentāro kontroli pār šiem visiem naudas līdzekļiem, ne tikai pār airBaltic, bet arī pār citiem izlietojumiem.

Tāpēc es vēlreiz aicinu jūs kā... it kā tieši to partiju lūdzu arī pievērst detalizētu, pastiprinātu uzmanību šim jautājumam.

Nākamais, ko es vēlējos teikt, ka es arī Mūrnieces kundzei, arī Prezidijam... Es no jums joprojām gaidu tādu atbildi – ko jūs darīsiet turpmāk, lai nepieļautu šāda veida iepirkumus, kad uzvar... šāda veida e-sistēmas izstrādātāji? Un noteikti varat arī paprasīt uz aizmuguri tiem... uz tiem pārstāvjiem, kāpēc viņš nav sasniedzams juridiskajā adresē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas skaidrojams vai piebilstams?

M. Šteins. Komisijā šis, 2., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Ločmeles‑Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Par procedūru pieteicās runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Dep. A. Gobzems: “Es arī... par procedūru!”)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Par procedūru ir pieteikušies vairāki kolēģi. Paldies. Arī Aldis Gobzems, un ir nosūtīts e-pasts... divas reizes. Mēs esam arī, nu, iedarbinājuši šo pieteikumu pogu pie darba kārtības šajā jūsu e-sistēmā e-Saeima.

Es par procedūru vēlos pateikt to, ka patiesībā es lūdzu piefiksēt to, ka mēs šobrīd piedalāmies otrajā Saeimas sēdē, ar kuru tiek testēta šī e-sistēma e‑Saeima, jo, kā mēs lasām iepirkuma līgumā par e‑Saeimu, ir jānotiek vismaz trim Saeimas sēdēm bez kritiskām kļūdām, lai šī sistēma tiktu pieņemta.

Tāpēc, godātie kolēģi, lūdzu, ņemiet vērā to, ka mēs šobrīd nevis piedalāmies likumdošanas procesā, bet vienkārši pieņemam preci, par kuru pēc tam piegādātājam ir jāpiemaksā 30 procenti no līguma summas saskaņā ar līgumu.

Mēs redzam, ka šī sistēma līdz galam nav izstrādāta. Mēs redzam, ka nav padomāts arī par tiem deputātiem, kuriem ir ierobežota iespēja piedalīties, piemēram, darbā ar datoru, kuriem ir redzes traucējumi. Mēs redzam, ka šajā sistēmā nav padomāts arī par to, ka deputātiem, kuriem nav iespēja ielogoties e-sistēmā, kuriem nav e-ID karte, nav iespēja vispār piedalīties Saeimas sēdē, pat ja viņi ierodas šeit, atnākot fiziski uz Saeimas Sēžu zāli un mēģinot uzrunāt Saeimas darbiniekus, deputātus un Saeimas priekšsēdētājas kundzi.

Tad, kad deputāts aizmirst savu karti...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam, kurš vēlas runāt par procedūru.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Satversmes 22. pantā ir teikts, ka Saeimas sēdes ir atklātas. Jūs mani šobrīd Saeimas sēdē neredzat, tāpat kā es neredzu JK vai KPV LV deputātus. Un iemesls, kāpēc tās ir atklātas, – lai es varētu redzēt, vai Zakatistova vietā nenobalsoja deputāts Nemiro un vai Juraša vietā nenobalsoja deputāts Feldmans. Mēs to neredzam Saeimas zālē. Pirmkārt.

Otrkārt. Es biju iepriekšējā Saeimas sēdē un netiktu reģistrēts, ka es šeit atrastos. Man arī netika dots vārds ne par procedūru, ne par visu pārējo, lai gan es biju pieteicies atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Un es gribu uzsvērt – elektroniskā pieteikšanās vai reģistrēšanās nav vienīgais veids, jo Saeimas kārtības rullis paredz, ka pēc reģistrācijas Saeimas Prezidija pārstāvis pārbauda, vai fiziski deputāts atrodas zālē, pēc katras reģistrācijas. Līdz ar to... Līdz ar to konkrētajā gadījumā...

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies. Paldies.

Godātie kolēģi! Mēs vakar ļoti detalizēti runājām par procedūru, par to, ka Satversme netiek pārkāpta, lietojot šo interneta rīku. Netiek pārkāpts arī Kārtības rullis. Tehniskās un visas procedūras tiek ievērotas. Un arī deputātam, kurš lūdza īpašu palīdzību, jau šobrīd tiek tā arī nodrošināta un sniegta. Tā ka viss, kolēģi, notiek. (Dep. A. Gobzema starpsauciens.) Ir ļoti būtiski, lai arī deputāti paši vēlētos piedalīties un izmantot šo sistēmu.

Godātie kolēģi! Šobrīd e-vidē ir reģistrējušies 95 deputāti un mēs redzam, ka šī sistēma veiksmīgi strādā.

Turpināsim darbu.

3. priekšlikums. (Dep. A. Gobzems: “Mēs neredzam balsojumu, kā balso! Mēs to neredzam! Neredzam, vai Jurašs balso...”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. Paldies.

Tātad 3. priekšlikums izriet no likumprojekta Nr. 701/Lp13... komisija lēma iekļaut šajā likumprojektā. Ar šo priekšlikumu tiek veikti tehniski precizējumi likuma 51. pantā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt un atbalsta 3. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz izmaiņas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanā kravas automobiļiem ar pilnu masu virs trim tūkstošiem kilogramu un to piekabēm un puspiekabēm. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 80, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāts Zariņš ir lūdzis nolasīt balsošanas rezultātus par šī likumprojekta 2. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Tātad deputāti vēlas balsot. (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Par procedūru!” Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti balsošanas rezultāti par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” 2. priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 60, atturas – 2. Kolēģi, tātad šis priekšlikums – nolasīt balsojuma rezultātus – ir noraidīts.

Par procedūru vēlas runāt deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nevar pieteikties par procedūru! Kā jūs varat dzirdēt, ka (Nav skaidri saklausāms.)... kad par procedūru, tad jūs nedzirdat! Kā tas sanāk? Kurā brīdī jūs (Nav saklausāms.)... Balsot... Vārdu “balsot” jūs dzirdat, bet vārdu “par procedūru”... jums kurlums iestājas. Tad jāiet pie ausu ārsta (Nav skaidri saklausāms.), Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam!

Es gribu norādīt visiem deputātiem, tajā skaitā deputātam Gobzemam. Jūs esat atsūtījis pieteikumu runāt par procedūru. Šis pieteikums ir saņemts, un jūs par procedūru esat runājis. (Dep. A. Gobzema starpsaucieni.) Jūsu tiesības runāt par procedūru tiek ievērotas. (Dep. A. Gobzema starpsaucieni.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Evijai Papulei, kura vēlas runāt par procedūru. (Dep. A. Gobzems: “Jauni jautājumi!”)

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien! Es tiešām gribu uzdot jautājumu un, iespējams, saņemt atbildi ja ne uzreiz, tad sistēmas pilnveides procesā. Sapratu, ka iepriekšējā sēdē, kas arī notika attālināti, tai skaitā šeit, zālē, sēžot, bija vienošanās, ka par visiem jautājumiem, par visiem priekšlikumiem ir jābalso. Un šajā gadījumā, pat ja neviens nepieprasa balsojumu (Skaņas pārrāvums.)... Un šajā jautājumā, pat ja neviens nepieprasa balsojumu, balsojumam ir jābūt. Gribu saprast, vai tas tā ir?

Ja tas tā ir, tad viss ir skaidrs – būs par visiem priekšlikumiem balsojumi arī turpmāk. Bet, ja tas tā nav, tad laika gaitā gribētu saņemt iespēju, kā tad katrs deputāts, neatrodoties zālē, strādājot attālināti, var pieprasīt šo balsojumu, ja to nepiedāvā. Es ceru, ka abas iespējas vai abi izteiktie jautājumu varianti ir skaidri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies Papules kundzei. Mēs esam vienojušies balsot par katru no priekšlikumiem, kuri ir redzami tabulā, un tā tas arī notiek.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ar to mēs tehniski uzlabojam deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies. (Dep. A. Gobzems: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam, kurš atkal vēlas runāt par procedūru!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Godātā sabiedrība un Saeimas deputāti! Tātad Saeimas zālē tad, kad izsauc vārdu “balsot”, tad Saeimas priekšsēdētāja dzird šo vārdu un liek deputātiem balsot. Tad, kad izsauc vārdus “par procedūru”, tad viņa nedzird. Tad ir jāiet e-pastā. Tad, kad ieiet e-pastā, aizsūta un grib pieteikties, tad tehniski nevar nospiest ik pa laikam šo pieteikšanās pogu. Tehniski tas viss notiek ar īpašu novēlošanos, kad jau Mūrnieces kundze ir aizgājusi uz priekšu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kas procedurāli nav saprotama. Kādā veidā šajā sēdes laikā ir iespējams pārliecināties, kā balso tie deputāti – vai viņi balso paši –, kas neatrodas Saeimas zālē? Kā var pārliecināties, ka Zakatistova vietā nebalso Nemiro vai Juraša vietā nebalso Feldmans? Es to nevaru pārliecināties, to nevar pārliecināties neviens sabiedrības loceklis.

Un vēlreiz es atkārtoju. Fiziska deputātu klātbūtnes pārbaudīšana ir Saeimas kārtības ruļļa sastāvdaļa. Es biju sēdē iepriekšējā reizē, manu klātbūtni nepārbaudīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Mēs par procedūru esam runājuši ļoti detalizēti. Katrs deputāts var pieteikties runāt par procedūru tad, kad deputāti, tai skaitā Gobzema kungs vai kāds no pārējiem, atsūta šo pieteikumu. Tas arī tiek ievērots (Dep. A. Gobzema starpsauciens.), un tas arī tiek... dots vārds.

Par e-parakstu. Tātad, kolēģi, mēs strādājam, autentificējoties ar e‑parakstu, un tas ir ļoti spēcīgs autentifikācijas rīks.

Turpināsim izskatīt likumprojektu. (Dep. A. Gobzema starpsauciens.)

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. 6. – komisijas priekšlikums, kas izriet no likumprojekta Nr. 701/Lp13. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu saistībā ar Eiropas Savienības atbalsta instrumenta bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā ieviešanu. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 77, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 6. priekšlikumā minēto normu komisija uzlaboja un precizēja, un izveidoja 7. – komisijas priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Šteins. 8. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikums. Paredz izmaiņas dīkstāves pabalsta regulējumā. Kā izskanēja komisijā, tas ir Ministru kabineta noteikumos risināms jautājums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs laikam turpināsim to pašu stāstu, kuru aizsākām šodien. Šeit ir detalizētāks priekšlikums attiecībā uz pašnodarbinātajām personām.

Pagājušajā sēdē, kad mēs izskatījām Covid-19 likuma grozījumus, mēs pieminējām tādu grupu, tādu nodokļu maksātāju grupu, kā sporta skolotāji, treneri. Viņi joprojām gaida risinājumu gan no Riekstiņa kunga, gan no Eglīša kunga, gan no visiem pārējiem koalīcijas kolēģiem un nesagaida.

Viss ir ļoti vienkārši. Ministru kabineta noteikumos ir rakstīts... ir paredzēts tas, ka tie pašnodarbinātie, kuri ir saņēmuši dīkstāves pabalstu nepietiekamā apmērā, var saņemt dīkstāves palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā, bet nekas nav teikts par tiem pašnodarbinātajiem, kuriem ir atteikts dīkstāves pabalsts. Tieši šī grupa, šie sporta skolotāji, kuri ir maksājuši nodokļos mazāk, nekā ir noteikts noteikumos (tātad nedaudz vairāk par 10 eiro, piemēram, bija, nevis 20 eiro, kā bija noteikta robeža), šobrīd ir izkrituši cauri sietam un tiek ignorēti pilnībā no koalīcijas puses.

Viss ir ļoti vienkārši. Jums bija pa šīm nedēļām jāveic... bija jāveic grozījumi attiecīgi Ministru kabineta noteikumos, paredzot to, ka arī tie, kuriem ir atteikts dīkstāves pabalsts, var pieteikties uz dīkstāves palīdzības pabalstu.

Arī tas, ko mēs redzam diagrammā, kuru bija sagatavojusi Labklājības ministrija... Šajā diagrammā bija rakstīts, ka visi – visi! –, kuri nav saņēmuši pabalstus, var pieteikties uz dīkstāves palīdzības pabalstu. Nu, mēs pārbaudījām un praksē redzam, ka tā nav patiesība. Diemžēl tieši šī grupa, kura ir darbojusies atbilstoši likumiem (nu, tā kā mēs jau esam izdebatējuši pie 2. priekšlikuma), visa šī grupa šobrīd gaida risinājumu. Droši vien jūs esat arī daudz ko sasolījuši šiem cilvēkiem, kuri varbūt arī jums mēģināja rakstīt. Taču risinājums nav rasts.

Tāpēc mēs arī iesniedzām šo priekšlikumu, lai caur... ar Covid-19 likumprojekta palīdzību, ar šiem grozījumiem... jo mēs redzam, ka tas Covid‑19 likumprojekts, protams, ir vienkārši tāds... nu, tāds liels juridisks, nezinu, nu tāds lego konstruktors, kurā liek iekšā visi visas vēlmes un to, kas ir jāatrisina. Manuprāt, nav nekāda... nav nekāda problēma, nav nekāds arī juridiskās tehnikas pārkāpums, ja mēs šajā priekšlikumā un šajā likumprojektā liekam norādījumu Ministru kabinetam veikt grozījumus attiecīgajos noteikumos un sakārtot šo lietu. Tas ir tas, ko mēs varam šobrīd darīt no Saeimas puses, ja Ministru kabinets nedzird, nesaprot vai nevēlas to saprast.

Paldies, kolēģi. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā sabiedrība! Lai jūs saprastu. Tātad pašnodarbinātās personas Latvijā neviens neaizsargā – Saeima neaizsargā, koalīcija neaizsargā... jo ir daudzās naudas, ir tik daudz naudas, ka pietiek PR kampaņām.

Veselības ministrijas PR kampaņa par 180 tūkstošiem. Uzvarētājs – “Mediju tilts”, Filips Rajevskis, Viņķeles politologs. Paiet neilgs laiks – Viņķeles politologs Filips Rajevskis saņem vēl 40 tūkstošus no tās pašas Veselības ministrijas. Vakardien es skatos – “Mediju tilts” un Viņķeles politologs saņem PR kampaņai no Slimību profilakses un kontroles centra 120 tūkstošus laikam. Ministru kabinets izsludina PR kampaņu par 250 tūkstošiem. Un kaut kur tur tuvumā atkal ir Filips Rajevskis no “Mediju tilta”. Un, jā, starp citu, arī Attīstībai/Par! kampaņas vadītāja Ginta Knoka sieva Egle Klekere no kompānijas “Deep White”. Viņa arī uzvar visos, gandrīz visos, šajos konkursos.

Bet jums, tauta, jums, pašnodarbinātās personas, jums naudas nav! Priekš jums nav, jo jūs neesat izpildījuši kaut kādus kritērijus, jūs neesat pietuvinātie, jūs tur nedraudzējaties ar... ar, nezinu, tiem, kas ir pelēkie kardināli partijās, vai ir kaut kādi citi iemesli.

Un tā ir vietas ierādīšana jums, cilvēki! Jums ierāda vietu. Jums ir jābūt bez naudas, jums ir jākrīt ceļos, jums ir jālūdzas, nevis tā kā Vācijā, kur cilvēkiem vienkārši ieskaita... valdība krīzes laikā palīdz, Latvijā tā nav. Latvijā ir kungi, kas tagad daudzo naudu sadala savā starpā. Un tā ir jauna uzņēmējdarbības forma. To uzņēmējdarbības formu sauc par valsts nozagšanu.

Starp citu, šo e-platformu ieviesa SIA, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija ar 15 eiro pamatkapitālu. Iedomājieties, kāda veiksme! Pirmais parlaments pasaulē! SIA ar 15 eiro – 15, nevis 15 tūkstoši!

Kaimiņš man saka, lai es mācos. Viņš jau ir iemācījies, kā korumpēties, kā nodot vēlētāju, kā tikt galā ar visām citām savām problēmām. Nemācieties no šādiem cilvēkiem! Un atcerieties: komercdarbības forma “valsts nozagšana”  ir tā, kas jums, cilvēki, ir jāizbeidz! Jums! Ja jūs to pieļausiet... Jūs ļoti ļaujaties. Jūs pieļaujat, jūs ciešat, jūs gaidāt, ka kaut kas mainīsies, ka notiks brīnums un tamlīdzīgi. Jūs skatāties televīziju, kur jums rāda tās PR kampaņas kopā gandrīz par 600 tūkstošiem, un jūs neko nedarāt!

Arī jūs, cilvēki, esat atbildīgi par to, ka jūs pieļaujat, ka šie, kas tur ir tajā koalīcijā, ņirgājas par jums. Par jums ņirgājas! Jums nepalīdz! Tiem ir izdevīgs ārkārtas stāvoklis, lai palīdzētu sev. Ārkārtas stāvoklī var kļūt ļoti bagāts, strauji kļūt bagāts. Jo ir taču daudzā nauda – četri miljardi ir. Tos var izdalīt sev. To var izdalīt Viņķeles politologam Filipam Rajevskim un citiem pietuvinātajiem.

Kaimiņš arī, kopš kļuva par koalīcijas deputātu, var atļauties tagad ar džipiem braukāt. Agrāk nevarēja. Agrāk viņam bija jālūdzas, lai viņam kāds nopērk mašīnu. Ļoti iespējams, arī tagad viņš to darītu. Bet tā tas notiek.

Tas notiek tāpēc, ka jūs ļaujaties, cilvēki! Jums jābeidz ļauties! Jums jāsāk mīlēt sevi un savu valsti. Jums jāiemācās to darīt, un jo vairāk jūs mīlēsiet savu valsti, jo vairāk jūs to gribēsiet aizstāvēt, jo ātrāk jūs padzīsiet tos, kas ņirgājas par jums.

Un vēl viena lieta. Šie cilvēki ar Kaimiņu priekšgalā solīja atcelt OIK. Kaimiņš (Starpsaucieni.), kurš solīja atcelt OIK, šobrīd bļaustās Sēžu zālē, un arī viņš ņirgājas par jums, jo jūs neredzat. Šī Saeimas sēde nav vairs atklāta. Jūs nevarat redzēt, kas notiek Saeimas zālē. Jūs šobrīd redzat tikai mani. Jūs neredzat visu Saeimas zāli. Jūs nevarat sekot tam, kā notiek Saeimas sēdes. Un tas ir Satversmes 22. panta pārkāpums. Jums ir, cilvēki, jābeidz ļaut sev kāpt uz galvas. Lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu vēl neizņemt autentifikācijas rīkus no datoriem. Pirms pārtraukuma tiek reģistrēts kvorums. Paldies. Kvorums ir reģistrēts.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atsāksim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Ir saņemts pieteikums runāt par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pirmkārt, es vēlos pateikt lielu paldies visiem Saeimas tehniskajiem darbiniekiem, kuri, neskatoties uz visām grūtībām, varonīgi cenšas kaut kādu cilvēcīgu veidolu šai platformai piešķirt, šai diskusiju platformai, kas nav Saeimas sēde.

Otrkārt, es vēlos atgādināt, ka Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu lūgumu nodrošināt viņiem iespēju piedalīties Saeimas sēdē, nelogojoties e‑platformā. Tās ir viņu tiesības.

Turklāt es aicinu Prezidiju atrisināt jautājumu, kas ir saistīts ar pieteikšanos runāt par procedūru. Mēs redzam, ka Prezidijs, Saeimas administrācija, pasūtot šo pakalpojumu, šo preci, nav padomājusi par tādu lietu kā pieteikšanās debatēm... par procedūru, nav nodrošinājusi to, ka šajā platformā ir kāda poga, kas varētu palīdzēt deputātam pieteikties runāt par procedūru. Šāda izvēle nav. Protams, arī nav izvēle – reģistrācijas poga. Vai nu tā ir kaut kāda naudas taupīšana, vai nepadomāšana: “Par to mēs domāsim tālāk, mēs skatīsimies, kas notiks tālāk.”

Bet, kolēģi, es aicinu jūs piefiksēt šobrīd. Un ļoti labi, ka tas ir arī Saeimas debatēs un stenogrammā piefiksēts, ka ir vairāki Saeimas deputāti, kuri bija lūguši... iesnieguši Prezidijā lūgumu nodrošināt viņiem iespēju runāt par procedūru, nelogojoties iekšā e-Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu... Tātad par procedūru runāt laiks ir beidzies.

Kolēģi! Mēs visi strādājam e-Saeimā. Par procedūru esam runājuši jau ilgi un detalizēti.

Turpināsim izskatīt likumprojektu.

Lūdzu, vārds komisijas vārdā deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. Tātad mēs palikām pie 8. priekšlikuma, kurš komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Debates bija par šo priekšlikumu.

Lūdzu atjaunot debašu sarakstu.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Par priekšlikumu. Tas, kas mums ir jāsaprot, – mēs nerunājam par ēnu karaļiem, mēs nerunājam par nodokļu nemaksātājiem vai kādiem PVN shēmotājiem, mēs runājam par sportistiem, amatniekiem, māksliniekiem un daudzām citām profesijām, kur cilvēki nevis strādā kādā lielā kompānijā, bet nodarbina paši sevi, tie ir pašnodarbinātie. Un tiesa, ka šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienests atsaka dīkstāves pabalstu, tad tādai personai nav tiesības arī pretendēt uz dīkstāves palīdzības pabalstu. Ja piešķir mazāk par 180 eiro dīkstāves pabalstu, tad var to starpību vēl Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemt, bet, ja atsaka vispār, tad cilvēks paliek bez jebkāda veida ienākumiem.

Tos kritērijus, kas ir noteikti, diezgan viegli neizpildīt. Kritēriji... Viens no kritērijiem ir, piemēram, – jāveic 20 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas mēnesī. Spēkā esošā kārtība paredz, ka obligāts pienākums ir maksāt 5 procentu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijas uzkrājumam. Tātad sanāk, ka tie 20 procenti, kas ir 5 procenti no kopējās ienākumu summas, nosaka, ka pašnodarbinātajai personai būtu jāpelna ļoti liela nauda, lai vispār kvalificētos. Liela daļa no tiem pašnodarbinātajiem, īpaši mākslas, kultūras jomā, arī sporta jomā, ir cilvēki, kas nepelna daudz, kas pelna tik, lai viņi var izdzīvot. Un tad tos mēs sodām un atstājam bez ienākumiem.

Labklājības ministre Ramona Petraviča teica, ka viņa ir tā, kas ir cīnījusies, lai nodrošinātu dīkstāves palīdzības pabalstus. Tad es vēlreiz atkārtoju – šis ir viens konkrēts piemērs, kur ir palicis caurums, kur jūs ļoti lielu sabiedrības daļu atstājat bez jebkāda veida atbalsta.

Ja ministre saka, ka nav iespējas ietekmēt valdībā darba kārtību, tā nav tiesa. Es tiešām priecātos, ja ministre būtu kādā no valdības sēdēm lūgusi šo jautājumu iekļaut darba kārtībā. Protams, pārējie kolēģi var neatbalstīt. Jautājums – vai vispār Ramona Petraviča to darīja.

Jums ir arī tā unikālā iespēja, ka jūs sēžat uz diviem krēsliem. Jūs esat ne tikai ministre, jūs esat Saeimas deputāte. Tieši jūs bijāt tā, kas Saeimas komisijas sēdē par šādu priekšlikumu, ļoti līdzīgu priekšlikumu, pirms dažām nedēļām aģitējāt, ka nevajag atbalstīt tādu, jo tūlīt pat valdība nāks ar risinājumu. Jūs nevis nobalsojāt “par”, pat ne atturējāties, jūs aģitējāt, ka nevajag šādu priekšlikumu atbalstīt. Tas faktiski ir “nē” visai tai sabiedrības daļai, kuru šis caurums dīkstāves pabalstu sistēmā atstāj bez ienākumiem.

Kolēģi! Valdības un koalīcijas kolēģi!  Jums šobrīd ir dots mandāts un laiks. Tas, ko mēs redzam, – ka laiks ļoti, ļoti ātri skrien, bet vasara un valdības atbalsts tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs, kā nenāk, tā nenāk.

Es no savas puses gan vēlos arī pateikt, ka vismaz deputātam... koalīcijas deputātam Gatim Eglītim rūp. Viņš vairākkārt šo jautājumu arī pacēlis komisijas sēdēs, un es saprotu, ka arī darba grupās par to runā. Bet bez tā, ka tikai rūp, tomēr, manuprāt, būtu svarīgi arī nodrošināt rezultātu. Trīs mēneši jau drīz būs pagājuši ārkārtas situācijā, un es atgādināšu jums, ka šī gada sākumā bija veikta aptauja – vēlreiz jau atgādināšu to! –, kas teica, ka 29,3 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vispār. Ja viņiem pārtrūkst ikmēneša ienākumi, viņiem nav nekādu līdzekļu, ar ko dzīvot. Un 40,9 procentiem tie ir vien trīs mēnešu izdzīvošanai. Drīz būs pagājuši trīs mēneši.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es jums parādīšu... nu labi, mums tagad ir ekrāni... Es jums parādīšu Labklājības ministrijas infografiku, kurā ir norādīts, ka ceturtais solis attiecībā uz pašnodarbinātajiem ir... kuri var pieteikties dīkstāves palīdzības pabalstam... tie ir tie, kuriem VID atteica dīkstāves pabalstu. Viņiem piešķir dīkstāves palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā un papildus – 50 eiro piemaksu par katru apgādībā esošu bērnu (mēnesī).

Šis ir oficiāls Labklājības ministrijas materiāls, un to jūs varat atrast arī paši internetā.

Ko es gribu teikt? Es gribu teikt, ka šis materiāls maldina sabiedrību, jo mēs redzam, ka Ministru kabineta noteikumi neparedz šādu gadījumu.

Viss infografikās ir ļoti skaisti, bet, ja cilvēks mēģina uzrunāt VID un pieteikties dīkstāves palīdzības pabalstam, norādot, ka viņam šis dīkstāves pabalsts ir atteikts, viņš, protams, saņem atteikumu, jo Ministru kabineta noteikumi neparedz šādu situāciju.

Kolēģi! Ja jūs valdībā neprotat uzrakstīt šos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, mēs jums varam palīdzēt, tāpēc ar šiem grozījumiem likumā aicinām izlabot situāciju. Un īpaši es vēršos pie kolēģa Gata Eglīša, kurš, iespējams, ir sadzirdējis šo problēmu un, iespējams, ir gatavs šo problēmu risināt, un es ceru, ka šodien viņš balsos “par” šo priekšlikumu. Tas būtu loģiski. Jo, ja viņš nebalsos “par” šo priekšlikumu, tad viss tas, ko viņš teica, protams, absolūti nav vērā ņemams.

Es aicinu jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien! Atgādināšu, ka tie bija Ministru kabineta noteikumi Nr. 179.

Mums bija Saeimas sēde, paralēli notika premjera Kariņa preses konference, kur viņš lepni paziņoja, ka, lūk, 180 eiro saņemšot visi, kuriem iepriekš tika atteikts. Mēs padalījāmies ar šo ziņu sociālajos tīklos. Cilvēki tiešām priecājās. Taču izrādās, ka šie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā tikai pēc nedēļas. Tad mēs ilgi gaidījām, kad tie stāsies spēkā. Un tad parādījās jautājumi no cilvēkiem... Bet Valsts ieņēmumu dienests saka: “Nekā! Ja jūs esat pašnodarbinātais un ja jums iepriekš tika atteikts, tad nekā nebūs!”

Kāpēc jūs maldināt sabiedrību?

Tie pārmetumi bija mums – opozīcijai. Tad es tiešām iedziļinājos, izlasīju šo punktu, kas liedz šo iespēju; tad mēs mēģinājām saprast, vai tiešām praktiski tas nozīmē tieši to, ka šie cilvēki nesaņems šos 180 eiro. Izrādās – jā! Tad mēs mēģinājām sarakstīties ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai viņi konkrēti motivē, kāpēc cilvēkiem tika atteikts šis pabalsts. Un atbilde no VID ir vienkārši, viens pret vienu, izraksts no Ministru kabineta noteikumiem. Bez nekādas citas interpretācijas!

Ja jūs tagad ievadīsiet meklēšanas sistēmā divus vārdus “likumi” un “Covid-19”, jums atvērsies sadaļā... mājaslapa likumi.lv... 161 dokuments. 161! Es varu derēt, ka tikai retais deputāts zina un pārzina visu to likumdošanas... normatīvo aktu kopumu, kuru pieņēma Saeima un Ministru kabinets krīzes situācijas laikā. A mēs vēlamies, lai cilvēki to visu apzinātu, lai viņi sekotu līdzi, kad stāsies spēkā MK noteikumi?! Un tā tālāk.

Viens reāls stāsts. Cilvēks, kas ir pašnodarbinātais, strādājis par gidu tūrisma nozarē, kurai darboties mēs liedzam ar likumu. Viņa ļoti cerēja uz atbalstu no valsts puses. Dīkstāves pabalsts... Šie MK noteikumi, par kuriem runa konkrētajā priekšlikumā... Šī iespēja viņai ir liegta. Viņa saka: “Ko man darīt, ja es...?” Viņa turklāt nevar saņemt krīzes pabalstu pašvaldībā, jo viņai pieder automašīna. (Petravičas kundze visus sūta uz pašvaldībām. Lai viņa pamēģina pati vienreiz saņemt kaut kādu pabalstu no pašvaldības! Vai viņai ir priekšstats par to, kā notiek šis process?) Viņa saka: “Labi, es tagad izstāšos... Es tagad uzrakstīšu, ka atsakos no pašnodarbinātās statusa! Vēlos stāties... nu, reģistrēties kā bezdarbniece Nodarbinātības valsts aģentūrā.” Es viņai ieteicu vispirms tur piezvanīt. Tad noskaidrojās, ka viņai nekas nespīd arī tur. Vienīgais, kas viņai no valsts tagad pienākas, ir bezdarbnieces statuss – bez nekāda pabalsta.

Tas ir konkrēts piemērs tam, ko jūs izdarījāt ar cilvēkiem, kuri ir dzīvi, kuri elpo! Tad varbūt šķirosim tiešām visus cilvēkus tajos, kuri elpo, maksā nodokļus (tajos, kurus valdība uzskata par nodokļiem), un tajos, kuri vēl elpo, bet ir samaksājuši ne tik, cik vajadzēja, pēc valdības domām. Nevis saskaņā ar Latvijas likumiem...

Šis priekšlikums ir tikai daļa no tās netaisnības, ar kuru rezultējas valdības un koalīcijas darbība šajā laika posmā. Bet labosim vismaz šo netaisnību!

Atkārtoti aicinām jūs nobalsot “par” priekšlikumu, kurš izlabos jūsu kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kā es saprotu no balsojuma... tabulas, šis priekšlikums, ka pašnodarbinātajiem pienākas dīkstāves pabalsts, komisijā nav atbalstīts. Tas nozīmē, ka koalīcijas deputāti ir balsojuši pret šo priekšlikumu.

Tad man ir jautājums koalīcijas deputātiem. Ja viņi nav tikai... šeit nesēž kā vienkārši aklas balsošanas pogas, tad vajadzētu pieteikties kaut vienam no koalīcijas un pamatot, kāpēc jūs esat pret šo priekšlikumu.

Kāpēc cilvēkiem, kuri ir strādājuši legālā nodokļu maksāšanas režīmā, kuri ir maksājuši nodokļus un kuriem pēc valdības rīkojuma nebija vairs tiesību nodarboties ar savu uzņēmējdarbību, pelnīt, maksāt šos nodokļus, kuriem nebija nekādas iespējas to īstenot, – kāpēc viņiem... Kāpēc jūs uzskatāt, ka viņiem nepienākas dīkstāves pabalsts? Vienkārši iedodiet loģisku, pamatotu skaidrojumu visai sabiedrībai! Lai visai sabiedrībai būtu skaidrs, kā jūs rūpējaties par valsti, kā jūs rūpējaties par Latvijas sabiedrību un cik jūs esat kompetenti! Un vai jums tiešām ir tas, ko jūs pieminējāt, kad deputāta zvērestu devāt, – jūsu sirdsapziņa un sapratne par to, ko jūs darāt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju jautāt koalīcijai – vai jums ir vispār kāds tāds risinājums, lai jūs varat operatīvi kādam palīdzēt, nevis operatīvi izdomāt, kā atteikt palīdzību? Šobrīd jūs strādājat kā tāda klasiska, birokrātiska, ciniska iestāde. Jūs izdomāsiet simtiem argumentu, kāpēc cilvēkiem nepalīdzēt, kāpēc balsot “pret”, un neizdomāsiet nevienu argumentu, kāpēc cilvēkiem palīdzēt.

Nu, ja jums nepatīk šis konkrētais priekšlikums, lai atbalstītu, piemēram, pašnodarbinātas personas, tad kur ir jūsu alternatīvais priekšlikums šajā sēdē, lai operatīvi ietu uz priekšu? Ja jūs sakāt, ka ir slikti sagatavots... Lai gan jūs vispār neko nesakāt. Jūs debatēs nepiedalāties. Jūs esat e-deputāti, e-roboti. Faktiski jūsu vietā... Varētu Kirils Solovjova kungs uztaisīt... nu, automātisko... to pogu, ka koalīcijas padomes lēmumus vienkārši automātiski apstiprina. Tad jums nebūtu jākavē savs laiks – nebūtu jānāk šeit uz Saeimas sēdi. Es domāju, ka tehniski ir iespējams to izdarīt – ka vienkārši automātiski pēc debatēm... kad opozīcija ir nodebatējusi, jums uzreiz nospiežas... saskaņā ar koalīcijas padomē nolemto.

Parlaments ir debašu vieta. Uzkāpiet šajā mistiskajā e-tribīnē un pastāstiet argumentus, kāpēc jūs neatbalstāt cilvēkus! Bail jums ir?

Jūs tērējat 600 tūkstošus PR, lai sevi padarītu labākus? Starp citu, cilvēkiem, kas labi strādā, nevajag tērēt ne centa PR. Tie... vienkārši redz labos darbus. Jūs tērējat 600 tūkstošus, kamēr... Jūs nevarat 180 eiro piešķirt dīkstāves pabalstā... vai 50 eiro.

Tāda ir jūsu attieksme pret cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies.

Tūlīt mums būs balsojums. Un tāpēc es atkārtoju: es aicinu koalīciju... Kaut vienam no koalīcijas cilvēkiem... kolēģiem no koalīcijas vajadzētu pieteikties debatēm un paskaidrot, kāda ir jūsu argumentācija. Vai jums vispār ir jebkāda argumentācija? Kāpēc jūs uzskatāt, ka pašnodarbinātajiem nepienākas dīkstāves atbalsts? Gaidu šādu pieteikumu debatēm.

Vai arī – ar to jūs apliecināt, ka jūs šeit sēžat vienkārši kā aklas balsošanas pogas, kurām vienkārši ir jāizpilda nevis jūsu zvērestā dotais, bet gan koalīcijas padomes lemtais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 8. priekšlikums netika atbalstīts.

Tika minēts, ka valdība strādā pie risinājuma meklēšanas, un šis jautājums ir jārisina ārkārtējās situācijas rīkojumā, nevis likumā.

Komisijā nav atbalstīts 8. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikumu! Par – 30, pret – 54, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 9. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu. Ministru kabinetam... pagarināt pieteikšanās termiņus dīkstāves pabalstu saņemšanai par visu ārkārtējās situācijas laiku. Komisijā netika atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs redzam, kā valdība strādā. Valdība strādā ļoti lēni, gausi, un mēs nezinām, vai mēs šogad vispār tiksim pie tā, lai pašnodarbinātajiem atrisinātu šo problēmu.

Un, ja jūs, Šteina kungs, esat pieteicies kā ziņotājs, tad laikam jāievēro ir tas, kas komisijā tika teikts, jo komisijā viens no argumentiem, kāpēc noraidīja iepriekšējo priekšlikumu, bija par... tāpēc, ka tas bija nevis Ministru kabineta rīkojumā jāiekļauj, pēc Juridiskā biroja domām, bet bija jāiekļauj Ministru kabineta noteikumos. Un uz to mēs arī norādām. Un tas nav nepareizi.

Ja runājam par šo manu priekšlikumu, kuru kopā ar kolēģiem iesniedzu, tad... Jūs redzat, ka šis dīkstāves pabalstu siets ir izveidots ļoti neveikls, nepareizs un ļoti daudzi cilvēki izkrituši cauri šim sietam. Un jūs mēģināt labot šīs kļūdas ļoti lēni, pamazām, bet kaut kas tiek darīts, un kaut kādas kļūdas tiek labotas. Un tad attiecīgi... Tie cilvēki, kuri pašā sākumā – 12. martā – pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas... Viņiem nebija iespējas turpināt darbu, un viņiem nebija arī iespējas dažādu iemeslu dēļ, jūsu dēļ, pieteikties dīkstāves pabalstam un to saņemt. Mūsuprāt, būtu tikai taisnīgi, ka visi šie cilvēki var pietiekties dīkstāves pabalstiem par visu dīkstāves periodu, un mums nebūtu jādomā: tagad ir beidzies viens termiņš, tagad tas termiņš ir nokavēts. Un tie cilvēki, par kuriem jūs aizmirsāt... viņiem vienkārši tas laika sprīdis, kurā jūs par viņiem nedomājāt... viņiem šis laika sprīdis ir jāizdzīvo vienkārši pašiem, kā nu viņi to prot.

Tāpēc mūsu ierosinājums ir pagarināt līdz ārkārtējās situācijas beigām visus termiņus attiecībā uz dīkstāves pabalstiem. Man liekas, tas ir tikai loģiski, ka jūs... ka, redzot to, ka ir ļoti daudzas kļūdas pieļautas, palīdzat cilvēkiem, kurus jūs esat atstājuši aiz borta, palīdzat viņiem šo problēmu kaut kādā veidā atrisināt un saņemt šo dīkstāves pabalstu pilnā apmērā, kurš viņiem arī pienākas.

Tās kļūdas ir jālabo! Bet tas, ko mēs redzam, – mēs redzam kārtējos kaut kādus mazus, īsus... kaut kādus termiņu pagarinājumus. Un mēs zinām, ka ir cilvēki, kuri vairs nevar pieteikties uz dīkstāves pabalstu par martu, par aprīli. Tas nav pareizi, kolēģi!

Mēs aicinām šo kļūdu labot un aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jā, viena no tādām strādājošo grupām, kuri ir nevis viņu pašu dēļ, bet regulējuma dēļ palaiduši garām iespēju saņemt dīkstāves pabalstu par martu (daži – arī par aprīli), ir autoratlīdzības saņēmēji. Atkal jau – radošā nozare.

Nav obligāts pienākums, ja ir mazi ienākumi... Ja mēneša ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, nav obligāti jāreģistrējas kā pašnodarbinātajiem. Taču, ja viņi to nav izdarījuši, tad viņiem dīkstāves pabalsts tiek atteikts. Un tas, ko VID iesaka, – reģistrēties kā pašnodarbinātajiem. Tikai – protams, reģistrāciju var veikt ar nākamo mēnesi. Tas nozīmē, ka viņi pirmos mēnešus saņemt dīkstāves pabalstu... pretendēt nevar. Viņiem nav šobrīd arī iespējas sniegt iesniegumu dīkstāves palīdzības pabalsta saņemšanai – nieka 180 eiro. Arī to nevar pieprasīt, lūgt. Un tas nozīmē, ka šī ir tā grupa, kas jau... nesaņems atbalstu.

Tāpēc man šķiet, ka šis priekšlikums ir ļoti pareizs un atbalstāms.

Tie, kuri kaut kāda iemesla dēļ... varbūt pašu nezināšanas dēļ, jo informācija bija ļoti sadrumstalota... turklāt visu laiku haotiski tiek mainīts regulējums. Cilvēki nevar izsekot līdzi. Ne katram ir gudrs grāmatvedis, kas katru dienu lasa jaunākās izmaiņas likumos un Ministru kabineta noteikumos. Manuprāt, mums ir pienākums nākt pretī tiem cilvēkiem un ļaut kandidēt uz dīkstāves pabalstu jau no pirmās dienas... ārkārtas situācijas pirmās dienas. Citādi... Ir tāds teiciens par jaunajiem uzņēmējiem, ka viņiem naudu dod trīs f (angļu valodā) – friends, fools and family (draugi, nejēgas un ģimene).

 Mēs tagad arī daudzus citus uzņēmēju režīmus... Uzņēmējus, kas daudzus gadus ir strādājuši, maksājuši nodokļus atbilstoši Latvijas nodokļu sistēmai, mēs ieliekam šādās kurpēs – valsts ne ar mazo pirkstiņu nepalīdz. Vienīgie, uz ko paļauties, ir, jā, draugi, ģimene un nejēgas, kas varbūt šajā grūtajā brīdī palīdzēs.

Tas, kas jāsaprot, – ka pie mums ļoti liela sabiedrības daļa dzīvo tuvu iztikas minimumam, īpaši ģimenes ar bērniem, un liela daļa – uz nabadzības sliekšņa. Nav jau tā, ka ir daudz to cilvēku, kas var arī aizdot savam kaimiņam, draugam vai paziņam šajā grūtajā situācijā, jo pašiem jau drīz nepietiks.

Es vēlreiz aicinu tomēr atjēgties un izmantot šo laiku, lai steigšus rastu risinājumu. Jo, ja visu laiku, nedēļu pēc nedēļas, jūs sakāt: “Mēs šos priekšlikumus neatbalstām, tāpēc ka tas ir jārisina... un, jā, to risinās darba grupa vai Ministru kabinets,” – tad tas jau... nupat jau sāk izklausīties pēc tā slavenā teiciena, ka mums steigšus, steigšus, steigšus ir jāpaliek tepat.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Par – 29, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 10. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikums. Tas paredz likumu papildināt ar jaunu pantu: “Atļaut visu bērnu interešu izglītības programmu nodarbības, stingri ievērojot epidemiologu norādījumus.”

Kā komisijā tika norādīts no valdības (konkrēti – no Izglītības un zinātnes ministrijas) puses, Ministru kabinets 2020. gada 21. maijā jau ir lēmis, ka no šī gada 1. jūnija interešu izglītības process... pieaugušo izglītības process, kā arī bērnu un jauniešu nometnes ir atļautas klātienē. Grozījumi veikti Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Protams, ir jāievēro visi drošības pasākumi.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Gribu tikai apstiprināt to, ko ziņotājs jau nupat ļoti labi izskaidroja.

Tātad ar 1. jūniju stājas spēkā Ministru kabineta... grozījumi, kuri paredz  atļaut interešu izglītības programmu, mācību procesu klātienē un tāpat arī bērnu nometņu organizēšanu. Un, protams, to var darīt, ievērojot stingrus... tātad – šos distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis priekšlikums tika iesniegts tad, kad Ministru kabinets vēl nebija lēmis par šo jautājumu. Ļoti labi, ka beidzot šī problēma ir atrisināta. Tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc deputāti varētu balsot pret šo priekšlikumu. Jo, ja jau mēs esam tā nolēmuši, ja jau Ministru kabinets atbalsta to, ka interešu izglītība ir atsākama, tad, īpaši ievērojot epidemiologu norādījumus... Tad nu balsojam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 10. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikumu! Par – 28, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 11. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu – noteikt, ka nodokļu administrācijas administratīvo aktu piespiedu izpilde pret fiziskajām personām – nodokļu maksātājiem – ir apturama uz sešiem mēnešiem.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Komisijā mēs nedzirdējām nekādus nopietnus iebildumus, kāpēc nevar atbalstīt. Vienīgais iebildums, ja nemaldos, bija no Juridiskā biroja – ka šis priekšlikums iederas citā likumā, tas ir, likumā “Par valsts iestāžu darbību saistībā ar Covid-19 izplatību”. Bet es domāju, ka šobrīd, ārkārtas situācijā, kad mēs redzam, ka arī e-Saeima darbojas ļoti interesanti, deputātiem sēžot Saeimas Sēžu zālē un klausoties šīs sēdes norisi austiņās... es domāju, ka šobrīd tas nebūs arī nepareizi – vienkārši papildināt to Covid-19 likumu ar šo normu, kura noteiktu, ka nav... izņēmums attiecināms uz nodokļu administrācijas aktu... uz piedziņas pasākumiem...

Nu, mums paskaidroja arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, ka... mēģināja apliecināt, ka situācija tiekot risināta un ka fiziskās personas varot vienoties par termiņa pagarinājumiem, un ka situācija tiešām neesot tik traģiska. Bet ir jāņem vērā tas, ka maksātspēja šobrīd krītas! Tā krīze ir redzama šobrīd, tā būs redzama arī turpmākajos mēnešos! Un jūs nupat atteicāt dīkstāves palīdzības pabalsta izmaksu daudziem cilvēkiem... un atteiksiet arī citus atbalsta pasākumus šajā likumā. Tā ka arī ar jūsu palīdzību šī situācija tiks pasliktināta.

 Mums ir jāaizdomājas par to, ka ir fiziskās personas, kurām šobrīd... Mums ir jāparedz iespēja uz sešiem mēnešiem atlikt šīs piespiedu darbības, kuras VID ir ieplānojis saistībā ar nodokļu parādiem, tādas kā, piemēram, kontu bloķēšanu, piedziņas vēršanu uz mantu. Mēs runājam tieši par fiziskajām personām, mēs nerunājam par juridiskajām personām. Mēs runājam par fiziskajām personām – nodokļu maksātājiem. Runājam tieši par situāciju, kurā ir radies strīds, domstarpības vai vienkārši saistību neizpilde; runājam par attiecībām starp fizisko personu un Valsts ieņēmumu dienestu.

Mēs saprotam, ka Valsts ieņēmumu dienestam šobrīd ir ļoti svarīgs uzdevums – papildināt Valsts kasi pēc iespējas vairāk ar nodokļiem, lai varētu arī maksāt šos pabalstus, bet, lūdzu, ņemsim vērā to, ka ir jābūt arī samērībai starp cilvēka iespēju... cilvēku spēju maksāt šos nodokļus!

Mēs redzam, ka valsts atsaka ļoti daudzos gadījumos. Taču ir jāsaprot, ka ir arī cilvēki, kuri vienkārši nespēj samaksāt šobrīd šo nodokļu nastu.

Mēs aicinām atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām gribu teikt, ka es arī vēlos piebiedroties kolēģei Jūlijai Stepaņenko, sakot, ka tas, protams, ir traģikomiski (neteikšu kādu rupjāku vārdu par to!), ka Saeimas deputāti atrodas Saeimas zālē un klausās kaut kādās austiņās, nezinu, rokenrolu vai vēl kaut ko tamlīdzīgu. Un viena daļa ir nezin kur. Lai gan ir atklāta sēde, es nevaru pārbaudīt, ko šie deputāti dara vispār, vai viņi paši balso vai viņu sievas; vai viņu dzīvesbiedri vai kādi citi kolēģi ir nolikti pie datoriem, lai spiestu pogas. To visu nav iespējams pārbaudīt šeit, zālē. Lai gan... Lai gan, kad balso deputāti zālē... kad balso kāds kāda cita vietā, tad uzreiz ir... par to tiek ziņots, un tas ir būtisks pārkāpums.

Ja runājam par piedziņu, tad jāteic: ir pilnīgi skaidrs, ka jūs atkal balsojat pret cilvēkiem.

Ļoti vienkārši! Jūs, koalīcija, vienmēr, visos balsojumos, balsojat pret cilvēkiem. Un jūs nekāpjat tribīnē, jūs esat e-deputāti.

Es atkal aicinu Kirilu Solovjovu, kurš sēž Prezidijā šobrīd... Es nezinu, vai viņš ir Saeimas priekšsēdētājas biedrs vai kāds cits Prezidija loceklis, bet es aicinu... es zinu, ka viņš to spēj – uztaisīt funkciju “e-deputāts” šajā programmā. Droši vien Saeima var par to samaksāt, ja? Ir e-deputāts, kurš automātiski balso kā boti, tie, kas tagad moderni ir, kas paši to balsojumu veic.

Parlamentārā republikā un demokrātijā debates ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa. Koalīcija nedebatē. Koalīcija nepiedāvā savu viedokli, nepiedāvā alternatīvu. Viņi vienkārši sēž. Viņi ir marionetes – tas ir labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā ir tā, kā es teicu iepriekš.

Tāpēc, par priekšlikumu runājot, ir jāteic: cilvēkiem nepalīdzēt un – vēl vairāk! – ļaut no viņiem piedzīt... krīzes laikā neapturēt piedziņas (nevis izbeigt, bet apturēt uz krīzes laiku piedziņas no viņiem!) – tas ir vienkārši necilvēcīgi. Jums tiešām nav sirds? Jums tiešām interesē tikai tie jūsu iepirkumi? Tikai jūsu pašlabums? Jūs neredzat, kā Latvijā cilvēki dzīvo? Ka lielākā daļa sabiedrības dzīvo diezgan bēdīgos apstākļos, ka aptuveni 40 procenti Latvijas iedzīvotāju dzīvo tuvu nabadzības robežai? Jūs to neredzat? Izejiet ārā no parlamenta nama, izkāpiet no savām lepnajām mašīnām un paskatieties, kā cilvēki dzīvo Latvijā! Es saprotu, ka ir nepatīkami paskatīties uz tautu, nepatīkami tautai acīs skatīties. Jo tas nav tas jūsu līmenis. Bet varbūt vajadzētu? Jūs tā kā zvērējāt, ka jūs strādāsiet tautas interesēs. Bet izrādās, ka nevienam jūsu solījumam nekad nevar ticēt.

Vakardien jūs atkal solījāt, ka mediķiem palielināsiet... Jūs jau tā solāt pirms katrām vēlēšanām.

Kariņš 15 gadus sola, ka PVN samazinās.

Solīt – to jūs mākat! PR kampaņas jūs mākat taisīt. Bet tad, kad jānobalso par cilvēkiem, – tad jūs nemākat! Tad jums ir vienalga. Tad jūs cietām, ciniskām sejām... Jums ir e-programma, kurā spiež pogas kaut kas. Laime, ja vēl kāds vispār spiež.

Ja jūs negribat strādāt tautas labā, tad varbūt jums jāiet mājās, varbūt jūs ir jāatlaiž? Un jūs ir jāatlaiž! Ar Mūrnieci priekšgalā.

Šis parlaments ir jāatlaiž... objektīvi, bet to var izdarīt tikai cilvēki... tie, kas skatās šo tiešraidi. Kāpēc jūs neatlaižat šo parlamentu? Kāpēc jūs neparakstāties par parlamenta atlaišanu? Nemākat? Divas minūtes ieiet internetā. Iemācieties! Jūs redzat, ka šeit nerūpējas par jums? Par sabiedrību nerūpējas. Un jūs to ciešat. Jūs ciešat gadiem, 30 gadus jūs ciešat, bet varbūt pietiek ciest. Varbūt vajag saņemties vienreiz. Saņemties drosmi. Izmainīt Latviju. Un jūs, tauta, to varat! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jūs to varat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Pagājušajā sēdē koalīcija izbalsoja priekšlikumu par to, lai krīzes laikā tiesu izpildītājiem būtu liegta iespēja piedzīt parādus. Tad, kad šo priekšlikumu apsprieda komisijā, tika norādīts, ka, lūk, jau pašlaik visi likumi ļauj cilvēka rīcībā atstāt tos līdzekļus, kuri garantē iztikas minimumu gan viņam, gan viņa bērniem.

Es jums pateikšu tikai vienu. Vakardien ar man ļoti tuvu cilvēku notika sekojošais. Sieviete... jauna sieviete, kurai šī gada 2. martā piedzima bērniņš. Un tad, kad bija sākusies krīze, viņa... Viņa tiešām atsakās no jebkuriem kontaktiem ar pārējiem cilvēkiem, lai neapdraudētu savu mazo bērniņu. Viņa negāja ne uz veikalu, ne uz aptieku. Un, protams, arī uz pastu negāja. Lūk, pirms 10 dienām viņai pienāca paziņojums no pasta, ka viņai jāierodas pastā, lai izņemtu ierakstītu vēstuli. Viņa uz pastu neaizgāja. Un... kā jūs zināt... tie, kuriem bijušas kādreiz darīšanas ar tādiem paziņojumiem... ka tur nav rakstīts, kas tā ir par vēstuli, par ko ir stāsts. Viņa neaizgāja uz pastu. Vakardien viņai vajadzēja samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem un viņa konstatēja, ka viņas konts ir bloķēts. Viņa zvana uz banku. Viņi saka: “Mēs nobloķējām, jo to bija lūdzis tiesu izpildītājs.” Viņa zvana tiesu izpildītājam – paldies Dievam, sazvana. (Es zinu ļoti daudzus gadījumus, ka cilvēki nedēļām mēģina sazvanīt tiesu izpildītājus, kuri norāda nevis savu mobilo tālruni, bet vienkārši darba tālruni. Un jūs varat iedomāties, cik grūti tas varētu būt tagad, kad visi strādā attālināti.) Viņa sazvana tiesu izpildītāju un uzzina, par ko ir parāds. Un viņa samaksāja to parādu. Bet man viņa piezvanīja tikai pēc tam. Un es viņai teicu: “Tu varēji neapmaksāt... Vai tanī brīdī, kad tu maksāji, tev uz konta bija pietiekami līdzekļi, lai būtu tev un tavam bērnam?” Viņa saka: “Nē! Man tur bija tikai kādi 80 eiro palikuši.” Es saku: “Vai tev tiesu izpildītājs pajautāja, vai tev ir pietiekami līdzekļi, lai tu un tava divus mēnešus vecā meitiņa varētu izdzīvot?” Viņa saka: “Nē!”

Tā tas notiek. Tā tas notiek!

Un šeit runa ir tiešām par to, lai cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ... un it īpaši to pašu normatīvo aktu dēļ, kurus mēs šeit pieņemam un pieņem valdība... Viņi neiet nekur... Kur viņi varētu uzzināt par saviem parādiem? Es pieļauju, ka Valsts ieņēmumu dienests komunicē ar interneta palīdzību. Bet... kā pareizi norādīja Gobzema kungs, cilvēki ir atkarīgi arī no interneta, no dažādiem tehniskiem aspektiem un tā tālāk.

Galvenais, ko gribu teikt, – ka mūsu valstī viss notiek tikai tā: ja tu pats kaut ko pajautā, tad tev atbildēs, bet neviens preventīvi tev nepajautās, vai tad, ja tev nobloķēs kontu, atvilks naudu, tev paliks līdzekļi izdzīvošanai, vai tu zini savas tiesības. Kā policija vienmēr prasa... tev iedod tādu lapu, kur aprakstītas tavas tiesības. Es domāju, šo praksi no policijas varētu pārņemt arī mūsu tiesu izpildītāji un Valsts ieņēmumu dienests, lai cilvēks saņem to lapu, kur aprakstītas viņa tiesības... kā pretoties valsts un valdības rīcībai, kas apdraud viņa elpošanu, viņa dzīvi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Jāsaka, ka dažās Eiropas Savienības valstīs (un ne tikai tajās valstīs) šāda prakse tiek piemērota. Te nav nekā krimināla, jo te nav runa par to, lai nemaksātu, bet ir runa tikai par to, lai atliktu parādu vai maksājumu samaksu. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Problēma slēpjas arī tanī, ka Ministru kabinets, gatavojot attiecīgu likumprojektu un attiecīgus grozījumus rīkojumā... Diemžēl te ir maza komunikācija ar Saeimas deputātiem. Tas ir punkts divi.

Punkts trīs. Šinī gadījumā... ja tādas lietas iznāk no Ministru kabineta, Ministru kabineta locekļiem obligāti – obligāti! – jāaizstāv tie priekšlikumi, kas ir iesniegti Ministru kabineta... ierosinājumos. Un tikpat obligāti ir oponēt attiecībā uz tiem priekšlikumiem, kas ir noraidīti komisijas sēdēs, publiskā telpā, proti, Saeimas sēdē.

Paldies. Aicinu...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par šo priekšlikumu...?

M. Šteins. Komisijā 11. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikumu! Par – 29, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 12. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikums, kas paredz izmaiņas ģimenes valsts pabalsta regulējumā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jūs nemitīgi noraidāt priekšlikumus – dažādus priekšlikumus, arī tos, kuri ir saistīti ar atbalstu ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti.

Protams, ļoti labi, ka jūs ņemat vērā mūsu lūgumus nešķirot šīs ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti. Mēs redzējām, ka jūs mēģinājāt saprast, kādā veidā atbalstīt šīs ģimenes, – vai atbalstīt arī tās ģimenes, kurās bērns ir atgriezies no speciālās skolas, vai tikai tās, kurās bērns ir ar īpaši smagu invaliditāti. Un labi, ka beigās jūs nolēmāt nešķirot šīs ģimenes. Tas ir pozitīvs punkts.

Slikti... Slikti ir tas, ka atkal notiek knapināšanās. Kā mēs jau iepriekšējā sēdē norādījām, airBaltic jūs piešķīrāt simtreiz vairāk, nekā jūs būtu piešķīruši, par diviem mēnešiem maksājot šo pabalstu. Jūs tagad nolēmāt nevis divreiz... divus mēnešus maksāt, bet nolēmāt vispār vēl vairāk samazināt, tātad – vienu mēnesi tikai...! Nevis marts un aprīlis, kā jūs bijāt rēķinājuši, bet... Tātad šis atbalsts ģimenēm ir tikai vienreizējs – tie ir 150 eiro. Un, lai lemtu par šiem 150 eiro, jums bija nepieciešami vairāki mēneši. Lai saprastu, ka ir problēma ar šīm ģimenēm, un lai saprastu, cik tām samaksāt.

Jums nebija ilgi jādomā, lai piešķirtu naudu airBaltic, tas notika zibenīgi. Jums tur pat nebija daudz nekas jārēķina un jāskaita. Jums nebija tik daudz jāplāno, jūs vienkārši to piešķīrāt – tieši tāpat, kā jūs turpināt piešķirt naudu arī citām nozarēm un uzņēmumiem.

Taču ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti, nez kāpēc jūsu redzeslokā... tikai tāpēc, ka jums ir ļoti, ļoti jāizplāno un jāizknapinās tā, lai, nedod Dievs, kādu lieku eiro kāda no šīm ģimenēm nesaņem. Un rezultātu mēs redzam – jūs esat nostādījuši ģimenes nevienlīdzīgā situācijā.

Jūs visu laiku runājat par vienlīdzību, par Satversmes 110. pantu, par ģimeni, par laulību. Jums te bija nesen darba grupa... par to, ka dzīvesbiedru likums ir jāvirza. Bet, mīļie draugi, jūs esat aizmirsuši, ka Satversmes 110. pants runā arī par bērniem ar invaliditāti. Neesiet, lūdzu, liekuļi! Nerunājiet par to, ka jums ir jāaizstāv ģimenes, balsojot pret ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti! Un to jūs šodien atkal darīsiet.

Tas, ko Labklājības ministrija izdarīja, – Labklājības ministrija lēma par to, ka ģimenēm, kurās aug bērns līdz, ja nemaldos, divu gadu vecumam, ir jāsaņem šī piemaksa – šī piemaksa pie ģimenes pabalsta. Un šī piemaksa... šo piemaksu viņi saņem līdz ārkārtējās situācijas beigām; tas ir loģiski. Taču – kāpēc ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti, šo piemaksu 150 eiro apmērā nevar saņemt līdz ārkārtējās situācijas beigām, bet tikai vienu reizi? Mums nav skaidrs, ar ko ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti, ir sliktākas par tām ģimenēm, kurās aug pavisam mazi bērni. Mums nav skaidrs! Jo, kā jau mēs arī debatēs vairākkārt norādījām, šīs ģimenes ir saskārušās ar lielām problēmām, un jūs to arī paši, man liekas, zināt. Un arī Petravičas kundze to ļoti labi zina. Bet jūs par to sākāt lemt tikai nesen. Līdz šim brīdim jūs tas tā ļoti daudz nesatrauca.

Mēs runājām arī par bērnu ēdināšanu... par bērnu ar invaliditāti ēdināšanu. Arī par to jūs neesat daudz domājuši. Tur arī ir ļoti daudzas problēmas, kuras atklājās tikai tad, kad cilvēki sāka rakstīt mums. Arī par to nebija padomāts.

Godātie kolēģi, nu tad... Tagad mēs redzēsim, kā jūs aizstāvat Satversmes 110. pantu. Vai tiešām jūs esat lasījuši Satversmi? Vai jūs saprotat, ko jūs šobrīd darāt?

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie cilvēki! Mūsu valstī Satversmi neievēro. Mūsu valstī Satversmi neievēro nedz Saeimas priekšsēdētāja, nedz Saeimas koalīcija, VIENOTĪBAS koalīcija – ar premjeru priekšgalā. Jo viņam Satversme arī... nav jāievēro. Viņš nav ievēlēts, viņam nav jūsu dota mandāta, viņam ir vienalga. Tāpat kā Viņķelei, kurai nav jūsu mandāta. Viņa ir izsvītrota. Tāpat kā prezidentam, kuram nav jūsu mandāta. Viņam ir vienalga, viņš nav izlīdis no Rīgas pils, un viņu neinteresē visi šie demokrātijas pārkāpumi. Šos cilvēkus neinteresē daudz kas. Bet ja viņus neinteresē bērni ar invaliditāti un tiem jau nez cik mēnešus nav iespējams atrast līdzekļus – kapeikas, santīmus... Bet vienlaikus steidzamības kārtībā Viņķeles politologam Filipam Rajevskim... Cik tur – 600 tūkstoši? Jau ir viņa “veiksmes stāstam” izdalīti... Es nezinu precīzi. 180... Četrdesmit... 40 tūkstoši – par to, ka Veselības ministrija piedalīsies ZZ čempionātā. Dievs vien zina, kas tas tāds ir. Bet tas tagad ir svarīgāk – iedot 40 tūkstošus Viņķeles politologam Filipam Rajevskim, lai varētu piedalīties ZZ čempionātā. Nevis palīdzēt bērniem invalīdiem.

Mīļā sabiedrība, cik ilgi jūs skatīsieties uz to?!

Ir skaidrs, es varu katru sēdi... un Jūlija Stepaņenko var katru sēdi jums to izgaismot, stāstīt par to, un jūs katru nedēļu varat bubināt par to. Ar bubināšanu vien nepietiek. Jums ir jāsāk gribēt mīlēt sevi! Un, ja jūs sāksiet mīlēt sevi, jūs gribēsiet aizsargāt sevi un savas intereses. Jums jāpārstāj baidīties no šīs koalīcijas. Viņi ir tikai 50 un viens... vai cik?... cilvēki. Un viņi nepārstāv lielāko sabiedrības daļu. Viņi pārstāv tikai savas intereses. Ja jūs pārstāsiet baidīties no sevis un savas ēnas, dārgie cilvēki, jūs šos... šo 51 cilvēku, kas neatrod līdzekļus bērniem ar invaliditāti, padzīsiet ļoti ātri.

Jūs viņus varat padzīt vairākos veidos. Atlaist šo parlamentu – tas ir viens veids. Ļoti vienkāršs veids. Jums tikai jāparakstās par Saeimas atlaišanu. Otrs veids – jūs varat celties kājās. Un trešais veids – jūs varat ciest un gaidīt uz brīnumu. Bet brīnumi nenotiek. Jūs nepieprasāt sevi aizstāvēt. Brīnumi notiek tikai darot. Tikai tad, ja arī jūs, dārgie cilvēki, kas skatās un klausās šo tiešraidi (un pēc tam arī ierakstā to skatīsies), sāksiet sevi aizstāvēt... vai aizstāvēt vismaz bērnus ar invaliditāti krīzes laikā. Iedomājieties, ja tagad būtu īsts karš un šie paši 50 un cik deputāti, kas balso pret bērniem ar invaliditāti, arī lemtu, ka viņiem nepienākas, bet Filipam Rajevskim, Viņķeles politologam, atkal būtu kāds pusmiljons, jo jātaisa droši vien būtu kādas PR kampaņas pret pretinieku... kara laikā. Tas ir tagad.

Sakiet, lūdzu, kādas PR kampaņas vajag Veselības ministrijai vai Ministru kabinetam, kurus tāpat katru dienu rāda pa televizoru? Nekādas! Tā ir vienkārša valsts naudas nozagšana. Tā ir valsts nozagšana. Viss šis farss, ka deputāti sēž zālē un runā austiņās, ir valsts nozagšana. Tas ir moderns, mūsdienīgs valsts apvērsums, kas šobrīd šeit notiek, un to pieļauj Saeimas priekšsēdētāja, aukstu seju pieļauj, paņirgājoties ik pa laikam par opozīciju un tautu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Es aicinu šobrīd koalīcijas deputātus ja ne gluži izlasīt priekšlikumu, tad iespējams, ka novērst ar citādāku balsojumu jau tā sistēmiski nerisinātos jautājumus bērniem ar īpašām vajadzībām gan izglītībā, gan labklājības jomā. Ir skaidrs, ka kļūdas tiek pieļautas un tiks pieļautas, bet tad vismaz apskatieties, ko šobrīd citi kolēģi piedāvā šo kļūdu labošanai. Viens.

Otrs. Es atbalstītu atklātas debates arī e-platformas ziņā, ja koalīcijas deputāti (šai gadījumā droši vien labklājības ministre) izmantotu iespēju – tieši to pašu, ko darīja jau šodien, runājot par citiem jautājumiem, – izstāstītu, kādi sistēmiski risinājumi ir vēl gaidāmi vai būs gaidāmi, lai atbalstītu bērnus ar speciālām vajadzībām un ģimenes, kur ir bērni ar īpašām vajadzībām, izmantojot tiešām atklātu sarunu, jo arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija diskusijas ne par vienu jautājumu. Arī par šo jautājumu faktiski mēs nedzirdējām, kādi varētu būt turpmākie soļi, lai redzētu, ka šīs kļūdas tiek novērstas vai jautājumi tiek risināti... arī ārkārtas situācijas, iespējams, citādā risinājumā turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 12. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Papules, Šmita un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Skaņas pārrāvums.)... 8, pret – 50, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 13. – deputātes Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Paredz ieceļošanas regulējuma izmaiņas ārkārtējās situācijas laikā. Līdzīgs priekšlikums bijis jau iesniegts iepriekšējos speciālajos krīzes likumprojektos. Komisijā notika plašas debates. Šis priekšlikums pēc satura ir neprecīzs, tostarp komisijā atkārtoti tika pausts, ka šis jautājums būtu jārisina Ministru kabineta noteikumu līmenī, grozot ārkārtējās situācijas rīkojuma konkrētās normas par ieceļošanu. Komisijā šis, 13., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies.

Vispirms izmantošu iespēju un labošu komisijas pārstāvi par to, ka, pirmkārt, šis priekšlikums tika iesniegts vienu reizi līdz šim, tā ir otrā reize.

Otrkārt, pirmajā komisijas sēdē netika izteikts neviens arguments “pret”, pat Juridiskā biroja... Saeimas Juridiskā biroja pārstāvim netika sniegts vārds. Otrajā komisijas sēdē gan izskanēja vairāki argumenti, bet vajadzēja precizēt, ka tie argumenti bija saistīti tieši ar kādiem... ar kādiem apstākļiem.

Kā galvenais arguments tika norādīts tas, ka manā priekšlikumā tiek piedāvāts pašizolācijā atrasties tikai tiem Latvijas pilsoņu tuviniekiem, kuri atgriezušies no ārvalstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu. Tika norādīts, ka šis priekšlikums nevarēs aptvert to epidemioloģisko situāciju, kura varētu būt pēc vienas nedēļas, pēc mēneša un tā tālāk, ka šo valstu saraksts tiek papildināts atbilstoši ziņām no dažādām valstīm par konkrētu ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaitu. Tas bija pirmais.

Un otrais. Tika norādīts, ka priekšlikumā ir norādīts konkrēts termiņš, respektīvi, lai šī norma darbotos visu 2020. gadu, ka tas arī nav korekti.

Uz manu priekšlikumu uz mana priekšlikuma pamata izveidot komisijas priekšlikumu, kur varēja šīs divas absolūti tehniskās lietas labot, komisija neizrādīja nekādu interesi, un tas tika noraidīts kā jebkurš opozīcijas priekšlikums.

Paralēli notika vēl daži interesanti notikumi. Proti, frakcijas Saskaņa deputāti uzrakstīja vēstuli Ministru kabinetam ar lūgumu sniegt situācijas aprakstu un paskaidrojumu situācijai, kādēļ atšķirībā, piemēram, no Lietuvas vai Polijas, vai Dānijas Latvijā brīvi nevar iebraukt Latvijas pilsoņu tuvinieki un kādēļ katru reizi cilvēkiem ir jāgriežas ar iesniegumiem vismaz pie ārlietu ministra vai Valsts robežsardzes priekšnieka.

Diemžēl šo atbildi no Ministru kabineta es nesaņēmu tehnisku iemeslu dēļ, par ko (liels paldies Siliņas kundzei) esmu informēta vakardien. Vakardien mēs ar Siliņas kundzi arī izrunājām situāciju, vai šīs situācijas labojumi varētu būt ietverti jaunajā likumā, kurš stāsies spēkā pēc ārkārtas situācijas beigām, lai tomēr garantētu Latvijas pilsoņu tuvām personām iespēju bez šķēršļiem ierasties Latvijā, lai humānu apsvērumu dēļ nebūtu kaitējums ģimenēm. Siliņas kundze bija godīga. Viņa teica tā: “Es nekad nesolu to, ko nevaru garantēt.”

Tāpēc uz šo brīdi es jūs aicinu nobalsot par manu priekšlikumu, ņemot vērā to, ka pat valdības pārstāvji nevar garantēt, ka šīs tiesības Latvijas pilsoņu... vismaz Latvijas pilsoņu radiniekiem būs garantētas.

Un vēlreiz norādīšu uz to, ka tas ir humānas... cilvēktiesību jomas aspekts. Tas ir tas gadījums, kad tiešām mums ir jāņem piemērs no citu Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām, kuras bija... kurām pietika prāta iekļaut šīs normas krīzes regulējumā.

Neapgrūtināsim mūsu pilsoņu dzīvi un izdarīsim tā, lai šī iespēja viņiem būtu jau pašlaik.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 13., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātes Ločmeles‑Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu...

M. Šteins. 14. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Rubika, Ločmeles-Luņovas, Cileviča, Vucāna, Reiznieces-Ozolas, Kabanova, Tutina, Goldbergas, Bergmaņa un Liepiņas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, nosakot, ka “2020. un 2021. gadā nodrošināms valsts galvojums visiem pieteiktajiem studiju un studējošā kredītiem studijām Latvijā”. Komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji minēja plānu un aktivitātes, kas šobrīd tiek izstrādātas un skaņotas ar jomu, kurā arī iekļauts plašs atbalsts studentiem. Konkrētais priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Jau Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es īpaši vērsos ne tikai pie iesniedzējiem, bet arī pie pārējiem jeb koalīcijas deputātiem, aicinot izlasīt priekšlikumu, atbalstīt priekšlikumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tā ir atklāta vēstule, ko ir iesniegusi Latvijas Studentu apvienība. Tā ir pieejama visiem. Mani zināmā mērā pat izbrīna, ka koalīcijas kolēģi nav likumprojektu papildinājuši ar līdzīgām atbalsta iespējām, īpaši studentiem, jo arī studenti ir viena no sabiedrības daļām, kurai ir šobrīd nepieciešams īpašs atbalsts. To rāda arī Latvijas Studentu apvienības pētījums par studentu noskaņojumu, par turpmākajiem plāniem mācīties vai, iespējams, izvēlēties kādu citu vietu, kur mācīties, kur vispār nav mācību maksas.

Tādēļ šis un turpmākie deputātu grupas priekšlikumi pamatā ir balstīti, sadzirdot studentu vēlmes. Studenti, protams, argumentēti, ar aptaujas datiem ir pauduši savu viedokli. Šobrīd ir bijusi arī akcija, īpaša akcija gan sociālajos tīklos, gan arī fiziski pie atbildīgās ministrijas uz trotuāra vai ietves, un tādēļ šobrīd deputāti ir mazlietiņ paplašinājuši iespējas piedalīties studiju maksas segšanā pilnīgi visiem, kam ir šī palīdzība nepieciešama, nevis tikai palielinot, iespējams, par 500 (kā to rāda arī studentu un ministrijas aprēķini) cilvēkiem, bet praktiski visiem, kuri šajā situācijā divu gadu garumā lūgs atbalstu segt studējošo kredītus.

Aicinu atbalstīt, un tomēr vēršu uzmanību, tai skaitā es pieļauju, ka varbūt lielākajai daļai deputātu arī ir augstākā izglītība. Nav svarīgi, kur iegūta, – Latvijā vai ārpus. Aicinu atcerēties savus studiju gadus un atbalstīt šo priekšlikumu, neatkarīgi no tā, kurš ir sadzirdējis vai izlasījis studentu atklāto vēstuli, nobalsot par studentiem. Nobalsot par studentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrija jau kopš studentu vēstules un problēmas aktualizēšanas, teiksim, saņemšanas, ir strādājusi pie plāna, kā palīdzēt un atbalstīt studentus. Šis plāns ir arī pārrunāts ar studentiem vairākas reizes un paredz četrus dažādus mehānismus.

Tātad pirmais ir valsts galvoto studiju un studējošo skaita pieaugums par 500. Šeit ir svarīgi arī atgādināt, ka 2019. gadā šādu galvoto vietu skaits bija tikai 1200, tātad principā mēs palielinām to vairāk nekā divas reizes.

Tad otrā mehānisma sastāvdaļa ir studiju apmēra... tātad studiju stipendijas apmēra palielināšana studentiem ar labām sekmēm no šobrīd esošajiem 99,06 eiro uz 200 eiro.

Tad ir vēl divi mehānismi, kas vairāk ir vērsti uz sociālo palīdzību tiem studentiem, kas varbūt ir zaudējuši darbu un izkrituši cauri bezdarbnieku filtram, un nevar arī iegūt šo bezdarbnieka pabalstu. Divi atbalsta mehānismi, kas palīdzēs gan tādiem studentiem, gan tikko, teiksim, studijas pabeigušajiem, gan arī tādiem, kuri būs gatavi iesaistīties augstskolā, teiksim, ar IT jomas palīdzību vai ar administratīvo palīdzību, vai ar iesaisti kādos zinātniskos projektos.

Tā ka šis piedāvājums ir pārrunāts ar Latvijas Studentu apvienību, ir nelielas detaļas, ko mēs vēl precizējam, bet principā arī komisijā Latvijas Studentu apvienība atbalstīja šo piedāvājumu. Līdz ar to arī šobrīd mēs gaidām. Šis piedāvājums ir pārrunāts koalīcijā vairākas reizes dažādos formātos, un šobrīd mēs gaidām no Finanšu ministrijas galveno apstiprinājumu, lai ir arī atbalsta plāns un ar to mēs varētu doties uz priekšu.

Tā ka lūdzu šodien noraidīt tos pasākumus, ko ir piedāvājusi opozīcija, jo šis kombinētais četru soļu plāns tiešām nosedz tās vajadzības... kas studentiem arī ir nepieciešamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es vispirms pateicos Znotiņa kungam, ka, šķiet, Izglītības un zinātnes ministrija ir diezgan operatīvi reaģējusi un patiešām sadarbojas ar studentiem, ko varētu pamācīties arī citas ministrijas. Tad, kad piedāvā kādu savu glābšanas plānu, tad to ir svarīgi darīt – runāt ar pašas nozares pārstāvjiem, lai precīzāk saprastu, kas viņiem ir vajadzīgs.

Bet es tomēr aicinātu atbalstīt arī deputātu priekšlikumus, tādēļ ka nerodas pilnīga pārliecība, ka šie priekšlikumi – četru punktu plāns un plašie atbalsta pasākumi – nonāks līdz valdības lēmumam. Kaut kur jums valdībā ir šaurais pudeles kakls – nezinu, vai Finanšu ministrija, vai nespēja vienoties savā starpā –, bet... Bet mums jau ir nelāga pieredze ar Kultūras ministrijas plānu kultūras atbalstam, ar Ekonomikas ministrijas plānu tūrismam, viesmīlībai, ēdināšanai, kur mēs jau sen dzirdam, ka it kā ir ļoti labs plāns, tūlīt, tūlīt būs, nupat jau būs pieņemti lēmumi, bet diemžēl vēl šobaltdien lēmums valdībā nav pieņemts un atbalsts nav sniegts.

Studentiem arī laikam ir milzīga nozīme... īpaši tādēļ, ka 80 procenti (tās ir pašu studentu aplēses)... 80 procenti no studentiem paralēli studijām mācās... strādā. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir jānopelna nauda, lai varētu savilkt galus kopā. Ne jau aiz brīvas gribas viņi tērē studijām paredzēto laiku... Ar retiem izņēmumiem. IT nozare ir labs izņēmums. Tur tiešām studenti studiju laikā jau mācās... strādā savā nozarē.

Daudzi studenti ir nodarbināti viesmīlības, ēdināšanas nozarē, īpaši Rīgā studējot. Kā jūs zināt, šīs ir tās jomas, kuras ir visvairāk cietušas ārkārtas situācijas laikā, kad mums spēkā ir ierobežojumi, kad robežas ir slēgtas, kad cilvēkiem pārvietošanās un pulcēšanās brīvība ir ierobežota. Viņi ir palikuši bez papildu ieņēmumiem. Nu, studenti paši arī lēš, ka vairāk nekā 50 procenti no viņiem ik mēnesi izdzīvo ar 400 eiro un mazāk un ļoti lielai daļai ir strauji samazinājušies šie ienākumi. Tā rezultātā apmēram 12 procenti studentu plāno pārtraukt mācības, ja nebūs kāds papildu atbalsts no valsts. Nu, 10 tūkstoši neturpinātu studijas un 10 tūkstoši... tikpat apmēram izmantotu akadēmisko atvaļinājumu. Nu, tas ir milzīgs studējošo (Nav saklausāms.)... Ja gudri cilvēki saprot, ka krīzes laiks ir tas, kad tev ir tā kā jākaļ savas... jātaisa ragaviņas vasarā... Patiesībā tas ir laiks, kad ir jāiegulda zināšanās. Tādu situāciju, ka studenti pārtrauc savas mācības, mēs nevaram pieļaut.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo un pārējos Papules kundzes priekšlikumus, jo šeit arī ir kompleksa pieeja, gan runājot par valsts garantijām studiju un studējošo kredītiem, gan par stipendiju palielināšanu, gan par mācību maksas atcelšanu uz ārkārtas situācijas laiku. Nu, manuprāt, ir gana labs komplekts, kas, nu, vismaz sākumam... Valdība saņemsies un tomēr lēmumus pieņems. Mēs tikai priecāsimies, ja būs vairāk un labāk.

Paldies. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Jā, no vienas puses, paldies Znotiņa kungam par atbildi, no otras puses, viņš jau, jāsaka, pirms vairākām dienām, masu medijus izmantojot, ir apgalvojis, ka nauda ir 13 miljonu apjomā. Tad rodas jautājums, kāpēc vēl šodien, ceturtdien, nav neviena valdības rīkojuma vai valdības priekšlikuma, vai jauna grozījuma attiecīgajā likumā par atbalstu studentiem, kas dotu garantiju, ka viņi ir sadzirdēti un ka viņi ir svarīga sabiedrības daļa?

Mēs, iespējams, labi atceramies, ka premjers savā pirmajā runā apstiprināšanas laikā teica, ka viņam nebūs ne pozīcija, ne opozīcija. Arī Covid-19 situācijā mēs esam dzirdējuši patosa pilnus vārdus par to, ka opozīcija un pozīcija šobrīd nav tik ļoti svarīga.

Šajā gadījumā opozīcija ir sadzirdējusi vajadzības un pozīcija, kā vienmēr, ir nokavējusi. Tādēļ neredzu iemeslu (ja jau viss ir tik apstiprinoši un darbības ir pieņemtas), lai šis, ja runā par studentiem, nebūtu tāds vienojošs faktors, ka deputāti, neskatoties uz to, vai šajā brīdī ir draudzīgā koalīcijā vai opozīcijā, neatbalstītu studentus. Mēs daudz dzirdam, ka tā ir mūsu nākotne, ka tā ir mūsu attīstība... Tad rādiet ar savu balsojumu “par” atbalstu studentiem – šo vārdu patiesumu. Citādi jūsu vārdi ir: garas runas – tukšas runas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Tas, kā nobeidza Papules kundze: garas runas – tukšas runas... Tiešām es arī ļoti ceru, ka šis priekšlikums ar to nebeigsies. Jo es arī no savas puses gribētu pateikt paldies gan Papules kundzei par to, ka iesniegusi tādu priekšlikumu un šo priekšlikumu kopu, gan arī Znotiņa kungam par to aktīvo iesaisti šīs problēmas risināšanā. Bet diemžēl mēs visi labi zinām arī citus aktīvus ministrus, kā, piemēram, Jāni Vitenbergu, ekonomikas ministru, kas arī aktīvi iesaistījās problēmas risināšanā, nāca ar problēmas risinājumu un deva veselai jomai milzīgas cerības. Arī šobrīd studentiem ir dotas milzīgas cerības.

Ja mēs skatāmies uz šo fonu – fons nu tiešām... nu diezgan, diezgan, godīgi sakot, tāds riebīgs. Ja mēs... Ja 250 miljonus plus vēl 36 mēs varam ieguldīt bez jebkādām sabiedrības diskusijām airBaltic, nu, šī priekšlikuma summa un nozīme, es domāju, visiem ir skaidra. Par to diskusija būtu... manuprāt, nav jādiskutē, cik tas ir svarīgi. Un nepieļaut tās dramatiskās sekas, ko paši studenti ir iezīmējuši un kas tiešām draud piepildīties. Jautājuma vilcināšana nav tas pats labākais, kas var notikt. Ja tiešām ļoti lielas – ceturtdaļmiljarda – investīcijas var ieguldīt ļoti strauji, bet šādas salīdzinoši mazas investīcijas kaut ko gaida... gaida kaut kādus atzinumus. Tā rūgtā patiesība ir tāda, ka tie atzinumi, visticamāk, nebūs diez ko pozitīvi.

Kamēr Zakatistova kungs stāstīs par to, cik labi ir atbalstīt tikai tos, kurus vajag atbalstīt, un tikai tos, kuri ir kārtīgi un godīgi samaksājuši īstos nodokļus, tieši īstos (uzsvars uz “īstos”), bet ir maksājuši kaut kādos citos nodokļu režīmos, tad šeit arī var sākties debates par to, cik tad tas students ir bijis sekmīgs vai tas students varbūt... cik viņš rūpīgi ir apmeklējis lekcijas. Nu, manuprāt, šī nav... arī nav tā vieta, kur nodarboties ar šādām lietām.

Mēs savā ziņā, Znotiņa kungs, jums esam gatavi palīdzēt. Un šis priekšlikums ir tāds būtisks palīgs un kaut kādā veidā demonstrē Saeimas atbalstu pozīcijai, arī opozīcijas atbalstu pozīcijai visām tām idejām.

Es aicināšu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tagad šis ir opozīcijas redzējums. Aicinātu arī... kādā veidā tas varētu risināties. Paldies Evijai Papulei par to, ka viņa iesniedza šādu priekšlikumu.

Tāpat... Nu, es nezinu, manuprāt, Papules kundze ļoti labi aizsāka šo tēmu par to, ka ir lietas, kur nešķiro – koalīcija vai opozīcija, un šī ir noteikti viena no tām lietām.

Vai mēs varētu kaut kādā veidā rast risinājumu, lai parādītu šo politisko atbalstu...? Es nākšu ar ierosinājumu nākamreiz šādās lietās varbūt ne tikai iesniegt priekšlikumus, bet arī Saeimas lēmumu projektus, pozīcijas... Kā mēs to esam darījuši iepriekš gan jautājumos par reģionālo atbalstu, reģionālo politiku Nacionālajā attīstības plānā, tā arī tagad šajā krīzes laikā varbūt, lai ministrijas saprot to, ka šīm idejām ir pilns Saeimas atbalsts arī to darīt lēmuma projektu veidā.

Bet šobrīd aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu arī citus kolēģus to atbalstīt, tādējādi parādot, ka mums tiešām rūp un mēs esam gatavi straujiem risinājumiem ne tikai airBaltic glābšanas stāstā, bet arī rūpējoties gan par studentiem, gan par citām jomām, par kurām mēs esam ļoti daudz diskutējuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, protams, es jūs aicināšu visus atbalstīt studentus, atbalstīt mūsu jauniešus. Sākšu ar cipariem, kurus neminēja Znotiņa kungs, kaut viņam to vajadzēja darīt. Bet, ja neminēja, minēšu es.

Saskaņā ar Centrālās statistiskas pārvaldi... pašlaik Latvijā studē augstskolās 79 400 studenti. No šiem 79 tūkstošiem 57,1 procents mācās par saviem līdzekļiem, proti, šis 57,1 procents ir 45 337 studenti. Tikko Znotiņa kungs minēja, ka, lūk, ir pieņemts lēmums palielināt to studentu skaitu, kuri saņem kredītus ar valsts galvojumu, no 1200 līdz 1700. Ja mēs atņemsim no 45 337 studentiem 1700 studentus, kuriem valsts garantē kredītu, atlikums ir 43 637 studenti. Tātad pašlaik 43 637 studentiem, kas studē Latvijas augstskolās, ir tikai viena iespēja – maksāt par studijām no savas kabatas. Ja šajās krīzes dienās viņi ir palikuši bez iespējas paši nopelnīt (jo, kā tika minēts, tiešām vairākums no viņiem strādāja tur, kur var dabūt darbu, un vairākums šo uzņēmumu – restorāni, viesnīcas un tā tālāk – pašlaik ir ciet vai neko nepelna) vai ja par šiem studentiem... par viņu studijām maksāja vecāki, varbūt tie vecāki arī pašlaik ir bez darba vai uz dīkstāves pabalsta – minimālā 180 eiro apmērā. Es zinu no reālās dzīves – tiešām ļoti daudzi jaunie cilvēki pašlaik ir spiesti tomēr pieteikties kredītam... studiju kredītam. Tas ir vitāli svarīgi Latvijas nākotnei pašlaik – atbalstīt jauniešus, kuri būs bezpalīdzīgi arī bezdarba situācijā, kuri ir bezpalīdzīgi, lai kaut kur dabūtu to naudu, lai viņiem būtu cerība pēc tam nākotnē kļūt par tiem cilvēkiem, kuri labi pelnīs.

Pašlaik mēs nedarām neko, lai neliegtu viņiem tādu iespēju, tāpēc pievienošos Papules kundzes aicinājumam – nobalsojam par studentiem! Nobalsojam par studentiem! Nobalsojam par studentiem! Par 43 637 jauniem cilvēkiem, kuriem jābūt cerībai par labāku nākotni.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Šobrīd notiek deputātu reģistrācija.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Tātad, kolēģi, mēs palikām pie 14. priekšlikuma, pie kura jāturpina debates.

Komisijā 14. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Situācija iz dzīves. Notiek ugunsgrēks. Pie ēkas, kuru (nosacīti) var nosaukt par studentu kopmītni, piebrauc ugunsdzēsēji, un viņu pārstāvis (nosacīti) kapteinis Znotiņš saka studentiem: “Bērni, mēs esam gatavi. Mēs esam jau izstrādājuši vairākus plānus. Pat noteikti pirmie četri soļi, kā jums palīdzēt. Tagad mēs uz neilgu laiku aizbrauksim pie lēmumu pieņēmējiem. Kad pieņems lēmumu, mēs atgriezīsimies un tad nu jūs saņemsiet visu nepieciešamo palīdzību. Gadījumā, ja, nedod Dievs, ēka nodegs, pēc dažiem gadiem mēs uzbūvēsim kārtējo gaismas pili, kur būs vieta visiem.”

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir tiešām mēģinājums dzēst ugunsgrēku pie esošiem noteikumiem, pie esošās situācijas. Bet vienlaikus es gribētu pateikt, ka nevajag pārvērst visas šīs debates par farsu. Jo tas, ko izstrādāja Ministru kabinets savos priekšlikumos, kas jāapstiprina Saeimai, nozīmē divas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka Ministru kabinets, izstrādājot attiecīgus priekšlikumus, uzņemas atbildību par to realitāti, par to pareizību un tā tālāk, un joprojām.

Otrā. Apskatot šo Saeimā, mēs vienkārši velkam garumā laiku un uzņemamies atbildību par darāmajiem un nedarāmajiem pasākumiem.

Šinī gadījumā ir ļoti svarīgi atcerēties, ka mēs esam parlamentāra republika un Ministru kabineta rīcība jāvērtē divos veidos. Vai nu, kad šī ārkārtas situācija beigsies, vajag Ministru kabinetu patriekt, vai otra iespēja, kas ir reālāka, – iedot katram no Ministru kabineta locekļiem pa ordenim, varbūt Kariņa kungam pat divus.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un tomēr mēģināt strādāt konstruktīvāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latvijas jaunieši! Studenti! Jums ir jāsaprot, ka šeit notiek balsojums pret jums.

Vakardien man bija saruna ar kādu jūsu vecuma cilvēku, kurš ir jau aizbraucis ar pirmo reisu uz Oslo dzīvot tur, studēt... acīmredzot no turienes... vai vismaz strādāt, sakot, ka viņam Latvijā to neļauj, sakot, ka Latvijā viņš nevar izdzīvot.

Jūs esat 40... vairāk nekā 40 tūkstoši, uz kuriem šis priekšlikums attiecas. Jūs esat vienaldzīgi Latvijas valdībai ar Krišjāni Kariņu priekšgalā, jo Krišjānis Kariņš... vienīgais, ko spēj, ir aicināt samērīties vai sasisties ar olām.

Es aicinu jūs beigt ticēt Viņķelei, kura prot kratīties piektdienas vakarā krīzes laikā un rādīt pirkstus diezgan bezgaumīgi, bet neprot atbalstīt Latvijas cilvēkus.

Jaunieši, es zinu, ka daļa no jums ir lieli vai vismaz daļēji lieli tā saucamās liberālās politikas atbalstītāji. Un es jums, jaunieši, gribu uzdot jautājumu – vai jūs esat piedzīvojuši savā dzīvē, ka kāds cits – nevis liberālis, bet kāds cits – tik ļoti ierobežotu jūsu pamattiesības, jūsu cilvēktiesības? Ka kāds cits, nevis liberālis cenzētu, banotu jūsu atšķirīgo viedokli? Ka kāds cits, nevis liberālis būtu tik populistisks un solītu visu iespējamo – mediķiem algas, atbalstu jums, PVN samazināšanu pirms vēlēšanām vai valdības deklarācijā OIK atcelšanu... un solīja jums Ziemeļvalsti. Un tā vietā – ko saņēma? Tā vietā saņēma Viņķeles politologs Filips Rajevskis. Simtiem tūkstošu...

Es aicinu jūs, studentus, iestāties par saviem vecākiem, vecvecākiem, galu galā par sevi. Es jūs aicinu atvērt acis un saprast, ka esošā valdība, esošā koalīcija iznīcina jūsu nākotni.

Tieši tāpēc ar tādu labi padarīta darba sajūtu izglītības ministre, kas ir veiksmīgi pabeigusi 2019./2020. mācību gadu, saprot, ka šobrīd pats svarīgākais ir pieņemt ekspertu par izglītības politikas jautājumiem sadarbībai ar Eiropas Savienību par 1600 eiro mēnesī, nevis – kā risināt problēmas, kas saistītas ar 30... skolnieku un studentu atgriešanos skolas un studiju solos 1. septembrī, neskatoties uz to, ka Uga Dumpis saka, ka mums būs jāsadzīvo ar vīrusu vēl uz priekšdienām. Mēs nezinām, vai būs vai nebūs vakcīnas un vai tās vispār būs drošas, un vai cilvēki vispār vēlēsies vakcinēties.

Šai koalīcijai nav plāna par izglītību. Bet valsts, kas ir bagāta, tai pirmais plāns ir tieši par izglītību. Tā tas ir Somijā, tā tas ir daudzās pasaules valstīs.

Tas, uz ko es jūs aicinu. Es zinu, ka daudzi no jums arī pametīs Latviju. Es jūs aicinu, pirms izdarīt šo soli, jo lielākā daļa, kas pametīs, atpakaļ neatbrauks...  Es jūs aicinu kā jaunus cilvēkus būt pirmajiem, lai saņemtos un aizstāvētu savu valsti. Tieši studenti faktiski nodibināja Latviju, izcīnīja tās slavenās kaujas. Šodien jums nav jākaro. Šodien jūs esat tie, kas var izmainīt Latviju jūsu nākotnes, jūsu bērnu nākotnes un visu pārējo mūsu, kā prezidents Levits saka, līdzcilvēku interesēs. Palīdziet to izdarīt mūsu visu labā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par priekšlikumu...?

M. Šteins. Komisijā 14. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Rubika, Ločmeles-Luņovas, Cileviča, Vucāna, Reiznieces-Ozolas, Kabanova, Tutina, Goldbergas, Bergmaņa un Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 42, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti vēlas runāt par procedūru.

Lūdzu aktivizēt sistēmā punktu par procedūru.

Deputāte Stepaņenko, jūs vēlējāties runāt. Jūs varat šobrīd pieteikties sistēmā runāt par procedūru.

Tātad vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies, kolēģi.

Lai pieteiktos debatēm, man bija jānosūta sākumā Saeimas e-pasts, un tad Mūrnieces kundze paziņoja, ka man ir jāpiespiež poga sistēmā. Es to arī izdarīju.

Es vēlos paziņot par to, ka, jā, deputāti ir lūgti izlogoties no sistēmas pārtraukuma laikā, bet, ja deputāti to aizmirst izdarīt, tad šai sistēmai nav nepieciešams pat lietot ID karti, šobrīd ID karte man ir rokās un es esmu sistēmā joprojām. Tas nozīmē, ka, ja deputāts aiziet projām un atstāj savu datoru atvērtu, tad jebkura persona var piekļūt šim datoram un izmantot to saviem nolūkiem.

Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šī sistēma nav pietiekami droša. Mēs, atkārtošu, izmantojam šobrīd otro Saeimas sēdi, lai testētu šo e‑platformu – produktu. Es domāju, ka mums ir visas tiesības norādīt uz šī produkta vājajām vietām. Es arī aicinu pārējos kolēģus, runājot par procedūru, norādīt uz to, ka mēs šobrīd (Nav saklausāms.)... Saeimā ir pārkāpumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tātad, pirmkārt, par procedurāliem jautājumiem. Nevar būt sistēma, kas paredz tikai ciparu ielogošanos... tamlīdzīgi. Tas ir pretēji jebkurām cilvēktiesībām, cilvēka pamattiesībām. Tātad, ja persona ir izvēlējusies būt zālē, tad ir jābūt tehniskai iespējamībai viņu uzklausīt, esot zālē, jo nevar būt situācija, ka Mūrnieces kundze dzird vārdu “balsot” un nedzird dažubrīd vārdus “par procedūru”, par kuru arī dažubrīd nevar pieteikties... Tagad tiek meklēts jauns risinājums, jo programma faktiski nav nodota ekspluatācijā.

Otrkārt. Es pats savām acīm arī esmu redzējis, ka divi deputāti ir izmēģinājuši, ka, izņemot karti, faktiski tāpat sistēma strādā un būtībā jebkurš var pieiet pie šīs sistēmas un var to lietot. Pie tādas situācijas e-platformā nevar norisināties nekādas Saeimas sēdes, jo tur var darboties arī cilvēks bez kartes (Nav saklausāms.)... datorā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir jāteic, ka ir arī katra deputāta atbildība par jūsu rīcībā nodotā e-paraksta izmantošanu. Tā ir arī katra deputāta atbildība.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mārtiņam Šteinam. Turpinām darbu pie likumprojekta.

M. Šteins. Paldies.

15. – deputātu Švecovas, Papules, Rubika, Goldbergas un Kucina priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību dažādu izdevumu segšanai izglītības iestādei un izglītības iestāžu pedagogiem. Komisijā šis, 15., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies.

Es lūdzu Znotiņa kungu no Jaunās konservatīvās partijas un izglītības un zinātnes ministri Šuplinskas kundzi, kā arī visus deputātus, kas pārstāv jauno konservatīvo spēku un kuru atbildībā ir izglītības joma un izglītības iestādes, beidzot sākt rīkoties, nevis diskutēt, apspriest, veidot plānus, bet pieņemt konkrētus lēmumus un pieņemt konkrētus atbalsta pasākumus gan studentiem, gan pedagogiem, gan arī pirmsskolas izglītības iestādēm, gan arī vecākiem, kas šajā sarežģītajā periodā veic attālinātu apmācības procesu saviem bērniem.

Kāpēc? Jaunā konservatīvā partija, jūs padomājiet – Jaunā VIENOTĪBA jau tika galā un pilnīgi iznīcināja lupatās “KPV LV”. No tās partijas palika tikai drupačas. Vai Zakatistova kungs, kurš Finanšu ministrijā tiek izmantots atsevišķiem pakalpojumiem... Jūs esat zaudējuši jau drošības dienesta karā. Un tas ir acīmredzams. Jūs esat zaudējuši “Marsa” parka celtniecībā. Jūs zaudējāt arī virknē citu pozīciju, tajā skaitā arī ģenerālprokurora amata izvirzīšanā. Jūs izskatāties kā zaudētāji. Un tagad ar katru soli, ar katru dienu, kad jūs atsakāt palīdzību studentiem, pedagogiem un arī bērniem, jūs zaudējat to vēlētāju acīs, kas jūs atbalstīja, kad jūs kandidējāt vēlēšanās. Un jūs esat tie nākamie politiķi, kurus tagad arī saraus lupatās.

Jaunā vienotība jau ar Pētersona kungu šodien plāno veikt pārrunas un PR kampaņas attiecīgi, startējot uz Rīgas domes pašvaldības vēlēšanām. Kā jūs izskatāties to pedagogu un bērnu acīs, kam jūs atsakāt palīdzību?

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un kolēģu priekšlikumu, jo tas paredz finansiālu atbalstu tiem pedagogiem un skolēniem, un viņu ģimenēm, kas ārkārtas situācijas laikā bija (Skaņas pārrāvums.)... un kam nebija tik labs materiālais stāvoklis, lai izmantotu IT... tehnoloģijas un lai varētu arī kompensēt tos izdevumus, kas radušies, veicot apmācību mājās.

Ir pēdējais laiks, Jaunā konservatīvā partija, parādīt patiesu ieinteresētību un rūpes par pedagogiem un skolēniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc tik dramatiskas uzstāšanās no kolēģes puses grūti turpināt, bet es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu tādēļ, ka šobrīd tiešām mājapmācība... nu jau drīz gan mācību gads beigsies, bet vēl nav beidzies, un ģimenēm ne visām ir bijis pietiekami labs internets, lai varētu to procesu nodrošināt gludi, ne visi var to atļauties, jo rēķini arī par interneta izmantošanu nav mazi, īpaši situācijās, kad mēs ar milzīgām cīņām diskutējam – piešķirt vai nepiešķirt plašai sabiedrības daļai 180 eiro... tad tie rēķini, nu, sit pa kabatu. Un tāpēc es domāju, ka priekšlikums nodrošināt bezmaksas interneta savienojumu ir atbalstāms, sedzot to no valsts puses, jo šobrīd tiešām arī tajos gadījumos, kur redzams, ka kādam no bērniem nav datora vai rūtera, vai pietiekama interneta savienojuma... Ļoti dažādas, protams, situācijas, bet nu lielā mērā pašas skolas iesaistās un tas ir atstāts arī pašvaldību ziņā.

Šodien tas, kas ir jāsaprot, – internets ir tāda kritiskā infrastruktūra. Līdzīgi kā ceļš. Mēs neliekam par ceļu maksāt. Tā ir publiskā interese. To uztur valsts, maksā... apmaksā no kopējo nodokļu ieņēmumiem to sakārtošanu. Un es pat teiktu, ka tas jau kļūst vēl vairāk nekā tāds barības vads. Ja domā par kaut kādām tādām ilgtermiņa politiskām iniciatīvām, bezmaksas internets ir viena laba ideja, kuru varētu arī kāds no nākotnes politiskajiem spēkiem piedāvāt. Tas būtu tā mūsdienīgi un, manuprāt, ļoti atbalstāmi, bet vismaz pagaidām kā tādu krīzes risinājumu sniegt šo atbalstu mācību laikā, manuprāt, ir ļoti laba ideja, un aicinu to arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Es noteikti sākotnēji... tad, kad ieraudzīju šo priekšlikumu, arī es saviem frakcijas kolēģiem teicu, ka šis ir tas, par kuru mums tiešām būtu vērts diskutēt, un mēs arī diskutējām... bet, iedziļinoties sīkāk tajā visā, patiesībā es noteikti nevarētu piekrist šai redakcijai, kas ir. Un es pastāstīšu, kāpēc. Ja mēs izdalām tās divas grupas (viena ir šie izglītības iestādēs strādājošie, un otra grupa ir ģimenes), tad, runājot par izglītības iestādēs strādājošajiem, proti, pedagogiem, kuriem patiesi varētu būt radušās un noteikti ir radušās papildu izmaksas, lai nodrošinātu attālināto mācību procesu, par viņu izmaksām un to izmaksu segšanu ir tiešā veidā atbildīgas pašvaldības kā darba devēji. Un arī Darba likums, ja nemaldos, tas bija 76. pants, pat nosaka to, ka ir jāsedz darbiniekam izdevumi, kas ir radušies... darba pienākumu veikšanai. Tas ir punkts viens.

Pilnīgi normāli būtu tas, ka mēs ikviens uzrunātu savas pašvaldības, aicinātu savas pašvaldības deputātus, it sevišķi tos, kas ir varas pozīcijās, aicinātu atbalstīt savus iedzīvotājus, savus pedagogus, kas tur strādā. Cik man zināms, šobrīd tikai viena pašvaldība Latvijā ir spērusi šādu soli, atbalstot savus pedagogus, sedzot izmaksas par mobilajiem sakariem un internetu. Es zinu vairākas pašvaldības, kas, manuprāt, ļoti... sevišķi pēc Danas Reiznieces-Ozolas uzrunas, kas ir ar ļoti interesantiem argumentiem. Minēšu, kāpēc tās to nevarētu darīt, lai gan patiesībā likums jau to liek darīt, un tas, kas, manuprāt, ir tas āķis šajā piedāvājumā un kas nav pareizi, ir tas, ka ir tā norāde, ka valstij ir jāsniedz mērķdotācija. Bet es gribētu atgādināt, ka šobrīd pavisam noteikti nevajadzētu būt tādai situācijai, ka pašvaldību ieņēmumi būtu būtiski mazinājušies. Šīs summas šādu kompensāciju segšanai nebūs lielas. Es varu minēt vienu Pierīgas pašvaldību, kur es pati esmu rēķinājusi, cik tas varētu izmaksāt, un tie ir... pedagogu sadaļā tie būtu maksimāli 17 tūkstoši šādās kompensācijās, turklāt izglītības budžeta sadaļā pašvaldībās ietaupījums šobrīd ir gan no skolēnu pārvadājumiem, gan no komunālajiem maksājumiem, tāpēc, kolēģi, zvaniet saviem pašvaldību vadītājiem, uzrunājiet savu pašvaldību deputātus, bet šis nu gan, manuprāt, nav gadījums, kad tas būtu jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, kaut kādā mērā Muižnieces kundzei var pievienoties, un ir labi, ja jūs esat arī sapratuši, ka tas priekšlikums ir labs. Bet mazliet mums tā izpratne, iespējams, par šo priekšlikumu atšķirsies, jo skatāmies, kā nu tas notiek realitātē. Pirmām kārtām ir svarīgi uzsvērt to, ka ir Latvijas Satversme un Latvijas Satversme kā Latvijas pamatlikums nosaka (112. pants): “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” Tieši uz šī panta pamata arī izglītības iestādes ar mācību līdzekļiem valsts nodrošina. Vismaz, kad es mācījos skolā, atceros, ka dažādus izglītības materiālus nācās pašiem iegādāties un tas nebija... nebūt ne visiem bija iespējams to mierīgi nodrošināt. Šobrīd to nodrošina valsts. Tāpat arī šis priekšlikums pēc būtības jau nosaka to, ka valsts piedalās un tieši šajā sadaļā (tieši šeit ir gan pedagogi, gan arī vecāki, kuriem apmaksā). Un tiešām, manuprāt, ar šo priekšlikumu mēs varētu atbalstīt gan vienus, gan otrus, bet, ja mēs skatāmies... jūs minējāt pedagogus un pašvaldību lomu šajā visā. Es arī esmu iepazinies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumu un varētu piekrist tam, ka pašvaldībām būtu vairāk jāiesaistās šajā. Bet, runājot ar pašvaldībām, tās man skaidroja vienu būtisku lietu, ka pedagogs, atrodoties darbā, viņš arī... viņam ir iespēja būt mācību klasē, kura ir pilnībā aprīkota, ir gan internets, viss iespējamais, un ievērota distancēšanās – tāda, ka viņš ir pilnīgi viens pats tajā klasē, nevis kā mēs, piemēram, šobrīd sēžam zālē, un jūs noteikti arī, Muižnieces kundze, noteikti šajā zālē neesat viena pati, kurā jūs atrodaties. Bet pedagogiem šādas iespējas tiek sniegtas, un visas šīs klases ir ļoti labi aprīkotas, ir internets un tā tālāk. Un pedagogam līdz ar to ir izvēle – vai viņš ir mājās, vai viņš ir izglītības iestādē. Protams, ja kaut kur tās grūtības ir, tās ir jārisina uz vietas. Par to nav šaubu. Un jāmēģina rast kādu kompromisu. Bet tieši vecākiem... vecākiem gan šādas izvēles nav. Nu viņu bērns nevar iet uz skolu, viņu bērnam ir jābūt mājās. Viņam ir jābūt mājās. Un šis patiesībā ir... Nu jau šis pilnīgi noteikti ir, nu, neatņemama izglītības sastāvdaļa. Un, kā jau Satversmē ir rakstīts, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Tātad Satversmē jau ir ierakstīts, un ir bijuši Satversmes tiesas spriedumi, kas ar šo tiek saprasts. Un, manā ieskatā, ja mēs vēlamies izpildīt Satversmi arī šajā ārkārtas stāvoklī, 112. pants – aicinu ar to iepazīties, izlasīt... Tad ir skaidri jādefinē tas. Un šajā priekšlikumā arī tas tiek atspoguļots.

Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, tādējādi izpildot Satversmi. Un šis aicinājums no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ir vietā. Tas ir atspoguļojies šajā priekšlikumā tiešā veidā. Un, manuprāt, tas akcents... Es piekristu, ka šis priekšlikums līdz galam nav perfekts un izstrādāts, jo svarīgākā sadaļa ir tieši tā, kur es, Muižnieces kundze, jums nepiekrītu... jūsu teiktajam. Svarīgākā atslēga ir tieši tie vecāki un tās ģimenes. Un šobrīd internets ir neatņemama... Tāpat kā mācību grāmata, bez kuras tu īsti nevari apgūt vielu, tāpat arī internets šobrīd ir neatņemama sastāvdaļa, bez kuras tu nevari apmeklēt vispār... tu nevari piedalīties mācību procesā, tāpat kā – ironiski – šobrīd arī Saeimas deputāti. Ja viņam nav interneta, viņš nevar piedalīties Saeimas sēdē. Mēs esam tieši tādi paši kā skolēni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Jāsaka, ka šī problēma ir daudz sarežģītāka, nekā tā izskatās no pirmā acu metiena.

Pirmais, kas attiecas uz skolu finansēšanas lietām, par ko runāja Muižnieces kundze. Attālinātā izglītība ir ieviesta ar ārkārtas situācijas ieviešanu, un tas ir valsts lēmums. Un līdz ar to, realizējot šo lēmumu, valstij ir jāparedz arī finansējums pašvaldībām, kas realizē dabā šo funkciju, ieskaitot arī to pašu, par ko bija runa, – skolotāju internetizāciju.

Otra lieta par skolēniem. Ja šodien ar Satversmes tiesas palīdzību skolēni tiek apgādāti bez maksas ar mācību līdzekļiem, piekļuve internetam un datori arī ir mācību procesa sastāvdaļa. Un līdz ar to šeit nu noteikti būtu jādomā par to, ka tā funkcija ir jāpilda uz valsts rēķina.

Trešais. Vakar Eiropas lietu komisijā bija gara diskusija sakarā ar to, ka Eiropā viens no lielākajiem projektiem ir Eiropas digitalizācija, kura ietver sevī plašu digitalizāciju visos tautas slāņos, sākot ar mazbērniem un beidzot ar pensionāriem, kas paredz arī savukārt interneta telpu atvēršanu, attiecīgas aparatūras iegādes iespējamību un tā tālāk, un tā joprojām. Un, ja mēs tiešām gribam, kā mēs esam... jo mēs esam to atbalstījuši... šo pozīciju Eiropas Savienībā, ja mēs gribam reāli spert soļus šinī virzienā, tad noteikti ir ne tikai jādomā, kā to darīt, bet arī jāsper tie pirmie konkrētie – varbūt ne īpaši lielie, bet nu konkrētie – soļi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Jā, paldies.

No vienas puses, es saprotu, kāpēc koalīcija nepiedalās debatēs, jo šobrīd tie, kas piedalās, rāda, ka nav tādas īstas vienprātības. No JKP puses izskan solījums, ka pildīsim tās prasības, kas uzrodas, tad daži saka, ka tomēr nevajag to darīt. Nu skaidrs, ka izskatās, ka tur īsti... Es jau vienreiz no kanceles pieminēju salīdzinājumu ar dejošanu – kas dejotājam traucē labi dejot vienmēr kā iemesls...

No otras puses, paldies tiem, kas piedalās diskusijā, jo mēs tiešām uzzinām, ka opozīcijas priekšlikumi ir nozarei vajadzīgi un pat tiek atzīti par saprātīgiem. Nu, no tādas puses, es teiktu studentiem, skatoties arī uz nākamajiem priekšlikumiem un uz balsojumiem, – lūdzu, nu neatslābstiet, jo ticēt acīmredzot arī Znotiņa kunga paustajai pārliecībai masu medijos, ka būs 13 miljoni studentu atbalstam, nevar. Līdz ar to stipriniet un veidojiet arī savas turpmākās akcijas, kamēr jūs panākat to, ko, iespējams, koalīcija šodien noraidīs un kaut kad kādā īpašā rīkojumā varbūt pieņems.

Bet šajā gadījumā tiešām paldies deputātiem, kas vērsa uzmanību tiem, kam ar lasītprasmi vai ar izpratni, vai ar kādu citu lietu ir grūti. Priekšlikumā tiešām ir divas daļas. Viens ir atbalsts vecākiem. Un šajā gadījumā atkal uzrunāju labklājības nozares vadošo amatpersonu, ka šajā gadījumā šis atbalsts būtu sniedzams, protams, visiem, jo tā tiešām ir reforma izglītībā, bet to var, iespējams, šobrīd piešķirt tiem, kam... tiem vecākiem un tām ģimenēm, kam sociālā rocība neatļauj vēl papildu izmaksas, īpaši Covid-19 situācijā.

Otra daļa ir par skolotājiem. Un mēs jau zināmā mērā redzam, kāda ir valdošo amatpersonu attieksme pret izglītības nozares cilvēkiem, bet nu tomēr. Vispārējās izglītības pedagogu saimē ir viena šobrīd tāda īpaša daļa, kas ir pirmsskolas pedagogi, kuri strādāja nevis attālināti, bet īpašās dežūrgrupās. Līdzīgi kā mediķi, arī Covid-19 apstākļos pirmsskolas izglītības skolotāji un pedagogi strādāja, un valdība nesaskatīja vajadzību šos cilvēkus papildus atbalstīt ar piemaksām īpašos apstākļos, ja runājam par Covid-19.

Šis būtu veids, kā arī šiem skolotājiem papildus segt tos izdevumus, nerunājot jau par citiem un pārējo grupu... šos papildu izdevumus, tādējādi tomēr izrādot cieņu un novērtējot pirmsskolas pedagogu darbu dežūrgrupās un īpašos apstākļos, tai skaitā arī nodrošinot piecgadīgo un sešgadīgo mācības tādā formātā, kādā nu Šuplinskas kundze tur ir izdomājusi.

Jebkurā gadījumā ministrijai tomēr būtu jāskatās, ka, ja pieņem izmaiņas sistēmā, mācoties attālināti, tad valsts atbalsts – valsts atbalsts! –, valsts finansējums reformu īstenošanā ir ļoti svarīgs un, jāsaka, pat nepieciešams kā gaiss elpošanai. Par elpošanu gan te daudz runāja – atļaut vai neatļaut –, bet šajā gadījumā šī reforma ir atbalstāma.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu, izlasot visu, kas tur rakstīts (nevis tikai kritizējot burtu vai vārdu secības salikumu), pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Kamēr Muižnieces kundze ierastajā manierē pārliek atbildību par pedagogu un skolēnu ģimeņu atbalstu uz pašvaldībām, tikmēr pedagogi un skolēni, un viņu ģimenes ķepurojas, kā nu kurš var un prot, un ir spējīgs materiāli un emocionāli.

Bet ko es gribu pateikt. Atcerieties, ka Jaunajā konservatīvajā partijā ļoti atšķiras vārdi no darbiem. Un solījums atbalstīt savu resoru, savā resorā strādājošos un šajā jomā strādājošos, it īpaši kontekstā ar studentu un skolēnu atbalstu, ir ļoti nozīmīgs. Un tad, kad jūs atdosiet savas balsis, atcerieties, lūdzu, šo balsojumu un to, kā balsoja Jaunā konservatīvā partija (Muižnieces kundze, Znotiņa kungs), lemjot par papildu atbalstu pedagogiem un par papildu atbalstu skolēnu ģimenēm, jo viņi noteikti balsos “pret”, šādi parādot savu patieso seju, parādot savu patieso attieksmi pret izglītību, pret ģimenēm, pret bērniem un pret skolotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Te mums ir tagad par Darba likumu atkal runa. Ar Muižnieces kundzi jau mums bija diskusija pirms dažām Saeimas sēdēm, runājot par svētku, pirmssvētku dienām, un tur arī mēs atklājām, ka patiesībā līdz galam jau īsti nav tā, ka Darba likums nosaka, ka arī bērniem ir saīsinātā skolas diena, bet tas attiecas uz skolotājiem, līdz ar to stundu skaitu... stundas nevar saīsināt saskaņā ar Darba likumu.

Un tagad mēs esam nonākuši pie Darba likuma panta par izdevumu atlīdzināšanu. Un par izdevumu atlīdzināšanu Darba likums saka tā: “Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu; darbiniekam radušies, pārceļoties uz citu dzīvesvietu [..]; darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos [..].”

Tātad mēs secinām to, ka darba līgumā noteikti nav paredzēts gadījums par ārkārtējo situāciju un darba līgumā noteikti... un arī darba devējs nav teicis kaut kādu... izteicis īpašu piekrišanu tam, ka šobrīd skolotāji izmanto internetu, izmanto savu personīgo aprīkojumu šo attālināto apmācību nodrošināšanai. Līdz ar to šis priekšlikums ir vietā, ļoti pareizi – tas papildina Darba likumu, konkretizē konkrēto... šo situāciju, jo, atkārtošu vēlreiz, mēs runājam par Covid-19 likumu, un šis Covid-19 likums ir īpašs ar to, ka mēs šobrīd mēģinām atrisināt šīs ārkārtējās situācijas dažādos jautājumus, kuri ir radušies. Mēs nevaram cerēt uz to, ka Darba likums ir paredzējis visu. Darba likums nav visu paredzējis.

Un Muižnieces kundzei vēl jautājums. Es ceru, ka viņa man atbildēs. Muižnieces kundze teica, ka tad ir jārunā, jāvēršas pie pašvaldībām, lai pašvaldības šo jautājumu risina attiecībā uz kompensāciju skolotājiem un vecākiem. Bet es vēlos jums atgādināt, ka Rīgas administrācija šobrīd ir pilnā mērā atbildīga par pašvaldības darbu krīzes gadījumā... situācijā. Šajā ārkārtas situācijā pilnā mērā administrācija bija atbildīga par visu, kas notiek Rīgā. Un, cik mums ir zināms, politiskā vadība šajā krīzes... šajā domes administrācijā sastāv arī no tostarp Tieslietu ministrijas pārstāvja, un Tieslietu ministrija šobrīd ir JKP pārziņā. Tāpēc es domāju, ka Muižnieces kundzei būtu ļoti vienkārši noskaidrot... uzreiz tiešā veidā saprast, ko viņas politiskā spēka pārstāvis ir izdarījis tam, lai skolotājiem un bērnu vecākiem tiktu atlīdzināti šie izdevumi attiecībā uz attālināto apmācību, īpaši ņemot vērā to, ka, ja Darba likums jau to paredz, tad jautājums ir – kā Rīgas administrācija šo Darba likuma pantu ir iedzīvinājusi. Muižnieces kundze, lūdzu, nekautrējieties, mēs ļoti gribam dzirdēt atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, vēl daži apsvērumi. Viens, kas jāņem vērā, ka nevis pašvaldība kā darba devējs ir pieņēmusi lēmumu, bet valdība ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas situācijas noteikšanu. Līdz ar to arī valdības atbildība ir risināt daļējas kompensācijas, ja tādas ir nepieciešamas. Kā patiešām pašvaldības jau dara... ko var. Es varu minēt pat tādu mazu pašvaldību... pagastu kā Sventi – Sventes vidusskolā katrā klasē ir internets, katrā klasē ir datortehnika, lai skolotāja var strādāt, netērējot savus līdzekļus.

Otrs apsvērums, kas ir jāņem vērā, tiešām ir Satversmes 112. pants, kas pasaka, ka Latvijā valsts, nevis pašvaldība – valsts! – nodrošina bezmaksas izglītību. Savulaik bija diskusija par to, vai jānodrošina bezmaksas grāmatas. Tad es teiktu, ka jums šobrīd ir diezgan skaidrs, velkot analoģiju, – internets ir tāds pats mācību rīks kā grāmatas, bez kurām šobrīd nevar iztikt, un tas ir jānodrošina no valsts puses.

Un trešais ir ļoti interesanti – un mēs domājam par to, kur iegulda vai neiegulda valsts. Mēs vēl šobrīd neesam saņēmuši skaidru lēmumu no valdības par atbalstu studentiem, par atbalstu citām jomām... Tad jau 29. martā valdība deva atļauju izmantot mobilos torņus cilvēku izsekošanai, jau 15. aprīlī Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija uzklausīja pirmās projekta versijas par to, kā mēs cilvēkus varēsim izsekot, uzliekot viņiem par obligātu pienākumu pašbildes taisīt, sūtīt savu atrašanās vietu un nodrošināt ļoti labu mobilo ierīci un ļoti labus interneta sakarus, lai varētu to izdarīt. Nu, tas ir, manuprāt, temats, par ko ir vērts aizdomāties. Kāpēc valdība ir ļoti gatava, ļoti naska uz dažādu rīku attīstīšanu, lai kontrolētu un uzraudzītu cilvēkus, bet ne lai atbalstītu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Te mēs redzam to populisma līmeni, līdz kādam daži atsevišķi mūsu kolēģi ir gatavi iet. Pirms dažiem gadiem neviens pat neiedomājās, ka vajadzētu finansēt, piemēram, elektrības rēķinus, jo kā tad bērni izmācīsies pa vēliem, tumšiem vakariem ziemas sezonā, ja tikai izmantojot elektrību vai sveču gaismu. To līdz šim neviens nebija piedāvājis finansēt. Šobrīd ir šāds piedāvājums. Nav bijis piedāvājuma finansēt pildspalvas, lineālus un citas lietas. Un tagad pēc būtības ir.

Šai gadījumā, es domāju, šie daži deputāti šauj nepareizajā virzienā. Tik tiešām valstij ir jāpalīdz tiem mūsu bērniem, kuriem ģimenes rocība neļauj tikt pie šīm viedierīcēm, neļauj nodrošināt interneta pieslēgumu. Un te es varu teikt, ka man ir gandarījums, ka mums sadarbībā ar Reini Znotiņu, ar Izglītības un zinātnes ministriju izdevās ļoti ātri panākt risinājumu vairākiem tūkstošiem bērnu, kuriem bija iespēja saņemt bezmaksas viedierīces un interneta pieslēgumu. Un arī šobrīd Izglītības uz zinātnes ministrija šo programmu turpina.

Attiecībā uz šī priekšlikuma iesniedzējiem es tiešām gribētu dzirdēt, cik daudz jūs esat izdarījuši bērnu labā, lai aizietu pie kaut kādām savām kreisajām firmām (“Rīgas kartes”, nanoūdeņiem un citiem), lai mēģinātu ar viņiem vienoties, ka daļu no tās naudas, ko viņi iepriekšējos gados ir guvuši, viņi novirzītu sabiedrībai, nevis tikai sev.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Ļoti īsi. Paldies, pirmkārt, par to, ka mēs vispār diskutējam, kas, manuprāt, ir ļoti normāls, pareizs process, kā šie jautājumi būtu jārisina.

Otrs. Īsas atbildes.

Pirmkārt, Švecovas kundzei. Latvija... Nē, es atvainojos Stepaņenko kundzei. Latvija nesastāv tikai no Rīgas. Un, lai arī Rīgā šobrīd ir pagaidu administrācija iecelta, es domāju, ka ir vietā jautājums, kas Rīgā ir visu šo laiku darīts, lai Rīga kompensētu... palīdzētu atbalstīt savus pedagogus, skolēnus. Un es domāju, ka taisni jūs savam vīram varat pajautāt par visiem tiem “labvēlīgajiem” (pēdiņās) lēmumiem attiecībā uz pedagogiem Rīgas pašvaldībā.

Otrs punkts. Manuprāt, tā bija Švecovas kundze, kas runāja par vārdiem un darbiem. Un es domāju, ka es pilnīgi droši varu teikt to, ka visiem maniem vārdiem ir sekojuši darbi. Un arī savā pašvaldībā, kas nav Rīga, es esmu lūgusi savus pašvaldības deputātus iesniegt šādu priekšlikumu – kompensēt šo te. Un, kā par brīnumu, taisni Zaļo un Zemnieku pašvaldību... savienības partijas pārstāvji bija tie, kas krasi iebilda un sāka stāstīt, kā nu mēs nevaram, ko... kā mēs nevaram izsekot ne interneta apjomiem, ne visām citām lietām. Tā ka, kolēģi, vēlreiz es aicinu – ejiet pie pašvaldībām un prasiet līdzekļus.

Un tā beidzamā lieta, runājot par to, ka... piesaucot Satversmi, jā, patiesi valsts ir apņēmusies nodrošināt bezmaksas izglītību mūsu bērniem. Tai pašā laikā valsts maksā mērķdotācijas pašvaldībām, lai šos izdevumus arī pašvaldības varētu segt. Tā ka nav viss tikai no augšas vienā līmenī jādara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Jā, sveiki... Sveiki, kolēģi! Gribēju pateikt vēlreiz paldies tiem kolēģiem, kas tiešām iesaistās konstruktīvā diskusijā. Paldies Muižnieces kundzei, paldies Valaiņa kungam, paldies Dombravas kungam un citiem.

Un es gribēju uzsvērt arī to, ka acīmredzot opozīcija šeit mēģina manipulēt ar lietām vai tomēr ir diezgan nekompetenti un ir palaiduši ļoti daudzas lietas garām. Nu, piemēram, ja mēs runājam, ka tiešām šis priekšlikums sadalās divās daļās, tad vecākiem un bērniem, it īpaši no sociāli mazāk labvēlīgām ģimenēm, Izglītības un zinātnes ministrija ir palīdzējusi tādā formā, ka kopā ar partneriem ir piegādāts vairāk nekā 5400 ierīču šobrīd ar... kurās tad ir arī par velti interneta pieslēgums. Un šīs ir izsūtītas pašvaldībām pat bez pašvaldību jautājuma. Tāpat ir arī apkopoti dati par pārējām pašvaldībām, kas vēl trūkst. Ir ieguldīts un turpinām ieguldīt arī skolu pieslēgumu stiprināšanā un interneta pieslēgumu stiprināšanā. Un, kas attiecas uz pedagogiem arī, gan ar pašvaldībām, gan ar skolām šis jautājums ir apzināts. Mēs esam taisījuši dažādus izvērtējumus, un ir skaidrs, ka pirmām kārtām ir palīdzēts gan no skolu puses pedagogiem, gan otrām kārtām nav atcelts tas, ka pedagogiem ir visu laiku tiesības un iespējas tātad strādāt arī skolā, strādāt ne tikai no mājām, teiksim, labojot darbus, bet arī skolā, kur šis interneta pieslēgums ir nodrošināts. Tāpēc nu nevajadzētu maldināt šeit... Un ir pietiekami daudz lietu.

Tāpat arī, teiksim, vecākiem ir palīdzēts ar to pašu “Tava klase” kanālu, kā mēs zinām, it īpaši tiem vecākiem, kuriem ir jaunāki bērni, nodrošinot arī citu, alternatīvu, iespēju bez interneta pieslēguma, kā var piekļūt šim mācību saturam un tiešām palīdzēt mācību procesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vēlētos oponēt šoreiz Dombravas kungam, kurš norādīja uz manu kolēģu it kā populismu. Varētu atspēlēt šo bumbu, norādot uz to, ka ar tādu pašu populismu (tikai Nacionālās apvienības garā un stilā) nodarbojas pašlaik Dombravas kungs. Jo laikam viņš ir aizmirsis par to, ka šie bezmaksas risinājumi ģimenēm, nodrošinot tās ar viedierīcēm, kas bija, protams, ļoti labi un atbalstāmi, tika nodrošināti bezmaksas pusdienu vietā. Jo tieši šī nauda tika izmantota, lai šīs ģimenes nodrošinātu ar viedierīcēm. Nu, respektīvi, neviena lieka centa šajā gadījumā valsts nav pielikusi klāt.

Un jūs, protams, varētu ar to lepoties, bet neaizmirstiet par to, no kuras kabatas jūs paņemat šo naudu un ka šo bezmaksas viedierīču vietā varētu būt bezmaksas pusdienas ģimenēm, kurām tiešām tās pusdienas bija vajadzīgas šajā krīzes laikā.

Otrais. Norāde uz to, ka, lūk, – kā var iedomāties varbūt apmaksāt arī elektrību, lineālus, pildspalvas un tā tālāk... ka tas ir kaut kas neiedomājams... kā to var prasīt... kāds populisms... Es varētu aizsūtīt Dombravas kungu uz lielu populistu valsti ar nosaukumu Somija, kur skolēniem vispār nekas nav jāpērk – ne lineāls, ne pildspalva, nekas, galvenais – līdz skolai tikt. Un tas arī ir viss. Un tas vienkārši parāda to slaveno Skandināvijas modeli, kuru piesauca kādreiz Kariņa kungs šeit, Saeimā, uzstājoties no tribīnes, ka tas, lūk, ir mūsu ideāls.

Tā ka es lūgšu tomēr redzēt to ainu kopumā, nevis vienas partijas ietvarā un nepārmest kolēģiem (konstruktīviem, no opozīcijas) kaut ko tādu, kas eksistē tikai jūsu smadzenēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Teikt “paldies” publiski pašiem sev, slavināt pašiem sevi (Smiekli. Aplausi.) ir jau ļoti izteikta narcisma pazīmju kopums. Dot naudu, publisko naudu, un paņemt pašiem sev, un pēc tam skaļi pieminēt attiecīgos televīzijas raidījumus arī ir narcisma pazīme. Domāju, ka spoguli varbūt ir derīgāk izmantot kā Saeimas debašu tribīni šobrīd.

Otrkārt. Jā, Izglītības un zinātnes ministrija ar valdības atbalstu iepirka noteiktu skaitu tehnoloģiju, izmantojot daļēji arī brīvpusdienu naudu, nepiešķirot to visiem bērniem, kā to nosaka likums, un nepiešķirot brīvpusdienas 1.–4. klasei, īpaši Covid-19 apstākļos, liekot to darīt pašvaldībām, kuras (paldies!) to arī dara.

Treškārt. Internets nav pildspalva. Dators – varbūt, bet internets tiešām ir salīdzināms šobrīd ar mācību līdzekli, ko Izglītības likums nosaka kā valsts finansētu mācību materiālu.

Digitālo materiālu sagatavošana, labi, bet pieejamība ir jānodrošina. Tas, ka jūs telefonos nodrošināt brīvu internetu, nenozīmē, ka internets ir pieejams šiem bērniem un ka šie bērni to var lietot tikai vienā īsā brīdī. Vecākiem ir jādod atbalsts.

Un, ceturtkārt, vēlreiz. Attālinātās mācības jeb digitālās mācības patiešām ir 21. gadsimta tendence, un tā ir atbalstāma. Latvijā tā tika ieviesta ārkārtas situācijā, tādēļ šis ir finansējums no valsts gan ārkārtas situācijas dēļ, gan tādēļ, ka tā ir jauna reforma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es tiešām cerēju uz konstruktīvu diskusiju, uz argumentiem, kuri varētu kaut kādā veidā varbūt tālāk risināt problēmu ar Darba likumu, ko mēs dzirdējām sākumā, bet diemžēl koalīcijai... koalīcija saņēma kaut kādu signālu pēkšņi... uzsāka tirgus līmeņa diskusiju. Un tagad mēs dzirdam par kaut kādiem populistiem, par ģimenes locekļiem, par visu kaut ko, tikai ne par konkrētu pienākumu kompensēt šos izdevumus.

Un man tiešām ir ļoti žēl, ka Dombravas kungs tik asi uztver šo priekšlikumu, jo tieši Nacionālā apvienība bija tie, kuri mēģināja sākumā iestāties par to, lai tiktu pildīts Izglītības likums attiecībā uz bērnu ēdināšanu. Tad kaut kur viss noplaka un aizmirsās arī par bērniem invalīdiem, tostarp par viņu ēdināšanu, kas ir ļoti, ļoti neglīti.

Un attiecībā uz Rīgas pagaidu administrāciju. Jā, lai kas arī nebūtu noticis pirms tam, Rīgas pagaidu administrācija šobrīd ir pilnā mērā atbildīga par visiem lēmumiem, kurus tā pieņem. Attiecībā uz visu, kas šobrīd Rīgā notiek, atbildīga ir Rīgas pagaidu administrācija. Un Rīgas pagaidu administrācija sastāv no konkrētu politisko spēku pārstāvjiem.

Visbeidzot, runājot par vārdiem un darbiem, es ceru, ka Muižnieces kundzei vienmēr sekos līdzi viņas “3 × 500” līdz pat karjeras beigām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi. Par šo priekšlikumu paturpinot, es gribētu teikt tā, ka nu, kā jau esmu citās runās teicis, ka mums šī krīze jāizmanto arī kā iespēja. Iespēja ieviest modernus risinājumus, iespēja ieviest kaut kādu jaunu pieeju mācību saturā. Arī šis priekšlikums patiesībā ir ceļa karte uz to jauno iespēju.

Ja mēs skatāmies, atsaucoties uz šo Satversmes 112. pantu un spriedumu, no kā izrietēja tālākās sekas, tieši valsts ir tā, kas nodrošina... un valsts caur mērķdotāciju nodrošina mācību līdzekļu iegādi skolēniem, un pašvaldības no savas puses to piedotē klāt. Šī dotācija patiesībā, līdzīgi kā brīvpusdienas, kam pašvaldības patiesībā lielāko daļu pašas pieliek klāt... tāpat arī šeit mācību satura ziņā valsts dotācija sastāda kādu trešo daļu, divas trešdaļas pieliek pašvaldības.

Bet stāsts jau par mums šobrīd, nevis par pašvaldībām. Stāsts ir par Saeimu. Stāsts par valsts attieksmi, un valsts attieksme šajā ziņā simboliski varētu parādīt, ka mēs uzskatām – internets arī ir mācību līdzeklis, jo šobrīd pilnīgi noteikti tas ir mācību līdzeklis, to citādi uztvert nevar.

Bet, ko es esmu domājis, kā minēju sākumā par šo moderno pieeju, tad ilgtermiņā, izmantojot šīs viedierīces, mobilās, un internetu kā tādu, mēs varam paskatīties... attīstīties kā modernāka izglītības sistēma, piemēram, ja mēs skatāmies... Vai jūs zināt, cik maksā viena ķīmijas vai fizikas grāmata šobrīd, kas ir obligāti jāpērk? Tās izmaksas ir ļoti augstas, un potenciāli nākotnē tas viss varētu notikt vairāk elektroniskajā vidē, tāpēc aicinu izmantot šo krīzi arī kā iespēju ieviest modernus risinājumus. Un šis priekšlikums ir tiešām ceļa karte tajā virzienā. Aicinu ieviest tomēr arī no valsts puses. Un nevajag mētāties. Līdz pašvaldībām nonāksim. Tagad runājam paši par sevi, valsti, tātad valstij jādod atbalsts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es pirmām kārtām esmu ļoti pozitīvi pārsteigts šodien, ka pozīcijas deputāti tiešām runā un cenšas aizstāvēt savu pozīciju. Tas, manuprāt, ir ļoti labi. Tā, lai jūs nedomātu, ka es varu novērtēt tikai Raivi Dzintaru, kad viņš to dara. Šodien arī Jaunās konservatīvās partijas deputāti sevī atraduši drosmi uzstāties un aizstāvēt savu pozīciju. Tas, manuprāt, ir ļoti labi.

Pat neskatoties uz to, ka daži deputāti nevar atturēties no tā, lai... no kādas apsaukāšanas... kolēģu apsaukāšanas, bet... labi, tas ir sākums, es domāju, ka ar laiku mēs varam iemācīties arī runāt viens ar otru.

Tagad, kolēģi, par priekšlikumu pēc būtības. Nu bet, noliekot viss... tas, kas ko ir izdarījis Rīgas domē, kam kur strādā vīrs, sieva, vēl kaut kas... Nu, tīri loģiski uzdosim sev jautājumu – vai pedagogiem šajā krīzes situācijā rodas papildu izdevumi? Vai no tā, ka viņi vairāk (Skaņas pārrāvums.)... skolā viņi vispār nepavada laiku, bet pie sevis mājās... vai, piemēram, viņiem izdevumi elektrībai ir lielāki? Jā vai nē? Nu padomājiet, lūdzu. Vai – kāpēc viņiem rodas šie papildu izdevumi? Dēļ Covid-19, dēļ tā, ka izsludināta ārkārtējā situācija, dēļ tā, ka jūsu kolēģu lēmumu dēļ viņiem jāmāca no mājas, nevis no skolas, vai ne? Tātad pedagogiem ir lielāki izdevumi, papildu izdevumi dēļ šīs ārkārtējās situācijas, dēļ jūsu... dēļ likum... dēļ mūsu, dēļ likumdevēja, lēmumiem, vai ne?

Un tad, kolēģi, paskatieties uz sevi. Tātad jūs sakāt, ka nē, ka viņiem vai nu nekādu... nekādu papildu izdevumu nav, ka nekas nav jākompensē, nevajag sniegt nekādu palīdzību, neko. Paskatieties uz sevi, kolēģi. Šajā laikā vai jūs biežāk (nu, pēdējo trīs mēnešu laikā)... vai jūs Saeimā esat bijuši retāk vai biežāk? Vai jūs vairāk esat strādājuši no mājas? Kā ar tām transporta kompensācijām, kolēģi? Vai jūs tās joprojām pieprasāt? Tajā pašā apmērā? Kā, piemēram, ar jūsu valdības ministru reprezentācijas naudu 1000 eiro mēnesī? Vai kaut kāda reprezentācija vispār ir? Tāpēc jūs šeit, kolēģi, tiem pašiem pedagogiem... Un viņu ir daudz, kolēģi, – mēs runājam par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, par vēlētājiem. Jūs viņiem rādāt, ka jūs neredzat to, ka viņiem ir papildu izdevumi, bet tad, kad jums to izdevumu nav vai tie ir mazāki, jūs sev to turpināt segt pilnā apmērā. Nu padomājiet, lūdzu, kā tas izskatās Latvijas cilvēkiem – gan pedagogiem, gan ne tikai pedagogiem. Valsts vai pašvaldības, kolēģi... Uzdodiet sev jautājumu – kā notiek mums tā cīņa ar krīzi? Aizņemoties naudu, vai ne? Kas aizņemas naudu? Pašvaldības? Nē, viņiem pat īpaši nedrīkst. Valsts aizņemas naudu. Līdz ar to vai tas nav tā, ka tieši valsts, aizņemoties naudu, to piešķir tai skaitā pašvaldībām, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kuriem ir papildu izdevumi dēļ krīzes, dēļ jūsu pieņemtajiem lēmumiem. Ja jūs tikai padomāsiet, kolēģi, jums viss sastāsies savās vietās. Un pareizs lēmums būs acīmredzams. Pat ja tie neesat jūs, kas to ir saredzējuši, pat ja tas ir opozīcijas priekšlikums. Jūs domājat, ka ir loģiski to neatbalstīt. Bet, ja jūs to neatbalstīsiet, jūs sev ilgtermiņā izdarīsiet tikai daudz sliktāk. Jo cilvēki tur ārā – viņi nav stulbi. Viņi redz, kas notiek, viņi to saprot. Izdariet pareizu izvēli, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Dārgie skolotāji! Dārgie bērnu vecāki! Un tagad ļoti uzmanīgi. Šajās debatēs runāja Dombravas kungs ar sarkanbaltsarkano karogu aiz muguras. Un es jums gribu uzdot jautājumu – vai nav populistiski sev aiz muguras likt sarkanbaltsarkano karogu, pirms mirkļa nobalsojot pret bērniem ar invaliditāti un pēc tam sakot, ka Nacionālā apvienība ir demogrāfijas aizstāve?

Nacionālajai apvienībai ir premjera padomnieks Parādnieks, kuram vajadzētu stāvēt un krist par šo jautājumu, kas saistīts ar izglītību, ar atbalstu skolotājiem un skolēniem. Viņa nav! Jau vairāk nekā gadu nav, tikai ir viņa 2000 eiro alga. (Aplausi.)

Otra lieta ir tāda. Jums, skolotāji, krīzes laikā nepalīdz. Bērnu vecāki, jums arī nepalīdz krīzes laikā. Es tikko apskatījos, kādi bija Saeimas deputātu transporta izdevumi aprīlī – tad, kad bija attālinātās sēdes, attālināts darbs Saeimā. Par transportu deputātiem aprīlī ir izmaksāti 8000 eiro. Un kopumā kompensācijās aprīlī ir izmaksāti gandrīz 19 tūkstoši eiro. Arī tad, kad mēs, deputāti, sēdējām mājās, mums maksāja. Jums – nemaksā.

Nākamā lieta. Te bija runas par Rīgu un tamlīdzīgi. Es gribētu atgādināt Muižnieces kundzei, kas līdz šai dienai nav spējusi un arī līdz pat savas karjeras, politiskās karjeras, beigām, kura pavisam drīz noslēgsies, nebūs spējusi izpildīt “3 × 500”... es gribētu atgādināt, ka JKP ir mēra amata kandidāts Jurašs, kuram vajadzētu stāvēt un krist par skolotājiem un bērnu vecākiem Rīgā. Viņš to nedara, viņš nav šajās debatēs. Viņš ir e-deputāts, kura vietā... mēs nezinām, kas viņa vietā balso. Un tas pats attiecas uz mēra amata kandidātu Staķi, kurš atrodas šajā zālē; viņu neinteresē skolotāji un skolēni Rīgā, viņš nestāv un nekrīt par viņiem. Viņš sēž un ir e‑deputāts, kurš izpilda acīmredzot savas partijas pelēko kardinālu intereses. Viņu neinteresē jūsu labklājība vai jūsu izglītība, lai gan viņam kā mēra amata kandidātam vajadzētu par to interesēties, tam vajadzētu viņu interesēt.

Un tāpēc, skolotāji, es jūs ļoti aicinu... Jūs esat inteliģenti, gudri cilvēki. Iemāciet visiem, kas ir jums apkārt, kā ieiet Latvija.lv/pv (parakstu vākšana), kā internetā parakstīties par Saeimas atlaišanu – par šīs Saeimas atlaišanu! –, par to, lai atlaistu koalīciju. To koalīciju, kura izdevumus, kas cilvēkiem ir palielinājušies saistībā ar sēdēšanu mājās, neapmaksā.

Kāpēc tas ir jādara? Tāpēc, ka citās valstīs, kas ir demokrātiskas valstis, ir pat tiesu spriedumi, kuri liek darba devējam apmaksāt darbinieka komunālos izdevumus tāpēc, ka darbinieks strādā no mājām. Jo darba devējam rodas ietaupījums, bet darbiniekam, kurš strādā no mājām, palielinās izdevumi par elektrību, par interneta lietošanu un tamlīdzīgi.

Tāpēc, skolotāji, jūs kā inteliģentākā sabiedrības daļa, vieni no inteliģentākajiem, apmāciet visus sev apkārt, kā, ieejot internetā (ieejot internetbankā), var parakstīties par šī parlamenta atlaišanu! Citādi šeit nekas nemainīsies.

Un beidziet ticēt tiem, kas slavē sevi, ka viņi ir dalījuši valsts naudu! Tie visi ir meli, viņi neko nav dalījuši, un to jūs jūtat savos maciņos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Nevar nepiekrist, ka Aldis Gobzems tiešām no Saeimas ir jāatlaiž, un tādā sakarā arī tā apmācīšana, kā izmantot e-parakstu un Latvija.lv, tiešām varētu būt pamatota.

Bet, ja runājam par deputātu kompensācijām, tad jāteic, ka es arī... tieši to pašu darbību izdarīju – atvēru informāciju par to, kādas bija deputātu kompensācijas aprīlī. Un nepatīkams pārsteigums bija jāpiedzīvo, atklājot, ka četri lielākie kompensācijas saņēmēji aprīlī bija tieši opozīcijas deputāti. Līderos izvirzās Gundars Daudze ar 821,35 eiro, otrajā vietā – Jānis Tutins ar 809,88 eiro, trešajā vietā – Edgars Kucins ar 793,45 eiro, un noslēdz Top 4 Jānis Vucāns ar 782,67 eiro.

Turklāt liela daļa ir tieši transporta izdevumu kompensācijas: Gundaram Daudzem – 221 eiro, Jānim Vucānam – veseli 332 eiro.

Man ir jautājums jums, dārgie kolēģi. Ja jau bija jāsēž mājās, tad kur jūs, dārgie kolēģi, braucāt? Uz kurieni jūs braucāt, un kur jūs to degvielu tērējāt?

Es lūdzu... es aicinu, lai katrs no šiem deputātiem tagad piesakās debatēs un paskaidro, kur viņš brauca.

Kā izdevās Daudzem aprīlī transporta izdevumos iztērēt 221 eiro, Tutinam – 229 eiro mēnesī, Kucinam – 193 eiro mēnesī un Vucānam – 332 eiro mēnesī? Kur viņi brauca? Uz kādām sēdēm brauca? To tiešām būtu ļoti lietderīgi noskaidrot, un ceru, ka arī tiks opozīcijā veikta iekšējā izmeklēšana, kurš tad kur un kāpēc brauca.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Es tomēr aicinu debatēt par 15. priekšlikumu, nevis par deputātu kompensācijām.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es iestāšos par saviem kolēģiem, kurus tikko nosauca Feldmans. Viņš nevis kritizēja Jurašu – mēra amata kandidātu, kurš neiestājas par skolotājiem un bērnu vecākiem –, bet sauca deputātus, kuri tagad balsos “par” skolotājiem. Gan deputāts Daudze, gan deputāts Tutins un visi pārējie, kurus Feldmans nosauca... Atšķirībā no Feldmana, kurš balsos “pret” skolotājiem un bērnu vecākiem, šie deputāti balsos “par”. Un tas viņiem ļauj... pirmkārt, tas viņiem dod morālas tiesības uz attiecīgām kompensācijām.

Es paskaidrošu vēl. Gan Daudze, gan visi pārējie nedzīvo Rīgā. Viens dzīvo Ventspilī, cits – tālu Latgalē... un viņi brauc. Viņi katru nedēļu bijuši Saeimā!

Un vēl viena lieta.

Feldmana kungs, kad jūs savam Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram pajautāsiet par 40 eiro – autobusa... kompensāciju? Lai gan viņam alga, man liekas, ir vislielākā no mums visiem, kas esam šeit, viņam nepietiek ar saviem trim vai četriem tūkstošiem, viņš vēl 40 eiro aprīlī prasa par autobusu!

To jūs aizmirsāt, Feldmana kungs! Ja?

Un arī Butāna kungs balsos pret skolotājiem un pret bērnu vecākiem Rīgā, lai gan viņam ir mēra amata kandidāts Jurašs.

Tā ka nemeklējiet skabargu to acīs, kuri atbalstīs skolotājus! Sameklējiet baļķi savā acī – par visiem “3 × 500”, par visiem balsojumiem pret bērniem ar invaliditāti, pret skolotājiem, pret visu pārējo! Par Butāna 40 eiro jūs varat parunāt arī frakcijā. Es pieļauju, ka pēc šādas sarunas jūs Butānu arī... izslēgsiet no frakcijas, ja jau jūs esat par tik godprātīgu attieksmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi, labdien! Man ir diezgan interesanti redzēt, ka Jauno konservatīvo frakcijas jaunais... galvenais ekonomists un, ja es pareizi sapratu, arī autors tam “3 × 500” priekšlikumam, kuru it kā vajadzēja ieviest vai nu pagājušā gadā, vai... nu nespēj, tā teikt, atrisināt tādu vienkāršu uzdevumu. Ja deputātiem reizi nedēļā vajag braukt uz Rīgu, uz Saeimas sēdi (sēdes bija tādas ne īpaši attālinātas, kā mēs zinām), nu tad ir jautājums: kuriem deputātiem tā distance no viņu mājas līdz Saeimai būs tā visgarākā un kuri tātad iztērēs vairāk naudas degvielai?

Tagad mēs zinām, ka no Rīgas vistālāk ir Kurzeme un Latgale, vismaz Feldmana kungs varbūt to nezina. (Smiekli.)

Man būtu ieteikums, Feldmana kungs, jums iet strādāt par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru. (Smiekli, aplausi.) Es domāju, ka jūsu zināšanu apjoms vismaz... šķiet, ka varētu būt lielāks nekā pašreizējam sekretāram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie kolēģi! Protams, šajā, 15., priekšlikumā, ir... ir jāatbalsta, jo ne pašvaldības, ne cilvēki paši šos ierobežojumus nav noteikuši, tos noteikusi valdība... un apstiprinājusi tos, protams, Saeima. Tāpēc šajos īpašajos apstākļos mums ir jādomā par šiem cilvēkiem.

Kas attiecas uz Feldmana kunga tukšo debatēšanu... Ir jāsaprot tas, ka deputāti ievēlēti ne tikai no Rīgas; deputātus ir ievēlējuši cilvēki no visas Latvijas. Līdz ar to... pie tādiem apstākļiem šie deputāti mēro pietiekoši tālu ceļu atšķirībā no tiem, kuri dzīvo Rīgā. Pēc Feldmana kunga loģikas, tad droši vien būtu iespējams priekšlikums, ka Rīgā dzīvojošiem deputātiem algas samazināmas par kādu konkrētu daļu, lai izlīdzinātu šos kopējos izdevumus. Jo visus mūs, simt deputātus, ir ievēlējusi tauta no visas Latvijas, no visiem reģioniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Ļoti jocīgi klausīties diskusiju par konkrēto priekšlikumu, pārejot uz attālināto... par braukšanu no vienas pilsētas uz otru pilsētu. Man šķiet, ka tomēr būtu prātīgi nevis mētāties ar dažādiem apsaukājumiem, bet tomēr runāt par to, par ko mēs runājam.

Runājot par datorizāciju un par visu pārējo, tika teikts, ka, lūk, Izglītības un zinātnes ministrija (paldies tai milzīgs!) ir iegādājusies 5000 datorus, lai sadalītu tos trūcīgām ģimenēm. Nebūtu grēks arī atcerēties, cik vispār Latvijā ir skolēnu, jo attālinātā apmācība attiecas ne tikai uz maznodrošinātām ģimenēm, kuru skaits ir daudz lielāks nekā nosauktais. Vispār – cik liels mums ir skolēnu skaits? Un vai tas... tas solis risina visu problēmu kopumā... arī ar attālinātiem mērķiem? Domāju, ka ne.

Mēs esam atteikušies no tā, ka valsts finansē brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem, pārliekam to visu pilnībā uz pašvaldību pleciem, un tas solis izraisīja i pozitīvas, i negatīvas sekas. Pozitīvās sekas ir tās, ka pašvaldības daudz atbildīgāk nekā Izglītības un zinātnes ministrija skatās uz šo problēmu un rūpējas par saviem audzēkņiem. Bet... Uz vietām tā pieeja ir ļoti dažāda: vienā pašvaldībā gatavo produktu pakas, otrā pašvaldībā piešķir bērnu ģimenēm attiecīgus pabalstus naudas izteiksmē, trešajā tiek meklēts kāds cits risinājums. Paliek aiz svītras bērni, kuri mācās citās teritorijās. Tas attiecas uz Rīgu un Pierīgas reģioniem: bērni deklarēti vienā dzīvesvietā, bet mācās citā teritorijā.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Runas laiks ir beidzies. Otrais runas laiks arī ir beidzies.

S. Dolgopolovs. Tātad... izriet no...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Es skatos šo diskusiju, un man, protams, ir interesanti.

Bet es tomēr aicinātu Gobzema kungu atturēties no politiskās aģitācijas veikšanas par viņa karstāko ideju – ideju par Saeimas atlaišanu. Jebkurā gadījumā viņam ir iespēja pašam sevi atlaist un attiecīgi nodemonstrēt pozīciju.

Tajā pašā laikā... Aldi, es aicinātu būt konsekventam, jo es no tavas uzstāšanās īsti nesapratu... Tu pārmet deputātiem kompensāciju saņemšanu. Taču tajā brīdī, kad izrādās, ka tie ir deputāti, kuri ir opozīcijā šobrīd, tu pēkšņi viņus sāc attaisnot. Aldi, man liekas, tu saviem vēlētājiem raidi ļoti pretrunīgus, nepareizus signālus.

Vēl. Es gribētu norādīt, ka tajā brīdī, kad tev šķiet, ka citi runā ne par priekšlikumu, tu atļaujies bļaut no vietas un no tribīnes. Savukārt, kad tu pats runā ne par priekšlikumu, bet nodarbojies ar politisko aģitāciju un mēģini izmantot šai savai aģitācijai arī bērnus invalīdus, tad tev tas šķiet normāli. Es tomēr aicinu būt loģiskākam, sakarīgākam un saprotamākam.

Savukārt, vēršoties pie frakcijas SASKAŅA un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas... opozīcijas deputātiem... Es īsti nesapratu, kāpēc jūs pēkšņi uzbrukāt Krišjānim Feldmanam. (Troksnis. Smiekli.) Ne jau Krišjānis Feldmans (Troksnis.)... Ne jau Krišjānis Feldmans jums ko pārmeta, jums pārmeta Aldis Gobzems. Viņš bija tas, kurš apgalvoja, ka sēdes notika aprīlī attālināti un ka deputāti saņēma kompensācijas, viņaprāt, nepamatoti. Es tā uztvēru šo viņa uzstāšanos. (Starpsaucieni. Troksnis.)

Lūdzu, vērsieties pie sava drauga un kolēģa, un atbalstītāja Gobzema! Visas pretenzijas – viņam.

Uz priekšu, kolēģi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debates par šo priekšlikumu jau ir visai tālu aizvadītas (Troksnis.) no priekšlikuma būtības. Lūdzu, pieturēsimies pie 15. priekšlikuma.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Runājot par 15. priekšlikumu, es, protams, varētu nolaisties līdz dažu pozīcijas deputātu līmenim.

Es varētu runāt arī par kādas deputātes vīru, kurš saņēma naudu par piedalīšanos projektā “Tava klase”, konkrēti – par deputāti Zālīti‑Grosu, kura nevienu reizi atklāti nepateica sabiedrībai – ziniet, jā, tas ir mans vīrs, kurš vienlaicīgi ir viena deputāta palīgs Saeimā, un mēs politiku padarījām par savu ģimenes biznesu.

Es varētu nolaisties līdz dažu deputātu līmenim un pārmest saviem kolēģiem to, ka viņiem Rīgā kaut kur ir jādzīvo, kad viņi vada, piemēram, komisiju un viņiem ir jābūt Rīgā.

Es varētu nolaisties līdz tādam līmenim, bet es nenolaidīšos, es vienkārši aicināšu jūs nobalsot “par” šo priekšlikumu. Es saprotu, ka aicināt ir bezjēdzīgi, bet... Varbūt tomēr jūs nobalsosiet “par” vecākiem un “par” skolotājiem un padomāsiet par savu tautu, nevis par savu partiju un šīs partijas panākumiem tuvajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 15. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Švecovas, Papules, Rubika, Goldbergas un Kucina priekšlikumu! Par – 30, pret – 52, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 16. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Ločmeles-Luņovas, Kabanova, Gobzema, Stepaņenko, Reiznieces‑Ozolas, Vucāna, Dūklava, Rubika, Krišāna, Cileviča, Bergmaņa, Daudzes un Liepiņas priekšlikums. Tas paredz atbrīvot no mācību maksas Latvijas valstspiederīgos – studējošos, kurus skārusi krīze. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Šis priekšlikums ir skatāms sistēmā un kontekstā ar iepriekšējo priekšlikumu par kreditēšanas sistēmu, kas pamatā deva iespēju tiem studentiem, kas vēlas aizņemties, darīt to. Šis priekšlikums ir par tiem studentiem, kas dažādu iemeslu pēc nevēlas aizņemties, saprotot, ka ārkārtas situācija ir ar zināmām beigām, tātad noteikta posma situācija, nevis mūžīga, un dažādu iemeslu pēc studenti var negribēt aizņemties studiju apmaksāšanai. Tādēļ šis priekšlikums aizstāv... dod iespēju šādiem studentiem... attiecīgajām augstskolām... protams, izmantojot valsts budžetu, atbrīvot studentus no studiju maksas, ļaut mācīties, paļaujoties uz to, ka valsts šo summu kompensēs noteiktā laika periodā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī šis priekšlikums paredz atbalstīt studentu iespējas mācīties Latvijas augstskolās, nevis braukt mācīties citur. Citādi, izvērtējot atbalstu, izvērtējot situāciju, izvērtējot arī turpmākās reformas augstākajā izglītībā, viņi varētu izvēlēties sakārtotāku sistēmu, kur studijas ir par brīvu, un tātad braukt... nevis attālināti mācīties Latvijas augstskolā, bet tiešām braukt uz citām valstīm un studēt tur.

Aicinu padomāt par šāda veida atbalstu, kurš šobrīd ir ļoti, ļoti, ļoti svarīgs. Jādomā, ka ārkārtas situācija beigsies, un šie studenti, kas nevēlas aizņemties, droši vien cer atgriezties tajos darbos, kurus viņi darīja līdz šim, – neskatoties uz to, ka Saeima nepiešķir piecu procentu PVN tām nozarēm, kuras šobrīd visbiežāk ļauj studentiem apvienot mācības ar darbu.

Es aicinu atbalstīt studentus.

Studenti, sekojiet, lūdzu, līdzi un skatieties, kā tiek pildītas jūsu prasības, – vai tās ir vai nav izpildītas! Dariet to arī tad, ja šobrīd koalīcija balsos pret studentiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie studenti, tagad padomājiet loģiski! Koalīcija balsos pret to, ka apmaksā krīzes laikā jūsu studiju kredītus. Viņi balsos pret. Pēc tam publiski – kādos studentu pasākumos vai televīzijā – iznāks Daniels Pavļuts vai Staķis, Rīgas mēra amata kandidāts, vai arī Jurašs, Rīgas mēra kandidāts, vai kāds cits... tie, kas arī ir tie nacionāli noskaņotie... piemēram, par Latviju... ar karogiem aiz muguras... Un viņi teiks: “Kā mēs atbalstām studentus! Kā mēs gribam, lai mums šeit ir gudra jaunatne!” Un tamlīdzīgi. Tad, dārgais student, atceries šo dienu, atceries šo balsojumu! Un atceries vienu lietu – ka divkosība ir ļoti viegli pamanāma. Un divkosība ir pamanāma šajos balsojumos – balsojumos pret tevi, pret tavām interesēm. Tu to vari izmainīt. Tu esi jauns. Tu proti lietot internetu. Es tev ieteiktu ieiet... nesmejieties, tas tiešām ir nopietni! Es tev ieteiktu ieiet Latvija.lv/pv (parakstu vākšana) un parakstīties par šīs Saeimas atlaišanu.

Jo tā traģikomika, kas šeit notiek... Es precīzi neatceros, bet man šķiet, ka to filmu sauc “Stulbs un vēl stulbāks”. Filmas nosaukums – “Stulbs un vēl stulbāks”, un tajā filmā ir tāda epizode: Džims Kerijs atrodas vienā telpā ar citu aktieri, un viņi sarunājas savstarpēji pa mobilo telefonu. Vienā telpā. Un tas bija tas joks, cik stulbi var būt. Tāpat ir arī šajā Saeimas sēdē: mēs visi sēžam Saeimas zālē, bet sarunājamies savā starpā caur austiņām, caur datoru un vēl kaut ko. (Smiekli.) Tas ne ar ko neatšķiras no filmas “Stulbs un vēl stulbāks”. Nu, neko stulbāku savā dzīvē es neesmu redzējis!

Nu, varbūt “3 × 500” ir vēl stulbāk... (Smiekli.) Bet pieņemsim, ka tas ir oficiāls solījums, kuru viņi kādreiz... līdz savas politiskās karjeras beigām vēl uzturēs. Jo pēc tam jau nebūs vairs vajadzības...

Tāpēc, dārgie kolēģi, skatieties uz darbiem! Jaunieši, skatieties uz deputātu darbiem! Neklausieties tajās saldajās runās, kad jums nāk un saka: “Mēs esam liberāli, mēs esam par izglītību, mēs esam par to, lai Latvijā būtu labāk!” Bet patiesībā tie cilvēki, kas tagad nobalsos... viņi ir tikai par savu personisko labumu. Viņi nav par... Viņus neinteresējat jūs. Viņi neraujas debatēt. Jūs paskatieties, kas pieteikušies šajās debatēs! Tur nepiesakās Rīgas mēra amata kandidāti, kaut gan izglītības jautājumiem vajadzētu būt viņu prioritātei. Staķis, kurš saka, ka viņš ir patriots, zemessargs un kas tik vēl ne, bērnu tēvs un kafejnīcas īpašnieks Rīgas centrā... viņš balso pret restorāniem, viņš balso pret studentiem, viņš balso tā, kā viņam saka viņa sponsori. Jūs to neredzat? Un Jurašs! Jurašs vispār... Viņš jau tikai... kā mēs lasām presē, tikai ar bandītiem kaut kādiem ir saistīts. Viņam nav laika studentiem. Viņam nav laika risināt tās problēmas, kas cilvēkiem svarīgas un kas būtu jārisina. Un tad viņu sāk aizstāvēt Feldmana kungs, kuram ar matemātiku ir mazliet... problēmas acīmredzot... Un Rancāna kungs, kurš nesaprot, ka, aizstāvot skolotājus un studentus... tas nav pretnostatīts jautājumam, ka... es varētu parunāt, ka deputāti sev piešķir kompensācijas. Tas viens otru neizslēdz... Es nosaucu to kā piemēru, Rancāna kungs. Nākamreiz varbūt, nu, iedziļinieties tajā, ko jums stāsta citi deputāti. Jo studenti droši vien saprot labāk par jums, kas šobrīd notiek.

Šī koalīcija balso pret visiem Latvijas cilvēkiem – visās nozarēs. Tāpēc Latvija.lv/pv... internetbanka (Smiekli.)... Jūs varat ieiet savā bankas kontā un, caur internetbanku parakstoties, varat nobalsot par parlamenta atlaišanu. Pieejiet šim jautājumam traģikomiski! Jo tas, kas šeit tagad notiek, ir – “stulbs un vēl stulbāks”. Nekā citādāk to nevar nosaukt! Jo vienkārši dusmoties jau vairs nevar. Uz to var tikai paskatīties un pasmaidīt par to, kā tas viss notiek. Jo tas viss sabruks. Tas, ko viņi šeit būvē, sabruks pavisam drīz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Šobrīd notiek deputātu reģistrācija.

Reģistrācija ir veiksmīgi notikusi.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””.

Debates par 16. priekšlikumu.

Lūdzu aktivizēt debatētāju sarakstu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Par šo priekšlikumu es gribētu teikt: protams, interesanti ir izpausties par tādu tēmu kā atbalsts studentiem, par to, cik ļoti svarīgs tas ir, bet svarīgi ir arī apzināties šos faktus...

 Aicinu ikvienu deputātu atvērt vaļā Latvijas Studentu apvienības mājaslapu lsa.lv, kur tiešām ir diezgan satraucoši skaitļi... Latvijas Studentu apvienība tikko kā ir veikusi šo anketēšanu. Un anketēšanas brīdī (saistībā tieši ar Covid-19 izraisīto krīzi, cik es saprotu, šī anketēšana ir veikta) tiešām ļoti liels skaits studējošo – 11 procenti aptaujāto – redz, ka saistībā ar šo krīzi viņi varētu pamest studijas. Manuprāt, tā būtu ļoti liela traģēdija valstij, ja tas tā notiktu.

Tāpēc tagad, kad esam nonākuši pie šīm debatēm, es, protams, atbalstīšu  – noteikti atbalstīšu! – šo priekšlikumu un aicināšu rast jebkādu risinājumu, kā arī aicināšu koalīciju uzņemties atbildību par to, kāda situācija šobrīd ir izveidojusies. Jo, es domāju, ikviens studējošais – gan tas, kurš šovasar būtu beidzis universitāti, gan arī tas, kurš beigs studijas, – grib, protams, atrast darbu, lai pēc tam atmaksātu šo studiju maksu. Un tā situācija jau nav tik vienkārša. Nu, pamēģiniet atrast kāds šobrīd darbu! Varat apvaicāties – varbūt kāds tuvs cilvēks... varbūt kāds students ir kādam pazīstams... Nu, pajautājiet, kā tas ir – šobrīd atrast darbu. Visas lielās kompānijas šobrīd, cik man zināms, ir apturējušas jebkādus darbā iesaistīšanas pasākumus.

Attīstības plāni. Pēc sarunām ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru attiecībā uz to, kāds ir uzņēmēju noskaņojums... Attiecībā uz jaunām investīcijām, uz biznesa paplašināšanu stāvoklis ir ļoti, ļoti slikts, un tas, protams, atspoguļosies arī darba tirgū.

Šajā gadījumā mēs stāvam ļoti liela riska priekšā. Šodien jau vairākkārt esmu pieminējis to, ka draud šo cilvēku aizplūšana vispār prom no Latvijas. Un iedomājieties paši, kāds tas ir zaudējums Latvijas valstij, ka aizbrauc prom cilvēks, kas izgājis cauri visai izglītības sistēmai, ieguvis augstāko izglītību... ka tieši šo nelielo iemeslu dēļ... Ir runa par studiju maksas atgriešanu... Tiešām šobrīd situācija nu galīgi nav viņu pusē, viņiem arī gluži vienkārši nav šīs iespējas...

Ielieciet sevi viņu ādā!

Tas pats stāsts ir par airBaltic pilotiem, pilotu akadēmiju, kur vispār... Cilvēki milzīgus kredītus ņēmuši, lai izietu šo akadēmiju. Un tagad, kad lidmašīnas nelido, kur tad viņiem šo darbu... Viņiem vispār nekādu iespēju nav.

Tāpat arī šeit jebkurš students, kurš ir ņēmis kredītu... un man prieks, ka Saeimā ir daudz jaunu kolēģu, kuri var atcerēties laiku, kad... pavisam nesen noteikti paši ir studējuši, un liela daļa ir ņēmuši šo kredītu. Tāpat arī es esmu ņēmis kredītu, arī man ir bijuši galvotāji. Zinu, kā tas ir – pēc tam to kredītu atdot. Tev ir uzreiz jābūt kaut kādiem ienākumiem, kaut kāds darbs jāmeklē. Nu, tas ir izaicinājums! Šobrīd tas ir ļoti apgrūtinoši jebkurā jomā. Ja tu esi finanšu jomā pabeidzis... ieguvis augstāko izglītību... nu pamēģiniet atrast kādu darbu...

Tāpēc es aicinu... Kolēģi, īpaši no koalīcijas, varbūt pietiks, teiksim tā, izpausties Jaunajai konservatīvajai partijai! Bet tiešām pēc būtības... es aicinu iesaistīties šajā diskusijā arī frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA kolēģus un pateikt, kāds ir jūsu redzējums gadījumā, ja jūs noraidāt šo priekšlikumu. Nestāviet malā! Piedalieties debatēs un sniedziet savu redzējumu, kādā veidā šī problēma tiks atrisināta! Jo to, ka tā ir problēma, nenoliegs neviens. Neviens nevar pateikt, ka tā nav problēma. Bet ir jābūt skaidram risinājumam.

Vienotība, jūs esat premjera partija. Nestāviet malā šajās diskusijās un neizliecieties, ka tas uz jums neattiecas! Tas attiecas uz jums vistiešāk. Kā premjera partija dodiet savu redzējumu! Jo, kā jau mēs zinām, Jaunā konservatīvā partija... pie iepriekšējiem priekšlikumiem... Znotiņa kungs daudz ko izskaidroja, bet... Finanšu ministrija, tas ir jūsu rokās! Sniedziet arī jūs savu redzējumu šajās debatēs, lai arī studenti šodien saklausītu kādas atbildes. Pretējā gadījumā atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā... Nu, vispirms es vēlos minēt to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs diskutējām par šiem priekšlikumiem, un arī Znotiņa kungs prezentēja pasākumu – plānoto... ko Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi... vienlaikus izsakot cerību, ka jau šonedēļ tiks skatīts šis atbalsta pasākumu kopums valdības sēdē.

Cik man zināms, līdz šim nekas nav izskatīts, un es neredzu arī, ka darba kārtībā būtu iekļauti šie atbalsta pasākumi. Līdz ar to atkal jau jāsaka: nav garantijas, ka valdība tik raitā solī pieņems lēmumus.

Manuprāt, būtu prātīgi Saeimā vismaz minimālo komplektu nodrošināt, tas būtu arī kā papildu motivators Finanšu ministrijai – atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas centienus.

Vēl viena lieta, ko es vēlos pieminēt. Man liekas interesanti, ka krīzes laiks ir arī iespēju laiks, tātad ir arī iespējas pildīt daļu no saviem solījumiem. Es tagad, pārtraukumā, palūkojos 13. Saeimas vēlēšanu programmās. Vismaz divi spēki – Nacionālā apvienība un Attīstībai/Par! – ir savās programmās iekļāvuši bezmaksas augstāko izglītību.

Nacionālā apvienība ir minējusi (manuprāt, diezgan korekti), ka ir šī problēma, ka ārvalstīs studenti var mācīties bez maksas, kamēr Latvijā joprojām ir kombinētā maksājumu sistēma, kur daļu nodrošina valsts, daļu – paši studenti (jāņem ir kredīti). Protams, tas motivē cilvēkus aizbraukt.

Es domāju, ka īpaši smaga tā situācija būs tagad, ja cilvēkiem, tiem studentiem, būs sakrājušies parādi tādēļ, ka viņi ir zaudējuši šobrīd darbu vai nevar to atrast. Varbūt rudenī – septembrī, kad robežas būs vaļā un kad sāksies jaunais mācību gads, – viņi padomās divreiz, vai palikt šajā augstskolā vai meklēt kur citur laimi.

Savukārt Attīstībai/Par!... jā, ir nodrošinājusi, ka... ir plānojusi un solījusi saviem vēlētājiem valsts finansējumu augstākajai izglītībai, lai tā būtu bezmaksas, pieejama visiem. Nu, kolēģi, neredzu, ka šajā četrgadē būtu nopietns plāns nodrošināt bezmaksas augstāko izglītību. Bet tagad jums ir vismaz iespēja uz dažiem mēnešiem izpildīt savus solījumus. Tāda lieliska iespēja!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Es arī... Vēršos pie koalīcijas, atļaušos teikt, saprātīgās daļas, jo JKP diskusija rāda, ka tur faktiski nav dižas pieredzes un intelektuālā potenciāla. Bet neņemiet ļaunā! Tā tas izklausās pēc šodienas debatēm.

Vēršos pie pārējās, saprātīgākās, daļas.

Vakardien mēs uzzinājām, ka Latvijai būs pieejami papildus 2,9 miljardi. Miljardi! Tas būs Eiropas Savienības finansējums, kas nebūs aizdevums, bet būs kā citādi apgūstams. Man ir jautājums: vai tad studenti nebūtu šajā sadaļā atbalstāmi arī ar vienu niecīgu – niecīgu! – atbalstu, atbrīvojot no studiju maksas tos, kas ir cietuši Covid-19 situācijā? To priekšlikums arī paredz. Jautājums ir – vai tad valdošā koalīcija šos 2,9 miljardus... tiešām neredz iespēju atbalstīt studējošos?

Un otrs. Saprotu, ka Znotiņa kungs... nekāda plašā programma tur nebija. Četri punkti tika minēti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un par četriem punktiem, šķiet, vēl nav vienojušies koalīcijā. Bet viens no Znotiņa kunga piedāvājumiem bija šāds: 1000 studentiem ļaut piedalīties universitāšu vai augstskolu pētniecības programmās. Pat tad, ja 2,9 miljardus iedos pētniecības programmām, man rodas jautājums – kurš tad būs tā darba darītājs, ja studenti vai nu neturpinās mācības, vai izvēlēsies mācīties citās augstskolās ārpus Latvijas? Kas tad piedalīsies tajās pētniecības programmās? Jo faktiski priekšlikums aicina atbalstīt tos studentus, kam ir nepieciešams sociāli ekonomiskais atbalsts.

Un vēlreiz par 2,9 miljardiem. Nu, ja visi aizbrauks no Latvijas, arī studējošie, tad... kur tad būs darbaspēks, kam jūs tērēsiet šo naudu? airBaltic tak visu naudu neatdosiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Ir divi jautājumi – viens ir attiecībā uz mūsu programmu, un otrs ir mana piezīme par šo priekšlikumu pēc būtības.

Attiecībā uz mūsu programmu. Jā, mēs esam pieminējuši, ka Latvijai jāiet uz bezmaksas augstāko izglītību, bet – vai tas ir iespējams bez plašākām augstākās izglītības reformām? Vai iepriekšējā valdība, kurā ZZS bija ļoti nopietna spēlētāja, ir veikusi šādas reformas? Vai mēs varam runāt par bezmaksas augstāko izglītību, kad mūsu izglītības programmu skaits ir pilnīgi neadekvāts Latvijas iedzīvotāju skaitam un arī augstskolu skaits ir pilnīgi neadekvāts Latvijas iedzīvotāju skaitam? Tas ir viens jautājums.

Un otrs ir par pašu priekšlikumu. Kā mēs varam atbrīvot Latvijas pilsoņus, bet neatbrīvot citus Eiropas Savienības pilsoņus...? Tas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības visiem principiem un pamatiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie studenti! Es nevaru saprast.

Dārgie studenti! Tas, ko es vēlos jums pateikt, ir sekojošais.

Jūs tikko dzirdējāt, kā frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Marija Golubeva saka, ka nav jāaizstāv mūsu studenti, ka jāskatās kaut kādas birokrātiskas lietas. Un kaut kad pēc tam viņa stāstīs jums par izglītību – kā viņa aizstāv. Lai gan mēs pat nezinām, kāds mums būs 1. septembris šajā gadā. Pat tik maz nav izdarīts!

Un tieši tāpēc... lai jūs saprastu: dārgie studenti, šodien balsos pret jums. Vienīgais veids, kā jums aizstāvēt sevi, ir ieiet mājaslapā Latvija.lv/pv un parakstīties par Saeimas atlaišanu – par šīs Saeimas atlaišanu, kura balso pret jūsu interesēm. Ja jūs būtu citas valsts studenti, tad... cita valsts Eiropā jūs atbalstītu, cita valsts Eiropā brauktu un vervētu jūs, lai jūs studētu citur. Jūsu valsts jūs neatbalsta, tāpēc ka jūs to pieļaujat, tāpēc ka jums varbūt ir bijis vienalga, varbūt jūs esat ticējuši dažādām PR kampaņām un salasījušies tviterī VIENOTĪBAS fanu pulciņu. Bet atveriet acis! Atveriet acis un paskatieties uz tiem cilvēkiem, kas jums... ārpus parlamenta lej medu ausī, bet parlamentā darbojas pret jums, balso pret jums. Skatieties uz darbiem un neklausieties vārdos!

Dārgie studenti, Latvija.lv/pv – parakstu vākšana par 13. Saeimas atlaišanu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es gribētu oponēt Golubevas kundzei attiecībā uz jautājumu, vai mēs varētu atļauties...

Es domāju, mūsu valsts mierīgi varētu atļauties... it īpaši, ja palasīsim mūsu mediju ziņas. Te jau pieminēja 250 miljonus – Latvijas valsts atbalstu airBaltic. Viena no pēdējām ziņām – ka airBaltic ar valdes un padomes atalgojuma samazinājumu plāno pusgada laikā ietaupīt piecus miljonus eiro. Iedomājieties, pusgada laikā piecus miljonus eiro – tikai tādēļ, ka atalgojumu nesaņems Gausa kungs un pārējiem padomes locekļiem alga tiks samazināta tikai par 20 procentiem! Un viņi lepni vēl paziņo, ka uz krīzes laiku viņi atteiksies, piemēram, no prēmiju izmaksas, jo tieši prēmijas veido gandrīz pusi no atalgojuma, kas ļāva Gausa kungam, piemēram, 2017. un 2018. gadā nopelnīt ar airBaltic palīdzību vienu miljonu eiro gadā.

Ja mēs tikai pusgada laikā ietaupām piecus miljonus vienā uzņēmumā, kur valsts piedalās ar savu kapitālu, kāpēc mēs nevaram ieguldīt, investēt šo naudu, ietaupīto airBaltic, mūsu studentos, mūsu topošajās smadzenēs, it īpaši tagad, kad Eiropas Komisija devusi mums ļoti skaidras rekomendācijas? Viena rekomendācija skan: “Domāt par zaļās ekonomikas un ciparu tehnoloģiju biznesa attīstību.”

Un tāpēc es nepiekrītu tiem cilvēkiem, kuri pārmet, piemēram, to, ka Kirils Solovjovs izstrādāja šo programmu. Lieliski! Es vēlos, lai mums būtu simtiem tādu kirilu solovjovu, kuri tagad saņems apmācību Latvijā vismaz uz krīzes laiku bez maksas. Un lai šie kirili solovjovi kļūtu par mūsu eksportpreci un palīdzētu Latvijai pelnīt nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien! Šī Saeima, 13. Saeima, ir visjaunākā – pēc vecuma... Atnāca jauni cilvēki – ar izglītību... Kā viņi paši teica: “Mums ir Eiropas izglītība, mēs esam gudri.” Un katru reizi viņi apliecināja to.

Un tagad arī mēs prasām... arī būs gudri, izglītoti cilvēki – tāpēc ka jebkurā valstī ir vajadzīgi jauni, spēcīgi un izglītoti cilvēki. No tā arī ir atkarīga ekonomika. To, ko mēs gribam šodien ieguldīt, viņiem dodot palīdzīgu roku, pēc tam viņi atdos atpakaļ. Un, ja mēs ieguldīsim tur miljonu, pēc tam trīs vai četrus miljonus viņi atnesīs atpakaļ – katrs no viņiem.

Tā ka šodien mums ir iespējams parādīt savu labo vēlmi attiecībā uz jauniešiem, lai viņi nebrauc prom, lai viņi mācās mūsu universitātēs, kur valsts rūpējas par viņiem, nevis studē tur, Sorbonā vai Dānijā, kur bezmaksas augstākā izglītība.

Tāpēc ka tā – tikai tā! – mēs varam papildināt savu valsts budžetu ar nodokļiem, ar izgudrojumiem. Un Latvija dzīvos. Tāpēc Eiropas Savienība varbūt dod to palīdzību arī... Un mums piešķīra arī tos 2,9 miljardus.

Runa ir par to, par ko Regīna Ločmele-Luņova iepriekš runāja, – ka 43 tūkstoši studentu... Jā, lūdzu, palīdzam viņiem! Jaunie cilvēki, ja jūs viņiem nepalīdzēsiet šodien, nu tad, ziniet, viņi neticēs arī jums!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Tā kā šīs debates aizskāra reformas, Golubevas kundzei un īpaši “Attīstībai/Par!” es gribētu pateikt to, ka nu, lai vai kā, no sākuma būtu pašiem jāsāk īstenot kaut vienu reformu un tikai tad varētu runāt par citu darbiem vai nedarbiem.

Šajā gadījumā, manuprāt, ir svarīgi uzsvērt to, ka ZZS laikā tranzīta joma nepiedzīvoja krahu. ZZS laikā... Uz jebkuru jomu skatoties, ir redzams, ka tomēr bija daudz saprotamāka pārvaldība, nekā ir.

Paskatieties savā jomā... nu, piemēram, veselības jomā! Kas notiek? Šis masku iepirkums... Nu, manuprāt... Iepirkt marles blāķus ar saitītēm par miljonu eiro – tas neliecina par to, ka vispār ir kaut kāda sajēga par to, ko nozīmē pārvaldība. Un pēc tam to saukt par veiksmes stāstu?! Tas ir diezgan nožēlojami.

Tāpēc paskatieties varbūt savā mājā, kas notiek.

Tiešām aicinu jūs kaut ko izdarīt, pirms kritizējat citus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 16. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Ločmeles-Luņovas, Kabanova, Gobzema, Stepaņenko, Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Dūklava, Rubika, Krišāna, Cileviča, Bergmaņa, Daudzes un Liepiņas priekšlikumu! Par – 29, pret – 43, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 17. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Rubika, Ločmeles-Luņovas, Cileviča, Stepaņenko, Vucāna, Reiznieces-Ozolas, Kabanova, Tutina, Goldbergas, Kucina, Bergmaņa, Dūklava un Liepiņas priekšlikums, kas paredz izmaiņas studējošo stipendiju apmērā 2020. un 2021. gadā. Komisijā 17. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Arī šis ir viens no piedāvātajiem sistēmiskajiem risinājumiem, kurus rosina paši studenti, tātad – Latvijas Studentu apvienība.

Un katrā gadījumā... Skatoties, ko politiķi un arī uzņēmēji saka par to, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai izietu no Covid-19 krīzes... nezinot, kad īsti mēs tiksim ar šo epidēmiju galā... tādēļ priekšlikumā deputāti ierosina to darīt mazliet ilgākā termiņā nekā tikai līdz krīzes beigām, – nosakot vismaz divu gadu periodu... atbalstot tos studentus, kuri ir valsts budžeta stipendiju saņēmēji, tātad tos, kuru sekmes ir izvērtētas un ir labas. Un stipendiju var saņemt tikai tie, kam tiešām ir labas un augstākas par labu vērtējumu sekmes. Šiem studentiem – mainīt stipendiju apjomu no šābrīža nepilniem 100 eiro mēnesī uz 200... attiecīgajā studiju programmā... un... 300 eiro... attiecīgajā studiju programmā, lai atbalstītu viņus krīzes laikā.

Ja Saeima šobrīd... un vēlāk varbūt Reira vai Vitenberga grupa... ja neatbalstīs kādu citu iespēju segt studentiem studiju maksu, tad vismaz ar stipendijas paaugstināšanu mēs dotu studentiem atbalstu – īpaši šajā situācijā, kad viņi nevar strādāt. Viņi nevar strādāt tajā parastajā jomā, tas ir, viesnīcu un ēdināšanas jomā, kur studenti parasti var apvienot mācības ar darbu, – nevar strādāt tieši tāpēc, ka šī joma šobrīd ir apstājusies un darbība faktiski nenotiek. Un, ja arī tā atsāksies, tad...

Kā pēc politiķu, Ministru kabineta pārstāvju un valdības vadītāja runām var spriest, šī krīze tik ātri nebeigsies un šīs nozares tik ātri neatkopsies.

Tādēļ aicinu koalīcijas saprātīgo daļu – ne tos, kam intelekta problēmas vai kādas citas problēmas, bet saprātīgo daļu! – atbalstīt studentus un nebalsot pret studentiem. Šajā gadījumā... paaugstinot studentu vienīgo reālo leģitīmo ienākuma avotu... tas nozīmētu, ka jūs atbalstāt studentu atalgojuma par viņu darbu paaugstināšanu.

Es aicinu nebalsot pret, bet izvērtēt... un atcerēties savus studiju gadus. Diez vai jums vienmēr kāds cits varēja palīdzēt, tikai jūs paši...

Atmetiet savu augstprātību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Arī Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājums paredz tātad ļoti līdzīgu... stipendiju palielināšanu no 99,06 eiro uz 200 eiro. Tas, kā jau es minēju, ir pārrunāts dažādos koalīcijas formātos, principiāli ir guvis koalīcijas atbalstu.

Tāpēc vēlreiz atgādinu... un vēršos arī pie saviem koalīcijas biedriem – pie JAUNĀS VIENOTĪBAS... un vēršos arī pie Čakšas kundzes, kas tūlīt... gatavojas runāt... aicinot viņus tātad iet pie Finanšu ministrijas un prasīt, lai nevilktu vairāk garumā... nevilcināties jautājumā par šo atbalstu, bet tiešām piešķirt studentiem atbalstu, kurš ir nepieciešams.

Ir diezgan daudz neizlēmīgu brīžu bijis Finanšu ministrijas darbībā, un šobrīd visi koalīcijas partneri ir atbildīgi par to, lai Finanšu ministrija sāk pieņemt šos lēmumus ātrāk, efektīvāk un palīdzētu uzreiz.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Reini Znotiņ, vārds vietā! Bet es gribu teikt vēl vienu komentāru.

Mani uzmanīgu darīja parlamentārā sekretāra komentārs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad mēs diskutējām par šo priekšlikumu... Un arī publiski izskanējusi informācija, ka šī 200 eiro lielā stipendija tiks piešķirta studentiem ar augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem. Es domāju, ka tā gan būs kļūda, ja šībrīža stipendiju saņēmējus, kas jau faktiski ir kvalificējušies stipendijai... un tas solis būtu to vienkārši palielināt no 99 uz 200 eiro... ka vēlme sākt šķirot pēc akadēmiskajiem sasniegumiem. Manuprāt, nav īstais laiks. Līdzīgi kā Zakatistova kungs, manuprāt, izvēlas nepareizo brīdi, lai šķirotu nodokļu maksātājus pareizajos – nepareizajos, labajos – sliktajos. To var darīt miera laikā. Šobrīd ir krīzes situācija, un krīzes situācijā ir vajadzīgi citi risinājumi, daudz lielāka pretimnākšana un, kas ir vēl svarīgi, daudz lielāks temps atbalstam. Kamēr šķirosiet, kamēr vēl vienosieties savā starpā, vilciens var būt aizgājis.

Es nezinu, vai jūs tiešām esat plānojuši šo šķirošanu, kā es teicu. Es to sapratu no komentāriem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet man ir aicinājums jebkurā gadījumā pie tā piedomāt un tad, kad valdībā pieņemsiet lēmumu, tad atteikties no tādas, ja tāda (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Jā, paldies.

Es vispirms gribētu teikt paldies opozīcijai par šo priekšlikumu, jo Sociālo un darba lietu komisija uzklausīja Latvijas Studentu apvienību un ir dzirdējusi šos stāstus par to, ka studentiem... ne visiem studentiem ir vienādas finansiālās iespējas. Tad, kad mēs runājam par stipendijas palielināšanu tikai par labām sekmēm, jāatceras, ka bieži vien šo sekmju, nu, nepietiekamību nosaka arī tas, ka studentiem ir savā mācību laikā jāstrādā un šis darbs, protams, arī izmaina to, kādas sekmes viņiem ir.

Tādēļ mans otrs paldies noteikti ir gan Finanšu ministrijai, gan Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, kur strādā jau pie šī risinājuma atrašanas. Es vienkārši gribētu, ka mēs atceramies, ka, iespējams, vairāk ir nepieciešamas tieši sociālās stipendijas, lai studentiem ar nepietiekamiem finansiāliem ienākumiem ļautu mācīties.

Jā, mums jāatzīst, ka šobrīd mums nav pilnībā valsts apmaksāta izglītība, ka ir jaukts modelis. Lai šie bērni vai mūsu jaunieši nepamestu mācības tādēļ, ka viņi nespēj nodrošināt sev dzīvesvietu un uzturu un ir nepieciešams strādāt, viņi varētu saņemt šādu atbalstu. Es saprotu, ka šis risinājums jau tuvākajā laikā top un šī palīdzība tiks atrasta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es noteikti arī gribu teikt, nu, tādu kā paldies par šo ierosinājumu. Pilnīgi piekrītu tēzei, ka studentiem vajag stipendijas un stipendijas vajag nevis tikai tāpēc, ka šobrīd ir Covid-19, bet studentiem vajag saprātīgas stipendijas visu laiku.

Bet kā vienmēr ir tas lielais “bet”. Manuprāt, tā pieeja un veids, kā tas ir jārisina, – ir jārisina kompleksi. Ir jārod iespējas, kā studenti var mācīties. Te patiešām bija vietā aicinājums atcerēties, kā mēs katrs esam studējuši. Man šī pieredze... laime ir bijusi trīs reizes, un es zinu, kā ir strādāt pa naktīm un studēt, un noteikti pievienojos tam, ka saprotu studentus, kas šo te piedzīvo.

Tieši tāpēc es pagaidām un šobrīd tiešām ļoti uzticos IZM šībrīža piedāvājumam, paļaujos uz tām kopīgajām vienošanām par kompleksu un izsvērtu piedāvājumu studentu atbalstam, tomēr nākotnē mums šī pieeja budžeta vietām ir, manuprāt, kompleksi jāmaina.

Kā tika arī norādīts par šīm labajām sekmēm... Mēs ļoti labi zinām arī, ka uz stipendijām... uz budžeta vietām studenti nereti paliek aiz svītras. Arī tie, kuriem ir ļoti augsti vērtējumi kā 8,5 un tamlīdzīgi, tikai tamdēļ, ka šo vietu ir tik, cik ir. Tā ka tas ir jārisina kompleksi. Es domāju, ka šādu kompleksu risinājumu, pieeju mēs varam panākt ar ministriju palīdzību, nevis ar atsevišķiem priekšlikumiem.

Bet katrā ziņā es ļoti ceru uz šo Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājuma atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Jā, “tāds kā paldies” no Muižnieces kundzes laikam skan tiešām ļoti labi.

Ja mēs runājam par solījumiem, tad mēs varam izlasīt to, ka faktiski šis... šo sociālo stipendiju jautājumu komisija risina jau kopš oktobra. Ja koalīcija nevar vienoties savā starpā, ja koalīcija izmanto šobrīd Saeimas sēdi, lai uzrunātu viens otru, tad, nu, man šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar jums.

Paldies. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es aicinātu... Tiešām paldies Čakšas kundzei. Starp citu, jā, tieši jaunā Vienotība ir tā partija, kurai būtu jāiesaistās šajās debatēs. Paldies, ka jūs to izdarījāt un sniedzāt arī savu redzējumu.

Protams, tas, kas ir būtiski, es vēlreiz aicinu tātad paskatīties mājaslapu lsa.lv. Tur tiešām ir ļoti interesanta informācija apkopota tieši par studentiem un par šo problemātiku. Tur ir arī vēstule (12. maijā), kas ir nosūtīta tai skaitā Ministru prezidentam, finanšu ministram, izglītības un zinātnes ministrei, kur ir visas šīs problēmas iztirzātas, iedodot aptauju datus un parādot reālos datus, cik situācija patiesībā ir nopietna.

Tāpēc es aicinātu tajā brīdī, kad mēs runājam, ka, jā, tas ir jādara, nu, ir tāds... tāda versija, kas bieži vien tiek īstenota, nu, ka “blā, blā, blā, blā”... Daudz, daudz gudru vārdu, un beigās – nekas.

Tāpēc es aicinātu arī šeit tomēr studentus cienīt. Stāstot, ka būs atbalsts, tiešām arī tuvākā laikā to pieņemt, jo šobrīd ir pagājušas jau trīs nedēļas, un ir risinājums no opozīcijas. Koalīcija uzskata, ka būs savs redzējums un savs piedāvājums. Galvenais, lai tas piedāvājums nenāk par vēlu. Savādāk tā situācija ir tāda, ka mēs, vēlreiz atkārtošu, lasām par miljardiem ekonomikas stiprināšanai... Šeit ļoti konkrēts jautājums – studentiem, saskaitāmai vienībai, kas tiešām mēnesī neprasītu milzīgus izdevumus, salīdzinot ar citiem izdevumiem, kas tiek veikti no valdības puses, – būtu atbalstāms, ieviešams, un tas ir jāizdara maksimāli ātri. Jo, kā rāda aptaujas dati, ienākumi studentiem... nu galīgi nav priekš tāda ilgāka termiņa. Iespējams, tiešām ļoti lielai daļai studentu šie ienākumi jau principā, manuprāt, tuvojas beigām.

Tā ka paldies, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Es aicinu būt uzmanīgiem, jo tagad tā paldies teikšana ir nevis tāda, ka pašiem sev jau to paspēs vēl pateikt narcisi visi, bet tagad sāk viens otram teikt paldies. Bet lēmumu jau jūs vēl neesat pieņēmuši un neesat nobalsojuši par šo priekšlikumu, lai tad tiešām varētu teikt paldies gan jums, gan jūs paši sev. Aicinu neieslīgt tādā... tādās viltīgi izliktās lamatās un nenodarboties ar narcismu un spoguļattēlu aplūkošanu.

Par sistēmisku pieeju. Budžeta veidošanas laikā mēs piedāvājām sistēmisku pieeju – paaugstināt visiem studentiem valsts stipendiju apjomu. Šajā gadījumā šis priekšlikums ir ielikts Covid-19 likumā tieši tādēļ, kā jau es minēju, ka studentiem vairs nav iespējas strādāt un nopelnīt papildus iztiku un stipendija var bieži vien palikt kā vienīgais ienākumu avots, lai varētu mācīties Latvijā un turpināt mācības, iespējams, neņemot arī kredītu.

Pieminētā sistēma... Nu, jums ir laiks. Ārkārtas situācija beigsies, un pa šo laiku jūs varat izveidot gana labus sistēmiskus priekšlikumus, arī izmantojot 2,9 miljardus, lai studentu stipendiju jautājumu atrisinātu un paceltu arī līdz 500 līmenim. Tas varētu būt labs ceturtais 500 un vienīgais, ko varbūt varētu arī izpildīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Runājot par apmēriem, dabīgi, 200 un 300 – tas ir daudz zemāk nekā iztikas minimums šodien. Par ko ir runa?

Pirmā lieta ir tā, ka gaidīt, kad būs pieņemts valdības lēmums vai ministrija izstrādās kaut kādus risinājumus, pie tam apliekot to ar dažādiem nosacījumiem, ir diezgan grūti. Šodien šī reize ir iespēja, izmantojot (piedodiet, par to vārdu salikumu) to pandēmijas situāciju, risināt to problēmu, kas ir ārkārtīgi svarīga ne tikai studentiem, bet sabiedrībai kopumā. Jo tas... tā nav maksa par zināšanu iegūšanu, tā nav darba alga. Tā ir palīdzība cilvēkiem iegūt izglītību, un tā ir zīme, ka valsts ir ieinteresēta savā nākotnē, nākotnes cilvēkos.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, negaidot, kamēr ministrijas dzīlēs parādīsies kaut kāds jauns likumprojekts ar kaut kādiem jauniem papildinājumiem, ierobežojumiem vai varbūt pat paplašinājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es klausos debates par to, ka koalīcija jau izsaka sev... ka saka pateicības. Es pieļauju, ka mums vajadzētu mainīt darba kārtību.

Te ar pateicībām cauri neies, te vajadzētu arī kaut kādus... Triju Zvaigžņu ordeņus pasniegt Saeimas sēdē vai vismaz diplomus, kā Mārtiņam Bondaram Reira kungs pasniedza ar ordeni. Jā, un ordenis arī bija. Teiksim tā... Es domāju, ka JKP... JKP bez ordeņiem... nu, kaut kā nav solīdi šajā situācijā, kad cilvēkiem ir beigusies nauda, ka viņus neatbalsta. Tieši īstais laiks ordeņus sākt sev dalīt ir.

Bet, pirms jūs dalāt ordeņus un pirms jūs nobalsojat atkal kārtējo reizi “pret” šo priekšlikumu, kas ir vērsts uz atbalstu studentiem, varbūt vismaz jūs, Muižnieces kundze un Znotiņa kungs, viens bijušais un viens esošais parlamentārie sekretāri Izglītības un zinātnes ministrijā, varētu paskaidrot, kāds tad būs nākamais mācību gads? Nu, vismaz par mācību gadu vecākiem jūs varētu izskaidrot, lai vecākiem būtu kaut kāda informācija.

Varbūt jūs varētu izskaidrot Latvijas bērnu vecākiem un studentiem arī tādas lietas, kāpēc izglītības ministrei aktuālāks jautājums bija nevis atbalstīt finansiāli studentus, bet personīgi vienoties par absolūti šobrīd tirgus situācijai neatbilstošām, uzpūstām cenām ar advokātu biroju, lai tiesātos ar Latvijas Universitāti un bez jebkādas kritikas arī apmaksātu visus tos entos rēķinus.

Varbūt to jūs varētu paskaidrot? Jo, Muižnieces kundze, tas viss notika tajā laikā, kad jūs bijāt parlamentārā sekretāre. Varbūt to naudu vajadzēja studentiem jau tad jums izcīnīt un palīdzēt viņiem tajā laikā.

Znotiņa kungs, un jums vajadzētu pateikt, kādu atbildību jūs no savas priekšnieces Šuplinskas kundzes prasīsiet par šādas naudas izlietošanu. Debatēs jums to vajadzētu pateikt.

Vēl, es domāju, būtu ļoti būtiski, pirms jūs balsojat kārtējo reizi pret studentiem, paskaidrot sekojošo. Tas ir attiecībā uz... ja mēs runājam par risinājumiem... Paskaidrot, kāpēc studentiem ir jāgaida, tāpat kā jebkurai citai sabiedrības grupai? Kāpēc ir jāgaida, kāpēc nevar tagad palīdzēt? Kāpēc tur atkal kaut ko lems un pielems, un tamlīdzīgi? Kāpēc jums ir budžeta līdzekļi, lai pieņemtu Izglītības un zinātnes ministrijā jaunus ierēdņus tagad, krīzes laikā, bet jums nav līdzekļu studentiem?

Varbūt jūs varētu paskaidrot par deputātes Zālītes-Grosas vīru, kurš krīzes laikā dabū darbu (viņš, starp citu, laikam bija arī kādam no deputātiem, Znotiņam laikam, palīgs), paskaidrot par to, ka jums ģimenes biznesiem un deputātu ģimeņu atbalstam nauda ir, bet studentiem jums nav.

Jūs esat atbildīgi par izglītības sistēmu, un jūs nevarat paskaidrot ne par vienu jautājumu – ne par bērnu brīvpusdienām, ne par internetu, ne par atbalstu studentiem, ne pat par mācību gadu, kā tas pareizi noslēgsies, kāds būs nākamgad, ne par atbalstu skolotājiem. Jūs tikai solāt! Jūs solījāt “3 × 500”, kuru jūs neieviesāt. Jūs solāt atbalstu skolotājiem, kuru jūs arī neieviesīsiet. Jūs balsojāt pret mediķu atalgojuma palielināšanu, un tādā garā.

Tieši kāpēc jums ticēt? Vai jūs strādājat tāpēc, lai sevi lielītu un saņemtu ordeņus? Mēs varam jums iedot visādus ordeņus. Kādus vajag! Nobalsosim jebkurā Saeimas sēdē, ja tas ir jūsu dzīves izaicinājums – saņemt ordeņus. Arī es nobalsošu, lai jums ir ordeņi, – tīri tāpēc, ka tas izklausās absolūti traģikomiski, ka jūs tagad lielāties par kaut kādiem sasniegumiem. Cilvēki taču redz, kāda dzīve Latvijā. Beidziet sevi lielīt, izdariet kaut ko!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tomēr vēlos atgriezties pie 17. – deputātu priekšlikuma būtības. Proti, mūsu priekšlikums ir papildināt koronavīrusa antikrīzes likumu ar jaunu pantu: visiem studējošiem... personām Latvijā stipendijas apmēru 2020. un 2021. gadā palielināt līdz 200 eiro mēnesī (pamatstipendija) un augstākā līmenī – 300 eiro. Dotajā brīdī situācija ir sekojoša, ka studentiem, kas mācās bakalaura studiju programmā, stud... stipendijas apmērs ir zem 100 eiro mēnesī, proti, 99,60 eiro. Tas ir tīri simbolisks apmērs, kas neietilpst patēriņa grozā. Bet maģistra un doktora studiju programmu studentiem – tikai 113,83 eiro.

Tajā pašā laikā mums jau šobrīd ir mācību iestādes, kas saviem audzēkņiem maksā krietni lielāku stipendiju, proti, Nacionālā aizsardzības akadēmija izmaksā pēc nodokļiem 900 eiro stipendiju kadetiem. Mēs taču dzīvojam pilsoniskā un civilā sabiedrībā, un liekas, ka civilām specialitātēm arī jādod attiecīgs finansējums, nevis astoņreiz mazāk nekā topošajiem militāristiem.

Es vēlos arī šeit nelielu paralēli dot no savas pieredzes. Kad es iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā, mana stipendija bija 40 rubļi, bet manam klasesbiedram, kas iestājās Alkšņa karaskolā, – viņam stipendija bija 7 rubļi un 50 kapeikas. Tagad visi runā par to, ka PSRS bija stipri militarizēta sabiedrība. Šķiet, ka diemžēl mums virsnieka alga ir krietni lielāka nekā civilistiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies.

Man jāsaka, apnīk klausīties Gobzema kungu, kurš te tēlo lielo taisnības cīnītāju. Tajā pašā laikā es paskatos viņa ienākumu deklarācijā, es redzu dīvainu ailīti zem “Citi”, kur ir 139 003 eiro... 139 tūkstoši eiro neizsakāmas izcelsmes transakcija, nu, tur kaut kādi dāvinājumi zemes un tā tālāk. Kam ir dāvināts? Kāpēc ir dāvināts? Varbūt paskaidrojiet, Gobzema kungs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies.

Nu ir acīmredzams, ka, risinot studentu finansiālās problēmas kontekstā ar Covid-19 krīzi un ārkārtas situāciju... Ir ļoti interesanti... bija uzklausīt Čakšas kundzi, kura norādīja, ka atbildīgās ministrijas, attiecīgi meklējot risinājumus, ir Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija. Šādi norādot un patiesībā sākot arī atmaskot patiesos iemeslus, kāpēc vēl aizvien studenti nav saņēmuši atbalstu un, iespējams, arī nesaņems līdz noteiktajam posmam, jo studenti pašlaik, manuprāt, ir tāda kā monēta, kuru tagad sadala vai izspēlē. Kurš no politiskajiem spēkiem būs tas labākais, kas piešķirs finansējumu... vai nepiešķirs finansējumu. Kurš būs pabērna lomā, kurš it kā cenšas kaut ko darīt, runā, diskutē, taisa sapulces, apspriedes, plānus, bet reāli neko nepieņem un nav spējīgs arī pieņemt.

Līdz ar to es pievēršu uzmanību tieši tam, ka patiesībā atbildīgie ir Jaunā konservatīvā partija, bet labie būs Jaunā VIENOTĪBA, kura nodrošinās pēc kāda laika, visticamāk, vai nu pirms Rīgas domes vēlēšanām, vai īsu laiku pēc tam (ja viņi uzvarēs šajās vēlēšanās), studentiem atbilstošu arī materiālo un finansiālo atbalstu.

Manuprāt, Jaunajai konservatīvajai partijai ir pēdējais laiks kļūt krietni aktīvākai, aizsargājot un aizstāvot studējošo, pedagogu, skolotāju un skolēnu intereses – finansiālās, emocionālās, intelektuālās –, un vispār kopumā vajag atbalstīt šo jomu, nevis atļaut manipulēt ar informāciju un iegūt papildu punktus koalīcijas partneriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie studenti! Šeit bija pierādījums, ka JK ar izglītību ir diezgan lielas problēmas. Eglīša kungs objektīvi ir otrais rindā aiz Riekstiņa kunga – teiksim, no tā otra gala, protams, – izglītības jautājumos.

Un kāpēc? Tāpēc, ka Eglīša kungs bija valdē vai padomē, nu, barotavā Ventspils ostā, ja es nemaldos, savulaik un viņa faktiski rīcības rezultātā, kā mēs redzam, šī osta ir tukša. Viss – nav vairāk nekā tur.

Un kāpēc viņš izmanto tādu studentu... tādu terminoloģiju, ko viņš runā debatēs? Ne par priekšlikumu viņš runā. Viņš cenšas kaut kā mani aizvainot un tamlīdzīgi, jo viņam pēc būtības, dārgie studenti, nav, ko pateikt, lai jūs atbalstītu. Viņš nevar nokritizēt savus partijas biedrus, ka tie balso “pret”, viņš nevar nokritizēt ministri, kas nesaprot, ko nozīmē Pandoras lāde. Viņš nekritizē savus deputātus, kuriem ir tikai tukši solījumi un kuri tikai liela, kā viņi atkal kārtējos ordeņus ir dabūjuši kaut kur vai taisās dabūt kārtējo reizi. Viņš nekritizē to, ka mērs Jurašs neiestājas par Rīgas skolēniem, Rīgas studentiem un tamlīdzīgi. Vienīgais iemesls, kāpēc viņš ir politikā, – lai saņemtu sev labumu, nevis lai rīkotos jūsu labā, dārgie studenti.

Atcerieties to vienmēr un uz visiem laikiem: skatieties šos balsojumus, kā viņi balso pret jums vienmēr visos balsojumos pēc kārtas. Tas ir izšķirīgi svarīgākais.

Eglīša kungu es aicinu mazliet patrenēties, lai sasniegtu Riekstiņa līmeni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Es... Es riktīgi jūtos kā ķīlnieks šajā situācijā. Es... Es atvainojos, dārgie studenti, Latvijas iedzīvotāji, ka es esmu – es atvainojos, bet nu patiešām! – šādu cilvēku ievilcis Saeimā, kuram uzvārds ir Gobzems.

Es šobrīd septiņas stundas reāli klausos, manuprāt, viena marasmatiķa šizofrēniskus kaut kādus verbālus plūdus. To daru ne tikai es, to dara visi Saeimas deputāti – mums tas ir jāklausās. Un viedoklis ir par jebko un jebkādā gadījumā, un... 

Es atvainojos, dārgie studenti! Šis cilvēks kādreiz bija pasniedzējs, kurš lūdza sevi saukt par Mīļumu studentiem. “Sauciet mani par Mīļumu!” tā viņš teica. Un tad vēl viņš uz mājām vīriešu kārtas studentus aicināja klausīties mūzikas diskus. (Smiekli.) Un tagad noteikti atkal spriedīs un runās, un tā tālāk, bet cik var?!

Cienījamā Papules kundze! Ar narcismu šeit nodarbojas tikai viens indivīds, kas sēž lielajā zālē. Es aizgāju no lielās zāles šodien uz šo zāli tāpēc, lai... cienījamais Mīļum, lai es tev priekšējo redeli kaut kādā veidā neizbojātu! Tas ir tāpēc, kāpēc es šobrīd atrodos šeit, un nevis tur, kur tu atrodies.

Nu cik var vienkārši muļļāt vienu un to pašu? Latvija.lv/... un tālāk... Nu cik var? Nu būs miers vai nebūs? Nebūs, protams. Manuprāt, šis ir diezgan... Visa Latvija smejas. Tad interneta pakalpotāji... Jūs būsiet vienīgais cilvēks, deputāts, es nezinu, Eiropā, kuram tiks nobloķēta piekļuve internetam. Vienīgais! Jūs esat tā kā... pat ne nokaitinājis, bet nu...

Kāpēc visai Latvijas sabiedrībai ir jāvēro šizofrēnijas kaut kādas izpausmes, kuras paliek arvien vairāk, vairāk un vairāk?! Es saprotu, ka es šobrīd, piedodiet, bet es pārkāpju Saeimas deputātu ētikas kodeksu un nedrīkstu runāt par cilvēka veselību... Bet nu ir par daudz! Nu par daudz ir! Mēs esam tā kā ķīlnieki šajā visā tiešām murgā... verbālajā... no deputāta Gobzema. Absolūti! Nu cik var vienkārši runāt par neko? Rakstiet savus sacerējumus savā Facebook saviem izdomātajiem vēlētājiem! Dzīvojiet savā iedomu kolbā un ļaujiet strādāt! Mēs pat neesam izgājuši pirmajam darba kārtības jautājumam cauri. Cik var?! Es ilgi klusēju.

Ejam uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu atcerēties, ka šeit notiek darbs parlamentā. Aicinu izvēlēties vārdus debatēs, aicinu izturēties ar cieņu pret kolēģiem un pret līdzcilvēkiem. Kolēģi, šeit ir parlaments! Aicinu debatēt pēc būtības un par izskatāmo jautājumu.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Paldies priekšsēdētājas kundzei par aicinājumu izturēties ar cieņu, un es absolūti piekrītu šim aicinājumam. Es gan gribētu norādīt uz atsevišķu deputātu... no opozīcijas... tādu dubultu standartu un liekulīgu loģiku. Tikko kāds norāda uz opozīcijai nepatīkamiem faktiem, tā pēkšņi šie cilvēki, kuri uz to norāda... Izrādās, viņiem trūkstot izglītības un intelekta. Nu, ļoti interesanta loģika! Tad, kad citstarp varētu pajautāt, vai jūsu, opozīcijas, intelektuālākā daļa vai tā, kura sevi pašpasludinājusi par intelektuālu, ir tikusi skaidrībā ar šīm kompensācijām... varbūt pārtraukumā?

Bet es gribētu pajautāt Papules kundzei. Jūs bijāt ilgus gadus Izglītības un zinātnes ministrijā augstos amatos, tajā skaitā valsts sekretāra vietniece. Varbūt jūs varētu paskaidrot studentiem, vai un kā jūs cīnījāties par stipendiju paaugstināšanu jūsu laikā. Šobrīd jūs uzstājaties kā viena no lielākajām studentu aizstāvēm. Jautājums – kā jums ir veicies ar šo visu iepriekš? Es ļoti labprāt gribētu dzirdēt atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es tomēr gribētu atgriezties pie priekšlikuma būtības un norādīt tos argumentus, kādēļ būtu jāatbalsta šis priekšlikums. Es vienkārši nolasīšu to, ko sagatavoja studenti, kuri izveidoja akciju “Gribu studēt!” ar nolūku pievērst politikas veidotāju uzmanību tam, ka studentiem nepieciešama palīdzība Covid-19 krīzes seku novēršanai. Viņiem ir nepieciešams atbalsts studiju laikā arī turpmāk.

Kā jau tika minēts šodien, aprīlī notikusi aptauja, kura atklāja satraucošu ainu, ka teju 10 tūkstoši studentu Latvijā varētu pārtraukt studijas vīrusa izraisīto seku dēļ. Lai mazinātu krīzes triecienu augstākās izglītības sistēmai un izvairītos no studijas pametušo pievienošanās augošajam bezdarbnieku pulkam, mums, politiķiem, konceptuāli jāatbalsta ideja par īpašu stipendiju fonda izveidi no krīzes vissmagāk skartajiem studentiem. Tomēr ar to nepietiek. Uz to norāda paši studenti, jo grūtības atļauties studēt nav jauna problēma un šī krīze tikai izceļ ilgstošo sociālā atbalsta mehānisma trūkumu augstākajā izglītībā. Tas daudzus piespiež paralēli studijām strādāt, bet mazāk nodrošinātajiem neļauj studēt vispār.

Latvijā paralēli studijām regulāri strādā teju puse pilna laika studējošo un vidējais darba stundu skaits nedēļā sasniedz 31 stundu, kas ir viens no lielākajiem Eiropā. Turklāt 48 procenti strādā ar studijām nesaistītā jomā, tā nevis gūstot vērtīgu pieredzi izvēlētajā jomā, bet gan zaudējot laiku, ko varētu veltīt pilnvērtīgām studijām. Ja atceraties, mums jau bija debates šeit, Saeimā, kad vēl nebija krīze. Nacionālā apvienība uz to norādīja, kad cīnījās pret iespēju ārzemju studentiem strādāt pilnu laiku.

Šeit es gribētu norādīt uz loģiku, kas būtu pretstatā pašreizējai Izglītības un zinātnes ministrijas loģikai, ka stipendiju ir tiesīgi saņemt tikai tie, kas labi mācās. Redziet, ja puse no studentiem strādā tik daudz un viņiem trūkst laika normāli mācīties, mēs nevaram pašlaik no viņiem prasīt tos augstākos vērtējumus. Es domāju, šeit ir jāpaļaujas uz to, ka mēs tagad viņiem sniegsim to stipendiju, sniegsim atbalstu un iespēju mācīties normāli un labi un tikai tad, pēc krīzes beigām, prasīsim, lai tie vērtējumi būtu kaut kādi atbilstoši.

Bet prasīt pašlaik – tas būtu, nu, vienkārši tiešām sadisms attiecībā uz jauniešiem, kuri tāpat jau ir ļoti lielā stresā. Viņi diemžēl ir tādi, kādi ir. Tie ir deviņdesmito gadu un deviņdesmito gadu beigu bērni, kuriem ir īpaši grūti pieņemt jebkuru stresa situāciju. Palīdzēsim mūsu bērniem! Palīdzēsim studentiem! Iedosim viņiem to avansu, iedosim iespēju viņiem normāli mācīties un pierādīt, ka viņi prot un var labi mācīties.

Iedosim studentiem stipendijas!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Tas būs drīzāk par procedūru nekā... nevis par priekšlikuma... priekšlikumu pēc būtības.

Nu, es kopā ar jums...

Sēdes vadītāja. ... par procedūru runāt... pie priekšlikuma esam... (Nevar skaidri saklausīt.)

V. Dombrovskis. Jā. (Dep. J. Stepaņenko: “Kāpēc Kaimiņu nepārtraucāt?” Smiekli. Starpsauciens: “Tu neesi zālē. Tu neesi zālē, jā.”) Es vēlos par procedūru, jā. Man... Mēs varam arī pēc... Mēs arī varam pēc debatēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Es tikai gribēju norādīt Rancāna kungam sekojošo: Papules kundze ir ļoti augsta līmeņa profesionāle, un viņa redz tās problēmas, kuras ir izglītības jomā un kuras ir studējošo jomā. Manuprāt, viņa kā opozīcijas pārstāve parāda, akcentē un uzsāk diskusiju par to, kā nepieciešams tās risināt, un tās nepieciešams risināt operatīvi.

Tā vietā jūs esat pārstāvis politiskajam spēkam, kurš uzņemas atbildību par izglītības jomu un kurš ir tikai spējīgs skaidrot, ka, redziet, iespējams, ka ir atbildīgas pašvaldības par problēmu risinājumu skolēniem un pedagogiem. Jā, iespējams, ir atbildīga Labklājības ministrija, kura... par sociāliem pabalstiem studentiem ir atbildīga.

Bet kur ir jūsu risinājumi konkrēti studentiem? To nav vēl aizvien, pagaidām nav, tikai diskusija. Kur ir jūsu konkrētie darbi? Tikai plāni un apspriedes. To arī nav.

Līdz ar to mēs kā opozīcija un Papules kundze profesionāli norādām uz problemātiku. Mēs lūdzam jūsu atbalstu un pieprasām, lai jūs studentu priekšā atbildat par saviem solījumiem un par savu resoru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Tiešām emocionālas debates par šo priekšlikumu. Es gribētu vērsties pie dažiem no debatētājiem.

Mēs, no opozīcijas, darām savu darbu un cenšamies to darīt pēc labākās sirdsapziņas un pēc tā piegājiena, kas ir atbilstošs katram politiķim... atbilstošs tiem principiem un tam, kā vispār politiķi ir nonākuši parlamentā.

Ja runā par Gobzema kungu. Gobzema kungs, manuprāt, šodien skaidri pauž savu pozīciju, un viņš to dara tiesiskā veidā. Tā ir viņa pozīcija, un aiz tās pozīcijas stāv nevis kaut kādi vēlētāji, bet Latvijas iedzīvotāji. Un es aicinātu respektēt jebkura politiķa pozīciju, jebkura deputāta pozīciju. Jā, varbūt ir grūti to paciest, bet tā tomēr ir pozīcija, un mēs tāpat respektējam jebkura cita politiķa pozīciju, un tāpēc ir šīs debates. Un tas ir normāls politisks process. Bet, ja mēs sākam runāt tā ļoti personīgi un aizskaram cilvēkus, – tas nav pareizais stils.

Es aicinātu... Tiešām vēršos šobrīd pie deputāta Kaimiņa. Jūs bijāt opozīcijā, es strādāju ar jums kopā vienā Saeimā laikā, kad jūs bijāt opozīcijā. Es gribētu teikt: mēģiniet pats atcerēties, kādas bija jūsu darba metodes, kā jūs strādājāt, kā jūs runājāt ar vecākiem cilvēkiem, ar sievietēm. Nu, bija, par ko padomāt. Manuprāt, būtu jāsāk pašam ar sevi. Un laiks, kad jūs nonācāt koalīcijā... kā jūs esat izmainījies, tiešām... Ir, par ko padomāt.

Tāpēc aicinu respektēt politiskos viedokļus un debatēt pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es atbalstītu deputāta Valaiņa teikto debatēt pēc būtības, tai skaitā arī par šo priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Varētu jau sākt savu runu ar paldies par paldies. Paldies Muižnieces kundzei, paldies Znotiņa kungam un Čakšas kundzei par to, ka jūs, koalīcijas pārstāvji, esat ieklausījušies un mēģinājuši saklausīt šī priekšlikuma būtību.

Taču, no otras puses, šis priekšlikums šķiet it kā izrauts ārā no visa tā priekšlikumu kopuma, no kura daļa jau nav tikusi atbalstīta šajā sēdē. Un acīmredzot arī pārējie priekšlikumi netiks atbalstīti.

Taču es gribu runāt par kaut ko citu. Pretstatā absolūti lielākajai daļai no jums, kolēģi, man vienreiz jau augstskolas rektors... Ir nācies iet šim procesam cauri, kad līdzekļu trūkuma dēļ liela daļa no studentiem bija spiesti vai nu uz laiku pārtraukt (Skaņas pārrāvums.)... šo krīzes situāciju, kura bija 2008.−2009. gadā. Toreiz valstiska risinājuma nebija.

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs! Vucāna kungs! Es jūs mazliet pārtraukšu. Ir diezgan grūti sadzirdēt jūsu teikto, un varētu tā būt, ka telpā, kurā jūs atrodaties, ir kāds dators, kuram nav pieslēgtas austiņas. Lūdzu, novērsiet to!

Visiem datoriem vajadzētu pieslēgt austiņas, un tad... visiem datoriem tajā telpā. Un tad, cerams, ka mēs jūs varētu dzirdēt labāk.

J. Vucāns. Labi, kolēģi! Mēģināšu runāt tuvāk datora ekrānam, var būt, ka tā ir vaina.

Sēdes vadītāja.  Lieliski! Ļoti labi.

J. Vucāns. Jā. Tātad tas, ko es gribēju teikt, ka vienreiz jau (2008.−2009. gada krīzes situācijā) es – toreiz kā augstskolas rektors – esmu visam šim gājis cauri. Un toreiz bija tā, ka ļoti liela daļa... ne ļoti liela, bet liela daļa no studējošajiem bija spiesti pamest studijas vai uz laiku pārtraukt, tāpēc ka trūka līdzekļu. Toreiz tāda valstiskā programma netika izstrādāta.

Šoreiz situācija ir būtiski savādāka. Arī kopš vakardienas, kad Eiropas Komisija ir pasludinājusi par šo palīdzības programmu.

Manuprāt, mums ļoti nopietni ir jādomā par to, kā atbalstīt studējošos, vēl jo vairāk tos studējošos, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem, jo pēc būtības viņi pilda to, ko mēs saucam par valsts pasūtījumu. Tātad viņi mācās tajās studiju programmās, kur valsts ir pateikusi, ka šādi speciālisti mums ir nepieciešami, mūsu tautsaimniecībai ir nepieciešami un ka valsts garantē, ka no studiju sākuma līdz studiju beigām valsts ir gatava apmaksāt šādas studiju vietas. Tātad pilnībā ir jānodrošina tas, lai studenti to arī varētu darīt.

Bet es gribu runāt par vēl vienu lietu. Mums priekšā ir vasara. Droši vien ne visi no jums zina vai atceras, ka joprojām spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 740, tie ir pieņemti 2004. gadā. Tie ir noteikumi par stipendijām. Noteikumi saka sekojošo, ka studējošie bakalaura un maģistra programmās stipendiju saņem 10 mēnešus gadā, doktoranti saņem stipendiju 11 mēnešus gadā. Automātiski tas nozīmē, ka jūlija, augusta mēnešos studējošie šīs stipendijas nesaņems. Viņi paliks šajā situācijā, kāda ir, – viņi paliks praktiski vispār bez iztikas līdzekļiem. Ja agrāk vasarās varēja atrast, kā piepelnīties, tad šajā vasarā tas būs sevišķi grūti.

Tāpēc es aicinu tiešām šo priekšlikumu skatīt atsevišķi no tiem pārējiem priekšlikumiem, kuri tika noraidīti, un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es ļoti īsi. Es uzskatu, ka Rancāna kungs ir ļoti nekorekts savā uzrunā. Mēs šodien runājam par politiku. Mēs nerunājam par to, ko dara un ko nedara ministriju ierēdņi. Un tas ir ļoti svarīgi, jo ierēdņi pilda tos politiskos uzstādījumus, ko pielems Saeima un Ministru kabinets. Tāpēc šinī gadījumā ļoti svarīgi ir pieņemt pareizo politisko lēmumu.

Tas, kas ir piedāvāts šinī priekšlikumā, ir pareizs un tālredzīgs politisks lēmums ne tikai pandēmijas situācijā. Aicinu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, cienītie kolēģi! Bija patīkami klausīties Jāni Vucānu, kurš atbalsta studentus. Es arī personīgi atbalstu gan studentus, gan citas trūcīgās grupas un esmu tikai par... par tādu iespēju, ja tāda iespēja tiešām būtu, – visus šos cilvēkus atbalstīt.

Tomēr man ir jautājums Jānim Vucānam, kurš nāk no izglītības sfēras, bijis augstskolas rektors un ilgus gadus bijis pie varas esošās... varas esošās partijas politiķis, tai skaitā pārstāvēts Saeimā. Kur tad ir tie paveiktie darbi, Vucāna kungs, lai šī stipendija būtu lielāka šiem studentiem? Tas ir viens.

Un otrs. Jūs neatbildējāt uz to jautājumu, kur tad jūs šajā aprīļa mēnesī izlietojāt savu transporta kompensāciju, ja komisiju sēdes notika attālināti? Atbildi uz šiem jautājumiem joprojām neesam dzirdējuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tiešām aicinu: atgriezīsimies pie jautājuma būtības – par konkrēto, 17., priekšlikumu.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Var daudz un dikti runāt par to, kā ierēdņi izpilda politiskās vadības dotos uzdevumus. Tad man ir jautājums Papules kundzei, kura kopš 2000. gada līdz pat 2017. gadam vismaz ar dažādiem... ar pārtraukumiem ir ieņēmusi dažādus augstus amatus Izglītības un zinātnes ministrijā. Tai skaitā arī tajā pašā partijā Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis izglītības ministrs 2013. un 2014. gadā, ja nemaldos... kurš ir bijis tas politiskais vadītājs.

Jautājums – kur jūs esat bijuši? Jūs šobrīd liekulīgi runājat par priekšlikumiem, kurus jūs pats varējāt īstenot tad, kad bijāt izglītības ministrs valdošajā koalīcijā, tai skaitā 2013. gadā. Arī Papules kundze, kura bija valsts... viena no augstākajām ierēdnēm Izglītības un zinātnes ministrijā, varēja... ir daudz runājusi par stipendiju jautājumu un neko nav izdarījusi.

Tātad es te saskatu tikai un vienīgi liekulību un nespēju, un jūsu, liekuļu, dēļ man, kas, starp citu, relatīvi nesen un bez stipendijām ir bijis spiests apgūt... iegūt augstāko izglītību par privātiem līdzekļiem... Tāpat arī daudzi citi, tai skaitā parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, kas vēl relatīvi nesen arī pats ir studējis... Mums ir tagad bijis jāiet politikā, lai jūs, vecos vēžus, kas neko nav izdarījuši 20 gadu laikā, neko nav... lai jūsu nepadarītos darbus tagad izdarītu, ko jūs 20 gadus, kad es vēl zem galda staigāju, neizdarījāt, un mēs to izdarīsim!

Jā, mēs neizdarīsim pirmajā gadā vai otrajā gadā neizdarīsim. Mums vēl ir divi gadi priekšā. Jūs šo valsti nepazīsiet tad, kad mēs beigsim šeit. Jums būs bail pa ielu iet, lai jūs neaizietu... neieliktu cietumā varbūt par kādām lietām un shēmām... Ne tieši šīs konkrētās personas, kuras es pieminēju, bet varbūt kādas citas, kas ir iesaistītas dažādās lietās. Visas lietas – jūsu neizdarības, shēmas – nāks gaismā, mēs par to parūpēsimies, un mēs pie tā strādājam. Arī par stipendijām – Reinis Znotiņš ar to strādā un katru dienu iestājas arī publiski, viņš nebaidās iestāties par šiem jautājumiem.

Tā ka jūs, Papules kundze, kuras darbs ir strādāt par latvieti pretvalstiskajā spēkā, būtu izvēlējusies (Nav saklausāms..)...

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pievērsīsimies, lūdzu, darbam... konkrētajam likumprojektam (Skaņas pārrāvums.)... Mūsu darbs ir strādāt šodien pie šī likumprojekta, un, lūdzu, to arī darīsim!

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, protams, es gribētu lūgt piedošanu Feldmana kungam, jo tiešām nevarēju pamanīt visus bērnus, kuri staigāja zem galda tad, kad mēs jau strādājām un nodrošinājām, lai jums būtu, ko paēst tur, zem galda. Tas ir pirmais.

Otrais. Es ceru, ka tas tomēr nebeigsies ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būs ragaviņu iepirkums un mūs visus aizvedīs uz to mežu, kur jūs mums atvēlēsiet vietu.

Un trešais. Gribētu atgādināt, ka pašreiz Izglītības un zinātnes ministriju vada JKP... partijas pārstāve Šuplinskas kundze, kura drosmīgi un godīgi varētu iestāties par studentu tiesībām normāli mācīties, ēst arī vasarā, jūlijā un augustā (runājot par tiem riskiem, uz kuriem norādīja Vucāna kungs). Mēs, protams, ar prieku atbalstīsim jūsu centienus lielīties par saviem panākumiem, ja tādi, protams, būs jūsu karjeras beigās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Feldmana kungs ir izlīdis no galdapakšas un tagad sola visus ielikt cietumā. Tas ir tiešām brīnišķīgs laikam šīsdienas apkopojums.

Bet patiesībā es gribu pateikt Jaunajai konservatīvajai partijai, ka jūs nekādi neko nepanāksiet, kamēr turpināsiet dzīvot pagātnē. Tas, ko mēs dzirdam no jums gandrīz katrā Saeimas sēdē, ir kaut kādas pagātnes neatrisinātās sāpes, kaut kādas traumas, kurās jūs visu laiku gremdējaties atkal un atkal, un atkal. Šādā veidā jūs neuzbūvēsiet jaunu valsti, un vēl jo vairāk jūs nevarēsiet uzbūvēt jaunu valsti, tāpēc ka jūs esat Kaimiņa kunga ķīlnieki. Kaimiņa kungs kā piecdesmitā balss jūs vienmēr turēs savās važās, un jūs nekad nevarēsiet neko izdarīt, pat ņemot vērā to, ka arī ar jūsu izglītību, protams, ir ļoti daudz jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Klausoties diskusijā par šo priekšlikumu, es tiešām sagaidu, ka valdība nāks ar citu priekšlikumu – nevis ka stipendijas tiek palielinātas uz 200 eiro 2020. un 2021. gadā, bet ka tās tiks palielinātas uz neierobežotu termiņu –, jo vismaz šobrīd visi, izskatās, ir vislielākie baļķa nesēji un visu tagad atrisina, un atrisinās, ko visas iepriekšējās valdības nav spējušas izdarīt.

Man šķiet, pozitīvā ziņa ir tā, ka mēs vispār beidzot diskutējam. Paldies jums par to, ka jūs piedalāties debatēs. Strīdos dzimst patiesība, un varbūt pie kādas patiesības arī šī priekšlikuma kontekstā nonāksim.

Bet diemžēl tas, ko es šodien novēroju, – ka strīdos izlaužas arī visi dēmoni, kas katrā sēž. Te es arī gribētu teikt Feldmana kungam, ka es tiešām baidos, ka ir tāda attieksme, ka visi jāliek cietumā, nevis jāizdara kaut kas labs... ne tikai jāsola, ka mēs pēc dažiem gadiem šo valsti nepazīsim... es no tā mazliet baidos, jo zinu, ka jūs esat gudrs cilvēks un gudram cilvēkam lielas lietas ir izdarāmas, ja mērķi ir pareizi. Mērķis, manuprāt, nav pārāk labs, nu, un tas ir tas, kas rada bažas.

Es domāju, ka mēs varētu pārtraukt būt personiski tādi agresīvi cits pret citu, vienoties par atbalstu studentiem. Ja nevar nobalsot šodien Saeimas sēdē kādu iemeslu dēļ, tad es ceru, ka līdz nākamajai nedēļai valdība to būs atrisinājusi. Ja ne, nu tad atgādināsim visas šīsdienas debates.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Kolēģi! Gribu atbildēt uz Feldmana repliku, ka mēs nepazīsim pēc diviem gadiem Latviju. Nezinu, kā Latviju, bet Rīgu mēs jau šodien nevaram atpazīt pēc tās revolūcijas, ko jūs iztaisījāt, ieliekot pagaidu administrāciju, kura nevar savest kārtībā pat miskastes izvešanu. Tagad Rīga ir pilna ar miskastēm, gan stiklu neved, gan papīrus neved, jau pilni stāv... tāpēc ka tās firmas, kuras jūs izvēlējāties pēc savas politiskās piederības, – diemžēl viņām nav resursu to izdarīt. Un tad, kad tu zvani, pēc pusstundas piestājies pie telefona, tad saka – jūsu rinda būs tikai 27. jūnijā sakārtot savu miskasti. Kā dzīvot? Tad Rīga mēneša laikā dzīvos pilna ar miskastēm tagad, vasarā, karstā laikā.

Bet par tiem studentiem. Es atceros, ka dažus gadus atpakaļ bija tāda Eiropas programma, kur studējošajiem vai studentiem, tiem, kas raksta doktora disertāciju, bija atbalsts 800 eiro... 800 lati mēnesī. Ļoti labs atbalsts bija, un ļoti daudzi tie jaunie cilvēki uzrakstīja un aizstāvēja doktora disertāciju. Tā ka šeit arī vismaz ir iemesls, kāpēc studentam vajag daudz vairāk mācīties, ja viņam būs tādas... vismaz kāda minimālā stipendija, nevis viņi pa nakti, kā Muižniece teica... pa nakti strādās.

Ja jūs pa nakti strādājat, Muižnieces kundze, jūs jau... lekcijās var tikai gulēt, nevis mācīties.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

(Skaņas pārrāvums.)... kolēģi! Manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgi atbalstīt šādus lēmumus, kas skar mūsu jaunatni, mūsu nākotni, lai tiešām mums sabiedrība veidojas izglītota, lai mums nebūtu tādu debašu, kādas šobrīd ir Saeimā, kur ir daži deputāti, kas ir spējīgi Google atrast informāciju, pajautāt par dažādiem izdevumiem, tajā pašā laikā viņus pilnīgi galīgi neinteresē, kādā veidā ir 250 miljonu ieguldījumi, attiecīgi, kur, kā un kāpēc tas aiziet. Daži staigā zem galda, nav mātes piens uz lūpām vēl nožuvis.

Nevarēja viena gada, nevar divu gadu laikā, nu visdrīzāk, ka nevarēs arī četru gadu laikā. Vienīgais, ko varēs, tas ir, kā jau dažs labs deputāts izteicās, šo valsti mēs nepazīsim, bet nevis pozitīvā nozīmē, bet nu šobrīd pēc visām darbībām izskatās, ka ļoti negatīvā nozīmē mēs šo valsti ieraudzīsim uz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Ja satiksmes ministrs var atļauties teikt, ka šībrīža tranzīts un kravu apjoms ir norma, tad, mīļie cilvēki, mums jāslēdz tas kantoris ciet, jo ienākumi valstij visdrīzāk nākotnē nav gaidāmi. Tajā pašā laikā nevis runāt glupības, bet strādāt tā, lai nākotnē, ejot pēc šīs ārkārtas situācijas, kas vēl nav krīze (krīze tikai būs)... lai mēs, sasniedzot šo krīzi un izejot no krīzes, būtu daudz labākos apstākļos nekā mūsu kaimiņvalstis, kas mums ir tīrā veidā konkurenti, kā arī mūsu kolēģi Eiropas Savienībā. Mums ir jābūt ekonomiski gataviem attīstīties pēckrīzes periodā, nevis šeit, Saeimas tribīnē, runāt glupības, salīdzināt nesalīdzināmas lietas.

Un man pat nav vārdu, kādā veidā izteikties. Tāpēc es aicinātu atbalstīt tomēr šo priekšlikumu, lai mums nākotnē tie jaunieši, kas pabeidz studijas, būtu tiešām gudri un spējīgi arī darboties parlamentā un pieņemt pareizus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Es īsi gribētu reflektēt uz tikko izskanējušo Klementjeva kunga piezīmi. Es patiešām varu lepoties ar to, ka, visas trīs reizes studējot, man ir bijušas tiešām augstas sekmes, arī tās reizes, kad es audzināju savu bērnu, pa naktīm mācījos un pa dienu gāju uz darbu.

Tā ka šīs lietas noteikti iemāca ļoti daudz, tās norūda raksturu, tās arī ir dzīvē noderīgas prasmes, kas ne vienmēr varbūt, tā teikt, varētu izdoties tajos apstākļos, kad mēs baudām tādu bezrūpīgu dzīvi studiju gados. Un tomēr es patiešām uzskatu, kā jau es teicu, ka stipendijas ir jāpalielina. Uzticos ministrijām un koalīcijai, ka tas tuvākajā... maksimāli ātrākajā laikā tiks izdarīts. Tas tiks izdarīts kompleksi, domājot par to, kā palīdzēt vairākām grupām, saprātīgi saskaņojot arī ar pārējiem partneriem. Ja ne, tad droši vien, kā jau te daži teica, runāsim atkal, bet pagaidām, lūdzu, paļausimies uz šo vienošanos, pausto informāciju, un, es domāju, visi studenti gaida to, un beigsim šo ārprātu Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Ivanam Klementjeva kungam (ņemot vērā, ka mums šis Saeimas ārprāts šajā jautājumā ir jābeidz) – es pabeigšu ar kādu faktu. Jūs pieminējāt atkritumus, atkritumu situāciju Rīgā. Jūs jau droši vien zināt, ka Rīga ir atdota... rīdzinieki ir atdoti verdzībā uz septiņiem gadiem monopolam, sadalot to četrās zonās. Un jūs šā gada 27. februārī pulksten 11.56 balsojāt attiecīgi tieši par to, lai tas tā notiktu. Tāpēc, Klementjeva kungs un arī citi, kas teica jā, tai skaitā, es protu atrast informāciju, tai skaitā pagātnē, tai skaitā par to, kā jūs balsojāt.

Sēdes vadītāja. Par stipendijām! Par priekšlikumu.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Paldies, kolēģi. Paldies arī par vārdu. Būs jau tūliņ atkal nākamais pārtraukums. Esam tikuši cauri diviem priekšlikumiem. Ne jau bažas par to, cik ātri mums iet, bet par to pašu kvalitāti, kā mēs debatējam... Es saprotu, ka droši vien daudzus deputātus, kas piepeši parādās šajā debašu formātā ļoti aktīvi debatētāji... droši vien iedrošina tas, ka nav ne zāles, kas skatās, nav ne videokameru, kas filmē. Vienīgais attēls, ko redz, ir paši sevi, nu tad var visas ārišķības, lišķības un nejaukumi nākt ārā, cik nu vien uziet. Ja šādas debates, diskusijas ir, aicinu Saeimu varbūt e-Saeimā uztaisīt atsevišķu paralēlo debašu... diskusiju grupu, kur var gan personiskajos apvainojumos aiziet, gan tirzāt viens otra vēsturi. Bet šeit ir skaidrs. Paldies tiem, kas tiešām debatēja par konkrēto priekšlikumu, – gan opozīcijai, gan pozīcijai. Dana Reizniece-Ozola diezgan skaidri kopsavilkumu izteica pēdējās debatēs, un šeit, kā jau liekas, tagad var aicināt... nu beigsim šo, un redzam, ka 32 debatētāji... Būs nākamais priekšlikums, droši vien kāds mēģinās kādu smirdbumbu atkal iemest debašu ietvaros. Tad man šiem deputātiem, kas šādi cenšas to debašu kultūru attīstīt kaut vai arī e-Saeimas formātā, ir tikai trīs vārdi – Saule, Pērkons, Daugava.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu, lai kādas tās ir bijušas.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 17., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Rubika, Ločmeles-Luņovas, Cileviča, Stepaņenko, Vucāna, Reiznieces-Ozolas, Kabanova, Tutina, Goldbergas, Kucina, Bergmaņa, Dūklava un Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 44, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu sistēmā aktivizēt jautājumu par procedūru.

Dombrovska kungs, jūs vēlējāties runāt. Lūdzu, aktivizējiet... Tā, paldies.

Vārds par procedūru deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Jā, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tāda jocīga sajūta. Es biju vienīgais, kurš pateica, ka nerunāšu par priekšlikumu pēc būtības, drīzāk par procedūru. Un tad visi tie, kas runāja pēc manis, pavisam noteikti nerunāja par priekšlikumu kā tādu, bet nu labi.

Es gribu pateikt divas lietas, kolēģi.

Viens. Ņemot vērā visu to, kas ir izskanējis no dažiem kolēģiem par to (pārsvarā no JKP)... par to, kas ko kad bija darījis. Lūdzu, saprotiet, ka, tā kā jūs tagad esat tajā valdošajā koalīcijā un pie varas, viss, kas notiek, ir (Skaņas pārrāvums.)... un viss, kas nenotiek, tā arī ir jūsu atbildība. Un līdz ar to tad, kad jūs sākat meklēt kaut kādus vainīgos ārpus šīs jūsu valdošās koalīcijas, ārpus sevis divtūkstoš... kādā tur?... trešajā gadā, 2013. gadā vai kurš jums tur bija...? Tas ne pie kā laba nenovedīs, ja. Es... Varbūt jums vajag izrunāt visu to, kas jums sakrājies iekšienē, ja, bet nu jums jāsaprot, ka jūs ar to izskatāties kā tāds... nu, drusku tāds aizvainots puišelis...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai...

V. Dombrovskis. Un...

Sēdes vadītāja. Par procedūru ir viena minūte.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko par procedūru.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Es vēlos piefiksēt... Aicinu arī jūs pievērst uzmanību tam, kas šodien šajās debatēs, kuras bija... Sēdes vadītāja varēja pārtraukt deputātu Vjačeslavu Dombrovski tad, kad viņš pateica, ka viņš runās par procedūru, nevis par priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Nav par procedūru otro reizi, mēs nevaram runāt otro reizi par procedūru.

J. Stepaņenko. Bet sēdes vadītāja nevarēja pārtraukt Kaimiņu... deputātu Kaimiņu, kurš atklāti izteica dažādus, manuprāt, Saeimas sēdei nepiederošus... vārdus, apzīmējumus un lietoja valodu, kura nav savienojama ar Saeimas sēdi.

Es aicinu pievērst uzmanību tam, ka sēdes vadītāja pārāk uzkrītoši neievēro to, kas sēdes vadītājam būtu jāievēro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks par procedūru beidzies.

Godātie kolēģi! Es jūs visus aicinu ievērot savstarpējo cieņu. Un tas ir visu deputātu uzdevums un atbildība piedalīties šajās debatēs atbildīgi, ievērojot un saprotot to, ka mēs atrodamies parlamentā un strādājam pie konkrēta likumprojekta. (Starpsauciens.)

Godātie kolēģi! Ja kāds ir šajās debatēs aizskarts, ir vienmēr iespēja šos jautājumus risināt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. (Starpsaucieni.)

Šobrīd ir laiks pārtraukumam. (Starpsauciens.)

Notiek deputātu... Notiek deputātu reģistrācija.

Paldies.

Deputātu reģistrācija ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Joprojām strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Sveicināti! Dāmas! Tātad deputāti Papule, Dombrovskis, Švecova, Agešins, Rubiks, Ločmele-Luņova, Cilevičs, Gobzems, Stepaņenko, Vucāns, Kabanovs, Liepiņa, Tutins, Goldberga, Kucins, Reizniece-Ozola, Bergmanis un Dūklavs iesnieguši 18. priekšlikumu, kas paredz izmaiņas stipendiju regulējumā. Un komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Labi, ka ir starpbrīdis. Un tomēr es izmantošu mazliet citu pedagoģisko pieeju, lai visiem būtu skaidrs šī priekšlikuma mērķis un būtība. Atsaukšos, ka šis priekšlikums ir iesniegts Latvijas Studentu apvienības atklātajā vēstulē. Tātad gan tiem, kas tur zem galda staigā, vai cietuma uzraugu ierindniekiem... neatkarīgi no intelekta un inteliģences... izlasīšu pamatojumu iesniegtajam priekšlikumam, īpaši cietuma uzraugiem... neatkarīgi no intelekta.

Tātad pamatojums ir: “Rosinām, ka stipendijas varētu saņemt augstskolu studējošie, kas studē gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan privātajiem, taču nesaņem nedz bezdarbnieka, nedz dīkstāves pabalstu. Studējošie, kuru ienākumi ir samazinājušies, ar prioritāti palīdzēt sociāli mazāk aizsargātajiem. Rosinām (un to saka Latvijas Studentu apvienība atklātā vēstulē, ko var izlasīt visi, kas prot lasīt, un es ceru, ka tādas prasmes ir neatkarīgi no tā, vai saņēma vai nesaņēma stipendiju studējot)... Rosinām, ka finansējums tiek piešķirts augstskolām proporcionāli studējošo skaitam un tālāku finansējuma sadali studējošajiem pārrauga augstskolas stipendiju komisija. Lai ieviestu risinājumu, ir nepieciešami grozījumi Augstskolu likumā un saistošajos Ministru kabineta noteikumos [..].” Un tālāk studenti, protams, min arī norādījumu uz summu.

Šajā gadījumā neatsaukšos uz to, ka noraidījāt palīdzību vecākiem un bērniem ar invaliditāti, ka noraidījāt atbalstu studentiem, kas ir zaudējuši iespēju strādāt līdztekus mācībām, ka noraidījāt iespēju... iespēju saņemt studējošo kredītus Covid-19 laikā, ka nepacēlāt stipendijas, bet apsolījāt sistēmisku pieeju. Cerams, ka ātru, kamēr vēl esat Saeimā, tai skaitā. Bet katrā gadījumā šis ir atbalsts sociāli ekonomiski maznodrošinātām iespējām... studentiem. Un es aicinu šobrīd tiešām debatēt par jautājumu un balsot par studentiem, un atcerēties, ka visi priekšlikumi neatkarīgi no tā, kas ir parakstījis priekšlikumus, ir iesniegti par studentiem un balstoties uz studentu pašu konceptuālu redzējumu, kā palīdzēt sev.

Aicinu vēlreiz visus atcerēties savas studijas, atcerēties, ka ir 21. gadsimts, ka mūsu studiju formas ir dažādas un citas, un aizmirst, ka kāds varbūt studējot nav saņēmis stipendiju, tāpēc kādam šodien nepiešķirt stipendiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie studenti! Šis priekšlikums ir par to, lai sniegtu atbalstu visiem studentiem, kuriem ir samazinājušies ienākumi krīzes laikā, kuri ir palikuši bez darba un kuri varbūt dzīvo uz vecāku rēķina.

Es zinu, ka daļa no jums, dārgie studenti, agrāk bija lieli deputāta Artusa Kaimiņa atbalstītāji. Vismaz uz vēlēšanām un tamlīdzīgi. Deputāts Artuss Kaimiņš neiestājas par jūsu interesēm. Viņš publiski saka, ka dzīvo no rokas mutē ar 4707 eiro un vienu santīmu. Un šeit ir tas teiciens, ka paēdis nezina, kā dzīvo tas, kurš nav paēdis. Šis ir priekšlikums, kuru neatbalstīs arī tie, kas pirms vēlēšanām solīja, ka visu Latviju iemācīs runāt angļu valodā. Un tā ir Attīstībai/Par!. Es zinu, ka daļa no studentiem atbalstīja Attīstībai/Par!. Arī viņi balsos pret jums. Balsos pret to, ka jums palīdzēt studijās Latvijā. Pret jums balsos partija, kurai šobrīd ir izglītības un zinātnes ministre un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs deputāts Znotiņš no JKP. Šie cilvēki jums nepalīdz. Deputāts Znotiņš nevis ir palīdzējis studentiem, bet palīdzējis savam palīgam – deputātes Zālītes-Grosas vīram – iekārtoties projektā “Tava klase”. Par salīdzinoši lielu naudu. To atcerieties uz priekšdienām – tad, kad jums būs ļoti grūti, – to visu atcerieties!

Daļa no jums, dārgie studenti, droši vien balsoja vai atbalstīja Jauno VIENOTĪBU. Arī Jaunā VIENOTĪBA ar Kariņu priekšgalā jūs neatbalsta. Viņi tērē 250 tūkstošus savām PR kampaņām, bet ne jums.

Un tad ir tāda organizācija KPV LV. Vēl nav izjukusi, drīz izjuks pavisam. Šajā organizācijā tās vadītājs ir, cik es saprotu, doktors... zinātņu doktors ar izglītību no Kanādas un tamlīdzīgi. Viņš šodien... Viņa vārds ir Atis Zakatistovs. Viņš šodien teica, ka nav jāatbalsta visi tie, kuri elpo, acīmredzot domājot, ka tā ātrāk mēs varam nonākt līdz situācijai, kad kāds neelpo, es atvainojos. Nē, ir jāatbalsta pilnīgi visi. Krīzes laikā nešķiro – labie vai sliktie, studenti vai pensionāri, uzņēmēji lielos uzņēmumos vai uzņēmēji mazos uzņēmumos. Atbalsta visus. Visus cilvēkus valstī, ja valsts rūpējas par cilvēkiem.

Mūsu valsts nerūpējas par cilvēkiem. Viņus neinteresē students, viņus neinteresē neviens, un to izmainīt mēs varam tikai visi kopā. To nevar izmainīt opozīcija, jo opozīcijai objektīvi balsu ir par maz. To izmainīt var tikai tad, ja jūs, studenti, kļūstat arvien aktīvāki. Ja jūs pieprasāt savas tiesības. Un pirmais no veidiem ir sākt ar šī parlamenta atlaišanu. Savācot 150... varbūt 120 tūkstošus parakstu, jūs sāksiet spiest šos cilvēkus (kas ciniski šeit smejas, balso pret jums) sākt domāt, uztraukties. Šobrīd viņi neuztraucas. Šobrīd viņiem liekas, ka vēl divarpus gadus viņi varēs rīkoties šādi pat, tāpēc ka jūs ļaujat. Jums ir jāpārstāj ļaut sev darīt pāri, un to varat izdarīt tikai jūs paši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Gribu vērst uzmanību, ka valsts budžets nav vienīgais atbalsta mehānisms, kā atbalstīt studentus. Pastāv arī privātie fondi, no kuriem tiek finansētas studijas studentiem, un šajos fondos ir iespējas ziedot ikvienam, veikt dāvinājumus, ziedojumus. Un, ja paskatāmies, ka deputāts Aldis Gobzems ir dāvinājis 140 tūkstošus vērtu zemi kādam, tad es pieļauju, ka viņš arī varētu ziedot šādu summu šiem privātajiem fondiem, lai atbalstītu studentus šajā grūtajā laikā. Nebūsim divkosīgi, rīkosimies un... un tad, lūdzu, ziedojam!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Es gan aicināju debatēt pēc būtības un, jāsaka godīgi, arī pēc sajēgas. Ja Butāna kungs aicina ziedot, gribu tad kaut kādā veidā redzēt, ka pirmais to izdarīs, un negribu aizskart arī šobrīd ministres kundzes ziedojumus, kam viņa ziedo katru mēnesi noteiktu summu.

Es tomēr aicinātu vēlreiz paskatīties – ir ārkārtas situācija. Un, ja privātie fondi to dara un turpinās darīt, un man šoreiz jāsaka tiem cilvēkiem paldies par labdarību, kas atbalsta studentus arī parastā situācijā... Bet šajā gadījumā šis ir ārkārtas situācijas priekšlikums risinājumam un atbalstam studentiem.

Butāna kungs, noziedojiet, un es būšu pirmā priecīga pateikt publiski, ka jūs esat noziedojis, bet es negribētu, ka tie ir 10 eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es gribētu atbildēt deputātam Butānam, nevis runāt par to, ko es daru vai nedaru, jo atšķirībā no deputāta Butāna... es esmu ziedojis pilnu savu deputāta algu līdz pēdējam santīmam – pilnu! – atšķirībā no deputāta Butāna, kurš vēl papildus saviem trīs vai cik tūkstošiem prasa 40 eiro (kā tāds santīmu... jūs paši zināt – kas) kompensāciju. Un tāpēc, deputāt Butān, tā vietā, lai runātu muļķības, parunājiet varbūt par to, ko jūsu kompetencē esošai Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu izdarīt izglītības jomā. Jūs to nespējat, un jūs to nespējat ļoti vienkārša iemesla dēļ – tāpēc ka jums nav ideju un kompetences. Jūsu augstākā kompetence ir nevietā pateikts vārds no ministres puses par Pandoras lādi, nesaprotot šī izteikuma jēgu.

Bet par mācību gadu, kāds tas būs nākamais, nav nevienas ziņas sabiedrībai. Par to nav informēti studentu vecāki, pasniedzēji un skolotāji.

Es domāju, ka jums, Butāna kungs, būtu jāprasa atbildība no savām partijas biedrenēm un biedriem. Un tā vietā, pirms jūs mani aicināt kaut kur ziedot, no sākuma noziedojiet divreiz vairāk, nekā es to esmu darījis, un visupirms atsakieties no saviem 40 eiro autobusa kompensācijas, strādājot Satiksmes ministrijā, kur jūs saņemat lielāku algu nekā Saeimā, tikai algas dēļ... jūs tur algu saņemat... ne jau kāda cita iemesla dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ja Butāna kungs aicina ziedot studentiem, lai viņi varētu tālāk mācīties, tad varbūt Butāna kungam sākumā vajadzēja padomāt par to, kā organizēt tiešām ziedošanas kampaņu airBaltic. Jo tad vismaz Butāna kungs ziedotājiem, lai piesaistītu ziedotājus, varētu arī beidzot izstāstīt, kādiem mērķiem un kāpēc ir šī nauda jāziedo airBaltic. Tā vietā tagad Butāna kungs bez jebkādiem paskaidrojumiem faktiski ir noorganizējis šo valsts ziedojumu airBaltic, bet ironiski, paņirgājoties par studentiem, nostāda viņus lūdzēju lomā, sakot, ka visiem ir tagad jāziedo studentiem – mūsu nākotnei faktiski.

Paldies, man tas ir viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Jā, augsti godātie kolēģi, nu tiešām būtu interesanti zināt, ka, ja cienījamam Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram ir šāds viedoklis par to, kā vajadzētu risināt cilvēku problēmas, tad vai tieši šādā veidā tās problēmas tiek risinātas attiecībā uz airBaltic? Vai tur arī bija jūsu aicinājums meklēt līdzekļus kādos privātajos fondos, aizņemties līdzekļus privātajos tirgos, finanšu tirgos, nu, ziedot, kā jūs sakāt? Mēs joprojām gaidām no jums atbildes par to, kāds īsti ir bijis pamatojums piešķirt tieši 285 miljonus eiro airBaltic. Likumdevēju ar šo pamatojumu neviens nav iepazīstinājis, Butāna kungs. Un mēs tā viegli šo tēmu neatstāsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Rubika, Ločmeles-Luņovas, Cileviča, Gobzema, Stepaņenko, Vucāna, Kabanova, Liepiņas, Tutina, Goldbergas, Kucina, Reiznieces-Ozolas, Bergmaņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 19. ir deputātu Švecovas, Pimenova, Papules, Dombrovska, Stepaņenko, Gobzema un Liepiņas priekšlikums. Paredz noteikt piemaksu par darbu paaugstināta riska apstākļos pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un darbiniekiem. Un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Manuprāt, pedagogi pirmsskolas izglītības iestādēs paņēma uz sevi ļoti smagu un ļoti atbildīgu darbu ļoti kritiskos darba apstākļos. Tad, kad neviens nezināja un visi uztraucās, kādas var būt sekas no koronavīrusa, kādi ir iespējamie draudi un kādas ir iespējamās ārstēšanas metodes no Covid-19. Šie pedagogi nodrošināja to, ka mūsu bērni (tas, kas patiesībā ir galvenā bagātība un vērtība valsts pastāvēšanai un valsts nākotnei)... viņi nodrošināja viņiem iespēju mācīties, viņi nodrošināja iespēju viņu vecākiem strādāt ļoti sarežģītos apstākļos. Un, manuprāt, tieši pirmsskolu pedagogi un darbinieki ir tā kategorija, kurai mums vajadzētu būt pateicīgiem un kuriem vajadzētu arī līdz ar to samaksāt (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Pagaidiet! Vienu mirklīti! (Dep. Ļ. Švecova: “Tagad arī?”) Šobrīd varam, turpiniet!

Ļ. Švecova. Es mēģināšu tad ātrāk. Galvenais mērķis un mērķauditorija ir pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi un darbinieki, kuri strādāja ārkārtas situācijas laikā, nodrošinot dežūrgrupas, kuri nodrošināja, ka bērni tagad sāka iet mācīties... tās grupiņas, kuras ir pirmsskolas... kuriem jāsāk mācīties šogad izglītības iestādēs jau. Un viņi, sanāk, ir tā kategorija, kura nesaņem piemaksas par darbību paaugstināta riska apstākļos – psiholoģiskā stresa un emocionālā stresa, un arī veselības apdraudējuma apstākļos.

Ir jāsaprot, ka iedzīvotāji, kas strādā, piemēram, ātrās palīdzības darbinieki, policijas darbinieki, saskaras ar Covid-19, iespējams, inficētām personām. Viņiem vajadzēja nodrošināt, lai viņu bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi – viņi bija tie, kas arī uzņēmās to atbildību un rūpes par mūsu bērniem. Manuprāt, būtu tikai loģiski un pamatoti, lai valsts uzņemtos arī atbildību, parūpētos par šiem pedagogiem un darbiniekiem un nodrošinātu viņiem arī atbilstošu atalgojumu.

Jā, es sapratu, es uzdevu komisijas sēdes laikā jautājumu Izglītības un zinātnes ministrijai – vai ir iespēja arī no Izglītības un zinātnes ministrijas parūpēties par pirmsskolas pedagogiem. Atbilde bija – nē, tas ir tikai un vienīgi pašvaldības kompetencē. Bet mēs zinām, ka pašvaldībai ir virkne citu funkciju un uzdevumu, un papildu izdevumu saistībā ar Covid-19 infekciju. Un, manuprāt, būtu tikai solidāri un atbildīgi, ka valsts uzņemtos atbildību un parūpētos par pedagogiem bērnudārzos, nodrošinot viņiem atbilstošu atalgojumu paaugstināta veselības riska apstākļos un psiholoģiskā stresa apstākļos. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, nodrošinot valsts finansējumu pirmsskolas izglītības pedagogiem un darbiniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Jā, labdien, kolēģi, vēlreiz. Es kā vienmēr mēģinu motivēt savus balsojumus izglītības jautājumu sakarā, un šeit atkal, no vienas puses, ar tādu sirdi gribētos teikt, protams, maksājam kompensācijas. No otras puses, vienmēr, arī strādājot šeit, parlamentā, ir jādomā par to, lai jebkurš mūsu lēmums būtu patiešām pārdomāts un patiešām labvēlīgs ne tikai vienai konkrētai sabiedrības grupai, bet visai sabiedrībai kopumā. Un tad, iesniedzot šādu priekšlikumu, vai iesniedzēji ir padomājuši par to, kā jutīsies pārdevēji veikalos, kas, manuprāt arī ir strādājuši vēl lielākā... paaugstinātas bīstamības un riska apstākļos. Taksometru un sabiedriskā transporta vadītāji, pasta darbinieki un arī mūsu Saeimas darbinieki, kolēģi. Nu, ja mēs sniedzam, tad domājam par visiem, rēķinām, cik tas izmaksās, un mēģinām atrast tādu vienlīdzīgu pieeju. Tā ka es domāju, ka šis ir tas gadījums, kad, lai arī pirmsskolas pedagogi patiešām ir lielu darbu (tāpat kā arī visi pārējie pedagogi) izdarījuši un strādājuši šādos apstākļos, es domāju, vienkārši izšķirt vienu grupu – tas nebūtu pareizi, tāpēc es neatbalstīšu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies. Paldies, es tikai vēršu uzmanību, ka, droši vien iesniedzot priekšlikumus, ir svarīgi izlasīt arī likumu, kurā tiek iesniegti priekšlikumi. Un, ja mēs izlasām likuma virsrakstu, tad redzam, ka tas ir izņēmuma likums, tātad noteikti priekšlikumi ir, no vienas puses, konkrētai situācijai, no otras puses, īslaicīgs risinājums.

Zināmā mērā pirmsskolas izglītības iestāžu darbu noteica Izglītības un zinātnes ministrija. Ministre teica, ka bērnudārziem ir jāstrādā, un tas ir kā risinājums attiecībā pret vecākiem, kuriem nebija iespējas strādāt attālināti, bet bija jāstrādā, nu, tā teikt, klātienē, ka būs dežūrgrupas, un tas bija risinājums, ko pieņēma valdība, balstoties uz izglītības un zinātnes ministres priekšlikumiem. Tas nozīmē, ka, ja valsts šādus priekšlikumus izsaka, tad valsts arī atbild par sekām.

Par pārējo profesiju pārstāvjiem neizteikšos, jo tur ir bijuši dažādi atbalsta vai neatbalsta pasākumi. Šajā gadījumā šis ir valsts pieņemts lēmums un pedagogiem darba ritmu, darba veidu noteica valdība, šajā gadījumā balstoties uz IZM un ministres priekšlikumu.

Līdz ar to tieši tāpēc valdībai ir jāuzņemas arī papildu atbildība un šiem cilvēkiem jāmaksā par darbu gan ārkārtas situācijā, gan līdzīgi kā mediķiem, īpašas ārkārtas situācijas apstākļos. Un šajā gadījumā pedagogi pirmsskolas dežūrgrupās būtu pielīdzināmi nevis kolēģes minētajiem piemēriem, bet mediķiem, kas arī savu profesionālo darbu darīja tieši tāpēc, ka tas ir profesijas, nu, teiksim, pamats.

Šajā gadījumā šķirošana, ar ko tik ļoti aizraujas itin bieži priekšlikuma noraidītāji, nav salīdzinājums vietā, jo vēlreiz saku, šos nosacījumus izveidoja valdība, un pedagogi tos pildīja. Šajā gadījumā tas būtu īslaicīgs jeb situācijas atbalsts, jo jūs nekādā veidā neatbalstāt šobrīd pedagogus, un diezgan jocīgi ir, ja nozares pārstāvis savai nozarei saka – nē, nedosim! Tas ir savdabīgi, īpaši, ja šobrīd finansējums ir pieejams, un pedagogiem atvaļinājuma nebūs. Pedagogi pirmsskolas izglītības iestādēs turpinās, visticamāk, strādāt arī vasarā, ja cilvēkiem... vecākiem nebūs pieejams atvaļinājums, viņi būs to jau izņēmuši vai kā citādi. Tas nozīmē, ka tradicionālo darbu... arī pēc ārkārtas situācijas atcelšanas vai izmaiņu un atvieglojumu ieviešanas ārkārtas situācija ietekmēs bērnudārzu darbību, kas atšķirsies no tradicionālās pieejas iepriekšējos gados, kad nebija ārkārtas situācijas.

Aicinu tomēr novērtēt pedagogu darbu, izrādīt viņiem tai skaitā prestiža profesijas novērtējumu un arī cieņu – cilvēkiem, kas tiešām strādāja. Es neminēšu pilsētu piemēru, Valmieras piemēru, un ko tas nozīmēja gan pilsētai, gan vecākiem, gan izglītības iestādei, neminēšu šos piemērus, jo šobrīd mēs runājam par papildu atbalstu pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs – tiem, kuri strādāja ārkārtas apstākļos... līdzīgi kā to darīja mediķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kad mēs ar kolēģiem, ar... arī kopā Švecovas kundzes vadībā uzdevām jautājumu valdībai par to, kādi pasākumi tika veikti, lai mazinātu risku pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem un kaut kādā veidā arī atbalstītu viņus šajā grūtajā brīdī, tad šajā atbildē bija ļoti daudzas dažādas (nu, kā jau valdībā pieņemts) frāzes – tātad bija darba grupa, bija tiešsaistes sarunu organizēšana, bija sarīkota aptauja. Nu, tie ir tie pasākumi, kuri ļoti patīk... principā, kas... principā nekā nedarīšanas pasākumi – tā mēs to varam nosaukt.

Un kopumā tas... tā atbilde bija tāda, ka nu ne jau... nebija jau nemaz tik daudz to bērnu tajās grupās un... un no 28. ... no 28. aprīļa, kas ir salīdzinoši nesen, pirms mēneša, ir iespēja tātad šiem bērnudārza pedagogiem veikt pēc darba devēja norīkojuma analīzes. Par šīm... Par šīm analīzēm cīnījās arodbiedrība, ja nemaldos, jau sākot ar martu. Un nu tad mēs varam redzēt, cik ilgs laiks bija nepieciešams valdībai, cik darba grupas un cik aptaujas, un cik tiešsaistes sarunas bija nepieciešamas, lai beidzot nonāktu pie šī lēmuma. Un visjautrākais jau tajā atbildē bija, ka tātad valdībai... neviens nebija nācis pie valdības ar priekšlikumu nodrošināt pirmsskolas pedagogiem šo algu.

Bet šobrīd mēs runājam par deputātu priekšlikumu, tātad deputātu priekšlikums ir skaidrs. Un, ja neviena pašvaldība nebija nākusi ar šādu priekšlikumu, tad šeit jums ir deputātu priekšlikums. Te nu tas ir, un, lūdzu, lūdzu, atbalstiet.

Un, ja vēl mēs runājam par Muižnieces kundzes sacīto, tad Muižnieces kundze – jā, viņa bija parlamentārā sekretāre Izglītības un zinātnes ministrijā, un es saprotu, ka viņa vēl līdz šim brīdim ar visu sirdi, es ceru, šai nozarē ir, piedalās. Un tāpēc man nav saprotams, kāpēc pretstatīt pirmsskolas pedagogus privāto uzņēmumu darbiniekiem. Piemēram, jūs nosaucāt pārdevējus. Jā, par pārdevējiem ir jārūpējas, par pārdevējiem jārūpējas ir darba devējam. Un to mēs esam arī vairākkārt norādījuši daudzās... daudzos citos priekšlikumos.

Bet šeit ir runa tieši par tiem darbiniekiem, par kuriem nevar parūpēties privātā iestāde, par šiem darbiniekiem var parūpēties valsts un pašvaldība.

Un tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Bērnudārza audzinātāji! Šis priekšlikums ir par jums, par atbalstu jums. Jaunās VIENOTĪBAS koalīcija ar Kariņu, kas saka, ka viņiem ir daudzās naudas, – viņi jūs neatbalstīs, un neatbalstīs JKP, kuriem ir Izglītības un zinātnes ministrija. Attīstībai/Par! jūs neatbalstīs, “KPV LV” jūs neatbalstīs.

Un tas, ko jūs varat izdarīt... jo es uzskatu, ka bērnudārza audzinātājiem pēc būtības ir jābūt tādiem pašiem skolotājiem kā skolā vai augstskolā un jābūt pielīdzināmiem tādiem pašiem skolotājiem ar tādu pašu faktiski iespēju saņemt algu, piemaksas, palīdzību un tā tālāk, jo pirmsskolas izglītība, izglītība bērnudārzā maziem bērniem ir pati būtiskākā. Tas, ko bērnam no bērna kājas iedod un bērns kā švammis šo lietu, ko tu viņam iedod, uzsūc sevī, iemācās valodas un iemācās citas lietas, – tas viņam ir uz visu dzīvi. Un tieši tāpēc bērnudārzu skolotāji ir jo īpaši jāatbalsta.

Jūs neatbalsta. Un jums ir tikai divas iespējas – uz to noskatīties, jo, kā jau es minēju, opozīcijai balsu nepietiek un arī es varu runāt skaļi, bet ar to ir par maz. Mums, lai palīdzētu jums, vajag jūsu palīdzību, lai jūs, arī tajā skaitā bērnudārzu skolotāji, palīdzētu mums. Un arī jums ir jāorganizējas, jāsāk ar pirmo lietu – jābeidz ciest, jābeidz paciest, pēc tam jāturpina ar nākamo lietu. Pašiem jāparakstās par 13. Saeimas atlaišanu, pēc tam jāpierunā savi kolēģi to izdarīt... radi, draugi, paziņas. Laika vairs nav daudz. Nevajag daudz parakstu, vēl kādus 100 tūkstošus aptuveni, 110 tūkstošus. Bet pa visiem kopā mēs to varam izdarīt. Mēs varam savākt šos parakstus, atlaist 13. Saeimu, kas nerūpējas par Latvijas tautu. Un tad vismaz mums būs zināma cerība, ka var mainīties situācija.

Jo brīdī, kad būs nākamās vēlēšanas, ir pilnīgi skaidrs, ka šajās nākamajās vēlēšanās tie, kas šodien balsoja pret tautu, neiekļūs un būs citi. Es tajā skaitā būšu nākamajā parlamentā atšķirībā no daudziem JKP solītājiem, kas nebūs. Mēs par jums parūpēsimies iespēju robežās. Es negribu jums sasolīt visu iespējamo, kā viņi sola, jo viņi sola populistiski. Viņi sola un pēc tam neizpilda. Bet tas, ka jūs tiksiet pielīdzināti pamatskolas, vidusskolas skolotājiem nākotnē, tas būs.

Un šodien pēc šī balsojuma par 19. priekšlikumu izskatāmajā likumprojektā, kas paredz atbalstu jums par to, ka jūs strādājāt laikā, kamēr bija vislielākais risks, ko jūs nesaņemsiet, es aicinu jums nebūt ar zelta zivtiņas atmiņu un to atcerēties.

Es jūs aicinu – tad, kad jūs skatāties dažādus Viņķeles PR video, kas tur tagad tiks filmēti, vai kad jūs skatāties Kariņa veiksmes stāsta video, kas tiks filmēti un rādīti, cik mēs visi veiksmīgi un tamlīdzīgi, es aicinu ieslēgt atmiņu un atcerēties, ka šie cilvēki, kas nepārstāv lielāko tautas daļu, mazliet vairāk par 50 viņu ir, balso pret jums. Viņi balso tikai par savām kabatām, savām interesēm. Viņus jūs neinteresējat. Jūs viņiem esat vajadzīgi vienreiz četros gados. Jūs viņiem neesat nekas. Tukša vieta. Viņi jūs uzskata par neko, jo domā, ka jūs nekad nemodīsieties. Bet ir pēdējais laiks to darīt. Arī jums, bērnudārzu audzinātāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir atbalstāms vismaz divu apsvērumu dēļ.

Pirmais. Tas ir domāts tikai krīzes periodā, līdz ar to tas ir tiešām krīzes situācijas izaicinājums. Diemžēl... Jo principā valsts līdzdalība pirmsskolu iestāžu uzturēšanā ir ārkārtīgi svarīga, lai uzturētu arī vienādu nu... iekšējo, ja gribat, politiku šinī jomā.

Otrkārt. Šis jautājums arī būtu svarīgs, lai būtu risinājums kā valsts atbalsts šai nozarei, jo... kas palīdz pašvaldībām radīt vienādus nosacījumus un vienādu piemaksas apmēru.

Un treškārt. Tas tiešām ir ļoti svarīgi cilvēkiem... Grūtajos laikos palīdz ģimenēm izdzīvot un dzīvot. Šis priekšlikums neprasa milzīgus izdevumus, līdzīgus aviokompānijas atbalsta izdevumiem, tāpēc tiešām to vajadzētu atbalstīt tā, lai... nu, būtu taisnīgums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 19., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Švecovas, Pimenova, Papules, Dombrovska, Stepaņenko, Gobzema un Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. 20. – deputātu Valaiņa, Bergmaņa, Daudzes, Vucāna Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Krauzes, Šmita, Gobzema un Liepiņas priekšlikums. Paredz atjaunot braukšanas maksas atvieglojumus Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā un nosaka noteiktu laiku, kurā atvieglojumi darbosies. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Visi, cerams, vēl neesat noguruši. Šis tomēr ir svarīgs priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Tātad nav pirmo reizi – šo priekšlikumu mēs iesniedzam jau trešo reizi. Un pēc būtības tas paredz, ka šobrīd, kad Saeima ir atlaidusi leģitīmi ievēlētu pašvaldības domi un iecēlusi pienākumu izpildītājus, un šajā ziņā, kad Saeima krīzes apstākļu dēļ ir atcēlusi arī ārkārtas vēlēšanas, Saeima uzņemas arī atbildību par to, kas tur notiek.

Šobrīd es aicinu balsot par šo priekšlikumu – atjaunot senioriem braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Es domāju, ka visi jūs zināt to, cik tas ir būtisks jautājums tieši senioriem Rīgā.

Pagaidu administrācija atcēla politiski pieņemtu lēmumu. Es piedāvāju arī šo lēmumu politiski atcelt, uzlikt par pienākumu atgriezt atpakaļ... Šajā gadījumā šis... priekšlikumu atbalstot, es domāju, šeit nebūtu arī nekādu epidemioloģisko risku, jo šis priekšlikums paredz to, ka rīta stundās un vakara stundās, kad cilvēki brauc uz darbu un no tā, šīs atlaides nebūtu piemērojamas. Es domāju, pēc ārkārtas stāvokļa beigām tās... arī šis jautājums būtu jāpārskata, bet pagaidām, kamēr ir ierobežojumi, tāpat ir jālieto sejas maskas, tāpat ir citi distancēšanās ierobežojumi šobrīd. Ja mēs reiz neesam aizlieguši senioriem lietot sabiedrisko transportu, tad mums no savas puses būtu pareizi kompensēt viņiem šos izdevumus un dot maksas atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā tieši senioriem Rīgā.

Rīga atšķiras no... Ja mēs skatāmies, no 119 pašvaldībām tikai deviņām pilsētām ir šāda specifiska funkcija. Astoņās pilsētās nekādas izmaiņas nav veiktas, kaut gan pilsētu blīvums... iedzīvotāju blīvums ir ļoti līdzīgs. Iedzīvotāju skaits, protams, Rīgā ir lielāks, bet pēc būtības starpības nav, vai tas ir Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā vai Rīgā. Nevienā no manis nosauktajām pilsētām braukšanas maksas atvieglojumi nav atcelti, kā tas ir Rīgā. Ir ierobežoti pārvietošanās laiki, kam ļoti seko līdzi, bet pilnībā atcelti tie nav. Rīga ir vienīgā – vienīgais izņēmums. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un atcerēties, ka par to, kas notiek Rīgā, šobrīd ir atbildīga Saeima, vēl jo vairāk – ir atbildīga viena konkrēta politiskā partija Attīstībai/Par!. Pilnīgi par visu, kas šobrīd notiek Rīgā. Jo arī šie te... izpilddirektors... Protams, nekomentēšu tālāk, bet politiski atbildīga ir Attīstībai/Par!.

Es aicinu Saeimu likt politiski atbildīgajai Attīstībai/Par! ar šo priekšlikumu atgriezt Rīgā atvieglojumus. Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds... vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Cienītie kolēģi! Šajā debašu karstumā esam šodien palaiduši garām ziņu, ka Rīgas administrācija rītdien plāno izskatīt lēmumu par atvieglojumu atgriešanu atpakaļ pensionāriem un plāno šos atvieglojumus ieviest laikā starp... tātad dienā no pulksten 10.00 līdz pulksten 15.00 ļaut izmantot sabiedrisko transportu bez maksas.

Tātad pašreiz šis priekšlikums vairs nav aktuāls. Gaidām rītdienu un skatāmies, kāds būs Rīgas pagaidu administrācijas lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies, paldies.

Domāju, ka tomēr Saeimai šis lēmums būtu jāpieņem viena būtiska argumenta dēļ. Šis priekšlikums ir vienkārši cilvēcisks – cilvēcisks priekšlikums senioru atbalstam.

Mēs zinām, ka senioru pensiju apjoms (un dati to rāda) nebūt nav tāds, lai varētu finansēt vēl arī papildu izdevumus braukšanai sabiedriskajā transportā – īpaši šobrīd, kad pakāpeniski tiek atcelti ierobežojumi un vairāk... daudzi seniori dodas pie ārstiem, dodas uz mazdārziņiem, dodas pie, iespējams, arī dažiem ģimenes locekļiem, kur ir atļauts tikties. Šajā brīdī Saeima varētu rādīt savu cilvēcisko attieksmi pret senioriem jeb, pareizāk sakot, par senioriem.

Tas ir dīvains arguments, un argumenti cietuma uzraugu pārstāvjiem neatkarīgi no intelekta kļūst arvien dīvaināki. Ja paskatās uz to, kā šobrīd valsts iekārta ir būvēta. Saprotu, ka tika solīts pārbūvēt līdz nepazīšanai. Ceru, ka tas nenotiks, jo tad būs tikai cietumu sistēma Latvijā. Diez vai cilvēki ar to samierināsies, viņi vienkārši aizbrauks.

Bet šajā gadījumā Rīgas administrācijas lēmums jau nu gan... Ja vēl varētu diskutēt par Ministru kabineta lomu Covid-19 situācijā, tad Rīgas administrācijas lēmumu uzlikt kā galveno, ko Saeima pacietīgi gaidītu un vēl piedevām skatītos, šķiet, būtu nevietā. Vismaz deputātiem, kas kādu laiku jau ir lēmējinstitūcijā. Un zināmā mērā varētu saprast, kā valsts lēmumu pieņemšana šobrīd Latvijā... vismaz pagaidām un šodien... ir būvēta.

Es aicinu tomēr arī koalīciju paskatīties neatkarīgi no atrunām... paskatīties, vai jums ir svarīgi, īpaši zinot, kas ir gaidāms augusta beigās, pieņemt arī Saeimas līmenī šo patiešām cilvēcisko lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Vairākkārt tas jautājums bija uzdots pagaidu administrācijai. Vairākkārt atruna bija, ka šīs... šie atvieglojumi – tos regulē nevis administrācija, bet virusologi un infektologi.

Bet zināma atlaide... zināmas atlaides jau ir piešķirtas citā kategorijā. Ja jūs paskatīsieties sabiedriskajā... uz sabiedrisko transportu Rīgā un ja īpaši... ja jūs kādreiz pamēģināsiet arī pabraukt ar to, jūs redzēsiet, ka pensionāri ir spiesti braukt, jo ne katrā mājā ir savs veikals, ne katrā mājā ir sava aptieka, nu, tas ir tāds... tādas ikdienas nepieciešamības.

Un šinī gadījumā Saeimai ir pilna atbildība par Saeimas ieceltās administrācijas darbu un rīcību. Līdz ar to šis ieraksts ir ne tikai izrādīšana... cieņas izrādīšana senioriem, kas dzīvo Rīgā un kas cieš ar saviem mazajiem maciņiem no tā, ka tie atvieglojumi var būt piešķirti, var būt nepiešķirti... Tā, man liekas, ir kauna lieta.

Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu un parādīt, ka mēs esam cilvēki, nevis cietumnieki vai cietuma uzraugi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es ļoti labi dzirdēju, ko teica Butāna kungs. Tiešām, nu diezgan kuriozi, ja priekšlikums ir – no desmitiem līdz četriem un mēs to iesniedzam jau trešo reizi. Tad izklausās, ka mēs esam sadzirdēti un plānots pieņemt lēmumu – no desmitiem līdz trijiem. Nu, būtu interesanti paklausīties, kāda ir... kāds ir iemesls šai te stundai... izmaiņām. Kāpēc vienkārši nevarēja atbalstīt šādu opozīcijas priekšlikumu kādā no piedāvātajām reizēm?

Par to nav šaubu, jautājums vairāk ir par to, vai tiešām rīt pieņems šādu lēmumu. Katrā ziņā es no savas puses ikreiz, kad šis likums būs vaļā, ja tādu lēmumu rīt nepieņems, sniegšu šo priekšlikumu, jo, manuprāt, vispār noņemt atlaides – tā bija savā ziņā kļūda. Varēja tiešām uzreiz jau noteikt to, ka ir terminēts laiks, kad var lietot, kā, piemēram, tai pašā Daugavpilī to izdarīja. Ļoti labs risinājums! Un citas pilsētas monitorējot... Ja paskatīsimies, kas no rīta brauc tajos saspiestajos autobusos. Nu, nav tā, ka tur seniori gāžas iekšā no rīta un izmanto tos.

Tā ka, manuprāt, tā ir kļūda. Būs ļoti labi, ja to rīt izlabos, bet es ceru, ka šīs debates un politiskā apņēmība labot šo lietu... Kad pirmo reizi mēs debatējām, tas no visiem politiskajiem spēkiem praktiski bija dzirdams. Es ceru, ka tas arī rezultēsies konkrētās darbībās.

Paldies, bet es aicinu atbalstīt jau šodien šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Goda vārds, es būtu klusējusi, ja nebūtu Butāna kungs uzstājies. (Smiekli.) Vienkārši debašu karstumā viņš laikam aizmirsa, ka vēl 15. aprīlī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tika pirmoreiz skatīts jautājums par Rīgas pagaidu administrācijas darbību. Un jau 15. aprīlī pirmo reizi tika norādīts uz to, ka rīdzinieki ir sašutuši un sūdzas par visu atlaižu atcelšanu sakarā ar krīzi.

13. maijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika atkārtoti skatīts jautājums par Rīgas pagaidu administrācijas rīkojumu likumību un par to, kas tika panākts un paveikts tanī periodā, kad likumīgi ievēlētās pašvaldības vietā stājās trīs valsts ieceltie cilvēki, par kuriem atbildība gūlās, protams, uz mums, uz Saeimu.

13. maijā atkārtoti tika uzdots jautājums par to, kad tiks atjaunotas atlaides sabiedriskajā transportā. Uzreiz pēc šīs sēdes, starp citu, tika atjaunota iespēja braukt ar atlaidēm III grupas invalīdiem un daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Vienkārši tie saistošie noteikumi, par ko runa ir šajā priekšlikumā, attiecas uz vairākām iedzīvotāju grupām. Piemēram, tad, kad pagaidu administrācija paziņoja publiski par to, ka tiks atjaunota braukšana III grupas invalīdiem, neviens vēl nebija lasījis pašus saistošos noteikumus šajā sakarā un nepamanīja varbūt, ka visiem III grupas invalīdiem atlaides atjaunotas, izņemot grupu 75 plus, tātad vecākiem... invalīdiem, vecākiem par 75 gadiem.

Tāpēc es absolūti piekrītu Valaiņa kungam: kamēr nebūs pieņemts šis lēmums, kamēr nebūs publicēti šo noteikumu teksti, nevar nekam ticēt un ir jāpārbauda, uz kādām iedzīvotāju grupām, uz kādām rīdzinieku grupām tas viss attieksies.

Protams, tas nemazinās rīdzinieku sašutumu, jo vislielākais sūdzību skaits pašlaik ir par to, ka ir atcelta stundas biļete. Tas ļoti ievērojami samazina cilvēku ienākumus, un tas attiecas arī uz mediķiem, proti, tiem mediķiem, kuri strādā valsts slimnīcās, jo diemžēl pagaidu administrācija, neskatoties uz to, ka mēs arī par to ar viņiem runājām, ka būtu ļoti labi izdarīt tā, lai šīs atlaides sabiedriskajā transportā vismaz uz krīzes laiku būtu attiecināmas arī uz valsts slimnīcās strādājošajiem mediķiem... Tas neizdevās tehniski.

Tāpēc viss var gadīties, atkal var notikt kaut kas tehnisks, formāls, es nezinu, ārkārtīgs, tāpēc paļauties uz to, ka rītdien viss notiks un pagaidu administrācija pieņems Valaiņa grozījumu, mēs nevaram, un tāpēc aicinu nobalsot šodien “par” šo priekšlikumu, lai tomēr tas viss īstenotos un atlaides rīdziniekiem pēc iespējas ātrāk būtu atjaunotas.

Paldies. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es šīs debates klausos jau ne pirmo Saeimas sēdi, kad mēs runājam par Covid-19 likumu, un paldies Valaiņa kungam par to, ka viņš uzstājīgi aktualizē šo jautājumu un cīnās.

Es cenšos saprast koalīcijas kolēģus: vai pensionāri jūs tiešām tik šausmīgi traucē, vai arī jūs deklarējat, ka jūs gribat viņus pasargāt? Jo šobrīd izskatās, ka viņi vairāk jūs traucē, jūs vienkārši negribat viņus redzēt, lai viņi vienkārši sēž savās mājās un neiet ārā un, nedod Dievs, vēl kāpj trolejbusā, nekā jūs domājat par to, ka viņiem arī ir nepieciešama varbūt medicīniskā palīdzība, viņiem ir jāaizbrauc pie ārsta, viņiem ir sen... viņi jau sen nav bijuši pie sava ārsta pieņemšanā, viņiem ir jānopērk zāles, viņiem ir... Varbūt viņi var uzdrošināties arī apciemot savus tuviniekus. Bet tāds iespaids... Visu laiku šīs debates ir tādas... tāds iespaids, ka tie pensionāri ir kaut kāda tāda absolūti netīkama grupa, kurai nevajadzētu vispār rādīties... (Nav saklausāms.), nevis tā grupa, par kuru jūs rūpētos. Ja jūs tiešām rūpētos par šiem cilvēkiem, tad jūs pirmām kārtām padomātu arī par to, kā viņi varētu saņemt medicīnisko palīdzību, par to, kā viņi varētu saņemt pārtiku, un par to, kā viņi varētu droši pārvietoties sabiedriskajā transportā. It īpaši, ņemot vērā to, ka jūs esat noteikuši, ka tagad sabiedriskajā transportā ir jāpārvietojas ar maskām.

Vēlreiz atgriežoties pie tām pašām debatēm, kuras mums jau bija, –loģikas jūsu lēmumā nav. Jūs ieviešat maskas un joprojām turpināt aizliegt pensionāriem rādīties sabiedriskajā transportā. Jā, protams, viņi var rādīties, bet viņiem par to ir jāmaksā. Protams, viņi nesaņem kompensācijas par to, ka viņi aizbrauc pie ārsta, viņi nesaņem kompensācijas un reprezentācijas maksas, kuras saņem daži no jums. Viņiem nav personīgo šoferu, bet jūs viņi traucē.

Jūs liekat visas vēlētās amatpersonas... Šeit visi mēs esam vēlētas amatpersonas. Jūs uzskatāt, ka vēlētās amatpersonas ir tās, kurām ir jāgaida, kamēr ieceltās amatpersonas Saeimas... domes administrācijā beidzot pieņems lēmumu par to, ka – nu labi, laidīsim uz dažām stundām tos nelaimīgos pensionārus, lai viņi pabraukā. Mēs esam vēlētās amatpersonas. Mūsu tiesības ir norādīt domei. Jūs to domi atlaidāt pavisam nesen, jūs varat darīt visu, kas jums ienāk prātā, bet jūs tagad vienkārši gaidāt – nu, pagaidīsim vēl nedēļu, vēl nedēļu, ko tā administrācija izlems. Tas nav smieklīgi? Ko jūs te tēlojat?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie pensionāri! Šis konkrētais priekšlikums ir tātad par jūsu bezmaksas braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā, un tas nozīmē, ka šajās debatēs vajadzētu piedalīties Rīgas mēra amata kandidātiem. Divi mums tādi parlamentā ir – viens ir Mārtiņš Staķis no “Attīstībai/Par!”, otrs ir Juris Jurašs. Neviens no viņiem debatēs nepiedalās. Jūs noteikti pirms vēlēšanām... vai jau pa televizoru esat redzējuši, kā tur tiek reklamēts Staķa kungs – kāds viņš ir atbildīgs, nopietns un skaists, un visādi citādi neizmērojami brīnišķīgs cilvēks. Juris Jurašs jums tiks stādīts priekšā kā labākais no miljons koku iestādītājiem Rīgā un tamlīdzīgi.

Bet tagad padomājiet, dārgie pensionāri! Jums pirms vēlēšanām viena partija, to sauc JKP, solīja minimālo pensiju, kas jau būs ieviesta, 200 eiro, ja nemaldos, tāds solījums bija. Tagad jūs varat aiziet līdz savam maciņam, atvērt savu maciņu un paskatīties, vai jums katram tajā ir vismaz 200 eiro un vai jums šī krīze ir devusi lielākus vai mazākus ienākumus, paskatīties savā elektrības rēķinā ar visu OIK, pārtikas cenās, medikamentu cenās, komunālajos maksājumos un padomāt, vai Kariņš, kas jums daļai patīk, jo televizorā tā rāda, cik viņš labs, vai Kariņš ir izpildījis savu valdības deklarācijā doto solījumu un samazinājis elektrības cenu, proti, atcēlis OIK... Tas ir rakstīts valdības deklarācijā. Paskatieties savā elektrības rēķinā un salīdziniet, vai “Attīstībai/Par!” ar Staķi, mēru Staķi potenciālo, ir balsojusi par to, lai jums būtu pēc iespējas vairāk atvieglojumu, tostarp arī Rīgas sabiedriskajā transportā.

Padomājiet par to, dārgie Rīgas pensionāri, vai Juris Jurašs, Rīgas mēra kandidāts, kaut vienu reizi reālajā dzīvē ir par jums, Rīgas pensionāri, iestājies!? Vai nav tā, ka vienīgais, par ko viņš ir iestājies, ir Liepājas cietums, par būvniecību... cietuma būvniecību?

Es gribu, dārgie pensionāri, lai jūs paskatāties vairāk nekā... ne tikai “Panorāmu” vai “TV3 Ziņas” vai palasāt kādu portālu. Es gribu, lai jūs arī padomājat līdzi. Jūs kā liela sabiedrības daļa – jūs Latvijā esat simtos tūkstošu –, jūs, ļoti interesanti, esat tā daļa, kas var izmainīt Latviju. Jūs esat vispieredzējušākie, patiesībā arī visgudrākie par to. Un jūs arī varat parakstīties par 13. Saeimas atlaišanu portālā Latvija.lv/pv. Ja jūs paši nevarat, pajautājiet saviem bērniem. Viņi jums paskaidros, kā to izdarīt.

Bet jūs, ja studenti jums nenāk palīgā, dārgās omītes (es zinu, ka Latvijā ir spēcīgas omītes), jūs varat izmainīt Latviju, kas varbūt ir netipiski, bet tā ir.

Latvijas omēs ir spēks! To atcerieties pēc šī balsojuma, kad koalīcija jums solīs atlaidi un iedos kārtējo reizi mazāk, nekā solījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Viens no argumentiem, ko lieto Rīgas pagaidu administrācija, kāpēc atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā netiek atjaunotas, tika minētas epidemiologu rekomendācijas. Tātad SPKC. Vienkārši gribētu norādīt uz to, ka man ir šaubas, vai Slimību profilakses un kontroles centra darbiniekiem ir pilna informācija par to, kas notiek valstī.

Es sestdien biju Lietuvā, izmantojot iespēju pēc paziņojuma par to, ka tiek atjaunota kopīga telpa, ka var apciemot kaimiņvalsti. Situācija bija sekojoša. Es braucu caur... no Jelgavas caur Meiteni. Meitene bija absolūti tukša. Neviena mūsu robežsarga tur nebija, tātad no Latvijas varēja absolūti brīvi... Iebraucot Lietuvā bija aptuveni 20 cilvēku postenis, visi aizsargmaskās, aizsargkostīmos, tika izmērīta temperatūra, pārbaudīti visi dokumenti. Es pabiju Lietuvā vienu diennakti, atgriezos atpakaļ, un situācija mainās diametrāli. Atkal – no Lietuvas puses stāv postenis, bet vairs nemēra temperatūru, pārbauda tikai dokumentus. Iebraucot Latvijā – atkal tukšums.

Ko tas nozīmē? Lietuva joprojām rūpējas par to, lai viņu teritorijā neiebrauc neviens cilvēks, kuram varētu būt minimāli Covid-19 simptomi, proti, temperatūra. Latvija vairs par to nerūpējas. Bet savukārt (Skaņas defekts.)... Mums ir paaugstinātas... (Nav saklausāms.)

Tā ka pārbaudām prasības!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, pirmām kārtām tomēr paldies kolēģiem, pirmām kārtām Valaiņa kungam par to, ka šāds priekšlikums ir iesniegts. Iesniegts ļoti uzstājīgi. Mēs šodien redzam, ka ir reakcija. Bet tomēr es nevaru pateikt, ka es absolūti pilnībā piekrītu tai pieejai, kura ir ietverta šajā priekšlikumā, proti, tajā – no pulksten desmitiem līdz četriem, vai jo vairāk – no desmitiem līdz trijiem, kas ir pagaidu administrācijas lēmums.

Mēs jūs, pirmām kārtām kolēģus no “Attīstībai/Par!”, jo viss, kas notiek Rīgā šodien, tā ir tieši jūsu atbildība... es jūs aicinu padomāt par sekojošo. Jā, un tā ir tieši jūsu atbildība, jo tas, kas tur Rīgā strādā, administratori, kas it kā uz pilnu slodzi strādā savās attiecīgajās ministrijās... un Rīgā, nu, tas... Es domāju, ka neviens... (Nav saklausāms.) ar šo, skaidrs, ka šie cilvēki pilda to, kas viņiem ir pateikts priekšā no kādiem jūsu kolēģiem no jūsu partijas.

Tad, kolēģi, padomājiet, lūdzu, par sekojošo. Tātad kāds pensionārs vai pensionāre, kura ilgi gaidījusi vizīti pie ārsta... Tā kā jūsu pārraudzībā atrodas arī Veselības ministrija, tad es domāju, ka jums ir labi zināms, kāds ir tas vidējais gaidīšanas laiks pie ārsta vai uz kādu ārstniecisko procedūru slimnīcā. Tātad arī pensionāre, piemēram, saņem zvanu no slimnīcas vai no ārsta, kas saka, ka jums ir tagad tā brīvā vieta. Ārsts var jūs pieņemt, pieņemsim, pulksten deviņos no rīta vai pulksten četros, vai trijos. Pēc jūsu administrācijas pieņemtajiem lēmumiem tad sanāk, ka šī pensionāre, lai tiktu uz to pieņemšanu pie ārsta, ko viņai, visticamāk... Nu, pasakiet, cik vajag gaidīt? Es domāju, ka mēs runājam par mēnešiem, vai ne, kolēģi? Ka viņa mēnešiem ilgi bija gaidījusi. Viņa var tikt, tikai maksājot par biļeti sabiedriskajā transportā.

Labi, Labklājības ministrija nav jūsu pārraudzībā, bet jūs, kolēģi, varat pajautāt Petravičas kundzei vai paskatīties, nu, vismaz statistiku, cik saņem pensionāri. Vai tai pensionārei šis eiro, ko viņa samaksās par biļeti... nu, pie kādas varbūt nepilnus 200 eiro lielas pensijas, tas ir diezgan daudz, kolēģi. Tas nebūs tikai viens gadījums, kolēģi. Būs citi.

Tāpēc es jūs aicinu tiešām pirms kādu lēmumu pieņemšanas tomēr mēģināt iekāpt šo cilvēku kurpēs. Iedomājieties, ka jums ir kaut kādus 180 eiro liela pensija visiem komunālajiem maksājumiem, jums ir veselības problēmas, jūs mēnešiem ilgi gaidāt pieņemšanu pie ārsta un jūs pat nevarat aizbraukt par brīvu līdz tam ārstam. Es domāju, tā ir kopumā laba pieeja, kolēģi. Iekāpiet šo cilvēku kurpēs un padomājiet, kā tad viņiem ir!

Tāpēc es aicinu vismaz atbalstīt šo priekšlikumu, bet aicinu arī, kolēģi, iet tālāk. Šie laika ierobežojumi – nu, tas nav humāni attiecībā pret šiem cilvēkiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atceros savu bērnību, un mana ome... (Skaņas pārrāvums.) ļoti maziņš. Bērnībā bija tāda lieta, ka es iepazinos... mana ģimene iepazinās ar nepazīstamiem cilvēkiem veciem. Vienmēr bija tā ļoti interesanti – tiem vecajiem cilvēkiem vienmēr bija... Viņi vienmēr bija ietaupījuši, viņiem vienmēr pietika. Vienmēr bija... Tas nebija tā, kā Kaimiņam – ar 4700 eiro algu jādzīvo no rokas mutē. Bet tie vecie cilvēki, viņi vienmēr kaut kā... Man tas bija ļoti interesanti.

Šodienas apstākļos patiesībā es arvien mazāk dzirdu šādus stāstus par veciem cilvēkiem, kas spēj ietaupīt, jo viss, kas ir mums apkārt, ir uzbūvēts dārgs, apzināti uzbūvēts, lai viss būtu dārgs, – medikamenti, pārtika, komunālie pakalpojumi, elektrības cena un tā tālāk. Un tad tāds sīkums, par ko jau ir samaksāts, par ko mēs, jaunie, esam samaksājuši, – par braukšanu sabiedriskajā transportā... Mēs cīnāmies īstenībā par kapeikām. Par to, par ko jau ir fiziski samaksāts, ko nodokļu maksātājs ir samaksājis, turklāt arī pensionārs no savas pensijas ir samaksājis nodokli.

Omes, jums jāpadomā ir. Jums arī, omes, ir jāatver acis! Es jūs tiešām ļoti aicinu pārstāt ticēt tam, ko rāda “Panorāmā”, ko rāda “TV3 Ziņās”, un paskatīties, kā tas ir patiesībā. Tie, kas jums saldi runā... ar saldu mēli, patiesībā rīkojas pret jūsu interesēm. Padomājiet par to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. 20. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu, balsosim par 20. – deputātu Valaiņa, Bergmaņa, Daudzes, Vucāna, Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Krauzes, Šmita, Gobzema un Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 53, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mārtiņam Šteinam!

M. Šteins. 25. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Zariņa, Kabanova, Gobzema, Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Rubika, Krišāna un Bergmaņa priekšlikums. Paredz “deleģējumu Ministru kabinetam paredzēt likumprojektā par valsts budžetu 2021. gadam papildu 3000 valsts finansētās studiju vietas nozarēs, kas palīdzēs Latvijas ekonomikas atlabšanā”. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Riskēšu šodien otrreiz izmantot pedagoģisko pieeju, kas gan nav atbilstoša deputātu, manuprāt, statusam. Tomēr atkārtoju, ka šis priekšlikums arī ir studentu... viens no studentu priekšlikumiem. Studenti saskata iespēju palielināt budžeta vietas arī noteiktā laikaposmā tieši tādēļ, lai atbalstītu tās nozares, kuras visvairāk ir nepieciešamas valsts attīstībai un kuras, iespējams, visvairāk iezīmējas kā atbalstāmās arī Covid-19 krīzes seku likvidēšanā.

Šajā gadījumā gribu teikt, ka studenti runā par 3000 valsts finansētu studiju vietām nozarēs, kur speciālisti ir īpaši vajadzīgi. Viņi gan piemin IKT un STEM jomu un piemin arī veselības aprūpi. Es no savas puses varu piebilst, ka zināmā mērā IKT joma, kura ir jāatbalsta (un Covid-19 situācija un izglītības jaunās tendences to arī pastiprina, protams), IKT joma būtu jāatbalsta, bet atgādinu, ka tā ir atbalstīta ar īpašiem lēmumiem jau budžeta veidošanas laikā un IKT ir saņēmusi papildu iespējas.

Šajā brīdī arī diskusijās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis teica, ka, jā, mēs to darīsim, bet atbalstīsim IKT jomu. Izskanēja daži riski, ka šis atbalsts varētu būt tikai kādai noteiktai augstskolai vai kādai noteiktai... kādam noteiktam virzienam. Domāju, ka tas nebūtu pareizi, pat ja pēkšņi notiks necerētais un “cietuma uzraugi” secinās, ka vajadzētu IKT jomas attīstīt arī cietumos un atbalstīt šo priekšlikumu... Nebūtu pareizi to darīt šādi, atkal sašķirojot, ka tā ir vai nu tikai viena nozare, vai tikai viena joma. Studentu vēlme studēt dažādās nozarēs, lai arī prioritārās, tomēr no valsts attīstības viedokļa ir ļoti svarīga.

Būtu savdabīgi, ja Latvija izvēlētos, kā tas savā laikā Tautas partijas premjera kontekstā bija domāts, tikai vienu virzienu un to attīstītu, sākot ar visu izglītības sistēmu, tai skaitā augstāko. Šādas šauras, šķirojošas tendences nebūtu pareizas pat no “cietuma uzraugu” ierindnieku puses, pat ja pēkšņi jūs izdomājat atbalstīt kaut ko tādu vēlāk, kas atnāks uz Saeimu citādu priekšlikumu kontekstā.

Tātad šajā gadījumā šajā brīdī aicinu atbalstīt Latvijas attīstību. Aicinu paskatīties – iespējams, ka var kādu citu priekšlikumu papildinoši iesniegt arī no premjera biroja puses vai premjera vadības puses, jo tas tiešām sakrīt arī ar valsts attīstības programmu par to, ka ir jāatbalsta studējošie, ka ir jāatbalsta kādas konkrētas nozares un jāpaplašina šīs iespējas studēt uz valsts rēķina jeb valsts apmaksātās studiju vietās.

Aicinu atbalstīt un ļoti ceru, ka šāda pedagoģiska pieeja, izlasot konkrētus priekšlikumus, runājot ļoti lēnā un vienkāršotā valodā, nekļūs par debašu pamatveidu, kas saka: jā, otras puses jeb koalīcijas deputāti, šķiet, ir sapratuši, tādēļ debašu nav.

Aicinu izteikties arī par to, ka studentu priekšlikumi tiek atbalstīti. Un Saeima, lai arī šodien visu dienu vārdos dzied un saka sev paldies par to, ka atbalsta studentus, nevienā no balsojumiem nav parādījusi, ka atbalsta studentus patiesi un tiešām... un šobrīd, kad tas studentiem ir vajadzīgs. Divu nedēļu diskusijas nav novedušas pie rezultāta. Gaidīsim, cik ilgi jums, koalīcija, – saprotu, ka ir problēmas, – ir nepieciešams, lai nonāktu pie lēmuma, ka Latvijas nākotne ir arī studenti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie studenti! Es domāju, ka tie, kas skatījās, jau šodien visu saprata. Tā koalīcija, kas runā par jūsu interesēm, jūs neatbalsta. Es domāju, ka jūs arī sapratāt manus neskaitāmos aicinājumus, ka vajag atlaist šo parlamentu.

Bet ir vēl viena maza detaļa. Šodienas apstākļos valstij ir pietiekami līdzekļi, lai atvērtu budžeta vietas medicīnā, kur pietrūkst budžeta vietas, inženierzinātnēs, kur pietrūkst budžeta vietas, bet viņi to nedara. Jūs taisāt akcijas, pamanīju, starp citu, soctīklos jūs taisāt akciju, ka gribat studēt, un tas ir saprotami.

Arī es biju students kādreiz. Es studijas sāku, atbraucot no laukiem, un dzīvoju kopmītnēs. Arī es, tāpat kā jūs daļa, pārtiku piecas dienas nedēļā tikai no ceptiem kartupeļiem visos iespējamos veidos. Bet tajā laikā atšķirībā no šodienas studiju maksa bija 300, nevis tūkstoši, bet 300. Arī nebija vienkārši, bet bija vienkāršāk nekā šodien jums.

Tad, kad ir krīze, ir ļoti būtiski palīdzēt tiem, kas var attīstīt ekonomiku, bet ļoti būtiski ir palīdzēt arī tiem, kas šodien nevis attīsta ekonomiku, bet kas nākotnē būs lojāli Latvijai, kas gribēs Latviju par savām mājām un kas gribēs cīnīties par mūsu valsti.

Šī sistēma, kas šodien bija jāizdara koalīcijai, bija jautājums, patiesībā elementārs jautājums. Šī bija lieliska iespēja radīt tādu patriotisma vilni, kāds nekad nav bijis, palīdzot visiem pēc kārtas – studentiem, pensionāriem, uzņēmējiem, mammām ar bērniem un tā tālāk.

Patiesībā Nacionālajai apvienībai būtu bijis jārunā par šīm lietām, jo tas veicinātu patriotismu. Bet viņi arī to nedara, viņiem arī ir vienalga. Viņiem vajadzēja tikai dažus amatus, un viss... un droši vien vēl kaut kādas shēmas, un iepirkumus, un tamlīdzīgi.

Es gribu, studenti, lai jūs neesat dumji. Lai jūs ieraugāt, lai jūs saprotat, ka jums melo televīzijā vai partiju birojos... ar skaistiem plakātiem un Staķa kungu, kurš tur ir zemessargs, un visiem tiem liberālajiem VIENOTĪBAS tviteristiem, un vēl nezin ko... Es zinu, ka tas varbūt ir interesanti un tā, bet padomājiet par savu nākotni.

Es negribētu, ka jūs aizbraucat no Latvijas. Es gribētu, lai jūs paliekat šeit, lai jūs būtu tie, kas uzbūvē bagātu, pārtikušu valsti, uz kuru cilvēki brauc, nevis no kuras aizbrauc projām. Un jums ir jānāk palīgā. Mēs no savas puses izdarīsim visu, ko mēs varam, – runāsim, atbalstīsim –, bet mums ir par maz balsu.

Tiem 51 un vēl dažiem – viņiem ir pāri par 50 procentiem balsu, jo tas ir tas politiskais kartelis. Viņi tā ir uztaisījusi šo sistēmu 30 gadu laikā, ka viņi samainās krēsliem. Tu vari nebalsot par Viņķeli, bet viņa vienmēr būs. Visu mūžu viņa būs. Tu vari viņu izsvītrot pat no saraksta ārā... ne tikai uz pēdējo vietu, bet viņa tik un tā nāks un līdīs atpakaļ. Tā ir ar visiem pārējiem arī.

Tāpēc jums to ir jāpalīdz izmainīt, jo pretējā gadījumā jūs nekad neatbalstīs – jo vairāk jūs ļausieties, jo vairāk būs tā, kā ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums ir labākais priekšlikums, par kuru var runāt, ja mēs domājam par ieguldījumu nākotnē.

Kas var būt labāks par jaunu budžeta vietu radīšanu tajās nozarēs, kuras palīdzēs Latvijai uzplaukt? Es domāju, ka nekas. Es domāju, ka, pretnostatot, protams, atkal kārtējo dāvinājumu airBaltic un arī citām nozarēm, mēs redzam, ka... mēs dzirdam sarunas, ka airBaltic, visticamāk, vienkārši drīz nozudīs no mūsu ekonomikas, un tas gan ir ļoti nepareizs solis – tas, ko jūs izdarījāt.

Bet tā vietā, ja jūs pieņemtu lēmumu finansēt budžeta vietas... papildu budžeta vietas, tad, iespējams, mums būtu kaut kāda cerība uz to, ka tik tiešām, kā Feldmana kungs saka, mēs pamodīsimies citā Latvijā, daudz labākā Latvijā, ne tā, kā Feldmana kungs ir iedomājies, – ar cietumiem un tā tālāk.

Man gribētos tiešām dzirdēt komentārus no tiem koalīcijas deputātiem, kuri pagājušā gada oktobrī divās komisiju sēdēs – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas sēdē – ilgi un dikti sprieda par studentu situāciju, par sociālajām stipendijām un arī par budžeta vietām. Muižnieces kundze teica, ka tas... Protams, mēs pie tā strādājam un Izglītības un zinātnes ministrijai tā ir prioritāte, bet trūkst naudas.

Tagad mēs esam nonākuši situācijā, kad naudas ir ļoti daudz – vairāk, nekā var iedomāties. Nauda tiek dalīta dzelžiem, betonam, projektiem, PR... visam citam, tikai ne izaugsmei. Patiesai izaugsmei, jo budžeta vietas... Studenti, kuri, iemācoties... izmācoties augstskolās, varēs Latvijas vārdu nest tālāk.

Nu, kaut vai paskatieties – jūs visi priecājaties par e-Saeimu, kā mazi bērni priecājaties, pilnu tviteri piekliedzāt par to, cik forši tagad podziņas spaidīt un dārzā sēdēt un balsot. Un kas jums to e-Saeimu nodrošināja? Vakardienas students. Jūs varat šādus produktus arī tālāk... Arī citas... citu valstu parlamentus jūs varat ar šiem produktiem apgādāt.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas, Agešina, Zariņa, Kabanova, Gobzema, Reiznieces‑Ozolas, Vucāna, Rubika, Krišāna un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 50, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. 22. – deputātu Švecovas, Papules, Rubika, Goldbergas un Kucina priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus, nosakot, ka izdevumu segšana pedagogiem un izglītojamo vecākiem piemērojama no 2020. gada 12. marta. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies.

Es tikai īsumā paskaidrošu, ka šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekš jau komisijā un ar deputātu vairākumu Saeimā noraidīto priekšlikumu un paredzēja vienkārši to termiņu... nodrošināt papildu finansiālo atbalstu attālinātajās mācības.

Jebkurā gadījumā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 22., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Švecovas, Papules, Rubika, Goldbergas un Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Aicinu likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 694/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Skaidrs (Starpsauciens: “Ko man palīdzēt?” Smiekli.)... Par – 78, pret – nav, atturas – 9. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Šobrīd notiek deputātu reģistrācija.

Paldies. Reģistrācija veiksmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi.

Lūdzu, ieslēdziet, Tehnikas nodaļa, skatu...

Logoties pa jaunam?

Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 21. maija rīkojumu Nr. 279, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labvakar, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2020. gada 27. maija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Rīkojuma grozījumi galvenokārt satur iepriekš noteikto ierobežojumu atvieglojumus un kompetenču precizējumus. Nosaukšu dažus.

Pirmais. Ir papildināts, ka par mācību pirmās palīdzības sniegšanā lēmumu pieņem veselības ministrs. Savukārt lēmumu saistībā ar jūrnieku apmācības programmu īstenošanu pieņem satiksmes ministrs.

Otrais. Ar šā gada 1. jūniju, ievērojot sociālās distancēšanās prasības, ir atļauti valsts pārbaudījumi un iestājpārbaudījumi klātienē 9. klasēm, vidusskolām un profesionālajām skolām. Savukārt augstskolām tie ir atļauti, ja nav iespējams nodrošināt tos attālināti. Bez tam no šā gada 1. jūnija atļauta bērnu nometņu darbība, ja tā nepārklājas ar eksāmenu norisi skolās.

Tāpat ar šā gada 1. jūniju pulcēties, neievērojot divu metru distanci iekštelpās un ārtelpās, varēs sportisti treniņu nodarbību laikā, ja viņi ir Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības vai Latvijas Paraolimpiskās vienības dalībnieki, kuri veic no rakstveida līguma izrietošus sportistu pienākumus. Savukārt uz cīņu sporta veidiem izņēmums neattieksies.

Tāpat tiek atļauta organizēto aktiermākslas kolektīvu darbība, ievērojot kultūras ministra noteikto kārtību un sociālo distancēšanos.

Atļauts Latvijas valstspiederīgajiem izceļot no Latvijas vienu reizi caur robežšķērsošanas vietām, lai viņi varētu atgriezties savās mītnes zemēs.

Ārlietu ministram ir piešķirta papildu kompetence – lemt par diplomātu pārcelšanu, nesaglabājot atsevišķas piemaksas.

Uzklausot iestāžu ziņojumus, komisija attiecīgos grozījumus rīkojumā par ārkārtas stāvokli atzina par pamatotiem, situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Paldies, man viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jau iepriekš, tad, kad skatījām kārtējos Ministru kabineta rīkojuma grozījumus, es teicu, ka man ir ļoti lielas bažas par to, ka joprojām netiek atļauts atvērt bērnu izklaides vietas.

Tas varētu jums varbūt šķist tāds maznozīmīgs jautājums, tāda ļoti neliela sfēra, taču arī tajā sfērā darbojas cilvēki, un viņi ir uzrunājuši kolēģus deputātus un ir norādījuši uz to, ka principā nav izprotams, kāpēc valdība viņus ignorē.

Sākotnēji bija solīts, ka 12. maijā tiks dota iespēja atvērties šiem centriem, tad – 1. jūnijs... Bet šobrīd...

Šobrīd, ņemot vērā to, ka šis Covid-19 likums pārtaps par citu likumu, kurā būs jauni ierobežojumi, kurā būs, kā mēs lasām, valdībai vispār ļoti plašas pilnvaras noteikt visu veidu ierobežojumus, ir lielas bažas par to, ka jūs, kolēģi, veicināsiet to, ka tiks radīti nevienlīdzīgi apstākļi atsevišķiem uzņēmējiem. Nav saprotams, kāpēc tas tā notiek, kura intereses šobrīd tiek lobētas vai apspiestas. Īpaši jāņem vērā tas, ka azartspēļu bizness, kā mēs lasām, atsāksies pēc ārkārtas situācijas beigām (ja vien netiks iesniegti kādi grozījumi)!

Ja mēs sastapsimies ar situāciju, ka azartspēļu zāles tiks atvērtas, bet bērnu izklaides centri joprojām paliks ciet tikai tāpēc, ka kādam šķiet, ka bumbas, bumbu baseini ir bīstama, epidemioloģiski bīstama, vieta un tāpēc visiem bērnu izklaides centriem un kafejnīcām ir jāstāv ciet, tad nu ir tiešām ļoti lielas bažas par kaut kādām slēptām interesēm.

Es tiešām nezinu... Man ļoti negribētos domāt, ka valdībā kāds ir naidīgi noskaņots tieši pret bērnu izklaides centru industriju. Kas tad tajos varētu būt tāds...? Tāpēc es aicinu – atkārtoti aicinu! – valdību aizdomāties par to, ka šī sfēra ir palikusi nepelnīti... tā teikt, aizvainota... apvainota no jūsu puses. Un īpaši – ņemot vērā to, ka bērnu nometnes tiek atvērtas jau šobrīd – no 1. jūnija... un arī interešu izglītības vietas.

Kāpēc...? Ko sliktu jums ir nodarījušas bērnu izklaides vietas?!

Ja mēs nosakām, ka visam ir jāatbilst epidemioloģiskajām prasībām, un mēs redzam, kā uzņēmēji prot pārveidot savas iestādes atbilstoši prasībām, kā tiek ievērotas visas higiēnas normas un kā tiek nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi, nav saprotams šis lēmums. Tāpēc mēs aicinām jūs aizdomāties par to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie skatītāji un dārgā sabiedrība! Jūs redzat – es šobrīd atrodos automašīnā, es neesmu Saeimas ēkā. Piedalos Saeimas sēdē! Neviens neredzēs... Ja es būtu, piemēram, negodprātīgs deputāts, neviens neredzētu, kas manā vietā balsotu. Un tamlīdzīgi.

Tas, protams, ir pretēji Satversmei, jo Satversmes 22. pantā ir pateikts: “Saeimas sēdes ir atklātas.”

Sēdes vadītāja. Par konkrēto lēmuma projektu!

A. Gobzems. Un par konkrēto lēmuma projektu es...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es aicinu runāt par lēmuma projektu!

A. Gobzems. Mūrniece, es jūs aicinātu... Tad, kad Kaimiņš jēlības runā, tad jūs stāvējāt klusu.

Sēdes vadītāja. Es aicinu runāt par konkrēto lēmuma projektu!

A. Gobzems. Nu tad klausieties ļoti uzmanīgi, Mūrnieces kundze, ja? Un tad, kad Kaimiņš jēlības runās, tad arī atveriet savu balstiņu!

Sēdes vadītāja. Runājiet par lēmuma projektu!

A. Gobzems. Protams, azartspēles... azartspēles – tur nav nekādas bīstamības! Tās varēs spēlēt, jo... tāpēc, ka tur ir sponsori. Tur ir Attīstībai/Par! sponsori... un varbūt arī VIENOTĪBAS sponsori, nezinu. Tāpēc ar azartspēlēm viss būs kārtībā – tur nevar aplipt ar Covid-19! Bet bērni... bērnu laukumu... Lai gan ir jau sen pierādīts, ka bērni slimo vismazāk un visvieglāk, ja vispār slimo, bērnu spēļu laukumu nevar būt, bērnu atrakciju nevar būt.

Bērniem jābojā sava psihe, viņi nevar iet uz skolām, bērnudārziem, nekur! Bet tie, kas iet uz azartspēlēm, tie pirmie... tos pirmos laidīs brīvībā.

Dārgā sabiedrība! Es gribu, lai jūs saprastu, ka visi šie ierobežojumi ir antidemokrātiski. Tie ir cilvēktiesību ierobežojumi. Nav nekāda pamata vispār ārkārtas stāvoklim. Nekāda! Nav nekādu statistikas datu, kas liecinātu, ka šobrīd ir pamats ārkārtas stāvoklim kā tādam.

Jo... Ja pirmos atbrīvo azartspēļniekus, tad ir jautājums – kāpēc ir tādas prioritātes? Kāpēc prioritāte nav izglītības sistēma, skolu sakārtošana? Kāpēc prioritāte nav sporta laukumi, sports kā tāds? Kāpēc prioritāte nav viss veselīgais? Kāpēc prioritāte ir tieši azartspēles? Es jums varu sniegt atbildi, kāpēc tas tā ir. Tas ir tā iemesla dēļ, ka azartspēlēs... tur ir ne tikai šie sponsori, bet arī... Kā mēs lasām presē, azartspēļu vietas ir vietas, kur Latvijā notiekot naudas atmazgāšana. Tās esot naudas atmazgāšanas vietas. Un ļoti iespējams, ka tie politiķi, kuri azartspēles noliek kā prioritātes, īpaši tie, kuri ir no Attīstībai/Par!, ir tajā iesaistīti.

Es aicinu jauniešus un visus tos, kas atbalsta tā saucamo liberālo VIENOTĪBAS, Attīstībai/Par! politiku, padomāt par to: kā var būt prioritāte azartspēles, nevis bērni, nevis bērnu laukumi?! Es aicinu padomāt, kāpēc prioritāte ir tās lietas, kas ir nevis tautas, bet sponsoru intereses.

Es aicinu Latvijas sabiedrību paskatīties uz šiem jautājumiem... un paskatīties, kā notiek Saeimas sēde. Protams, es varu to izdarīt – runāt Saeimas sēdē, esot mašīnā, atrodoties nezin kur. Varbūt Sarkanajā laukumā. Lai gan Satversmē ir teikts, ka Saeimas sēdēm jānotiek Rīgā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par konkrēto lēmuma projektu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, tad, kad jūs pārtrauksiet Kaimiņu nākamreiz...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams? Lūdzu mikrofonu...

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 21. maija rīkojumu Nr. 279, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Par – 83, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Lūdzu, mainiet tablo.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko, kura vēlas runāt par procedūru. Lūdzu aktivizēt darba kārtības sadaļu par procedūru.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es labprāt to darītu, bet šobrīd tas nav iespējams.

Sēdes vadītāja. Uzgaidiet. Lūdzu aktivizēt.

J. Stepaņenko. Gaidīšu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu pieteikties.

J. Stepaņenko. Jā, kolēģi, paldies.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, lūdzu, piesakieties runāt. (Starpsauciens: “Ir!”) Ā, ir pieteikusies.

J. Stepaņenko. Pieteicos. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J. Stepaņenko. Es pieteicos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu laika skaitīšanas sistēmu.

Paldies.

J. Stepaņenko. Paldies, kolēģi.

Es piespiedu podziņu “Pieteikties”. Ļoti laipni.

Es vēlos norādīt uz to, ka šodien Saeimas debatēs... tad, kad mēs dzirdējām Kaimiņa kungu debatējam un dzirdējām, kā viņš aizskar citus kolēģus un arī principā degradē Saeimu, sēdes vadītāja neveica nekādas darbības, lai pārtrauktu šo, un visi bija spiesti klausīties to, ko runāja Kaimiņš.

Bet mēs pēc tam šajā stenogrammā varēsim lasīt, kāda iemesla dēļ tika šajās debatēs pārtraukts deputāts Gobzems, runājot par Ministru kabineta rīkojumu.

Es aicinu arī pārējos deputātus to piefiksēt. Un es arī aicinu, lai turpmāk tiktu pārtraukti tie deputāti, kuri tik tiešām... Atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Izslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Stepaņenko.

Šodien debatēs deputāti pateica ļoti daudz.

Un aicinu visus deputātus ievērot savstarpējo cieņu, atcerēties, ka mēs atrodamies parlamentā, un runāt par konkrēto tēmu.

Turpinām skatīt darba kārtību.

Lūdzu, uz tablo...

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muzeju likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu mainīt tablo. Nākamo darba kārtības jautājumu!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtības sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījums likumā “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos””.

Saņemti ir trīs priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi ir no Juridiskā biroja.

1. priekšlikums paredz papildināt V nodaļas nosaukumu ar vārdiem “koku un apaļo kokmateriālu uzskaites jomā”.

Sēdes vadītāja. Un komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jalinska. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir tehniski precizējumi pārejas noteikumos. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jalinska. Un 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir saistīts ar 2. priekšlikumu, kas ir par likuma stāšanos spēkā. 2. priekšlikumā tas viss jau ir precizēts, un tāpēc arī 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jalinska. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 479/Lp13).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu ir sagatavojusi trešajam lasījumam. Priekšlikumus neesam saņēmuši.

Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā!  Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labvakar, kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” trešajam lasījumam tika saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, tie ir tehniski precizējumi. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts... Mēs tagad par priekšlikumu balsojām vai par likumu? Es atvainojos, mēs esam nobalsojuši par priekšlikumu. Tātad 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu komisijas ziņotājam.

J. Rancāns. Jā... Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Nekādi citi priekšlikumi netika saņemti.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Sodu izpildes kodeksā” ir saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums, kas komisijā atbalstīts.

Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Mikrofonu deputātam Rancānam.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Nekādi citi priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam nav saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš.

R. Naudiņš (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē esam izskatījuši un sagatavojuši pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”.

Un arī nākamie divi likumprojekti, kas sekos... Izteikšos par visiem – par šo un par diviem nākamajiem... Likumprojektos tehniski precizējām jēdziena “pasūtītājs” definīciju. Ir arī precizēts, kādos gadījumos ir pieļaujami iepirkuma līguma būtiski grozījumi.

Likumprojekti izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā, kur... Komisija norādījusi, ka spēkā esošajā likumā daži aspekti varētu būt nesaderīgi ar direktīvā noteikto. Sistēmiski viss līdz šim ir atbildis direktīvai, taču dēļ paustajām bažām iesniegti attiecīgie grozījumi.

Tāpēc lūdzu, kolēģi, atbalstīt šo un nākamos divus likumprojektus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš.

R. Naudiņš (NA).

Jā, arī likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” esam izskatījuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirms pirmā lasījuma.

Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” pirmajā lasījumā! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Romāns Naudiņš.

R. Naudiņš (NA).

Arī likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” esam izskatījuši pirms pirmā lasījuma.

Kolēģi, lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labvakar, kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 641/Lp13).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo likumprojektu ir izstrādājusi tādēļ, lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (direktīva par iepakojumu un izlietoto iepakojumu) prasību pārņemšanu, par prioritāti izvirzot atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

Komisijā likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts virzīšanai uz pirmo lasījumu.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” pirmajā lasījumā! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labvakar, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 13. maija sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem, prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajā regulējumā attiecībā uz ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu.

Latvijā ir izveidotas un darbojas ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas. Piemērojot Dabas resursu nodokļa likuma normas praksē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir konstatējusi, ka ir nepieciešams veikt grozījumus šajā likumā, lai nodrošinātu direktīvas noteikto prasību pārņemšanu attiecībā uz ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu.

Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cielēnam! Jānosaka termiņš priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir septiņas dienas – šā gada 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4. jūnijs.

Godātie deputāti! Deputāti Pavļuts, Plešs, Tērauda, Bluķe un Šteins lūdz izsludināt šā gada 28. maija attālinātajā ārkārtas sēdē pārtraukumu pēc darba kārtības 17. jautājuma... darba kārtības 17. punkta izskatīšanas un atsākt sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu 30 minūtes pēc šā gada 29. maijā sasauktās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanas.

Vai deputātiem ir iebildumi?

Tātad mums vēl ir jāizskata 17. jautājums.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labvakar, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvijas normatīvajos aktos līdz 2020. gada 5. jūlijam pārņemtu trīs direktīvu prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Likumprojektā tiek precizētas prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekotājiem, kā arī tiek paredzēts ieviest finanšu nodrošinājumu atkritumu tirgotājiem un atkritumu apsaimniekošanas starpniekiem.

Likumprojektā tiek paredzēts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu. Tiek paredzēts, ka atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā tiks iekļauta arī uz atkritumu apglabāšanas vietām nogādāto un izvesto atkritumu uzskaite.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Mikrofonu deputātei Janīnai Kursītei!

J. Kursīte. Šā gada 2. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. jūnijs.

Laiks pārtraukumam.

Notiek deputātu reģistrācija.

Paldies. Tā ir sekmīgi pabeigta.

Tātad pārtraukums līdz 29. maijam – darbu atsāksim 30 minūtes pēc 29. maija ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanas.

Kolēģi, tātad darbu turpināsim rīt pulksten 10.00.

Šodien paldies visiem.

(Pārtraukums.)



Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 19. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 28. maijā

Informācija par tehniskiem jautājumiem
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 694/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2563 ,
[1P-22P, 2563Balsojums, 2RezNolas])
   
- Ziņo - dep. M. Šteins
   
- Debates - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. G. Eglītis
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. A. Gobzems
  - dep. I. Ribakovs
  - dep. A. Zakatistovs
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. R. Petraviča
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Zariņš
  - dep. B. Cilevičs
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Agešins
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. A. Gobzems
  - dep. E. Papule
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
   
Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
   
Debašu turpinājums - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. I. Zariņš
  - dep. A. Gobzems
  - dep. I. Zariņš
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. A. Gobzems
   
Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
   
Debašu turpinājums - dep. Ļ. Švecova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Muižniece
  - dep. V. Valainis
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. E. Papule
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. J. Dombrava
  - dep. A. Muižniece
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. K. Feldmans
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. U. Augulis
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J.  Rancāns
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. E. Papule
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. E. Papule
  - dep. M. Golubeva
  - dep. A. Gobzems
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. I. Klementjevs
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Čakša
  - dep. A. Muižniece
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. A. Gobzems
  - dep. N. Kabanovs
  - dep. G. Eglītis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. A. Gobzems
  - dep. A. Kaimiņš
  - dep. J. Rancāns
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Vucāns
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Butāns
  - dep. K. Feldmans
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. I. Klementjevs
  - dep. U. Augulis
  - dep. A. Muižniece
  - dep. K. Feldmans
  - dep. R. Kols
  - dep. V. Dombrovskis
   
Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
   
Debašu turpinājums - dep. E. Papule
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Butāns
  - dep. E. Papule
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. A. Muižniece
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Butāns
  - dep. E. Papule
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. E. Papule
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. Ļ. Švecova
   
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 21. maija rīkojumu Nr. 279, ar kuru grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 407/Lm13)
(Dok. Nr. 2574 ,
[2574Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
- Debates - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
   
Par likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” (Nr. 706/Lp13)
(Dok. Nr. 2558, 2558A,
[2558Balsojums])
   
Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
   
Par likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā” (Nr. 707/Lp13)
(Dok. Nr. 2559, 2559A,
[2559Balsojums])
   
Par likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 708/Lp13)
(Dok. Nr. 2560, 2560A,
[2560Balsojums])
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 709/Lp13)
(Dok. Nr. 2561, 2561A,
[2561Balsojums])
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”” (Nr. 679/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2430B,
[1P-3P, 2430Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Jalinska
   
Likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 479/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2197,
[2197Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Dūklavs
   
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 519/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2534,
[1P, 2534Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 520/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2535,
[2535Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 518/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2536,
[1P, 2536Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 581/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2066, 2198,
[2198Balsojums])
   
- Ziņo - dep. R. Naudiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 580/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2065, 2199,
[2199Balsojums])
   
- Ziņo - dep. R. Naudiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 579/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2064, 2200,
[2200Balsojums])
   
- Ziņo - dep. R. Naudiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 641/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2310, 2421,
[2421Balsojums])
   
- Ziņo - dep. D. Pavļuts
   
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 640/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2309, 2512,
[2512Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Cielēns
   
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 680/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2431, 2539,
[2539Balsojums])
   
- Ziņo - dep. J. Kursīte
   
Informācija par sēdes turpinājumu



Sēdes videotranslācija

28.05.2020. 9.00
11.00
13.30
15.30
17.30
19.30



Piektdien, 19.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 19.aprīļa ārkārtas sēde