Gallery
Saeimas Eiropas lietu komisija pirmdien, 7.martā, pieņemtajā paziņojumā par dzelzceļa projektu Rail Baltica aicina iesaistītās puses nodrošināt pilnu un pastāvīgu atbalstu projekta tālākai attīstībai un virzībai, kā arī ievērot projekta īstenošanai līdz šim noteikto laika grafiku, kas nodrošinātu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu un apgūšanu atbilstoši projekta plānam.
Komisija paziņojumā atgādina par Baltijas valstu kopīgu apņemšanos īstenot Rail Baltica projektu un akcentē, ka kavēšanās pieņemt lēmumus var kaitēt projekta savlaicīgai īstenošanai.
Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka Rail Baltica projekts veicina Baltijas valstu savstarpēju solidaritāti, labas kaimiņattiecības un dziļāku Eiropas transporta infrastruktūras integrāciju, kā arī transporta veidu un risinājumu dažādošanu.
“Projekts Rail Baltica ir lakmusa papīrītis Baltijas valstu spējai sadarboties un īstenot liela apmēra kopprojektus. Vienlaikus šis projekts ir Baltijas iespēja ciešāk iekļauties Eiropā,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Projekta īstenošana ļaus no Rīgas Tallinā nokļūt divās stundās, savukārt no Rīgas Kauņā - pusotrā stundā, deputātiem sacīja AS “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Pa šo dzelzceļu pasažieru vilcieni varēs pārvietoties ar ātrumu 240 kilometri stundā, savukārt kravas vilcieni – 120 kilometri stundā. Viņa informēja, ka dzelzceļš Rail Baltica ik gadu ļautu pārvadāt 5 miljonus pasažieru un 16 miljonus tonnu kravu; tā ietvaros plānots uzbūvēt vairāk nekā 700 kilometrus sliežu, 29 elektrības apakšstacijas un 3 multimodālās stacijas Baltijas valstīs. Paredzēts, ka būvniecība ilgs 10 gadus.
Informējot par ieguvumiem no projekta, B.Rubesa akcentēja faktu, ka šis ir pirmais Baltijas valstīm piederošs kopuzņēmums, un projekts sniegs pieredzi kopīgu iepirkumu veikšanā. Tāpat kā būtiskus ieguvumus viņa minēja nodarbinātības celšanu, satiksmes negadījumu un videi kaitīgo izmešu samazināšanos, kā arī citus.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, B.Rubesa informēja, ka uzbūvētā infrastruktūra piederēs katrai no Baltijas valstīm. Pagaidām nav vienošanās par to, kas nodrošinās darbību un pirks vilcienus, taču līdz šo lēmumu pieņemšanai ir vēl vismaz 10 gadi. B.Rubesa arī sacīja, ka atsevišķām Eiropas valstīm ir pieredze, veidojot kopuzņēmumus projektu īstenošanai, taču līdz šim šādi projekti nav īstenoti starp trīs valstīm, tāpēc Baltijas pieredze kalpos par paraugu.
Paredzēts, ka šogad tiks pabeigti ar projektu saistītie pētījumi visās Baltijas valstīs, laikā no 2018. līdz 2022.gadam – pabeigti pētījumi un tehniskais projekts, no 2019. līdz 2020.gadam – pabeigta zemes iegāde, 2022.gadā – pabeigta būvniecības pirmā fāze, savukārt 2025.gadā – pabeigta būvniecība Baltijas valstīs, sacīja B.Rubesa.
Komisijas sēdē transporta nozares eksperts Tālis Linkaits akcentēja projekta Rail Baltica nozīmi, norādot, ka Centrāleiropas cilvēki pieraduši pārvietoties ar vilcienu un patlaban sasniegt Baltiju ir apgrūtinoši. Viņš arī vērsa uzmanību – statistika apliecina, ka ekonomiskā izaugsme spēcīgāka ir tur, kur ir attīstīta transporta infrastruktūra.
Fotogrāfijas no sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157665416488761
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības
Saeimas Preses dienests