Saeimas deputāti sarunā ar Ministru prezidenti akcentē Baltijas valstu sadarbību enerģētikā

(12.05.2014.)
Gallery

Lai risinātu Baltijas valstu enerģētiskās izolētības jautājumu, viens no aktuālākajiem un svarīgākajiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzdevumiem ir enerģētikas starpsavienojumu tīkla paplašināšana. Par to pirmdien, 12.maijā, vienisprātis bija Baltijas Asamblejas (BA) Latvijas delegācijas pārstāvji un Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Puses tikās, lai pārrunātu BA un Baltijas Ministru padomes (BMP) sadarbību šim gadam.

Vēl joprojām ir daudz neskaidrību saistībā ar Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projekta attīstību, akcentēja BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, tādēļ BA šī gada aprīlī vienojās lūgt visu Baltijas valstu ekonomikas ministru paskaidrojumus. Ministru prezidente apliecināja, ka Latvija nespers soļus, kamēr nesaņems ekonomisko pamatojumu mūsu valsts finansiālajai līdzdalībai Visaginas atomelektrostacijas būvniecībā.

Kaut arī viena no šī gada BA darbības prioritātēm ir reģiona inovāciju un konkurētspējas veicināšana, diskusiju centrā jau vairākus gadus ir kopīgas inovāciju platformas izveidošana, sacīja J.Vucāns. Tomēr alternatīva tam varētu būtu kopīga Baltijas valstu iesaistīšanās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, jo pašlaik katras valsts zinātnes un pētniecības centru kapacitāte ir pārāk zema, lai šajā institūtā iesaistītos atsevišķi.

BA Labklājības komitejas līdzpriekšsēdētājs Vitālijs Orlovs uzsvēra, ka tiek veiksmīgi īstenota Latvijas un Igaunijas sadarbība pārrobežu medicīniskās palīdzības sniegšanā, tomēr vēl jāmeklē veids šī mehānisma iedzīvināšanai sadarbībai ar Lietuvu.

BA ieguldījums Baltijas valstu tiesiskās bāzes nostiprināšanā un harmonizēšanā narkotiku apkarošanā ļāvis Baltijai kļūt par paraugu nelegālo vielu aprites ierobežošanai citām Eiropas valstīm, sarunā ar L.Straujumu sacīja BA Tieslietu un drošības komitejas līdzpriekšsēdētājs Jānis Ādamsons. Tomēr Baltijas valstu izpildvarām aktīvāk jāveic tām BA rezolūcijā pērnā gada nogalē uzdotais izpētes darbs par vienota kibernoziegumu izmeklēšanas un novēršanas centra izveides lietderību.

Nākamgad Latvijā notiks Austrumu partnerības samits, tādēļ Baltijas valstīm ir būtiski vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz atbalstu Gruzijai un Moldovai gan Eiropas Savienības, gan NATO ietvaros, kā arī par atbalstu Baltkrievijai, Armēnijai un Azerbaidžānai, Ministru prezidentei sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Informācija:

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī, lai paustu kopīgu nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī. BA veido nacionālās delegācijas - 12 līdz 20 deputāti no katras Baltijas valsts parlamenta.

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 18.maijā
19:00  Muzeju nakts Saeimā. Ekspozīcija “Latvija ES un NATO 20”