Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas trešā (svinīgā) sēde
2019. gada 4. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Godātais Ministru prezidenta kungs!

Godātie Saeimas deputāti!

Ministri!

Ekselences!

Viesi!

Dāmas un kungi!

Sākam Saeimas 2019. gada 4. maija svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 29. gadadienai!

D. Beitnere-Le Galla (13. Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Vārds svinīgai uzrunai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (13. Saeimas priekšsēdētāja).

Godātais Ministru prezidenta kungs!

Godātie Saeimas deputāti!

Ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Mīļie tautieši!

4. maijs ir mūsu tautas atdzimšanas svētki. Mūsu valstsgribas svētki.

1990. gada 4. maija vēsturiskais balsojums atjaunoja Latvijas neatkarību. Un piecdesmit okupācijas gadiem tajā dienā pienāca gals.

Mūsu valstsgriba bija dzīva, un tā uzvarēja.

Šodien esam pulcējušies Saeimā līdzīgi kā pirms 29 gadiem, kad šeit bija sanākuši Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti. Šis nams vēl glabā sevī atmiņas par to milzīgo pacilātību, satraukumu un prieku, kas tobrīd valdīja šeit un aiz Saeimas sienām. Latvijā un visur pasaulē, kur dzīvo latvieši.

Šajā zālē ir noticis ne viens vien valstij izšķirīgs balsojums, taču Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšana ir svarīgākais notikums mūsu valsts jaunlaiku vēsturē.

Reizēm par šādiem izšķirošiem notikumiem savas tautas vai valsts vēsturē mēs runājam kā par neticamu veiksmi vai laimīgu sagadīšanos. Taču, kad uz tiem paskatāmies ar laika distanci, kļūst skaidri redzams, ka mūsu rīcība ir bijusi ļoti mērķtiecīga un ļoti pragmatiski mēs esam gājuši sev vēlamajā virzienā.

Nekas nav bijis nejaušība. Pamati, uz kuriem balstījušies visi mūsu izšķirīgie lēmumi, ir skaidri un nesatricināmi!

Tie deva spēku pirms 29 gadiem. Tie iedvesmo arī tagad.

Latvijas valsts ir celta uz klints. Šo klinti veido tauta. To stipru dara vērtības, kas svarīgas mūsu tautai. Nacionālā apziņa, paaudžu garīgais mantojums un nelokāmā valstsgriba ir mūsu spēka avoti.

Mūsu klints ir arī mūsu mērķtiecība un darbaspējas.

Šodien mēs apzināmies, ka gan mūsu valsts dibināšana pirms 100 gadiem, gan tās neatkarības atjaunošana ir bijusi daudzu patriotisku cilvēku kopīgs, neatlaidīgs darbs. Šo valsti cēla dzejnieki un rakstnieki, kas iedvesmoja; skolotāji un sabiedriskie darbinieki, kas mācīja un skaidroja; juristi, kas rakstīja dokumentus. Tauta, kas iemiesoja un nesa sevī valstsgribu.

Šajā skaistajā svētku dienā es saku paldies visiem, kam bija un ir dārga Latvijas valsts.

Paldies visiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pirms 29 gadiem balsoja par neatkarības atjaunošanu! Visiem, kas rūpīgi strādāja, saliedēja, rīkoja un plānoja, lai šī diena pienāktu. Tautai, kas deputātus iedvesmoja un deva viņiem drosmi.

Arī Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO pirms 15 gadiem ir bijis ilgstošs, pašaizliedzīgs darbs, kurā piedalījās simtiem un tūkstošiem mūsu līdzpilsoņu. Politiķi, diplomāti, ierēdņi, sabiedrība, mūsu valsts patrioti visās pasaules malās. Paldies visiem! 

Savu ģeopolitisko izvēli mēs izdarījām līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. Šo izvēli neesam mainījuši un nemainīsim.

Paldies arī Saeimas deputātiem, kas pirms pieciem gadiem balsoja par Satversmes preambulu, ieviešot mūsu konstitūcijā vairākas mūžības klauzulas. Tās stiprina mūsu valsts pamatus un demokrātisko valsts iekārtu. Tas bija svarīgs solis uz priekšu Latvijas valstiskuma ilglaicības nostiprināšanā, kas tāpat tika rūpīgi gatavots. Vēl viens klintsakmens, uz kura varam balstīt savu nākotni.

Dāmas un kungi!

Visi kopā esam lēmuši, ka šis gads mūsu valstī ir Varoņu gads. Mēs godinām varonību un drosmi. Uzdrīkstēšanos un spēju upurēties. Ticību uzvarai un augstākai idejai.

Mēs godinām savus bruņotos spēkus, jo šogad aprit 100 gadi, kopš Latvijas armijas dibināšanas. Daudz dziļāk ieskatāmies Neatkarības kara notikumos un aptveram, ar kādu pašaizliedzību un mērķtiecību tas tika izcīnīts.

Latvieši ir kā bites. Tā mūsu karavīrus raksturojis tēlnieks Kristaps Gulbis. Bites pašas neuzbrūk, bet, ja tiek aizskartas, tās aizstāvas, cīnās un ir gatavas mirt par savu māju, saimi un brīvību. Tieši tā dzima vienota Latvijas armija pirms 100 gadiem.

Kopš neatkarības atjaunošanas savu drošību esam stiprinājuši soli pa solim. 1991. gada 23. augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Šobrīd tā ir skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kas var lepoties ar augstu profesionālo sagatavotību.

Mums ir moderni bruņotie spēki, kas spējīgi stāties pretī jebkāda veida apdraudējumam. Latvijas armija tagad sniedz savu pienesumu starptautiskās drošības stiprināšanā, un vienlaikus to stiprina sabiedrotie no citām NATO dalībvalstīm.

Mūsu bruņotajos spēkos varoņgars ir dzīvs. “Lai ko tas prasītu, mēs aizsargāsim savu valsti!” – tāds ir mūsu karavīru solījums Latvijai. Un tas ir liels spēks!

Mēs, likumdevēji, pēdējos gados esam ieviesuši nepieciešamās izmaiņas likumos, lai bruņotie spēki varētu nekavējoties aizsargāt valsti pret militāru agresiju, negaidot atsevišķu amatpersonu lēmumus, lai kara vai iebrukuma gadījumā valsts aizsardzībā varētu iesaistīties ikviens un lai visi spētu reaģēt daudz elastīgāk.

Taču varonība pastāv arī miera laikā. Varonība iedvesmo. To apliecina cilvēki, kas izšķirīgos brīžos spēj pārkāpt pāri ikdienības robežām, pāri savas personīgās dzīves robežām. Kur sākas pašaizliedzība, tur sākas varonība.

Īpaši pieminēšu disidentus Gunāru Astru un Lidiju Doroņinu-Lasmani. Uz viņiem lūkojamies kā uz pašcieņas, godīguma un arī varonības etalonu. Abi šie cilvēki ir kā spožas vertikāles, kurām gribas līdzināties. Tādas vertikāles palīdz tikt skaidrībā arī par horizontu.

Paldies visiem, kas, neraugoties ne uz ko, padomju okupācijas gados palika uzticīgi neatkarības idejai! Kas palika nelokāmi un bezbailīgi savos uzskatos.

Šodien mēs lūkojamies uz jaunās simtgades varoņiem. Apkopojam stāstus par cilvēkiem, kuri iedvesmo un aizrauj citus. Kuri pašaizliedzīgi un mērķtiecīgi strādā, lai Latviju darītu labāku.

Godātie deputāti!

Mums ir spēcīgas vertikāles. Kāds ir mūsu horizonts? Ko mēs redzētu, ja pārlaistu skatienu savai valstij? Nākas atzīt – līdzās pilīm mēs ieraudzītu arī būdiņas. Kā vienu, tā otru šajā ainavā ir par daudz.

Es runāju par mūsu sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību, kas šodien nopietni satrauc cilvēkus.

Par daudz nevienlīdzības mūsu valstī, kuras mērogi ļautu to pārvaldīt daudz labāk. Pārvaldīt tā, lai visi varētu justies laimīgāki.

Vienlīdzīgas iespējas ir viens no galvenajiem principiem, kam jāvalda demokrātiskā, tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī. Tas attiecas uz sociālo aizsardzību, veselības aprūpi, izglītību, uz jebkuriem sabiedriskiem labumiem.

Mums ļoti mērķtiecīgi jācenšas mazināt nabadzības riskus, un savi pūliņi šajā darbā jāiegulda visām institūcijām! Ticu, ka mēs to spējam.

Mūsu līdzcilvēkiem nav jācieš tādēļ, ka viņi dzīvojuši padomju laikā vai strādājuši darbu, kurā nevarēja nopelnīt lielākas pensijas. Mūsu daudzbērnu ģimenēm nav jādzīvo trūcīgāk tādēļ, ka tās gribējušas būt kuplākas. Speciālistiem, kas izvēlējušies profesiju, sekojot savai sirdsbalsij un ar savu darbu kalpo visai sabiedrībai, nav jājūtas nenovērtētiem nesamērīgi zemu algu dēļ. Cilvēkiem ar invaliditāti jāsaņem lielāks sociālais nodrošinājums, jābūt iespējai vairāk iekļauties sabiedrības dzīvē.

Mūsu lielajam politiskajam mērķim pašlaik jābūt tādam – padarīt Latviju gan turīgāku, gan taisnīgāku. Mums jāpieliek vairāk pūļu, lai cilvēkus darītu pārticīgākus, nodrošinātu viņiem vienlīdzīgākas iespējas, taisnīgumu. Mēs to varam!

Kolēģi!

Galvenais laimes avots cilvēkiem Latvijā ir ģimene, veselība un mīlestība. To liecina arī sabiedriskās domas pētījumi. Ģimene, veselība un mīlestība cilvēkus dara laimīgus.

Nauda par galveno laimes avotu netiek uzskatīta. Tomēr atliek paskatīties tikai no otras puses, lai mēs redzētu, ka tieši naudas trūkums ir tas, kas cilvēkus nomāc visvairāk. Nē, cilvēki nesapņo par pilīm. Viņi vienkārši nevēlas dzīvot būdiņās.

Ja esam spējuši neatlaidīgi strādāt, lai sasniegtu ļoti augstus valstiskus mērķus, tad mums jāspēj pārvarēt arī šībrīža lielo problēmu – nevienlīdzību. Tā traucē valstij sekmīgāk attīstīties. Tā apgrūtina iespēju aktīvāk saukt mājās tautiešus no ekonomiskās emigrācijas. Tā vājina piederības sajūtu savai valstij. Tā cilvēkiem neļauj justies laimīgiem. Un tā drupina mūsu spēkus. Tā grauž mūsu klinti.

Dāmas un kungi! Godātie deputāti! Visi klātesošie!

Pa šiem gadiem mēs kā nācija esam auguši un kļuvuši daudz nobriedušāki nekā pirms 29 vai 20 gadiem. Attīstoties gandrīz vai neticamā tempā, esam auguši gan politiski, gan ekonomiski, gan tiesiski.

Bet pašlaik esam jauna pagrieziena priekšā. Brīdī, kad krustcelēs stāv Eiropa. Tā mainās, un jau tuvākajā nākotnē būs citāda.

Un iemesli ir dažādi. Pasaule šobrīd dzīvo globālās paradigmas maiņas apstākļos. Tehnoloģiskās industrijas pamatos mainījušas informācijas apriti, komunikācijas kanālus, darba tirgu, visu mūsu dzīvi un dzīves uztveri.

Ir mainījušās cilvēku iespējas un arī gaidas. Bet politika šķiet kļuvusi sarežģītāka, garlaicīgāka, attālinātāka.

Eiropas Savienības pārvaldība patiesi ir smagnēja un lēna. Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji dažādās jomās jūtas par daudz “regulēti”.

Un dažkārt ir sajūta, ka Brisele kļuvusi par sava veida citadeli vai cietoksni, kam nav viegli piekļūt un kas darbojas ne visai elastīgi. Taču Briselei ir jābūt rosīgam centram, ko ar mums vieno nepārtraukta, dzīva saikne.

Daudzi ar bažām gaida Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo apzinās – parlamenta sastāvs būs krietni vien citādāks nekā līdz šim. Tāpat kā mūsu 13. Saeima ir atšķirīga no vairākām iepriekšējām saeimām. Tāpat kā mainījušies Igaunijas, Somijas un citu Eiropas valstu parlamenti pēc pēdējām vēlēšanām.

Tomēr sabiedrības atbalsts vienotai Eiropai ir lielāks nekā jebkad pēdējā laikā, un atbalsts eiro valūtai arī ir rekordaugsts. To liecina socioloģiskie dati.

Tieši Eiropā ir dzimusi demokrātija, tieši Eiropa pasaulei ir dāvājusi humānisma, vienlīdzības, solidaritātes idejas. Eiropa respektē savu tautu kultūru un tradīcijas, respektē nacionālo identitāti.

Eiropa ir spējusi palikt racionāla cauri gadsimtiem. Tikt galā ar pārbaudījumiem. Tieši tādēļ populismam šī vārda negatīvajā nozīmē nebūs nākotnes Eiropā.

Kopības sajūta un pamati, uz kuriem balstījusies un balstās Eiropas identitāte, ir spēcīgāki par laikmetu griežiem. To pierāda vēsture.

Arī Latvijas spēka avoti strāvo no Eiropas. Mēs nezaudējām eiropeisko identitāti 50 okupācijas gadu laikā. Tāpat kā Lietuva un Igaunija. Un vairs nezaudēsim.

Eiropas renesanse notiks. Eiropas gars ir spēcīgs un dzīvotspējīgs. Tieši ar šādu apziņu mums jādodas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām pēc nu jau trim nedēļām.

Balsosim par tiem, kuri spēj saglabāt un stiprināt Eiropu. Par tiem, kuriem Eiropa ir vērtība. Tā ir mūsu civilizācija, tā ir mūsu iespēja stiprināt savu nacionālo suverenitāti, vienlaikus stiprinot mūsu eiropeisko kopības sajūtu.

Godātie klātesošie!

Domājot par Latviju, mums ir laime un privilēģija balstīties uz spēcīgiem pamatiem. Taču mums jāturpina šos pamatus stiprināt un paplašināt.

Mums jāapzinās sava spēja mērķtiecīgi un daudz strādāt.

Saeimai un valdībai, Kariņa kungs un godātie ministri, turpmākajos gados jāatrisina vairāki svarīgi uzdevumi.

Galvenie uzdevumi pašlaik ir nevienlīdzības mazināšana, valsts drošības stiprināšana, cīņa pret korupciju, finanšu sistēmas sakārtošana un atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Valdība, kas gan tapa ilgi un grūti, nekavējoties ir ķērusies pie viena no aktuālākajiem šībrīža uzdevumiem – sakārtot finanšu sistēmu.

Iepriecinoša ir valdības apņemšanās ne tikai īstenot starptautisko organizāciju ieteikumus finanšu noziegumu apkarošanas jomā, bet iet vēl tālāk un veidot vienu no labākajām finanšu sistēmām Eiropā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai atjaunotu uzticību mūsu finanšu sektoram.

Ļoti svarīgi ir arī tas, ka mēs nopietni strādājam, lai attīstītu visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Esam valsts, kas godam pilda NATO dalībvalstu apņemšanos atvēlēt aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta, un vēlamies šo ieguldījumu palielināt.

Izšķiroši svarīgs Latvijas drošības priekšnoteikums ir spēcīga transatlantiskā sadarbība. Strādājot kopīgi ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu, mēs varam justies droši. Kopīgi ar Igauniju, Lietuvu un Poliju mēs esam ierakstījuši jaunu lappusi NATO vēsturē, īstenojot NATO paplašināto klātbūtni mūsu valstīs. NATO kaujas grupas sastāvā Latviju pašlaik palīdz sargāt deviņu valstu karavīri. Paldies jums par to!

Īpaša vērība jāvelta korupcijas apkarošanai un korupcijas risku mazināšanai.

Pēc vairākām kratīšanām un aizturēšanām pērnā gada nogalē, cilvēki sāka runāt par KNAB Adventes kalendāru, kas atklāj arvien jaunus pārkāpumus. Esam liecinieki tam, ka liels pašvaldības uzņēmums, viens no lielākajiem darba devējiem valstī, ir kļuvis par sava veida simbolu tam, cik daudz, iespējams, koruptīvu darījumu un nelikumību var būt vienā iestādē.

Es ceru ne tikai uz aktīvu KNAB un citu tiesībaizsardzības iestāžu rīcību, es ceru uz dienu, kad sabiedrībā valdīs skaidra pārliecība par to, ka korupcija tiek apkarota mērķtiecīgi. Agri vai vēlu savtīgums, alkatība, krāpšana tiks sodīta. Pateicoties KNAB un citu atbildīgo institūciju aktīvākai darbībai, šāda cerība arvien pieņemas spēkā.

Viens no svarīgākajiem mūsu, politiķu, solījumiem mūsu tautas nākotnei ir veidot Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti. Ģimene taču ir viens no galvenajiem cilvēka laimes avotiem.

Kuplas un stipras ģimenes ir viens no mūsu valsts stiprajiem balstiem. Tādēļ mūsu veidotās politikas pamatuzdevums ir šāds – lai cilvēki Latvijā justos laimīgi. Lai viņi justos droši savā valstī. Lepni par savu valsti. Un vēlētos būt par tās nākotni kopā ar saviem bērniem.

Mīļie tautieši! Visi Latvijas patrioti!

Vēsture un šodiena liecina, ka mūsu tautas spēks ir lielāks par mums pašiem. Mūsu nācijas valstsgriba ir spēcīgāka par svešām varām un iekarotājiem.

Latvijas valsts ir dzimusi un atdzimusi vissarežģītākajos apstākļos, taču mūs vienmēr ir balstījusi mīlestība pret Latviju, pret savu valodu, pret paaudžu mantojumu.

Tāpēc mums ir nākotne. Un to nodrošinās mūsu mērķtiecība un darbaspējas. Mūsu valsts ir celta uz klints. Mēs paši esam šī klints.

Sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā!

Saules mūžu Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

(Aplausi.)

(Tiek atskaņota Latvijas valsts himna.)

Godātie deputāti!

Ministru prezidenta kungs!

Ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Visi klātesošie!

Saeimas 2019. gada 4. maija svinīgo sēdi pasludinu par slēgtu. Aicinu svinēt svētkus kopā Saeimas Sarkanajā zālē!

Sestdien, 14.decembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196