Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas otrā sēde
2026. gada 23. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Laiks sākt Saeimas šodienas sēdes darbu. Aicinu visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Godātie kolēģi! Kā jau ierasts, Saeimas sēdi sāksim ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ir iesniegti 10 papildu priekšlikumi izskatīšanai šodienas sēdē.

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Edvards Smiltēns, Lauris Lizbovskis un Aiva Vīksna lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem”.

“Par” lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā ir pieteikusies runāt deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labrīt, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, kolēģi deputāti un kolēģes deputātes! Mēs varētu šodien sākt ar jauku, labu, padarītu darbu.

Saeima var, ja grib. Saeima spēj, ja ir nepieciešams. Saeima reaģē, kad dažkārt ir par vēlu un ir jāārstē “pacients” ar smagu diagnozi, piemēram, tāds, kuru Ministru kabinets un Saeima ārstēja pirms nedēļas, budžetā strauji atrodot 30 miljonus biznesam bez biznesa plāna.

Aicinu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un tikpat ātri atrast risinājumu cilvēkiem, kuriem ir plāns, vēlme un spēja dzīvot, strādāt, pelnīt un būt.

Saeimas lēmuma projekts “Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem” ir sagatavots ar mērķi palīdzēt pacientiem ar 1. tipa cukura diabēta diagnozi, cilvēkiem, kuriem valsts atbalsts ir vajadzīgs šodien, lai viņi spētu pilnvērtīgi dzīvot rītdien. Lēmums par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem ir valsts atbalsts, ieguldījums cilvēku veselībā, lai vēlāk nav jācīnās ar dārgām sekām un mēs nezaudējam savus cilvēkus.

Veids, kādā Veselības ministrija rupji noraida 1. tipa diabēta pacientu lūgumu, ir cinisks. Tā vietā, lai optimizētu neskaidrus tēriņus un taupītu uz darba grupām, valdība, tostarp Veselības ministrija, atkal velk laiku, nepieņem lēmumu un izliekas problēmu neredzam.

Vēlos uzsvērt, ka 1. tipa diabēts nav ārstējams. Valsts atbalsts būtu ieguldījums pacienta veselībā, slimības monitorēšanā... kā arī organisma individuālajām vajadzībām atbilstošā insulīna ievadīšanā. Tas sniegtu iespēju pacientam dzīvot iespējami normālu, sociāli aktīvu dzīvi. Ja tiktu pieņemts lēmums par atbalstu diabēta pacientu atbalstam, valsts iegūtu darbspējīgu personu aktīvu un pilnvērtīgu iesaisti darba tirgū, mēs iegūtu māmiņas un risinātu demogrāfijas situāciju, savlaicīgi novēršot smagas veselības problēmas, līdz ar to izvairītos no lieliem ieguldījumiem šo pacientu ārstēšanā nākotnē. Parādītu attieksmi sabiedrībai, ka mums ir svarīgs ikviens mūsu cilvēks.

Ar šo lēmumu Saeima dod uzdevumu Ministru kabinetam izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot nodrošināt valsts atbalstu šādām vajadzībām: nepārtrauktas glikozes līmeņa noteikšanas sensoru iegādei – 100 procentu apmērā; glikozes teststrēmelīšu iegādei nepieciešamajā apjomā – 100 procentu apmērā; insulīna sūkņu iegādei visiem pacientiem, kuriem tas nepieciešams, – 100 procentu apmērā.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu un ieklausīties cilvēku ar 1. tipa diabētu vēlmēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Deputāti piekrīt. Darba kārtība papildināta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Klīnisko universitātes slimnīcu likums” (Nr. 1223/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1224/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim”. Deputāti piekrīt.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1225/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Komisija arī lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un līdz turpmākajam komisijas lēmumam izslēgt no tās 18. punktu – likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajam lasījumam. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1243/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 28. aprīlim”. Deputāti atbalsta. Lēmuma projekts iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

___

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtības jautājumus.

Šodien pirmais ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 21. aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts paredzēts, lai radītu tiesisku pamatu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību sarakstu publiskošanai. Tā mērķis ir stiprināt Latvijas drošību un solidaritāti ar Ukrainu, paredzot publiskot informāciju par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu un importu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Datu publiskošanu veiktu Centrālā statistikas pārvalde kā oficiālā vadošā statistikas iestāde, izmantojot tās rīcībā esošos ārējās tirdzniecības statistikas datus. Šāds regulējums palielinātu caurskatāmību un dotu iespēju citiem tirgus dalībniekiem apzināti izvērtēt sadarbības partnerus, vienlaikus neveicinot agresorvalstu ekonomiku.

Likumprojekts neierobežo uzņēmējdarbības brīvību, bet kalpo kā preventīvs instruments Latvijas demokrātiskās iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzībai ģeopolitiski saspringtos apstākļos.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Linda Liepiņa, vai jūs vēlaties runāt par steidzamību? (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kā, lūdzu?

Tātad par steidzamību viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. Jūs vēlaties runāt “par” vai “pret”? “Pret”. Lūdzu!

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ būs gan pret šī likumprojekta steidzamību, gan arī pret pašu likumprojektu. Paskaidrošu, kāpēc. Ir saprotams politiskais fons, arī vēlēšanu tuvošanās un dažu partiju nepildītie solījumi sen jau publiskot to uzņēmēju sarakstu, kas turpina sadarbību ar Krievijas Federāciju. Bet es pieņemu, ka jūs visi labi zināt stāstu par Latvijas ražotājiem farmācijas jomā, es pieņemu, ka viņi arī ir nākuši uz jūsu frakciju un stāstījuši savu stāstu, kādas ir potenciālās problēmas. Līdz ar to es nedomāju, ka mēs varam viennozīmīgi vērtēt visus gadījumus... tā kā kopā.

Manuprāt, raganu medības, publiskojot šādu sarakstu, nav atbalstāmas. Atceramies, ka līdzīgi saraksti tika publicēti kovida laikā – kuri tad ir tie, kas ir pret vakcināciju. Manuprāt, tāda sarakstu publicēšana vispār ir ļoti nepieņemama. Ja jūs vēlaties aizliegt tirgoties, aizliedziet; ja jūs vēlaties aizliegt šķērsot robežu, aiztaisiet ciet robežu. Bet neaizliegt... un publiskot šādus sarakstus ar uzņēmumiem, cilvēkiem, kas to dara – ko faktiski nav aizliegts darīt –, tas nav labi. Nu tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Atzīsim, šāda atklātība un informācijas publicēšana bija 2023. gadā, gan ne bez kļūdām, šajos sarakstos bija arī kļūdas. Bet atzīšu – ir bijusi kļūda, ka mēs šajā laikā neesam pieņēmuši likumu, lai skaidri un gaiši paustu, ka tie uzņēmēji, kas joprojām tirgojas ar abām agresorvalstīm... sabiedrībai ir jāzina informācija, kuri tie ir. Es atvainojos, bet 95 procenti vai pat vairāk Latvijas uzņēmēju atbalsta Ukrainu, atbalsta Latviju un ziedo miljonus Ukrainas atbalstam. “Uzņēmēji mieram” to dara jau visus šos gadus. Tā ka absolūti lielākā daļa uzņēmēju un arī pašas organizācijas aicina... un izslēdz no sava vidus tos uzņēmumus, kas joprojām sadarbojas ar agresorvalstīm.

Tādēļ aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu, šodien to pieņemt arī galīgajā lasījumā. Un atzīsim – jā, to vajadzēja izdarīt ātrāk, lai noņemtu visas juridiskās nianses, atrunāšanās, kāpēc to var, kāpēc to nevar izdarīt. Labosim šo kļūdu visi kopā! Balsosim “par” un panāksim, ka ir atklātība un atbildība par darbībām, tirgojoties ar agresorvalstīm. Bet tas, ka Šlesera frakcija šādas lietas neatbalsta, mani pilnībā nepārsteidz.

Aicinu balsot “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā laikam nav...

J. Skrastiņš. Nav nekas piebilstams. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Manā skatījumā, nav īsti godīgi, ka valsts pati netiek galā ar saviem pienākumiem, kas skar... pieņemsim, palīdzēt uzņēmējiem tikt vaļā no tā, ka viņi ir spiesti strādāt aiz robežas un austrumu virzienā... valsts neko nedara, nav nekādas palīdzības šiem uzņēmējiem. Un tagad mēs vēl viņus sāksim ķengāt preses izdevumos un droši vien arī radio un televīzijā.

Runājot par juridisko pusi, šis iesniegtais likumprojekts ir gaužām nekvalitatīvs... jo šobrīd nav izpildāms. Un izpildāms tas nav tā iemesla dēļ, ka nav nekādas skaidrības. Tātad jāpublicē ir – kad? (Starpsaucieni.) Katru stundu, katru dienu, katru mēnesi... reizi kvartālā vai gadā? Ja tas uzņēmējs ir pārstājis tur būt mēnesi atpakaļ, ir jāpublicē vai nav jāpublicē? Vārdu sakot, ir ļoti daudz neskaidrību. Likumprojekts ir nekvalitatīvs un ir vērsts tikai uz to, lai kaut kādā mērā... nevis lai risinātu problēmu pēc būtības, nevis lai palīdzētu mūsu uzņēmējiem atteikties no tāda biznesa un pārorientēties, pieņemsim, uz Rietumiem, bet lai viņus vienkārši kauninātu. Tas man atgādina tādu bērnudārza bosingu.

Tā ka es nevaru atbalstīt šo nekvalitatīvo likumprojektu un aicinu arī pārējos iedziļināties un izvērtēt, vai to vajag vai nevajag, vai tas palīdzēs mūsu uzņēmējiem vai – tieši otrādi – liks viņiem šķēršļus, kauninās cilvēki. Mums jau tā ir milzīgs darbaspēka resursa iztrūkums, un mēs vēl tagad viņus bakstīsim. Ievērojam kopējās sankcijas – ja nedrīkst, tad nedrīkst –, bet, ja nav sankciju un drīkst darīt, kāpēc mums jākaunina cilvēki par to, ko viņi dara?

Tā ka lūdzu izvērtēt pragmatiski, bez politiskās pieskaņas.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, sēdes vadītāja, kolēģi! Gribu jums atgādināt, ka tieši uzņēmēji jums maksā algu. Viņi maksā nodokļus, un no tiem nodokļiem jūs saņemat algu.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un atstāt mierā mūsu uzņēmējus. Jūs vienkārši gribat nogalināt biznesu Latvijā, lai mums vispār nekā nebūtu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis ir taisnīguma jautājums. Es nezinu, ko ir domājis Judina kungs, minot, vai tas palīdzēs mūsu uzņēmumiem, es nezinu, kas ir tie jūsu uzņēmumi. Es domāju, ka daļai (Starpsauciens.) uzņēmumu būs nepatīkami, jo tiks atklāts, ka viņi ir tēlojuši, ka ir valstiski, bet patiesībā turpina sadarbību ar asiņainu režīmu.

Bet mūsu uzņēmumi, Latvijas uzņēmumu lielākā daļa, nesadarbojas. Līdz ar to, ja jūs gribat runāt uzņēmēju vairākuma vārdā... Latvijas uzņēmēju vairākums nesadarbojas ar Krieviju. Līdz ar to, ja mēs atklājam (Starpsauciens.) tos dažus, kas tirgojas ar Krieviju, tas ir Latvijas uzņēmējdarbības, Latvijas uzņēmēju labā. Tas dod iespēju jebkuram privātajā sektorā, jebkurai valsts vai pašvaldību iestādei izvērtēt, ar ko viņi sadarbojas, un pārskatīt savus sadarbības partnerus, dodot priekšroku tiem, kas nesadarbojas ar Krieviju. Mums ir jārada labvēlīgāki apstākļi tiem, kas ir lojāli Latvijai, kas ir atteikušies no asiņainas naudas, un jāpārtrauc labvēlība tiem, kuri to nav pārtraukuši.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Esmu gandarīta, ka, ieejot vismaz piektajā kara gadā, vairākums Saeimas ir drosmīgi, spējīgi pieņemt vienotu... tā daļa, kas to ir spējīga izdarīt... pieņemt vienotu lēmumu.

Karam sākoties, valsts pusē Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un “Altum” kopīgi veidoja programmas un bija vairākas programmas pārorientācijai uz citiem tirgiem, atbalsts šo tirgu izpētei... vizītes. Katrā ziņā visi uzņēmumi, ieskaitot farmācijas jomas uzņēmumus, šos instrumentus izmantoja, un nebija nekādu ierobežojumu. Daudzi uzņēmumi pārorientējās. Tas, ka ar četriem gadiem kādam uzņēmumam ir bijis par maz, lai to izdarītu, neattaisno, ka viņi turpina tirgoties. Viņi paši to atzīst un apgalvo, ka viņiem ir vēl nepieciešams pārejas posms. Mēs ar viņiem tikāmies un noskaidrojām, ka viņi ir gatavi pārorientēties, bet lēnām. Tā nav mūsu atbildība, ka bizness nav spējīgs to izdarīt ātrāk. Tā ir pašu uzņēmēju atbildība.

Otrs, ko es gribu pateikt. Man šķiet, ka mēs vairāk nekā četrus gadus esam ļāvuši... un bezzobaini noskatījušies, kā turpinām maksāt Krievijas kara mašīnai. Var jau teikt, ka ir priekšvēlēšanu laiks, un es vairākkārt esmu uzsvērusi – jā, šis priekšvēlēšanu laiks mums, Nacionālajai apvienībai, ir labs laiks, jo mēs redzam, ka tie sadarbības partneri, kas vairākus gadus minstinājās, nespēja izlemt, tagad pēkšņi ir gatavi to darīt. Un labi, ka tā. Varbūt vismaz beidzot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Liela daļa deputātu un sabiedrības ne līdz galam saprot, kas ir imports un kas ir eksports. Ja mēs kaut ko eksportējam uz Krievijas Federāciju, pretī saņemam naudu, kura –garantēti – neaiziet kara mašinērijai. Ir ļoti, ļoti svarīgi to saprast. Tās preces, kuras mēs eksportējam un reeksportējam, ir alkohols, smaržas un vēl visādas tādas lietas, kuras manis pēc... lai tās būtu viņiem vairāk, bet galvenais ir no viņiem dabūt naudu, jo tā nauda neaiziet karam, tā ir nauda, ar kuru mēs gādājam par savu drošību.

Tā eksporta pret importu proporcija ir apmēram viens pret deviņi. Ja man būtu teikšana, es gribētu, lai eksports uz Krieviju būtu dubultliels.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Nē, ja man būtu teikšana, es šo eksportu un importu vispār aizliegtu. (Zālē troksnis.)

Godātie kolēģi, arī Ārlietu komisija šim jautājumam seko līdzi ārkārtīgi rūpīgi, arī mums šis jautājums ir uz galda. Ir ārkārtīgi svarīgas vēl dažas lietas, ko iepriekšējie runātāji nepieminēja. Es saprotu... vai vismaz ir pieņēmums, ka daļa no šiem uzņēmumiem saņem Eiropas Savienības fondu finansējumu un dažādus valsts atbalstus.

Tātad kāpēc mums ir vajadzīga šī skaidrība?

Pirmkārt, lai mēs kā sabiedrība varētu izdarīt savu izvēli – arī ar savu maciņu, ejot uz veikalu, – un lai būtu atklātība un sapratne, kuri ir tie uzņēmumi, kas joprojām, piektajā kara gadā, rod tik daudz cinisma un bezkaunības, lai tirgotos ar Krieviju. Tā ir viena lieta.

Otrkārt, lai šie uzņēmumi nesaņemtu nekādu Latvijas valsts atbalstu.

Treškārt, lai šie uzņēmumi nesaņemtu nekādu Eiropas Savienības atbalstu. Tikko ir šis saraksts, tajā ir minēti konkrētie uzņēmumi, un mums iestājas skaid-rī-ba. Un skaidrība iestājas gan ministrijām, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, gan visām tām iestādēm, kas strādā ar Eiropas fondiem, gan arī mums kā sabiedrībai, kas iet uz veikalu un balso ar savu maciņu.

Ja Jaunā VIENOTĪBA tik ilgi nav spējusi publicēt šo sarakstu, mēs viņiem palīdzēsim. Mēs vienmēr jums palīdzēsim izdarīt labas un valstij svarīgas lietas. Tā ka – uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Tie uzņēmumi, kuri ir gribējuši izdarīt izvēli pārtraukt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, to ir izdarījuši. Bet situācija ir tāda, ka ir radušies pat atsevišķi jauni uzņēmumi, uzņēmumu grupas, kuras izmanto situāciju, ka mums kaimiņos ir karadarbība, ir agresors, un pat uz šo situāciju nopelna.

Pirms brīža viens no deputātiem kāpa... un sauca produktu grupas, kuras mēs eksportējam. Kas tad tur slikts, ja eksportējam uz Krieviju šampanieti vai krūšturus? Bet šajā pašā sarakstā ir arī kaučuks, par ko nevienam nav bažu... par to, ka šo kaučuku tālāk izmanto, lai ražotu lidmašīnu riepas, bruņutehnikas riepas. Tā tieši palīdz attīstīt un nodrošināt militāro industriju. Vēl aizvien šie uzņēmumi, kuri strādā ar Krieviju, var piedalīties valsts publiskajos iepirkumos. Vai tas ir godīgi, ja tie uzņēmumi... daļa, lielākā daļa, no Latvijas uzņēmumiem ir pieņēmuši lēmumu aiziet no Krievijas tirgus? Viņi piedalās un konkurē šajos publiskajos iepirkumos ar uzņēmumiem, kuri turpina strādāt ar Krieviju.

Un šī iespēja šeit, Saeimā... Es teiktu, tā ir pat vienīgā – pieņemt lēmumu par to, ka šāds saraksts tiek publicēts, jo redzam, ka premjere un valdība to nespēj izdarīt. Premjere aicināja savus ministrus publicēt šo sarakstu, bet viņi vienkārši ignorēja, viņi to nedara. Tā ka šeit ir jāiesaistās likumdevējam, jāiesaistās Saeimai un beidzot šis lēmums ir jāpieņem.

Vēl aizvien kopumā gandrīz miljarda eiro vērtībā preces uz Krieviju tiek eksportētas katru gadu, šī sadarbība nemazinās. Ir uzņēmumi, kuri ir pielāgojušies, attīsta savu darbību. Šeit mēs izliekamies, ka tas nenotiek. Mēs runājam tādās frāzēs, atbalsta frāzēs, cik ļoti esam kopā ar Ukrainu, ka sadarbība ar Krieviju nebūtu atbalstāma, bet pretī neko nedarām, lai tā samazinātos. Valsts ieņēmumu dienests vēl aizvien piemēro atlaides uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, tādējādi pat to veicinot, nevis apslāpējot vai meklējot veidus, lai tas nenotiktu.

Tā ka, kolēģi, atbalstām! Un tā būs skaidra iespēja. Pircējiem, pakalpojumu lietotājiem ir tiesības redzēt, kādus produktus viņi ikdienā pērk, kādas vērtības šie uzņēmumi pārstāv. Arī sadarbības partneriem tas ir jāredz. Tā ka atbalstām! Un ejam uz priekšu, uzliekam samērā nelielu priekšlikumu termiņu, lai spētu vēl likumprojektu pilnveidot, ja kaut kas ir pilnveidojams. Nezinu, cik gadi ir pagājuši, vienkārši muļļājoties... un tāda darbības imitācija. Jūs taču paši redzējāt. Jūsu premjere aiziet pie sadarbības partneriem, saka: hei, mums vajadzētu šo sarakstu publicēt. Bet nekas nenotiek. (Starpsauciens: “Tāpēc mēs iesniedzām...!”) Arī mēs iesniedzām likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Labrīt, kolēģi! Nu, pirmkārt, es neatbalstīšu šo likumprojektu, jo tas nav kvalitatīvs, ir slikti izstrādāts. Otrkārt – steidzams, ar ieceri pieņemt sēdes laikā, šīs vienas sēdes laikā. Es uzskatu, ka jautājums ir sarežģītāks nekā izskatās.

Ieviest tādas normas... tad būtu lietderīgi, protams, satikties ar šiem uzņēmumiem, kuri joprojām sadarbojas ar Baltkrieviju un Krieviju, parunāt ar viņiem – kāpēc? Iedziļināties, saprast, mēģināt palīdzēt pārorientēties, bet ne vienkārši likt visus kā uz... raganu meklēšanu taisīt, likt uz galda, lai visi apsmej, vai kā jūs domājat? Jā, tiešām, viņi maksā nodokļus, ieņem naudu no Krievijas, kā teica Krištopana kungs, jā, viņi ievelk šeit to naudu, kura varēja palikt tur. Bet sākt raganu meklēšanu – nu, tas nav smuki, skaisti un arī, teiksim, Saeimas līmenī. Vajadzētu izvērst atklātu diskusiju un saprast, kāpēc šie uzņēmumi joprojām strādā. Varbūt viņiem ir vajadzīga palīdzība, varbūt ir vajadzīgs padoms no valsts, kā to darīt. Bet kāpēc vēl vajadzīga tāda dziļa pētīšana?

Jo... vai jūs nezināt, ka ir uzņēmumi, kuri savu produkciju eksportē uz Eiropu, bet Eiropa jau eksportē vai importē uz Krieviju un Baltkrieviju? Nav zināms? A ko mēs darīsim ar šiem uzņēmumiem? Tie lai tirgo, tie lai dara? Padomājiet arī par šo jautājumu! Tad ar vieniem jūs izrīkosieties tā, kā jūs darāt tagad, a – ar tiem? Nav pazīstami tādi uzņēmumi? Pameklējiet (Starpsauciens.), redzēsiet.

Tāpēc būsim godīgi, ja ar visiem, tad ar visiem. A ko Eiropa dara? A ko darīsiet ar Eiropu, ar tiem uzņēmumiem, kuri tirgo... par... teica Grasberga... Vitenberga kungs, ka vajadzētu patērētājiem zināt, ko viņi pērk. Bet viņi taču šeit nepērk. Un veikalos ir jau karodziņi, un iedzīvotāji, pircēji jau zina, no kuras valsts ir saražotā prece. Tas jau ir izdarīts.

Tāpēc šeit nav vietā tā teikt. Bet tas, ko jūs darāt... vienas sēdes laikā gribat pieņemt tādu projektu... likumu, nav godīgi ne pret deputātiem, ne pret tiem uzņēmumiem, kuri joprojām, kā jūs sakāt, tirgojas... vai strādā ar Krieviju vai Baltkrieviju.

Neatbalstu un lūdzu izvērst diskusiju... ne tik steidzīgi, bet padomāt un pārrunāt ar uzņēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tā problēma ir tāda, ka šajā zālē joprojām – piektajā kara gadā – ir cilvēki, deputāti, tautas ievēlēti... Vieni joprojām cer, ka var atgriezties pagātnē, ka būs iespēja atkal smelt un pelnīt ciešā sadarbībā ar Krieviju, oligarhiem, biznesu taisīt. Kā izklausās, ir arī tādi, kuriem ir nostalģija pret tiem laikiem, kad Latvija nebija brīva, neatkarīga, bet mēs bijām zem krievu vai kremļa zābaka.

Bet, mīļie draugi, es vēlos teikt, ka cerība nav plāns un nostalģija nav stratēģija. Tie laiki, kad bija sadarbība ar Krieviju, nekad neatgriezīsies, tāpēc ka Krievija ir fundamentāli mainījusies. Un šodien jums ir lieliska iespēja parādīt to, vai jūs esat par Latvijas nacionālajām interesēm vai joprojām dzīvojat cerībās, ka tad, kad beigsies karš Ukrainā, Krievijas izraisītais nežēlīgais karš Ukrainā, mēs visu aizmirsīsim un viss atgriezīsies savās sliedēs.

Šis balsojums ir ļoti svarīgs arī tiem uzņēmējiem, kas pirmajās dienās, kad sākās karš, pārtrauca savu biznesu un sadarbību ar Krieviju. Viņiem to neviens tai brīdī neuzspieda. Nebija likuma, kas viņiem to aizliegtu. Tāds bija “New Rosme” Edgars Štelmahers, kas pārtrauca... Viņiem bija milzīga eksporta ekspozīcija uz Krieviju. Pārtrauca, cieta zaudējumus, runāja ar īpašniekiem, investoriem par to, ka būs jāpārcieš šis viss, jāpārorientē tirgi un būs jāsāk dzīvot pilnīgi citādi. Jānis Vilnītis “Liepājas papīrā” tieši to pašu izdarīja – momentāni nocirta... Un tos uzņēmējus... vajadzētu arī tādu sarakstu sastādīt, lai viņiem pateiktu paldies par mugurkaulu un stāju.

Ir vajadzīgs arī saraksts – kas piektajā kara gadā nespēj pieņemt realitāti un patiesību, ka starp Eiropu un Krieviju šobrīd ir dzelzs priekškars. Un arī pat ja beigsies karš Ukrainā, fundamentāli nekas nedrīkst izmainīties. Es pilnībā nepiekrītu tam, ka uz turieni vajag tirgot alkoholu, apakšveļu, visu pārējo, kas nav ieroči. Kāpēc? Tāpēc, ka šis nežēlīgais karš, šie kara noziegumi katru dienu... Pagājušajā mēnesī vien... cik tur – 200 cilvēki, civiliedzīvotāji ir noslaktēti un tūkstoši ievainoti. Katru dienu tiek veikti smagi kara noziegumi. Tas nav tikai Putina režīms, tie ir Krievijas pilsoņi, kas ne tikai konsekventi ir ievēlējuši Putinu, viņa sistēmu, režīmu, bet šodien vēl joprojām atbalsta. Un tie, kas saka: ir labi uz turieni sūtīt alkoholu un dažādas komforta preces, faktiski saka to, ka tiem cilvēkiem, kas atbalsta šobrīd Putina režīmu, nevajadzētu ciest nekādus zaudējumus un diskomfortu par to, ka viņu valsts šobrīd atrodas karā un nežēlīgi slaktē ukraiņus. Manuprāt, tieši otrādi – cilvēkiem, kas atbalsta noziegumus, kara noziegumus, ir jānogriež visas komforta iespējas, lai viņi sāktu domāt, pieņemt adekvātus lēmumus.

Un visbeidzot, kāpēc mums tik ilgi iet šādi jautājumi? Tikai pēc tam, kad “Nacionālā apvienība” un APVIENOTAIS SARAKSTS uzstājīgi, konsekventi virzīja jautājumu par sarakstu sastādīšanu ar uzņēmējiem, kas joprojām tirgojas, cik komisijas sēdes vajadzēja Inārai Mūrniecei, lai pie šī mēs nonāktu? Un tad, protams, JAUNĀ VIENOTĪBA iziet: “Mēs virzām jaunu iniciatīvu!” Skaisti!

Ejam tālāk. Cienījamā JAUNĀ VIENOTĪBA! Ir 35 miljoni eiro, ko šobrīd jūs gatavojaties gāzt iekšā robežpunktu modernizācijā, lai padarītu vienkāršāku un modernāku tirdzniecību ar Krieviju. Varbūt šis ir moments, kad ir jāaptur šādas investīcijas, tāpēc ka tas virziens vienkārši nav perspektīvs.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt un tomēr ar veselo saprātu paskatīties uz realitāti. Neatgriezīsimies pagātnē! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tikai gribēju vērst uzmanību uz vienu aspektu. Bez emocijām. Vienkārši šis jautājums, kurš šodien tika šeit pacelts... uz to vajadzētu skatīties sabalansētāk. Tas nozīmē, ka šī sarakstu publiskošana par uzņēmējiem, kuri tirgojas ar Krieviju... Bet viens aspekts. Eiropa četrus gadus pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā... Eiropa ir lielākā sašķidrinātās gāzes pircēja. 1,45 miljardi mēnesī pēc marta... Tie ir marta aprēķini. Un uz šī fona tad mēs runājam arī par kaut kāda saraksta publicēšanu un savā ziņā šobrīd cīnāmies... par mobingu skolās, par iekļaujošu sabiedrību, tad, nu, caur šādu... Šī ir realitāte, kā Edvards Smiltēns runāja par atgriešanos pagātnē... Šī nav atgriešanās pagātnē, šī ir šodienas realitāte. Eiropa tirgojas, un, visticamāk, tas notiks arī turpmāk.

Tā ka būtu jāpieiet pie šī jautājuma reālāk un sabalansētāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

Un pie viena sveiciens visiem Saeimas un visiem Latvijas Juriem un Jurģiem vārdadienā! (Aplausi.)

J. Viļums (AS).

Paldies. Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Man jāatgādina latviešu tautasdziesma “Ods nokrita no ozola, visa zeme norībēja” tādā ziņā, ka šis ir mazs solis un simbolisks solis – par šo uzņēmumu publicēšanu –, bet mums ir tik plašas debates. Bet tas ir vajadzīgs solis, un es piekrītu tam, ko teica Smiltēna kungs par nostalģiju, kas diemžēl acīmredzot ir dažiem politiķiem un dažiem uzņēmējiem.

Smiltēna kungs minēja civiliedzīvotāju atbildību saistībā ar Krievijas agresiju, bet es vēl pieminēšu, kolēģi, drošības dienestus. Es esmu pārliecināts, ka visi šie uzņēmumi, kas vēl joprojām sadarbojas ar Krievijas Federāciju, vai nu tika mēģināti, kā teikt, savervēt, vai tiks mēģināti, vai trešais variants, ka viņi vienkārši nonāks cietumā. Kā, piemēram, Dmitrijs Mihailovs, uzņēmējs, ilgus gadus sadarbojās ar saviem partneriem Baltkrievijā, Minskā, neko daudz – tirgoja tur uztura bagātinātājus sportistiem un tā tālāk. Pēc dažādiem signāliem, ka viņam būtu jāsadarbojas ar drošības dienestiem... un, kad viņš tos nepieņēma, viņš vienkārši trīs gadus nosēdēja cietumā. Tāda ir tā uzņēmējdarbība ar... Krievijas Federāciju, kolēģi! Un nevajag visas šīs skaistās runas par to, ka mēs naudu no viņiem paņemsim un kaut kādas tādas lietas... Tāpēc es uzskatu, ka šī publicēšana ir pareiza.

Protams, uzreiz gan jums, gan sabiedrībai ir jāsaprot, ka visa farmācijas nozare tur ir ķīlnieka (Starpsauciens.)... ķīlnieks, jo farmācijā patiešām nevar tik ātri dabūt licences un pārorientēt savus tirgus. Bet tā būs atklāta informācija, mēs varēsim redzēt, kuri farmācijas uzņēmumi joprojām sadarbojas ar Krievijas Federāciju, kuri ir to samazinājuši, cik ātri samazinājuši, un katram no šiem farmācijas uzņēmumiem atkal varēsim pajautāt par tiem plāniem, kā un cik ātri viņi savus tirgus pārorientēs. Un tur kā reiz Liaa un Latvijas valdībai ir jānāk talkā iespējami ātri to izdarīt. (Starpsauciens.) Bet tā... Liepiņas kundze, tā kā valdība to nedara, pie tam valdības ietvaros, kad mēs lūdzām šo sarakstu publicēt, tad valdības ministri un konkrēti finanšu ministrs un ekonomikas ministrs rādīja viens uz otru (Starpsaucieni.)... rādīja viens uz otru, ka, lūk, viņš ir vainīgs: es jau labprāt publicētu, bet tas otrs neļauj, un likums neļauj.

Šis konkrētais likumprojekts ir, manuprāt, diezgan jocīgs piedāvājums, jo tas ir par Ukrainas iedzīvotāju atbalstu. Bet lai tā būtu radoša pieeja, lai sasniegtu rezultātu, lai mēs būtu vismaz solīti uz priekšu tajā, lai Latvijā mums būtu drošāk dzīvot, lai šeit būtu droša uzņēmējdarbība, lai uzņēmējdarbība nebūtu vienā vai otrā veidā sadarbībā ar Krievijas slepenajiem dienestiem.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam otro reizi.

K. Krištopans (LPV).

Tātad pirmais, ko es gribu pateikt, mēs kā politiskais spēks ļoti augstu vērtējam tos uzņēmējus, kuri tik tiešām ir izvēlējušies pārtraukt sadarbību, it sevišķi par importu. Man pašam bija neformāla saruna ar Bites kungu, un viņš skaidroja savus iemeslus, kāpēc viņš ir to izbeidzis. Un es to cienu, es to respektēju.

Bet, atgriežoties pie šā likumprojekta... Nu tad... Jums balsu pietiek. Nu tad vienkārši aizveram robežas, un pietiek, teiksim, ampelēties ar šo jautājumu. Kāds saraksts?! Ko tas risina? Tas neko nerisina!

Un trešais. Es vēlvienreiz gribu atgriezties pie šiem ekonomikas pamatiem. Katra prece, ko mēs aizsūtām, ir nauda, kas neaiziet krieviem karā. Nu kā jūs to nesaprotat? Ja mēs to nedarīsim, to darīs Lietuva. Ja mēs to nedarīsim, to darīs Igaunija. Šī ir iespēja, no kuras mēs dabonam naudu un gādājam par savu aizsardzību. Tas tā ir. Tie ir ekonomikas pamatlikumi. Tas vienkārši tā ir.

Un šī Smiltēna kunga... tas, ko viņš reflektē, ka kaut kāda nostalģija... Nē, nekādas nostalģijas nav. Te ir runa tīri par ekonomikas pamatprincipiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Man šķiet, atsevišķi kolēģi sapinās meistarībā. Jo, no vienas puses, jūs sakāt, ka tirgoties ar Krieviju jau nav nekas slikts, un nākamajā teikumā jūs sakāt, ka mums nekādā gadījumā nevajag atklāt, kas ir šie uzņēmēji.

Ja jau, jūsuprāt, tas nav nekas slikts, tad kāpēc jūs iestājaties par to, ka tas ir jāslēpj? Kas jums ir slēpjams tur? Kas ir tas slēpjamais tur? Atklājam! Un saukt, teiksim, atklātību vai informācijas pieejamību... valstij un sabiedrībai ir tiesības uzzināt... Salīdzināt ar mobingu – man liekas, tas ir vienkārši nepieņemami. (Starpsauciens.) Man liekas... Vai mobings pret valsts budžetu nav tas, ka mēs tērējam dažādās uzņēmējdarbības atbalsta programmās, turpinām ļaut saņemt līdzekļus arī tiem, kuri šos līdzekļus izmanto, lai cita starpā savu uzņēmējdarbību attīstītu arī Krievijas teritorijā? Tad kur ir loģika? Vai mēs... vai tie, kas iestājas par budžeta lietderīgu izmantošanu, gadījumā nav tie paši, kas šobrīd saka, ka ir jāturpina šī sadarbība? Man liekas, tur ir milzīga pretruna. Līdzīgi arī joprojām šie uzņēmumi var startēt pašvaldību un valsts publiskajos iepirkumos. Viņi saņem naudu Krievijā, un viņi saņem naudu no valsts un pašvaldību iestādēm. Nu, es ceru, ka jaunais iepirkumu likums to vismaz liegs. Viņi var saņemt Eiropas Savienības fondus, viņi saņem LIAA atbalstu, viņi saņem “Altum” atbalstu. Nekādu ierobežojumu nav. Līdz ar to es domāju, ka ne tikai ir jāpieņem atklātība par šo sarakstu, bet jāsper nākamie soļi. Un virkni no šiem soļiem, tai skaitā par importa pilnīgu pārtraukšanu, mēs, “Nacionālā apvienība”, esam snieguši, jūs to ļoti labi zināt.

Un vēlreiz par to, kurš te aizstāv uzņēmējus un kurš ir par uzņēmējiem. Tātad no Krievijas, kā mēs uzzinājām arī apakškomisijā, pēc CSP datiem, tātad no Krievijas joprojām ieved arī dārzeņus, dzērienus, kvasu, daudz dažādu pārtikas produktu, kurus ražo arī Latvijas ražotāji. Tas nav kaut kas unikāls, ko viņi ved iekšā. Tad saprotam elementāru loģiku: katrs nopirktais importa produkts ir nenopirkts Latvijas ražotāja produkts. Līdz ar to, ja jūs aizstāvat Krievijas importu, a priori jūs esat pret Latvijas ražotāju, pret Latvijas pārtikas nozari, pret Latvijas lauksaimniekiem. (Starpsauciens.)

Un noslēgumā. Finanšu ministram ir instruments, kas netiek izmantots, tas ir ieturējuma nodoklis, kas joprojām palīdz ar īpašu labvēlību. Netiek piemērots šis ieturējuma nodoklis, un tādā veidā netieši šī valdība atbalsta ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Tas ir jāpārtrauc. Un tur likumu nevajag grozīt. Tur jau likuma instruments ir. Izmantojiet to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Es vēlos atbildēt Krištopana kungam. Jums ir fundamentāla problēma loģikā un matemātikā. Jūs sakāt tā: jo mēs vairāk pārdosim Krievijai mantas, ko mēs šeit ražojam Latvijā, jo viņiem mazāk paliks nauda, lai viņi varētu finansēt karu. Nē, Krištopana kungs! Matemātika ir pilnīgi cita.

Jo mēs mazāk pārdosim mantas, kas viņiem ir vajadzīgas komfortam – alkohols, drēbes –, vienalga, jebkas, kas viņiem ir vajadzīgs normālai dzīvei, lai viņi varētu atļauties slaktēt ukraiņus katru dienu un neizjust nekādu diskomfortu... Ja mēs mazāk (Starpsauciens.)... Ja mēs mazāk vai vispār neeksportētu neko, tas sarežģītu viņiem piekļuvi šīm precēm. Un tad viņi tās būtu spiesti meklēt un dabūt pa apkārtceļiem, kas ir dārgāk. Kas nozīmē – nepieejamība šīm precēm un diskomforts nozīmē cenu celšanos un vēl vairāk naudas izpumpēšanu no tā, lai viņiem būtu nauda karošanai. Tieši tāda ir pareizā loģika. (Starpsauciens.)

Ja mēs turpinām nodrošināt viņiem komfortu, viņiem nav ne mazākās motivācijas saprast vispār to, ka viņi dara nepareizi, ka viņi atbalsta Putina režīmu un Putins slaktē ukraiņus Ukrainā. Un viņiem no tā dzīvē pilnīgi nekas nemainās. Viņi iziet ārā, spīd saule, viņi var nopirkt saldējumu, alkoholu, visu pārējo, un viņiem dzīvē nekas nemainās. Tas ir jāizmaina.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, lai tomēr saprastu, par ko šeit ir raidījums. Mūsu sabiedrībai, žurnālistiem, visiem ir tiešām tiesības zināt, kāda šī sadarbība ir, kas ietilpst šajā viena miljarda kopējā apjomā, ko katru gadu uz Krieviju mēs aizvien eksportējam. Izskanēja jau... dzērieni, alkohols 460 miljonu apmērā. Trikotāžas apģērbi – 80 miljonu apmērā. Apģērbi, ne trikotāžas – 77 miljoni. Apavi, mehānismi un iekārtas, kaučuks un tā izstrādājumi, optiskās ierīces, medicīniskā aparatūra. Piekritīsiet, ka var rasties jautājumi, ko tālāk ar šiem produktiem dara Krievijā?

Kuri uzņēmumi ved mehānismus un iekārtas? Kas tās ir par iekārtām? Kas tie ir par mehānismiem? Optiskās ierīces? Mani tiešām māc šaubas, kur tālāk tas nonāk un ko ar to dara. Un, atbalstot šo projektu par komersantu, kuri turpina sadarbību, sarakstu, mēs varēsim atrast atbildes, kas viņi ir, un viņiem pajautāt, kuras konkrēti preču grupas ved tālāk. Arī žurnālisti vai ieinteresētās puses varēs uzzināt, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā vai Baltkrievijā.

Tā ir svarīga informācija, kuru, domāju, mums ir pienākums un vajadzība zināt. Tā ka atbalstām!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

J. Skrastiņš. Paldies.

Daudz izskanējis. Būs gana.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 13, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas otrajā lasījumā datumu.

J. Skrastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – šodien, 23. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad priekšlikumi iesniedzami 15 minūšu laikā, un izskatīsim šodienas sēdē.

J. Skrastiņš. Gribu atgādināt komisijas locekļiem, ka pirmajā starpbrīdī tiekamies komisijas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, informēju, ka ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Uģis Mitrevics, Jānis Grasbergs, Nauris Puntulis, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns un Ilze Indriksone lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” iekļaušanu šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 4, atturas – 40. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

___

Nākamā darba kārtībā ir sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Maijas Armaņevas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Protams, es zinu, kā pagājušajā reizē, pagājušajā ceturtdienā, nobalsoja valdošā koalīcija, jo jūs toreiz parādījāt... bet tomēr ceru uz kaut kādu brīnumu, ka sāksiet domāt par mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem. Un gribu atgādināt, ka, ja piespraužat Saeimas deputāta nozīmīti, tas nenozīmē, ka jūs izpildāt visus Saeimas deputāta pienākumus. Jūsu pienākums ir domāt par cilvēkiem, par mūsu iedzīvotājiem.

Mēs visi atceramies – pavisam nesen mēs jau pieņēmām lēmumu par degvielu... ar skaidru mērķi apturēt cenu kāpumu. Ideja bija pareiza, bet paskatāmies uz rezultātu tieši un godīgi – cenu kāpums neapstājas, turpina augt. Mēs nespējam noturēt dīzeļdegvielas cenu, un paralēli pieaug arī benzīna cena. Tas ir fakts. Jūs visi redzat. Tie, kuri uzpilda savas mašīnas, var pamanīt. Tie, kuri neuzpilda, protams, var nepamanīt.

Un svarīgākais – mēs varam izlikties, ka viss ir kārtībā, bet tā nav. Varam teikt: pagaidīsim, varbūt viss noregulēsies, pieņemsim vēl kaut kādu solidaritātes likumu, un viss būs kārtībā. Nē, tikmēr cilvēki jau maksā, mūsu uzņēmēji maksā, un mūsu ekonomika maksā.

Te vairs nav runa par kļūdām, ko mēs izdarījām, ko neizdarījām. Te ir runa par to, vai valdība vispār spēj reaģēt uz realitāti. Šobrīd izskatās, ka tā atpaliek no realitātes. Kamēr valdība runā, cilvēki, uzņēmumi maksā. Un tas ir galvenais. Kad aug degvielas cenas, gribu atgādināt, ka aug cenas visam – gan precēm, gan pakalpojumiem. Un sākas ķēdes reakcija – uzņēmumi kļūst... dārgāki, viņi ceļ savas cenas, cilvēki maksā veikalā vairāk, un viņiem paliek mazāk naudiņas. Krīt patēriņš, un bremzējas ekonomika. Un beigās valsts zaudē vairāk nekā ietaupa. Tas ir pats svarīgākais, ko es gribēju jums pateikt.

Tagad bieži saka: nevar samazināt akcīzi, tas sit pa budžetu. Bet paskatāmies dziļāk – jo augstākas cenas, jo lielāki PVN un akcīzes ieņēmumi. Un šie papildu ieņēmumi daļēji kompensē akcīzes samazinājumu. Tātad bilde nav vienkārša, kā to mēģina pasniegt.

Vēl viena lieta, par ko gandrīz nerunā. Augstas degvielas cenas sit arī pa pašu valsti. Sadārdzinās transports, aug izmaksas mediķiem, policijai, ugunsdzēsējiem. Pieaug slogs arī pašvaldībām. Un vienā brīdī mēs maksājam divreiz – vispirms kā patērētāji, pēc tam kā nodokļu maksātāji.

Un rodas ļoti vienkāršs jautājums: kas valstij ir dārgāk – nedarīt neko un saņemt cenu kāpumu un izdevumu pieaugumu, un ekonomikas bremzēšanos vai rīkoties un pieņemt to, ko atļauj Eiropas Savienība? Nerīkoties šodien – tas ir lēmums. Un jūsu lēmums pats dārgākais būs mūsu cilvēkiem.

Šis likumprojekts nav ideāls, bet tomēr mēs varam atvērt likumu un runāt par to, kā palīdzēt mūsu uzņēmumiem, mūsu valstij un mūsu cilvēkiem. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un papildus var Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izvērtēt arī ekonomisko efektu.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Maijas Armaņevas un Edmunda Zivtiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 10, atturas – 36. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis ir viens no piemēriem, kad iejaukties ekonomikā ir totāli nepareizi. Šeit nav no gaisa nokritusi peļņa kādu citu apstākļu dēļ... piemēram, bankām, neko nedarot, Eiropas Centrālās bankas kursa vai procentu izmaiņu dēļ pēkšņi būtu peļņa... bez iesaistes, bez piepūles, bez darba ieguldījuma vienkārši nokristu... ārēja konkrēta, specifiska juridiska apstākļa dēļ. Šinī gadījumā ir tirgus konkurence, konkurence par preci, jautājums par preces daudzumu tirgū. Te ir piedāvājuma un pieprasījuma sakarība.

Ja kāds iedomājas uzlikt šādu solidaritātes maksājumu degvielai, tad mēs panāksim tikai pretēju efektu. Mēs panāksim, ka patērētājs samaksās par šo ar papildu izmaksām. Un tikai valdība varbūt – varbūt! – būs tā, kas īstermiņā iegūs Valsts kasē papildinājumu. Iedzīvotājiem, transportlīdzekļu vadītājiem būs pilnīgi pretējs efekts.

Kolēģi, mēs jau vienreiz esam redzējuši, ko tas nozīmē, ja kāds mēģina kontrolēt cenas. Padomju Savienībā bija cenas desām, veikalā bija šiltīte, bet pašu desu nebija. Mēs vienā mirklī nonāksim pie situācijas, ka tirgotājiem nebūs produkta, ko piedāvāt. Un tad mēs nonāksim pie situācijas, ka jūs šeit nāksiet ar piedāvājumu izsniegt taloniņus, jo prece būs deficīts, un būs jautājums par sadali – kam pienākas pirmajam.

Nu, nenodarbojamies ar šādu lietu! Tirgum jākontrolē situācija pašam – brīvajā tirdzniecībā... jo mēs visi cīnīsimies... visa Eiropa cīnīsies par preci. Un tas, kurš maksās vairāk, arī saņems to preci. Tik vienkārši. Valsts iejaukšanās šinī procesā ir totāli nepareiza. Nemuļķojamies! Mēs jau vienreiz bijām Padomju Savienībā. Otro versiju nav nepieciešams ieviest.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “par” pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Brīvais tirgus droši vien ir atslēgas elements, lai jebkura ekonomika spētu darboties sekmīgāk, efektīvāk, līdz ar to – būtu labāka un veiksmīgāka. Nomaksāti nodokļi, finansēta valsts, kas attiecīgi rūpējas par tiem pakalpojumiem, kuri nav balstīti biznesa modelī, bet nepieciešami katram iedzīvotājam.

Līdz šim Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir iestājusies par to, ka valstij ir jārada maksimāli labi apstākļi, lai uzņēmējiem būtu vieglāk un ērtāk strādāt. No tā iegūsim mēs visi. Tomēr ir vēl viena īpašība, kas piemīt Zaļo un Zemnieku savienībai. Mēs nekad nestāvēsim malā, ja kāds mēģinās iedzīvoties uz citu nelaimes rēķina.

Tā tas notika situācijā, kad bankas mēģināja nopelnīt, ne tikai mēģināja, tās to darīja. Un visus šīs Saeimas četrus gadus... beidzot ir salauzts banku lobija stāsts. Mēs esam panākuši, ka bankām tika uzlikts virspeļņas nodoklis, un rezultātā tie, kas ar skepsi noraugās un piemin, ka, jā, patērētājs tāpat par to visu samaksās... bankas ir akceptējušas šos noteikumus. Virspeļņas nodoklis nav samaksāts tādā apmērā, kā sākotnēji bija paredzēts, jo bankas pakļāvās nosacījumiem... saņem atlaidi no šī nodokļa... kādēļ? Jo tās vairāk atgriež naudu Latvijas tautsaimniecībā. Latvijā šobrīd ir straujāk augošā kreditēšana Eiropas Savienībā. (Starpsauciens.)

Tagad par degvielas tirgotājiem. Protams, ir degvielas krīze. Ir sarežģīta situācija, nepienāk tik daudz naftas, jo bloķēts Hormuza šaurums. Tomēr arī degvielas tirgotāji, mēs skaidri redzam pēc datiem, nedarbojas godprātīgi. Un situācijā, kad ir krīze, nedrīkst atļaut, ka viena šaura uzņēmēju grupa pelna uz pārējo nelaimes.

Tas, kas tiek piedāvāts šobrīd attiecībā uz virspeļņas nodokli, ir adekvāts risinājums, jo atbilstoši tirgus svārstībām ikviens uzņēmējs, tai skaitā degvielas tirgotājs, var pelnīt. Ja tomēr viņš izvēlas uzskrūvēt augstāku cenu, nekā normālos apstākļos pienāktos, viņam par to nāktos samaksāt, jā, valsts budžetā. Tomēr, redzot iepriekšējo pieredzi, ar diezgan lielu garantiju var teikt, ka šis nodoklis netiks samaksāts, jo degvielas tirgotāji būs ieinteresēti neuzrādīt lielāku peļņu un turēt degvielas cenu atbilstošā līmenī. Ja tomēr gadās situācija, ka ienāk papildu nodokļi, mums tad būs naudiņa, par kuru finansēt, piemēram, insulīna sūkņus.

Tagad mazliet par vēsturi un citu valstu risinājumiem. Piemēram, Polija arī ir ieviesusi virspeļņas nodokli. Viņiem gan ir cita situācija. Viņiem ir milzīga valsts kapitālsabiedrība “Orlen”, kas darbojas naftas pārstrādes nozarē un kas, starp citu, piegādā 80 procentus no Latvijā pieejamās degvielas. Tātad Polija ir pieņēmusi lēmumu, ka viņu valstī šī cena tiek ierobežota. Un “Orlen” pelna uz Baltijas valstu iedzīvotāju rēķina.

Risinājums par virspeļņu nav jauns. Atgādināšu, ka arī opozīcijas kolēģiem reizēm ir diezgan labas un apsveramas idejas. Šai pat Saeimā apmēram pirms mēneša LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ kopā ar APVIENOTO SARAKSTU iesniedza lēmuma projektu, kurā uzskaitīja vairākas iniciatīvas, kas būtu jāveic, lai mēs pretdarbotos šai degvielas cenu krīzei. Un liela daļa šo punktu ir ieviesti. Viens no punktiem šodien mums ir izlemšanai.

Citēju, ko piedāvāja kolēģi: “Izvērtēt un sagatavot tiesisko regulējumu par maksimāli pieļaujamā uzcenojuma noteikšanu vai degvielas cenu griestu ieviešanu enerģētiskās krīzes apstākļos. Izvērtējumā iekļaut mehānismu, kas nepieļauj virspeļņas gūšanu uz iedzīvotāju rēķina, vienlaikus garantējot piegāžu nepārtrauktību un ievērojot brīvas konkurences principus.”

Draugi, šis ir tieši tas, kas mums šodien ir galdā. Ļoti izsvērts risinājums, kuru aicinu atbalstīt šodien un turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 35, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Viktorijas Pleškānes, Kristapa Krištopana un Lindas Liepiņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Neiedziļinoties sīkumos, pastāstīšu, kāpēc tapa šis likumprojekts un kāpēc gribu aicināt, lai jūs to atbalstītu un nodotu komisijai. Pastāstīšu piemēru no dzīves.

Vīrs ar sievu apprecoties vienā laikā uzsāk darba gaitas, strādā, darbojas abi vairāk vai mazāk ļoti līdzīgos... un saņem vienādas aldziņas. Viņiem ģimenē piesakās bērniņš, pēc tam – ar kādu laika starpību – otrs bērniņš. Neiedziļinoties situācijā... paiet liels laika sprīdis, un abi – atkal vienlaicīgi – aiziet pensijā. Visu laiku bijušas vienādas algas, ir jābūt arī vienādām pensijām. Bet kas sanāk? Pēc mūsu šībrīža situācijas sanāk tā, ka sieviete saņem mazāku pensiju nekā vīrietis. Izrādās... kas? Tanī brīdī, kad sieviete ir dekrēta atvaļinājumā, par viņu netiek maksāts sociālais nodoklis.

Ja mēs to globalizējam... sanāk tā: par to, ka sieviete dzemdē, audzina bērnus, aizejot pensijā, viņa tiek sodīta. Man šķiet, ka netaisnīgāk vairs nevar būt. Mēs runājam par demogrāfiju. Mēs runājam par demogrāfisko bedri. Un ko mēs paši esam izdarījuši? Es uzskatu, ka netaisnīgākas situācijas nevar būt. Atkārtošos – mūsu sievietes dabū ciest par to, ka dzemdē un audzina bērnus. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai šo netaisnību novērstu.

Cienījamie kolēģi! Domāju, ir pienācis laiks taisnīgumam. Lūdzu, atbalstiet šī likumprojekta nodošanu komisijai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zivtiņa, Armaņevas, Pleškānes, Krištopana un Liepiņas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 8, atturas – 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Uzsākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 485 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ““Goda ģimenes” statuss vecākiem uz mūžu – pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

___

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Edvards Smiltēns, Lauris Lizbovskis un Aiva Vīksna ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

___

Nākamā darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par Jāņa Silicka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šā gada 14. aprīlī Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts “Par Jāņa Silicka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Jāņa Silicka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Silicka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vitas Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskās komisijas 14. aprīļa sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts “Par Vitas Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Vitas Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Ievas Lapiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskās komisijas 14. aprīļa sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts “Par Ievas Lapiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Lapiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Roberta Lazdas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskās komisijas 14. aprīļa sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts “Par Roberta Lazdas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Roberta Lazdas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ivetas Melderes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskās komisijas 15. aprīļa sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ivetas Melderes atbrīvošanu no tiesneša amata”... pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ivetas Melderes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agitas Papules atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskās komisijas 15. aprīļa sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agitas Papules atbrīvošanu no tiesneša amata”... pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agitas Papules atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ludmilas Mežales atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskās komisijas 15. aprīļa sēdē tika izskatīts un atbalstīts lēmuma projekts “Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ludmilas Mežales atbrīvošanu no tiesneša amata”... pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ludmilas Mežales atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Esam izskatījuši visus šīs darba kārtības sadaļas jautājumus. To noslēdzot, ļaujiet apsveikt visus iepriekš amatā apstiprinātos tiesnešus un vēlēt labu darba cēlienu.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Liene Gātere, Selma Teodora Levrence, Andris Šuvajevs, Raimonds Bergmanis, Ainars Latkovskis un Uģis Rotbergs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta – lēmuma projekts tajā iekļauts.

Deputāti Svetlana Čulkova, Selma Teodora Levrence, Edmunds Zivtiņš, Jānis Dinevičs, Gatis Liepiņš, Ingmārs Līdaka, Raivis Dzintars, Andris Šuvajevs, Nataļja Marčenko-Jodko un Vilis Sruoģis lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Nākamais darba kārtībā – deputātu Svetlanas Čulkovas, Selmas Teodoras Levrences, Edmunda Zivtiņa, Jāņa Dineviča, Gata Liepiņa, Ingmāra Līdakas, Raivja Dzintara, Andra Šuvajeva, Nataļjas Marčenko-Jodko un Viļa Sruoģa iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu par deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no minētās parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Sāksim izskatīt darba kārtības sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Jānis Grasbergs, Jurģis Klotiņš, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore un Nauris Puntulis ir iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Alksnāja ielā 9, Rīgā, pārdošanu (26-TA-109)””.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Esam sagatavojuši šo pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Melbārdei, jo ir zināmas šaubas par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija grib par sviestmaizi uzsist gaisā Latvijas Sporta muzeja ēku, kura atrodas Vecrīgā, Alksnāja ielā 9. Kādēļ šādas aizdomas?

Šobrīd TAP portālā parādījies projekts, kurā ir skaidrs Izglītības un zinātnes ministrijas mandāts “Valsts nekustamajiem īpašumiem” turpināt darbu, lai šo ēku pārdotu izsolē. Bet nav nekādas informācijas par to, uz kurām telpām Latvijas Sporta muzejs tiks pārvietots, kādas būs pārvākšanās procesa izmaksas, kādas būs potenciālās nomas izmaksas, vai tās telpas vispār būs piemērotas Sporta muzejam. Visas neskaidrības saglabājas. Bet izskatās, ka galvenais ir pārdot.

Kaut kur ir izskanējis, ka summa varētu būt ap pusmiljonu eiro. Bet rodas jautājumi. Kas notiks, ja izsolē summa būs ievērojami mazāka? Vai Izglītības un zinātnes ministrija turpinās uzstāt, ka šī ēka par katru cenu ir jāpārdod? Normālos apstākļos, domāju, loģiskāka būtu darbība, ja sākumā atrastu telpas, uz kurām muzeju pārvietot, kopā ar muzeja darbiniekiem nonāktu pie secinājuma, vai šīs telpas ir piemērotas un būs piemērotas muzeja tālākai attīstībai, un tikai tad pārdotu un pieņemtu lēmumu par ēkas tālāko nākotni. Bet šobrīd ceļš, kādu ir izvēlējusies Izglītības un zinātnes ministrija, ir gluži pretējs – pārdosim, pēc tam domāsim, ko darīt, kā darīt. Tas tiešām rada izjūtu, ka galvenais mērķis ir par katru cenu pārdot. Iepriekš ir izskanējusi informācija, ka potenciālais pircējs jau varētu būt zināms.

Aicināsim izglītības un zinātnes ministri Melbārdi uz Pieprasījumu komisiju, lai nāk un skaidro, kāda ir motivācija, kas tālāk notiks ar Sporta muzeju, jo iepriekš mums un arī muzeja darbiniekiem tika solīts izveidot darba grupu, kura nonāks pie kopēja secinājuma un šīs neskaidrības par tālākiem soļiem kliedēs. Darba grupa it kā ir sanākusi, bet atbildes līdz šim nav saņemtas.

Arī šajā projektā, kurš ievietots TAP portālā, par to, ka ir mandāts uzsākt izsoli, uzsākt pārdošanu... nekas nav minēts par adresi vai par muzeja tālāko nākotni. Tā situācija nav saimnieciska. Ir aizdomas par to, ka muzeja tālāka eksistence vai atrašanās vieta nav prioritāte.

Kā jau teicu, prioritāte ir par katru cenu pārdot. Lai ministre nāk un skaidro, kādēļ šāds piegājiens šī jautājuma risināšanā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti...

Godātie kolēģi, sveiksim apaļā un skaistā jubilejā mūsu kolēģi Lindu Matisoni, kurai ir dzimšanas diena tieši šodien, 23. aprīlī. (Aplausi.) Linda, daudz laimes! Tā teikt, sveiks lai dzīvo!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Česlavs Batņa, Edmunds Cepurītis, Jānis Dombrava, Kristaps Krištopans, Daiga Mieriņa un Ričards Šlesers.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, pārtraukums Saeimas sēdē līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, visiem labdien! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – deputātu Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas un Mārča Jencīša pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iespējamu interešu konfliktu un dāvinājumu pieņemšanas ierobežojumu ievērošanu, amatpersonām piedaloties Konrāda Adenauera fonda apmaksātā pasākumā”.

Vārds motivācijai deputātei Maijai Armaņevai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

M. Armaņeva (LPV).

Dārgie kolēģi! Aicinu šodien atbalstīt šo deputātu pieprasījumu, ņemot vērā pēdējā laikā redzēto, izskanējušo par neseno ceļojumu uz Komo, kas ir izraisījis lielu ažiotāžu un daudz jautājumu sabiedrībā, un ņemot vērā to, ka vairākas pasākumā klātesošās amatpersonas ir publiski atzinušas, ka darba kārtībā ietvertie jautājumi bija pieredzes apmaiņa vēlēšanu drošības stiprināšanā.

Es atvainojos, kādā vēlēšanu drošībā? Par ko vispār ir runa? Par kādu vēlēšanu drošību? Vai par IT sistēmām? Par tiem iepirkumiem? Vai par tiem cilvēkiem, kuri ir aizturēti un tagad sēž? Vai par to jūs runājāt? Kāpēc bija šis brauciens, un kāpēc tajā devās tikai Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvji – ministri, daži deputāti?

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo deputātu pieprasījumu, lai mēs un sabiedrība varētu saņemt atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Andreja Svilāna, Laura Lizbovska, Edgara Putras, Raimonda Bergmaņa, Aivas Vīksnas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iedzīvotāju apziņošanas sistēmas faktisko neesību un valdības atbildību dronu uzbrukumu gadījumā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija šī gada 15. aprīļa sēdē izskatīja 10 Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai saistībā ar iedzīvotāju apziņošanas sistēmas efektivitāti un valdības atbildību dronu incidentu gadījumos.

Komisija, izvērtējot atbildīgo dienestu sniegto informāciju par incidentu, secināja, ka rīcība notikusi saskaņā ar apstiprinātajiem algoritmiem un starpinstitūciju sadarbība starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministrijas struktūrām bijusi koordinēta. Atbildē arī uzsvērts, ka kopš 2025. gada jūlija ieviestā šūnu apraides sistēma LV-ALERT ir funkcionējoša un tās neizmantošana konkrētajā gadījumā skaidrojama ar īso incidentu norises laiku. Savukārt 30. marta notikumi apliecināja sistēmas spēju operatīvi brīdināt iedzīvotājus.

Ņemot vērā plānotās investīcijas 200 miljonu eiro apmērā pretgaisa aizsardzībai un pārtvērējdronu ieviešanu, komisija ar balsu vairākumu (“par” – 4, “pret” – 8) atzina pieprasījumu par noraidāmu.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Aicinu pievērst uzmanību īpaši šim gadījumam. Kāpēc? Ja jums ir svarīgi, kāda ir parlamenta loma un nozīme un kāda loma un nozīme ir Satversmē un Saeimas kārtības rullī paredzētajiem, Saeimai uzticētajiem pienākumiem un instrumentiem, tad jums vajadzētu ieklausīties un, iespējams, mainīt savu viedokli... atšķirībā no tā, kāds ir bijis balsojums komisijā. Kāpēc?

Tāpēc, ka pieprasījums (Zālē troksnis.)... arī “Nacionālajai apvienībai” es aicinu pievērst uzmanību... šis pieprasījums kā Saeimas pieprasījums ir nosūtīts Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Ir gadījumi, kad uz pieprasījumiem atbildējuši (piemēram, Kariņa lidojumu lietā), mēģinot izvairīties, nesniedzot informāciju, bet ir arī bijušas atbildes no tiem, no kuriem Saeima šīs atbildes pieprasa. Šajā gadījumā Siliņas kundze nav uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt vispār, kas degradē pieprasījuma institūta jēgu un nozīmi, Saeimas svaru un lomu. Uz komisijas sēdi ieradās aizsardzības ministrs un iekšlietu ministrs. Pieprasījums ir premjerei Evikai Siliņai, bet no Evikas Siliņas netika saņemts ne vārds.

Par lietas būtību. Pēc drona nokrišanas Krāslavas novadā Evika Siliņa... citēju: “Siliņa uzteic dienestu sadarbību, reaģējot uz Latvijā ielidojušo dronu.” Kāda ir reālā situācija? Šis ir otrais gadījums aizsardzības ministra Andra Sprūda vadības laikā, kad Latvijā ielido droni un Latvija nav bijusi spējīga šos dronus pārtvert, iznīcināt, nav bijusi spējīga novērst riskus Latvijas iedzīvotāju dzīvības un veselības apdraudējumam, proti, nav tikušas iedarbinātas brīdinājuma sistēmas, cilvēkiem sniedzot informāciju par viņu dzīvības un veselības apdraudējumu. Tas ir fakts.

Ministrs Andris Šuvajevs... piedodiet, Andris Sprūds. (Smejas.) Piedodiet, Šuvajeva kungs! (Smiekli.) Ceru, ka jūs kādreiz būsiet ministrs. (Starpsauciens.)

Ministrs Andris Sprūds pagājušā gada septembrī “Rīta Panorāmā” Latvijas sabiedrībai pauda skaidru apliecinājumu: mums ir jāaizsargā mūsu valsts un cilvēki no pirmā centimetra. Jautājums premjerei (tas nav jautājums tikai Sprūda kungam, jo ietver arī Iekšlietu ministrijas sistēmas un valsts vadītājas pienākumu aizsargāt cilvēku dzīvības) – cik garš ir ministra Sprūda solītais centimetrs?

Tad, kad notiek jau otrais tests, kas ir absolūta šīs valdības izgāšanās, Aizsardzības ministrija paskaidro šo centimetru un pauž viedokli – ja drons būtu ilgāk virzījies valsts iekšienē, šūnu apraide būtu aktivizēta un sabiedrība tiktu informēta. Mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli – to saka “PROGRESĪVIE”, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere.

Tātad jautājums – cik patiesībā garš ir ministra Andra Sprūda centimetrs? Matemātiski – aptuveni 85 kilometri, jo, ja drons lido ar 200 kilometriem stundā un zinām, ka pirmais drons nolidoja 25 minūtes, – tie ir 85 kilometri.

Jautājums valdības vadītājai – vai jūs uzskatāt par normālu situāciju, kad Aizsardzības ministrija oficiāli var iznākt ar paziņojumu, ka 85 kilometru attālumā no robežas nav bijis jēgas ieslēgt brīdinājuma sistēmas? Tātad cilvēki, kuri dzīvo 85 kilometru attālumā no robežas... ja drons būtu lidojis tālāk un ilgāk, tad būtu jāieslēdz brīdinājuma sistēmas. Elementārs jautājums – vai mūsu valsti vispār kāds vada? Vai cilvēkam, kurš ir uzņēmies valdības vadīšanu, šķiet adekvāti un normāli, ka Aizsardzības ministrija de facto apgalvo, ka tā neslēdza sistēmas, jo drons nebija pietiekami dziļi ielidojis Latvijas teritorijā? Lai ieslēgtu brīdinājuma sistēmas, 85 kilometri nav pietiekami dziļi? Tik vienkāršs jautājums.

Kolēģi, premjere izvēlas klusēt. Un tad mēs nonākam pie tādām situācijām, ka Ministru prezidente par jebkuru svarīgu jautājumu, ne tikai par dzīvības apdraudējumu, bet, piemēram, “Rail Baltica”, var paziņot... ka 10 gadus neviens nav vadījis projektu “Rail Baltica”. Kāds būs nākamreiz? Desmit gadus neviens nav uzraudzījis Latvijas aizsardzību un cilvēku dzīvības?

Cienījamie kolēģi! Šis ir kliedzošs gadījums, ka premjere atsakās sniegt informāciju uz pieprasījumu. Šim pieprasījumam ir jābūt atbalstītam, lai premjere atbildētu uz jautājumiem. (Daži deputāti aplaudē. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā (Pauze.)... Ļoti cienītais Maslovska kungs... augsti godātais Maslovska kungs, kas dzīvo Ludzā... labdien! Es gribu parunāt tieši par aizsardzības nozari, kas ir ļoti svarīga, protams, tiem, kas dzīvo pierobežā. Un aizsardzības joma līdz Ukrainas karam vienmēr ir bijusi tāda vieglā tēma. Tur par ministru varēja ielikt gandrīz jebkuru. Nu jau mēs esam NATO, un visi uzskatīja, ka aizsardzības jomā NATO pieskatīs visu un par ministru var ielikt jebko. Šobrīd situācija ir ļoti būtiski mainījusies.

Par šo pieprasījumu runājot, man ir jāsaka viens fakts, ka mani vienmēr dara uzmanīgu cilvēki, kas nav spējīgi atzīt savas kļūdas. Sprūda kungs pa šiem trim gadiem nav atzinis nevienu savu kļūdu. Iespējams, tāpēc arī divi valsts sekretāri no turienes ir aizgājuši... no šīs ministrijas. Vēl vairāk. Es teikšu, manuprāt, Aizsardzības ministrijā – arī dažās citās, bet it sevišķi Aizsardzības ministrijā – būtu jābūt nevis politiķim, bet nozares ekspertam. Kā jau iepriekš minēju, tieši to draudu dēļ, kas mums šobrīd uzglūn.

Es negribu neko sliktu teikt par aizsardzības jomu kopumā. Mēs kā opozīcija vienmēr esam centušies būt solidāri ar kopējiem valsts mērķiem aizsardzībā un ārlietās. Ne velti Bergmaņa kungs vada šo atbildīgo komisiju par aizsardzību. Taču man atmiņā nāk Kārļa Ulmaņa savulaik teiktie vārdi, ka jūs palieciet savās vietās, es palikšu savā vietā.

Mēs šobrīd nedrīkstam ar bezatbildību skatīties uz to, ko saka un kā rīkojas vai, pareizi sakot, nerīkojas aizsardzības ministrs. Mēs diemžēl nedrīkstam klusēt. Mums kā tādiem trauksmes saucējiem ir jānorāda uz problēmām, kas ir aizsardzības nozarē. Arī Lietuvas kolēģi, starp citu, ļoti bažīgi izsakās par reāliem draudiem, kas no Krievijas Federācijas var būt Baltijas valstīm. Kam interesē sīkāk, var iepazīties ar viņu bijušā ārlietu ministra Landsberģa garāku rakstu par šo tēmu. Es neatkārtošos. Kā jau teicu, kam interesē, ar to var iepazīties.

Bet mani dara bažīgu situācija Aizsardzības ministrijā, kā jau teicu, saistībā ar divu valsts sekretāru nomaiņu, jo ministrs to pamato ar to, ka publiskajā telpā tiek tiražēti nepamatoti apgalvojumi un pārmetumi. Respektīvi, atkal ministrs savā darbībā kļūdas neredz, viņš atbildību noveļ uz valsts sekretāru. Bet vai tiešām tā ir Aizsardzības ministrijas, aizsardzības ministra biroja un visas nozares spēja rādīt šo noturību pret dažādiem uzbrukumiem – gan hibrīduzbrukumiem, gan diemžēl arī saistībā ar reālām dronu ielidošanām mūsu teritorijā? Tas viss dara bažīgu.

Pieprasījums tika tiešām adresēts Siliņas kundzei. Siliņas kundze pati uz to neatbildēja. Atsūtīja divus savus ministrus. Un zīmīgi, ka Pieprasījumu komisijas sēdes daļa... Kad mēs skatījām jautājumus un pieprasījumu tieši par dronu situāciju, dronu ielidošanu un apziņošanas problēmām, tad tika noteikts, ka informācija, ko ir snieguši abi ministri, ir ierobežotas pieejamības.

Godīgi sakot, man ir viegli runāt, jo es neko neizpaudīšu no tās informācijas, kas tur tika pierakstīta, jo pēc būtības tur nekā nebija. Un, kas būtiski, tur nebija praktiski nekas minēts par tā saukto otro dronu, kuru esmu jau jums piesaucis un uz to vērsis jūsu uzmanību. 25. martā, 25. marta rītā, mēs visi pamodāmies ar ziņu, ka ir nokritis drons pie Svariņu ciema. Protams, tas bija šokējoši. Un tad parādījās tā otra informācija. Jā, bet apmēram ap to pašu laiku vēl viens drons ielidoja un izlidoja no Latvijas teritorijas. Arī visā savā komunikācijā Aizsardzības ministrija min pēc skaita trešo dronu, kurš nogāzās 20 kilometru attālumā no robežas pustrijos. Bet pusvienos, tātad divas stundas pirms tam – aptuveni, aptuveni! Neviens jau nesaka, cikos tas otrais drons ielidoja Latvijā, pārlidoja pāri, nezinām, kādām apdzīvotām vietām, un nezinām, cikos izlidoja ārā. Un tas ir ļoti būtiski, kolēģi! Manuprāt, tieši otrais drons parāda to, ka ne iekšlietu sistēma, ne aizsardzības sistēma to pēc būtības neidentificēja tajā naktī.

Man joprojām ir atklāts jautājums, uz kuru neesmu saņēmis atbildi. Es lūdzu ministru, arī šobrīd lūdzu pateikt, cikos tika identificēts šis otrais drons 25. martā. Trešais drons nogāzās pustrijos. To mēs visi zinām. Bet cikos Latvijā ielidoja un cikos tika identificēts otrais drons? Ja uz šo jautājumu atbildes nav, tad man ir jāatgriežas pie pirmā punkta, ko es teicu, – Aizsardzības ministrija jāvada nevis videotaisītājam un preses sekretāram, bet nozares speciālistam.

Pēc 25. marta notikumiem, kad ministrs laikam 26. vai 27. martā atbrauca uz Latgali, uztaisīja video, ir pagājis jau gandrīz mēnesis. Jūs mani labojiet! Varbūt arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre... Valsts sekretāra šobrīd jau praktiski nav. Varbūt parlamentārā sekretāre var atbildēt, vai šī mēneša laikā ministrs vēlreiz ir aizbraucis uz pierobežu, lai nesanāk tā, ka viņš atkal brauks uz pierobežu, kad nogāzīsies nākamais drons, un atkal uztaisīs video to pašu vai citu latvāņu fonā.

Man šķiet, tas nav pietiekami un tas nav tas līmenis, ko mēs gribam redzēt no aizsardzības ministra. Man jums ir jāatgādina par pirmo dronu, tā saukto Gaigalavas dronu, kuru identificēja vietējie iedzīvotāji. Man ir jāatgādina arī par tā saukto piekto dronu, kas arī tika atklāts faktiski tajā... šīs sēdes laikā, nevis šīs sēdes, bet vienas no iepriekšējām sēdēm. Līdz tam sistēmas nenostrādāja. Jā, pie ceturtā drona, kas tuvojās Ludzai un Balviem, pēkšņi ieslēdza apraides sistēmu. Ļoti labi, ka to ieslēdza, jo mēs atkal atklājām kļūdas sistēmā, jo blakus esoši cilvēki saprata, ka viens saņem ziņojumu, otrs nesaņem ziņojumu, lai gan abi ir vienā šūnā. Arī pēc tam ziņojumu par to, ka draudi ir garām, ka drons ir attālinājies, atkal vieni saņēma, citi nesaņēma.

Es jau pagājušoreiz, kad mēs runājām par Sprūda kunga pārraudzībā esošo sistēmu un IT jeb informācijas tehnoloģiju lietām, minēju, ka ir bažas. Tagad ar CVK jeb Centrālās vēlēšanu komisijas problēmu... mēs atradām kopīgi risinājumu. Tā izskatās. Deleģēsim Latvijas kapitālsabiedrībām, “Latvijas valsts mežiem” to izstrādāt. Varbūt atkal “Latvijas valsts mežiem” jāprasa, lai izstrādā to “112.lv”... vai uzlabo, lai tā šūnu apraide strādā? Man ir svarīgs rezultāts, lai iedzīvotāji saņem informāciju par to, kas viņiem tuvojas, par to, ka draudi ir garām, un lai šo informāciju saņem savlaicīgi, jo citādi atkal man jāatgriežas pie šī otrā drona – otrā drona! –, no kura trokšņa pamodās cilvēki. Un, ticiet man, to nevarēja sajaukt ne ar mopēdu, ne ar deltaplānu, ne ar kādu citu transportlīdzekli, jo tas bija naktī – vienos naktī. Viņi informāciju nesaņēma līdz pat rītam. Vienos naktī tu pamosties, un tev nav informācijas ne “112.lv”, ne “Sargs.lv”, ne ministra tviterī, ne prezidenta tviterī. Kā cilvēkam rīkoties, ko cilvēkam domāt?

Tieši tāpēc, manuprāt, šis pieprasījums ir ļoti būtisks, lai mēs varētu atbildēt paši par to, vai mūsu aizsardzības sistēma un iekšlietu sistēma ir spējīga atbildēt uz mūsdienu izaicinājumiem.

Visbeidzot... ja līdz šim pamatā mūsu teritorijā ir ielidojuši Ukrainas droni, kas nomaldījās vai tika speciāli nomaldināti, tā teikt, no Krievijas puses... es kolēģiem puspajokam, bet pa pusei nopietni esmu teicis, ka varbūt tad mums ir jālūdz Ukrainas pusei, lai viņi regulāri... bez munīcijas... bet sūta kādu dronu uz mūsu pusi, uz Sēlijas poligonu, uz Ādažu poligonu varbūt. Un notestēsim, cik garš ir tas Sprūda centimetrs.

Aicinu šo pieprasījumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par iedzīvotāju apziņošanas sistēmas faktisko neesību un valdības atbildību dronu uzbrukumu gadījumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 51, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Edgara Putras, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Jura Viļuma, Andreja Svilāna, Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par paredzētā publiskā finansējuma 35 727 489 EUR apmērā ieguldījuma robežšķērsošanas vietu ar Krieviju modernizēšanai atbilstību valdības politikai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 2026. gada 15. aprīļa sēdē izskatīja 10 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai par 35,7 miljonu eiro lielā publiskā finansējuma ieguldījuma lietderību robežšķērsošanas vietu Grebņeva un Terehova modernizācijas laikā, kad valsts politika ir vērsta uz ekonomisko saišu pārtraukšanu ar Krieviju.

Izvērtējot sniegto informāciju, komisija secināja, ka infrastruktūras pilnveide ir kritiski nepieciešama nevis tirdzniecības veicināšanai, bet gan Eiropas Savienības ārējās robežas drošības stiprināšanai un efektīvai sankciju kontrolei. Turklāt projekta apturēšana šajā stadijā radītu būtiskus finanšu zaudējumus valstij vismaz 733 tūkstošu eiro apmērā kā neattiecināmās izmaksas un vēl apjomīgākas finanšu korekcijas par nesasniegtajiem mērķiem.

Tāpat arī komisija vērš uzmanību, ka pat pilnīgas ekonomisko saišu pārtraukšanas gadījumā Latvijas un Krievijas robeža paliek Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, caur kuru turpinās tranzītplūsmas no citām dalībvalstīm un saglabājas personu kustība. Modernizācijas ietvaros plānotie digitālie vārti, perimetra apsardzības žogi un ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešana ir obligāti priekšnoteikumi, lai dienesti spētu operatīvi identificēt pārrobežu noziedzību un novērst nelegālo migrāciju.

Līdz ar to modernizācijas projekti, kuros līdz 2026. gada martam jau ieguldīti 1,74 miljoni eiro, ir atbilstoši valsts drošības interesēm un to pārtraukšana būtu nesaimnieciska rīcība ar valsts un Eiropas fondu līdzekļiem.

Ņemot vērā minētos argumentus, komisija noraidīja pieprasījumu, balsojot diviem “par”, astoņiem – “pret”, diviem nebalsojot.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī gada 9. marts. Ministru prezidente Evika Siliņa medijiem publiski Jaunās VIENOTĪBAS vārdā paziņo: Jaunā VIENOTĪBA rosina līdz gada beigām pilnībā pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju. Ministru prezidente Evika Siliņa Jaunās VIENOTĪBAS vārdā: ministrijām jāizvērtē, kā maksimāli ierobežot tirdzniecību ar Krieviju. Šī gada 9. marts.

Attiecīgi arī... viena nedēļa, otra nedēļa... APVIENOTAIS SARAKSTS vēršas ar pieprasījumu pie Ministru prezidentes ar jautājumu: kā tad jūs to plānojat darīt? Ja jūsu padotībā esošās divas ministrijas – Iekšlietu ministrija, kura tieši atbildīga par robežu kontroles drošību, un Finanšu ministrija, kuras pakļautībā ir “Valsts nekustamie īpašumi”... 2024. gadā ir sākusi priekšizpēti trīs robežšķērsošanas punktiem ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju: Terehova, Grebņeva, Pāternieki. 2025. gadā ir veikta intensīva projektēšana. 2026. gadā plāno būvniecību.

Kā jau es minēju... kas tad ir šajā būvniecības plānā? Ja būtu visi šie drošības aspekti, to vēl varētu saprast. Pielāgošana zaļā kursa prasībām. Kā es minēju... domāju, ka daudzi no jums, vismaz daži, es zinu, ir pārliecinājušies par maniem vārdiem, kad mēs šo pieprasījumu iesniedzām. Mēs pielāgojam šos robežšķērsošanas punktus zaļā kursa vajadzībām. Mēs uzstādām saules baterijas, energoefektivitātes... Uzliekam LED ekrānus, lai labāk organizētu kustību, ieviešam digitālās rindas, lai raitāk, ātrāk šī kustība pār... Krieviju notiktu. Kas ir šo projektu mērķis? Projektu mērķis aizvien... “Valsts nekustamo īpašumu” mājaslapā stāv nosaukums “Uzlabot caurlaidspēju ar Krieviju uzņēmējiem un fiziskām personām”.

Kolēģi, te ir acīmredzami melns uz balta – meli! Meli bijuši gan tas, ka mēs plānojam līdz gada beigām ierobežot tirdzniecību ar Krieviju... un attiecīgi arī visas tālākās darbības liecina par pilnīgi kaut ko citu. Un meli ir bijuši arī tas, ka ministrijām jāizvērtē, kā maksimāli ierobežot, kā padarīt sarežģītu pārrobežu tirdzniecību, samazināt caurlaidspēju, nevis samazināt birokrātiju uz robežas, bet palielināt birokrātiju uz robežas. Nevis ieviest e-rindas, lai ātrāk, raitāk viss notiktu, bet taisni visu šo stāstu padarīt maksimāli, maksimāli grūtu.

Mēs uzdevām šai kontekstā četrus jautājumus. Pirmais jautājums bija premjerei: vai ir pieņemti lēmumi, kā pārtraukt šo projektu būvniecību? Tālāk Ministru prezidentei uzdeva jautājumus: kā līdz 2026. gada beigām tas iet kopā ar apņemšanos pārtraukt sadarbību ar Krieviju, kāda ir plānotā noslodze šiem robežšķērsošanas punktiem ar Krieviju, un vai bija izvērtētas citas alternatīvas?

Jūs varat iepazīties ar atbildēm Saeimas mājaslapā. Atbildes citstarp Ministru prezidente pati neatsūtīja. Viņa deleģēja savā vārdā atbildēt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Nu, jāsaka, Kozlovskim šajā sakarā tiešām es neko nevaru pārmest. Viņam tieši ar šo laikam nebūs nekāda sakara, jo no atbildēm, ko saņēmām no iekšlietu ministra, mēs nepārprotami sapratām, ka nav doti uzdevumi neko pārtraukt, neko izvērtēt, neko mainīt. Iekšlietu ministrija dara visu, lai robežsargiem, kas ir loģiski no viņu viedokļa, būtu ērtāk strādāt – lai mazākas rindas, lai ātrāk viss kustētos. Tā, it kā nebūtu šobrīd nedz kara, nedz kādu citu apstākļu.

Vai tā ir laba politika? Spriediet paši. Es domāju, ka tā nav laba politika. Tā ir slikta politika.

Par pieminētajiem resursiem. Šo projektu kopējās izmaksas ir 35 miljoni eiro – 85 procenti ir Eiropas Savienības finansējums, 15 ir mūsu pašu finansējums. Ir iztērēta nauda... mēs arī dzirdam... ir 700 tūkstoši... un beigās 1,7 miljoni jau ir iztērēti. Nu, ja mēs no šiem projektiem atsakāmies, tad šie 1,7 miljoni tikšot zaudēti. Tāpēc turpināsim ieguldīt vēl, vēl... rezultātā gan mūsu pašu naudu – kopumā 5,2 miljoni, gan Eiropas Savienības naudu – vēl 30 miljoni. Nu, lai nezaudētu to vienu miljonu, kas ir ieguldīts. Nekādas nopietnas alternatīvas mēs neesam izvērtējuši.

Tā vietā, lai sašaurinātu... iespējams, ja ir jānotiek pār mūsu valsts robežu šai robežšķērsošanai... ar Krieviju, varbūt neturam trīs punktus, varbūt turam vienu punktu. Padarām to ļoti sarežģītu, problemātisku, lai nedz pasažieriem, kurus citstarp, mēs zinām, ir ļoti sarežģīti monitorēt Valsts drošības dienestam, nedz tirdzniecībai, par ko mēs runājām vēl burtiski stundu atpakaļ... lai nebūtu ērti tirgoties ar agresorvalsti un uzlabot... viņiem. Nu, pilnīgi citai pieejai, manuprāt, racionālai pieejai, būtu jābūt. Bet – nē, šeit mēs ļoti skaidri redzam. Varat iepazīties ar atbildēm.

Godīgi sakot, kolēģi, tā ir absolūta dubultmorāle – stāvēt par Ukrainu un darīt visu iespējamo, bet vienlaicīgi darīt visu, lai tirdzniecība ar agresoru – Krieviju – kļūtu vēl ērtāka, caurlaidspēja uzlabotos un visiem viss būtu ļoti labi, bet televīzijā stāstītu pilnīgi absolūti kaut ko citu.

Tāpēc aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Šis pieprasījums tiešām ir par 35 miljoniem, jo, manuprāt, tā ir ļoti liela summa, patiešām liela summa. Varētu saprast, ja šis projekts un šī joma būtu aktualizēta tad, kad bija lielās smago mašīnu rindas, no Kārsavas puses jau sākot... un gandrīz līdz Ludzai tās rindas gāja. Šobrīd caurlaidspēja ir pietiekama, un 35 miljonus vai gandrīz 35 miljonus iztērēt šim mērķim ir, manuprāt, nedaudz nepiedodami, arī ņemot vērā esošo situāciju.

Man ir jāpiemin rīcības plāns – Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, kurā, jūs zināt, uzskaitītas dažādas lietas, ko valdība un iestādes tāpat dara un darītu, un tur ir nedaudz nācis papildu finansējums, ja nemaldos, 20 miljoni. Tie bija 20 miljoni salīdzinājumā ar šiem 35 miljoniem, ko valdība ir gatava iegrūst trijos robežšķērsošanas punktos.

Ir patiešām daudz vajadzību pierobežas reģionā, lai palīdzētu iedzīvotājiem – gan ekonomikas stiprināšanai, gan informatīvai stiprināšanai. Man, izmantojot iespēju, jāpiemin, ka šobrīd informatīvā telpa pierobežā nav nemaz tik stipra. Man ir jāpiemin laikraksts “Latgales Laiks”, kas ir ļoti ilgus gadus darbojies Daugavpils pusē, bet šobrīd pēc Kultūras ministrijas atbalsta finansējuma nesaņemšanas atklāti sāk runāt par to, ka tuvāko mēnešu laikā darbība, iespējams, būs jāslēdz.

Vai tā ir mūsu valdības politika par pierobežas reģiona stiprināšanu? No vienas puses, caurlaidspēja pāri robežšķērsošanas punktiem par 35 miljoniem, no otras puses... es nezinu to summu, es pieņemu, tie tiešām ir daži tūkstoši... lai stiprinātu arī privātos medijus no Mediju atbalsta fonda, no Sabiedrības integrācijas fonda sistēmas, lai šī informācija būtu pieejama pierobežā.

Jāpiemin arī Latvijas Radio 4. Es piekrītu, ka sabiedriskajiem medijiem informācija Latvijas iedzīvotājiem nav obligāti jānodrošina krievu valodā. Taču šajos faktiski kara draudu apstākļos vismaz pierobežā informācija būtu jāsniedz. Ir aprīlis, 23. aprīlis. Dažas tantiņas joprojām nāk pie radioaparātu labotājiem un saka... diemžēl bieži vien krieviski: “Dēliņ, man pazuda Domskaja ploščaģ” – Latvijas Radio 4 – “Doma laukums” – “lūdzu, salabo radioaparātu, lai es to varu klausīties!” Tās informācijas nav. Tam šis finansējums nebūtu vajadzīgs tik liels – lai mēs pierobežā patiešām stiprinātu drošību un ekonomisko situāciju, kā jau teicu, šobrīd un šajos apstākļos, bet 35 miljonus... Eiropas Savienības nauda – tērējam uz vella paraušanu! Es uzskatu, ka tā nav saimnieciska rīcība un tā nav atbildīga valdības rīcība.

Aicinu šo pieprasījumu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ arī atbalstīs šo pieprasījumu, bet es vēlos pateikt, kāds ir tas mūsu pamatojums.

Mēs ne tik daudz iebilstam pret šo būvniecību, kas jau ilgākā laika posmā notiek uz robežas, bet pret to, ka Jaunā VIENOTĪBA un premjere ne vienmēr ir atklāti attiecībā uz to informāciju, ar ko viņi dalās vai nedalās ar sabiedrību, respektīvi, vārdi neiet kopā ar darbiem. Tam ir ļoti daudz piemēru, un šis ir viens no tiem. Saka vienu – slēgsim robežu, bet dara kaut ko pilnīgi citu.

Lai cik neērta kādreiz būtu mūsu viedokļu paušana vai balsojumi, mēs esam centušies godīgi pateikt, kāpēc mēs atbalstām vai neatbalstām vienu vai otru lietu. Var patikt vai nepatikt, bet tā nu tas ir. Jaunā VIENOTĪBA ar premjeri priekšgalā rīkojas pilnīgi savādāk: sakām to, ko tauta grib dzirdēt, bet darām to, ko nu mēs tur darām! Un tikko jauns gadījums. Atceraties, premjere teica par VIP zāli, tā VIP zāles lietošana bija kādi četri tūkstoši, beigās to summu tā kā nosita uz diviem tūkstošiem. Bet tas jau nav viss. Tikko mēs saņēmām atbildi no Valsts kancelejas: VIP zāļu lietošana Evikas Siliņas premjerēšanas laikā – 36 tūkstoši, šajā gadā – 10 tūkstoši! Apetīte aug ēdot. Mīļie, tas nav viens gadījums! Tas nav viens gadījums! Uz nebēdu! Vienkārši! Aiziet!

Var jau pasmieties – kas ir 36 tūkstoši, ja mēs podā esam nolaiduši miljardus “Rail Baltica”. Bet palasiet, ko domā cilvēki par četriem tūkstošiem, 10 tūkstošiem, 36 tūkstošiem. Jūs varat vīpsnāt, bet tās ir tās summas, ko cilvēki vislabāk saprot. Pēc miljona tās apmaldās. Bet to, ka Evika Siliņa... Neviens viņai neaizliedz lidot biznesa klasē un lietot biznesa laundžu. Bet tas jau... Nē – vajag VIP, mums vajag piekarināt birku! Un premjerēšanas laikā vipiņš ir izmaksājis 36 tūkstošus. Tajā pašā laikā zilajos ekrānos viņa saka: “Nē, es zāles neizmantoju. Citskovski sūdzēšu tiesā.”

Nu, aiziet! Gribu redzēt. Lai viņai veicas! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Mazliet mazāk nekā pirms gada, 2025. gada maijā, mēs, “Nacionālās apvienības” deputāti, iesniedzām jautājumus iekšlietu ministram, vienkāršus deputātu jautājumus, par šo projektu, jo projekts vēl nebija īsti uzsākts. Projektēšana vēl nebija sākusies, bet mēs sapratām, ka tā ir pilnīgi absurda situācija. Uz jautājumiem tika atbildēts. Jautājumi un atbildes tika sniegtas. Mūs tās neapmierināja. Ministrs neatrada laiku atnākt un atbildēt klātienē uz papildu jautājumiem. Ir pagājis nepilns gads, un Jaunās Vienotības vadītā Iekšlietu ministrija draudzīgā tandēmā ar valdību un valdības vadītāju turpina šo projektu īstenot sākotnējā veidā.

Mēs nesakām, ka robeža nav jāstiprina. Robeža ir jāstiprina, bet nevis uzlabojot caurlaides spēju un radot papildu iespējas, kā mēs uzņemsim, sagaidīsim... vienkāršosim visas procedūras robežšķērsošanai ar Krieviju un Baltkrieviju, bet tieši pretēji! Izmaiņas šajā projektā un daudzos citos pirmskara ieplānotajos attīstības projektos, ko finansē Eiropa, ir ne tikai pieļaujamas, bet atbalstāmas un veicināmas. Eiropas Savienība jau pirms kāda laika izveidoja ļoti elastīgu, pretimnākošu mehānismu, kā pārvirzīt kohēzijas un citus atbalsta instrumentu finansējumus ieguldījumiem drošībā, duālās izmantošanas lietās, īpaši Latgalē, kas ir pati karstākā – pierobežas – teritorija.

Bet kas notiek gada laikā? Viss mehānisms turpina strādāt, kā ierasts. Siliņas valdība nav ne tikai mērķtiecīgi pārskatījusi esošos projektus, bet nav izdarīts gandrīz nekas, pat minimums. No šī projekta varēja izņemt ārā tās daļas, kas šobrīd nav svarīgas, un papildus ielikt to, kas ir prioritārs drošībai. Nē, turpinām darīt, kā ierasts, jo tā ir vienkāršāk! Miljoni taču kaut kā ir jāapgūst!

Es atvēru atbildes uz šiem jautājumiem, un es saprotu, ka arī komisijas sēdē citu, jaunu atbilžu nav. Gada laikā projektā pilnīgi nekas nav izmainīts. Ja šobrīd mēs dzirdam atbildi “Tāpat jau kādreiz vajadzēs, kādreiz jau noderēs,” tad kā Siliņas kundze neatceras, ko viņa ir teikusi dažas nedēļas atpakaļ? Tas nozīmē, ka pagājušā gada maijā saruna par to, vai šis projekts vispār ir vajadzīgs, nav bijusi jēgpilna.

Šī projekta ietvaros ir paredzēts daudz darīt, lai šo infrastruktūru izveidotu ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu un drošu. Ļoti inteliģenti uzņemsim un sagaidīsim tos, kas ceļos, pārvietosies un pārvadās kravas no Krievijas uz Latviju un atpakaļ. Tas ļaus samazināt pārrobežu caurlaides spējas nepietiekamību. Apsveicu! Apsveicu valdību ar tik labiem projektiem! Uzlabos infrastruktūru un vienkāršos robežu, transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem. Jūs ne tikai neslēdzat sabiedriskā transporta savienojumus ar Krieviju, jūs rūpējaties, lai pasažieri aizvien ērtāk varētu turpināt ceļot, lai tas notiktu aizvien labāk, ērtāk, inteliģentāk un klimatnoturīgāk.

Detalizētu informāciju noteikti var sagatavot Satiksmes ministrija, arī citas ministrijas, jo Iekšlietu ministrija jau savas atbildes sākumā paziņo – viņi atbild tikai par šī projekta tehnisko īstenošanu. Par pārējiem jautājumiem, lūdzu, ejiet pie citām ministrijām. Tātad kārtējo reizi valdība savā starpā nesarunājas. Tas nozīmē, ka Iekšlietu ministrija pilda arī visu citu ministriju pasūtījumus. Tātad a priori robeža ir jāsakārto, jāvienkāršo caurlaides spēja, Jaunās Vienotības vadītās valdības redzējumā tā ir jāuzlabo inteliģenti un klimatnoturīgi.

Un vēl ir tāda interesanta lieta. Visi, kas tur strādā, ir pelnījuši labus darba apstākļus. Jā, piekrītu. Mēs nesakām, ka nevajag uzlabot mūsu cilvēku darba apstākļus, nodrošināt drošu robežu, bet vislabāk, ja tā ir slēgta robeža. Un sargājam savas robežas! Un ir pievienots personu un transportlīdzekļu plūsmas pārskats par 2024. gadu Grebņevas, Terehovas un Pāternieku robežpunktos.

2024. gadā Grebņevā iebraukušo personu skaits – 69 tūkstoši, Terehovā – 116 tūkstoši, Pāterniekos – 227 tūkstoši. Tas jums ir par maz! Caurlaides spēja jāuzlabo! Gribat vairāk? Izskatās, ka gribat.

Man liekas, tas ir vienkārši absurds, ka gada laikā, kamēr projekts vēl nebija uzsākts, šī nauda nav pārvirzīta drošības uzlabošanai un aizsardzības īstenošanai. Eiropas nosacījumi to ļauj un mudina darīt. Ko dara valdība? Pretējo. Neko vai, pareizāk sakot, turpina ierastajā solī.

Arī transportlīdzekļu plūsma: vienā punktā – 44 tūkstoši, otrā – gandrīz 67 tūkstoši, Pāterniekos – gandrīz 100 tūkstoši. Turpinām darīt, kā patīk Jaunajai VIENOTĪBAI. Vārdos – šogad pārtrauksim jebkādu ekonomisko sadarbību, darbos – caurlaides spējas uzlabošana.

Attopieties! Darbi ir pilnīgi pretēji vārdiem! Tas nav ne saprotams, ne izskaidrojams. Atbildes komisijā skaidri parādīja to, ka jūs gatavojaties, lai varētu atsākt vēl labāk sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Īpaši – frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA! Nevar būt tā, ka jūs nekāpsiet tribīnē atbildēt uz šo! Es vienkārši nespēju noticēt! Es neticu, ka jūs nepiespiedīsiet pogu “Debates” un nenāksiet skaidrot, kāda ir jūsu politika, kāpēc jūs vienā brīdī solāt izbeigt tirdzniecību ar Krieviju... un nākamajā solī, lai realizētu mērķi izbeigt tirdzniecību ar Krieviju, jūs virzāt jautājumu par 35 miljonu investīcijām, lai palielinātu tirdzniecības loģistikas caurlaidi uz Latvijas–Krievijas robežas. Es nespēju noticēt, ka jūs nenāksiet atbildēt, kāda īsti ir jūsu politika.

Problēma acīmredzot ir tā, ka valdībai vairs nav skaidras politikas. Šis jau ir avārijas režīms, jo izpratne par to, kādi projekti ir jāvirza, kādas naudas summas, kādi miljoni ir jāpaspēj iztērēt, ir terminēta nevis valstiski sasniedzamajos mērķos un vēl nupat partijas vai premjera publiskajos solījumos, bet tas viss ir determinēts pāris mēnešu redzamībā, lai līdz vēlēšanām paspētu kaut ko uzsākt, palaist iepirkumus, iztērēt. Un tā pēdējā laikā, manuprāt, ir fundamentāla problēma vienalga par kādiem jautājumiem, par ko esam runājuši, 20 miljoni... šeit – 35 miljoni, Stradiņiem – 100 miljoni... Runā par to, cik naudas esam piešķīruši, cik tonnas betona esam nopirkuši, bet – kādus mērķus esam sasnieguši, par to nerunā.

Kad bija Sprūda kunga demisijas pieprasījums, mēs mēģinājām pajautāt, kādus mērķus mēs esam sasnieguši... stratēģisku sarunu šeit, Saeimas tribīnē, par to – var būt kā igauņiem? Varbūt jāmaina pieeja, varbūt nauda jāpārvirza no vieniem ieguldījumiem uz citiem. Kalkulējam, rēķinām – varbūt šādi efektīvāk izlietosim naudu, labāk sasniegsim mērķus. Nē, mēs šeit dzirdam vienu un to pašu. Tā ir šīs valdības vizītkarte: piešķīrām miljonus, iztērējām miljonus, nopirkām tik un tik kubikmetru betona. Šādā veidā veiksmīgu valsti uzbūvēt nevar!

Vēlreiz – atkārtoti! – aicinu: JAUNĀ VIENOTĪBA, lūdzu, piespiediet pogu, kas saucas “Debates”! Nāciet un izskaidrojiet sabiedrībai – ne Saeimas deputātiem, bet tiem, kas tur skatās, – ko nozīmē jūsu solījums izbeigt tirdzniecības attiecības ar Krieviju un nākamajā solī – 35 miljonu investīcija, lai palielinātu tirdzniecības caurplūdi Latvijas–Krievijas robežpunktos. Lūdzu, nāciet un paskaidrojiet! Ja ne, tad jums ir iespēja arī demisionēt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, es patiesi gribētu, lai šodien šis pieprasījums tiktu apstiprināts, lai Ministru prezidente... ne tāpēc, lai šodien iesniegtu demisiju Ministru prezidentei, nē, bet lai Ministru prezidente kāpj šajā tribīnē un pastāsta, ko viņa dara un ko viņa runā.

Manuprāt, tā informācija, ar kuru tikko padalījās deputāte Linda Liepiņa, ļoti uzskatāmi atspoguļo to, kas notiek. Pirms dažām nedēļām Ministru prezidente teica, ka viņa tiekot apmelota par šiem četriem tūkstošiem VIP zāles izmantošanā. VIP zāles izmantošanā gandrīz 36 tūkstoši – 35 554 eiro. Par VIP uzgaidāmo telpu! Dažas stundas gaidot lidmašīnu – 35 tūkstoši eiro!

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā Labklājības ministrija teica, ka Satiksmes ministrija nesaskaņojot “3+” karti, tāpēc ka viņiem neesot 90 tūkstošu. Tas izmaksājot 90 tūkstošus – lai vecāki saņemtu “3+” karti. Nesaskaņoja arī to, lai uz visu laiku... kamēr jaunākajam bērnam ir 18 gadi... jo trūkst 90 tūkstošu! Bet premjere “nokurina” 36 tūkstošus tam, lai varētu uzgaidīt komfortablākos apstākļos. 36 tūkstošus! Manuprāt, tas ir kaut kāds pilnīgs, absolūts vājprāts!

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, kad kolēģis Tavara kungs teica, ka šis 37 miljonu iepirkums uz robežas ir publisks, es neticēju. Es Edgaram uzreiz teicu: tas noteikti ir... kā jau mūsu valstī – iepirkumi notiek ļoti lēni, tas noteikti ir kaut kāds sen izsludināts, pārsūdzēts un šobrīd nonācis izpildījumā. Es pieļāvu tikai un vienīgi kaut ko tamlīdzīgu, kas tiešām varētu būt pārpratums. Bet tad, kad es apskatījos un pārliecinājos pats, ka 37 miljonu iepirkums ir pasūtīts 2024. gadā un mums ar putām uz lūpām stāsta par drošību, par robežas kontroli, par aizsardzību, tā ir mūsu galvenākā prioritāte, un mēs ieguldām... es neticēju. Es gribēju vēlreiz pārlasīt, jo man vienkārši neticas, ka var būt tik dažādas sejas... publiskā telpā –viena, aizkrāsnē – kas pavisam cits... ka mēs gribam rūpēties par labbūtību robežu šķērsojošajam agresoram, komfortablāku pārbaudi, laikapstākļiem labāku. Efektivizēt vēl... lai mājas būtu energoefektīvas... Tā vietā, lai tur liktu pavisam citus elementus drošībai, lai tur neviens nepārkļūtu pāri, mēs tērējam 37 miljonus... Jūs... un tas nav kaut kāds tur... ka varētu teikt – “PROGRESĪVIE” vai ZZS... nē, Jaunā VIENOTĪBA, tas tiek darīts jūsu kontrolētajā resorā. Jūsu ministrs ir par to atbildīgs un to ir izsludinājis. Kā tas vispār ir iespējams? Es gribētu dzirdēt paskaidrojumu, kur tas ir radies, kam tas vispār ir ienācis prātā? Šie 37 miljoni būtu bijuši ļoti noderīgi citur.

Es pieļauju, ka varbūt tas ir šādi nosaukts... zem šāda saukļa... lai noslēptu un agresors nezinātu, par ko ir runa, un pavisam kas cits būs darītās lietas. Es gribētu dzirdēt tādu savādāku... Piedošanu, tad ir jādemisionē visiem. Tas ir pārkāpums pret valsti.

Vēl pieminot elementāru lietu par to, kāda ir visatļautība ar šiem lidojumiem un VIP. Tā ir trešdaļa naudas summas – trešdaļa naudas summas! – lai VIP zālītē vienkārši apmierinātu savu ego.

Pietrūka 94 tūkstošu, lai “3+” bērnu kartes... jautājumu... dotu no paša jaunākā bērna, nevis vecākā... lai šis statuss saglabātos. Satiksmes ministrija mums atteica 94 tūkstošus... fiskāla ietekme. Visas šīs Siliņas vaļības nosegtu trešdaļu no šīs summas. Tam gan mēs nevaram atrast! VIP zālei (Starpsauciens.)... Tas ir tikai, ko mēs zinām (Starpsauciens: “Jā, jā!”)... Tas ir tikai tas, ko mēs zinām. Šīs prioritātes ir kaut kādas totāli ačgārnas, totāli ačgārnas. Es nezinu. Es personīgi nekad neesmu iedomājies izmantot VIP zāli, un es nezinu, kurš to izmanto. (Starpsauciens.) Pietiek jau laundžā paslēpties, ja tu gribi kaut kur paslēpties, laundžs taču tev dod visas iespējas. Jā, laikam tā Kariņa sērga vienkārši iet tālāk un tālāk, un tālāk. (Starpsauciens.) Tur laikam arī būs tāds... priekš īpašiem viesiem, tiem, kas grib iekļūt Latvijā (Starpsauciens.)... arī tur laikam būs VIP zāle ar kondicionēšanu.

Tā ka es ļoti gribētu redzēt atbildes uz šo pieprasījumu, noteikti ir jābūt kādam pārpratumam. Savādāk es to nevaru izskaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kāds no latviešu politiķiem reiz teica: es esmu gatavs spert soli, tikai nezinu, kurā virzienā. Un tas saskan ar Jaunās VIENOTĪBAS šībrīža ārējo ekonomikas politiku. Nav īsti skaidrs, uz kuru pusi šobrīd tā tiek virzīta, kas būs mūsu galvenie sadarbības partneri. Un šis jautājums, šis pieprasījums par robežas kapacitātes palielināšanu, lai būtu vieglāk to šķērsot, ir skaidrs signāls tam, ka Jaunā VIENOTĪBA rēķinās ar ekonomisko sadarbību ar Krieviju, ar mūsu austrumu kaimiņu, un cenšas to pat veicināt. Un te ir pāris piemēri, kur... neskaitāmas reizes ir bijušas dažādas iniciatīvas mazināt šo sadarbību, kuras “Nacionālā apvienība”... mani kolēģi šeit ir nākuši, virzījuši, arī APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi.

Tikko bija ziņa, ka graudu tranzīts no Krievijas caur Latviju... apjoms ir pieaudzis. Vēl aizvien ar sabiedrisko transportu regulāri... ar autobusu... var aizbraukt uz dažādām Krievijas un Baltkrievijas pilsētām. Latvijas veikalu plauktos ir iespējams nopirkt Krievijā ražotas preces. Jau minēju, ka Valsts ieņēmumu dienests piemēro atlaides sadarbībai ar Krieviju, konkrētiem uzņēmumiem, nepiemērojot nodokļu likmes. Tāpēc šis pieprasījums ir tikai tāds ķirsītis uz tortes, ilustrējot to kursu, kā Jaunā VIENOTĪBA redz nākotnes sadarbību ar Krieviju, un jūs pat nemeklējat veidus, kā atrast iespējas to mazināt.

Mums visu laiku likās, ka jūs neatbalstāt tikai mūsu piedāvātās idejas un konkrētus priekšlikumus, lai samazinātu... kaut ko konkrētu darītu, bet – gluži pretēji – te ir piemērs, ka jūs pat mēģināt to veicināt. Ja šis pieprasījums netiks atbalstīts, tad jums nedrīkst būt nekāda pamata publiski paust, ka jūs cenšaties stiprināt mūsu drošību, mazināt ekonomiskās saites, saraut tās. Izdarot šo balsojumu, balsojot “pret”, jūs skaidri parādīsiet savas vērtības un kursu, kādā jūs vēlaties, lai Latvija dotos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Absurda situācija – likt 35 miljonus sadarbības stiprināšanai ar Krieviju. Pateikšu savu versiju, kāpēc, manuprāt, mēs esam šeit attapušies.

Mēs esam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un citviet daudz skubinājuši Finanšu ministriju un valdību kopumā apgūt Eiropas Savienības līdzekļus, esam vairākkārt norādījuši uz miljoniem Eiropas Savienības līdzekļu, ko mēs neapgūstam un neizmantojam. Acīmredzot valdība ir to sadzirdējusi, tikai pielietojusi absolūti nejēdzīgā vietā, jo vēl nesen finanšu ministrs intervijā stāstīja, ka ir uzlabojusies fondu apguve, tagad tiek apgūti vairāki miljoni. Un mēs redzam, kā tie miljoni tiek izmantoti, jo ir valsts budžeta līdzekļi un liela daļa – tieši Eiropas Savienības līdzekļi.

Tai brīdī, kad Jaunās VIENOTĪBAS kolēģi priekšvēlēšanu retorikā apgalvo, ka durvis uz Krievijas ekonomiku ir jānaglo ciet (kaut gan līdz šim uz to neatsaucāties un neizdarījāt, kad mēs uz to aicinājām, bet nu sakāt, ka ir jāpārtrauc... jānaglo durvis ciet), jūsu iekšlietu ministrs pasūta jaunas durvis – greznas, ērtākas, ar plašāku ieeju un tamlīdzīgi. Tieši tā tas šobrīd izskatās, kad runājam par sadarbības pārtraukšanu ar Krievijas ekonomiku, – veidot robežšķērsošanas punktus ar Krieviju modernizētus, plašākus, lai nebūtu sastrēgumu. Nu, absurdi!

Galu galā šos līdzekļus taču varēja izmantot citādi, vai ne? Paskatāmies, kā rīkojas kaimiņvalstis – var taču šos līdzekļus ieguldīt infrastruktūrā. Igaunija paziņojusi, ka pierobežā būvēs 600 betona bunkurus. Tātad viņu fortifikācijas līmenis, atturēšanas spējas jau ir mums krietni priekšā. Viņi jau izsludina iepirkumus, uzsāk 600 betona bunkuru būvniecību. Mēs tātad... atveram robežu plašāk. Vai jums pašiem tas nešķiet absurdi?

Ja nevarat izdomāt, kur tos līdzekļus jēdzīgi izmantot, tad nokopējam kaut vai kaimiņvalstu piemēru un izmantojam līdzekļus līdzīgi. Tādi bunkuri paliktu nākamajām paaudzēm, noderētu drošībai un bruņotajiem spēkiem, nevis... šādam absurdam, kas izskatās pēc tanku gaidīšanas.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par paredzētā publiskā finansējuma 35 727 489 EUR apmērā ieguldījuma robežšķērsošanas vietu ar Krieviju modernizēšanai atbilstību valdības politikai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 56, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un līdz turpmākam komisijas lēmumam izslēgt no tās 37. punktu – likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Kučinska kungs pieteicies runāt... “par” vai “pret”? Nē, nav pieteicies.

Tad (Starpsauciens.)... jūs vēlaties balsot? Labi. Kolēģi vēlas balsojumu par šīm izmaiņām. (Starpsauciens.) Par iepriekšējo.

Vai varam uzlikt iepriekšējo? (Pauze.) Varam uzlikt iepriekšējo? (Starpsauciens.) Uz ekrāna ir. Tātad kolēģi pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! (Pauze.) Par pagarinājumu...

Saeimas Prezidijam ir iesniegts... Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izslēgt no Saeimas 2026. gada 23. aprīļa sēdes darba kārtības par steidzamu atzītā likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvoju atbalsta likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā līdz turpmākam komisijas lēmumam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto priekšlikumu par darba kārtības grozījumiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 11, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne, Kristaps Krištopans, Jekaterina Drelinga, Ramona Petraviča un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” (Nr. 1314/Lp14)”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Es atvainojos, ka ar šādu atsevišķu lēmuma projektu vēlamies noteikt līdzatbildīgo komisiju jautājumā par solidaritātes nodokļa noteikšanu degvielas tirgotājiem. Notika neliela ķibele – mēs to neizdarījām jautājuma skatīšanas gaitā.

Tā ka lūdzu šo atbalstīt, jo šādu lūgumu mūsu frakcijai vakar izteica Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām izskatīt Pieprasījumu komisijas atzinumus.

Deputātu Māra Kučinska, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Ingmāra Līdakas, Aivas Vīksnas, Edgara Putras, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Raimonda Bergmaņa pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par vēlēšanu IT sistēmu izgāšanos, risku vēlēšanu rezultātu leģitimitātei un politisko atbildību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 15. aprīļa sēdē izskatīja 10 deputātu iesniegto pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram saistībā ar vēlēšanu IT sistēmas sagatavošanas gaitu un politisko atbildību. Deputāti pauda bažas par automatizētās balsu skaitīšanas atcelšanu un riskiem vēlētāju tiesībām balsot jebkurā iecirknī, apšaubot sistēmu gatavību 2026. gada Saeimas vēlēšanām.

Komisija iepazinās ar ministra paskaidrojumiem, kuros uzsvērts, ka lēmums par manuālu balsu skaitīšanu pieņemts ar likuma grozījumiem drošības nolūkos. Savukārt elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR) plānots pilnveidot līdz jūnija beigām, piesaistot neatkarīgus auditorus drošības sistēmu leģitimitātes garantēšanai.

Ministrs arī norāda, ka ministrija veic iekšējos auditus par iepirkumu procesiem, lai mazinātu korupcijas vai neefektivitātes riskus, un ministrs apliecināja personīgu iesaisti procesu uzraudzībā, noraidot apgalvojumus par politiskās atbildības trūkumu vai apdraudējumu vēlēšanu rezultātu tiesiskumam.

Izvērtējot ministra sniegtos argumentus un sistēmas izstrādes grafiku, komisijas locekļu vairākums atzina, ka ministrs ir sniedzis pietiekamu skaidrojumu par veiktajiem pasākumiem risku novēršanai. Tika secināts, ka vēlēšanu procesa stabilitāte un uzticamība tiek prioritāri nodrošināta ar pastiprinātām drošības pārbaudēm un skaidru rīcības plānu IT platformas pilnveidei.

Trijiem deputātiem balsojot “par”, astoņiem – “pret”, Pieprasījumu komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jums patīk seriāli, vai ne? Īpaši, ja ir spraigs sižets un ir interesanti. Man šķiet, ka viss, kas saistīts ar nākamajām vēlēšanām, ir seriāla vai kārtīgas drāmas cienīgs. Sliktā ziņa par šo jautājumu diemžēl ir tā, ka tad, kad visi vērtēs, kas būs beigās sanācis, neviens nedalīs – pozīcija/opozīcija. Visi teiks – Saeima. Tā pati Saeima, kas pieņēma, ka mēs skaitīsim balsis ar rokām.

Viena no atbildēm uz šo pieprasījumu, par ko es tūliņ runāšu, bija: tā nav mana, tā nav ministru problēma, jo jūs, pati Saeima, izdomājāt, ka skaitīsiet ar rokām. Atbildē uz pieprasījumu ir tāds... mums viss ir kārtībā, viss ir labākajā kārtībā, mēs visu izdarīsim.

Bet sāksim no sākuma. Pirmā drāma bija iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās, kā pierasts, atbildīga ir CVK, jo CVK ir priekšpusē. Kaut kā aizmirsās, ka CVK tiek nodrošināta ar IT sistēmām, ko ir uzņēmušās izdarīt VARAM un Valsts digitālās attīstības aģentūra. Rezultātā, protams, pirmais sitamais, kad kaut kas ar sistēmām nesanāca, bija CVK vadītāja, kurai uzreiz tika vilka pase – ej mājās. Pēc tam diemžēl arī ministre... jā, ja ministrei kaut ko var pārmest, tad vienīgi to, ka viņa paļāvās uz aģentūru un, visticamāk, arī uz cilvēkiem, kas tai brīdī teica: mēs to menedžēsim, mēs pateiksim, kuram jāuzvar, kuram nav jāuzvar, kurš iztaisīs, kurš neiztaisīs sistēmas. Tas beidzās ar diezgan lielu drāmu. Bet pēc tam sākās nākamā sērija.

Nākamā sērija bija par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nepārtraukti un pārsvarā atkal CVK nāca taisnoties un... skatījās uz šo aģentūru. Un viņi teica: ko jūs mūs saucat? Viss būs, viss ir kārtībā!

Mūsu pieprasījums tapa tai brīdī, kad kaut kādā veidā dienaskārtībā nonāca... viens no izpildītājiem “RIX Technologies”, kurš bija uzņēmies iztaisīt reģistra sistēmu, lai var balsot no jebkura iecirkņa... novest līdz tādai kondīcijai, lai tā darbotos... un viņi sāka šaubīties, vai var to izdarīt. Tāpēc tapa jautājumi cienījamam klātesošajam ministram Čudaram. Un nebija tā, kā Inga Bērziņa lasīja, ka visi komisijā izvērtēja, skatījās un noslēdzās... tur, kā zināms, neviens neko neizvērtē. Tur ir tā – jo ātrāk nobalsos un noraidīs opozīcijas priekšlikumu, jo labāk.

Bet atbilde bija diezgan unikāla. Protams, norādījums par to, ka jūs, Saeima, paši nolēmāt. Par pārējiem punktiem, ko mēs uzdevām, atbilde bija – viss būs kārtībā. Par svarīgo reģistra sistēmu, ko izstrādā “RIX Technologies”, – tā būs kārtībā, viņi mums ir apsolījuši. Vienīgais prātīgais cilvēks bija klātesošais Jānis Patmalnieks, kurš teica: ministrs jau var solīt, ko grib, bet, ja tā otra puse nedarīs, tad nedarīs. Sērijas beigas. Tā ir trešdiena.

Bet nākamās trešdienas vakarā pēkšņi... Jā, pirms tam gan bija notikums ar blēžu ķeršanu... vai kā to var nosaukt... kad tika izolēta vesela rinda... un visiem par lielu izbrīnu izrādījās, ka nolēma kaut kur aizkulisēs, kurš taisīs, kā taisīs... ka viss ir nolemts. Nu tagad lai tiesībsargājošās iestādes tiek ar to galā. Tam mēs īsti nepievērsīsim...

Bet prezidents tolaik teica: skatīsim Nacionālās drošības padomē. Un tad pienāca tā trešdiena, kurā, kā viņš bija teicis, skatīs. Un vakarā sākās jauna sērija, jo pēkšņi tas, ka tika paziņots, – ka “RIX Technologies” tiks galā... izrādījās, ka aģentūra jau sen zina, ka viņi netiks galā, ka nekas viņiem nesanāks. Trešdienas vakarā tika uzrunātas mūsu kapitālsabiedrības... kā šodien lasīju vienā portālā... latviešiem ļoti patīk, ka beigās uzrodas Lāčplēsis un visu izcīna un izdara.

Jāatzīst, ka lēmums, kurš, man tādas aizdomas, nāk no pils, nevis no ministrijas, ir cerīgs. Neko vairāk, man liekas, mēs vēl nevaram... pateikt “hop”, pirms ir pāri... bet, cik es esmu ar viņiem runājis, tas ir viņu goda jautājums. Viņi tiešām grib parādīt, ka kaut ko izdarīs.

Tāpēc šobrīd, tātad nākamajā sērijā, vairs nav “RIX Technologies”. Tā arī mēs vakar komisijā nesapratām, vai viņi nevarēja vai negribēja, vai ministrija gribēja... Tas jautājums paliek atklāts. Bet ir sācies pilnīgi jauns stāsts atkal ar atbildi: viss būs.

Ir viena pozitīvā ziņa. Pēc visām sarunām un šī pieprasījuma beidzot, man šķiet, ļoti daudziem kļuvis saprotams, ka Centrālā vēlēšanu komisija diemžēl ir ķīlnieks un ir pakārtota tam, vai būs sistēma vai nebūs. Un mēs pat neskatījāmies viņu prezentāciju, kas sastāvēja no punktiem, ko darīs, ja nekā nebūs. Pievērsām uzmanību tikai vienam diezgan biedējošam punktam – kāda varētu būt izeja, ja izrādās, ka 300 tūkstošiem cilvēku nav pasu un, lai viņi varētu iet uz vēlēšanām, tās ir jāuztaisa. Es nezinu, vai viņi paši ies vai viņiem klāt nesīs. Saprotu, ka tas piedāvājums īsti reāls neizklausījās, tāpat kā pārējie.

Rezultātā, ja šis Lāčplēsis... patika šis nosaukums, ko šodien piedēvēja jaunajam... patiešām tiks ar to galā, viss būs kārtībā. Ja gadījumā netiks galā, tad vienīgā iespēja... rēķinieties... katrs sēdēs savā deklarētajā dzīvesvietā un turēs īkšķus, lai iedzīvotāji ietu un balsotu. Es ceru, ka tā nebūs. Atgādinu, ka tas nav pozīcijas/opozīcijas jautājums. Visi pilnīgi noteikti būs vainīgi.

Tāpēc ir ļoti svarīgi... Tagad pievēršamies ministra kungam un tam, kāpēc ir pieprasījums. Mēs vēlamies ar savu iesniegumu... lai ministrs pasaka un saprot, ka tieši viņš ir atbildīgs par to, lai šobrīd tiktu veiktas visas nākamās darbības. Un nākamās darbības stipri atgādina to, kā tika atjaunota robežu celtniecība, kas arī bija nonākusi krīzē... tu sēdi, zini, kādi ir lēmumi... toreiz iesaistījās finanšu ministrs... visi iesaistījās, lai varētu uzlikt uz sliedēm. Šobrīd ir tas brīdis, kad vai nu kāds ņem rokās šo jautājumu, vai atkal rādīs uz Valsts digitālās attīstības aģentūru.

Es viņiem pat vakar atvainojos, jo sēž trīs cilvēki un taisnojas, bet man viņus nācās nosaukt par trīs citskovskiem, jo patiesībā viņi šajā seriālā ir tikai izpildītāji un tādi arī paliks. Kā izpilda, ir pārraugošā... bet ministrs un ministrija nekad nedrīkst norobežoties no atbildības par to, kā strādā iestādes vai aģentūras, kas ir viņu pārraudzībā, var ietekmēt vai ne.

Patmalnieka kungs, teiktais par to, ka ministrs var solīt, ko grib, bet viss atkarīgs no otras puses – tādas pieejas, ceru, nav. Un tāpēc mēs kā pieprasījuma uzrakstītāji ļoti gribam dzirdēt kaut ko objektīvu, arī paškritiku, jo jums bija pietiekami laika mācīties no tām kļūdām, kuras pieļāva Inga Bērziņa un zaudēja amatu. Ne jau tāpēc, ka viņa bija slikta ministre, bet tikai tāpēc, ka atbildība kādam bija jānes. Šobrīd, izvērtējot, kā aģentūra... kādā stāvoklī, kā staigā vīri ar lēmumiem, kuram kur ir jāuzvar un kā ir jātaisa... ministrs vai nu tiek ar to galā, vai jāiet mājās.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram.

R. Čudars (viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Deputāti un deputātes! Vai Māra Kučinska parakstītais pieprasījums ir vietā un laikā? Protams, tas ir vietā un laikā, ņemot vērā nozīmīgo digitālo atbalsta sistēmu vēlēšanām izstrādi. Ir pilnīgi saprotama gan interese, gan kritika saistībā ar šo procesu, un es to pilnībā pieņemu, ņemot vērā šī jautājuma nozīmību.

Pirmkārt, digitālās atbalsta sistēmas ir svarīgas no vēlēšanu veiksmīgas norises viedokļa. Otrkārt, tas ir īpaši saistīts ar jautājumu par vēlēšanu leģitimitāti, kas ir jānodrošina, tai skaitā neradot šaubas par izmantoto digitālo rīku drošumu un uzticamību.

Šobrīd notiek Eiropas Prokuratūras ierosinātā izmeklēšana saistībā ar daļu no valsts pārvaldes IKT iepirkumiem. Un šī situācija, protams, met ēnu kopumā uz IKT sektoru un ietekmē arī situāciju, kas saistīta ar šo tik nozīmīgo digitālo atbalsta sistēmu izstrādi. Tas ir ietekmējis vēlēšanu sistēmu izstrādi arī līdz šim, to mēs nevaram noliegt. Mums ar to ir jārēķinās.

Vispirms par līguma partneri, kura uzdevums bija nodrošināt tik būtisko digitālo atbalsta sistēmu izstrādi atbilstoši termiņam un atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas norādījumiem. Ir jāsecina, ka, pirmkārt, ir kavēšanās darbu izpildē. Otrkārt, ir jāsecina, ka attiecīgais uzņēmums lielā mērā ir bijis iesaistīts tajās darbībās, kuras šobrīd izmeklē Eiropas Prokuratūra un arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Protams, novērtējumu šīm darbībām un amatpersonu darbībām nākotnē dos tiesa.

No savas puses vēlos uzsvērt – jādara viss iespējamais, lai šajā lietā vainīgās personas saņemtu taisnīgu sodu un, protams, mēs novērstu iespējamo nelikumīgu darbību atkārtošanos. Šādos apstākļos līgums nevarēja tikt turpināts. Un šobrīd mēs esam situācijā... man vēlreiz jāpateicas trim kapitālsabiedrībām (Starpsauciens.)... trim kapitālsabiedrībām ar valsts līdzdalību, kuras ir izteikušas gatavību, ņemot vērā to resursus, kas ir pieejami tieši IT nodrošināšanā, nākt palīgā situācijā, kurā mēs varam uzdot viņiem šo uzdevumu. Tās ir apņēmušās šo uzdevumu veikt, nodrošinot tik svarīgo sistēmu darbību. (Starpsauciens.)

Augstākie kolēģi! Ceru uz jūsu sapratni. Nekādā veidā nenorobežojos no politiskās atbildības. Tas, kas šobrīd ir svarīgi, – nodrošināt šo sistēmu izstrādi un darbību. Un man ir pamats uzskatīt, ka tas notiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds Edvardam Smiltēnam paziņojumam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Deputātu grupai sadarbības veicināšanai ar Francijas parlamentu pulksten 12.40 ir tikšanās. Pēc 10 minūtēm Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās mēs tiekamies ar Francijas Republikas Senāta pārstāvjiem. Tie, kas esat aicināti un esat grupā, lūdzu, ierodieties laicīgi!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Uldis Augulis, Česlavs Batņa, Edmunds Cepurītis, Jānis Dombrava un Ričards Šlesers.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām darbu pēc pārtraukuma. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

Darba kārtībā – deputātu Māra Kučinska, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Ingmāra Līdakas, Aivas Vīksnas, Edgara Putras, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Raimonda Bergmaņa pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par vēlēšanu IT sistēmu izgāšanos, risku vēlēšanu rezultātu leģitimitātei un politisko atbildību”.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Kā mēs redzam, ministrs Čudars ir atstājis zāli, jo pieprasījumā... katram no jums ir skaidri jāapzinās, ka... viņš ir norādījis, ka par to, kāds būs vēlēšanu iznākums, esat atbildīgi katrs no jums. Tā nav ministrijas atbildība, tā nav ministra atbildība, tā ir jūsu atbildība.

Vakardien uz komisijas sēdi, kur tika izskatīts šis katram no jums un katram valsts iedzīvotājam svarīgais jautājums, ministrs Čudars neieradās. Bija ieradušies ierēdņi, kuri kārtējo reizi norādīja, ka ar vēlēšanu sistēmu viss ir kārtībā, ir tikai nelielas izmaiņas – ir lauzts līgums ar “RIX Technologies”, jo kaut kas nav tā, kā vajag.

Kā mēs šobrīd redzam, daudzus no tiem, kas ir zālē un ir atbildīgi par to, ka tā sistēma, vēlēšanas kā demokrātijas pamats nestrādā, šis jautājums neinteresē, bet tas interesēs nākamajā dienā pēc vēlēšanām vai tajā pašā dienā, kad notiks vēlēšanas. Jo katrs atceras, kāds bija pašvaldību vēlēšanu process. Un šobrīd ir skaidri redzams, ka notiekošo ar pašvaldību vēlēšanu... un IT sistēmu uzturēšanu regulē ierēdņi.

Ministrs Čudars nezina, kas notiek viņa saimniecībā. Viņš nezina, kādā līmenī ir izstrādāta programma. Viņš nezina to, kādi būs nākamie procesi, jo ir iedarbināts plāns B, kuru nevajadzēja. Izrādās, šobrīd valsts kapitālsabiedrības LMT, “Tet” un “Latvijas valsts meži” par lētāku iepirkuma summu ir gatavi izstrādāt programmas. Rodas jautājums: kurš vada šo sistēmu? Ministrs Čudars to nevada.

Ikviens no jums var redzēt, ka jebkurš process, kas ir noticis saistībā ar vēlēšanu IT sistēmas izstrādi, netiek kontrolēts. Bet kāds to kontrolē. Un to var redzēt tajos lēmumos, kas nāk no tiesībsargājošām iestādēm.

Kāds būs vēlēšanu rezultāts? Uz to nevar atbildēt neviens. Vai sistēmas strādās? Nē, uz to arī nevar atbildēt neviens. Bet kā piedāvājums... Un tika minēts, jā, ir 300 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuriem nav pases un esošajā situācijā viņi nevar piedalīties vēlēšanās. Tāds ir ministra Čudara vadīšanas pamatprincips. Šobrīd paliek neatbildēts ne ar šo vēstuli, ne ar ministra darbību, kurš uzņemas vadību pār notiekošo valstī.

Līdz ar to es atbalstu šo pieprasījumu, lai ministrs beidzot uzņemas atbildību par jebkuras valsts demokrātijas pamatu – godīgām, caurspīdīgām un mūsdienu prasībām atbilstošām vēlēšanām. Nevis vēstulē uzrakstot, ka ikviens no jums... no kuriem daudzus šis jautājums neinteresē... bet laikam esat ļoti ieinteresēti... to varētu realizēt.

Uzturu pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Jo tālāk, jo trakāk. Kolēģi, droši vien esat dzirdējuši, ka ir cilvēki, kas saka: lai Latvijā kaut kas mainītos, viss būtu jānojauc līdz ar zemi un tad jābūvē no jauna. Es domāju, ka mēs ar Jauno VIENOTĪBU vadībā jau esam uz pareizā ceļa, jo jūs paši tūlīt visu nolīdzināsiet. Vēlēšanas vienkārši... Jums ir plāns? Jūs varat atbildēt? Vēlēšanas būs vai nebūs? Vai parādīsies vēl viena versija, ka šī ir tāda jūsu apzināta sabotāža, lai vēlēšanas, iespējams, vispār nenotiktu un jūs vēl kādu ilgāku laiku noturētos pie varas. Es nezinu, kāds ir jūsu plāns.

Tas, ko mēs lasām, – VARAM ir nākusi klajā ar ģeniālu ideju – vienkārši ar ģeniālu ideju! – uzdot vēlēšanu platformu steidzami izstrādāt LMT, “Tet” un “Latvijas valsts mežiem”. Es nemaz nerunāšu par to, ka šīs sarunas (man tāda informācija neformāli ir ienākusi)... tās ir tādas koridorsarunas... dažas no tām organizācijām nemaz īsti nezina, ko jūs grasāties darīt. Jautājums: vai viņi paši zina, kāds ir jūsu plāns, un vai viņi ir gatavi sadarboties ar jums?

Bet arī tas vēl nav tas trakākais. Man ir jautājums: vai mēs dzīvojam vienā un tajā pašā valstī, kur ir vieni un tie paši likumi? Jo, piemēram, ir tāds necils Konkurences likums. Un vai jūs zināt, ko Konkurences likums saka par šo jūsu ģenerālo plānu – iesaistīt LMT, “Tet” un “Latvijas valsts mežus”? Tātad Konkurences likuma 14.1 pants. Es jums nolasīšu, lai jums nav jāmeklē, jo, iespējams, vēl neatradīsiet.

Tātad konkurences neitralitātes regulējums satur aizliegumu publiskām personām un to kapitālsabiedrībām piešķirt priekšrocības savām kapitālsabiedrībām, kā arī situācijā, kad konkrētajā tirgū darbojas vairāki privātie tirgus dalībnieki, diskriminēt kādu konkrētu tirgus dalībnieku vai apgrūtināt tā darbību vai iekļūšanu tirgū. Konkurences neitralitātes regulējums ietverts Konkurences likuma 14.1 pantā.

Tad ko jūs taisījāties iesaistīt? LMT, “Tet” un “Latvijas valsts mežus”? Vēlu veiksmi! (Starpsauciens: “Jāgroza likums!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Premjere Siliņa ir teikusi, ka visiem cilvēkiem pasi nemaz nevajag. (Starpsauciens.) Priekš kam? Jā. Ja kāds grib braukt uz trešajām valstīm, tikai tad pase ir vajadzīga. Nezinu, vai, balstoties uz šo premjeres uzsaucienu vai viedokli, vai kādu citu apsvērumu dēļ liela daļa mūsu iedzīvotāju ir izvēlējušies pasi netaisīt. Viņi ikdienā iztiek ar ID kartēm.

Šobrīd kā viens no vēlēšanu scenārijiem, sliktākajiem scenārijiem, tiek minēts, ka ar ID kartēm vēlēšanās nevarēs piedalīties, jo, ja sistēma neļaus, tad gluži vienkārši zīmogu ID kartē neiespiedīs. Un, ja liela daļa mūsu sabiedrības locekļu ikdienā lieto ID karti un pases viņiem nemaz nav, tad būtu tikai cilvēcīgi par to informēt sabiedrību, sakot: hei, tuvojas vēlēšanas, ir atlicis gana maz laika, vēlēšanās nebūs iespējams piedalīties ar ID kartēm! Kā dzirdējām no Kučinska kunga, šādu cilvēku bez pases ir aptuveni 300 tūkstoši. Tas ir milzīgs apjoms. Un kad tad, ja ne tagad Čudara kungam kā VARAM ministram būtu atklāti jākomunicē ar sabiedrību un par to jāinformē? Šajā brīdī ir jābūt skaidrai atbildei, vai vēlēšanās būs vai nebūs iespējams piedalīties ar ID kartēm. Un, ja nebūs, tad droši vien jāmudina sabiedrība nokārtot pases, tikt pie tām... aktīvi par to arī komunicēt, jo pēc tam jau būs par vēlu. Un kā gan vēl atbildība tā ir, ja ne vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Čudara kunga?

Viņš šeit kaut kur bija, bet izskatās, ka nu jau diemžēl ir noziepējis asti un devies kaut kur tālāk. Tad, kad Saeimā ir asāki lēmumi tieši par Čudara kungu, beigās viņš pazūd un nepiedalās... šajos balsojumos... un nedod skaidras atbildes, jo mums šeit būtu pienākums dzirdēt... un pienākums komunicēt ar sabiedrību, varēs vai nevarēs balsot ar ID kartēm. Tik vienkārši. Un kurš cits, ja ne Čudars, var sniegt šādu atbildi?

Tā kā viņa šeit nav, šis pieprasījums mums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par vēlēšanu IT sistēmu izgāšanos, risku vēlēšanu rezultātu leģitimitātei un politisko atbildību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija 14. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”.

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz precizēt informāciju un kritērijus, kādiem ir jābūt juridiskās palīdzības pieprasījumā. Komisija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 2. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz likuma stāšanās spēkā datumu, un tas ir 2026. gada 1. jūnijs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 15. aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” pirms trešā lasījuma.

Komisijā saņemti trīs priekšlikumi. Visi trīs Ārlietu ministrijas priekšlikumi ir savstarpēji saistīti. Izmaiņas ir juridiski korektas un loģiski pamatotas. Vienlaikus tās nemaina regulējuma saturu un veic tikai redakcionālus precizējumus.

1. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 7. panta trešo daļu. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 2. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Izsaka 23. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Arī 3. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 75. punktu. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” tiek virzīts kā galvenais likumprojekts vienotā likumprojektu paketē kopā ar pieciem citiem likumprojektiem, kurus tūlīt izskatīsim. Komisija lūdz atzīt visus likumprojektus par steidzamiem.

Visi šie likumprojekti ir sagatavoti, lai īstenotu Maksātnespējas kontroles dienesta reformēšanu. Šī dienesta funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Maksātnespējas kontroles dienesta reforma tiek īstenota, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, mazinātu iestāžu sadrumstalotību, centralizētu līdzīgās kompetences un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā.

Līdz ar to likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienestu aizstāj ar atsaucēm uz Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, nemainot regulējumu pēc būtības, bet saglabājot ar maksātnespējas procesu saistīto jautājumu turpmāku efektīvu norisi.

Jāteic, ka papildus šiem reformas grozījumiem likumprojekts ir salāgots ar Satversmes tiesas 2024. gada 24. oktobra spriedumu lietā Nr. 2023-44-01. Ar spriedumu Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkts tika atzīts par spēkā neesošu no 2025. gada 1. jūnija. Atceltā tiesību norma noteica aizliegumu personai ieņemt administratora amatu, ja personai kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata.

Tomēr praksē šāda aizlieguma neesība, ņemot vērā administratora būtisko lomu kreditoru un parādnieku tiesību aizsardzības nodrošināšanā, var radīt šaubas par maksātnespējas jomas efektivitāti un administratora profesijas reputāciju. Tādēļ ir izstrādāts regulējums, kurā, ievērojot Satversmes tiesas spriedumā dotos norādījumus, ir pārskatīti tie ierobežojumi personai, kuri liedz būt par administratora un uzraugošās personas amata kandidātu. Iepriekš regulējumā ietvertais absolūtā aizlieguma koncepts ir mazināts.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt tā skatīšanu steidzamības kārtībā, jo Maksātnespējas kontroles dienests tiks reformēts ar 2026. gada 1. oktobri.

Aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Inese Kalniņa. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

Inese Kalniņa. Komisija lēma par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7. maiju, un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Nākamais likumprojekts no kopējās paketes ir “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Likumprojekts aizstāj atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienestu ar Tiesu administrāciju, nemainot regulējumu pēc būtības.

Aicinu atbalstīt steidzamību un atbalstīt pirmā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

Inese Kalniņa. Termiņš būtu 7. maijs, izskatīšana – 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta reformu šis likumprojekts arī paredz kontroles dienesta kompetenci nodot Tieslietu ministrijai. Un līdz ar to arī sekojošie grozījumi.

Aicinu atbalstīt kā steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

Inese Kalniņa. Termiņš priekšlikumiem ir 7. maijs, izskatīšana Saeimas sēdē – 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Arī šajā likumprojektā ir tehniska rakstura grozījumi, nomainot institūcijas. Sakarā ar veicamo Maksātnespējas kontroles dienesta reformu tiek grozīts Kredītiestāžu likums, nosakot dienesta funkciju pārdali starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju.

Juridiskā komisija aicina atbalstīt kā steidzamu... pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

Inese Kalniņa. Termiņš priekšlikumiem – 7. maijs, izskatīšana – 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ar šo likumprojektu paredzēts aizstāt Maksātnespējas kontroles dienestu kā reģistra informācijas lietotāju ar Tieslietu ministriju, lai Tieslietu ministrijai pēc Maksātnespējas kontroles dienesta reformas būtu piekļuve kontu reģistra ziņām normatīvajos aktos noteiktajā apjomā.

Likumprojektu Juridiskā komisija atzina par steidzamu.

Aicinu atbalstīt to... un arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kontu reģistra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kontu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

Inese Kalniņa. Kā jau visai paketei, arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. maijs un izskatīšana Saeimas sēdē – 28. maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Jā, un, lūk, šis likumprojekts mums ir paketē beidzamais. Likumprojekts paredz, ka lēmumus par maksātnespējas procesa administratoru turpmāk pieņems tieslietu ministrs. Likumprojektā līdz ar to aizstāj atsauci uz Maksātnespējas kontroles dienesta direktoru ar tieslietu ministru, nemainot regulējumu pēc būtības.

Likumprojektu Juridiskā komisija atzina par steidzamu un atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu termiņš – 7. maijs, izskatīšana Saeimas sēdē – 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Inese Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referente Liene Gātere.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad 15. aprīļa sēdē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā” pirms otrā lasījuma.

Saņemti 12 priekšlikumi. Visi – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikumi. Visi – komisijā atbalstīti. Priekšlikumi ir gan tehniski, gan saturiski, daudzi – savstarpēji saistīti.

1. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Precizē 1. pantā terminus – “domēna vārds” termina “domēna nosaukums” vietā – un arī tehniski groza panta tekstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Sašaurina Digitālās drošības uzraudzības komitejas lomu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 3. – arī Sprūda kunga priekšlikums. Termina precizējums līdzīgi kā 1. priekšlikumā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 4. – Sprūda kunga priekšlikums. Paplašina būtisko pakalpojumu sniedzēju definīciju ar nacionālajai drošībai nozīmīgām juridiskajām personām. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 5. – Sprūda kunga priekšlikums. Nodala Digitālās drošības uzraudzības komitejas lomu no Nacionālā kiberdrošības centra lomas, līdzīgi kā 2. priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 6. – Sprūda kunga priekšlikums. Arī par Nacionālā kiberdrošības centra pilnvarām. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 7. – Sprūda kunga priekšlikums. Arī par Digitālās drošības uzraudzības komitejas izslēgšanu no šī panta. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 8. – Sprūda kunga priekšlikums. Precizē, ka Ministru kabinets nosaka arī kritiskās infrastruktūras un IKT drošības risku pārvaldības prasības. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 9. – Sprūda kunga priekšlikums. Paredz, ka kiberdrošības pārvaldnieks tiek noteikts trīs mēnešu laikā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 10. – Sprūda kunga priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta 29. pantu par agrās brīdināšanas sensoriem, jo Ministru kabineta noteikumu vietā tiks izveidotas CERT.LV vadlīnijas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. 11. – Sprūda kunga priekšlikums. Par to, ka Ministru kabinets vairs nenoteiks datu centra reģistrācijas kārtību. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. Un pēdējais – 12. – arī Sprūda kunga priekšlikums. Tāds tehnisks grozījums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Gātere. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Gātere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Gātere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis un nākamie divi likumprojekti ir saistīti un regulē jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu. Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” mērķis ir veidot vienotu ietvaru – karjeras posmi, atlases principi, darba snieguma vērtēšana –, sakārtot sistēmu un padarīt to prognozējamāku.

Ievērojot to, ka minētā reforma ir viena no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformām, kam noteikti konkrēti ieviešanas termiņi, Izglītības un zinātnes ministrija aicinājusi šim likumprojektam un saistītajiem likumprojektiem noteikt steidzamību.

Ievērojot minēto, komisija ir atzinusi likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” par steidzamu un lūdz arī Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

I. Vergina. Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 15. maijs un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 4. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo un attiecas uz zinātnisko darbību. Tas paredz vienotu pētniecības karjeras regulējumu, karjeras posmus, atlases principus un darbu vērtēšanu, kā arī tenūras iespēju.

Un arī šo likumprojektu komisija ir atzinusi par steidzamu un lūdz arī Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

I. Vergina. Arī šeit... Jā, iesniegšanas termiņš ir šā gada 15. maijs, un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 4. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” ir saistīts ar iepriekš izskatītajiem likumprojektiem. Tātad tā mērķis ir pilnveidot Profesionālās izglītības likuma tiesību normas, lai nodrošinātu ar Augstskolu likumu saskaņotu akadēmiskās karjeras ietvara piemērošanu izglītības iestādēs, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas.

Arī šo likumprojektu komisija ir atzinusi par steidzamu un lūdz arī Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

I. Vergina. Iesniegšanas termiņš ir šā gada 15. maijs, un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 4. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām ar sadaļu “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Klīnisko universitātes slimnīcu likums” (Nr. 1223/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1224/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sociālo un darba lietu komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1225/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Juridiskā komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1243/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 28. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Ministru kabinets iesniedzis lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO)”.

Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Gāterei.

L. Gātere (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Tā, kolēģi, šī lēmuma projekta mērķis ir pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību ANO starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” jeb UNTSO. Šī ir pirmā ANO miera uzturēšanas misija, kas tika izveidota, pamatojoties uz 1948. gada 29. maija ANO Drošības padomes rezolūciju, kas aicināja pārtraukt karadarbību Palestīnā un noteica, ka pamieru nepieciešams uzraudzīt Ano ar militāro novērotāju grupas palīdzību.

Līdzšinējās NBS dalības UNTSO ietvaros uz operācijas rajonu Golānas augstienēs ir nosūtīti divi novērotāji. Viņi pilda patrulēšanas un konflikta zonas novērošanas uzdevumus.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalība UNTSO ir ļoti atzinīgi novērtēta gan no Ano, gan iesaistīto valstu puses. Dalība ir tikusi nodrošināta, pamatojoties uz operācijas komandiera uzaicinājumu Latvijai turpināt šo dalību operācijā.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kas ir Gazas joslā, Rietumkrasta teritorijās un plašāk arī Tuvo Austrumu reģionā, drošības situācija Izraēlā šobrīd ir nestabila un neparedzama, un mēs esam šo mainīgo situāciju operācijas rajonā ļoti rūpīgi vērtējuši. Ir pieņemts lēmums, ka UNTSO misija ir pierādījusi: tā saglabā savu nozīmi un veic uzdevumus arī militāru saspīlējumu laikā. Un tieši turpmāka dalība šajā operācijā demonstrē Latvijas lomu globālajā drošības vidē un atbalsta Latvijas kā ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa prioritātes. Ņemot vērā, ka divas misijas šajā reģionā, tātad Unifil un arī “Operation Inherent Resolve” Irākā, šogad plāno pabeigt darbību, Latvijai ir būtiski uzturēt savus spēkus operācijā UNTSO šajā reģionā.

Šobrīd mēs aicinām termiņu operācijai pagarināt no 2026. gada 1. maija līdz 2028. gada 1. maijam. Lēmuma projekts ir saskaņots gan ar Finanšu ministriju, gan Tieslietu ministriju, gan Ārlietu ministriju, un dalība tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem.

Aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne, Kristaps Krištopans, Jekaterina Drelinga, Ramona Petraviča un Ilze Stobova iesnieguši lēmuma projektu “Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” (Nr. 1314/Lp14)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 15, atturas – 22. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 485 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ““Goda ģimenes” statuss vecākiem uz mūžu – pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Didzis Zemmers.

D. Zemmers (ZZS).

Cienījamie kolēģi, 2026. gada 24. martā Saeima saņēma 10 485 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ““Goda ģimenes” statuss vecākiem uz mūžu – pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē”.

Šā gada 15. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi. Pārstāve skaidroja, ka pašreizējā “Goda ģimenes” statusa kārtība diskriminē daudzbērnu ģimenes pēc bērnu dzimšanas intervāla, liedzot ģimenes jaunākajiem bērniem tās pašas atlaides, kādas saņēma vecākie bērni. Pārstāve norādīja, ka “Goda ģimenes” statusa piešķiršana uz mūžu stiprinātu daudzbērnu ģimenes statusu sabiedrībā un sniegtu drošības sajūtu, kas ir izšķirīga bērna ienākšanai ģimenē.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka ministrija ir sagatavojusi regulējumu, kas paredz, ka ģimene saglabā “Goda ģimenes” statusu tik ilgi, kamēr jaunākais bērns sasniedz 18 gadu vai 24 gadu vecumu, ja viņš turpina mācīties. Pret attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu iebildumus ir izteikusi Satiksmes ministrija, kuras budžetā šāds priekšlikums radītu 90 tūkstošu eiro izmaksas. Attiecībā uz iniciatīvā paustā lūguma izpildi pilnā apjomā ministrijas pārstāvji vērš uzmanību, ka šādas ieceres finansiālā ietekme uz valsts budžetu būtu krietni lielāka.

Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvis, nenoraidot iniciatīvu, pievērsa uzmanību tam, ka “Goda ģimenes” statusa saglabāšana uz mūžu ievērojami palielinātu programmas lietotāju loku, kas varētu ietekmēt uzņēmēju turpmāko vēlmi piedalīties programmā. Viņš skaidroja, ka jau šobrīd atsevišķas organizācijas atteikušās no dalības programmā, jo lielā klientu skaita pieauguma dēļ tās nav spējušas uzturēt atlaides.

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāve norādīja, ka biedrība atbalsta jebkuru pasākumu, kas stiprina daudzbērnu ģimenes materiālo un sociālo drošību, paužot cerību, ka tuvākajā laikā tiks īstenots vismaz pirmais solis – atlaides tiks saglabātas līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību. Pārstāvji arī uzsvēra, ka atbalsta saņēmēju loka paplašināšana nedrīkst samazināt jau esošo atbalsta līmeni un norādīja, ka pilnvērtīgam daudzbērnu ģimenes atbalstam ar “Goda ģimenes” kartes sniegtajām priekšrocībām nepietiek.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Sociālo un darba lietu komisijai turpmākai izvērtēšanai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 485 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ““Goda ģimenes” statuss vecākiem uz mūžu – pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! No pagājušajā gadā dzimušā bērnu skaita – 12 571 – katrs ceturtais nāk no daudzbērnu ģimenes. Latvijā daudzbērnu ģimenes tiek īpaši godātas, un valsts tām piešķir “Goda ģimenes” statusu, un tiek iedotas šādas kartītes. Un tad notiek absurds: ar vienu roku valsts šo kartīti iedod, un tad, kad vecākais bērns paliek pilngadīgs, šo kartīti atņem, un jaunākajiem bērniem šīs īpašās priekšrocības, ko dod “Goda ģimenes” statuss, vairs nepienākas. Tas ir netaisnīgi.

Es noteikti atbalstu šīs iniciatīvas virzību. Tas, ka tik daudz cilvēku to ir parakstījuši, liecina tikai par to, ka sabiedrībai tas ir svarīgi. Un tie ir vairāki desmiti tūkstoši ģimeņu.

Es tikai atgādināšu, ka mēs ar kolēģi Andri Kulbergu pirms gada iesniedzām likuma grozījumus, lai labotu šo netaisnību un lai “Goda ģimenes” statuss tiktu saglabāts ģimenei, līdz jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai beidz izglītoties augstākajā... augstāko izglītību. Šī likuma grozījumi jau vairāk nekā gadu guļ atbildīgās komisijas atvilktnē. Vairāk nekā gadu! Un izrādās, ka tie ir nieka 90 tūkstoši eiro, ko Satiksmes ministrija nevar atrast, lai šo statusu piešķirtu un “Goda ģimenes” karti nodrošinātu ģimenei, līdz bērni sasniedz pilngadību.

Es ļoti ceru, ka šī iniciatīva iekustinās šo jautājumu un nākamā komisija, kas šo jautājumu skatīs, – tā ir Sociālo un darba lietu komisija – to tiešām izskatīs, negaidot nākamo Saeimas sasaukumu.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es arī aicināšu atbalstīt šo iniciatīvu. Es gribu pateikt lielu paldies iniciatīvas iesniedzējiem. Tā ir ļoti jauka ģimene, kas ir šīs iniciatīvas autori. Un, izmantojot izdevību, es vēlos atvainoties par netaisnību, kas ir ilgstoši bijusi pret ģimenēm... ka tanī brīdī, kad vecākais bērns sasniedz 18 gadus, tās šo “Goda ģimenes” statusu zaudē. Pirmām kārtām tas izklausās briesmīgi, un tas arī ir briesmīgi.

Vēl viena lieta, ko es vēlos pateikt, izmantojot izdevību. Bērziņa kungs, lūdzu, izdarīsim šo vienu mazo darbiņu, kas nemaksā īpaši daudz, lai kaut kāds mazs gandarījums mums pašiem attiecībā pret to visu ārprātu, ko mēs te dzirdam, kā nauda tiek šķiesta pa labi, pa kreisi, kā mums viena otra madāma te lidinās un atpūšas, un kur tik viņa neuzturas... kādās VIP zālēs. Šis ir tas mazumiņš, ko mums vajag, ko mēs vienkārši esam šiem cilvēkiem parādā. Un es jau avansā saku jums paldies, jo es zinu, ka jūs esat godavīrs, ka jūs to vienkārši tā neatstāsiet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Patiešām, kā šajā kolektīvajā iesniegumā nosaukums ““Goda ģimenes” statuss vecākiem uz mūžu – pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē”... Es domāju, ka tā tam arī ir jābūt, ka tā ir pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē un tā uz šo jautājumu arī vajag skatīties. Nevajag skatīties uz to, kā to redz Satiksmes ministrija ciparos, ka tie ir 90 tūkstoši, kas ir principā nebūtiski, bet skatīties uz ieguldījumu, ko dod šīs ģimenes, kas ir izaudzinājušas bērnus un kas tos turpina audzināt.

Ja mēs skatāmies... ko minēja arī šajos argumentos, kāpēc nē – par uzņēmumiem, tad es gribu teikt tieši otrādi. Uzņēmumi ir tie, kas jau šobrīd neskatās uz kartes derīguma termiņu vai uz vēl kādām lietām, lai atteiktu, ka jums ir termiņš beidzies, bet piemēro šo atlaidi, jo tas ir patiešām goda jautājums, un tā uz to būtu arī jāskatās. Es domāju, arī daudzi vecāki ir saskārušies ar to, ka, lai testētu, ka tik vecums nav pārgājis pāri, šīs kartes tiek izsniegtas uz ļoti īsu termiņu, un ik pa brīdim saņem pilnu maksu par bērnu nodarbībām, vēl kādām lietām, un pēc tam, sazinoties ar pašvaldību, ir atbilde, ka, nu, kartei termiņš ir beidzies.

Tāpēc mums šī lieta ir jāsakārto, ir jāpiešķir uz mūžu vecākiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, Saeimas priekšsēdētāja! Jā, ļoti labs priekšlikums iemūžināt statusu “Goda ģimene”. Goda ģimene paliek un paliks, un būs goda ģimene. Man kā daudzbērnu tēvam gribētos, lai tomēr tas statuss saglabātos. Ņemot vērā mūsu demogrāfisko stāvokli, situāciju, kura ir šobrīd negatīva, tas būtu kaut vismaz nedaudz... bet motivācija topošajiem vecākiem izveidot daudzbērnu ģimeni.

Tā ka ļoti labs priekšlikums. Un, teiksim, ietekme uz budžetu nebūs tāda kaut kāda drausmīga, pavisam, pavisam maz būs, bišķiņ.

Nedaudz par to ģimenes atlaižu katalogu. Jā, tur daudz kas ir sarakstīts tajā katalogā. Protams, ir arī labas atlaides, bet ir arī situācijas, ka tās atlaides ir diezgan smieklīgas. Es pats, kad formēju sev to kartīti un gaidīju, kamēr degvielas uzpildes stacijas tīklā man piemēros papildu atlaidi... Un tur bija par to papildu atlaidi tāda cīņa – detalizēti visu vajadzēja aprakstīt un tā tālāk, un galu galā man piešķīra to atlaidi. Kad es izmantoju šo karti, ievēroju, ka tur atlaide ir papildu 0,8 centi. Principā pat cents nebija atlaide. Tā ka diezgan... Kā ir, tā ir.

Bet tāpat ļoti labs priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šī ir tā iespēja, ka mēs varam mainīt uzsvarus, prioritātes, fokusu. Ģimenēm ir jābūt izceltām pirmajā vietā. Vispār mums Latvijā visi tie cilvēki, kas izvēlas laist pasaulē pēcnācējus, ir jāgodina. Bet īpaši – īpaši! – tās ģimenes, kas izvēlas trīs un vairāk bērnus. Tas nav viegls uzdevums ne tikai finansiāli, bet arī ikdienas gaitās. Un šī ir programma, kuru, man jāsaka, mēs kopā ar kolēģi Lindu Matisoni esam aktualizējuši ļoti skaļi. Esam ieguvuši neticami daudz rezonanses no cilvēkiem, neticami daudz ilgtermiņā cilvēku intereses par šo programmu. Šī programma strādā, tā ir viena no lietām, kas ir ieviesta mūsu valsts pārvaldē un kurā tiešām ir rezultāts.

Un rezultāts ir arī faktos. Jā, mums ir kritums dzimstībā. Un diezgan dramatisks. Bet, ja mēs paskatīsimies, kur tas ir vismazākais, kur ir tiešām par kārtu labāk... tas ir ģimenēs, kuplākajās ģimenēs – 3+... Un tā ir milzu problēma. Kad es paskatījos gan savu personīgo piemēru, gan... manam draugam pagājušnedēļ piedzima meitiņa, trešais bērns ģimenē. Viņi baudīs “Goda ģimenes” statusu tikai trīs gadus, jo vecākajam bērnam būs jau pilngadība, un viss. Bet tikko ir svaigi jaundzimušais. Mums ir ļoti daudzi piemēri bijuši ar cilvēkiem ģimenē... bērni ar invaliditāti. Tas bērns ir uz mūžu, viņš neaizies, pilngadību iegūstot, dzīvē tālajā, tas bērns ir uz mūžu šai ģimenē. Un tā ir pelnījusi “Goda ģimenes” statusu. Tas ir tas, ko mēs ar Lindu kopā esam iesnieguši no APVIENOTĀ SARAKSTA. Likumprojekts gadu stāv atvilktnē, gadu stāv atvilktnē! PROGRESĪVIE, lūdzu, ja jūs politiski sakāt, ka tas ir svarīgi, nu, parādiet ar darbiem. Tas ir vienkārši, cik mēs dzirdējām. Fiskālā ietekme... Satiksmes ministrija... Lielākā ietekme, lai mēs šo programmu pagarinātu un palielinātu to tvērumu, ir 94 tūkstoši. Siliņa nolidināja... VIP zālēs notērēja trešdaļu no tā. Mēs taču varam atrast... Jūs “airBaltic” atradāt nedēļas laikā 30 miljonus, bet 94 tūkstošus – nē, tas ir (Starpsauciens: “Tas ir daudz!”)... tas ir baigi daudz, tur ir jāatņem daudz transportiem un tā tālāk...

Nu, kolēģi, tas, man liekas, ir mūsu visu interesēs, tas nav vienas vai otras partijas... tas ir mūsu visu interesēs, lai šī programma turpinātos. Un es aizstāvēšu ģimenes, it īpaši kuplās ģimenes, tās mums vajag vairāk un vairāk, un kuplākas. Un tāpēc par šo ģimenes statusu es esmu par. Protams, jautājums ir par to – uz mūžu. Ja jau nevaram parakstīties uz to jaunāko bērnu... 94 tūkstošiem, tad es nezinu, kāda niere ir jānogriež par šo piedāvājumu. Tāpēc ejam soli pa solim. Es ļoti ceru, ka jūs tūlīt, drīzumā... pēc gada jau varētu uzlikt dienaskārtībā komisijā uz otro lasījumu šos iesniegtos priekšlikumus, jo visi dati beidzot ir pieejami. Nu, ja “airBaltic” sagrabinājāt 30 miljonus, man liekas, tā ir tāda kā semečka – tie 94 tūkstoši. Un jums tas noteikti ir pa kabatai.

Atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Tiešām ļoti apsveicama iniciatīva! Paldies katram parakstītājam – gan daudzbērnu ģimeņu... vecākiem, gan topošajiem daudzbērnu ģimeņu... vecākiem, droši vien arī tie parakstīja.

Lemjot par šādām iniciatīvām, ir jāpatur prātā, kāds šobrīd ir fons. Droši vien redzējāt nesen publicēto Eiropas statistikas ziņojumu, kurā Latvijai prognozē vislielāko iedzīvotāju skaita kritumu šajā gadsimtā. Iezīmētā situācija, domāju, ir dramatiska. Nevajag ļauties bezcerībai, bet darīt to, ko var darīt.

Noteikti šī ir viena no lietām, ko var izdarīt – apliecināt tēviem un mātēm, kuri audzina trīs un vairāk bērnus, ka viņu pienesums Latvijai ir ļoti dārgs un svarīgs, un tāds tas ir ne tikai, kamēr bērni izaug, bet visa mūža garumā.

Kolēģi, aicinu šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Par goda ģimenēm, par mūsu demogrāfiju runājot... Nacionālā apvienība gadiem par to ir runājusi. Aizvien vairāk un vairāk katrs saprot, ka tā ir ļoti, ļoti nopietna problēma mūsu valsts ilgtermiņa pastāvēšanai jau tuvākajos gados.

Daudzi no jums ir apmeklējuši domnīcas “LaSER” seminārus, darba grupas, tai skaitā tad, kad bija saruna par sagaidāmām iedzīvotāju skaita izmaiņām Latvijā. Daži skaitļi... 2025. gads pret 2040. gadu, iedzīvotāju skaita izmaiņas vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem.

Rīgā... labi, sākšu citādāk. Sāksim ar Pierīgu. Pierīga ir vienīgā, kur nedaudz, nedaudz pieaug, bet kopumā... Latgalē ir mīnus 36 procenti – mīnus 36 procenti! –, Vidzemē – mīnus 35,7 procenti, Kurzemē – mīnus 27,3 procenti, Zemgalē – mīnus 26,1 procents, Rīgā – ieklausieties! – mīnus 42,3 procenti.

Izglītības un zinātnes ministrijai pat nav jāveic nekādas skolu tīkla optimizēšanas reformas, vienkārši fiziski nebūs bērnu, kas mācās. Un Latvijā kopumā iedzīvotāju skaita izmaiņas – mīnus 23,9 procenti.

Mēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā diskutējām par to, ka Labklājības ministrija sūdzas, ka Satiksmes ministrija nesaskaņo 90 tūkstošu eiro dēļ karti “Goda ģimene”... par jaunāko bērnu... tikmēr, kamēr jaunākajam bērnam iestājas 18 gadi vai kamēr viņš nebeidz studijas. Tikmēr ģimenei ir goda ģimenes “3+” karte.

Diezgan droši varu pateikt, ka nav ilgi jāgaida, kad mēs no šīs Saeimas tribīnes runāsim par “2+” karti un apsveiksim katru ģimeni, kurā piedzims vismaz viens bērns. Ir ļoti daudz ģimeņu, kurām nav bērnu.

Paralēli runājam par migrācijas politiku. Nebūs, kas strādā. Objektīvi. Jo nav cilvēku darba vecumā. Mums nāksies tiešām jēdzīgi atrisināt migrācijas jautājumu, un tie būs ļoti, ļoti, ļoti sāpīgi un nepatīkami lēmumi, nevis kā šobrīd... notiek haotiski. Tāpēc es ar cerībām raugos uz izmeklēšanas komisiju, kuru vada kolēģis no “Nacionālās apvienības”... ka mēs atradīsim saprātīgu risinājumu.

Bet tas, kāpēc šobrīd neatbalstām goda ģimenes, man absolūti nav saprotams. Resursu valstī, kā redzam pēc Ministru prezidentes VIP zāles apmeklējumiem, ir vairāk nekā vajag. Kā man sociālajos tīklos komentāros raksta Hosama Abu Meri padomnieki... ka mēs pārmetam, ka ir iztērēti gandrīz 36 tūkstoši eiro par VIP uzgaidāmās telpas apmeklējumu... ka nevajag jums piekopt to nabagmājas domāšanu... tā arī raksta. Bet 90 tūkstošus nepiešķir, lai Satiksmes ministrija varētu saskaņot “3+” kartes.

Respektīvi, kolēģi, pavisam droši – nāksies meklēt daudz, daudz nopietnākus resursus, lai atbalstītu jaunās ģimenes, tās ģimenes, kuras šobrīd šaubās – laist bērnus pasaulē vai ne, lai justos drošākas par savu nākotni. Mēs nevaram garantēt ģeopolitisko drošību, bet ekonomisko un sociālo drošību noteikti varam. Nāksies konkurēt ar citām valstīm sociālā atbalsta jomā, bet sociālais atbalsts nav vienīgais stimuls. Ir jābūt drošības izjūtai par to, ka nākotne izskatās cerīga.

Tāpēc aicinu atbalstīt konkrēto Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikumu – attiecīgi šo tautas iniciatīvu nodot tālāk. Un nevis nodošanas pēc, lai mēs 10 485 pilsoņiem, kuri parakstīja, varētu pateikt, ka, jā, esam ieklausījušies, atdevuši komisijai un komisijā pie tā strādā, bet tiešām atrast risinājumu, lai jau šī sasaukuma laikā šīs problēmas būtu novērstas un attiecīgā “3+” ģimenes karte būtu tiešām pieejama visiem tiem, kuriem ir trīs bērni, neatkarīgi no tā, ir jau vecākajam 18 gadi vai nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi deputāti! Nauda ir. Nu būsim godīgi! Esiet atklāti pret sevi, atklāti pret saviem kolēģiem! It īpaši koalīcijas deputāti ļoti labi zina, ka nauda ir, jo tā tiek tērēta pa labi, pa kreisi, kam vajag, kam nevajag. Tad, kad ir jāglābj “airBaltic”, “Rail Baltica”, nauda ir, tad, kad ir jālido uz visādiem interesantiem pasākumiem, nauda ir.

Un, tā kā daudzi deputāti ir minējuši konkrēti ciparu 90 tūkstoši, kuru pietrūkst... 90... 94 tūkstoši, lai atbalstītu šīs ģimenes... es teiktu, ka ir pat mazāk – līdz 60 tūkstošiem. Atliek kaut vai Evikai Siliņai atteikties no savām VIP zālēm, un, lūdzu, jums ir papildu nauda, lai atbalstītu šīs ģimenes.

Tā ka es aicinu tomēr ieklausīties sabiedrības viedoklī un atbalstīt iniciatīvas turpmāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 485 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ““Goda ģimenes” statuss vecākiem uz mūžu – pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 23. aprīlī pulksten 17.00.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Viktorijas Pleškānes, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par lidostu VIP zāles pakalpojumu izmantošanas lietderību un finansēšanas avotiem Ministru prezidentes ārvalstu vizīšu laikā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andreja Svilāna, Laura Lizbovska un Lindas Matisones jautājums labklājības ministram Reinim Uzulniekam “Par Latgales latviešu (latgaliešu) valodas tiesību īstenošanu Nodarbinātības valsts aģentūras darbībā atbilstoši likumos noteiktajām prasībām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 23. aprīlī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputātes Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Ilze Stobova iesniegušas jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par SIA “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” kapitāla daļu iegādes procesa caurspīdību un ietekmes izvērtējumu”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Juris Viļums, Edgars Putra, Māris Kučinskis, Edmunds Teirumnieks un Lauris Lizbovskis iesnieguši jautājumu kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par valsts atbalstu mediju telpai Latgalē”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Ramona Petraviča un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par viesnīcu un saistīto pakalpojumu izmaksām un finansēšanas avotiem Ministru prezidentes ārvalstu vizīšu laikā”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Atzīšos godīgi, ka šorīt, saņemot Valsts kancelejas atbildes par to, kā Ministru prezidente ir izmantojusi VIP zāles savu lidojumu laikā, tiešām bija nepatīkams pārsteigums, jo es vienmēr tā naivi ceru, ka varbūt apetīte būs kaut kā rimusies, bet diemžēl nav.

Nu ko – sēdes laikā pieņēmām lēmumu iet nedaudz tālāk un paskatīties, kas lācītim vēderā, pajautājot informāciju par visiem Evikas Siliņas premjerēšanas laika komandējumiem, viesnīcām, kas ir izmantotas... detalizēti iedot rēķinus par transporta izmaksām un dienas naudām. Domāju, būs interesanti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Cienījamie kolēģi, vēl viens paziņojums.

Rīt uz otro darba dienu sanāks 13. Jauniešu Saeima. Simts jaunieši no visiem Latvijas reģioniem iejutīsies deputātu lomā. Projekta dalībnieki sēdēs jūsu vietās, debatēs Saeimas tribīnē un balsos, lai pieņemtu Jauniešu Saeimas deklarāciju. Tāpēc lūgums visiem sakārtot savas darba vietas Sēžu zālē un neatstāt uz galdiem personīgās mantas.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Edmunds Cepurītis, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Līga Kozlovska, Agnese Krasta, Kristaps Krištopans, Nauris Puntulis, Edgars Putra, Uģis Rotbergs, Ričards Šlesers un Jānis Vucāns.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 23.04.26 09:10 Balsojums 1
Par - 71, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1308/Lp14), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.04.26 09:17 Balsojums 2
Par - 68, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1308/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 09:53 Balsojums 3
Par - 70, pret - 13, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1308/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 09:54 Balsojums 4
Par - 38, pret - 4, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1322/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.04.26 09:59 Balsojums 5
Par - 35, pret - 10, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā (1313/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.04.26 10:08 Balsojums 6
Par - 51, pret - 35, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums (1314/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.04.26 10:11 Balsojums 7
Par - 41, pret - 8, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1316/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 23.04.26 10:13 Balsojums 8
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par atbalstu 1. tipa diabēta pacientiem (954/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:14 Balsojums 9
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Silicka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (943/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:15 Balsojums 10
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vitas Bērziņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (944/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:16 Balsojums 11
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ievas Lapiņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (945/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:17 Balsojums 12
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Roberta Lazdas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (946/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:17 Balsojums 13
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ivetas Melderes atbrīvošanu no tiesneša amata (947/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:18 Balsojums 14
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Agitas Papules atbrīvošanu no tiesneša amata (948/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:19 Balsojums 15
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Ludmilas Mežales atbrīvošanu no tiesneša amata (949/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:22 Balsojums 16
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Svetlanas Čulkovas atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu ... (970/Lm14)

Datums: 23.04.26 10:27 Balsojums 17
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.04.26 11:26 Balsojums 18
Par - 42, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iedzīvotāju apziņošanas sistēmas faktisko neesību un valdības atbildību dronu uzbrukumu gadījumā (125/P14)

Datums: 23.04.26 12:06 Balsojums 19
Par - 32, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par paredzētā publiskā finansējuma 35 727 489 EUR apmērā ieguldījuma robežšķērsošanas vietu ar Krieviju modernizēšanai atbilstību valdības politikai (126/P14)

Datums: 23.04.26 12:08 Balsojums 20
Par - 71, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (1308/Lp14) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 23.04.26 12:28 Balsojums 21
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.04.26 13:45 Balsojums 22
Par - 28, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par vēlēšanu IT sistēmu izgāšanos, risku vēlēšanu rezultātu leģitimitātei un politisko atbildību (127/P14)

Datums: 23.04.26 13:47 Balsojums 23
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (1202/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.04.26 13:48 Balsojums 24
Par - 72, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1180/Lp14), 3.lasījums

Datums: 23.04.26 13:52 Balsojums 25
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Maksātnespējas likumā (1260/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:53 Balsojums 26
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (1260/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:54 Balsojums 27
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1261/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:55 Balsojums 28
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1261/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:56 Balsojums 29
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Administratīvās atbildības likumā (1262/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:56 Balsojums 30
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvās atbildības likumā (1262/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:57 Balsojums 31
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1263/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:58 Balsojums 32
Par - 73, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1263/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:59 Balsojums 33
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kontu reģistra likumā (1264/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 13:59 Balsojums 34
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kontu reģistra likumā (1264/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:00 Balsojums 35
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1265/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:01 Balsojums 36
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1265/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:05 Balsojums 37
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās kiberdrošības likumā (1234/Lp14), 2.lasījums

Datums: 23.04.26 14:06 Balsojums 38
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (1309/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:06 Balsojums 39
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1309/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:08 Balsojums 40
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1310/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:08 Balsojums 41
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1310/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:09 Balsojums 42
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1311/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:10 Balsojums 43
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1311/Lp14), 1.lasījums

Datums: 23.04.26 14:11 Balsojums 44
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Klīnisko universitātes slimnīcu likums” (Nr.1223/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim (955/Lm14)

Datums: 23.04.26 14:11 Balsojums 45
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.1224/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim (956/Lm14)

Datums: 23.04.26 14:12 Balsojums 46
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.1225/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 30. aprīlim (957/Lm14)

Datums: 23.04.26 14:12 Balsojums 47
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1243/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2026. gada 28. aprīlim (958/Lm14)

Datums: 23.04.26 14:16 Balsojums 48
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskajā operācijā “United Nations Truce Supervision Organization” (UNTSO) (959/Lm14)

Datums: 23.04.26 14:17 Balsojums 49
Par - 46, pret - 15, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” (Nr.1314/Lp14) (971/Lm14)

Datums: 23.04.26 14:39 Balsojums 50
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 485 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ""Goda ģimenes" statuss vecākiem uz mūžu - pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē" turpmāko virzību (952/Lm14)

Datums: 23.04.26 14:44 Balsojums 51
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

23.04.2026.

09.00

11.00

13.30