Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas desmitā sēde
2026. gada 12. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi, nedaudz informēšu par Saeimas sēdes darba kārtību.

Tātad tūlīt sāksim Saeimas sēdi, kurā izskatīsim darba kārtības jautājumus. Prezidijs ir nolēmis, ka pēc pirmā pārtraukuma – pulksten 11.00 – skatīsim Ministru prezidentes Evikas Siliņas ziņojumu par paveikto. (Starpsauciens.) Tātad vēlreiz – no pulksten 9.00 līdz pulksten 10.30 skatām Saeimas sēdes darba kārtību un pēc pusstundas pārtraukuma – pulksten 11.00 –skatīsim Ministru prezidentes Evikas Siliņas ziņojumu. (Zālē troksnis.)

___

Tātad, kolēģi, labrīt visiem! Aicinu – mazliet klusāk!

Sākam Saeimas 12. marta kārtējo sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Dinevičs, Oļegs Burovs, Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis un Harijs Rokpelnis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Ceļapīters.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribu aicināt jūs atbalstīt iesniegto likumprojektu par grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Ja atceraties, 2024. gada 12. decembrī mēs pieņēmām grozījumus šajā likumā, un tā 139.2 pants paredzēja īpašo reģistrēšanas kārtību. Tas nozīmē, ka tā kārtība, kas bija spēkā no 2010. gada... mazajiem uzņēmējiem, kuri nav PVN maksātāji, pie pirmā pārrobežu darījuma bija jāreģistrējas kā PVN maksātājiem neatkarīgi no tā, kāds ir viņu apgrozījums. Iepriekš tie bija 40 tūkstoši, tad mēs pacēlām šo apgrozījuma summu līdz 50 tūkstošiem – nosakot, ka ir jāreģistrējas kā PVN maksātājiem. Šie grozījumi stājās spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Līdzīgi ir noregulējušas daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis. Bet ir dažādi risinājumi. Spānijā ir vienošanās ar IT platformām, kuras sniedz pakalpojumus mazajiem uzņēmējiem. Austrijā un Francijā – reversais PVN. Mūsu tuvākajiem – Lietuvas – kaimiņiem jau no 2017. gada, kad izveidojās līdzīga situācija, kāda pašlaik pie mums... kad bija konflikts starp uzņēmējiem un viņu ieņēmumu dienestu... lietuvieši jau no 2017. gada ir noregulējuši tā, ka mazie uzņēmēji, kuri nav PVN nodokļa maksātāji, PVN maksā tikai un vienīgi par pārrobežu pakalpojumiem, bet par iekšzemes pakalpojumiem nemaksā. Interesants risinājums ir Igaunijā. Mazie uzņēmēji PVN nemaksā nedz par pārrobežu, nedz par iekšzemes pakalpojumiem. Un viņi arī netaisoties neko mainīt. Tātad PVN maksātāji, kuri ir reģistrējušies, maksā PVN, mazie uzņēmēji nemaksā.

Varētu šķist, ka viss ir labi, viss ir atrisināts. Bet, kā dzīvē dažkārt mēdz gadīties, problēmas tikai tad sākas. Īpašajā reģistrācijas kārtībā uzņēmēji sāka reģistrēties no 2025. gada 1. jūlija. Valsts ieņēmumu dienests saņēma no “Booking.com”, “Airbnb.com” un citām platformām informāciju par noslēgtajiem līgumiem. Un pagājušā gada rudenī uzņēmējiem piestādīja informāciju, ka viņi ir parādā valstij pēc iepriekšējā regulējuma, kuru mēs izmainījām, trīs gadu PVN nomaksu. Protams, tas ir nepaceļams skaitlis. Uzņēmēji bija satraukti un griezās pie deputātiem.

Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijā jautājums tika skatīts vai pusgadu. Piedalījās uzņēmēju organizācijas – LTRK, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija –, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu ministrija. Diemžēl risinājums netika rasts. Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija palika savās pozīcijās, ka par šiem trim gadiem ir jāmaksā. No uzņēmēju piemēriem mēs dzirdējām, ka par pārrobežu pakalpojumiem, kas sastāda PVN vērtību ap 200 eiro, uzņēmējam būtu jāsamaksā 13–15 tūkstoši... gan trīs gadu PVN no visiem ieņēmumiem bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli, gan papildus vēl nokavējuma nauda.

Līdz ar to, tā kā netika rasts risinājums, ir sagatavots šis likuma grozījums, lai mēs cieņpilni varētu iziet no konkrētās situācijas.

Grozījums paredz...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ceļapīters. Grozījums paredz piemērot... Atļausiet vai ne?

Sēdes vadītāja. Laiks!

A. Ceļapīters. Jā, atvainojos.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Matisone, Artūrs Butāns, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Raimonds Bergmanis, Česlavs Batņa, Lauris Lizbovskis un Kristaps Krištopans lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Šis nav tikai tehnisks jautājums par nodokļu administrēšanu. Šis ir jautājums par tiesisko paļāvību un valsts attieksmi pret tūkstošiem mazo uzņēmēju Latvijā.

Vēlos uzsvērt, ka problēma attiecas ne tikai uz īstermiņa izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vai īpašuma izīrētājiem. Tā skar jebkuru mazo uzņēmēju, kurš savas preces vai pakalpojumus pārdod digitālajās platformās, piemēram, “Facebook”, “eBay”, “Etsy”, “Amazon” un citās.

Lielākā daļa šo mazo uzņēmēju rīkojās godprātīgi – strādāja legāli, maksāja nodokļus, konsultējās ar Valsts ieņēmumu dienestu, katru gadu nodeva atskaites... bez aizrādījumiem no Valsts ieņēmumu dienesta.

Situācija būtiski mainījās pēc īpašā PVN reģistrācijas režīma ieviešanas, kas stājās spēkā pagājušajā gadā. Daudzi uzņēmēji tam pieteicās, taču pēc tam Valsts ieņēmumu dienests sāka pieprasīt PVN nomaksu par pēdējiem trim gadiem ne tikai par platformu komisijas maksu, bet arī PVN no visa apgrozījuma par pēdējiem trīs gadiem, ieskaitot kavējuma naudas. Daudzos gadījumos šīs summas sasniedz vairākus tūkstošus un pat 10 tūkstošus eiro. Rezultāts ir prognozējams – mazie uzņēmēji ir spiesti slēgt savu darbību vai pāriet ēnu ekonomikā.

Tāpēc piedāvātie likuma grozījumi paredz risinājumu šai situācijai. Valsts nevar sodīt cilvēkus par periodu, kurā pašai valstij nebija skaidras un konsekventas interpretācijas. Mums ir jāizvēlas, vai valsts uzņēmējiem būs partneris vai represīvs mehānisms. Mazie uzņēmēji gaida no mums risinājumu.

Aicinu iekļaut šo likumprojektu šīsdienas darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Maija Armaņeva, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa un Viktorija Pleškāne lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1254/Lp14). (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu (Starpsaucieni.)... Labi.

Dodam vārdu deputātei Maijai Armaņevai – “par”.

M. Аrmaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Pagājušajā ceturtdienā mēs nācām ar iniciatīvu, kas uztrauc ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus, – par piekļuvi viņu uzkrājumiem pensiju 2. līmenī. Mūsu sākotnējais priekšlikums bija dot cilvēkiem iespēju piekļūt savai uzkrātajai naudai un brīvi ar to rīkoties pēc viņu pašu uzskatiem. “Mana nauda – ko gribu, to daru!” – bija cilvēku visbiežākais komentārs. Taču mums jau tad bija skaidrs, ka šis priekšlikums negūs pietiekamu atbalstu, jo, kā iepriekšējā reizē teica daudzi koalīcijas deputāti (citēju): “Tā nauda tiks izpļekarēta vai nodzerta.” Nezinu, no kurienes nāk šādas domas, varbūt no personīgās pieredzes. Es par valdības izpļekarēto naudu, kas ir mērāma simtos miljonu un pat miljardos, gribētu uzdot jautājumu konkrēti valdībai, koalīcijas deputātiem, bet šeit nedrīkst ļaut cilvēkam tikt klāt saviem uzkrātajiem apmēram 5000 līdz 7000 eiro. Tieši tāds ir vidējais uzkrājums pensiju 2. līmenī. Izpļekarēt 5000 eiro vai simtiem miljonu vai miljardu – jūtat atšķirību?

Bet labi, ejam tālāk. Mums tāpat ir jāatrod risinājums, jo mums nāksies vienoties. Šis jautājums no dienaskārtības tik ātri nepazudīs. Ticiet man! Tātad šodienas likumprojekta redakcija paredz iespēju cilvēkam saņemt visu vai daļu no sava uzkrātā pensiju 2. līmeņa pirms pensijas vecuma sasniegšanas ar nosacījumu, ja... šoreiz mēs piedāvājam nosacījumu, ka tam ir konkrēts mērķis, un šie mērķi ir skaidri definēti.

Pirmkārt, veselības stāvokļa atjaunošanai vai uzlabošanai. Tas nozīmē ārstniecības izdevumus, operāciju veikšanu, zāļu iegādi, medicīnisko ierīču iegādi vai medicīniskās aprūpes pakalpojumu apmaksu. Atgādināšu, ka vidējā temperatūra valstī ar uzkrātajiem pensiju 2. līmeņa līdzekļiem ir aptuveni 5000 līdz 7000 eiro. Ar to var pietikt operācijai, jo, kā mēs zinām, lai tiktu uz valsts finansētu operāciju, rindā ir jāgaida apmēram divi trīs gadi. Tā to varētu izdarīt daudz ātrāk par savām finansēm.

Otrkārt, parādsaistību dzēšanai, arī kredītu dzēšanai.

Treškārt, pirmā vai vienīgā mājokļa iegādei, kas var būt pirmā iemaksa, ja bankā tiek ņemts kredīts.

Tātad, lai mēs varētu virzīties tālāk ar kaut kādu rezultātu, šeit ir konkrēts un kontrolēts piedāvājums, ar ko mēs šodien nākam, – dot cilvēkiem piekļuvi saviem uzkrājumiem vismaz tik svarīgos dzīves jautājumos kā veselība, parādsaistību dzēšana vai pirmā jeb vienīgā mājokļa iegāde. Tieši šie līdzekļi cilvēkiem var būt izšķiroši, un jūs nevarēsiet pārmest, ka nauda tiks izpļekarēta.

Tāpat pagājušajā reizē daži deputāti kā argumentu piekļuvei pensiju 2. līmenim minēja Igaunijas piemēru, sakot, ka tur šāds risinājums esot izgāzies, ka tas nodarījis milzīgu postu... un tā tālāk, un tā joprojām. Bet man radās sajūta, ka šie secinājumi nāca no portālu virsrakstiem, nevis no reālās pieredzes, tādēļ es sazvanījos ar Igaunijas parlamenta deputātu un pajautāju, kā viņi paši vērtē šo reformu, vai tiešām tā bija tik liela kļūda, kā to pasniedza medijos. Atbilde bija ļoti skaidra: nē, nekāda traģēdija nenotika, tas tika pasniegts daudz dramatiskāk, nekā patiesībā bija.

Tāpēc arī mums Latvijā šo jautājumu būtu vērts vērtēt racionāli, nevis sekojot portālu virsrakstiem un valdības pieaicinātajiem ekspertiem, kas visi kā viens no tās pašas lapiņas lasīja vienus un tos pašus teikumus. Tātad vēlreiz: šis likumprojekts neizjauc pensiju sistēmu, tas vienkārši dod cilvēkiem lielāku iespēju rīkoties ar savu uzkrājumu situācijās, kad tā nauda viņiem patiešām ir nepieciešama. Un vēlreiz atgādinu klātesošajiem: tā ir cilvēku pašu uzkrātā nauda. Tā nav jūsu nauda, tā ir viņu nauda!

Aicinu kolēģus šo iniciatīvu atbalstīt un turpināt par to diskusiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1254/Lp14) iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 32, atturas – 28. Darba kārtībā likumprojekts nav iekļauts.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Edgars Tavars, Andrejs Svilāns, Viktorija Pleškāne, Jeļena Kļaviņa, Česlavs Batņa, Jekaterina Drelinga, Ričards Šlesers un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par neatliekamiem pasākumiem enerģētiskās krīzes un degvielas cenu kāpuma seku mazināšanai un degvielas cenu pazemināšanu”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Degvielas cenu kāpums skar ikvienu, ne tikai tos, kas degvielu iepilda savas automašīnas bākā. Degvielas cenu kāpums izraisa arī pārtikas cenu kāpumu, preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Pēdējo mēnešu laikā globālā situācija kļūst arvien saspīlētāka. Karadarbība Tuvajos Austrumos, traucētas naftas piegādes, biržas cenu kāpumi atspoguļojas cenās mūsu degvielas uzpildes stacijās.

Taču jautājums, kas šodien mums ir jāuzdod, ir pavisam vienkāršs: ko dara Latvijas valdība laikā, kad citas valstis, piemēram, Ungārija un Horvātija, ir jau noteikušas fiksētu cenu, cenu griestus, Vācija laiž apgrozībā savas rezerves? Ko dara Latvija? Lemj, ka runāsim. Tas ir kā ar sniegu – kāpēc ziemā šķūrēt sniegu, jo atnāks taču pavasaris un sniegs nokusīs?

Un, kā jau teicu, degvielas cenas nav tikai autobraucēju problēma. Degviela ir visas ekonomikas asinsrite. Rezultātā pieaug inflācija un mazinās cilvēku pirktspēja. Tas nozīmē, ka par ģeopolitisko krīzi rezultātā maksā Latvijas iedzīvotāji.

Ir arī otra problēma. Latvijā degvielas cenu lielā mērā veido tieši nodokļi – akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Protams, pieaugot degvielas cenai, pieaug arī pievienotās vērtības nodoklis, līdz ar to pildās valsts kase un var taču neko nedarīt. Ir ļoti labi – ieņēmumi pieaug. Tas nekas, ka tukšojas cilvēku maciņi.

Daudzas Eiropas valstis ļoti elastīgi reaģē uz šo krīzi. Bet mēs diemžēl to nesaredzam. Tāpēc šis lēmuma projekts ir par to, lai Ministru kabinets nekavējoties pieņemtu lēmumu samazināt degvielas cenas. Tāds lēmums nav radikāls vai populistisks, tas ir pragmatisks un ļoti nepieciešams.

Tātad šajā lēmuma projektā ir norādīts: pirmkārt, uz krīzes laiku samazināt akcīzes nodokli. Tas nav revolucionārs solis, bet gan mehānisms, ko krīzes laikā izmanto vairākas valstis; otrkārt, samazināt pievienotās vērtības nodokli; treškārt, aktivizēt valsts naftas produktu drošības rezerves. Un tās nav radītas tikai formālai prasības izpildei, bet tieši šādām situācijām, kad notiek krīze (Vācija jau to sāk darīt). Ceturtkārt, izvērtēt pieļaujamo uzcenojumu vai arī noteikt cenu griestus, kas arī ir mehānisms, kā krīzes laikā ierobežot nepamatotu cenu kāpumu. Aicinām arī izveidot operatīvo grupu, kas regulāri izvērtē situāciju un piedāvā risinājumu. Enerģētikas krīzes laikā rīcībai ir jābūt nekavējoties, nevis mēnešiem ilgi jānotiek birokrātiskai diskusijai.

Šis lēmuma projekts nav par politiskām ambīcijām, tas ir par valsts spēju rīkoties krīzes situācijā. Ja valdība nereaģē un degvielas cenu kāpums turpinās, tas ietekmē visu ekonomiku – transportu, lauksaimniecisko ražošanu un galu galā arī katras ģimenes budžetu. Tāpēc Saeimas uzdevums ir skaidri pateikt: valdībai ir jārīkojas. Šodien mēs varam dot valdībai skaidru mandātu sagatavot konkrētus risinājumus, kas palīdzēs stabilizēt degvielas cenas un mazināt spiedienu uz Latvijas ekonomiku.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim – “pret”.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tiesa, jautājums, kuru LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un APVIENOTAIS SARAKSTS šodien ir iesnieguši, prasa nekavējošu rīcību. Patiesībā jārīkojas bija jau vakar, un vakar jau sekoja rīcība. Mēs zinām, ka valdības pārstāvji aktīvi darbojas pie katra no minētajiem lēmuma projekta punktiem atsevišķi un pie visiem kopā.

Šobrīd es aicinu neierobežot valdības rīcībspēju ar kaut kādu cietu lēmumu vai uzstādījumu. Petravičas kundze, par to, ko valdība dara... šis jautājums... to jūs varēsiet uzdot šodien pat pēc pāris stundām, un visas iesaistītās puses jums varēs sniegt izsmeļošas atbildes.

Aicinu šo lēmuma projektu neiekļaut šodienas darba kārtībā. Nedēļas laikā, es ticu, daudz kas jau būs mainījies, tad arī varēsim konstruktīvi diskutēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par neatliekamiem pasākumiem enerģētiskās krīzes un degvielas cenu kāpuma seku mazināšanai un degvielas cenu pazemināšanu” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 15, atturas – 34. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis un Uģis Mitrevics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1256/Lp14). (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1256/Lp14) iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 28, atturas – 14. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie grozījumi paredz priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju, lai pielāgotu Latvijas tiesisko vidi aktuālajiem drošības izaicinājumiem un starptautiskajai praksei. Šis nav emocionāls lēmums vai vēlme ierobežot un kontrolēt, bet datos balstīta rīcība valsts drošības stiprināšanai un iedzīvotāju drošībai.

Valsts policijas dati nepārprotami rāda, ka 40 procentos noziegumu tiek izmantotas nereģistrētas SIM kartes. Turklāt izmantošanas biežumam ir tieša saistība ar nozieguma smaguma pakāpi – jo smagāks noziegums, jo biežāk tiek izmantota anonimitāte. Šobrīd anonimitāte kalpo kā galvenais rīks kibernoziegumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Statistika par Latvijas iedzīvotājiem izkrāpto līdzekļu apjomu ir skarba – pērn tie bijuši vismaz 23,7 miljoni eiro.

Tāpat šis rīks palīdzēs cīņā pret narkotiku izplatīšanu, personu nelikumīgu vervēšanu un bērnu seksuālas izmantošanas materiālu apriti, kā arī ierobežos nereģistrētu dronu nelegālu izmantošanu, kas ir tiešs apdraudējums valsts drošībai. SIM karšu reģistrācija ir pārbaudīta metode, kas jau sekmīgi darbojas 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs un kopumā 157 valstīs pasaulē, sekmējot dažādu noziegumu izmeklēšanu.

Šie grozījumi paredz, ka turpmāk, pērkot priekšapmaksas karti, galalietotājam būs jāuzrāda savi identifikācijas dati, savukārt komersantam būs pienākums šos datus glabāt, nodrošinot nepieciešamo informāciju tiesībsargājošām iestādēm noziegumu novēršanai.

Šis likumprojekts ir izstrādāts, līdzsvarojot drošību un nozares intereses, un ir paredzēts saprātīgs pārejas laiks. Jaunais regulējums stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī. Būtiski, ka prasības neattieksies uz tām kartēm, kas ir iegādātas pirms šī datuma, tādējādi neradot tūlītēju administratīvo slogu esošajiem lietotājiem. Šie grozījumi ir pirmais solis, taču mums jādomā, kā nākotnē ierobežot arī modernākas krāpniecības tehnikas.

Kolēģi, aicinu balsot “par”, lai nostātos pret telefonkrāpniekiem un citu veidu noziedzniekiem. Privātums šajā gadījumā nevar kalpot par aizsegu, lai necīnītos pret personām un rīcību, kas kaitē visai mūsu sabiedrībai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1249/Lp14) nav izskatāms, jo deputāte Ilze Stobova ir atsaukusi (Starpsauciens.) savu parakstu šim likumprojektam.

___

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds “pret” deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti! Šodien mēs uzsākam skatīt likumprojektu... izmaiņas Operatīvās darbības likumā.

Pēc formas šīs izmaiņas izskatās tehniskas, bet pēc būtības tās skar vienu no jūtīgākajiem demokrātiskas valsts jautājumiem, tas ir, personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Operatīvās darbības likums nav parasts procesuāls regulējums. Tas regulē gadījumus, kuros valsts ar slepenām metodēm iegūst informāciju par personu – noklausās sarunas, izseko, vāc citus datus par personas privāto dzīvi. Tā ir īpaši smaga iejaukšanās personas pamattiesībās. Tieši tāpēc līdz šim šādas darbības tika atļautas tikai ar tiesneša sankciju.

Kādēļ? Tādēļ, ka tiesa paredzēta kā drošības mehānisms pret valsts patvaļu, kā garantija tam, ka valsts vara nepārkāpj robežas, ko tai nosaka Satversme.

Šis likumprojekts paredz, ka operatīvās darbības laikā iegūtā informācija bez tiesas uzraudzības varēs tikt nodota tālāk jebkurai iestādei citiem mērķiem, ja kāds uzskatīs, ka tas nepieciešams cita valsts vai sabiedrības interešu apdraudējuma gadījuma novēršanai. Ja līdzšinējais regulējums skaidri noteica, kādiem mērķiem operatīvā informācija drīkst tikt vākta – noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, kā arī valsts drošības apdraudējuma novēršanai –, tad piedāvātais grozījums šo principu faktiski iznīcina.

Ja šāds regulējums tiks pieņemts, operatīvā darbība pārvērtīsies no izņēmuma instrumenta smagu noziegumu izmeklēšanai par universālu informācijas iegūšanas avotu dažādiem valsts procesiem pret tās cilvēkiem. Šāds regulējums var radīt nopietnus konstitucionālos riskus gan pieteikumu iesniegšanai Satversmes tiesā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds “par” deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Jautājums, par kuru mēs tagad diskutējam, tika apspriests Juridiskajā komisijā. Pie tam mēs runājām vairākkārt, un piedāvātais variants atšķiras no tā, ar kuru sākām. Man gribas vērst uzmanību, ka netiek grozīts pants, kurš nosaka operatīvās darbības veikšanas mērķus. Līdz ar to mērķi paliek tādi paši.

Ir jāsaprot, ka grozījums neparedz iespēju uzsākt operatīvo darbību, lai atklātu kaut ko citu, nekā patlaban ir paredzēts. Jautājums ir pilnīgi cits – ko darīt ar informāciju, kas ir iegūta? Ir paredzēts, ka gadījumā, ja saskaņā ar tiesneša sankciju ir veikta operatīvā darbība un iegūta svarīga informācija, kas neattiecas uz sākotnējo mērķi, bet norāda uz citiem nopietniem pārkāpumiem, šo informāciju drīkst izmantot. Jau iegūtās informācijas izmantošana – par to ir stāsts.

Ko vēl svarīgi ņemt vērā – piedāvātajā redakcijā ir paredzēta kontrole, proti, nedrīkst pieļaut iejaukšanos personas pamattiesībās. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja informācija būs tāda, kas radīs apdraudējumu, to nevarēs izmantot. Nav tā, ka informācija no vienas lietas tiks nodota citai un tiks izmantota nekontrolēti.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu un turpināt ar to darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Operatīvās darbības likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Matisones, Artūra Butāna, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Raimonda Bergmaņa, Česlava Batņas, Laura Lizbovska un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Šis likuma grozījums nav tikai tehnisks jautājums par nodokļiem, tas ir jautājums par tiesisko paļāvību un valsts attieksmi pret tūkstošiem mazo uzņēmēju Latvijā. Un svarīgi uzsvērt – šī problēma attiecas ne tikai uz viesu namu īpašniekiem vai īpašuma izīrētājiem, tā skar jebkuru mazo uzņēmēju, kurš savas preces vai pakalpojumus pārdod, izmantojot digitālās platformas, kā “eBay”, “Etsy”, “Amazon”, “Facebook” un tā tālāk. Lielākā daļa šo cilvēku rīkojās godprātīgi – strādāja legāli, maksāja nodokļus un bieži konsultējās ar Valsts ieņēmumu dienestu, katru gadu nodeva deklarācijas. Aizrādījumu nebija. Tomēr konsultācijās ilgstoši netika skaidri norādīts, ka platformu izmantošana var radīt pienākumu reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.

Tagad situācija ir krasi mainījusies. No sākuma valsts šiem mazajiem uzņēmējiem radīja īpašu PVN reģistrācijas kārtību. Tas bija risinājums, ko uzņēmēji gaidīja jau gadiem, bet tad tas ātri kļuva par tā saucamo PVN slazdu. Mazie uzņēmēji pieteicās jaunajai kārtībai, bet Valsts ieņēmumu dienests no viņiem sāka pieprasīt PVN nomaksu ne tikai par digitālo platformu komisijas maksām, bet arī PVN no visa apgrozījuma par pēdējiem trim gadiem, ieskaitot arī kavējuma naudu. Daudzos gadījumos mazajiem uzņēmējiem tiek aprēķināti vairāku tūkstošu, pat desmitiem tūkstošu lieli parādi, kurus mazie uzņēmēji vienkārši nespēj nomaksāt. Rezultāts ir prognozējams – cilvēki ir spiesti slēgt savu darbību vai pāriet ēnu ekonomikā.

Piedāvātais likuma grozījums ievieš skaidru un taisnīgu pārejas mehānismu. Ja mazais uzņēmējs līdz 2026. gada 30. jūnijam reģistrēsies jaunajā īpašajā PVN režīmā, tad par iepriekšējiem trim gadiem netiks piemēroti PVN aprēķini par iekšzemes darījumiem. Tas ļaus uzņēmējiem sakārtot savu darbību bez nesamērīga finansiālā sloga.

Svarīgi atcerēties, ka šāda pieeja nav nekas neparasts. Mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija jau sen ir ieviesušas vienkāršotus risinājumus, kas ļauj mazajiem uzņēmējiem izmantot digitālās platformas un vienlaikus saglabāt saprotamu, samērīgu nodokļu režīmu un konkurētspēju. Valsts nevar prasīt no cilvēkiem absolūtu precizitāti situācijā, kad pašai valstij ilgstoši nav bijusi skaidra un konsekventa pieeja. Sodīt par pagātni, kurā valdīja tiesiskā neskaidrība, nozīmē graut uzticību valstij. Mums ir jāizvēlas, vai valsts būs partneris uzņēmējiem vai represīvs mehānisms.

Daudzi no mums ir izteikuši atbalstu mazajiem uzņēmējiem vārdos. Šis ir veids, kā to parādīt ar darbiem.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Vladimira Isajeva atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija 3. marta sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Vladimira Isajeva atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Vladimirs Isajevs 1989. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju.

Kopš 1995. gada Vladimirs Isajevs bijis Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesis. No 1998. gada līdz 2008. gadam bijis arī Daugavpils tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Tiesnesim Vladimiram Isajevam 2021. gadā piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā un darba pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šā gada 1. maiju atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Vladimiru Isajevu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Vladimira Isajeva atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jāņa Šaušas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija šī gada 3. marta sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jāņa Šaušas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

1999. gadā Jānis Šauša absolvēja Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot jurista kvalifikāciju.

Kopš 2001. gada Jānis Šauša ir bijis Daugavpils tiesas tiesnesis. No 2008. gada līdz 2012. gadam – Daugavpils tiesas priekšsēdētāja vietnieks, no 2012. gada līdz 2023. gadam – Daugavpils tiesas priekšsēdētājs.

Tiesnesis Jānis Šauša saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus. 2016. gadā – Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu un “zelta” spalvu par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā un par darba pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu. 2023. gadā – tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīmi par īpaši nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 1. maiju atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Jāni Šaušu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jāņa Šaušas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Intas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija šī gada 3. marta sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Intas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

1993. gadā Inta Kalniņa absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. Vēlāk Latvijas Universitātē ieguva arī sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē.

Kopš 1995. gada Inta Kalniņa ir bijusi tiesnese Saldū. Kopš 2018. gada – saskaņā ar tiesu reformu – Kurzemes rajona tiesas (Saldū) tiesnese.

Tiesnese Inta Kalniņa ir saņēmusi vairākus apbalvojumus. 2016. gadā – Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības rakstu un “sudraba” spalvu par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, par darba pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu. 2020. gadā – Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu un “zelta” spalvu par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmā un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 1. jūniju atbrīvot Kurzemes rajona tiesas tiesnesi Intu Kalniņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Intas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Guntas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija šī gada 3. marta sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Guntas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

1985. gadā Gunta Freimane Latvijas Valsts universitātē ieguva jurista kvalifikāciju, kas vēlāk pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam.

Kopš 2003. gada Gunta Freimane ir bijusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese, kopš 2009. gada – Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese. 2010. gadā iecelta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Tiesnese Gunta Freimane ir Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese. No 2015. gada līdz 2016. gadam pildīja arī Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas tiesneša pienākumus vakances laikā.

2025. gadā tiesnesei Guntai Freimanei piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par ilggadēju, priekšzīmīgu, godīgu un radošu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 1. septembri atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Guntu Freimani no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Guntas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ingūnas Amoliņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Juridiskā komisija šī gada 3. marta sēdē izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ingūnas Amoliņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

1993. gadā Ingūna Amoliņa absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. Tajā pašā gadā Saeima iecēla Ingūnu Amoliņu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

1996. gadā Ingūna Amoliņa kļuva par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci un 1997. gadā tika iecelta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Tiesnese Ingūna Amoliņa ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese.

Tiesnese Ingūna Amoliņa ir saņēmusi vairākus apbalvojumus. 2012. gadā – Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības rakstu un “zelta” spalvu par ilggadēju, godprātīgu, priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu. 2023. gadā – Tieslietu ministrijas Pateicības rakstu par atbalstu un iesaisti Latvijas tiesu sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 12. novembri atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ingūnu Amoliņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ingūnas Amoliņas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Aiva Vīksna, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Edgars Putra, Ingmārs Līdaka un Andris Kulbergs iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par rīcību saistībā ar 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju pieejamību Latvijā”.

Vārds motivācijai deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS šodien ir iesniedzis pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri nevis tādēļ, ka mums patiktu... un būtu kārtējais pieprasījums, bet tādēļ, ka tas ir par veselības politiku. Tas nav tehnisks medicīnas jautājums.

Es tiešām, kolēģi, vēlētos, lai jūs ieklausītos – kaut mazliet novērstu acis no mobilajiem telefoniem un ieklausītos – cilvēkos, kam tas ir dzīvības jautājums. Mēs runājam par tūkstošiem cilvēku ikdienu, kuri katru dienu dzīvo ar 1. tipa cukura diabētu. 1. tipa diabēts nozīmē nepārtrauktu cīņu. Cilvēkiem tas nozīmē nepārtrauktu glikozes līmeņa kontroli, injekcijas, risku veselībai un pastāvīgu spriedzi par to, vai viss būs kārtībā rīt, nākamnedēļ, pēc 10 gadiem.

Insulīna sūkņi tiek izmantoti jau vairāk nekā 25 gadus, sensori – vairāk nekā 10 gadus. Insulīna sūkņi un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sensori – tehnoloģijas, kas palīdz cilvēkiem kontrolēt slimību, novērst komplikācijas un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Šodien vēl jo vairāk mums pietrūkst darba roku. Šie cilvēki... ja kopumā ir 5800, no tiem trīs tūkstoši bez komplikācijām varētu strādāt pilnvērtīgi darba vidē, turpināt savu darbu. Mēs nerunājam par luksusa preci. Attīstītajās valstīs tie jau sen ir kļuvuši par standarta ārstēšanas sastāvdaļu. Tā ir ikdienas norma citur.

Te rodas jautājums: kāpēc Latvijā tas joprojām nav nodrošināts? Kāpēc dzīvojam 20. gadsimtā? Igaunijā, Lietuvā, Polijā ir, Latvijā nav. Tāpēc mūsu jautājumi ir uzdoti pragmatiski, atbildi cienoši... mums šiem cilvēkiem atbildēt, jo mēs zinām – 19. martā par šo jautājumu būs pikets.

Un nesakiet, ka nav naudas. Tikko mēs atradām 20 miljonus ar vieglu roku slimnīcas remontam, bet dzīvībai mēs nespējam atrast. Tādēļ mēs gaidām pragmatiskas atbildes.

Sēdes vadītāja. Tātad nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Edgara Tavara, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Aivas Vīksnas, Andreja Svilāna, Jura Viļuma pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par kompensāciju neizmaksāšanu par pasažieru pārvadājumiem komerciālajos maršrutos”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Informēju, ka Pieprasījumu komisija 4. marta sēdē izskatīja 10 deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam. Komisijas sēdē piedalījās parlamentārais sekretārs Kristaps Zaļais.

No ministrijas sniegtajām atbildēm izriet, ka tiesiskais ietvars kompensāciju izmaksai komerciālajos maršrutos ir sakārtots. 2025. gada nogalē ir pieņemti nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi, kas paplašina kompensācijas mehānismu atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas spriedumam. Autotransporta direkcija pašlaik veic administratīvo procesu, lai izvērtētu pārvadātāju iesniegtos datus un nodrošinātu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek izmaksāti pamatoti, ievērojot nodokļu nomaksas un datu ticamības principus.

Komisija balsojot (5 balsīm – par, 9 – pret) atzina pieprasījumu par noraidāmu.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis ir nopietns uzticības signāls ārvalstu investoriem, uzņēmējiem. Tieši tāpēc šis pieprasījums bija rakstīts, jo personīgi es Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pagājušā gada oktobrī uzdevu ļoti precīzu jautājumu, vai, pieņemot likumu par pārvadājumiem... kas bija balstīts uz Eiropas Savienības Tiesas slēdzienu un bija obligāts Latvijai... vai to pieņemot (Satiksmes ministrijas valsts sekretārs precīzi, un tas ir ierakstīts audio komisijas sēdē, atbildēja)... vai šis likums ļaus nomaksāt izveidojušos parādu, kas bija jau sasniedzis 904 tūkstošus eiro komersantam, konkrēti “Ecolines”, kas bija vinnējis šo tiesas procesu, šo sūdzību... Atbilde bija pilnībā apstiprinoša: jā, līdz gada beigām tas tiks izdarīts. Iemesls, kāpēc komersants nesāka ātrāk tiesvedības procesu... sniegt prasījumu, bija tieši tas, ka uzticējās mūsu ziņai Saeimā un arīdzan ziņojumam no Satiksmes ministrijas.

Šodien, es atgādinu, ir marts, 2026. gada marts. Vēl joprojām nav izdarīts nekas, lai nosegtu gan pagājušā gada 900 tūkstošu parādu, kas ir izveidojies, gan akumulējošo uz priekšu. Likums nosaka komersantam obligāti veikt pārvadājumus un obligāti kompensējošiem... pasažieriem sniegt atlaides. To nosaka likums. Uzņēmējs... un arī citi uzņēmēji ir spiesti to risināt no saviem līdzekļiem, tātad apdraudēt savu komercdarbību neziņā par to, kā valsts rīkosies. Dotajā mirklī sanāk tā, ka Satiksmes ministrija izvēlas vienkārši ignorēt to, ko ir solījusi, tātad nolikt gan igauņu, gan citus uzņēmējus pilnīgi šādā ķīlas situācijā, kurā viņi spiesti vērsties Ārvalstu investoru padomē Latvijā ar vēstuli – ko mums darīt, kā mums uzticēties Latvijas valsts likumdošanai?

Pie tam, ja mēs paskatāmies Satiksmes ministrijas budžetu, ko mēs redzam? Mēs redzam, ka tur ir ielikti pāri 800 tūkstošiem eiro, lai kompensētu šo apjomu. Te vienam komersantam pagājušajā gadā bija 904 tūkstoši! Tātad jau apzināmies, ka naudas nav pietiekami pat viena konkrētā komersanta nosegšanai, kur nu vēl pārējiem!

Un kas notiek? Tiek izvirzītas pilnīgi nepamatotas prasības sniegt detalizācijas līmeni, kas nekad iepriekš nebija prasīts... tātad ar atpakaļejošu datumu. Tiek vilkts laiks, tiek stiepta gumija, lai vienkārši nemaksātu. Praktiski Satiksmes ministrija ir izvēlējusies soli, lai komersants iesniedz prasību tiesā... un atbrīvot sevi uz to laiku, kamēr tiesa spriedumā izlemj. Tātad solījumam, kas mums Saeimā tiek dots, ir absolūta nulles vērtība – absolūta nulles vērtība!

Kādu signālu mēs dodam uzņēmējiem? Kā uzņēmēji var uzticēties valstij, ja publiski pasaka: jā, šis likums, tieši šis likums mums palīdzēs sakārtot mūsu attiecības, un tas tiks izdarīts līdz decembrim. Tāds bija jautājums. Tieša atbilde bija: jā. Tad kā man kā deputātam savādāk saprast šo, lai es balsotu par šo likumu ar vārdu “jā”... “par”, es balsoju “par”, tieši balstoties uz šo ziņojumu no valsts sekretāra, jo es uzticējos valsts sekretāra teiktajam. Sanāk tā, ka mēs nevaram uzticēties.

Tāpēc, kolēģi, šis pieprasījums ir vietā. Šinī Pieprasījumu komisijas sēdē mums netika sniegtas atbildes par to, kādā veidā šis tiks sakārtots.

Un es piebildīšu vēl vienu interesantu faktu. Tai pašā mirklī mums, izrādās, ir pat trīs miljoni investēti uzskaites sistēmā. Tam gan mums nauda atrodas, pietiek, viss ir kārtībā. Bet norēķināties ar uzņēmējiem par iepriekšēju valsts neizdarību, Satiksmes ministrijas neizdarību – nē, nē, tur gan mums ir par maz, tur stiepsim gumiju. Sistēmām – tūlīt pat! Un tā ir tāda interesanta izvēle: savas saistības nesegsim, bet investēt – tur gan atradīsim.

Tāpēc es nopietni šo jautājumu uztveru, ļoti nopietni, un lieku arī jums padomāt, tāpēc ka tas nav signāls tikai vienam uzņēmumam. Tādu signālu mēs sniedzam ne tikai vienai šai nozarei, bet vispār uzņēmējiem – vai var valstij uzticēties. Diemžēl šis pierāda – nē, nevar.

Tāpēc es jūs lūdzu un satiksmes ministru lūdzu – izbeidzam šīs spēlītes, sakārtojam saistības, ja problēmas ir, risinām tās uz priekšu, bet nevis ar atpakaļejošu datumu noliekam ķīlā tieši komersantus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, labdien! Godātie kolēģi! Protams, ja valsts ir noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus pasažieriem, tad valstij ir pienākums pārvadātājiem šos zaudējumus kompensēt. Un tas nav politiskais viedoklis, tas ir Eiropas Savienības Tiesas spriedums. Jau 2022. gada 8. septembrī ES Tiesa skaidri pateica: ja valsts nosaka sociālos atvieglojumus biļetēm, tad ir pienākums kompensēt pārvadātājam nesaņemtos ieņēmumus. Pretējā gadījumā tiek kropļota konkurence un pārvadātāji tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā.

Kopš tā laika ir pagājuši trīs gadi. Un ko mēs redzam šodien? Satiksmes ministrija joprojām skaidro, kāpēc kompensācijas mehānisms netika ieviests laikus. Ja ministrijas atbildi pārtulko vienkāršā valodā, tad tās būtība ir šāda: ilgi skaidrojām, ilgi diskutējām, ilgi saskaņojām, ilgi domājām, ilgi rakstījām noteikumus. Un tā arī pazaudējam to visu laiku. Tie nav mani vārdi, tā pēc būtības ir pašas ministrijas atzīšanās.

Tāpēc man ir ļoti vienkāršs jautājums. Ja ES Tiesas spriedums bija zināms jau 2022. gadā, kāpēc pilnvērtīgs regulējums parādījās tikai 2025. gada beigās? Trīs gadus Satiksmes ministrija zināja, ka tas... tai jābūt... jāmaksā kompensācijas. Trīs gadus pārvadātāji strādāja tiesiskā nenoteiktībā. Trīs gadus Satiksmes ministrija vilcinājās.

Un tagad, kad pārvadātāji pieprasa kompensācijas, mēs dzirdam jaunu stāstu. Tagad problēma, izrādās, ir nevis ministrijas novilcināšanā, bet pārvadātājos. Tagad tiek teikts – ar datiem nepietiek, vajag vēl precizēt, vajag vēl paskaidrot, vajag vēl papildu informāciju.

Te rodas pilnīgi loģisks jautājums. Ja šos pašus grāmatvedības datus pieņem Valsts ieņēmumu dienests, ja tie ir pietiekami nodokļu administrēšanai, kāpēc pēkšņi Autotransporta direkcijai tie vairs nav pietiekami labi? Kurš tad šeit kļūdās? Valsts ieņēmumu dienests vai ATD? Sanāk dīvaina aina: nodokļiem dati ir pietiekami precīzi, bet kompensācijām – vairs ne.

Tieši tā izskatās klasisks birokrātiskais stāsts. Valsts gadiem neizveido skaidru kārtību, kā... bet pēc tam sāk prasīt arvien jaunus dokumentus, arvien jaunus skaidrojumus, arvien jaunus pamatojumus. Te jau gribas jautāt – kas būs nākamais? Liks skaitīt ne tikai biļetes un to, cik bija aprēķināts PVN, bet arī to, cik pasažieru autobusā bija sarkanās kurpēs un violetās zeķbiksēs? Vai tā tiešām ir godprātīga vēlme izmaksāt likumā paredzēto kompensāciju? Vai tomēr ir mēģināšana atrast iemeslus, kā nemaksāt, kā novilcināt, kā apiet pēc būtības skaidru tiesas spriedumu?

Un te ir vēl viens ļoti nepatīkams jautājums. Vai tiešām tāpēc arī budžetā tika ielikta summa, kas jau sākotnēji bija acīmredzami par mazu? Vai ministrija jau iepriekš rēķinājās nevis ar pilnvērtīgu kompensāciju izmaksu, bet ar to, ka daļu prasību izdosies novilcināt birokrātijā? Jo šeit vairs nav runa tikai par procedūru, šeit ir runa par ministrijas attieksmi. Ministrija saka – mēs pārbaudījām, analizējām, vācām informāciju. Tikmēr pārvadātāji jau publiski runā par iespējamu tiesvedību pret valsti. LSM ir ziņots, ka “Lux Express Latvia” apsver iespēju vērsties tiesā. Un tas vairs nav tikai transports. Tas ir jautājums par valsts reputāciju.

Valdība nemitīgi runā par investoru piesaisti, par investīciju vidi, par uzticēšanos valstij. Bet kā investors var uzticēties valstij, ja valsts gadiem nespēj izpildīt pat ES Tiesas spriedumu, kā investors var uzticēties valstij, ja skaidri pienākumi tiek atzīti par bezgalīgiem birokrātiskiem šķēršļiem? Kā investors var uzticēties valstij, ja uzņēmumam, kurš strādā Latvijā, par likumā paredzētu kompensāciju ir jācīnās gandrīz kā pēc žēlastības?

Mēs sakām, ka gribam, lai Latvijā nāk starptautiskie uzņēmumi, bet, kad tie atnāk, tie sastopas ar valsti, kurā trīs gadus nespēj sakārtot elementāru kompensācijas mehānismu un pēc tam vēl demonstrē neuzticēšanos tiem, kuri šo pakalpojumu faktiski nodrošināja. Tas vairs nav tikai nozares jautājums. Tas ir uzticēšanās jautājums Latvijas valstij.

Paskatāmies uz cipariem – 2026. gada budžetā komercpārvadātāju kompensācijām ir paredzēti tikai 850 tūkstoši eiro. Tikai! Tajā pašā laikā publiski izskanējis, ka tikai “Lux Express Latvia” prasījums vien jau tuvojas 900 tūkstošiem eiro. Līdz ar to ministrijai pašai bija jāredz, ka ar šo summu nepietiek, pat teorētiski nepietiek. Tad atkal ir jautājums – tā ir kļūda vai apzināta rīcība? Jo budžetu neplāno akli. Ministrija zināja, ka būs kompensāciju prasījumi, ministrija zināja, ka ir ES Tiesas spriedums. Ministrija zināja, ka summas būs lielas. Un tomēr budžetā tika ielikta summa, kas nesedz pat vienu lielu pieprasījumu. Tā vairs nav vienkārši birokrātija, tā ir finansiāla bezatbildība.

Rezultātā mēs redzam absurdu ainu. Vispirms valsts gadiem nepilda tiesas spriedumu, pēc tam ar milzu nokavēšanos pieņem regulējumu un tad sāk apšaubīt iesniegtos datus un pieprasīt jaunus skaidrojumus, un beigās vēl budžetā neparedz pietiekamu finansējumu. Un tas viss notiek laikā, kad valdība publiski runā par birokrātijas mazināšanu un investoru piesaisti. Godīgi sakot, rodas iespaids, ka valdība runā vienu, bet valsts aparāts dara ko pilnīgi citu.

Te mēs nonākam pie galvenā – pie politiskās atbildības, jo ministrijas nepastāv pašas par sevi. Katras ministrijas priekšgalā – kas ir? Ministrs. Un ministrs neatbild tikai par prezentācijām, par skaistām runām, par preses relīzēm un skaistiem solījumiem. Ministrs atbild par rezultātu. Bet rezultāts šodien ir tāds – ir ES Tiesas spriedums (arī netika izpildīts laikus), kompensācijas mehānisms tika ieviests ar milzīgu kavēšanos, pārvadātāji runā par iespējamu tiesvedību, un valsts pati grauj savu reputāciju investoru acīs. Tas viss ir Satiksmes ministrijas pārvaldības rezultāts.

Tāpēc man ir ļoti tiešs jautājums – vai ministrs, kura laikā rodas šādas sistemātiskas problēmas, vispār var turpināt vadīt šo nozari? Ja trīs gadus netiek izpildīts ES Tiesas spriedums, ja tiek radīts tiesvedības risks pret valsti, ja tiek apdraudēta Latvijas investīciju reputācija, tad atbildība vairs nav teorētiska, tā ir konkrēta. Un mana atbilde ir skaidra: Švinkas kungs nevar vadīt nozari. Un šādā situācijā vienīgais politiski godīgais solis būtu atkāpties no amata, jo valsts reputācija, investoru uzticība un tiesiskuma princips ir svarīgāki par jebkura ministra krēslu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par kompensāciju neizmaksāšanu par pasažieru pārvadājumiem komerciālajos maršrutos”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīja grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Izskatīja sešus priekšlikumus. Atbalstīja un daļēji atbalstīja.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums par ziņošanas kārtību Saeimai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar elektronisko saziņu, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tehniska rakstura, papildināts... “siltumapgādē” ar vārdu “aukstumapgādē”, kā arī “apglabāšanas” – ar “apsaimniekošanas”... pievienoti vārdi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Attiecīgi precizēts termiņš, līdz kuram var izvēlēties īstenot elektronisko saziņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 5. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

6. – komisijas priekšlikums. Precizējums par ziņošanu Saeimai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz brīdim, kad tiek veikti grozījumi Saeimas kārtības rullī. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Lūdzu parlamentu atbalstīt grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 37 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgādinājumam – likumprojekta mērķis ir nodrošināt pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi pirms otrā lasījuma saņemtos priekšlikumus, uzklausot gan to iesniedzējus, gan atbildīgās ministrijas, gan augstskolu un studējošo pārstāvjus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likumā lietoto terminu “akreditēta studiju programma”, skaidrojot, ka tā ir studiju programma, kuru tiesīga īstenot akreditēta augstskola. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Rosina papildināt augstskolas akreditācijas terminu, nosakot, ka tas ir arī riskos balstīts izvērtējums. Ievērojot to, ka institucionālo akreditāciju veidos trīs posmi, uzklausot nozares ekspertus, tika lemts risku izvērtējumu saistīt ar augstskolu atbilstības novērtēšanas posmu.

Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Papildina likumā lietoto terminu uzskaitījumu ar – “izglītības tematiskā grupa”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 4. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Balstoties uz secinājumiem par augstskolas dibinātāju noteiktā tipa sākotnējo izvērtēšanu, precizēts, ka prasība par publikācijām letonikā un baltistikā attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad tas ir atbilstīgi augstskolu zinātniskās darbības stratēģiskajai specializācijai.

Komisijā precizēta priekšlikumā lietotā terminoloģija, tāpēc šis priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, ka iepriekš minētā prasība attiecināma, ja tas atbilst augstskolas stratēģiskajai specializācijai. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 6. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Izslēdz pirmajā lasījumā likumprojektā iekļauto neprecizitāti, tādējādi saglabājot normu, ka mākslu un kultūras universitāte īsteno profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 7. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju, sakārtojot terminoloģiju – aizstāj vārdus “bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas” ar vārdiem “pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmas”.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Atbilstoši juridiskajai tehnikai izsaka pirmajā lasījumā piedāvāto redakciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums, ievērojot to, ka institucionālā pārvaldība jau ietver jēdzienu “vadīšana”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 10. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Rosina papildināt augstskolas uzdevumus ar visaptverošas un koordinētas risku pārvaldības sistēmas izstrādāšanu un uzturēšanu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj likuma 7. un 86. pantā lietoto vārdu “valstiski” ar vārdu “valsts” attiecībā uz atzītiem dokumentiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 12. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. No līdzšinējā panta par akreditāciju... jauns – 8.7 – pants “Tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus”, nosakot, ka augstskola ir tiesīga tos izsniegt un informāciju par šīm augstskolām publisko Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Komisijā precizēta panta otrā daļa attiecībā uz studiju programmām, tāpēc šis priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. 8.7 panta otrajā daļā precizē, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā publisko informāciju par akreditētajām augstskolām, kurām ir tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus, kā arī šajās augstskolās īstenoto studiju programmu sarakstu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 14. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Panta uztveramībai piedāvā jaunā redakcijā izteikt pirmajā lasījumā piedāvāto likumprojekta 9. pantu “Augstskolas akreditācija”. Ņemot vērā, ka saistībā ar nākamajiem priekšlikumiem diskutēts gan par visu akreditācijas procesu, gan atsevišķu tā posmu ilgumu, kā arī panta detalizāciju, komisijā tika veidota precizēta panta redakcija.

Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 15. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Rosina noteikt, ka akreditācijas procesu augstskola uzsāk ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms esošā akreditācijas termiņa beigām, nevis 16, kā paredzēts pirmajā lasījumā un Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumā. Priekšlikums atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 16. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Rosina noteikt, ka pirmo no akreditācijas procesiem – atbilstības novērtēšanu – veic divu, nevis trīs mēnešu laikā, kā paredzēts pirmajā lasījumā un Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumā. Priekšlikums atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā gan komisijā atbalstītos saīsinātos akreditācijas procesa termiņus, gan citus diskutētos ieteikumus, likumprojekta 9. panta redakcija paredz, ka augstskolas akreditācijas procesu secīgi veido atbilstības novērtēšana, kvalitātes novērtēšana un lēmuma par akreditāciju pieņemšana; noteic termiņu gan procesa uzsākšanai, gan akreditācijas posmiem; noteic, ka atbilstības novērtēšanas procesā ņem vērā riskus un augstskolas darbību. Kvalitātes novērtēšanu var veikt Akadēmiskās informācijas centrs vai jebkura Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 18. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Šobrīd Augstskolu likuma 14.1 panta piecpadsmitā daļa noteic, ka par valsts augstskolas padomes priekšsēdētāju pirmreizēji ievēlē Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta virzītu padomes locekli. Priekšlikumā rosināts no minētās normas izslēgt vārdu “pirmreizēji”, lai, ņemot vērā augstskolas padomes kompetences, nodrošinātu, ka augstskolas padomes priekšsēdētāja amatu nevar ieņemt persona no attiecīgās augstskolas akadēmiskās un administratīvās vides.

Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 19. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Ņemot vērā, ka no Augstskolu likuma tiek izslēgtas normas par studiju virzieniem, priekšlikums precizē gadījumus, kad augstskolas padome no studējošo pašpārvaldes pieprasa atzinumu.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 20. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Sakārto terminoloģiju, vārdus “maģistra studiju programmas” aizstājot ar vārdiem “otrā cikla augstākās izglītības programmas”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi 26. panta otrajā daļā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 22. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizējums likumprojekta 14. panta otrās daļas pirmā lasījuma redakcijai. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, ka studiju kvalitātes komisija lēmumu par studiju programmas licencēšanas atcelšanu var pieņemt, ja sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad augstskola sākusi īstenot pirmo studiju programmu, tā nav uzsākusi augstskolas akreditācijas procesu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 24. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju, ievērojot to, ka studiju programmu var atzīt par neatbilstošu ne tikai akreditācijā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 25. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Rosina papildināt likumu ar jaunu pantu, nosakot, ka zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu augstskolās veic iespējami vienlaicīgi ar augstskolu akreditāciju.

Komisijā ministrija skaidroja atšķirības abu šo procesu termiņu ziņā, kā arī to, ka šādu iespēju varētu vērtēt, kad būs noslēgušās pirmās cikliskās akreditācijas. Attiecīgi ar pārejas noteikumu punktu uzdots izstrādāt konceptuālo ziņojumu par abu procesu sinhronizāciju.

Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 26. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Izslēdz paredzētos grozījumus 71. pantā “Augstākās izglītības padomes tiesības”, ievērojot to, ka ar šā gada 1. septembri regulējums, kas attiecas uz Augstākās izglītības padomi, no likuma tiks izslēgts. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 27. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Ņemot vērā Sociālās integrācijas valsts aģentūras studiju virziena “Tulkošana” unikalitāti, rosina pagarināt attiecīgā studiju virziena akreditācijas termiņu līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par Sociālās integrācijas valsts aģentūras akreditāciju uz noteiktu laiku vai lēmums par atteikumu to akreditēt, bet ne ilgāk kā līdz 2032. gada 30. jūnijam. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka no 2028. gada 1. janvāra studiju virzienu akreditācija vairs nepastāvēs, precizē pārejas noteikumā piedāvāto termiņu, pagarinot Sociālās integrācijas valsts aģentūras studiju virziena “Tulkošana” akreditāciju līdz 2027. gada 31. decembrim. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 29. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina papildināt pārejas noteikumus ar punktu, nosakot, ka grozījumi attiecībā uz studiju virzienu izslēgšanu un jaunā regulējuma iekļaušanu stājas spēkā ar 2028. gada 1. janvāri. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē iepriekšējo priekšlikumu, uzskaitot visas normas, uz kurām atliktā spēkā stāšanās attiecināma. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 31. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Noteic, ka uz sešiem gadiem akreditētajiem studiju virzieniem, kuriem akreditāciju termiņi beidzas pēc 2026. gada 30. aprīļa, bet pirms 2028. gada 1. janvāra, akreditācijas tiek pagarinātas līdz 2027. gada 31. septembrim. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 32. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina precizēt pārejas noteikumu punktu numerāciju. Priekšlikums atbalstīts un iekļauts 33. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka no 2028. gada 1. janvāra augstskolas un koledžas, kuras ir akreditētas uz nenoteiktu laiku, ir tiesīgas izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai koledžas akreditāciju uz noteiktu laiku vai lēmums par atteikumu to akreditēt, bet ne ilgāk kā līdz 2032. gada 30. jūnijam. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 34. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Pārejas noteikumu punkts, kurā noteikts, kāds regulējums piemērojams izmēģinājuma akreditācijas īstenošanā, kā arī uzdots Ministru kabinetam noteikt prasības un kārtību augstskolas izmēģinājuma akreditācijai. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 35. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizē pirmajā lasījumā atbalstītā pārejas noteikumu 124. punkta numerāciju un tajā minēto termiņu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Uzdod Ministru kabinetam līdz 2028. gada 31. martam iesniegt Saeimai konceptuālo ziņojumu par zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma iekļaušanu augstskolu akreditācijas procesā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 37. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Vergina.... ar izskatītajiem grozījumiem Augstskolu likumā un arī saistīts ar pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju.

Komisijā gan ar komisijas deputātu lēmumu, gan atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem iekļauti priekšlikumi, kas nav tieši saistīti ar likumprojekta mērķi, bet, manuprāt, ir ļoti, ļoti vērtīgi.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina papildināt 11. pantu “Izglītības dokumenti”, iekļaujot tajā izglītību apliecinošo dokumentu reģistru. Komisijā priekšlikuma redakcija precizēta, tāpēc šis priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, ka valsts atzītu izglītības dokumentu reģistrs ir Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas sastāvdaļa. Tajā iekļaujamās ziņas, šī reģistra saturu un citus jautājumus deleģēts noteikt Ministru kabinetam. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvija ir unikāla valsts. Latvijas unikalitāte ir tādā ziņā, ka mums ir IT jomas projekti, par kuriem nelaiķe Juta Strīķe kādreiz teica: tā ir vislabākā nauda, jo mums nav nekas jābūvē, bet mēs varam paņemt lielu naudu.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka šajā priekšlikumā neapšaubāmi iekļauta nepieciešamība izstrādāt vienādu izglītības iestāžu reģistru, citos priekšlikumos – izveidot kopējo arhitektūru. Un tad mēs paskatāmies projektu. Cik tāds reģistrs varētu izmaksāt? Komisijā es minēju, ka tie varētu būt 100–200 tūkstoši. Nē, muļķības! Tie ir 5,2 miljoni. No tiem 5,2 miljoniem, piemēram, 216 tūkstoši ir apmācības. Apmācības pašvaldībām, iestādēm, izbraukumi, lai iemācītos ar šo programmu strādāt.

Mēs esam unikāla valsts. Neapšaubāmi atbalstu, ka šādiem reģistriem jābūt. Bet kā notiek iepirkuma procedūras izsludināšana? Kā notiek pretendentu atlase? Tas nerada caurskatāmību. Mēs runāsim par šo, APVIENOTAIS SARAKSTS šodien iesniegs pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrijai, tai skaitā par šiem diviem iepirkumiem, kas ir saistīti ar šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 3. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina papildināt likumu ar jaunu pantu par pieteikumu izglītības iestādēs vadības risinājumu. Priekšlikuma redakcija precizēta, tāpēc šis priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājumu, papildina likumu ar jaunu pantu par pieteikumu vadības sistēmu, kas būs Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Tās mērķis ir nodrošināt vienotu pakalpojumu pieteikumu iesniegšanai izglītojamā uzņemšanai izglītības iestādēs. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta 2. panta otrās daļas pirmā lasījuma redakcijas precizējums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju, ietverot atsauci uz Profesionālās izglītības likumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina pantu par Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu ar punktu par valsts atzītiem izglītības dokumentiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 8. – deputātes Antoņinas Ņenaševas priekšlikums. Rosina precizēt 36. panta 3.1 daļu, nosakot, ka tajā paredzētie vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumi attiecināmi arī uz profesionālās ievirzes izglītības programmām. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz sadalīt piedāvāto redakciju divos teikumos: pirmajā teikumā norādīts, ka vardarbības mazināšanas sistēmiskie pasākumi attiecas arī uz profesionālās ievirzes izglītības iestādēm; savukārt otrajā teikumā tiek precizēts, ka konkrētās programmas un aktivitātes ir saistošas citām izglītības iestādēm. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas deputātu rosināts, arī nozares ministrijas atbalstīts un saistīts ar vecāku organizāciju rosinājumiem. Un šis ir ļoti būtiski – paplašināt mobilo tālruņu lietošanas aizliegumu izglītības iestādēs, pievienojot arī 7.–9. klasi, tādējādi tas būtu visā pamatizglītības posmā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 11. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Pēc ministrijas rosinājuma tiek pagarināts pārejas noteikumos noteiktais termiņš Ministru kabineta noteikumu izstrādei par kritērijiem un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās izglītības pirmā posma programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, līdz šā gada 31. augustam. Komisijā priekšlikums atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu punktu pirmā lasījuma redakciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka mobilo tālruņu lietošanas aizliegums arī 7.–9. klasē stājas spēkā 2026. gada 1. jūnijā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka Ministru kabinets līdz šā gada 31. augustam izdod noteikumus attiecībā uz valsts atzītu izglītības dokumentu reģistru un pieteikumu vadības sistēmu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Visi priekšlikumi izskatīti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Deputātam Andrim Kulbergam ir paziņojums. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Lūdzu, kolēģi, Mazajā zālē... Nīderlandes grupa. Nīderlandes grupa atceras... kas ir Nīderlandes grupā? Savākties uz mazu, īsu mītiņu.

___

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Jānis Dombrava... redzu, Ilze Indriksone... redzu, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans... kur Kristaps?... bija, Edgars Putra, Jana Simanovska, Zane Skujiņa-Rubene, Didzis Šmits, Andris Šuvajevs, Ilze Vergina (Starpsauciens.)... redzu, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, kā jau minēju Saeimas sēdes sākumā, pēc pārtraukuma mēs turpinām ar sadaļu “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Darba kārtībā – Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti, deputātes! Klātesošie ministri! Latvijas cilvēki! Šodien mēs, valdība, atskaitāmies par paveikto trešo reizi. Valdība ir strādājusi sarežģītos apstākļos. Gandrīz katru gadu ir bijušas vēlēšanas, karš Ukrainā... diemžēl tagad arī karš Tuvajos Austrumos. Starptautiskā ekonomiskā situācija ir mainīga un īpaši sarežģīta.

Kad es uzņēmos vadīt valdību, kopā ar koalīcijas partneriem vienojāmies par konkrētiem paveicamajiem darbiem. Un paveikts, arī ar Saeimas atbalstu, ir gana daudz, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās jomas, kas attīsta mūsu tautsaimniecību un atbild uz iedzīvotāju pamatvajadzībām – drošību, izglītību, rūpēm par ģimeni un veselību.

Valdības deklarācijā vienojāmies, ka Latvija būs droša, labklājīga un uz nākotni vērsta Eiropas valsts, kas spēj attīstīties ģeopolitisku, tehnoloģisku un demogrāfisku pārmaiņu laikā. Un to mēs pateicām 2023. gadā. Šobrīd ir 2026. gads, un kur nu vēl vairāk nekā šobrīd mēs varam teikt, ka ģeopolitiskā situācija patiešām ir tikai eskalējusies. Diemžēl tā nav uzlabojusies. Un arī tehnoloģiskajā jomā mākslīgais intelekts ienāk ar arvien lielāku jaudu.

Bet Latvijas cilvēki ir mūsu lielākā valsts vērtība. Un arī tāpēc mēs izvirzījām skaidras prioritātes, kas ir – stiprināt valsts drošību, attīstīt ekonomiku, uzlabot izglītību un veselības aprūpi un padarīt valsts pārvaldi efektīvāku.

Vienmēr var vairāk, noteikti, ka var arī labāk. Bet jau toreiz deklarācijā noteiktās prioritātes šodien ir kļuvušas par konkrētiem politiķu lēmumiem, par izmaiņām, kas ne vienmēr ir populāras un populistiskas, bet ir nepieciešamas, lai tās tiktu pieņemtas šodien, lai ilgtermiņā Latvijā mēs visi varētu dzīvot labāk, piemēram, investīcijas izglītībā. Valsts attīstība nav, nevar būt īss posms. Tā ir nepārtraukta kustība uz priekšu, un tā noteikti sniedzas pāri valdībām. Bet mūsu pieņemtie lēmumi palīdz Latviju padarīt turīgāku, konkurētspējīgāku un drošāku.

Krievijas agresija Ukrainā ir bijis viens no iemesliem mums pieņemt drosmīgus lēmumus, par kuriem, iespējams, iepriekš mēs šaubījāmies. Šogad aizsardzības finansējums sasniegs gandrīz 5 procentus no IKP. Tas nozīmē vairāk nekā divus miljardus eiro Latvijas drošībai. Tas ir lielākais aizsardzības finansējums mūsu valsts vēsturē. Šie līdzekļi tiek ieguldīti konkrētās spējās – mūsu cilvēkos, viņu ekipējumā, apmācībās. Mēs attīstām Latvijas gaisa aizsardzību, tāldarbības artilērijas sistēmas un gaisa, zemes, jūras dronus, stiprinām militāro infrastruktūru. Sēlijā top un darbu jau ir uzsācis lielākais militārais poligons Baltijā. Mēs arvien vairāk uzņemam sabiedrotos Latvijā.

Un īpaši vēlos šeit, no Saeimas tribīnes, pateikt paldies mūsu Kanādas sabiedrotajiem, kuri vada NATO daudznacionālo brigādi, kas patstāvīgi ir izveidota mūsu valstī. Tas ir ļoti spēcīgs atturēšanas signāls, un mēs varam pārliecinoši teikt, ka esam visi kopā izdarījuši daudz, lai Latvijā cilvēki būtu drošībā.

Kā solījām, ir pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tie ir vairāk nekā 400 kilometri infrastruktūras ar modernām sakaru sistēmām un citu nepieciešamo gan civilo, gan militāro aprīkojumu. Protams, darbs pie militārās infrastruktūras vēl turpinās. Ir izvietotas novērošanas sistēmas. Patrulēšanas infrastruktūra un ceļi robežas apsardzībai tiek uzlaboti. Tas palīdz gan sargāt robežu, gan novērst nelegālu, bet mērķtiecīgi organizētu robežas šķērsošanu, jo mēs esam valsts, kas stiprina Latvijas un visas Eiropas Savienības un NATO drošību.

Un, jāsaka, pirmo reizi Eiropā mums ir izdevies panākt, ka Eiropas līmenī politiski austrumu robeža tiek saskatīta arī kā Eiropas prioritāte, pie kā, protams, vēl būs jāturpina darbs arī daudzgadu budžetā.

Ģeopolitiskā situācija mūs ir spiedusi būt modrākiem un gatavākiem krīzēm. Un tieši tāpēc pērn, kopā ar valdības un Saeimas kolēģiem debatējot un diskutējot, mēs izveidojām Krīzes vadības centru, kas atrodas tiešā Ministru prezidenta pārraudzībā. Krīzes vadības centra izveide ir ļoti nepieciešama, jo ar dažādām krīzēm un izaicinājumiem mēs satiekamies regulāri – kiberdrošības jomā, civilajā jomā.

Lai valsts noturības spējas un sabiedrības noturības spējas tiktu mērķtiecīgi sagatavotas un uzturētas, kā arī atbalstītas, ir nepieciešams domāt par materiālajām rezervēm. Mēs esam arī sākuši apzināt, un jau ir pielāgotas vietas, kur cilvēki var patverties. Visā Latvijā jau tagad ir pielāgotas vismaz 500 patvertnes. Un tāds finansējums, kādu piešķīrusi Latvija tam, lai tiešām visā valstī maksimāli īsā laikā mēs varētu šādas vietas izveidot – un pašvaldībās vēl notiek darbs pie tā, lai būtu plašākas patvertnes –, nav ne Lietuvā, ne Igaunijā.

Tāpat ir ieviesta šūnu apraide, un jūs jau saņemat šūnu apraides ziņojumus, kas ļauj operatīvi informēt sabiedrību ārkārtas situācijās. Tāpēc visus, arī šeit, vēlos aicināt un lūgt – instalējiet aplikāciju “112 Latvija”. Tajā jūs atradīsiet informāciju gan par tuvojošos vētru vai plūdiem, gan to, kur iespējams patverties vai kā rīkoties ārkārtas situācijā. Tas nozīmē, ka krīzes gadījumā informācija cilvēkus sasniedz dažu sekunžu laikā.

Vēlos izcelt, ka pirmo reizi iekšlietu sektorā ir būtiski pacelts atalgojums, un man tas ir bijis ļoti būtiski, jo es šo nozari diezgan labi pazīstu. Arī šajā nedēļā mēs apstiprinājām amatā vairākas iekšlietu dienestu amatpersonas... apstiprinājām ģenerāļa pakāpē. Un bija patīkami dzirdēt, ka ugunsdzēsējs, kas ir strādājis vairākus desmitus gadu šajā nozarē, teica, ka viņš atceras: viņi brauca uz Eiropu un cik labi aprīkoti ugunsdzēsēju depo un daudzas citas lietas bija Eiropas kolēģiem, un viņš ar lepnumu var teikt, ka tagad tādas lietas ir arī Latvijā un ka viņš to piedzīvo, jo visā Latvijā ir izveidoti moderni katastrofu pārvaldības centri ar pilnīgi jaunu infrastruktūru. Un ugunsdzēsējiem, policistiem, cilvēkiem, kuri diendienā rūpējas par mūsu drošību, tiešām šobrīd, es domāju, mēs varam teikt, ir cieņpilns atalgojums un viņi strādā daudz labākos apstākļos, nekā tas bija kādu laiku iepriekš... jo tas man ir bijis svarīgi.

Es zinu, ka mēs ļoti bieži rūpējamies par mūsu aizsardzības spējām, bet tieši iekšlietu dienestu cilvēki ir tie, kas palīdzību sniedz diendienā un ikdienā saskaras ar ļoti nepatīkamām situācijām.

Par atbalstu Ukrainai. Latvija arvien ir to valstu vidū, kas turpina stingri atbalstīt Ukrainu. Mēs to darām savu vērtību dēļ, savas drošības dēļ, bet arī Ukrainas nākotnes vārdā, visas Eiropas drošības vārdā. Mēs kā sabiedrība, kā valsts zinām, kāpēc tas ir nepieciešams un kāpēc mēs to darām. Es domāju, tikai retais mūsu sabiedrībā ir tāds, kas nevēlas atbalstīt Ukrainu. Tāpēc tas, ka mēs sniedzam militāro atbalstu vairāk nekā 0,25 procentu apmērā no IKP, sniedzam arī ekonomisko atbalstu un tieši tikko noslēdzām kopražošanas sadarbības memorandu ar Ukrainu, ir likumsakarīgi. Jo Latvija ir bijusi viena no pirmajām valstīm, kas Ukrainai vienmēr ir sniegusi palīdzīgu roku, vai tā ir bijusi energokrīze, vai varbūt ir bijusi vajadzīga palīdzība pēc ģeneratoriem. Un tādējādi mēs esam tikai trešā valsts, kurai Ukraina ir uzticējusi atklāt savas zināšanas un tehnoloģijas militārās industrijas jomā. Un es aicinu tiešām to izmantot.

Mēs turpinām sniegt patvērumu Ukrainas cilvēkiem, un mēs iestājamies par Ukrainas un Eiropas kopējo drošību. Es domāju, tas tiešām ir liels panākums no visas mūsu sabiedrības. Tāpēc es vēlos arī šeit pateikt lielu paldies sabiedrībai par atbalstu tajā darbā, ko darām mēs. Un paldies visām nevaldības organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, kas nemitīgi turpina atbalstīt Ukrainu.

Godātie klātesošie! Aizvadītajā gadā Latvijas ekonomika pieauga par 2,1 procentu, Somijā – tikai par 0,2, Igaunijā – 0,6 procentiem. Izaugsme Latvijā turpinājās septiņus ceturkšņus pēc kārtas. Īpaši strauji attīstījās būvniecība un augstas pievienotās vērtības nozares. Rīga jauno mājokļu būvniecībā apsteidza Tallinu. Vai tā ir nejaušība?

Mēs sākām birokrātijas mazināšanu ar būvniecību, ar finansējuma piesaisti un dažādu reģistru pielāgošanu, jo tieši tā var visātrāk panākt ekonomisko izaugsmi valsts attīstībā. Tas bija mērķtiecīgs plāns, kā samazināt birokrātiju, un tāpēc tagad ir izaugsme tieši šajās nozarēs, jo uzbūvēt var ātrāk, bankās pieejamais finansējums ir plašāks. Mēs esam noņēmuši arī daudzus šķēršļus, kas bija uzlikti “Moneyval” ieviešanas laikā.

Attīstās īres mājokļi, un tie ir pieejami arī īpaši... kas ir vajadzīgi ģimenēm reģionos, jo mēs, analizējot datus, redzējām, ka tieši reģionos ir ļoti liela problēma ar kredītu pieejamību, mājokļu pieejamību. Tāpēc programma, ko mēs attīstām kopā ar pašvaldībām, jau pirmajā kārtā nodrošinās vairāku jauno ģimeņu vajadzības. Bet ar to mēs nebeigsim. Mēs turpināsim strādāt ar publisko un privāto partnerību, jo ir skaidrs, ka jaunās ģimenes vēlas īres mājokļus, viņi vēlas vairāk īrēt, viņi nevēlas tik daudz ieguldīt nopērkot.

Svarīgi, lai šī ekonomiskā attīstība nenotiktu tikai Rīgā. Tāpēc mēs īpašu uzmanību pievērsām reģioniem, cilvēkiem, kuri tur vēlas investēt un veidot savu dzīvi un biznesu. Tāpēc austrumu pierobežā attīstām speciālās ekonomiskās zonas. Paldies arī kolēģiem Saeimā par šādu zonu atbalstīšanu, jo mēs, visticamāk, neizmainīsim tuvākajā laikā to, ka Krievija un Baltkrievija ir un būs... paliks mums blakus, kaimiņos. Tāpēc arī Eiropas Savienības līmenī esam akcentējuši šo jautājumu, lai Eiropa mūs sadzirdētu, ka mums ir vajadzīgs īpašs atbalsts, īpaša pieeja tam, kā mēs varam veicināt konkurētspēju pierobežas reģionos.

Es domāju, ka daudzgadu budžetā... ir vajadzīga visu – deputātu, sabiedrības, ministriju, ekspertu – iesaiste, lai panāktu labus rezultātus šajā gadā, nākamajā gadā, strādājot pie daudzgadu budžeta, jo tas būs mūsu nākamo 10 gadu attīstības stāsts.

Viens no biežākajiem uzņēmēju jautājumiem, arī uzsākot darbu valdībā... un arī šajā gadā tas nav mazinājies... ir jautājums par birokrātijas mazināšanu. Kā jau minēju, tas ir bijis arī mans uzstādījums. Mazāk šķēršļu, vairāk attīstības, vairāk elastības, uzticības mūsu sabiedrībai, uzņēmējiem, vairāk riskos balstītas pieejas. Vai tas ir viegli? Noteikti – nē, jo tas maina pieeju, kā mēs esam strādājuši ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Arī šobrīd Eiropas līderu sanāksmēs meklējam veidu, kā mainīt to, ka regulējam jautājumus, kuri vēl nav attīstījušies normatīvos, un neļaujam tiem izaugt, atļaujot būt balstītiem uz riskos vadītu pieeju.

Šajā jomā ir paveikts gana daudz, lai arī ne vienmēr reformas nonāk ziņu virsrakstos. Un mums ir skaidrs, ko darīsim tālāk. Daži piemēri.

Būvniecības dokumenti šodien tiek iesniegti BIS sistēmā pilnībā digitāli. Un tur tiešām ļoti labu darbu kopā padarīja Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija.

Ir samazināts arī to institūciju skaits, kas sniedz saskaņojumus. Vai tas ir būtiski? Jā, tas ir būtiski uzņēmējiem, jo tas nozīmē, ka investīciju projekti var sākties teju gadu ātrāk. Mēs ietaupām gan investoru laiku, gan uzņēmēju personāla resursus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji var netērēt tik daudz birokrātiskajām procedūrām ne savu personāla resursu, ne finansiālo resursu. Līdz ar to viņi var ieguldīt vairāk pašā projektā un attīstīt tautsaimniecību.

Es ņēmu vērā arī uzņēmēju un “LaSER” pētījuma secinājumus, ka birokrātijas mazināšanā ir jāiesaista paši uzņēmēji. Tāpēc šobrīd arī Endziņa kungs aktīvi strādā, un daudzas no šīm iniciatīvām ir jau nonākušas Saeimā uz galda. Paldies arī Burova kunga komisijai... visai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par to, ka jūs tiešām pieņēmāt mūsu aicinājumu vērtēt birokrātijas jautājumus atsevišķi. Mēs tos īpaši iezīmējam, lai tie raitāk Saeimā virzītos uz priekšu.

Un es zinu, ka arī tieslietu ministrei ir brīnišķīga ideja... kā Eiropas līmenī strādā Omnibuss... es domāju, viņa pati to pastāstīs... lai mums nebūtu par vienu nosaukumu jāmaina 10 likumi. Mēs varētu to izdarīt automātiski. Es domāju, ir daudzas lietas, ko mēs varam uzlabot. Es arī ļoti ceru uz Saeimas kolēģu atbalstu.

Līdz ar to mēs esam jau šobrīd izveidojuši sistēmisku pieeju birokrātijas mazināšanai. Uzņēmēji to novērtē un sajūt, un gaida nākamos labojumus. Tāpēc paldies, kolēģi Saeimā, par jūsu paveikto.

Mēs esam izveidojuši arī zaļo koridoru aizsardzības industrijas investīcijām. Jo tikai, jāsaka, pagājušajā gadā mēs tā pa īstam sākām saprast, ko nozīmē attīstīt savu militāro industriju. Latvijai šādas pieredzes īsti līdz šim nav bijis. Ieguldot 5 procentus no iekšzemes kopprodukta... tas nozīmē, ka mēs piesaistām arī lielu starptautisko uzmanību. Mēs piesaistām uzmanību arī no lieliem starptautiskiem uzņēmumiem. Tāpēc, lai šie uzņēmumi varētu Latvijā ātrāk attīstīt, saņemt būvatļaujas, mēs esam ieviesuši īpašas prasības, kas samazina birokrātiju aizsardzības industrijā. Labais piemērs ir “Rheinmetall” ienākšana Latvijā ar munīcijas ražotni, mūsu Latvijas dronu ražotāji, kas tirgo dronus Beļģijai un Igaunijai. Un varu arī pateikt noslēpumu – iespējams, viņi tos tirgos arī Tuvajos Austrumos, kur šobrīd notiek karadarbība.

Svarīga reformas daļa noteikti ir bijusi valsts pārvaldes modernizācija. Ir reorganizēts Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde, kas daudz ātrāk un... digitāli apstrādā datus. Uzņēmēji tiešām ir pateicīgi par to, ka viņiem ir pieejamas centralizētas digitālās konsultācijas un nav atkārtoti jāiesniedz dokumenti. Ir automatizēta nodokļu datu apstrāde. Un paldies arī jaunajai Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai – viņai tiešām izdodas. Tas samazina administratīvo slogu mūsu uzņēmējiem, tas veicina uzticību valstij.

Par Mākslīgā intelekta centru vēlos teikt, ka tas ir izveidots kopā ar privātajiem partneriem. Daudzi aizmirst, ka tas nav valsts institūcijai piederošs centrs. Un tas ir palīdzējis jau ar smilškastes regulējumu, lai var vieglāk testēt inovācijas mākslīgā intelekta jomā. Es ceru, ka tuvākajā laikā paziņojumi mākslīgā intelekta jomā izglītībā palīdzēs mums vēl vairāk saprast, cik Latvija patiesībā ir priekšā daudzām citām valstīm Eiropā. Bet visu iesaistīto, protams, mūsu, uzdevums ir neapstāties pie sasniegtā un iet tālāk, lai attīstītu izglītību, kas ir viens no svarīgākajiem nākotnes pamatiem.

Man patiešām ir svarīgi, arī ieņemot šo amatu, panākt, lai mēs spētu pieņemt tos atbildīgos lēmumus, ka bērniem būs iespējams Latvijā saņemt labu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Jā, tā nav bijusi populāra, tā nav bijusi ļoti skaista reforma, par kuru visi priecājas. Bet, parunājot ar kolēģiem Eiropā, parunājot ar kolēģiem tepat kaimiņos, Igaunijā, – viņi to izdarīja jau daudz ātrāk nekā mēs. Es domāju – tad, kad vecāki ieraudzīs rezultātus šai reformai, viņi teiks: kāpēc jūs to neizdarījāt ātrāk? Un tāpēc mums kā politiķiem, kas ievēlēti ar tautas mandātu, ir jāspēj pieņemt ļoti nepopulārus lēmumus, bet atbildīgi, lai mēs varētu paskatīties bērnu acīs arī pēc 10 gadiem un pateikt, ka izdarījām... tos lēmumus, kas bija vajadzīgi, lai viņi varētu saņemt labāku izglītību, labāku atalgojumu, labākas karjeras iespējas arī nākotnē.

Tāpēc no nākamā gada septembra sāks strādāt skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”. Jau no šī gada septembra... no šī gada septembra, es atvainojos, tas darbosies visā Latvijā, bet jau tagad darbojas... atbalsta personāla jautājums. Tas nodrošinās gan caurskatāmāku finansējumu, gan vienlīdzīgākas iespējas skolēniem, gan efektīvāku resursu izmantošanu.

Par taisnīgāku atalgojumu skolotājiem mēs esam runājuši daudz, un mazajās skolās jau šobrīd tiek nodrošinātas normālas algas, nevis, kā tas ir bijis iepriekš, kad darbojās princips “nauda seko skolēnam”, jo šobrīd, samazinoties bērnu skaitam un rēķinoties ar to, ka arī skolotāju skaits ir mazāks, ir skaidrs, ka “Programma skolā” var nodrošināt daudz konkurētspējīgāku atalgojumu mūsu skolotājiem.

Svarīgas pārmaiņas notiek arī augstākajā izglītībā. Valsts no universitātēm, protams, prasa konkrētus rezultātus, tāpēc ir ieviests institucionālais finansējums augstskolās, kas ļauj plānot attīstību ilgtermiņā.

Protams, ir jāstiprina pētniecība. Latvijā ienākot militārajai industrijai, mums ir iespējams attīstīt pētniecību tādās nozarēs, kādas mēs nekad iepriekš neesam attīstījuši. Tās ir jaunās tehnoloģijas, kas paver iespējas ne tikai militārajā jomā, bet arī daudzās citās jomās, veidojot jaunuzņēmumus. Tāpēc man ir ar gandarījumu jāteic, ka Ekonomikas ministrija ir izveidojusi jaunuzņēmumu īpašu fondu, kas palīdzēs tiem saņemt finansējumu daudz ātrāk, nekā viņi to varētu saņemt no bankām.

Veselības aprūpe. Es domāju, ka tā ir numur viens lieta, par ko domā gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs. Tāpēc veselības aprūpē uzsāktā slimnīcu tīkla pārstrukturēšana nodrošinās labāku trīs līmeņu slimnīcu modeli, kas palīdzēs nodrošināt pakalpojumu pieejamību lielākajās slimnīcās daudz ātrāk, lai pacients netiktu vadāts pa slimnīcām, bet nonāktu pie ārstēšanas ātrāk. Lai būtu labāka medicīniskā kvalitāte, ir skaidrs, ka slimnīcu līmeņa modelī nepieciešamas izmaiņas, jo esošais modelis nenodrošina tādu pakalpojumu pieejamību, kādu mēs gribētu sagaidīt.

Mēs daudz esam strādājuši pie recepšu zāļu cenu reformas, un šobrīd ir skaidrs, ka šī reforma ir samazinājusi recepšu zāļu cenas iedzīvotājiem.

Arī solītais Onkoloģijas centrs top, un, es domāju, mēs vēl daudz diskutēsim par to, vai tādu centru vajadzēja vai ne. Bet, saņemot vēstuli no onkoloģisko pacientu biedrības, kas saka paldies, ka jūs mūs uzklausījāt, es domāju, tas ir solis pareizajā virzienā.

Lai arī mēs daudz sūdzamies par to, ka mums pietrūkst zāļu... un, es domāju, veselības jomā mums noteikti ir jāseko līdzi visām alternatīvām un visām zinātniskajām inovācijām, kāds medikamentu klāsts varētu būt Latvijā papildināts, tomēr man jāatzīst, ka ir būtiski palielināts inovatīvo medikamentu klāsts pēdējo divu gadu laikā. Ir nepieciešams investēt vēl vairāk. Bet nākamajā budžetā, es uzskatu, būtisks finansējums būs atkal nepieciešams veselības nozarei, līdzīgi kā tas bija pirms diviem gadiem. Varam teikt, ka jau šobrīd Latvijā onkoloģijā ārstējam Eiropas līmenī. Un mēs nevaram apstāties pie šī darba, jo skaidrs, ka medicīnā attīstība notiek ļoti ātri.

Protams, veselības jomā arī vienmēr gribētos vēl vairāk, bet es domāju, ka mums ir jāpasaka paldies mūsu ārstiem, mūsu medicīnas personālam. Jo ne velti mēs dzirdam, ka mūsu tautieši atgriežas Latvijā, lai veiktu medicīniskās procedūras. Jo tik kvalitatīvu izglītību... es atvainojos, tik kvalitatīvu veselības aprūpi viņi nevar saņemt daudz kur ārvalstīs, kādu viņi saņem Latvijā.

Par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Kopš stāšanās amatā, man jāsaka, tas ir bijis viens no jautājumiem, lai mēs ieraudzītu, ka bērns ir visneaizsargātākais mūsu valstī, ja par viņu neparūpējas kāds no pieaugušajiem. Tas ir bijis mans kā politiķes, kā mātes, kā sievietes, kā Latvijas pilsones uzdevums – atrast veidu, kā mūsu bērni varētu tikt ieraudzīti arī politiskajās debatēs un politisko prioritāšu jautājumu visā plašajā klāstā: pie drošības, pie veselības, pie izaicinājumiem kibertelpā, lai mamma izjustu atbalstu tajā brīdī, kad viņa gaida bērniņu, un lai vecāki justu, ka valsts ne tikai varbūt reizēm atbalsta viņus ar pabalstiem, bet ka valsts viņus ierauga un valsts viņus sadzird. Tāpēc neapliekamais minimums ir šobrīd paaugstināts līdz 550 eiro. Minimālā alga, stājoties amatā... kad es stājos amatā, bija 620 eiro. Šobrīd tā ir 780 eiro. Un pensijas šobrīd indeksē līdz 1488 eiro. Tas nozīmē, ka mūsu pensionāri (apmēram 98 procenti) saņem pārrēķinu pensijai, kas nozīmē, ka ģimenei atbalstu var sniegt arī vecāki. Mēs esam palielinājuši arī atbalstu demogrāfijas jomā, kāds nav bijis pēdējo 10 gadu laikā noteikti.

Pēdējā budžetā izdevās panākt vienošanos par PVN samazināšanu atsevišķām pārtikas preču grupām, uz vienu gadu gan, bet monitorēsim... tomēr ir ieviests pārtikas grozs. Skaidrs, ka mums būtu vajadzīgas lielākas izmaiņas. Bet, es domāju, tas, ka mēs esam politiski pievērsuši šim jautājumam tik lielu nozīmi, parāda, ka arī lieltirgotājiem ir jādomā par to, lai šo pārtikas cenu monopolu viņi tomēr vairs nevarētu uzturēt. Un es arī sagaidu, ka mēs neapstāsimies pie sasniegtā.

Protams, ar vienu lēmumu nevar uzlabot visu demogrāfisko situāciju valstī, bet skaidrs, ka demogrāfijas izaicinājumu ziņā mums pat nav zemākie rādītāji Eiropā. Mums zemākie rādītāji ir mirušo cilvēku skaita ziņā. Tieši tāpēc šajā nedēļā mēs apstiprinājām plānu sirds un asinsvadu slimību jomā, kas, protams, ir ļoti darbietilpīgs un arī finansiāli ietilpīgs pasākums. Es domāju, ka mēs nevaram atļauties to nedarīt, jo veselības jomā... ir skaidrs, ka tik daudz cilvēku... un nāves, kuras mēs varētu novērst... mums ir jārod veidi, kā mēs to varētu uzlabot, jo aiziet pārāk jauni cilvēki, un veselības pakalpojumu ziņā ir telpa, kur mēs varētu daudz ko vēl uzlabot.

Runājot par dzīvesvietām. Es domāju, ka par demogrāfiju mēs nevaram runāt tikai pēc piedzimušo bērnu skaita. Vadot arī Demogrāfisko lietu padomi, kurā nevaldības organizācijas vienojas, sanākot kopā ar nozaru ministrijām, visi arī atzina, ka ir svarīgi strādāt, uz šiem jautājumiem skatoties stratēģiski. Ģimenes uztraucas par drošību, un ģimenes uztraucas arī par primāro drošību – vai viņiem būs, kur dzīvot. Tāpēc reģionos īres mājokļi jaunajām ģimenēm ir īpaši svarīga programma, kura noteikti ir jāturpina nākamās valdības laikā. Mēs izmantojam arvien vairāk privātās un publiskās partnerības pieeju, lai finansētu to, ko mums vajag tagad, un meklētu risinājumus sarežģītiem infrastruktūras projektiem.

Godātie klātesošie! Ir jau pietuvojies Saeimas vēlēšanu laiks, un noteikti būs daudz jautājumu, kas ir saistīti ar politikas ikdienu. Mēs nevaram aizmirst, ka mums ir jāturpina strādāt kopā, lai varētu investēt vēl vairāk mūsu drošībā, aizsardzībā, demogrāfijā un veselībā. Jo vienlaikus... darot daudzas lietas Latvijā, mūs ietekmē ģeopolitiskie apstākļi, un, pat investējot mūsu eksportspējā, investējot mūsu Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbā, ir izdevies panākt tiešām daudz labu rezultātu. Taču ir skaidrs, ka sarežģītie ģeopolitiskie apstākļi spiedīs mūs ātri atrast risinājumus arī elektroenerģijas un vispār enerģijas cenu pieaugumam vai vispār svārstībām. Tas, cik konkurētspējīgi mēs būsim enerģijas jomā, noteiks arī Latvijas konkurētspēju tuvākajā nākotnē.

Tāpēc mūsu uzdevums ir būt gana ātriem un elastīgiem un pieņemt arī gana nepopulārus lēmumus. Tas, ka mēs spējam ātri pieņemt lēmumus, šobrīd ir pamanīts arī Eiropas valstu vidū. Tas parāda starptautisko uzņēmumu interesi par Latviju. Nav noslēpums, ka arī Eiropā mēs meklējam risinājumus, kā samazināt birokrātiju. Latvijai ir vairākas jomas, kurās mums tas patiešām ir izdevies. Tāpēc mums ir jāizmanto labā sadarbība ar Ukrainu, jo šajā ziņā, arī tehnoloģiju ziņā, Ukraina ir līdere. Tā ir iespēja, ko mēs nedrīkstam palaist garām, tāpēc es arī turpināšu atbalstīt uzņēmējus.

Tie, kas mani ir satikuši dažādos forumos, kuros mēs atbalstām mūsu uzņēmējus un lobējam mūsu uzņēmēju intereses, lai Latvijas uzņēmēji tiktu pamanīti... man nav par grūtu nostrādāt vēl pāris stundas, lai mūsu uzņēmēji saņemtu labus piedāvājumus, lai mūsu uzņēmēji būtu konkurētspējīgāki par citiem. Un, ja būs nepieciešams, mums ir iespēja izmantot SAFE instrumentu arī nākotnē. Mēs esam uzsākuši arī sarunas ar Eiropas Komisiju. Mēs jau šobrīd strādājam kopā ar Kanādu pie jaunas militārās bankas izveides, jo Latvija šajā jomā izceļas ar jaunām tehnoloģijām un radošumu, un es ceru, ka šāda jaunas militāras nozares bankas izveide starptautiski palīdzēs arī Latvijai piesaistīt jaunas investīcijas.

Dārgie kolēģi! Šie trīs gadi noteikti nav bijis vienkāršs laiks, lai parādītu, ka Latvija pierobežā izceļas ar spēju noturēties pāri tam, ko par mums saka, kādas prognozes izsaka, jo es tiešām ticu, ka Latvijas cilvēki ir noturīgāki par daudziem citiem. Tad, kad mainās ģeopolitika, mēs viegli nepadodamies tam, ka tūlīt atcelsim sankcijas vai atvērsim tirgu ar Krieviju. Tieši otrādi – mēs paliekam pie savām vērtībām. Mēs turpinām ieguldīt bērnu veselībā un izglītībā. Un mēs turpinām būt konkurētspējīgi. Es domāju, ka visvairāk to izjūt tie iedzīvotāji, kas dzīvo reģionos un pierobežā. Tāpēc tā uzmanība, ko esam veltījuši, lai īpaši izceltu pierobežu un attīstītu austrumu pierobežu, izstrādājot arī atsevišķu plānu, manuprāt, ir būtiska un tā ir jāturpina.

Bet pats svarīgākais – es aicinu arī politiskajās debatēs atcerēties, ka Latvijā cilvēki neatkarīgi no tā, kur viņi strādā – valsts pārvaldē vai privātajā sektorā –, ir mūsu cilvēki. Viņi ir latvieši. Viņi ir Latvijas cilvēki. Un ir svarīgi, lai viņi jūtas ieraudzīti, sadzirdēti un cienīti. Man bieži jautā un arī šodien no rīta raidījumā pajautāja par ierēdņu armiju. Bet, ziniet, arī medijus finansē valsts. Mēs taču jūs nesaucam par armiju. Mums katram ir jāizturas ar cieņu, jo šajos ģeopolitiskajos apstākļos būt iedzīvotājam Latvijā nav vienkārši, bet ir svarīgi, ka mēs varam atbalstīt mūsu cilvēkus, lai ģimenes, kas šeit veido dzīvi, arī no politiķu puses patiešām jūtas novērtētas, sadzirdētas un cienītas.

Es aicinu arī atcerēties, ka mēs nevaram ticēt Krievijas un Baltkrievijas propagandai par to, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Es domāju, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, mēs to dzirdēsim arvien vairāk. Latvija ir mūsu vienīgās mājas, un Latvija ir mūsu vienīgā Dzimtene, nevienam citam tā nerūpēs tik ļoti, kā tā rūpēs mums pašiem.

Tāpēc es aicinu arī turpmāk strādāt, lai Latvija būtu stipra, droša un plaukstoša valsts, kurā cilvēki var augt, attīstīties, runāt latviešu valodā un dziedāt himnu “Dievs, svētī Latviju!”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei par ziņojumu.

Uzsākam debates.

Deputāts Edgars Tavars – frakcijas vārdā.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidente! Ministri! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Šodienas debates par valdības ziņojumu jeb faktiski par valdības darbu diezgan prognozējami būs divās krāsās – melnā un baltā.

Mēs nule kā dzirdējām valdības vadītājas optimistisko ziņojumu, cik viss ir lieliski un kāda ir virzība uz saulaino tāli, ka viss notiek pēc plāna vai pat apsteidzot to. Vai viss šis ziņojums, kolēģi, valdības locekļi, patiesi atspoguļo to, ko redz ne tikai opozīcija, ko redz sabiedrība? Vai šis ziņojums patiesi atspoguļo jūsu minētos uzlabojumus faktiski ikvienā jomā?

Jūs pieminējāt, kādi mums ir sasniegumi veselības aprūpē. Bet ko cilvēki redz? Cilvēki redz, ka reģionu slimnīcām tiek samazināti līmeņi. Cilvēki redz, ka daudz kur tiek slēgti stacionāri. Diabēta pacienti protestē pie Saeimas, viņiem trūkst insulīna sūkņu. Rindas pie ārstiem ir garas. Trūkst medikamentu. Vienlaikus mēs būvējam Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu – sadārdzinājums ir 100 miljoni... pēkšņi mēs pamanām matemātiskas kļūdas un izliekamies tās neredzam... par 20 miljoniem. Mēs attīstām “Rail Baltica”, “airBaltic”, ieguldām nodokļu maksātāju naudu ar solījumu, ka tā ir pēdējā reize, ka vairs nekas no mums netiks prasīts. Mēs visi zinām, ka tie ir bijuši meli. Vārda tiešajā nozīmē – meli.

Vai no šī ziņojuma mēs varam godīgi nosaukt vienu ministriju, kurā nebūtu problēmu? Aizsardzība? Zaļais koridors? Patiesi strādājošs zaļais koridors? Tas ir zaļais lozungs – lozungs! –, nevis zaļais koridors, kas reāli strādā dzīvē.

Satiksmes joma. Viena lieta, kur nebūtu problēmu, – iekšējie pārvadājumi? Viss kārtībā?

“Rail Baltica” – gadiem būvējam staciju, pāli Daugavā, lidostas termināli. Pirms pāris nedēļām Ministru prezidente: “Uz kā pamata tas viss tiek darīts? Kur ir resursi? Es esmu izbrīnīta!” Cilvēki visu to redz.

Katrā jomā ir problēmas. Būtu bijis daudz jēgpilnāk, ja jūs godīgi atnāktu un pateiktu: “Draugi, mums vairākās jomās ir problēmas, nāciet palīgā!” Varat nenākt pie opozīcijas, nāciet pie sabiedrības. Esiet godīgi. Stāstiet to, ko cilvēki redz.

Jūs minat birokrātiju – cik veiksmīgi mēs esam sākuši darbu birokrātijas mazināšanā!

Jūs bieži pieminat, kā jūs cīnāties pret vardarbību. Rīkojat piketus. Vienlaikus sabiedriskā medija portālā mēs redzam šo situāciju. Viena Ozolnieku skoliņa, kur 11 valsts institūcijas un divas pašvaldības nu jau divus gadus netiek galā ar vienu problēmu, noplāta rokas – mēs neko nevaram palīdzēt attiecībā uz vienu vardarbīgu bērnu.

Protams, kas ir viens bērns lauku skolā? Tai pašā laikā ir apgūti miljoni – miljoni dažādiem pētījumiem, organizācijām. Tur mēs visu darām un visus savus resursus varam ielikt. Bet tajā, kas cilvēkiem tiešām ir vajadzīgs, mēs palīdzēt nevaram. Kādēļ tā? Tādēļ, kolēģi, ka šis ir bijis īsts visatļautības uzrāviens, faktiski bezatbildības 4 × 4. Cilvēki redz šos lozungus, nevis risinājumus, redz darba grupas un stratēģijas, nevis rezultātus, tāpēc arī nav ticības.

Daudziem cilvēkiem diži daudz laika vairs nav atlicis. Jums vēl ir laiks, kā jūsu kolēģi vakar minēja, jums vēl ir septiņi mēneši, bet daudziem cilvēkiem tā laika vairs nav. Viņiem palīdzību vajag šodien, īpaši veselības aprūpē.

Piemēri, ko iepriekš minēju, ir simptomi nopietnām kaitēm, ielaistām, nopietnām kaitēm, – valsts pārvaldes tiesiskuma, projektu vadības un uzticēšanās kaitēm. Un būtu pilnīgi godīgi, ja jūs to atzītu. Cilvēki to novērtētu. Cilvēki novērtē godīgu, tiešu runu, nevis tikai lozungus un ziņojumus, kuri absolūti neatbilst realitātei.

Bet ir arī labā ziņa. Labā ziņa ir tāda, ka laika jums ir atlicis vairs tikai septiņi mēneši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Krēslam politikā ir ļoti simboliska nozīme, un ne visi ir pelnījuši ieņemt vietu tajā. Par krēsliem parasti notiek milžu cīņas. Nereti krēsla dēļ politiķi kļūst akli un kurli. Līdz ar iesēšanos krēslā politiķu dzīve sākas kokonā jeb burbulī, iegūstot īpašas spējas redzēt sev apkārt notiekošo tādā īpaši rozā gaismā.

Siliņas kundze, iepazīstoties ar jūsu ziņojumu par 2025. gadā paveikto, es sev turpinu uzdot jautājumu: kāpēc? Kāpēc tik nozīmīgi ziņojumi tiek sagatavoti tik zemā līmenī? Tā ir paviršība, tā ir nezināšana, vai tas vienkārši ir stulbums?

Šajā ziņojumā faktiski iztrūkst kvalitatīvo rādītāju. Angļu valodā ir tāds termins – KPI. Vai jūs zināt, ko tas nozīmē? KPI izrunā kā kī pī ai un raksta KPI – ar lielajiem burtiem. Un tas ir Key Performance Indicator. Tie ir galvenie darbības rezultātu rādītāji. Tie ir konkrēti skaitļi, kas ir izmērāmi, – ko gribējāt sasniegt, un cik labi vai slikti jums ir gājis, esat vai neesat to sasnieguši.

Es jums došu piemēru. Ja šodien ir ārsti, pie kuriem rindā jāgaida četri gadi, tad sākotnēji jūs nofiksējat, cik ilgi ir jāgaida. Tad uzliekat mērķi, ka jūsu premjerēšanas laikā jūs sasniegsiet, ka būs jāgaida tikai trīs gadi, paiet laika periods, un jūs izmērāt, ir vai nav tas sasniegts. Un tad jūs vērtējat, vai varēja būt labāk, kas strādāja, kas nestrādāja. Jūs paanalizējat. Šajā ziņojumā no tā visa nekā nav, nekādas analīzes.

Jūs sakāt, ka samazināsiet ierēdņu skaitu. Tad pasakiet skaidri, par cik, jo samazināt ierēdņu skaitu var arī simboliski, atlaist Valsts ieņēmumu dienestā 200, un tālāk? Ja jūs pasakāt, ka samazināsiet birokrātiju par 25 procentiem, tad konkrēti: 25 procenti – ko, no kā? Kā jūs to mērīsiet? Jūs paši to nezināt. To es šodien sadzirdēju jūsu rīta intervijā.

Sasniegums nevar būt ne process, ne pieņemts likums, ne darba grupa, ne komisija. Sasniegums ir tas, ko jūs šo darbību rezultātā esat ieguvuši. Šis jūsu ziņojums ir pašreklāmas dokuments, nevis reāla situācijas analīze un izvērtējums. Jūs runājat par sasniegumiem, kamēr cilvēki katru dienu izjūt dzīves dārdzības pieaugumu, milzīgas problēmas veselības aprūpē un birokrātiju.

Jūs, Siliņas kundze, dzīvojat burbulī, savā burbulī, kamēr cilvēki dzīvo realitātē. Tikai viens jautājums: vai tiešām neviens no jūsu padomnieku un palīgu svītas nekad jums nav pateicis to, ka ir arī dzīve tur, ārā? Cilvēki publiski... raksta, viņi apraksta to sajūtu, kas viņiem rodas, jūsos klausoties. Un tā ir sajūta par dzīvošanu divās dažādās Latvijās, divās dažādās realitātēs. Tā jūsu Latvija, par kuru jūs runājat... Te ir daži citāti no jūsu pēdējiem izteikumiem: ar demogrāfiju mums nav tik slikti; Eiropa mūs apskauž; ekonomika aug; reformas notiek.

“Rail Baltica” jūs uzliksiet uz sliedēm. Yo! Wow! Mums viss notiek, vai ne? Un jūs esat tā, kas ir atklājusi, kas par sviestu notiek “Rail Baltica”, kādēļ tagad no turienes visi mūkot kā žurkas no grimstoša kuģa. Jūs – nopietni? Kur ir tā Latvija, kur jūs dzīvojat? Parādiet man to vietu uz kartes!

Mēs turpinām dzīvot Latvijā, kur demogrāfija ir pilnīgā dimbā, kur nabadzības rādītāji kļūst arvien kliedzošāki, kur nevienlīdzība pieaug un kur rindā pie daktera ir jāgaida četri gadi. Jūs šodien savā runā teicāt, ka mums pietrūkst zāļu. Nē, mums pietrūkst veselu cilvēku. Mums pietrūkst pieejamības medicīnai. Es pieņemu, ka jūs zināt, kādi ir rādītāji par veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem Latvijā. Tie ir kliedzoši.

Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Liepiņa. Būt par premjeri nav skaistumkonkurss ar lielisku pīāru. Spēcīgs līderis ir tāds līderis, kurš uz notiekošo spēj paskatīties objektīvi un ar pietiekamu devu kritikas un paškritikas. Atzīt savas neveiksmes un kļūdas – tā nav vājuma izpausme, tā ir spēja parādīt, ka jūs pietiekami labi orientējaties tajā, ko jūs darāt, un tajā, kas notiek valstī. Valstī, kuras pārvaldē jūs ieņemat vienu no augstākajiem krēsliem.

Un, jā, arī Latvijas politikā krēslam ir ļoti simboliska nozīme. Jo īpaši tukšam krēslam. Jūsu priekšgājējs un skolotājs Krišjānis Kariņš ilgstoši komunikācijā ar medijiem savu krēslu atstāja tukšu. Es nezinu, vai jūs zināt, kur Krišjānis ir šodien, bet Latvijas politikā viņa vairs nav.

Vakar tukšā krēsla ceļu uzsākāt jūs, uzspļaujot sabiedriskajiem medijiem, uzspļaujot žurnālistiem, uzspļaujot Latvijas sabiedrībai, kurai ir tiesības zināt, uzdot jautājumus un saņemt atbildes, lai vai cik neērti tie jautājumi būtu. Tas ir darbs, kuru jūs esat izvēlējusies darīt. Vakar ar tukšo krēslu jūs lieliski nodemonstrējāt to patieso tukšumu, ar kādu jūs un Jaunā VIENOTĪBA vada valsti, mūsu Latviju. Un tas jau sen vairs nav valstiski.

Sēdes vadītāja. Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica – frakcijas vārdā.

Un uzreiz lūgums apvienot debašu laikus.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Kritika demokrātijā ir nepieciešama. Taču tieši tikpat nepieciešami ir arī fakti. Latvija dodas pareizajā virzienā. Trīs piemēri.

Pirmais – 2025. gadā mūsu valsts globālajā konkurētspējas reitingā pakāpās par 7 vietām. Salīdzinot ar 2023. gadu, Latvijas pozīcija ir augusi par 13 vietām. Tas apliecina, ka uzlabojumi premjeres Evikas Siliņas vadībā publiskajā sektorā un arī biznesa vidē sāk dot rezultātus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji un investori ir kļuvuši optimistiskāki par Latvijas nākotnes attīstības potenciālu.

Otrais – Latvija ir viena no 13 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur inovāciju rādītāji pieaug. Tas nozīmē – jomā, kur nepieciešami būtiski uzlabojumi, ir panākta izaugsme.

Trešais – pagājušajā gadā Latvijā IKP pieauga par 2,1 procentu. Ceturtajā ceturksnī Latvijā bija redzams straujāks IKP kāpums nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā – 2,5 procenti, Eiropas Savienībā IKP paaugstinājās vidēji tikai par 1,4 procentiem, bet eirozonā – tikai par 1,2 procentiem. Latvijā izaugsme bija straujāka nekā 16 citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Igaunijā, Vācijā, Somijā un daudzās citās valstīs. Tas nozīmē, ka mūsu valsts ekonomika aug un aug straujāk nekā lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiku.

Mēs bieži no opozīcijas dzirdam apgalvojumus, ka Latvija visos rādītājos atpaliek vai ir pēdējā vietā, taču fakti rāda ko citu. Latvijas ekonomika, tās attīstība globāli izaicinošos apstākļos nav apstājusies.

Kolēģi! Šodien drošība un ekonomika nav atdalāmas. Tās ir kā monētas divas puses. Bez drošības nav investīciju, un bez ekonomikas izaugsmes nav iespējama drošība. Jaunā VIENOTĪBA solīja stabilu izaugsmi, investīcijas, inovācijas un eksporta attīstību, un šodien mēs redzam konkrētus rezultātus. 2025. gadā Latvijā piesaistīti ārvalstu investīciju projekti vairāk nekā viena miljarda eiro apjomā. Tas ir pieaugums par 54 procentiem. Latvijas ekonomikai tas nozīmē vidēji turpat trīs miljonus eiro dienā.

Valdība solīja attīstīt aizsardzības industriju, un tas mērķtiecīgi tiek veikts. Ir ieviests zaļais koridors aizsardzības investīcijām, ir parakstīts memorands ar Vācijas uzņēmumu “Rheinmetall” par munīcijas ražotnes izveidi ar investīcijām vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, un ir apstiprināta aizsardzības industrijas un inovāciju stratēģija.

Būtisks solis ir arī rīcības plāns austrumu pierobežas ekonomiskajai attīstībai un drošības stiprināšanai. Tas paredz vairāk nekā 640 miljonu eiro finansējumu un vismaz 1800 jaunas darba vietas. Vienlaikus ar premjeres un ministru neatlaidību ir panākta vienošanās par Eiropas Savienības programmas izveidi Eiropas austrumu pierobežai. Tā paredz 28 miljardu eiro investīciju iespējošanu.

Vēlos izcelt arī mūsu diasporas un goda konsulu lomu. Piemēram, goda konsuls Rietumaustrālijā pagājušajā gadā palīdzēja nodrošināt sākotnējās investīcijas – ap sešiem miljoniem eiro – aizsardzības jomas ražotnei Liepājā. Šai darbā liela nozīme ir Ārlietu ministrijas neatlaidīgajam un profesionālajam darbam. To nevaram novērtēt par zemu. Latvija kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Un, jo vairāk investīciju, jo drošāka Latvija.

Kolēģi! 2022. gadā Jaunā VIENOTĪBA pauda apņēmību būtiski palielināt aizsardzības budžetu. Toreiz daudzi pauda neizpratni par vajadzību un skepsi par izdošanos. Taču tas ir paveikts. Šā gada budžetā aizsardzībai ir atvēlēti 4,9 procenti no valsts IKP, un nākamajā gadā jau iezīmēti 5 procenti no IKP. Es gribu atgādināt, ka drošība nav izdevumu pozīcija. Drošība ir mūsu valsts pastāvēšanas priekšnoteikums.

Valdība arī solīja stiprināt NATO klātbūtni, un redzam, ka tas ir pildīts. Šodien NATO daudznacionālie spēki Latvijā ir lielākie Baltijā. Latvija turpina aktīvi un konsekventi iestāties par spēcīgu sabiedroto klātbūtni. Tas nozīmē – Latvijas drošība balstās ne tikai mūsu spēku pieaugumā, bet arī būtiskā sabiedroto atbalstā. Arī civilās aizsardzības sistēma un gatavība ir stiprināta.

Arī enerģētiskās drošības jomā sperts milzīgs solis. Latvijas un Baltijas elektrotīkli ir atvienoti no Krievijas sistēmas. Tas ir būtisks stratēģisks un vēsturiski nozīmīgs solis, stiprinot mūsu valsts drošību un enerģētisko neatkarību. Kā zināms, ikvienam uzņēmumam ir ļoti svarīga energoresursu pieejamība un stabilitāte. Jā, šī gada lielais mājasdarbs – jāsarauj visas ekonomiskās saites ar Krieviju. Principiāli un stingri.

Šis gads ir sācies nemierīgi. Ir skaidrs, ka Tuvo Austrumu konflikta rezultātā globālajai ekonomikai būs papildu spriedze. Naftas cenu svārstības ietekmē arī Latviju. To nevaram novērst. Ja konflikts ieilgs, sekas būs pamatīgas visas pasaules ekonomikai. Bet mums būs jāspēj reaģēt labākajā iespējamā veidā īstermiņā, neaizmirstot ilgtermiņa riskus.

Cienījamie kolēģi! Kopsavelkot – kopš 2022. gada Latvija ir piedzīvojusi ļoti sarežģītu periodu, taču valdība ir rīkojusies izlēmīgi. Daudz konkrētu darbu, ko paveica valdība, ko paveica uzņēmēji, zinātnieki un daudzi citi Latvijas patrioti, ikdienā izskan mazāk nekā kritika un vēl darāmais. Bet tās ir lietas, kas veido mūsu valsts tagadni un nākotni. Mūsu valsts ir droša, stipra un cilvēkiem un ģimenēm draudzīga un ekonomiski konkurētspējīga valsts. Taču ne katrs iedzīvotājs to šobrīd izjūt savā ikdienā. Ne viss vēl ir izdarīts. Tādēļ ir mērķtiecīgi jāstrādā.

Mūsu visu kopīgs uzdevums ir panākt, lai ekonomikas izaugsmes rezultātus redzam ne tikai statistikā, bet arī katra Latvijas iedzīvotāja ikdienā. Latvijas attīstība...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Z. Kalniņa-Lukaševica.... nav vienas valdības vai vienas partijas projekts. Latvijas attīstība ir mūsu kopīga atbildība. Tādēļ aicinu strādāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ilze Indriksone – frakcijas vārdā. (Starpsauciens.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Kolēģi! Ministru prezidenta ziņojums tradicionāli ir brīdis, kad valdība atskatās uz paveikto un pasaka mums un visvairāk sabiedrībai, kur mēs esam un uz kurieni dodamies. Taču, iepazīstoties ar ziņojumu, rodas sajūta, ka vairāk mums ir mērķi, uzdevumi, plāni, nodomi, bet reāli izmērāmu rezultātu ļoti pietrūkst. Bet politikā ar labiem nodomiem vien nepietiek. Kā teicis Džeks Velčs: “Zināšanas vien nenodrošina panākumus. Ir jārīkojas un jāpieņem lēmumi.”

Tieši ar rīcību šai laikā valdībai ir veicies visgrūtāk. Premjeres minētais un gadu atpakaļ uzsauktais restarta plāns 4 × 4 tika prezentēts kā rīcības ceļa karte ar četriem prioritārajiem virzieniem. Taču redzam, ka liela daļa no mērķiem palikuši tikai deklarāciju līmenī virsrakstos un procesā, ir maz konkrētu rezultātu.

Demogrāfijā valdība formāli palielināja ģimeņu atbalstu, bet tas nenodrošina ienākumu aizvietošanu vecākiem ar vidējiem ienākumiem.

Deklarāciju līmenī ir arī palikuši atbalsta pasākumi izglītībā, jo “Programma skolā” būs, Ministru kabineta noteikumi nav apstiprināti un finansējums pilnā apmērā vēl aizvien nav piešķirts.

Ekonomikā restarta plāns rāda daļēji simboliskas iniciatīvas. Mākslīgā intelekta centrs ir sācis darbu, bet bez komandas un programmas. Faktiski izskatās, ka tiks veidots vēl viens modelis, kurā kaut ko atkal pilnveidot un darīt, bet reāla darbība nav sākusies.

Krājaizdevu sabiedrību regulējums bija vajadzīgs, pārkreditēšanas procesi arī jāuzlabo, bet tā ir neliela daļa, un tas nav būtiskākais faktors ekonomikas izaugsmē. Ir lietas, kas ir izdarītas, bet LIAA solītais lielais investīciju piesaistes apjoms, ar ko arī lepojas Jaunās Vienotības kolēģi, ir tikai cerības. Tā ir nauda, kas ir cerībās ieplānota. Tā nav nauda, kas reāli jau ir ienākusi Latvijas ekonomikā, kur vēl nav reāli parakstīti līgumi par būvniecību, par uzņēmumu izveidi. Tās ir cerības, un tikai ar cerību miljoniem nepietiks.

Birokrātijas mazināšanā mērķis bija ļoti skaidri definēts, tikai nevaram noteikt, no kā tie 25 procenti tiks samazināti.

Jāatzīst, ka būvniecības procesa vienkāršošana ir paveikta. Tā tika uzsākta jau iepriekšējās valdības laikā, un tā ir vienīgā lieta, ko uzņēmēji un iedzīvotāji izjūt.

Tai pašā laikā drošībā valdība rāda iespaidīgus budžeta skaitļus. Par tiem mēs visi balsojām un atbalstījām. Bet Krīzes vadības centrs darbu sāka 2025. gada jūlijā. Tur strādā daži cilvēki, saņem atalgojumu. Bet Saeimā, runājot par veselības nozares gatavību militārām krīzēm, ministrijas savstarpēji futbolē atbildību un īsti nezina, ko šis krīžu centrs šajā jomā dara.

Tātad reālā situācija atbilst... no cerētā un sagaidītā.

Aizsardzības budžets ir 4,91 procents no IKP. Bet vai cilvēki mums šobrīd jau jūtas drošāk, tāpēc ka budžetā ir šajā ailītē finansējums? Nebūt ne! Zaļais koridors ir izveidots, bet nav vēl zināms, kas notiek šajā koridorā. Vai kāds projekts jau notiek, vai mēs jau kaut ko ražojam? Ir nodomi, ir nodomi un process.

Arī patvertnes. Piecsimt esot atrastas, bet vēl nav labiekārtota patvertne katrā pašvaldībā pat pa vienai.

Šajā laikā Krievijas ietekmes mazināšana un saišu saraušana ar Krieviju un agresorvalsti Baltkrieviju arī ir kā viens no drošības garantiem. Mēs, “Nacionālā apvienība”, vairākkārt nācām ar konkrētām iniciatīvām, un bieži šie priekšlikumi netika atbalstīti vai tika nolikti simboliski komisiju atvilktnēs. Gan liegums piedalīties publiskajos iepirkumos uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krieviju, Baltkrieviju, gan nodokļu atvieglojumu nepiešķiršana šādiem uzņēmumiem, valsts atbalsta ierobežošana. Mēs rosinājām pārtraukt sabiedriskā pasažieru transporta satiksmi. Arī rosinājumi liegt... noteikt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču tirdzniecības aizliegumu Latvijā. Tika teikts: pagaidīsim kopīgu Eiropas risinājumu. Tika teikts: vēl izvērtēsim. Tika teikts: tas nav Latvijai izdevīgi. Un tagad pēkšņi mēs dzirdam stingru retoriku un pozīciju – mums ir jāpārtrauc... visas saites jāsarauj ar Krieviju.

Tāpēc neviļus nāk prātā pasaka par Saulcerīti, par princesi Stikla kalnā. Un valdība noteikti bija mazliet iemigusi uz pāris gadiem šajā jautājumā. Bet tagad šķiet, ka princese ir pamodusies no miega. Bet kas bija šis maģiskais skūpsts, kas pamodināja princesi? Tā nebija “Uzņēmēji mieram” iniciatīva pārtraukt barot Krievijas kara mašīnu. Tie nebija mūsu priekšlikumi, kurus jūs regulāri neatbalstījāt. Vai tomēr fakts, ka vēlēšanas tuvojas, bija šis maģiskais skūpsts? Bet varbūt tas ir labi? Miegs tiešām ir beidzies.

Bet politikā sabiedrība ļoti labi atšķir divas lietas – principu un konjunktūru. Un tieši šeit redzama problēma, kas caurvij visu ziņojumu un arī valdības pēdējo pāris gadu darbu. Bieži valdība reaģē uz notikumiem, nevis rīkojas savlaicīgi. Un valdība nevar būt valsts vadībā kā kuģis bez kursa, kas pielāgojas vējam. Diemžēl pēdējos gados lēmumi tiek atlikti, mīkstināti vai izšķīdināti kompromisos. Valdības politika vairāk līdzinās nogaidīšanai, nevis rīcībai. Latvijai šobrīd ir vajadzīgs kas cits. Un tieši tāpēc debatēs svarīgākais jautājums nav tas, ko valdība sola vēl paspēt izdarīt...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone.... bet jautājums, kāpēc tas, kas bija jādara pirms diviem gadiem, tiek solīts tikai tagad. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Antoņina Ņenaševa – frakcijas vārdā.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valdības vadītāja! Ministri! Ziniet, ar ko šī valdība bija īpaša? Un sākotnēji tā bija pat priekšrocība. Tas bija jauneklīgums: jaunāka sieviete – premjere, jauni ministri, jaunāki frakciju vadītāji. Un likās, ka arī jauna enerģija. Pirmie šīs valdības darbi patiešām ienesa jaunas vēsmas. Notika virzība uz politiku, kuras centrā ir cilvēks.

Pirmajā pusgadā tika ratificēta Stambulas konvencija, pieņemts partnerattiecību regulējums, ieviests banku virspeļņas nodoklis, atvieglota iedzīvotāju pāreja starp bankām, ieviests valsts atbalsts enerģijas... elektroenerģijas tarifiem un izstrādāts jauns izglītības finansēšanas modelis. Šķita, ka būs pārmaiņas ne tikai politikas saturā, bet varētu mainīties arī pats politikas stils.

Taču drīz vien valdību sāka testēt ikdienas realitāte. Brīdī, kad vajadzēja pāriet no sākotnējas ieceres uz disciplinētu sadarbību, virsroku guva vecās politikas instinkti – vilcināšanās, izvairīšanās no atbildības, cerības, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Tomēr bez disciplinētas sadarbības nav iespējamas pārmaiņas, un, kad dinamisku kopdarbu aizstāj deķa vilkšana, tas agri vai vēlu noved pie stagnācijas.

Kokrūpnieku lieta ir skandalozs apliecinājums nekvalitatīvam darbam un arī drosmes trūkumam laikus prasīt atbildību. PROGRESĪVIE ziņoja Ģenerālprokuratūrai jau pie pirmajām aizdomām par iespējamiem pārkāpumiem. Valdība savukārt ilgi vilcinājās pat ar dienesta pārbaudes uzsākšanu. Taču tieši šādā situācijā skaidri redzama atšķirība starp disciplinētu sadarbību un darbības imitāciju. Šādās situācijās bija jāparāda līderība un skaidri jāpasaka – par slikti paveikto darbu būs gan disciplināra, gan politiska atbildība. Pretējā gadījumā sabiedrībai tiek dots signāls – valsts pārvalde var rīkoties pretēji sabiedrības interesēm, un par to nekas nebūs. Tas mazina uzticību valstij un nostāda muļķu lomā tos, kuri savu darbu dara godprātīgi.

Tikpat nopietns signāls bija nespēja prasīt atbildību arī par nodevību Stambulas konvencijas jautājumā. Ja reiz valdība bija spējīga šo soli spert, ja reiz bija politiskā drosme to izdarīt, tad bija jābūt arī tikpat lielai gatavībai iestāties par šo vienošanos un prasīt atbildību no tiem, kuri no saviem solījumiem nodrošināt drošību sievietēm un bērniem pēkšņi atkāpjas.

Un visbeidzot – veselības aprūpe. Tieši šeit vislabāk redzams, cik dārgi maksā ilgtermiņa risinājuma atlikšana. Veselības nozarē joprojām dominē pagaidu lāpījumi un ikgadēja cīņa par izdzīvošanu. Veselības sistēmu nevar vadīt no gada uz gadu, no strīda uz strīdu, no budžeta kompromisa uz budžeta kompromisu. Ir vajadzīga pārvaldības reforma. Ir vajadzīga finansēšanas modeļa maiņa, kas ļautu slimnīcām plānot savu darbību stabilāk, ilglaicīgāk un neatkarīgāk no politisko ciklu nervozitātes. Tikai tā būs iespējams uzlabot pakalpojumu pieejamību un mazināt rindas. Valdībai ir jāspēj strukturāli pievērsties veselības jautājumiem – vienam no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas cilvēku ikdienā.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa. Jā, esam nedaudz paškritiski, bet neesam arī pesimisti. Valdībai joprojām ir iespēja strādāt jēgpilni. Paruna par valdības medusmēnesi, kas noslēdzās pēc pusgada vai gada, ir tikai pieņēmums. Tā nav likumsakarība. Un šī joprojām ir vienīgā darbspējīgas valdības kombinācija šajā Saeimā... kura ir pierādījusi, ka spēj reaģēt arī uz krīzēm un spēj saklausīt cilvēkus. Tāpēc godīgai paškritikai nevajag aizēnot paveikto, jo ir darbi, kas parāda, ka valdība spēj pieņemt nozīmīgus lēmumus sarežģītos gadījumos.

Šī ir valdība, kuras ikdienas darbs ir testēts arī ģeopolitiski. Par spīti tam, mēs esam nodrošinājuši skaidru ceļu uz 5 procentiem no IKP aizsardzībai, esam attīstījuši aizsardzības industriju, uzbūvējuši Sēlijas poligona pirmo kārtu un stiprinām austrumu robežu. Arī ārpus aizsardzības nozares pēdējā gadā ir darbi, par kuriem varam būt gandarīti. Gadiem ilgi gaidītas pārmaiņas muzeju nozarē, žurnālistu drošības uzlabošana, ilgi diskutēta sabiedrisko mediju apvienošana un arī likums par “Rīgas filharmoniju”. Satiksmes nozarē noslēgts līgums par jauno bateriju vilcienu iegādi, kas uzlabos satiksmi reģionos.

Hokejā tā saka, vai ne? Ka – katrs periods ir kā jauna spēle. Arī valdībai vēl ir iespēja savu trešo periodu nospēlēt veiksmīgi. Bet tas prasīs atteikties no vecās politikas instinktiem. Tas prasīs ieviest disciplinētu sadarbību, atkal panākt vienošanos par neatliekami darāmiem darbiem un gatavību prasīt atbildību. Tikai tad valdība var atgriezties pie reālu pārmaiņu īstenošanas. Un “PROGRESĪVIE” tam ir gatavi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Pārsteidzoši, “PROGRESĪVIE” ir valdībā vēl?

Sēdes vadītāja. Un lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Smiltēns. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Žēl, ka izgāja no zāles. Valdības ziņojums par paveikto ir brīdis, kad politiskā retorika jāsalīdzina ar realitāti. Un, iespējams, šogad ir pēdējā nopietnā iespēja valdībai absolūti godīgi runāt ar sabiedrību. Pēdējā iespēja atjaunot patiesības jēdziena nozīmi un jēgu Latvijas politikā. Šī diskusija šodien, kolēģi, nav par valdības nodomiem. Tā ir par valdības rezultātiem.

Ziņojumā mēs redzam daudz rosības, taču vai mēs redzam rezultatīvus mērķus un to konkrētu izpildi? Cik bērni piedzimuši vairāk? Par cik pieaugs darba ražīgums? Par cik samazināsies noziedzība, tostarp arī tādā akūtā jomā kā telefonkrāpniecība? Par cik dienām samazināsies rindas pie ārsta? Par cik procentiem samazināsies birokrātija? Un cik dienas un stundas tagad vajag mazāk kāda pakalpojuma saņemšanai? Cik vardarbības gadījumi skolās ir novērsti? Un par cik miljoniem samazināta tirdzniecība ar Krieviju? Arī to, cik kopuzņēmumu izveidots ar Ukrainas militāro tehnoloģiju uzņēmumiem ceturtajā kara gadā, nu, jau piektajā. Kā Latvija nodrošinās militāro mobilitāti “Rail Baltica” trasē līdz 2030. gadam? Un kāda ir valdības stratēģija “airBaltic” kontekstā? Cik nodokļu naudas vēl būs jāiegulda? Vēl 150 miljoni – tas notiks pirms vai pēc vēlēšanām? Un vai miljardu vērtais darījums ar LMT un “Tet”, un iespējamie tā riski, jēga un nākotnes ietekme nav šodien diskusiju, debašu un pieminēšanas vērts?

Tā var turpināt, kolēģi, ilgi, un, protams, valdībai ir savas atbildes. Ir, protams, darba grupas un stratēģijas, vairākām lietām tiek piešķirta arī kaut kāda nauda. Taču būsim godīgi – visi naudas piešķīrumi ir izdarīti, nevis attīstot ekonomiku, efektīvi un taupīgi izmantojot budžeta līdzekļus, bet uz aizņemtas naudas rēķina. Uz parāda rēķina. Un tā, kolēģi, nav nekāda lielā māksla.

Taču problēma nav tikai skaidros rādītājos vai to neesībā. Problēma ir pārvaldībā. Ministru prezidente savā ziņojumā runā par valdību kā komandu, taču politiskā realitāte rāda ko citu. Nupat arī Ņenaševas kundze tribīnē to apliecināja. Koalīcijā regulāri redzam publisku konfliktu starp partijām, īpaši starp Zaļo un Zemnieku savienību un “PROGRESĪVAJIEM”. Un te diemžēl komandas kapteine nevis mēģina vest pie kopsaucēja, bet labprāt norobežojas un brīžiem pat līksmi izbauda kolēģu plēšanos. Un, kolēģi, tie nav tikai taktiski strīdi, tie ir pastāvīgi konflikti, taču diemžēl nevis par labāko risinājumu, bet visbiežāk par to, kurš ir par ko atbildīgs, tas ir, par atbildības novelšanu.

Ja valdība pat savā koalīcijā nespēj nodrošināt stabilu sadarbību, ir grūti runāt par vienotu komandu. Arī paši koalīcijas politiķi to vairs neslēpj. Augusts Brigmanis publiski teicis, ka valdības darbam prasās restarts un ka valdības sniegums vairāk atgādinot filmu, kura būtu jānominē nevis “Oskaram”, bet “Zelta avenei”. Un šādi izteikumi no pieredzējuša koalīcijas politiķa nav tikai ironija. Tie ir simptoms tam, ka uzticība valdības darbam sāk plaisāt pašā koalīcijas iekšienē. Taču problēma ir vēl plašāka. Valdība arvien biežāk strādā atrauti no pašvaldībām un sociālajiem partneriem. Dialogs ar uzņēmējiem, arodbiedrībām, pašvaldībām bieži notiek pēc tam, kad politiskie lēmumi jau ir pieņemti. Un, kolēģi, tas nav nekāds dialogs, tas ir formāls ķeksītis.

Taču viskliedzošākais pārvaldības un diemžēl vissimboliskākais valdības darbības piemērs pēdējos gados ir “Rail Baltica”. “Rail Baltica” bija jābūt lielākajam infrastruktūras projektam Baltijas vēsturē, projektam, kas savieno Latviju ar Eiropas transporta telpu, apvieno Baltijas valstis. Tā vietā šis projekts kļūst par lielāko Latvijas starptautisko skandālu un sašķeļ Baltiju laikā, kad mums ir jābūt vienotiem un stipriem Baltijā kā nekad. Un šodien “Rail Baltica” aizvien biežāk tiek minēts kā pārvaldības krīzes piemērs.

Tāpēc jo īpaši bēdīgi un nožēlojami ir tas, ka vairs netiek meklēti risinājumi, bet gan kārtējie pārmijnieki. Pēkšņi valdībā sākas intensīva rezolūciju rakstīšana, dienesta pārbaužu ierosināšana un skaļi paziņojumi par stingru rīcību. Tiek uzdoti steidzami uzdevumi ministrijām, tiek prasītas analīzes, tiek veidotas komisijas. Un, protams, sabiedrībai vienmēr ir svarīga atbildība un kontrole pār lielajiem projektiem. Taču jautājums ir cits – kāpēc šāda aktivitāte parādās tieši tagad? “Rail Baltica” problēmas nav radušās vakar, tās ir krātas gadiem, un sabiedrībai ir grūti nepamanīt, ka šī pēkšņā politiskā enerģija sakrīt ar brīdi, kad politiskajā kalendārā sāk tuvoties... kas? Vēlēšanas!

Un te svarīgākā atziņa – valsts pārvaldība nav kampaņa, kā to ir sapratusi premjere. Valsts pārvaldība ir stratēģiski saprotama, konsekventa, atbildīga un prognozējama rīcība. Sabiedrība sagaida nevis skaļas rezolūcijas pēdējā brīdī, bet savlaicīgu, profesionālu un atbildīgu darbu. Ja valsts nespēj profesionāli pārvaldīt lielāko infrastruktūras projektu savā vēsturē, tad tas rada ļoti nopietnus jautājumus par valdības spēju vadīt sarežģītus stratēģiskus procesus.

Kad pie šādas situācijas valdība runā gandrīz tikai par panākumiem, tas vairs nav optimisms. Tā nav godīga saruna. Tā nav arī saprātīga politiska stratēģija. Tā ir arogance. Un arogance politikā vienmēr maksā sāpīgi dārgi. Kā savulaik teica Ronalds Reigans: “Šīs krīzes apstākļos valdība nav mūsu problēmas risinājums, valdība pati kļūst par problēmu.”

Pilnīgi garantēti, kolēģi, pienāks brīdis, kad beigsies visi iespējamie un neiespējamie Jāņa Citskovska... ierēdņi, uz kuriem uzkarināt savu atbildību, futbolēšanu starp ministrijām un tā tālāk. Beigsies arī iespējas pateikt: Eiropas valstis tagad mūs apskauž. Vienīgais, kas paliks... Aleksandra Dimā vārdi: “Cherchez la femme, pardieu! Cherchez la femme!”

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Siliņas kundze, Rinkēvičs... Saeima... tie būs pirmie... 35 gadu Latvijas vēsturē... kas ir strādājuši laikā, kad mūsu kaimiņvalstīs norisinās karš. Mēs esam pirmie, un mūs par šīm neizdarībām vērtēs vēstures grāmatās.

Valdības darbam, manuprāt, ir ļoti vienkārša mēraukla – cik ir izdevies sagatavot Latviju apdraudējumam. Ukraina ar savas tautas drosmi, neatlaidību mums ir dāvinājusi jau 1470 dienas (šodien) vai piecus gadus sagatavošanās laika. Kariņa kungs ar saviem lidojumiem un ambīcijām par Briseli atņēma Latvijai gadu sagatavošanās. Veselu gadu mēs izniekojām.

Un premjerei Siliņai ir tāda nelāga īpašība, kas visai Latvijai izmaksā ļoti dārgi, – viņai pārāk lēni pielec. Pārtraukt tirdzniecības saikni ar Krieviju piektajā kara gadā? Piektajā kara gadā! Nu bravo! Bravo! Mangāna rūdas eksporta pārtraukšana prasīja divus gadus, saprast, ka Briškens nebija labākā izvēle “Rail Baltica” ministrēšanā, prasīja vienu gadu. (Atvaino, Kaspar, saprotu, ka savu bērnu ir ļoti grūti kritizēt un vadīt.) Ko beigās būvēs... “Rail Baltica”? Jau divus gadus tā arī nezinām. Manipulācijas ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas korpusa būvniecību... tie ir papildu 100 miljoni. Un vēl nekas nav uzbūvēts. Bija jau jābūt gatavam. Rosina “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijas... disciplinārās lietas. Bet viss jau ir izmeklēts, viss ir zināms, tikai jādara. Cik gadu jau pagājuši!

Aviokompānija “airBaltic” ies uz IPO, un “Lufthansa” būs galvenais investors. Zvēr – pēdējā injekcija! Tas bija 2024. gadā. Mēs dzirdējām tieši šādus vārdus. Atgādinu – ir 2026. gads. Kura gada beigās būs rociņa – 150 miljonus, lūdzu? 150 miljonus! Tā būs aploksnīte nākamajam premjeram, sākot premjerēšanu.

Meroni turpina nelegāli tērēt valsts mantu. Tie ir 200 miljoni eiro... jau piecus gadus. Nevienam tas nerūp.

Piektajā kara gadā – piektajā kara gadā! – tiek apzinātas – apzinātas! – 500 patvertnes. Ne uzbūvētas, ne iekārtotas, bet apzinātas. Tātad piefiksētas uz papīra. Žogs ir izbūvēts, bet cik gadu tas prasījis? Tas vien ir izdarīts.

Siliņa un Jaunā VIENOTĪBA turpina Kariņa iesākto sērgu – bezatbildīgi vadīt valsti uz parāda ar maksimālo budžeta deficītu. Tikai aizmirstam, ka nav vairs bezmaksas naudas, tā būs jāatdod nākamajām paaudzēm. Un nākamajām paaudzēm būs nevis divi pensionāri, kas ir smaga nasta uz pleciem, bet jau trīs pensionāri būs jāpabaro no savas naudiņas. Un tas viss... jūs sakāt – labklājība? Tā labklājība šodien ir uz nākamo paaudžu labklājības rēķina. Nākamajām paaudzēm šī labklājība kritīs, tāpēc ka mēs bezatbildīgi aizņemamies. Budžeta disciplīna ir totāli izgājusi ārpus rāmjiem. Mums ir septiņi – septiņi! – gadi ar maksimālo budžeta deficīta režīmu. Tādas vaļības neatļāvās neviens pirms jums.

Eiropas kara krīze... tranzīts ar kara agresoru Krieviju nav pārtraukts, sliedes nav demontētas, aizsardzības grāvis – kā Ukrainā – nav izrakts, gaisa aizsardzība pret “Shahed” droniem... neesam gatavi. Tāpat kā Persijas līcis nebija gatavs. Atšķirība starp Persijas līci un mums – viņiem ir nauda, par ko nopirkt no Ukrainas tehnoloģijas.

Pasaules kārtība ir mainījusies. ASV attieksme pret Eiropu arī mainījusies. Latvija nav padziļinājusi savas ekonomiskās attiecības ar jauno galveno Eiropas ekonomisko dzinēju un līderi – Poliju. Kur ir mūsu attiecības ar Poliju?

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kulbergs. Es varu palūgt apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...

A. Kulbergs. Latvija nav piesaistījusi jaunas un modernas militārās tehnoloģijas, jaunvaras Ukrainas uzņēmumus Latvijā. Vēl neviena tāda nav.

1. jūlijā stāsies spēkā brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropu un Indiju. Vai valdībai ir notikusi kaut viena sēde, kurā tiktu izskatīts jautājums, ko Latvija iegūs no šīs globālās, lielās sadarbības? Vai Latvija ir gatava starptautiskai konkurencei ar citām 26 Eiropas valstīm, vai mēs nepiedalāmies un izlaižam šo?

Ja sākas militārie draudi un no Latvijas izbrauc 100 tūkstoši darbinieku, budžetam ir totāls kolapss. Kaut, piemēram, vien Eiropas finansējums ir samazināts, arī tad budžetam ir totāls kolapss. Jo mēs ejam nākamajā krīzē bez jebkāda drošības spilvena. Aizņemšanās būs grūta un nereāli dārga.

Četros gados nav atrasts jauns ekonomiskais modelis, kas var ģenerēt budžetam ieņēmumus jaunajā digitālajā pasaulē. Ir zaudēti gadi. Mēs dzīvojam kā tādā Sūnu ciemā un ceram, ka cits mūsu vietā notīrīs sniegu. Kādus scenārijus valdība ir sagatavojusi?

Visbeidzot – ceru, ka šis būs pēdējais premjeres Siliņas ziņojums Latvijas vēsturē.

Dievs, svētī Latviju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi! Ministri! Apjomīgs, strukturēts, ar dažādu prioritāšu piesaukšanu pilns vēsturisks pārskats. Detalizēti un pēc būtības iepazīstoties, jākonstatē, ka ir pazudis kaut kas būtisks, proti, precīzs kopsavilkums un analīze par visu veikto darbību efektivitāti un produktivitāti.

Ir kāds sens joks, kas saistīts ar sporta veidu – hokeju. Pēc spēles komandas treneris ar lepnumu paziņo, ka spēlē bijis nospiedošs pārākums – kamēr pretinieki pa vārtiem metuši vien sešas reizes, esam izdarījuši 45 metienus. Tā teikt, esam skrējuši, bliezuši, dominējuši. Un tikai pašās beigās tā ātri un kautrīgi tiek pieminēts, ka spēles galarezultāts ir 0:6 pretinieku komandas labā.

Kā pietrūkst šajā ziņojumā? Turpinot analoģiju ar valdības galveno treneri... Ministru prezidentes ziņojums kaut kādā mērā atgādina iepriekš minēto ainu. Lai gan statistiski mums tiek celts priekšā milzīgs padarīto darbu – izdarīto metienu – skaits, iztrūkst paša galvenā – detalizētas un objektīvas analīzes par to, cik daudzi no šiem metieniem ir patiesi trāpījuši mērķī, kāda bijusi veikto aktivitāšu rezultativitāte, citiem vārdiem sakot, kāda ir bijusi valdības līdzšinējās darbības produktivitāte. Jāsaprot beidzot, ka ne jau investīciju, inovāciju un dažādu programmu kvantitatīvais apjoms parāda valsts attīstības tendences. To izsaka tikai visu veikto darbību izmērāmie kvalitatīvie rādītāji, par kuriem šajā ziņojumā neatrodam praktiski neko.

Produktivitātes rādītājos mēs esam no Eiropas Savienības... 54,1 procents... tikko divi Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumi, arī Latvijas Universitātes pētījums. Produktivitāte būs tā, kas mums dos izaugsmi.

Otrais – nedaudz sīkāk par demogrāfijas ekonomiku, kas šajā ziņojumā arī nav izpelnījusies tikpat kā nekādu ievērību. Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas sabiedrība noveco. Tad kāpēc valdība, kā redzams no šī ziņojuma, ir darījusi tik maz, lai attīstītu, veicinātu senioru atgriešanos darba tirgū? Jau šobrīd vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu ir dažādas programmas... saprot, ka seniori ir viens no nodarbinātības stūrakmeņiem. Vecākā gadagājuma cilvēku palikšana ekonomiski aktīvajā statusā nozīmē ne tikai viņu personīgās labklājības celšanu, bet arī valsts gribu un spēju izmantot viņu uzkrātās zināšanas, iemaņas un pieredzi.

Trešais – par kapitāla pieejamību. Lai gan ziņojumā ir uzskaitīti dažnedažādi iedarbināti finanšu instrumenti, sausais atlikums joprojām ir bēdīgs. Latvijā joprojām ir viens no viszemākajiem kreditēšanas apjomiem, bet bez kapitāla palielināšanas iespējas nav iespējama neviena uzņēmuma izaugsme. Savukārt bez uzņēmumu izaugsmes nebūs arī jau daudzkārt pieminētās produktivitātes kāpuma.

Rezumējums. Lai gan vērojam it kā lielu un apjomīgu valdības aktivitāšu kopumu, kopējais rezultāts paliek nemainīgs – šajā spēlē esam zaudētāji, īpaši salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņiem, kuri varbūt izdarījuši mazāk metienu vārtos, tomēr galarezultātā ierakstījuši ailītē gluži taustāmus un reālus skaitļus. Mēs turpinām aktīvi un daudz, bet bez lielas jēgas un saprašanas.

Paliek vien cerība, ka rudenī šos skrējējus un metējus nomainīs tāda komanda tāda trenera vadībā, kas sapratīs, ka ne jau veikto darbību skaits nosaka uzvarētāju. To nosaka īstenoto pasākumu produktivitāte.

Ekonomiskā izaugsme notiek, tikai pateicoties nodokļu maksātājiem. Tādēļ es saku lielu paldies nodokļu maksātājiem, kuri nodrošina mums stagnējošā situācijā ekonomikas izaugsmi – 2,1 procentu.

Kā teicis Čērčils: nav svarīgi, cik skaista ir stratēģija, jāskatās uz rezultātu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies 17 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Jānis Grasbergs, Mārcis Jencītis, Edmunds Jurēvics... neredzu, Atis Labucis, Antoņina Ņenaševa... neredzu, Edgars Putra, Anna Rancāne... neredzu, Leila Rasima, Jana Simanovska, Zane Skujiņa-Rubene, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Andris Šuvajevs, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs un Edmunds Zivtiņš. (Starpsauciens.) Leila? Kur viņa ir? (Starpsauciens.) Uzrakstīsiet frakcijas attaisnojumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām sadaļu “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Darba kārtībā – Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Labdien! Laba jau daudz nevajag. Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie divi... nu jau trīs ministri! (Starpsauciens.) Četri. Četri jau, taisnība. (Starpsaucieni. Smiekli.) Kur ir, tur rodas.

Patiesībā sākšu nedaudz ar statistiku un pozitīvu ziņu, ka ir ļoti labi, ka vispār ieviests šāds ziņojums. Tas, starp citu, ir no 2016. gada. Nav noteikts likumos, bet toreiz Saeima vienojās, tas bija Saeimas lēmums, kas ir diezgan unikāli. Šī tradīcija turpinās, un tā ir laba. Kas varbūt nav tik labi – progresija, kādā ir audzis ziņojuma apjoms. 2016. gads – 35 lappuses, pēc tam gāja uz augšu. Kariņa kungs sasniedza kādas 120, Siliņas kundze šobrīd ir sasniegusi 219 (plus 81 lapaspuse pielikumu). Jautājums – vai problēmas ir augušas, vai valsts ir kļuvusi lielāka, vai, visticamāk, birokrātija ir kļuvusi lielāka?

Otra labā ziņa... es sākumā analizēju visas šīs 219 lapaspuses ar mākslīgā intelekta palīdzību, bet tas ārkārtīgi sarežģīti... pēc tam, atduroties pie “4 × 4”, es saprotu, ka patiesībā jāsaka paldies premjerei par tik komplicētu materiālu. Mums uz galda ir 16 apņemšanās, 16 lietas, ko darīt, un MI izanalizē tā, ka sešas ir izpildītas, trīs – pilnīgi neizpildītas, pārējās septiņas nosauc par cerīgām. Lai gan tālāk jau bija mans darbs – mazliet apskatīties, kas zem tā visa ir apakšā.

Pie izpildītajām atdūros pie tā... nenoliedzot, ka aizsardzībai finansējums ir audzis, zemās īres mājokļiem finansējums ir un krājaizdevu sabiedrības mums arī šobrīd var reģistrēt... zaļais koridors militārai ražošanai – meklē, cik gribi, neatradīsiet nevienu piemēru, ka šis zaļais koridors darbotos. Man liekas, onkoloģijas slimnīca būtu laimīga. Tur arī ir zaļais koridors, bet rindas. Šeit rindu nav. Tātad uz šo brīdi nav identificēts neviens, kas tajā iesaistītos.

Milzīgs pieaugums investīciju piesaistei – vairāk nekā 50 procenti. Tai pašā laikā... iepriekšējā gadā bija 45, tagad 31... kad paskatās dziļāk, visu pieaugumu veido divas investīcijas, kas ir no Lietuvas. Un abas ir nevis ražošanai, bet infrastruktūrai. Tās nav atšifrētas, nevar atrast, bet, visticamāk, viena ir tās zilās uzlādes stacijas no “Ignitis”, otra... es nezinu... ja runās Valaiņa kungs, varbūt pateiks.

Tās, kas nav izpildītas, nav izpildītas. Bet no cerīgajām – 500 patvertnes. Nu labi, tās šobrīd ir ambīcijas. Gaidām.

Demogrāfija. Vai, drusciņ palielinot pabalstus, mēs esam dabūjuši uzrāvienu? Droši vien nē. “Programma skolā” ir pārcelta.

Publisko iepirkumu likums... Tas šobrīd ir Saeimā.

Mākslīgā intelekta centrs. Mēs tikko komisijā sadūrāmies... pusgads... Ir izdarīts? Apaļa, apaļa nulle. Nav nekā. Nomainīti vadītāji.

Tās ir rezerves, kas būtu jādara.

Un tad nonākam līdz birokrātijai. Tā ir, kā ir. Man šķiet, šobrīd ir pieķērušies tikai procesam. Un pirmās kaut kādas... vārdu sakot, tas ir pilnīgi bezcerīgi.

Tātad šis jaudīgais motors, ko sauc par “4 × 4”, patiesībā laikam, jāatzīst, ir deklarācija. Jo, ja paņem no visām 16, protams, ir dažas izpildītas, bet visas 16 no 16 iespējamām... ieskaitītas varbūt ir kādas sešas septiņas.

Vissliktākais, ka palikušajā periodā, visticamāk, nekāda liela progresa nebūs. Sekosim līdzi un mēģināsim izdarīt, lai šīs debates būtu koncentrētas un valdības rīcības plāns (man šķiet, tas ir parlamenta uzdevums) nebūtu uz 219 lapaspusēm. Kam tas ir vajadzīgs?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Es pievērsīšos demogrāfijas jautājuma sadaļai Ministru prezidentes ziņojumā. Man neizpratni izraisīja pirms piecām dienām premjeres rakstītais sociālā tīkla “X” kontā (citēju): “Latvijas dzimstības rādītāji [..] nav nemaz tik zemi, kā visur tiek skandināts, salīdzinot ar Eiropas vidējo līmeni.” Ja Siliņas kundze būtu šajā zālē, es viņai teiktu, ka Latvijas ģimenēm nevajag salīdzinājumus ar citām valstīm, mums pietiek izanalizēt pašiem savus datus. Un tie ir dramatiski.

Summārais dzimstības koeficients no 1,61 bērna uz sievieti 2018. gadā ir sarucis līdz 1,23 2024. gadā. 2025. gadā tas ir vēl zemāks – zemākais bērnu dzimstības rādītājs pēdējos 100 gados Latvijas vēsturē. Tas ir dramatisks kritums. Tas ir trauksmes signāls visai valstij.

Kolēģi, tie nav tikai cipari, tā ir mūsu valsts nākotne. Jo, ja nekas nemainīsies, tad pēc “Eurostat” prognozēm Latvijā 2040. gadā būs pusotrs miljons iedzīvotāju, bet pēc 35 gadiem Latvijā iedzīvotāju skaits būs mazāks nekā Igaunijā. Mēs katru gadu zaudējam 18 tūkstošus cilvēku. Tā ir vesela pilsēta, kas katru gadu pazūd no Latvijas kartes, katru gadu – tāda kā Kuldīga, tāda kā Olaine. Un tas vairs nav demogrāfijas jautājums. Tas ir valsts izdzīvošanas jautājums. Šai demogrāfiskajai krīzei būs ļoti konkrētas sekas.

Pirms 30 gadiem vienu pensionāru Latvijā uzturēja gandrīz seši strādājošie. 2040. gadā tie būs tikai 2,2 strādājošie uz vienu pensionāru. Un tad rodas ļoti vienkārši jautājumi. Kas strādās? Kas pelnīs nodokļus? Kas maksās pensijas? Kas vispār uzturēs šo valsti?

Šādi izteicieni – ka dzimstības rādītāji nav nemaz tik zemi – ir bezatbildīgi. Latvijas ģimenēm ir vajadzīga pārliecība, ka valstij rūp viņu nākotne. Šādi izteicieni rada pamatotas bažas, vai tas tiešām tā ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie klātesošie! Debatētāji ir jau pateikuši tik daudz, un nojaušu, ka tie sekojošie 30 arī ir gatavi pateikt ļoti daudz laba un slikta, tāpēc man ir diezgan grūti atrast tēmu, par kuru es varētu kaut ko pateikt. Tad nu vienīgi (cerībā, ka Mieriņas kundze mani nepārtrauks) es gribētu nedaudz parunāt par mašīnām.

Es nesen nopirku auto 4 × 4. Māja man ir meža vidū, ceļš sniegots, braucu – saslēdzu 4 × 4 un maucu pa to meža ceļu, un jūtu, ka pakaļējie riteņi grib apsteigt priekšējos, mašīna sāk slīdēt no vienas grāvja malas uz otru grāvja malu. Un tad es atslēdzu to 4 × 4. Vienkārši ieslēdzu priekšējo riteņu pāri. Ieķeros stūrē. Lēnām, prātīgi, bet taisni aizkārpos līdz mērķim. Es ieteiktu arī Siliņas kundzei atslēgt to 4 × 4, palikt ar priekšpiedziņu, ieķerties stūrē un mierīgi stūrēt uz mērķi. Protams, ir jau grūti vadīt 4 × 4 džipu uz trīs riteņiem –iznāk brāķis... Ceru, ka Latvijā tāds nekad nebūs.

Un vēl es Siliņas kundzei ieteiktu atcerēties Antuāna de Sent-Ekziperī svēto teicienu: “Galvenais dzīvē ir atstāt pēdas zemē, lai citiem būtu vieglāk iet.” Atstājiet šādas pēdas zemē, Siliņas kundze, un pēc tam citi jums pateiks paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds ārlietu ministrei Baibai Bražei.

B. Braže (ārlietu ministre).

Lūdzu apvienot laikus.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Deputātes! Deputāti! Pirms pusotra mēneša tikāmies Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs, tāpēc šodien – īsi.

Vairāku starptautisko krīžu risināšana vienlaikus ir ārlietu dienesta ikdiena. Gribu pateikt lielu paldies premjerei, kolēģiem valdībā un mūsu ārlietu dienestam par 24/7 darbu, lai nodrošinātu mūsu cilvēku atgriešanos – repatriēšanu – no Tuvajiem Austrumiem. Paldies arī diplomātiem, kas turpina pašaizliedzīgi strādāt karstajos punktos Ukrainā, Tuvajos Austrumos un citur.

Piebildīšu, ka šie abi kari, tāpat kā spriedze citos reģionos, turpinās ietekmēt gan Latviju, gan mūsu plašāko reģionu un, protams, arī darbību starptautiski.

Runājot par drošību. Mēs visi zinām, ka pēc valdības solījumiem un Saeimas akcepta mēs pieņēmām lielāko aizsardzības budžetu. Attīstām savas kaujas spējas, pildām solījumu par 5 procentiem NATO un arī ieguldām iekšējā drošībā. Žogs ir pabeigts, ārējā robeža nostiprināta, atturēti nelegālie imigranti. NATO klātbūtne Latvijā ir pieaugusi, un, Kanādai izcili vadot daudznacionālo brigādi Latvijā, NATO sabiedroto skaits pieaudzis līdz 4000 karavīru no 14 valstīm. Turpinām attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, poligonus, lai uzņemtu vēl vairāk sabiedroto.

Esam stiprinājuši transatlantiskās attiecības gan ar Kanādu, gan ASV. Latvijas, tai skaitā Saeimas, aktīvas rīcības rezultātā ASV ir lēmusi turpināt finansēt Baltijas drošības iniciatīvu, piešķirot 200 miljonus dolāru.

Mūsu drošībai tikpat būtiska ir Krievijas vājināšana globāli, Eiropā un nacionāli. Esam izdarījuši daudz: pārtraucām energoatkarību no Krievijas naftas un gāzes, atvienojāmies no Krievijas elektroapgādes sistēmas, Eiropas līmenī panācām mangāna, “asiņaino” graudu un lauksaimniecības preču ierobežošanu un 19 sankciju pakotnes, novācām okupekli, pārtraucām “Maskavas nama” kaitīgo darbību, aizliedzām Kremļa propagandas kanālus. Tas viss ir darīts kopīgi. Īstenojām arī pilnīgu pāreju uz latviešu valodu skolās un to aizstāvējām Eiropas tiesu prāvās, tāpat arī uzvarējām vairākas citas tiesas prāvas par Latvijas vērtībām un neļāvām Krievijai tikt ievēlētai starptautisko organizāciju vadībā.

Par tirdzniecību ar Krieviju. Mana pozīcija ir bijusi skaidra un nemainīga – ekonomiskās saites ar agresoru ir jāpārtrauc. Tāpēc ir prieks, ka gan koalīcijas, gan opozīcijas partijas beidzot ir uz vienas – valstiski domājošās – lapas. Turpinām atbalstīt Ukrainu cīņā pret agresoru. Ukrainai nauda būs. Panāksim Eiropas 90 miljardus 2026. un 2027. gadam. Latvija turpinās sniegt Ukrainai arī visaptverošu citu atbalstu. Pārprioritizējām pagājušajā gadā starptautisko organizāciju maksājumus, un valdība ātri lēma par akūti nepieciešamo enerģētikas un militāro atbalstu Ukrainai. Latvija papildus ziedoja transformatorus, ģeneratorus, transportlīdzekļus, dīzeļdegvielu... un atbalstu vairāku miljonu apmērā. Paldies par to visai sabiedrībai.

Kolēģi! Latvija ar 178 balsīm no visas pasaules tika ievēlēta ANO Drošības padomē. Un redzam atdevi. Mūsu sasauktajās sēdēs aizstāvam Ukrainu, izgaismojam Krievijas noziegumus un tās kara imperiālo dabu. Rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija, šogad atbalstīja vairāk valstu nekā pērn. Tas bija arī mūsu aktīvās rīcības rezultāts. Tāpat tieši un publiski nosodām Irānas režīma noziegumus un tās ieroču un tehnoloģiju piegādes Krievijai. To novērtē ne tikai Ukraina, bet arī partneri Tuvajos Austrumos un globālajos dienvidos.

Ārlietu dienests strādā Latvijas ekonomikas izaugsmei. Vizītes, forumi, uzņēmēju dalība 177 starptautiskajās izstādēs. To kopā ar LIAA esam paveikuši. Mūsu darba rezultātā audzēts eksports, palīdzēts piekļuvei tirgiem un pārtraukts Krievijas dempings Eiropas Savienības tirgū mums jūtīgās kokrūpniecības jomās. Prioritizējām arī zinātni un inovācijas. Droni, kvantu tehnoloģijas, 5G, 6G, mākslīgais intelekts. Latvijas vēstniecības rīkojušas desmitiem pasākumu, atbalstot gan aizsardzības, gan citas industrijas.

Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības vienošanās rezultātā panācām labvēlīgākus nosacījumus mūsu svarīgākajām eksporta nozarēm uz šo valsti. Eiropas brīvās tirdzniecības līgumi paver plašas iespējas mums, mūsu eksportējošiem uzņēmumiem.

Eiropas Komisijas lēmums par “Mercosur” līguma pagaidu piemērošanu ir tiešām lieliska ziņa mūsējiem.

Eiropas un Indijas līgumi. Ir pabeigtas politiskās sarunas, ir bijusi diskusija arī Ārlietu komisijā.

Sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu panācām kopīgu nostāju gan starp dažādām ministrijām, gan nozarēm un arī interešu grupām. Tās arī kopīgi aktīvi lobējam gan Briselē, gan galvaspilsētās.

Kolēģi! Daudzi Latvijas iedzīvotāji mums raksta paldies par palīdzību krīzes situācijās ārvalstīs, bet, lūdzu, esam uzmanīgi, izvēloties ceļojuma galamērķus!

Ārlietu dienests dažādos veidos iesaista plašu sabiedrību ārpolitikā un veicina diasporas gan politisko līdzdalību, gan latviskuma saglabāšanu, gan arī palīdz reemigrācijai. Šogad prioritāte būs nodrošināt arī vēlēšanu norisi ārvalstīs, iesaistot diasporu. Pagājušogad atbalstījām 73 diasporas projektus par piederības sajūtu Latvijai, noorganizējām trīs lielas konferences – Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu un konferenci “Spotlight Latvia” Vašingtonā. Par to paldies visiem, ar ko sadarbojāmies.

Izdarīts ir daudz, un šie sasniegumi ir kopīgs darbs. Tie ir pamats gan mūsu Latvijas drošībai, gan cilvēku labklājībai. Tāpēc turpināsim Latvijas vērtībās un interesēs balstītas aktīvas ārpolitikas veidošanu! Bez ilūzijām, bez vēlmju domāšanas, bez nepamatotām gaidām, ka par mums rūpēsies kāds cits. Mēs to darīsim paši.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Ministres! Ministri! Kolēģi! Šodien zālē skan dažādi viedokļi... dažādas partijas un dažādas prioritātes. Tas ir normāli. Tā strādā demokrātija.

Bet psiholoģijā ir arī tāda sena doma: cilvēks visu mūžu meklē dzīves jēgu. Un bieži vien šī jēga kļūst ļoti konkrēta tajā brīdī, kad cilvēks uzņemas atbildību par sevi, savu ģimeni, saviem bērniem, savu valsti.

Esmu pārliecināta, ka ir kas tāds, par ko mēs šeit visi varam vienoties un vairāk vai mazāk esam vienisprātis. Tas ir par mūsu bērniem un par demogrāfiju. Es šodien šeit negribu runāt... un veidot politiku, bet gribu konkrēti runāt par faktiem. Demogrāfija, izglītība un veselība – tie nav trīs atsevišķi jautājumi. Tas ir viens stāsts par valsti, kurā ir vērts dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Eiropā kopš 2012. gada katru gadu mirst vairāk cilvēku, nekā piedzimst. Latvija nav unikāla. Eiropas Savienībā dzimstība šobrīd ir aptuveni 1,3 bērni uz sievieti, lai gan paaudžu nomaiņai ir nepieciešami vairāk nekā divi bērni. Tas nozīmē vienu – arī Eiropas sabiedrība noveco un sarūk. Un ir daudz jautājumu, uz kuriem mēs atbildes varbūt zinām, bet nav tik vienkārši tās... risināt un atbildi tūlīt arī mēģināt... nezinu, finansēt vai teikt, ka to mēs varam tūlīt izdarīt. Bet demogrāfija nav tikai sociālās politikas jautājums, tas ir valsts drošības un nākotnes jautājums.

Gribu novērtēt Ministru prezidentes un valdības izdarīto. Ministru prezidente Evika Siliņa vienmēr ir uzsvērusi, ka demogrāfija ir viena no Latvijas ilgtermiņa prioritātēm. Valdības rīcībā... ir šī prioritāte, un tā tiek īstenota.

Mēs runājam par paveikto, redzot un vērtējot soļus uz priekšu. Ģimeņu atbalstam esam papildus piešķīruši 48 miljonus eiro. Bērna piedzimšanas pabalsts palielināts līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts – līdz 298 eiro. Esam saglabājuši vecāku pabalstu strādājošajiem 75 procentu apmērā. Jaunieši un ģimenes saka – iespējams, vajag saglabāt 100 procentu apmērā. Un, ja tā, pie tā ir jāstrādā. Sarunās ar ģimenēm, jauniešiem, tiem, kas plāno bērnus, viņi saka: jā, tas ir labi, tas mums ļoti palīdz. Taču pabalsti vien nav atbilde.

Veselības aprūpe šobrīd veido 10,6 procentus no valsts budžeta izdevumiem. Tas ir solis pareizajā virzienā. Taču mums ir svarīgi izmērāmi rezultāti – cik ātri cilvēki saņem palīdzību, cik agrīni tiek atklāta slimība. Es vēlreiz gribu uzsvērt arī to, ka mēs esam uzsākuši BAASIK iniciatīvu – agrīnu attīstības traucējumu diagnostiku bērniem, jo problēmu, ko atklāj laikus, var risināt, bet problēma, ko palaiž garām, daudz dārgāk maksā bērnam, ģimenei, valstij. Katra savlaicīga diagnoze nozīmē ne tikai glābtu veselību, tā nozīmē arī saglabātu dzīvi.

Vēl viens skaitlis, par kuru es gribu runāt (to aktualizē veselības ministrs Hosams Abu Meri), – cik procentiem skolēnu ir nomāktība. Tie ir 29,6 procenti. Cik reižu cilvēkiem pusaudža vecumā ir sajūta, ka viņi ir depresijas stāvoklī. No katriem trim skolēniem divi guļ mazāk par ieteikto. Un atkal – Jaunā VIENOTĪBA, valdība kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi sociālo mediju ierobežošanu. Bet Latvija nav viena. Mums ir jāstrādā kopā ar Eiropu. Šis ir solis, ko spersim un kas ir jādara.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Vergina. Bērnu un jauniešu garīgās veselības pakalpojumu pieejamība un stiprināšana visos reģionos ir iestrādāta jaunajā skolu finansēšanas modelī. Jāstrādā pie tā, lai mums būtu šie speciālisti, jāpilnveido uzņemšanas, jāpilnveido universitāšu programmas. Bet šis ir mērķis, uz ko mēs ejam, uz ko mēs strādājam.

Un demogrāfijas kritumu jau neaptur tikai pabalsti. Cilvēki paliek tur, kur jūtas droši, kur ir pieejams ģimenes ārsts, kur bērnam ir laba skola, kur valsts dod iespēju izvēlēties nākotni, kur ir atbalsts bērna pieskatīšanai. Un šī ir arī viena no premjeres iniciatīvām, kas ļoti, ļoti bieži tiek uzsvērta sarunās – cik tā ir svarīga. Mēs runājam par aizsardzību, un tas ir viens no galvenajiem mūsu ieguldījumiem. Tas ir pareizi un nepieciešami, taču Latvijas stiprums nākotnē izriet ne tikai no tā, cik labi mēs sevi aizstāvam šodien, bet arī no tā, cik daudz bērnu mēs izaudzinām, cik labi mēs viņus izglītojam un cik veseli viņi ir. Ieguldījums bērnos ir ieguldījums valsts drošībā un nākotnē. Demogrāfija ir nacionālā drošība. To Jaunā VIENOTĪBA sola un pilda.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Upeniekam.

J. Upenieks (Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Upenieks. Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Godātie deputāti! Atskatoties uz 2025. gadā paveikto, vēlos īpaši izcelt vienu darbu, kas ir ļoti svarīgs valsts finanšu ilgtspējai, – izdevumu efektivizēšana. 2025. gadā mēs izveidojām darba grupu, kuras uzdevums varbūt bija vienkāršs, bet valstij ārkārtīgi nozīmīgs – pārskatīt, kā mēs izmantojam līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Šodien jau redzam arī rezultātus. Kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību identificējām efektivizācijas pasākumus 844 miljonu eiro apmērā trīs gadu periodam. Tas ir gandrīz viens miljards eiro, ko varam izmantot gudrāk, stiprinot drošību, uzlabojot izglītību, veselības aprūpi un veicinot ekonomikas attīstību. Tas nav vienreizējs audits, darbs būs jāturpina arī šogad. Un varbūt pat ne tādēļ, ka mēs būtu neefektīvi, bet gan tādēļ, ka mums ir tiesības arī pārskatīt, mainīt prioritātes un novirzīt vairāk līdzekļu vienai vai otrai... gluži vienkārši tādēļ, ka apkārtējā pasaule ir ārkārtīgi dinamiska un mainīga.

Vēlos pateikt paldies visām ministrijām, kas iesaistījās šajā darbā. Īpašs paldies finanšu ministram Arvilam Ašeradenam par uzstādījumu izdevumu efektivizēšanā, Finanšu ministrijas komandai par profesionālo darbu izdevumu pārskatīšanā, kā arī Saeimas deputātiem par konstruktīvu sadarbību budžeta veidošanā, lai to visu nostiprinātu.

Sperot soļus tālāk... Valsts finanšu ilgtspēja nav tikai jautājums par to, kā mēs efektīvāk tērēsim vai izmantosim līdzekļus. Mums ir jāfokusējas arī uz to, kā Latvijai pelnīt, kā piesaistīt papildu līdzekļus. Formula patiesībā ir ļoti vienkārša, par to mēs visi esam daudz diskutējuši – mums ir jāpiesaista vairāk investīciju, vairāk kapitāla un jārada vairāk augstas pievienotās vērtības darbavietu. Vēlos uzslavēt Ministru prezidenti un ekonomikas ministru, kuri aktīvi strādā pie investoru piesaistes un panāk to, ka investīcijas ienāk Latvijas ekonomikā. 2025. gadā investīcijās piesaistītais vairāk nekā viens miljards eiro ir pareizais virziens mūsu turībai un arī drošībai ilgtermiņā.

Nedaudz skatoties uz priekšu nākotnē ar vīziju, ko darīt tālāk, gribu iezīmēt vienu jomu, kur 2025. gadā esam jau spēruši pareizus soļus, tomēr mums ir jābūt drosmīgākiem dienu no dienas, tas ir mākslīgais intelekts un Mākslīgā intelekta centrs. Vēlos teikt paldies deputātei Ingai Bērziņai un ministram Raimondam Čudaram par darbu tā izveidē. Realitāte ir tāda, ka globālā ekonomika šobrīd piedzīvo tehnoloģiju revolūciju. Mākslīgais intelekts un robotika veidos nākamo ekonomikas izaugsmes vilni. Starptautiskie pētījumi rāda, ka, pateicoties šiem instrumentiem, līdz 2030. gadam ekonomikas pieaugs par vairāk nekā 15 triljoniem dolāru. Robotikas industrija vien drīzumā būs 200 miljardi... Šobrīd notiek cīņa par to, kuras valstis kļūs par šīs jaunās ekonomikas centriem, kuras būs pietiekami drosmīgas, lai uzņemtu šīs investīcijas, uzņemtu izaicinājumus, ko rada šī situācija. Ja Latvija vēlas būt starp valstīm, kas nosaka toni, mums jāpieņem arī drosmīgi lēmumi, tai skaitā likumdošanā, mums jāveido vide robottehnoloģiju, mākslīgā intelekta attīstībai, robotikas testēšanas zonas, jāievieš mākslīgais intelekts arī valsts pārvaldē. Un es nedomāju tikai “ChatGPT” mūsu datoros, bet to, ka lēmuma pieņēmēji līdzās cilvēka... acīm... kļūst arī mākslīgā intelekta rīki. Eiropā tas jau notiek. Dānijā mākslīgais intelekts palīdz nodokļu administrācijai, Igaunijā tas tiek izmantots tiesu sistēmā, Somijā – publisko pakalpojumu sniegšanā.

Kāpēc gan lai arī pie mums administratīvos sodus, piemēram, ceļu satiksmē nepieņemtu mākslīgā intelekta rīki, kāpēc lai tie neatbildētu uz iedzīvotāju vēstulēm... kāpēc lai mēs neizmantotu mākslīgā intelekta apkopoto informāciju? Un, ja jūs man prasītu, tad godīgi – droši vien mēs arī kādu ministriju varētu aizstāt ar mākslīgā intelekta aģentiem un robotikas rīkiem. Šinī gadījumā es nedomāju kādu konkrētu ministriju, bet vēlos iezīmēt vīziju, caur kuru mēs varam mest izaicinājumu un radīt interesi pasaules lielākajiem tehnoloģiju, robotikas, mākslīgā intelekta uzņēmumiem šeit investēt miljardus... un rūpēties par to, lai mums ienāk investīcijas. Pirmo reizi tādām Latvijas izmēra valstīm ir iespēja stāvēt līdzās lielvarām gan ekonomiski, gan drošības ziņā. Tās pašas dronu tehnoloģijas, kuras mēs varam ražot un... vadīt, izrādās ārkārtīgi efektīvas fiziskajai drošībai.

Mākslīgais intelekts un robotika strauji attīstās un tuvākajā desmitgadē fundamentāli mainīs pasauli. Izglītība mainīsies, veselības aprūpe kļūs precīzāka un personalizētāka. Un mūsu ikdienas darbs mainīsies. Tas aizvien vairāk pārņems tehniski sarežģītus darbus, kas atkārtojas. Tas nozīmē, ka cilvēkam būs vairāk laika tam, kas patiešām ir būtisks, – savu talantu attīstīšanai, veselīgam dzīvesveidam, laikam ar ģimeni, bērniem.

Patiesībā tā būs arī atbilde uz ļoti daudzām identificētām problēmām veselībā, izglītībā, demogrāfijā un citur. Mūsu rokās ir izvēle – ja būsim gana drosmīgi, tehnoloģiju nākotne nebūs tāda, no kuras mēs gribam bēgt kā filmā “Terminators”, bet tā būs kā filmā “Robokops”, kur tās strādā... kopā ar mums... sabiedrības labā. Un Latvija var būt starp tām valstīm, kas šo nākotni veido.

Tādēļ paldies Ministru kabinetam par padarīto. Uzņemtais kurss, protams, vienmēr ir slīpējams, bet virziens ir pareizs. Ja būsim drosmīgi mūsu vīzijās, Latvija kļūs par drošāko valsti mūsu reģionā. Tas veicinās investīciju ieplūšanu, un tā rezultātā kļūsim par valsti, kas labklājības ziņā apsteigs Skandināvijas valstis. Tieši tādu valsti arī novēlu mums visiem, kolēģi! Paldies valdībai par soļiem šajā virzienā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Noklausoties Ministru prezidentes ziņojumu, gribu padalīties ar dažām tēzēm par prioritāti numur viens, kas šobrīd ir prioritāte numur viens ne tikai Latvijā, bet arī lielā daļā pasaules. Tā ir jaunā realitāte. Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai 2022. gadā kalpoja par katalizatoru, kas Latvijas aizsardzību no prioritātes uz papīra pārvērta par prioritāti katrā, gandrīz katrā valsts lēmumā.

Par finansējumu. Četru gadu laikā esam spējuši dubultot aizsardzības budžetu no apmēram 2,2 procentiem 2022. gadā līdz 5 procentiem šobrīd. Tā ir investīcija vietējā militārajā industrijā, modernā ekipējumā. Mēs esam viena no vadošajām NATO dalībvalstīm pēc aizsardzības izdevumu proporcijas. Ir pabeigta austrumu robežas izbūve. Esam noslēguši vērienīgu projektu – modernu fizisko barjeru uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ir uzsākta Baltijas aizsardzības līnijas izveide, kas iekļauj fiziskus šķēršļus un inženiertehniskus risinājumus agresora apturēšanai jau pie pašas robežas.

Valsts aizsardzības dienests. Pēc gandrīz 20 gadu pārtraukuma esam veiksmīgi atjaunojuši dienestu, kas sagatavo jauno paaudzi valsts aizsardzībai. Arī Zemessardze kļuvusi profesionālāka, labāk ekipēta un skaitliski kuplāka. Sabiedrība ir sapratusi – valsts aizsardzība ir visas tautas lieta.

Par bruņojumu. Esam pārgājuši jaunā līmenī. Latvija ir iegādājusies un turpina integrēt krasta aizsardzības raķešu sistēmas, HIMARS, augstas precizitātes artilērijas sistēmas, IRIS-T, vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas... ko veicām kopā ar Igauniju. Tas ir ļoti dārgs, bet izšķiroši svarīgs bruņojums. Šīs sistēmas jebkādu uzbrukumu Latvijai padara par dārgu un sarežģītu operāciju jebkuram pretiniekam.

Turpinām NATO klātbūtnes nostiprināšanu. Kanādas vadītā paplašinātā klātbūtne ir pārtapusi par pilnvērtīgu kaujas brigādi. Strādājam pie Sēlijas poligona izveides. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijā, kas nodrošinās vietu, kur mums un mūsu sabiedroto spēkiem trenēties reālos apstākļos.

Visi šie darbi – žogs, finansējums, valsts aizsardzības dienests, raķetes un cits bruņojums – kalpo vienam mērķim: atturēšanai. Mūsu vēstījums pasaulei ir skaidrs: mēs negribam karu, bet mēs esam gatavi aizstāvēt katru savu zemes centimetru no pirmās sekundes. Jā, mums ir daudz darāmā. Jā, tas ir dārgi. Jā, mums lieti noderētu vairāk līdzekļu veselībai, izglītībai, zinātnei. Bet šodienas realitāte ir skarba. Tādēļ drošība ir pāri visam. Ja gribi mieru, gatavojies karam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Deputāti! Par izglītību viedoklis vienmēr ir visiem, jo šī nozare skar plašu sabiedrības daļu. Mums katram ir sava pieredze no skolas sola... varbūt kā vecākam, kā vecvecākam... no politikas interesenta līdz izglītības ekspertam. Nozare ir smags, liels un ļoti pieredzējis kuģis, kas ir un vienmēr būs vētrās un viļņos, jo izglītība ir tā, kur, domājot par rītdienu, lēmumi ir jāpieņem šodien.

Šodienas skolēns ir nākotnes valsts veidotājs, bet rītdienas vienādojumā ir ļoti daudz nezināmo. Pasaule aiz loga mainās straujāk, nekā cilvēka prāts spēj izdomāt. Kas būs tās vērtības izglītībā, kuras svarīgi ir noturēt šodien, un kāda būs nākotnes skola?

Savā runā es vēlos atskatīties uz trim valdības gadiem, jo izglītībā pārmaiņas ir ar ilgtermiņa ietekmi. Un vispirms par šo trīs gadu periodu es gribu teikt lielu paldies abām ministrēm – Andai Čakšai un Dacei Melbārdei – par izturību, vadot šo daudzviedokļu nozari.

Viedokļu dažādība, sabiedrības un nākotnes izaicinājumi, arī mūsu tradīcijas un ieradumi – tie ir viļņi, kas mētā izglītības kuģi. Bieži vien no šīs tribīnes tieši par izglītību es dzirdu: viss ir slikti. Tāpēc šodien gribu pieskarties atsevišķiem pozitīviem lēmumiem, paveiktajam un iesāktajam, apzinoties arī to, ka izglītībā darāmā ir vēl ļoti, ļoti daudz, aiz katra no pieņemtajiem lēmumiem ir “vajag vai nevajag”, aiz katras sarunas ir dažādi viedokļi, aiz katra lēmuma ir valsts atbildība un arī finansējums.

Daži fakti par izglītības pakāpēm.

Vispārējā izglītībā izveidota atbalsta platforma pedagogu izaugsmei un kvalitātēm, izveidots valsts un pašvaldības metodiķu tīkls. Pilnībā mainīts pedagogu atalgojuma modelis, mainot fokusu no “nauda seko skolēnam” uz programmu realizāciju. Mācību līdzekļiem un atbalsta materiāliem papildus esošajam piešķirti 8,9 miljoni. Izstrādāts algoritms vardarbības situācijām izglītības iestādēs, izceļot katra pieaugušā atbildību un secīgu rīcību. Tāpat arī no nākamā gada izglītības iestādēm būs pienākums īstenot kādu no labbūtības veicināšanas programmām.

Stiprinot valsts valodu sabiedrībā, beidzot iestartēts un virzīts projekts “Vienota skola”. Izveidots un atbalstīts projekts “Skola – kopienā” kā atbalsts bērniem ar mācīšanās grūtībām. Visos līmeņos pilnveidota monitoringa sistēma, tā ejot ceļu – sekot līdzi un atbalstīt skolēnu agrīnā ceļā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ietvarā esam regulējuši viedtālruņu izmantošanu, iesākuši kopdarbu ar ministriju par skolēnu kavējumu regulējumu, esam noteikuši stingrākus kvalitātes un akreditācijas kritērijus, esam precizējuši izglītības formas un atbildības, esam iesākuši agrīnā skrīninga programmas likumprojekta virzību.

Viens no pēdējiem jauninājumiem nozarē ir asociatīvo tehnoloģiju pilotprojekta uzsākšana, lai sniegtu atbalstu skolēnam lasītprasmē, teksta uztverē.

Augstākajā izglītībā notikusi lielu pārmaiņu virzība visus šos gadus: institucionālā akreditācija, doktorantūras skola, par kuru sākumā bija ļoti daudz pretrunu. Šobrīd komisija apkopo augstskolu viedokļus par ieviešanas rezultātiem, un tie ir vērtēti atzinīgi. Tuvākajā laikā – vēl akadēmiskais karjeras modelis un institucionālā finansēšana. Uzsākta augstskolu un zinātnes digitalizācija.

Profesionālajā izglītībā palielināts bāzes finansējums un uzsākta finansēšanas modeļa pilnveide.

Komisijas konferencēs esam meklējuši risinājumus gan lasītprasmes veicināšanai sabiedrībā, gan bērna izglītības ceļam kopumā, tā uzticot izpildvarai pārvērtēt katrus izglītības pakāpes mērķus, arī profesionālās izglītības modeļu pārveidi.

Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

 

A. Zariņa-Stūre. Darāmo darbu nozarē ir vēl daudz, un tā būs vienmēr, pa vidu lielajiem darbiem vēl daudz ikdienas neskaidrību, kā tas notiek lielu cilvēkresursu nozarē.

Noslēgumā vēlos nedaudz... filozofiskas domas par to, kādu cilvēku mēs gatavojam nākotnes sabiedrībai – atbildīgu, domājošu, lemtspējīgu? Un attiecīgi – kādu mēs veidojam sistēmu? Šie jautājumi man radās pēc Valsts kontroles ziņojuma. Kāda ir katra pieaugušā atbildība sabiedrībā? Protams, Saeima ir virziena lēmēja, Izglītības un zinātnes ministrija – politikas veidotāja, bet ir svarīgi sabiedrībā būt atbildīgam katram un nedzīvot dažādās frontēs.

Izglītībā – un visvairāk klasē – klaji redzamas sabiedrības noskaņojuma nianses. No pieaugušā atbildības, attieksmes aug bērns. Un, lasot ziņojumu, ir lielais jautājums: vai katrai valsts iniciatīvai mēs galā rakstīsim instrukciju? Ja tā, tad mēs prasmīgi veidojam paaudzi, kura pa telefonu veiksmīgi pārdos putekļusūcējus vai pieprasīs valsts pabalstu tad, kad paliek grūti, jo negribas darīt. Ikviens pieaugušais ir atbildīgs par to, kas notiek sabiedrībā, arī izglītībā. Ikvienam bērnam skolā ir jājūtas droši. Ikviens bērns ir pelnījis kvalitatīvu izglītību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I. Circene (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītā premjere! Cienītie kolēģi! Ministri! Uzklausot Ministru prezidentes šī gada ziņojumu, gribu īpaši izcelt vienu būtisku lietu. Politikā ļoti bieži mēs dzirdam solījumus, ieceres, virzienus, taču sabiedrība no mums sagaida ko vairāk – nevis tikai pareizi nosaukt problēmu, bet soli pa solim to arī atrisināt. Un tieši: šoreiz, runājot par labklājības jomu un salīdzinot iepriekšējo ziņojumu ar šī gada ziņojumu, ir redzams, ka valdība ir pārgājusi no iecerēm uz konkrētiem rezultātiem.

2025. gads un budžeta sagatavošana 2026. gadam bija īsts izaicinājums sarežģītās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ. Nav vienkārši sabalansēt drošību un aizsardzību ar sociālo pabalstu sistēmu, kas ir diezgan dažādi virzieni. Tomēr Evikas Siliņas valdība kopā ar Saeimu ir panākusi ļoti būtisku atbalsta spilvena palielināšanu, kā arī spērusi nozīmīgu soli pretim taisnīgākai un ilgtspējīgākai izdienas pensiju sistēmai, pārskatot izdienas pensionēšanās vecumu un nepieciešamo stāžu, paredzot to palielināšanu par pieciem gadiem, kā arī pakāpenisku izdienas pensiju izmaksu aizstāšanu ar vecuma pensiju vispārējā kārtībā, sasniedzot vispārējo pensijas vecumu. Varēja būt arī drosmīgāk.

No 2026. gada 1. janvāra ir palielināts minimālo ienākumu slieksnis no 740 uz 780 eiro... tostarp garantētais minimālais ienākums, kā arī trūcīguma un maznodrošinātības sliekšņi. 2026. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā palielināts no 377 uz 425 eiro, pārējām personām mājsaimniecībā – no 264 uz 298 eiro, maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir palielināts no 604 uz 680 eiro, bet pārējām personām – no 423 uz 476 eiro.

No 2025. gada līdz 1000 eiro mēnesī ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pensionāriem. Tā kā pensionāriem līdz 1000 eiro mēnesī ienākumus neapliek ar nodokli, tad var teikt, ka ar nodokli netiek aplikti 93 procenti pensiju, kas arī bija mūsu mērķis, sākot šo Saeimu... un arī Evikas Siliņas valdību.

No 2025. gada 1. oktobra senioriem pensiju indeksācijas koeficients ir noteikts kā atbalsts atkarībā no darba stāža, tā, piemēram, ja ir 45 gadu darba stāžs (tiem, kas ir strādājuši visu mūžu, vidēji tā arī ir) un vecuma pensija ir 600 eiro, tad indeksācijas rezultātā pie šīs pensijas klāt ir nākuši 47,22 eiro.

2026. gada budžets būtiski stiprina atbalstu ģimenēm ar bērniem. Labklājības ministrijas atbildības jomās paredzēts būtisks finansējuma pieaugums. Ģimeņu ar bērniem atbalstam novirzīti papildu 49,7 miljoni eiro, neraugoties uz to, ka prioritāte ir aizsardzība. Bērna piedzimšanas pabalsts ir palielināts no 421 uz 600 eiro; tas ir palielinājums par 42,5 procentiem. Būtiski palielināts bērna kopšanas pabalsts – no 171 uz 298 eiro mēnesī līdz bērna pusotra gada vecumam; tas ir palielinājums apmēram par 43 procentiem. Tā ir atbilde tiem, kuri saka to, ka demogrāfijai, ģimenēm ar bērniem šī valdība nekādu atbalstu nav devusi. Ir paplašināts ģimenes valsts pabalsta saņēmēju loks, un ir saglabāts vecāku pabalsts 75 procentu apmērā visiem strādājošajiem vecākiem. Un lūkojamies palielinājuma virzienā – par 100 procentiem. Vienlaikus 24,2 miljoni eiro paredzēti lielākam atbalstam bērniem ārpusģimenes aprūpē un adopcijai. Vēl 9,2 miljoni eiro tiks novirzīti sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, sociālajai rehabilitācijai vardarbībā cietušajiem un vardarbību veikušajiem, ilgstošās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī hospisam.

Opozīcijas un koalīcijas deputātu diskusijas...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Circene.... no senseniem laikiem ir kā strīds par to, vai glāze ir pustukša...

Sēdes vadītāja. Circenes kundze, laiks!

I. Circene.... vai pa pusei pilna.

Paldies. Es tikai pabeigšu teikumu.

Ja jūs pajautātu jaunajai māmiņai, vai 300 eiro izmaksa pēc bērna piedzimšanas un turpmāk katru mēnesi klāt 127 eiro ir nozīmīgi, lielākā daļa pārliecinoši atbildētu...

Sēdes vadītāja. Circenes kundze, laiks!

I. Circene.... “Jā.”

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Godātie deputāti! Ja mēs paskatāmies, kā šodien cilvēki dzīvo Latvijā un kā mēs esam attīstījušies cauri gadiem, tad... ja mēs gribam būt godīgi... un es vēlos aicināt jūs vismaz savās domās būt godīgiem... tad mēs sapratīsim, ka Latvijā iedzīvotāji nekad nav dzīvojuši tik labi kā tagad. Jā, protams, mums ir izaicinājumi un ir daudz, pie kā strādāt, bet, ja mēs salīdzinām ar 20, 30 vai 100 gadu vecu pagātni, mums ir jāatzīst, ka mēs šodien Latvijā dzīvojam labi. Un tas ir salīdzinoši... tieši tām valdībām un tam darbam, kas šo gadu laikā ir izdarīts.

Mēs varam paraudzīties arī uz faktiem. Es šodien minēšu tikai dažus no tiem. Viens no tiem, par ko es šodien gribu runāt, ir Latvijas publiskie digitālie pakalpojumi, kas ir atzīti par vieniem no konkurētspējīgākajiem Eiropas Savienībā. Latvija turpina būt līdere Eiropas Savienībā publisko iepirkumu pakalpojumu digitalizācijā un arī elektroniskās identitātes izmantošanā, kas nodrošina mūsu valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērtu un drošu piekļuvi moderniem digitālajiem pakalpojumiem. Mēs esam nodrošinājuši, lai šie pakalpojumi būtu ērti pieejami tiešsaistē gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, un šī sistēma kopumā pie mums tiek nepārtraukti pilnveidota.

Vai mēs vairs varam iedomāties, ka būvniecības dokumenti būtu jāiesniedz papīra formātā? Mēs zinām, ka to var izdarīt digitāli. Mūsu stratēģiskajam partnerim Vācijai tas vēl ir ļoti tāls sapnis. Mēs esam priekšā daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm šajā jomā.

Cits piemērs – e-paraksts, kuru mēs varam izmantot no jebkuras vietas pasaulē.

Arī vecākiem nav jāiet uz skolu, lai uzzinātu, kādas ir viņu bērnu sekmes, to var izdarīt, atrodoties mājās... ģimenē... pārliecināties, kā bērnam iet skolā.

Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumi... kur var redzēt gan savu sociālās apdrošināšanas stāžu, gan veiktās iemaksas, gan aprēķināt prognozējamo pensiju vai pabalstu.

Jāteic, ka lielākā daļa no šiem pakalpojumiem ir integrēti un darbojas savstarpēji.

Protams, vēl ir daudz darāmā. Svarīgākais – mēs nevaram apstāties, mums jāpaplašina fokuss no digitālā valsts pakalpojumu servisa uz digitāla biznesa ekonomiku. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs, izmantojot infrastruktūru, kas mums ir, veicinātu arī uzņēmējdarbību gan digitālajā, gan mākslīgā intelekta jomā. Viens no darbiem, kas jau paveikts, – ir nodibināts Mākslīgā intelekta centrs. Vēlos uzsvērt, ka mēs to dibinājām visi kopā, ar Saeimas atbalstu, un tajā ir apvienota zinātne, uzņēmēji un valsts pārvalde. Līdz ar to arī atbildība par šī centra sekmīgu darbu ir visiem. Lai arī sākotnēji kopējā sadarbība nebija gluda... šobrīd darbu aktīvi ir sākusi jauna vadītāja, un tikko, februārī, ir izsludināts projekta uzsaukums uzņēmējiem dalībai speciālajā regulatīvajā vidē. Ir saņemti pirmie pieteikumi. Notiek aktīvs darbs, konsultējot uzņēmējus, un esmu pārliecināta, ka Mākslīgā intelekta centrs darbosies sekmīgi.

Vēl viena lieta, kam gribu vērst uzmanību, ir paveiktais reģionālajā attīstībā. Protams, reģionālajā attīstībā liela nozīme ir Eiropas Savienības struktūrfondiem un to ieguldījumiem reģionos. Šobrīd dažādās Latvijas pilsētās tiek būvēti četri lieli industriālie parki. Pašvaldības attīsta uzņēmējdarbības infrastruktūru – gan pievedceļus, gan būves, kuras pēc tam varēs izmantot uzņēmēji –, un Latvijā tiks radītas jaunas darbavietas, pateicoties gan struktūrfondu, gan arī pašvaldību atbalstam.

Atbalsts ir ne tikai uzņēmējdarbības infrastruktūrai, bet arī izglītībai, veselības aprūpei un daudzām citām jomām.

Man ir liels gandarījums...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Bērziņa. Lūdzu, apvienojiet...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

I. Bērziņa.... ka īpašs papildu atbalsts ir arī ceļiem – jo ceļi ir reģionu asinsrite – un ka valdība ir atbalstījusi arī struktūrfondu... papildu atbalstu tieši ceļiem. Kā piemēru varu minēt autoceļu Roja–Talsi, kuram sen bija nepieciešams finansējums, un tagad tas tiks sakārtots.

Kopumā vēlos uzsvērt, ka mums visiem ir viens mērķis – efektīva valsts, kas kalpo iedzīvotājiem. Strādāsim kopā, sniegsim priekšlikumus un vērtēsim pēc rezultāta un padarītā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri un kolēģi! Šo ziņojumu es izlasīju no sākuma līdz beigām. Noklausījos Ministru prezidentes šīrīta uzrunu televīzijā. Sekoju arī tam līdzi, ko jūs teicāt Saeimā. Vēlos uzsvērt trīs būtiskās lietas, ko jūs minējāt arī šeit, no tribīnes.

Svarīgākais pamats valstī ir laba izglītība. Jūsu ziņojuma 5. lapaspusē tam ir tiešs apgalvojums – modelis “Programma skolā” nodrošinās taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas... visiem bērniem... neatkarīgi no dzīvesvietas. Bet Valsts kontrole sava ziņojuma 6. lapaspusē norāda, ka Latvijā bērniem sākotnējā, primārajā līmenī nav nodrošināta vienlīdzīga, kvalitatīva izglītība un valsts un pašvaldību līmenī nav radīti vienādi priekšnosacījumi. Vēl asāk – 10. lapaspusē Valsts kontrole norāda, ka pēc modeļa, kuru jūs slavējāt – “Programma skolā” –, aprēķina psihologs bērnam ar mācību grūtībām varētu veltīt 14 vai 18 minūtes, bet logopēds bērnam ar runas grūtībām – tikai 11 minūtes. Jautājums: par kādu kvalitatīvu izglītību mēs varam runāt? Vai 11, 14 un 18 minūtes, kas tiek veltītas bērnam, ir stāsts par kvalitatīvu izglītību?

Ja jūs minat, ka izglītības reforma, samazinot skolu skaitu, padarīs skolu pieejamāku bērniem neatkarīgi no dzīvesvietas, tas neatbilst patiesībai. Būtu godīgi, ja jūs pateiktu, ka ar šādu pieeju risināt dramatisko demogrāfijas situāciju valstī. Jautājums: kas, jūsu skatījumā, ir vienlīdzīgi nosacījumi Latvijas iedzīvotājiem?

Jūs minējāt, ka ārzemju partneru acīs mēs izskatāmies labāk. Bet sakiet, lūdzu, vai jūs esat pajautājuši Latvijas tautai, bērniem, ģimenēm, vai to pašu, ko redz šie ārzemju eksperti, redz arī viņi? Un šajā ziņojumā šādu pretrunu ir pietiekami daudz. Jautājums: kā jūs varat runāt par vienlīdzīgu kvalitāti neatkarīgi no dzīvesvietas, ja pēc pieciem gadiem būs par 34 procentiem mazāk pirmklasnieku un nauda skolām pienāksies pēc šiem kritērijiem?

Šis ziņojums parāda to, ka cilvēks ir otršķirīgs. Ir apgalvojumi, jēdzieni, bet pietrūkst paša galvenā: vai cilvēks to drošību, par kuru jūs runājat, izprot tāpat? Pat tad, ja mēs aizsardzībai budžetā piešķirsim... lielus skaitļus, cilvēks drošību jutīs tad, ja viņam skola būs pieejama, ja viņam brīvpusdienas būs pieejamas, ja izglītības kvalitāte nebūs atkarīga no dzīvesvietas.

Un rodas jautājums: ja jūsu apgalvojumi nonāk pretrunā ar Valsts kontroles ziņojumu... tad šajā gadījumā... vai šīs ir divas dažādas valstis? Un kam tad uzticēties – valdības vai Valsts kontroles ziņojumam?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, šodien mēs apspriežam Evikas Siliņas un valdības tā saukto 4 × 4 uzrāvienu – grandiozu plānu, kas solīja Latvijai drošību, ģimenēm atbalstu, ekonomikas izaugsmi un birokrātijas samazināšanu par 25 procentiem. Bet ko mēs redzam 2026. gada martā? Pilnīgu izgāšanos. Šis uzrāviens ir izrādījies nevis džips, kas mūs aizvedīs uz priekšu, bet gan vecs grabošs žigulis, kas noslāpst pirmajā bedrē.

Bet galvenais, ka visa Eiropa mūs apskauž. Un par ko apskaust? Nu, varbūt, piemēram, par to uzrāvienu, ka mēs redzam tādus absurdus kā “zelta” pāli Daugavā, “Rail Baltica” tilta balstu, kurš ir izmaksājis 26 miljonus eiro, plus vēl pusmiljons konservācijai, lai tas nesabruktu. Vietā, kur vajadzēja būvēt nākotnes infrastruktūru, tagad stāv betona stabs ar tramplīnu uz nekurieni, un tas grimst Daugavā gravitācijas dēļ. Un tagad, 2026. gadā, mēs redzam, ka “Rail Baltica” projekts ir dziļā krīzē un naudas tam nav.

Īstenībā tas nav uzrāviens, tā ir Latvijas nodokļu maksātāju un Eiropas naudas izšķērdēšana un Baltijas savienojamības sabotāža. Kamēr pārējā Eiropa būvē ātrvilcienus, mēs grimstam purvā un valdība vaino neparedzētus apstākļus, kovidu, inflāciju, meklē vainīgos, bet vajadzētu jau vienkārši ieskatīties spogulī. Tāds megaprojekts atstāts bez premjeres uzraudzības, tā ir katastrofa.

Vēl viens izlaupīšanas gadījums ar to pašu “Rail Baltica” sliežu pārmiju iepirkumu. Iepērk no piegādātāja, kurš piedāvā par 267 miljoniem dārgāk. Nu, tie miljoni tagad jau tā kā tāda sīknauda izskatās. Šķērdējamies pa labi, pa kreisi, bet noteikti, ka Eiropa par to mūs var apskaust. Starp citu, blakus valsts, agresorvalsts Krievijas vadītājs ļoti bieži izmanto šo citātu, jo viņam arī liekas, ka visa Eiropa viņu apskauž.

Stradiņa slimnīcas būvniecība. Vēl viens šedevra uzrāviens. Izmaksas dubultojušās, piemaksāsim 100 miljonus vairāk. Tas ir uzrāviens? Nē, tā ir veselības aprūpes sabotāža. Cilvēki gaida garās rindās, valsts tērē miljonus uz nekurieni.

Par Izglītības un zinātnes ministriju, par to, kā tā atbalsta ģimenes un jauniešus. Un kā var runāt par efektivitāti, ja pērkat datorpeles, vadus par 84 eiro gabalā? Sareizinot ar datoru skaitu, tāds nieks jau vien ir, ja, 640 tūkstoši par vadiem. Tā ir birokrātijas mazināšana? Tas ir... tā ir korupcijas smaka.

Ģimenes atbalsts. Bērna kopšanas pabalsts palielināts līdz 298 eiro, solīja 422 eiro par bērnu līdz pusotra gada vecumam. Iznāk, nē, tomēr 298 un tikai līdz gada vecumam, tiem, no gada līdz pusotram, nebūs nekas.

Mākslīgā intelekta centrs it kā sācis darbu pagājušā gada aprīlī, taču, izrādās, tas ir tukšs – viens darbinieks, vadītājs.

LIAA investīcijas... par 20 procentiem. Uzsākti projekti par miljardu, taču tas nenozīmē reālas investīcijas, tās var izčākstēt kā dūmi. Un, kā ekonomisti pareizi saka, izaugsme nav valdības nopelns, bet inflācijas mazināšanās. Valdība tikai izpušķo savus sasniegumus, bet reālā ietekme uz ekonomiku – minimāla.

Un tad vēl viens sasniegums – “airBaltic” kā sāls uz brūces šai valdībai. Nacionālā aviokompānija, kurai vajadzēja būt Latvijas lepnumam, grimst zaudējumos. 2024. gadā – zaudējumi – 118 miljoni, pagājušajā gadā – 44 miljoni. Tās jau esot labas ziņas! Prese jau pat raksta – labas ziņas! 44 miljoni zaudējumi. Nē, nu pasakiet, kurš uzņēmējs var atļauties strādāt ar šādiem zaudējumiem?

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

R. Petraviča. Un IPO... tātad iziešana biržā tika solīta 2025. gadā. Nebūs arī 2026. gadā. Valdība turpina ieplūdināt miljoniem eiro. Kompānija izdevusi obligācijas ar 14,5 procentiem. Tas ir kā aizņemties naudu no bandītiem. Un netiek izslēgta iespēja arī šogad vēl “airBaltic” piešpricēt. Tā ka viņi nāks vēl pēc naudas. Zaudējumi jau pārsniedz vairāk nekā 600 miljonus eiro. Tā ir tā ekonomiskā izaugsme?

Birokrātija. Tika solīta 25 procentu mazināšana. Kur tā ir? Pēc kā to aprēķinās? Nu, premjere teica, tas ir viņas galvā... tāds pieņēmums. Ir apvienotas divas laboratorijas, Botāniskais dārzs ir pievienots Dabas aizsardzības pārvaldei. Varbūt tā ir tā birokrātijas mazināšana par 25 procentiem?

Realitātē restarts ir iestidzis, un uzņēmēji sūdzas, ka nekas nav uzlabojies. Nu, tika nomainīti ministri, ja? Tur atsvaidzināja, atlaižot pa vienam ministram no katras partijas, lai mazinātu spriedzi. Tā ir tā stabilitāte? Nē, tas ir koalīcijas haoss, kas rāda, ka valdība pati netiek galā. Un tas aizkavē tiešām svarīgu lēmumu pieņemšanu tādos jautājumos kā “Rail Baltica” vai “airBaltic”.

Kolēģi, šis 4 × 4 uzrāviens nav nekāds uzrāviens. Tā ir izgāšanās. Valdība izpušķo savus sasniegumus, bet tauta redz patiesību – izšķērdību, kavēšanos un tukšus solījumus. Ir laiks prasīt atbildību. Mēs nevaram ļaut, ka Latvija grimst Daugavā, kā tas “zelta” pālis.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

Kolēģi, mazliet klusāk!

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Klausoties Ministru prezidentes ziņojumu, rodas sajūta, ka mēs dzīvojam divās dažādās Latvijās. Vienā Latvijā, tajā, par kuru rakstīts valdības ziņojumā, viss attīstās, viss notiek, viss ir veiksmīgi. Bet otrā Latvijā, kurā dzīvo cilvēki, realitāte ir pavisam cita. Cenas veikalos aug, komunālie maksājumi kļūst arvien dārgāki. Rindas pie ārstiem joprojām ir mēnešiem un pat gadiem ilgas, un daudzi cilvēki vienkārši cīnās, lai savilktu galus kopā.

Šis vairāk nekā 360 lappušu garais ziņojums varbūt izskatās iespaidīgi uz papīra, bet rodas jautājums, cik daudz tajā patiesībā ir par cilvēkiem un viņu ikdienas problēmām. Sabiedrībai nepietiek ar prezentācijām un skaistiem vārdiem. Cilvēki gaida reālās pārmaiņas. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi! Mazliet klusāk!

S. Čulkova. Jautājums valdībai ir ļoti vienkāršs: kad jūs sāksiet runāt nevis par ideālo Latviju savos ziņojumos, bet par reālo Latviju, kur cilvēks šodien dzīvo? Bet tajā pašā laikā gribu atzīmēt, ka Siliņas kundzes ziņojumā bija viena patiesa informācija – par to, ka Latvija ir mūsu vienīgās mājas un vienīgā dzimtene.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti un ministri! Šodien skatām Evikas Siliņas valdības ziņojumu par 2025. gadā paveikto. Šis dokuments lasās kā īstens veiksmes stāsts. Miljoni eiro algām, reformām, digitalizācijai un skolu tīkla sakārtošanai. Taču, dāmas un kungi! Starp šīm rindām, skaistajiem skaitļiem slēpjas sistemātisks aklums pret tiem cilvēkiem, kuri šo sistēmu uztur.

Pirmkārt, pedagogu izdegšana un sistēmas spiediens. Ziņojumā tiek solīts stiprināt pedagogu profesijas pievilcību. Bet realitātē skolās ir pretēji. Mēs redzam, ka pedagogi vienkārši iet prom no darba. Un iet prom ne tikai zemā atalgojuma dēļ. Viņi iet prom, jo ir pārslogoti līdz kritiskajai robežai.

Mēs runājam par kvalitātes monitoringu, bet praksē tas izvēršas par nepārtrauktu birokrātisko slogu. Pat tie pedagogi, kuriem latviešu valoda ir dzimtā un kuri visu mūžu ir godprātīgi strādājuši valsts labā, šobrīd izjūt milzīgu psiholoģisko spiedienu. Tā vietā, lai pedagogs koncentrētos uz bērnu mācību saturu, viņam periodiski jāpārtrauc tiešais darbs, lai kārtotu kārtējās pārbaudes, lai atskaitītos par formālām prasībām.

Šī nemitīgā raustīšana un neuzticības gaisotne dzen prom labākos speciālistus. Mēs zaudējam pieredzējušus pedagogus, kuriem ir metodiskas zināšanas, bet kuri vairs nespēj izturēt šo emocionālo slogu un nemitīgo pārbaudīšanas kultūru. Valdība plāno sagatavot 80 jaunus speciālistus līdz 2028. gadam, bet tajā pašā laikā šodien, 2026. gadā, vieglprātīgi ļauj sistēmai izsmelt un izmest tos, kuri jau strādā skolās.

Otrkārt, integrācija bez rezultātiem. Kur ir dati? Ziņojumā lasām par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu trešo valstu pilsoņiem. Kursi notiek, sarunu klubi darbojas. Bet kur ir efektivitāte? Kur ir konkrēti dati? Cik pilsoņi šos kursus ir pabeiguši? Cik no viņiem ir ieguvuši sertifikātus, reāli integrējušies darba tirgū? Cik izmaksā viens šāds diploms? Ziņojums klusē. Mēs redzam procesu, bet neredzam rezultātus. Tā ir nodokļu maksātāju naudas tērēšana procesa pēc, bez atskaitīšanās un lietderības.

Treškārt, skolu tīklu sakārtošana. Skaists birokrātiskais aizsegs skolu slēgšanai. Pievērsīsimies sāpīgākajam punktam – skolu tīklu sakārtošanai. Ziņojumā teikts, ka tas nepieciešams kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Bet runāsim atklāti – kopš 2015. gada demogrāfiskie rādītāji ir krituši teju divas reizes. Valdība to sauc par... kā sakārtošanu, bet reģionos to sauc par iznīcināšanu. Slēdzot skolas, mēs nesakārtojam tīklu. Mēs aizsedzam apdzīvoto vietu... no kartes.

Ziņojumā minēti 258 miljoni eiro kvalitātes uzlabošanai, bet tas neaizstās bērnam skolu viņa pagastā. Tā vietā, lai pielāgotu sistēmu mazākam bērnu skaitam ar inovatīviem modeļiem, valdība izvēlas vienkāršo ceļu – optimizāciju caur slēgšanu, ignorējot reģionālo nevienlīdzību, kas tikai pieaug.

Godātie kolēģi! Evikas Siliņas ziņojums ir tehniski pareizs, bet cilvēciski tukšs. Tas ir ziņojums par budžeta rindām, nevis par izglītības nākotni. Mēs nevaram sabiedrībai dot tukšus solījumus par 2028. gadu, kad 2026. gadā mums trūkst tūkstošiem skolotāju un skolas tiek slēgtas viena pēc otras. Mums ir vajadzīga politika, kas orientēta uz cilvēku resursu saglabāšanu, nevis birokrātisko tīrīšanu.

Aicinu valdību beigt slēpties aiz optimistiskiem procentiem un sniegt reālu plānu. Mēs atgriezīsim pedagogus skolās tagad, nevis pēc trim gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministrei Agnesei Lācei.

A. Lāce (kultūras ministre).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Kolēģi valdībā! Vispirms es vēlos pateikt patiesu paldies gan kolēģiem Kultūras ministrijā, gan kultūras nozarē par sadarbību un patiešām mērķtiecīgu darbu. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad kultūra arvien ciešāk savijas ar drošības, demokrātijas un sabiedrības noturības jautājumiem. Un kopā esam paveikuši daudz, domājot gan par valdības deklarācijā izvirzītajām prioritātēm, gan reaģējot uz aktuālo.

Drošības jomā mēs esam paveikuši daudz kultūras mantojuma aizsardzībā. Ir apstiprināts plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās. Esam rīkojuši starptautiska līmeņa mācības, kā arī piedalāmies valsts aizsardzības mācībās “Namejs”. Tas nozīmē, ka kultūras nozare nav tikai novērotāji, tā ir pilnvērtīga daļa no valsts noturības sistēmas. Tāpat Kultūras ministrija turpina darbu, lai Latvija pievienotos Hāgas konvencijas Otrajam protokolam par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta laikā, un tas ir būtisks solis, kas stiprinās gan mūsu starptautiskās saistības, gan praktiskās spējas.

Starptautiskajā līmenī Latvija arvien vairāk uzņemas līderību. Mums izdevās panākt, ka pasaules kultūrpolitikas konferencē MONDIACULT Latvija ir viena no viedokļu līderiem, tostarp deklarācijas izstrādē, uzsverot kultūras lomu krīžu un konflikta apstākļos, kā arī nepieciešamību aizsargāt kultūras mantojumu un šādu elementu integrēt gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī un starptautiskajā sadarbībā.

Tieši tādēļ mēs aktīvi strādājam, lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu ar sabiedrotajiem. Mēs strādājam kopā ar Kanādas un Dānijas bruņotajiem spēkiem, lai stiprinātu kultūras mantojuma aizsardzības aspektu drošības plānošanā.

Līdztekus drošības jautājumiem esam virzījuši arī nozīmīgas reformas kultūras nozarē. Par piemēru minēšu apstiprināto mūsdienīgo Muzeju likumu, kas nodrošina skaidrāku un efektīvāku muzeju sistēmas darbu. Savukārt laikmetīgā deja beidzot ir atradusi mājas Rīgas cirkā, kas ir solis laikmetīgās kultūras attīstībā.

Mediju jomā uzsveram neatkarīgu, drošu un kvalitatīvu mediju vidi. Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanas mērķis ir veidot vienotu, stipru un kvalitatīvu mediju telpu, un par svarīgu soli reģionālajā attīstībā var uzskatīt arī studijas atvēršanu Latgalē.

Turpinās darbs pie Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanas, kā arī pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda darbībā. Šeit galvenais uzsvars ir uz kvalitatīvu, sabiedrībai pieejamu un daudzveidīgu saturu, reģionālo mediju kapacitātes atbalstu, kā arī mediju neatkarības stiprināšanu.

Pagājušogad apstiprinājām žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plānu. Lai stiprinātu sabiedrības, tiesu varas un iekšlietu struktūru izpratni par žurnālistu darbu un riskiem, ar kuriem viņi saskaras, esam organizējuši mediju pārstāvju mācības un informatīvos seminārus par valsts aizsardzības jautājumiem un rīcību krīzes apstākļos.

Sabiedrības saliedētības jomā īpaši esam pievērsušies pilsoniskai līdzdalībai un kopienu stiprināšanai. Darbu uzsākusi programma “Drošas kopienas”, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu apkaimju kopienu attīstībai. Tāpat esam sākuši darbu pie pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas, cieši sadarbojoties ar NVO sektoru un izceļot sistēmiska atbalsta lomu šīs nozares attīstībā un noturībā pret populisma riskiem.

Tāpat Kultūras ministrija mērķtiecīgi paplašina kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, gan apmācot nozares darbiniekus, gan ieviešot piekļūstamības prasības projektu vērtēšanā.

Un visbeidzot – latviešu valodas mācības pieaugušajiem tiek veidotas pēc vienotiem kvalitātes kritērijiem un ar mērķi nodrošināt maksimālu pieejamību.

Tomēr viens no svarīgākajiem aspektiem šajā laikā ir valdības spēja ātri reaģēt uz neparedzētām situācijām. Jau tuvākajā laikā Saeimā nonāks likumprojekts par Latgales vēstniecības “Gors” turpmāko pārvaldību. Valdības reakcija šajā jautājumā bija ātra, jo mēs ļoti labi apzināmies “Gora” nozīmi latviskās un latgaliskās identitātes stiprināšanā un sabiedrības noturībā. Demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski cienīt māksliniecisko brīvību un kultūras institūciju autonomiju, un nedrīkst pieļaut iejaukšanos un to ierobežošanu.

Savukārt starptautiskajā līmenī skaidri iestājamies par atbalstu Ukrainai arī kultūras nozarē. Pēc Latvijas iniciatīvas 22 Eiropas valstu ministri ir pauduši skaidru nostāju, ka Krievija nedrīkst atgriezties globālajā kultūras apritē tā, it kā tā neturpinātu iznīcināt citu valstu kultūras mantojumu. Mēs lūdzam Venēcijas biennāles organizatorus to nepieļaut.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Lāce. Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...

A. Lāce. Un tas parāda to, ka Latvija spēj mobilizēt sabiedroto balsis un ka mūsu viedoklī starptautiskajā telpā ieklausās, īpaši tik svarīgā jautājumā kā Ukrainas atbalsts.

Kultūra nav tikai radošums vai tradīcija. Tā ir sabiedrības noturība, identitāte un demokrātijas pamats. Un tieši tāpēc kultūras nozares darbs katru dienu ir tik svarīgs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. (Aizsardzības ministrs A. Sprūds: “Lūgums apvienot laikus.”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi ministri! Aizsardzība un drošība ir valsts prioritāte. Aizsardzība un drošība ir valdības prioritāte. Aizsardzība un drošība ir arī “PROGRESĪVO” kā spēka prioritāte, arī mūsu kā ministru prioritāte. Un, protams, to, ko mēs esam pagājušā gadā nolēmuši visi kopīgi šeit, Saeimā, ar atbalstu sabiedrībā... to, ka mums ir jāiegulda aizsardzībā gandrīz 5 procenti... 5 procenti ir svarīgs limits, kas mums ir jāsasniedz. Jo tas rāda ne tikai piemēru, tas arī rāda to, ka mēs esam gatavi investēt, un mēs arī investējam savā aizsardzībā.

Primārais ir, lai mēs nodrošinātu praktiskās spējas aizsardzības jomā, bet arī... radīt cilvēkos drošības sajūtu... tas, kas šeit arī tika uzsvērts. Sperot šos praktiskos soļus, mēs šādu drošības sajūtu varam radīt. Un tā mums ir jārada permanenti.

Cilvēki ir tie, kas ir mūsu lielākā vērtība. Cilvēki ir tie, kas veido mūsu bruņotos spēkus. Cilvēki ir tie, kas iet Jaunsardzē, kas iet valsts aizsardzības dienestā. Līdz ar to mums ir jādara viss, lai šis skaits, šī iekļaušana būtu vēl lielāka, vēl aktīvāka. Un to mēs arī darām. Pagājušajā gadā valdībā apstiprinājām to, ka ir uzņemti vēl papildu 500 profesionālā dienesta karavīri, tātad kopā līdz astoņiem tūkstošiem. Skaits tika sasniegts jau šajā gadā, pirms grafika. Tātad mēs ejam ātrāk. Tas parāda, ka interese, patriotisms, angažētība sabiedrībā ir nozīmīga. Un mēs varam teikt paldies. Varam lepoties gan ar mūsu profesionālā dienesta karavīriem, gan ar pagājušā gada 1000 valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kas šogad palielināsies līdz 1500.

Arī tas, ka mēs iesaistām jauno paaudzi. Ir noslēdzies valsts aizsardzības mācības pirmais pilnais gads. Mēs izveidojam dronu apmācību, ejam ar Jaunsardzes aktīvi... arī tai skaitā dronu apmācības... nometnēm. Tā ka ir jābūt tam, ka mēs iekļaujam maksimāli plašākas sabiedrības... cilvēku skaitu. Un arī šajā gadā Zemessardzes atbalstītāji būs tie, ko mēs virzām uz priekšu.

Sabiedrotie. Tika jau pieminēts, mēs veidojam mūsu drošību kopā ar sabiedrotajiem NATO aliansē. Kanādas daudznacionālā brigāde... No iepriekšējā gada mums arī pirmo reizi misijā piedalās Zviedrijas kontingents, Zviedrijas bataljons. Tas ir nozīmīgi. Tas nav tikai par sabiedroto cilvēkiem, kuriem mēs varam būt pateicīgi, tas ir arī par spējām, kas nāk līdzi, tai skaitā arī par rotācijas modeli, tai skaitā par iznīcinātājiem, kas ir šeit, mūsu gaisa telpā, un kas mūs sargā.

Tas ir par infrastruktūru. Konkrēti soļi ir sperti. Ir trīs lielās prioritātes. Valsts aizsardzības dienesta infrastruktūra. Pagājušā gadā – Lūznava, tātad Latgalē, šajā gadā – Mežaine, tātad Kurzeme. Mēs ejam uz priekšu ar mūsu robežas aizsardzību. Baltijas aizsardzības līnija... ir pieņēmusi likumus. Resursu parki izveidoti. Šajā gadā mēs jau izvietojam konkrētās vietās, kas ir identificētas pēc pamatīga darba... Un mēs virzāmies uz priekšu ar Sēlijas poligonu. Sēlijas poligons ir lielākais poligons Baltijas valstīs. Un tiešām par to mūs apskauž. Tur mājasdarbi ir veikti, mēs jau šajā gadā varam veikt mācības. Pagājušajā gadā mācības sākās dronu jomā. Tātad droni jau ir šeit klātesoši, un tā ir unikāla iespēja mums veidot dronu ekosistēmu kopumā.

Spējas. Tas nav tikai par līgumiem, lieliem līgumiem, kā mēs vienojāmies un parakstījām vienošanos par kājnieku kaujas mašīnām. Pirmā kājnieku kaujas mašīnu piegāde būs šajā gadā un reāli stiprinās mūsu spējas. Tik jaudīgu spēju mums vēl nav bijis. Bet tas ir arī par tehnoloģijām, kas ienāca arī pagājušā gadā. Radari ir izvietoti, nāks arī šogad, akustiskā detekcija, pirmā akustiskās detekcijas sistēma NATO dalībvalstīs. Arī pārtvērējdroni, ko ražo mūsu pašu industrija un kas tiek iegādāti mūsu bruņotajiem spēkiem. Mēs turpināsim iegādāties arī šajā gadā.

Tas parāda to, ka mūsu industrija var. Tas parāda to, ka mūsu industrija jau nodrošina pamatīgu ieguldījumu mūsu drošības spējās tieši tehnoloģijās.

Skaits. Arī dronu koalīcija tam ir bijis ļoti nozīmīgs instruments. Dronu koalīcijā esam ieguldījuši 50 miljonus eiro. Mūsu industrija ir saņēmusi caur dronu koalīciju 75 miljonus eiro. Tātad šeit ir faktiski piesaistīts vēl papildu finansējums. Ja mēs investējam mūsu pašu spējās... un mēs redzam pārtvērējdronus, FPV dronus, tātad dronu spēja nāk iekšā arī mūsu konkrētajās struktūrvienībās.

Bet, protams, tas ir arī pamats, kas ir bāzēts konkrētā ietvarā. Tas ir bāzēts uz to, ka mēs esam pagājušajā gadā... valdība... apstiprinājuši aizsardzības industrijas inovāciju stratēģiju, ka mēs esam palielinājuši finansējumu no 50 miljoniem eiro šogad uz 100 miljoniem eiro. Tas ir tam, ka mums ir izveidots Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas ir ciešā sazobē ar industriju. Tas ir tam, ko es jau minēju iepriekš, – Sēlijas poligons ir kā testēšanas vide, kas ir unikāla, starptautiska un ko mēs turpināsim izmantot, lai stiprinātu mūsu pašu industriju uz vietas. Un tie skaitļi tikai būs pieaugoši.

Noslēdzot. Tas nav tikai par droniem... tieši attiecībā uz industriju. Mums šogad būs divas munīcijas ražotnes – modulārie pulvera lādiņi un vadāmās raķetes. Mums ir transports. Arī pagājušajā gadā, atbalstot Ukrainu... ne tikai droni, bet 42 Latvijā ražoti bruņutransportieri “Patria” tika nosūtīti Ukrainai.

Tātad mēs spējam. Un šie uzstādījumi par to, ka mums it kā neesot industrijas... teikšu tā – mazliet vairāk ticības tam, ko mēs varam.

Skaidrs, ka vienmēr ir vieta paškritikai, vienmēr ir vieta tam, lai būtu vairāk... lai būtu šeit, Latvijā... bet jābūt ticībai tam, ka mēs esam izdarījuši daudz, ka varam vēl un izdarīsim vairāk, ka mēs – kā valsts – esam pierādījuši, ka tiešām rādām priekšzīmi arī aizsardzības jomā. Un mūsu industrija, mūsu iekšējie partneri, NVO sektors, universitātes, ir tie, kas veido šo kopīgo ekosistēmu, un tie, kas tic, ka mēs varam būt spēcīgi un tādi arī būsim, jo mēs visi sargājam Latviju kopā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Patiešām liels gandarījums runāt tieši pēc maniem kolēģiem – kultūras ministres un aizsardzības ministra –, jo, manuprāt, Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir trīs pamatpīlāri, pamatpriekšnosacījumi. Pirmais ir izglītots, vesels cilvēks modernā kultūrtelpā. Otrais – protams, mūsu drošība. Un trešais – ilgtspējīga ekonomika, ilgtspējīga konkurētspēja.

Par trešo es arī parunāšu. Mani kolēģi tikko izstāstīja par pirmo un otro.

Ir trīs pamatpīlāri, lai mēs varētu runāt par ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, izraujoties no tās zināmās stagnācijas, kas pēdējos gados ir raksturojusi mūsu ekonomikas dinamiku. Šie trīs faktori ir specializācija, ražīgums vai ražīguma kāpināšana un inovācija jeb jaunrade.

Attiecībā uz pirmo – man ir liela pārliecība, ka Latvijai ir nepieciešams specializēties. Mēs esam pārāk ilgi stagnējuši, pārāk ilgi neesam pieņēmuši drosmīgus lēmumus, lai, piemēram, noteiktu... nu, tas politiski sarežģītākais veids, protams, ir mēģināt noteikt kritiski svarīgajās nozarēs stratēģiskās prioritātes, kuras īpaši atbalstīt. Vai tā būtu aizsardzības nozare, par kuras svarīgumu, domāju, neviens vairs nav jāpārliecina, vai tā būtu atjaunīgo resursu enerģētika, kur mēs varam runāt par jaudām, starpsavienojumiem, uzkrāšanas tehnoloģijām, ūdeņradi, siltumapgādi. Attiecīgi šajā jomā investīcijas un publisks atbalsts ir acīmredzams.

Koksnes būvniecība ir vēl viena šāda joma. Jaunais Eiropas Bauhaus, mūsu eksportspējīgie uzņēmumi, koka karkasa mājas, CLT līmētās koksnes tehnoloģijas – viss tas, kas atšķirībā no tām zāģētavām, kas saņem valsts atbalstu miljonu apmērā un eksportē zemas pievienotās vērtības produkciju, faktiski notrulinot mūsu nozares, spēj celt pievienoto vērtību, kontrastē ar nozarēm kokrūpniecības kopējā segmentā... patiešām pievieno vērtību.

Protams, arī mūsu IKT nozare un viss, kas saistīts ar tehnoloģisko attīstību. Daudz šodien esam runājuši par mākslīgo intelektu, par kvantu tehnoloģijām, kurās mums jau ir pasaules kalibra prāti, pasaules kalibra iestādes. Kiberdrošība. Visas šīs jomas acīmredzot būs ar milzīgu pievienoto vērtību ilgtermiņā.

Nedrīkstam aizmirst arī par mūsu jaunuzņēmumu kopienu. Jā, varbūt izšauj viens no 20, bet tad, kad tas viens izšauj, tas paņem līdzi visu ekosistēmu, un tālāk jau pievienotā vērtība, šī kaskāde, šīs zināšanas, finansiālā jauda, var radīt jaunus uzņēmumus, pat jaunas nozares, kā to pierāda Ziemeļvalstu piemēri, pat mūsu pašu kaimiņu piemēri – “Bolt”, “Spotify”, “Skype” un tā tālāk.

Noteikti neaizmirsīsim par fundamentālajām nozarēm – par mūsu lauksaimniecības nozari, ar to saistīto pārtikas rūpniecību. Man ir liels gandarījums, ka mūsu lauksaimniecības kooperatīviem ir izdevies vienoties un dziļā kopdarbā izveidot jaunu šķelto zirņu proteīnu, kas ir nākotnes pārtikas superprodukts. Ražotne ir Jelgavā. Skaidrs, ka tam ir milzīga eksportspēja. Jo mums būs vairāk šāda veida investīciju un valsts vairāk atbalstīs šādas investīcijas un tālāku integrāciju mūsu lauksaimniecības ražojošajā daļā, jo Latvijai būs labāk.

Noteikti jādomā par Rīgas metropoli kā mūsu ekonomisko dzinēju. Es nepārtraukti visu šo Saeimas sasaukumu esmu atkārtojis par to, ka viena no Rīgas attīstības atslēgām – diemžēl šī atslēga ir valsts rokās, nodokļu politikas rokās – ir mēģināt atrast veidu, kā augstvērtīgu zemju īpašumus, kas ir dīkstāvē, atgriezt ekonomiskajā apritē. Tas ietekmētu dažus desmitus cilvēku, bet ļautu ekonomikai atgriezt apritē Rīgas pilsētā, piemēram, dažādus zemju īpašumus, kuru īpašnieki faktiski pelna naudu miegā, nepievienojot nekādu vērtību. Savukārt rindā stāv nekustamā īpašuma attīstītāji, starptautiskie investori, kas, kā mēs to redzējām Viļņā, kā mēs to redzam Tallinā, varētu attīstīt un iedot grūdienu Latvijas ekonomikai arī caur būvniecību.

Nedrīkstam, protams, aizmirst par Latgali un pierobežas reģionu. Jā, IKP uz vienu iedzīvotāju tur ir mazāks, bet no ekonomiskās attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi pavilkt līdzi arī šo Latvijas kritiski svarīgo daļu, tai skaitā stiprinot loģistikas savienojumus, būvējot sausās ostas (nevis nogriežot tām finansējumu) un padarot mūsu speciālās ekonomiskās zonas ilgtermiņā konkurētspējīgākas.

Otrā sadaļa ir par ražīgumu, un šeit ir ļoti svarīgi... daudz šodien runājam par mākslīgo intelektu. Latvijā visiem – iedzīvotājiem, uzņēmējiem, uzņēmumiem, universitātēm – šobrīd ir jāmācās visas jaunās tehnoloģijas: mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, nākotnē – robotikas un kvantu robotikas tehnoloģijas. Skaidrs, ka tas definēs nākamo ekonomisko laikmetu, un mums tajā ir jābūt gataviem.

Varu palūgt apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

K. Briškens. Tuvojas pārtraukums.

Attiecīgi šeit mēs varam izmantot mūsu universitātes. Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbā pēdējā laikā esam pievērsuši īpašu uzmanību sadarbībai ar mūsu universitātēm, un patiešām ir ļoti liela jauniešu ieinteresētība. Ministru kabineta noteikumi palīdzēs universitātēm aktīvāk iesaistīties šajā jaunrades procesā. Mēs varam izmantot mūsu universitātes, lai veidotu bezmaksas kursus visiem Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas uzņēmējiem, kā efektīvi izmantot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, pirmām kārtām – robotikas tehnoloģijas, ejot uz priekšu, lai padarītu mūsu ekonomiku ražīgāku, jo patiešām tas ir vienīgais veids, kā mēs varam ar būtisku lēcienu uzlabot mūsu produktivitāti.

Visbeidzot trešais aspekts – inovācija jeb jaunrade. Daudz ir runāts par inovācijas ekosistēmu. Tas nav tikai viens spēlētājs – tikai publiskais sektors vai tikai bizness, vai tikai universitātes. Tā ir šo trīs vaļu savstarpēja sadarbība. Un mūsu vadošās pētniecības universitātes ir gatavas uzņemties iniciatīvu. Jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no grozījumiem likumā, tam noteikti palīdzēs. Mēs varam iedvesmoties no ļoti daudziem piemēriem pasaulē. “AstraZeneca” un Karolinskas universitāte, ARM mikroprocesori, Kembridžas Universitāte, “Pfizer” un “AstraZeneca”, un Oksfordas Universitāte attiecībā uz mRNA vakcīnu tehnoloģijām. Ļoti daudz šādu piemēru. (Zālē troksnis.)

Arī Latvijā ir refresh inovāciju ieleja ar mūsu tehnoloģiskajiem uzņēmumiem, tai skaitā ražojošiem, kā “MikroTik” ar LMT, kuru rīcībā ir ārkārtīgi vērtīgi dati. Mums ir Ķīpsalas, Torņakalna zinātņu ieleja. Un šeit ir svarīgi – valstij ir jāmāk uzņemties risks, nedrīkst sodīt riska sekas pēc katras pirmās kļūdas (es skatos uz mūsu kontroles institūcijām). Jādod iespēja inovāciju procesam kļūdīties.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Cienīsim runātāju, lūdzu!

K. Briškens. Varbūt desmitajā reizē kāda no šīm inovācijām izšaus, un mums būs savi vienradži, savas inovāciju ielejas. Tikai tā mēs varam nodrošināt...

Sēdes vadītāja. Briškena kungs, laiks!

K. Briškens.... ilgtspējīgu ekonomiku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 17 deputāti (lūdzu atsaukties, ja dzirdat savu uzvārdu): Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Edmunds Cepurītis, Jānis Dinevičs... ir, Mārcis Jencītis, Līga Kozlovska, Atis Labucis, Gatis Liepiņš... ir, Edgars Putra, Jana Simanovska, Zane Skujiņa-Rubene, Didzis Šmits, Andris Šuvajevs, Edmunds Teirumnieks, Juris Viļums... Teirumnieks ir, Jānis Vitenbergs un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie daži valdības pārstāvji, kas šeit vēl ir! Un, protams, dārgie klātesošie kolēģi! Šodien gribu teikt pāris vārdu par man tuvāko jomu – sociālo labklājību.

Pārskatot visus pasākumus, kas ir veikti – gan bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu, gan izdienas pensiju samazināšanu, gan jautājumus par to, kurus pabalstus kurš var saņemt –, principā ir pozitīvi, ir daudz kas izdarīts. Tiešām neliekuļojot varu teikt, ka atskaite ir pozitīvi vērtējama. Tāpēc gribu teikt, ka daudzi, kas šeit ļoti ironiski izturas pret valdības sasniegumiem – ka pabalsti varbūt nav tik lieli, kā vajadzētu, un ir problēmas... tas lielā mērā ir populistiski, jo visu nekad nevarēs izdarīt. Un nevajadzētu pārspīlēt kādas atsevišķas valdības iespējas darīt pilnīgi brīnumus... un to izrāvienu būtu vēlams... bet virzība ir uz pozitīvo pusi. Neapšaubāmi.

Tajā pašā laikā ir lietas, par kurām būtu jādiskutē un jādomā, kā varētu darīt ilgtspējīgāk. Runāja diezgan daudz par demogrāfiju. Jā, demogrāfijas problēmas Latvijā ir. Tās ir jau gadu desmitiem, un demogrāfijas problēmas neizdosies risināt ar pabalstiem, pat ja mēs tos nākamajā gadā dubultosim, ko diez vai varēsim izdarīt budžeta ierobežojumu dēļ. Bet ne jau pabalsti ir vienīgais risinājums, lai cilvēki justos droši radīt un audzināt bērnus. Ļoti svarīga ir drošība. Tāpēc noteikti ir jāuzteic Aizsardzības ministrijas veiktais Latvijas drošības stiprināšanā.

Ļoti svarīgi, lai sabiedrība nebūtu sašķelta, lai varētu pārvarēt tās plaisas, kas ir izveidojušās. Tāpēc jāpateicas Sabiedrības integrācijas fonda veiktajam un Kultūras ministrijas pūlēm.

Tai pašā laikā ir jautājumi, kuros trūkst sadarbības. Lai būtu ilgtspējīga sociālā attīstība, mums ir jāveicina sadarbība. Piemēram, runājot par demogrāfijas jautājumiem. Ja mums likumā ir rakstīts, ka bērniem veselības aprūpe ir bez maksas, bet mēs to nespējam nodrošināt, tas, protams, rada nedrošību par iespēju audzināt veselus bērnus.

Tāpat būtu jādomā, kā pārvarēt dažādas birokrātiskās barjeras, kas ir izveidotas, piemēram, ļaujot vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu saņemt tikai vienam vecākam. Otrs vecāks, kas bieži vien ir faktiskais bērna aprūpētājs, paliek bez sociālās aizsardzības. Un tie iemesli... kā Labklājības ministrija teica... esot tehniski neiespējami. Domāju, ka tomēr ir jāmācās šādas tehniskās neiespējamības pārvarēt.

Tas nozīmē, ka vajadzētu, no vienas puses, pārvarēt plaisas starp dažādiem resoriem, vairāk veicinot sadarbību, jo tikai tā mums izdosies straujāk virzīties uz priekšu, un...

Sēdes vadītāja. Laiks.

L. Rasnača.... beidzu tūlīt... un arī par to, kā...

Sēdes vadītāja. Rasnačas kundze, laiks!

L. Rasnača.... tiek īstenoti pieņemtie likumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministres un ministri! Deputātes un deputāti! Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, šī valdība pagājušajā gadā ir veikusi daudzus nozīmīgus darbus. Ja skatāmies drošības kontekstā, pēdējos gados īpašu nozīmi ieguvis Latgales reģions.

Latvijas austrumu robežas stiprināšanā ir ieguldīts liels darbs. Pieņemts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Droša vide ir priekšnoteikums tam, lai cilvēki vēlētos dzīvot un strādāt, un investēt šajā reģionā. Industriālais parks Daugavpilī, Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālās vidusskolas attīstība Rēzeknes novada Maltā un citas pozitīvi vērtējamas iniciatīvas ir labie piemēri valstspilsētās un aktīvākajās pašvaldībās, tomēr attālāki novadi joprojām atpaliek. Reģionālās atšķirības pakalpojumu pieejamībā un cilvēkresursu trūkums joprojām ir būtisks izaicinājums. Trūkst pasākumu Latgales konkurētspējas celšanai, mērķētāka atbalsta reģionam.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nesen uzrunā izcēla optiskās šķiedras uzņēmumu Līvānos kā labu piemēru austrumu pierobežas reģiona attīstībai. Latgale var! Ja izdosies apvienot drošības stiprināšanu, investīcijas ekonomikā un cilvēkkapitāla attīstību, tad Latgale var kļūt par nozīmīgu vietu attīstībai. Pirms dažām nedēļām tapis Eiropas plāns austrumu pierobežai. Izšķiroša nozīme tam, vai plāns pārvērtīsies taustāmās investīcijās un reālā atbalstā austrumu pierobežai, būs nākamajam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam.

Vēlos arī izcelt mūsu Latgales pērles – koncertzāles “Gors” – jautājumu, kas aktualizējās pagājušā gada beigās, kad Rēzeknes pašvaldība nāca klajā ar nodomu to atdot pārvaldībā privātam uzņēmējam. Ir tapis un šonedēļ Ministru kabinetā jau apstiprināts jauns Latgales vēstniecības “Gors” pārvaldības modelis, kas stiprinās kultūras infrastruktūras attīstību un kultūras pieejamību reģionā un neļaus vienpersoniski ietekmēt kultūras saturu. Ātrums, kādā Kultūras ministrija un valdība iesaistījās šī jautājuma risināšanā, apliecina, ka valdības spējas mobilizēties un sadarboties brīžos, kad tas ir svarīgi, ir nozīmīgas.

Daudz laba paveikts arī mediju neatkarīgas žurnālistikas atbalstam. Veiksmīgi uzsākta un pilnā sparā rit “Latvijas Televīzijas” un “Latvijas Radio” apvienošana vienā “Latvijas Sabiedriskajā medijā”, atvērta LSM Latgales redakcija Daugavpilī, apstiprināts Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāns 2025.–2027. gadam, veiktas izmaiņas Mediju atbalsta fondā, uzsverot kvalitatīvu, sabiedrībai pieejamu un daudzveidīgu saturu.

Vēlos atzīmēt, ka, lai arī mums izdevās panākt ievērojami lielāku finansējumu “Latvijas Televīzijas” un “Latvijas Radio” apvienošanai un efektīvai attīstībai uz trīs gadiem, tomēr mums ir jānodrošina paredzams pastāvīgs finansējums “Latvijas Sabiedriskajam medijam” sistemātiski arī turpmāk. Tas ir ļoti svarīgi, jo spēcīgs, neatkarīgs sabiedriskais medijs ir arī mūsu valsts drošības jautājums.

Vēlos runāt arī par piekļūstamības jautājumiem, lai cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem pilnvērtīgi piedalītos sabiedriskajā dzīvē un realizētu savu potenciālu. Lai arī pēdējā gada laikā Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvā padome Guntas Ančas vadībā ir veikusi milzīgu darbu, lai uzlabotu transporta pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, un mūs ļoti priecē, ka turpmāko trīs gadu laikā tiks pielāgotas gandrīz 100 (vismaz 70 procenti) vilcienu stacijas un pieturas un piekļūstamības prasības pirmo reizi tiek sistemātiski iekļautas valsts autoceļu projektu izstrādē, taču mēs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, daudz strādājam pie skolu piekļūstamības problemātikas, arī šeit mums ir jāsakoncentrējas uz konkrētiem rezultātiem.

Nav pieņemami, ka bērni un jaunieši nevar iegūt sev interesējošu izglītību nevis tāpēc, ka viņu funkcionālās spējas to liegtu, bet tāpēc, ka skola vai daļa skolas nav fiziski pielāgota viņiem pat pēc remontiem un renovācijām, kurās šai pielāgošanai būtu bijis jābūt realizētai.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Rasima. Nevar nepieminēt vardarbības izskaušanu. Ja sākums mums bija patiešām jaudīgs – 2023. gadā ratificējām pretvardarbības konvenciju (un tas patiesi bija jaunās koalīcijas sasniegums, kas skaidri iezīmēja, ka vardarbības mazināšana ir šīs koalīcijas prioritāte) –, tad krasais pagrieziens opozīcijas pamestās ēsmas virzienā un centieni mazināt cilvēktiesības Latvijā, denonsējot konvenciju, parādīja, ka sākotnēji veiksmīgi uzsāktā koalīcijas sadarbība šajā jautājumā bija izsīkusi.

Jā, daudz ir paveikts. Piemēram, likumā ieviesta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos. Tāpat, lai mazinātu vardarbību ģimenē augsta riska gadījumos, var piemērot elektronisko uzraudzību. Arī konvenciju, pateicoties sabiedrības spiedienam, mums izdevās nosargāt. Taču vardarbības problēma Latvijā ne tuvu nav atrisināta. Es redzu, ka daudzi, arī koalīcijas, deputāti dara lietas ne pēc būtības, bet vadoties pēc tā, kā tas izskatīsies vēlētāju acīs, lai iegūtu sev politiskos plus punktus.

Pagājušā gada notikumi ar pretvardarbības konvencijas denonsēšanas mēģinājumiem man ir bijusi smaga mācība. Tāpēc vēlos aicināt kolēģus turpmāk strādāt pēc būtības – patiešām cilvēku labā. Mācīties sadarboties, mācīties atjaunot savstarpējo uzticēšanos un panākt jēgpilnas lietas, kā tas mums ir izdevies vairākos svarīgos jautājumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!

Varētu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Cienījamie kolēģi! Ministri! Deputāti! Mīļā tauta! Rokpeļņa kungs, ziņojums kā ziņojums, pareizi? Papīrs kā papīrs – var izmest miskastē. Pareizi? Kā iepriekšējos.

Šis nav pirmais premjeres vai nevalstiskās partijas Jaunā VIENOTĪBA ziņojums ar skaistiem solījumiem. Atgādināšu – 2019. gadā mēs dzirdējām par finanšu sektora kapitālo remontu. Ko toreiz solīja? Investīciju pieplūdumu, ekonomikas modernizāciju, birokrātijas mazināšanu. Realitāte, ko mēs saņēmām pēc reformas, – banku sektors samazinājās, kreditēšana samazinājās, uzņēmēji joprojām sūdzas par finansējuma trūkumu. Tas jau bija pirmais gadījums, kad reforma tika pasniegta kā ekonomikas izrāviens, bet faktiski radīja pretēju efektu.

2020. gads. Pandēmijas sākums. Krīzes pārvarēšanas un ekonomikas stabilitāte. Ko valdība solīja toreiz? Uzņēmumu atbalstu, darba vietu saglabāšanu. Trīsdesmit tūkstoši cilvēku tika atlaisti no darba vietām. Investīciju stimulēšanu. Arī nebija. Ekonomika būs elastīga. Pēc tā, ka aizliedza visu pirkt veikalos, elastīgas palika tikai laikam bikses un zeķbikses. Digitālā transformācija paātrināsies. Nu, nezinu.

2021. gadā mēs runājām par ekonomikas transformāciju. Ko solīja valdība toreiz? Augstas pievienotās vērtības ekonomiku – jauni termini! –, inovatīvu ekonomiku... vai inovāciju ekonomiku, industriālu izrāvienu. Nezinu. 2021. gads nebija atšķirīgs no pārējiem, lai būtu iemesls runāt par to.

2022. gadā – par jauno attīstības modeli. Te valdība sāka runāt par drošības un ekonomikas transformācijas laikmetu. Tajā laikā valdība solīja jaunu industrializācijas politiku, investīciju pieaugumu, inovāciju ekonomiku.

2023. gads. Šajā ziņojumā parādās vēl viena jauna frāze – Latvijas ekonomikas industrializācija. Tika solīta rūpniecības izaugsme, eksportspēja, produktivitātes pieaugums. Bet realitāte – Latvijā rūpniecība stagnēja līdz šim, investīcijas kritās, IKP samazinājās.

2024. gads. Drošība, ekonomikas izaugsme un sabiedrības labklājība, valdības 4 × 4 prioritātes. Tas būtībā ir visu iepriekšējo koncepciju sajaukums. Ziņojumā atkal figurē birokrātijas mazināšana, atkal – ekonomikas izrāviens, inovāciju centri, demogrāfijas politika, reģionu attīstība, veselības reforma.

Tas viss noved pie tā, ka mēs esam visās pozīcijas zem... Katru gadu jauns nosaukums, bet rezultāts tas pats. Valdība katru gadu pārpako ekonomikas politikas jaunā nosaukumā, vienkārši dod jaunu nosaukumu, un viss. Bet Latvijas cilvēki uzdod vienu un to pašu jautājumu – kur ir rezultāts? Valdībā runā par birokrātijas mazināšanu par 25 procentiem, bet uzņēmumi joprojām saka – birokrātija kļūst sarežģītāka, nevis mazāka. Valdība runā par investīcijām, bet investīciju līmenis Latvijā gadiem stagnē. Valdība runa par reģionu attīstību, bet reģioni turpina zaudēt cilvēkus.

Pats interesantākais – šajā ziņojumā gandrīz nav runāts par tām kļūdām, par tiem darbiem, kas bija iepriekš. Nav analīzes par to, kas nav izdevies, nav skaidra plāna, kā šīs kļūdas labot. Ir tikai nākamie soļi. Bet politikā nevar balstīties tikai uz solījumiem. Politika ir atbildība... politika ir atbildīga par rezultātiem. Un rezultāts ir tas, ko redz sabiedrība.

Sabiedriskās domas aptaujas jau vairākus gadus rāda ļoti zemu uzticēšanos valdībai. Cilvēki jūtas noguruši no solījumiem, kas atkārtojas no gada uz gadu, un negrib iet uz vēlēšanām. Un tas ir arī saprotams. Jo, ja vienu un to pašu politiku turpina gadiem, bet rezultāti būtiski nemainās, pat pasliktinās, tad sabiedrība sāk uzdot jautājumu – vai problēma nav pašā politikā?

Latvijai nav vajadzīgi jauni lozungi. Latvijai ir vajadzīgi rezultāti. Izlasot ziņojumu, man ir jautājumi... retoriski jautājumi, bet es skatos, ka Siliņas kundzes nav. Bet es tomēr tos uzdošu.

Ja valdība saka – ekonomika aug, investīcijas aug, kā jūs sakāt, un politika ir pareiza, tad kāpēc valsts parāds dažu gadu laikā pieaug no aptuveni 16 miljardiem uz gandrīz 27 miljardiem eiro? Ja tas iet pareizajā virzienā, kāpēc mums jāaizņemas arvien vairāk un vairāk? Vai Latvija vai Latvijas iedzīvotāji kļūst bagātāki? Katrs jauns VIENOTĪBAS premjers nāk uz Saeimu ar jaunu ekonomikas saukli – “kapitālais remonts”, “transformācija”, “industrializācija”. Tagad – “4 × 4”, bija vēl “restarts” mums. Vai valdība var pateikt vienu konkrētu reformu, kas šo gadu laikā patiešām ir mainījusi Latvijas ekonomikas trajektoriju? Uz leju... Ja viss tiešām iet uz priekšu, kāpēc Latvija joprojām atpaliek no saviem kaimiņiem, no visas Eiropas un gandrīz visos reitingos ir pēdējās vietās, izņemot – cik mēs dzeram?

Kādēļ mūs apskauž citas valstis, nav saprotams. Katru gadu jauns nosaukums, bet rezultāts tas pats. Valdība sola transformāciju, industrializāciju, izrāvienu, inovatīvo ekonomiku. Bet realitāte investīciju ziņā stagnē, demogrāfiski... sarūk, reģioni iztukšojas.

Pastāstiet, kur ir visi iepriekšējie ziņojumi ar saviem izpildītajiem darbiem un solījumiem? To vieta ir... es atvainojos, bet miskastē. Turpat, kur bija... būs arī šis ziņojums. Bet tikai vienā gadījumā – kad Latvija būs pirmajā vietā visos ekonomiskajos, labklājības un pārējos reitingos – tādiem ziņojumiem ir vieta politiskajā vēsturē. Bet pagaidām – miskastē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par sasniegto un vēl darāmo. Šīs valdības sākums nudien bija dinamisks. Bija redzama spēja vienoties, pieņemt lēmumus arī sarežģītos jautājumos, un tas radīja sajūtu, ka koalīcija spēj strādāt ar tempu un politisku drosmi. Tomēr brīžiem šis temps ir bijis nevienmērīgs, un te ir vieta paškritikai.

Ir bijuši brīži, kad ir pietrūcis ātruma, ir pietrūcis skaidrāku prioritāšu un arī labākas darba organizācijas. Taču būtu arī nepareizi iekrāsot visu tumšā krāsā, jo ir jomas, kurās valdība ir rīkojusies ļoti izlēmīgi un kurās paveiktie darbi runā paši par sevi.

Pirmkārt, tā ir mūsu kopīgā un eksistenciālā prioritāte – valsts drošība – 5 procenti, no kuriem pusi mēs ieguldām, lai bruņotos. Sēlijas poligona attīstīšana, paātrinājums militārās industrijas projektiem, ilgtermiņa atbalsts aizsardzības jomas inovācijām. Mūsu pārtvērējdronus pērk visā Eiropā... Beļģija, Igaunija. Vairāk nekā 40 Latvijā ražotās bruņumašīnas “Patria” ir nodotas un jau tiek ļoti labi novērtētas Ukrainā. Svarīgs darbs notiek austrumu pierobežā – ir izvietoti pretmobilitātes materiāli, iegādāti nepieciešamie sensori, mīnas, šogad ir paredzēta NBS atbalsta punktu un munīciju noliktavu izvietošana. Šī gada septembrī pirmos kadetus uzņems Latgales jaunizveidotā militārā vidusskola. Un ir vēl daudzi drošības stiprināšanas darbi, kurus šodien no tribīnes uzskaitīja arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Tomēr ir jomas, kurās sabiedrība pamatoti gaida skaidrākus, drosmīgākus lēmumus, – veselības aprūpes finansēšanas jautājumi, stabilākas ziedojumu sistēmas izveide nevaldības sektoram. Paškritika politikā nav vājuma pazīme. Tas ir priekšnoteikums, lai darbs kļūtu labāks. Tāpēc mums ir jāatzīst arī tas, ka pagājušajā gadā sabiedrībā rezonansi ir izraisījuši vairāki skaļi gadījumi – aizdomas par karteļiem, skandalozais atbalsts kokrūpniekiem, peripetijas ap Stambulas konvenciju. Un sabiedrība rūpīgi vēro, vai valdība spēj stingri aizstāvēt tiesiskumu un taisnīgumu. Godprātīgi uzņēmēji un nodokļu maksātāji nedrīkst justies kā muļķi, kamēr negodīga rīcība paliek bez sekām.

Līdz šīs valdības darba termiņa beigām ir palikuši aptuveni septiņi mēneši. Politiskajā laikā tas ir pietiekami daudz, lai koncentrētos uz dažām ļoti skaidrām prioritātēm – turpinātu stiprināt valsts drošību, virzītu uz priekšu sabiedrības veselības jautājumus un sociālo drošību, stiprinātu sabiedrības uzticību valstij un tās institūcijām. Un ir vēl viens jautājums, kas prasa īpašu politisko uzmanību, – Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Kamēr šie režīmi turpina agresiju un apdraudējumu mūsu reģionam, Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai mazinātu tirdzniecību ar šīm valstīm. Un to var darīt dažādos līmeņos.

Taču svarīgākais uzdevums ir nezaudēt kopējo valdības virzienu – veidot drošu, taisnīgu un demokrātisku Latviju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi, kas vēl ir gatavi klausīties! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Dāmas, kungi! Man kāds no kolēģiem teica, ka... Kāda jēga nākt un te runāt? Un es pati sev uzdevu šo jautājumu. Man liekas, ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, ka mēs kā Saeima deleģējam valdībai veikt konkrētus uzdevumus... Man liekas, šī ir tā diena, kad, raugoties uz valdības kopīgo ziņojumu, mums ir jāpaskatās, vai deleģējumam joprojām ir spēks, lai tas viss, kas ir uzdots, tiek darīts.

Tad, kad mēs lasām valdības ziņojumu, tad, protams, pirmā sajūta... liekas, ka viss ir labi. Ziņojumā ir daudz paveikto darbu, ir daudz skaitļu, un šie skaitļi arī labi parāda progresu. Un tas ir saprotami, jo valdības ziņojums ir tieši par to, lai parādītu paveikto. Taču, no otras puses, mēs dzirdam... Un, man liekas, šodien ļoti labi ir sanācis, ka tai sarakstā nāk gan pozīcija, gan opozīcija. Mēs dzirdam to otru balsi, kura saka: “Viss ir slikti.”

Te rodas būtisks jautājums – vai viss ir labi? Es domāju, noteikti nē, viss nav labi. Bet vai viss ir slikti? Arī – absolūti noteikti nē. Un patiesība, kā bieži politikā, atrodas starp divām šīm galējībām. Tāpēc šodien svarīgākais jautājums, man liekas, ir nevis, kurš skaļāk pateiks “Labi!” vai kurš skaļāk pateiks “Slikti!”, man liekas, jautājums ir pilnīgi cits – pēc kā mēs vērtējam rezultātu? Un bez skaidriem kritērijiem jebkura diskusija paliek vienkārši par politisko retoriku.

Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... man laikam liekas, ka ir tikai viens ļoti skaidrs instruments, tas ir budžets, pēc kā mēs varam vērtēt. Budžets nav politisks sauklis, un tā nav kaut kāda interpretācija, tā ir politika reāli skaitļos. Tas parāda mūsu kā Saeimas un valdības prioritātes, tas parāda izvēles, un tas parāda mūsu valsts redzējumu kopumā. Un man liekas, ka te ir vairākas svarīgas lietas.

Pirmā ir drošība. Tā ir mūsu pirmā un lielākā prioritāte. Mēs dzīvojam laikā, kad drošība Eiropā vairs nav abstrakta diskusija, tā ir realitāte. Tāpēc šobrīd mūsu gandrīz 5 procentu no iekšzemes kopprodukta finansējums aizsardzībai ir ļoti būtisks. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem NATO. Un vēl viena svarīga lieta – man liekas, ka tas nav tikai... kad runājam par drošību... tas nav tikai militārais finansējums, tā ir arī sabiedrības gatavība. Un tas, man liekas, ir viens tāds ļoti skaidrs princips. Īpaši, ja mēs runājam par gandrīz 1600 objektiem, kā minēts ziņojumā, kas var kalpot kā patvertnes gandrīz pusmiljonam cilvēku, tad mēs saprotam, ka tas atkal nav tikai vienas institūcijas jautājums. Tas ir kopīgs mūsu valsts un sabiedrības atbildības jautājums.

Otrā, manā skatījumā, svarīgā lieta, kas arī nāk no ziņojuma, ir cilvēku stabilitāte, jo drošība sākas ar cilvēkiem. Tāpēc ļoti būtiska prioritāte ir sociālā stabilitāte. Tas nozīmē gan pensiju indeksāciju, gan atbalstu ģimenēm, gan stabilāku sociālo vidi.

Kā viens no interesantiem rādītājiem tika minēta sabiedrības apmierinātība ar dzīvi. Mums ir jāpiekrīt un to jau arī kolēģe Bērziņa minēja, ka šobrīd mēs dzīvojam labāk, nekā tas ir bijis pirms tam. Un tas, man liekas, ir ļoti svarīgs signāls. Kāpēc tas ir svarīgs signāls? Tāpēc, ka, ja cilvēki jūtas stabili, arī ekonomika kļūst stabilāka.

Un te mēs nonākam pie trešās lietas, kas ir ekonomiskā attīstība. Ekonomikas transformācija nenotiek tādā ātrumā, kā mēs gribētu, tā tikai pakāpeniski tuvojas Eiropas vidējam līmenim. Mēs, protams, vērojam progresu, bet progress, kā jau bieži vien, nav pašsaprotams. Tāpēc valsts investē digitālajās tehnoloģijās, aizsardzības industrijā, inovācijās... tāpat bieži pieminētais Mākslīgā intelekta centrs, kas ļauj... dod iespēju veidot smilškasti – tātad attīstīties jaunajām tehnoloģijām. Man liekas, arī šobrīd, strādājot pie Publisko iepirkumu likuma, mēs redzam, ka tur ir iespēja dot skaidru uzdevumu. Šādu reformu rezultāti neiestājas vienā gadā. Mums jāsaprot, ka mēs liekam ekonomikas pamatus jau ilgākam laika posmam.

Ceturtā prioritāte. Būtu ļoti jocīgi, ja es nerunātu par “Programmu skolā”, jo izglītība, kurai šī gada budžetā ir gandrīz 100 miljonu eiro papildus, man liekas, lai arī tas ir mazāk nekā sociālajai aizsardzībai un militārajai aizsardzībai, šī ir stratēģiska prioritāte, jo valsts sākas klasē. Bez kvalitatīvas izglītības nebūs ne inovāciju, ne ekonomikas, ne ilgtspējīgas sabiedrības. Šī reforma nozīmē pilnīgi vienkāršu principu: lai katram bērnam Latvijā – Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Kurzemē – būtu vienādas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību un lai skolotāji visā Latvijā saņemtu godīgu atalgojumu.

Ko tas mums kopumā parāda? Ka kopumā valdības ziņojums rāda skaidru bildi – drošība, cilvēka stabilitāte, ekonomikas attīstība, izglītība. Tas, protams, izskatās pozitīvi, un gribētos apstāties pie šī secinājuma. Bet valdības ziņojumam ir arī otra puse – par to, kur progress vēl nav pietiekams. Tieši šeit opozīcijas balsīm, man liekas, ir ļoti liela nozīme, jo demokrātijā opozīcija nav problēma. Tas ir instruments, kas palīdz mums ieraudzīt lietas, kas nepietiekami labi strādā. Tāpēc gudra politika vienmēr nozīmē divas lietas vienlaikus – spēt atzīt progresu un vienlaikus spēt sadzirdēt kritiku.

Tādēļ, kolēģi, valsts attīstība nenotiek tikai starp diviem saukļiem – “Viss ir labi” un “Viss ir slikti” –, valsts attīstība notiek starp faktiem un lēmumiem. Un mēs kopīgi kā Saeima, deleģējot valdībai konkrētus uzdevumus, esam atbildīgi par to. Tas ir arī mūsu rokās. Un es domāju, ka, pieņemot gan progresu, kas jau ir noticis, gan vienlaikus uzlabojot tās lietas, ko vēl pieprasa progress, virzīt uz priekšu...

Un lai mums izdodas! (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Es vēlos izmantot šo iespēju un pastāstīt Ministru prezidentei par reālo situāciju Latvijā, par tiem cilvēkiem, par kuriem nav rakstīts jūsu ziņojumā, jo acīmredzot mēs dzīvojam divās dažādās Latvijās. Ir Evikas Siliņas Latvija, un tad ir reālā Latvija – Latvija mūsu iedzīvotāju acīm un viņu dzīvēm.

Es vēlos nocitēt kādas sievietes “Facebook” ierakstu, kuru nepilnas dienas laikā ir redzējuši jau 300 tūkstoši cilvēku. Un tūkstoši ar to ir padalījušies tālāk. Pēc komentētāju lūgumiem to atskaņot Latvijas valdībai, es labprāt izmantošu šo izdevību. Uzreiz atvainojos par dažiem vārdiem un leksiku, bet šī ir reāla cilvēka emocija un sāpe.

Citāta sākums: “Par paralēlajām realitātēm. Atgriežoties Rīgā, jau ir sajūta, ka nonāc citā realitātē, jo, braucot pa Rīgas izdangātajām ielām, šķiet, ka piedalies triecientestā. Taču, ieslēdzot sen neredzēto sabiedrisko mediju LTV... Dombura “Kas notiek Latvijā?”, kurā dīrā Siliņas valdības deklarācijas izpildes ziņojumu jeb valdības kārtējo “ūdensgabalu”, šī paralēlās realitātes sajūta pastiprinās līdz hipertrofētiem apmēriem – mums valstī esot izaugsme. Tiešām? Izejiet ielās, parunājiet ar cilvēkiem, pastaigājiet pilsētā gar tiem tukšajiem skatlogiem, kur kādreiz bija biznesi, bet šobrīd ir tikai uzraksts “Iznomā” vai “Pārdod”!

Man pagājušā nedēļā bija jāpalīdz vientuļai seniorei, maznodrošinātai personai, kurai par mūža darbu pensija ir tikai 570 eiro, un viņa nespēj segt visus izdevumus, un kura ir arī otrās grupas invalīde, viņai ir grūtības pārvietoties un dažādas citas veselības problēmas. Bija jāpalīdz šai kundzei iziet viņas “Golgātas ceļu”, kas viņai ir jādara ik ceturksni, katrus trīs mēnešus, lai saņemtu no valsts atbalstu kā maznodrošinātai. Man bija kauns par valsti!

Vecu cilvēku, kuram nav radinieku un kurš pats knapi pārvietojas ar štociņu, dzenā no sākuma uz banku, lai viņa tur saņemtu sava bankas konta izdruku par pēdējiem trīs mēnešiem, lai pierādītu valstij sociālā dienesta personā, ka viņa pēkšņi šo trīs mēnešu laikā nav kļuvusi par miljonāri. Kauns! Valstij, kura gadu desmitiem ir grābusi naudu no budžeta dažādu elektronisko sistēmu izveidošanai un uzturēšanai (miljoni ir izpļekarēti). Nevarēja šo gājienu vecīšiem aiztaupīt, tiešsaistē bankām uzliekot par pienākumu informēt sociālos dienestus?

Tātad ar dievpalīgu aizsteberējām ar tantīti līdz bankai. Jau iepriekš pieteicu vizīti, jo tagad taču valsts “izaugsme” ir skārusi arī banku attieksmi pret klientu. Jo, ja agrāk tu varēji vienkārši aiziet uz banku un nokārtot interesējošās lietas, tad tagad tikai pēc pieraksta.”

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...

M. Armaņeva. “Bankā – jaunas “izaugsmes” izpausmes mani pārsteidza nesagatavotu – tantītei par katru lapaspusi konta izdrukas banka paprasīja 10 eiro. Bet, tā kā valsts sociālā dienesta personā var atteikt maznodrošinātā statusu, ja kontā tiek krāta “zārka nauda” (daži simti eiro), tā jānoņem, jo uz perioda beigām kontā nevajadzētu būt uzkrājumam. Pirms vizītes bankā tantīte noņēma naudiņu, tāpēc izrādījās, ka kontā nav pietiekami līdzekļu, lai samaksātu par ik ceturkšņa izziņu, ka neesi miljonārs kļuvis.

Bankā, protams, izbrīnīti jautā tantītei: vai jums nav internetbankas? Cik jūs no sev zināmiem 80+ veciem senioriem zināt tādus, kas lieto internetbanku? VIENOTĪBAS iznireļu politikas kārtējā izpausme – genocīds pret vecajiem, veco cilvēku pazemošana, ieviešot pakalpojumus un rīkus, kurus izmantot viņi nespēj vecuma dēļ. Gods un paldies bankas darbiniecei, ka viņa bija ar labu sirdi un piemēroja atlaidi, tāpēc tantītei par izziņu aprēķināja tikai 20 eiro 30 eiro vietā.

Visu to vērojot, es ar šausmām iedomājos, ko dara tie maznodrošinātie pensionāri, kuri pēc mūsu varas skaidras naudas nīdēju ieteikuma veikalos norēķinās ar maksājumu kartēm, un viņu konta izdrukas tādējādi varētu būt, piemēram, uz 10 lapaspusēm. Cik tas izmaksātu?!

Pabeidzot bankā, braucām uz sociālo dienestu, kur atkal ik ceturksni, lai saņemtu maznodrošinātā statusu, ir jāiesniedz iesniegums un konta izdruka par miljonu neesamību kontā. Un tas viss vecam, slimam cilvēkam, kurš mūžu ir nostrādājis valsts labā, bet dzīves nogalē palicis viens. Nožēlojami, pretīgi un apkaunojoši!

Bet no LTV... ekrāna mums taukie mūļi stāsta, ka mums esot izaugsme. Lielākajai daļai sabiedrības, par kuriem VIENOTĪBAS... taukajiem liekēžiem nav ne jausmas, patiesā realitāte, citam šobrīd, citam vēlāk, ir nožēlojama eksistence ar pastāvīgiem pazemojumiem, ko vienu pēc otra sagādā varas pretekļi.” Citāta beigas.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidentes ziņojumā tiek runāts par attīstību, stabilitāti un progresu. Taču mūsu pienākums ir paskatīties acīs realitātei... uz faktiem un skaitļiem. Politiskā retorika šajā gadījumā ir pārāk optimistiska... nekā situācija valstī ir. Un, ja mēs skatāmies uz faktiem, aina nav tik optimistiska, kā tas izskatās šajā ziņojumā.

Ārējais parāds turpina augt. Ārējā parāda apkalpošana jums tagad maksās 1,4 miljonus dienā. Tas aiziet uz procentu maksājumiem nevis skolām, slimnīcām un infrastruktūrai, bet vienkārši par aizņemto naudu.

Valdības ziņojumā tiek runāts par attīstību. Taču ekonomiskie rādītāji rāda pavisam citu ainu. Pagājušajā gadā Latvijas ekonomika faktiski samazinājās, bet šogad prognozētā izaugsme ir ap 1 procentu. Kas ir 1 procents? 1 procents ir divas trīs reizes mazāk nekā vidējais rādītājs Eiropā. Tas nozīmē, ka mēs atpaliekam. Ekonomika nespēj radīt pietiekami daudz jaunu darba vietu, pietiekami daudz nodokļu ieņēmumu un pietiekamu attīstības tempu.

Ja ekonomika stagnē, bet valsts turpina aizņemties miljardus, tas ir ļoti un ļoti riskants ceļš. Arī – kas saistīts ar investīciju atpalicību. Šajā ziņojumā investīciju piesaiste ir pasniegta kā sasniegums, investīcijas it kā ir palielinājušās par kādiem 10 procentiem, un tas ir mūsu panākums. Kad mums ir izdevīgi, mēs salīdzinām ar mūsu kaimiņvalstīm, bet, kad nav izdevīgi, mēs par to nerunājam. Mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – investīciju piesaistes apjoms ir divreiz lielāks nekā mums. Jāstrādā, jāstrādā, kolēģi!

Par demogrāfisko krīzi. Diemžēl pie mums mirst vairāk nekā dzimst. Diemžēl divreiz vairāk. Jācīnās arī, lai dzimstībai būtu labāki, lielāki cipari nekā mirstībai.

Labklājība. Pabalsti tika pacelti, bet tas nav risinājums, lai mēs varētu celt dzimstības rādītājus.

Infrastruktūras projekti, tādi kā “Rail Baltica”. Mēs jau ilgi par to runājam, bet galu galā atbildība būs jāsadala starp ministrijām, lai šis vēsturiskais, gadsimta projekts mūsu valstī būtu Ministru prezidentes kontrolē.

Šodien tika arī paziņots, ka “airBaltic” līdz gada beigām vajadzēs papildu injekciju – aptuveni 150 miljonus. Ko mēs darīsim? Ko darīs valdība? Līdz šim jau aptuveni 500 miljoni tika ieguldīti “airBaltic”, pagājušogad papildu ieguldījumi bija aptuveni 14 miljoni eiro, lai uzņēmums varētu iziet uz IPO. Šodien tika arī paziņots, ka... nevis šodien, bet pirms pāris dienām... ka šis ceļš uz IPO tomēr ir apturēts. Ko mēs darīsim, kolēģi? Kā valdība plāno atgūt vairāk nekā pusmiljardu eiro nodokļu maksātāju naudas?

Problēmu ir daudz. Nevar teikt, ka viss ir slikti un ka valdība nestrādā. Nē. Bet sabiedrība ir pelnījusi zināt patiesību – kādā ekonomiskā stāvoklī... mēs tagad dzīvojam, un kāda ir perspektīva? Uz papīra viss ir skaisti un smuki. Kolēģi, ir jārīkojas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti un godātās deputātes! Es pilnībā piekrītu tam, kas šodien tika minēts no tribīnes, – daudzas lietas nav izdarītas. Bet ir lietas, ko mēs esam labi izdarījuši.

Viena no Klimata un enerģētikas ministrijas prioritātēm ir enerģētiskā drošība un enerģētiskā neatkarība. Pagājušogad tika noslēgts projekts, kas ilga vairāk nekā 15 gadus un kur tika investēti vairāk nekā divi miljardi eiro. To kopā paveica Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija. Šo projektu mēs veiksmīgi noslēdzām. Neviens pat nepamanīja elektrības noraustīšanos... un par to Eiropā mūs patiešām apbrīno. Ir lietas, ko mēs spējam izdarīt labi... un pie tā mēs neapstājamies. Neraugoties uz to, ka bija milzīga dezinformācija par to, ka elektrības nebūs, būs blackout, elektrības cena būs... cilvēki nevarēs atļauties nopirkt... tās nebūs. Mēs pierādījām, ka tie bija meli.

Mēs ejam tālāk. “Augstsprieguma tīkls” spēj noturēt un pat nedaudz samazināt pārvades tarifu. Man ļoti patika, ko Liepiņas kundze pareizi minēja, – par tiem rādītājiem. Tas ir korekti.

Lai saprastu. Tad, kad mēs uzsākām darbu, mums bija 5900 megavatu rezervētās jaudas. Tas nozīmē to, ka tās ir rezervētas, bet neviens reāli neko nebūvē. Šodien mums ir noslēgti 25 jauni līgumi 2600 megavatu izbūvei pieslēgumiem. Par to jau ir samaksāta nauda, tur jau notiek būvniecība un... iet uz priekšu. Tas ir viens.

Ir uzstādītas baterijas ar jaudu vairāk nekā 109 megavati, un nākamo četru gadu laikā to jauda tiks uzstādīta vēl līdz 2000 megavatiem. Un mēs turpinām iet tālāk.

Viena no mūsu prioritātēm ir attīstīt jaudas, ko mēs paši spējam šeit saražot. Deviņus mēnešus atpakaļ, pagājušā gada jūlijā, mēs palaidām pirmo publisko gāzes iesūknēšanas punktu, un šajos deviņos mēnešos kopējā tīklā ir iesūknēti ne mazāk kā 685 tūkstoši kubikmetru biometāna, kas ir saražots Latvijā, reģionos. Tas parāda to, ka mēs varam. Un mums ir jāiet uz priekšu.

Ko tas dod? Mēs esam uzstādījuši arī saules paneļus kopumā ar vairāk nekā 1000 megavatu jaudu. Tas dod mums priekšrocību, ka... tad, kad es uzsāku šo sarunu... No pulksten 4.00 līdz 4.15 biržā elektrības cena bija 0,97 centi par kilovatu, šajā brīdī tā jau ir 1,2 centi par kilovatu. Un tas ir sasniegts, jo mēs mērķtiecīgi attīstām savas jaudas.

Runājot par Eiropu kopumā, mēs arī varam pierādīt, ka mēs spējam kaut ko izdarīt. Vēl nesen bija saruna par to, ka Eiropa mums aizliegs kurināt malku... vai būs šķelda, vai vēl kaut kas... Nē, mēs spējām pierādīt, ka Latvijā nevienam iedzīvotājam nebūs nekāda papildu sloga ne malkai, ne biomasai, ne šķeldai. Un mēs turpinām strādāt.

Viens no tādiem labākajiem rādītājiem, kas ļoti labi parāda, ko mēs darām, parāda mūsu sasniegumus, ir relatīvā vidējā cena gadā kopumā. 2023. gadā tā bija 9,3 centi, 2024. gadā – 8,7 centi, un pagājušogad – 8,5 centi. Jā, soli pa solim mēs ejam, lai mēs dzīvotu labāk, lai būtu zemākas elektrības cenas, jo tas ir mūsu lielais mērķis.

Par atbalstiem. Viennozīmīgi – mēs skatāmies nākotnē. Atbalsts ģimenēm... Latvijas Sociālā klimata fonda plānā mēs spējām iezīmēt 485 miljonus enerģētiskās nabadzības mazināšanai. Tas būs finansējums mājsaimniecību energoefektivitātei, daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, sabiedriskā transporta uzlabošanai un atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Un mēs zinām, ka mēs varam iet un mums jāiet uz priekšu, jo darba vēl ir daudz.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Klātesošie ministri! Šajās dienās mēs ar satraukumu sekojam līdzi norisēm pasaules enerģijas tirgos. Sekojam līdzi un uzdodam jautājumu: kā šī drāma beigsies? Bet tā nav teātra izrāde, kas pēc dažām stundām beigsies. Notikumiem enerģijas tirgos būs paliekošas sekas uz pasaules ekonomiku. Varbūt tām būs īstermiņa ietekme uz transporta izmaksām, uz lauksaimniecības ražošanas izmaksām vai uz pārtikas cenām, bet pavisam noteikti tās mainīs veidu, kā mēs domājam par enerģiju un tās ieguvi.

Šie notikumi vēlreiz apliecina – enerģētika ir viens no ikvienas tautsaimniecības un arī Latvijas drošības pamatiem. Mainot veidus, kā mēs iegūstam un izmantojam enerģiju, tā var kļūt par ekonomiskās izaugsmes pamatu, tā var kļūt par drošas tautsaimniecības pamatu. Ne tikai pēdējās nedēļās, bet jau vairākus gadus pasaule piedzīvo ģeopolitiskus izaicinājumus, kuri skar arī enerģētikas nozari. Tie prasa ātru rīcību. Tajā pašā laikā mums ir jāspēj salāgot šo ātro rīcību ar mūsu ilgtermiņa mērķiem.

Iepazīstoties ar ziņojumu, varam droši teikt, ka Ministru kabinets ir rīkojies izlēmīgi, lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Ministru kabinets ir rīkojies izlēmīgi, lai paaugstinātu mūsu drošību, un Ministru kabinets ir rīkojies izlēmīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Šodien es gribu uzsvērt trīs nozīmīgākos sasniegumus, kas iekļauti šajā ziņojumā. Tie stiprina mūsu valsts enerģētisko drošību un veido pamatus ekonomikas izaugsmei un lielākai patstāvībai.

Pirmais – Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar Eiropu. Tas ir vēsturisks solis uz neatkarību. 2025. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgais projekts – Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu – tika pabeigts, un tas notika gadu ātrāk par plānoto. Paldies daudzajiem iesaistītajiem, kuri neatlaidīgi strādāja, lai projektu pabeigtu pirms termiņa, – projektu, kurš ir viens no nozīmīgākajiem mūsu enerģētiskās neatkarības stiprināšanas pasākumiem.

Sinhronizācija nozīmē, ka mēs vairs neesam atkarīgi no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām. Mūsu enerģijas apgāde ir drošāka un stabilāka. Tas ne tikai samazina agresorvalstu ietekmi, bet arī stiprina Baltijas reģiona enerģētisko pašpietiekamību. Latvija ir kļuvusi par uzticamu un drošu partneri Eiropas enerģētikas tirgū. Šis solis pavērs arī jaunas iespējas enerģijas tirgus dalībniekiem un padarīs Latviju pievilcīgāku investīcijām atjaunojamiem energoresursiem.

Otrais – atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes attīstība. Tās ir investīcijas mūsu nākotnē. Latvija turpina aktīvu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanu. 2025. gadā vairāk nekā 57 miljoni eiro tika ieguldīti daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā un īstenoti 55 projekti. 2026. gadā tas turpināsies, īstenojot 81 projektu. Tas nodrošinās enerģijas ietaupījumu un dzīves kvalitātes uzlabojumu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Ir izveidota atbalsta programma uzņēmumiem, lai tie pārietu uz atjaunojamās enerģijas avotiem, piemēram, saules paneļiem vai siltumsūkņiem. Šie pasākumi samazinās mūsu atkarību no fosilajiem kurināmajiem, veidos jaunas darbavietas un veicinās inovācijas. Atbalsta programmas stiprinās mūsu uzņēmumus, padarot tos noturīgākus pret satricinājumiem enerģijas tirgos.

Un trešais – enerģētikas infrastruktūras aizsardzība un investīciju piesaiste. Tā ir mūsu drošība un arī ekonomikas izaugsme. Mūsu valdība ir aktīvi strādājusi pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības, īpaši ņemot vērā ģeopolitiskos riskus. 2026. gadā Eiropas Komisija apstiprināja kopīgu Baltijas valstu un Polijas projektu. Tas paredz 112 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai. Projekts stiprinās mūsu spēkstaciju, apakšstaciju, kritiskās enerģētikas infrastruktūras drošību, tas veicinās investīciju piesaisti un ekonomisko izaugsmi.

Enerģētikas nozare ir viens no Latvijas galvenajiem ekonomikas dzinējiem. To apliecina arī investīciju rādītāji. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nesen ziņoja, ka ir piesaistījusi investīcijas vairāk nekā viena miljarda apjomā. No šī viena miljarda 400 miljoni bija jaunas investīcijas atjaunojamos energoresursos un enerģētikas infrastruktūrā.

Mums jāturpina darbs, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un lielākus privātā sektora ieguldījumus arī nākotnē. Tas ir iespējams.

Kolēģi! Šie trīs pasākumi – Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizācija, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes attīstība, enerģētikas infrastruktūras aizsardzība un investīciju piesaiste – ir tikai daļa no tā, ko Ministru kabinets ir paveicis. Tie nodrošinās Latvijas enerģētisko drošību un izaugsmi.

Esam apliecinājuši, Latvija spēj būt neatkarīga, Latvija spēj būt inovatīva, Latvija spēj būt droša. Mūsu uzdevums ir turpināt šo darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es labprāt uzrunātu valdības vadītāju šajā zālē, bet viņas nav savā vietā. Es labprāt uzrunātu valdības ministrus, bet arī ministru rindas ir tukšas. Pirms piecām minūtēm es saskaitīju trīs ministrus šajā zālē. (Starpsaucieni.) Bija trīs, bija trīs. Viens no viņiem tai laikā bija Saeimas tribīnē. Šobrīd redzu, ka ministru vietas ir tukšas. Kolēģi, vai tas ir tāds simbolisks žests vai arī ministri ir noguruši un arī premjerministre ir nogurusi? Kolēģi, es jūtu, ka mēs visi esam noguruši no debatēm, tāpēc īsi pateikšu dažas būtiskas lietas.

Čakšas kundze uzdeva jautājumu, vai ar valdības darbu viss ir labi, vai viss ir slikti. Es teiktu, ka ne ļoti labi, ne ļoti slikti. Ir stagnācija. Manuprāt, par stagnāciju liecina arī mākslīgā intelekta veiktais pētījums... ko Kučinska kungs bija veicis, izmantojot mākslīgā intelekta pētījumu, kas teica: jā, kaut kas notiek, bet ir lietas un ļoti būtiskas lietas, ko no valdības var prasīt, bet kas nenotiek.

Gribu iezīmēt arī vienu tendenci. Var runāt par konkrētām lietām, ko valdība ir darījusi vai nav darījusi. Es gribu palūkoties uz valdības darbu mazlietiņ no cita aspekta, ko arī nevar neredzēt un nevar ignorēt. Mēs redzam, ka premjerministre Siliņas kundze jau zināmu laiku izvairās no atklātas sarunas ar sabiedrību. Ja nemaldos (labojiet mani, ja kļūdos), no aizvadītā gada augusta Siliņas kundze ir izvairījusies piedalīties raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, bet izlīdzējusies ar diskusijām ar sabiedrību tādās īsās televīzijas intervijās, piemēram, šorīt no rīta “Latvijas Televīzijā”. Jautājums: kāpēc tas tā notiek? Vai tā ir nejaušība? Vai tā ir apzināta taktika? Izskatās, ka tā ir apzināta taktika, jo Dombura kungs, protams, “grilēs”, raidījumā tiks uzdoti grūti atbildami jautājumi. Mēs kā politiķi ar pieredzi to saprotam – izskatās, ka Jaunā VIENOTĪBA savu premjerministri vēlas taupīt un pasargāt. Diemžēl mums kā sabiedrībai un arī kā politiķiem tas nedod atbildes uz to, kas notiks ar iesāktajiem projektiem, piemēram, ar “airBaltic”, “Rail Baltica”... un daudzām citām lietām, kas nav atrisinātas. Ko premjerministre vakar darīja tik būtisku, ka nevarēja ierasties uz visai sabiedrībai svarīgu televīzijas diskusiju? Viņa atklāja STEM centra jaunās telpas Siguldā. (Starpsauciens.) Lūk! Es domāju, ka šī arī ir atbilde par premjerministres darbu... kas daudz izsaka. Ja nevar atrast laiku, lai sabiedrībai skaidrotu valdības ziņojumu, kas ir ļoti būtiski, – par padarīto un nākamajiem darāmajiem darbiem –, tas ir tāds simptoms valdības darbam.

Diemžēl ir ļoti labi redzams, ka solītā 4 × 4 – vai nu kāda tur – uzrāviena vietā valdībai ir bijis lidojums uz vietas, kad notiek enerģiska spārnu vicināšana, atskan pa kādam trellim, bet uz priekšu jēdzīgi netiek. Mums citi lido garām. Un sabiedrība šo stagnāciju ļoti labi jūt. Domāju, ka arī partija Jaunā VIENOTĪBA to nevar neapzināties. Jaunās VIENOTĪBAS politiskā atbildība ir arī Latvijas ieiešana un palikšana šajā stagnācijas procesā.

Vēl viena lieta. Pati premjerministre šodien savā uzrunā minēja to, cik ļoti būtiska ir sabiedrības noturība, sevišķi tādos laikos, kad notiek... potenciāla... iejaukšanās no ārpuses. Mēs visi zinām, ka priekšā ir Saeimas vēlēšanas. Zinām, ka Krievija iejaucas parlamenta vēlēšanās valstīs, kurās tā ir ieinteresēta saglabāt savu ietekmi. Nebūsim naivi, kolēģi! Mēs zinām, ka Krievija iejauksies arī Latvijā...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Mūrniece.... tāpēc premjerministres izlikšanās, ka šis valdības ziņojums uz viņu neattiecas, un valsts vilkšana stagnācijā ir ļoti būtisks simptoms. Mēs kā sabiedrība kļūstam vājāki.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Ministri, kuri vēl ir Saeimas Sēžu zālē un izturas ar cieņu pret šo nozīmīgo notikumu Saeimas dienaskārtībā!

Vakar Dombura kunga raidījumā... tas laikam ir iemesls, kāpēc nolēmu tomēr runāt šodien... Dombura kunga raidījumā partijas “PROGRESĪVIE” pārstāve demonstrēja neizpratni par to, kā veidojas ienākumu nevienlīdzība vai vienlīdzība un kā neapliekamā minimuma celšana, vienlaikus atvieglojumu par apgādībā esošu personu necelšana ietekmē ienākumu nevienlīdzību starp ģimenēm ar bērniem un personām bez apgādībā esošiem bērniem, bez apgādājamiem.

Viena lieta, jā, ko Siliņas valdība ir izdarījusi, – atcēla 2015. gadā VIENOTĪBAS, Jāņa Reira laikā ieviesto diferencēto neapliekamo minimumu, kas veicināja Latvijas ekonomikas koncentrēšanos zemākas pievienotās vērtības segmentos. Slikti ir tas, ka Siliņas valdība to izdarīja veidā, kas ģimenēm ar bērniem ir ļoti nedraudzīgs, – palielināja neapliekamo minimumu visiem, bet atvieglojums par apgādībā esošu personu tā arī nav palielināts, kāds tas bija, tāds ir, – 250 eiro. Pilnīgi visi strādājošie, sākot ar minimālās algas saņēmējiem, bija ieguvēji no šī diferencētā neapliekamā minimuma aizstāšanas ar fiksēto neapliekamo minimumu. Tā vietā, lai celtu atvieglojumu par apgādībā esošu personu, kad Latvija jau vairākus gadus piedzīvo jaundzimušo bērnu skaita lejupslīdi, kāda vēl nav bijusi latviešu tautas vēsturē, – tā fiskālā telpa... tā ir liela kļūda. Fiskālā telpa tika novirzīta neapliekamajam minimumam, nevis par to tika palielināts atvieglojums par apgādībā esošu personu. Ja valdībai vispār šis instruments nepatīk, tad šo fiskālo telpu varēja novirzīt, lai indeksētu ģimenes valsts pabalstu, kas jau ir zaudējis savu pirktspēju.

Neraugoties uz to, ka šie priekšlikumi nāca no Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības un par to runāja arī frakcija “Nacionālā apvienība” – mēs iesniedzām arī šā gada budžetā priekšlikumus par to, skaidrojām, centāmies iestāstīt, kā veidojas reālā ienākumu nevienlīdzība –, tas netika atbalstīts. Un šajā gadā... kā jūs zināt, nevienlīdzība starp ģimenēm ar apgādībā esošiem bērniem un personām, kurām nav apgādājamo, ir tikai pieaugusi, jo tad, kad rēķina šo nevienlīdzību, jāņem vērā, ka bērni jau nestrādā, bērniem nav ienākumu. Un ģimenē, kur ir divi, trīs, arī vairāk bērnu, ienākumi, ko tēvs un māte nopelna (bieži vien tikai māte vai tikai tēvs), ir jādala uz visām personām, kas šajā ģimenē dzīvo.

Īpaši jau PROGRESĪVAJIEM būtu jāapzinās, ka tas attiecas uz ģimenēm, kurās ir tikai viens pelnītājs, uz ģimenēm, kurās tikai māte vai tikai tēvs rūpējas par bērnu. Es atgādināšu, kolēģi, ka atvieglojums par apgādībā esošu personu... tātad 2019. gadā neapliekamais minimums un AAP bija vienāds – 230 eiro. Tad palielināja atvieglojumu par apgādībā esošu personu – uz 250 eiro, neapliekamo minimumu – uz 300 eiro, un tā proporcija kļūst arvien, arvien atrautāka no atvieglojuma par apgādībā esošu personu.

Vēl būtībā sanāk tā – lai kompensētu neapliekamā minimuma palielināšanas rezultātā radīto fiskālās telpas atrāvumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāze tika palielināta no 20 uz 25,5 procentiem. Un, ņemot vērā, ka atvieglojumu par apgādībā esošu personu nepaaugstināja, ģimenes ar bērniem jau pie relatīvi nelieliem ienākumiem uz mājsaimniecības locekli maksā šo paaugstināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, tādā veidā viņi šķērssubsidē tās personas, kurām nav apgādājamo.

Šajā vēsturiskajā posmā no pieejamiem līdzekļiem fiskālajā telpā bija jāatbalsta tieši ģimenes ar bērniem, jo personām, kurām nav apgādājamo, ir vairāk laika, viņas var strādāt arī papildus un tā uzlabot savu ekonomisko, finansiālo stāvokli.

Tā ka šī valdība ieies vēsturē kā nevienlīdzības palielināšanas, nevis mazināšanas valdība... kā jūs solījāt savas deklarācijas 36. pantā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Kļaviņai.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Kolēģi! Ziņojums ir apjomīgs, tomēr tajā netiek piedāvāti reāli un praktiski ilgtermiņa risinājumi, kas būtu saprotami Latvijas iedzīvotājiem.

Pieskaršos vienai no ziņojumā minētajām tēmām – demogrāfijai un ģimeņu atbalstam.

Runājot par ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem ģimeņu atbalsta, demogrāfijas un sociālās labklājības jomā, ir svarīgi tos kritiski izvērtēt. Piedāvātie pasākumi – pabalstu palielināšana, atbalsts jaunajām ģimenēm un dažādas sociālās programmas – ir pozitīvs signāls. Tomēr jāuzdod svarīgs jautājums: vai pieejamie resursi tiek izmantoti pietiekami racionāli, un vai tie patiesi spēj mainīt demogrāfisko situāciju?

Demogrāfijas problēma Latvijā nav tikai pabalstu vai atsevišķu programmu jautājums. Tā ir kompleksa problēma, kurā galvenā loma ir dzīves kvalitātei un drošībai par nākotni.

Ja finansējums tiek sadalīts daudzos nelielos pasākumos bez skaidra ilgtermiņa rezultāta, tad līdzekļi tiks izlietoti, bet būtiskas demogrāfiskas pārmaiņas nenotiks. Īpaši svarīga ir veselības aprūpe. Demogrāfijas uzlabošana nav iespējama bez pieejamas un kvalitatīvas medicīnas sistēmas. Ja Latvijas iedzīvotājiem jāgaida mēnešiem uz speciālistu konsultācijām, ja veselības pakalpojumi reģionos ir pieejami nevienmērīgi, tad pat labākie finanšu atbalsta pasākumi nespēs radīt drošības izjūtu, kas nepieciešama lēmumam par bērnu.

2019. gadā pie ārsta speciālista Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā bija jāgaida 48 dienas, 2025. gadā vidējais rindas garums – jau 56 dienas. Tas nozīmē, ka problēma nav mazinājusies. Tā pieaug. Tāpēc, runājot par ģimeņu un demogrāfijas politiku, ir būtiski nodrošināt, lai katrs ieguldītais eiro dod izmērāmu un ilgtermiņa rezultātu.

Ne mazāk svarīga tēma ir izglītības sistēma. Demogrāfijas uzlabošana nav iespējama bez kvalitatīvas un pieejamas izglītības. Skolu pieejamības problēmas reģionos, pedagogu trūkums, nevienlīdzīga izglītības kvalitāte... Ja vecākiem rodas šaubas par to, vai viņu bērni saņems kvalitatīvu izglītību, tas ietekmē viņu lēmumus gan par ģimenes paplašināšanu, gan par palikšanu Latvijā. Arī šeit ir svarīgs jautājums par finansējuma lietderīgu un racionālu izmantošanu. Ja netiek rasti risinājumi, kā kvalitatīvi izglītot mūsu bērnus, demogrāfiskie mērķi – līdz 2030. gadam sasniegt vairāk nekā divus miljonus iedzīvotāju – paliek tikai tukši vārdi. Šobrīd Latvijā oficiāli ir aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju, un to skaits turpina samazināties.

Vēlos uzsvērt, ka atbalsts ģimenēm nevar tikt balstīts uz atsevišķām īstermiņa iniciatīvām. Lai panāktu reālas pārmaiņas, nepieciešama sabalansēta ilgtermiņa politika, kurai ir vienlīdz svarīga veselības aprūpe, kvalitatīva izglītība un stabils sociālais atbalsts. Tikai nodrošinot drošu vidi, kurā ģimenes var būt pārliecinātas par savu un savu bērnu nākotni, ir iespējams veicināt demogrāfisko izaugsmi un sabiedrības attīstību. Demogrāfija nav statistika. Demogrāfija ir jautājums par Latvijas nākotni.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Zariņam.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Augsti godātie ministri! Kolēģi! Ministru prezidentes ziņojums skaidri atklāj valsts attīstības vīziju. Tā balstīta drošībā, stabilitātē un ekonomiskajā izaugsmē. Īpaši svarīgi, ka tajā redzami arī konkrēti skatījumi uz reģioniem. Latvijas spēks un valstiskums dzīvo mūsu novados, pilsētās un ciemos, un reģioni var būt ne tikai atbalsta saņēmēji, bet arī izaugsmes dzinēji.

Premjeres ziņojumā ir skaidri atskaites punkti, īpaši par austrumu pierobežu. Tiks radītas vismaz 1800 jaunas darba vietas, par piektdaļu samazināts bezdarbs un piesaistīti teju 60 miljoni eiro privāto investīciju. Tie ir konkrēti soļi, kas dod reālu attīstības impulsu reģioniem. Lai to sasniegtu, jāturpina stiprināt investīciju vidi, attīstīt infrastruktūru, mazināt birokrātiju un veidot prognozējamu ekonomisko politiku. Tikai konkurētspējīga ekonomika ļaus mums vienlaikus stiprināt drošību, labklājību un reģionu attīstību.

Paldies Ministru prezidentei par paveikto darbu. Turpināsim kopā strādāt, lai Latvija būtu droša, labklājīga un latviska visos tās reģionos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Dāmas un kungi! Ja tā pavisam atklāti – tikai lasot šo ziņojumu, es apjautu, ka šis Saeimas sasaukums lieliem soļiem tuvojas noslēgumam. Tāpēc šoreiz es gribu fokusēties ne tik daudz uz šo konkrēto ziņojumu, bet uz tām lietām, ko valdība un parlaments ir paveikuši šajos faktiski jau četros gados.

Atcerēsimies, ar ko tas viss sākās. Tie, kuri atceras... vēl bija prezidents Egils Levits. Viņš teica: es gribu redzēt galdā plānu, kā mēs noķersim Lietuvu un Igauniju. Kur tas plāns ir? Kas ir izdarīts? Domāju, katrs klātesošais var atzīt, ka plaisa starp mums un Igauniju un Lietuvu ir nevis samazinājusies, bet palikusi lielāka.

Bet kas ir izdarīts? Jā, aizsardzībai – 5 procenti. Tas ir pareizi, tas ir nepieciešami. Bet vai tas ir sasniegums? Tas ir eksistenciāls pienākums to darīt. Okei, Būvniecības likums – to mēs kaut kā izdzemdējām. Kas vēl no tādām lielām lietām? Stambulas konvencija (Starpsauciens.), valodas likums...? Nu, smiekli nāk, tiešām nāk smiekli! Vēl joprojām (Starpsauciens.)... vēl joprojām Latvijā ir 50 tūkstoši pensionāru, kuri pārtiek no 300 eiro mēnesī! Vēl joprojām Latvijā ir īsākais veselīgā mūža ilgums. Un tas ir jūsu “sasniegums”.

Jūs ar lepnumu runājat par kreditēšanu. Es tagad, kolēģi, gribu jums izskaidrot vienreiz par visām reizēm. Mūsu kreditēšana pašlaik ir viena trešā daļa no vidējās, kāda ir Eiropas Savienībā. Tas, ka par dažiem procentpunktiem tā ir pacēlusies un stimulējusi ekonomiku, nav, Siliņas kundze, jūsu panākums. Tas ir blakusefekts, kas ir noticis. Bet ko darīt? Kā tikt no šī purva ārā? Gribu nosaukt piecus virzienus, ko vajadzētu nākamajai koalīcijai darīt neatkarīgi no tā, kas uzvarēs.

Pirmkārt, mums ir jāsaprot, ka koalīcija jāveido tikai partijām ar vienotu ideoloģiju un vērtībām. Šis eksperiments – “Progresīvie” veido koalīciju ar ZZS – nestrādā. Mēs to redzam. Tas vienkārši nestrādā. Es jums paskaidrošu – kāpēc. Jūs, Jaunā Vienotība, uzskatāt sevi par centrisku partiju. Jūs neesat centriski, jūs esat kreisa partija. “Progresīvie” sevi uzskata par kreisu partiju. Jūs neesat kreisi, jūs esat komunisti. Nākamā koalīcija būs vai nu labējais flangs, vai Jaunā Vienotība un “Progresīvie”. Citu variantu nav.

Nākamais – budžeta veidošanas process. Indriksones kundze ļoti pareizi pateica vakar pie Dombura: mums ir jāsāk ar nulles budžeta veidošanas procesu. Tas ir tas, ko mūsu politiskais spēks ir teicis visu laiku. Atradīsies simtiem miljonu, kad beidzot mēs sāksim to darīt. To es jums varu garantēt. Un domāju, jau šinī sasaukumā mēs nāksim ar priekšlikumu, ka, ja ir budžeta deficīts, katrai ministrijai ir jānāk ar nulles budžetu.

Treškārt un ceturtkārt – sabalansēts budžets. Mēs nevaram turpināt dzīvot uz parāda. Katru gadu mēs aizņemamies divus miljardus, to jūs visi zināt. Bet kumulatīvi šajā sasaukumā mēs esam aizņēmušies jau sešus miljardus. Līdz ar to ļoti svarīgi, lai nākamais sasaukums, nākamā koalīcija uzreiz būtu spējīga pieņemt drosmīgus lēmumus. Mēs runājam par iniciatīvu, ka varētu atbrīvot māmiņas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas fiskāli nav tik ietilpīgi, lai to neizdarītu. Jūs trijos gados aizņematies sešus miljardus, bet negribat atbalstīt tādu priekšlikumu.

Pats pēdējais, kas, manuprāt, ir vissvarīgākais... pāri visam. Domāju, Kiršteina kungs varēs mani papildināt. Mums ir jāsaprot, kādā Latvijā mēs gribam dzīvot. Ja vienā pusē mums ir nenormāli pārregulēta kontrole, sodīšana... tas viss, ko Jaunā Vienotība un “Progresīvie” dara...

Sēdes vadītāja. Laiks.

K. Krištopans. Es labprāt apvienotu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

 

K. Krištopans. Vai arī izvēlamies Latviju, kurā galvenie valsts uzdevumi ir privātīpašumu aizsardzība, personas brīvība un miers – gan iekšējs, gan ārējs.

Paldies, kolēģi, par uzmanību. Tuvojas vēlēšanas. Tas ir mans vēstījums jums visiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Judinam.

I. Judins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Ministru prezidentes ziņojumā ļoti liela uzmanība tika pievērsta drošībai un aizsardzībai. Un tas ir saprotami. Mēs dzīvojam laikā, kad drošības jautājumi Eiropā ir kļuvuši par vienu no galvenajām prioritātēm. Taču, runājot par drošību, ir jābūt ļoti godīgiem pret sabiedrību. Drošība nav tikai deklarācija dokumentos. Drošība ir spēja pieņemt atbildīgus un ilgtermiņā pamatotus lēmumus.

Latvija pēdējos gados ir būtiski palielinājusi aizsardzības izdevumus. Šobrīd aizsardzībai tiek novirzīti vairāk nekā 3 procenti no IKP, un nākotnē tiek runāts pat par 5 procentiem. Tas nozīmē, ka aizsardzības budžets tuvojas jau diviem miljardiem eiro gadā. Tas ir ļoti liels resurss valsts budžetā. Tieši tāpēc sabiedrībai ir tiesības sagaidīt ļoti skaidru atbildi uz vienu jautājumu – cik efektīvi šī nauda tiek izmantota?

Drošība nav tikai budžets. Drošība nav tikai jautājums par procentiem no IKP. Drošība ir militārā infrastruktūra, reālās aizsardzības spējas, sabiedrības noturība un ekonomikas stabilitāte. Valsts ar stagnējošu ekonomiku un demogrāfisku krīzi ilgtermiņā nevar būt spēcīga drošības ziņā. Tāpēc aizsardzības politika nevar būt atrauta no ekonomikas un demogrāfijas politikas.

Šobrīd Latvijā dzīvo ap 1,8 miljoniem cilvēku. Katru gadu mēs zaudējam ap 14 tūkstošiem iedzīvotāju dabiskā ceļā. Tas nozīmē – mazāk jauniešu, mazāk cilvēku, kas nākotnē varēs dienēt armijā, strādāt aizsardzības industrijā un uzturēt valsts ekonomiku. Ja mēs nopietni runājam par valsts drošību, tad demogrāfijas jautājums ir viens no galvenajiem drošības jautājumiem. Drošības politika, kas balstīta uz nepārtrauktu aizņemšanos ilgtermiņā, rada riskus pašai valstij. Tāpēc ir ļoti svarīgi ne tikai palielināt aizsardzības budžetu, bet arī nodrošināt, lai šī politika būtu ekonomiski ilgtspējīga. Latvijas drošība ir mūsu kopīga prioritāte. Bet drošību nevar nodrošināt tikai ar procentiem no IKP vai skaistām formulām valdības ziņojumos.

Drošība nozīmē spēcīgu ekonomiku, stabilu demogrāfiju, gudru budžeta politiku un efektīvu aizsardzības sistēmu. Ja mēs vēlamies patiešām stipru un drošu Latviju, tad šiem jautājumiem ir jābūt mūsu politikas centrā, un mums ir jārunā par tiem godīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums pabeigt debates bez pārtraukuma. (Starpsauciens: “Jā!”) Tad turpinām.

Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Runājot par šīs vai jebkuras valdības darbu, manuprāt, pirmām kārtām ir svarīgi būt godīgiem gan pret sevi, gan pret sabiedrību. Ir lietas, kas ir izdarītas labi, un ir daudzas lietas, kurās valdība ir kavējusies, vilcinājusies vai tai ir pietrūcis drosmes pieņemt lēmumus. Tas Latvijas politikā nav nekas jauns. Diemžēl tā ir bijis lielāko daļu laika kopš neatkarības atgūšanas.

Latvijas politikas nesenajā vēsturē ir bijis tikai viens īss periods, kad šādi nebija. Kā jau šodien minēja kolēģi, tas bija šīs valdības sākuma posms, kad bija redzams skaidrs virziens un netrūka politiskās gribas pieņemt lēmumus. 2023. gada pēdējos četros mēnešos tika pieņemti vairāki lēmumi, kuri būtiski ietekmēja un uzlaboja Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Starp tiem īpaši izceļami ir ieviestais banku virspeļņas nodoklis un iespēja cilvēkiem brīvāk mainīt kredītiestādes, kā arī tas, ka tika ratificēta Stambulas konvencija un beidzot pieņemts partnerattiecību regulējums. Tie parādīja, ka valdība var rīkoties ātri un pieņemt politiski sarežģītus lēmumus.

Esmu pārliecināta, ka, ja valdība būtu turpinājusi tieši ar šādu jaudu un apņēmību, par daudzām no jomām, kuras šodien izskanēja, mēs dzirdētu nevis pamatotu kritiku, bet lepnumu par padarīto. Diemžēl tā nenotika, un pēc sākotnējā posma valdības darbs kļuva krietni lēnāks. Bieži vien tika izvēlēta nogaidoša pozīcija un diskusijas par diskusijām, nevis skaidri lēmumi.

Būtu svarīgi atcerēties, ka nepieņemts lēmums un atlikts lēmums arī ir lēmums. Diemžēl Latvija šobrīd nevar atļauties šādu nepieņemto un atlikto lēmumu tempu. Mūsu ekonomika aug lēnāk nekā kaimiņvalstīs, mūsu veselības sistēmas problēmas jūt absolūtais iedzīvotāju vairākums. Sabiedrība turpina sagaidīt skaidrus un drosmīgus lēmumus, diemžēl ir liela iespēja, ka pēdējos septiņos mēnešos pirms Saeimas vēlēšanām tā sagaidīs nevis drosmīgus un izsvērtus lēmumus, bet arvien vairāk provokāciju un pārgalvīgu un bezatbildīgu aicinājumu.

Laikā, kad ziņu virsrakstos visvieglāk ir nonākt, aicinot kaut ko pēkšņi aizliegt vai atļaut bez skaidrības, uz kādu pieprasījumu tiek atbildēts, vai – tieši otrādi – tiek mēģināts šo pieprasījumu radīt, ir skaidrs, ka daudziem politiskajiem spēkiem ir vieglāk atrast jaunu problēmu vai to izdomāt, lai piedāvātu slikti pārdomātu risinājumu, nevis pieķerties problēmai, kura ir samilzusi daudzus gadus un kuras risinājumu sabiedrība pieprasa jau gadiem ilgi. Jaunu problēmu atrast ir viegli. Atrast risinājumu problēmai, kura visiem ir zināma, tik viegli nav, citādi šī problēma nebūtu tik ļoti samilzusi. Visvairāk samilzuši ir jautājumi, kas tieši ietekmē mūsu valsts attīstību un sabiedrības uzticēšanos valstij.

Tieši uzticēšanās ir vēl viena joma, kurā valdībai bieži ir pietrūcis skaidras līderības. Ir daudz runāts par kokrūpnieku lietu. Man vairāk gribētos to saukt nevis par kokrūpnieku lietu (jo šeit nav runa par visu kokrūpniecības nozari), bet par gateristu politbiznesa lietu. Zemkopības ministrija ir kļuvusi par simbolu deviņdesmito gadu politbiznesa dzīvotspējai Latvijas politikā. Un diemžēl jāteic, ka reakcija uz iespējamiem pārkāpumiem bija ļoti kūtra un gausa. Dienesta pārbaude tika uzsākta ar milzīgu kavēšanos, ne politiskā, ne disciplinārā atbildība netika prasīta tik skaidri, kā sabiedrība to sagaidīja, ja tika prasīta vispār.

Ja mēs gribam valsti, kurai cilvēki var uzticēties, tad mums ir jābūt gataviem prasīt atbildību par kļūdām. Tā nav vājuma pazīme. Tā ir stipras valsts pazīme. Īpaši, ja vērtējumu par kļūdām izdara, skatoties uz to, kas patiešām kaitē valstij un sabiedrībai, nevis uz to, kas kaitē konjunktūrai kādā noteiktā brīdī. Izpratne par reālo situāciju (no alternatīvām), drosme, ātrums un labāka darba organizācija – tieši tas mums būtu nepieciešams, lai mēs varētu atrisināt lielāko daļu Latvijas problēmu.

Tā kā lielās, grūti atrisināmās problēmas bieži skar daudzas nozares, ir skaidrs, ka, lai ķertos tām klāt, noteikti neder tam pieiet lēni un administratīvi – ar diskusijām par diskusijām un kompromisiem par kompromisiem –, bet ar skaidru politisku līderību, kam Latvijas politiskajā sistēmā vienmēr ir jānāk no valdības vadošā spēka.

Mēs daudz runājam par kompromisiem un zelta vidusceļiem, bet, manuprāt, zelta vidusceļš, kas mums visvairāk ir nepieciešams, var būt katrs ceļš, kurš ir pietiekami stabils, lai nekļūtu par grāvi. Ne par grāvi “Viss ir slikti”, ne par grāvi “Teikt, ka viss nav brīnišķīgi, ir pretvalstiski”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Ir sācies iespēju laiks, kad Jaunā VIENOTĪBA kļūst nacionāla un atbalstīs arī daudzas citas labas iniciatīvas. Aicinu Zaļo un Zemnieku savienību un “PROGRESĪVOS” arī negulēt un nākt ar labām iniciatīvām, jo Jaunā VIENOTĪBA noteikti visu atbalstīs. Beigās vēl atbalstīs pensiju 2. līmeņa plašāku piekļuvi iedzīvotājiem, ja tas būs populāri sabiedrībā.

Runājot par šodienas uzrunām... ziniet, man vienkārši likās dīvaini klausīties tās pārspīlēti optimistiskās, piemēram, Skrastiņa kunga, uzrunas, cik viss ir labi drošības jomā. Manuprāt, ir slikti aiziet uz pārspīlētu optimismu, tāpat ir slikti iet pārlieku lielā pesimismā, paužot, ka viss ir slikti. Protams, drošības jomā ir ļoti daudz labu un kvalitatīvu uzlabojumu, bet ir vesela virkne lietu, kuras (vismaz Skrastiņa kungam vajadzēja zināt) ir noteikti pilnveidojamas. Piemēram, pieminētā Baltijas aizsardzības līnija. Tur ir ļoti daudz vēl jādara. Pašam ministram būs jāiet aizsargāt šo Baltijas aizsardzības līniju, jo nav pietiekami padomāts par karavīriem, kuriem šis darbiņš būtu jādara.

Tāpat izslavētais stāsts par dronu spēkiem. Arī tur liela bēdu ieleja un ļoti, ļoti daudz darāmā. Skrastiņa kungam, kurš ir daudz braucis uz Ukrainu, būtu jāzina, cik liela atšķirība ir vērojama starp Latvijas un Ukrainas bruņoto spēku spējām.

Ir arī citas lietas, kurām jāpievērš uzmanība. Piemēram, gribu izcelt, ka Iekšlietu ministrija nav pārāk aizrāvusies ar dažādām iniciatīvām. Bet viena laba iniciatīva aizvadītajā gadā bija saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo kontroli... ierobežošanu. Un bija sagatavots pietiekami labs informatīvais ziņojums, kuru valdība nevirzīja uz priekšu. Bremzēja vienu mēnesi, otru mēnesi... pusgadu. Kad Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, tad beidzot Iekšlietu ministrijai izdevās šo informatīvo ziņojumu valdībā apstiprināt.

Uz ko tas norāda? Tas norāda uz sistemātiskām problēmām tieši drošības jomā, jo dažādas biznesa intereses prevalē pār valsts drošības jomu. Tas ir līdzīgi arī attiecībā uz sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju – biznesa intereses līdz šim ir dominējušas pār drošības interesēm. Tā ir līdzšinējās valdības darba neglītā puse, ko ir jāspēj godīgi atzīt.

Izmantosim šo pozitīvo priekšvēlēšanu laiku, kad tiešām pavērsies dažādas iespējas un varbūt vairākas problēmas drošības jomā mums izdosies sakārtot, tāpēc ka būs pavēries iespēju laiks, kad varas partijai jādomā par sabiedrības kopējām interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Artjomam Uršuļskim.

A. Uršuļskis (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Viena no svarīgākajām Ārlietu ministrijas prioritātēm ir atbalsts Latvijas cilvēkiem. Latvijas cilvēki izmanto visas plašās mobilitātes iespējas – strādāt, studēt, ceļot. Vairāk nekā piektā daļa Latvijas pilsoņu uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ārpus valsts robežām. Tādēļ būtisks ārlietu dienesta darbības virziens ir sadarbība ar Latvijas diasporu un tās atbalstīšana.

Mūsu diasporai ir iespaidīgs ekonomiskais potenciāls – tā ik gadu piesaista Latvijai ap vienu miljardu eiro. Mēs gribam mūsējos atpakaļ. Mēs strādāsim, lai tautiešiem palīdzētu atgriezties un maksimāli izmantotu viņu talantus un zināšanas. Sabiedrības noturība cīņā ar dezinformāciju, Latvijai svarīgu vēstījumu paušana savās mītnes zemēs ir jomas, kurās ar diasporas organizācijām sadarbojamies īpaši aktīvi, arī gaidāmo vēlēšanu kontekstā. Mūsu atbalsts diasporai ir praktiski izmērāms. Iepriekšējā gadā bija 73 diasporas projekti, kurus mēs atbalstījām, – par piederības sajūtu Latvijai. Organizējām trīs lielas konferences, kas bija lielisks veids, kā sanākt kopā.

Šodien debatēs izskanēja jautājums par brīvās tirdzniecības nolīguma ar Indiju noslēgšanu. Tas ir tiešām nozīmīgs jautājums gan Latvijas, gan Eiropas Savienības ekonomikai. Jau februārī esam informējuši Ārlietu komisiju par sarunu gaitu – janvārī panākta politiskā vienošanās par ES un Indijas tirdzniecības sarunu pabeigšanu. Šogad rudenī – Eiropas Komisijas vērtējumā – šo līgumu varētu parakstīt. Būtībā tā ir lielākā šāda veida vienošanās, ko jebkad ir noslēgušas divas puses, kas radīs mums brīvās tirdzniecības zonu ar diviem miljardiem patērētāju.

Ko tas nozīmē? Indija pilnībā atcels muitas tarifus 93 procentiem Eiropas Savienības importa. Mēs rēķinām, ka Eiropas Savienība kopumā ietaupīs četrus miljardus gadā tikai uz tarifiem. Tādās jomās kā autobūve, mašīnbūve, ķīmijas izstrādājumi un farmācijas produkti tiks būtiski samazināti vai pilnībā atcelti tarifi. Tas ir būtiski arī Latvijai, jo jau šobrīd mēs eksportējam produktus uz Indiju farmācijā, IKT tehnoloģijās... ķīmiskajās vielās. Piemēram, abi lielie mūsu farmācijas uzņēmumi “Grindeks” un “Olpha” jau darbojas Indijas tirgū. Tur ir izaugsmes potenciāls, īpaši onkoloģijas medikamentiem. Un vienošanās ar Indiju paredz to, ka medikamentiem tarifus samazinās no 11 procentiem uz nulli.

Tāpat tika pieminēta Polija, kas ir liels un svarīgs Latvijas partneris gan drošībā, gan ekonomikā, ceturtais lielākais tirdzniecības partneris. Latvijā ir vairāki lieli Polijas uzņēmumi – “Orlen”, kas ir lielākais degvielas piegādātājs, apdrošināšanas sabiedrība PZU “Balta”, pirms kāda laika arī “Budimex” atvēra filiāli Rīgā.

Mums ir daudz kopīgā un daudz kopīgas sadarbības. Mēs kopā sargājam ES un NATO ārējo robežu. Mēs kopīgi strādājam gaisa patrulēšanas misijās Baltijas jūras reģiona drošībai. Kopā apmācām un atbalstām Ukrainas karavīrus. Esam ieinteresēti bruņojuma piegādēs no Polijas. Polija ir dalībvalsts dronu koalīcijā. Kopā strādājam pie Krievijas ēnu flotes ierobežošanas.

Un visbeidzot par finanšu sistēmu izskanējušajās debatēs. 2019. gadā notika finanšu nozares kapitālais remonts, kas deva pozitīvu rezultātu. Tikko publicēts “Moneyval” novērtējums, kas ir īpaši augsts. Tas apliecina, ka Latvija ir valsts ar efektīvu, caurskatāmu un noturīgu sistēmu. Un tas ir ļoti svarīgi. Tas veicina Latvijas ekonomisko izaugsmi. Tas ir svarīgs faktors mūsu sadarbības partneriem un investoriem no rietumvalstīm, it īpaši no ASV.

Arī turpmāk mēs veidosim Latvijas ārpolitiku, kas būs atbildīga par drošību, atbildīga par ekonomiku un atbildīga par mūsu cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Pēc skolu slēgšanām, pēc nodokļiem, pēc budžeta deficīta, pēc vinjetēm, pēc visa, klausoties to, kādā zaptē mēs dzīvojam, pirmais, kas man nāca prātā, – viena grāmata – Roterdamas Erasma “Muļķības slavinājums”. Otra lieta – tas man atgādināja padomju laikus, kad visu laiku tika stāstīts, cik mēs labi dzīvojam un ka tūlīt būs, nu, ne gluži rīt, bet būs pavisam... leiputrija.

Šeit izskanējušie lozungi un viss pārējais – tas viss, protams, ir ļoti skaisti, vienīgi ir jautājums, vai patiesi? Vai valdības pašslavināšanas hēlija baloni nelido pārāk augstu un atrauti no realitātes, no zemes, no cilvēkiem? Jo arī starp tiem labajiem darbiem, ko valdība sev ir piespraudusi pie krūts, ir vesela rinda tādu, ko opozīcija ir ierosinājusi, pozīcija ir noraidījusi, un pēc tam, iesaiņota pavisam citā kulītē, tā labā doma ir atgriezusies jau kā pozīcijas ideja. Bet labi, ka tā.

Man šķiet, ka neviena valdība vēl nav bijusi tik tālu atrauta no realitātes. Mēs lepojamies ar digitālo transformāciju. Tas izskanēja arī šodien vairākas reizes. Mēs ieviešam digitālās tehnoloģijas, kas ir brīnišķīgi, bet ir jautājums, kā mēs tās izmantojam. Mēs nevis atvieglojam un paātrinām darbu, bet gan neadekvāti pagarinām lēmumu pieņemšanas laiku. Un tas kalpo nevis procesa vienkāršošanai, bet gan birokrātijas vairošanai.

Digitālās transformācijas karogs. Brīnišķīgi. Latvijas sasniegumi ir novērtēti, un mēs paši ar to lepojamies. Pavisam nesen Eiropas parlamentārajā nedēļā arī par šo jautājumu tika diskutēts, apliecinot, cik tas viss ir brīnišķīgi, bet izvirzot vairākus citus jautājumus. Pirmkārt, par atšķirību... par šīs digitālās transformācijas... kā novērst atšķirību starp dažādām valstīm, kā novērst, otrkārt, starp attīstības centriem un perifēriju, un, visbeidzot, kā novērst starpību starp dažādiem sabiedrības sociālajiem slāņiem... par riskiem, ka līdzās cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem, līdzās cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem mums parādīsies trešā sabiedrības grupa – cilvēki, kuri jutīsies sveši, atstumti, pamesti digitālajā pasaulē.

Vai mēs to šobrīd darām? Nē, mēs ar augstu paceltu karogu ejam uz priekšu. Mēs jau šobrīd valsts iestādēs ieviešam šīs digitālās programmas, kur nu, piedodiet, ar to veco labo papīra lapu aizgāja cilvēks un parakstīja. Šobrīd mēs sētniekus un apkopējus piespiežam darboties ar datorprogrammām, lai gan viņi knapi orientējas savos podziņu telefonos. Vai mēs esam gatavi šo jautājumu risināšanai vai tikai skaļiem lozungiem?

Cienījamie kolēģi, man brīžiem rodas sajūta kā tādā anekdotē no padomju laikiem. Kad uz dzelzceļa esot bijusi nogūlusies govs, Staļina laikā nošāvuši pārmijnieku, Hruščova laikā mēģinājuši govij iebarot kukurūzu, Brežņeva laikos visi šūpojuši vagonu un izlikušies, ka brauc. Man šodien radās sajūta, ka valdība un koalīcija šūpoja vagonu lepni, ar patosu un mums visiem mēģināja iestāstīt, ka brauc, iespējams, ar “Rail Baltica”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ričardam Šleseram.

R. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Kolēģi! Es vēlos jūs paslavēt, jo premjere paziņoja, ka mūsu dzimstības rādītāji patiesībā nav tik slikti. Nu, malači! Nav par ko uztraukties, vai ne? Bet realitāte ir... ir kāda? Mūsu valstī dzimstība samazinās jau desmito gadu pēc kārtas. Premjere mēģina normalizēt mūsu dzimstības antirekordus. Nu, kauns, ne?

Ir pienācis laiks uz brīdi nolikt malā sociālo tīklu optimismu un paskatīties realitātē. Kolēģi, demogrāfija nav abstrakta statistika. Tie ir mūsu bērni, mūsu ģimenes. 2015. gadā piedzima 21 979 bērni, 2023. gadā piedzima 14 490 bērni, 2024. gadā – 12 887 bērni, un pagājušogad – 11 637 bērni. Rīcību jau sen vajadzēja.

Runājot par valdības paveikto 2025. gadā, es gribētu sākt ar vienu ļoti vienkāršu jautājumu. Vai Latvijas cilvēku dzīve šī gada laikā ir kļuvusi drošāka, stabilāka un pārliecinātāka par nākotni, jo īpaši ģimenēm? Mēs bieži dzirdam skaistus vārdus, ka valdība stiprina ģimenes. Bet tad paskatīsimies uz darbiem.

Kad mēs, opozīcija, nākam ar konkrētiem priekšlikumiem, kas reāli varētu palīdzēt ģimenēm, jūs šos priekšlikumus noraidāt. Tad rodas pavisam vienkāršs jautājums. Ja jūs sakāt, ka stiprināt ģimenes, kāpēc jūs balsojat pret priekšlikumiem, kas ģimenēm palīdz? Vai ģimenes tiek stiprinātas tikai runās, tikai sociālajos tīklos?

Jaunie vecāki domā, vai viņi varēs atļauties vēl vienu bērnu. Jaunās ģimenes domā, vai viņiem Latvijā vispār ir droša nākotne. Un arvien vairāk cilvēku pieņem vienkāršu, bet sāpīgu lēmumu – bērnus atlikt vai nedzemdēt vispār. Un katrs šāds lēmums ir vēl viens signāls par to, ka valsts politika nestrādā.

Tāpēc aicinu jūs satikties ar jaunajām ģimenēm un uzklausīt viņu ikdienas realitāti. Aizejiet uz veikalu un paskatieties, cik maksā bērnu preces – piena maisījums, pamperi un citas nepieciešamās lietas. Dažkārt rodas sajūta, ka jūs dzīvojat citā realitātē.

Jūs teicāt, ka turpināsiet stiprināt Latvijas ģimenes. Jums, valdība, ir palicis nepilns pusgads. Varbūt tad tiešām saņemieties! Cik ilgi vēl turpināsiet slēpties aiz frāzes “Viss ir kārtībā, un situācija nemaz nav tik slikta”? Mēs jau esam redzējuši, kur noved šāda pašmierināšanās. Pietika ar mierinājumiem par “Rail Baltica”, un šodien mēs redzam šo lēmumu sekas.

Var ignorēt opozīcijas priekšlikumus. Var teikt, ka situācija nav tik slikta. Bet statistika un realitāte runā skaļāk par jebkuru politisko runu. Ja valsts nespēj radīt sajūtu, ka šeit ir droši audzināt bērnus, tad tā zaudē savu svarīgāko kapitālu – cilvēkus. Bet bez cilvēkiem nav ne ekonomikas, ne izaugsmes, ne nākotnes.

Ja mēs patiesi gribam stipru Latviju, tad ģimenēm ir jākļūst par reālpolitikas prioritāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien, godātie deputāti! Valdības prioritāte izglītības jomā ir bijusi nemainīga – kvalitatīva, iekļaujoša, pieejama izglītība ikvienam bērnam neatkarīgi no tā, kur bērns dzīvo. Bet diemžēl neērtā patiesība ir tāda, ka izglītība ir joma, kas viena no pirmajām izjūt zemos dzimstības rādītājus. Jau līdz 2030. gadam pirmo klašu skolēnu skaits samazināsies par 34 procentiem pret 2024. gadu, līdz 2040. gadam – par aptuveni 50 procentiem. Un šī Latvijas cilvēkkapitāla samazināšanās nozīmē arī to, ka Latvijas izaugsmei katrs labi izglītots cilvēks ir ar pieaugošu vērtību.

Tāpēc valdībai sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, veidojot skolu tīklu, ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp izglītības pieejamību un izglītības kvalitāti. Un jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana ir viena no atbildēm, bet ne vienīgā. “Programma skolā” 2026. gadā pedagogu atalgojuma fondā iegulda 45 miljonus, 2027. gadā – 90, 2028. gadā – 86 miljonus. Apskatot finanšu sadalījumu pa novadiem, var redzēt, ka finansiāli lielākās ieguvējas daudzviet būs tieši lauku skolas, kur citstarp mazākā klase pamatizglītības līmenī var būt pieci bērni.

Jā, godātie deputāti, šai valdībai ir jābūt spējīgai godīgi pateikt, ka skolas, kurās mācās viens līdz trīs bērni klasē, nav ilgtspējīgas un diemžēl nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Vienlaikus piekrītu visiem deputātiem, kas runāja par skolotāju izšķirošo lomu mūsdienīgas, atbilstošas izglītības nodrošināšanā.

Pagājušā gada noslēgumā valdība ir apstiprinājusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku līdz 2030. gadam, un mēs esam vienojušies, ka pedagoga zemākajai mēnešalgai ir jābūt 2,5 reizes lielākai nekā valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai.

Tāpat 2025. gadā skolotājiem ir nodrošinātas mācīšanās un izaugsmes iespējas, veidojot divu līmeņu profesionālā atbalsta sistēmu – valsts metodiķu komandu un pašvaldības metodiķu tīklu.

Pagājušajā gadā uzsākām projekta “Skola – kopienā” īstenošanu, kas nodrošina papildu atbalstu skolēniem ar mācīšanās grūtībām un arī viņu ģimenēm.

Profesionālās izglītības jomā Latvijas–Šveices sadarbības programmas ietvaros esam uzsākuši darba vidē balstītas izglītības un eksaminācijas pieejas ieviešanu.

Savukārt augstākās izglītības jomā šogad noslēdzam apjomīgu reformu, lai augstskolas ieviestu jaunu, starptautiskiem standartiem atbilstošu augstskolu akreditāciju, uz rezultātu un darba tirgus vajadzībām vērstu pārvaldību un finansēšanas modeli un modernu akadēmiskās karjeras ceļu.

Tāpat augstākās izglītības jomā plānojam un ieviešam pasākumus, kas nosaka stingrākas kvalitātes prasības un uzraudzību trešo valstu studentu piesaistei.

Droša skola nešaubīgi ir arī nacionālās drošības jautājums, tāpēc mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi pret pieaugošajiem vardarbības gadījumiem izglītības iestādēs. Un šeit, līdzīgi kā pedagogu arodbiedrības pārstāvji, arī es gribētu paust viedokli, ka vardarbības apkarošana nedrīkst būt uzlikta tikai uz izglītības iestāžu vadītāju pleciem. Tā ir mūsu kopīga atbildība un nešaubīgi sākas arī šajā mājā.

Profesionālās izglītības jomā... laikam es jau izstāstīju... bet es gribētu arī vērst uzmanību, kas ir mūsu nākotnes plāni.

Palūgtu papildu laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

D. Melbārde. 2026. gadā mēs būtisku uzmanību pievērsīsim izglītības kvalitātes jautājumiem. Gatavosim valdības noteikumus par sistēmiskām prasībām izglītības kvalitātes nodrošināšanai. Šis būs arī pirmais gads, kad praksē sāksim īstenot izglītības kvalitātes monitoringa projektu. Tajā skaitā šajā rudenī būs pirmie skolēnu un pedagogu labbūtības mērījumi Latvijā.

Ir ļoti svarīgi, ka mēs stiprinām sadarbību ar vecākiem, tāpēc aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Vecāku organizāciju plāno pirmo kopīgo konferenci vecākiem, skolu un pašvaldību pārstāvjiem.

Vēl šīs valdības laikā mums ir nepieciešams kritiski izvērtēt iekļaujošas izglītības praksi attiecībā uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un pieņemto politiku. Mums ir nepieciešama godīga atbilde, kas sistēmā nedarbojas un kas ir jāmaina. Šim nolūkam mūsu pirmais solis ir izveidot iekļaujošas izglītības domnīcu, kur kopā ar ekspertiem izvērtēt dažādus gadījumus un sagatavot priekšlikumus nepieciešamām izmaiņām politikā un tiesību aktos.

Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk mūsu ikdienā, darbā un arī izglītībā, un, lai to mērķtiecīgi integrētu izglītības sistēmā, mēs strādājam vairākos līmeņos. Vispārējās izglītības līmenī pakāpeniski sagatavojam pedagogus darbam ar mākslīgā intelekta rīkiem. Savukārt augstākās izglītības un zinātnes jomā Latvija ir līdzvērtīgs sadarbības partneris Eiropā, un pērn mēs pievienojāmies Eiropas mākslīgā intelekta rūpnīcas tīklam. Sadarbībā ar starptautiskajām institūcijām un industrijas pārstāvjiem mēs šobrīd strādājam pie tā, lai Latvija būtu starp pirmajām valstīm pasaulē, kas īsteno pilotprojektu un veic izpēti par mākslīgā intelekta rīku efektīvu un atbildīgu izmantošanu izglītībā, īpaši domājot par personalizētas izglītības attīstību.

Izglītībā darbu ir daudz, un izglītība ir viena no tām jomām, kur sadarbībai ir izšķiroša loma. Tāpēc arī es vēlos teikt šodien paldies visiem tiem deputātiem, kas ir bijuši konstruktīva dialoga partneri un arī kritiski atgriezeniskās saites sniedzēji. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Iekšlietu sistēmā pagājušais gads ir bijis ļoti dinamisks.

Primāri es gribētu pieskarties mūsu ārējai dimensijai. Valdība kopumā ir daudz izdarījusi, lai uzlabotu Latvijas ārējās robežas drošību ar mērķi maksimāli ierobežot nelikumīgās šķērsošanas riskus un pievērst uzmanību tieši austrumu ārējai robežai.

Esam pabeiguši Latvijas Republikas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju žoga izbūvi vairāk nekā 400 kilometru garumā. Šogad turpinās darbs pie tehnoloģiskās infrastruktūras izveides, un tā mērķis ir, izveidojot elektronisko sakaru tīklus, elektroapgādes ārējos inženiertīklus, klātbūtnes uzturēšanas sistēmas un novērošanas iekārtas, uzlabot robežapsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas spējas. Mūsu mērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz Eiropas Savienības austrumu robežas. Pašlaik tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve notiek visā Latvijas austrumu robežas garumā. Tiek plānots – un pašlaik mēs neredzam šķēršļus, ka tas varētu nenotikt, – šogad nodot šo kopumā jauno tehnoloģisko uzraudzības sistēmu, līdz ar to noslēdzot austrumu robežas izbūves stiprināšanu.

Pagājušajā gadā kopumā esam novērsuši vairāk nekā 12 tūkstošus nelegālu mēģinājumu šķērsot mūsu ārējo austrumu robežu. Turpinām sadarbību gan ar “Frontex” aģentūru, gan reģionālā līmenī ar Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas kolēģiem, lai veicinātu un efektīvāk veidotu mūsu sistēmu ar mērķi novērst nelegālo migrāciju un stiprināt aizsardzību pret hibrīdapdraudējumiem. Pagājušā gada 3. jūlijā stājās spēkā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumi. Pirmo reizi tika nostiprināts patvertņu regulējums iedzīvotāju aizsardzībai ar mērķi nodrošināt aizsardzību no bīstamiem faktoriem, mazinot to ietekmi, īpaši koncentrējoties uz iespējamo militāro apdraudējumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir izstrādājis vadlīnijas minimālajām tehniskajām prasībām. Ņemot vērā to, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvija izvēlējās ceļu... un šīs patvertnes... jeb civilās aizsardzības sistēmas viena no sadaļām netika uzturēta, mēs nonācām situācijā, ka mums bija jāizlemj, ko darīt. Mēs sapratām, ka jaunu patvertņu būvniecība, tai skaitā normatīvu pieņemšana, prasa diezgan lielu laiku. Tādēļ arī šīs valdības laikā tika izdalīts virziens un mēs apsekojām esošās ēkas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopumā apsekoja pagājušā... 2024. gada ietvarā vairākus tūkstošus objektu, kuros ir šī iespējamā pazemes kapacitāte, un, balstoties uz šīm vadlīnijām, tika izstrādāti projekti, lai mēs varētu tos operatīvi pielāgot.

Protams, tas saistās ar finansējuma nepieciešamību. Es gribu uzsvērt to, ka tieši šīs valdības laikā mēs esam spējuši piesaistīt aptuveni 50 miljonus eiro no Eiropas finansējuma – gan ERAF, gan Norvēģijas finanšu instrumenta –, lai īstenotu šo projektu. Esam tikuši tiktāl, ka ir jau noslēgti pirmie līgumi ar pašvaldībām. Jāsaprot, ka ir nepieciešama sadarbība ar pašvaldībām un pašvaldību iesaiste. Līdz ar to es gribu teikt paldies mūsu glābšanas dienestam un visiem, kas bija iesaistīti šajā dienesta darbā, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.

Vēl es gribu uzsvērt, ka civilās aizsardzības reģionālās sadarbības ietvarā mēs ar Lietuvas kolēģiem plānojam īstenot vienu sadarbības projektu tieši masu evakuācijas nepieciešamības gadījumā, projektā arī paredzētas plašas praktiskās mācības.

Pagājušā gada 1. jūlijā esam ieviesuši šūnu apraides sistēmu, kas papildus jau esošajām sistēmām ir jauns, moderns mūsu iedzīvotāju brīdināšanas veids.

Tāpat esam ieguldījuši finansējumu, lai 164 sirēnām varētu iegādāties jaunus vadības kontrolierus, kas mums nodrošinātu vairākus sakaru kanālus. Šīs sirēnas papildus tiks uzstādītas arī austrumu pierobežā... tieši koncentrējoties uz mūsu austrumu pierobežu.

Es lūgtu – varbūt var apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

R. Kozlovskis. Pagājušajā gadā mēs turpinājām darbu un esam nodevuši vairākus katastrofu pārvaldības centrus, un arī šogad... Pagājušajā gadā kopumā ir pabeigti 15 katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā, un šogad plānots nodot 8 jaunus katastrofu pārvaldības centrus – Alūksnē, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Preiļos, Siguldā, Rīgā un Jūrmalā.

Pagājušajā gadā esam ieviesuši jaunu potenciālo varmāku uzraudzības veidu – elektronisko uzraudzību, kas daudz efektīvāk nodrošinās mūsu iedzīvotāju aizsardzību no varmācības.

Noslēgumā vēlos norādīt uz vienu būtisku faktu, kas zināmā mērā ir vēsturisks. Pagājušajā gadā pirmo reizi visos trijos lielākajos iekšlietu sistēmas dienestos – Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē – mēs esam pieņēmuši vairāk amatpersonu nekā atbrīvojuši. Īpaši gribu uzsvērt Valsts policiju, kur, ja mēs salīdzinām ar 2024. gadu, kad mēs bijām spiesti šķirties no vairāk nekā 200 policistiem... mīnusā... pagājušā gadā mēs esam pieņēmuši par 73 policijas amatpersonām vairāk. Tas ir būtisks sasniegums, kas dos vairāk drošības mūsu iedzīvotājiem.

Paldies, kolēģi, par uzmanību. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

 

A. Kiršteins. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs esam noguruši. Šai valdībai ir palikuši mazāk nekā septiņi mēneši. Tāpēc vairs nav nekāda jēga pašslavināties. Mums jāsāk domāt par cēloņiem... un kas notiek, kāpēc ir sabrukums praktiski gandrīz visās nozarēs.

Bet es nekavēšu jūsu darba laiku.

Te tika pieminēts gadījums Jelgavas novadā, kur divus gadus viens pusaudzis terorizē... sit pudeles uz skolēnu galvām, sit skolotājām. Divus gadus 10 iestādes risina... simtiem cilvēku ir iejaukti šajā lietā un neko nevar atrisināt. Un kāpēc? Ļoti vienkārši – tāpēc, ka izglītības sistēma sabrūk.

Un par šo problēmu es atradu ārkārtīgi interesantu rakstu. Paiet tieši simts gadu... 1924./1925. gadā... Latvijas prese pēkšņi konstatēja, ka skolās 1924./1925. gada sezonā bija 65,6 procenti vīriešu, bet 1925./1926. gada sezonā vīriešu skaits samazinājās par 11 procentiem. Un avīze sāka rakstīt, ka tā ir pilnīga katastrofa, jo skolas nespēj noturēt paklausībā skolēnus. Tiek pārkāpta disciplīna, un skolēni skolotājus vairs neuztver nopietni.

Es paskatījos statistiku un atradu, ka pašreiz mums vispārējās izglītības skolās no 20 tūkstošiem skolotāju 18 tūkstoši ir sievietes. Tātad ir palikuši 10 procenti vīriešu. Ja kāda nozare sabrūk, tad no šīs nozares vienmēr pirmie aizmūk vīrieši. Pirmām kārtām viņi ir racionālāki, un, ja viņi redz, ka ir bezjēdzīga sistēma, piemēram, tāda kā programma “Skola2030”... un ja tie paši cilvēki, kas sagrāva dabaszinātņu mācību, turpina atkal taisīt kārtējās reformas... viņi vienkārši aiziet prom. Un kāds ir rezultāts?

Kā ar to cīnījās tajā laikā? Izglītības ministrija pieņēma jeb izsniedza norādījumus pedagoģiskajām skolām Latvijā, ka šajās skolās turpmāk nevajadzētu uzņemt vairāk kā 30 procentus meiteņu. Kolēģi, Stambulas konvencijas vēl nebija, bet jau bija feminisms, un sākās milzīgs sašutums. Kā tad tā – diskriminācija! Latvija ir eiropeiska valsts, kāpēc uzņem tikai 30 procentus meiteņu, nevis vīriešu!

Nu tad tur tā risināja... bet jautājums atrisinājās ļoti vienkārši – 1934. gadā pēc apvērsuma notika strauja profesionālo skolu atklāšana, to būvniecība. Un profesionālajās skolās skolotāji bija lauksaimnieki, namdari, galdnieki, mūrnieki, virpotāji. Vīriešu skaits atjaunojās un palielinājās. Ko es ar to gribu teikt? Nākamās valdības viens no galvenajiem uzdevumiem būs likvidēt paralēlo sistēmu – ģimnāzijas un vidusskolas. Lielākā daļa vidusskolu (ir arī labas vidusskolas) ir sociālās palīdzības iestādes. Mums ir tūkstošiem bērnu, kas beidz vidusskolu bez profesijas, viņiem ir 19 gadi, daži varbūt ir otrgadnieki. Un tad skolotāji vecākiem saka: aizvāciet taču savus bērnus, viņi mums bojā reitingus... kaut kādā veidā.

Tā ir pilnīga katastrofa Latvijas izglītības sistēmā. Nav ko brīnīties, ka Eiropas Savienībā mēs esam priekšpēdējā vietā pēc ienākumiem un pēdējā vietā pēc mājsaimniecību ienākumiem. Un nav ko brīnīties, ka mūsu pētniecības vai, kā tagad smalki saka, R&D jeb Research and Development, budžets nav 5–6 procenti kā Āzijas valstīs, tas pat nav 3,5 procenti kā vidēji Skandināvijas valstīs, tas pat nav 2,4 procenti kā Igaunijā. Uz papīra tas ir kaut kur virs 1... 1,5... vai cik... bet principā šī nozare ir sabrukusi. Tāpat – kāds procents...? Te ir veselības ministrs, viņš varbūt nāks un pateiks, kāds procents vīriešu ir veselības aizsardzības sistēmā.

Un nobeigšu savu stāstu ar to, ka man ir palaimējies – es beidzu Cēsu 1. vidusskolu. Un tur visās galvenajās, tādās smagākajās nozarēs – fizikā, matemātikā, dabas zinātnēs –, nerunājot tikai... arī lietvedība... respektīvi, dažādi praktiskie darbi... visur bija vīrieši. Un, ja mēs spriežam par to, kādā veidā atrisināt šo problēmu... nekādā veidā to neatrisinās – ar to palaidni skolā –, jo speciālās skolas arī ir likvidētas.

Bet tajā reizē, es pateikšu, bija ļoti tāda... pretēji Stambulas konvencijai un cilvēktiesībām... bija tāda nepatīkama lieta, bet tā bija ļoti efektīva. Ja kāds atļāvās palaist muti vai uzlikt kājas uz galda, vai spēlēt kārtis, tad parasti skolotājs, kas bija diezgan, nu, kārtīgs vīrietis, ar spēcīgu knipi uzreiz izsita visas tās muļķības. Un neviens neatļāvās skolā neko tādu, kā divus gadus terorizēt skolēnus.

Kamēr mēs šo jautājumu neatrisināsim un kamēr nebūs līdzsvara – 50 pret 50... vai plus tam... nekādas kārtības skolās nebūs.

Tas pats notiek ar medicīnu. Nesabrūk vienīgi “Rail Baltica”, jo vienkārši pagaidām nav uzcelts. Bet domāju, ka tagad ministriem stāstīt, ko viņi visi ir sasnieguši... paskatāmies uz pēdējo vietu... uz ienākumiem. Un lielākais kauns –mūs pēc visiem rādītājiem ir apdzinusi Rumānija, tāpēc ka Rumānijā nav tāda finanšu ministra kā Ašeradens. Un tur... jūs paskatīsieties... algas nodoklis jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir plakanais – 10 procenti. Ja kādam korejietim vai japānim gribas atvērt rūpnīcu, kāpēc lai viņš brauktu uz Latviju, kur ir 25 procenti? Un, ja jums ir lielāki ienākumi, tad jau virs 30 procentiem. Rumānijā, piemēram, dividenžu nodoklis ir 5 procenti, mums bija 10, tagad ir 20 un tā tālāk... uz priekšu.

Priecājos, godājamie ministri, ka jūs pazudīsiet pēc kaut kādiem sešarpus mēnešiem, un tad mēs sāksim reāli domāt (es jau ne, bet tie, kurus ievēlēs), ko darām tālāk un kādā veidā visas lietas varam izlabot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir prieks jūs šajā nu jau vakarā uzrunāt no šīs tribīnes. Pieslēgšos vienam svarīgam jautājumam, kas, protams, ir ekonomika.

Šodien tika daudz pieminēta ekonomiskā izaugsme – 2,1 procents –, ko mēs fiksējām gada beigās. Tas ir tas, kas tika paziņots pirms divām nedēļām, kā mēs nodzīvojām 2025. gadu. Bet gribu atgādināt, ka 2025. gads iesākās ar ekonomisko prognozi, kas nebija 2,1. Tā bija knapi pāri 1 procentam un... mēs apsteidzām ekonomistu un analītiķu prognozi par 0,4 procentiem, kas bieži negadās.

Šis gads iesākās ar sen nebijušu tendenci Latvijas ekonomikā – ekonomisti prognozē šo gadu labāku, nekā mēs paši sākumā esam uzlikuši. Tas nozīmē, ka viņi tic Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei. Jau šī gada sākumā dažādi neatkarīgie ekonomisti prognozēja mūsu ekonomikai plus 0,4 procentus, kas parāda to, ka mēs ejam pareizā virzienā. Bet vai tas notika tāpat vien? Uzskatu, ka nē. Tas notika kopīgi labi izdarīta darba rezultātā. Galvenie uzsvari – naudas ieplūde ekonomikā.

2025. gadā ekonomikā ieplūda 1,5 miljardi no Eiropas struktūrfondiem, 2 papildu miljardi – no finanšu sektora. Vienu miljardu investīcijās piesaistīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, un tas bija par 54 procentiem vairāk, nekā tas ir bijis gadu iepriekš, kas ir ļoti būtisks sasniegums.

Šajā gadā mēs redzēsim, kā attīstās tālāk mājokļu attīstības programma ar vairāk nekā 10 nodotām mājām. Tās būs vairāk nekā 1000 jaunas ģimenes, kas atradīs savas jaunās mājvietas Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Cēsīs, Bauskā, Tukumā un daudzās citās Latvijas pašvaldībās. Un šī programma turpināsies.

Māju siltināšanā šogad piedzīvosim to, ka pirmo reizi tiks veikta siltināšana ar rūpnieciskiem koka paneļiem, kādi Latvijā iepriekš nekad nav izmantoti daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Tas mums pavērs iespējas stipri pavairot ekosistēmu, nodrošinot ar siltināšanu 300–500 mājokļus gadā pretstatā tam, ka šobrīd tie ir 100 mājokļi gadā.

Kolēģi, gribu pieskarties vienai tēmai, kas, manuprāt, šobrīd ir visnotaļ aktuāla, – mūsu apstrādes rūpniecība. Apstrādes rūpniecībā pagājušajā gadā... Kiršteina kungs pirms brīža minēja, ka mūsu rūpniecībā it kā nekas nenotiek... 5 procentu izaugsme! No 22 jomām 15 jomās uzrādīta absolūta izaugsme. Tas Latvijas ekonomikā ir kaut kas sen nebijis, un tas veidos Latvijas ekonomisko izaugsmi nākotnē. Tieši rūpniecība un rūpnieciskā attīstība šobrīd uzņem apgriezienus gan eksportā, gan vietējā tirgus patēriņā, kas, manuprāt, ir ļoti, ļoti laba ziņa.

Par to, kas šobrīd notiek degvielas tirgū. Mums jāsaprot, ka iesāktās reformas ir nodrošinājušas to, ka Latvijā šobrīd fiziski atrodas 200 tūkstoši tonnu degvielas, kas ir Latvijas valsts īpašumā. Mēs varam garantēt Latvijas ekonomikai 90 dienu apgādes drošību ar degvielas resursiem, kā iepriekš vēsturē... domāju, šādā situācijā mēs neesam bijuši.

Tā, kas mani absolūti neapmierina, ir degvielas tirgotāju attieksme pret mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ja mēs skatāmies, kā svārstās cenas, tad šobrīd degvielas cenas uzlēkušas teju par 40 centiem. Tas ir iespējams pie situācijas, ja degvielas cena raujas augšā no 700 uz 1200... jā, tie ir 40 centi. Bet tāda situācija bija vienu dienu vienā nelielā brīdī. Kur jūs esat redzējuši, ka degvielas cena šobrīd būtu nokritusi kaut par 5 vai 10 centiem? Kritiens ir dažās degvielas stacijās – par 1 centu. Tas, manā ieskatā, absolūti nav pieņemami.

Mums būtu visiem kopā... un es sagaidu parlamenta atsaucību – brīdī, ja mēs nāksim ar dažādiem ierosinājumiem, pieņemt ātrus regulējumus, lai slāpētu degvielas mazumtirgotāju apetīti. Tas Saeimai ir jāizdara pēc iespējas ātrāk. Mēs nāksim ar dažādiem priekšlikumiem, lai šo izdarītu.

Godātie kolēģi! Paldies jums par debatēm visas dienas garumā. Mēs visu fiksējām, daudz ko ņemsim vērā. Aicinu jūs uz turpmāku konstruktīvu darbu.

Paldies premjerministrei par valdības vadīšanu. Domāju, kopumā no ekonomikas skatpunkta...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Valainis.... redzam, ka ir izdarīts gana labs darbs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Ministru prezidente vēlas ko piebilst? Nē.

Paldies Ministru prezidentei par ziņojumu. Paldies visiem par debatēm.

___

Ir priekšlikums izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē un turpināt nākamnedēļ.

___

Pirms mēs to izdarām, vēl nolasīšu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas un Jekaterinas Drelingas jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par noziedzīgiem nodarījumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Česlava Batņas, Lindas Matisones, Raimonda Bergmaņa, Laura Lizbovska, Ingmāra Līdakas un Andreja Svilāna jautājums labklājības ministram Reinim Uzulniekam “Par valsts politikas efektivitāti bērnu aizsardzības, prevencijas un ārpusģimenes aprūpes jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne, Jeļena Kļaviņa un Ramona Petraviča iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Rail Baltica” projekta patiesajām izmaksām un iekļaušanos plānotajos termiņos”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva un Viktorija Pleškāne iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 19 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Česlavs Batņa, Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārcis Jencītis, Līga Kozlovska, Atis Labucis, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Uģis Rotbergs (Starpsauciens.)... ir, Jana Simanovska, Zane Skujiņa-Rubene, Didzis Šmits, Andris Šuvajevs, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs, Aiva Vīksna un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Izsludinu pārtraukumu līdz turpmākam Saeimas Prezidija lēmumam.

Paldies visiem par darbu un debatēm.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 12.03.26 09:17 Balsojums 1
Par - 26, pret - 32, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1254/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.03.26 09:24 Balsojums 2
Par - 39, pret - 15, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par neatliekamie pasākumiem enerģētiskās krīzes un degvielas cenu kāpuma seku mazināšanai un degvielas cenu pazemināšanu (924/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.03.26 09:24 Balsojums 3
Par - 30, pret - 28, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1256/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.03.26 09:29 Balsojums 4
Par - 79, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1248/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.03.26 09:35 Balsojums 5
Par - 69, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Operatīvās darbības likumā (1252/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.03.26 09:41 Balsojums 6
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales rajona tiesas tiesneša Vladimira Isajeva atbrīvošanu no tiesneša amata (916/Lm14)

Datums: 12.03.26 09:43 Balsojums 7
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales rajona tiesas tiesneša Jāņa Šaušas atbrīvošanu no tiesneša amata (917/Lm14)

Datums: 12.03.26 09:45 Balsojums 8
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Intas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata (918/Lm14)

Datums: 12.03.26 09:46 Balsojums 9
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Guntas Freimanes atbrīvošanu no tiesneša amata (919/Lm14)

Datums: 12.03.26 09:48 Balsojums 10
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ingūnas Amoliņas atbrīvošanu no tiesneša amata (920/Lm14)

Datums: 12.03.26 10:08 Balsojums 11
Par - 40, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par kompensāciju neizmaksāšanu par pasažieru pārvadājumiem komerciālajos maršrutos (117/P14)

Datums: 12.03.26 10:10 Balsojums 12
Par - 83, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1155/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.03.26 10:24 Balsojums 13
Par - 81, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1181/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.03.26 10:32 Balsojums 14
Par - 81, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1182/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.03.26 10:32 Balsojums 15
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.03.26 12:30 Balsojums 16
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.03.26 15:03 Balsojums 17
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.03.26 17:38 Balsojums 18
Reģistrējušies - 81.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

12.03.2026.

09.00

11.00

13.30

15.30