Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2026. gada 22. janvārī

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sākam 2026. gada 22. janvāra kārtējo Saeimas sēdi. Sākam ar iesniegtām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andrejs Judins, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Edmunds Jurēvics, Jānis Patmalnieks un Ainars Latkovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Man gribētos jums atgādināt, ka aizliegtās vienošanās iepirkumos ir nodarījumi, kas apdraud sabiedrības drošību, pašvaldību intereses, valsts intereses, un ir ļoti svarīgi, lai par tiem būtu paredzēta atbildība. Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir norādīts, ka šādi konkurences pārkāpumi ir ļoti būtiski. Savā būtībā tie nodarījumi ir pielīdzināmi noziedzīgiem nodarījumiem. Tomēr mūsu sistēmā, tiesību sistēmā, par tādiem nodarījumiem ir paredzēta vien administratīvā atbildība uzņēmumiem.

Mēs visi dzirdējām par tiesas viedokli, ka gadījumā, ja nodarījums nav atzīts par noziedzīgu un par to ir paredzēta administratīvā atbildība, ne visas ziņas, ne visa informācija var tikt izmantota kā pierādījumi. Mēs arī lasījām par pārmetumu Saeimai, kas neuzskata šo nodarījumu par pietiekami kaitīgu, lai par to būtu paredzēta kriminālatbildība.

Ņemot vērā šos apstākļus, mēs sagatavojām priekšlikumu grozījumam Krimināllikumā, un tas paredz, ka gadījumā, ja ir veiktas darbības, lai kropļotu tirgu, lai sadārdzinātu pakalpojumus un preču cenu... ka šajos gadījumos ir svarīgi, lai ne tikai uzņēmumi būtu saucami pie administratīvās atbildības, bet arī lai tie cilvēki, kas veic šīs darbības, būtu saukti pie atbildības, lai viņi atbildētu par savām darbībām.

Mūsu priekšlikums ir paredzēt kriminālatbildību cilvēkiem, kas veic aizliegtas vienošanās iepirkumos. Mēs negribam traucēt Konkurences padomei strādāt un veikt viņu darbu. Tieši tādēļ mēs paredzam, ka arī turpmāk attiecībā uz uzņēmumiem savu darbību veiks Konkurences padome, kas varēs atklāt karteļus un piemērot atbilstošus sodus.

Savukārt gadījumā, ja, ievērojot Kriminālprocesa augstākos standartus, būs pierādīts, ka konkrēti cilvēki veica darbības, lai kropļotu tirgu, lai panāktu, ka valsts, pašvaldība, sabiedrība pārmaksā miljoniem eiro, šajos gadījumos būs iespēja piemērot arī kriminālatbildību. Mēs neuzskatām, ka kriminālatbildība jāparedz no pirmā centa. Tieši tādēļ grozījumos ir noteikts, ka pie atbildības būs iespēja saukt vainīgos, ja pārkāpums tiks izdarīts lielā apmērā.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu un nodošanu Juridiskajai komisijai. Strādāsim ar šo jautājumu, jo citādi mēs redzam situāciju, ka acīmredzama prettiesiska rīcība nav pienācīgi sodīta.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es neuzskatu, ka šis jautājums būtu šobrīd jāskata Saeimā, un pastāstīšu, kāpēc. Tāpēc, ka jau šobrīd ir pietiekami daudz likumprojektu, uz kuru pamata var saukt pie atbildības negodīgus cilvēkus. Un tas, ka ir kaut kādas neizdarības, un tas, ka ir kaut kādas pretlikumības šajos operatīvās darbības procesos, nenozīmē, ka Saeimai uzreiz ir jāmaina likums. Paldies dievam, mums ir tiesu sistēma, uz kuru vēl var paļauties un, tā teikt, kas nodrošina mums šo aizmuguri.

Jā, ir pārkāpumi, bet tad ir jābūt arī taisnīgiem, likumā paredzētā kārtībā apkopotiem pierādījumiem. Ja tādu nav, tad, atvainojiet, domājiet, kā jūs strādājat un kāpēc jūs vispār tur strādājat! Bet patvaļa šajos jautājumos, kas skar tieši privātpersonu intereses, nav pieļaujama. Tātad ir jāstrādā labāk. Izmeklēšanas iestādēm ir jābūt labākam operatīvam darbam, nevis tagad uz katru šādu saucienu mēs labosim likumu.

Tātad pilnībā neatbalstu šo likumprojektu, kas tiek virzīts, un aicinu arī Saeimu neatbalstīt ne tā iekļaušanu darba kārtībā, ne arī nodošanu komisijām. Jo pamatu pamatā ir cilvēktiesības. Cilvēks nav vainīgs, kamēr nav tas pierādīts tiesā. Mēs šobrīd ejam uz to, lai jau pamatā katru cilvēku varētu pārbaudīt, noklausītos, ko viņš dara, kā dara, ar ko viņš staigā kopā, kur viņš runā, ar ko viņš pirtī kopā peras un tā tālāk. Tas nav normāli. Labāk vajag strādāt un labāk vajag veikt savus tiešos darba pienākumus... un veikt operatīvo darbību.

Tā ka neatbalstu ne iekļaušanu, ne arī turpmāko virzību un lūdzu Saeimu arī darīt to pašu. Šis nav tas gadījums, par kuru mums vajadzētu rūpēties, viss ir mums likumdošanā sakārtots, lai mēs šos jautājumus varētu gan atklāt, gan virzīt turpmāk līdz tiesai un novirzīt līdz loģiskam galam, tā teikt, līdz loģiskajam iznākumam.

Tā ka lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Andrejs Judins, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Edmunds Jurēvics, Jānis Patmalnieks un Ainars Latkovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, un tajā tiek piedāvāts definēt lielus apmērus, kas jākonstatē Krimināllikumā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadījumā.

Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka šajos grozījumos mēs runājam tikai un vienīgi par kriminālatbildības noteikšanu fiziskajām personām, neskarot to, ko jau šobrīd Konkurences padome dara attiecībā uz juridiskajām personām, veiksmīgi izmeklējot un sodot par iesaisti karteļos. Taču fiziskās personas, kas ir iesaistītas aizliegtās vienošanās procesā un pēc būtības ir atbildīgas par tirgus kropļošanu, šobrīd neatbild ne administratīvi, ne arī krimināltiesiski.

Līdz ar to grozījumu mērķis nav aizstāt atbildību, kas jau šobrīd pastāv par aizliegtu vienošanos iepirkumos, bet gan to pastiprināt, jo, kā redzams dzīvē, tas personas neattur no iepirkumu sarunāšanas un no darbībām, kas noved pie aizliegtas vienošanās. Uz to mēs nevaram pievērt acis, īpaši gadījumos, kad runa ir par publiskiem sabiedrības līdzekļiem, jo mākslīgi sadārdzināti iepirkumi ne tikai kaitē budžetam, bet arī pašiem uzņēmējiem, ņemot vērā, ka tiek kropļota konkurence. No oponentiem ir izskanējušas bažas, ka kriminālatbildības ieviešana ierobežos Konkurences padomes iespējas izmeklēt un sodīt karteļus. Tad vēlreiz vēlos uzsvērt, ka, ieviešot kriminālatbildību fiziskajām personām par aizliegtu vienošanos iepirkumos, tiks saglabāts priekšnoteikums, ka attiecībā uz juridiskajām personām šo pārkāpumu izmeklēšana un sodīšana – tāpat kā līdz šim – notiks administratīvā procesa ietvaros, ko dara Konkurences padome. Un tāpat arī šie grozījumi neizslēdz tālāku diskusiju par karteļos iesaistīto amatpersonu administratīvo atbildību, liedzot tiem ieņemt amatu vai... arī kādu citu administratīvo sodu ieviešanu.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai un turpināt darbu komisijā, diskutējot pēc būtības un par to saturu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans un Ričards Šlesers lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”.

Vārds “par” deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Labrīt! Šo gadu sākot, aicināšu jūs vēlreiz pārdomāt, vai patiešām nebūtu lietderīgi uzticēt... finanšu revīziju Saeimā uzdot Valsts kontrolei. Es domāju, mums ir pietiekami daudz piemēru bijuši arī pagājušajā gadā, kas liek uzdot jautājumus, kas ir vai kas nav bijis nepieciešams.

Divi no tādiem spilgtākajiem piemēriem ir mūsu frakcijas jau pieminētais gadījums ar diviem Saeimas Prezidija lēmumiem, kur ar vienu tika nozīmēts parlamenta pārstāvis Amerikas Savienotajās Valstīs ar diezgan iespaidīgu budžetu – pāri par 200 tūkstošiem eiro. Un tad gada nogalē atklājās, ka biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” pārstāvji jau gadiem izmanto Saeimas autotransportu apšaubāmiem braucieniem. Ne vienmēr tie ir saistīti ar kaut kādu valstiski svarīgu uzdevumu veikšanu.

Pavisam drīz Saeimas namā plānojas diezgan iespaidīgi remontdarbi.

Faktiski es domāju, ka Valsts kontroles darbs pēdējo pāris gadu laikā ir pelnījis uzslavas par to, kā tas tiek veikts. Tas tiešām tiek veikts kvalitatīvi. Es domāju, ka problēma ir tajā, ka mēs kā politiķi un arī valsts pārvaldes darbinieki ne vienmēr ieklausāmies rekomendācijās, ko Valsts kontrole sniedz pēc savām revīzijām. Es domāju, ir pietiekami skaļas lietas nākušas gaismā pēc Valsts kontroles ziņojumiem, kā, pieņemsim, Kariņa lidojumi. Ar nepacietību gaidu, kāds būs drīzumā ziņojums par “Rail Baltica” un tā tālāk, un tā tālāk.

Es domāju, ir ļoti slikts piemērs, ko mēs rādām sabiedrībai, ka baidāmies kaut kādu iemeslu dēļ Saeimas finanšu revīziju uzticēt Valsts kontrolei. Tā ka, ja mēs runājam par to, ka mēs paliekam atklātāki, ka negribam slēpt kaut ko no sabiedrības, tad sāksim paši ar sevi un uzticēsim Saeimas finanses revidēt Valsts kontrolei. Paldies.

Aicinu atbalstīt gan šo likumprojektu, gan nākamo, jo šie abi likumprojekti ir saistīti. Viens paredz Valsts kontroles likumā izmaiņas par to, ka Valsts kontrolei būtu jārevidē Saeima, un nākamais ir izmaiņas Saeimas kārtības rullī par to, ka mēs veicam nepieciešamās darbības Saeimas namā, lai finanšu pārskatus pēc tam iesniegtu Valsts kontrolei revīzijai.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans un Ričards Šlesers lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Uldis Augulis, Gunārs Kūtris, Valdis Maslovskis, Andris Bērziņš, Juris Jakovins, Līga Kļaviņa, Didzis Zemmers un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1063/Lp14), nosakot, ka atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija”. Vienlaikus deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pēc sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Vārds “par” deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar nule kā izskatītajiem diviem pirmajiem šīs sēdes priekšlikumiem, kurus prezentēja jums Judina kungs un Krastas kundze. Man nav ne mazāko šaubu, ka Judina kungam un Krastas kundzei ir vislabākie nodomi. Zaļo un Zemnieku savienības vārdā tikai jūs silti lūdzu un aicinu uzmanīgi vērtēt, kas ir tas ceļš, kuru ar saviem nodomiem jūs bruģējat.

Diemžēl mums nereti Saeimā ir tā, ka mēs kādam jautājumam īpašāku uzmanību pievēršam tikai tad, kad ir kāds skaļāks sižets televīzijā. Izskatās, ka karteļa jautājumi ir līdzīgi. Tādēļ arī šis mūsu priekšlikums – mainīt atbildīgo komisiju.

Īsa vēsture. Aizvadītajā vasarā mūsu valdība cītīgi strādāja pie tā, lai uzlabotu situāciju un veicinātu cīņu pret karteļiem. Tika izstrādāts ekspertu atbalstīts likumprojekts. Tai skaitā jau iepriekš pieminētā Konkurences padome īpaši atbalsta šos likuma grozījumus. Tā kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nav vēl sanācis šo likumu sākt skatīt, aicinām nodot šo likumprojektu izskatīšanai Juridiskajai komisijai, lai varētu arī šo ekspertu atbalstīto likumprojekta redakciju vērtēt kopumā ar jūsu partijas sagatavoto un lai mēs kopīgi nonākam pie labākā risinājuma, kā cīnīties ar negodīgiem cilvēkiem valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Selma Teodora Levrence. (Zālē troksnis.)

S. T. Levrence (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jau decembra sākumā valdība un Saeima virzīja...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

S. T. Levrence.... šos likuma grozījumus. Man prieks, ka mēs esam beidzot pie tiem nonākuši. Tīri, lai paskaidrotu. Piedāvātie likuma grozījumi paredz atcelt kriminālatbildību tikai bērniem par narkotiku lietošanu un tikai par lietošanu. Tas balstās kaitējuma mazināšanas principos. Tas neparedz atcelt kriminālatbildību pilngadīgām personām. Šī nav kaut kāda politiķu ideja, lai pozicionētos. Uz šo aicināja Latvijas Ārstu biedrība un OPEN radošie centri, kas strādā ar jauniešiem ikdienā, arī ar nepilngadīgiem jauniešiem, kuri klaiņo, par kuriem vecāki nerūpējas tik labi, cik vajadzētu, un kuriem ir risks nonākt statistikā – no narkotiku pārdozēšanas mirušo statistikā vai par narkotiku lietošanu sodīto statistikā.

Šis likumprojekts pavisam noteikti nav par to, lai normalizētu narkotiku lietošanu. Tas ir par valsts spēju atšķirt, kad ir apdraudējums bērnu dzīvībām un kad ir noziegums, kur kādam citam ir nodarīts pāri. Tas ir jautājums par to, kādās situācijās mēs piemērojam kriminālatbildību un kāpēc mēs to piemērojam. Kriminālatbildība ir smagākais instruments, kā valsts vēršas pret noziedzīgiem nodarījumiem, un to nedrīkstētu lietot automātiski visur, kur ir iesaistītas narkotikas, īpaši situācijās, kur, jā, kāds ir pārkāpis likumu, bet nav cita cietušā un nav apdraudējuma citiem sabiedrības locekļiem.

Es pat ietu tālāk un teiktu, ka šobrīd, kad ir cietušie un mirušie, kas (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

S. T. Levrence.... mūsu šībrīža regulējuma dēļ...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti!

S. T. Levrence.... ir apdraudējums sabiedrības veselībai un drošībai. Tāpēc ir svarīgs šis solis, kas nepakļautu kriminālatbildībai bērnus, kuri ir lietojuši narkotikas. Tas ne tikai novērsīs bērnu nāves gadījumus reizēs, kad viņi ir, objektīvi sakot, savārījuši ziepes, bet arī novērsīs gadījumus, kad cilvēkiem Latvijā bailes no valsts varētu būt lielākas nekā bailes no tā, ka viņi vai viņu tuvinieki varētu nomirt.

Ir zinātniski pierādīts un plaši zināms, ka bailes no kriminālatbildības šajos jautājumos attur jauniešus un bērnus no vēršanās pēc medicīniskās palīdzības sev vai citiem, palielina gan pārdozēšanas, gan nedrošas lietošanas riskus un vairo stigmu pret cilvēkiem, kuri jebkad ir lietojuši narkotikas. Bērniem un jauniešiem, kuri ir krimināli sodīti, ir uzlikts zīmogs un ir ievērojami mazākas resocializācijas iespējas.

Valsts, par laimi, jau pati tagad ir atzinusi, ka narkotiku lietošana tomēr bieži ir sekas nerisinātām sociālām problēmām, mentālās veselības problēmām, nevis apzināta noziedzīga izvēle vai izlaidība. Mums ir jāsaprot, ka tas, ka mūsu valstī ir bērni ar atkarībām un bērni, kuriem ir risks pārdozēt narkotikas, ir visas sabiedrības, īpaši – mūsu kā politiķu, atbildība. Mēs neesam izdarījuši savu mājasdarbu, ja bērni un jaunieši mirst, jo viņiem ir bail saukt ātro palīdzību. Latvijai būtu jābūt valstij, kurai svarīga ir katra jaunieša dzīvība. Nepilngadīgie ir īpaši aizsargājama grupa, un tas, ka nākas bērnus sodīt ar Krimināllikumu, kopumā ir neveiksme, nevis veiksmīgs risinājums problēmām. Te ir jautājums arī par to, vai mēs kā politiķi gribam, lai bērni un jaunieši, kas ir nonākuši šādā situācijā, automātiski tiktu norakstīti, vai arī mēs tomēr gribam viņiem palīdzēt.

Es īpaši aicinu visus Saeimas deputātus, īpaši tos, kuriem pašiem ir bērni, aizdomāties par to, kādu risinājumu šādā situācijā es vēlētos savam bērnam. Un, ja tas atšķiras no tā, par kādiem likumiem mēs balsojam un kādus likumus mēs pieņemam visiem Latvijas bērniem, tad kāpēc tas tā ir? Gribētu arī piebilst, ka brīžos, kad mēs runājam par nepilngadīgiem jauniešiem, bieži no gandrīz visiem politiķiem izskan patronizējošas frāzes, ka jaunieši un bērni būtu jāsargā no tā un tā un nedrīkst ļaut viņiem to un to. Bet izskatās, ka tomēr mums kā valstij vismaz līdz šim ir bijusi tāda izvēle, ka mēs varam bērniem ļaut nomirt vienas vai dažu stulbu izvēļu dēļ.

Tiem Saeimas deputātiem, kas šodien balsos “pret”, es tomēr gribētu teikt, lai jūs atzīstat, ka, ja tie būtu jūsu bērni, jūs balsotu citādi un lemtu citādi. Šis balsojums arī ir par to, kurus bērnus mēs uzskatām par valsts aizsardzības cienīgiem un kuriem tieši vai netieši ar saviem lēmumiem novēlam būt mirušiem vai cietumā.

Es aicinu šajā un arī citos likumprojektos savu balsojumu balstīt savā sirdsapziņā un tiekties uz tādu risinājumu, kādu jūs novēlētu, ja cietušie būtu jūsu mīļie un tuvinieki!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu (Starpsauciens: “Ir!”)... ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 33, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica un Naura Puntuļa iesniegto likumprojektu “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu mēs rosinām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas regulējumam pagarināt termiņu no 2035. gada 31. decembra uz 2050. gada 31. decembri. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka investīciju piesaistes projektiem, it īpaši, ja mēs runājam par lielām investīcijām, ir svarīga stabilitāte un paredzamība, jo tie ir projekti, kur investīcijas atmaksājas ilgtermiņā. Tāpēc, jo garāks ir šis termiņš, jo vieglāk arī pašai ekonomiskajai zonai, kura kopumā strādā pietiekami veiksmīgi... Tai ir vieglāk attīstīt projektus un piesaistīt jaunas investīcijas, kas attiecīgi arī liepājniekiem dod jaunas darba vietas.

Atgādinu, ka pirms nedēļas līdzīgu regulējumu mēs noteicām Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai. Tāpēc droši vien būtu jāturpina arī tas, ko mēs iepriekš esam darījuši, – speciālajām ekonomiskajām zonām veidojam vienādus noteikumus, vienādu politiku.

Šis likumprojekts to arī nodrošina – lai Rēzeknes un Liepājas SEZ regulējumi ir līdzvērtīgi un lai neradām atšķirīgus noteikumus.

Tā ka aicinu šo likumprojektu atbalstīt un vienlaikus arī rosinu to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo tomēr šis ir nodokļu zonas jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Tātad ir ierosinājums likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots abām komisijām.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas, Ineses Kalniņas, Edmunda Jurēvica, Jāņa Patmalnieka un Ainara Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas, Ineses Kalniņas, Edmunda Jurēvica, Jāņa Patmalnieka un Ainara Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 11, atturas – 45. Likumprojekts komisijām nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, it sevišķi kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS, kas tikko rosināja grozījumus Krimināllikumā par karteli! Šis balsojums parāda jūsu dubulto morāli, cik ļoti jūs uztraucaties par to, lai tiktu sodīti, iespējams, negodprātīgi uzņēmēji, kas... jā, par apšaubāmiem darījumiem. Turpretim, kad jums piedāvā – pavērtēsim, kas notiek Saeimas namā, jūs sakāt: “Nē, nē, nē! Saeimas nams finanšu revīzijām ir slēgts. To gan ne.” Savādāk kā par dubulto morāli es to nosaukt nevaru. Tādi jūs esat, tāda ir jūsu politiskā atbildība, un tāda ir jūsu morālā ētika.

Bet vēl joprojām aicinu dot iespēju Valsts kontrolei revidēt Saeimas namu. Parādiet, ko tad jūs patiesībā domājat!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 13, atturas – 41. Likumprojekts komisijām nav nodots.

___

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Deputātu Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Ulda Auguļa, Gunāra Kūtra, Valda Maslovska, Andra Bērziņa, Jura Jakovina, Līgas Kļaviņas, Didža Zemmera un Edmunda Jurēvica iesniegtais lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1063/Lp14), nosakot, ka atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts “Par 10 562 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Autoceļu A9 (Liepājas šoseju) pārbūvēt par četru joslu ceļu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret minētā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

___

Darba kārtībā – amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Lēmuma projekts “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Inas Besakirskas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 13. janvāra sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Inas Besakirskas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Ina Besakirska ir bijusi Daugavpils tiesas tiesnese, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 28. februāri atbrīvot Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Inu Besakirsku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Inas Besakirskas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Viktorija Pleškāne, Ilze Stobova, Mārcis Jencītis, Jeļena Kļaviņa, Jekaterina Drelinga, Ričards Šlesers un Ramona Petraviča iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības praksi – slēpt sabiedrībai svarīgu informāciju, būtiski ierobežojot parlamentārās kontroles iespējas un sabiedrības informētību, kas nonāk klajā pretrunā ar Satversmi”.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai – motivācijai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, šis ir ļoti apjomīgs pieprasījums, pie kura frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ strādāja vairākus mēnešus, tādēļ, izmantojot izdevību, es lūdzu Pieprasījumu komisijas vadītāju plānot komisijas sēdes laiku tā, lai mēs pienācīgi varētu saņemt atbildes uz visiem pieprasījumā esošajiem jautājumiem, pieaicinot arī iestādes, uz kurām šis pieprasījums attiecas.

Pieprasījuma sagatavošanas laikā mēs uzdevām jautājumus pilnīgi visām ministrijām un arī dažādām citām galvenajām valsts institūcijām par to, kā tad tiek noteikts statuss informācijas slepenībai vai ierobežotai pieejamībai. Un informācija ir ļoti dažāda. Dažbrīd pat liekas ļoti komiski, kā šādi statusi rodas un kādu iemeslu dēļ. Tad vēl ir jautājums, uz cik ilgu laiku šāds statuss tiek piešķirts, kā tas tiek noņemts... un tā tālāk, un tā tālāk.

Šādu jautājumu, kur informācija nav pieejama ne tikai sabiedrībai, bet arī deputātiem, ir ļoti daudz, un tas spektrs ir ļoti plašs – gan par aviokompāniju “airBaltic”, gan par “Rail Baltica” būvniecību, gan savulaik tas attiecās arī uz kovida iepirkumiem, tajā skaitā uz kovida vakcīnu iepirkumu, gan uz visu, kas ir saistīts ar militārajiem iepirkumiem, tajā skaitā uz skandalozo pārtikas iepirkumu.

Pat ja deputātiem dažkārt ir iespēja saņemt daļējas atbildes uz kādiem ļoti svarīgiem jautājumiem... kur tad paliek nauda?... deputāti kaut kādu daļu jautājumu... daļu atbilžu uz šiem jautājumiem saņem, bet šis ierobežotas pieejamības statuss mums tālāk jau liedz dalīties ar šo informāciju ar sabiedrību. Un sabiedrība paliek tādā kā antiņu lomā – ko tad jūs tur... mēs paši zināsim, kā tikt galā labāk!

Šis jautājums arī ļoti sasaucas ar to, kā jūs uztraucaties par karteļiem. Bet politiskais kartelis strādā: gribam – kaut ko jums stāstām, gribam – nestāstām, paši izvēlēsimies, kādi būs kritēriji, kādu informāciju jums dot, kādu – nedot. Mums pat savulaik... man liekas, iepriekšējā Saeimā bija amizanti. Vai tikai tas nebija tieslietu ministrs, kas skraidīja apkārt un teica, ka koalīcija viņam nedod atbildes uz kaut kādiem jautājumiem, ka pat viņam nav pieejama kaut kāda informācija.

Līdz ar to, es domāju, šis ir ļoti nopietns pieprasījums, galu galā mums vajadzētu saprast, kādu informāciju ir tiesības zināt un kādu informāciju nav tiesības zināt – ne tikai deputātiem, bet arī sabiedrībai. Un ir jābūt pilnīgi skaidriem kritērijiem, kas attiektos gan uz ierobežotas pieejamības dokumentiem, gan uz slepeniem dokumentiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputātu Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Raivja Dzintara, Edvīna Šnores, Jāņa Grasberga, Naura Puntuļa, Jurģa Klotiņa un Edmunda Teirumnieka iesniegtais pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības daļēju apturēšanu”. Deputāti arī ierosina atzīt šo pieprasījumu par steidzamu.

Tātad vispirms vārds deputātam Jānim Vitenbergam – motivācijai.

 

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Latvijā suverēnā vara pieder tautai, nevis viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram. Viņš ir pārpratis situāciju, jo uzskata, ka par to, kā dzīvot mūsu reģiona cilvēkiem, kā tālāk saimniekot veseliem novadiem, var lemt vienpersoniski.

Šā gada 9. janvārī Čudara kungs nāca klajā ar lēmumu, ka aptur teritoriju plānojumus Bauskas un Preiļu pašvaldībās. Viņaprāt, šo pašvaldību plānos tiek nepamatoti ierobežoti vēja parku būvniecības projekti.

Kolēģi, es domāju, ka mums katram ir skaidrs, ka Bauskas novadā uz nacionālas nozīmes zemēm, īpaši auglīgajām zemēm – auglīgākajām valstī – un Rundāles pils tuvumā nevajadzētu būvēt vēja parkus. Tikai Raimondam Čudaram tas nav skaidrs, varbūt arī Jānim Patmalniekam.

Un ir pieprasījums. (Starpsauciens.) Jā, plāno... paskaidrojot zinātniski, kādēļ šādus vēja parkus tur nevajadzētu būvēt. Un par šīm lauksaimniecības zemēm ir atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka, ka uz šādām zemēm nav atļautas citas darbības kā tikai lauksaimniecības darbība. Un šajā gadījumā Čudara kungs prasa ministrijām vēlreiz skaidrot un, pierādīt, ka tas tomēr nebūtu iespējams.

Latvijas Pašvaldību savienība ir vērsusies pie premjeres ar aicinājumu atcelt šo lēmumu. Iedzīvotāji ir vērsušies pie tiesībsarga. Bet ko dara Čudars? Čudars saka: pašvaldībām ir divas iespējas – vai nu jūs pieņemiet šos spēles noteikumus un visur būvējiet vēja parkus –, vai otra iespēja – dodieties uz Satversmes tiesu! Un tā ir absurda situācija. Ar ko mēs tiesāsimies – valsts pati ar sevi? Gan pašvaldības, gan ministrijas – tās ir mūsu valsts.

Šajā gadījumā gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, kas ikdienā strādā plecu pie pleca, ir izstrādājuši šos noteikumus vairāku gadu garumā, ir tos sagatavojuši, ar visām iestādēm saskaņojuši... un tad pēkšņi viens tāds Čudars, kurš domā savādāk... Tas rada jautājumus par to, kāda tad ir šī ministra motivācija, jo tie argumenti ir tādi izplūduši, aiz ausīm pievilkti. Rodas sajūta, ka ir vēja parku attīstītāju lobijs.

Tādēļ arī mēs esam sagatavojuši konkrētus jautājumus ministram: ko tālāk darīt citām pašvaldībām – vai vispār ir iespējams apstiprināt teritorijas plānojumus, ja tajos ir liegta kāda vēja parka būvniecība konkrētā teritorijā; vai iedzīvotājiem ir iespējas lemt par to, kā viņi dzīvos tālāk, kā šie novadi attīstīsies? Šie jautājumi ir neskaidri.

Aicinu arī pieprasījumam noteikt steidzamību, lai mēs spētu maksimāli ātri uz šiem jautājumiem rast atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti ierosina atzīt minēto pieprasījumu par steidzamu.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Neviens nevēlas. Tad balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā pieprasījuma viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības daļēju apturēšanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 46, atturas – nav. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Līdz ar to minēto pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – Pieprasījumu komisijas atzinums par vēl vienu, līdzīgu, pieprasījumu.

Vēl darba kārtībā... vārds motivācijai.

Vēl vārds deputātei Ramonai Petravičai – motivācijai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēja parki kā tāda sērga pārņem Latviju. Un, paskatoties, cik jau ir saņemtas atļaujas vides novērtējumam un cik vēl gaida...

Sēdes vadītāja. Petravičas kundze, jūs neesat iesniegusi rakstveidā motivācijas vēstuli. (Starpsauciens.) Ja? Labi, lūdzu!

R. Petraviča. Jau 2142 vēja turbīnām ir dota atļauja... vai kuras gaida saņemt atļauju vides novērtējumam. Pārsvarā visas šīs vēja turbīnas ir paredzēts būvēt Kurzemē. Gluži loģiski, ka cilvēki tam iebilst, pašvaldības tam iebilst, jo pašvaldības ievēlē vietējie iedzīvotāji.

Jāsaka paldies šīm divām pašvaldībām, kas ir uzdrošinājušās iebilst ministram, jo šādi rīkojumi, kādus ministrs ir izdevis, apdraud pašvaldības, apdraud to autonomiju, apdraud lēmumu pieņemšanu. Pašvaldības nav kaut kādas ministrijas filiāles, tās ir demokrātiskā ceļā ievēlētas institūcijas ar tiesībām un pienākumu pieņemt lēmumus savu iedzīvotāju interesēs. Un tajās nevar iejaukties ministrs. Šobrīd izskatās, ka ministrs lobē tieši vēja parku attīstītāju intereses, nevis mūsu iedzīvotāju intereses. Attīstītāji pat nekautrējas norādīt, ka 800 metri – tas ir tāds apgrūtinājums viņiem, ka tas ir tāds ierobežojums attīstīt vēja parkus! Bet neviens nedomā par cilvēku, par viņa interesēm, par apgrūtinājumiem, kas viņam šajā sakarā ir radušies. Pat Satversmē ir pateikts, ka cilvēkam ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un valstij tas ir jānodrošina. Par to tiek aizmirsts. Cilvēks paliek pēdējā vietā. Tad ko? Visa Latvija būs... visa Kurzeme būs noklāta ar vēja parkiem, bet cilvēku tur vairs nebūs. Tā nav pieļaujama situācija, ka ministrs politisku vai kādu ideoloģisku apsvērumu dēļ ignorē vietējo iedzīvotāju gribu.

Tāpēc lūdzu nodot šo pieprasījumu izskatīšanai un apturēt ministra patvaļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Minētais pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Edgara Tavara, Aivas Vīksnas, Edvarda Smiltēna, Andra Kulberga, Edgara Putras, Māra Kučinska, Laura Lizbovska, Lindas Matisones, Česlava Batņas, Raimonda Bergmaņa pieprasījums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par sabiedrības informēšanas pasākumiem, to saturu un lietderību saistībā ar 2026. gada valsts budžetu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 14. janvāra sēdē izskatīja minēto pieprasījumu par sabiedrības informēšanu.

Pieprasījumu komisijas sēdē uzklausījām pieprasījuma iesniedzējus. Sēdē piedalījās arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks, kurš Pieprasījumu komisijas locekļiem paskaidroja, ka šī informēšanas kampaņa ir veikta no valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts budžets ir galvenais valdības dokuments... un Saeimas apstiprinātais... pēc kura visa gada garumā strādā visas valsts pārvaldes institūcijas, tai skaitā arī pašvaldības. Jāņem arī vērā, ka valsts budžets ir dokuments, kas ietekmē ikvienu šīs valsts iedzīvotāju. Tāpēc arī šādas sabiedrības informēšanas kampaņas tiek veiktas katru gadu. Iepriekšējais gads nebija vienīgais gads, kad šāda kampaņa tika veikta. Pēc Finanšu ministrijas informācijas, tieši šajā reizē finansējums kampaņai tika samazināts un kopumā tika iztērēts mazāks finansējums, nekā sākotnēji tika plānots. Viens no pārmetumiem, kas izskanēja, bija tāds, ka kampaņa ir pārāk, man gribas teikt, emocionāla vai pārāk tāda... ko cilvēki sadzird, jo tā bija vērsta uz ģimeni.

Uzklausot Finanšu ministriju, arī deputātiem radās pārliecība, ka par budžetu nav iespējams runāt sausos, birokrātiskos skaitļos, ja mēs gribam, lai cilvēki to sadzird. Un, tā kā Finanšu ministrijas kampaņas pamatā šoreiz bija ģimene un arī budžets tika skaidrots caur katru ģimenes locekli, lai tas būtu skaidri saprotams, tad arī informācija par budžetu nonāca praktiski līdz katram darbspējīgam iedzīvotājam. Pēc Finanšu ministrijas datiem, informācija par budžetu sasniedza turpat 98 procentus darbspējīgo iedzīvotāju.

Rezultātā Pieprasījumu komisija balsojot lēma pieprasījumu noraidīt.

Aicinu arī Saeimas deputātus pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs tikko dzirdējām tādu zināmu cinisma devu. Mēs atceramies, ka vēl relatīvi nesen faktiski katrā komercradio, lielākoties arī reklāmās uz afišu stabiem... varējām gan lasīt... gan klausīties mazu, līksmu bērnu balsis – cik labi mēs dzīvosim, cik labs ir budžeta projekts, kas ir Saeimā pieņemts, cik labi dzīvos katra ģimene, katrs bērns, katra jaunā ģimene, uzņēmēji! Visiem viss ir ļoti labi! Kolēģi, domāju, klausoties to reklāmu, vai mēs esam tā kā... nezinu, tulkojam kādu Krievijas vai Baltkrievijas, vai Ziemeļkorejas propagandas kanālu. Bet, nē, dārgie kolēģi! 21. gadsimts, Eiropas Savienība, Latvija. Mēs pasniedzam absolūti vienpersonisku informāciju. 98 procentiem Latvijas sabiedrības tiek pasniegta šāda informācija, absolūti vienpusēja informācija, noklusējot visu svarīgāko un to, kas ir dārgs (Starpsauciens.)... un cik katram Latvijas iedzīvotājam izmaksā ārējā parāda apkalpošana. Par ārējo parādu, kas ir rekordliels, nekur netika pieminēts neviens vārds. Jūs pēc tam savā vēstulē minat, ka “mēs to norādījām savā, Finanšu ministrijas, mājaslapā”. Un pēc tam mēs prasām: cik tad cilvēku šajos piecos mēnešos šajā mājaslapā ir iegājuši, to redzējuši? Piecu mēnešu laikā to ir apskatījuši 3800 cilvēki, bet 98 procentiem Latvijas sabiedrības mēs ar reklāmas aģentūru starpniecību stāstām, cik viss ir labi.

Esam godīgi, un esam taisnīgi pret visiem! Ir labas lietas. Par labām lietām varam runāt, bet vienlaicīgi arī pasakām, cik mums izmaksā parāda apkalpošana. Pasakiet, ka mums smiltis palikušas dārgākas. Pasakiet, ka jūs busiņus aplikāt ar nodokli! Izstāstiet visu! Visu – godīgi un taisnīgi! Tad jums neviens neko nepārmestu – jūs stāstāt par budžetu. Tik ciniski kā šajā gadā – tādu cinisma kalngalu – nekad iepriekš es neatceros! Budžeti ir reklamēti, bet ne šādā veidā un ne tādā apmērā, kā tas... ir bijis līdz šim.

Arī Finanšu ministrijas atbildes Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kolēģi, bija tieši... tieši sakrita ar šo cinisma augstāko pakāpi. Mēs varam izlasīt... katrs var izlasīt atbildi par to, cik ir apmeklējuši Finanšu ministrijas mājaslapu un cik ir izmaksājusi šī kampaņa. Un lielīties, ka šī kampaņa katram Latvijas iedzīvotājam ir izmaksājusi tikai aptuveni sešus centus, – tas atkal ir kaut kas jauns! Šāda veida cinismu nebiju sadzirdējis. Jūs katrs, protams, varat izdarīt secinājumus, tas ir daudz vai maz, bet ar vienpusēju informāciju, kolēģi, mēs tālu netiksim.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu, lai mēs turpmāk izvairītos no šādas cinisma augstākās pakāpes. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Es vēlos norādīt, ka tiem, kas aizstāvēja šīs reklāmas, taisnība ir vienā aspektā – sabiedrībai nav pietiekami skaidrs, kas budžetā ir slikts un kas – labs. Bet pirkt dārgas vides reklāmas nav veids, kā to izskaidrot.

Manuprāt, veids, kā izskaidrot... un to ir teikušas arī nevaldības organizācijas... ir veidot atklātu budžetu. Tā vietā, lai jūs paskaidrotu lielus, neatšifrētus miljonus, atšifrēti parādītu vieglajā valodā, parādītu uzskatāmās diagrammās... tā vietā jūs izmantojat vides reklāmas, lai tikpat neatšifrētus miljonus ar tikpat virspusējiem virsrakstiem reklamētu par valsts budžeta līdzekļiem. Manuprāt, tas ir nepareizi un jūs vienkārši slēpjaties it kā aiz laba mērķa, bet darāt nepamatotu... lietu.

Bet tas, ko es gribu saprast, – kādēļ reklamējas tikai Finanšu ministrija un kādēļ reklamējas tikai budžeta laikā? Ja jau tāda prakse tiek ieviesta, kādēļ nereklamēties arī citām ministrijām? Un kāpēc tikai vienreiz gadā? Tad dodam arī pārējām ministrijām, lai... nezinu, lai Kultūras ministrija arī sāk pirkt vides reklāmas un liek iekšā par medijiem krievu valodā vai par citām Agnesei Lācei svarīgām lietām. Manuprāt, tā ir izšķērdība.

Veidojiet budžetu... ja jūs tiešām uztraucaties, ka iedzīvotāji neuzzina... vai neizprot budžetu, tad veidojiet to vienkārši, izmantojiet sabiedriskos medijus, kam mēs jau esam līdzekļus piešķīruši. Nu, lūk! Bet, ja jūs joprojām nespējat atbildēt uz konkrētu jautājumu, piemēram, kā tiek izlietots finansējums, kuru valsts aizņemas budžeta lāpīšanai... šo budžeta deficītu... jūs uzrakstāt lielu virsrakstu vides reklāmā, ka Latvija kļūst drošāka un tiek segti aizsardzības izdevumi. Bet īstenībā tā nav, jo mēs zinām, ka aizsardzībai aiziet kaut kāda ceturtā daļa. Ja reiz jūs būtu šīs vides reklāmas nopirkuši un tur parādījuši, ka, redziet, nelabvēļi runā slikti, mēļo par mūsu budžetu, bet, lūk, tam un tam aizies mūsu aizņēmums, tad es saprastu.

Bet tā jau nav. Es neredzēju nevienā no tiem materiāliem, kas par valsts budžeta līdzekļiem tiek reklamēti šajās vides reklāmās, ka būtu izskaidroti šie mūsu pārmetumi vai izskaidrots atklātības trūkums, uz ko norādījušas arī nevaldības organizācijas. Tāpēc, manuprāt, šī ir vienkārši izmesta nauda. Un arī tas mērķis, ko jūs sakāt – ka bija svarīgi informēt sabiedrību par budžetu –, neiztur kritiku.

Tāpēc vai nu atsakieties no šādas prakses pavisam, vai arī izmantojam informācijas kanālus, lai pateiktu to, ko jūs citādi nepasakāt. Bet šis ir vienkārši... apmaksāt jau iepriekš izdarītu kļūdu par noslepenotu budžetu. Un to es neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, svarīgi ir tas... Ja reiz mēs gribam informēt un sabiedrībai paskaidrot to, ko lielākā daļa pat jūs paši nesaprotat, – kas ir budžetā –, tad reklāma ir vajadzīga. Tad reklāma ir vajadzīga. Bet, ja jūs reklamējat un saucat to par drošības budžetu, tad, lūdzu, arī paskaidrojiet sabiedrībai, ka tai tiek uzkrauts papildu finansiālais slogs, lai samaksātu par šo drošību, tai skaitā transportam, akcīzei... daudziem citiem produktiem mums ir slēptie nodokļi, kas ir ielikti iekšā budžetā, jūs to izdarījāt. Tas konkrēti atsaucas uz katru iedzīvotāju.

Bet pats svarīgākais, kas visā šinī stāstā nav labi, ir tas, ka mēs neviens nevarējām identificēt šādas izmaksas Finanšu ministrijas ailītē. Jūs nekur nevarat atrast šo budžetu par reklāmu, jūs nekur nevarat atrast komunikācijas budžetu, jūs nekur nevarat atrast prēmijas, jūs nekur nevarat atrast komandējumu izmaksas... pirms mēs pieņemam budžetu Saeimā. Tas viss parādās tikai pēc tam. Un tieši šinī kontekstā tas nav pareizi. Šādām izmaksām bija jāatspoguļojas, pirms mēs pieņēmām budžetu. Tās ir noslēptas. Tās nav parādītas.

Tāpēc nerunājiet, lūdzu, par to, ka mēs strādājam atvērti, atklāti un pareizi no finanšu viedokļa. Mēs nevaram vērtēt šādas lietas, ja tās mums netiek pasniegtas šeit, Saeimā. Tāpēc vēl jo ciniskāk ir šādi reklamēt šo budžetu, kuru mēs šeit pieņemam akli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Kolēģi! Man ir nedaudz savādāks skatpunkts uz šo jautājumu. Kolēģi runā, ka ir bijis tik daudz reklāmu par budžetu, bet, ziniet, es Latgalē tādas neredzēju. Rēzeknē nebija neviena stenda. Daugavpilī, man šķiet, arī neviena. Nu kaut kā... Ja taisāt to reklāmu, tad taisiet pa visu valsti, taisiet arī reģionos to reklāmu kampaņu. Lieciet Liepājā stendu, uzlieciet kādu... radio, protams, lai skan... varbūt skanēja, varbūt es palaidu garām, piedodiet. Bet, ja reklamēt, tad reklamēt visā valstī! (Starpsaucieni.) Lai iet, kā saka, uz velna paraušanu! Lai iet tā, ka visi zina, cik laba ir valdība, cik labs budžets un cik daudz mums ir atvēlēts demogrāfijai, reģionālajai attīstībai un visām pārējām lietām. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs lemjam nevis par to, vai sabiedrību informēt par valsts budžetu, kas, protams, ir jādara, bet mēs lemjam par to, kā tas tiek darīts, par kādu naudu, ar kādu mērķi un vai tas tiešām kalpos sabiedrības interesēm, nevis valdības pašreklāmai.

Finanšu ministrijas atbilde uz deputātu pieprasījumu ir apjomīga, detalizēta, piesātināta ar makroekonomiskiem datiem, Eiropas Komisijas citātiem, prognozēm. Taču tas pats par sevi jau ir problēmas simptoms, jo deputātu pieprasījums nebija par IKP izaugsmi, inflācijas prognozēm vai valsts parāda filozofiju. Tas bija par sabiedrības informēšanas pasākumiem, par satura lietderību, par samērīgumu un par robežām starp informēšanu un politisko komunikāciju. Un tieši uz šo jautājumu ministrs pēc būtības neatbild.

Ministrija apgalvo, ka 2026. gada budžeta kampaņa sasniedza teju 97 procentus iedzīvotāju, nodrošināja atkārtotu vēstījuma klātbūtni un katram mūsu valsts iedzīvotājam izmaksāja tikai nepilnus sešus centus.

Taču nav sniegta atbilde uz galveno jautājumu: vai šī komunikācija bija neitrāla, līdzsvarota un informatīva? Sabiedrība tā arī nesaklausīja, neredzēja alternatīvus skatījumus, risku skaidrojumus, godīgu informāciju par deficīta pieaugumu, neredzēja parāda apkalpošanas izmaksu eksploziju un nedzirdēja to, kas no šī gada budžeta netiks finansēts. Mēs taču visi labi zinām, cik daudzām lieliskām lietām un idejām budžetā pietrūka naudas. Tā vietā sabiedrība redzēja saukļus par atbildīgu budžetu un valdības prioritātēm. Tātad vizuāli pievilcīgs, bet politiski vienpusīgs vēstījums šajās reklāmās.

Finanšu ministrija apgalvo, ka šī neesot politiskā aģitācija. Taču valsts apmaksāta komunikācija, kas slavē valdības lēmumus un ignorē kritiku, pēc savas būtības jau ir politiskā komunikācija, pat ja tā ir juridiski korekta. Īpaši satraucoši ir tas, ka netika veikti neatkarīgi socioloģiskie pētījumi par šīs pašreklāmas ietekmi. Efektivitāte tiek mērīta teorētiskā cilvēku sasniedzamībā, klikšķos un skatījumos, bet nav mērīta izpratne, uzticēšanās vai veicināta kritiskā domāšana.

Un visbeidzot. Ministrija pati atzīst, ka vienlaikus resorā esot samazināti izdevumi par 17 vai cik tur miljoniem eiro, bet komunikācijai jeb koalīcijas pašreklāmai tika atvēlēti un būtībā izmesti vējā vairāk nekā 100 tūkstoši eiro nodokļu maksātāju naudas, kas iepriekš nemaz nebija iebudžetēts.

Lai nodokļu maksātāju nauda turpmāk netiktu izmantota valdības pašapliecināšanai un reklāmai, aicinu Saeimu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Mēs varam domāt par lietderību, vai mums ir vai nav jāreklamē budžets, bet par lietderību mēs varam runāt tādā gadījumā, ja mums pietiek naudas visām budžeta prioritātēm. No pozīcijas esmu dzirdējis, ka tie taču ir 180 tūkstoši – kas tad tas ir? 180 tūkstoši ir 60 skolotāju sagatavošana gadā, lai mazinātu vakances. Tālāk – 180 tūkstoši ir divas trešdaļas no Augstākās izglītības padomes budžeta, nē, mazāk par vienu trešdaļu budžeta, ko mēs nolikvidējām. 180 tūkstoši, iespējams, ir kāda... vismaz divu trīs mācību materiālu, grāmatu sagatavošana.

Tas ir daudz? Manuprāt, jā. Ja jūs uzskatāt, ka šie 180 tūkstoši ir maz, tad jūs varat rīkot dzīres, bet 3. oktobrī šīs dzīres beigsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par sabiedrības informēšanas pasākumiem, to saturu un lietderību saistībā ar 2026. gada valsts budžetu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 51, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas, Jeļenas Kļaviņas, Mārča Jencīša, Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera, Ramonas Petravičas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par LNSP lēmumu par izcilāko sportistu apbalvošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 14. janvāra sēdē izskatīja minēto pieprasījumu. Uzklausījām pieprasījuma iesniedzējus un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Dāvi Mārtiņu Daugavieti.

Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja, ka beidzot ir panākts tas, ko ilgstoši ir vēlējušies parasportisti, – attiecībā uz prēmijām un naudas balvām ir pilnīgi vienlīdzīga attieksme pret visiem sportistiem. Tas ilgstoši arī bija tas, ko vēlējās panākt parasportisti. Un arī šajā gadījumā, lemjot par naudas balvām sportistiem, ir ievērots šis princips un tas, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, – tiek vērtēts, no cik valstīm sportisti piedalījās. Šajā gadījumā – no 10 valstīm. Un, ja šis kritērijs nav sasniegts, tad jāatzīst, ka sportists šo balvu nesaņem. Ne tikai parasts sportists, bet jebkurš sportists. Un tiek ievērota šī vienlīdzīgā pieeja.

Izglītības un zinātnes ministrija uzsvēra, ka beidzamajos gados tieši parasports ir saņēmis vislielāko finansējumu, vislielākās naudas balvas, un tās ir pārsniegušas citiem sportistiem piešķirtās naudas balvas.

Pieprasījumu komisija balsojot nolēma pieprasījumu atzīt par nepamatotu un noraidīt.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Ir cilvēki, kuri no rīta vienkārši pieceļas un aiziet uz darbu, un ir cilvēki, kuriem piecelties – tā ir uzvara. Un ir cilvēki, kuri kā Rihards Snikus uzkāpj zirgā un atnes Latvijai zelta medaļas. Un tas nav tikai sports. Šis cilvēks ir apliecinājis to, ka viņš var pārvarēt tās grūtības, ar kurām cilvēkiem, kuriem nav kustību problēmu, kuriem nav invaliditātes, nevar vien atnākt uz darbu, iesēsties mašīnā... viņš pieslēgsies tiešsaistē attālināti... te viņam ir grūti, te viņam ir slikti...

Aigars Apinis. Arī viņš nes uzvaras Latvijai. Viņam ir disciplīna, spēja uzvarēt. Daudzi no mums nevar uznest maisiņu piektajā stāvā, jo ir par grūtu. Daudziem ir attaisnojums, kāpēc kaut ko darām vai nedarām.

Viņi pierāda, ka ar tām problēmām, ar kurām viņi saskaras katru dienu, viņi gūst panākumus. Un šie panākumi nav tikai zelts. Tas ir apliecinājums katram valsts iedzīvotājam, ka grūtības ir pārvaramas un grūtības ir apbalvojamas.

Tikko tika minēts, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, cik valstis... Šī ir aplama informācija. Šī ir pieņemtā prakse. Lēmumu pieņem Ministru kabinets. Galalēmums ir valdībai. Padomei ir ieteikuma raksturs. Tātad Ministru kabinets, kā iepriekšējā pieprasījumā minēts, ar diezgan vieglu roku atrada līdzekļus, lai reklamētu budžetu. Mēs atradām līdzekļus, lai reklamētu savu darbu, kas ir pamatdarbs un ir atalgots. Ja ministru... kabinetos... ir 20 padomnieki, varbūt lai viņi iet un stāsta par budžetu! Nav vajadzīgs atalgojums! Bet cilvēkiem, kuriem ir ne tikai balva...

Šeit daudzi klātesošie uzvilka skaistākos tērpus un gāja fotografēties. Pie kā? Pie šo cilvēku panākumiem... kuriem pietrūkst līdzekļu. Līdzekļus piešķir no neparedzētiem gadījumiem. Jā, panākumi mēdz būt neparedzēti, bet tas parāda to, ka sportam mēs neplānojam. Mums nav konkrētu kritēriju, kaut tika minēts, ka ir vienlīdzības princips. Vienlīdzības princips nebalstās uz pieņēmumu, vienlīdzības principam ir kritēriji. Un galu galā šis jautājums ir par finanšu un cilvēku vērtībām. Valsts budžeta līdzekļus veido nodokļu maksātāji. Valdībai ir dota iespēja godprātīgi tos sadalīt, nevis lai reklamētu savu darbu, bet Latvijas iedzīvotāju spējas piedalīties un nest Latvijas godu pasaulē. Tika minēts, ka iepriekšējā periodā tika piešķirti lieli līdzekļi. Tas ir tāpat, kā jums visiem pateikt, ka pirms 10 gadiem samaksāja algu – dzīvojiet šodien... neuzkrājāt – paši vainīgi. Valstij ir pienākums būt stingrai pret savām finansēm un taisnīgai pret saviem cilvēkiem, un vēl vairāk – pret tiem, kuriem tas ir nepieciešams... un tie, kuri ar savu darbu un attieksmi ir apliecinājuši to, ka viņi var vairāk nekā cilvēki, kurus mēs saucam par normālajiem... viņiem nekad nebūs par daudz līdzekļu, lai apliecinātu to, ka viņi ir izdarījuši savu darbu. Tad nefotografēsimies pie viņu panākumiem un nepirksim jaunas kleitas un kostīmus.

Es uzturu pieprasījumu, lai būtu godprātīga attieksme pret visiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Es tikai jūs informēšu, ka šobrīd Saeimas Sēžu zālē atrodas arī biedrības “Latvijas Paralimpiskā komiteja” pārstāvji. Viņi redz, cik ļoti jūs esat ieinteresēti – neklausāties! Jums ir vienalga – ir nauda, nav naudas! Jums ir svarīgi tajos brīžos, kad ir jāfotografējas, kad jums ir jāpasniedz kaut kāda balva, ko ielikt skapītī... Tas tā arī ir.

Es nezinu, vai jūs vispār kādreiz ieskatāties savos e-pastos un vai lasāt vēstules, kas tur jums pienāk. Starp citu, visi deputāti sistēmā ir saņēmuši vēstuli arī no Latvijas Paralimpiskās komitejas par to, cik patiesu vai patiesībā melīgu informāciju saņēma deputāti Pieprasījumu komisijas sēdē, kur tika skatīts jautājums par šo balvu piešķiršanu un kādā veidā tas notika. Es atļaušos nedaudz to citēt, bet ar vēstuli pilnībā jūs varat iepazīties... tie, kas prot lasīt savos epastos.

Tātad Pieprasījumu komisijas 14. janvāra sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis maldināja deputātus, sniedzot nepatiesu informāciju par Latvijas Paralimpiskās komitejas nostāju pret Latvijas Nacionālās sporta padomes 2025. gada 10. decembra sēdē apspriesto Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto lēmuma projektu “Par naudas balvu piešķiršanu par sportistu izciliem sasniegumiem sportā” 2024. gada nogalē un 2025. gadā.

Šajā sēdē piedalījās arī Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine, kura norādīja uz faktu, ka ne Sporta likumā, ne Ministru kabineta noteikumos kā kritērijs par naudas balvas piešķiršanas kārtību nav minēts nosacījums par 10 dalībvalstīm. Tāpat tika norādīts uz parasporta specifiku, kur sportisti ir iedalīti dažādās medicīniskajās klasēs. Aicinājums ņemt šo vērā nevar tikt uztverts kā mudinājums pret parasportistiem izturēties īpašāk, jo tie ir noteikumi, kurus Latvijas Paralimpiskā komiteja nevar ietekmēt.

Būtiskākais, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes 2025. gada 10. decembra sēdē, kuras protokols joprojām nav publiski pieejams, lēmumi netika pieņemti balsojot, jo padome nebija lemttiesīga. Sēdē piedalījās mazāk nekā puse no padomes locekļiem, un šīs padomes sastāvu saskaņā ar nolikumu apstiprina Ministru kabinets, un padomes loceklis savu pienākumu pildīšanu nevar uzticēt citai personai, ko nosaka šī nolikuma 8. pants.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas vēstule, ko parakstījusi ministre Dace Melbārde un kas adresēta Latvijas Republikas Saeimai un zināšanai Valsts kancelejai, satur maldinošu informāciju, kur vēstules pēdējā rindkopā teiktais, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Latvijas Paralimpiskā komiteja ir saņēmusi līdzekļus, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Latvijas paralimpiskās vienības nodrošināšanu, tai skaitā paralimpisko sportistu atalgojumu, neatbilst patiesībai. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs kategoriski ir norādījis, ka šos līdzekļus nedrīkst izmantot sportistu, treneru un atbalsta personāla atalgojumam.

Šīs vēstules... nobeigumā vēlos vērst mūsu, deputātu, uzmanību, ka naudas balvas par sportistu izciliem sasniegumiem patiesībā ir atalgojums sportistiem, treneriem un atbalsta personālam, jo vairums no šiem cilvēkiem algu nesaņem vai arī tā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās algas apjomu.

Kolēģi deputāti, nākamreiz, kad jūs vēlēsieties pagozēties televīzijas kameru priekšā un fotoaparātu zibšņos kopā ar kādu sportistu, kas tikko būs saņēmis zelta, sudraba, bronzas medaļu, vai ar kādu komandu, kas būs iekļuvusi prestiža čempionāta pusfinālā vai finālā, vienkārši atcerieties par šīm lietām un paskatieties, kas finansē šos sportistus, cik tieši liels ir Latvijas valsts ieguldījums šo sportistu attīstībā un vai vispār mums ir morālas tiesības šos cilvēkus izmantot savu spalvu spodrināšanai, jo to, par nožēlu, jūs darāt pastāvīgi, un tas nav godīgi. Arī tas, kā jūs interpretējat šos noteikumus, nu, izskatās, īsti patiesi un godīgi nav.

Tādēļ, ņemot vērā, ka parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ir šeit, Sēžu zālē, ņemot vērā, ka šī vēstule... un arī telefona zvans, ko es saņēmu no Paralimpiskās komitejas, liecina par to, ka komisijas sēdē deputāti tika maldināti... Jums ir visas iespējas nākt un šeit no tribīnes teikt, ka – nē... Tad varbūt paralimpieši mūs maldina. Nu tā.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsauciens.) Ja Kiršteina kungs iekļaujas trīs minūtēs, tad – jā. (Dep. A. Kiršteins: “Jā!”) Lūdzu!

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka mums būtu jārunā šeit jau par ētiski smagām problēmām un krāpniecību. Faktiski mums būtu jārunā par to, ka būtu jāizsaka neuzticība izglītības un zinātnes ministrei.

Nepietiek, ka visa izglītības sistēma ir sabrukusi un ministriju vada cilvēks, kas vispār neorientējas nevienā jautājumā...

Pateikšu vienu lietu. Ētiski bija liels pārkāpums melot par šīm 10 valstīm, kuras Ministru kabinets ir pieņēmis... Var būt, ka mums, piemēram, paralimpieši ir tāpat kā olimpiskajās spēlēs, viņi varbūt ir no 100 valstīm. Bet atlases sistēma olimpiskajās spēlēs un paralimpiskajās spēlēs ir atšķirīga. Piemēram, sporta veidā ar kustību traucējumiem cilvēkam ratiņkrēslā vai peldēšanā, vai kaut kādos sporta veidos... Iedomājieties, ka, piemēram, olimpiskajās spēlēs šķēpmetējs uzskrien, izmet šķēpu un aiziet, un to viņš var izdarīt varbūt piecās minūtēs, tad iedomājieties, cik daudz laika vajag, lai to pašu izdarītu cilvēks ar kustību traucējumiem. Tāpēc paralimpiskajās spēlēs šī atlase notiek dažādos kvalifikācijas turnīros. Viņiem ir punktu sistēma, viņiem ir, teiksim, Eiropas mēroga sacensības Grand Prix, kur viņš jau savāc punktus, viņiem ir nacionālie čempionāti. Un, piemēram, varbūt... mēs jau nezinām, varbūt ir no 100 valstīm šie sportisti, bet viņi jau visi nevar atbraukt uz paralimpiskajām spēlēm, jo viņu laiks katram ir tur 10 reizes vai piecas reizes lielāks nekā olimpiskajās spēlēs, tad šīm spēlēm būtu bijis jānotiek vismaz divus vai trīs mēnešus, nevis, teiksim, attiecīgo laika sprīdi. Tāpēc tā ir pavisam cita sistēma, un deputāti to nezina.

Ja šādu vēstuli sūta ministrija, tad vai nu viņa pati ir... ministre, teiksim, nu labi, šinī gadījumā parlamentārais sekretārs vai kāds cits... Bet, ja ministrija kaut ko tādu atļaujas un ministre tam piekrīt, tad vai nu viņa atklāti melo, vai ir tik nekompetenta, ka vispār neko nezina, ka tās ir pavisam dažādas sistēmas.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un padomāt par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par LNSP lēmumu par izcilāko sportistu apbalvošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms reģistrācijas rezultātu paziņošanas vārds deputātei Irmai Kalniņai paziņojumam.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien, kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka tieši šodien pusdienas pārtraukumā pulksten 12.35 deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar ASV parlamentu varēs tikties ar mūsu izcilo vēstnieci Vašingtonā Elitu Kuzmu. Es laipni jūs aicinu. Es arī aicinu pārējos deputātus, kuri vēlas noklausīties par mūsu divpusējām attiecībām ar ASV un visām aktualitātēm. Tas būs Ārlietu komisijas telpās.

Paldies par uzmanību.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies pieci deputāti: Anita Brakovska, Augusts Brigmanis, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa un Dmitrijs Kovaļenko.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir arī svinīgs brīdis. Savu skaisto jubileju 19. janvārī svinēja Jana Simanovska. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir kvorums, 52 jau zālē reģistrējušies. Paldies tiešām visiem, kas vienmēr ir laikā.

Sākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likums “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, likuma otrreizēja caurlūkošana.

Uz to ir iesniegti 23 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrreizējai caurlūkošanai nodots no prezidenta.

Komisijā attiecīgi skatījām atkārtoti un saņēmām 23 priekšlikumus. Secīgi par katru no priekšlikumiem.

1. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Šis priekšlikums paredz papildināt 1. pantu, kas nosaka šī likuma mērķi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, godātie kolēģi! Vispirms gribu atvainoties, ka es šodien uzvalkā, nevis peldkostīmā. Nu nekas...

Vai autoceļu lietošanas nodeva tiek veidota kā attīstību veicinošs instruments, vai arī tā kļūst par fiskālu slogu vietējai uzņēmējdarbībai, īpaši reģionos, kur alternatīvu praktiski nav, var tikai izmantot tos ceļus, kuri ir aplikti ar nodevu?

Mans piedāvājums: grozījumu paketes mērķis ir ļoti skaidrs – nodrošināt samērīgu, tautsaimniecību veicinošu autoceļu lietošanas nodevas regulējumu, vienlaikus saglabājot vides mērķus un stiprinot reģiona ekonomisko dzīvotspēju. Tas nav – vienkārši atlaides visiem. Tas ir mēģinājums nošķirt tranzītu no vietējās ekonomikas un panākt, lai likums beidzot redzētu arī transportu kā tautsaimniecības ievades resursu.

Galvenā doma ir – transports nav izvēle, tas ir darba instruments. Reālajā ekonomikā transports nav luksuss un nav izvēles pakalpojums. Transports ir ievades resurss. Tas nodrošina piegādes, ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, reģionālu nodarbinātību un uzņēmējdarbību ikdienā. Ja transporta izmaksas pieaug, tad proporcionāli pieaug uzņēmumu izmaksas un citas izmaksas. Un tad pieaug arī cenas, krītas konkurētspēja, samazinās investīciju aktivitāte, pieaug risks, ka uzņēmumi izvēlas strādāt uz tādu izdzīvošanu vai vispār pamet tirgu.

Šeit ir būtiska atšķirība. Tranzīts izmanto Latviju kā koridoru, bet vietējā loģistika un reģionu uzņēmējdarbība uztur dzīvu Latvijas ekonomiku reģionos. Šos divus nevar aplikt vienādi, kā ir šajā likumā. Ja vienotu ekonomiku apliekam kā tranzītu, mēs faktiski sodām tos, kas nodrošina pakalpojumus un darba vietas Latvijā.

Vēl viens. Kāpēc zaļā pāreja šajā segmentā vai šajā anotācijā, vai šobrīd, kā ir, nedarbojas kā reāla alternatīva? Pašreizējā pieeja praksē balstās uz pieņēmumu, ka uzņēmēji var pārsēsties uz vilcieniem vai uz bezemisiju transportu. Taču reģionos tas bieži nav iespējams. Kāpēc? Dzelzceļš nav piemērots ikdienas pēdējā posma piegādēm un nelieliem kravu apjomiem. Tāpat bezemisiju kravu transports ir dārgs, uzlādes infrastruktūra nav pietiekama, uzlāde prasa laiku, bet uzņēmumu loģistika strādā 24/7... dažreiz. Tāpēc nodeva reģionos bieži nesamazina piesārņojumu un nemaina uzvedību, bet vienkārši palielina izmaksas. Tas nozīmē, ka nodevai jābūt samērīgai un tai jāatbalsta pāreja uz to, nevis jāiznīcina vietējā ekonomika, kamēr alternatīvu nav.

Mani priekšlikumi dod tādus konkrētus ieguvumus – samazinās vietējo pārvadājumu izmaksas. Tātad mazinās cenu spiediens pārtikai, būvniecībai, pakalpojumiem. Mazajiem uzņēmumiem paliek nauda apgrozījumam un apgrozāmajiem līdzekļiem, tātad vairāk iespēju investēt tehnikā, darbiniekos vai uzņēmuma attīstībā. Reģioni kļūst konkurētspējīgāki, jo loģistika nav sods, bet instruments, kā strādāt. Un mazāka motivācija ēnu ekonomikai, jo slogs ir samērīgāks un saprotamāks.

Ja Finanšu ministrija var teikt par īstermiņa ieņēmumiem – samazinājumu atsevišķos segmentos... bet ilgtermiņā tieši vietējā uzņēmējdarbība veido stabilu nodokļu bāzi, darbaspēka nodokli, PVN, uzņēmumu darbību, nodarbinātību arī reģionos. Ja mēs šo ekonomiku nospiežam ar nesamērīgo slogu, ienākumi krītas tāpat, tikai caur bankrotiem, cenu kāpumu un ēnu ekonomiku. Šī nav, kā es teicu, atlaide visiem un nav politiskā dāvana. Tā ir samērīga, mērķēta un kontrolējama pieeja, kas nošķir tranzītu no vietējās ekonomikas un ļauj reģioniem strādāt. Mēs saglabājam vides mērķus, bet atzīstam realitāti. Bez infrastruktūras un alternatīvām nodeva nedrīkst kļūt par bremzi tautsaimniecībai.

Un, atbalstot priekšlikumus, var teikt, ka Latvija izvēlas konkurētspēju.

Var apvienot laikus, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Tad Latvija izvēlas konkurētspēju, reģionu dzīvotspēju un godīgu nodokļu politiku, kur nodoklim ir saprotams mērķis un redzams rezultāts.

Ar 1. priekšlikumu es nepalielinu nodevu un nemainu likmes. Es vienkārši izdaru ko būtiski svarīgu – pielieku likuma mērķiem ekonomisko realitāti. Šobrīd likuma mērķis formāli izklausās pareizi – ceļi un vide. Taču tas ir pārāk šauri, jo transporta likmi redz gandrīz tikai kā infrastruktūras jautājumu. Realitātē transports ir tautsaimniecības ievades resurss – piegādes, ražošana, pakalpojumi, darba vietas, reģionu pieejamība. Mērķa paplašināšana tautsaimniecības un reģionu izaugsmē nozīmē vienu – valsts atzīst, ka nodevai jābūt samērīgai ar uzņēmējdarbības izmaksām un reģionu realitāti. Un te ir svarīgi pateikt tieši par Latgali un citiem reģioniem. Uzņēmēji tur nevar pārsēsties uz vilcieniem. Un bezemisiju kravu transports nav pieejams infrastruktūras un lielo izmaksu dēļ. Tātad nodeva bez ekonomiskā mērķa kļūst par tiešu nodokli uzņēmējdarbībā, nevis uzvedības maiņas instrumentu.

Šis priekšlikums dod mums juridisku pamatu veidot likumu tā, lai tas nevis bremzētu, bet veicinātu konkurētspēju.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu pateikt, ka problēma jau nav tajā vinjetes likumā. Vinjete pēc būtības ir tikai viena sastāvdaļa no visa kopējā. Tas, ko transportlīdzekļa īpašnieks uz savas ādas izjūt, ir ne tikai vinjete. Ja mēs runātu atsevišķi par vinjeti un tās cenu, tas vēl būtu saprotams. Autovadītāji arī saprot, ka vinjete simtprocentīgi nonāk konkrētajos ceļos un nav citur izmantojama. Ar to viss būtu kārtībā.

Tikai viena cita būtiska problēma, ka transportlīdzekļu īpašnieki nevar būt slaucamā govs, jo mums ir pagājšgad 10 procentu kāpums transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī. Briškena kungs un šobrīd Švinkas kungs kopā ir palielinājuši vinjeti par 102 procentiem – 102 procentiem! Tas nav adekvāts nodevas cēliens nevienā no nozarēm, nerunājot par transportu. Degvielas akcīze ir kāpusi, autotransporta gāze ir kāpusi, 100 procenti palielināts dabas resursu nodoklis riepām, akumulatoriem, autotransporta utilizācijai. CSDD pakalpojumi ir kāpuši, sodi ir kāpināti.

Mēs redzam grafiku, ko mans kolēģis Tavara kungs bija atradis, oficiālo pēdējo grafiku, kas ir pieejams Autotransporta direkcijā. Un te ir parādīts. Šie ir ieņēmumi, visi nodokļi, ko transportlīdzekļu īpašnieki samaksā. Un, mēs redzam, 863 miljonus eiro novirza valsts budžetā. Un kas aiziet ceļiem? Ceļiem neaiziet nekas no tā, kas ir pieaugumā tapis. 50 procenti ir kāpuši nodokļi no 2016. gada. Desmit gados – 50 procentu kāpums! Ceļiem ir aizgājis absolūti nulle pieaugums. Tātad te mēs konkrēti redzam faktu, ka autotransporta īpašnieki vai jebkura transporta īpašnieki tiek brutāli apkrāpti, jo to, ko viņš samaksā, viņš neredz nonākam ceļā atpakaļ.

Te ir pārkāpta galvenā lieta. Repše atzina savas divas lielākās kļūdas, un viena no tām bija, ka viņš atbrīvoja autoceļu nodokļa nonākšanu automātiski simtprocentīgi ceļos. Šobrīd likums nosaka... Ir likums, kas nosaka: 80 procentiem būtu jābūt, bet ceļiem aiziet tikai knapi 60 procenti. Mums ir beidzot jāpieņem tas, kas vienmēr ir bijis, un jālabo kļūda – tas, kas maksā par infrastruktūru un nodokļus... tad tā nauda arī aiziet infrastruktūrai. Šī kļūda, kolēģi, ir jālabo. Un vinjete ir tikai atspoguļojums tam, ka Finanšu ministrija savāc visus šos nodokļus, bet Satiksmes ministrijai nav, ar ko rīkoties ceļiem. Tāpēc vienkārši tiek izdomāti veidi, kā palielināt nodevas, kuras garantētu, lai nonāktu ceļos, jo Švinkas kungs nevar izcīnīt, kā redzam, naudu, kas pienāktos ceļiem. Viņš nevar pārliecināt Ašeradena kungu. Tad viņam nākas celt... mahinējot ar dažādiem citiem veidiem, pieliekot klāt reģionālos ceļus, visu pārējo, lai būtu budžets ceļa remontiem. Un viss pārējais aiziet, kā mēs varam ļoti labi redzēt... 244 miljoni aiziet algās, bonusos un piemaksās, kuras varēja nebūt, tās varēja aiziet ceļiem. Bet šī ceļu nauda aiziet tieši algām, bonusiem, komandējumiem un visam pārējam.

Tā ka tas nav godīgi pret transportlīdzekļu īpašniekiem, jo galvenā lieta, ko visi, visi Finanšu ministrijas darboņi un ministri zina, – 98 procenti tā, ko tu uzliec ceļa nodokļos, ir automātiski apmaksāti, jo no tiem izbēgt nevar neviens transportlīdzekļa vadītājs. Tāpēc arī “efektīvi” izmanto visas šīs nodevas, kas ir saistītas ar transportu, jo no tām izbēgt neviens Latvijas pilsonis nevar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ņemot vērā, ka šis ir 1. priekšlikums, tāds diezgan plašs, izmantojot iespēju, arī vēlos reflektēt uz komisijas kopējo darbu un atļaušos uzstāties vienreiz, tai skaitā arī par to priekšlikumu, ko es kopā ar Rokpeļņa kungu un Šuvajeva kungu esmu iesniedzis un komisija ir atbalstījusi.

Pirmkārt, vēlos tiešām pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai. Ar šo atgriezto likumu mēs rūpīgi strādājām. Bija divas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes. Pirmajā komisijas sēdē uzklausījām visas nevalstiskās organizācijas un iesaistītās puses par ietekmi uz to nozarēm. Pirmajā komisijas sēdē arī bija komisijas lēmums uzdot Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai izvērtēt šos likuma grozījumus un nākt ar detalizētākiem aprēķiniem. Komisija arī atbalstīja to... likuma grozījumus, ka no... ja mēs pieņemsim šos likuma grozījumus kopumā... un tie stāsies spēkā 1. martā, tad punkts viens – tiks paplašinātas atlaides mūsu lauksaimniekiem, kas nozīmē, ka no 1. marta līdz 1. novembrim nebūs jāmaksā šī vinješu maksa.

Otrais būtiskais aspekts, ko nepieciešams sabiedrībai skaidri un gaiši pateikt, ka šajā gadā kāpums tai sadaļai, kurā ir arī visvairāk transportlīdzekļu (no trīs tonnām līdz trīsarpus tonnām), nepieaugs.

Trešais punkts – papildu atbalsts un mazāka maksa daudzbērnu ģimenēm.

Papildus vēlos teikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienprātīgi lēma, ka... lai uz nākotni izvērtētu visu šo sistēmu no visiem aspektiem... ko komisijā minēja gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti... ir izveidota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupa, kuras vadība ir uzticēta Uldim Augulim. No katras frakcijas ir lūgts deleģēt vienu pārstāvi darbam šajā komisijā, lai redzētu, kādi iespējamie grozījumi nepieciešami nākamajā gadā.

Bet šobrīd es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt tos priekšlikumus, ko komisija ir atbalstījusi, un arī kopumā likumu atbalstīt. Un vēlreiz gribu uzsvērt: ja mēs atbalstīsim šos likuma grozījumus, tad atšķirībā no sākotnējās versijas ar šiem likuma grozījumiem tiek paplašināts atbalsts lauksaimniekiem un daudzbērnu ģimenēm. Kategorijā no trīs līdz trīsarpus tonnām šajā gadā nodevas apmērs nepieaugs.

Paldies gan pozīcijas, gan opozīcijas kolēģiem par konstruktīvu darbu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtos priekšlikumus par vinješu maksas iesaldēšanu un necelšanu, tādā veidā atbalstot mūsu uzņēmējus. Kamēr valdība apgalvo, ka nodokļi netiek celti un ka mums esot labākais iespējamais budžets, kura reklamēšanai tiek izšķērdēti vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, pietiek, ka pie Ministru kabineta atnāk zemnieks ar kūtsmēsliem piekrautu ķerru un noplukušu eglīti, lai sagrautu šo ilūziju par skaisto budžetu, jo vinjetes maksas pieaugums nav nekas cits kā slēptais nodoklis.

Un te sākas absurds. Vakar un aizvakar divās Saeimas komisijas sēdēs ekonomikas ministrs ar sārtiem vaigiem cīnījās par pārtikas cenu pieauguma samazināšanu, kamēr tajā pašā laikā viņa kolēģi ar vienu balsojumu atbalstīja jaunu slēpto nodokli, kas tieši sadārdzinās transportēšanas izmaksas un līdz ar to arī pārtikas cenas. Jā, katram maizes klaipam, katrai piena pakai, pilnīgi visai pārtikai veikalos. Tā ir politiskā divkosība un pretruna pašiem sev.

Valsts kontrole nesen kādā revīzijā ļoti precīzi norādīja: valsts pārvalde cīnās ar sekām, nevis analizē cēloņus. Un vinješu stāsts ir tas, kas to pierāda visvairāk.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pats arī piedalījos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs par šo jautājumu. Mēs to skatījām otrreizējā caurlūkošanā. Tas nozīmē, ka jau sākotnēji šeit bija problēmas. Šis likumprojekts, kā norādīja prezidents, nav izdiskutēts ar nozari. Iebildumi anotācijā mums nebija parādīti, lai gan tādi bija.

Un kāda tad ir sajūta? Sajūta šobrīd ir tāda, ka pēc būtības mēs noņemam to spriegumu no atsevišķām sadaļām.

Nobijāties no lauksaimniekiem? Skaidrs, ka traktorus neviens Rīgā negrib redzēt. Bet te rodas pamatots jautājums: ar ko tad sliktākas ir citas grupas? Ar ko ir sliktāks Latvijas pilsonis, kurš godprātīgi maksā nodokļus? Varbūt viņš nav sasniedzis daudzbērnu ģimenes statusu, varbūt viņam ir divi bērni, bet viņš ir godīgs, kārtīgs Latvijas pilsonis. Un šis automobilis, kravas automobilis ar kravas kasti, ar trim vai nedaudz vairāk tonnām... bet viņam tas ir jāmaksā. Ar ko viņš ir sliktāks par daudzbērnu ģimeni? Ar ko viņš ir sliktāks par reemigrantu? Neredzu! Šinī gadījumā neredzu godīgumu.

Tāpat mēs publiskajā telpā ļoti labi visi redzējām. Mežsaimnieki mežsaimniecības nozarē, kur ir ilgtermiņa līgumi noslēgti ar konkrētu pakalpojumu cenu par izvešanu, šis vinjetes pieaugums (Starpsauciens.)... Jā, Edmund, mēs iesaldējam 3 līdz 3,5 tonnas, bet tu nerunā par to, kas ir virs 3,5 tonnām, kas ir 3,5 līdz 12 N2, kā arī N3 mašīnas virs 12 tonnām. Tur atsevišķās kategorijās divu gadu griezumā pieaugums ir 1000 eiro par smago automašīnu. Tas ir normāli? Tas nav saprātīgi. Šiem kokvedējiem... arī viņiem, iecenojot šajos līgumos cenas, iznāk 1000 eiro pieaugums divos gados. Un varbūt ilgtermiņa līgumā viņš to nevar vairs iecenot. Uz kā rēķina tad lai šis cilvēks... varbūt uz darba algu rēķina ieekonomē vai kā citādi?

Tāpēc arī pie mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija vērsusies Dienvidkurzemes novada pašvaldība. Viņi saka: šobrīd šajos ceļa posmos ir iekļauts arī ceļš Grobiņa–Ventspils, respektīvi, virziens uz Pāvilostu. Pašvaldība sniedz asenizācijas pakalpojumus ar vecu, vecu mēslu muciņu, kurai ir EURO II vai EURO III dzinējs. Viņiem šis pieaugums ir būtisks. Un tas galu galā atsauksies uz pakalpojuma cenu.

Tāpat automašīnām, smagajām automašīnām, kuras tiek izmantotas sezonāli, teiksim, ceļu būvē, arī vienkārši nav ekonomiska pamatojuma pirkt ar EURO VI dzinēju, tām ir labākajā gadījumā EURO IV dzinējs. Un tas pieaugums ir ļoti būtisks, viss sadārdzinās... beigu beigās sadārdzinās tas pakalpojums, nemaz nerunājot par visām pārtikas ķēžu piegādēm un visu pārējo.

Šobrīd liekas, ka šis taisnīgums nav panākts. Skaidrs ir tas, ko jau Kulberga kungs teica – Satiksmes ministrija vienkārši ir nostādīta fakta priekšā: “Jums vajag naudu? Meklējiet naudu! Pārējo... No akcīzes vai transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa mēs jums nedosim.” Tas arī nav taisnīgi, jo ceļu būvei ir vajadzīga nauda. Protams, ka mēs visi vēlamies braukt pa labiem ceļiem. Bet šādi vienkārši “slaukt” uzņēmējus un arī cilvēkus no reģioniem – nu tas nav labākais stils.

Joprojām uzskatu, ka šis likums ir tikai un vienīgi atrisinājis... noņēmis bailes, vienam otram sēžot pie vīna glāzes sestdienas vakarā, zvanot lauksaimniekiem un prasot: “Ko tad jūs...? Ko tad jūs gribat?”

Nu tas nav pareizi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispārīgs priekšlikums. Pirmais. APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija iesniegusi ir vairākus priekšlikumus – 2. priekšlikumu, 5. priekšlikumu... Priekšlikumu būtība bija principā atteikties no N1 kategorijas aplikšanas ar nodokli, atgriezt 2025. gada līmenī. Bet ir jāpiemin dažas lietas. Vēsturiski... relatīvi nesen budžeta debašu laikā izskanēja informācija, ka 2016. gada nogalē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars ir iesniedzis attiecīgās vinjetes priekšlikumus. Bija tāda informācija. To ļoti aktīvi izplatīja partija “PROGRESĪVIE”, nepasakot vairāk neko, tikai faktu, ka bija iesniedzis. Jā, Edgars Tavars šobrīd stāv Saeimas tribīnē un to apstiprina.

2016. gadā Edgars Tavars tiešām valdības uzdevumā un vārdā iesniedza priekšlikumu – no 3 līdz 3,5 tonnām vinjete pie noteikta ceļu tīkla un pie noteikta cenu līmeņa. Vienlaikus mēs paralēli veicām reformu, atsakoties no vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas... vieglo transportlīdzekļu un motociklu nodokļa... pilnībā, ieviešot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kā rezultātā visiem transportlīdzekļu lietotājiem kopumā nācās maksāt valstij mazāk.

Mēs uz 2017. gadu budžetu gatavojām ar domu, ka valsts parāds pret IKP nedrīkst pārsniegt pusprocentu – pusprocentu! Bija priekšlikums no Finanšu ministrijas un no Satiksmes ministrijas ierēdņiem visu N1 kategoriju kā kompensējošo aplikt ar šo vinjeti. Mēs no tā atteicāmies, saglabājām tikai trim tonnām pie noteikta ceļu tīkla un pie noteiktas ceļu likmes. Ar vienu džentlmenisku vienošanos, ka tas nav sistemātiski un ilgstoši.

Pa šo laiku, kolēģi, punkts viens... N1 kategorija parādījusi, ka tas ir transportlīdzeklis, kas ir nepieciešams mūsu valsts vispārējai civilajai un arī militārajai aizsardzībai. Ukraina ļoti lieliski to parāda, ka pikapi, mazie busiņi, visi tie, kas nodrošina apgādi, tai skaitā ved ievainotos no frontes, piegādi nodrošina, – tā ir ārkārtīgi svarīga kategorija. Tas ir jāsaprot. Tādas atziņas nebija nevienam 2016., 2017. gadā. Šodien tās atziņas ir pilnīgi, absolūti skaidras. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Šo divu gadu laikā, kopš partija “PROGRESĪVIE” vada Satiksmes ministriju, N1 kategorija... kopumā pieaugums, ja saskaita pagājušā gada pieaugumu aptuveni par 46 procentiem un šo, kurš stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri, pieaugums cenās ir 102 procenti. Plus jauni ceļu tīkli. Kolēģi, tas samazina mūsu valsts konkurētspēju. Visnotaļ noteikti. Tas samazina to, ka mūsu sabiedrībā, kopējā autoparkā, šādas automašīnas būs.

Ko tas nozīmē, mācoties no Ukrainas? Tas zināmā mērā samazina arī mūsu valsts drošību. Mēs to nevaram pieļaut – nedz cenu pieaugumu, nedz arī jaunus ceļu posmus. Un tas, ko es dzirdēju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka... un pēc tam, kad Valsts prezidents atgrieza atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai šos priekšlikumus... Nu gluži tādu pašu kā budžetā mēs apstiprināt nevaram – kaut kādas mazas izmaiņas jāveic, tāpēc mēs atliksim to ieviešanu N1 kategorijai no 3 līdz 3,5 tonnām uz gadu, piešķirsim vēl simbolisku atlaidi repatriantiem, daudzbērnu ģimenēm. Ar zemniekiem nedaudz vienosimies. Visi būs ļoti apmierināti. Visi ļoti priecīgi.

Kolēģi! Ar nākamo gadu viss tas stājas spēkā. Jaunie ceļu posmi, kad faktiski (Starpsauciens: “Šogad!”) mēs vairs nevaram... es atvainojos, šogad... vēl labāk – šogad... Ka jaunie ceļu posmi stājas spēkā šogad, kad faktiski vairs nevarat izvairīties no šīs vinjetes maksāšanas. Jaunās cenas kopumā, salīdzinot ar aizpagājušo gadu, par 102 procentiem pieaug. Vairs nav valsts galvenie autoceļi iekšā, kā tas bija vēsturiski, nu jau, mēs redzam, ir arī vietējas nozīmes autoceļi.

Nu un pats interesantākais. Ja vēl 2016. gadā mēs skatījāmies, kopējais ceļu lietotāju nodokļos samaksātais apjoms bija 578 miljoni, un uz ceļiem novirzījām 304 miljonus. Tie bija 64 procenti. Šobrīd ceļu lietotāji samaksā, kā jau kolēģis Andris Kulbergs arī rādīja, 863 miljonus, un uz ceļiem novirzām vairs tikai 326, respektīvi, 45 procentus. Jūs izmantojat vinjetes maksājumus mazajiem zemniekiem, lauksaimniekiem, mājražotājiem, lai vienkārši daļēji kompensētu tos zaudējumus, ko pārējie ceļu lietotāji, maksātāji, caur citiem nodokļiem nomaksā valsts budžetā. Par pāļiem, par komandējumiem un par visām pārējām valdības vispārējām vajadzībām.

Lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Tavars. Kolēģi, es noteikti neatbalstu nedz šīs kosmētiskās izmaiņas, nedz šos pieaugumus, nedz arī kategorijām, kas ir N2, N3...

N1 ir tikai viena sadaļa, kas ir mazie zemnieki, mednieki, pikapi, bulkvāģi. N2, N3 kategorija – tie ir vistīrākie komerctransporti, tie ir tie, kas nodrošina mūsu ekonomiku kopumā. Vilcēji, zemnieki, lielās zemnieku tehnikas, kas nav tieši zemnieku tehnikas, kas neatbilst konkrētajam... bet palīgtehnikas. Tie ir vilcēji, ļoti daudz un dažādi citi transportlīdzekļi, kuriem arī ir ļoti būtisks pieaugums. Mēs redzam, ka vairākām kategorijām... piemēram, N3, ir 66,7 procentu pieaugums. EURO VI kategorijai, pašreiz zaļākajai kategorijai, jūs esat pielikuši. Tā ka par zaļumu šeit arī nevar būt nekādas runas. Tā ir vienīgi – tikai un vienīgi – budžeta lāpīšana.

Tā vietā, lai nosēstos, skaidri un gaiši pateiktu Finanšu ministrijai, ka mēs noliekam datumu, labojam šo Repšes kļūdu par ceļu fonda likvidēšanu, šos nodokļus atgriežam autoceļiem, jo labi apzināmies, ka mums nodokļu līdzmaksājums kādām jaunām Eiropas struktūrfondu aploksnēm nebūs, jo šo aplokšņu nebūs.

Mēs labi apzināmies, kas notiek ar “Rail Baltica”, kur būs jāiegulda daudz līdzekļu. Ir kategoriski skaidrs, ka ceļiem pietrūkst finansējuma. Valsts galvenie autoceļi vairāk vai mazāk valstī ir sakārtoti. Vietējas nozīmes, reģionālas nozīmes ceļiem drīzumā būs kritiska situācija. Mēs nevaram atbalstīt šādu pieeju Autoceļu lietošanas nodevas likumā un arī šo kosmētisko priekšlikumu, ko šobrīd koalīcija piedāvā, arī N1 kategorijā no trīs līdz trīsarpus tonnām: “Līdz vēlēšanām mēs jums neprasīsim šo paaugstināto maksu. Jūs maksāsiet tikai par papildu ceļiem.” Bet pēc vēlēšanām pret 2024. gadu jums būs 102 procentu pieaugums.

Tāpēc aicinu atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumus un kopumā, ja tas netiek atbalstīts, šādu likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Es gribēju reflektēt uz to, ko koalīcija saka – prezidents ir atsviedis atpakaļ. Mēs te visu uzklausījām un atrisinājām. Prezidents atsvieda atpakaļ, pirmkārt, tāpēc ka procedūrā pilnībā nebija ievērots princips uzklausīt nozares. Viens.

Otrs, ka tas nav samērīgi un pareizi. Un šinī gadījumā notika butaforija. Tā bija butaforija. ZZS, nosaucot, ka zemniekiem palielinās atbalsta loks, samierinājās un savu vēlētāju nedaudz apmierināja. Bet, nē, tie jau nav visi zemsaimnieku uzņēmumi, tie ir tikai individuālie, kas saņem šo. Un visu pārējo laiku tā ir problēma. Kas ar mežsaimniekiem? Kas ar tiem, kas apgādā “Augstsprieguma tīklus”, “Sadales tīklus” ar pikapiem? Tiem visiem, braucot uz izsaukumu, būs jāmaksā vinjete. Tie, kas novērš katastrofas.

Nu jūs sakāt – daudzbērnu ģimenēm. Ķeksītis! Skaisti! Malači! Daudzbērnu ģimenes – cik daudz jūs redzat, kas braukā ar komerctransportu? Nu tie, kas pikapā ved savus bērnus uz skolu? Tādus jūs domājat, ja? Nu malači, tiešām fantastisks atbalsts, visi novērtē, un visi saprot.

Arī tie, kas atgriežas no ārzemēm, viņi visi ar busiņiem, ar pikapiem brauc no tās Anglijas. Nu to vinjeti nemaksāsim. Nu ja, nu tiešām nu tāds kolosāls atbalsts. Nu tā ir butaforija, jūs vienkārši ievilkāt ķeksīti. Un tie, kas tur kliedza par tiem... 3 līdz 3,5 tonnām: “Ai, šogad nepaaugstināsim, bet nākošgad – obligāti!” Tas tā kā vēzīti ielika tajā bļodiņā iekšā – viņu vāra, lēni silda. No sākuma viņš jau nesaprot, ka viņš ir tajā bļodā un kā tas viss beigsies. Bet tā tas beigsies – ar 1. janvāri nākošajā gadā tas tā arī beigsies. Lēnām visu uzvārīs, visi pieradīs – nu jā, jāmaksā. Nu tāds ir jūsu piegājiens šīs likumdošanas izskatīšanā. Piedodiet, tā bija un ir butaforija. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jautājums jau varbūt pat nebūtu par šo maksāšanu. Jautājums ir par uzticēšanos valstij, par uzticēšanos tiem, kas pieņem šos likumus. Ja mēs skatāmies, kas mums notika un kāpēc vispār ceļi ir tādā stāvoklī, tad jāsaprot, ka šī pati transformējusies Jaunā Vienotība 2003. gadā likvidēja ceļu fondu un tagad saka – jā, mēs visus vinjetes maksājumus novirzīsim ceļiem, ceļu attīstībai, ceļu remontam. Bet tā ir būtībā niecīga summa, un neko tur nevar ne attīstīt, ne uzlabot, ne no jauna uzbūvēt.

Tātad faktiski ir nepieciešama pilnīgi jauna sistēma, lai veidotu mums labus izbraucamus lielceļus un visus šos vismaz... mūsu visus šos 15 galvenos valsts autoceļus pārbūvētu par četrjoslu ceļiem. Tam ir nepieciešami tik vien kā 18 miljardi eiro. 18 miljardus eiro mēs varētu, ja paskatāmies, cik tad autobraucēji samaksā dažādās nodevās un nodokļos, tas ir vairāk nekā 800 miljoni – 860 miljoni... Tad parēķiniet paši! Principā 10 gadu laikā mēs varētu visus savus autoceļus pārbūvēt, un mums nebūtu vairs bojāgājušo, mums attīstītos ekonomika, attīstītos reģioni un tā tālāk, un tā joprojām. Tāpēc faktiski šeit ir jāskatās daudzkārt dziļāk. Un tas, ka tagad ir šīs vinjetes... palielinājums šim maksājumam, tas jau pēc būtības nemaz nebūtu vajadzīgs, ja mēs godīgi visu to naudiņu, ko samaksā autobraucēji, iedotu autoceļu fondā – autoceļu uzturētājiem. Mums beidzamajā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē uzstājās “Latvijas Valsts ceļi” ar ļoti skaistu prezentāciju saistībā ar to, cik naudas ir nepieciešams ceļiem, kur tā jāiegulda un kāda mums ir drošība uz ceļiem. Tur viss ir ļoti skaidri. Šī prezentācija ir pieejama. Varat paskatīties.

Tātad šobrīd Latvija faktiski neiegulda savos ceļos, pat nenotur tos tādā nulles līmenī. Mums ir regress ceļu drošībā, ceļu labiekārtošanā un ceļu attīstībā. Šī vinjete pat tanī brīdī, kad tiek pacelta... un es jau saprotu, ka jūs pacelsiet šo vinjeti, tas neuzlabos nekādā mērā ceļu infrastruktūru.

Tātad ir jābūt pilnīgi jaunai, strukturētai sistēmai. Nezinu, varbūt atjaunot viens pret viens, kā bija 2002. gadā. Kaut gan es šaubos par to. Visticamāk, tā ir jāveido no jauna. Bet visai naudai, ko samaksā autobraucēji, ir jānonāk atpakaļ pie ceļiem – labākiem ceļiem, platākiem ceļiem un drošākiem ceļiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tad, kad mēs aizbraucam uz reģioniem, aizbraucam uz laukiem, cilvēki prasa: ko mums darīt? Jā, ir lielie zemnieki, ir. Bet laukos ir amatnieki. Un viņiem iesaka nodarboties ar amatniecību, ar lauku tūrismu, ar daudz ko citu.

Jā, šobrīd ar tām vinjetēm reveranss izdarīts attiecībā uz zemniekiem. Reveranss ir izdarīts tāds dekoratīvos nolūkos attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm. Bet kur paliek individuālie uzņēmēji? Kur paliek amatnieki? Kur paliek lauku tūrisma mazie uzņēmēji, kur apkalpojošais ēdināšanas serviss, kas ir šajos... Viņi visi ir izmesti no ratu pakaļas. Un jāņem vērā arī tas, ka šie mazie uzņēmēji laukos, it sevišķi tūrisma jomā, vēl nav īsti atguvušies no Covid-19 krīzes, jo ir mainījušies sabiedrības paradumi, ir pieaugusi dzīves dārdzība. Ko mēs varam atbildēt viņiem? To, ka formāli kaut kas tika palabots? O, nē.

Kolēģi, tūlīt, pašā februāra sākumā, Ķīpsalā notiks kārtējā “Balttour 2026” izstāde, kur būs šie tūrisma uzņēmēji, kur būs šie amatnieki, cik nu viņi mums ir palikuši. Un droši vien atkal kāds no valdības lielīsies ar to, ka mēs par viņiem rūpējamies. Nu tad pie viena izstāstiet, kā mēs viņus žņaudzam vai, pareizāk sakot, kā pašreizējā valdība viņus žņaudz.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Sveiciens, kolēģi! Es vairāk misijas apziņas vadīts nāku un kārtējo reizi atgādinu, piekrītot arī tam, ko Zivtiņa kungs teica. Šis nav par Repšes likvidēto autoceļu fondu, jo budžetā jau šī sadaļa – Valsts autoceļu fonds – ir saglabājusies. Bet atkārtoti citēšu likuma “Par autoceļiem” 12. panta ceturto daļu: “Valsts budžeta finansējumu programmai “Valsts autoceļu fonds” veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas” jeb vinjetes “un 80 procenti no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem [..]”. Un tad ir viens ļoti maģisks papildinājums aiz komata: “[..] ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.” Ja budžeta likumā nav noteikts citādi.

Un, šķiet, kopš 2009. vai 2010. gada, kad pēc Starptautiskā Valūtas fonda rekomendācijas Finanšu ministrija piekrita atsaistīt akcīzes ieņēmumus no autoceļu fonda finansēšanas, ir izveidojusies situācija, kur katru gadu valsts kopējā budžeta katlā tiek iemesta aptuveni puse no budžeta, kam saskaņā ar šo likumu, šī likuma būtību būtu jānokļūst Valsts autoceļu fondā. Es par to runāju, kad biju satiksmes ministrs, un turpināšu runāt par to arī tagad. Latvijai valsts īpašumā ir apmēram 20 tūkstoši kilometru ceļu, dažādu līmeņu. Lietuvai ir 22 tūkstoši, ļoti līdzīgs apjoms. Lietuvai ikgadējais autoceļu budžets ir 700 miljoni, mums ir 300. Tā ir tā esence.

Un tāpēc attiecībā uz vinjeti... Jā, vinjete ir ļoti vērtīgs instruments, kā notaksēt starptautiskā tranzīta automašīnas, tai skaitā no mūsu kaimiņvalstīm, lai tās arī piedalās mūsu infrastruktūras uzturēšanā. Bet visādi citādi, ja mēs varētu nofinansēt visu to autoceļu uzturēšanas un investīciju programmu, mums, visticamāk, nevajadzētu paplašināt vinjetes tvērumu.

Bet es atgādinu, ka iepriekš, arī manā laikā, šie papildu apmēram 20 miljoni, kas tika ieņemti no valsts autoceļu nodevas, tika novirzīti, piemēram, A6 Nīcgales–Daugavpils posma pārbūvei, kas nupat jau... tūlīt būs gatavs. Absolūti Latgales kritiskā artērija. Līdz ar to, protams, bagāts – kā grib, nabags – kā var. Visa šī naudiņa aiziet investīciju projektos. Ja valsts kopbudžets neapzagtu ceļu nozari valsts autoceļu budžetā, tad, iespējams, mums šīs diskusijas nebūtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, Briškena kungs, aizstāvot sadārdzinājumu vinjetēm, minēja vārdu “esence”. Es teiktu, ka šī likumprojekta esence slēpjas juridiskajā pamatojumā. Aicinu atvērt anotāciju un izlasīt, ka vinješu reforma, tostarp ne tikai sadārdzinājums, bet arī reģionālo ceļu iekļaušana, tiek pamatota ar cēlu mērķi – pārcelt kravas uz dzelzceļa sliedēm vietās, kur dzelzceļa sliežu nav. Tieši tik kvalitatīvs ir jūsu piedāvājums. Kāda esence? Ko jūs te runājat?

Vēlos teikt... divus priekšlikumus minēt uzreiz. Mēs no “Nacionālās apvienības” 13. priekšlikumā rosinām nepiemērot to mājražotājiem un mazajiem uzņēmējiem reģionos, kuri pārvadā paši savu produkciju. Tiem, kas paši ražo, paši izvadā savu produkciju. Bieži vien viņi izvadā pa mazpilsētām un pagastiem, kur nav veikalu vai kur nav atsevišķu vietējo ražotāju produkcijas. Tā ka šis būtu pēdējais dūriens, duncis mugurā, ko jūs ar šo likumprojektu reģionu darbīgākajiem ļaudīm veiktu.

Aicinu tāpēc noraidīt šo likumprojektu vai atbalstīt mūsu priekšlikumu. Un 4. priekšlikumā savukārt aicinu: ja reiz jūs uztrauc Latvijas konkurētspēja un ja jūs gribat, lai Latvija šajā jautājumā neatpaliek no Lietuvas un Igaunijas, tad atsakāmies no šīm trīs tonnām un nosakām trīsarpus tonnas, lai vismaz šajā rādītājā mēs būtu līdzvērtīgi.

Un atceramies, ko jau Kulberga kungs minējis, ka ģeopolitiskajā situācijā šobrīd, kad Latvija atbalsta Ukrainu un sūta uz turieni rindām, kolonnām pilnpiedziņas auto un džipus, faktiski jūs ar šo likumu gribat, lai Latvijas sabiedrība tieši nepērk džipus. Manuprāt, labāk, ka mūsu sabiedrībai un reģionu ļaudīm šāds transports ir un mēs esam ar to nodrošināti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Šuvajevs. Nē. Tikai atgādinu, ka pēc visām šīm debatēm komisijā Pleškānes kundzes priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, 2. priekšlikums ir līdzīgs gan 3., gan 4. priekšlikumam. Tas ir no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS saistībā ar 2. pantu, kas paredz mainīt nodevas objektu un noteikt nodevu tikai kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šeit rodas vislielākie meli par to, kam tā vinjete domāta un kurš par to maksā.

Ja mēs paskatīsimies Eiropā un vispār vinjetes būtību, un jūs to varat uzdot mākslīgajam intelektam, tas ātri un ļoti vienkārši atbildēs: vinjete ir domāta tam, lai tranzīta un ārzemju komerctransports maksātu par infrastruktūru, ko apmaksā konkrētā valsts un ir izveidojusi konkrētā valsts. Un nevis visu infrastruktūru, bet ātrgaitas ceļus, tuneļus, kas paātrina kravas vai transporta nonākšanu no punkta A uz punktu B. Vinjete nav domāta, lai iekasētu no visiem un jebkā. Un šinī gadījumā ir ieviesta veca, smaga kļūda, ka ir ieliktas trīs tonnas. Es apskatījos... man nebija slinkums – es izveidoju par visām Eiropas valstīm tabulu. Šajā tabulā ir tikai trīs valstis, kurām ir ielikts N1 – pikapi un vieglais komerctransports no trīs tonnām.

Ja jūs apskatīsieties komerctransporta definīciju, komerctransporta definīcija sākas ar trīsarpus tonnām un uz augšu. Nav tādas trīs tonnas. Tas rada kropļojumu sistēmā. Tas nerada nekādu loģiku. Un, ja jūs sakāt, ka gribat pārvietot kravas no ceļiem uz dzelzceļu, tad pasakiet, no kuriem pikapiem vai no kuriem busiņiem, kas ir trīs tonnas, jūs gribat pārvietot kravas uz dzelzceļu? No tās ātrās piegādes uz vietām? Smieklīgi! Un mūsdienu džipi ir smagāki par šiem pikapiem vai busiņiem. Nu tad kā? Kur ir vienlīdzība šajā jautājumā?

Un kas notiek. Jūs sakāt: ņemsim šo naudu, kā vinjete paredz, no ārzemniekiem, jo viņi taču izmanto mūsu infrastruktūru. Tad praktiski paskatieties statistikā – neviens ārzemnieks... ar pikapiem vai ar busiņiem masveidā nepārvietojas. Tās ir smagās kravas mašīnas, kas ved preci. Tas praktiski nozīmē to, ka jūs no 27 tūkstošiem Latvijas transportlīdzekļu īpašniekiem brutāli gribat iekasēt naudu. Tik vienkārši tas ir.

Pats svarīgākais. Mēs esam nonākuši ģeopolitiskajā situācijā... un mēs redzam... “Twitter konvojs”, Reinis Pozņaks, kurš ir mūsu Eiropas Parlamenta deputāts, bija tas, kas uzsāka transporta piegādi uz Ukrainu. Kas bija vislielākais un šobrīd vēl jo vairāk piegādājamais transportlīdzeklis, kas iztrūkst ne tikai Baltijā? (Jau ir izsmelti visi Skandināvijas tirgi.) Pikapi. Pikapi! Ukrainas karu izglāba pikapi, jo tie ir ātrākais veids, kā apgādāt fronti un no frontes izvest cietušos. Ir jādara viss iespējamais, lai mums uz ceļa būtu vairāk pikapu. Šobrīd tas būs mūsu pašu interesēs, mūsu drošībai, lai mēs apgādātu savu civilo drošību. Mēs darām – ko? Pilnīgi pretējo! Tak ieliekam šeit vienkāršu loģiku iekšā! Mūsu drošības interesēs ir neuzlikt pikapiem šādu vinjeti. Priekš kam? Kur ir loģika? Mēs paši sev šaujam kājā šādā veidā.

Sakārtojam nodokļu politiku, neļaujam Ašeradenam vienkārši brutāli budžetā pildīt no transportlīdzekļu īpašniekiem... prēmijām un visam pārējam! Liekam to ceļos iekšā, kā tas bija paredzēts un likumā ir noteikts. Briškena kungs ļoti perfekti to identificēja, ka apiet vienkārši likumā noteikto ar vienu mazu rindkopiņu. Jo šis ietekmē ne jau tikai lauksaimniekus, kā Putras kungs pareizi pateica. Tie jau ir mednieki, mājražotāji, kas visos reģionos brauc uz tirdziņiem ar pikapiem. Mēs redzam, ka “Augstsprieguma tīkla”, “Sadales tīkla” bojājumus vētrā brauc remontēt – kas? Pikapi. Mēs tāpēc viņiem šobrīd liekam virsū šo vinjeti. Reģionālie ceļi, jūs sakāt, tikai daži... Tā jūs teicāt, kad vinjeti ieviesāt, ka tas jau būs tikai par maģistrālajiem ceļiem. Tagad izrādās – ir reģionālie ceļi. Pēc gada būs tā, ka – nu, šie nav visi, mums vēl ir citi ceļi, pa kuriem apiet šo vinjeti, uzliksim visiem! Tā tas beigu beigās būs.

Liekam vinjeti komerctransportam. Un kas ir komerctransports? Virs trīsarpus tonnām.

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu. Tas ir valsts drošības interesēs. Noņemam to neloģiku nost, lai ir no trīsarpus tonnām. Jo ir tikai trīs valstis Eiropā, kur kaut kas tāds ir: mums, Lietuvai un, ja nemaldos, vēl Rumānijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Paldies. 2. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums pēc būtības jāskata noteikti kontekstā ar 5. priekšlikumu, kas arī paredz attiecīgi svītrot normu – pastāvīgi svītrot normu –, ka N1 kategorija (no trīs līdz trīsarpus tonnām) tiek aplikta ar vinjetes maksājumu. Principiāli. Nevis kā koalīcija un kā JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvji primāri rosināja – nu, pēc vēlēšanām, tad turpinās maksāt jauno likmi... Ņemam ārā šo stāstu!

Es iepriekšējo reizi izstāstīju, kādēļ N1 kategorija parādījās un kas pasaulē ir mainījies, un pie mums ir mainījies. Šobrīd mēs piedāvājam šo N1 kategoriju izslēgt ārā un kompleksi skatīties uz N2 un N3 kategoriju.

Mūsu turpmākais priekšlikums arī paredz saglabāt to cenu pieaugumu, kas bija paredzēts 2025. gada budžetā. Tad jau, kolēģi, bija pieaugums 40 pāri procenti – 40 procenti! Pie jaunā pieauguma uz 2026. gadu, kas N1 kategorijai stāsies spēkā faktiski ar 2027. gadu... uzreiz pēc vēlēšanām... Bet pieaugums jau ir 102 procenti.

Saprotot to, ka ir jauni ceļu posmi, saprotot to, ka iepriekšējā gadā bija pieaugums, mēs varam šobrīd pilnīgi noteikti izņemt ārā no likuma šo prasību – N1 (trīs līdz trīsarpus tonnu komerctransports) aplikt ar vinjetes maksājumu. To mēs varam budžetā arī reāli kompensēt ar iepriekšējā gada pieaugumiem. Vienlaikus mēs novērsīsim tos riskus, ko gan es minēju, gan kolēģis Kulbergs minēja, gan kolēģis Edgars Putra minēja... cilvēkiem būs stimuls... vai katrā ziņā nebūs lieka pretestība no valsts puses neiegādāties šos pikapus sev jaunus... lai mūsu autoparkā kopumā valstī šādas automašīnas būtu. Nedod dievs, kaut kāda situācija būs, ka mums pašiem tās vajadzēs.

Kā jau kolēģis Kulbergs minēja, šobrīd lielākā daļa jau ir ziedota un pat skandināvu tirgus, otrreizējais tirgus, ir izpirkts, lai varētu šīs automašīnas pielāgot un nosūtīt uz Ukrainas fronti. Mums ir ļoti svarīgi, ka šādas automašīnas ir medniekiem, ka šādas automašīnas ir zemniekiem – vidējiem, mazajiem, lielajiem. Kad šādas automašīnas ir mūsu autoparkā, tā ir mūsu drošība, mūsu visu valsts kopējā aizsardzība. Ļoti daudz kas pasaulē ir mainījies.

Tāpēc APVIENOTĀ SARAKSTA konkrētais – 2. – priekšlikums, kolēģi, paredz izņemt šo normu pastāvīgi ārā. Skatām to kompleksi ar 5. priekšlikumu un atgriežamies pie 2025. gada cenu pieauguma, nevis pie jaunā, ko jūs plānojat šobrīd.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 19, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 3. – deputātes Petravičas priekšlikums. Tas ir faktiski identisks. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi koalīcijas deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti! Kāpēc jūs tik ļoti ienīstat uzņēmējus, kraujot un kraujot viņiem kā tādam ēzelītim arvien lielāku un lielāku nodokļu slogu, līdz viņš sabrūk, jo vairs to nevar panest. Un prezidents atgrieza šo likumu ne jau, lai kosmētisko remontu... te nedaudz pielabotu, bet gan lai pēc būtības labotu pieļautās kļūdas. Un tas tiešām ir kosmētiskais remonts. Mēs tagad pasakām: nu, lauksaimnieki, jūs tur bijāt skaļāki, labi, jums būs kādi izņēmumi. Pieliksim daudzbērnu ģimenes klāt, reemigrantus. Vai tas ir tas, kāpēc prezidents atgrieza atpakaļ šo likumu?

Šos priekšlikumus es esmu iesniegusi, un tie paredz, pirmkārt, vinješu maksas nepiemērošanu transportam līdz 3,5 tonnām un, otrkārt, vinješu maksas saglabāšanu pārējiem transportlīdzekļiem tādā apmērā, kā tas bija pagājušajā gadā. Kāpēc tas ir būtiski? Tāpēc, ka valdība solīja – mēs nodokļus necelsim. Un tad rodas jautājums: kas tad ir vinješu maksas palielināšana? Tas nav nodoklis?

Mēs nevaram vienā vārdā runāt par uzticēšanos valstij un otrā vārdā – tieši paši šos savus dotos solījumus ignorēt. Cilvēki un uzņēmēji plāno savu darbu, savas investīcijas, izdzīvošanu, balstoties uz to, ko saka valdība. Ja šie solījumi tiek lauzti, tad tiek sagrauta ne tikai uzticība, bet arī ekonomiskā stabilitāte.

Šobrīd ekonomiskie apstākļi ir sarežģīti. Izmaksas pieaug visās nozarēs. Vienlaikus tiek pieņemti arvien jauni regulējumi un maksājumi, kas nesamērīgi žņaudz tieši mazos un vidējos uzņēmējus – lauksaimniekus, mežizstrādātājus, pārtikas ražotājus, piegādātājus. Tie ir cilvēki, kuriem šis transports nav greznība, bet tas ir absolūti nepieciešams ikdienas darbam. Ja vinješu maksa tiek paaugstināta un paplašināta, tad šīs izmaksas nekur nepazūd. Tās tiek pārliktas uz preču, pakalpojumu cenām, veicinot pārtikas cenu kāpumu, dzīves dārdzības pieaugumu. Rezultātā mēs paši ar saviem lēmumiem iznīcinām mazos uzņēmējus un vienlaicīgi pasliktinām dzīvi visai sabiedrībai. Un šī maksa nav samērīga par faktisko ceļu noslodzi. Lielākajā daļā no Eiropas valstīm nav jāmaksā ceļu lietošanas maksa transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām. Tas ir, skaidri nodalot smago transportu no vietējā uzņēmējdarbības transporta.

Kolēģi, Valsts prezidenta lēmums atgriezt šo likumu mums dod iespēju rīkoties atbildīgi – atcelt vinješu maksu transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām un saglabāt vinješu maksu pārējam transportam tādā līmenī, kā tas bija pagājušajā gadā, nevis mēģinot to vēl celt.

Aicinu izmantot šo iespēju un noteikt arī skaidru Eiropas praksi –atbilstošu vinješu slieksni piemērot tikai virs 3,5 tonnām. Tas būtu signāls, ka Saeima spēj labot savas kļūdas, ka tā dzird sabiedrību, ka tās lēmumi nav vērsti pret tiem, kas godprātīgi strādā un uztur šo valsti.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Īpaši Petravičas kundze! Tā jau nav nekāda kļūda. Tā ir vienkārši valdības nespēja nopelnīt naudu. Šībrīža valsts vadība, tā teikt, Ministru kabinets, dzīvo pēc ekseļa tabulas. Tātad nodoklis ir paaugstināts, naudas budžetā ir vairāk. Ja mēs šo nodokli samazinām, naudas budžetā ir mazāk. Viss, ko viņi zina un ko saprot.

Runājot par vinjetes maksas pieaugumu, es jums teikšu tā: nekas tur nebūs viena ļoti vienkārša iemesla pēc... jūs jau varat likumu pacelt un ieviest, nu, pacelt vinjetes maksu un ieviest dzīvē. Jautājums ir tāds: vai jūs esat plānojuši un saņēmuši atbildes uz jautājumu, kurš to kontrolēs? Un vai cilvēki neaizies pelēkajā zonā? Tā, kā tas notiek bieži vien mūsu valstī, ka mūsu ēnu ekonomika ir ap 20–25 procentiem.

Manā skatījumā, daudz svarīgāk būtu strādāt ar ēnu ekonomikas jautājumiem, atrast ēnu ekonomikas naudu, kas ir no trīs līdz deviņiem miljardiem. Tad mums būtu atrisināti visi jautājumi un nevajadzētu mocīt uzņēmējus. Šis ir tas gadījums, kad mazāk ir vairāk. Nevar visu laiku spiest un žņaugt to mazo un vidējo uzņēmēju. Vajag viņam dot iespēju nopelnīt. Vajag viņam atļaut samazināt nodokļus, lai viņš varētu izvērsties un pelnīt vairāk, un uz apjomu nāktu vairāk mums naudiņa.

Man liekas, ka šinī brīdī, kad izskata priekšlikumu par to, ka ir jāsamazina nodokļi, visai Finanšu ministrijai smadzenes lūst kopā. Viņi nesaprot, kā tas tā var būt, ka mazāk ir vairāk. Un šis ir tieši tas gadījums, jo ar transportu saistītās lietas pavelk aiz sevis pilnīgi visu, tanī skaitā dārzeņu, maizes, piena cenu un visu pārējo.

Tāpēc, kolēģi, šī ir iespēja. Lūdzu, atbalstiet Petravičas kundzes priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā 3. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 39, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 4. – deputāta Butāna priekšlikums, līdzīgs iepriekšējiem diviem. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 17, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 5. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Kā jau Tavara kungs norādīja, tas ir jāskata kontekstā ar iepriekšējiem priekšlikumiem par transportlīdzekļu masu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 6. – deputātes Petravičas priekšlikums. Līdzīgs, faktiski identisks 5. priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 37, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 7. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paskaidrošu būtību, jo priekšlikums precizē 4. panta redakciju, lai nodrošinātu korektu atsauci uz izņēmumiem, kas paredzēti uzņēmējdarbībā. Un šoreiz tas ir tāpat kā iepriekšējiem runātājiem... Runa ir par 3 un 3,5 tonnu autotransportu.

Būtība ir nodrošināt, lai likumā paredzētais izņēmums transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3 līdz 3,5 tonnām varētu tikt korekti piemērots praksē. Šī redakcionālā izmaiņa ir tieši un nepārprotami saistīta ar manu nākamo – 9. – priekšlikumu, kurā ir noteikts, ka transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3 līdz 3,5 tonnām, kas ir reģistrēti Latvijas Republikā un tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā Latvijas teritorijā, autoceļu lietošanas nodevas likme ir nulle. Un paskaidrošu, kāpēc šeit ir tik svarīgi to uzsvērt. Tas nav dāvinājums (vēlreiz, ko es teicu) un nav vispārējs atbrīvojums no nodevas.

Šī norma attiecas tikai uz konkrētu transportlīdzekļu masas kategoriju, transportlīdzekļiem, kas ir tieši reģistrēti Latvijā. Kā mēs jau teicām un kā Kulberga kungs atzīmēja, vinjetes ir domātas tiem transportlīdzekļiem, kuri izmanto Latviju kā koridoru, nevis tiem uzņēmējiem, kuri uztur mūsu uzņēmējdarbību, it īpaši reģionos, un arī attiecas tikai uz to... kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā Latvijas teritorijā. Teiksim, neapliekam tos transportlīdzekļus ar nodokli, kuri tieši uztur reģionu un mūsu stratēģisko nozari, kad mums vajadzīga pārtika un viss pārējais, jo tieši šie uzņēmumi ir tie, kuri strādā reģionos un nogādā preci pa reģioniem, pa maziem veikaliņiem. Jo varbūt Rīgā ir daudz tirdzniecības centru, kur var aizbraukt izvēlēties visu ko. Reģioni... te ir mazi tirdzniecības... veikaliņi, pat autoveikaliņi. Pārvadā ar tādu transportu, ar autoveikaliņiem, pa visu reģionu, sasniedzot tur, kur vispār nav veikaliņu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Un par 9. es atsevišķi vēl parunāšu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Paredz izslēgt 4. panta 4.1 daļu. Ir jāskata kontekstā ar 12. priekšlikumu, kas saistās ar atbrīvojumiem no nodevas maksāšanas. Komisijā tika atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi, es lūdzu – mazliet klusāk!

A. Šuvajevs. 9. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi, parunāšu vēl par to autotransporta nozari un tiem transportlīdzekļiem, kuri, teiksim, bija arī piketā pie Ministru kabineta.

Šis priekšlikums nav par atlaidēm, kā es teicu, nav arī par dāvanām kādai transporta kategorijai. Šis priekšlikums ir par reālu Latvijas tautsaimniecības aizsardzību, īpaši reģionos, kur ekonomika balstās uz mikrouzņēmējdarbību un mazo uzņēmējdarbību. Transportlīdzekļi ar pilnu masu 3–3,5 tonnām, nav tranzīts, kā mēs jau dzirdējām, nav starptautiskā loģistika un nav lielais bizness, kas ir svarīgi. Te ir darbarīki, ar kuriem Latvijā strādā gan mikrouzņēmumi, mazie uzņēmumi, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji, gan valsts uzņēmumi, pašvaldību uzņēmumi, lauku un reģionālie uzņēmumi... vidējās piegādes, remonti, būvniecība, tirdzniecība, pārtikas aprite. Un to visu mums vajadzētu aizsargāt no tā straujā un lielā nodokļu un nodevu paaugstinājuma. Tieši šo transportlīdzekļu kategorija veido reģionu ikdienas ekonomisko apriti.

Tie paši furgoni... mikrokravas auto, ar kuriem katru dienu tiek nodrošināti pakalpojumi iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pašvaldībām... Teiksim, pat ja mēs ņemam Rēzeknes, Ludzas novadu, ir tādi uzņēmumi kā... maizes cepēji, un viņiem pašiem ir mazi veikaliņi, un viņi ar savu transportu piegādā maizīti... nezinu, pienu uz tiem veikaliņiem. Un tagad mēs uzliksim vēl papildu slogu ar nodokļiem, un uzņēmums būs... uz izdzīvošanas līmeni ar tām visām nodevām un nomaksām, ko pieprasa valsts no uzņēmējiem – tādiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tieši šī kategorija ir visjutīgākā pret jebkuru izmaksu pieaugumu. Nav nejaušība, ka tieši par šo slieksni – 3 un 3,5 tonnām – bija piketēšana un protesti pie Ministru kabineta. Nevis tāpēc, ka šī nozare būtu privileģēta, bet tāpēc, ka tieši šeit nodevas sit visvairāk un visnepamatotāk. Un tas, ka iesaldējat uz vienu gadu, neko nedod.

Mēs ar nelielu ekspertu grupu mēģinājām izvērtēt, kāda ietekme būs no iesaldēšanas. Vienkārši mēs dodam laiku, lai neiznīcinātu šogad, bet iznīcināsim nākamgad. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas analīzēm un secinājumiem tieši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi ir visneaizsargātākie pret izmaksu pieaugumu, tiem ir viszemākā finanšu rezerve, ierobežotas iespējas pārcelt izmaksas uz apjomu vai eksportu. Šiem uzņēmumiem transports nav izvēle, tas ir neizbēgams ražošanas un pakalpojumu posms. Un “pārsēšanās” uz vilcieniem reģionos nestrādā. Kā jau teica, ne visos reģionos, kur ir ražošana, var “pārsēsties” uz vilcieniem. Pat Rēzeknē es zinu tikai divus uzņēmumus, kuri var nodrošināt pilnu vilciena sastāvu. Viens ir graudu pārstrādes uzņēmums “Rēzeknes dzirnavnieks”, otrs ražo granulas. Nav neviena cita, kurš var nodrošināt, lai būtu pilns vilciena sastāvs... kā grib Satiksmes ministrija – “pārsēdināt” visus uz vilcieniem. Pamēģiniet sarunāt ar dzelzceļu, lai izvadā divas paletes pa reģionu – nav iespējams.

Tāpēc – ko jūs rakstāt anotācijā? Kādas muļķības? Lasiet paši! Jums ir tik daudz darbinieku, kuri strādā, lai būtu izstrādāti kvalitatīvi likumi. Un ko jūs darāt? Pamēģiniet... vai paskaidrojiet man! Ekonomikas ministrija mēģināja paskaidrot, bet mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā neredzējām šo vērtējumu, kā var “pārsēdināt” uzņēmējus uz dzelzceļu. Cik es saprotu, tas nav iespējams. Un šī anotācija, kur bija rakstīts par zaļo kursu un vilcieniem, ir absurda.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Aizsargāsim mūsu mazo un vidējo biznesu!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 10. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz jaunu pantu. Pleškānes kundze jums izskaidros. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kā jau teicu, es ar šo priekšlikumu piedāvāju ieviest skaidru un taisnīgu nošķīrumu starp divām pilnīgi atšķirīgām lietām, kuras šobrīd autoceļu lietošanas nodevas regulējumā tiek apliktas vienādi. Tas ir tranzīts, un tā ir reģionālā uzņēmējdarbība.

Šobrīd autoceļu lietošanas nodevas sistēma praktiski nenošķir transportu, kas šķērso Latviju bez ekonomiskās piesaistes Latvijas valstij, no transporta, kas katru dienu strādā Latvijā, Latvijas reģionos – ved preces, izejvielas, nodrošina pakalpojumu ražošanu un nodarbinātību šeit, Latvijā, arī mūsu reģionos. Šīs ir divas pilnīgi atšķirīgas ekonomiskās realitātes, un tās nedrīkst regulēt ar vienu un to pašu nodokļu loģiku. Tas arī tika atzīmēts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet netika ņemts vērā.

Priekšlikums paredz samazināt autoceļu lietošanas nodevu par 50 procentiem tikai tiem transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Ja mēs ieviešam tādu kategoriju kā trīs tonnas, tad... kuri nav komercdarbībā... kā teica iepriekšējie kolēģi, ka tas izkrīt no tā... tāpēc dodam atlaides tiem transportlīdzekļiem, kuri nodrošina un kuri uztur mūsu, Latvijas, ekonomiku!

Priekšlikums arī paredz samazināt autoceļu lietošanas nodevu par 50 procentiem tikai pārvadājumiem Latvijas reģionos... teritorijā vai starp reģioniem tikai tad, ja tie nav tranzīta pārvadājumi, un tikai tad, ja transportlīdzekļa īpašnieks vai pārvadātājs ir Latvijas nodokļu maksātājs. Tātad tas nav vispārējs atvieglojums, tas ir mērķēts, kontrolējams un juridiski skaidrs risinājums. Kā es jau teicu, reģionos transports nav izvēle, tas ir neizbēgams ražošanas un pakalpojumu posms, bez kā ražotāji nevar iztikt. Uzņēmēji reģionos izmanto autoceļus (ja jūs vēl to nezināt), lai veikaliem piegādātu preces, klientiem nogādātu izejvielas ražošanai. Un, kas attiecas uz Latgales reģionu, mums vispirms vajag izejvielas atvest un tad preci aizvest atpakaļ uz ostām. Tāpēc mēs to izmantojam vēl vairāk. Un pēc tā nevaram neizmantot to pašu transportu, tāpat nodrošināt pakalpojumus pašvaldībām un iedzīvotājiem. Pašvaldībām arī paaugstināsies izmaksas, lai uzturētu piegāžu ķēdes un darbavietas.

Šiem uzņēmumiem nav reālu alternatīvu, it īpaši Latgalē. Tādu nav. Dzelzceļš nav piemērots ikdienas loģistikai. Un alternatīvu arī nav – bezemisiju kravas transporta –, jo tas ir dārgs un infrastruktūra reģionos ir nepietiekama. Kur jūs varēsiet uzlādēt to transportu reģionā? Šeit, gandrīz... Latgalē tas nav iespējams. Un, ja es kā uzņēmējs sūtu kravinieku, lai nogādātu preci, kur viņš var apturēt savu... kravu un uzlādēt to automašīnu četras piecas stundas? Uzlādēšanā darba devējs zaudē laiku. Tāpēc nav alternatīvu.

Bieži vien nav iespējams apbraukt maksas ceļus vai izvēlēties citu maršrutu, jo nav alternatīvas. Šādos apstākļos pilnas nodevas piemērošana nesamazina piesārņojumu un nemaina uzvedību, kā prasa mūsu anotācija... vai Švinkas anotācija. Tas tikai palielina uzņēmuma izmaksas. Ja reģionālajai uzņēmējdarbībai piemēro tādu pašu slogu kā tranzītam... reālais un prognozējamais... tad pieaug pakalpojumu un preču pašizmaksa un uzņēmēji cels cenas un mazinās darbību. Reģionos samazinās investīcijas, pieaug ēnu ekonomikas riski, reģioni zaudē arī konkurētspēju.

To visu jūs darāt ar šo likumprojektu, īpaši Latgalē, kur loģistikas izmaksas jau tā ir augstākas attāluma un tirgus specifikas dēļ, to arī teica Ekonomikas ministrijas pārstāvji Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šāda pieeja tieši bremzē tautsaimniecības attīstību. Un šis priekšlikums neatceļ nodevu pilnībā. Tas saglabā nodevas principu, bet ar dažiem izņēmumiem.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Domājam par mūsu tautsaimniecību un attīstību, ne tikai par nodokļu iekasēšanu un ierēdņu tēriņiem!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 11. – arī deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, šis priekšlikums ir līdzīgs iepriekšējam, tikai tas aizsargā citu autotransportu – masas kategorijā no 3,5 līdz 12 tonnām –, lai samazinātu autoceļu lietošanas nodevas piemērošanu vietējai kravu loģistikai. Viss tas pats. Vienīgi runa ir par pilno masu. Mūsu ražotāji to tāpat izmanto, lai nogādātu preces un izejvielas. Tāpēc es neatkārtošu, bet doma ir tā pati – dot priekšroku mūsu uzņēmējiem, ražotājiem nemaksāt tik lielus nodokļus, nodevas, bet domāt par tautsaimniecību, par ekonomikas attīstību.

Tāpēc lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 37, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 12. – deputātu Jurēvica, Šuvajeva un Rokpeļņa priekšlikums. Paredz pagarināt atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas no 1. marta līdz 30. novembrim. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 13. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 18, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 14. – deputātu Jurēvica, Šuvajeva un Rokpeļņa priekšlikums. Paredz nodevas atlaides daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir par autoceļu lietošanas nodevas izlietošanu un paredz caurspīdīgumu, atbildību un atskaiti Saeimai. Mūsu masu medijos izskanēja piedāvājums atgriezt šo atpakaļ... mēs visi redzam, kā tiek inkasēta naudas nodeva un kā tā tiek izlietota. Šis priekšlikums nav par jaunu nodevu, nav par likmēm, nav par atlaidēm. Šis priekšlikums ir par vienu ļoti vienkāršu principu, kuru sabiedrība prasa arvien biežāk. Ja valsts iekasē mērķēto maksājumu, tad cilvēkiem un uzņēmējiem ir tiesības saprast, kur šī nauda paliek un kādu rezultātu tā dod. Tāpēc es piedāvāju atjaunot regulējumu par autoceļu lietošanas nodevas izlietojumu un atgriezt likumā skaidru, saprotamu ceļa karti, lai nebūtu sajūtas, ka nodeva ir tikai fiskālais instruments bez atgriezeniskas saites.

Ir svarīgi pateikt atklāti... arī no valsts pārvaldes ir izskanējusi doma, ka šāds pants būtu jāatjauno, jo tad var labāk kontrolēt, kur aiziet iekasētie līdzekļi un sabiedrībai ir mazāk jautājumu un aizdomu. Daudzi to saprot, bet bieži vien baidās pateikt tieši, jo caurspīdīgums vienmēr nozīmē arī atbildību. Priekšlikums skaidri pasaka, ka iekasēto nodevu izlieto trīs mērķiem – tā, kā bija agrāk, – valsts galveno un reģionālo ceļu uzturēšanai, atjaunošanai un attīstīšanai; satiksmes drošības uzlabošanai; un nodevas administrēšanai un kontrolei.

Plānojot izlietojumu, tiek noteikti arī saprātīgi kritēriji: autoceļu nozīme tautsaimniecībā un reģionu pieejamība, transporta intensitāte, autoceļu tehniskais stāvoklis. Un vissvarīgākais – Ministru kabinetam ir pienākums reizi gadā publiskot datus par to, cik liela summa nodevas ir inkasēta, un iesniegt šo informāciju arī Saeimai kā atsevišķu pārskatu. Tad mēs ieviešam nevis vēl vienu papīru, bet sistemātisku atskaites un uzticēšanās mehānismu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ar kuru mēs pasakām mūsu uzņēmējiem, mūsu tautai, ka mēs esam gatavi runāt par to, ko mēs darām ar to naudu, kuru inkasējam.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 37, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 16. – deputātu Jurēvica, Šuvajeva un Rokpeļņa priekšlikums. Paredz to, ka likmju izmaiņas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no trīs līdz trīsarpus tonnām tiktu piemērotas no nākamā gada 1. janvāra. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums konkrēti – melns uz balta – parāda, ka ar nākamā gada 1. janvāri būs jāmaksā vairāk nekā... attiecībā pret 2024. gadu konkrētajā kategorijā būs 102 procentu pieaugums.

Pēc vēlēšanām, dārgā JAUNĀ VIENOTĪBA... jūs bieži sakāt, ka tas attiecas uz tranzītu, lai mēs apliktu tranzīta braucējus – lai viņi par ceļiem maksātu nodokli. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā minēja vienu proporciju, teica, ka par vinjeti aptuveni 70 procentus samaksā vietējie, Latvijas Republikas, nodokļu maksātāji un trešdaļu samaksā ārzemnieki.

Kā tikko kolēģis Kulbergs precīzi aprēķināja, iegūstot datus citstarp arī no Satiksmes ministrijas, pagājušajā gadā vairāk nekā sešus miljonus – 6 144 000 – samaksāja vietējie un 547 tūkstošus – ārzemnieki. Respektīvi 92 procentus no visiem vinjetes maksājumiem samaksā mūsu, vietējie, nodokļu maksātāji un 8 procentus – ārzemnieki. Tā ka visiem vietējiem, kuri ar nākamo gadu maksās... kuriem vairs nebūs iespējams izbēgt no vinjetes maksājuma, pieaugums attiecībā pret 2024. gadu būs 102 procenti. Un šis konkrētais priekšlikums paredz to tikai atlikt. Nekas netiek... likums tiek pieņemts! Atlikts... pēc vēlēšanām... ar nākamā gada 1. janvāri...!

Tā ir butaforija, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka mēs skatām likumu, kuru Valsts prezidents ir atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. (Starpsauciens.) Paldies. Un teikšu godīgi – tas, ko izdarīja valdība, nav tikai tehnisks labojums. Tas ir ļoti skaļš signāls valdībai – jūs sasteidzāt, jūs neklausījāt, un jūs nenovērtējāt sekas. Tieši to pašu šeit, no tribīnes, mēs teicām, kad runājām par budžetu.

Toreiz JAUNĀ VIENOTĪBA tikai pašapmierināti smaidīja un stāstīja kārtējo pasaku par to, ka nodokļi netiek celti. Atceraties, ja? Ašeradens pat lepojās ar šo frāzi... ka cilvēki it kā neko nesaprot... šajā budžetā netiek celti ne nodokļi, ne nodevas. Bet cilvēki saprot. Un, ziniet, kas man patīk? Arī Valsts prezidents to saprata.

Bet runāsim godīgi. Visvairāk šis likums skars Latgali, to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā apstiprināja arī Ekonomikas ministrija. Latgali, kur nav sauso ostu, kur nav termināļu, kur nav dzelzceļa jaudas. Un ko jūs piedāvājat? Ko JAUNĀ VIENOTĪBA ar šo priekšlikumu piedāvā? Dubultot maksu par vinjeti un reģionālos ceļus padarīt par maksas koridoriem, kurus pievienoja klāt, un neieskatījās šajā savā priekšlikumā un kopumā, ka... neviena vārda nebija par tiem ceļiem, kuri tika pievienoti (Rāda Latvijas autoceļu karti.)... zilā krāsā... ko jūs ieviešat pa jaunam.

Bet ko es gribu atzīmēt un parādīt, kas arī netika vērtēts... un kāpēc Satiksmes ministrija savā prezentācijā neielika vērtējumu par to, kā mēs varam “pārsēsties” uz dzelzceļu?

Šī ir dzelzceļa karte (Rāda Latvijas dzelzceļa karti.)... izskatās dzelzceļš... un dzelzceļa tīkls. Un šeit ir arī Latvijas autoceļu karte (Rāda autoceļu karti.). Ja mēs paskatāmies, šeit ir tas autoceļu trīsstūrītis (Rāda dzelzceļa kartē.). Un šeit tāpat varam redzēt to trīsstūrīti. Uzņēmējiem, kuri piebrauc pie kādas stacijas pārkraut kravu... bet tādas, cik es zinu, Latgalē laikam ir divas – Daugavpilī un Rēzeknē... viņiem vienalga jāizmanto maksas ceļi. Tāpēc es neredzu loģiku, kā Satiksmes ministrija domā “pārsēdināt” mūsu uzņēmējus uz vilcieniem, ja nav ostu. Mēs nevaram nodrošināt pilnu vilciena sastāvu... kā jūs rakstāt to pašu anotāciju...

Satiksmes ministrija mums stāstīja, ka tas viss ir par ekoloģiju, par izmešiem... par dzelzceļu. Vai tiešām tas ir par to...? Kur Latgalē ir dzelzceļš, kas spēj izvadāt divas vai trīs paletes dienā? Kur ir vilcieni, kas kursē maršrutā Rēzekne–Viļāni–Ludza–Balvi? Nav tādu. Kur ir termināļi, kur ir maizes furgoni... var pārkraut kravu vagonos?

Kolēģi, šīs gandrīz pasakas nav domātas pieaugušiem cilvēkiem, ko jūs šeit stāstāt un ko gribat ieviest, un ko atbalstāt. Šis ir valdības mēģinājums pamatot fiskālu “slaukšanu” ar zaļo karogu. Vairāk es tur neko neredzu. Un to arī Valsts prezidents skaidri pateica savā vēstulē – nav pierādījumu, ka kravas pāries uz dzelzceļu. Nav infrastruktūras, nav analīzes. Bet to arī jūs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, neizdarījāt. Vienkārši tā – garām ejot (Starpsauciens.)...

Ašeradens no tribīnes mums arī stāstīja, ka nodokļi netiks celti. Švinka teica, ka tas nav nodoklis, ka tā ir nodeva. Bet cilvēkiem ir vienalga, kā jūs to nosaucat. Ja viņi maksās 300... un tagad – 600 eiro, tas ir nodokļa pieaugums.

Pietiek melot šajā valstī cilvēkiem sejā par to, ko jūs darāt un ar ko jūs nodarbojaties!

Tāpēc šis ir kosmētiskais remonts – zem zaļā karoga –, kurš nav izpildāms un kurš nav pienācīgi izvērtēts. Paskaidrojiet man, kā un kuri Latgales uzņēmēji var pārsēsties uz vilcieniem un nodrošināt preču piegādi... kursējot Zilupe–Ludza–Balvi–Daugavpils.

Tāpēc – vienkārši kauns!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

Trīs minūtes. (Dep. E. Zivtiņš: “Jā, man pietiks.”)

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir viens no labākajiem priekšlikumiem, kas parāda to, ka šī gada rudenī būs nepieciešama liela izšķiršanās, vai cilvēki... sabiedrība atbalsta to, kas notiek, to politiku, kas tiek realizēta... to saprāta balsi... kas notiks pēc šī gada vēlēšanām. Proti, visi šie neloģiskie priekšlikumi tiks atcelti. Un ne tikai Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Visu, ko ir sastrādājusi šī “progresīvā vienotība”... visas šīs nejēdzības tiks atceltas jau šī gada rudenī vai ziemā.

Tā ka es jūs varu nomierināt – par šo priekšlikumu varat nebalsot, jo nākamā gada 1. janvārī tas nestāsies spēkā... un visas nebūtības tiks izlabotas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 18, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Anita Brakovska, Augusts Brigmanis, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Ināra Mūrniece un Aiva Vīksna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vēl joprojām esam tikai 48. Tiešām paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.) 53.

Kolēģi, tātad turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām skatīt likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, kas ir nodots no Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai.

Turpinām priekšlikumu izskatīšanu.

Esam izskatījuši 16 priekšlikumus, esam palikuši pie 17. priekšlikuma.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs. Kolēģi, tātad 17. priekšlikums ir saņemts no frakcijas “Stabilitātei!”. Komisijā netika atbalstīts. Saistās ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma... apmēriem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Nē.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Kolēģi, sveicināti! Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs šeit strādājam, lai sniegtu atbalstu visiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, ikvienam. Bet šeit mēs redzam, ka slēptais nodoklis Baltijas tirgū mūsu konkurētspēju vienkārši samazina. Ja mēs nevaram atbalstīt mūsu zemniekus, tad, kolēģi, vismaz varam neiejaukties, nepasliktināt esošo stāvokli. Tāpat ekonomiskā situācija nav visai labvēlīga.

Kolēģi, nav noslēpums, ka mūsu bērniem skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs ēdienu piegādā mūsu kaimiņi lietuvieši. Pagājušogad konkursā Rīgā 53 miljoni aizgāja uz Lietuvu, mēs paši jau šobrīd nevaram pabarot mūsu bērnus. Jo tālāk, jo sliktāk. Sanāk, ka nākošgad vai šogad, kad būs nākošie... topošie iepirkumi, mūsu konkurētspēja vēl pasliktināsies. Ar lielu varbūtību vēlreiz lietuvieši uzvarēs šo konkursu.

Kolēģi, vēlreiz – nevaram atbalstīt, tad vismaz neiejaucamies biznesā! Dodam mūsu zemniekiem iespēju strādāt, piegādāt dārzeņus mūsu bērniem... mūsu vietējos dārzeņus! Bet mēs šobrīd esam spiesti pirkt Lietuvā.

Kauns!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 17, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 18. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Arī attiecas uz autoceļu lietošanas nodevas apmēriem. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 18, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 19. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. Saistīts ar autoceļu lietošanas nodevas apmēriem. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 20, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 20. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribēju minēt to, ka jūs visi pieņēmāt klimata likumu. Klimata likumā ir konkrēta prasība, ka jebkurš – jebkurš! – no likumprojektiem ir jāskata no klimata ietekmes viedokļa. Ir jātaisa audits par to un atskaite, kāda ir ietekme, kā konkrētais likumprojekts samazina ietekmi uz klimata mērķiem. Šeit tāda nav.

Bet mēs skatāmies uz sekojošo, ka Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir rakstīts: stimulēt... Tas ir enerģētikas plānā no Satiksmes ministrijas pašas: stimulēt autoparka nomaiņu, piesārņotājs maksā... Ko mēs redzam šinī likumā? Mēs šinī likumā redzam to, ka EURO VI, tas, kas ir zaļākais no pieejamiem transportlīdzekļiem, tie uzņēmumi, kas ir investējuši un savu autoparku nomainījuši uz zaļāku, saņem vislielāko – vislielāko! – pieaugumu. Tātad EURO VI ir 67 procentu pieaugums. Jūs, no vienas puses... un anotācijā rakstāt, ka mums tas viss jādara izmešu vārdā, jāsamazina piesārņojums, izmeši. Un likums soda visvairāk tieši to transportlīdzekļu grupu, kurai ir vismazākie izmeši.

Fantastiski iet kopā jūsu vārdi ar darbiem. Un šeit jūs arī rakstāt sekojošo, ka vēlaties pārcelt uz vilcieniem... nu, to kravas apjomu uz vilcieniem. Es varu norādīt to, ka Eiropas dokumentos ir pētījums. Un šis pētījums norāda to, ka vilcienu... šīs sauszemes ostas, kuras varētu veidot un kravas pārcelt uz vilcienu, atmaksājas tikai pie 300 un vairāk kilometru pleca. Latvijā īsti nav 300 kilometru pleca. To arī atzina Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Nu, nav, nav šāda pamatojuma to darīt. Tas ir viens.

Otrs. Ja arī jūs gribat pārcelt šādas kravas uz vilcienu, tam ir vajadzīgas platformas, speciāli pielāgotas platformas. Eiropas dzelzceļa platuma sliedēm tādas platformas ražo Austrija. Bet tās platformas neder mūsu dzelzceļam. Kam ir pieejamas mūsu dzelzceļa sliežu platuma platformas? Krievijai. Vienīgā vieta, kur jūs varat tās iegādāties, ir Krievija. Tātad jūs tagad taisāties pasūtīt Krievijā šīs platformas jeb pārcelt šīs kravas uz Krievijas platformām? Jūs taisāties iepirkt šīs platformas, kuras Krievija šobrīd izmanto, pārvadājot savu militāro tehniku? Kāds ir risinājums? Anotācijā viss skaisti skan, bet kā dzīvē tas notiks? Un tieši tāpēc sodīt transportu, it sevišķi komerctransportu, smago komerctransportu, kas ir viszaļākais, ar lielāko likmi – 66 procentu pieaugumu... Nestrādā dzīvē – pārcelt... Tas vienkārši palielina konkrētas transporta izmaksas.

Un es vēl parādīšu piemēru. Es runāju ar Jēkabpils uzņēmēju – un es esmu 13 gadus strādājis ar loģistiku –, kurš cīnās par to, lai uz Ķīnu konteineriem izmantotu 280 eiro fraktu 285 eiro vietā. Viņš gaida mirkli, kad tos piecus eiro... jo viņa konkurētspēja globālajā tirgū ir atkarīga no transporta izmaksām. Ja mēs tās vairojam šeit, automātiski pazaudējam mūsu uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju. Tāpēc šis jautājums ir jāskatās kompleksi, kopā. Tā nav tikai budžeta papildināšana. Tas arī ir domāts, kā mēs eksportēsim un kā mūsu uzņēmumi vairos savu labklājību. Mēs tiešā veidā ietekmējam savus uzņēmējus ar šādiem lēmumiem.

Tāpēc, kolēģi, piedāvājums ir – atstājam likmes vietā, kādas tās bija 2025. gadā, lai nebūtu... jūs vienā mirklī... Valaiņa kungs cīnās ar savu pārtikas groza rīku, lai pārtikas cenas nekāptu. Tad šis priekšlikums, ko jūs šobrīd nosakāt, tiešā veidā vairo inflāciju un izmaksas pārtikas precēm mūsu veikalos. Ar vienu roku darāt vienu, ar otru – otru. Rezultātā cilvēki par to visu samaksās.

Lūdzu, atbalstiet šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā 20. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 21. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šī ir tā pēdējā iespēja izlabot, uzlabot šo likumu, atbalstot šo priekšlikumu, ar kuru mēs pasakām, ka mums ir svarīga mūsu ekonomika, tautsaimniecība – gan mums, gan valstij, gan mūsu attīstībai kopumā.

Atbalstot šo priekšlikumu... kurš nosaka, ka 2. pielikums, kurš ir pie šī likuma, nostiprina trīs pamatprincipus. Transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3 līdz 3,5 tonnām nodevas likme ir nulle visos periodos. Tas aizsargā mūsu tautsaimniecību. Tas nodrošina, ka mikrouzņēmējdarbības un mazās uzņēmējdarbības transports netiek aplikts ar slēptiem vai netiešiem maksājumiem caur... pie tabulām vai interpretācijām. Ļoti viegli, jā, veidot Excel tabuliņu ministrijās. Bet ko tas nozīmē realitātē? Realitātē mēs pazaudēsim vēl daļu no biznesa, no uzņēmējiem.

Mēs visi runājam par to, ka Satiksmes ministrija grib iekasēt vairāk nodokļu, bet viņi paši pierādīja to, ka par 2025. gadu nespēja iekasēt pilno summu, tāpēc vajadzēja palielināt šī gada nodevas. Tas ir fakts. Bet tāda attieksme pret uzņēmējdarbību, pret biznesu nav taisnīga, nav normāla un nav pieļaujama.

Otrais, ko mēs varam izdarīt ar šo priekšlikumu, ja mēs to atbalstīsim, – transportlīdzekļiem, kuri strādā Latvijas tautsaimniecībā un nav tranzīts, tiek piemērots 50 procentu samazinājums no noteiktajām likmēm, lai dotu iespēju attīstīties, lai būtu konkurētspējīgi, lai vispār aizsargātu mūsu ekonomiku un uzņēmējdarbību. Un arī pasaka: smagais tranzīta transports joprojām maksā pilno nodevu. Ar to mēs visi saskaramies dzīvē, ka tranzīts maksā un maksās pilno nodevu. Tas ir saprotami. Tātad sistēma nekļūst caura un neapdraud infrastruktūras finansējumu.

Ilgtermiņā šāda pieeja, ja mēs to atbalstīsim, stabilizē vietējo un vidējo uzņēmējdarbību, mazina izmaksas, spiedienu ekonomikā un palīdz saglabāt nodokļu bāzi, no kuras valsts gūst ieņēmumus arī ārpus šīs nodevas, ja mēs runājam par nodokļiem, par pārējiem nodokļiem, par ieguldījumu ekonomikā, par darba nodokļiem no uzņēmējiem.

Un, cienījamie kolēģi, ar šo redakciju mēs skaidri pasakām mūsu vēlētājiem, mūsu tautai: vietējā uzņēmējdarbība netiek sodīta par to, ka tā strādā Latvijā, ka tā strādā reģionos, tranzīts netiek subsidēts un autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota saprātīgi, caurspīdīgi un prognozējami.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 22. – deputātu Jurēvica, Šuvajeva un Rokpeļņa priekšlikums, kas izsaka likuma 2. pielikumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un visbeidzot, kolēģi, 23. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz to, ka likums stājas spēkā 2026. gada 1. martā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Konkrētais likums “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” konkrētajā redakcijā nedrīkst stāties spēkā nedz 1. martā, nedz nākamajā gadā. Vienkārši esiet atklāti, ka... Ar šīm dekoratīvajām koalīcijas izmaiņām, manuprāt, jūs esat piesmējuši pat Valsts prezidentu, kurš aicināja šo likumu izvērtēt un pārskatīt pēc būtības. Nav ņemtas vērā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prasības, ko viņi aicināja un sūtīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nav ņemtas vērā daudzas citas nozares, uz kurām vistiešāk attiecas visas šīs konkrētās izmaiņas. N1 kategorijā, mēs jau runājām, jaunās likmes stāsies spēkā ar nākamo gadu, bet 92 procenti maksātāju – vietējie.

Tranzīta struktūra, kopš mēs vinjetes maksājam Latvijā... salīdzinām kaut vai pēdējā desmitgadē... pasaule ir mainījusies pilnīgi un absolūti. Viss, kas šobrīd ir ietverts un iebalsots jaunajā likumā, kopumā vājina Latvijas tautsaimniecību un atsevišķos segmentos apdraud Latvijas drošību.

Līdz ar to es neatbalstu nedz 23. priekšlikumu, nedz šo likumu kopumā. Tā visa ir butaforija. Valsts prezidents atgrieza atpakaļ likumu ar lūgumu pārskatīt to pēc būtības. Pēc būtības nekas nav pārskatīts. Ir veiktas tikai atsevišķas piešpaktelēšanas, vai kā JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas vadītājs Jurēvics minēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē: nu gluži tādu, kāds mums bija pieņemts, mēs to nevaram otrreiz pieņemt, vajag kaut kādas atsevišķas maziņas izmaiņas veikt. Tāpēc bija šīs mazās izmaiņas veiktas. Pēc būtības nekas nav izmainīts.

Mēs neatbalstām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis pēdējais, 23., priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 34, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” otrreizēju caurlūkošanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 36, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Izskatot likumprojektu “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” pirms trešā lasījuma, Juridiskajā komisijā saņemti četri priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz precizēt un padarīt saprotamāku kārtību, kā sniedz informāciju par tiesu ekspertu metodēm un kā ir sadalīta atbildība starp Tiesu ekspertu padomi un iestādi, kurā strādā attiecīgais tiesu eksperts. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 2. – komisijas priekšlikums. Veidots, atsaucoties uz Veselības ministrijas sniegto informāciju par precizējumu par apakšspecialitātes aizstāšanu ar papildspecialitāti tiesu medicīnā un tiesu psihiatrijā, jo tas ir precīzāks un atbilstošāks jēdziens. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atsaucoties uz diskusiju komisijā, kas notika 25. novembrī, aicina pārskatīt iepriekšējo redakciju. Priekšlikums paredz augstākas prasības tiesu eksperta kandidātam bērnu psiholoģiskā stāvokļa izpētē. Un tas nozīmē, ka kandidēt par tiesu ekspertu darbam ar pieaugušajiem varēs uzreiz pēc psihologa sertifikāta saņemšanas, bet kandidēt par tiesu ekspertu darbam ar bērniem varēs tikai ar trīs gadu pieredzi kā psihologam, ņemot vērā, ka šim darbam nepieciešama lielāka specifika. Arī tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu un tieši tāpat palīdz precizēt jēdzienus, aizstāt “apakšspecialitāti” ar “papildspecialitāti”. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un trešajā lasījumā komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šajā likumprojektā Juridiskā komisija saņēma 11 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurā precīzāk tika pateikta šī doma, pārceļot saistīto normu no trešās daļas uz pirmo daļu. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, ietverot to 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā precīzāk pateikts par to, kad ir iesniedzams tiesas pieteikums, pēc būtības atjaunojot pirmā lasījuma redakciju. Komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – tieslietu ministres priekšlikums, kurā no likuma ir izsvītrots termins, kas likumos netiek lietots, proti, “vispārējās jurisdikcijas tiesa”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums par procesa lietvedību elektroniskajā vidē. Komisija, protams, to atbalstīja.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā saglabāt agrāko panta nosaukumu, kas bija precīzāks. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Arī 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par teksta pārcelšanu uz atbilstoša satura pantu. Šeit tiek izslēgta šī daļa. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Par precizējumu pārejas noteikumos attiecībā uz normām un sasaistot to ar nākotnē plānoto tiesnešu un prokuroru speciālās izdienas pensijas likuma pieņemšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumiem, precizējot pantu numerāciju, kurā ir notikušas izmaiņas regulējumā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Arī 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgi precizē pantu pārejas noteikumos. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā esam saņēmuši un izskatījuši divus priekšlikumus.

1. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Precizējošs priekšlikums, kas skaidrāk nodala institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 2. – arī satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Papildina likumprojektu ar pārejas noteikumu, kas nosaka termiņu, līdz kuram pārizdodami Ministru kabineta noteikumi par bezpilota gaisa kuģu jomas reģistru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Atgādinu, ka šis likumprojekts palīdz ieviest starptautisko partneru rekomendācijas attiecībā uz bezpilotu gaisa kuģu ekspluatāciju, tostarp stiprinot arī administratīvās sankcijas par šo gaisa kuģu nelikumīgu izmantošanu.

Līdz ar to esam izskatījuši abus komisijā atbalstītos priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta direktīvu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Izstrādāts, lai novērstu tehnisku pretrunu... atbilstību grozījuma mērķim – turpmāk neierobežot bezdarbniekiem darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas reižu skaitu bezdarba periodā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tehniski precizēta 2. priekšlikuma redakcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt

R. Petraviča. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Izstrādāts, lai novērstu pretrunu... ievērojot uz otro lasījumu atbalstīto priekšlikumu pagarināt bezdarbnieku pagaidu nodarbinātības iespējas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Izstrādāts, lai nodrošinātu pakārtotu Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu un Nodarbinātības valsts aģentūras sistēmu pielāgošanu paredzētajām izmaiņām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tuvojas noslēgumam darbs pie likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi iesniegti netika. Tā ka šis ir ļoti gaidīts likums sistēmā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Imigrācijas likums”, otrais lasījums.

Iesniegti 130 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nezināmu apstākļu dēļ... es nezinu, kāpēc tieši šodien tas ir nonācis... jo divās iepriekšējās Saeimas sēdēs šis likumprojekts tika izņemts no darba kārtības. (Starpsauciens.) Jā... Iespējams, galvenais iemesls bija tas, ka es biju komandējumā.

Priekšlikumus šim likumprojektam varēja iesniegt līdz 2025. gada 6. maijam.

Komisija ar šo likumprojektu strādāja piecas sēdes. Sāka izskatīt priekšlikumus 16. septembrī un beidza – 12. novembrī. Un šobrīd mēs tos skatīsim Saeimas sēdē.

Atgādinu, ka šis ir otrais lasījums.

Skatīsim 130 priekšlikumus.

1. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 25, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 15. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 25, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 16. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 17. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 18. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

 

R. Bergmanis. 19. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 20. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 22. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 23. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šis priekšlikums guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 27. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Brusbārža priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 30. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 31. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Arī ir atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 32. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 34. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 35. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 37. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 41. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Jādod druscītiņ atelpas brīdis ziņotājam.

Kolēģi, aicinu atbalstīt manus – 41. un 42. – priekšlikumus, kas būtībā ir saistīti. Manos priekšlikumos bija vairāki ierosinājumi, kas vērsti uz to, lai Latvijā neielaistu krimināli sodītas personas. Paldies komisijai, kas atbalstīja manus priekšlikumus, kuri liedz saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja persona ir krimināli sodīta, un anulē uzturēšanās atļauju, ja persona ir krimināli sodīta. Bet ir palicis tas, ka ilgtermiņa vīzu – pēc pašlaik skatāmā likumprojekta – piešķir personām, kurām ir kriminālsods līdz vienam gadam... citās valstīs pielīdzināms vai Latvijā gūts.

Aicinu šo jautājumu skatīt ļoti nopietni. Mēs esam privileģētā situācijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības dienvidu valstīm... vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm – Vāciju, Zviedriju. Tās kļūdas, ko šīs valstis pieļāva imigrācijas ziņā, mēs vēl varam nepieļaut. Es domāju, ka nav jāatļauj mūsu valstī iebraukt personām, kuras ir krimināli sodītas.

Varētu likties, kas tur liels – kriminālsods līdz vienam gadam? Bet pēc mūsu Krimināllikuma tie ir tādi: tīšs viegls miesas bojājums... par spīdzināšanu, par draudiem izdarīt slepkavību, par vajāšanu, par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, par zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielā apjomā. Manuprāt, tie nav mazsvarīgi nodarījumi, lai šādiem cilvēkiem dotu ilgtermiņa vīzas un varbūt viņi arī pretendētu uz palikšanu Latvijā.

Un vēl – darba kārtības 19. punktā mēs skatīsim jautājumu, par kuru ziņos Ainars Latkovskis. Un šajā punktā termiņuzturēšanās atļaujas mēs anulēsim tām personām, kuras ir trīs reizes administratīvi sodītas. Administratīvos sodus jau ir ļoti vienkārši sakrāt. Katru pusgadu mums Zivtiņa kungs ziņo, cik mēs esam administratīvos sodus nopelnījuši. Ja atmiņa neviļ, dažiem no mums tas limits, tie trīs administratīvie sodi, jau būtu izsmelts... iebrauc autobusu joslā vai nejauši neredz zīmi – administratīvais sods. Manuprāt, ir jābūt samērībai.

Tāpēc aicinu atbalstīt manus – 41. un 42. – priekšlikumus. Apsolos vairs nekāpt tribīnē pie šī jautājuma. (Starpsauciens.) Kā, lūdzu? Šajā jautājumā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Ceļapīters.... nekavēt laiku. Bet, manuprāt, šis ir ļoti būtisks jautājums un vismaz krimināli sodītos mēs nedrīkstam ielaist valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Ceļapīters. Es tev kartiņu izņēmu.

R. Bergmanis. Es zinu. Es redzēju. Tu vari izņemt savu tagad.

A. Ceļapīters. Labi, tad es skrienu.

R. Bergmanis. Kā jau es uzstāšanās sākumā teicu, šiem visiem priekšlikumiem mēs veltījām piecas komisijas sēdes un tos izdiskutējām. Šie Ceļapītera kunga priekšlikumi komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 34, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 42. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 34, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 44. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 45. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Brusbārža priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 47. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 48. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 50. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Arī 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 52. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā guva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 56. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 57. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 57. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 63. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums precizē pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanas nosacījumus tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijas Republikā dzīvo ilgstoši, vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Priekšlikums nodrošina tiesisko noteiktību un taisnīgu pieeju pret cilvēkiem, kuru dzīves centrs jau daudzus gadus ir Latvijā, bet kuri formāli saglabājuši trešās valsts pilsonību. Tajā pašā laikā tiek nostiprināts valsts valodas un kultūras integrācijas princips – nodrošināt līdzsvaru starp integrācijas prasībām un cilvēktiesībām. Šāds risinājums atbilst gan Satversmes 91. pantam, gan tajā nostiprinātajiem vienlīdzības principiem... un veicina sociālo kohēziju sabiedrībā.

Gribu arī papildināt, ka šī norma nav par jaunu imigrāciju. Tā nav par atvērtām durvīm. Tā ir par cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo jau gadu desmitiem, bieži vien visu savu apzināto dzīvi, par cilvēkiem, kuri šeit ieradās pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Un tā bija cita tiesiskā un politiskā realitāte. Mēs runājam par personām, kuru dzīves centrs jau sen ir Latvijā, šeit ir viņu ģimenes, bērni, darbs, īpašums, sociālās saites. Un šodien valsts pienākums ir radīt arī skaidru, saprotamu un izpildāmu regulējumu, nevis turēt šos cilvēkus ilgstošā nenoteiktībā.

Papildus šajā priekšlikumā ir ielikts kultūras integrācijas elements. Neviens netiek iespiests vienā konkrētā rāmī. Cilvēks var izvēlēties, vai viņš iet kursos... vai kultūras pasākumi, folklora, darbs nevalstiskā organizācijā. Tas nav sods, tas ir tilts uz sabiedrību. Un to ir svarīgi uzsvērt. Šī norma samazina sociālo spriedzi, nevis to vairo, jo integrācija nestrādā caur bailēm un ultimātiem. Integrācija strādā caur saprotamiem nosacījumiem un cieņpilnu attieksmi. Šī norma ir par tiesisko noteiktību, sabiedrības stabilitāti un atbildīgu valsts politiku.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 63. priekšlikums komisijā nebija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 64. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 65. – deputātes Čulkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labdien! Šis priekšlikums ir par to, ka cilvēka, kurš ir kārtojis valsts valodas pārbaudījumu, piemēram, no 1992. gada līdz 2001. gadam, valodas sertifikāts ir derīgs, viņš droši var strādāt, bet nevar saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Man liekas, tas ir pilnīgi nepareizi.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un tie cilvēki, kuri līdz 2001. gadam ir kārtojuši valsts valodu... atzīt par derīgiem un izsniegt viņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Kā jau minēju, šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 74, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 66. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 76, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 68. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 69. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jūsu zināšanai, par ko ir priekšlikums. Priekšlikums precizē nepārtrauktas uzturēšanās jēdzienu, lai nodrošinātu juridisku skaidrību un vienlīdzīgu attieksmi pret visām personu grupām, atļaujot īslaicīgu prombūtni pamatotu iemeslu dēļ. Tiek ņemta vērā gan darba, gan ģimenes, gan veselības apstākļu realitāte. Šāds formulējums novērš pārmērīgu administratīvu stingrību un ļauj saglabāt personas statusu, ja viņa nav pārtraukusi faktisko saikni ar Latviju.

Viens no lielākajiem strīdu un atteikuma iemesliem imigrācijas praksē ir jēdziens par nepārtrauktu uzturēšanos. Šobrīd tas bieži tiek interpretēts neviennozīmīgi, radot sajūtu, ka lēmumi ir atkarīgi... viens – no likuma... nevis no likuma, bet no interpretācijas. Ar šo grozījumu es gribu beidzot pateikt skaidri, cik ilga prombūtne ir pieļaujama, kad tā ir attaisnojama un kādos gadījumos cilvēks nezaudē saikni ar Latviju.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 69. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

R. Bergmanis. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 63, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 70. – arī deputātes Pleškānes priekšlikums. Arī neguva komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 71. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 72. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 73. – arī deputātes Pleškānes priekšlikums. Un arī neguva komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Gribu paskaidrot, par ko ir priekšlikuma būtība.

Priekšlikums paredz elastīgu un iekļaujošu pieeju attiecībā uz personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nespēj apgūt valsts valodu. Iespēja izmantot tulka vai ģimenes locekļa palīdzību garantē piekļuvi valsts pārvaldei un novērš to pašu diskrimināciju. Tas īpaši svarīgi vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru tiesības uz cieņpilnu attieksmi jārespektē. Priekšlikums atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas cilvēktiesību principiem.

Cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Tātad 73. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 74. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 75. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 76. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man ļoti svarīgi, godātie kolēģi, paskaidrot šī priekšlikuma būtību, jo, strādājot ar tiem cilvēkiem, kurus skar šis likums, tika identificēta viena problēma – ja bērns, teiksim, ir Latvijas pilsonis, tad valsts nevar ignorēt viņa ģimenes realitāti, kad vecāks vai vecāmāte ir trešās valsts pilsonis. Šī norma nav par atlaidēm, tā ir par bērna interesēm, par aprūpi, par stabilitāti. Valsts, kas aizsargā ģimeni, nedrīkst ar vienu roku to deklarēt, bet ar otru sagraut. Un šeit ir tā prasība, ka mēs aizsargājam mūsu ģimenes. Jā, ir tādi gadījumi, kad vecākiem ir citas valsts pilsonība, viņi ir trešo valstu pilsoņi, bet kaut kādu šo likuma ierobežojumu dēļ vajadzēs, teiksim, pamest valsti vai vēl kaut ko. Šeit mēs respektējam to, ka tad, ja cilvēkam ir ģimene, ja cilvēkam ir bērni, viņam jāpaliek ar ģimeni.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 76. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 77. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 78. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 80. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 81. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 82. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 83. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 85. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 86. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 87. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 88. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 89. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 91. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 92. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 93. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 94. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 95. – izglītības un zinātnes ministres Čakšas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 96. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 98. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 97. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 98. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 98. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 99. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 100. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 101. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 102. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 103. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 104. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 105. – arī deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 106. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 107. – izglītības un zinātnes ministres Melbārdes priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 108. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 111. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 109. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 111. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 110. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 111. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 111. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 112. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 113. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 114. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 115. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 116. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 117. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 118. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 119. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 120. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 121. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Un arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 122. – Juridiskā biroja priekšlikums, bet komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 123. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts ar redakcionāliem precizējumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 124. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 125. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 126. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī šis ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 127. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Un arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 128. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 129. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Un noslēdzošais – 130. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus Imigrācijas likuma otrā lasījuma priekšlikumus.

Un lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Imigrācijas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Nu, kā jau es teicu, mēs pagājušā gada beigās neizskatījām... arī iepriekšējā Saeimas sēdē. Nu tad, kā komisijā tika nolemts, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16. februāris. Līdz ar to šobrīd ir diezgan īss laiks, lai iesniegtu priekšlikumus. Bet tāds bija komisijas lēmums 12. novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad 16. februāris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums”, otrais lasījums.

Iesniegti 34 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Paldies. Tātad šī ir būtībā likumprojektu pakete, kas ir jāskata kopumā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk.

R. Bergmanis. Tātad šim likumprojektam ir nedaudz mazāk priekšlikumu, bet tomēr pietiekoši daudz – 34. Sāksim tos izskatīt.

1. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – deputāta Dombravas priekšlikums. Tas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis un nākamie divi Dombravas kunga priekšlikumi attiecas uz ģimenes definīciju un imigrantiem, un arī visām sekām, kas no tā izriet, tātad gan sociālās sekas, gan nodarbinātība.

3. priekšlikums ģimenes definīcijā ietver personas, kam ir kopēja saimniecība ar Savienības pilsoni. Un tas, mūsu ieskatā, ir pārāk plašs formulējums, kas faktiski, teiksim, nenodrošina to, ko likumam vajadzētu nodrošināt. Tātad tas būtu jāattiecina, mūsuprāt, tikai uz tiešajiem ģimenes locekļiem.

Uzreiz tad varbūt arī par nākamo. Nākamais ietver to, ka partneris arī var būt kā ģimenes loceklis. Un tur ir problēma ar to, ka, teiksim, tiem, kas ir no Tuvajiem Austrumiem vai no Āfrikas, tie partneri var būt vairāki, bet tā definīcija tur diezgan izplūdusi. Līdz ar to mums būtu grūtības to piemērot.

Un pēdējais – 5. Var rasties problēmas, ja neatbalsta 5. priekšlikumu, saistībā ar nodarbinātības tiesībām Latvijā. Tātad visi ģimenes locekļi var... viņiem var būt nodarbinātības tiesības Latvijā, un tas šeit var radīt problēmas.

Tā ka aicinu atbalstīt šos trīs priekšlikumus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 29, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 4. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Vienkārši paskaidroju arī pie iepriekšējā, ka tas ir saistīts ar direktīvas pārņemšanu. Šinī gadījumā pie šī priekšlikuma šī ir viena no visvairāk Eiropas Savienības Tiesā skatītajām direktīvām, un ir ļoti daudz tiesas skaidrojumu. Līdz ar to arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 24, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 5. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Un arī komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 29, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 27, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 33, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis.13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 37, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 15. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 29, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 16. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī tas neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 17. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Tas arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Šis priekšlikums paredz to, ka imigrantam būtu pienākums apgūt latviešu valodu vismaz A2 līmenī. Pašreizējā tekstā ir rakstīts, ka ir tiesības apgūt latviešu valodu. Nu tātad tā ir bezjēdzīga norma, jo tiesības ir ikvienam. Tāpēc tas nebūtu jānorāda likumā, kā tas pašreiz ir.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 17. priekšlikums...

Komisijas vārdā, lūdzu!

 

R. Bergmanis. Komisijā konstatēts, ka direktīva neparedz šādu kritēriju kā pienākumu un tas attiecas uz brīvu pārvietošanos dažādās jomās. Runa varētu būt tikai par tiesībām, kā jau šobrīd paredz likumprojekts.

Sēdes vadītāja. Tātad 17. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

R. Bergmanis. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 28, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 18. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 28, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

R. Bergmanis. 19. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 26, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 21. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 27, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 22. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 24, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 23. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 24. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī šis nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 25. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī šis neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 26. – arī deputāta Dombravas priekšlikums. Arī šis neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 41, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

R. Bergmanis. 27. – deputāta Dombravas priekšlikums. Neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Šis Dombravas kunga priekšlikums paredz noteikt to, ka persona zaudē tiesības uzturēties Latvijā, ja nav apguvusi valsts valodu A2 pakāpē. Un šis būtu saistāms ar 29., par kuru es arī uzreiz runāšu, kurš pašreizējā redakcijā nosaka... Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis Latvijā tātad uzturas 10 gadus. Ja viņš ir uzturējies 10 gadus, tad viņu nevar izraidīt, izņemot valsts drošības apdraudējuma gadījumā. Un šī ir diezgan bīstama norma, jo, respektīvi, par citiem pārkāpumiem... Tātad viņš var pārkāpt likumus, var nezināt valsts valodu – tātad, kas ir šajā priekšlikumā, ko aicinu atbalstīt –, arī administratīvi pārkāpt un tā tālāk, un viņu nevar izraidīt no valsts.

Tā ka aicinu atbalstīt gan šo, 27., gan 29. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Es tikai varu piebilst, ka arī šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 24, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

R. Bergmanis. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 29. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 27, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 32. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

32. un 33. – Dombravas kunga – priekšlikums paredz, ka persona, kas uzturas Latvijā bez derīgas uzturēšanās atļaujas... tātad viņai sods ir paredzēts pašreizējā versijā 35 eiro, un tiek piedāvāts šo sodu palielināt līdz 350 eiro, kas jau būtu diezgan minimāls sods, ņemot vērā to pārkāpumu. Tātad pašreiz ir 35, aicinu šo labot un atbalstīt 32. un 33. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

R. Bergmanis. Šeit gan būtu paskaidrojums no manas puses, jo komisijā secināts, ka atbildībai būtu droši vien jābūt vienlīdzīgai, un šobrīd Latvijas Republikas pilsoņiem arī ir šāds sods. Tad tas nebūtu samērojams, ka persona... Latvijas Republikas (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 27, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 33. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 26, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 34. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus šajā likumprojektā iesniegtos priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Kā jau es minēju, šī ir likumprojektu pakete, kas iet kopā ar jauno Imigrācijas likumu, un līdzīgs arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 16. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Likumprojektā paredzēts noteikt termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanu, ja ārzemnieks ir veicis trīs administratīvos pārkāpumus viena gada laikā, kas faktiski norāda uz sistēmisku likumnepaklausību. Ar terminu “sistēmiska likumnepaklausība” šajā gadījumā būtu jāsaprot personas apzināta, atkārtota un regulāra tiesību normu neievērošana, kas liecina par vienaldzīgu vai noraidošu attieksmi pret likumu un agrāk saņemtajiem sodiem. Šāda rīcība tiek vērtēta kā pastāvīga nepakļaušanās tiesiskajai kārtībai un var būt pamats bargāku sodu piemērošanai vai papildu ierobežojumu noteikšanai.

Likumprojektā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauja ir anulējama, ja administratīvie pārkāpumi ir izdarīti sabiedriskās kārtības, pārvaldes un ceļu satiksmes jomā.

Sabiedriskā kārtība ir nozīmīga, jo tā nodrošina mierīgu, drošu un paredzamu vidi, kurā cilvēki var dzīvot, strādāt un sadarboties savā starpā, ievērojot kopīgi pieņemtos noteikumus. Pārkāpumi pārvaldes jomā nav pieļaujami, jo tie apdraud valsts un sabiedrības efektīvu darbību, tiesiskumu un iedzīvotāju uzticēšanos valsts iestādēm. Valsts pārvalde ir atbildīga par likumu īstenošanu, sabiedrības interešu aizsardzību un sabiedrības kārtības nodrošināšanu, tādēļ tai jādarbojas tiesiski, caurskatāmi un atbildīgi.

Kā trešais administratīvā pārkāpuma veids likumprojektā noteikts pārkāpums ceļu satiksmes jomā, kas ir būtisks, jo šie pārkāpumi ir cilvēka dzīvības un veselības reāls apdraudējums, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējums, kā arī īpašuma apdraudējums.

Analizējot šībrīža tiesisko regulējumu, ir secināms, ka būtu nepieciešama stingrāka ārzemnieka, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, kontrole, lai novērstu jebkādus sabiedriskās drošības riskus, tai skaitā sabiedriskās kārtības, pārvaldes vai ceļu satiksmes noteikumu jomā. Valsts pienākums ir nodrošināt sabiedrības kārtību un drošību, ko veicina likumpaklausība un stingru seku definēšana likuma pārkāpšanas gadījumos, lai novērstu personas vēlmi veikt atkārtotus pārkāpumus.

Komisija izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates... bet mums ir palikušas piecas minūtes līdz pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Anita Brakovska, Augusts Brigmanis, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Aiva Vīksna un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Uzsākam debates.

Pirmajam vārds deputātam Andrim Šuvajevam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, tikai man lūgums – mazliet klusāk! (Dep. A. Šuvajevs: “Labdien, kolēģi!”) Kolēģi! LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ! (Starpsaucieni: “Kolēģi pirmajā vietā!”; “Kolēģi!”)

Labi. Kolēģi! Tiešām cienīsim to, kas runā, jo jūs, kad runājat, arī gribat taču, lai jūs klausās, vai ne? Paldies. (Starpsauciens: “... nedzird!”)

A. Šuvajevs (PRO).

Es gaidu.

Labdien, kolēģi! Paldies par uzmanību... cerams. Es saprotu, ka mēs sagaidījām šo imigrācijas likumprojektu. Iepriekšējā debates bija mazākas. Sagaidāms, ka debates šajā jautājumā, protams, būs visus turpmākos mēnešus.

Šajā konkrētajā likumprojektā ir runāts par svarīgu jautājumu, un es tiešām uzskatu, ka Saeimas deputātiem ir svarīgi pievērsties jautājumam par imigrācijas politiku. Protams, pēc iespējas profesionāli un izsvērti. Saprotot, ka ir atšķirīgas politiskās nostājas starp dažādām frakcijām, manuprāt, tomēr ir iespēja arī profesionāli vērtēt šo piedāvāto grozījumu.

Kad komisija skatīja šo likumprojektu, es arī piedalījos sēdē. Es izteicu vairākus argumentus un jautājumus. Vēlos tos izstāstīt arī jums, lai varat tos ņemt vērā pirms balsojuma. Kopumā es un PROGRESĪVIE uzskata, ka jautājums par administratīvās atbildības sistēmu un tās saikni ar termiņuzturēšanās atļaujām ir pavisam noteikti leģitīms temats, tāds, par ko Saeimas deputātiem vajadzētu spriest, un tāds, kurā nepārprotami ir iespējas pilnveidot esošo sistēmu. Tajā pašā laikā esošais likumprojekts ar piedāvāto grozījumu, kas paredz anulēt termiņuzturēšanās atļaujas pēc izdarītiem trīs administratīviem pārkāpumiem, manā ieskatā, rada vairāk jautājumu, nekā sniedz konkrētas atbildes. Un līdz ar to arī rada vairākus likumdošanas riskus, uz kuriem komisijā atbildes nebija.

Ļaujiet man iezīmēt tikai dažus no tiem.

Pirmkārt, iespējams, pat vissvarīgāk, jau šobrīd Imigrācijas likuma 35. panta 4. punkts nosaka: termiņuzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja persona tiek sodīta par nodarījumu, par ko soda mērs ir brīvības atņemšana virs diviem gadiem. Tātad jau šobrīd Imigrācijas likumā ir noteikta norma, kas paredz anulēt termiņuzturēšanās atļauju par noteiktu nodarījumu.

Komisijā es jautāju, vai, ieviešot likumprojektā piedāvāto normu, neveidojas risks, ka likumdošanā tiek nostiprināts precedents – tāds, kas faktiski vienādo trīs administratīvos pārkāpumus ar kriminālpārkāpumu, kura sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem. Šis, manuprāt, tiesiski, juridiski ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas saistās ar šo konkrēto likumprojektu. Zinot, ka Saeima, it īpaši Juridiskā komisija, ļoti rūpīgi vērtē sodu sistēmas vispārējo loģiku, saskaņotību, konsekvenci, manuprāt, šis ir likumprojekts, kurā bija nepieciešams lūgt Juridiskās komisijas atzinumu, lai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, kuri, iespējams, ikdienā nestrādā ar šādiem jautājumiem, varētu kompetenti spriest par piedāvātā likumprojekta sekām ne tikai uz imigrācijas sistēmu, kas ir komisijas kompetencē, bet arī uz mūsu likumdošanu kā tādu.

Otrkārt, piedāvātais regulējums neizbēgami radīs jautājumus par samērīgumu. Es saprotu daudzu partiju kritiskos viedokļus par esošo Eiropas migrācijas politiku un arī labi saprotu argumentus par to, ka Latvija attiecībā uz migrāciju ir citādā situācijā nekā liela daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, līdz ar to ir pamatoti domāt par mums atbilstošiem risinājumiem. Tomēr Saeimas deputātiem ir jāzina, ka šis risinājums, kas tiek piedāvāts likumprojektā, nepastāv nevienā citā Eiropas valstī. Un iemesls tam ir Eiropas migrācijas politikas principi, un tie nav atcelti. Tātad tādi principi, kas nosaka to, ka regulējumam ir jābūt samērīgam, sodu gadījumā ir jābūt individualizētai pieejai, un sodi nevar būt automātiski. Manā ieskatā, tas nozīmē, ka piedāvātais risinājums tiktu apstrīdēts Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo tiesa ir brīdinājusi... pret dubultsodīšanu.

Ja nenozīmīgs administratīvs pārkāpums tiek sodīts ar termiņuzturēšanās atļaujas atņemšanu, tas nebūs samērīgi. Pat valstīs, kur migrācijas regulējums ir visstingrākais, uzsvars likumdošanā ir uz pārkāpuma nopietnību, nevis pārkāpumu kvantitāti. Tieši šāds princips jau šobrīd ir iestrādāts Latvijas likumdošanā. To jau es pieminēju sākumā. Tātad pārkāpuma nopietnība tiek vērtēta, domājot par to, vai termiņuzturēšanās atļaujas ir jāanulē, nevis par pārkāpumu skaitu. Un tā ir būtiska atšķirība. Konkrētais likumprojekts maina šo ļoti būtisko principu, kas ir iestrādāts līdzšinējā Eiropas migrācijas politikā.

Papildus mani ļoti uzmanīgu un piesardzīgu dara anotācijā minētā frāze par sistemātisku likumnepaklausību, jo deputāti iesniedzēji piedāvā definēt trīs administratīvos pārkāpumus kā sistemātisku likumnepaklausību. Es uzskatu, ka tam arī var būt neprognozējamas sekas uz citām likumdošanas jomām. Piemēram, starp esošajiem 100 deputātiem ir viens, kurš pēdējā gada laikā ir administratīvi sodīts trīs reizes. Tātad kādas var būt sekas tam, ka Saeimas deputāts kā likumdevējs var tikt definēts kā sistemātiski likumnepaklausīgs? Es uzskatu, ka šeit rodas politiski ētiska rakstura problēmas, tādas, kuras var veidot jautājumus par paša Saeimas deputāta mandāta leģitimitāti. Un tas tikai apliecina, cik, manā ieskatā, vēl negatavs ir šis likumprojekts.

Man ir svarīgi norādīt, ka komisijā manis izteiktie iebildumi tika uzklausīti, un es arī izsaku pateicību par to, ka šis likumprojekts nav steidzināts un Iekšlietu ministrija ir apņēmusies strādāt pie risinājumiem, lai šos manis minētos riskus novērstu. Un es tiešām ceru, ka tā būs, jo arī Tieslietu ministrija komisijā norādīja, ka piedāvātā norma ir pārstrādājama.

Paralēli ļaujiet man iezīmēt dažus no risinājumiem, pie kā strādās PROGRESĪVIE, ja šis likumprojekts tiks atbalstīs pirmajā lasījumā. Vispirms ir nepieciešams skaidri un precīzi uzskaitīt, par kuriem administratīvajiem pārkāpumiem termiņuzturēšanās atļaujas tiktu anulētas. Un tas savukārt arī paredz pienākumu atļaujas saņēmējus informēt par šādām potenciālām sekām, kā arī pārliecināties, ka šī informācija ir izprasta. Papildus ir jāapsver administratīvo pārkāpumu gradācija un attiecīga valsts rīcība pēc katra pārkāpuma. Piemēram, runājot par sistēmu, ka pēc pirmā pārkāpuma tiek izteikts brīdinājums un tiek atgādināts par potenciālajām sekām, pēc otrā brīdinājuma var noteikt izglītošanas nosacījumu, pēc trešā savukārt var veikt izvērtēšanu, kas nodrošinātu arī individualizētu pieeju. Ja šāda sistēma tiek ieviesta, tad valsts pusē ir būtiski strādāt pie attiecīgas statistikas, uzskaitot administratīvo pārkāpumu skaitu, biežumu, apelācijas procesa rezultātus. Paralēli ir jāvērtē, kā šāda sistēma samazina noziedzību; vai tā rada jaunus riskus; kāds ir administratīvais slogs.

Kolēģi, šeit ir ārkārtīgi daudz jautājumu, kuri, manuprāt, ir jāvērtē šādā veidā, profesionāli, respektējot, ka var būt politiskas atšķirības attiecībā uz to, kādu attieksmi šī konkrētā norma raisa. Es uz šo visu norādu tikai, lai ilustrētu, ka, manā ieskatā, iesniegtais likumprojekts runā par svarīgu un leģitīmu tēmu. Tomēr risinājums, kas tiek piedāvāts, nav gana kvalitatīvs, lai likumprojektu atbalstītu pirmajā lasījumā.

Tāpēc es aicināšu savus frakcijas kolēģus atturēties. Ja Saeima lems par atbalstu likumprojektam, tad PROGRESĪVIE noteikti strādās pie tā, lai uzlabotu piedāvāto risinājumu. Ir tiešām patiesi svarīgi, ka mūsu imigrācijas sistēma sekmē drošību, nevis rada likumiskus un sociālus riskus, kā tas šobrīd ir šajā konkrētajā likumprojektā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi, iesniegtais likumprojekts nav kaut kāds ideoloģisks vingrinājums. Es jums nosaukšu skaitļus. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2025. gada 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 21 082 trešo valstu pilsoņi no Āzijas, Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Laika periodā, kas ir no pagājušā gada 1. janvāra līdz 1. decembrim... šie dati man ir. No šī 21 tūkstoša 9288 Latvijā dzīvojošie trešo valstu pilsoņi no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Āzijas ir veikuši gandrīz 11 tūkstošus administratīvo pārkāpumu. 11 tūkstošus!

Valsts drošības dienesta veiktā datu analīze parāda šos pārkāpumu veidus. Pēc to bīstamības es gribu izcelt dažus no tiem, kas ir administratīvie pārkāpumi: transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpumi, sabiedriskās kārtības un drošības jomas pārkāpumi, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, Ieroču aprites likuma pārkāpumi, Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma pārkāpumi, likuma “Par nodokļiem un nodevām” pārkāpumi. Tie ir tie būtiskākie pārkāpumi.

Starp citu, atsaucoties uz Šuvajeva kungu, – komisijā mēs debatējām... Iekšlietu ministrija ir gatava iesaistīties un izstrādāt priekšlikumus, lai šo likumprojektu precizētu.

Bet kāpēc ir šāds likumprojekts? Vienā ziņā tas ir arī ļoti preventīvi. Tie, kas seko līdzi tam, kas notiek Rietumeiropā saistībā ar nelegālo un legālo migrāciju, ir redzējuši, kādas problēmas tā izraisa, it īpaši lielajās pilsētās. Es vēlos jūs iepazīstināt ar dažu Eiropas valstu oficiālajiem statistikas datiem un pētījumiem par likumpārkāpumiem šajās valstīs. Šādu datu un pētījumu, protams, ir ievērojami vairāk. Šajā gadījumā es uzskatu, ka nepieciešams pieminēt trīs valstis – tās, kuras ir pārtikušas un kuras mēs bieži mēģinām salīdzināt... kā divas Skandināvijas valstis.

Piemēram, Dānija, kuras statistikas sistēma tiek uzskatīta par vienu no labākajām pasaulē. Tās oficiālie dati liecina, ka imigrantu ne no Rietumvalstīm un viņu pēcnācēju jeb otrās paaudzes vidū noziedzība jūtami pārsniedz noziedzību dāņu vidū. Dānija izmanto standartizētu indeksu, kur par bāzes simts punktiem tiek ņemti visi iedzīvotāji vīrieši. Ja skaitlis ir virs simts, noziedzības līmenis ir augstāks par vidējo, un statistika liecina, ka Dānijas izcelsmes vīriešu vidū šis rādītājs ir 93, imigrantu vidū, kuri nav ar Rietumu izcelsmi, – 135, otrās paaudzes imigrantu vidū, kuri ir ne no Rietumu valstīm, – pat 215.

Zviedrijā pēdējam publiski pieejamam šāda veida datu apkopojumam, kas veikts 2021. gadā un kas attiecas uz laika posmu no 2007. līdz 2018. gadam... imigrantu ir apmēram 19 procenti. Taču to cilvēku vidū, kuri tiek turēti aizdomās par dažādiem likumpārkāpumiem un noziegumu izdarīšanu... viņu daļa veido jau 36 procentus. Otrās paaudzes imigranti, kuru šajā valstī ir ap 5 procentiem, tiek turēti aizdomās par 11 procentiem izdarīto likumpārkāpumu un noziegumu. Pie tam Zviedrijas varas iestādes atzīst, ka kopš tā laika situācija ir kļuvusi vēl sliktāka.

Ir skaidri tie iemesli, kas ir noveduši pie šāda stāvokļa. Galvenie no tiem: nesamērīga iecietība pret imigrantu izdarītajiem salīdzinoši it kā nenozīmīgajiem likumpārkāpumiem un maldīgs uzskats, ka visi ieceļotāji var integrēties Eiropas valstu sabiedrībās. Pastāv plaši zināms teiciens par mācīšanos no savām un citu kļūdām. Mums šobrīd ir iespēja mācīties no pēdējām un Latvijā preventīvi nepieļaut nesamērīgu noziedzību imigrantu vidū nākotnē, kriminālu no imigrantiem sastāvošu grupējumu parādīšanos un citas negācijas šajā ziņā. Lai to izdarītu, nepieciešams jau sākotnēji apzināt un izraidīt no valsts tos ieceļotājus, par kuru likumpaklausību un vēlmi integrēties mūsu sabiedrībā rodas pamatotas šaubas. Tieši ar šādu mērķi arī ir izstrādāts šis likumprojekts.

Es gribu pateikties frakcijām – “Nacionālajai apvienībai”, apvienotajam sarakstam, Jaunajai vienotībai un Zaļo un Zemnieku savienībai –, kā arī Ābramas kundzei personīgi par to, ka viņi parakstīja šo likumprojektu.

Godātie kolēģi! Latvijas valsts pienākums ir aizsargāt savu iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību. Ikvienam, kas uzturas mūsu valstī, ir jārespektē mūsu likumi un noteikumi. Ja persona atkārtoti tos pārkāpj, tas liecina par necieņu pret Latviju un tās cilvēkiem. Šādā gadījumā valstij ir tiesības izvērtēt, vai šādu uzturēšanās atļauju saglabāšana ir pamatota vai arī pārkāpumus izdarījušajam cilvēkam šī atļauja ir liedzama.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, jautājums par to cilvēku, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja, administratīvajiem pārkāpumiem, ir leģitīms. Tikai jautājums ir samērīgumā. Tātad samērīguma princips, manā skatījumā, ir pats svarīgākais. Par to runā arī Satversmes 1. un 91. pants.

Administratīvais pārkāpums pēc savas būtības ir maznozīmīgs pārkāpums. Un ir būtiski saprast vienu lietu, ka šobrīd... it sevišķi šeit ir minēta ceļu satiksme. Ceļu satiksmē ir tā unikālā situācija, ka, piemēram, ja policists aptur un konstatē, ka ugunsdzēšamajam aparātam ir beidzies derīguma termiņš, vadītājs nav bijis piesprādzējies un nedeg priekšējās gaismas lukturis, tiek konstatēti trīs administratīvie pārkāpumi un par katru tiek piemērots sods. Ar vienu šādu gājienu jau tiek sasniegta šī norma.

Manā skatījumā, tas īsti samērīgi nav. Jāsaprot, ka ir vēl viena būtiska lieta. Latvijā ir diezgan unikāla situācija – termiņuzturēšanās atļaujas ir tādiem cilvēkiem, kuri šeit dzīvo 30 un vairāk gadu jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, un ir tādi cilvēki, kas atbrauc īslaicīgi vai Eiropa tūlīt viņus uz šejieni nokomandēs vai piekomandēs... un tā tālāk, un tā joprojām. Un tas samērīguma jautājums tiešā mērā skar šo jomu. Lai būtu pilnīgi saprotams – pieņemsim, tie, kas izvadā tos boltus un voltus... tās picas vai vēl kaut ko viņi izvadā, tā ir viena lieta un viena problēma, ko cilvēki redz un saprot. Es saprotu, kas tur notiek un ka tas kaut kā ir jāierobežo, bet mani vairāk uztrauc jautājums par tādiem cilvēkiem kā Viktorijas Pleškānes tētis, kuram arī ir termiņuzturēšanās atļauja. Es pieļauju, ka viņš nekad nepārkāps ne ceļa satiksmes noteikumus, ne arī vispār... kā saka, godīgi... Bet tas skar tīri emocionāli šo jautājumu.

Kas vēl ir ļoti būtisks šajā likumprojektā? Neapšaubāmi, es atkārtošu, saruna par šo jautājumu ir leģitīma. Bet pirmām kārtām ir jāņem vērā šīs pašas Eiropas Savienības direktīvas, gan 2003., gan 2024. gada Eiropas Komisijas judikatūras ziņojums par šiem jautājumiem. Tas ir ļoti būtiski, un es arī lūgšu, lai Iekšlietu ministrija, veicot šos grozījumus vai likuma pilnveidošanu, noteikti ņemtu to vērā.

Un kas vēl, manā skatījumā, ir ļoti svarīgi? Vai var salīdzināt administratīvos pārkāpumus, kas skar sabiedriskās kārtības traucēšanu, vai tādus rupjus ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumus kā braukšanu reibumā, braukšanu narkotisko vielu reibumā, agresīvu braukšanu... pret maznozīmīgiem pārkāpumiem, kā es minēju, ka līdzi nav trīsstūris, kas ir jāizliek pēc ceļu satiksmes negadījuma, vai ugunsdzēšamajam aparātam ir beidzies derīguma termiņš? Jau nesamērīgums!

Pie tam es kolēģim pilnībā piekrītu – pat ja šis likumprojekts šādā veidā tiek pieņemts, tad šie manis minētie trīs pārkāpumi automātiski jau nosaka to, ka cilvēks šo termiņuzturēšanās atļauju zaudē. Tātad tā situācija ir pretrunā ar Eiropas Komisijas judikatūru, jo jebkurā gadījumā valstij šis cilvēks ir jāaudzina, pat ja viņam ir termiņuzturēšanās atļauja.

Tātad tā secība varētu būt tāda (attiecībā uz to es piekrītu Šuvajeva kungam): ja konstatēts viens administratīvais pārkāpums – jābūt kaut kādai valstiskai darbībai, ja konstatēts otrs administratīvais pārkāpums – jābūt striktākai darbībai ar brīdinājumu, ka trešā reize būs beidzamā. Tas ir saprotami. Trešā reize: paldies par uzmanību! Laimīgu ceļu! Tā kā šobrīd tas ir noformulēts – trīs pārkāpumi, un automātiski tiek dzēsta termiņuzturēšanās atļauja – tas īsti neatbilst pat mūsu Satversmei, nerunājot jau par Eiropas Komisijas judikatūras pieredzi.

Ja likumdevējs grib stiprināt šo situāciju, tad ir jāskatās tieši no šī skatpunkta – regularitāte. Un jābūt gradācijai attiecībā pret šiem pārkāpumiem, lai būtu samērīgums un lai samērīgums ietu kopā ar 35. panta ceturto daļu, kur ir runāts par notiesājošo spriedumu, kurš stājies spēkā... kurš ir divi gadi vai vairāk. Un tā pirmā pakāpe varētu būt administratīvā sodīšana, bet tai ir jābūt samērīgai. Mēs nevaram par tādiem sīkumiem... Nezinu, tā ir mana pārliecība. Protams, jums ir... pieņemiet, kā to gribat.

Nobeigumā. Kā es to redzu, tad burtiski – kas ir? Manā skatījumā, šī lieta ir nesamērīga, rada automātiskas (es uzsveru – automātiskas) un ļoti smagas sekas un neatbilst Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Satversmes tiesību principiem. Tāpēc man iekšēji ir tāda diezgan duāla... situācija, bet pirmajā lasījumā es aicināšu savu frakciju balsot “pret”. Skatīsimies, ko komisija... un kādi priekšlikumi tiks iesniegti uz otro lasījumu.

Es tiešām būtu ļoti pateicīgs, varbūt arī – pie procedūras – mēs varam kā līdzatbildīgo komisiju nozīmēt Juridisko komisiju, zinot par Latvijas Republikas sodu sistēmu un visiem soda gradācijas mehānismiem. Būtu ļoti labi, ja kā līdzatbildīgā komisija būtu Juridiskā komisija.

Bet kopumā, kolēģi, pirmajā lasījumā es nevaru atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (ST!).

Cienījamie deputāti! Saeimas priekšsēdētāja! Arī es vēlos paust savu viedokli par šo likumprojektu. Uzreiz pateikšu: es labi saprotu, kāpēc tas ir izstrādāts, tomēr uzskatu, ka šis likumprojekts nav pietiekami izvērtēts un rada daudz neskaidrību.

Jā, valstij ir pienākums rūpēties par drošību. Ir gadījumi, kad ārzemnieki iebrauc Latvijā un apzināti pārkāpj likumus. Valstij šādos gadījumos ir jāreaģē, un tas ir šī likumprojekta pluss. Taču problēma ir tā, ka likumprojekts nepietiekami izvērtē katra cilvēka individuālo situāciju.

Latvijā dzīvo ļoti daudz dažādu cilvēku. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem par 2025. gadu, ar citu valstisko piederību, tostarp Ukrainas, ASV, Moldovas, Kazahstānas, Armēnijas, Uzbekistānas pilsoņi, kopumā bija reģistrēti vairāk nekā 60 tūkstoši iedzīvotāju. Daudzi no viņiem šeit dzīvo gadiem ilgi, strādā, maksā nodokļus un ievēro likumus. Viņi nav drauds valstij. Ja cilvēks, kurš kopumā dzīvo godīgi, piemēram, nonāk ceļu satiksmes negadījumā vai izdara kādu maznozīmīgu pārkāpumu, trīs šādi pārkāpumi nedrīkst automātiski nozīmēt izraidīšanu no valsts. Tas nav samērīgi. Manuprāt, ir būtiski skatīties ne tikai uz pārkāpumu skaitu, bet arī uz to smagumu un kontekstu. Likumprojektā trūkst skaidru rāmju un izņēmumu, piemēram, par cilvēkiem, kuri ilgstoši dzīvo Latvijā un ir tai lojāli.

Tāpēc mans secinājums ir šāds: es neiebilstu pret ideju kā tādu, bet iebilstu pret šo likumprojektu tā pašreizējā neskaidrajā formā. Tas ir jāuzlabo, jāpadara precīzāks un cilvēcīgāks, lai tas būtu taisnīgs gan valstij, gan sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka mūsu valstī kārtībai ir jābūt. Tas ir viennozīmīgi skaidrs. Uz Latviju atbraukušos no trešajām valstīm – ar termiņuzturēšanās atļauju, ar darba vīzu – par pārkāpumiem obligāti vajag sodīt. Bet tie pārkāpumi jāvērtē atsevišķi. Ja cilvēks gada laikā saņem trīs sodus... no radariem... par ātruma pārkāpumu, par to uzreiz... it īpaši, ja tas ir tāds maznozīmīgs... uzreiz izraidīt no valsts nebūtu samērīgi.

Es kā bijušais uzņēmējs varu pastāstīt, ko nozīmē darbaspēka trūkuma laikā atvest uz Latviju vienu darbinieku. Tas ir milzīgs, titānisks darbs. Tās ir milzīgas izmaksas. Jums to cilvēku vajag atrast, noformēt... atvest uz Latviju, par to visu samaksāt, izmitināt šeit. Un tad viņš mēneša laikā saņem trīs administratīvos sodus. Un mēs ļoti smuki viņu sūtām prom. Bet kurš šodienas ekonomiskajos apstākļos segs uzņēmuma... uzņēmēja izmaksas? Tie ir vairāki tūkstoši eiro. Lai jūs zinātu.

Ja jūs uzskatāt, ka mums trešo valstu pilsoņu dēļ Latvijā ir bardaks, tad jāskatās konkrēti, kāda ir problēma. Ja šo pašu sistēmu piemērotu mums un ja mēs, Latvijas pilsoņi, gada laikā saņemtu trīs administratīvos sodus un par tiem tiktu ierosināta krimināllieta, tad lielākā daļa no šeit esošajiem deputātiem būtu krimināli sodīti... kas ir nekorekti.

Līdz ar to es aicinu tomēr iedziļināties šajā jautājumā, izvērtēt, atrast samērīgumu un savlaicīgi pabrīdināt, kā arī katru gadījumu vērtēt atsevišķi. Par kaut kādiem sīkumiem izraidīt no valsts nebūtu korekti un viesmīlīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jā, šis likumprojekts ir tāds, kurš padara tādu šauru loku... Runājot atklāti, mums ir trešo valstu uzņēmēji, kuri šeit strādā, un mūsu tiesiskajā valstī dabūt trīs administratīvos pārkāpumus gada laikā ir ļoti viegli. Mēs to ļoti labi saprotam, it īpaši, kad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā izskatām lietas par mūsu deputātu administratīvajiem pārkāpumiem. Ir bijuši gan divi, gan trīs pārkāpumi trīs mēnešu laikā. Tikai, ja tie ir deputātiem, tos mēs izskatām... vienkārši pasmejamies... tā viegli – nu, nejauši sanāca. Bet ko teikt gan par tiem cilvēkiem, kuri šeit ir izveidojuši ģimenes, gan par tiem, kuriem šeit ir privātais bizness? Un, strādājot uzņēmējdarbībā, es varu apstiprināt to, ka uzņēmējam ir ļoti viegli dabūt trīs administratīvos pārkāpumus. Teiksim, pa gadu tas... Cik ir uzraugošo inspekciju! Atnākot vienai vai divām, administratīvo pārkāpumu var dabūt, piemēram, par to, ka ledusskapī nav piemērota temperatūra vai ir pārkāpumi, kas saistīti ar darba aizsardzību. Mēs ļoti vienkārši zaudējam uzticību Eiropas valstu... acīs, ja izraidām par tādiem niecīgiem pārkāpumiem. Bet es nesaku un negribu runāt par smagajiem pārkāpumiem. Tas īsti jādara... Ir jāaudzina cilvēki, kuri atbrauc un nesaprot mūsu kultūru, mūsu likumdošanu, bet citā veidā. Un trīs administratīvos pārkāpumus ir ļoti viegli dabūt, it īpaši, kā arī tika minēts, ceļu satiksmē. Bet man arī, dzīvojot šeit, Rīgā... es nesaprotu, kā var braukāt vai braukt... izmantot autotransportu un agresīvi, nepareizi braukt... kad mēs redzam, ka tie ir citu valstu cilvēki...

Jā, protams, ir jāaizsargā mūsu cilvēki, mūsu tauta, mūsu cilvēki kopumā, bet ne ar tādiem līdzekļiem, ne ar tādiem piedāvājumiem, kā tagad pirmajā redakcijā vai pirmajā lasījumā tiek piedāvāts šis likumprojekts, jo uzreiz brīdinu – ir ļoti viegli dabūt trīs administratīvos pārkāpumus, pat nejauši, pat nedomājot, ka tu vari pārkāpt, jo ne visi, it īpaši tie, kuri atbrauc pie mums, zina visu to likumdošanu. Mēs paši pat nezinām un ļoti bieži pārkāpjam. Kā var braukt bez ķiveres, izmantojot riteni vai motorolleru... vai arī kā tas biedrs, kurš sēž otrais motociklā, var braukt bez ķiveres! Arī mēs pārkāpjam. Un ko mēs darām paši ar sevi? Kādu piemēru mēs rādām saviem vēlētājiem, savai tautai, ja mēs šeit, no tribīnes, lasām par administratīvajiem pārkāpumiem, kurus esam izdarījuši tikai trīs mēnešu garumā?

Tāpēc komisijai jārunā par samērīgumu, jāizdomā kaut kādi rīki, lai tiešām tas būtu godīgi pret visiem... un jādomā par valsts attīstību, par ekonomisko situāciju, uzlabojumu, bet ne tikai par to, kas kādam nepatīk, ja kaimiņš kaut ko dara, teiksim, staigā ar suni un kaut kādā veidā pārkāpj administratīvo likumu.

Tāpēc jādomā un jāpiestrādā pie šī likumprojekta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Pirmkārt, es gribu pateikt lielu paldies Latkovska kungam par šo iniciatīvu. Tas ir absolūti pareizs virziens.

Otrkārt, klausoties debates, kas par šo likumprojektu izskan no tribīnes, nāk prātā dažas vēsturiskas runas, kas šeit ir izskanējušas no Dobeļa kunga vai no Līdakas kunga. Es šodien droši vien savaldīšos, bet kopumā atbildei dažiem cilvēkiem, kas... un argumentiem, kas šeit izskanējuši...

Pirmkārt, tajā brīdī, kad tu esi savā mājā, tu droši vien vari uzvesties nedaudz brīvāk nekā tad, kad esi ciemos. Vismaz mūsu valstī un mūsu kultūrā tā ir pieņemts – tad, kad tu esi ciemos, tu mēdz būt pieklājīgāks, adekvātāks, uzmanīgāks, galantāks un visādi citādi uzvedies solīdāk nekā tad, kad tu esi pats savās mājās, vai ne? Šobrīd mēs runājam par cilvēkiem, kas atbrauc uz šejieni ciemos, un mēs sagaidām, ka viņi šeit uzvedīsies kā ciemos. Ja viņi negrib būt šeit ciemos, mums ir skaidra procedūra, kā tu vari kļūt par Latvijas pilsoni un baudīt pilnvērtīgas tiesības tāpat kā tad, ja tu šeit esi mājās. Tas punkts viens.

Punkts divi. Izskanēja dažādi aicinājumi: ka tomēr nav jau tik vienkārši, mums vajadzētu ieviest gradāciju, sistēmu, mums vajadzētu izveidot kādu speciālu departamentu kādā ministrijā, kur varētu kādus ierēdņus saalgot, kas varētu uzskaitīt kritērijus, vērtēt tos iebraucējus, aicināt viņus atskaitīties, viņus skolot, viņus pamācīt (Starpsauciens.), viņus aiz rokas pavest, aiz viņiem kaut ko satīrīt un saslaucīt... un to visu finansēt no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Eleganta ideja, vai ne? Atvainojos, manuprāt, tas ir stulbums.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Aicinu komisijai būt konstruktīvai, nepavilkties uz šādām provokācijām, vienkāršā un elegantā veidā novest šo jautājumu līdz galam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Sveiki vēlreiz! Es laikam vēlos izteikt zināmu pārsteigumu par Harija Rokpeļņa šeit teikto, jo, manuprāt, no manas puses, arī no citiem bija pietiekami mierīgi argumenti izteikti, nevis ārkārtīgi emocionāli pielādēti, kas, manuprāt, ir gluži nevietā. Es nezinu, vai Rokpeļņa kungs ir iepazinies ar šo likumprojektu. Man ir izjūta, ka nav. Nav arī lasījis anotāciju un līdz ar to nespēj profesionāli pretargumentēt vismaz tiem argumentiem, kas tiek izteikti. Var jau, protams, nosaukt visus šeit izskanējušos argumentus par stulbumu, bet droši vien tās nav politiski kvalitatīvas debates.

Kā jau es norādīju savas iepriekšējās runas sākumā, jautājumi par un ap imigrācijas jautājumiem nepārprotami būs dienaskārtībā un būs arī šeit, tribīnē, turpmākos mēnešus. Manuprāt, ir pietiekami svarīgi, ka it īpaši frakcijas vadītāja līmenī tiek saglabāta profesionalitāte attiecībā uz to, kā tiek risināti jautājumi tik sensitīvā tematā.

Es arī vēlos iezīmēt un reaģēt uz Latkovska kunga teikto attiecībā uz šī likumprojekta mērķi, kas ir censties būt preventīviem. Tas, ko es argumentēju, ir – piedāvātais likumprojekts faktiski liedz deputātiem vērtēt to, vai patiesībā piedāvātie pasākumi būtu preventīvi. Es norādīju uz vairākiem gan likumiskiem riskiem, gan apsvērumiem vismaz Eiropas Savienības līmenī, kuri noteikti šāda veida riskus ne tikai rada, bet faktiski likumprojekts nepiedāvā informāciju, kas varētu dot pārliecinošu pamatu deputātiem vērtēt – tiks sasniegts vai netiks sasniegts preventīvais mērķis, kas, manā ieskatā, ir mazināt potenciālo spriedzi, ko izraisa imigrācija dažādos līmeņos.

Tā ka es aicinu pārējos kolēģus nesekot Harija Rokpeļņa piemēram, iepazīties ar konkrēto likumprojektu un tad nākt un argumentēt pēc būtības, nevis emocionāli izlikties, kurš tagad ir lielāks Donalda Trampa atbalstītājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Latkovskis. Jā. Komisijas vārdā tikai gribu piebilst, ka tiešām diskusija, debates, izskatot pirmajā lasījumā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, vienmēr, kā ierasts, bija korektas. Ar Iekšlietu ministrijas amatpersonām vienojāmies, ka attiecībā uz satiksmes noteikumu pārkāpumu, ko pieminēja Zivtiņš, ka tas varētu būt neadekvāti, tiks risināts... un tika piedāvāti risinājumi no Iekšlietu ministrijas un ekspertu puses.

Gribu teikt, ka komisija atbalstīja priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 30. janvāri.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir...

A. Latkovskis. 30. janvāris.

Sēdes vadītāja. 30. janvāris. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatīsim tagad vairākus likumprojektus, kas attiecas uz patērētāju tiesību aizsardzību. Tātad šobrīd – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Šo grozījumu mērķis ir stiprināt patērētāju aizsardzību, mūsdienu kreditēšanas tirgu un pārņemt Eiropas Savienības jaunās prasības, kas attiecas ne tikai uz patērētāju kreditēšanu, bet, piemēram, uz attālinātu finanšu pakalpojumu jomu un citām jomām.

Likumprojekts paredz vairākus būtiskus uzlabojumus: paplašina regulējumu par jaunām kreditēšanas formām, tostarp atlikto maksājumu jeb “pērc tagad, maksā vēlāk” risinājumiem, lai mazinātu pārmērīgu parādsaistību risku, nostiprina principu, ka kredīta izsniegšana nedrīkst būt diskriminējoša, un nosaka skaidrākas prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Likumprojekts ievieš aizliegumu piešķirt kredītu bez patērētāja pieprasījuma un skaidras piekrišanas, kā arī prasību informēt par automatizētiem personalizētiem piedāvājumiem, paredzot patērētājam tiesības uz cilvēka līdzdalību un skaidrojumu automatizētos lēmumos. Likumprojekts ierobežo nesamērīgas izmaksas par kavējumiem, un par ārpustiesas parāda atgūšanu drīkst piemērot tikai samērīgas, objektīvi pamatotas faktiskās izmaksas. Atsevišķās jomās tiek sakārtota uzraudzība, tostarp paredzēta atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēju reģistrācija Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Un vienlaikus likumprojekts paredz saprātīgus pārejas termiņus, lai nozare varētu pielāgoties.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi pirms pirmā lasījuma un atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”. Likumprojekta būtība ir vienkārši ļoti praktiska – nodrošināt iedzīvotājiem iespēju kredītinformācijas biroju datubāzēs veikt atzīmi, ka persona nevēlas saņemt kredītu. Un šī atzīme būs redzama visiem kredītinformācijas lietotājiem.

Tas ir paredzēts kā drošības instruments, lai pasargātu cilvēkus no krāpšanas digitālajā vidē gadījumos, kad, piemēram, kredīts var tikt noformēts personas vārdā bez viņa gribas.

Vienlaikus likumprojekts paredz arī “atdzišanas” periodu, respektīvi, ja persona atsauc atzīmi, tad kredītinformācijas birojs to dzēš pēc trim dienām. Lai mazinātu impulsīvus lēmumus.

Papildu ieguvums ir tas, ka tiek stiprināts vienas pieturas princips, proti, fiziskajai personai tiek atvieglota piekļuve pilnīgai un patiesai informācijai par savu kredītinformāciju. Un šis ir arī viens no šīs paketes likumprojektiem, kur prioritārais ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījums.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. Ābrama. Jā, tāpat priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi arī grozījumus Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā un atbalstījusi likumprojekta virzību. Pirmām kārtām – steidzamības kārtībā. Kāpēc steidzamība? Grozījumi ir tieši saistīti ar Eiropas Savienības regulējuma izmaiņām uz... un konkrētu termiņu. Saskaņā ar 2024. gada regulu (nesaukšu visu nosaukumu) ir atcelta 2013. gada regula un tiek slēgta Eiropas strīdu izšķiršanas platforma tiešsaistē. Turklāt platformā esošā informācija ir bijusi jādzēš jau, vēlākais, līdz 2025. gada 30. jūlijam.

Tāpēc mums ir nepieciešams šis likums. Jāpielāgo termiņiem nacionālajā regulējumā, lai vairs nebūtu atsauču uz sistēmu, kas, patiesību sakot, vairs nepastāv, un nerastos arī tiesiskā nenoteiktība patērētājiem, tirgotājiem un ārpustiesas strīdu risinātājiem. Līdz ar to, īsumā runājot, steidzamība nepieciešama, lai savlaicīgi nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības regulējumam un izvairītos no situācijas, ka likums prasa izpildīt pienākumus, kurus praktiski vairs nemaz nevar izpildīt.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojekta skatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

S. Ābrama. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 29. janvāris.

 

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimā?

S. Ābrama. Tā, jums ir pierakstīts? Izskatīšana – kaut kad ļoti drīz pēc tam. Es paskatīšos. Man nav uz vietas šeit. Sekundi. Jā, nebija vai tad? (Atstāj tribīni.)

Sēdes vadītāja. Vai kāds no komisijas atceras? Var palīdzēt? (Dep. S. Ābramas starpsauciens. Starpsauciens: “Nosauc no galvas!” Dep. S. Ābrama atgriežas tribīnē.)

S. Ābrama. Nē. No galvas... pēc tam būs problēmas. Tā, vienu sekundi. Es pārbaudīšu tūlīt Saeimas... komisijas lapā. Tā, tūlīt, tūlīt, tūlīt! Izskatīšana Saeimā ir 5. februārī.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29. janvāris. Un Saeimā skatām 5. februārī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

S. Ābrama. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja grozījumus Augstskolu likumā, sagatavojot otrajam lasījumam, un izskatīja sešus priekšlikumus.

1. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Paredz izteikt Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu jaunā redakcijā. Būtība paredz, ka darba līgumus ar akadēmisko personālu... akadēmiskajā amatā ievēlēto personu var slēgt arī rektora pilnvarota persona. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, es runāšu vienu reizi par visiem saviem priekšlikumiem.

Pēc būtības – kā radās šie priekšlikumi? Šie priekšlikumi radās, jo lielās augstskolas nāca ar iniciatīvu, ka rektoram būtu nepieciešams šāds deleģējums, lai varētu vairāk laika veltīt citiem darbiem, bet parakstīt – tad būtu pilnvarotā persona.

Bet diskusijas rezultātā tika arī prasīts Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētājam, ko viņš par to domā, uz ko viņš atbildēja, ka jau savā laikā... sen to ir darījis. Un intervijā “Viens pret vienu” pie Rēdera viņš teica, ka dažreiz arī rektoram ir jāpārkāpj kaut kādi normatīvie dokumenti, lai rezultāts būtu. Un tad sapratu viņa loģiku, kāpēc viņš to rosināja.

Jebkurā gadījumā 4. priekšlikums, kas ir līdzīgs, tika daļēji atbalstīts. Bet pirmos trīs priekšlikumus noraidīja tikai tāpēc, ka tos iesniedza opozīcijas deputāts. Ejiet pie saprāta balss! Nu tas tiešām atvieglos augstskolām darba plūsmu. Tas nav nekas mistisks. Arī Juridiskais dienests teica, ka šādu priekšlikumu varētu atbalstīt. Bet izvēle ir jūsu pusē.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Tātad 1. priekšlikums netika atbalstīts.

I. Indriksone. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 22, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 2. – arī deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Paredz, ka darba līgumu ar profesoru varētu slēgt ne tikai rektors, bet arī viņa pilnvarota persona. Komisijā arī šis priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 23, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 3. – arī deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Paredz, ka darba līgumu ar asociētajiem profesoriem arī varētu slēgt rektora pilnvarota persona. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 23, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 4. – arī deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Paredz, ka lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta varētu veikt ne tikai augstskolas rektors, bet arī viņa pilnvarota persona un, protams, kā iepriekš, arī dekāns. Otrā daļā tiek paredzēts, ka šī lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Šis priekšlikums daļēji tika atbalstīts 5. – komisijas priekšlikumā, kur viena no šī priekšlikuma daļām, kas skar lēmuma apstrīdēšanu, pārsūdzēšanu, ka tā neaptur darbību, tika iestrādāta komisijas priekšlikumā. Bet šis priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz, ka izslēgšanas lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. 6. priekšlikums tika atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

 

I. Indriksone. Komisija atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā otrajā lasījumā.

Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 13, atturas – 19. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Indriksone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir ļoti plašs. Proti, likumprojektu sagatavojusi Satiksmes ministrija, lai mazinātu administratīvo slogu elektronisko sakaru tīklu attīstībai un lai veicinātu nacionālo un Eiropas Savienības stratēģisko mērķu digitalizācijas jomā sasniegšanu. Būtībā likumprojekts paredz sekojošo. Pirmais – jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošana kopīpašumā nebūs jāsaskaņo ar visiem kopīpašniekiem. Otrais – precizēt elektronisko sakaru komersanta piekļuves tiesības dzīvojamo ēku infrastruktūrai. Tāpat risinās patvaļīgi ierīkotu elektronisko sakaru tīklu pārveidošanas jautājumu. Plāno atteikties no nomas tiesībām, tās aizvietojot ar vienreizēju atlīdzību. Tad mobilo elektronisko sakaru pārkāpumu nodošana jāparedz, ierosinot būvniecību.

Otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas – juridiskās tehnikas precizēšana. Likumprojekta 1. pantā daļa tiek izteikta kā vārdu aizvietošana, nevis kā jauna pirmā daļa. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 2. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Priekšlikums paredz, ka regulators nosaka prasības platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu pieejamības noteikšanai. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 3. –komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēts satiksmes ministra priekšlikums, lai ir nepārprotami saprotams, ka elektronisko sakaru komersanti iesniedz informāciju ģeogrāfiskajai apsekošanai par platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu pieejamību un elektronisko sakaru komersantu platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstības plāniem sakarā ar regulatora noteikumiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 4. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana, mainīta normas atrašanās vieta. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 5. – deputāta Amila Saļimova priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Priekšlikums paredz papildināt likumprojektā noteiktās saskaņošanas procedūras... aizstāšanas kārtību, kurā elektronisko sakaru komersants informē nekustamā īpašuma īpašniekus pirms darba uzsākšanas ar iespēju šiem nekustamā īpašuma īpašniekiem rakstveidā iesniegt iebildumus 30 darbdienu laikā no informēšanas dienas. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 73, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Pleškāne. 6. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana, saistīts ar nākamo – 7. – priekšlikumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 7. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo – 6. – priekšlikumu. Juridiskās tehnikas precizēšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 8. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana. Mainīta normas atrašanās vieta likumprojektā. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana. Mainīta normas atrašanās vieta likumprojektā, saistīts ar 4. un 8. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana. Nav nepieciešama atsauce uz to pašu pantu, kurā norma atrodas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 11. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Identisks priekšlikums iepriekšējam. Juridiskās tehnikas precizēšana. Nav nepieciešama atsauce uz to pašu pantu, kurā norma atrodas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 12. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 13. – arī satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Ņemot vērā, ka Nacionālais veselības dienests norādījis, ka īsā numura “8989” darbība ir apturēta un tā turpmāka darbība dienestam nav nepieciešama, kā arī Valsts kanceleja regulatoram adresētā vēstulē norādījusi, ka, ņemot vērā īsā numura “8345” lietošanas mērķi un saturu, šī numura izmantošana ir zaudējusi aktualitāti, līdz ar to numurs vairs netiek uzturēts, ir nepieciešams izslēgt likuma pārejas noteikumu 17. punktu, lai turpmāk regulators elektronisko sakaru komersantiem varētu piešķirt īsos numurus “8303”, “8345” un “8989” operatoru pakalpojumu sniegšanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 14. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana, izsakot korekti Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu un pārejas noteikumu secību. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 16. – satiksmes ministra Ata Švinkas priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana. Komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 17. – un pēdējais – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas precizēšana, lai nodrošinātu normu skaidrāku uztveri, kā arī juridiski korektāku pārejas noteikumu formulējumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2026. gada 12. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, izskatot likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirms otrā lasījuma, Juridiskā komisija saņēma trīs priekšlikumus.

Likumprojekts, atgādināšu, saistīts ar Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšanu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likuma pārejas noteikumus atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Arī 2. – līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Krasta. 3. – deputātes Ineses Kalniņas priekšlikums. Attiecas uz likuma spēkā stāšanās norādi. Paredz, ka likums stājas spēkā nevis 2026. gada 1. septembrī, bet gan 2027. gada 1. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Kalniņai.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Ekonomisko lietu tiesai ar šiem grozījumiem tiek paplašināta kompetence (lietu izskatīšanai nāk klāt vairākas civillietu kategorijas), ir nepieciešams paredzēt samērīgu laiku, lai tiesa var pienācīgi sagatavoties šim pienākumam. Plānots, ka gadā papildus būs jāizskata apmēram 150 jaunas civillietas, un tas nozīmē, ka ir jāizsludina jauns konkurss, jāpiesaista tiesneši. Bez tam ir arī virkne uzsākto krimināllietu, kuras jāpabeidz, bet daļa ir jānodod citām tiesām saskaņā ar grozījumiem, kurus kā nākamos tūlīt skatīsim.

Līdz ar to mans priekšlikums ir noteikt vēlāku termiņu... likuma spēkā stāšanās.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Krasta. Kolēģi, aicinu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

 

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 27. janvāris.

 

Sēdes vadītāja. Tātad 27. janvāris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, arī atgādināšu, ir sākotnēji saistīts ar Ekonomisko lietu tiesas kompetences maiņu, tas ir, nedaudz samazinot krimināllietas un nedaudz palielinot civillietas.

Komisija saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. – iekšlietu ministra priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts likumā ieviest pantu, kas paredz, ka attiecībā uz valsts drošības iestāžu amatpersonu pratināšanu ir jāievēro atsevišķas īpatnības, lai aizsargātu viņu identitāti. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja, apzinoties, ka uz trešo lasījumu būs jāsašaurina šo personu loks, šobrīd ir pārāk plašs.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – arī iekšlietu ministra priekšlikums. Saistītais. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – iekšlietu ministra priekšlikums. Precizē likuma pārejas noteikumos datumu, kad šī kompetence mainīsies. Nē, es atvainojos, tas ir par to, ka tiek pagarināts e-krimināllietu ieviešanas termiņš izmeklēšanas iestādēs par veseliem divarpus gadiem. Komisija, izvērtējot visus faktorus, protams, secināja, ka tas ir ievilcies ļoti ilgi, bet šobrīd tehnisku iemeslu dēļ vienkārši nebija citu ko darīt, kā vien atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – iekšlietu ministra priekšlikums. Tiek precizēts Ekonomisko lietu tiesu kompetences maiņas spēkā stāšanās datums. Juridiskā komisija atbalstīja.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – arī iekšlietu ministra priekšlikums. Arī par šo pašu Ekonomisko lietu tiesas... darbošanos... kompetences maiņu. Priekšlikums tika atbalstīts, ietverts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums par šo jautājumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – iekšlietu ministra priekšlikums. Arī par šo precizēto termiņu. Tika iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē šo formulējumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Un visbeidzot 9. – iekšlietu ministra priekšlikums. Piedāvā izslēgt norādi par likuma stāšanos spēkā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

G. Kūtris. Līdz ar to lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Priekšlikumiem, lūdzu, divas nedēļas, tas ir, līdz 5. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis izskatīšanai likumprojektu paketi, kuru paredzēts skatīt vienlaikus un kuras ietvaros prioritārais ir likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. Savukārt saistītais likumprojekts ir “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.

Kopumā likumprojektu pakete nodrošina skaidrāku, efektīvāku, vienotāku publiskas personas līdzdalības un kapitālsabiedrību pārvaldības regulējumu, veicinot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu publisko resursu atbildīgu izmantošanu. Konkrētais likumprojekts vērsts uz to, lai stiprinātu valsts un pašvaldības ka akcionāra reālo, ne tikai formālo lomu, sakārtotu un precizētu likumu, uzlabotu caurskatāmību, atbildību un informācijas apriti.

Savukārt otrais likumprojekts, kas ir saistīts, “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”... 88. pants... precizē, kad, kāpēc un ar kādiem nosacījumiem valsts un pašvaldība drīkst dibināt uzņēmumu vai piedalīties kapitālsabiedrībā.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Uzreiz varu pateikt, ka mums notiek darba grupas sēde, kur papildus Valsts kancelejai piedalās pārstāvji no gandrīz visām ministrijām, kas ir kapitāla daļas turētāji pār kapitālsabiedrībām, kā arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Visas iesaistītās puses... aktīvi piedalīties likuma veidošanā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribu teikt, ka tēma, kas skar publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību un iesaisti biznesa tirgos, nav nekas jauns un tiek cilāta ik pa laikam. Bet šī tēma ir ļoti svarīga. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau apmēram pirms pusotra gada bija savā sēdē padziļināti pievērsusies jautājumiem par kapitālsabiedrību pārvaldību, kapitālsabiedrību iesaisti un darbību konkurences tirgos, par pieļaujamības robežu, sankciju nepieciešamību, ja tās tiek pārkāptas, un kā tiek ievērots konkurences neitralitātes princips. Jo uzņēmēju organizācijas jau gadiem ilgi atkārtoti norāda uz konkurences neitralitātes pārkāpumiem, īpaši pašvaldību uzņēmumu darbībā, uz to, ka šajos divos likumos ir nepilnības, kas neveicina godīgu konkurenci, apdraud privātā kapitāla attīstību, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Arī OECD ekonomikas pārskatos par Latviju, cik nu es varu atcerēties savā pieredzē, regulāri tiek norādīts, ka izvērtējums par abu divu minēto regulējumu un valsts kapitālsabiedrību klātbūtnes ietekmi uz konkurenci ir vājš, ir augsti šķēršļi jaunu uzņēmumu ienākšanai pakalpojumu nozarēs un ir bijuši entie ieteikumi sākt abu šo divu normatīvo regulējumu... kas ir grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā subjekts, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā... Tātad pārskatīt šos regulējumus, kā arī izvērtēt kapitālsabiedrību darbības lietderību privātajā jomā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota konkurences neitralitāte.

Un kas ir būtiski? Arī pagājušā gada oktobrī atkal OECD ģenerālsekretārs Kormana kungs, viesojoties Latvijā, pauda, ka ļoti spēcīga valsts uzņēmuma klātbūtne ekonomikā rada konkurētspējas problēmas privātajā sektorā, ka Latvijai jāturpina pievērst ļoti lielu uzmanību sistemātiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu konkurences neitralitāti starp valsts uzņēmumiem un privātā sektora uzņēmumiem. OECD ģenerālsekretārs akcentēja, ka lielu valsts uzņēmumu kotēšana biržā varētu palīdzēt padziļināt kapitāla tirgu un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju.

Ņemot to visu vērā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā es jau minēju, pirms pusotra gada bija vērsusies pie Ministru kabineta ar vēstuli, lūdzot izvērtēt visus šos iepriekš minētos jautājumus. Tagad, tikai pēc pusotra gada... nu, tas jau arī liecina par zināmu darbības ātrumu valsts pārvaldē... Saeimā beidzot ir nonākuši grozījumi šajos divos likumos – Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Skatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet par galveno tika atzīta Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija. Es priecājos, ka Burova kungs ir ļoti nopietni pievērsies šiem jautājumiem. Noklausījos arī sēdes ierakstu. Biju tiešām ļoti patīkami pārsteigta, ka tiek veidota darba grupa, notiek diskusijas.

Un jāsaka tā – par šiem grozījumiem kopumā. Grozījumi pamatā tikai ievieš uzlabojumus publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, tostarp likuma normas salāgojot ar Komerclikuma regulējumu, ieviešot gaidu vēstules institūciju un tā tālāk, un tas viss vērtējams pozitīvi.

Bet šie grozījumi joprojām nerunā par iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā arī pirms pusotra gada izvirzītajiem jautājumiem – izvērtēt un noteikt nozares, kurās pakalpojumu sniegšanā valstij vai pašvaldībai ar savām kapitālsabiedrībām nav jāiesaistās; kompetento iestāžu, tādu kā Konkurences padome un uzņēmēju organizācijas, atzinumu juridiskā svara palielināšana kapitālsabiedrību iesaistes izvērtēšanā; izvērtēt pienākumu izbeigt līdzdalību, ja kompetentās institūcijas ir konstatējušas, ka tiesiska pamata kapitālsabiedrību iesaistei komercdarbībā nav; amatpersonu atbildība par tiesību normu pārkāpumu par iepriekš minētajiem jautājumiem.

Tas viss tika runāts, bet joprojām mēs to grozījumos neredzam, turklāt grozījumi ignorē tādas jau vairākkārt pieteiktās tēmas kā kapitālsabiedrību padomju lietderība; profesionālas valdes un/vai kapitālsabiedrības padomes atlases kārtība un sastāvs; komerciālo kapitālsabiedrību pārvaldības centralizācija, attālinot tās no ministriju vai to amatpersonu iesaistes; valsts kapitālsabiedrību portfeļu revidēšana, nododot funkcijas privātajam sektoram; galu galā arī publisko kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Es domāju, kolēģi, jūs atceraties, ka šīs Saeimas sasaukumā notika entās diskusijas par kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Tagad tās ir pieklusušas, un es saprotu, ka tikpat kā nekas neiet uz priekšu. Varbūt “Rīgas ūdens” būs tas, kas biržā darbosies veiksmīgi, bet pārējiem ir klusums.

Vienlaikus ir jāpiekrīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē paustajam uzņēmēju organizāciju viedoklim, ka grozījumi būtiski mazina sabiedrības iespējas saņemt informāciju par publiskas personas līdzdalību un publisko līdzekļu izlietojumu, arī iesaistīties līdzdalības izvērtēšanas procesā. Līdz ar to es gribu teikt, ka šie grozījumi pagaidām izskatās pēc tāda piekrāsota kosmētiskā remonta, nevis publisku kapitālsabiedrību problemātikas risināšanas pēc būtības, jo publisko kapitālsabiedrību problemātika rada problēmas arī mūsu ekonomikai, vājina konkurētspēju un teorētiski neveicina arī privātā sektora attīstību.

Es aicinu deputātus un sabiedrību nopietni iesaistīties šajā grozījumu izvērtēšanas un precizēšanas procesā, lai kosmētiskais remonts, ko mēs esam saņēmuši no Ministru kabineta, no Valsts kancelejas, tiešām kļūtu arī par kapitālo remontu.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai var sākties nopietns darbs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir priekšlikums turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz visi jautājumi tiks izskatīti. (Starpsauciens.) Paldies.

Tad turpinām sēdi un turpinām ar debatēm.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Kolēģi, es arī pievienojos Ābramas kundzei. Es personīgi noteikti biju gaidījis ambiciozāku priekšlikumu... likumprojektu, Valsts kancelejas un Ministru kabineta sagatavotu. Bet katrā ziņā mums ir iespēja šo likumprojektu tālākajos lasījumos uzlabot.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izdiskutējām par šiem diviem saistītajiem likumprojektiem, konceptuāli atbalstījām, bet vienojāmies arī iedot savu ceļamaizi atbildīgajai komisijai – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Es gribu akcentēt piecus aspektus, kas izkristalizējās mūsu diskusijā un ko ietvērām mūsu komisijas vēstulē.

Viens ir – mēs aicinām noteikti komisijā pievērst uzmanību atlases kritērija pilnveidošanai valdes un padomes locekļu atlasēm valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Mēs redzam, ka nereti veidojas sistēma, ka tiem, kam ir pieredze šo kapitālsabiedrību pārvaldībā, ir acīmredzamas priekšrocības arī tālākos konkursos. Tas veido tādu noslēgtu sistēmu, elitāru profesionāļu loku, kas rotē pa dažādām kapitālsabiedrībām. Mums ir kritiski svarīgi, lai šajos kapitālsabiedrību konkursos būtu pēc iespējas plašāks un pēc iespējas kvalificētāks pretendentu loks, tai skaitā iesaistot arī starptautiskus speciālistus. Tā ka tam lūdzam pievērst uzmanību.

Otrs būtiskais aspekts (Ābramas kundze pēc būtības jau to argumentēja) ir tomēr dot iespēju Konkurences padomei brīžos, kad valsts vai pašvaldības lemj par konkrētu kapitālsabiedrību dibināšanu vai līdzdalību tajās, dot šo neatkarīgo vērtējumu par lietderību, par iespējamo ietekmi uz konkurenci konkrētajā nozarē. Līdz ar to lūdzam arī vērtēt, to ir nepieciešams šajā likumprojektā stiprināt.

Trešais aspekts ir saistīts ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kapitāla piesaisti. Mēs, protams, vēlamies, lai arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības ieviestu pēc iespējas labākus, pēc iespējas jau biržas standartiem pietuvinātākus informācijas atklātības standartus, kas apstākļos, kad nepieciešams iegūt papildu kapitālu, lai šis biržas ceļš vai vērtspapīru kotācija, vai mazākuma akciju pakešu kotācija būtu vienkāršāka, jo paši ļoti labi apzināmies, ka kapitālsabiedrību darbs bieži ir augsti politizēts un īpašas kapitāla injekcijas šajos uzņēmumos vienmēr ir ārkārtīgi jutīgs jautājums. Un, jo šīs kapitālsabiedrības būs labāk sagatavotas (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Varbūt vajag pārtraukumu, jo (Starpsauciens.) visi runā, visi runā! Tad aicinu, lūdzu, klausīties, ko runā.

K. Briškens. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja!

Jā, līdz ar to likumprojektā, iespējams, vēl ir jāstiprina tās normas, kas ir saistītas ar kapitāla piesaisti, tai skaitā izmantojot biržas dotās iespējas.

Ceturtais lielais punkts (mēs par to arī plaši diskutējām... es domāju, arī Latvijas sabiedrībā politiski šī diskusija ir bijusi, bet diemžēl nav vainagojusies ar konkrētiem rezultātiem) ir par valsts, īpaši valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju, īpaši, ja mēs runājam par tām kapitālsabiedrībām, kas strādā konkurences apstākļos, komercsabiedrībām. Šeit patiešām Latvijai būtu jādomā, kā efektīvāk to pārvaldīt, jo pēc būtības mēs taču saprotam, ka nozaru ministrijās ir interešu konflikts attiecībā uz šādu komercapstākļos strādājošu kapitālsabiedrību akciju pārvaldīšanu. “airBaltic” ir ļoti labs piemērs – Satiksmes ministrija ir vienlaicīgi aviācijas nozares politikas veidotāja un tajā pašā laikā “airBaltic” valsts kapitāla daļu turētāja. Šeit, protams, varētu domāt par kādu centralizētu mehānismu, vai tas būtu Ministru prezidenta, Valsts kancelejas paspārnē vai, kā, piemēram, Norvēģijā, zem Finanšu ministrijas... un šos variantus ir iespējams kombinēt, piemēram, holdinga izveide, kā tas daudz kur pasaulē – no Singapūras līdz pat mūsu Eiropas Savienības kolēģiem – ir veidots, ka šādas komerckapitālsabiedrības, to kapitāla daļas tiek ietvertas vienotā holdingā, kas, protams, dod iespēju caur holdingu arī piesaistīt investīcijas šo kapitālsabiedrību vajadzībām.

Protams, jārisina jautājums arī par to, vai līdzšinējais modelis, ka “Latvenergo” kapitāla daļas atrodas Ekonomikas ministrijā un “Latvijas valsts mežu” kapitāla daļas – Zemkopības ministrijā... kas ir neapšaubāmi pelnošas kapitālsabiedrības, kas izmanto, Latvijas sabiedrības īpašumā esot, stratēģiskos resursus. Bet, protams, šeit ir jādomā, vai tomēr centralizēti pārvaldīt šīs ārkārtīgi bagātās kapitālsabiedrības nebūtu lietderīgāk.

Un tas noved mani pie piektā un noslēdzošā punkta. Tas ir viss, kas ir saistīts ar pārvaldības depolitizāciju. Šis konkrētais likumprojekts paredz skaidrāku atbildību gan kapitāla daļu turētājiem, gan padomes locekļiem. Bet tajā pašā laikā mēs redzam diemžēl arī šajā Saeimas sasaukumā, ka ne vienmēr ir izdevies politiski insulēt tai skaitā valsts kapitālsabiedrību amatpersonu operacionālos lēmumus no politiskas iejaukšanās. Un man jāatzīst, ka pašvaldību līmenī, kur procesi nereti ir daudz necaurskatāmāki, šāda veida procesi arī ir novērojami. Līdz ar to, ja likumprojektos ir iespējams iestrādāt spēcīgāku atstatīšanu, teiksim, robežšķirtni, starp profesionāliem operacionāliem lēmumiem, ko pieņem uzņēmumu valdes un padomes, un politiskiem kapitāla daļu turētāju un politisko kapitāla daļu turētāju lēmumiem, tad tas mūsu uzņēmumu pārvaldību tikai uzlabos un, protams, audzēs arī šo uzņēmumu vērtību.

Tā ka vēlu veiksmi komisijai tālākajā darbā. Ja nepieciešams, no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas puses jūs šajā procesā atbalstīsim.

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

Kolēģi, es aicinu, lūdzu, klausīties, ko runā kolēģi!

E. Tavars (AS).

Paldies, kolēģi! Nebūšu īpaši garš savos izteicienos. Es vēlos norādīt uz atsevišķiem riskiem abos šajos likumprojektos, kam noteikti ir jāpievērš uzmanība starp lasījumiem.

Ievadā noteikti gribu pateikt, ka APVIENOTAIS SARAKSTS atbalstīs nodošanu... pirmajā lasījumā. Dzirdot arī vairākas lietas, ko iepriekšējie runātāji minēja kā plusus, noteikti tie ir plusi, bet vienlaikus šeit ir iespējami vairāki zemūdens akmeņi – prasības, kuras mēs uzliekam lielajām valsts kapitālsabiedrībām, arī mazajām pašvaldību kapitālsabiedrībām, īpaši komunālo pakalpojumu sniedzējiem, atverot, iespējams, durvis un vienkāršojot šīs līdzdalības iespējas, minot argumentus, kā ir iespējams dibināt meitas uzņēmumus kapitālsabiedrībām, kuras tīri teorētiski, kā jau Briškena kungs minēja, pavērtu iespējas tās daļēji kotēt biržā.

Ko tas nozīmē – daļēji kotēt biržā? Tas nozīmē daļēju privatizāciju. Ko nozīmē daļēji privatizēt komunālo pakalpojumu sniedzējus – siltumtīklus, siltumenerģijas uzņēmumus, ūdens... kanalizāciju, visu pārējo? Tas nozīmēs vienu lietu – ka 1 procenta akcijas īpašniekam būs tiesības prasīt maksimālo peļņu. Peļņu – no kā? No sabiedrības.

Kolēģi, pievēršam šiem abiem likumprojektiem starp lasījumiem ļoti, ļoti nopietnu uzmanību. Es saprotu, ka šobrīd ir dienas beigas, visi esam noguruši. Likumprojekts uz vairākiem desmitiem lapaspušu. Bet ir nianses, kuras var atspēlēties uz mūsu sabiedrību kopumā. Tā ka starp lasījumiem pievēršam uzmanību. Konsultējamies ar Latvijas Pašvaldību savienību, konsultējamies ar LTRK, LDDK, ar praktiķiem, ar tiem kapitāla daļu turētājiem, kuri ikdienā pārvalda arī mazās kapitālsabiedrības, arī attālākos Latvijas novados, īpaši tās kapitālsabiedrības, kuras realizē savas autonomās funkcijas pašvaldībās un kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Šeit tīri teorētiski var pastāvēt arī lieli riski.

Tā ka APVIENOTĀ SARAKSTA balsojums par abiem šiem likumprojektiem ir avansā.

Paldies. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Vēlos pateikties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par ieguldīto darbu šī likumprojekta izskatīšanā –pavisam kopā šī jautājuma izskatīšanai tika veltītas trīs sēdes –, par diskusijām un ieguldīto darbu, un arī par to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti arī šobrīd aktīvi diskutē par šo jautājumu, kā arī par to, ka tika nolemts nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai izskatīšanai. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs šo jautājumu noteikti detalizēti izskatīsim un pieņemsim lēmumu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā liels paldies par izteiktajiem priekšlikumiem un sniegtajiem viedokļiem.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 12. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, kā es jau informēju, runājot par iepriekšējo likumprojektu, tā ir likumprojektu pakete.

Tāpēc aicinu uzreiz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. Termiņš – arī 12. februāris.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi uz otro lasījumu likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā” un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tātad 1. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 2. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Identisks 1. priekšlikumam. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 3. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 4. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Atbalstīts jau 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 5. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijas sēdē izskanēja iebildumi pret priekšlikumā lietoto formulējumu, tāpēc tika lemts priekšlikumā paredzēto ideju precizēt, un tas ir iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Bet šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 7. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 9. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 10. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 11. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

D. M. Daugavietis. Šī gada 29. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

D. M. Daugavietis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisija 14. janvāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” pirms otrā lasījuma.

Saņemti astoņi priekšlikumi.

Absolūti lielākā daļa ir Juridiskā biroja priekšlikumi, un tie ir tehniski – redakcionālas dabas – priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 4. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Balsojam...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 19, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Skrastiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Skrastiņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Skrastiņš. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Šā gada 5. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve”.

Ministru kabineta vārdā – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere.

L. Gātere (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī Saeimas lēmuma projekta mērķis ir pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā jeb tā saukto Inherent Resolve.

Latvija, apzinoties savu solidaritāti ar Asv un tās vadīto globālo koalīciju cīņā pret Islāma valsti, ir veiksmīgi īstenojusi savu dalību šajā operācijā jau kopš 2016. gada. Mēs apņemamies arī turpināt dalību šajā operācijā, bet nevis iesaistoties reālās kaujas darbībās, bet turpinot efektīvi veikt apmācību uzdevumus, pielietojot savas zināšanas un gūto pieredzi. Šī operācija fokusējas uz apmācības, padomdevēja, atbalsta un izlūkinformācijas apmaiņas uzdevumiem.

Aktuālā mandāta ietvaros Latvija operācijā līdz šim piedalījās ar štāba virsniekiem, kuri savas dienesta gaitas pildīja ASV Gaisa spēku bāzē Erbīlā, Irākā. 2024. gada septembrī ASV nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV operācijas kontekstā plāno pāriet uz divpusēju attiecību formātu ar Irāku. Rezultātā tiks mainīts operācijas koncepts un tās darbību esošajā juridiskajā formātā plānots pārtraukt 2026. gada septembrī. Valstīm, kas vēlas turpināt dalību operācijā pēc šī perioda, būs nepieciešams pāriet uz divpusējās sadarbības līgumiem ar Irāku. Aizsardzības ministrija neplāno veidot šādas divpusējās attiecības, līdz ar to pēc transformācijas beigām, visticamāk, Nacionālo bruņoto spēku dalība operācijā netiks turpināta.

Līdz ar šo Saeimas lēmumu dalības termiņš tiks pagarināts uz laiku līdz 2026. gada 31. decembrim. Šāda termiņa noteikšana neierobežo Latvijas tiesības pārtraukt dalību arī pirms minētā termiņa, līdzko būs skaidras ASV vadlīnijas par operācijas pārtraukšanu. Latvijas saistību izpilde tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem operācijām. Piedalīsimies ar vienu štāba virsnieku. Šajā operācijā piedalās arī pārējās Baltijas valstis.

Saeimas lēmuma projekts saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, pēdējais šīs sēdes darba kārtības jautājums ir patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 562 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Autoceļu A9 (Liepājas šoseju) pārbūvēt par četru joslu ceļu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Šī gada... es atvainojos, pagājušā gada 8. decembrī Saeima saņēma 10 562 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Autoceļu A9 (Liepājas šoseju) pārbūvēt par četru joslu ceļu”.

Šī gada 14. janvārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja minēto kolektīvo iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura vērsa uzmanību uz to, ka noslogoto Liepājas šoseju, uz kuras ir notikušas vairākas avārijas ar smagām sekām, izmanto ne tikai vieglie transportlīdzekļi, bet arī traktortehnika, kā arī daudz kravas auto, kuru pārvietošanās ātrums rada neapmierinātību gan vieglo transportlīdzekļu vadītājiem, gan smago transportlīdzekļu vadītājiem. Tāpat pārstāve minēja, ka satiksmes drošību uz Liepājas šosejas nevar uzlabot tikai ar izmaiņām braukšanas kultūrā vai ar dažādām ātrumu regulējošām iekārtām. Tāpēc, lai mazinātu avāriju risku, viņasprāt, ir nepieciešama četru joslu izbūve.

Objektīvi saprotot... un arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesaistītie deputāti, uzklausot Satiksmes ministrijas un “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvjus, tostarp uzklausot šīs ceļu izbūves indikatīvās aplēses, kas ir ļoti finansiāli ietilpīgas, konceptuāli saprot un atbalsta, ka no satiksmes drošības aspektiem būtu nepieciešams izveidot četru joslu ceļu, respektīvi, divas joslas katrā virzienā, un, atzīstot to, ka šāda drošības uzlabošana nāktu par labu un mazinātu attiecīgajā ceļa posmā arī bojāgājušo skaitu... vienlaikus “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvji un Satiksmes ministrijas pārstāvji skaidroja, ka autoceļu attīstības stratēģijā Liepājas šoseja tuvākajos gados nav paredzēta, jo kā prioritāte ir noteikti citi autoceļi, tai skaitā Rīgas apvedceļa un “Via Baltica” posma izveide.

Prioritārie pārbūvējamie autoceļu posmi netiek... ievērojot satiksmes intensitāti un negadījumu biežumu uz tiem, tomēr to pilnīgai pārbūvei nepieciešamais finansējums valsts budžetā tuvākajos gados nav paredzēts. Pārstāve vērsa uzmanību arī uz lielo skaitu autobraucēju, kuri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu, un norādīja, ka būtu jāveic pasākumi, kas uzlabotu satiksmes drošību, bet neprasa autoceļu tūlītēju pārbūvi, respektīvi, vērsa uzmanību uz biežo negadījumu skaitu konkrētajos ceļa posmos.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, uzklausot visus šos minētos argumentus, zinot, ka ir nepieciešams finansējums valsts galveno autoceļu pārbūvei un apzinoties, ka šīs ir ļoti apjomīgas summas... Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šo iesniegumu, respektīvi, tā tālāko virzību, un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 562 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Autoceļu A9 (Liepājas šoseju) pārbūvēt par četru joslu ceļu” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, jau pirms gada es sniedzu pieprasījumu tā laika satiksmes ministram Briškena kungam par Liepājas šosejas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu. Jo tas (Zālē troksnis)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

R. Petraviča.... jo tas skar gan cilvēku dzīvības, gan valsts drošību. Tāpēc es atbalstu gan nodošanu komisijai, gan arī mums būs jāpieskata, lai šis lēmuma projekts nepazūd kādās komisijas atvilktnēs.

Pašreizējā situācija uz Liepājas šosejas tiešām ir satraucoša. Gadu no gada šī šoseja ierindojas starp bīstamākajiem ceļiem valstī ar smagiem satiksmes negadījumiem un diemžēl arī ar lielu bojāgājušo skaitu. Divu joslu ceļš ar intensīvu satiksmi, apdzīšanas manevriem un kravas transporta plūsmu rada pastāvīgu risku gan autovadītājiem, gan pasažieriem. Četru joslu šoseja ar fizisku brauktuvju nodalījumu būtiski samazinātu frontālo sadursmju skaitu un glābtu cilvēku dzīvības. Tas nav komforta, bet drošības jautājums.

Taču šī ceļa nozīme neaprobežojas tikai ar satiksmi. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Liepājas virziens ir ārkārtīgi nozīmīgs stratēģiski. Militāra apdraudējuma gadījumā šī šoseja būtu viena no galvenajām artērijām militārās tehnikas un sabiedroto spēku pārvietošanai. Un rodas ļoti nopietns jautājums: ja šis ceļš tiek izmantots militāriem mērķiem, kur un kā pārvietosies civiliedzīvotāji? Kā tiks nodrošināta iedzīvotāju evakuācija no potenciāli bīstamām zonām? Kā tiks sadalītas militārās un civilās plūsmas, lai neradītu haosu, sastrēgumus un apdraudējumu cilvēkiem? Divu joslu ceļš šādos apstākļos kļūs par šauru pudeles kaklu, nevis drošu infrastruktūras mugurkaulu.

Četru joslu šoseja nozīmētu ne vien drošāku ikdienas satiksmi, bet arī spēju krīzes situācijā nodrošināt gan militāro mobilitāti, gan civiliedzīvotāju aizsardzību. Tā ir investīcija valsts noturībā, ne tikai asfaltā. Ja mēs nopietni runājam par iedzīvotāju aizsardzību, reģionu attīstību un valsts drošības spēju stiprināšanu, tad Liepājas šosejas pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu nav luksuss vai tālas nākotnes sapnis. Tā ir nepieciešamība.

Tāpēc aicinu atbalstīt, nodot komisijai un arī rūpīgi sekot līdzi, lai komisija maksimāli ātri ķertos pie šī jautājuma izskatīšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Atvainojos! Es zinu, ka jūs visi esat saposušies jau kur nu kurais. Trīs lietas, ko es gribu pateikt.

Pirmā lieta – Liepājas šoseja vēsturiski ir bijusi “visasiņainākā” šoseja. Ja mēs pavērtēsim 30–50 gadu garumā, tā ir... laikam tāpēc, ka tā ir visgarākā, visšaurākā un ar vislielākajiem līkumiem. Tas ir viens.

Otrs. Jārēķinās ar to, ka četru joslu ceļa viens kilometrs maksā 10 miljonus. Tas nav daudz. (Starpsauciens.) Ja mēs salīdzinām to ar “Rail Baltica”, ko tagad būvē, tas nav daudz. Galvenais ir ideja, gribēšana un politiskais virziens. Un mēs to visu varam izdarīt. Naudiņu var atrast.

Tā ka atbalstām!

Pie mums atnāca “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvji un teica, ka naudas nav un tuvākajā nākotnē nebūs. Nauda ir, vajag tikai mācēt to paņemt. Gan apvedceļam, gan Tukuma virzienam, gan A1 – visam pietiks. Tam pirmajam posmam vispār vajag tikai 1,7 miljardus. Parēķiniet, cik vajag arī Liepājas ceļam.

Tā ka atbalstām! Būs labi. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 562 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Autoceļu A9 (Liepājas šoseju) pārbūvēt par četru joslu ceļu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Ir palikusi vēl atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 22. janvārī pulksten 17.00. Tagad jau ir pāri sēdes sākuma laikam.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Vienotās skolas ieviešanas ietekmi uz izglītības kvalitāti un saliedētību, kā arī reformas praktisko īstenošanu skolās”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes, Ričarda Šlesera un Jeļenas Kļaviņas jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par savlaicīgas veselības aprūpes nodrošināšanu un valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andreja Svilāna, Lindas Matisones un Edgara Tavara jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Latgales koncertzāles GORS pārņemšanu valsts īpašumā”. Jautājums pāradresēts kultūras ministrei Agnesei Lācei sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Kultūras ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andreja Svilāna, Lindas Matisones un Edgara Tavara jautājums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par Latgales latviešu (latgaliešu) valodas juridisko statusu Latvijas tieslietu sistēmas izpratnē”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Lindas Matisones un Aivas Vīksnas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu”. Saņemta informācija no Ministru prezidentes biroja, ka rakstveida atbilde tiks sniegta līdz šā gada 23. janvārim. Sakarā ar to jautājuma izskatīšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 22. janvārī nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans un Ričards Šlesers iesnieguši jautājumu kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par slēptas politiskās aģitācijas pazīmēm izrādes tapšanā valsts kapitālsabiedrībā un kapitāla daļu turētāja atbildību”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Artūrs Butāns, Jurģis Klotiņš, Jānis Vitenbergs, Ilze Indriksone un Uģis Mitrevics iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par ministriju darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām valsts budžeta izdevumu konsolidācijas laikā”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Anita Brakovska, Augusts Brigmanis, Jānis Dombrava, Jeļena Kļaviņa, Dmitrijs Kovaļenko, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Rajevs, Aiva Vīksna, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu un izturību!

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 22.01.26 09:18 Balsojums 1
Par - 81, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (1192/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 22.01.26 09:34 Balsojums 2
Par - 46, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (1168/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.01.26 09:38 Balsojums 3
Par - 79, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1192/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.01.26 09:38 Balsojums 4
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1193/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.01.26 09:39 Balsojums 5
Par - 28, pret - 11, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (1194/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.01.26 09:41 Balsojums 6
Par - 30, pret - 13, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1195/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 22.01.26 09:42 Balsojums 7
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1063/Lp14), nosakot, ka atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija (894/Lm14)

Datums: 22.01.26 09:44 Balsojums 8
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Inas Besakirskas atbrīvošanu no tiesneša amata (887/Lm14)

Datums: 22.01.26 09:53 Balsojums 9
Par - 40, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības daļēju apturēšanu (111/P14)

Datums: 22.01.26 10:13 Balsojums 10
Par - 43, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par sabiedrības informēšanas pasākumiem, to saturu un lietderību saistībā ar 2026. gada valsts budžetu (108/P14)

Datums: 22.01.26 10:30 Balsojums 11
Par - 39, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par LNSP lēmumu par izcilāko sportistu apbalvošanu (109/P14)

Datums: 22.01.26 10:30 Balsojums 12
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.01.26 11:43 Balsojums 13
Par - 36, pret - 41, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 11:52 Balsojums 14
Par - 39, pret - 19, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 11:59 Balsojums 15
Par - 38, pret - 39, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 11:59 Balsojums 16
Par - 36, pret - 17, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:00 Balsojums 17
Par - 37, pret - 37, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:03 Balsojums 18
Par - 35, pret - 39, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:09 Balsojums 19
Par - 27, pret - 37, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:14 Balsojums 20
Par - 34, pret - 37, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:16 Balsojums 21
Par - 35, pret - 37, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:16 Balsojums 22
Par - 35, pret - 18, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:20 Balsojums 23
Par - 18, pret - 37, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:29 Balsojums 24
Par - 51, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 12:29 Balsojums 25
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.01.26 13:35 Balsojums 26
Par - 21, pret - 17, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 13:36 Balsojums 27
Par - 28, pret - 18, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 13:36 Balsojums 28
Par - 28, pret - 20, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 13:42 Balsojums 29
Par - 32, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 13:46 Balsojums 30
Par - 33, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 13:49 Balsojums 31
Par - 50, pret - 34, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 13:49 Balsojums 32
Par - 50, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 22.01.26 13:52 Balsojums 33
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (1021/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.01.26 13:55 Balsojums 34
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (946/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.01.26 13:57 Balsojums 35
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (993/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.01.26 13:59 Balsojums 36
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1010/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.01.26 14:00 Balsojums 37
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (1052/Lp14), 3.lasījums

Datums: 22.01.26 14:03 Balsojums 38
Par - 14, pret - 25, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:04 Balsojums 39
Par - 11, pret - 25, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:04 Balsojums 40
Par - 58, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:05 Balsojums 41
Par - 59, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:12 Balsojums 42
Par - 25, pret - 34, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:13 Balsojums 43
Par - 24, pret - 34, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:13 Balsojums 44
Par - 68, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:14 Balsojums 45
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:18 Balsojums 46
Par - 17, pret - 60, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:20 Balsojums 47
Par - 7, pret - 74, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:20 Balsojums 48
Par - 7, pret - 76, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:21 Balsojums 49
Par - 77, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:23 Balsojums 50
Par - 15, pret - 63, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:23 Balsojums 51
Par - 16, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:24 Balsojums 52
Par - 17, pret - 68, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:25 Balsojums 53
Par - 17, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:25 Balsojums 54
Par - 7, pret - 67, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:26 Balsojums 55
Par - 16, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:27 Balsojums 56
Par - 17, pret - 64, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:28 Balsojums 57
Par - 69, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:29 Balsojums 58
Par - 69, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:32 Balsojums 59
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.103. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:34 Balsojums 60
Par - 17, pret - 62, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.119. Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:36 Balsojums 61
Par - 74, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Imigrācijas likums (56/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:40 Balsojums 62
Par - 11, pret - 29, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:40 Balsojums 63
Par - 10, pret - 24, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:41 Balsojums 64
Par - 12, pret - 29, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:41 Balsojums 65
Par - 11, pret - 27, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:42 Balsojums 66
Par - 12, pret - 33, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:42 Balsojums 67
Par - 12, pret - 37, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:43 Balsojums 68
Par - 12, pret - 29, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:43 Balsojums 69
Par - 13, pret - 29, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:45 Balsojums 70
Par - 13, pret - 28, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:45 Balsojums 71
Par - 13, pret - 28, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:45 Balsojums 72
Par - 13, pret - 26, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:46 Balsojums 73
Par - 12, pret - 27, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:46 Balsojums 74
Par - 11, pret - 24, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:47 Balsojums 75
Par - 11, pret - 41, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:49 Balsojums 76
Par - 11, pret - 24, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:49 Balsojums 77
Par - 12, pret - 27, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:51 Balsojums 78
Par - 10, pret - 27, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:51 Balsojums 79
Par - 11, pret - 26, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:52 Balsojums 80
Par - 90, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likums (57/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 14:55 Balsojums 81
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 22.01.26 16:09 Balsojums 82
Par - 57, pret - 17, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (1136/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.01.26 16:12 Balsojums 83
Par - 84, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1064/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.01.26 16:14 Balsojums 84
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā (1066/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.01.26 16:16 Balsojums 85
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā (997/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.01.26 16:17 Balsojums 86
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā (997/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.01.26 16:20 Balsojums 87
Par - 23, pret - 22, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (1018/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 16:21 Balsojums 88
Par - 24, pret - 23, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Augstskolu likumā (1018/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 16:21 Balsojums 89
Par - 25, pret - 23, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Augstskolu likumā (1018/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 16:23 Balsojums 90
Par - 51, pret - 13, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1018/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 16:27 Balsojums 91
Par - 5, pret - 73, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1017/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 16:31 Balsojums 92
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1017/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 16:35 Balsojums 93
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1003/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 16:38 Balsojums 94
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1004/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 16:57 Balsojums 95
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1105/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.01.26 16:58 Balsojums 96
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (1106/Lp14), 1.lasījums

Datums: 22.01.26 17:01 Balsojums 97
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jaunatnes likumā (717/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 17:03 Balsojums 98
Par - 59, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1072/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 17:03 Balsojums 99
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1072/Lp14), 2.lasījums

Datums: 22.01.26 17:07 Balsojums 100
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve (892/Lm14)

Datums: 22.01.26 17:17 Balsojums 101
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 562 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Autoceļu A9 (Liepājas šoseju) pārbūvēt par četru joslu ceļu” turpmāko virzību (890/Lm14)

Datums: 22.01.26 17:21 Balsojums 102
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

22.01.2026.

09.00

11.00

13.30

15.30