Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit otrā (ārkārtas) sēde
2025. gada 3. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Augsti godātie ministri! Deputāti! Sākam Saeimas šī gada 3. decembra ārkārtas sēdi par valsts budžetu 2026. gadam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, ar kuru deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Oļegs Burovs, Valdis Maslovskis, Leila Rasima, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Gatis Liepiņš un Uģis Rotbergs lūdz Saeimas 2025. gada 3. decembra ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku: trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti – otro reizi. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: “Man ir iebildumi!”) Labi, tad mums ir jābalso.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu debašu laiku visas sēdes laikā: trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti – otro reizi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 32, atturas – 1. Tātad debašu laiks, kolēģi, ir trīs minūtes plus viena.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”. Gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Šis drošības budžets ieiet finiša taisnē – otrajā, galīgajā, lasījumā. Un, izmantojot iespēju, arī komisijas vārdā gribu teikt paldies visiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, kas ļoti rūpīgi strādāja pie budžeta priekšlikumiem otrajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā tika sasauktas vairāk nekā 10 sēdes, kurās rūpīgi, arī pirms pirmā lasījuma, katra ministrija atskaitījās par padarīto un plānoto. Un, izvērtējot visus priekšlikumus, šobrīd ziņošu par nākamajiem četriem pavadošajiem likumprojektiem.

Man šis darbs ir nedaudz vienkāršāks, jo nākamajiem četriem likumprojektiem nav saņemti priekšlikumi. Visi četri likumprojekti ir savstarpēji saistīti, jo nosaka (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Jurēvics.... nosaka Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences un tiesības rīkoties ar valsts piekritīgo mantu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi, kā jau ziņoju pie pirmā likumprojekta, arī par šo likumprojektu... aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Jā, kolēģi, izmantojot iespēju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā vēlos īpaši pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai Andai Čakšai, kas šajā gadā komisiju vadīja īpaši skrupulozi, lai rūpīgi izvērtētu likumprojektus gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Paldies par darbu!

Un aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

E. Jurēvics. Paldies par atbalstu.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Ministru prezidente! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie ministri, deputāti! Nākamie deviņi likumprojekti attiecas uz vienotu likumu bloku, kas saistīti ar izdienas pensiju piešķiršanas regulējumu. Tiem visiem ir vienots mērķis – veikt grozījumus attiecīgajos likumos, lai risinātu identificētos izdienas pensijas riskus saistībā ar pārnozaru segmentāciju, pieaugošo attālināšanos no valsts vecuma pensiju sistēmas un strauji augošo valsts budžeta izdevumu... un izdienas subjektu nodarbinātību, kā arī lai tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemtos lēmumus un nodrošinātu to īstenošanu. Šodien skatāmie grozījumi paredzēti, lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu taisnīgus un ilgtspējīgus risinājumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”.

Komisijā tika saņemts viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Labrīt! Prieks jūs visus redzēt jaukā noskaņojumā.

Kas attiecas uz šo priekšlikumu un uz likumprojektu – par stāšanās spēkā termiņu –, mēs, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāti, neatbalstīsim šo. Un ne jau tādēļ, ka mēs būtu par vai pret to, ka būtu jāreformē izdienas pensijas. Mēs esam pret to, kādā formātā tas notiek. Mēs uzskatām, ka šādas reformas nedrīkst veikt budžeta kontekstā – steidzamības kārtā, nepietiekami izdiskutētas.

Līdz ar to gan par šo priekšlikumu, gan par likumprojektu kopumā un citiem ar izdienas pensiju saistītiem likumprojektiem mēs balsosim “pret”. Lai gan vēlreiz atkārtoju – uzskatu, ka reformai jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Visiem labrīt – Latvijas tautai! Mums bija arī karstas diskusijas par šo priekšlikumu un kopumā par visām šīm izdienas pensijām.

Jāsaka tā, ka... sadalījās divās daļās. Tātad pirmā daļa ir tāda: kāpēc mums būtu jāaiztiek izdienas pensijas un jāievieš tas jau no 1. janvāra, ja tas ir tikai un vienīgi naudas jautājums. Ja tas ir naudas jautājums, tad valdība ir slikti strādājusi. Viņai nav naudas. Lai valdība meklē naudu! Kāpēc mums aiztikt izdienas pensionārus? No otras puses, ir ļoti svarīgs arguments – par sociālo taisnīgumu. Bet sociālais taisnīgums neatrisina to, ka ugunsdzēsējam 55 gados ir grūti izglābt to cilvēku dzīvības, kas jānones no 9. stāva lejā vai kaut kas tamlīdzīgs. Līdz ar to šeit ir jābūt pilnīgi citai pieejai un pilnīgi citam skatījumam.

Mūsu partijas redzējums ir tāds, ka, jā, ir šis brīdis pienācis, kad vajadzētu pārskatīt un izvētīt šo jautājumu saistībā ar izdienas pensijām. Bet tam ir jābūt lēnām, apzināti, bez steigas, bez pārpratumiem, lai tas būtu ar visiem saskaņots un visi paliktu apmierināti – gan sabiedrība, gan tie, kas nodarbojas ar šiem svarīgajiem dienestiem.

Tā ka gan šajā, kā jau arī Liepiņas kundze teica... gan šajā, gan visos pārējos... un arī rītdienas sēdē, kur ir paredzēts skatīt par tieslietām un prokuratūrām, mēs konsekventi balsosim “pret”, jo šo jautājumu sasteigt nedrīkst. Bet skaidrs, ka šis jautājums ir jāatrisina, lai tas būtu sociāli pareizs. Jo piekritīsiet man – ar ko atšķiras šobrīd pašvaldības policija no Valsts policijas? Nu īsti ne ar ko. Kāpēc vieniem ir izdienas pensija, bet otriem nav izdienas pensijas? Līdz ar to šis jautājums ir būtisks.

Ir vesela virkne jautājumu, kuri jāskata, ir vesela virkne amatu, kuriem varbūt tiešām nevajag izdienas pensiju, bet varbūt ir tādi, kuriem jāpieliek vēl klāt. Līdz ar to šis jautājums ir ļoti sensitīvs.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā un visus turpmākos deviņus, kas ir saistīti ar izdienas pensijām.

Paldies. (Starpsauciens: “Nav par priekšlikumu!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 39, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 40, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Komisijā tika saņemts viens – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 37, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 13, atturas – 16. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Likumprojektam uz otro lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Likumprojekta otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 39, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.

1. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Mēs it kā vienojāmies par to, ka stāstīsim, par ko ir priekšlikumi, ne tikai par to, kas ir iesniedzis.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi! (Starpsauciens.) Visi priekšlikumi tika izdiskutēti, un, lai mēs ātrāk virzītos uz priekšu, ja ir kāda īpaša nepieciešamība, var, protams, arī jautāt par to pēc priekšlikuma, pēc būtības, bet droši vien (Starpsaucieni.)... Tā mēs esam darījuši katrā budžetā. Lūdzu! (Starpsauciens.)

Tātad 3. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Zivtiņam – par procedūru.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies, kolēģi. Mans piedāvājums ir: ja jau mēs nesaucam un neiepazīstinām deputātus ar tiem priekšlikumiem... un tas, ko Saeimas priekšsēdētāja pati kādreiz teica, ka mums ir nepieciešams tā darīt un to paredz arī laikam Saeimas kārtības rullis... es piedāvāju iet tālāk. Tad nelasām likumprojektu, vienkārši saucam: 10. darba kārtības jautājums. Balsojam, un viss.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu vārds referentam Mārtiņam Daģim. (Dep. E. Zivtiņš: “Nebalsojam...? Ko tad es izteicu priekšlikumu?”)

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Komisijā tika skatīti deviņi priekšlikumi.

1. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 8. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 19 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”.

Otrajam lasījumam komisijā tika saņemti 19 priekšlikumi.

1. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 9. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 11. – Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 14. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 18. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

M. Daģis. Izteikt pārejas noteikumu 17. punktu (likumprojekta 9. pants) kā 18.

19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – 2. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

 

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt visiem! Tātad strādājam ar likumprojektu “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums” otrajā lasījumā.

Saņēmām vienu priekšlikumu. Šis priekšlikums bija no Juridiskā biroja. Tas attiecas uz 5. pantu, kas savukārt nosaka to, kādā veidā notiek finanšu līdzekļu pārvaldība un uzraudzība. Attiecīgi ir priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

A. Šuvajevs. Nākamais likumprojekts tātad ir grozījumi...

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, tā kā priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti, aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, tātad Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Ir saņemti 17 priekšlikumi.

1. – deputāta Dombravas priekšlikums. Deputāts Dombrava droši vien arī paskaidros, bet komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Gribējās jau paslavēt referentu, ka izstāsta par katru priekšlikumu. Bet... Tātad šim likumprojektam iesniedzu trīs priekšlikumus, no kuriem divi ir atbalstīti: 10. priekšlikums, kurš paredz nosacījumu, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir pienākums noteiktā periodā pēc ieceļošanas Latvijā apgūt valsts valodu, un 13. priekšlikums, kurš paredz anulēt Ukrainas civiliedzīvotājiem statusu, ja viņi pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas ir apmeklējuši Krieviju vai okupētās Ukrainas teritorijas.

Tomēr šis, 3., priekšlikums, kas ir pēc skaita pirmais, nav atbalstīts. Tajā mēs pateiktu, ka turpmāk atzīstam to, ka Ukrainas civiliedzīvotāja statusu var iegūt tikai Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuriem nav dubultpilsonības ar Krieviju.

Mēs diemžēl redzam šos precedentus, ka dubultpilsoņi arī ieceļo mūsu valstī. Un tad ir jautājums par to, vai viņi ir Ukrainas pilsoņi vai sirdī ir vairāk Krievijas pilsoņi. Šis ir tas gadījums, kurā, manuprāt, ir jānovelk pietiekami skaidra robeža, kad mēs sakām, ka, jā, tur ir jāiet pilnā procedūra attiecībā uz bēgļa vai alternatīvā statusa, respektīvi, patvēruma meklētāja statusa, iegūšanu. Bet nevajadzētu automātiski attiecināt uz visiem dubultpilsoņiem šo īpašo regulējumu, kas paredz brīvas iespējas iegūt Ukrainas civiliedzīvotāja statusu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, tā izveidošanā ir dominējusi tiešām nepārprotama neizpratne par to, kāda ir realitāte, ar ko saskaras civiliedzīvotāji Krievijas Federācijas okupētajās Ukrainas teritorijās.

Lai paskaidrotu, protams, ka Ukraina neatļauj dubultpilsonību ar Krieviju, kas nozīmē, ka ļoti daudzos gadījumos viņiem nav arī informācijas par to, kuriem cilvēkiem vispār ir šī dubultpilsonība. Pat tādos gadījumos, kad tā ir apzināti un, teikšu tā, ļaunprātīgi iegūta. Arī mēs nezinām un nevaram, protams, no agresorvalsts – Krievijas Federācijas – iegūt informāciju, kuri mūsu valstspiederīgie, piemēram, nepilsoņi, ir arī Krievijas pilsoņi. Līdz ar to nav pilnīgi nekāda veida, kā mēs varētu to noskaidrot.

Otrkārt, pēc būtības... ņemot vērā, kāda ir realitāte okupētajās Ukrainas teritorijās... ļoti daudzi, piemēram, vecāki, vecāka gadagājuma cilvēki, kuru ģimenes aizbrauca kā bēgļi jau uzreiz... un tie vecie cilvēki paliek uz vietas, jo viņi negrib un nevar atstāt savas mājas. Bet tad viņiem paliek pavisam grūti izdzīvot un viņiem nav nekādu iztikas līdzekļu... lai saņemtu pensiju, lai ietu pie ārsta, lai saņemtu jebko, viņiem būtībā tiek uzspiesta Krievijas pilsonība. Manuprāt, šis gadījums pilnīgi nav pielīdzināms tam, ja, piemēram, kāds ir ieguvis pilsonību apzināti un ļaunprātīgi. Ļoti daudzi cilvēki... Jā, ja, piemēram, seniors atbrauc gadu vēlāk nekā pārējā ģimene uz šejieni un ģimene ir viņu pierunājusi – lūdzu, brauc pie mums uz Latviju un viņš tad izlemj to darīt. Ja viņam šajā laikā ir piespiedu kārtā uzspiesta Krievijas pilsonība, lai viņš vispār varētu izdzīvot okupētajās teritorijās, tad šis nav pielīdzināms gadījumam, piemēram, ar ukraiņu oligarhiem, kuri ir saistīti ar Krieviju un ir izvēlējušies šo pilsonību.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Jā, nenoliedzot, ka ir gadījumi, kur kādam ar varu ir uzspiesta Krievijas pilsonība un... šādi īpašie precedenti, bet ir arī tie gadījumi, kur Krievijas pilsonība ir iegūta ļoti apzināti, labprātīgi... kuri ir lojāli Krievijas Federācijai... bet nu kaut kādu apstākļu dēļ izdomā, ka tagad ir ērtāk izceļot uz Eiropu. Un tie bieži vien nav seniori, tie ir dažādu vecumu cilvēki. Varbūt arī kāds, kurš mēģina izvairīties no kaut kādām saistībām, kas viņiem rodas Krievijas pusē. Šie ir tie precedenti, par kuriem es nesaku, ka mēs nevaram piešķirt bēgļu statusu, bet tad iet pilno bēgļu statusa iegūšanas procedūru, nevis automātiski, kā tas ir šobrīd ar Ukrainas civiliedzīvotājiem, ka automātiski ir Ukrainas pilsonība. Šis statuss ir piešķirams, ja vien nav kaut kādi īpašie izņēmumi.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 35, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra priekšlikums, kas paredz izslēgt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2. panta 3.1 daļu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Tas saistīts ar obligātajām veselības prasību izpildēm dzīvniekiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. priekšlikums... tūlīt, kolēģi. 4. – arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un ir iekļauts 6. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 5. – iekšlietu ministra priekšlikums. Arī, līdzīgi kā iepriekšējais, daļēji tika atbalstīts un iekļauts 6. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un visbeidzot 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Saistīts ar to redakciju... kas saistās ar to, kādā pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem... un tā tālāk attiecībā uz informācijas apriti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 7. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Tika atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 13. panta ceturto daļu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 10. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā. Tas ir saistīts ar prasībām starp darba devēju un Ukrainas civiliedzīvotāju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā līdz ar to arī tika atbalstīts. Tas saistīts ar valodas prasībām, Ukrainas civiliedzīvotājiem veicot darba pienākumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 13. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, taču redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šis ir saistīts ar pārejas noteikumiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts. Arī saistīts ar pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 16. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts, iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Tas ir saistīts ar tikko vēl balsoto priekšlikumu, kas attiecīgi paredz to, ka tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas būs apmeklējuši Krievijas Federāciju vai tās okupētās Ukrainas teritorijas pēc 2026. gada 1. janvāra, varēs anulēt termiņuzturēšanās atļauju, atgriežoties Latvijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdes otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Izglītības likumam mums bija pieci priekšlikumi.

Bet galvenā doma: pieņemot šo likumu, mēs atveram durvis būtiskām pārmaiņām izglītības sistēmā – no sistēmas, kur nauda seko skolēnam, uz programmu finansējumu skolā, kas būtiski mainīs izglītības kvalitāti situācijā, kad bērnu skaits Latvijā būtiski samazinās, un nodrošinās arī skolotājiem vienlīdzīgu darba samaksu visā Latvijā. Galvenais šī likuma uzdevums – noteikt kritērijus izglītības pieejamībai, tāpat tās izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas savās vietās, un to, kādā veidā valsts iesaistās šo skolu finansēšanā.

Likumprojektam mēs saņēmām piecus priekšlikumus, no kuriem trīs bija deputātes Ilzes Indriksones priekšlikumi, kas bija saistīti tieši ar kvalitātes kritērijiem, kuri vairāk tomēr ir Ministru kabineta deleģētā funkcija, lai noteiktu skaidrus kritērijus. Tā bija vairāk diskusiju, un komisijā priekšlikumi netika atbalstīti... Ir arī Juridiskā biroja priekšlikumi.

Tātad 1. – Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vēl vasaras noslēgumā, pirms rudens sesijas, arī mēs kā frakcija, kā vairums deputātu redzējām pozitīvo šo Izglītības likuma grozījumu ceļu. Mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija uzdevusi ministrijai nākt ar ziņojumu par projektu, Ministru kabineta projektu, varētu teikt, lai izdiskutētu šos priekšlikumus, jo galvenā mērķa, ko arī Čakšas kundze piemin, – noteikt izglītības pieejamības kritērijus – likumā nav. Likumā nav neviena izglītības pieejamības kritērija. Likumā ir plašs deleģējums, ļoti plašs deleģējums Ministru kabinetam. Viņi uz Saeimu atpakaļ ar šiem jautājumiem neplāno nākt, viņi arī neatnāca šoruden, kā bija solījuši, atnāca ar prezentāciju, nevis ar Ministru kabineta noteikumu projektu.

Līdz ar to nav pārliecības, ka šie pieejamības kritēriji būs līdzsvarā ar kvantitatīvajiem kritērijiem, jo kvantitatīvie, protams, tiks noteikti atbilstoši gan iespējām, gan ministrijas un ministrijas ekspertu, varētu teikt, izpratnei par kvantitāti. Tomēr kvantitāte ne vienmēr ir kvalitāte, un tieši tāpēc, ka šis deleģējums ir tik plašs un mums vēl septembrī tika prezentēts, ka pēkšņi mainās arī daži no kritērijiem, tieši kvantitatīvie, mēs nevaram palikt malā un to neizdiskutēt Saeimā.

Diemžēl mūsu komisija kā līdzatbildīgā komisija neizskatīja šo likumprojektu sēdēs pirms budžeta, un tas likumprojekts, kas tika iesniegts parastajā kārtībā... trīs lasījumos, stāv komisijas priekšsēdētājas atvilktnē. Tāpēc nekas cits neatliek, kā šajā likumprojektā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākt ar priekšlikumiem. Diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja, bet, protams, tādas padziļinātas diskusijas par šiem jautājumiem nebija, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir budžeta komisija.

1. priekšlikums paredz precizēt šo deleģējumu, nosakot papildu nosacījumu izglītības iestādēm, kas īsteno alternatīvās pedagoģijas programmas un autorprogrammas... noteikt kvantitatīvos kritērijus, kas ir zemāki nekā vispārējie, nepārsniedzot 30 skolēnus katrā no klašu grupām vispārējās pamatizglītības programmās un 60 – vidusskolas programmās. Tas tāpēc, ka izskanēja pēkšņi izmaiņas kritērijos un privātskolām pēkšņi rudenī no iepriekšējiem kritērijiem tika vairākkārt paaugstināti uz 120 skolēniem katrā no klašu grupām, kas faktiski neatbilst primārajam mērķim, piemēram, autorprogrammu realizēšanā.

Tāpēc būtu tikai loģiski pielīdzināt alternatīvās pedagoģijas programmām, kur bērnu skaitam klasē tomēr vajadzētu būt mazākam, lai varētu sasniegt mērķi, kas ir primārais izglītībā, – kvalitāti. Jo kvantitāte ne vienmēr ir kvalitāte.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un turpmāk ieklausīties arī nozares speciālistos, izglītības iestāžu vadītājos. Un noteikti aicinu citas komisijas sadzirdēt, ka arī līdzatbildīgajā komisijā budžeta likumprojekti ir jāizskata. Diemžēl mums tāda iespēja netika dota.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

Oi, es atvainojos! Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze, cienītās dāmas un kungi! Jā, es tikko lasīju biedrības “Latvijas Privātskolu asociācija” vēstuli, ko jūs arī saņēmāt. Tieši tā attiecas uz šo Izglītības un zinātnes ministrijas sasteigti virzīto grozījumu projektu, par kuru mana kolēģe Ilze Indriksone ir iesniegusi priekšlikumus, lai šo būtībā privātskolas apdraudošo un patiesībā 18 tūkstošus Latvijas bērnu apdraudošos grozījumus novērstu.

Es aicinu jūs to atbalstīt un noteikt zemākus kritērijus skolēnu skaitam klasēs. Skolās, kuru dibinātājs nav pašvaldība, kuras dibinājusi privāta iniciatīva ar alternatīvām izglītības programmām, ar programmām, apmācības pieeju, kura palīdz bērniem, kuriem ir vajadzīga pieeja, kas atšķiras no parastās, plaši izplatītās pieejas, kādas ir valsts dibinātās skolās un pašvaldību dibinātās skolās... 1.–3. klasē noteikti, ka tur ir 30 skolēni (tajā vecumposmā), 4.–6. klasē arī 30, 7.–9. klasē – 30 un 10.–12. klasē – 60.

Saeimas namā dažādās komisijās mēs daudz runājam par bērnu labbūtību, par vardarbības mazināšanu, mobinga mazināšanu, par talantu izaugsmi, personības izaugsmi bērniem, un tieši privātskolas ir vajadzīgas Latvijā, lai to varētu labāk īstenot. Demokrātiskai, modernai valstij ir nevis jāsagrauj daudzus gadus celtais privātskolu izglītībā, bet tieši jāatbalsta vecāku un izglītības profesionāļu privātā iniciatīva īstenot alternatīvas izglītības pieejas un sniegt daudzveidīgāku šo vispārējās izglītības piedāvājumu Latvijā.

Domāt, ka izglītība ir kā tāds valsts vai pašvaldības monopols, kur privātajai izglītībai tikai atmet kaut ko un pasaka – nu, ja jūs gribat, tad paši taisiet, maksājiet –, tā ir tāda, man liekas, sovjetiska, postsovjetiska pieeja. Tā ir vecmodīga domāšana.

Moderna domāšana, piemēram, ir Igaunijā. Igaunijā kopš neatkarības atjaunošanas privātskolas tiek daudz labāk atbalstītas un tās ir kļuvušas par prestižām izglītības iestādēm, uz kurām vecāki labprāt ved savus bērnus. Latvijai arī jāiet prom no šīs pieejas, kas ir stagnējoša. Latvijai ir vairāk tieši jāatbalsta privātā iniciatīva izglītības jomā.

Es jūs aicinu atbalstīt deputātes Ilzes Indriksones iesniegtos priekšlikumus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Labrīt, godātie kolēģi! Manuprāt, diskusija ir vietā, jo šis jautājums pārcēlās no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kur pamatā jau runā par skaitļiem. Bet uz šī fona es gribētu minēt, ka tomēr mēs, strādājot pie šī likuma, starp koalīcijas partneriem panācām gana nopietnas un svarīgas vienošanās, ka nākamajā gadā 32 skolas tiks skatītas ārpus šiem kritērijiem. Tiks nodrošināts proporcionalitātes finansējums, kas dos pašvaldībām iespēju arī samērīgi izvērtēt to, kurā skolā... kurā vietā, neskatoties uz vietas apdzīvoto blīvumu, varbūt mazāk apdzīvotās vietās... lai šīs skolas saglabātu.

Arī šis priekšlikums pēc būtības paredz jau likumā iekalt iekšā kritērijus, ļoti stingrus kritērijus. Bet esmu pārliecināts, ka mēs, skatoties valdībā, iestāsimies par to, lai privātskolas, kas ir izveidotas... ilgstoši Latvijā veidotas... un lai, protams, nevajadzētu būt šaubām par to, ka tās turpinās strādāt. Tām ir nozīmīga loma Latvijas izglītības sistēmā, un tā tas arī turpināsies.

Ir būtiski minēt arī to, ka tomēr ir panāktas ļoti svarīgās vienošanās par to, ka, ieviešot “Programmu skolā”, kas ir ļoti svarīga programma, lai mēs stiprinātu izglītības sistēmu... Mēs esam panākuši to, ka šī programma paredzēs 32 skolu turpmāku saglabāšanu un arī citām pašvaldībām dos iespēju atbilstoši esošai situācijai konkrētajā teritorijā, izmantojot proporcionālo finansējumu, tālāk veidot saprātīgu skolu tīklu, lai būtu ne tikai kvalitāte, bet arī pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem un visiem Latvijas bērniem. Paldies.

Šo priekšlikumu mēs ņemam vērā, bet diskusijas tālāk būs valdībā, kur rūpīgi arī izvērtēsim to. Un nav šaubu – privātskolas tiks saglabātas. Protams, es saprotu tās bažas, bet mēs par to iestāsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (Dep. M. Kučinskis: “Apvienojiet uzreiz laikus!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Deputāti! Es vēršos pirmām kārtām pie izglītības ministres, jo tālākie noteikumi izrietēs no tā, ko uzrakstīs Ministru kabinets. Es vēršos pie tiem, kas šobrīd privātskolu vietā redz tikai alternatīvo izglītības sistēmu, nevis kaut ko vairāk, nevis kaut ko tādu, kāpēc vecāki izvēlas šīs skolas.

Es varbūt vairāk runāšu šobrīd ne kā deputāts, bet kā četru dēlu tēvs. Es esmu saskāries ar šīm skolām un arī ar bērniem, kas tajās mācās.

Kāpēc tās izvēlas? Es pateikšu divus piemērus. Piemēram, kāds puisis, kas trešo gadu palika pirmajā klasē, tika atvests uz privāto skolu tikai tāpēc, ka šeit viņu saprata, šeit ar viņu izrunājās, šeit viņš iegūs savu nākotni. Kāds cits puisis, kurš klasē kļuva par apsmejamo objektu, tikai privātskolā varēja tikt sadzirdēts. Tur ir individuāla pieeja.

Mēs daudziem, daudziem bērniem vienkārši nogriezīsim kaut kādas nākotnes izredzes, ja šādi pieiesim tam jautājumam. Es nemaz nerunāšu par to, ko... Mēs visi esam saņēmuši vēstuli no biedrības “Latvijas Autisma apvienība” par tiem bērniem, kuri šajās skolās arī saredz savu iespēju. Ja gribēsim visus salikt iekšā lielajās skolās, mēs vienkārši pazaudēsim to, ko nedrīkst pazaudēt. Mūsu demogrāfija nav tik ražena. Mēs nevaram pazaudēt tos, kuri varbūt neatbilst lielajām kolhozu skolām, kas neatbilst tam, kā 30 bērni var... kur var pārbraukt pāri jebkuram, kurš atpaliek.

Ja jūs taisāties šobrīd pielikt punktu visam un redzat tikai alternatīvo sistēmu... Vecāki nerunā, viņi nav arodbiedrību biedri, tātad arodbiedrības viņus neaizstāv. Par šīm problēmām neviens sociālajos tīklos nebļauj un neraksta. Bet es tomēr vēlētos vērsties pie jums un... saprast, ka, iespējams, vēl nav par vēlu un viņi tiks sadzirdēti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātie kritēriji paredz, ka privātskolām pilsētās katrā klašu posmā jānodrošina vismaz 120 skolēni, lai saņemtu valsts mērķdotāciju pedagogu algām. Šis skaitlis faktiski izslēdz iespēju izdzīvot lielākajai daļai privātskolu Latvijā. Piemērs: Liepājā ir divas privātskolas. Ne vienai, ne otrai un ne lielākajai daļai šādu skolu Latvijā nav iespējams sasniegt tādu apjomu, neizmainot pašas skolas būtību: mazas klases, individuāla pieeja, droša, bērnam saprotama vide. Tas ir tas, ko ģimenes meklē un kam tās uzticas. Un tas nav tikai privātskolu jautājums. Latvijā līdz šim bija spēkā princips “finansējums seko bērnam” neatkarīgi no tā, kurā skolā viņš mācās. Tagad šis princips tiek lauzts. Valsts pasaka: ja neizvēlēsies mazu skolu, individuālu pieeju, mēs bērnu izglītību vairs neatbalstīsim. Kurā brīdī vecāku izvēles brīvība kļuva par traucēkli? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk!

L. Matisone. Kolēģi, ir vērts paskatīties, ko dara Ziemeļvalstis. Somijā, Dānijā, Igaunijā uzsvars ir uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Tur privātskolas netiek sodītas par to, ka ir mazas. Izglītības daudzveidība tiek uzskatīta par vērtību, nevis apdraudējumu. Latvijai būtu jāiet šajā virzienā, nevis jāpieņem viens no stingrākajiem un ierobežojošākajiem modeļiem Eiropā. Kolēģi, šis ir konceptuāls jautājums par to, vai mūsu izglītības sistēma būs vienveidīga un centralizēta vai daudzveidīga un pielāgota bērniem. Un es noteikti atbalstu Latvijas Privātskolu asociācijas ieceri apstrīdēt šo likumu Satversmes tiesā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt kolēģu iesniegto priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien! Pirmām kārtām paldies par Saeimas deputātu rūpēm par izglītību un šo uzsākto diskusiju. Jā, šobrīd mēs aicinām balsot par Izglītības likuma grozījumiem, kas deleģē Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus jaunās finansēšanas pieejas “Programma skolā” ieviešanai. Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz februārim. Šobrīd darbs ir procesā. Mēs regulāri tiekamies ar sociālajiem partneriem, tai skaitā ar Latvijas Privātskolu asociāciju. Piemēram, vakar notika otrā tikšanās ar autisma biedrību. Regulāri tiekamies ar pašvaldībām, vērtējot katras pašvaldības individuālo situāciju un iedziļinoties tajā, turklāt privātskolu kontekstā atzīmēšu, ka ir ļoti daudzas pašvaldības, kurās nav privātskolu.

Ko es ar to gribu pateikt? Gribu pateikt to, ka skolas ir ļoti dažādas un arī bērnu vajadzības ir ļoti dažādas. Tas nozīmē, ka mums ir jāveido tāda sistēma, kas nodrošina kvalitatīvu, pieejamu un iekļaujošu izglītību katrā pašvaldībā, katrā kopienā ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Ja pašvaldībās nav privātskolas, tad šīs pašvaldības arī tā kā nevarētu ciest, tāpēc ka šo pašvaldību ģimenēm nav alternatīvas.

Nākamā lieta, ko es gribu pateikt: ņemot vērā, ka lielākās kaislības un debates ir tieši par privātskolām, Izglītības un zinātnes ministrija un es kā izglītības ministre ļoti labi redzu, ka pastāv privātskolas un privātskolām ir sava īpašā loma Latvijas izglītības sistēmā. Bet arī privātskolas ir ļoti dažādas. Ir patiešām privātskolas, kur izglītības kvalitātes rādītāji ir ļoti labi, un ir skolas, kur tiešām strādā ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Bet diemžēl ir arī tādas privātskolas, kur izglītības kvalitātes rādītāji nav labi un kur mēs redzam, ka darbības pamatā ir absolūtas biznesa intereses. Vai mēs varam līdz ar to visām šīm privātskolām vienkārši piemērot vienādus mazākus kritērijus? Tas ir retorisks jautājums, ko es vaicāju. Es uzskatu, ka ne. Mums ir jādomā par to, ka mēs gan pašvaldību skolām, gan privātskolām finansējam programmas, kas piedāvā tātad dažādas izglītības iespējas bērniem, tai skaitā ar dažādām vajadzībām...

Tāpēc mēs šobrīd strādājam pie taisnīgiem kritērijiem, kas dod iespēju gan pašvaldību dibinātām iestādēm, gan privātskolām strādāt tieši ar bērniem ar dažādām vajadzībām. Šis darbs nav beidzies. Tā ka es vēlreiz gribu uzsvērt – mēs turpināsim darbu. Un lielu lomu šajā procesā mēs vēlamies ierādīt tieši pašvaldībām (tai skaitā arī sarunās par privātskolām). Šobrīd privātskolām pašreizējo Ministru kabineta noteikumu projekts paredz to, ka mēs noteiksim pārejas periodu – trīs gadus...

Sēdes vadītāja. Laiks.

D. Melbārde.... bet pēc tam mēs vēlamies sarunas ar pašvaldībām un tieši sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēt, kuras ir tās skolas un kuras ir tās programmas, kas piedāvā bērniem ar īpašām vajadzībām...

Sēdes vadītāja. Laiks!

D. Melbārde. Jā, es varētu vēl vienu minūti?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

D. Melbārde. Man ir ļoti svarīgi arī pateikt tādu lietu, runājot par datiem... Tiek veidots mīts, ka privātskolas strādā ar bērniem, kuriem vajadzīga iekļaujošā izglītība, bet pašvaldības ne. Ja mēs paskatāmies valsts izglītības informācijas sistēmā, tad redzam, ka šobrīd pašvaldības skolās ir vairāk nekā 8000 bērnu ar speciālām vajadzībām. Savukārt privātskolās tādi ir 96 bērni. No tiem lielākā daļa – apmēram 50 – ir Valmieras Zaļajā skolā. Tā ka nevar apgalvot, ka tikai privātās skolas strādā ar bērniem ar īpašajām vajadzībām.

Līdz ar to mēs šobrīd, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, plānojam kritērijus sasaistē ar programmām neatkarīgi no tā, kura iestāde – pašvaldības vai privāti dibināta – attiecīgo programmu īsteno.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pilnīgi noteikti atbalstīs Indriksones kundzes priekšlikumus, un es aicināšu visus ļoti nopietni attiekties pret jautājumiem, kas saistīti ar izglītību tieši privātajās skolās un faktiski arī tālmācībā.

Mēs ar ļoti vieglu roku mēģinām atteikties no tā, kas mums ir. Un, ministres kundze, izmantojot izdevību, ka jūs šeit esat klāt, – izglītības kvalitātes kritērijs attiecībā uz privātskolām nedrīkst būt vienīgais. Man ir nācies sarunāties ar vairākiem privātskolu īpašniekiem, un ir dažādi iemesli, kāpēc bērni nonāk privātajās skolās. Viens no iemesliem – viņi parastajās skolās atpaliek, un tad tie kvalitātes rādītāji pirmos gadus ir sliktāki, bet, individuāli nodarbojoties ar šiem bērniem, rādītāji uzlabojas. Līdz ar to tas nedrīkst būt vienīgais.

Un, premjerministres kundze, izmantojot to, ka jūs šeit esat klāt, – es zinu, ka arī pie jums skolotāji ir vērsušies par sasāpējušo mobinga jautājumu. Mobings ir milzīga problēma Latvijas skolās. Šis ir vēl viens jautājums, kādēļ vecāki izņem ārā savus bērnus no parastajām skolām. Un viņi mācās vai nu tālmācībā, vai privātajā skolā. Tikko – burtiski pirms nepilna mēneša – bija viens gadījums, kur tieši mobinga dēļ jauniete taisīja pašnāvību. Un šobrīd, paldies dievam, arī viņa ir nonākusi privātajā skolā.

Es tiešām aicināšu ļoti nopietni: visas jūsu reformas, kas vērstas uz to, lai iznīcinātu kaut ko, kas Latvijā labi strādā, vienkārši pārdomājiet divreiz, trīsreiz. Tas nav stāsts tikai par naudu. Aiz katra centa stāv bērns – dzīvs bērns – ar savām problēmām, par kurām mēs ne vienmēr zinām. Un mēs nedrīkstam izskaust to, kas labi darbojas. Privātskolu mehānisms Latvijā darbojas labi, tieši tāpat, kā darbojas arī tālmācība.

Tādēļ aicināšu padomāt trīsreiz un atbalstīt Ilzes Indriksones priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Cienījamie kolēģi! Nav nevienas citas nozares, kur tik haotiski un nepārdomāti būtu veidotas reformas. Izglītības nozare ir tā, kura ir saraustīta zem skaļiem nosaukumiem, ka tur viss tiek kārtots: ka tiek kārtoti jēdzieni, ka labākais bērnam. Ja mēs šobrīd paskatāmies pēc pēdējiem datiem, patiešām privātās skolas pilda iekļaujošās izglītības funkciju.

Šobrīd Latvijā, visvairāk Rīgā un Pierīgā, ir 321 brīva štata vieta atbalsta personālam... un neizskatās, ka būs kaut kas vairāk. Izglītību realitātē mēra tikai ar vienu rādītāju – tie ir centralizētie eksāmeni, kur pārbauda zināšanas un prasmes (prasmes bieži vien arī vēlāk dzīvē). Bet šeit ir tikai kvantitatīvie rādītāji. Neviens no vecākiem neizvēlas privātās skolas tāpēc, lai tajās mācītos 30, 40 vai labāk – 50... kā bija minēts šī likumprojekta anotācijā. Es nezinu, izglītības un zinātnes ministre, kas pie jums sagatavo šos likumprojektus. Iedvesma ir no Ķīnas un Indijas.

Cienījamie kolēģi! Vai Latvijā izglītības iestāde ir samērojama ar Ķīnu un Indiju? Vai mēs uz saviem bērniem skatāmies šo valstu kontekstā? Bet godīgi atbildiet: jūs uz šo mācību iestāžu paredzētajiem līdzekļiem... risināt problēmas valsts, pašvaldību dibinātās augstskolās? Šī pieeja, kurā jūs bērniem, kam nespējat ar savām izglītības un politikas programmām nodrošināt atbilstošu pieejamību un sociālo vidi... jūs šobrīd likvidējat izglītības iestādes, kuras strādā labi. Atzīstiet – tā jūs risināt problēmas, kurās jums pietrūkst redzējuma... Bet ir, kur vieglāk paņemt naudu, tāpēc ka tā ir privātā. Kāpēc jūs neattīstāt? Kāpēc jūs gribat graut? Bērnus vajag sūtīt mācīties tur, kur ir atbilstoša izglītība. Un šis priekšlikums ir tieši par to, lai saglabātu iestādi, izglītību, kas ir paredzēta bērniem.

Labākais. Un jebkurš cits arguments ir tikai atruna.

Es aicinu balsot “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjerministres kundze! Kolēģi! Laikam es sākšu ar to, ka aicināšu varbūt, pirms jūs nākat tribīnē, vismaz savas tēzes saskaņot, jo viens saka – komisijā nav bijušas debates un nav vispār zināms, kas tad lācītim vēderā, kāds cits runā par konkrētiem kritērijiem. Man rodas jautājums: kā tad tur īsti ir?

Patiesībā ir tā, ka šis likumprojekts un šī reforma virzās uz priekšu jau vairāk nekā divus gadus. Mums ir bijušas neskaitāmas diskusijas komisijā. Mums vēl aizvien ir jautājumi par pāris detaļām, kuri tiek konkrēti pārrunāti ar nozari. Arī vakardien mēs kā ministrija tikāmies ar Latvijas Privātskolu asociāciju – meklējām risinājumus. Tāpēc tie vēstījumi, ko jūs šodien stāstāt no šīs tribīnes, nav patiesi. Jūs runājat par kaut ko pilnībā citu. Neviens nevēlas iznīcināt privātskolas.

Tas, ko mēs gribam, – pacelt izglītības kvalitāti. Jo tas, kas mums jāsaprot, ir tas, ka ne tikai privātskolas nodrošina speciālo izglītību. To ļoti labi dara arī pašvaldību skolas. Un mums ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kā šīs abu veidu skolas var pastāvēt un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ministru prezidente! Nav taisnība, Dāvi, ka privātajās skolās nav kvalitātes. 2018. gadā, kad man toreiz beidzās Saeimas deputāta pilnvaras un es izvēlējos doties atpakaļ uz Latgali ar ģimeni dzīvot pastāvīgi, mēs izvēlējāmies Preiļus, jo Preiļos ir... nē, pareizāk sakot – bija vienīgā privātā skola Latgalē. Tā gan nebija pamatskola, tā ir sākumskola... atkal – bija sākumskola. Un šie kritēriji 30:60, kas ir mēģinājums nākt pretim privātskolām un attīstīties, netiek atbalstīti. Un, zini, tajos pašos Preiļos iesaistījās paši vecāki, lai izglītība būtu kvalitatīva. Manam puikam paveicās, un viņam nevajadzēja atsevišķas izglītības programmas, nevajadzēja šīs alternatīvās un obligāti pedagoģiskās vai autorprogrammas. Bet es redzēju, ka citiem bērniem tas ir ļoti svarīgi.

Un, ja paši vecāki iesaistās citstarp arī telpu sakārtošanā un ja šī skoliņa kļūtu par pamatskolu vai vidusskolu, mēs visi no tā iegūtu. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas politika noveda pie tā, ka, kā jau teicu, šī privātā skola savu darbību beidz, paliks tikai bērnudārzs. Cik ilgi? Es nezinu.

Tāpēc es pievienojos gan tam, ko teica Māris Kučinskis, gan tam, ko teica Matisones kundze, ka šādām skolām jāļauj būt. Ja tās var palīdzēt vismaz vienam bērnam, tad kāpēc lai mēs tās slēgtu?

Tajos pašos Preiļos vecāki iesaistās arī ar savu finansējumu, protams, kā jau parasti privātajās skolās. Un tas nebija liels, tie bija 100 eiro. Es pieņemu, ka Rīgas, Pierīgas skolām tas būtu ļoti smieklīgs finansējums. Laukos tā ir liela summa. Un vecāki iesaistās ar savu līdzfinansējumu un palīdz skolai attīstīties un būt kvalitatīvai. Lai katram bērnam, it sevišķi, ja tam ir īpašas vajadzības, īpaša uzmanība vajadzīga... kāpēc lai viņš to nesaņem? It sevišķi tas attiecas uz tām skolām un tām privātajām skolām, kas ir ārpus Rīgas un Pierīgas, vai tā ir Liepāja, vai tie ir Preiļi.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmām kārtām par priekšlikumu.

Priekšlikumu es neatbalstītu divu iemeslu pēc. Pirmais, ka tas likumā nosaka maksimālo skolēnu skaitu. Tātad tas, ko Indriksones kundze piedāvā, ir pateikt, ka vairāk skolās, kuras īsteno alternatīvu programmu, skolēnu nevar būt. Nevis pasaka to, kas ir minimums, vai pasaka to, kas ir optimālais, bet pasaka to, ka vairāk nevar būt. Nu vienkārši šo praktisko iemeslu dēļ nevaru atbalstīt, jo varētu būt gadījumi, kad skolām gribēsies un vajadzēs, un varētu nodrošināt arī lielāku skolēnu skaitu.

Otra lieta, kāpēc šeit es pievienojos ministres kundzei un pārējiem, kas teica, ka vispār šis ir Ministru kabineta noteikumu jautājums. Tieši tāpēc mēs arī komisijā skatījām ilgstoši, teiksim, kā mēs to nosaucām, tādu melnrakstu tiem MK noteikumiem. Mēs runājām par to, kādi tie būs pēc būtības, un to, ko tas varētu nozīmēt. Bet likuma uzdevums ir deleģēt Ministru kabinetam to noteikt.

Es piekritīšu, ka varētu būt ārkārtas gadījumi, kur mums kā likumdevējam būtu jāpasaka: mēs neļausim Ministru kabinetam, piemēram, kaut ko īpaši ierobežot vai tieši otrādi. Bet ir jāsaprot, ka atšķirībā no komisijas sēdes, kur... paldies, protams, komisijas vadītājai, kura vienmēr uzklausa visus, arī sociālos partnerus un pārējos... tomēr Ministru kabinetam šis ir obligāts process – iziet cauri saskaņošanai, iziet kopā ar visiem partneriem. Un tāpēc, manuprāt, šajā gadījumā tas pat būtu kvalitatīvāk, nekā mēs, deputāti, katrs ar savu pieredzi, lemtu par katru kritēriju, par katru ciparu, par katru izņēmumu, mēģinot apzināties visu. Tas būtu kvalitatīvāk – izdarīt to Ministru kabinetā. Tas ir pēc būtības par priekšlikumu.

Bet šobrīd par to, par ko šeit diskutē visi pārējie, kas īstenībā nav gluži saistīts ar šo priekšlikumu, jo jūs visvairāk runājat par privātskolām. Par privātskolām ir vairāk priekšlikumu uz priekšu, attiecīgi nav šis konkrētais. Bet labi, ja jūs visi runājat par privātām skolām. Es gribētu, lai jūs katru reizi, kad kāpjat šeit, tribīnē, atbildat uz jautājumu – vai jūs vienkārši esat pret kaut kādām izmaiņām, vai jūs tomēr ejat... kaut kādai konkrētai politikai? Jūs nevarat vienlaicīgi pateikt, ka mēs gribam saglabāt visas pašvaldību skolas, lai viņiem ir pietiekams bērnu skaits, un maksāt viņiem ne tikai par skolēnu skaitu, bet arī par to, ka viņi tur strādā pat ar pieciem, pat ar trīs bērniem klasē. Vienlaicīgi jūs sakāt, ka mums ir jāsaglabā visas privātskolas. Viņiem jāmaksā arī pilna cena. Viņiem jāmaksā. No kādas naudas, kolēģi? Vienlaicīgi vēl visu laiku piedāvāt, ka vajag taupīt naudu, bet paši nespējat piedāvāt risinājumu. Attiecīgi, ja mēs saprotam, ka valsts politika...

Es aicinātu apvienot laikus.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa. Ja mēs pēc būtības sakām, ka valsts politika ir vērsta uz to, ka mēs nodrošinām kvalitatīvi pieejamu izglītību, tad, protams, mums ir vairāki līdzekļi, kā to izdarīt. Tur, kur to nespēj nodrošināt pašvaldība, pieslēdzas privātie – gan skolas, gan bērnudārzi. Bet mēs nevaram vienlaicīgi ar valsts politiku gan mēģināt saglabāt visas pašvaldību skolas, gan teikt, ka visas privātskolas ir ļoti vērtīgas un arī tām jābūt. Es nedzirdu, ka jūs, piemēram, diskutējat par šo ar LIZDA, jo tad, kad LIZDA, teiksim, aizstāv pedagogus, jūs visi arī šeit kāpjat tribīnē un aizstāvat pedagogus vienlaicīgi ar LIZDA, bet tad, kad LIZDA pasaka to, ka šis nav godīgi un ka pašvaldību skolām ir striktāki kritēriji, striktāki nekā privātajām, tad jūs atkal klusējat un pat ar LIZDA nediskutējat par to.

Līdz ar to es aicinu jūs tā kā izvēlēties, kurā virzienā jūs ejat, nevis vienlaicīgi gan pret vienu, gan pret otru... neatrodot nevienu risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Es arī vēlreiz par priekšlikumu, jo priekšlikums nevis nosaka bērnu vai skolēnu skaitu klašu grupās, bet to, ka kritērijs būs jānosaka tāds, kas nepārsniedz... Un kritēriju parasti nosaka ar vārdu... vismaz 30 bērnu, skolēnu, katrā klašu grupā. Tā ka, ja izlasa priekšlikumu, tur viss ir ļoti skaidri.

Es neuzstāju, ka šis priekšlikums pēc būtības ir jāliek šajā likumprojektā. Bet jēga ir tā svarīgākā, jo likums paredz tik plašu deleģējumu. Tur nav neviena nosacījuma. Tur ir pilnīgi brīvas rokas Ministru kabinetam. Atzīšu, es neuzticos šobrīd Ministru kabinetam – šim Ministru kabinetam. Un, redzot, ka viņi rudenī atnesa pilnīgi jaunu prezentāciju – nevis MK noteikumu projektu, bet prezentāciju –, kur bija šie 120 bērni katrā klašu grupā visās privātajās izglītības iestādēs, es neredzu tādu iespēju... Un nav runa par to, ka proporciju maksātu no reālo bērnu skaita klasē, bet proporcija būšot no 120. Tas nekas, ka pēc MK noteikumiem tev ir viena klase katrā komplektā ar 20 sēdvietām.

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. Tā ka aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Par skaitļiem nedaudz. Lasām likumprojektu. Tātad likumprojektā rakstīts: gadījumos... Tā visa ir atsauce uz pētījumu, nezinu, kuru pētījumu, jo rodas jautājumi par skaitļiem... Bet lasām. Tātad tur rakstīts: “Gadījumos, kad klasēs izglītojamo skaits ir salīdzinoši mazāks (15–20), pedagogi mēdz lielāku uzmanību pievērst mācīšanai un savstarpējai tiešai komunikācijai ar izglītojamiem, kas var samazināt izglītojamo pašvadības prasmes [..].” Tātad līdz 20 slikti, jo nav pašvadības prasmju. Tālāk jūs atsaucaties uz to, ka “Rietumeiropas valstīs par maksimālo izglītojamo skaitu klasē vidējā izglītībā, pie kura runā par efektīvu mācību procesu, tiek minēti skaitļi [..] līdz 36 [..].”

Un te man ir jautājums Daugavieša kungam par pretrunīgajiem vēstījumiem. Kā šie skaitļi iet kopā ar OECD datiem, kas saka: Eiropas Savienības dalībvalstīs vidējais izglītojamo skaits ir ap 20? Tad kā šis iet kopā? Jūs atsaucaties uz Rietumvalstu datiem, tad ielieciet konkrētu atsauci vai no tribīnes nosauciet konkrētu atsauci, jo konkrētie dati... vai vienkārši sameklējiet citus argumentus, jo OECD dati rāda pretējo. Nu jūs teiksiet, ka OECD ir nepareizi dati, vai ko? Iedodiet atsauci! Nav atsauces. Un arī šeit jūs uzstājāties un nepateicāt šo atsauci.

Man liekas, tā ir pretruna. Un, kā teicu, man liekas, ka ir bezkaunīgi atsaukties uz Rietumu pētījumiem un, starp citu, pieminēt, par šiem 46 izglītojamiem klasē, sekojot Ķīnas Komunistiskās partijas politikai.

Manuprāt, tieciet galā ar skaitļiem, un tad var runāt par saturu. Šis ir elementārs anotācijas kvalitātes jautājums.

Otra lieta par skaitļiem, ko es esmu saņēmis no vairākiem skolu direktoriem reģionos. Vai Izglītības un zinātnes ministrija ir rēķinājusi, cik maksās atsevišķu pieejamības skolu telpu pārbūve, kas būs nepieciešama, lai uzņemtu lielākas klases? Vai ir rēķināts, cik maksā slēgt kaut kur kādu lauku skolu tā vietā, lai būvētu piebūvi kādā citā skolā? Vai ir šis izvērtējums?

Es ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija pieņem datos balstītus lēmumus, un, manuprāt, vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šī būtu pienācīga informācija, kas būtu nepieciešama, pirms mēs šo lēmumu pieņemam. Bet no jūsu puses šādas informācijas nav bijis. Un neizpratni par šāda izvērtējuma neesību man ir pauduši arī vairāki pieejamības skolu direktori.

Tā ka aicinu: tieciet galā ar skaitļiem, pirms nākat runāt par saturu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Koalīcijas deputāti! Sākumā jūs gribat slēgt lauku skolas, tad likvidēt vispār tālmācību un tagad –aizvērt arī privātskolas? Kas tā par izglītības reorganizāciju? Vienkārši nav skaidrs. Lūdzu, izskaidrojiet arī cilvēkiem, kuri šobrīd jūs skatās, vecākiem izskaidrojiet, bērniem.

Izglītības un zinātnes ministre jau minēja, ka viņiem notiek tikšanās ar privāto skolu asociācijām. Nezinu, kādas tikšanās notiek, jo tas, ko es zinu, – mēs, visi deputāti, esam saņēmuši vēstules no privātskolām, un tāda sajūta, ka vienkārši jūs kaut kādā monologā runājat. Vai vispār tiek uzklausīti privātskolu direktori, vecāki?

Nav brīnums, ka Latvijas iedzīvotāji pamet savu dzimteni. Un ne tikai darba dēļ, bet arī savu bērnu labākas izglītības dēļ.

Es aicinu arī koalīcijas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Nu vismaz daži ieklausieties! Latvijas bērni ir tomēr Latvijas lepnums, nevajag viņus ignorēt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ministre! Kolēģi! Man gribētos sākt ar latviešu tautasdziesmas vārdiem:

“Gaiša, gaiša uguns deg

Tumšajā kaktiņā:

Tur Laimiņa mūžu raksta

Mazajam bērniņam.”

Ziniet, kas ir absurds? Mēs šodien nolikvidēsim iespēju, kā Māris teica, dažiem bērniem uz normālu, saprātīgu nākotni. Un mēs to neapzināmies. Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skārām tēmu par tālmācību. Un šajā gadījumā šī tēma arī skar... šobrīd šis likums skar arī tālmācību.

Veselības ministrija. Līdz kādam marasmam jāaiziet, lai apgalvotu, ka bērni, visi bērni, var mācīties vienā lielā klasē?! Viena indivīda vajadzības tiek pakārtotas augstāk nekā 20 citu indivīdu vajadzības. Un mēs veram ciet privātās skolas, jo kritēriji ir izdevīgāki vispārējās izglītības skolām. Šī reforma jau pēc būtības ir Excel reforma. Mēs paņemsim to naudiņu un pārvirzīsim uz lielām skolām.

Izglītības un zinātnes ministrija, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet – kādi resursi šobrīd ir skolām, lai īstenotu atbalsta mehānismus? To nav! Jūs paši vēl neesat mums snieguši atskaiti par atbalsta personālu uz 1. septembri, kaut gan jūs solījāt, ka 1. oktobrī šādi rezultāti būs. Tāpēc ka jūs redzat, ka nav atbalsta personāla. Mēs iedodam naudu, bet nav, kas ar viņiem strādātu. Un tas absurds, ko ministre vakar televīzijā un šodien pateica, ka privātajās skolās ir 90 bērni ar konkrēto diagnozi... Nu, protams, mēs varam balstīties uz VIIS, kur vakances pedagogiem mums ir tikai 800, kaut gan realitātē ir kādas 3500.

Mēs vienkārši izliekamies neredzam tās lietas, ko nodrošina privātās skolas. Bet mums ir svarīgs papīrs, Excel...

Tātad 90 bērniem UDHS. Jūs paskatieties, lūdzu, Torņakalna privātskolā – vai tur ir kaut viena speciālā izglītības programma un kaut viens ar šādu diagnozi? Neviens. Bet viņiem visiem ir speciālās vajadzības. Jūs balstāties uz statistiku, kas ir VIIS, neredzot realitāti.

Man žēl īstenībā...

Lūdzu, apvienojiet laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Č. Batņa. Man žēl īstenībā to bērnu vecākus, kuriem tā ir vajadzība, kuri izvēlas... arī ziedojot... savu atteikšanos no citām vajadzībām... maksā par šo skolu, jo vispārējā pašvaldības izglītības iestāde nevar nodrošināt viņu vajadzības. Bet mēs izliekamies to neredzam. Mums ir svarīgi ieekonomēt padsmit miljonus. Mums ir svarīgi, lai šie miljoni aizietu uz skolām, vispārējās izglītības pašvaldību skolām. Mums ir svarīgi ievilkt ķeksīti, ka tur sasniegsim algu līmeni – 2000. Bet ziniet – mēs iznīcināsim bērnu nākotni.

Un tās muļķības, ko Dāvis teica... ka mēs esam diskutējuši, debatējuši. Mēs esam uzklausījuši viedokli. Debašu nebija. Jūs neieklausījāties mūsos. Vienmēr ir jūsu viedoklis un opozīcijas viedoklis, kurš, protams, ir pārbalsojams. To šis gads ir pierādījis.

Paldies. Es noteikti atbalstīšu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jā, izglītība ir sarežģīta lieta, daudz par to ir diskutēts...

Es atvainojos, paroli nesanāk ierakstīt.

Mēs esam divarpus gadus, man šķiet, nopietni strādājuši pie jautājumiem, kas skar vispārējo izglītību, konsultējušies ar pašvaldībām, meklējuši dažādus risinājumus, līdz esam nonākuši pie laba risinājuma – “Programma skolā”. Bet ir vēl jautājumi, uz kuriem nav atbildes rastas. Vēl būs jāstrādā pie tā, kā sakārtot profesionālās izglītības iestādes. Speciālajās izglītības iestādēs joprojām nav risinājumi līdz galam atrasti, tāpat arī privātajās izglītības iestādēs.

Bet, tā kā šīs ir budžeta debates, es gribēju dažus skaitļus... Mēģināšu no galvas... 2022. gadā valsts dotācija privātajām izglītības iestādēm bija ap 12 miljoniem. 2025. gadā, tas ir, šogad, valsts no budžeta privātajām izglītības iestādēm samaksājusi apmēram 28 miljonus eiro. 2026. gada valsts budžeta projektā dotācija privātajām izglītības iestādēm, tas ir, visām tām problēmām, ko jūs šeit, kolēģi, minējāt, ir 32 miljoni paredzēta. Maz vai daudz – var vērtēt.

Vai sistēmā ir ieviešami uzlabojumi? Noteikti! Vai ministrija un valdība pie tā strādās? Pavisam noteikti meklēsim labāko risinājumu. Bet panikai pamata nav.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un virzīties uz priekšu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim otro reizi.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi! Česlav, prieks, ka tu arī esi atnācis. Ja tevi interesē, kas bija pirmajās 10 minūtēs šajās debatēs, es tev pēc tam izstāstīšu. (Starpsaucieni.) Es atvainojos, bet tas, ko es gribēju pateikt... Česlavs teica, turklāt tā izsmejoši, par to, ka mēs balstāmies uz VIIS. Bet, kolēģi, pirms tam šajās debatēs jūs paši teicāt, ka lēmumi ir jāpieņem, paļaujoties uz datiem. Tad jūs man pasakiet, kāpēc jūs paši šobrīd sakāt, ka tiem vecākiem, kas ved savus bērnus uz privātskolām, nav bērni nekādā veidā jāidentificē, bet valstij viņiem ir jāpalīdz. Tajā pašā laikā pret tiem vecākiem, kas nevar savu bērnu aizvest uz privātskolu (Starpsaucieni.) un kas ved savus bērnus uz valsts skolām, mums tas ir jādara.

Šobrīd mēs strādājam tīri ar datiem, Česlav!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 36, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Ir lingvistisks precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 3. – deputātes Indriksones priekšlikums. Par to ļaušu Ilzei pašai stāstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. (Starpsauciens: “Pārtraukumu!”) Tūlīt būs. Vēl trīs minūtes.

I. Indriksone (NA).

Par izglītības nākotni jādomā visām pašvaldībām, un, manuprāt, tās arī domā, cenšas un katra pēc saviem resursiem un iespējām to risina. Un, protams, seko arī ministrijas ieteikumiem. Bet, skatoties uz šiem kritērijiem un noteikumiem, mums tuvākajā laikā būs ne viens vien novads, kam nāksies izšķirties – slēgt vēl skolas, slēgt vienīgo vidusskolu novadā. Faktiski bērniem nebūs vairs savā pašvaldībā pieejama vispārējā vidējā izglītība.

Un tieši tāpēc, lai mēs nenonāktu līdz situācijai, ka mūsu pašvaldības, kas šobrīd vairs nav mazi pagasti, bet ir samērā lieli novadi, nepaliktu bez vispārējās vidējās izglītības iespējām, tas stāsts ir par pieejamību.

Tāpēc 3. priekšlikums, ko es esmu iesniegusi, paredz papildināt nosacījumus, ka pašvaldībās, kurās darbojas tikai viena vispārējās vidējās izglītības programmu īstenojoša izglītības iestāde, šīs iestādes pedagogu darba samaksa tiek pilnībā nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

Tas nenozīmē, ka bez kritērijiem. Arī te var būt kritēriji. Bet te nevar būt situācija, ka valsts novēršas un pasaka: tieciet paši galā, nevienu eiro jūsu pedagogu algām vairs nedosim! Jo šobrīd nav atrisināti citi jautājumi, kur šie bērni, kas vēlas vispārējo vidējo izglītību iegūt un pēc tam studēt, iegūs sev izglītību. Nav dienesta viesnīcu, nav atbilstoša transporta, lai katru rītu līdz vidusskolai mērotu, iespējams, pat 60 kilometrus un vairāk.

Kamēr nav nodrošināta pieejamība, mēs nevaram pateikt, ka mums kādā novadā nebūs vispārējās vidējās izglītības iespējas iedzīvotājiem. Tieši tāpēc šis priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un, kolēģi, kamēr iet reģistrācija, neliela informācija.

28. novembrī savu skaisto, apaļo jubileju svinēja deputāts Igors Rajevs. Sirsnīgi sveicam! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Kolēģi, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Esam palikuši pie 3. priekšlikuma un pie debatēm.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir svarīgs jautājums reģionos, un tas, ko mēs aicinām ar šo priekšlikumu, ir – pateikt, ka mēs neatstājam nevienu pašvaldību bez vispārējās izglītības iestādes un valsts lai nodrošina finansējumu tur... Jo šī valsts centralizācijas politika faktiski noved pašvaldības... mazās pašvaldības, piekrastes un pierobežas pašvaldības faktiski var kļūt par šīs politikas upuriem, jo tām būs jāpiemaksā par savu eksistenci. Un tas nav tikai konceptuāls jautājums par to, vai vajag visas lauku skolas saglabāt, vai nevienu...

Es aicinu nerunāt šādās galējībās. Šis ir par to, lai pašvaldībā būtu vismaz viena vispārējās izglītības iestāde. Kurzemē ir viena šāda pašvaldība. Ventspils novads, piemēram, kur ir Ugāles vidusskola. Līdzīgai situācijai tuvojas, kur šobrīd ir divas... tātad Līvānu novads un vēl citas pierobežas pašvaldības. Līdz ar to neatstājam mūsu mazās pašvaldības, kurām jau tā ir finansiāli maza rocība situācijā, kad tām būs jāpiemaksā par to, lai vispār būtu viena izglītības iestāde, un nepieņemam par normālu to, ka... kā zināt, tur taču blakus ir vēl pašvaldības, kurās ir skolas, – lai jau brauc. Tā nav atbildīga valsts politika.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo Indriksones kundzes priekšlikumu, lai pašvaldībā vismaz viena vispārējās izglītības iestāde būtu un valsts budžets tās izmaksas segtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ministru prezidente otro reizi, kad es eju tribīnē, kaut kur pazūd...

Par reģionu skolām. Atgādināšu, ka tā sauktā reģionu reforma, kas reāli bija novadu reforma, paredzēja, ka pašvaldības varēs sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un būt gan ekonomiski attīstītas pašvaldības, gan spējīgas nodrošināt vietējo iedzīvotāju palikšanu attiecīgajās teritorijās. Ja šobrīd mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, kas noteiktu, ka pašvaldībā jāpaliek vismaz vienai vidusskolai, tas nozīmē, ka mēs pilnībā atzīstam arī to, ka šīs novadu reformas mērķis netika sasniegts.

Kas būs tālāk? Pēc kāda gada vai diviem atkal Izglītības un zinātnes ministrija nāks un piedāvās palielināt kritēriju klasēs par vēl kādiem 10, 20 vai 30 bērniem. Un tad mums vidusskolas būs tikai valstspilsētās vai tā sauktajos reģionu centros, un pēc tam atkal palielinās, un tad vidusskola būs tikai Rīgā. Ņemot vērā vēl to, ka tālmācību slēdzam ciet, tad pavisam...

Ko tad darīt cilvēkiem reģionos? Vidējā izglītība nav pieejama... Mēs viņus faktiski spiežam braukt projām, kā jau tika pieminēts, no salīdzinoši mazākiem novadiem, kā, piemēram, Līvānu novads vai citas pašvaldības, kas joprojām atbilst novadu jaunajiem kritērijiem, bet cita ministrija uzliek šajā gadījumā vidusskolām tādus kritērijus, ko vienkārši pašvaldība nevar pavilkt.

Līdz ar to es aicinu ieklausīties šajā konkrētajā priekšlikumā un arī citos, kas attiecas uz to, lai mēs neietu tikai Excel pavadā, bet skatītos loģiski.

Ja tā ir paš-val-dī-ba, tā ir pašvaldība, kas atbilst citā likumā noteiktiem kritērijiem, kas sasniedz attiecīgo iedzīvotāju skaitu un kas nodrošina pakalpojumus, nodrošina autonomās funkcijas, tad nodrošinām arī šajā pašvaldībā skolu.

Pavisam parasts piemērs no mazāka līmeņa skoliņām pagastos. Tur, kur skoliņa tika slēgta, diemžēl tas pagasts arī ļoti ātri izdilst un izdziest.

Ja pašvaldībā nebūs vidusskolas, tad pavisam ātri mums būs nākamie grozījumi attiecīgajos pašvaldību likumos un mēs likvidēsim nākamās pašvaldības.

Nedarām to!

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Jā, paldies. Man būs ļoti ātrs komentārs, lielā mērā atbildot uz dažiem jautājumiem, kas izskanēja iepriekšējā debatē.

Tātad skolēnu skaits vidusskolās tiek plānots atbilstoši iedzīvotāju skaitam novadā un demogrāfijas prognozēm.

Un man, kolēģi, jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka nākamo 15 gadu laikā kopumā vispārējā izglītībā bērnu skaits samazināsies par 50 procentiem, atsevišķos novados pat par 60 procentiem. Tas mums ir jāņem vērā, domājot par jauno finansēšanas modeli. Nav tā, ka visos novados... ar atšķirīgu iedzīvotāju blīvumu būs vieni un tie paši kritēriji. Tātad jūsu piesauktie 120 skolēni trīs klašu grupās, piemēram, vidusskolā, attiecas uz blīvi apdzīvotām teritorijām. Un nav taisnība, ka šie 120 trīs klašu grupā ir jādala ar trīs un ir 40 bērnu klasē. Tās ir muļķības! Tātad šajā gadījumā katra pašvaldība varēs lemt par to, cik lielas klases vidusskolās un arī citos posmos tiek veidotas.

Nākamais ir mazāk... jau vidēji apdzīvotās teritorijās. Mēs runājam par 60 skolēniem klašu grupās. Tas ir viens, piemēram, vidusskolas posmā. Un ir novadi, kur būs skolas, kurās būs 30 skolēnu vidusskolā, kopumā vidusskolā, un tās mēs saucam par pieejamības skolām. Šis kritērijs attiecas arī uz pierobežas skolām.

Jautājums par vienīgo skolu novadā – nu, protams, ka mums ir maksimāli jāsaglabā vidusskola katrā novadā, tādējādi paredzot arī to, ka var būt samazināti kritēriji. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie tā, lai katram bērnam maksimāli nodrošinātu kvalitatīvu, iekļaujošu un pieejamu izglītību. Attiecīgi arī veidojot Ministru kabineta noteikumus, mēs niansēti piemērosim kritērijus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Caur šiem priekšlikumiem, arī pēdējām debatēm, mēs tādu drūmu bildi zīmējam. Bet tā gluži nav.

Nedaudz par faktiem. Nākamā gada valsts budžetā bija noteiktas trīs galvenās prioritātes: nacionālā drošība, izglītība un atbalsts ģimenēm. Un tikai gribu atgādināt, ka līdz ar nākamā gada budžetu papildus 45 miljoni tiks ieguldīti izglītībā. Un aiznākamā gada budžetā tie būs vairāk nekā 90 miljoni. Šo jauno modeli atbalsta gan mūsu pašvaldības, gan arodbiedrības, gan arī vecāku organizācijas. Tā ka kopumā, kolēģi, viena no galvenajām nākamā gada budžeta prioritātēm, arī skaitļos, ir izglītība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

 

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Īsa replika uz Melbārdes kundzes teikto. Ja tiešām ir tā, kā jūs tikko teicāt, ka jūs patiešām gribat nodrošināt vidusskolu katrā pašvaldībā, tad šis priekšlikums būtu atbalstāms. Tas nosaka iespēju pielāgot šajā gadījumā skolotāju algu apmaksu, lai nodrošinātu skolas esamību pašvaldībā. Tad vēl jo labāk – pasakām, ka mēs nodrošinām katrā Latvijas pašvaldībā vidusskolu. Un tos kritērijus, ko jūs teicāt, kas ir dažādi, attiecīgi pielāgojam. Tas nebūtu pretrunā.

Līdz ar to atbalstām Indriksones kundzes priekšlikumu. Ja tam ir jāpieliek vēl kāds papildu kritērijs vai kādi mazāki kritēriji, to var darīt gan Izglītības un zinātnes ministrija, ja nepieciešams, gan arī mēs šeit, deputāti, bet mēs vienkārši atbalstām to, ko jūs tikko teicāt. Lai vārdi saskan ar darbiem!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Mēs skaidrojām, cik rožaina dzīve būs, cik forši mums kritēriji, cik pašvaldībās skolas saglabāsies. Bet es atsaukšos uz Ilzes iepriekš teikto. Tad, kad jūs nācāt ar prezentāciju par Ministru kabineta kritērijiem, kāpēc jūs nevarējāt atnākt ar projektu un parādīt: rekur, ir kritēriji! Mēs pie tiem strādājam. Ja kaut kas izmainīsies, informēsim. Šobrīd jūs sakāt: skolas paliks. Un es zinu, kā skolas paliks! Tad, kad Harijs ļoti labi stāstīja, ka mēs ļoti daudz esam darījuši, lai šī “Programma skolā” būtu labāka... Kā tas notika? Zzs aizgāja pie JAUNĀS Vienotības, pateica – “Programma skolā” neatbalstīsim, ja nepaliks tādas un tādas skolas reģionos. Dodiet viņiem pieejamības statusu. Un pasakiet, ka tā nav, zemnieki! Pasakiet, ka es meloju!

Un Jaunā Vienotība sāka štukot, kā lai pieliek tos kritērijus, lai tā skola paliek. Pēc nedēļas atnāk – jā, mēs izdomājām, viss kārtībā. Zemnieki iznāk ar paziņojumu: jā, mēs atbalstām “Programma skolā”. Jo tās padsmit skolas, ko jūs nosaucāt, – tās ir iespējamības skolas, pieejamības skolas, kur izglītība var palikt.

Tā ir reforma? Tā ir politiskā šantāža bez nekādiem kritērijiem!

Es gribu, lai skolas ir. Un šeit es piekrītu, ka ir skolas, kuras pazudīs pēc trim četriem gadiem. Bet kāpēc mēs valsts problēmu... pārņemam pašvaldību funkciju?

Un vēl viena lieta. Protams, pašvaldības ir laimīgas. Beidzot! Rekur, mums ir kritēriji, mums jātaisa ciet skolas. Bet atkal – ko jūs darīsiet ar pirmsskolām? Kurš vadās tos bērnus? Jo šobrīd, slēdzot skolu... es varu nosaukt divas pašvaldības, kurās, slēdzot skolu... piemēram, Bauskas un Jēkabpils novadā, slēdzot skolu, paliek pirmsskola. Un to pirmsskolu arī vēlas reorganizēt. Bet šoferi... vecāki nevēlas, lai viņu bērnus vadā uz skolu bez vecākiem. Šoferi neuzņemas atbildību, visi vecāki nevar aizvest. Jūs esat tālāk par to aizdomājušies? Nē, jums ir Excel tabula ar kritērijiem. Jātaisa ciet. Miljoni saglabāsies.

Politiski mēs gribam, lai skolas būtu un tur... Tā nav reforma, tā ir politiskā šantāža no visām pusēm. Un tas ir absurds, ka jūs sakāt: būs kritēriji. Iedodiet Ministru kabineta noteikumus! Kur viņi ir? Plauktiņā? Kaut kur “vēl domāju”? Nu, ja jūs skaidri un gaiši pateiksiet, ka tā būs, varbūt mēs arī piekritīsim. Bet šobrīd jūs zīmējat gleznu melnbaltu, pat baltu, kur pat nav krāsas. Jūs zīmējat to gleznu ar balto krāsu, un mēs neko neredzam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs runājam par konkrētiem novadiem, par iedzīvotājiem, kuri dzīvo mazāk apdzīvotās teritorijās. Mēs nerunājam par blīvi apdzīvotajām, bet tieši par tām, kur dažviet jau šobrīd bērni nepilnu stundu dodas līdz savai izglītības iestādei... katru rītu un katru vakaru mājupceļā, kamēr nav atrisināts pieejamības jautājums un mēs neesam redzējuši kritērijus kvalitātei un pieejamībai. Kvantitāte nav kvalitāte.

Manuprāt, mēs nedrīkstam atstāt nevienu pašvaldību bez vidusskolas, bez iespējas iegūt kvalitatīvu vidējo izglītību. Tas nav samērīgi, un tas nav pieņemami. Sēžot Rīgā, var izskatīties, ka viss ir tuvu un sasniedzami. Pabrauciet pa lauku ceļiem ziemas apstākļos, vēl nesen apledojuma apstākļos... bērni nenokļūs līdz vidusskolai, un nav dienesta viesnīcas. Nav tās – nav, neeksistē. Vietas nepietiek pat šībrīža tehnikumu un augstskolu audzēkņiem reģionos.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 21, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 4. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums, kas bija par privātajām izglītības iestādēm un komisijā netika atbalstīts. Bet mēs uzklausījām Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī daudz diskutējām par šo, un, cik es zinu, šobrīd tiek meklēts risinājums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Godātie deputāti! Man tiešām jāsaka, debates par izglītību vienmēr ir ļoti, ļoti emocionālas un piesātinātas. Bet jautājums... šeit tieši 4. priekšlikums, par privātajām izglītības iestādēm. Man arī ir vairākas privātskolas atsūtījušas vēstules, un skaidrs ir, ka mums Latvijā būs privātskolas. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka mēs nevarēsim bez šīm iestādēm. Viena daļa ir kā sociālie uzņēmumi, viena daļa ir izglītības iestādes, cita daļa ir vairāk kā biznesa uzņēmumi. Ļoti dažādas šobrīd ir privātās izglītības iestādes. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir iespēja, un tā arī Izglītības un zinātnes ministrija ir apņēmusies – ilgāku pārejas periodu iedot privātajām izglītības iestādēm. Lai gan mēs varētu saglabāt tās skolas, kas veic īpašu autora... nu, tādu autorizglītību, kur ir individuāla pieeja, kur ir pilnīgi cita programma, pēc kuras mācās bērni, tomēr ir arī jāsecina, ka dati liecina – lielai daļai talantīgo bērnu ir vajadzīga konkurence, un viņi kļūst asāki savās zināšanās tad, kad viņiem... ir zināms klašu skaits. Un noteikti jānošķir pamatskola no vidusskolas.

Un jautājumā par vidusskolām (tāpat kā arī šobrīd “Programmā skolā”) mums ir jāspēj apskatīties, iziet cauri tiem kritērijiem, kas Ministru kabinetam tad ir jāpiedāvā, kas būtu tas labākais veids, kā mēs varam nākotnē nodrošināt to, lai privātskolas ir. Bet, protams, lai arī katra pašvaldība ir iesaistīta tajā sadalījumā un redzējumā, cik daudz privātskolu, lai zina, kādas privātskolas ir pašvaldībā, jo, protams, arī no pašvaldībām daļēji uz privātskolām aiziet finansējums.

Protams, ir arī tādas privātskolas, kas nesaņem ne pašvaldības, ne valsts finansējumu. Par tām mēs šobrīd šeit nerunājam, bet viennozīmīgi ar privātskolām vēl tiks strādāts, jo mēs ļoti labi apzināmies, ka ir viena daļa bērnu, kuriem šī ir ļoti laba iespēja apgūt izglītību citādāk, nekā viņi to redz varbūt citos veidos. Tā ka, es domāju, pie šī vēl darbs būs, bet pašvaldībām arī ir jābūt iesaistītām šajā procesā. Domāju, debates ir labas, bet Ministru kabinetam noteikti ir jāveic vēl diezgan liela sagatavošanās.

Bet galvenais – privātskolām būs būt. Par kritērijiem vēl runāsim. Un varbūt... es arī saprotu, ka privātskolu vidū šobrīd ir tāda ne visai liela skaidrība, jo jāatzīst, ka arī arodbiedrība redz, ka tomēr ir jānosaka vispārīgi kritēriji privātskolām, līdzīgi kā tas ir pašvaldību skolām. Tāpēc tās diskusijas vēl ir diezgan saspringtas, un tām ir vajadzīgs laiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Pirms skaidroju 4. priekšlikumu, gribu atgādināt, ka starp privātskolu un biznesu, peļņu nav domuzīmes. Liela daļa no privātskolām ir nodibinājumi, sociālie uzņēmumi, konfesiju dibinātas skolas, un to galvenais mērķis un mērķis vispār nav peļņa.

Otrs. Mēs jau vairāk nekā gadu diskutējam par šiem kritērijiem. Taisnība, sen mēs diskutējam, bet tieši šajā rudenī parādījās jauni kritēriji privātskolām. Neslēpsim, ka noteikti ir sabiedrības daļa, kas uzskata, ka privātskolām nevienu eiro nevar dot. Tāds viedoklis ir izskanējis arī no dažiem deputātiem komisijā. Vai tiešām ir jādod? Ja privātā iniciatīva ir kvalitatīva un labi tiek īstenota, valstij tā ir jāatbalsta, jo pēc definīcijas valstij ir jādara tikai tas, ko privātais nespēj izdarīt labāk un efektīvāk. Manuprāt, privātskolas ir ļoti labs piemērs. Un tas, ka kādā varbūt nav kvalitātes un kādai varbūt ir kaut kur aizķēries kaut kas... ir kvalitātes kritēriji. Bet ar kvantitatīviem kritērijiem to nevar nodrošināt.

Tieši rudenī parādījās jauni kritēriji, ko es jau pieminēju, – tie tika prezentēti komisijas sēdē. 120 skolēnu blīvi apdzīvotās teritorijās katrā no klašu grupām. Tātad Rīga, pats par sevi, protams... Labi, ja laukos ir privātskolas, tur varbūt ir 60 bērni, un tur ir mazliet citi kritēriji. Bet ne jau Rīgas privātskolas ir lieli kombināti. Viņu ēkas, telpas, pieejamība, bērnu skaits uz Ministru kabineta noteiktajiem kvadrātmetriem – tur nevar 40 bērnus klasē ielikt. Un nav divu klašu telpu, lai vienā... piemēram, uzņemtu 1. klasē divas paralēlklases. Katra skola ir ar savu pieejamo infrastruktūru. Kad es uzdevu jautājumu, kā tad īstenosies šis proporcionālais finansējums, kas bija viens no piedāvājumiem, ka varētu proporcionāli skolēnu skaitam finansēt, nebija teikts, ka pēc klases izmēra, bet no tiem 120 rēķinot. Tātad, ja tev nav šajā klašu grupā sešas klases, seši klašu komplekti, bet tikai trīs un katrā ir nevis 40 bērni, bet 20, jo telpa tev vairāk neļauj, proporcija būs kāda – būs no 120... Tātad faktiski tev ir pilna skola ar bērniem, cik fiziski iespējas atļauj, bet tu saņemsi tikai 50 procentus.

Manuprāt, tas ir apzināts solis, lai skolas nespētu finansēties vai arī pārnestu šos izdevumus uz vecāku pleciem. Un nav tā, ka privātskolās atļaujas iet tikai bagāto ģimeņu bērni. Tā nav. Un tieši tāpēc priekšlikums pasaka, ka privātajām izglītības iestādēm, kas darbojas kā sociālie uzņēmumi, nodibinājumi vai biedrības un īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, nepiemēro šos kvantitatīvos kritērijus, ja to rīcībā nav piemērotu telpu šo kritēriju nodrošināšanai, bet valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā pēc proporcionalitātes principa saskaņā ar šo programmu “Programma skolā”... modeli atbilstoši skolēnu skaitam klasēs, izvērtējot to lielumu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. Lūdzu apvienot...!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Indriksone. Un tas ir jautājums arī par finanšu pieejamību. Vai mums ir programma, investīciju programma, kur var pretendēt ne tikai pašvaldību un valsts izglītības iestādes? Vai mums ir pieejami resursi, lai šie izglītības kvalitātes kritēriji tiktu nodrošināti un arī privātās izglītības iestādes spētu investēt telpās, pārbūvēs, piebūvēs? Tā ir pašvaldību un valsts iestāžu priekšrocība. Reti izdodas kādai privātai izglītības iestādei aprīkot savas telpas tik ekskluzīvi kā pašvaldību un valsts skolās, ja vien tā neaudzina un neskolo tikai bagātos bērnus, kuriem skolas maksa ir varbūt tūkstošiem...

Ir privātās izglītības iestādes, kur skolas maksa ir simboliska, un to var atļauties arī ģimenes laukos, daudzbērnu ģimenes. Un vēl ir arī sociāli atbildīgas privātskolas, kuras šo ģimeņu atvases finansē no ziedojumiem, lai būtu vislabākā pieejamā izglītība.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ministru prezidente! Evika Siliņa tikko minēja, ka vēl diskutēsim, vēl tiks strādāts, vēl meklēsim risinājumus. Bet jūs tik ilgi meklējat šos risinājumus... kā jau minēju, Preiļos privātā skola jau ir izlēmusi no 1. septembra nākamgad neturpināt skolas darbību. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs runājat tik ilgi un tos kritērijus maināt tik bieži, ka skola ir nogurusi no šīm sistēmas maiņām. Citstarp ja jūs sakāt, ka jūs runāsiet, meklēsiet risinājumus, tad aizbrauciet uz Preiļiem. Preiļu pašvaldības vadītājs ir no Jaunās VIENOTĪBAS ievēlēts kungs. Izrunājiet gan ar pašvaldību, gan tiecieties ar biedrību. Starp citu, ļoti zīmīgs nosaukums – “Preiļi izglītotai Latvijai”.

Ja mēs runājam tiešām par vēlmi nodrošināt kvalitatīvu izglītību visā Latvijā, tad, manuprāt, šis būtu tas gadījums, kur būtu jāiet pretim privātajai skolai, praktiski gandrīz vienīgajai privātajai skolai Latgales reģionā, un jāpalīdz viņiem saglabāt... lai rāda piemēru, lai rāda priekšzīmi arī citām pašvaldībām, citiem vecākiem, ka tas ir iespējams. Šobrīd biedrība ir padevusies, jo nevar uzvarēt deviņgalvaino birokrātijas pūķi.

Otra privātā skola, Siliņas kundze, ko es tagad atradu, ir Rēzeknes Katoļu vidusskola. 15. augustā jūs noteikti brauksiet uz Aglonu, 14. noteikti brauksiet un kopā ar katoļticīgajiem aizlūgsiet par visas Latvijas cilvēkiem. Nu tad aizbrauciet, izrunājiet ar privāto Rēzeknes Katoļu vidusskolu šīs skolas pastāvēšanas iespējas. Un noteikti visi garīdznieki tad kopā ar jums aizlūgs arī par valdības stabilitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es, atbildot par šiem sociālajiem uzņēmumiem... Mums jau bija 2022. gadā iedoti Ministru kabineta noteikumi, ko nesaskaņoja Finanšu ministrija. Labklājības ministrija par sociālo statusu saskaņoja. Tie ir nolikti plauktiņā, jo tie paģēr papildu finansējumu un pašvaldību iesaisti. Un tāpēc šī... Ja jūs sakāt, ka jūs šo jautājumu atrisināsiet tagad MK noteikumu kritērijos, es priecājos.

Bet, atbildot Dāvim par statistiku, es jums nosaukšu vienas skolas, kurā mācās 70 bērni, bērnu diagnozes, kas oficiāli VIIS neparādās. Tātad veiksmīgi iekļauti vispārizglītojošā izglītības programmā bērni ar šādām diagnozēm: autiskā spektra traucējumi, UDHS, disleksija, disgrāfija, diskalkulija, viegli garīgās attīstības traucējumi, citas netipiskās bērnu izpausmes, citvalodība, īpaši atgriežoties no Anglijas. Un kāpēc tas netiek izdarīts? Tāpēc, ka vecāki nevēlas, lai viņu bērniem uzliek it kā zīmogu, kaut gan tas nav zīmogs. Un šeit es atbildu... ka jūs ņemat statistiku, bet pirms diviem gadiem, kad es taisīju par pedagogu vakancēm statistiku, jums VIIS datubāzē bija 670 bērni. Es jums iedevu statistiku par 1600 pedagogiem... kam ir vakances. Nu, nav jūsu sistēma droša.

Ja jūs balstīsiet savus pieņēmumus tikai uz to, tad, ticiet man, izglītības nozare grims. Es viennozīmīgi esmu par to, ka šis Ilzes priekšlikums būtu jāatbalsta. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neticam jums. Mēs neticam jums! Mēs tiešām neticam jūsu īstenotajai politikai un īstenotajiem kritērijiem. Kāpēc mēs neticam? Tāpēc, ka jūs vairākas reizes esat pierādījuši, ka jūs pasakāt vienu, bet izdarāt citādāk. Es vēlreiz atkārtoju, iedodiet mums Ministru kabineta noteikumus. Varbūt mēs izslēgtu šīs debates. Bet jūs jau nedodat. Un galaversijā Ministru kabinets apstiprinās tos kritērijus, kaut gan Viktors – kur viņš ir? – solīja te ar asinīm cīnīties... ka viņš privātās skolas aizstāvēs. Un pirmo reizi es dzirdēju no Siliņas kundzes, ka viņa atzīst, ka privātskolas ir liela ekosistēma. Tas laikam ir sasniegums pēc šīm diskusijām. Man liekas, ja jūs nostiprinātu šo priekšlikumu šajā likumā, tad mēs jums varbūt kaut kā arī ticētu.

Paldies, es atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Protams, ka mums jāatbalsta šis priekšlikums, jo tas ir neliels ielāps uz sabrukušās izglītības sistēmas. Tie, kas lasīja pētījumu, kas bija nopublicēts “Dienas Biznesā”, ļoti labi saprot, ka visa Latvijas izglītības sistēma ir pilnīga katastrofa, tāpat kā ekonomika un viss pārējais šīs koalīcijas vadībā.

35 līdz 50 procenti studentu nepabeidz augstskolas, pamet tās bez profesijas. 44 procenti profesionāli tehnisko skolu audzēkņu pamet šīs skolas. 30 procenti vidusskolas audzēkņu nekur neturpina mācības, un viņiem nav nekādas profesijas, viņi papildina bezdarbnieku vai nekvalificēto strādnieku rindas. 1,4 tūkstoši katru gadu. Nu tas ir 2023. gadā. Bērni pēc pamatskolas neturpina mācības – 44 procenti pēc 9. klases nemācās nekur tālāk, un viņiem nav nekādas profesijas.

Cik gadus mēs runājam par to, ka vidusskolas pārsvarā – lielākajā vairumā – ir sociālās palīdzības iestādes. Valstī ir vajadzīgas reālskolas, profesionālās izglītības skolas un ģimnāzijas tiem, kas grib turpināt studēt augstskolās. Nav jāuztur sociālās labklājības iestādes. Tātad paliek ģimnāzijas un privātās skolas. Ar ko atšķiras privātā skola no vidusskolas vai labas tālmācības? Ar to, ka privātajā skolā bērnam vispirms iemāca uzvesties. Tas sākas ar to, ka ir jāpasveicina, teiksim, apkopēji vai garderobisti skolā, vai jānovelk kurpes un... ir jāsveicina pieaugušie cilvēki. Ar to nenodarbojas vidusskolas. Kāpēc vidusskolās bērni runā latviski... Tāpēc, ka tur nepastāv tāds priekšmets kā patriotiskā audzināšana vai dzīvesziņa.

Varētu te skaitīt. Netērēsim laiku! Es aicinu katru izlasīt šo pētījumu, lai saprastu. Protams, ka pirmsvēlēšanu gadā šī Saeima neko nespēs izdarīt un neko neizmainīs. Bet tiem, kas grib turpināt darbību politikā, vajadzētu saprast, ka tai reorganizācijai jābūt daudz nopietnākai un nav nekādas vajadzības uzturēt sociālās labklājības iestādēs bērnus tikai tāpēc, ka viņiem būtu jābeidz vidusskola. Jo ir skaidrs – ja jūs vēl 7. vai 8. klasē neesat iemācījies lasīt, no jums tāpat nekāds skolēns tālāk neiznāks.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un saprast, ka vidusskolas kā tādas vispār nav vajadzīgas, jo daudzās valstīs, kuras ir daudz veiksmīgākas saimnieciski, nepastāv paralēlas divas vidējās izglītības sistēmas kā pie mums – ģimnāzijas un vidusskolas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Nu, šī ir viena ļoti nekrietna rīcība no pozīcijas puses – segregēt, sadalīt mūsu bērnus. Tie, kas mācās pašvaldību skolās, un tie, kas mācās alternatīvās skolās, privātās, varbūt kopīgi veidotās, jo nav jau vainīgs tas vecāks vai bērns, ka ir dzimis un dzīvo depopulētā teritorijā vai viņam ir kāda īpaša vajadzība vai slimība. Bet tie vecāki strādā, viņi maksā nodokļus. Un pašlaik ar šo priekšlikumu jūs izdarīsiet to, ka izslēgsiet daļu bērnu no valsts finansējuma, pedagogu finansējuma un uzliksiet šo finansējumu vecākiem.

Un tūliņ pat mēs pēc kāda laiciņa runāsim par demogrāfijas veicināšanu, par ģimeņu atbalstu. Nu kas tā par lietu? Atkal kārtējo reizi IZM ir apmaldījusies trīs priedēs. Ir jābūt elementāram principam – katram bērnam ir jāseko līdzi finansējumam. Tātad pedagogu finansējums ir no valsts, no IZM nodrošināts un uzturēšanas finansējums ir no pašvaldības, vecākiem un citiem finanšu avotiem, ja ar to nepietiek. Elementāra formula.

Atteikties no principa “Nauda seko skolēnam” pilnībā – tas ir neprātīgi. Un būtībā ne tikai privātajām izglītības iestādēm, bet arīdzan tām depopulētajām teritorijām, kur bērnu ir maz, pedagogu finansējumam ir jāseko katram bērnam līdzi. Un pārējo finansējumu pašvaldība, vecāki un citi finansētāji organizē, lai konkrētajā vietā ik gadu pastāvētu izglītības pieejamība. Jo paskatāmies demogrāfijas datus. Pagājušogad bija 12 tūkstoši jaundzimušo. Šogad būs mazāk. Nebūs vairs problēmu. Nebūs bērnu, varēs taisīt ciet skolas. Bet, kamēr ir bērni, nu neņemiet nost vecākiem un nelieciet viņiem vairāk maksāt. Tas nav tā vienkārši – aizslēdzam finansējuma plūsmu uz privātajām skolām. Tā ir nekrietna rīcība. Tā nedrīkst darīt. Nedrīkst pārlikt finansējumu uz vecākiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Jā, kolēģi, vēlreiz paldies par diskusiju. Mēs noteikti dzirdam un ņemsim vērā, tālāk strādājot pie Ministru kabineta noteikumiem. Bet dažas lietas, ko es tomēr gribētu uzsvērt. Sistēmas mēs nevaram veidot emocionāli. Ja mēs likumā iestrādāsim kritērijus, kas bez kāda pamatojuma, bez kādas specifikācijas visām privātskolām noteiks labākus finansēšanas kritērijus nekā pašvaldību skolām, mēs veicināsim Latvijas izglītības sistēmas privatizāciju. Jo arī pašvaldības var dibināt privātskolas. Tad kāpēc lai pašvaldības arī turpmāk nedibinātu privātskolas, kas paredz mazākus kritērijus?

Dati arī parāda to, ka privātskolās šobrīd nenodrošina labāku izglītības kvalitāti. Kopējie dati parāda to, ka pašvaldību skolas nodrošina labāku izglītības kvalitāti. Tāpat dati parāda to, ka pašvaldību skolas vairāk strādā ar bērniem ar īpašajām vajadzībām. Tātad visi šie argumenti vienkārši šobrīd datos nav balstīti, tie ir emocionāli. Un jūs pareizi arī atzīmējāt, ka izglītības politika un finansēšanas sistēma, likumi ir jāpieņem, datos balstīti.

Mēs operējam ar tiem datiem, kas ir mūsu rīcībā, kas tiek reģistrēti, atbilstoši arī tai informācijai, ko sniedz vecāki. Līdz ar to mēs veidosim finansēšanas sistēmu, kurā atvieglotus nosacījumus iegūs privātskolas, kurām tam ir īpašs pamatojums, un sadarbībā ar pašvaldībām un atbilstoši šo pašvaldību ekosistēmas stratēģijai.

Vēl. Tā kā izskan šīs spekulācijas par bērniem ar īpašām vajadzībām... tad vēlreiz – kritēriji paredzēs to, ka bērni... neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības skola vai privātskola, būs atvieglojumi darbam bērniem ar speciālām vajadzībām. Piemēram, ja skolās mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem attīstības traucējumiem, skolas varēs veidot mazākas klases neatkarīgi no tā, vai tā ir privātskola vai pašvaldības skola, proti, varēs veidot mazās klases sešu bērnu apjomā.

Tāpat atbilstoši bērniem ar īpašām vajadzībām neatkarīgi no tā, vai tā ir privātskola vai pašvaldības skola, pienāksies papildu atbalsts attiecīgi atbalsta personāla izpratnē.

Tātad vēlreiz aicinu turpināt kopīgu darbu. Darbs pie Ministru kabineta noteikumiem notiek. Ministru kabinets nav slepena organizācija, arī deputātiem ir iespēja iesaistīties šo Ministru kabineta noteikumu izstrādē un sniegt priekšlikumus, un turpināt dialogu ar Ministru kabinetu, ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Tik daudz ir šeit par to diskutēts. Es negribu atvērt jaunu fronti. Bet tas gan, ko es gribu varbūt uzsvērt runā, tā ir deputātu atbildība par runāto un deputātu atbildība pret izglītības nozari, pret cilvēkiem, arī pret valsts budžetu. Jo šobrīd, ja no šīs tribīnes mēs dzirdam, ka visu, visu privātskolām, ka tās glābj daudzas situācijas... un daļā situāciju tā varētu būt arī taisnība, tad mēs skaļi no šīs tribīnes kā valsts deputāti pasakām, ka pašvaldības skolas ir sliktas. Bet situāciju dzīvē ir tik daudz – gan pašvaldības skolas, gan vispār dzīves situācijas, gan privātskolas. Mēs nevaram visu salikt vienā katlā. Un lūdzu, lūdzu, no šīs tribīnes skaļi nelobēsim atsevišķu privātbiznesu un vēl atsevišķas skolas, pēc kurām mēs tagad izdarām kaut kādus spriedumus.

Šeit vairākas reizes tika teikts... un arī tālāk – tiks izstrādāti MK noteikumi. Šobrīd privātskolām nekas netiek atņemts. Vienkārši šie kritēriji ir līdzīgi tiem, kādi ir pašvaldības skolām, bērns ir vienādi saņēmējs. Skatot precīzi kritērijus abām skolām, ja tā var teikt vienkāršā valodā, valsts budžetu izlietojam atbildīgi... un arī to pakalpojumu, ko, iespējams, pašvaldības skola nevar nodrošināt noteiktā reģionā, noteiktā pašvaldībā, kur ir vajadzīgas privātskolas kaut kādu pakalpojumu sniegšanai.

Tāpēc es aicinātu ļoti atbildīgi runāt par šiem izglītības jautājumiem, īpaši izciliem izglītības ekspertiem, nelobēt atsevišķas skolas un skatīties uz sistēmu kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Es nelobēju privātās skolas. Vēl jo vairāk – es tiešām nezinu situāciju Rīgā un Pierīgā, bet jau vairākkārtēji pieminēju privātās skolas ārpus Rīgas. Un šajā gadījumā gan es varu teikt: es lobēju iespējas Latvijas bērniem iegūt izglītību, tai skaitā privātajās skolās un it sevišķi ārpus Rīgas.

Un Melbārdes kundze teica, ka Ministru kabinets nav slepena iestāde, nav slēgtās sēdes, un aicināja uz sadarbību. Melbārdes kundze, pasakiet laiku un vietu, kad mēs varam tikties un šos jautājumus izrunāt! Mēs esam gatavi arī no opozīcijas nākt talkā, teikt savus priekšlikumus, uzklausīt jūsu argumentus un tiešām nodrošināt to, ka bērniem visā Latvijā ir iespēja iegūt izglītību vai pašvaldības skolās, vai privātajās skolās, man tas nav tik būtiski.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, sarkasms tika saklausīts no Agitas puses. Paldies.

Viena lieta. Mēs ļoti daudz runājam par kvalitāti, bet kvalitātei pa priekšu mēs liekam kvantitāti. Manuprāt, arī jūs visi sakāt, ka mums vajadzīgas kvalitatīvas skolas, bet mēs jau nevērtējam kvalitāti. Jā, arī ar pieciem bērniem klasē ir izcila kvalitāte, kāda starpība, tur ir par mazu kvantitatīvais rādītājs, klapējam ciet. Ja būtu otrādi, ja jums pa priekšu nāktu kvalitāte, tad šādi kvantitatīvie rādītāji vispār neparādītos.

Un vēl viena lieta. Nu beidzam maldināt Latvijas sabiedrību. Jūs sakāt, ka mēs mainīsim kritēriju, jūs esat piešķīruši 42 vai 46 miljonus konkrēti “Programmai skolā” jau ar saviem kvantitatīvajiem kritērijiem. Jūs tos nemainīsiet, jo, ja jūs kaut ko pamainīsiet, jums vienkārši nebūs naudas. Nemaldiniet sabiedrību, ka jūs vēl diskutēsiet!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 22, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas nebija tik emocionāli pielādēts, kā tas bija saistībā ar pārējiem priekšlikumiem. Arī Juridiskā biroja priekšlikums bija saistīts ar termiņu attiecībā uz Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas laiku. Un tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Par likumprojekta noslēdzošo priekšlikumu un spēkā stāšanās laiku. Kritēriju noteikšanas mehānisms tiek iedarbināts, un 1. martā mums būs zināms rezultāts.

Aicinu – publiski šobrīd aicinu – vismaz atnākt laikus un informēt Saeimas atbildīgo komisiju – Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju – par šiem kritērijiem, lai mēs varam izdiskutēt un pārliecināties, ka visi solījumi, kas šodien te izskanēja, būs realitāte. Un gribu atgādināt, ka no 2026. gada 1. septembra “Programma skolā” tiks uzsākta. Noteikti tiks uzsākta, bet nebūs pilnā apmērā atbalsta personāla un visu atbalsta pasākumu. Jautājumi netiks atrisināti. Ir gan nepietiekams finansējums – vairāki miljoni –, gan arī pieejami resursi cilvēku izteiksmē, jo jau šobrīd netiek nodrošināts atbalsts. Un klasē ar 26 bērniem ir seši bērni ar īpašām vajadzībām un nav palīga pedagogam. Tāda ir šīsdienas realitāte. Neiesim ar reformām atrauti no realitātes. Skatīsimies, kā ir patiesībā, nevis kā izskatās no Saeimas sēdvietām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. Līdz ar to pēc garām debatēm – un paldies par visām debatēm – es teiktu, Izglītības likums ir ar trešo piegājienu... šobrīd būs... aicinu to atbalstīt, lai mēs varam sākt “Programmu skolā” un skaidri deleģēt Ministru kabinetam izstrādāt kritērijus, lai izglītības kvalitāte tiešām visā Latvijā būtu vienota.

Un jāatceras, ka kvalitāte nav tikai mācību rezultāti, tur ir iekšā gan mobings, gan tas, kāda vide veidojas skolā. Ļoti daudzas lietas. Tur ir 12 kritēriji, un es teiktu, ka ļoti svarīgi – mūs arī komisijā iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministrija ar ļoti daudzām lietām, kas ir saistītas tieši ar “Programmu skolā”. Un, jā, mēs gribam, lai viss būtu rīt jau gatavs, lai pietiktu atbalsta personāla. Diemžēl tam visam ir nepieciešams laiks un mūsu atbalsts.

Līdz ar to aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 42, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Jā, kolēģi, nākamie divi likumi vairāk saistīti ar procesu sakārtošanu un, es teiktu, atvieglošanu.

Līdz ar to grozījums Profesionālās izglītības likumā ir izstrādāts, lai precizētu normas, kas saistītas ar Augstākās izglītības padomes transformāciju, ko mēs izskatīsim nākamajā likumā.

Par šo likumprojektu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 17, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Kā jau es teicu, lai efektivizētu augstākās izglītības pārvaldes procesus un mazinātu tieši birokrātisko slogu, ir veikti grozījumi Augstskolu likumā. Un tā loma, kas saistīta ar nozares iesaistīšanu Cilvēkkapitāla attīstības padomē, veidojot konsultatīvu apakšpadomi, tiks regulēta citā veidā.

Līdz ar to šobrīd priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Meža likumā”, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Meža likumā”.

Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Komisijā atbalstīts. Un... jā, deputāti neiebilst.

2. – deputāta Putras priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. To arī neatbalstīja Ministru kabineta atzinums.

Faktiski šis priekšlikums ierosina samazināt koku ciršanas vecumu. Un tas, ko mēs arī runājām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... es gribētu pieminēt to, ko īpaši teica Juridiskais birojs.

Tātad Juridiskais birojs komisijā norādīja, ka līdzīgu normu skatīja jau Satversmes tiesa 2024. gadā. Un Satversmes tiesa spriedumā uzsvēra, ka šādas normas nevar pieņemt bez sabiedrības līdzdalības, bet šis budžeta likums tiek pieņemts steidzamā kārtībā. Šobrīd arī koku ciršanas... izmērs vai vecums nav atrunāts pamatnostādnēs, ne vecajās pamatnostādnēs tas tika skatīts. Un jaunās meža pamatnostādnes nav pieņemtas. Nav arī veikts ietekmes uz vidi novērtējums šādai normai, lai gan ietekme uz vidi, iespējams, ir ļoti liela.

Jāatzīmē, ka arī VARAM iebilda pret šo priekšlikumu un arī NVO iebilda pret šo priekšlikumu, līdz ar to šo priekšlikumu nekādā ziņā nevar pieņemt steidzamības kārtā. Tāpēc arī komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Ļoti slikti noziņots par priekšlikumu, jo priekšlikums pēc būtības ir 11 miljoni 2028. gadā... tie ir aprēķini, ko veikuši “Latvijas valsts meži”... ko var ieņemt papildus valsts budžetam, ne-cēr-tot mežu.

Ideja ir kāda? Šobrīd Eiropā ļoti attīstās oglekļa tirgus. Ko nozīmē oglekļa tirgus? Ir uzņēmēji, kuriem šīs emisijas ir svarīgas ražojot, un viņi grib atpirkties. Šinī gadījumā viņi pērk sertifikātus, oglekļa sertifikātus, kuri paredz maksāt par to, lai īpašnieks turpinātu šo mežu audzēt, nevis cirst. Un šinī gadījumā Latvijā šis regulējums ir ļoti nekonkurētspējīgs. Mēs esam faktiski viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur mežu ciršanas vecums ir ļoti, ļoti liels. Un faktiski tā dēļ, ka ir riski attiecībā uz mizgraužiem, attiecībā uz trupi un citiem apstākļiem, kurus veicina mūsu klimata izmaiņas, mēs kļūstam nekonkurētspējīgi.

Šinī gadījumā šis vecums tiek pielīdzināts... neba jau tur kaut kas tiek izrauts no Eiropas ārā... šis vecums tiek pielīdzināts Igaunijai, tiek vienkāršots visām sugām un pielīdzināts tādam vecumam, kā tas šobrīd ir Igaunijā. Pielīdzinot vecumu Igaunijai, mēs iegūstam iespēju mežu paturēt ilgāk un saņemt par to oglekļa kredītus. Nekas cits šinī gadījumā netiek mainīts.

Pie tam, ja šobrīd regulējums ir tāds, ka mežu var cirst pēc vecuma un caurmēra, tad caurmērs paliek, vienkārši vecumā ir izmaiņas. Nekas cits arī tur netiek darīts. Un, kā jau es teicu, lai šo sistēmu ieviestu, protams, ir vajadzīgs laiks, lai sertifikāciju nokārtotu. 2027. gadā tie ir papildu 5,5 miljoni “Latvijas valsts mežu” ieņēmumu. Un 2028. gadā tie jau ir 11 miljoni. Nu, ja jums papildu naudu nevajag, tad nevajag.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Labucim.

A. Labucis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Godājamie kolēģi! Mums katram ir sava pieredze ar mežu. Manuprāt, tieši tāpēc diskusijas par mežu ir tik asas, dažbrīd kategoriskas, ar daudz emocijām.

Es šodien gribu nedaudz parunāt par faktiem, ko mēs dzirdam publiskajā vidē, un ne vienmēr tas atbilst faktiem. Paskatīsimies uz priedēm. Latvijā priedes atkarībā no augšanas apstākļiem vai tā saucamajām bonitāšu klasēm var cirst, sākot ar 101. gadu. Daļai priežu audžu, kas aug lēnāk, respektīvi, ne tik auglīgās augsnēs, ciršanas vecums iestājas 111. vai 121. gadā. Šobrīd gan plaši publiski izskan, ka Igaunijā, kurai pēc meža tipiem Latvija ir vistuvākā valsts, priedes atļauts cirst 90 gadu vecumā. Tomēr es gribētu teikt, ka šis apgalvojums ir tikai daļēji patiess.

Arī Igaunijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd galvenās cirtes vecums atkarīgs no meža bonitātes. Un, starp citu, Igaunijas ministrija, kas atbildīga par mežiem, ir izdevusi gana caurspīdīgu aprakstu par mežiem, to situāciju un nākotni. Līdz ar to bija iespēja iepazīties ar to, cik procentu no Igaunijas mežiem ir cērtami un tieši kādā vecumā. Jāuzsver, ka Latvijā šāda informācija publiski nav tik viegli vienkopus atrodama. Vismaz es neatradu.

Tātad par Igauniju. Ņemot vērā platības un pieļaujamo galvenās cirtes vecumu, nonāca pie vidēji svērtā, ka Igaunijā vidēji priedi var cirst 98 gadu vecumā. Bet atgādināšu, ka Igaunijā ir bonitāšu iedalījums ciršanas vecuma noteikšanai, un aptuveni 19 procenti priežu Igaunijā drīkst tikt nocirsti pēc simts gadu vecuma, 12 procenti – pēc 110 un 14 procenti – pēc 120 gadiem.

Otrs aspekts, ko es gribētu uzsvērt, ir būtiskākais, ko es saredzu, atbalstot šo priekšlikumu, kas, gribētu teikt, gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus un visu nozari varētu nolikt finansiālas nestabilitātes situācijā, jo beigu beigās – cik tad mēs droši esam, vai netiks uzsākts Satversmes tiesas process? Cik droši mēs esam, ka Satversmes tiesa šoreiz atzīs par Satversmei atbilstošu šādu steigā pieņemtu lēmumu? Cik mēs esam droši, vai atkal izsniegtās ciršanas atļaujas un noslēgtos līgumus neanulēs pēc gada diviem trijiem un vai beigu beigās neveidosies haoss?

Gribētu uzsvērt, ka jau iepriekš manis nosauktie fakti par to, ka Igaunijā priedi drīkst cirst no 90 gadiem un vidēji Igaunijā ciršanas vecums, ņemot vērā bonitāšu klašu atšķirības, priedei ir 98 gadi, absolūti ir ņemami vērā. Līdzīga – aptuveni 10 gadu – atšķirība starp Latvijas un Igaunijas regulējumu ciršanas vecumā ir arī citiem kokiem.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Labucis. Varētu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Labucis. Līdz ar to uzskatu, ka runāt par ciršanas vecuma samazinājumu absolūti ir pamats. Bet normālā kārtībā, iesaistot visas ieinteresētās puses, diskutējot pa visu laukumu.

Priekšlikumā arī minētas egļu audzes un astoņzobu mizgraužu problēma. Tā absolūti ir problēma. Bet jautājums – vai šis piedāvājums ir risinājums? Zinātnē ir dažādi viedokļi, piemēram, ka tieši egļu monokultūras veicina mizgraužu izplatību. Vai ka mizgrauzis visvairāk atkarīgs no laikapstākļiem, no klimata, nevis no meža veida un vecuma. Tātad informācija ir pretrunīga. Kurš ir labākais risinājums? Varbūt labākais risinājums ir nestādīt egles jaunaudzēs. Tad varbūt, ka nebūs problēmu.

Ar to es vienkārši gribu pateikt, ka ir vajadzīga diskusija, nevis steidzamības kārtā uzspiest vienu pareizo meža nozares viedokli, kas ietekmētu ikvienu sabiedrības locekli.

Otrs minētais ir oglekļa kredīti. Jā, tas, iespējams, ir risinājums. Bet man gan nav informācijas par platībām, kas ir... noslēgti oglekļa kredīta līgumi par caurmēra samazinājumu tieši pēc 2022. gada. Tātad tie vēl tiks, es saprotu, skatīti.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Labucis. Laiks? Nu diemžēl... es vēl par ZIZIMM gribēju...

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šobrīd paudīšu savu personīgo viedokli. Runājot par šiem grozījumiem, jau arī iepriekšējais runātājs uzsvēra... par līdzīgiem grozījumiem bija Satversmes tiesas spriedums, kas prasīja, ka šāda veida grozījumus var pieņemt tikai pēc rūpīga izvērtējuma, iesaistot arī sabiedrību un uzklausot ekspertus, jo tādam priekšlikumam ir ļoti liela ietekme uz vidi un dabas aizsardzību. Līdz ar to steidzamības kārtā nekādā veidā šādus priekšlikumus pieņemt nevar.

Turklāt, ja mēs paskatāmies pamatojumu šajā priekšlikumā, daudzi argumenti ir apstrīdami. Piemēram, tas, ka ir ieteikts samazināt ciršanas vecumu dažādām sugām, bet mizgrauži šobrīd attiecas uz eglēm. Līdz ar to nopietni ir vajadzīga ļoti pamatīga diskusija. (Starpsauciens: “Cik ilgi jūs vērtēsiet?”) Un tieši tāpēc, steidzamības kārtā pieņemot šādus likuma grozījumus, mēs vienkārši varam nonākt pie tā, ka atkal ir Satversmes tiesā... un atkal tiek atcelti šie grozījumi.

Man arī jānorāda, ka vecākiem kokiem ir ļoti liela bioloģiskā vērtība. Un tieši tāpēc šis jautājums ir sabiedrībai ārkārtīgi svarīgs.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Es atbalstīšu Putras kunga priekšlikumu, jo šis priekšlikums pārstāv un aizstāv 130 tūkstošu meža īpašnieku intereses. Ir diezgan muļķīgi, ka mēs neuzticamies meža īpašniekiem, neuzticamies tam, ka viņi spētu pieņemt vislabāko lēmumu, kad cirst mežu, kurš viņiem pieder, vērtējot dažādus blakusapstākļus.

Ja salīdzinām ar, teiksim, lopkopību vai piensaimniecību, tad tur nav nekādu ierobežojumu tam, ka ir jāsasniedz kaut kāds vecums, lai kautu govis, bet, kamēr govis dod pienu, neviens tās nekauj un nevienam pat nenāk prātā to darīt. Šajos apstākļos ir muļķīgi domāt, ka mežsaimnieki nevērtētu ekonomiskos ieguvumus konkrētajā situācijā un pieņemtu lēmumus pārsteidzīgi.

Vēl jo vairāk – ar šo priekšlikumu izlīdzinās situācija ar Igauniju. Tur nav nekas labāk vai sliktāk, vienkārši tiek ieviesti tādi paši vecuma sliekšņi kā Igaunijā, lai palīdzētu mūsu mežiniekiem. Gluži pretēji – nevis motivētu viņus cirst mežus, bet nopelnīt, izmantojot mūsdienu iespējas, kuras jūs arī esat šiem 130 tūkstošiem mežsaimnieku un vispār sabiedrībai kopumā piespieduši darīt, apstiprinot šo klimata likumu pakotni.

Mums bija iepriekšējā sēdē diskusija par to, ka būs jāsamazina SEG un viss pārējais... emisijas. Bet te varētu būt viens no rīkiem, kā to labāk izdarīt, lai būtu varbūt pat izdevīgi tajā brīdī šo mežu nenocirst, iegūt ar to, ka mežs aug. Bet, tiklīdz ir kaut kādi šādi priekšlikumi, kuri ir par labu mūsu tautsaimniecībai, tad parādās apsvērumi, kuri ir tam gluži pretēji.

Tā ka šajā gadījumā labs priekšlikums. Aicinu visus atbalstīt Putras kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Vēlētos vērst jūsu uzmanību attiecībā uz ZIZIMM, kas nav apskatīts priekšlikuma pamatojumā, – tās ir mūsu saistības attiecībā uz ZIZIMM. Ir nepieciešami aprēķini pēc starptautiski atzītām metodēm, lai novērtētu, vai tas, ko mēs ar šiem piedāvātajiem grozījumiem teorētiski iegūsim, nebūs pēc tam vairākkārt jāsamaksā soda naudās par ZIZIMM vai citu, piemēram, dabas aizsardzības Latvijai saistošu mērķu neizpildi. Vērts ieskatīties Latvijas Bankas rakstā “Par Latvijas mežu resursu pārvaldību” kontekstā ar ZIZIMM mērķiem. Tur ir pilns ar faktiem, kas neiet kopā ar šo priekšlikumu.

Kolēģi, beigās es vēlētos vērst jūsu uzmanību, ka šis priekšlikums tiešu un būtisku ietekmi uz valsts budžetu 2026., 2027. un 2028. gadā neatstāj un nerada. “Latvijas valsts mežiem” jau ir saistošs Ministru kabineta rīkojums par maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu.

Tāpēc aicinu šodien neatbalstīt šos priekšlikumus ar neprognozējamu rezultātu un veidot diskusiju ar pārliecību, ka tad mēs arī nonāksim pie risinājuma.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cirst vai necirst – tāds droši vien ir jautājums, ko piedāvā Putras kungs. Vai cirst tievākus... vai resnākus kokus atstāt, saglabāt. Taču patiesībā tas nav jautājums par to, ka kāds iebilstu, ka varētu pārskatīt šos caurmērus; manuprāt, tie būtu pat pārskatāmi. Taču tam ir jāiziet cauri noteiktai skaidrībai, jābūt noteiktai diskusijai mūsu sabiedrībā.

Mēs redzam, ka, no vienas puses, ir mežsaimnieki, uz ko atsaucās Vitenberga kungs šajā diskusijā, no otras puses, ir dabas intereses un vides intereses, un tām jābūt savā starpā sabalansētām. Mēs nevaram teikt tikai tad, kad mežsaimnieki prasa, ka vajag samazināt caurmēru... manuprāt, būtu ministrijai jāieslēdzas tajā brīdī un jānotur saprātīga diskusija par to, kādā veidā caurmēra samazināšana... kādu iespaidu tā atstās tālāk gan uz mūsu iepriekš minētajiem ZIZIMM mērķiem, gan tautsaimniecību un konkurētspēju. Tā ir tā diskusija, kuras mums pašlaik Latvijā pietrūkst.

Tātad, ja notiks šī diskusija... un kad tā notiks, tad arī mēs droši varēsim pieņemt lēmumu šeit, Saeimā, par to, kādam jābūt caurmēram. Kad šis likumprojekts atnāks sagatavots uz Saeimu kopā ar visām izsvērtajām interesēm, tad arī mēs varēsim pieņemt tādu lēmumu, bet ne šeit tagad steidzamībā – divos lasījumos – pieņemot budžeta pakotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram otro reizi.

E. Putra (AS).

Es bieži dzirdu – par to vajag papildu diskusiju, par to vajag runāt, diskutēt. Cik ilgi? Cik ilgi mēs diskutēsim par šo jautājumu? Es domāju, ka mežsaimniecības nozare un (Starpsaucieni.) gaišākie prāti, kas tur ir apvienojušies, visi jau ir noguruši no šī teikuma.

Tad dodiet konkrētu laiku, konkrētu vietu, kurā par šiem jautājumiem beidzot izdiskutējam un pieliekam punktu, nevis – stāstīsim, domāsim, vētīsim. Kamēr tā domāsim, mēs joprojām būsim progresīvi regresīvi, kā jau šobrīd esam. Nu tiešām nozare jau sen ir pavisam citādāka... pieprasījums tirgū. Nu nevajag nevienam tos resnos kokus uz tiem zāģētavu stanokiem un visiem pārējiem... Nu sen tas viss ir beidzies! No daudz mazāk koka var izgatavot daudz labākus un augstvērtīgākus materiālus, nekā šobrīd jūs, teiksim, skatāties likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ir pagājuši 35 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, kopš sociālisma un komunisma sabrukšanas, bet mēs vēl joprojām esam ar to komunisma garu un vēlmi regulēt īpašniekus nu tik ļoti apslimuši, ka netiekam no tās kaites vaļā. Mēs bieži vien piesaucam Skandināvijas valstis, ka viņiem ir labi, laba ekonomika, laba attīstība. Bet Skandināvijas valstīs īpašnieks pieņem lēmumu, kad viņam cirst savu īpašumā izaudzēto koku. Igauņi (Edgars Putra piesauca) arī ir aizgājuši jau šai virzienā. Bet mēs joprojām šeit no Saeimas gribam regulēt profesionāļus, gribam diskutēt, gribam kaut ko novilcināt. Tas ir īpašums. Un, lūdzu, netraucējam īpašniekiem strādāt pēc viņu ieskatiem!

Nu ir jau 35 gadi pagājuši no komunisma, un nav jau tā, ka īpašnieki tūliņ ar zāģiem skries un metīsies savos mežos un visu nozāģēs. Un piesauktais ZIZIMM... Inga, piesauktais ZIZIMM. Lai mēs sasniegtu 2025. gada klimata neitralitātes mērķus, mums pēc iespējas vairāk uz 2050. gadu ir jābūt jau labi briedušām jaunaudzēm... 20, 25, 30 gadi... kas visvairāk piesaista oglekli. Nu ko mēs šeit runājam? Ļaujam īpašniekiem rīkoties ar savu īpašumu, kaut vai nedaudz šajā priekšlikumā ietverto normu pagrozot. Nu iznīdējam sevī to komunisma palieku, vēlmi regulēt, vēlmi ierobežot un neklausīties profesionāļos, bet diskutēt, diskutēt, diskutēt un vēlreiz diskutēt, un nekā nedarīt.

Atbalstām šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 27, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ar mērķi noteikt, ka koksnes atsavināšanā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžetā, un to arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Mēs esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu arī Saeimas kolēģus šobrīd atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 23, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu.

1. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Tas faktiski ir tehnisks priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – arī zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī tehnisks priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Līdz ar to aicinu atbalstīt pašu likumprojektu, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

1. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Faktiski tehnisks priekšlikums, komisija mazliet uzlaboja valodas redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – arī zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī faktiski tehniski grozījumi, komisija mazliet izmainīja valodu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Līdz ar to mēs esam izskatījuši abus priekšlikumus.

Šo likumprojektu komisija atbalstīja.

Aicinu arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Tātad šim likumprojektam ir saņemti seši priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī tehniski grozījumi, komisija mazliet uzlaboja valodu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī faktiski tehniski grozījumi. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Arī 3. priekšlikums ir tehniska rakstura... sodu sistēmas papildinājumi.

Tātad tie bija zemkopības ministra Krauzes priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 4. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī pēc būtības tehnisks priekšlikums, komisija uzlaboja valodu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Papildina pārejas punktus. Komisija mazliet arī uzlaboja valodu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. – deputātes Pleškānes priekšlikums.

Bija vairāki priekšlikumi, ko komisija izskatīja, bet neatbalstīja...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Ļoti patīkami bija redzēt Saeimas mājaslapā, cik mūsu deputātiem ir mīlulīšu, cik sunīšu, cik kaķīšu, bruņurupuču, papagailīšu. Bet ne visiem dzīvniekiem tā paveicas – būt starp deputātu ģimenēm. Mums vēl ir patversmes, kurās dzīvo tie pamestie dzīvnieki, kuriem nepieciešams atbalsts.

Šis priekšlikums ir tieši par to, lai mēs pievērstu uzmanību ne tikai patversmēm, kāpēc tur tik daudz dzīvnieku, sunīšu, kaķīšu, bet tiem avotiem, kāpēc viņi tur nokļūst. Šis priekšlikums nenes nekādu fiskālu ietekmi uz budžetu. Vienkārši tiek prasīts, lai mēs tam pievērstu uzmanību un sakārtotu šo nozari. Bet nākotnē tas varētu mums palīdzēt tikt galā ar to... kas ir hobijs, kad mēs pavairojam dzīvniekus, vai kas ir uzņēmējdarbība, kad mēs pelnām ar dzīvnieka dzīvību, ar to, ka viņš var pavairoties, un viss... Vienkāršs priekšlikums, kur var sakārtot... lielāku... mūsu bažas par to, kā dzīvnieki tiek patversmē.

Bet PROGRESĪVO deputāti pagājušogad no šīs tribīnes, kad es piedāvāju tādu pašu... līdzīgu priekšlikumu, teica, ka mēs sakārtosim šo pa gadu. Gads ir pagājis, bet darbības nekādas nav. Komisijā mums bija solīts, ka būs regula, bet to, kurā gadā tā būs, neviens nav pateicis. Tāpēc es piedāvāju jau tagad padomāt par dzīvniekiem, par pavairotājiem, kā viņi... par viņu atbildību, kā viņi pavairo... un kā dzīvnieki dzīvo mūsu patversmēs. Šis jautājums skar arī eitanāzijas jautājumu, masveida eitanāzijas. Mūsu sabiedrībā ir tā, ka vēl dzīvniekus eitanazē masveidā. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Domāsim par mūsu mīluļiem – ne tikai tiem, kuri dzīvo mūsu ģimenēs, bet arī tiem, kuri nokļūst patversmēs.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 40, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidente! Ministri! Tātad nākamais. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 21. novembra sēdē izskatījām un sagatavojām izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Īsumā es pastāstīšu tikai par šiem priekšlikumiem. Tātad komisijā atbalstīti tika priekšlikumi, kas saistīti ar budžeta izdevumu samazināšanas mērķu un izdevumu efektivitātes rādītāju un attiecīgu atbildīgo noteikšanu. Ar grozījumiem paredzēts papildināt arī ilgtermiņa stabilizācijas rezervju mērķus, tos papildinot ar atbalstu valsts aizsardzības industrijas attīstībai. Un trešais – nosakot, ka valsts budžeta resora izdevumi tiek pilnībā pārskatīti ne retāk kā reizi četros gados.

Komisijā neguva atbalstu priekšlikumi, kas paredzēja budžeta ieņēmumu un izdevumu detalizācijas pakāpes noteikšanu, “Rail Baltica” projekta izdevumu uzraudzību, kā arī iespēju budžeta projektu Saeimai iesniegt savlaicīgāk.

Tāpēc, kolēģi, iesim pie tabuliņas. Sāksim ar 1. priekšlikumu.

1. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – apvienotā sarakstA priekšlikums. Īsumā es izstāstīšu.

Savā ziņā var teikt, ka ledlauzis ir sācis... un ledu ir sakustinājis. Un mūsu priekšlikuma būtība bija...

Sēdes vadītāja. Vīksnas kundze, vienu sekundīti.

Vai mēs uzsākam debates? Jā.

A. Vīksna. Ā, ja?

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Tātad turpinot domu. Kā es teicu, ledlauzis nu ir sakustējies. Un mūsu priekšlikuma būtība bija tāda, ka mums bija pieprasījums ministra kungam par datu pieejamību, ka mēs, deputāti, neredzam programmās, apakšprogrammās to, ko galu galā apstiprinām (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Vīksna. Vienkārši tas laikam nav interesanti, vai ne?

Līdz ar to ledlauzītis ir sakustējies.

Un paldies ministra kungam. Vakardien mums bija ļoti saturīgas tikšanās Finanšu ministrijā... mums, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Paldies arī mūsu komisijas vadītājai.

Savā ziņā var teikt, ka mēs zināmā mērā... kaut kur... ir atbalstīts priekšlikums, jo vienojāmies, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai no 1. marta būs pieeja datiem un ka varēsim izsekot ne tikai galatāmēm, kas ir, bet arī... no tā, ka ir iepriekšējā gada tāmes izvērtējums, kas tur ir bijis un ko mēs varam samazināt izdevumos... arī pieprasījums. Tas nozīmē, ka šodien mēs, 100 deputāti, lemjot par budžetu, būtu iedziļinājušies un sapratuši, par ko tad mēs balsojam vai nebalsojam. Domāju, tas ir ļoti būtiski ikvienam deputātam – īpaši jaunajiem, kas ir ienākuši Saeimā –, lai saprastu, kā veidojas budžets.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja, bet ar Finanšu ministriju vienojāmies, ka nākotnē mēs strādāsim...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģe Aiva Vīksna jau iezīmēja šī priekšlikuma detalizāciju un to, ka šobrīd ne tikai APVIENOTAJAM SARAKSTAM, bet arī citiem opozīcijas kolēģiem, arī “Nacionālajai apvienībai”, ir izdevies iezīmēt vismaz problēmu – par budžeta aiļu atvēršanu. Par to kolēģi runāja un mēs sniedzām pieprasījumu Pieprasījumu komisijā.

Konkrētais APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums paredz skaidru un nepārprotamu Latvijas Republikas Saeimas iesaisti budžeta pieņemšanas procesā un mērķu noteikšanā. Tas, ko mēs ļoti labi redzam ne šajā budžeta gadā vien (šajā budžeta sēdē), bet redzam arī iepriekšējos gados, – bieži Saeima, parlaments, ir balsošanas mašīna. Lai gan formāli parlaments atbild par budžetu, balso par budžeta pieņemšanu, ļoti daudzas lietas parlaments nenosaka – nedz mērķus, nedz fiskālos rāmjus, nedz sasniedzamos rezultātus, nedz prioritāros pasākumus.

Tādēļ attiecīgi ir šis APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, kurš paredz savlaicīgu Saeimas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesaisti konkrētu mērķu un situācijas noteikšanā un apzināšanā, visas struktūras savlaicīgu kopdarbu. Mēs saprotam, ka tad, kad priekšlikumi tiek iesniegti parlamentam, par tiem sākam runāt stipri, stipri novēloti. Ministru kabinetā daudzi lēmumi jau ir pieņemti. Nedod dievs – ko iepriekš runājām –, šie izdevumi nav atšifrēti. Mēs nonākam situācijā, kad vienkārši esam balsošanas mašīna, formāla balsošanas mašīna... nevis pēc jēgas un būtības.

Skatoties uz priekšdienām, šis priekšlikums paredz to, ka no pirmās dienas – jau savlaicīgi pavasarī – parlaments ir iesaistīts, būs arī daudz mazāk debašu un mazāks spriegums budžeta pieņemšanas laikā. Mēs visi objektīvi šo procesu padarīsim pēc iespējas caurspīdīgāku – ne tikai parlamentam atvērtu, arī sabiedrībai atvērtu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu teikt paldies Saeimai par interesi par budžeta veidošanas procesu. Jāteic, ka budžeta veidošanas process ir viens no stingrāk reglamentētajiem procesiem valstī. Tas ir paredzēts Satversmē, ir vairāki likumi, kas to regulē, ļoti precīzi Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, kā viena vai otra lieta ir darāma. Taču ir skaidrs, ka deputātu vēlmes un prasmes strādāt ar datiem mainās un intereses arī mainās.

Ļoti laba bija saruna Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par to, kādus datus vēlamies kādā veidā redzēt un kurā brīdī. No Finanšu ministrijas puses gribu teikt, ka tas ir ļoti vēlams process. Es arī skaidri izteicu savu nodomu par to, kādā veidā par datiem un to pieejamību turpmāk tiktu veidoti likumdošanas priekšlikumi pašā Likumā par budžetu un finanšu vadību. Manuprāt, pareizā kārtība būtu tāda – katra Saeima sanākot lemj, kādā veidā būtu labāka ciparu un datu pārskatāmība, kā tā būtu organizējama, un tiktu izdarītas izmaiņas attiecīgajā normatīvajā bāzē.

Attiecībā uz Finanšu ministriju gribu teikt, ka šobrīd uz beigām iet vienotas grāmatvedības projekta ieviešana, mēs esam beigu fāzē ar šo procesu. Nākamā gada laikā mēs liekam pamatus budžetēšanas digitalizācijas procesam. Un šinī brīdī saruna ar Saeimas deputātiem ir ļoti noderīga, jo tas ļauj mums precīzi saprast, ko deputāti uzskata par nepieciešamu, lai varētu pieņemt budžetu, nepieciešamo detalizācijas pakāpi.

Šinī gadījumā paralēli grāmatvedības procesam veidojas tā saucamais vadības grāmatvedības process, kas ir tā saucamās uz rezultātu vērstās budžetēšanas ieviešanas process. Pilnīgi noteikti Finanšu ministrija turpinās dialogu ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Un ļoti labi, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kļūst par partneriem sarunās par vēlamo procesu, kādā veidā tam vajadzētu notikt.

Tā ka, manuprāt, virzāmies uz priekšu. Man jāteic, ka šis priekšlikums ir diezgan simpātisks, bet komisija ir izvēlējusies to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribu teikt, ka, manuprāt, tas ir ļoti vērtīgs APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Man ir prieks, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija paviesojās Finanšu ministrijā un guva kādu ierosmi un atbalstu, ka turpmāk būs citādi.

Ko es gribu šodien pateikt no šīs tribīnes? Jā, mani arī absolūti neapmierina veids, kā tiek izstrādāts budžets. Mani neapmierina veids, ka vasarā, kad jūs tā kā sanākat kopā, tiek iesaistīta tikai koalīcija, nav iespējas iesaistīties nedz opozīcijas pārstāvjiem, nedz neatkarīgajiem deputātiem. Domāju, ka budžeta veidošana tikai iegūtu, ja jūs neaprobežotos ar koalīcijas politiķiem. Ir jāņem vērā, ka gan opozīcijā, gan neatkarīgo vidū ir cilvēki ar pieredzi.

Kāpēc man šī situācija liekas diezgan nepatīkama? Ziniet, astoņus gadus esmu veidojusi savas iestādes budžetu, redzējusi, kā citas iestādes to dara, kā notiek sadarbība ar Finanšu ministriju, un, man liekas, tā ir ļoti liela pieredze, ko varētu izmantot. Pieļauju, ka daudziem politiķiem... kas ir valdībā vai citādi... šādas pieredzes vispār nav, viņi ir gatavi ņemt pretī to, ko ministrijas piedāvā.

Jā, Ašeradena kungs teica, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādās citādi ar nākamo budžetu, bet jāņem vērā, ka ne visi deputāti var piedalīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Diemžēl manas iespējas arī ir ierobežotas... ar citām komisijām. Tā ka es domāju – jāmeklē formāts, lai varētu pilnvērtīgi iesaistīties tie deputāti, kuriem ir zināšanas un tiešām interese piedalīties budžeta veidošanā. Lūdzu, ņemiet to vērā!

Es katrā ziņā atbalstu šo priekšlikumu, kaut arī jūs vakar slēgtajā sēdē varbūt esat kaut ko konkrētāk izrunājuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti īsi. Kolēģi! Mēs zinām, ka koalīcijai ir pateikts, ka nedrīkst atbalstīt nevienu priekšlikumu, bet šis priekšlikums ir tāds, kuram nav fiskālas ietekmes uz budžetu. Mans aicinājums: kolēģi, izrunājiet to Frakciju padomē vai kā citādi – ja budžeta procesā ir labi priekšlikumi arī no opozīcijas, atbalstām, it sevišķi, ja pat ministrs piekrīt, ka tas ir ļoti simpātisks priekšlikums.

Atbalstām un ejam pārtraukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Gunārs Kūtris, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs, Didzis Šmits, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem, kas vienmēr ir laicīgi, bet kvoruma vēl nav – esam 47. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Esam palikuši pie 2. priekšlikuma (Starpsauciens: “Pie 3.!”)... pie 3., jā, pie 3. priekšlikuma.

A. Vīksna. Kolēģi! Sākam darbu. Esam labi paēduši.

3. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir būtisks. Un tas nav opozīcijas vai pozīcijas jautājums. “Rail Baltica” ietekmē ne tikai viena gada budžetu, bet daudzu desmitu gadu budžetus uz priekšu. Mēs parlamentārās izmeklēšanas komisijā identificējām, ka “Rail Baltica” jautājumiem ir jābūt daļai no budžeta diskusijas. Un tieši tāpēc ir priekšlikums, ka “Rail Baltica” jautājumus izsver un debatē arī Saeimā – kāds progress ir noticis, kā iet ar finansējuma piesaisti un izpildi, par projekta kopējo finansējuma struktūru, faktiskajām izmaksām un ilgtermiņa saistībām –, lai deputāti būtu informēti un, izskatot valsts budžetu, mums ir skaidrība, kā tajā iegulstas projekts “Rail Baltica”.

Šis – ka “Rail Baltica” jautājumiem ir jābūt budžeta sastāvdaļai – ir galaslēdziens, kas bija izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Un, manuprāt, tas ir pilnīgi loģiski, jo tas nav viena gada pasākums, tas ir daudzu desmitu gadu pasākums. Tāpēc ir aicinājums šo apstiprināt. Ar to es gribu teikt, ka Ministru kabinets dotajā mirklī, kā mēs redzam, nav īstenojis nepieciešamos pasākumus konstatēto problēmu novēršanai. Mēs redzam, ka debates ir nepieciešamas, jo pār šo nav nostiprināta parlamentārā uzraudzība. Ir nepietiekami, ka satiksmes ministrs atnāk uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un viņam var uzdot – maksimums – vienu divus jautājumus.

Tam ir jābūt Saeimas līmenī, jo, kā jau par budžetu teicu iepriekš, finansiālā ietekme vai zembilancē noliktās saistības jau šodien ir 1,2 miljardi, kas tiešā veidā var ietekmēt valsts parādu, aizņemšanās spējas un visu pārējo. Tāpēc, manuprāt, ir loģiski... nav fiskāli ietekmējošs... bet šim priekšlikumam ir jābūt apstiprinātam. Tas ir mūsu visu un sabiedrības interesēs, lai mēs uzraudzītu “Rail Baltica” un tas nepaliktu novārtā, esot tikai Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Paldies. (Starpsauciens: “Simpātiski!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 5, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 5. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi – birokrātijas mazinātāji! Šis priekšlikums paredz (Smejas.) tieši to, kā šobrīd jau ir. Vai vajag visas labās, pašsaprotamās un jau esošās lietas stiprināt likumā? Skan labi, bet, manuprāt, tas ir lieki.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Ašeradena...

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti! Tātad 5. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – APVIENOTĀ SARAKSTA (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. “Nacionālās apvienības”.

A. Vīksna.... “Nacionālās apvienības” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir simpātisks priekšlikums, citējot finanšu ministru, jo arī runā par budžeta detalizāciju un atklātību. Trīs gadus, kopš es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Saeimā kopumā mēģinu rosināt šo atklātību, man neviens nav iebildis. Neviens no jums nav iebildis. Visi piekrīt, saka: “Artūr, malacis! Artūr, pareizi runā! Jā, darām!” (Starpsauciens: “Malacis!”), bet kaut kā mēs netiekam līdz tai darīšanai.

Tā ka šeit ir tā iespēja visam, kam mēs piekrītam – ka atklātību vajag –, iedot likuma rāmi, respektīvi, iedot likumā noteikumu, ka Finanšu ministrijai, nesot budžetu uz Saeimu, ir jānosaka konkrēta detalizācija un caurspīdība. Kamēr tas nebūs, mēs būsim atkarīgi no Finanšu ministrijas labvēlības. Manuprāt, tas nav pareizi arī no valsts pārvaldes hierarhijas viedokļa.

Pasakām, kādai detalizācijai jābūt, un tad Finanšu ministrija pielāgojas, nevis mēs pielāgojamies viņiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Būtībā 9. priekšlikums ir ļoti līdzīgs aiznākamajam, kuru ir iesniedzis APVIENOTAIS SARAKSTS.

Tas, ko “Nacionālās apvienības” kolēģis minēja par detalizāciju... Mums tas ir nepieciešams... domāju, visiem... skaidri un gaiši nostiprināt likumā, jo šobrīd tas ir tikai un vienīgi Finanšu ministrijas ierēdņu solījums. Pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārgājiena uz Finanšu ministriju... sauksim to tā... pārgājiena sēdē tika saņemts mutisks apstiprinājums, ka tiks pieslēgti dažādām programmām... paplašinot tvērumu. Ja tas ir ierakstīts budžetā, tas ir pienākums. Tas ir pienākums. Un precīzi, kā “Nacionālās apvienības” kolēģi raksta, – par konkrētām summām.

Ja mēs runājam precīzi... Finanšu ministrijas mājaslapā ir pieejams izvērsums gan par ienākumiem, gan par izdevumiem. Attiecīgi arī APVIENOTAIS SARAKSTS noteikti atbalsta šo priekšlikumu pēc būtības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Es saprotu, ka jums ir grūti atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, kas ir fiskāli ietilpīgi, kas ietekmē jūsu ekseļa finanšu rāmi. Bet šie un konkrēti arī šis priekšlikums par detalizāciju nozīmē tikai – lai Saeima neturpinātu būt par kājslauķi valdībai, lai Saeimā atgrieztos atbildība par to, kas notiek budžetā, lai mēs reāli ieraudzītu detalizāciju.

Vai tiešām jūs turpināsiet būt balsošanas mašīna? Tiešām?! Jo priekšlikums izskatās pilnīgi loģisks, tāpat kā priekšlikums par “Rail Baltica”, jo katram Saeimas deputātam būtu jāzina, kas notiek ar projektu. Nobalsot “pret” vai atturēties, man liekas – kur ir loģika? Kur ir loģika jums šādi rīkoties? Tā ir jūsu atbildība – nospiežot pogu –, kādā veidā “Rail Baltica” ietekmēs nākotnes un šo budžetu. Jūs to nezināt, tāpēc ka neesat informēti par to – Saeima netiek detalizēti informēta. No Saeimas šo informāciju slēpj. Budžeta dokumentācijā nav iekšā jau šodien zināmās “Rail Baltica” izmaksas.

Tieši tas pats ir par detalizāciju. Tieši detalizācija ir tā, kuras iztrūkst. Tur ir ielikti 247 miljoni, un netiek paskaidrots, kur tie aiziet tālāk.

Jums ir atbildība pret savu vēlētāju un pret sabiedrību. Jums ir jāzina, par ko jūs balsojat, par ko nospiežat podziņu. Bet acīmredzot jūs gribat turpināt būt valdības kājslauķis. Nu tad turpiniet tā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi! Pārliecinoši lielākā daļa no jums noteikti ir strādājuši biznesā, uzņēmējdarbībā, liela daļa – arī pašvaldībās. Noteikti zināt, ka labā iestādē vai uzņēmumā, kur ir gādīgs saimnieks, vispirms ir jāpierāda izdevumu nepieciešamība detalizēti, tāmes līmenī, un tad piešķir finansējumu, tad apstiprina budžetu. Mums valstī šobrīd ir mazliet otrādi – vispirms ir nauda ikdienas izdevumiem, un tad ir tāmes. Diemžēl.

Domāju, apņēmība veidot nulles budžetu, izvērtēt visus tēriņus un visas vajadzības no nulles visu ministriju budžetos būtu labs sākums arī budžeta caurspīdībai un atklātībai, jo tas dotu iespēju ne tikai pašām ministrijām, ministriem, Saeimas deputātiem, bet arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem atgriezt lielāku ticību nodokļu maksāšanai, jēgai un būtībai. Ne tikai par tēriņiem pašvaldību budžetos... šobrīd, manuprāt, jau ir diezgan detalizēti, lielākā daļa pašvaldību vispirms gatavo tāmes un tad apstiprina budžetus... bet arī valsts līmenī. Tas dotu iespēju izprast, skaidrot un uzticēties, kur paliek nodokļu maksātāju nauda.

Otrā sadaļā – novēlu Labklājības ministrijai detalizēti pārskatīt, caurskatīt sociālo iemaksu jautājumu, lai būtu atbilstība, cik ir iemaksāts konkrētajās sociālajās iemaksās atbilstoši noteiktajam likumā un cik kurās pozīcijās tiek tērēts. Mēs zinām, ka pēdējos gados mums piedzimst daudz mazāk bērnu, bet nez kāpēc budžeta ailītēs šos pārpalikumus kā pieaugumu visiem demogrāfijas jautājumiem un izdevumiem mēs neredzam. Kur tā nauda paliek? Vai tiešām visa tiek iztērēta gan bērna kopšanas pabalstam, gan maternitātes izdevumiem, vai tomēr tiek šķērssubsidētas citas sociālās vajadzības?

Informācijas pieejamība nodrošina uzticēšanos. Uzticēšanos ne tikai ministriem, ministrijām, bet arī valstij kopumā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Divi ministri un klātneesošā premjerministre! Trīs ministri, piedodiet! Man šķiet, ka šis ir tiešām simpātisks priekšlikums, kā Ašeradena kungs teica par vienu citu priekšlikumu. Vairāk informācijas, lielāka atklātība visiem Saeimas deputātiem dos lielāku pārliecību, balsojot arī par valsts budžetu, šajā gadījumā droši vien par nākamā gada budžetu. Jo šobrīd tiek solīts – priekšlikums ir labs, idejas ir labas, bet sāksim martā. Tātad kopā ar pavasara kaķiem. Bet atklātība ir vajadzīga ne tikai par partiju finansējumu, kur būtu jāatskaitās par katru centu un katru eiro, kuru partijas iegūtu, šajā gadījumā šis ir Latvijas valsts pilsoņu kopīgi veidotais budžets, mēs visi kopā, visi Latvijas pilsoņi, veicam iemaksas, maksājot nodokļus... par šo naudu. Manuprāt, tas ir tikai godīgi un taisnīgi, ka katram Latvijas pilsonim ir tiesības zināt, kā šī nauda tiek izlietota.

Protams, var būt atsevišķas – atsevišķas – pozīcijas, kurām būtu kaut kāds slepenības zīmogs, kas saistās ar drošību vai ārlietām, vai vēl kādām atsevišķām tēmām, kuras varbūt nav jādod visiem, bet kopumā pēc noklusējuma visam budžetam ir jābūt atklātam. Šobrīd sanāk tā: mazāk zini – mazāka atbildība, mazāk zini – labāk guli. Man šķiet, tas nav pareizi. Tā savā ziņā ir slēpšanās arī Saeimas deputātiem, tiem, kas ir koalīcijā, sakot: mēs nevaram zināt visu informāciju, ko ministrijas ir salikušas tajās tāmēs, mēs neko nevaram tur mainīt, mēs nezinām, ko tur varam pamainīt, ko var ietaupīt un kur tos līdzekļus var labāk iztērēt.

Ja to informāciju mēs zināsim, varēsim arī kvalitatīvāk debatēt. Es ceru, ka nākamā budžeta debates netiks saīsinātas uz “trīs plus viena minūte”, bet par būtību, par labiem priekšlikumiem... katrs deputāts varēs pamatot un atrast vislabāko pielietojumu katram valsts budžeta, tātad Latvijas pilsoņu samaksātajam, eiro.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, arī man ir pārsteigums, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts, kāpēc koalīcija to nav atbalstījusi. Pilnīga taisnība Butāna kungam... un es arī atceros, ka par to tiek runāts... par detalizētības atspoguļojumu tiek runāts jau kopš šīs Saeimas sākuma. Atceros, kādreiz Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bija parlamentārā sekretāre, kura teica: “Bet to taču var dabūt! Jūs tikai spiediet uz konkrētās rindiņas un nonāksiet aizvien dziļāk.”

Ko es gribu pateikt? Katrā ziņā šis priekšlikums ir atbalstāms, tas nav nekas pārdabisks un sarežģīts, ka tās budžeta pozīcijas, kurām nav ierobežotas pieejamības statuss, varētu ieraudzīt gan Saeima, gan sabiedrība. Kādreiz bija pat tāda kārtība, ka valsts pārvaldes iestādes savās mājaslapās publicēja gan budžeta pieprasījumus, gan pēc tam atspoguļoja tēriņus. Finanšu ministrija saņem regulāri, es domāju, reizi ceturksnī, informāciju par budžeta izdevumiem saskaņā ar EK kodiem un apakškodiem. Tas viss ir pieejams. Es domāju, ka nav nekādu problēmu to visu arī kaut kādā agregētā veidā parādīt.

Bet man ir jautājums: Ašeradena kungs, jūs varbūt varētu paskaidrot, kāpēc ir tāda pretestība šim visam? Man šķiet, arī mēs te runājam, runājam... Tas taču nav kārtējo reizi nekāds finansējuma pieprasījums kādam mērķim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas ir tikai par principu, kas demokrātiskā, atklātā sabiedrībā ir tikai normāli, – ka mums ir tiesības saprast, kā tas tiek tērēts. Varbūt nevajag tādu detalizētību, ka pie precēm un pakalpojumiem mēs redzam inventāra iegādi līdz katram galdam, krēslam un pildspalvai, bet tās grupas tomēr būtu nepieciešamas, un Finanšu ministrijā elektroniskā formā tās arī ir apkopotas. To es zinu.

Tāpēc man tiešām ir pārsteigums, kāpēc koalīcija to nebija atbalstījusi. Vai arī jūs saņēmāt no Finanšu ministrijas ļoti labu skaidrojumu, un tāpēc jums nebija nekādu jautājumu. Bet es tiešām aicinu: Ašeradena kungs, ja jūs varat to paskaidrot, – kāpēc tāds ierobežojums ir piekļūt šai informācijai?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, lai būtu skaidrība. Tātad šis nav kaut kas, ko lūdz opozīcija, lai jūs mums iedodat. Tas ir mūsu visu darbam, tas ir plašsaziņas līdzekļiem, žurnālistiem, tas ir nevaldības organizācijām. Jā, tas ir arī koalīcijas darbam. Jums būs vairāk, pārdomātāk... jāiespringst par valsts budžeta izlietojumu. Opozīcijai būs jāiegulda lielāks darbs, lai sagatavotu. Būs droši vien grūtāk atrast priekšlikumus, vai ne? Būs nopietnāk, detalizētāk jāgatavojas. Kopējā kvalitāte augs visai budžeta pieņemšanai. Tā ka ieguvēji būs visi.

Vēl man liekas svarīgi – no tikšanās Finanšu ministrijā – pateikt, ka dati... tātad 61 procents Latvijas sabiedrības netic publisko izdevumu lietderīgam izlietojumam. Šis būtu veids, kā mēs varētu atgūt uzticību. Un Valsts kontrole norādīja – lielāka atklātība raisa lielāku atbildību.

Izvēlamies šo atbildīgo ceļu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, domāju, ka vairs nav, ar ko mani īpaši pārsteigt. Domāju, ka visu zinu, jo, pašvaldībās strādājot... jau gadus padsmit... vismaz pirms 15 gadiem gan Valsts kase, gan Valsts kontrole pašvaldībām piekodināja, ka, budžetu sastādot, jābūt tāmei līdz pēdējam sīkumam. Domāju, ka arī valstī ir tāpat. Bet šogad nāca tā atklāsme... droši vien daudzi uzzināja, ka vispirms tiek apstiprināts budžets, skaitļi, un pēc tam tiek taisītas tāmes.

Nu jā! Ho-ho-ho! Kas tā par lietu? Kas tā par kārtību? Tā taču nevar būt. Pamatojoties uz konkrēto izdevumu nepieciešamības izvērtējumu, ir jābūt sagatavotām tāmēm, un tā veidojas kopējie skaitļi. Jā, bet mums šogad Saeimā tas ir liels atklājums. Manuprāt... un ne man vien... jo es dzīvoju pārliecībā, ka valsts pārvaldē notiek tāpat kā pašvaldībās.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka, plānojot izdevumus, ir jāievieš loģika, nedrīkst tāmes pieskaņot piešķirtajam finansējumam. Otrs – gan deputātiem, gan katram sabiedrības loceklim šajā informācijas tehnoloģiju laikmetā ir jābūt iespējai internetā... kur nav jādrukā tonnām papīrs... līdz smalkākajai tāmei iepazīties ar valsts budžeta izdevumiem. Un tad birokrātijas apkarotājiem un budžeta taupītājiem nāks palīgā gan valsts iedzīvotāji, gan žurnālisti un varēs kopīgi, atbildīgi plānot izdevumus. Pašlaik mēs pilnīgi pa tumšo stiprinām kaut kādus kopējos skaitļus.

Ja kādam šeit ir pilnīgi skaidrs, kur aiziet finansējums, nāciet un stāstiet. Varbūt finanšu ministrs vai kāds no Valsts kases zina, bet es īsti neticu, ka kāds šajā zālē sēdošais īsti zina, kā notāmējas mūsu – cerams, rītdien – apstiprināmais budžets.

Paldies. (Izņem no balsošanas iekārtas karti.)

Kurš aizmirsa? (Dep. A. Vīksna: “Tā ir mana!”) Tā ir tava! (Ievieto karti atpakaļ balsošanas iekārtā.) Ai, jomajo!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 3, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 10. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Īsumā paskaidrojot, šis ir jautājums par Fiskālās disciplīnas padomes lomu. Mēs zinām, ka Fiskālās disciplīnas padome tad, kad budžets ir sagatavots, parasti sniedz savu apkopojumu, redzējumu, vai tas ir labs vai slikts. Ar šo priekšlikumu mēs gribam, lai arī Fiskālās disciplīnas padome pastrādā, paseko līdzi un raksta arī priekšlikumus, ieteikumus, uzlabojumus, kā vajadzētu labāk... tā, kā minēja “Providus” vakardienas... lai arī sabiedrības uzticamība budžetam būtu lielāka, nevis tāda, kāda tā ir šobrīd, – 61 procents neuzticas.

Un šis ir par to, ka tie priekšlikumi, ko Fiskālās disciplīnas padome iestrādātu, arī tiktu izdiskutēti. Bet, ja neizdiskutētu, tad iesaistītos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... ko arī ekonomisti norādīja, – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vajadzētu vairāk iesaistīties budžeta tādā kā pārraudzībā... ko arī pārrunājām... kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, likumdevējam šo budžeta... izpildi vajadzētu pārraudzīt. Līdz ar to Fiskālās disciplīnas padome nebūtu tikai tāds ķeksītis, bet nāktu arī ar priekšlikumiem un ieteikumiem, kā uzlabot budžetu.

Aicinu atbalstīt.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 10, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 12. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis ir būtisks jautājums – kādā veidā mēs Saeimā izskatām budžetu. Šobrīd jūs turpināt būt balsošanas mašīna, tas tā pierādās, jo laiks, kas Saeimas deputātiem tiek atvēlēts budžeta izskatīšanai ir klaji nepietiekams.

Vakar mums bija laba, saturīga sanāksme Finanšu ministrijā. Paldies Ašeradena kungam. Paldies, ka uzklausījāt un ieklausījāties. Jau soļus... mēs vakar nolēmām. Nolēmām to, ka būtu jābūt detalizētai piekļuvei. Tas ir ļoti labi. Bet, ja arī ir šī piekļuve, viens no svarīgiem aspektiem ir laiks, kas ir nepieciešams, un tas ir 15. oktobris. Es jums pieminēšu, ka 15. oktobris ir Eiropas Komisijas noteiktais galējais termiņš, galēji pēdējais datums, kurā ielekt.

Jūs pieminējāt, ka no OECD valstīm mums ir viens no atvērtākajiem, labākajiem budžetiem un mēs gribam tiekties uz Rietumvalstu piemēriem. Nu tad Rietumvalstu piemēri ir sekojoši: Zviedrijai ir 20. septembris, Somijai – augusta vai septembra sākums (kā kuru gadu), Dānijai – 1. septembris, Igaunijai – 30. septembris, Vācijai – jūlijs, Nīderlandei – 21. septembris, Norvēģijai (tuvāk mums) – 7. oktobris, lietuvieši ir vistuvāk mums – 10. oktobris. Bet mēs esam pēdējie, tātad pēdējā – 15. oktobrī.

Šis priekšlikums ir vienkāršs – 15. oktobri pārlikt uz 1. oktobri. Tādā veidā mēs adekvāti varētu iepazīties ar informāciju. Ministru kabinetam pēc būtības tas neko nemaina, bet Saeimai tas maina ļoti daudz. Viens piemērs. Satiksmes ministrijai ir tik daudz jautājumu – “airBaltic”, “Rail Baltica”, “Latvijas dzelzceļš”, ceļi, ostas, autotransports, sakaru informācija, tranzīta kravas. Es paspēju uzdot jautājumu Švinkas kungam, man atļāva tikai divus jautājumus uzdot, kas bija saistīti ar “Rail Baltica”. Tas arī bija viss. Komisijā mēs prezentāciju klausījāmies stundu. Puse no tās bija ministra prezentācija. Jautājumiem praktiski neatliek laika. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā varbūt var nedaudz vairāk laika tam veltīt, bet pārējās likumdošanas komisijās deputātiem nav iespēju. Un citu iespēju iepazīties ar budžeta informāciju praktiski nav.

Tāpēc, ja mēs gribam tiekties uz Rietumvalstu piemēru un uz atklātu – atklātu –, Saeimā reāli izvērtētu budžetu, nevis būt balsošanas mašīnai, kas jūs šodien un rīt būsiet, tad šim likumprojektam tas ir būtisks priekšlikums... šiem grozījumiem būtisks priekšlikums. Akceptējam to, esam atbildīgi, dodam laiku arī sev, lai varam izvērtēt, kā kurā ministrijā ir lemts par budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 13. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis ir priekšlikums, kur mēs prasām, lai deputātiem būtu piekļuve Finanšu ministrijas budžeta datiem. Vakardien par to bija sēde. Paldies Čakšas kundzei, kas uzaicināja un arī kritiski vērtēja šo situāciju, kādā ir deputāti, ar kādu atbildību mēs varam pieiet informācijai, kas mums tiek pasniegta.

Finanšu ministrija un Valsts kase ir izdarījušas gana daudz, lai mēs redzētu, kā tiek tērēts budžets. Tam ir pietiekami daudz informācijas, to var griezt dažādos griezumos un iet arī detalizācijas līmenī. Tādas piekļuves tam ir, un to var izmantot deputāti. Pilnībā pareizi. Tikai tādas piekļuves un detalizācijas nav, kad mēs izvērtējam budžetu, un tā jau ir problēma. Tātad mēs lemjam par budžetu, par kuru mums nav informācijas. Savukārt pēc tam to, ko jūs pielēmāt, varēsiet detalizēti redzēt, bet tad kur pārliek tas atbildības jautājums?

Tāpēc vakardienas... es nopietni ņemu jūsu priekšlikumu, Ašeradena kungs, un tas ir pareizi, ko mēs pielēmām, – ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai turpmāk šādai piekļuvei būtu jābūt. To jūs arī apstiprinājāt. Paldies. Tas ir atbildīgi. Tas ir vienīgais pareizais virziens – lai deputātiem, kam ir vajadzīga... un kas grib iedziļināties, būtu tāda iespēja to izdarīt. Tas ir viens.

Otrs. Arī piekrītu jums. Ļoti pareizi, ka jūs nāksiet ar likumdošanas iniciatīvu, lai šo kārtību mainītu. Čakšas kundze arī apstiprināja, ka turpmāk mēs šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatīsim atbildīgāk. Man šķiet, ka šis priekšlikums pilnībā atbilst tam, ko mēs vakardien dzirdējām. Un šādai iespējai... es neuzskatu, ka ir jābūt vienai licencei vai vienai piekļuvei tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tiem deputātiem, kas vēlas šādu piekļuvi, ne tikai ir jādod, bet obligāti ir jābūt šādai piekļuvei. Jo jums katram balsojot, vērtējot, rīkojoties ar informāciju par sabiedrības naudas izlietošanu – sabiedrības naudas izlietošanu –, ir jāzina, kā tā tiks izlietota. Bez informācijas nav iespējams to zināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Paldies. Es nedaudz vēlos papildināt sava kolēģa Kulberga minēto. Kolēģi, īpaši koalīcijas deputāti, šis nav fiskāli ietilpīgs priekšlikums. Nekādā mērā. Šodien ir viena koalīcija, pēc pāris mēnešiem, iespējams, var būt cita. Katrā ziņā nākamā gada novembrī vai decembrī noteikti būs cita koalīcija, un šī lieta nav tieši saistīta ar šī gada budžeta pieņemšanu. Šis jautājums skar ikvienu, veidojot nākamā un aiznākamā gada budžetu.

Kolēģi, es gribu precīzi nolasīt mūsu frakcijas priekšlikumu, kurš paredz papildināt 28.1 panta pirmo un ceturto daļu šādā redakcijā: “Saeimas deputātiem ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju valsts informācijas sistēmās esošajiem datiem, kas attiecas uz valsts budžeta izstrādi, izpildi un plānošanu, tādā apjomā, kāds nepieciešams likumdevēja funkciju izpildei.

Finanšu ministrija nodrošina Saeimas deputātiem tiešsaistes piekļuvi budžeta sagatavošanas un izpildes datiem, tostarp budžeta programmām un apakšprogrammām, tāmēm, to izpildei un atlikumiem, kā arī finansēšanas plāniem un izmaiņām tajos.”

Mūsu priekšlikums paredzēt to nostiprināt likumā, nevis kādu pašreizējā finanšu ministra vai Finanšu ministrijas ierēdņu mutiski izteiktu aicinājumu, priekšlikumu, ka atsevišķiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem varētu būt šāda pieeja, nē, kolēģi, tas ir paredzams likumā savlaicīgi visiem Saeimas deputātiem. Visi Saeimas deputāti balso par gadskārtējo valsts budžetu un tā pavadošiem likumprojektiem. Visiem ir tiesības iepazīties ar šo informāciju. Ja tur ir kāda klasificēta informācija un vajag pieeju valsts noslēpumam, tad ir īpaša pieeja. Jūs arī redzat, kurš ir ielūkojies un kurš nav ielūkojies šajos datos. Bet šādai pieejai ir jābūt ikvienam deputātam savlaicīgi.

Valsts budžets ir mūsu valsts galvenais plānošanas dokuments ar visiem pavadošajiem likumiem – kā mēs strādāsim, kādi būs nodokļi, kur un kā mēs finansēsim. Deputātiem ir tiesības to zināt. Tāpēc mēs paredzam un piedāvājam to nostiprināt likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka nākamgad valdība ir lēmusi valsts pārvaldē saglabāt prēmijas, naudas balvas un piemaksas, man šķiet svarīgi piebilst, ka no atklātības viedokļa būtu svarīgi publicēt, kam šīs piemaksas, prēmijas un naudas balvas tiek piešķirtas, un pievienot tam pamatojumu. Iespējams, kādam prēmija tiks izmaksāta pamatoti. Tad – lūdzu, lai valsts pārvalde palepojas un uzslavē. Manuprāt, sabiedrībai un deputātiem ir pienākums zināt, kur šīs prēmijas un naudas balvas noguļas.

Šis priekšlikums, līdzīgi kā iepriekšējie par atklātību, budžetā neko nemaksā. Jūs varat to ielikt. Jums nebūs attaisnojuma, ka – jā, simpātiski priekšlikumi, bet nevarējām atbalstīt, jo trūkst naudas. Šis priekšlikums neprasa naudu. Un otrs arguments – tas attieksies jau uz nākamo budžetu. Jūs tik un tā izmuksiet cauri sveikā, pat pieņemot. Tā ka tas būs uz nākamo budžetu, nākamajai valdībai.

Vismaz nododam šo atklātības uzdevumu mantojumā nākamajai Saeimai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti laba iespēja pierādīt, ka Saeima mūsu valstī kaut ko nosaka. Šis priekšlikums ir izcila iespēja pierādīt, ka mēs esam parlamentāra demokrātija – nevis valdības demokrātija vai prezidentāla demokrātija, bet tieši parlamentāra demokrātija. Jo, raugi, finanšu ministrs atnāk un saka: šis ir ļoti simpātisks priekšlikums. Jautājums: kāpēc šis simpātiskais priekšlikums nevarētu gūt Saeimas vairākuma simpātisku atbalstu?

Tas varbūt būtu arī simbolisks (Starpsauciens: “Simpātisks!”) solis pareizā virzienā, simpātisks solis pretstatā tam, cik mēs esam viens uz otru sabļāvuši un viens otru apvainojuši. Varbūt šis būtu tāds praktisks solis pareizā virzienā, kas nedaudz nodzēstu “Kremļa aģentus”, “deģenerātus”, “atpakaļrāpuļus” un visus šos... tāds pareizs solis, kas varētu mūs apvienot.

Jo, raugi, šai valstī augstākais lēmējs ir Saeima, kurai vienīgajai ir sabiedrības mandāts. Saeima ir vieta... tāpēc citās valstīs parlamentu sauc par domi. Ukrainas Augstākā Rada – rada tulkojumā nozīmē ‘domāt’. Parlaments – parler (no franču valodas) – nozīmē ‘runāt’... tātad domāt un runāt. Lai domātu, runātu un izteiktu lēmumus, vajag kvalitatīvu saturu, tātad vajag piekļūt informācijai. Un, lai runātu par budžetu, vajag kvalitatīvu saturu.

Valdība ir tā, kas dara. Tātad vieni domā un lemj, valdība dara, un prezidents ir tas, kas pieskata. Tā būtu pareizā lietu kārtība.

Šie varas atzari diemžēl ir samaisījušies savā starpā. Saeima ir vieta, uz kurieni atsūta virspusēju ekseļa tabulu, kā Kulberga kungs saka, – lemiet, ķidājiet tos trīs ciparus divās rindās.

Es domāju, ka tas ir jābeidz, ir jāatgriežas pie pamatiem, pie parlamentāras demokrātijas, pie iespējām Saeimas deputātiem, ja viņi grib... ja viņi negrib, vienalga, lai stiprina tos divus ciparus... bet, ja viņi tiešām grib... šeit mūsu, Saeimas deputātu, lokā ir cilvēki, kas grib rakties dziļumā, varbūt piedāvāt pašam finanšu ministram kādu labu ideju, priekšlikumus, kas palīdzētu šai valstij, tad kāpēc gan šodien nevarētu notikt brīnums (Dep. E. Jurēvics: “Ziemassvētku!”) un solis pareizā virzienā?

Es nedrīkstu sarunāties ar zāli, bet no Jurēvica kunga izskanēja pareizs priekšlikums: Ziemassvētku brīnums... un šāds priekšlikums, kas neprasa papildu finanšu izdevumus... bet solis labā virzienā tiktu atbalstīts, un tas iedotu kvalitatīvāku diskusiju šeit, Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Jau trīs gadus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā es lūdzu iesniegt detalizētas tāmes. Uz to man atbildēja: mēs taču jums visu iesniedzām. Tāpat kā Ašeradena kungs un Jurēvica kungs “Šodienas jautājumā” pateica: mēs taču jums iedodam visu detalizāciju, līdz pēdējam. Nē, ja detalizācija ir lielie kodi un kopējie izdevumi, tad man ir skaidrs, kāpēc jūs esat balsošanas mašīna.

Man ir vislielākais lūgums PROGRESĪVAJIEM. Es atceros, jūs nācāt, kad bija pirmā... laikam otrā Kariņa valdība... jūs teicāt: mēs par godīgumu un par caurspīdīgumu, jo toreiz, kad Kariņš vadīja pirmo valdību, jums te nekas nebija caurspīdīgs. Tad es sapratu, ka tie ir tikai vārdi. Kāpēc? Tāpēc, ka es ļoti labi atcerējos to jautājumu par ZZS un Lembergu... kurā Šuvajevs teica: bet, ja jau Lembergs nesēž pie galda, tātad viss ir kristāldzidri. Viss ir forši.

Jūs varbūt varat nākt un nokomentēt. Kā jums šķiet? Šitas nav kristāldzidri un forši? Varbūt parādiet savu attieksmi.

Es viennozīmīgi esmu “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 13. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 29, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 14. – deputātu Daigas Mieriņas, Andas Čakšas un Andra Šuvajeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizē... precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 42, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21. novembra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”.

Īsumā par priekšlikumiem. Tātad saņemti 10 priekšlikumi. Komisijā tika atbalstīti finanšu ministra Ašeradena un Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri citstarp nosaka fiskālo risku deklarācijā ietvert informāciju par iespējamajām saistībām, kas var būtiski ietekmēt valsts budžetu virs 0,01 procenta no iekšzemes kopprodukta, tostarp valsts garantijām, kā arī atsevišķi tehniska rakstura grozījumi.

Komisija neatbalstīja priekšlikumus, kuri paredzēja noteikt, ka vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances katram periodam nedrīkst noteikt mazāk par 1 procentu no attiecīgā gada IKP un vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 50 procentus no IKP.

Tādēļ sāksim skatīt tabuliņu.

1. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nav nekāda brīnuma! Ballīti jau jūs gribat turpināt uz parāda nastas... Priekšlikums ir vienkāršs: atstāt esošajās 1 procenta robežās. Tas nozīmē, cik valdībai ļauj tērēt pāri savām iespējām, pāri saviem līdzekļiem. Jums šodien nepietiek ar 400 miljoniem pāri savām iespējām, jūs gribat 600 miljonus. Nu, saprotiet to, ka...

Jūs, Jurēvica kungs, sakāt, ka šis ir drošības budžets, tas viss ir par drošību. Bet ekonomiskā drošība ir tikpat svarīga. Un šinī gadījumā jūs atstājat izdevumu samazināšanu uz nākamo, 2027., gadu. Tātad jūs gribat bez pamata aizņemties nevis drošībai, bet savu vajadzību tēriņiem, kas ir pāri jūsu iespējām, un dzīvot zaļi uz parāda.

Šeit ir jautājums par to, kā jūs vērtējat savas 2,6 procentu algas, ko jūs pateicāt... maksimālais kāpums. Tas šobrīd ir 6,7 procenti. Vakardien Valsts kase rādīja, bija 5,7 procenti. Tad tas cipars kaut kur tur ir. Tātad to jūs turpināsiet finansēt, turpināsiet audzēt. Jūs nepārskatāt savas izmaksas, jo visus samazinājumus jūs atstājat uz nākamo, 2027., gadu. Tāpēc atbildīgi pret valsts ekonomisko drošību būtu tieši atstāt tur, kur tam ir jābūt, – 1 procents... maksimums, nevis 1,5 procenti, jo tādā veidā jūs tikai un vienīgi vairojat parādu, parādu nastu.

Tāpēc, man šķiet, šis ir bezatbildīgs lēmums, un mums, Saeimai, ir pienākums turēt valdību finanšu grožos, jo aizsardzībai aiziet tikai 25 procenti no tā parāda, ko jūs ņemat. Jūs gribat vienkārši no tā segt visas savas vajadzības, kuras jūs nevēlaties pārskatīt, tāpēc ka jums nav ērti tās pārskatīt. Tāpēc neaizbildinieties ar drošību šinī gadījumā! Drošību vajag finansēt no tā, kur mēs varam samazināt savus pārtērētos... liekos līdzekļus, un tikai tad domāt par parādu, nevis otrādi, kā jūs to darāt šobrīd.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, jo tas atgriež atpakaļ valsts valdību finanšu disciplīnā, kur tai ir jābūt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, ir ļoti žēl, ka šajās debatēs nepiedalās Ministru prezidente, jo šis un nākamais priekšlikums tiešām ir ļoti fundamentāli jautājumi, kuros Ministru prezidentei būtu jānāk ar savu skaidrojumu, ne tikai finanšu ministram.

Tātad te ir saskatāma vāja saimnieka pazīme, ka tiek dzīvots pāri saviem līdzekļiem, netiek nopelnīts tas, ko jau valsts ir parādā. Vēl vairāk, mums arī apstākļi nav tik labi, tās procentu likmes kā citām valstīm, lai turpinātu aizņemties. Ja mēs salīdzinām Latviju ar Igauniju, mēs esam ar nedaudz, bet atšķirīgu kredītreitingu, bet faktiskajās cenās tas veido vairāku desmitu miljonu atšķirību katru gadu uz parāda apkalpošanu.

Bet vēl vairāk – Igaunijas parāda kopapjoms ir uz pusi mazāks nekā Latvijas. Faktiskajos skaitļos tas nozīmē, ka nevis uz kredīta atmaksu, bet tikai uz kredīta procentiem vien, ja mēs neaudzējam valsts ārējo parādu, tā teikt, mēs izmetam starptautiskajiem aizdevējiem aptuveni trīs miljardus eiro piecu gadu periodā. Tā ir nauda, kas tiek nolaista podā, tā teikt, tikai uz parāda apkalpošanas rēķina. Salīdzinājumā Igaunija šajā pašā periodā būs iztērējusi par 1,7 miljardiem mazāku naudas summu.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Latvijas atpalicība no Igaunijas pieaugs, ja vien mēs neatrodam fantastisku veidu, kā ļoti strauji audzēt iekšzemes kopproduktu. Tas ir iemesls, kāpēc Igaunija ar daudz mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu ir spējusi aiziet priekšā Latvijai. Tāpēc, ka mēs aizņemamies un milzīgus naudas resursus vienkārši nodedzinām parāda apmaksai. Mēs pat neatmaksājam parādu, mēs vienkārši pagarinām un pagarinām, un pagarinām parādus.

Es ceru, ka debatēs ir pieteicies Gatis Liepiņš, ka viņš spēs argumentēt, kā mēs, piemēram, mazināsim plaisu, kas mums veidojas iepretim Igaunijai. Es negribētu redzēt, ka ilgtermiņā mēs turpinātu būt vāji saimnieki, ka turpinātu palielināt ekonomisko atpalicību no Igaunijas, bet tieši pretēji – ka Latvija varētu ekonomiski aiziet priekšā Igaunijai. Bet to mēs neizdarīsim, ja aizņemamies naudu daudz vairāk un straujāk nekā mūsu kaimiņvalsts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Ņemot vērā, ka šobrīd zālē ir ne tikai finanšu ministrs, bet arī mūsu aizsardzības ministrs, es vēršu uzmanību uz to, kādēļ APVIENOTAIS SARAKSTS ir sagatavojis konkrēto priekšlikumu Fiskālās disciplīnas likumā – 1. priekšlikumu –, jo mēs ļoti labi saprotam, ka visas aizsardzības vajadzības, kuras neizbēgami ir pieaugošas, ir jānodrošina, optimizējot valsts izdevumus – prēmijas, piemaksas, visus administratīvos tēriņus, nevis paplašinot aizņemšanās apjomu. Tomēr, kolēģi, ja mēs paplašinām... ja nonāk tādā situācijā, ka tas ir neizbēgami, mums ir konkrēts priekšlikums, ko mēs paredzam.

Un vēlreiz... otro reizi gribētu nolasīt pilnībā mūsu iesniegto priekšlikumu, kurš skan: “Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci valsts budžeta likumprojektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par –1,0 procentiem no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk – minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance). 0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta tiek attiecināti uz Aizsardzības un iekšējās drošības fondu.”

Kolēģi! Tā ka mums faktiski ir divi virzieni: pareizākais virziens, loģiskākais virziens, ka mēs pārskatām izmaksas, lai spējam finansēt iekšējo un ārējo drošību. Tomēr, ja mums ir kādas finanšu strukturālās izmaiņas, tad skaidri paredzam un iezīmējam, uz ko tās ir attiecināmas. Šajā gadījumā – uz iekšējo un ārējo valsts drošību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gan šajās, gan citās debatēs esmu dzirdējis pietiekami daudzus skaļus apgalvojumus par valsts budžetu un mūsu fiskālo ilgtspēju. Tāpēc dažus no šiem apgalvojumiem es noteikti labprāt atspēkošu.

Lūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

G. Liepiņš. Tātad visās mūsu reģiona valstīs augstākā prioritāte ir drošība. Tādēļ pat fiskāli konservatīvas valstis strauji kāpina aizsardzības izdevumus un neizbēgami arī valsts budžeta deficītu. Lai arī bieži izskan apgalvojumi, ka Latvija šobrīd uzvedas fiskāli bezatbildīgi, aizņemoties naudu un audzējot valsts parādu, es šiem apgalvojumiem nepiekrītu un vēlos pamatot, kāpēc.

Pirmkārt. Latvijai nākamajā gadā būs viens no zemākajiem budžeta deficītiem NATO austrumu flanga valstīs: Igaunijā – 4,5 procenti, Somijā – 3,6 procenti, Polijā un Rumānijā (vēl lielāki) – 6,5 procenti, Latvijā – 3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. Zemāks tas būs tikai Lietuvā, kur būs 2,7 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Otrkārt. Latvijas valsts parāds joprojām ir starp mazākajiem, un joprojām ir daudzas valstis, kurām ir krietni lielākas parādsaistības. Kā piemērus varu minēt, ka lielāks parāds nekā Latvijai ir gan Polijai, gan Vācijai, gan Somijai, nemaz nerunājot par Itāliju, Franciju vai Grieķiju.

Par valsts parāda apkalpošanas izmaksām. 2028. gadā tie būs 712 miljoni eiro. Mēs tiekam baidīti ar šo skaitli. Mēs nevaram skatīties tikai uz vienu skaitli. Ir jāskatās arī uz ekonomikas lielumu un to, cik parādu apkalpošana valsts ekonomikai izmaksā. 2028. gadā tie būs 712 miljoni eiro jeb 1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. Nesenajā Latvijas vēsturē ir bijuši gadi, kad par parāda apkalpošanu maksājām vēl vairāk. Tā bija gan 2010. gadā, kad maksājām 1,9 procentus no IKP. Līdzīgi arī visus nākamos gadus. 2015. gadā mēs maksājām 1,6 procentus no iekšzemes kopprodukta valsts parāda apkalpošanai.

Atgādinu, ka 2015. gadā Latvijas valsts parāds bija 385 miljoni eiro... un 2028. gadā tie būs 712 miljoni eiro. Bet mēs maksāsim tikai 1,5 procentus no IKP, tātad mazāk nekā mēs maksājām pirms 10 gadiem. Tāpēc svarīgi neizraut skaitļus un datus no konteksta, bet skatīties tos kopsakarībā.

Treškārt. Latvijas budžeta deficīts būtu aptuveni tikai 1 procents no IKP, ja vien mums nebūtu steidzami izdevumi aizsardzībā. Nākamā gada budžeta deficītu pamatā veido drošības izdevumi, un to kopējais izdevumu efekts uz valsts parādu ir 1,2 miljoni eiro.

Kolēģi, es saprotu opozīcijas uzdevumu kritizēt koalīcijas izstrādāto valsts budžetu. Pat ja opozīcijai šis budžets patiktu, tā tāpat par to nebalsotu. Un neviens jau arī to negaida, tomēr kritikai ir jābūt konstruktīvai un atbildīgai, jo, nemitīgi atkārtojot, ka šis ir, piemēram, valsts bankrota budžets un Latvija ir dziļas krīzes priekšvakarā, jūs mazināt Latvijas valsts prestižu, sakāt investoriem, ka te nav un nebūs labi (Starpsauciens.), un lejat ūdeni uz populistu dzirnavām – gan to, kuri šeit sēž, gan to, kuri sēž jau pie Saeimas durvīm un gatavi nākt iekšā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Ja es būtu koalīcijas deputāts, tad es nāktu pie šī likumprojekta stāstīt, ka aizņemties nepilnus divus miljardus ir labi, jo mēs izmantosim tur un tur, un tur. Tas ir, ja es būtu koalīcijas deputāts, kurš zina, kur šos līdzekļus izlietot, tad es nāktu kā Gatis Liepiņš un izstāstītu. Ja es būtu koalīcijas deputāts, kurš nezina, kur šos divus miljardus valsts iztērēs, es sēdētu kluss kaut kur tur un nekāptu tribīnē. Bet šeit sanāk, ka tribīnē kāpj deputāti, kuri nezina, kur šī lielā nauda tiks izmantota, bet tik un tā aizstāv.

Paņemam mazāku mērogu, tas ir, kā mēs tagad vakarā pārnāktu mājās, paziņotu ģimenes locekļiem, ka esam aizņēmušies ātro kredītu, turklāt ar visai neizdevīgiem nosacījumiem, un uz jautājumu – vai mēs par to kaut ko piebūvēsim vai kaut kādu biznesu attīstīsim mājās, vai audzēsim kaut ko, vai... kā mēs to atdosim? – teiktu: “Beidz, tu esi nelabvēlis! Kāpēc tu man uzdod šādus jautājumus? Nu priekš kam?! Tu taču esi kaut kāds tas... sprunguļus liec man te. Nu, man taču ir... man taču vajag aizņemties. Un galu galā kaimiņš ir aizņēmies tur tai mājā vēl vairāk, es dzirdēju. Tā ka es tīri vēl solīds esmu, salīdzinot ar viņiem.”

Man tas liekas ārkārtīgi nenopietni. Skaidrs, ka parāds ir finanšu instruments, un es domāju, ka arī citi budžeti būs un ir bijuši... kur aizņemas un aizņemsies... un tas ir normāls rīks, ja ir skaidrs, kur to pielieto. Bet ir skaidrs, ka neviens no 100 deputātiem nevar pateikt, kur jūs to aizņemto naudu ieguldīsiet.

Drošība, drošība... Drošībai ir ceturtā daļa no tās summas, Liepiņa kungs! Jā, ceturtā daļa. Ne jūs zināt, kur ir pārējais, ne es zinu. Neviens mēs nezinām, tāpēc, ka mums vienkārši nav šīs informācijas.

Man liekas, nākt aizstāvēt portfeli, kuru jūs neesat atvēruši, nav pareizi. Tāpēc, pirms mēs strīdamies, vai ir labi vai slikti, atklājam, kur izlietosim. Ja nevaram atklāt, tad loģisks ir priekšlikums, kurš saka – tad neaizņemamies, ja nezinām, kam mēs aizņemamies. Ja tas būtu jaunu nodokļu maksātāju dzimstībai, jaunu ražotņu veidošanai, kā tas savulaik bija, aizņemoties, veidojot lielo investīciju fondu, kas ir devis eksportspējīgas ražotnes reģionos šobrīd, kur tieši šobrīd braukā ekonomikas ministrs, griež lentītes, savulaik, mūsu laikā, tas tika ieviests. Super! Tādiem argumentiem – saprotu. Arī aizsardzībai, es domāju, mēs, opozīcija, nekritizētu, ja tas būtu. Bet aizsardzībai ir ceturtā daļa! Nāciet, tad paskaidrojiet, kam ir pārējais, pirms jūs aizstāvat šādu milzīgu summu aizņemšanos. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamie kolēģi! Principā Artūrs jau pa lielam visu pateica. Bet es gribu nedaudz reflektēt uz to, ko teica Liepiņa kungs. Proti, nu mēģināsim atcerēties, kā tas viss sākās. Kariņa valdība četros gados aizņēmās vairāk, nekā Igaunija aizņēmās 31 gadā. Un tas viss turpinās arī pēc Kariņa valdības krišanas. Mēs katru gadu, kā jūs zināt, aizņemamies divus miljardus.

Un jums patīk šeit saukt šo budžetu par drošības budžetu. Bet es jums atgādināšu, ka, piemēram, Igaunijai nākamgad drošībai klāt nāk 850 miljoni, kamēr Latvijai nāk, un Sprūda kungs mani varēs palabot, cik es zinu, pusmiljards. Kāds tad ir Igaunijai drošības budžets, ja viņiem ir par pusmiljonu mazāk iedzīvotāju un viņi drošībai tērē par 350 miljoniem vairāk? Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Tas, ko jums, koalīcijai, ļoti bieži patīk darīt, ir skatīties uz valsts parādu pret IKP, kas ir... tā ir tāda ierasta akadēmiskā prakse. Bet tas nav pareizi. Mums būtu jāskatās pret mūsu budžeta izdevumiem. Un, ja paskatāmies pret budžeta izdevumiem, mums parāda apkalpošana, un es atkal paņemšu Igauniju kā piemēru, ir par 250 miljoniem gadā lielāka nekā – tā kā Liepiņa kungs teica, nākamgad tie būs 712 miljoni – nekā Igaunijā. Un tas ir tieši tas iemesls, kāpēc Igaunijā skolotājiem ir par trešdaļu lielākas algas, kāpēc policistiem (Starpsauciens.)... Nu, kā nav, ir! (Starpsauciens.) Nu labi, ko es daudz ar jums strīdēšos.

Tā ka, jā, aizņemties nav labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

No Liepiņa kunga mēs dzirdējām ļoti bīstamu retoriku, ka tas ir pilnīgi apmierinoši, ka Latvija parādu apkalpošanai varētu nākotnē tērēt pat 750 miljonus. Tā ir nauda, kas tiek nodedzināta, izmesta zemē, un nekas netiek atmaksāts no pamatsummas. Tikai parāda apkalpošanai šāda milzīga summa. Bet Liepiņa kungs, visticamāk, nesaprot, kā strādā šie starptautiskie aizdevumi.

Ja Latvijai, piemēram, tiek pieņemts lēmums samazināt kredītreitingus no A uz B līmeni, tad parāda apkalpošanas izmaksas pieaug līdz kaut kādam aptuveni pusotram miljardam. Ko tajā situācijā mēs darām? Privatizējam mums piederošos aktīvus, griežam budžetu nost, lai varētu veikt šāda parāda atmaksu. Tā nav atbildīga finansiāla politika, ja mēs aizņemamies pilnīgi nekontrolētos apjomos. Un kolēģis Butāns jau pauda, arī šī aizņemšanās nav aizsardzības budžetam vai iekšlietu budžetam, 75 procenti ir citur.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Sveiki visiem! Es arī nolēmu iesaistīties šajā sarunā. Bet vēlos to fokusēt uz konkrēto priekšlikumu, tātad, kas tiek piedāvāts no APVIENOTĀ SARAKSTA, nevis tagad runāt kopumā par visu valsts fiskālo pozīciju.

Ļoti būtiski šeit redzēt, ka priekšlikumā runāts par strukturālo bilanci. Es... un varbūt arī būtu vērtīgi dzirdēt APVIENOTĀ SARAKSTA pārstāvju skaidrojumu par šo strukturālo bilanci. Bet vismaz mana izpratne ir tāda.

Mēs varam izteikt atšķirību starp nominālo bilanci un strukturālo bilanci, un nominālā bilance būtu tāda, ko mēs vērtējam viena gada griezumā. Bet šajā priekšlikumā nav runa par nominālo bilanci. Mēs šeit runājam par strukturālo bilanci, un atšķirība ir tāda, ka strukturālā bilance attiecas uz biznesa ciklu kopumā. Vismaz Eiropas Savienības līmenī tiek vērtēta valsts fiskālā pozīcija trīs gadu griezumā. Un šis konkrētais priekšlikums, ko mēs esam apstiprinājuši pirmajā lasījumā, runā par to, ka tā nedrīkst būt lielāka par – 1,5 procentiem... nedrīkst būt mazāka par – 1,5 procentiem. Tas neuzliek pienākumu valstij sasniegt šāda veida deficīta līmeni strukturālajā izteiksmē. Tas vienkārši iezīmē to iespēju lauku, kas valstij ir. Un censties to tagad samazināt otrajā lasījumā uz 1 procentu – tas patiesībā nerada nekāda veida izmaiņas ne šajā budžetā, ne potenciāli nākamajos budžetos. Šī tiešām ir vienkārši tāda pozicionēšanās apstākļos... Manuprāt, tas ir vienkārši nekorekti.

Jo, jā, var piekrist, ka daļa no risinājuma saistībā ar pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem ir izdevumu pārskatīšana pavisam noteikti. Bet es esmu pārliecināts, ka, skatoties ne tikai nākamajā gadā, bet arī visos turpmākajos gados, neizbēgami valsts izdevumi kopumā summāri pieaugs. Līdz ar to censties tagad mākslīgi ierobežot valsts iespējas finansēt aizsardzības izdevumus... ko tas neizbēgami savā ziņā arī paredzēs... manuprāt, šajā veidā nav atbilstoši.

Es kopumā būtu skeptisks par jebkāda veida priekšlikumiem, kas patiesībā paredz šāda veida skaitļu ierakstīšanu likuma pantos attiecībā uz to, ko valsts var vai nevar darīt finansiālajā izteiksmē. Tā kopumā ir Eiropas Savienības prakse.

Bet es domāju, ka deputātiem ir svarīgi zināt, ka šajā gadījumā Eiropas Komisija ir akceptējusi šāda veida izmaiņas. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais, plānojot valsts fiskālo politiku sadarbībā ar Eiropas Komisiju, it īpaši aizsardzības izdevumu kontekstā. Tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums nav atbalstāms.

Man būtu vērtīgi tiešām dzirdēt no APVIENOTĀ SARAKSTA jūsu izpratni par strukturālo bilanci un to, kādā veidā tas varētu ietekmēt nākamā gada budžetu. Es šeit nesaredzu nekādas izmaiņas, pat ja valsts... pat ja parlaments lemtu to atbalstīt. Manuprāt, tas samazinātu valsts fiskālās iespējas kopumā, samazinātu mūsu manevra telpu. Un esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, manuprāt, tas nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

 

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Kolēģi! Paldies par diskusiju. Ļoti interesanta.

Man liekas, Šuvajeva kungs diezgan precīzi izstāstīja strukturālā budžeta teorētisko pusi. Bet es mēģināšu... to galveno argumentu, kāpēc mēs palielinām strukturālo deficītu. Jautājums tiešām ir par to, kā mēs rīkosimies 2029. gadā, kad beidzas pieļaujamā Eiropas Komisijas ekonomiskās pārvaldības noteikumu atkāpe, kurā mēs varam palielināt savus izdevumus, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumu absorbciju. Tiešām 2029. gads nebūs vienkāršs, un šis ir instruments, lai šo jautājumu nokārtotu.

Otrās debates, kas bija šeit... tātad šis varbūt mazāk attiecās uz priekšlikumu, bet bija par budžeta deficīta līmeni nākamajā gadā. Tie ir 3,3 procenti 2026. gadā... attiecīgi 3,9 un 3,6 procenti. Kopā deficīta summa ir 1 467 000 000, un debates bija par pamatojumu.

Jā, aizsardzībai mēs absorbējam. Tātad nākamgad, 2026. gadā, tie ir 448... gandrīz 450 miljoni, 2027. gadā tie ir 508 miljoni, pēc tam ir 720 miljoni. Tās ir milzīgas naudas summas. Es parasti, lai mēģinātu to saprast... piemēram, vienas Izglītības un zinātnes ministrijas budžets ir tikai 250 miljoni, tātad trīs... es atvainojos, Kultūras ministrijas budžets. Tātad trīs ministriju budžeti mums ir jāabsorbē budžetā, un tas veido daļu no šī pieauguma.

Ja mēs mēģinām runāt par pārējiem, es noteikti... Pieminēšanas vērti ir vienreizēji (ļoti svarīgi uzsvērt – tie ir vienreizēji) izdevumi, kuri tiek absorbēti caur budžeta deficītu, un tie pamatā ir saistīti ar aizsardzību. Tie ir izdevumi robežas būvei. Mēs gandrīz vienu miljardu eiro ieguldām robežā. Pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde, VUGD investīcijas, kas ir VUGD reģionālie centri un transporta iegāde. Un papildus vēl ir Aizsardzības ministrijas bāzes izdevumu amortizācija. Pamatā šie izdevumi, kas iekļauti budžeta deficītā, ir saistīti ar vienreizējiem – ja atceraties, pagājušajā gadā nobalsotajiem – iekšējās drošības izdevumiem.

Iekšējās drošības izdevumi. Nekāda cita īpaša deficīta palielinājuma šajā budžetā nav. Es gribu teikt... kas ir ļoti svarīgi – Latvijas valdība ir iesniegusi budžeta plānu Eiropas Komisijai, un Eiropas Komisija ļoti rūpīgi ir iedziļinājusies šajā budžeta plānā. Tātad mēs esam to 12 valstu grupā, kuru budžeta plāni ir apstiprināti bez iebildumiem un atzīti par tādiem, kas notiek saskaņā ar eirozonas budžeta veidošanas noteikumiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Pilnīgi pareizi, Šuvajeva kungs! Šis nosaka limitu, uz ko valdība var iet. Bet to limitu nevajadzētu noteikt tādu, jo, ja aizņemas naudu... Liepiņa kungs, jums varbūt vajadzētu aiziet atpakaļ uz ekonomikas universitāti... naudu aizņemas tad, ja grib un var nopelnīt, lai to atdotu. Šobrīd mēs neaizņemamies naudu. Tas aizņēmums mums nenopelnīs naudu atpakaļ. Tāpēc tas, ko jūs piedāvājat, ir palielināt maksājumu. Viens Kariņa izteikums – naudas ir vairāk nekā vajag... 165 miljoni tagad mums maksā 450 miljonus tikai tāpēc, ka procenti kāpj.

Pareizi arī teica Ašeradena kungs, tās būs trīs ministrijas, kuras jums jāizdomā kancelēt tāpēc, ka būs izveidojies šāds aizņēmuma apmērs. Latvijai vienkārši nav iespējas no esošās ekonomikas nomaksāt šādu parādu nastu. Nauda būs kaut kam jāatņem, tāpēc jums nav taisnība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi! Man šķiet, tā būtu vienkārši fantastiska diskusija šajā zālē, ja diskusijā par budžetu varētu piedalīties valdošās partijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis un esošā premjere Evika Siliņa. Jo Valdis Dombrovskis kopā ar Andersu Oslundu ir sarakstījis veselu grāmatu “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi”. Šī grāmata ir pieejama visiem. Un palasām!

Kā tas tā gadījies, ka vadošā partija, kas ir dibināta uz ideoloģijas un vispār lietu kārtības izpratnes pamata, ka parāds nav brālis, ka Latvijas valsts neatkarība – es citēju vienkārši, ko cilvēki rakstījuši tajā grāmatā... Latvijas valsts brīvība un neatkarība ir atkarīgas no mūsu parāda ilgtspējas, no mūsu spējas naudu ieguldīt, nevis uzkrāt parādus, ka no šādas prātīgas saimniekošanas ir atkarīga Latvijas nākotne...? Kā tas ir gadījies, ka pēc gadiem 15 šeit, tribīnē, kāpj Liepiņa kungs un mēģina mums parlamentārajā demokrātijā pierādīt, ka parāds – tas ir labi? Viss ir pareizi, mums vēl drusciņ ir, kur iet, jo neesam tie, kam ir vislielākais parāds Eiropā, vai ne? (Starpsaucieni.)

Es tā to uztveru, Liepiņa kungs! Man nav tiesību ar jums sarunāties. Protams, divpusēji. Bet konteksts no tā... Ja šeit stāvētu Valdis Dombrovskis un... lai viegli... arī Andris Vilks... manuprāt, viņš Liepiņa kungam teiktu pilnīgi pretējo – to, ka parāds nav brālis un parādus ņem tad, ja tos iegulda konkrētā vajadzīgā lietā, sasniedz rezultātus, nevis paņem naudu, lai noēstu, lai radītu ilūziju par to, ka viss ir kārtībā. Un nākamie, kas nāks pēc viņiem... tad principā tie iepriekšējie dzīvo ar domu – pēc mums kaut vai ūdensplūdi.

Tā nav ilgtspējīga politika, un tā nav rīkošanās Latvijas neatkarības un brīvības interesēs.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Ja jau mēs citējam Valdi Dombrovski, tad varam citēt Valdi Dombrovski arī no šī gada, 2025. gada, novembra. Valdis Dombrovskis: “Eiropas Komisija ir novērtējusi Latvijas 2026. gada budžeta plānu kā atbilstošu Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem. Tas ir pozitīvs signāls investoriem – neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību strauji palielināt aizsardzības izdevumus, Latvija joprojām īsteno pārdomātu budžeta politiku.”

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Jurēvica kungs, jūs mani pārliecinājāt – acīmredzot (Starpsauciens: “... VIENOTĪBA!”)... acīmredzot tas ir cits Valdis Dombrovskis. Es kā Saeimas sekretārs lūgšu izņemt no Saeimas bibliotēkas šo grāmatu... iepriekšējo sadedzināt... un gaidīsim jauno, papildināto, izdevumu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Zālē troksnis.)

Tātad atgādinu – 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 34, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 2. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šeit skaitlis “50” un skaitlis “60” ir būtisks. Jūs runājat par drošības budžetu. Mūsu parādu nasta tieši ir drošības apdraudējums, jo – ļoti vienkārši – arī mūsu aizņēmumam un parādam jākalpo kā iespējai aizņemties krīzes situācijā. Un tieši šeit ir problēma ar šo parādu, Liepiņa kungs! Jūs ar šādu uzlikto kursu atstājat Latviju bez drošības spilvena.

Es minēšu vienkāršu piemēru. Šī starpība starp 50 un 60 procentiem. Ekonomika var nosvārstīties. Svārstību apmērs ir aptuveni... Ja ekonomika nosvārstās par 16,7 procentiem, tā tieši ir šī starpība starp 50 un 60 procentiem. Kovida krīze, kas nebija nemaz tik liela finanšu krīze, tā vairāk bija veselības krīze, bija 10 procentpunkti... 10 procentpunktus nostaigāja tieši parāds pret IKP. Dižķibele nostaigāja 40 procentpunktus. Jūs šobrīd gribat atstāt valsti ar 3,6 procentiem spilvena... līdz Māstrihtas kritērijiem. Jūs minējāt Igauniju un pārējās valstis, kurām ir mazāki... un ir arī daudzas citas valstis ar lielākiem parādiem.

Problēma ir reitingā. Mēs šobrīd esam zemākajā reitingā starp trīs Baltijas valstīm. Starpība starp Igaunijas un Latvijas reitingu... jau šodien šīs reitinga izmaiņas mums ir 200 miljoni eiro gadā. 200 miljoni eiro gadā ir tas, ko mēs maksājam vairāk par reitingu. Ziniet, Valsts kase mums skaidri un gaiši pateica, ka reitingu nosaka tieši tas, cik mēs esam disciplinēti un atbildīgi pret parādu nastu, tieši nesasniedzot Māstrihtas kritērijus. Jūsu kurss piedāvā to sasniegt ātrāk par visām Baltijas valstīm. Igaunijā ir stipri zemāk... pret IKP.

Tieši tāpēc ir jādomā par ekonomisko drošību, jo mēs neesam krīzē šobrīd. Krīze, tāda finansiālā krīze, pavisam drīz var iestāties globālajā līmenī. Un cik gatavi mēs tad būsim? Kas būs gatavs aizdot Latvijai naudu, kad mēs jau būsim... pāri lūpai? Mēs neesam Francija, neesam Itālija, kuras ar savu ekonomiku ir spējīgas apkalpot parādu nastu tādēļ, ka neviens nevēlas viņu bankrotu. Bet mēs neesam pat Grieķija ar tūrisma iespēju. Mūsu ekonomikas izmērs neļauj – neļauj! – dzīvot ar lielu parādu nastu. Tieši tāpēc ir jābūt atbildīgiem pret to. Ja aizņemamies, tad aizņemamies tikai drošībai. Un arī vērtējam, kur un kādu drošību mēs apmaksājam, nevis saucam par drošību patiesībā valdības izdevumus ap to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Jā, par šo priekšlikumu mēs diskutējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Finanšu ministrija piekrita, ka ar laiku arī mēs varētu būt uz 50. Bet es gribētu atgādināt, ka šis budžets ir veidots... Finanšu ministrija... pēc datiem, ka 2026. gadā būs 2,1 procenti no IKP un 2027. gadā – 2,2. Savukārt Eiropas Komisija 18. novembrī pateica, ka būs 1,7–1,9.

Bet es tikai atgādināšu riskus, kas mums jāņem vērā... un kāpēc 50. Mums jābūt mazliet ambicioziem ne tikai ekonomiku dubultot, bet arī... parāds pēc iespējas mazāks. Jā, pārsniegsim varbūt kādreiz, bet jābūt mazliet ambīcijām.

Un riski.

Pirmais. Es jau jums teicu pirmajā lasījumā – mums 2028. gada beigās būs jāatliek aizņemtais no pensiju 2. līmeņa uz 1.

Otrais. Ašeradena kungs jau minēja par klauzulu.

Trešais. Ko es gribu atgādināt, jūs jau visi lasījāt pirms dažām dienām – “airBaltic” reitings krīt. Uzdodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jautājumu – jo budžetā nekas nav paredzēts –, atbilde: viss būs labi! Nu, nebūs labi!

Ceturtais. “Fitch Ratings” mums atstāja tieši tādu pašu reitingu, bet ar piezīmi, ka mēs dzīvojam pāri saviem... par daudz tērējam, un mums ir jāsāk skatīties par parādu.

Piektais. Kas ir ļoti būtiski, bet pie kā nestrādā – mums beidzas termiņi mūsu būtiskajiem stratēģiskajiem dokumentiem, no kuriem izriet Eiropas finansējums nākamajiem gadiem... 2027. gadā. Mēs pat pie tiem nestrādājam... kas arī ietekmēs un būs ļoti būtiski.

Sestais. Tas, kas bija pirms divām dienām, mums ir rekords – 10 mēnešos konsolidētā budžeta deficīts ir 1,019 miljardi. Atcerieties, 2024. gadā mums bija plus 134 miljoni.

Un jau, jāsaka, pirms trim nedēļām es teicu, ka šo budžetu principā ir jāsāk labot un jābūt izmaiņām. To arī pirms nedēļas ekonomisti norādīja, ka jāsāk domāt par izmaiņām, jo pretējā gadījumā 2026. gadā ir divi scenāriji – celt nodokļus vai radikāli samazināt izdevumus. Un vēl būtiskais (manas domas sakrīt ar ekonomistu): mums ir jāveido bufera zona – vismaz 0,2 procenti no IKP, lai mēs varētu segt šos riskus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, šis frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums paredz aizstāt skaitli “60” ar “50”, Māstrihtas kritērijos noteiktos 60 procentus ar 50 procentiem... valsts parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās.

Kolēģi, es vienu dokumentu gribētu citēt. Mums te patīk citēt, atsaukties uz citiem. Divtūkstoš... Es domāju, es nosaukšu datumu, jūs sapratīsiet, par kuru dokumentu ir runa. 2023. gada 15. septembris. Parakstīts. “Īstenosim tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40 procentu līmenī no IKP.” Skaidri un gaiši. Parakstījuši Evika Siliņa, Arvils Ašeradens, Andris Sprūds un citi Evikas Siliņas valdības ministri. Valdības deklarācijā – 40 procenti.

Mūsu priekšlikums pat nav 40 procenti. Tas būtu brīnišķīgi, ja mēs varētu visi vienoties par 40 procentiem no IKP. Mūsu ārējais parāds ir 50, kolēģi, 50! Mēs atstājam nelielu rezervīti līdz šiem Māstrihtas kritērijiem. Respektīvi, jūs atsaucaties un rādāt mums tabuliņās Skandināviju... Somiju vai kādu citu valsti, kuras ir atsevišķi izņēmumi Eiropā, kur ir arī virs 60 procentiem, bet viņu ekonomika un viņu spēja apkalpot šo parādu ir pilnīgi cita nekā mums. Viņiem nav problēmu ar ārējā parāda apkalpošanu, raugoties no visiem bilances datiem.

Mēs saprotam: ja mums pieaug līdz miljardam vai līdz, nezinu... nākotnē, iespējams, vēl vairāk izmainās procentu likmes, ja ekonomika nokrīt un ja mēs esam pāri Māstrihtas kritērijiem, pat neaizņemoties neko vairāk, diezgan droši, ka šī parāda apkalpošana... šie procenti pieaugs. Mēs atceramies, kā jau kolēģis Kulbergs minēja, citēja Krišjāni Kariņu, ka naudas mums ir tik daudz kā nekad. Mēs varam aizņemties praktiski par 0 procentiem vai par 0,... procentiem. Mēs aizņēmāmies veselu... ļoti daudz naudas, kā Kariņa kungs minēja, tik daudz naudas kā nekad. Nu šobrīd par šo pašu daudzo... lielo naudu ir vienkārši pieauguši procenti, un tie turpinās pieaugt. Bet mēs aizņemamies vēl divus miljardus. Vienā brīdī ekonomika mazlietiņ kritīsies – viss, būs šīs summas vēl lielākas. Un tad, kad tiešām vajadzēs kādiem civiliem draudiem vai, nedod dievs, vēl kaut kam nopietnākam, mums vienkārši tādas iespējas nebūs.

Tāpēc laicīgi paredzam, samazinām no 60 uz 50 procentiem, esam fiskāli atbildīgi, ierakstām likumā citstarp kaut ko vēl pat, es teiktu, diplomātiskāku un piesardzīgāku, nekā ir bijis valdības deklarācijā, un, es domāju, mēs varēsim raudzīties uz nākotni ar nedaudz lielāku cerību nekā pašlaik, faktiski dzīvojot uz Māstrihtas kritēriju robežas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Viens no veidiem, kā parūpēties, ka aizdevēji neatņem to, kas tev pieder, ir rūpēties, lai uzkrājumu kopsumma un ieņēmumu kopsumma pārsniegtu parāda kopsummu. Šai gadījumā Latvija jau ir pārgājusi pāri šim līmenim. Saskaņā ar Finanšu ministrijas priekšlikumu piedāvājums ir aiziet uz pilnīgi nedrošu līmeni. Šobrīd kopējie valsts budžeta ieņēmumi ir aptuveni 16 miljardi, un ir piedāvājums palielināt kopējo parādu summu līdz 24 miljardiem. Tas nozīmē, ka veidosies deficīts, kopējie ieņēmumi gada izteiksmē pret kopējo parādu – gandrīz vai 10 miljardi.

Ļoti nopietna šķēre veidojas. Tas nozīmē, ka valstij ir nepieciešams pilnīgi visus budžeta līdzekļus, teiksim tā, novirzīt uz atdošanu un mēs tāpat nevarēsim atdot gada izteiksmē valsts ārējo parādu. Es saprotu, ka šobrīd tā filozofija ir, ka nevienam jau nevajag atdot ārējo parādu, jo visu laiku tas tiek pārfinansēts, pārfinansēts, pārfinansēts. Bet tas viss var būt līdz vienam brīdim. Tajā brīdī, kad, piemēram, procentu likmes būs uzaugušas pilnīgi netveramā līmenī, sāks domāt par atdošanu. Bet jautājums – vai būs resursi, no kā to atdot?

Man šķiet nepareiza filozofija – iet aizvien dziļākos parādos. Līdzīgi kā ar ātrajiem kredītiem – ņemt nākamo kredītu, lai refinansētu iepriekšējo. Beigās starptautiskie aizdevēji atnāks un paņems to, ko viņi grib. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju.

Ja būtu runa, ka valsts iegulda līdzekļus ne tikai drošībā, bet ļoti milzīgos attīstības projektos, kas nesīs valstij turpmāko gadu laikā 10 miljardus lielu ekonomikas pienesumu, tas būtu cits stāsts. Bet šeit mēs par to nerunājam. Mēs runājam par vienkāršu ieiešanu aizvien dziļākos parādos un – sasniedzot ļoti, ļoti... tādu līmeni, ar kuru mēs tālāk nevarēsim, iespējams, tikt galā, ja kredītreitings tiks būtiski samazināts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, Tavara kungs ļoti labi norādīja uz dokumentu. Tas ir dokuments, kas nav vēsture, tas nav pirms kara, tas ir kara epicentrā, visiem zināmos apstākļos, jūsu pašu dokumentā – 40 procentu līmenī uzturēsim parādu nastu Latvijā. Jūs apņēmāties kā koalīcija. ZZS dabūja pa panckām no PROGRESĪVAJIEM par to, ka bišķiņ paspēlējās ar kādu no punktiņiem šajā deklarācijā... un noslānīja.

Kur ir jūsu attieksme pret šo punktu? Te jau ir pāri 40, stipri pāri. Mēs šodien jau dzīvojam 48. Kā saprast šīs jūsu attiecības? Nu, tā teikt, viens ir slānāmais, bet pārējie var uzvesties ārpus visiem šiem punktiem.

Nu, kolēģi, gribu norādīt: ja jau jūs apņematies, tad apņemieties! Kāpēc jūs tur rakstījāt, ja tas ir tik forši – būt parādos? 60 taču nav problēma, 40 – tas tikai uz papīra ir uzrakstīts.

Kolēģi, attiecamies nopietni pret dokumentiem, ko parakstām, un arīdzan pret valsti!

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies par šīm ļoti svarīgajām debatēm, lai saprastu valdības finanses.

Par pašu priekšlikumu. Ļoti svarīgi. Šis priekšlikums ir... teiksim tā, likumā ir norma – 60 procentu parāda līmenis. Tas atbilst Māstrihtas kritērijiem, atbilst caurmēra ekonomiskās pārvaldības noteikumiem eirozonā.

Es gribu teikt, ka debates mums iet tādā virzienā, it kā nebūtu bijis Krievijas iebrukuma Ukrainā un mums pēkšņi nebūtu būtiski jāpalielina... Es atvainojos, tajā brīdī, kad to parakstīja, mēs nezinājām, ka aizsardzības izdevumi būs jāpalielina uz 5 procentiem. Nē, tajā brīdī tas nebija zināms. Tas ir šī gada lielais notikums, un tas ir absorbēts budžetā. Es neredzu nekāda pamata, kādēļ mums būtu jāsamazina šis līmenis par 10 procentiem. Nekāda! Mums ir... un es tagad atbildēšu: tagad ir (Starpsauciens.)...

Nē, bet, Kulberga kungs, esiet uzmanīgs, lūdzu! Jūs sakāt: reitingi. Jā, reitingi ir svarīgi, bet vēl viena svarīga lieta ir Valsts kases meistarība. Es jums varu pierādīt ar skaitļiem, ka Latvijas Valsts kase iepērk... pārdod savas parādzīmes par daudz labākiem rādītājiem nekā Lietuva vai Igaunija. To es jums varu pierādīt. Un tas ir atkarīgs (Zālē troksnis.)... Mums ir svarīgi būt A klases reitingā, bet tas nav vienīgais kritērijs. Mēs neciešam zaudējumus tādēļ. Parādu masa, jā, rada zaudējumus, bet tas ne.

Bet labi. Lielais zilonis istabā ir... un tā, man liekas, ir ļoti svarīga lieta. Kolēģi, es aicinu pievērst tai uzmanību – par valstu taktikām, kā absorbēt šo lielo izdevumu daudzumu. Es runāšu par vienu lietu.

Visu laiku runājam par to, kas ir budžetā. Es tagad runāšu par to, kā nav budžetā. Budžetā nav nodokļu palielinājuma. (Starpsaucieni.) Budžetā nav nodokļu palielinājuma! (Starpsaucieni.) Latvija izvērtē... Es atvainojos, tie ir... labi, mēs varam runāt – ir akcīzes, bet lielie nodokļi nav aiztikti.

Lūdzu, lūdzu, apskatāmies, kolēģi, ko izdarīja mūsu kaimiņi igauņi. Igaunija pacēla PVN par 3 procentiem. Kā jūs domājat, kāds ir nākamā gada Igaunijas budžeta deficīts? 4,5 procenti. Latvijai ir tikai 3,3. (Starpsaucieni.) Un tā ir pilnīgi atšķirīgi izvēlēta taktika. Mums šī taktika bija būvēta uz to, lai atjaunotos ekonomikas izaugsme, ko mēs arī redzam Latvijā. Ekonomika, trešais ceturksnis – 2,5 procenti, nākamais gads – 2 procenti. (Starpsaucieni.) Ja mēs būtu rīkojušies savādāk, būtu līdzīga situācija kā Igaunijā. Ekonomika sabremzētos. Un to mēs redzam. Šobrīd igauņi ļoti nopietni strukturālo problēmu risina, mēģina atrisināt. Šis ir lielais jautājums.

Latvijas valdība izvēlējās citu taktiku – darīt to visu uz izmaksu samazinājumu. Atvainojiet, trijos gados ir 844 miljonu eiro samazinājums. Deviņas ministrijas ziņo par to, ka viņu izdevumu bāze ir samazinājusies nākamajā gadā. Tā ka tas ir ceļš, ko mēs darām, un tas dod rezultātus. Tā ir godīga diskusija.

Jā, ir iebrukums Ukrainā, ir ģeopolitiskā situācija. Mēs finansējam drošību, un to mēs darām uz izmaksu efektivizācijas rēķina.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam. (Starpsauciens: “Starpbrīdis!”)

Starpbrīdis arī būs.

E. Smiltēns (AS).

Gribu pateikt paldies par komentāriem. Un Jurēvica kungam nodot ziņu, ka tiešām ir saņemts grāmatas jaunais eksemplārs (Starpsaucieni.) – kā Latvija nonāca parādu un izaugsmes krīzē. Šoreiz autori vairs nav Valdis Dombrovskis un Oslunda kungs.

Paldies. Lai veiksmīgs pārtraukums!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Atgādinu, ka komisijā tas netika atbalstīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 34, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies četri deputāti: Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Turpinām skatīt priekšlikumus. Esam palikuši pie 3. priekšlikuma. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Mazliet klusāk! (Pauze.)

A. Vīksna. Kolēģi! Sākam darbu! (Starpsaucieni.)

3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mums ir neatkarīga institūcija – Fiskālās disciplīnas padome, kura ļoti atbildīgi pieiet un vērtē disciplīnu neatkarīgi no valdības, cik fiskāli mēs uzvedamies ar savu budžetu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Konkrētais priekšlikums... ka Fiskālās disciplīnas padomei pietrūkst deleģējuma, lai viņi daudz stingrāk skatītos uz tēriņiem. Un ir konkrēts secinājums, ka ministrijas nav objektīvi motivētas ierosināt izdevumu samazināšanu, jo tās aizstāv savas programmas, arī valdība nav objektīvi ieinteresēta būt fiskāli disciplinēta apstākļos, kad ir iespēja nebūt. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome, kas ir neatkarīga institūcija, būtu tā, kas varētu šo procesu uzraudzīt no malas, ko šobrīd viņi dara tikai indikatīvi.

Priekšlikums ir vienkāršs: “Padomei, pamatojoties uz savu neatkarīgo analīzi un fiskālo novērtējumu, ir tiesības sniegt Ministru kabinetam un Saeimai priekšlikumus par valsts budžeta izdevumu samazināšanu, pārskatīšanu vai pārdali gadījumos, kad konstatēta neatbilstība fiskālajiem mērķiem vai šī likuma principiem.” Manuprāt, ļoti loģisks pilnvarojums Fiskālās disciplīnas padomei, lai nebūtu tikai deklaratīva institūcija, bet varētu arī sniegt priekšlikumus gan Saeimai, gan valdībai. Nav nekādas fiskālās ietekmes. Atbildīgs priekšlikums, lai mums būtu labāka kontrole pār to, kā mēs tērējam līdzekļus.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 31, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad 10. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā”.

Otrajam lasījumam esam saņēmuši vienu – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. Esam izskatījuši priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (Starpsauciens.)

Ja nav kvoruma, mums ir jābalso vēlreiz.

E. Putra. Tik labs likumprojekts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Līdz ar to es izsludinu 10 minūšu pārtraukumu. (Zālē troksnis.) 10 minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu.

Turpinām ar kvoruma pārbaudi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Tātad kvorums mums ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Zālē troksnis.)

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums. (Zālē troksnis.)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā.

Ir saņemts viens – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. Esam izskatījuši priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Šim likumprojektam nav priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Šo likumprojektu esam izskatījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, atbalstījuši un virzījuši tālākai izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā.

Esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. 7. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

E. Putra. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labvakar, kolēģi! No asprātībām pie darba! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. – deputātu Gendeles, Burova un Daugavieša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Ļoti svarīgs likumprojekts, noteikti arī ļoti svarīga tēma. Tēma, kas kopumā saistīta ar sportu, arī ar sporta finansējumu un kopumā regulējumu, kas saistīts ar totalizatoru reklamēšanu.

Esošā situācija noteikti nav optimāla. Mēs ļoti labi apzināmies problēmas, kas saistītas ar to, ka slēpta veida reklāmas tāpat tiek izmantotas. Tomēr es vēlējos no PROGRESĪVO puses norādīt, ka ilgtermiņā mums pavisam noteikti ir jāmeklē risinājums, kas gan pašai sporta nozarei, gan reklāmas tirgum kopumā ir daudz atbilstošāks, jo mēs labi zinām – šī ir viena no tām nozarēm un viena no tām tēmām, kas Latvijas sabiedrībai kopumā var būt diezgan sāpīga, ņemot vērā mūsu sociālekonomisko situāciju. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka PROGRESĪVIE noteikti būtu gatavi un būtu atvērti strādāt pie risinājuma, kas paredzētu daudz prognozējamāku finansējumu sporta nozarei ilgtermiņā.

Mēs labi zinām... un mums ir tagad pieredze saistībā ar kultūras finansējumu, kurā noteikta nodokļu daļa iezīmēta konkrētai kultūras nozarei, kas sniedz šādai nozarei prognozējamību un arī iespēju plānot savas aktivitātes ilgtermiņā. Manuprāt, arī sportam būtu nepieciešams līdzīgs regulējums. Es noteikti saprotu iebildumus, kas varētu būt par to, ka šādā veidā iezīmēt noteiktu nodokļu daļu... varētu likties, ka tad jau politiķiem vairs nebūs, ko darīt, ja mēs sasaistīsim nodokļus ar noteiktiem izdevumiem. Tomēr ir atsevišķas nozares, kurās, manuprāt, tas ir pareizi.

Šajā gadījumā, zinot, ka sports ir viena no nozarēm, kas ilgstoši cīnās ar nepietiekamu un, iespējams, arī tādu finansējuma struktūru, kas nav atbilstoša visai sporta nozarei kopumā, tomēr ir iespēja izmantot labo piemēru, kas, manuprāt, šajā gadījumā ir kultūras nozarē, un piemērot līdzīgu regulējumu arī sporta nozarē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija ilgstošas diskusijas par šo jautājumu. Vēlējos, lai tas izskan publiski. Pilnībā saprotu, kāpēc ir tapis esošais piedāvājums, bet gribu norādīt, ka, manuprāt, tīri politiski mums ir nepieciešams skatīties arī uz citiem risinājumiem ilgtermiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Papildināšu kolēģa teikto, bet mazliet no personīgākas prizmas. Man bija liels prieks vidusskolā mācīties kopā ar ļoti sportisku kompāniju. Mēs esam palikuši draugi mūža garumā. Mēs ļoti fanojām par sportu. Katru garo starpbrīdi izmantojām, lai aizietu netālu no skolas paskatīties kādas sporta sacensības. Atceramies, kā Maļuhins Nagano nodeva stafeti otrais, Bricis nodeva pirmais... Latvija gāja uz medaļām vienā no viskonkurētspējīgākajiem sporta veidiem. Atceramies, kā Ozo Soltleiksitijā savārīja podus savā zonā, bet ar četrām piespēlēm panāca leģendāro 6:6 pret Slovākiju.

Tajā laikā mūsu vienīgā saskarsme ar sporta azartspēlēm bija dažreiz uzspēlēt zolīti varbūt uz vienu santīmu punktā. Tas, kas šobrīd pasaulē notiek, ir tāda plašāka sporta gambifikācija jeb daļēja padarīšana par kazino. Protams, likmju likšana sportā un azartspēlēs nav nekas jauns, jau antīkās pasaules olimpiskajās spēlēs 800 gadus pirms mūsu ēras tika liktas likmes. Arī Senajā Romā kaujas ratu sacensībās lika likmes. Bet globāli sporta, azartspēļu un likmju likšanas straujais pieaugums ir noticis tieši pēdējos 25 gados. Un ir trīs galvenie faktori.

Viens, protams, ir šīs ārkārtīgi ietekmīgās, pieaugoši ietekmīgās nozares lobijs un līdz ar to – likumu liberalizācija. Otrs – vieglāka pieeja šiem pakalpojumiem tiešsaistē un mobilajās ierīcēs. Trešais, kas ir šī priekšlikuma konteksts, ir ārkārtīgi agresīvs mārketings un reklāma.

Latvijas gadījums ir īpašs. Kad tika atcelts ārkārtīgi necaurspīdīgais, politizētais sporta finansēšanas modelis caur valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem, tas bija brīdis, kad pakāpeniski savu uzvaras gājienu uzsāka tieši sporta totalizatoru nozare, valstij sistemātiski pieverot acis uz to, cik primitīvi tiek apieti līdzšinējie reklāmas ierobežojumi.

Man ir rūgta sirds, pazīstot daudzus sportistus, redzēt uz mūsu basketbola izlases krekliņiem “Eurobasket” laikā, uz hokeja izlases krekliņiem... tikko mūsu fantastiskās pludmales volejbola pasaules čempiones... reklamējot sporta totalizatorus kā sporta bārus. Protams, nekad un nekādos apstākļos mēs nedrīkstam vainot sportistus. Viņi ir šīs situācijas ķīlnieki. Tāpēc es gribu šodien pateikt stingru “nē” tam, lai mēs noņemtu šo reklāmas ierobežojumu sporta totalizatoriem un tādējādi nostiprinātu šo pieaugošo, ačgārno atkarību no šiem ieņēmumiem.

Vienlaikus pilnībā solidarizējos ar visiem tiem sportistiem, kam derdzas šī netaisnība, tāpēc pievienojos tam, ko teica mans kolēģis. Mums ir jāstrādā pie ilgtspējīga sporta finansēšanas modeļa.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums ir...

 

H. Rokpelnis. Atgādinu, ka komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.... komisijā atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Nē... balsot?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt! (Starpsaucieni.) Prasāt? Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

H. Rokpelnis. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 4. – deputātu Gendeles, Burova un Daugavieša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. un 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””.

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumu “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Likumprojektam “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.

Uz otro lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam. (Dep. U. Mitrevica starpsauciens.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Labdien un labvakar, Harij Rokpelni! Šodien skatām un parīt, visticamāk, apstiprināsim šī Saeimas sasaukuma ceturto budžetu – pēdējo budžetu, kuru mums būs iespēja pieņemt, apstiprināt pēc pāris dienām. Un tamdēļ es teikšu, ka gan šim priekšlikumam, gan citiem priekšlikumiem, kurus šodien aizstāvēšu, – par atbalstu ģimenēm, bērniem un arī mammām – ir viens kopīgs apzīmējums... tas ir piedāvājums kļūdu labojumam jeb savulaik solītā un atņemtā atgriešanai Latvijas ģimenēm.

Uzskatu, ka mums šajos četros gados tāda iespēja bija. Pirmā iespēja mums bija attiecībā uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, kas ir spēkā no 2004. gada. Savulaik, kad šis likums tika pieņemts, tika noteikta kārtība –gadījumos, kad vecākiem ir jāuztur savi bērni, minimālais uzturlīdzekļu apmērs, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, ir tāds pats, kāds ir gadījumos, kad vecāki subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ to nedara... tad to darīt uzņemas valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda... un tas bija viens lielums.

2009. gada krīzes laikā tika pieņemts lēmums samazināt šo Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājumu, 2010., 2011. un 2012. gadā tas tika samazināts, tad atkal atgriezts. Tad pienāca 2017., 2018. un 2019. gads, kad tas atkal tika samazināts. Un tad bija 2019. gada ģeniālais Tieslietu ministrijas... tieslietu ministra piedāvājums noteikt, ka minimālie uzturlīdzekļi, kas vecākiem jānodrošina saviem bērniem, var būt vēl minimālāki... kas ir unikāla situācija. Un tā tas tika noteikts šinī likumā – turpmāk valsts šo apmēru varēs noteikt vēl mazāku, vēl minimālāku par minimālajiem uzturlīdzekļiem. Un tā mēs dzīvojam līdz šai dienai.

Tas, ko es piedāvāju, – labot šo kļūdu... un man ir atbalsts, es zinu, ka daudzi jūsu vidū... proti, noteikt, ka tas ir viens lielums. Bišķiņ tas jau tiks labots nākamajā gadā, un tomēr nākamajā gadā plaisa paliek – plaisa starp bērniem, kas saņems šo vecāku obligāto uzturlīdzekļu minimumu, un tiem, kas saņems no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, tie ir 40 eiro mēnesī bērnam līdz 7 gadu vecumam un 54 eiro bērnam no 7 gadu vecuma, attiecīgi tie ir 480 vai 648 eiro gadā.

Šis priekšlikums paredz atgriezties pie sākotnējā, 2004. gada, piedāvājuma, tas ir, gan viens, gan otrs maksājums... maksājumi ir līdzvērtīgi saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu, un piedevām tas tiek indeksēts katru gadu, nevis tā, kā gadās... vai katrus pāris gadus... kas patiesībā nozīmē, ka daļai bērnu Latvijā mēs iedodam pilnīgi nevienlīdzīgus spēles noteikumus salīdzinājumā ar citiem bērniem, un tas nav godīgi. To mēs varējām labot un vēl varam labot šodien.

Lūgums atbalstīt visus deviņus priekšlikumus. Par pārējiem es šodien nenākšu runāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šogad mēnesī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, ko maksā otrs vecāks, ir 185 eiro, ja viņam nav iespējas maksāt vairāk. Tie, kam ir bērni vai mazbērni, var padomāt: 185 eiro mēnesī – tas ir daudz vai maz? Vai ar to pietiek? Vai tas atbilst šī brīža reālajām dzīves izmaksām? Vai ar to bērnu var pabarot, apģērbt, nogādāt izglītības iestādē, uz interešu izglītības nodarbībām, sagādāt arī kādu prieku un iepriecinājumu?

Tiem vecākiem, kas bērnu visbiežāk audzina vieni, un otrs vecāks nerūpējas par savu bērnu, valsts no Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksā 125 eiro. Tas ir par bērniem, kuri vēl nav skolas vecumā. No skolas vecuma ir jāmaksā 222 eiro un valsts atvēlē 150 eiro – ja otrs vecāks neliekas ne zinis un nemaksā.

Šī dažu desmitu eiro summa no valsts budžeta ir svarīga, bet ģimenei – it sevišķi, ja kāds no vecākiem viens pats audzina pat vairākus bērnus, – gada laikā tā starpība ir ļoti būtiska. Mēs varam teikt, ka tie daži desmiti eiro neko nemaina, bet ģimenei, kas katru dienu no rīta skaita, vai bērnam sanāks autobusam, pusdienām, interešu izglītībai, Ziemassvētku dāvanai, tā ir liela nauda... ja mēs sareizinām ar 12 mēnešiem gadā. Kad šo lēmumu pieņēma un minimālos uzturlīdzekļus atsēja no Uzturlīdzekļu garantijas fonda, tas noteikti bija kaut kāds ekonomijas risinājums vai krīzes risinājums.

Pēdējos gados esam daudz darījuši, lai panāktu labākus rezultātus parādnieku vešanai pie kārtības, un Uzturlīdzekļu garantiju fonds aizvien labāk atgūst tos eiro, ko bezatbildīgie vecāki nav finansējuši. Diemžēl mēs vēl aizvien sakām, ka bērni šos uzturlīdzekļus nav pelnījuši pilnā apmērā... minimālajā apmērā, jo valstij ir pārāk liels parāds. Latvijā vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu no saviem vecākiem diemžēl nesaņem pienācīgus uzturlīdzekļus. Un tā nav bērnu atbildība, tā ir visu mūsu līdzvērtīga atbildība un katra individuālā vecāka, kurš nepilda savus pienākumus, atbildība. Es personīgi zinu ģimeni, kur mamma nav maksājusi tēvam uzturlīdzekļus par diviem bērniem. Viņa dzīvo ārzemēs, nesen bija atgriezusies Latvijā, un pēc nepilna pusgada aizlaidās atpakaļ, jo pie durvīm pieklauvēja: “Atdod valstij parādu!” Nē, viņa sakrāmēja koferus un devās atpakaļ.

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. Bet es domāju, ka šis...

Sēdes vadītāja. Vai vēlaties apvienot debašu laikus?

I. Indriksone. Atbalstiet priekšlikumu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

H. Rokpelnis. Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 2. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 3. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 4. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 5. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 6. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

7. ...

Sēdes vadītāja. Nē, es atvainojos.

Lūdzu zvanu! Balsosim...

H. Rokpelnis. Par sesto?

Sēdes vadītāja. Jā.

H. Rokpelnis. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 7. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 8. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

H. Rokpelnis. 9. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

H. Rokpelnis. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divdesmit priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

Komisijā saņemti 20 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.) Kolēģi, mazliet klusāk!

H. Rokpelnis. Varam turpināt?

2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 13, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 3. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 11, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 10, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 5. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 11, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 6. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 7. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, šajā likumā ir noteikti sodi par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem. Atgādinu, ka “Nacionālā apvienība” rosināja šos sodus palielināt jau 2023. gadā. Kā viens no iemesliem bija... faktiski bija divi galvenie iemesli.

Pirmkārt, naudas vērtība jau sen ir mainījusies... lai mēs ietu līdzi un tās summas indeksētu, lai vispār tā likumdevēja... jēga, kas toreiz tika dota, saglabātos.

Otrkārt, sākoties Krievijas pilna mēroga karam Ukrainā, kaimiņvalstis pastiprināja valodas kontroles politiku, tostarp sodus. Mēs aicinājām Latvijai nebūt izņēmumam, rīkoties līdzīgi un šos sodus palielināt. To arī šie likumprojekta priekšlikumi paredz – atteikties no brīdināšanas, lai nebūtu masveida brīdināšana par pārkāpumiem, un par pārkāpumiem palielināt soda vienību skaitu.

Šis priekšlikums ir par profesionālajā jomā nepieciešamo valodas līmeni. Gribu izcelt problēmu apkalpošanas jomā, kur valodas kontrole joprojām ir nepietiekama un sodi ir nepietiekami, pat šodien Saeimas sēdes laikā biju liecinieks, kā pie Saeimas ieejas ar “Bolt” tiek pievests ēdiens, par kuru persona, kas izgāja no Saeimas telpām, pateicās angliski. Man tā šķiet diezgan nepieņemama situācija.

Līdz ar to – budžeta kontekstā – man nešķiet samērīgi, ka Tieslietu ministrija finansējumu valsts valodas kontrolei samazina... nevis palielina vai sliktākajā gadījumā atstāj esošajā līmenī, bet samazina. Valsts valodas centram kapacitāte nav pietiekama. Viņiem bieži vien nākas atbildēt uz iesniegumiem pēc likumā noteiktā termiņa, jo viņi nevar pagūt sagatavot atbildes, izbraukāt un darīt to, ko no viņiem sagaida. Mans priekšlikums būtu, ka mēs viņiem gan palielinām finansējumu... kas būs tālāk... gan palielinām šos sodus, vienlaikus pildot arī budžetu, un to finansējumu, ko Valsts valodas centram varētu piešķirt, varētu arī daļēji segt, palielinot šo sodu likmes.

Aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī nākamos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu informēt tos kolēģus, kuri darba dunā varbūt nav pamanījuši, varbūt arī ir piemirsuši, ka jau 17. oktobrī Saeimas frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA šim likumam iesniedza grozījumus, kas paredz palielināt sodus par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem. Paldies arī par jūsu atbalstu šai idejai. Saeima pagājušajā nedēļā jau pieņēma šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot šos priekšlikumus, arī Juridiskais birojs norādīja, ka šie priekšlikumi nebūtu vērtējami budžeta skatīšanas procesā, bet gan atbildīgajā – Juridiskajā – komisijā un trīs lasījumos. Tādēļ frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA par šiem un arī nākamajiem priekšlikumiem atturējās... jo darbs Juridiskajā komisijā pie šādiem priekšlikumiem jau notiek.

Aicinu līdzdarboties, sniegt konstruktīvus priekšlikumus, lai kopā varētu stiprināt valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Gribu vērst uzmanību – žēl, ka deputāti darba dunā nepamanīja 2023. gadā “Nacionālās apvienības” iesniegto likumprojektu, kur tika piedāvāti bargāki sodi par Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Šodien mēs to esam iesnieguši. (Paldies kolēģim Artūram Butānam.) Tie būtu reāli ienākumi, ja vien ikdienā kāds šos sodus gribētu piemērot, jo saskaņā ar Ministru kabineta spēkā esošajiem noteikumiem visās mums ļoti labi zināmajās profesijās, kurās strādā trešo valstu iedzīvotāji un diemžēl nespēj nodrošināt pilnvērtīgu pakalpojumu valsts valodā, tie ir pārdevēji, kurjeri, visbiežāk kurjeri, taksometru vadītāji... visiem viņiem ir jābūt B1 zināšanu līmenim – B1! –, nevis A... vai A1, vai A2, bet B1. Tas būtu ļoti labs papildu ieņēmumu avots Valsts valodas centram. Un valodas pārkāpumu, varētu teikt, kontrolieri varētu simtprocentīgi atpelnīt savus algas... izdevumus, ja vien kāds to vēlētos darīt.

Manuprāt, 35 eiro nav samērīgs sods par valsts valodas nelietošanu, veicot savus amata pienākumus. Tās naudas vienības, kas ir minētas priekšlikumā, būs līdzvērtīgas 100 eiro, tas būtu atbildīgi, adekvāti šajā situācijā, kādā mēs esam ļāvuši nonākt mūsu darba videi... un iespējām saņemt pakalpojumus valsts valodā Latvijā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī visus pārējos un atgādinu, ka no 2023. gada līdz šai dienai ir pagājuši vairāk nekā divi gadi – laiks mainīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 7. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 8. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 9. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 10. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 11. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 12. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 13. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 14. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 19, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 15. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 16. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 17. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 18. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 19. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

H. Rokpelnis. Esam izskatījuši visus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Iesniegti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam. (Dep. U. Mitrevica starpsauciens.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics (NA).

Paldies. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir priekšlikums, kas dīvainā veidā... bet neprasa budžeta līdzekļus, tam nav ietekmes uz valsts budžetu. Līdz ar to es tiešām nesaprotu, kamdēļ šāds lēmums nav pieņemts un šādam priekšlikumam nav atbalsta. Man grūti to izskaidrot, jo fiskālas ietekmes uz šo lēmumu nav.

Priekšlikums paredz atļaut izvēlēties, kurš no vecākiem saņem vecāku pabalstu un kurš – bērna kopšanas pabalstu. Šobrīd tādas iespējas nav, vecāki nevar izvēlēties, kurš kuru pabalstu saņem. Pieņemsim, tēvs saņem vecāku pabalstu, turpina strādāt, viņš arī automātiski saņem bērna kopšanas pabalstu. Vecāku pabalstu viņš saņem ar 25 procentu samazinājumu, mamma mājās audzina bērnus, un sanāk tā, ka mamma šajā periodā neko nesaņem ne pensijas kapitālā... pareizāk sakot, šinī laikā viņa savā kontā nesaņem nevienu centu. Un otrs – tā rezultātā par šo laiku viņa neko nesaņem arī... pensijas stāžā. Tas ir absurds. Un tas ir tikai vienas šīs pazīmes dēļ – ka mēs neļaujam sadalīt šos abus pabalstus. Es neredzu loģiku, kāpēc mēs to neļaujam darīt.

Priekšlikums paredz atļaut vecākiem izvēlēties šos pabalstus sadalīt. Vēl joprojām es gaidu atbildi un neesmu sagaidījis (varbūt arī nesagaidīšu četru gadu laikā), kamdēļ mēs neļaujam sadalīt šos pabalstus? Tamdēļ priekšlikums paredz izmainīt šo kārtību un ļaut vecākiem izvēlēties šos pabalstus dalīt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Gribu teikt, ka, jā, Mitrevica kunga priekšlikumam ir racionāls kodols un par to tika diskutēts arī Sociālo un darba lietu komisijā. Diemžēl Labklājības ministrija, ar kuru es sazinājos, nav gatava tehniski to nodrošināt. Nezinu, kāpēc. Tāpēc diemžēl nevaru atbalstīt. Bet es saprotu, ka šajā priekšlikumā ir racionāls kodols, un ceru, ka labklājības ministrs uz priekšu to organizēs, lai varam kārtot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis priekšlikums ir jāatbalsta ne tikai tāpēc, lai vecāki varētu brīvi izvēlēties, bet arī lai notestētu mūsu ierēdniecības spēju izpildīt likuma normu, jo katrs pabalsts tiek aprēķināts atšķirīgi, tie nav identiski un nav summāri sasaistīti. Kopšanas pabalstam ir viens princips un pavisam elementārs aprēķins, vecāku pabalstam – cits, bet arī atsevišķi rēķināms. Cik tad bērnu tagad piedzimst? Un cik tad ir to vecāku, kas saņem šos pabalstus? Tie nav miljoni. Ja mēs šo lēmumu nepieņemsim šodien, tad vēl vismaz divus gadus... viņi sāks domāt un tad sāks lemt, tad sludinās iepirkumus, tad mēģinās kaut ko uzprogrammēt. Bet, ja mēs nolemsim... varbūt no 1. janvāra tas nenotiks, bet pēc pusgada tā jau būs īstenība un realitāte. Es domāju, ka ZZS darīs visu iespējamo, lai Uzulnieka kungs to spētu izdarīt, atbalstīs viņu un atradīs vislabāko un efektīvāko veidu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 2. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 3. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pie viena uzstāšos arī par 3. un 4. priekšlikumu.

Lūgums apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics. Tātad, ģimenē piedzimstot mazulim, vienam vecākam vai abiem pilnībā vai daļēji ir jāsamazina darba slodze. To mēs visi tā kā saprotam. Šobrīd vecāku pabalsti lielākoties ir 43,75 procenti... un tikai loģiski... mēs saprotam, ka ar šo pabalstu un ar citiem pabalstiem, ko ģimene saņem, ģimenes ienākumi, kādi tie bija līdz bērniņa nākšanai pasaulē, netiek kompensēti. Ņemot vērā izdevumu pieaugumu... tai skaitā ģimenei, kam nu jau papildus ir jāmaksā par vēl vienu dvēselīti... vecākiem tas liek domāt, kur to iztrūkstošo naudu... naudiņu, ko vajadzētu klāt vēl vienam ģimenes loceklim, atrast. Un tad vecāki mēģina izdomāt, kā vēl kaut kur piepelnīties. Tā kā valsts ir izdomājusi knifu, kādā veidā oficiāli to var nedarīt, kāds mēģina to darīt kaut kā savādāk.

Priekšlikums paredz atteikties no 25 procentu samazinājuma un vecākiem piešķirt valsts pabalstu simtprocentīgā apmērā, jo parādās arī tāda pazīme – ja abi vecāki izdomā solidāri, uz pusēm, samazināt darba slodzi (kas būtu tikai loģiski mūsdienu pasaulē), viņi arī tiek apdalīti par tiem 25 procentiem no vecāku pabalsta. Tas galīgi neiztur kritiku par vienlīdzību un visiem citiem mūsu saukļiem, kādus tikai mēs neesam saukuši šo gadu laikā.

Līdz ar to... vēl viena pazīme – sociālās iemaksas visi vecāki veic tā kā līdzvērtīgi, ar vienādiem procentiem, vienādās proporcijās pret savu nopelnīto naudiņu, bet, kad kāds no vecākiem domā bišķiņ piepelnīties... bērniņam nākot pasaulē... tanī laikā ģimene atkal tiek apdalīta, un no 25 procentiem no iemaksātajām sociālajām iemaksām viņiem nākas šķirties, tāpēc ka mēs tā gribam. Tā ir nepareiza pieeja. Un tas paziņojums, ka mēs pagarinām vēl uz gadu šos 75 procentus... šo īpatsvaru, ko mēs turpinām maksāt... šo pabalstu... ka 25 procentu samazinājums ir labs lēmums... Nē, tas nav labs lēmums, tas ir tāds pats lēmums, kā par šo gadu. Labs lēmums būtu maksāt simtprocentīgā apmērā, pareizāk sakot, nesamazinot šo pabalstu. Šis priekšlikums tieši to paredz – vecāku pabalstu izmaksāt pilnā apmērā, ņemot vērā tos argumentus, kurus jums izklāstīju.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 4. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

15 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

1. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums paredz to, ka... Mēs ļoti daudz runājam par drošību, par drošības budžetu, par to, ka mūsu valsts parāds nav tik liels kā citām valstīm, mēs sevi salīdzinām ar citiem, bet esam aizmirsuši ļoti būtisku mūsu sabiedrības daļu – vientuļos pensionārus.

Latvijā tieši vientuļie pensionāri ir visvairāk pakļauti riskam – gan finansiālai, gan sociālai atstumtībai. Un pats būtiskākais, kam es gribu vērst uzmanību... un tas varbūt būtu arī... es domāju, ka tas ir aktuāli arī kolēģiem no “PROGRESĪVO” partijas... tās ir vientuļās sievietes. Vecumā 65 plus vairāk nekā 65 procenti pensionāru ir sievietes, tāpēc šis likumprojekta pants paredz reizi gadā atbalstu vientuļajiem pensionāriem. Lai nesanāk tā, ka mēs par viņiem atceramies tikai tad, kad ir vēlēšanu laiks, bet lai šie cilvēki, kas ir vieni paši, kuriem nav... ne tāpēc, ka viņi tādu dzīvi ir izvēlējušies, bet tāpēc, ka viņi ir palikuši bez tuviniekiem, ir miris vīrs, nav bērnu... bet viņi ir šeit...

Neliksim visu atbildību uz pašvaldībām. Katrs cilvēks ir svarīgs. Kad vajadzēja celt šīs valsts ekonomiku, mēs šiem cilvēkiem teicām: maksājiet nodokļus! Un šodien viņu ir daudz. Bet, kad viņiem patiesi ir vajadzīga palīdzība... un katrs no jums var būt šajā grupā... un tad, kad mēs runājam par palīdzību... vai tā ir vardarbība... vai vēl kaut kas... mēs viņus piesaucam. Bet šajā likumprojektā jūs esat paredzējuši normas, ar kurām sievietēm pensijas ir mazākas nekā vīriešiem, tāpēc ka viņas ir dzemdējušas bērnus un viņu iemaksas ir samazinājušās.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ietekmē mūsu sabiedrību, it īpaši vientuļās sievietes, kurām nav palīdzības, lai nomaksātu rēķinus par dzīvokli, nopirktu zāles... jo jau nākamajos priekšlikumos jūs esat samazinājuši iemaksas no diviem gadiem uz pusotru... bet tas būs nākamais priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 2. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam. (Dep. U. Mitrevics: “Uzreiz lūgums – apvienot laikus!” Zālē troksnis.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

U. Mitrevics. Šis priekšlikums varētu būt kaut kas līdzīgs jautājumam, kuru es gribu pajautāt mums pašiem: kā būtu, ja tad, kad mēs kļūstam par Saeimas deputātiem – kurš pirmo, kurš nu jau desmito reizi –, pirmajā gadā mēs nesaņemtu atalgojumu? Kā būtu? Esam gatavi padomāt par to? Neesam gatavi.

Šis ir tieši tāds gadījums – kad 2009. gadā krīzes dēļ tika nolemts, ka par bērnu pirmajā gadā netiek maksāts ģimenes valsts pabalsts. Un tas ir spēkā no 2009. gada krīzes, no 2010. gada budžeta. Tas ir krīzes laika lēmums, kuru mēs neesam izlabojuši, – ka par bērnu pirmajā gadā ģimenes valsts pabalstu nemaksā.

Šis priekšlikums paredz, pirmkārt, oficiāli paziņot, ka 2009. gada krīze ir beigusies; otrkārt, nolemt, ka beidzot mēs atgriežamies pie sākotnējās kārtības un ka ģimenes valsts pabalsts tiek maksāts par bērnu arī pirmajā gadā.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 3. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamie kolēģi, šis priekšlikums paredz to, ka mēs izmaksājam pabalstu ģimenei no pirmā un... vairākiem bērniņiem. Bieži vien šajā zālē izskan, ka jēdziens “pabalsts ģimenei”, kas šobrīd ir 25 eiro, ir simbolisks. Tāpēc es ierosinu paaugstināt šo, jūsuprāt, simbolisko pabalstu ģimenei, kurā ir viens bērns, no 25 uz 50 eiro, par diviem bērniem – no 100 uz 200 eiro, par trim bērniem – no 225 uz 450 eiro, par četriem un vairāk bērniem – no 100 uz 200 eiro.

Gribu uzsvērt, ka jebkura vecāku izvēle... kas viņiem dod atbalstu radīt un uzturēt bērnus, ir iedrošinājums šodien, jo, kā jau es minēju pie iepriekšējā priekšlikuma, pensija skars ikvienu no mums. Ņemot vērā to, ka šobrīd valstī tiek popularizēta bezbērnu ģimeņu dzīve, jo tā ir ērtāk, tā ir komfortablāk... mēs runājam par izaugsmi... ikviens no mums ir atbildīgs par to, lai tajās ģimenēs, kurās bērni ir piedzimuši, vai tajās ir viens, divi, trīs, četri vai pieci bērni... mums visiem kopā ir jādod iespēja tās atbalstīt. Un šis priekšlikums to paredz. Varbūt kādam no šeit klātesošajiem 50 eiro nav liela nauda, bet cilvēkiem, kas skaita katru centu, tas ir nozīmīgs atbalsts.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 4. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Pēdējo trīs gadu laikā naudas vērtība ir samazinājusies gandrīz par 30 procentiem. Mēs visi to labi jutām, zinām, kā tas notika... un kā tas katras ģimenes budžetā bija jūtams.

Toreiz, kad ģimenes valsts pabalsta reforma tika īstenota, tā nebija vienkārša. Vienošanos par šīs reformas īstenošanu izdevās panākt jau 2020. gadā, bet bija jāgaida vēl gads, lai to varētu īstenot, jo bija tikpat smagas sarunas, kā varbūt šodien jūs runājat par iespēju budžetā sagādāt finansējumu drošībai. Latvijai ģimenes un bērni ir tikpat svarīgi kā drošība, jo kam gan mēs Latviju sargāsim, ja ne nākamajām paaudzēm? Tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumu, kas ir tikai likumsakarīgi. Tāpat kā senioriem tiek indeksētas pensijas, tāpat arī valsts ģimenes pabalsts būtu jāindeksē atbilstoši inflācijai.

Inflācija šajos gados katrai ģimenei ir atņēmusi 29,9 procentus no ģimenes valsts pabalsta. Mūsu priekšlikumā ir piedāvājums to palielināt par 30 procentiem. Par pirmo bērnu tie būtu 32,50 eiro un pieaugums – katrā nākamajā solī, par četriem un vairāk bērniem – par katru bērnu tie būtu 130 eiro. Tas nav daudz, bet tā būtu atgriešanās pie tā, kā bija 2022. gadā, ar cerību, ka, izmantojot to naudiņu, pirktspēja būtu 2022. gada līmenī. Tas pat nav palielinājums, tā faktiski ir atgriešanās 2022. gada līmenī. Tas būtu atbildīgi un parādītu attieksmi pret ģimenēm ar bērniem, un finansējums, kas tam ir nepieciešams, ir identisks tam, ko jūs, koalīcijas partijas, nolēmāt atdot kā neapliekamā minimuma atvieglojumu strādājošajiem.

Nevienlīdzība pieaug. Ģimenes, kurās nav apgādājamo, gūst stipri lielākus ienākumus, un ģimenes ar apgādājamiem tiešā veidā tiek diskriminētas. Tas arī ir atgādinājums PROGRESĪVAJIEM, kas vienmēr iestājas par nevienlīdzības mazināšanu: jūs ar šo budžeta projektu palielināt – un diezgan būtiski palielināt – nevienlīdzību attiecībā pret ģimenēm ar bērniem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Divas minūtes.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums īstenībā ir ļoti pieticīgs. Pieticīgs no tāda aspekta, ka priekšlikumā nav prasīts pat tas, ko labklājības ministrs prasīja no zaļajiem un zemniekiem, – ka ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu vajadzētu palielināt līdz 50 eiro. Priekšlikums ir par palielinājumu līdz 32 eiro par pirmo bērnu.

Kolēģe Ilze Indriksone jau minēja, ka šis palielinājums ģimenēm īstenībā nav nekāds palielinājums. Šie papildu septiņi eiro faktiski kompensē inflāciju, kas pēdējo trīs gadu laikā... kopš pēdējo reizi tika pārskatīts šis pabalsts... ir bijusi, jo pēdējo trīs gadu laikā ģimeņu ienākumi faktiskajās cenās ir sarukuši. Šis priekšlikums piedāvā kompensēt inflāciju. Citām sociālajām grupām iepriekšējos budžetos tas ir darīts – senioriem, valsts iestāžu darbiniekiem, ministriem, premjerministram, bet bērniem Jaunās VIENOTĪBAS vadītajai valdībai tā nav bijusi pietiekama prioritāte.

Tikko mēs runājām... nāca arī JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi... ka vajag palielināt budžeta deficītu, ka visu vajag tērēt. Demogrāfiskās situācijas jautājums ir līdzvērtīgs militārās drošības jautājumam. Ja nebūs cilvēku, kas šeit dzīvo, es domāju – mūsu pamattautas, tad arī nebūs, ko aizsargāt. Vēlreiz uzsveru – šis priekšlikums ir ļoti pieticīgs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies septiņi deputāti: Inga Bērziņa... Inga Bērziņa (Starpsauciens.)... ir, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Igors Rajevs, Amils Saļimovs, Edvards Smiltēns un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

15 priekšlikumi.

Turpinām priekšlikumu izskatīšanu. Turpinām debates par 4. priekšlikumu.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Budžeta mērķos rakstīts, ka demogrāfija ir viens no trim šī budžeta mērķiem. Tātad visiem finanšu uzdevumiem jābūt vērstiem uz šiem trim mērķiem, tostarp uz ģimenēm, demogrāfiju, dzimstības veicināšanu.

Ģimenes valsts pabalsts. Ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts to indeksēt atbilstoši naudas vērtībai, respektīvi, inflācijas apjomā. Tas ir pirmais aspekts.

Otrais aspekts – jaundzimušo skaits turpina samazināties, katru gadu ir dzimstības antirekordi. Tātad paredzētais finansējums katru gadu paliek pāri. Jautājums: kur paliek līdzekļi plānotajiem, bet nepiedzimušajiem bērniem? Kādēļ tos nevar pārdalīt vai pārrēķināt uz nākamajiem gadiem, lai šo pabalstu palielinātu?

Sanāk diezgan kuriozi. Mēs palielinām algas publiskajā sektorā, pagājušogad palielinājām algas arī paši sev par 2,6 procentiem. Vēlāk gan izrādījās, ka Ministru kabinets algas ir palielinājis nevis par 2,6, bet par 6 procentiem. Bet ģimenes valsts pabalsts netiek indeksēts.

Man šķiet, ka tieši vārds “indeksēt” ir atslēgas vārds, jo ģimenēm ar bērniem nebūtu jābūt atkarīgām no tā, kura politiskā partija ir vai nav pie varas un cik tām ir svarīga ģimeņu valsts politika. Šie pabalsti būtu jāindeksē ar koeficientu automātiski. (Zālē troksnis. Pauze.)

Es redzu, cik ļoti jūs interesē šis jautājums. Ar šo priekšlikumu, kā arī Indriksones kundze teica, tiek piedāvāts pārvirzīt finansējumu. Mēs esam norādījuši budžetā vairākus avotus, kur šos līdzekļus ņemt, lai ģimenēm ar bērniem šis finansējums būtu. Svarīgi ir apzināties, ka mēs katrs droši vien pārstāvam dažādas interešu grupas un arī dažādas nevaldības organizācijas, lobiju organizācijas vēršas pie partijām. Atcerēsimies, ka jaunajām māmiņām, jaunajām ģimenēm, ģimenēm ar bērniem nebūs tāda lobija kā azartspēļu nozarei vai citām nozarēm. Viņi nenāks šeit. Mums pašiem ir jābūt pietiekami atbildīgiem, lai piešķirtu viņiem finansējumu.

Šis ir priekšlikums, ar kuru jūs to varat atbalstīt. Ja jūs to neatbalstīsiet, jūs automātiski lemsiet nevis par pabalsta apmēra saglabāšanu, bet par tā samazināšanu, jo inflācija to apēd... jaundzimušo skaits samazinās, un proporcionāli samazinās arī... proporcija budžetā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par vecāku pabalsta palielināšanu. Šis pabalsts nav mainīts pēdējos trīs gadus, un, lai gan valdība deklarē, ka demogrāfija ir viena no tās prioritātēm, vecāku pabalsts arī nākamgad netiks palielināts.

Bieži vien no koalīcijas deputātiem mēs dzirdam argumentu, ka demogrāfijas problēmas nevar atrisināt ar naudu vai pabalstiem. Pavasarī tika organizēta Latvijas Bankas konference, kas bija veltīta dzimstības jautājumiem un tam, kā risināt demogrāfijas problēmas. Šajā konferencē ekonomiste Baiba Brusbārde skaidri, ar konkrētiem piemēriem pierādīja, ka pabalstiem ir pozitīva ietekme uz dzimstības pieaugumu. Tiesa gan, vienreizējs pabalstu kāpums dod īstermiņa rezultātu, bet regulāra, ikgadēja pabalstu pārskatīšana nodrošina ilgtermiņa uzlabojumus. Pēc Brusbārdes kundzes teiktā, paaugstinot pabalstus par 25 procentiem, attīstītajās valstīs dzimstība pieaug par 4 procentiem, piemēram, jaunu pabalstu ieviešana Spānijā devusi dzimstības pieaugumu par 3 procentiem, Argentīnā – par 2 procentiem. Var jau teikt, ka tie nav milzīgi skaitļi, bet mūsu demogrāfijas situācijā katrs bērns ir svarīgs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par vecāku pabalsta palielināšanu, jo mums ir svarīga Latvijas nākotne, mums ir svarīgi risināt demogrāfijas problēmas, mums ir svarīgs atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Atceros, kad mēs pagājušogad skatījām budžetu, no opozīcijas izskanēja kritika par nepietiekamu atbalstu ģimenēm. Manuprāt, mēs šo kļūdu, izskatot šo budžetu, esam labojuši, jo šī gada budžetā ģimeņu atbalstam ir paredzēti 95 miljoni. Daļa – 20 miljoni – no tā aizies mātes un bērna veselībai, tas ir ļoti mērķēts un nepieciešams atbalsts mūsu jaunajām ģimenēm, un 75 miljoni – pabalstiem, gan palielinot piedzimšanas pabalstu, gan īpaši atbalstot ārpusģimenes aprūpi.

Tā ka par šiem un nākamajiem priekšlikumiem, kas ir mērķēti, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem, varu teikt – skaidrs, ka var un vajag darīt vairāk, bet šajā budžetā atbalsts ģimenēm noteikti ir viena no prioritātēm, jo nākamgad 95 miljoni tiks mērķēti novirzīti ģimeņu atbalstam.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Man šķiet, ka šo priekšlikumu vislabāk var saprast tie deputāti, kuriem pašiem ir bērni: viens, divi, vēl labāk, ja ir trīs vai pat četri.

Pēc būtības šis priekšlikums, ja mēs runājam par ģimenēm, kurās ir viens bērns, paredz pacelt pabalstu par 7,5 eiro mēnesī – no 25 eiro uz 32,50 eiro. Mēs šobrīd runājam par tik “milzīgu” summu vienam bērnam mēnesī! Ko var izdarīt viena bērna ģimene ar 7,5 eiro? Nemaz tik daudz. Bet tas būtu labs signāls – kā pirms tam pieminētie miljoni, kas šajā budžetā ir paredzēti. Tas ir labi. Manuprāt, mēs varētu atļauties arī šādu – zināmā mērā simbolisku, bet tomēr – atbalstu, lai bērnu ģimenēs būtu vairāk.

Vēl vairāk – manuprāt, visai valsts sistēmai, visai valsts iekārtai būtu jābalstās nevis uz tā, cik mēs maksājam ierēdņiem, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem un cik viņiem piemaksājam pie algas reprezentatīviem nolūkiem, bet tai būtu jābūt vērstai uz to... vai no tā skatpunkta... kā šajā valstī jūtas vecāki, kuriem ir četri bērni, tieši – četri bērni.

Kādreiz bija viens politiskais spēks, kurš savā logo starp diviem vecākiem bija ielicis trīs bērniņus. Bet, lai neatkārtotos, ejam tālāk! Ejam drosmīgi un veidojam tādu sistēmu, kurā, ja ģimenē ir četri bērni, par vienu bērnu tā saņem 100 vai 130 eiro, kā paredzēts šajā priekšlikumā. Četru bērnu ģimenei nemaz tik daudz nebūs arī 720 eiro.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt jebkuru ideju, lai veicinātu demogrāfisko situāciju Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Godātā JAUNĀ VIENOTĪBA! Prēmijām, piemaksām, naudas balvām – 245 miljoni, ģimenēm ar bērniem – papildu 94 miljoni.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Atgādinu – 4. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 5. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir jautājums par katra bērna vērtību Latvijā. Priekšlikums paredz palielināt valsts ģimenes pabalstu no 25 uz 50 eiro par vienu bērnu. Es nevaru piekrist, ka šajā budžetā ir izdarīts viss un ka prioritāte ir ģimenes ar bērniem, jo Labklājības ministrija jau 2024. gadā solīja, ka valsts ģimenes pabalsts par vienu bērnu tiks palielināts no 25 uz 50 eiro. Solī tas tiks izdarīts 2025. gadā. Tūlīt būs 2026. gads, un šāds priekšlikums ir pazudis, par to vispār vairs nerunā.

Investīcija bērnos ir investīcija Latvijas nākotnē. Latvija jau vairākus gadus saskaras ar dramatisku demogrāfisko situāciju – zemu dzimstību, augstu emigrāciju un novecojošu sabiedrību. Valsts, kura neiegulda bērnos, ilgtermiņā zaudē gan ekonomisko konkurētspēju, gan sociālo stabilitāti. Pabalsta palielināšana būtu skaidrs signāls – bērns Latvijā ir vērtība, kuru valsts atbalsta un novērtē.

Pēdējo gadu laikā būtiski ir pieauguši ģimenes tēriņi pārtikai, apģērbam, komunālajiem maksājumiem un bērnu aprūpes izmaksām. Pašreizējie 25 eiro bieži vien nekompensē pat nelielu daļu no ikdienas izdevumiem. Protams, 50 eiro pabalsts ģimeni neizglābs no visām finansiālajām krīzēm un izaicinājumiem, taču ģimene zinās... Tas ir attieksmes jautājums, tas ir arī salīdzinoši neliels fiskālais slogs, bet augsts sociālais ieguvums. Pabalsta dubultošanai nepieciešamās izmaksas ir salīdzinoši mērenas, īpaši, ja tās salīdzina ar citiem fiskālajiem izdevumiem. Tomēr ieguvums būtu mazāka bērnu nabadzība, labāka veselība un lielāka ģimenes drošības sajūta. Jaunie cilvēki, domājot par bērna radīšanu, vērtē arī to, cik paredzamu atbalstu sniegs valsts. Paaugstinot pabalstu, mēs ne tikai atbalstām esošās ģimenes, bet arī raidām sabiedrībai skaidru signālu, ka valsts ir partneris, nevis novērotājs ģimenes plānošanā.

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas tik tiešām ir pats minimums, un celt šo pabalstu no 25 uz 50 eiro. Mēs veidojam valsti, kur bērns (Zālē troksnis.) ir prioritāte.

Lūdzu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ričardam Šleseram. (Aplausi. Ovācijas.)

R. Šlesers (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Ministri! Kolēģi! Latvijā ir ģimenes, kurām katrs eiro mēnesī ir izšķirošs. Tieši vecuma posmā no pusotra gada bērna vajadzības kļūst dārgākas, nevis lētākas. Vecāki paši to visu sedz laikā, kad bērna kopšanas atbalsti jau ir beigušies, bet izdevumi nav mazinājušies. Tas ir posms, kurā daudzas ģimenes izjūt finansiālo spriedzi visvairāk.

Palielināt pabalstus uz 50 eiro nav liels slogs valsts budžetam. Tā ir summa, kuru mēs bieži vien tērējam nepamanot. Tie, kas saka: tas neko nemainīs, vienkārši sen nav saskārušies ar ikdienas realitāti. Mēs šajā zālē mēdzam runāt par miljoniem, par miljardiem, taču ārpus šīs zāles dzīvo ģimenes, kurām pat 25 eiro ir atšķirība starp pietiekamu un nepietiekamu. Un šīs ģimenes nav izņēmums. Tā ir Latvijas realitāte. Mēs bieži atkārtojam, ka demogrāfija ir mūsu prioritāte. Mēs runājam par to, ka ģimenei draudzīga politika ir Latvijas pamats. Mēs stāstām, ka bērni ir mūsu nākotne. Taču, kad pienāk brīdis pieņemt konkrētu lēmumu, kas patiešām palīdz vecākiem, bieži vien sākas atrunas.

Taču, kolēģi, bērni nav izdevumi, bērni ir ieguldījumi, visvērtīgākie, kādi mums ir. Mēs nevaram risināt demogrāfiju, ja nespējam atbalstīt elementārās vajadzības. Mēs nevaram runāt par stipru valsti, ja nepamanām tās pamatus – ģimenes.

Tā ir mūsu nākotne. Un mūsu nākotni veido tie, kas šodien paceļ bērnus rokās un cenšas viņiem nodrošināt visu nepieciešamo. Atbalstīsim viņus! Tas ir mūsu pienākums un atbildība.

Aicinu balsot “par”.

Paldies. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Atgādinu: 5. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 6. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis jau ir nedaudz cits priekšlikums. Atceraties to zināmo patiesību, ka komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Un šinī gadījumā, pārfrāzējot es teiktu – mūsu sabiedrība vai mēs esam tik spēcīgi, cik esam spēcīgi, un gatavi palīdzēt tiem, kam palīdzību vajag visvairāk.

Runa ir par viena vecāka ģimenēm, kur bērnam nav noteikta paternitāte. Objektīvu iemeslu dēļ šādās ģimenēs ir ļoti augsts nabadzības riska līmenis pie mums, Latvijā. Šis priekšlikums paredz kaut kā to nedaudz mainīt uz labu. Proti, noteikt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta 50 procentu apmērā no minimālā uzturlīdzekļu apmēra. Un, ziniet, tā nav kosmosa summa, par ko es runāju. Tie ir tikai... bērniem līdz septiņu gadu vecumam tie būtu 97 eiro un 50 centi, un bērniem no septiņu gadu vecuma tie būtu 117 eiro. Šī nav tā summa, kas spēj aizvietot to, ko šādas ģimenes nevar saņemt, proti, šādas ģimenes nevar saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ko mēs Latvijā maksājam. Šādas ģimenes nesaņem sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā, un šādas ģimenes nesaņem Uzturlīdzekļu garantijas fonda maksājumu.

Tad jautājums ir: ko viņi saņem? Un mans priekšlikums ir noteikt, ka viņi saņem šo 50 procentu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta no minimālā uzturlīdzekļu apmēra. Tas tiešām salīdzinoši būtu sīkums, ko mēs varētu izdarīt šādu ģimeņu labā.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad atgādinu: 6. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 7. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums paredz saglabāt iepriekšējo kārtību, kad bērna kopšanas pabalsts tika izmaksāts līdz divu gadu vecumam. Būsim atklāti un pateiksim, kāds ir bijis iemesls samazināt pabalstu par sešiem mēnešiem. Diskusijās izskanēja, ka aptuveni 42 eiro, kurus vecāki saņem – bieži vien tās ir tieši sievietes –, nav pietiekami liela summa, jo mēs paaugstināsim pirmo daļu. Bet es gribu pievērst uzmanību, ka tieši šo pusgadu māmiņas arī saņem sociālās iemaksas, kas nākotnē ietekmē viņu pensiju apmēru. Ko šī samazināšana rada?

Tā, pirmkārt, saka: māmiņai ātri, ātri... pusotra gada vecumā... ir jāsameklē darbs vai tajā jāatgriežas, kā arī bērns jāievieto pirmsskolā.

Mīļie kolēģi un kolēģes! Tie, kam ir bijuši mazi bērni, ļoti labi atceras, kāda ir šī sajūta, ka tev savam pusotru gadu vecam bērnam ir jāmeklē bērnudārzs, lai viņu tur atstātu. Šajā vecumā nav nekā svarīgāka, kā vecākiem būt kopā ar savu bērnu. Un te mēs varam piesaukt darba tirgu, karjeru, visu, ko varam izdarīt. Bet to, ko vecāki ieliek savam bērnam pirmajos dzīves gados, ikviens, ikviens no jums nes līdzi visu savu dzīvi. To jūs risināt skolās, to cilvēki risina attiecībās.

Nav bērnam nekā sliktāka kā būt pamestam no vecākiem. Lai cik izcili būtu pedagogi, attiecības, ko bērns veido ar vecākiem... un lai arī izskan visur līdztiesība, tieši attiecības ar mammu viņš nesīs līdzi visu savu dzīvi. Un, ja valsts samazina šo posmu, tad tā paziņo to, ka attiecības ar vecākiem nav vērtība. Budžets un nauda, un disciplīna ir augstāka par cilvēkiem un cilvēku attiecību vērtībām.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ietekmē katru no jūsu dzīvēm. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 8. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 9. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja kolēģi! Jā, nu šis jau ir tāds finansiāli ietilpīgāks piedāvājums. Un kamdēļ tas ir? Tamdēļ, ka, jūs jau zināt, šogad ir labas ziņas – nākamgad bērna kopšanas pabalsts tiek pacelts uz 298 eiro, kas 10 gadus nostāvēja 120 latu apmērā, kā 2014. gadā tas tika noteikts. Mainoties naudai no latiem uz eiro, tas konvertējās uz 171 eiro, un 10 gadus tādu mēs maksājām par bērniem. Un šogad... nākamā gada budžetā tiek plānoti 298.

Šis priekšlikums ir priekšlikums, lai mēs neatslābtu un neteiktu, ka visu esam izdarījuši un uz nākamajiem 10 gadiem atkal varam nedomāt par šo, jo tas būs tikai 38 procenti no minimālās algas nākamajā gadā... šis pabalsta lielums. Šogad, starp citu, tas ir 23 procenti no minimālās algas. Bet 2014. gadā, tad, kad tas tika noteikts to slaveno 120 latu apmērā jeb 171 eiro apmērā, tie bija 54 procenti no minimālās algas. Nākamgad tie būs 38, bet pirms 2014. gada tie bija 70 procenti no minimālās algas... bērna kopšanas pabalsts. Mums ir pamats atslābt? Mums nav pamata atslābt un teikt, ka mēs izdarījuši visu nākamajiem 10 gadiem.

Mūsu priekšlikums paredz noteikt, ka bērna kopšanas pabalstam ir jāsasniedz vismaz minimālais ienākumu līmenis par divām personām, ko mājsaimniecībā veido 40 procenti no minimālā ienākuma mediānas pirmajai personai un 28 procenti no minimālo ienākumu mediānas otrajai personai. Tātad 70 procenti. Cik tas, kolēģi, ir? Tas ir daudz – 595 eiro. Un tomēr, ja mēs beidzot sasniegtu šo proporciju, kas bija pirms 2014. gada, mēs ar šādu bērna kopšanas pabalsta apmēru beidzot sasniegtu to, ko “Nacionālā apvienība” ir teikusi vienmēr: vecākiem, laižot pasaulē mazuli, nesamazinās ģimenes ienākumi. Ar bērna kopšanas pabalstu šādā apmērā, strādājot un saņemot vidējo algu valstī līdz bērniņa laišanai pasaulē un saņemot vēl citus pabalstus, vecākiem tiks nodrošināts tas finansējums, tie ienākumi, kas bija pirms bērniņa laišanas pasaulē.

Nav pamata atslābt. Tamdēļ šis priekšlikums ir par bērna kopšanas pabalsta palielinājumu atbilstoši mūsu iesniegtajam priekšlikumam.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad atgādinu: komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. Arī 10. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Vēl viens priekšlikums, kolēģi. Un šis ir priekšlikums, kas paredz par vienu audžuģimenē ievietotu bērnu atlīdzību mēnesī noteikt 70 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Ja audžuģimenē ir ievietoti divi bērni, tad būtu koeficients 1,3, ja ir trīs bērni un vairāk – koeficients 1,6.

Kamdēļ ir šāds priekšlikums? Tie, kas ir dziļāk ar to strādājuši, saprot, ka audžuvecāku ikdienas rūpes par audžuģimenē ievietotu bērnu ir pielīdzināmas profesionālai darbībai. Tas nav hobijs, tas tiešām ir darbs. Tamdēļ mūsu priekšlikums paredz noteikt, ka tā atlīdzība šādos gadījumos būtu vismaz 70 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Tas būtu līdzīgi kā mūsu iesniegums par bērna kopšanas pabalstu. Tie būtu tāda paša apjoma atbalstītie 595 eiro. Protams, mums būtu jāvirzās, lai tā ienākumu bāze šādos gadījumos būtu vismaz minimālās algas līmenī. Jo, kā jau es teicu, šādas rūpes ir pielīdzināmas profesionālam darbam.

Kamdēļ šis priekšlikums ir loģisks un kamdēļ atkal ir grūti saprast, kamdēļ tas netiek atbalstīts? Jo tas vienalga pie šāda pabalsta piešķiršanas izmaksātu valstij divreiz mazāk naudas, nekā mēs maksājam par šādu bērnu, izvietojot viņu iestādēs: 595 eiro plus uzturlīdzekļi par šo bērnu ir apmēram 1000 eiro, ja pareizi atceros, apmēram ap 2000 eiro mums izmaksā viens bērns attiecīgajās iestādēs. Tamdēļ lūgums ir atbalstīt šādu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad atgādinu – priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 11. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 12. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 13. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 14. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Un 15. – deputātes Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu balsot – atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar vēlreiz, kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.

Komisijā mēs saņēmām un izskatījām piecus priekšlikumus.

1. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es piedāvāju pilnībā izslēgt visus Latgales valsts galveno un reģionālo ceļu posmus no nodevas piemērošanas saraksta, lai uzņēmējiem, pārvadātājiem un reģiona iedzīvotājiem netiktu uzlikts papildu finanšu slogs. Latgale jau šobrīd cieš no mazas konkurētspējas un augstām loģistikas izmaksām, un nodevas ievešana uz šiem ceļiem vēl vairāk apdraudēs reģionu ekonomiku un darba vietas. Ņemot vērā Latgales specifiku, uzņēmējdarbības trauslumu, augstas loģistikas izmaksas un pierobežas stratēģisko nozīmi, nodevas palielināšana šajos posmos nav samērīga un ekonomiski pamatota un ir pretrunā reģionālās vienlīdzības principiem.

Likumprojekta anotācijā Satiksmes ministrija pamato nodevas palielināšanu ar tādiem argumentiem kā novērst apbraukšanu... maršrutus, kur nodeva netiek maksāta, un veicināt pārorientāciju uz dzelzceļu un “sausajām ostām”. Taču attiecībā uz Latgales galvenajiem valsts ceļiem šie argumenti nav piemērojami un nonāk tiešā pretrunā ar reģionu ekonomisko realitāti. Latgalē nav “sauso ostu”, nav alternatīvu. Visi pārvadājumi notiek pa šiem ceļiem. Ministrijas anotācijā vairākkārt uzsvērts “sauso ostu” koncepts un kravu pārvirzīšana uz dzelzceļu. Taču realitātē Latgalē nav nevienas funkcionējošas “sausās ostas”. Liela daļa dzelzceļa kapacitātes ir zudusi ģeopolitisku iemeslu dēļ. Un, ja mēs vēl izjauksim sliedes, tur vispār nebūs dzelzceļa, nekā... Nav termināļu, kur pārorientēt kravas no auto uz vilcieniem, nav alternatīvu maršrutu, pa kuriem Latgales uzņēmēji varētu vest savu produkciju.

Un vēl – Ašeradena kungs, kurš tagad jau izgājis, teica, ka šis budžets nepalielina nevienu nodokli. Bet mēs šeit redzam, ka tabuliņā ir rakstīts, ka gan lielajiem līdz 26 procentiem palielināts nodoklis, gan mazajiem (N1 EURO VI) likme no 260 eiro 2025. gadā palielinās uz 360 eiro – 38 procentiem. Un kravu pārvadātājiem (N3 EURO VI) gada likme – no 420 eiro uz 700 eiro, tas ir, 66 procenti vairāk.

Tāpēc nododiet, lūdzu, Ašeradenam, ka mums... ja viņš neprot lasīt vai nezina, kas ir šajā budžeta paketē... ir palielinājums un ir nodokļi, kurus palielina.

Lūdzu atbalstīt Latgales uzņēmējus, Latgales iedzīvotājus un nepiemērot nodokļus Latgales ceļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 17, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – Satiksmes ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 31, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis projekts un šie grozījumi ir ar ļoti lielu ietekmi uz mūsu sabiedrību un uzņēmējiem. Mainot šīs likmes, plānots iekasēt budžetā gandrīz 60 miljonus. Šos 60 miljonus samaksās galvenokārt uzņēmēji, zemnieki, mājražotāji – visi, kuri ikdienā izmanto kravas auto, bet ne tikai. Piemēram, kategorijai N1, kurā ietilpst furgoni (tie ir džipi ar kravas kastēm, daļa no šī segmenta – arī parastie furgoniņi ar svaru virs trim tonnām), – viņiem maksa par vinjeti no 260 eiro pieaugs uz 360.

Kur vēl stāsts... agrāk vinjete bija jāpērk, ja brauc pa valsts lielajiem, galvenajiem ceļiem, bet turpmāk būs jāpērk, arī ja tu brauc pa reģionālajiem ceļiem. Ja tu esi zemnieks, kurš brauc salīdzinoši nelielā teritorijā no viena sava īpašuma uz otru, vai mežsaimniecības uzņēmējs, darbinieks... viņiem turpmāk šīs vinjetes būs jāpērk. Tā ka ietekme būs uz lielu autoparka daļu.

Kas attiecas uz vilcējiem, N3 grupu, kas ir šie lielie, smagie transportlīdzekļi, tad pieaugums no 420 uz 700 eiro.

Un man žēl – Viktors Valainis, kurš nāk, tiešām cenšas un vismaz rada iespaidu, ka cenšas cīnīties par pārtikas cenām... tad ar tādiem zēniem komandā kā Briškens un Švinka nez vai viņam tas izdosies. Kamēr viņš cenšas samazināt cenas, panākt memorandus ar pārtikas tirgotājiem, šie kabina klāt preču piegādēm, ražotājiem – visiem, kuri ikdienā izmanto transportu. Un kā gan tur kaut ko varēs samazināt, ja šie pieaugumi ir lieli?

Viņi teiks: hei, bet ir iespēja arī nemaksāt maksu par vinjetēm, ja tas ir bezemisiju transportlīdzeklis. Fūrēm, smagajām automašīnām... šādas ir četras automašīnas Latvijā. Jūs te iepriekš kaut kad nācāt, teicāt, ka būs grūdiens mūsu uzņēmējiem: ejam līdzi klimatam, ieviešam dažādas normas... tad šis progresīvais grūdiens ir ļoti, ļoti smags.

Kas attiecas uz N2, uz furgoniem, kas ikdienā, mēs redzam, ved veikaliem preces, tad tur pieaugums no 380 uz 400. Ievērojams pieaugums visam komerctransportam. Agrāk varēja braukt pa reģionālajiem ceļiem, šobrīd arī tas būs liegts. Arī par salīdzinoši nelieliem lauku ceļiem vinjete būs jāpērk. Nu skaisti! Neceļam nodokļus?!

Ašeradena kungs pamatīgi ceļ – 60 miljonus konkrēti komerctransportam.

Noraidām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Šis priekšlikums paredz iegūt papildus gandrīz 59 miljonus eiro. Uz kā pamata? Mēs dzirdam – nodokļus neceļ. Mēs jau tā esam viena no retajām Eiropas valstīm, kurās attiecīgajā M1 kategorijā vinjete ir jāpērk nevis no trīsarpus tonnām, bet trīs tonnām auto masas. Tie ir dažādi... “Toyota Hilux”, “Volkswagen Crafter”, tā saucamie gan pikapi, gan bulku vāģi, gan mazie busiņi. Iepriekš bija iespējams izvairīties no valsts galvenajiem autoceļiem... kas bija loģiski. Lietojot valsts galvenos autoceļus, vinjete bija jāmaksā no trīsarpus tonnām, šobrīd trīs tonnas... jau ilgāku laiku. Plus jauni posmi un nebūt ne valsts galvenie autoceļi.

Iepriekšējie runātāji jau minēja – mums sāk parādīties aizvien vairāk vietējas nozīmes... drīz jau arī pašvaldību ceļiem liksim virsū šo naudiņu, kura iekrīt Satiksmes ministrijas budžetā, lai finansētu Satiksmes ministrijas vajadzības, nebūt ne autoceļus... vietējas nozīmes... tai skaitā daudzas citas lietas.

Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka mazais bizness, kurš šobrīd jau tā knapi velk galus... daudziem jārēķinās ar papildu 360 eiro mēnesī. Neizbēgami. Vismaz. Plus, ja mēs runājam, ka kategorijai EURO VI šobrīd tiek uzlikts... Tiem, kuri brauc ar EURO III, daudziem būs pieaugums no 370 uz 540 gadā, EURO V – no 310 pieaugs līdz 450, un EURO VI – no 260 uz 360. Plus jauni ceļi gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan Latgalē. Viss... praktiski 27 tūkstošiem automobiļu šobrīd ir diezgan droši jāpērk vinjete... vietējiem, mazajiem uzņēmējiem – maizes cepējiem, mazajiem zemniekiem... visiem.

Nu, nav jāceļ nodokļi. Nodokļus formāli neceļam, bet izžmiedzam no tās govs, cik vien var, pēdējo pienu.

Es aicinu noraidīt kopumā šo ideju par autoceļu lietošanas nodevu izmaiņām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, vēlreiz. Jā, tā ir milzīgā afēra, tā ir mūsu uzņēmēju, loģistikas uzņēmēju krāpšana. Jo tiešām, kā tikko teica kolēģi, tās ir tādas mazas kravas mašīnītes. Tās izmanto lauksaimnieki, arī mazumtirdzniecības iestādes, nu, tirdzniecības iestādes.

Ašeradena kungs, mums ir ietekme, mums ir, mēs palielinām nodokļus. Jūs tikko sitot teicāt (Sit ar plaukstu pa tribīni.), ka mēs nepalielinām. Palielinām un ļoti daudz! (Starpsaucieni.) Nevajag! Jūs varbūt nezinājāt, bet ir, jā, šie mazie autobusiņi, kurus izmanto mūsu iedzīvotāji un kuriem palielinās no 260 uz 360. Vietējiem iedzīvotājiem tās ir arī privātās mašīnas. Lauksaimniekiem, mežsaimniekiem ir, braukā pa Latgali ar tādām mašīnām. Mazie kravinieki tādi. Tādiem jūs palielinājāt no 380 līdz 480 – par 26 procentiem. Jūs sakāt – nav nodokļi palielināti. Ir! Un daudz, un daudz!

Es nezinu. Mums Latgalē nav ostu. Jūs, Satiksmes ministrija... Nav, aizgāja. Viņš saka, ka mēs pārvirzīsim visas kravas uz vilcieniem, uz dzelzceļu. Bet mums nav sauso ostu Latgalē. Kur jūs pārvirzīsiet? Ja jūs brutāli vienkārši gribat savākt naudu no cilvēkiem, tā arī rakstiet savā anotācijā – mums nepieciešama nauda –, nevis – mēs pārvirzām, mēs atbalstām zaļo kursu. Kravinieki tagad būs ar tiem... zaļo kursu un ar akumulatoriem brauks. Nu – nav! Cik tur mašīnas? Divas trīs? (Starpsauciens.) Cik maksā nopirkt tādu mašīnu, cik tā izmaksā uzņēmējiem! Tā ir milzīga nauda. Nav tādas naudas cilvēkiem, lai uzreiz sapirktu elektromašīnas... kraviniekus, vilcējus.

Tāpēc tas, ka jūs maldinājāt sabiedrību no tribīnes, ka nebūs... Būs! Un milzīgi. It īpaši tas sitīs atkal pa Latgali, kur vajag preces aizvest, izejvielas atvest turpu šurpu. Pareizi? Tā strādā ekonomika? Vai vienkārši mums parādās no nekurienes izejvielas, tās nevajag atvest, nevajag pārstrādāt, nevajag aizvest atpakaļ uz Rīgu, uz ostām. Ne? Vajag! Tāpēc konkurētspēja pazudīs. Atkal – kas būs? Tāpēc cilvēkiem netiks palielināta alga. Latgalē tā alga ir zema, un viss. Atkal mēs stagnējam Latgalē, atkal mēs neatbalstām. Sirdī mēs esam Latgalē! Kur jūs esat? Tikai uz papīra un vārdos, bet ne darbos.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, noraidīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Ir, kolēģi! Atradām, kuri ir tie vainīgie pie finansiālās situācijas Latvijā! Mēs redzam, valdība ir atradusi, ka vainīgi ir reģionālie pārvadātāji, reģionālie mājražotāji. Piemēram, tas, kurš kūpina gaļu Rucavā, ved uz Liepājas tirgu, ir vainīgs. Un tagad viņš būs tas, kurš glābs valsts budžetu ar visu to, ka nepilnus divus miljardus aizņemsimies. Bet cilvēks... mājražotājs, kurš ved busiņā, furgonā, nezinu, no Kuldīgas uz Ventspili vai no Rucavas uz Liepāju... tagad būs tas, kurš lāpīs Latvijas budžetu.

Un ko saka likumprojekts? Kā jūs pamatojat? Jūs pamatojat, ka mērķis ir stimulēt... pārcelt kravas uz dzelzceļu. Nu kā tieši mājražotājam Rucavā vajadzētu... uz kādām sliedēm pārcelt, lai viņš nogādātu produkciju Liepājā? Un man liekas, tas ilustrē, ka dārgie PROGRESĪVIE, kas šo priekšlikumu virza, to Latvijas daļu, kas ir ārpus Rīgas, labākajā gadījumā redzējuši pa mašīnas logu, bet reālas izpratnes nav. Manuprāt, šis ir reāls šāviens kājā visiem tiem saimnieciskajiem cilvēkiem, kas reģionos dara, maksā nodokļus un maksā mums algas.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Es palasīju vēl par to, kas mums šai likumprojektā ir... šajos grozījumos. Valsts lielie ceļi ir papildināti ar reģionālajiem ceļiem, kuros turpmāk būs jāpērk vinjetes. Interesanti, ka tur ir arī ceļa posms P87. Šo ceļu pazīst kā “Zemgales jostu”. Un šis bija vasaras, šīs vasaras, karstākais ceļa posms, jo satiksmes ministrs Švinka bija izdomājis... pieņēmis lēmumu nogriezt finansējumu šim ceļa posmam. Droši vien nekad tur nebija bijis. Pēc nosaukuma likās kaut kas mazs un nesvarīgs. Bet iedzīvotāji uztaisīja tādu protesta akciju, ka beigās šīs domas bija jāmaina. Bet te – hops! – iekšā P87, kurš vēl nav sataisīts, to darīs tikai nākamgad... sāks. Bet ir ielikts, ka par to būs jāmaksā un vairāk nekā līdz šim.

Sākumā savedam kārtībā vismaz tos ceļus un tad kaut ko domājam likt klāt...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs.... vai nelikt, lai var aizvest, nezinu, zemenes, dārzeņus cilvēki, kuri izaudzējuši, līdz novada centram, līdz tirgum. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Jā, kolēģi, 58 miljoni ietekmē... kas liekas... varbūt kādam liekas, lielos nodokļus neceļam, bet 58 miljoni, Arvil, tas ir ļoti daudz. Un ļoti daudzi, kas maksā. Šobrīd sanāk tā, ka, piemēram, vecam, necilam pikapiņam “Ford Ranger” nodokļos, ejot apskati, vēl maksājot vinjeti visu gadu, būs jāsamaksā vairāk, nekā pats maksā, kāda ir tā tirgus vērtība. Tā tirgus vērtība būs mazāka. Tas nav absurdi? (Starpsauciens.) Vienkārši unikāli! Un pats absurdākais ir tas, ka mēs cīnāmies – cītīgi cīnāmies – ar pārtikas inflāciju, stāstām par pārtiku un kaut kādām sausām ostām. Nu, šinī gadījumā, tas N3 vilcējs vilks kravu no reģiona uz Rīgu vai kaut kur citur, un būs jāmaksā vinjete. Un, ja pieaugums vinjetei ir 66 procenti, tas ir abnormāli. Tas vairs nav normāli.

Ko jūs darāt? Attopieties!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 40, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Kolēģi, esam izskatījuši likumprojekta piecus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 41, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Uz otro lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemti 13 priekšlikumi.

1. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, vai Latvijas iedzīvotājiem ir jāturpina pārmaksāt par zālēm tikai tāpēc, ka valdība nespēj sakārtot nodokļu politiku.

Es piedāvāju konkrētu risinājumu – samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem no 12 uz 5 procentiem. Tas ir vienkāršs un godīgs solis, bet valdība kaut kādā veidā to uzskata par problēmu. Arī par šo priekšlikumu diskutējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, iebildumi bija tādi, ka mēs jau samazinām recepšu cenu no 75 centiem... zālēm līdz 10 eiro vairs nebūs jāmaksā... Vienkārši fantastiski! Vispirms mēs cilvēkiem liekam samaksāt, uzliekam šo cenu – 75 centi – un tad sakām: re, cik mēs labi – mēs taču jums noņemam šo maksu, jums vairs nebūs jāmaksā! Un pasniedzam to kā tādu grandiozu sasniegumu.

Bet pievienotās vērtības nodoklis ir jāmaksā arī par tām zālēm, kas maksā dārgāk par 10 eiro. Piemēram, ja cilvēks iegādājas zāles, kas maksā 20 eiro, tātad viņš jau 2,14 eiro samaksā pievienotās vērtības nodoklī. Ja šo nodokli samazinātu uz 5 procentiem, tad cilvēka maciņā paliktu vairāk nekā eiro. Bet, kā zināms, par 20 eiro neko daudz mēs aptiekā iegādāties nevaram. Tāpēc tā ir tāda vienkārša lieta... jo vairāk cilvēks slimo, jo vairāk viņš valstij maksā. Manuprāt, tas ir netaisnīgi, necilvēcīgi un absolūti nepieņemami.

Seniori ievērojamu daļu no savas pensijas iztērē tieši zālēm. Ģimenēm dažkārt arī jāatsakās no izrakstītajiem medikamentiem, un hroniskie pacienti dažkārt lieto tikai pusi devas, lai ietaupītu. Un ko dara valdība? Skatās un klusē. Pievienotās vērtības nodoklis tiešā veidā samazinātu medikamentu cenu, jo zālēm ir noteikts piecenojums, un tur nevar variēt. Ja mēs samazinātu PVN, tad neapšaubāmi arī medikamentu cenas samazinātos. Tas ir tik vienkārši! Un tas ļautu cilvēkam nepārmaksāt, iegādāties tieši tās zāles, ko ārsts ir izrakstījis, izvairīties no lētām un mazāk efektīvām zālēm un atgriezties ātrāk darba tirgū. Tas būtu ieguvums arī budžetam, tās nebūtu neizārstētas slimības, sarežģījumi un dārga hospitalizācija.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim. (Starpsauciens: “Labvakar!”)

H. Rokpelnis (ZZS).

Petravičas kundze ir iesniegusi ļoti prātīgu, sakarīgu priekšlikumu. Ar šādu priekšlikumu arī Zaļo un Zemnieku savienība vērsās budžeta izstrādes gaitā pie kolēģiem, un mēs nonācām pie risinājuma, kas patiesībā zālēm vērtībā līdz 10 eiro dod vēl lielāku efektu cenas samazinājumā nekā pievienotās vērtības nodokļa samazinājums. Un tas iet kontekstā ar zāļu reformu. Atceramies, bija zāļu reforma, tika ieviesta papildu maksa par recepšu apkalpošanu aptiekās, un zālēm vērtībā virs astoņiem eiro cena vidēji samazinājās, vērtībā līdz astoņiem eiro – cena palielinājās.

Šobrīd piedāvātais risinājums tā vietā, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokli recepšu medikamentiem, ir līdzmaksājumu par recepšu apstrādi pilnībā segt no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi tiek pasargātas aptiekas, tai skaitā reģionos, un zāļu cena samazinās vairāk, nekā samazinot šo pievienotās vērtības nodokli.

Tā ka paldies Petravičas kundzei, bet šī problēma ir atrisināta vēl elegantākā un efektīvākā veidā.

Šo priekšlikumu aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums noraidīts.

H. Rokpelnis. 2. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 3. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labvakar! Man ir viens jautājums. Kā jūs domājat, vai tas ir godīgi? Mana dzimtā valoda ir krievu valoda, un tagad man vajadzēs maksāt vairāk. Ja, piemēram, mana dzimtā valoda būtu latviešu valoda, par avīzēm es maksāšu mazāk. Vai tas ir pareizi? Vai tas ir godīgi?

Mēs arī runājām ar uzņēmējiem. Viņi teica: ja pieņems šo likumu, viņi vienkārši aizies citur – Igaunijā, Lietuvā –, jo tur nav tāda likuma, tur nav tāds PVN.

Un arī šajā likumā jūs ļoti, ļoti interesanti izdarījāt. Piemēram, no 1. jūnija būs samazināts PVN produktiem. Kāpēc no 1. jūnija... jūlija? Vajag darīt to uzreiz no 1. janvāra!

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nedalīt cilvēkus pēc valodas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Mums ar nodokļu politiku ir jāatbalsta mūsu valsts valoda, Eiropas Savienības kultūrtelpa un mūsu vērtības. Es neslēpšu, ka es biju priekšlikuma autors, kas aicināja šo valdību atcelt samazināto PVN likmi tai presei, kas neiznāk Eiropas Savienības valstu valodās un valsts valodā. Tas ir pilnīgi normāli, ka demokrātiskā valstī jebkurai presei jebkurā valodā ir tiesības iznākt... gan rakstošai, gan drukātai. Bet mums kā nodokļu maksātājiem nav ar samazināto PVN likmi jāsubsidē tai skaitā krievu valodā iznākošas avīzes.

Mums jāsamazina, jāsaglabā samazinātais PVN valsts valodā iznākošām avīzēm un grāmatām, bet tās valodas, kas nav saistītas ar mūsu kultūrtelpu, mums nav jāsubsidē.

Tādēļ aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu kopumā, kas nodrošina to, ka arī turpmāk latviešu valodā iznākošajai presei būs samazinātais PVN. Un no šī paaugstinātā PVN mēs spēsim ieguldīt līdzekļus arī reģionālās preses atbalstam.

Aicinu šo neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, kolēģi, savulaik samazinātais PVN grāmatām un izdevumiem tika veidots, jo tāds bija lūgums no grāmatizdevējiem, no literatūras nozares. Samazinās lasītāju loks, un ir svarīgi, ka latviešu literatūra, grāmatas, prese tiek pasargātas. Tādēļ tika veidots šis instruments. Pēc tam Nacionālā apvienība nāca ar rosinājumu, ko šobrīd nes tālāk arī citi, PVN atvieglojumu nepiemērot izdevumiem, kas nav latviešu valodā vai Eiropas Savienības valodās.

Līdz ar to es gribu teikt, ka tie ir meli un maldināšana, ko mēģina šeit izplatīt un arī pat aiz mūsu valsts robežām, ka mēs palielinām nodokli vai uzliekam kaut kādu papildu nodokli presei vai grāmatām krievu valodā. Nē, krievu valodas izdevumiem un grāmatām būs tāda PVN likme, kāda tā bija pirms atvieglojumiem. Mēs vienkārši dodam atvieglojumus, tātad stimulējam, īpaši aizsargājam tieši saturu valsts valodā, jo mums nav jāstimulē, jāaizsargā un jāapmaksā saturs krievu valodā. Tieši tā tas ir. Nevajag maldināt, ka ir savādāk. Tā ka man prieks, ka šis beidzot ir nonācis līdz balsojumam.

Konkrēto priekšlikumu noraidām un sakārtojam to, lai mēs nedotu atlaides izdevumiem krievu valodā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es arī aicinu balsot pret šo priekšlikumu, jo pamatā es atbalstu to, ka ir samazināta nodokļu likme valsts valodā izdotajām un Eiropas valodās izdotajām grāmatām un visiem citiem iespieddarbiem.

Vienīgais, uz ko gribu vērst jūsu uzmanību, ka šeit paliks spēkā nedaudz nekorekts formulējums, kurā ir norādīts, ka “ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā”, un tad uzskaitīta arī lībiešu valoda un Eiropas... Ja mēs rakstām ar komatu, tad mēs tā nodalām latgaliešu rakstu valodu no valsts valodas, un tas nav korekti, jo latgaliešu rakstu valoda ir valsts valodas sastāvdaļa.

Es pieņemu, ka droši vien cits to nedarīs. Man pašam būs jāiesniedz pēc tam grozījumi šim likumam, jo tā ir neliela neprecizitāte, bet diemžēl tā var nest sev līdzi konsekvences, jo nereti mums nākas ierēdņiem, pat tiesnešiem skaidrot, ka latgaliski runātais, latgaliski rakstītais vārds – tas ir valsts valodā. Un arī latgaliski drukātais vārds – tas ir valsts valodā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

H. Rokpelnis. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 60, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 4. – deputātes Armaņevas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Dārgie kolēģi! Šeit viss ir ļoti vienkārši. Šeit runa ir par valodu. Godīgi sakot, man tomēr tas liekas absurdi. Jā, es saprotu to pretimnākšanu grāmatām latviešu valodā, ļoti labi saprotu. Un grāmatām ne tikai latviešu valodā. Bet, tā kā es pati nāku no bilingvālas ģimenes, es lasu vairākās valodās, un es neesmu Latvijā vienīgā, kas ir no bilingvālas ģimenes, un neesmu Latvijā vienīgais cilvēks, kas lasa vairākās valodās. (Starpsauciens.) Tādēļ es uzskatu, ka... paldies, bišķiņ nojaucāt mani, bet okay.

Tātad nesen biju iegājusi grāmatnīcā. Mani pasauca, uzaicināja un izvadāja pa visu grāmatnīcu, parādīja, kādas ir grāmatas – latviešu valodā, angļu valodā, krievu valodā. Viņiem ir ļoti daudz grāmatu krievu valodā, un viņi jau 10 gadus ved šeit, Latvijā, šo biznesu... sieviete pilnībā sevi ir veltījusi šim biznesam. Viņa tā arī godīgi saka, ka vienkārši nāksies vērt ciet šo grāmatnīcu, šo biznesu, jo lielākā daļa grāmatu tomēr izdotas krievu valodā.

Un par izdošanu. Tās tomēr izdotas Latvijā, kas ir ļoti svarīgi un ir jāpiemin.

Jebkurā gadījumā es aicinu tomēr uz šo skatīties vairāk kā uz valodas jautājumu. Cilvēki arvien retāk lasa grāmatas, īpaši bērni, īpaši jaunā paaudze un tie, kuri ir bilingvālās ģimenēs. Viņiem tomēr ir jādod iespēja. Nevis, piemēram, ja bērnu grāmatiņa maksā 15 eiro, tad turpmāk maksās daudz dārgāk. Ja mēs gribam, lai mūsu bērni attīstās, ir daudzpusīgi, uzskatu, ka viņiem ir jāļauj lasīt. Domāju, ka ir jādod iespēja vecākiem atļauties iegādāties šīs grāmatas, jo viņi vienkārši var tās pirkt Lietuvā, Igaunijā, un mēs pazaudēsim daudzas grāmatnīcas.

Tā ka es ļoti aicinu tomēr padomāt un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Ja nebūtu Krievijas iebrukuma Ukrainā, visticamāk, mēs par šiem jautājumiem, kas ir saistīti ar krievu valodas lietošanu, nerunātu, nediskutētu un šādus pretrunīgus lēmumus nepieņemtu.

Ir divu veidu stratēģijas, kā cilvēki rīkojas un nu jau arī valstis rīkojas. Viena – mēs aizliedzam pilnīgi visu un vainojam valodu tajā, ka notiek agresija Ukrainā. Un sakām: jā, arī krievu valoda ir vainīga. Ir otra stratēģija – mēs valodu uzskatām par vērtību. Mēs uzskatām, ka vērtīgs cilvēks ir tas, kuram ir ļauts izglītoties savā dzimtajā valodā, kuram ir ļauts baudīt arī kultūras pasākumus savā dzimtajā valodā un tā tālāk.

Manuprāt, tas, ka jūs aizliedzat sabiedriskās vietās sarunāties krieviski... tagad gribēsiet, lai cilvēki pērk dārgākus izdevumus un grāmatas, kas ir krievu valodā. Ne Krievijā izdotas, bet krievu valodā. Manuprāt, mēs līdz galam nenovērtējam paši sevi, un mums liekas... man tas liekas maziski. Es nezinu, kādēļ... man tas liekas... tas vienkārši nav pareizi.

Kā jau teicu, ir divu veidu stratēģijas. Jūs piekrītat iet ceļu – aizliegsim visu. Es savukārt saku – nē, šiem cilvēkiem varam iemācīt un pastāstīt daudz vairāk, ja mēs sarunājamies valodā, kuru viņi saprot labāk. Tas nav nekāds noziegums. Un tas attiecas arī uz sabiedriskajiem medijiem un tā tālāk. Paskatieties, mūsu kaimiņvalstis iet citu ceļu. Tā ir katra izvēle.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Vēlreiz atkārtošu – tas nav ne cilvēcīgi, ne saprātīgi vērsties pret valodu un uzskatīt, ka valoda ir vainīga pie tā, ka neprātīga valsts, kas ir mūsu kaimiņos, ir iebraukusi Ukrainā. Man žēl, ka jūs vainojat valodu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paturpināšu domu, ka mēs paši sev liekam kaut kādus šķēršļus, lai attīstītos uzņēmējdarbība. Citās valstīs tas ir normāli, ka ir uzņēmējdarbība, ka notiek tirdzniecība jebkurā valodā. Jā, jebkurā. Okupētās valstis arī bija... dažādas valstis... un pēc tam izdod... nezinu... avīzes arī tajā valodā. Pēc uzbrukumiem. Viss notiek.

Kas mums šeit ir? (Starpsauciens: “Viss notiek!”) Nu ja, viss notiek! Valoda nav šķērslis tam, lai attīstītu uzņēmējdarbību. Mums šeit vispār ir otrādi... nav saprotams.

Gribu jums parādīt vai iedziļināties... padziļināti šo problēmu izpētīt... kā runā mūsu uzņēmēji. Kas vispār ir pievienotās vērtības nodoklis? Kas tas ir? Uzņēmējs, kuram notiek kaut kāda tirdzniecība, atrod pircēju un samaksā valstij pievienotās vērtības nodokli par to, ka viens atrada otru, un valsts iejaucas šajā darījumā, lai paņemtu nodokli. Par ko? Par to, ka tā neko nedarīja. Valsts neko nedarīja. Kā valsts palīdzēja uzņēmējam atrast pircēju?

Par ko jūs ņemat šo nodokli? Paskaidrojiet! Vienkārši tāpat? Kas ir pievienotās vērtības nodoklis? Uzņēmējs, tirdzniecība... jā, ir tirdzniecība, ir pircējs... atnāca nopirkt, un jūs kā valsts... jā, valdošā koalīcija... ieviešat šo nodokli. Par ko? Ne par ko! Vienkārši tā – sēžot uz kakla uzņēmējiem, un viss.

Arī dziļāk... parunājot ar cilvēkiem, parunājot ar uzņēmējiem, kuri šeit veic uzņēmējdarbību... ko viņi saka par šo nodokli. Ko jūs vispār ar šo likumu darāt? Vienkārši iejaucaties uzņēmējdarbībā. Kāda jums starpība, kādā valodā tiek pārdota... nezinu... prese?

Jūs sakāt – valsts valoda? Ir 114. pants. Satversmē rakstīts, ka mazākumtautībai ir tiesības attīstīt savu valodu. (Starpsauciens.) Bet ko jūs darāt? Iejaucaties arī tur! Jūs neievērojat savu Satversmi. (Starpsauciens: “Ievērojam!”) Neievērojat! Ir 114. pants, kurš aizliedz... Tā ir īsta diskriminācija pret cilvēkiem. Kāpēc man tiek aizliegts... ne lasīt, bet pirkt kādus izdevumus... tie ir dārgāki? (Starpsauciens: “Neviens neaizliedz! Vienkārši...”)

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, jūs arī esat zvērējusi Satversmei.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamie kolēģi! Ja tā pavisam atklāti, es esmu ļoti, ļoti vīlies Jurēvica kungā, ka viņam ienāca prātā kaut kas tāds... konkrēti šī ideja, ka mēs tagad diferencēsim nodokļus pēc valodas. Tas būtu apmēram tāpat, ja mēs būtu pie varas un teiktu: ja jums ir grāmatas ar liberālu saturu, tad jums būs viens nodoklis; ja jums ir saturs, kas ir konservatīvs, tad – cits. Nu apmēram tas pats.

Nevaru iedomāties nevienu valsti pasaulē, kurā nodokļu likme atšķirtos atkarībā no valodas. Goda vārds! Es iegāju mākslīgā intelekta rīkā, iemetu šo jautājumu. Nu nav tādas valsts! Tas ir testaments tam, cik tālu mēs esam aizgājuši šinī visā.

Citstarp – fiskālā ietekme. Mēs runājam par vienu miljonu – vienu miljonu! Uz 18 miljardiem izdevumu jūs ietaupāt vienu miljonu... šitā šķeļot sabiedrību. Apsveicu jūs, Jurēvica kungs! (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Domāju, ja nebūtu kara, mēs šodien nerunātu par valodu. Un nerunātu tāpēc, ka nebūtu Putina, kas arī valodu padarījis par ieroci.

Man pašam šī diskusija... klausījos Armaņevas kundzi... Mani ir audzinājusi auklīte, kas dzīvoja Purvciemā pirmajā stāvā, es biju piektajā. Matrjona Ļeonovna, bet dziedāja man latviešu tautasdziesmas... un tāpēc es zinu krievu valodu. Viņa cienīja latviešu valodu.

Šodien redzu, ka ir daudzi, kas, protestējot pret karu un mēģinot novilkt atšķirības robežu... jā, viņi ir krievvalodīgi vai dzimuši kā krievu tautības cilvēki, bet viņi nav Putina krievi, viņi kopš kara sākuma ir demonstratīvi pārgājuši... un demonstratīvi komunikācijā sabiedrībā lieto latviešu valodu. Tiešām no sirds gribu par to pateikt paldies šiem cilvēkiem.

Vienlaikus mēs ļoti labi saprotam, ka nevaram īpaši atbalstīt vai likt vienā līmenī latviešu valodu, Eiropas Savienības valodas un krievu valodu šobrīd, kamēr notiek karš. Paskatāmies uz prasībām, kuras ir tā saucamajā miera paketē, kuras pieprasa Putins. Viena no pirmajām lietām – Ukrainai ir jāievieš krievu valoda kā otra oficiālā valoda. Šis ir tas identitātes jautājums, kuru Putins grib uzspiest. Viņš caur šo kanālu grib atvērt un ietekmēt cilvēku prātu, uztveri un tā tālāk.

Līdz ar to APVIENOTAIS SARAKSTS... mēs ļoti labi saprotam un apzināmies to, ko teica Armaņevas kundze... bet mēs uzskatām, ka tomēr ir pareizi kara laikā piešķirt īpašas atlaides latviešu valodai un Eiropas Savienības dalībvalstu valodām. Paldies dievam, ka tās sastāvā nav un nekad nebūs Krievijas Federācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man arī bija viens piedāvājums par pievienotās vērtības nodokļa likmes celšanu – attiecībā uz LGBT satura grāmatām. Ja jūs atceraties, toreiz es to nosaucu par politisko huligānismu un atsaucu savu priekšlikumu.

Ja šodien mēs nobalsosim par šo panta daļu, Saeima to atbalstīs, tad es pilnīgi leģitīmi iesniegšu nākamajā sesijā vēlreiz šādu priekšlikumu, kas raksturo un parāda to, kādas ir mūsu vērtības, lai mēs varētu par šīm vērtībām arī balsot.

Mēs varam iet vēl tālāk – paskatīties, ko vēl varam segregēt šajā pasākumā... nezinu, kas vēl pasaulē tāds samaitāts... Hitlera ūsas, pieņemsim, vai kaut kas tamlīdzīgs. Man liekas, tā mēs varam aiziet kādā pilnīgi neproduktīvā... pilnīgās galējībās. Un kāpēc jūs gribat man liegt lasīt Dostojevski oriģinālvalodā? Nu, es nezinu. Man šķiet, tas īsti nav atbilstoši garam. Nez kāpēc man vēl šķiet... ja Satversmes tiesai paprasītu izvērtēt šo normu (Starpsauciens: “Droši!”), man šķiet, varētu būt tam visam ļoti interesants risinājums.

Lai kā arī būtu, ja Saeima leģitimizēs šo panta daļu, tad mani uzskati par politisko huligānismu būs jāatceļ un jāvirza saistībā ar literatūru priekšlikums, kādu es jau biju virzījis.

Tā ka, kolēģi, man šis priekšlikums izskatās... ja mēs to neatbalstām, tad izskatās, ka mēs tā kā esam apvainojušies uz kaut ko vai mēs kaut ko ne visai labu, vienvārdsakot... Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs nākamajās Saeimas sēdēs un nākamajās sesijās neaizietu vēl dziļākā purvā saistībā ar jautājumiem, kas skar pievienotās vērtības nodokli presei.

Kas ir ļoti būtiski... runājot ar grāmatu izdevējiem...

Apvienojiet, lūdzu, laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Zivtiņš. Runājot ar grāmatu izdevējiem... viņi tiešām bija ļoti pateicīgi Saeimai par to, ka ir samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme. Tanī brīdī varēja sākt attīstīties grāmatu tirdzniecība, varēja samaksāt autoriem honorārus. Vienvārdsakot, tirgus sāka kustēties... sakustējās un attīstās. Un grāmatnīcas mums ir, un ir cilvēki, kuri pērk un lasa grāmatas.

Šobrīd, kaut kādu iemeslu pamudināti (lai kādi tie būtu), mēs atkal dzēšam attīstību. Manā skatījumā, tas nav pareizi.

Aicinu atbalstīt Armaņevas kundzes priekšlikumu. Būsim pārāki savā izaugsmē!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – 16. Priekšlikums noraidīts.

 

H. Rokpelnis. 5. – deputātes Armaņevas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 52, atturas – 15. Priekšlikums noraidīts.

H. Rokpelnis. 6. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Kur palika solītais pievienotās vērtības nodokļa samazinājums ēdinātājiem? Jau gadiem valdība ēdinātājiem solīja samazināt pievienotās vērtības nodokli no 21 uz 12 procentiem. Un ko mēs redzam? Solījumi – jā, darbi – nē.

Tika pat izveidota darba grupa. Dažādas debates, diskusijas... un ēdinātāji pierādīja, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokli, ietekme būtu fiskāli neitrāla. Bet ko mēs šobrīd redzam? Ēdinātāji knapi izdzīvo, par viņiem visi aizmirsuši, īres cenas aug, elektrība dārga, darbinieku trūkst, tūrisms niecīgs, bet pievienotās vērtības nodoklis – viens no lielākajiem Eiropā. Valdība turpina runāt un apsvērt, liekot skaitļus ekseļa tabulās, bet cilvēki tikām slēdz kafejnīcas, restorānus, ģimenes uzņēmumus... viņiem tiek teikts – pagaidiet. Bet cik ilgi – līdz pēdējais restorāns tiks aizslēgts?

Pat Vācija no 2026. gada atgriežas pie 7 procentiem pievienotās vērtības nodokļa ēdinātājiem. Latvija ir viena no retajām valstīm, kas nepiemēro samazinātu pievienotās vērtības nodokli. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc cenas ir augstas. Uzņēmēji neiztur. Uzņēmēji neiztur, tāpēc ka valdība viņus tur pie kakla un žņaudz.

Tāpēc ir šis priekšlikums, lai pievienotās vērtības nodokli ēdinātājiem samazinātu no 21 uz 12 procentiem. Un nevis kādreiz, bet tagad. Šī ir tā reize, kad var glābt nozari, atdzīvināt tūrismu, saglabāt darba vietas un tādas cenas, lai cilvēki spētu samaksāt. Nozare nav jānoslogo, tai ir jāpalīdz, kā solīja jau sen. Ir laiks beigt melot un sākt strādāt. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nozīmē arī uzņēmēju pirmajā vietā, nevis viņa klusējošu noslīkšanu Latvijā. Ja valdība to nedara, tas ir jāizdara Saeimai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Latvija ir viena no trim valstīm Eiropas Savienībā, kurā netiek piemērots samazinātais PVN sabiedriskās ēdināšanas nozarei. Eiropas Komisija savās rekomendācijās iesaka piemērot samazināto likmi sabiedriskās ēdināšanas nozarei, tādā veidā aicinot samazināt arī ēnu ekonomiku, kas šai nozarē ir lielāka par 30 procentiem.

Mēs pagājušajā nedēļā Saeimā piedzīvojām ļoti karstas debates par klimata likumu, koalīcijas deputāti aicināja skatīties Zviedrijas un Vācijas virzienā. Es, kolēģi, aicinu darīt to pašu un skatīties Zviedrijas virzienā, kur PVN ēdināšanai ir 12 procenti, un Vācijas virzienā, kur PVN no nākamā gada 1. janvāra būs 7 procenti.

Vēl viens fakts, kas jāpiemin. ZZS bija iesniegusi budžetā priekšlikumu par samazinātu PVN ēdināšanas nozarei. Tad, kad šis priekšlikums tika iesniegts, pie manis vērsās viens no ZZS biedriem un jautāja, kā balsos APVIENOTAIS SARAKSTS. Es viņam atbildēju, ka nav svarīgi, kā balsos APVIENOTAIS SARAKSTS, bet svarīgi, kā balsos ZZS un vai viņi vispār balsos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Izvirzu hipotēzi, ka šis temats komisijās un apakškomisijās ir visvairāk izrunātais no tiem, kas netiek virzīti tālāk un kuros nav rasts risinājums. Trīs apakškomisijās, divās komisijās – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā – ir bijuši uzdevumi Ministru kabinetam nākt ar risinājumu un iekļaut to budžetā. Tie ir dažādi formulēti... nezinu, sakarnieku problēmas vai kas... bet Ministru kabinets izliekas, ka parlaments šādus uzdevumus nav devis.

Vēlos atgādināt, ka iepriekšējais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs piedāvāja kompromisa variantu, proti, ka šo samazināto PVN varētu dot tieši restorāniem, kuros ir lielāks cilvēkresursu ieguldījums – vienu porciju taisa divi trīs cilvēki, nevis kā... un atdalīt tos no ātrās ēdināšanas uzņēmumiem, kuros pusfabrikātus vienkārši iemet karstā eļļā. Tas bija sarežģīts piedāvājums. Nozare nebija par to sajūsmā. Bet tas būtu bijis vismaz kāds kompromiss, kuru varētu ieviest terminēti. Pat šis jūsu, koalīcijas, piedāvātais kompromisa variants šobrīd ir pazudis.

Es īsti neredzu jēgu, kāpēc komisijām nākt kopā, sasaukt sēdes, strādāt, nobalsot, vienoties, uzdot Ministru kabinetam... ja pēc tam ir klusums. Ministru kabinets pat neatbild, kur nu vēl – lai iestrādātu budžetā. Man liekas, tā ir necieņa arī pret nozari, kas rēķina, iedziļinās, nāk un argumentē... tur darbs ir apakšā. Tas nav vienkārši “mēs gribētu”, cilvēki pie tā strādā. Bija piesaistīts Latvijas Darba devēju konfederācijas analītiķis, kurš rēķināja, bija Ekonomikas ministrijas aprēķini. Un tas viss, domāju, atduras pret politisko gribu.

Šis ir balsojums, ar kuru jūs parādāt, vai politiskā griba ir darīt līdzīgi, kā tas ir Eiropā (kā kolēģi jau minēja), kur šāds regulējums ir, vai izlikties, ka šo problēmu nav. Manuprāt, būtu ļoti labi to izdarīt terminēti, tad mēs divos trijos gados varētu saprast, vai tas ir instruments vai ne, un atgriezties pie diskusijas. Eiropā tas ir pierādījies kā efektīvs rīks ēnu ekonomikas apkarošanai un arī nozares, kura kovida laikā cieta vissmagāk, atdzīvināšanai.

Šis ir loģisks, pragmatisks priekšlikums. “Nacionālā apvienība” aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pagājušonedēļ braucu komandējumā uz Eiropu, Nīderlandē lidostā paņēmu kaut ko uzkost un pamanīju čekā, ka nodoklis par manis samaksāto ēdienu ir tikai 9 procenti. Protams, tas pievērsa manu uzmanību. Man šķiet, ka priekšlikums par 12 procentiem Latvijā pat nebūtu tik liels atbalsts uzņēmējiem kā Nīderlandē. Līdz ar to es atbalstu šo priekšlikumu.

Otra manas runas daļa būs par to pašu, ko es savulaik jau no tribīnes esmu teicis. Ja mēs nevaram atbalstīt principu, ka 12 procentu PVN ir tūrisma mītnēm un sabiedriskajai ēdināšanai visā Latvijā, tad būtu atbalstāms, ka tas ir visam, kas ir ārpus Rīgas. Jo tūrists, būsim godīgi, atbrauc uz Latviju, iebrauc Rīgā un Rīgā arī paliek. Bieži viņš paliek Vecrīgā, nekur tālāk netiek.

Iedomājieties, ja būtu 12 procenti tūrisma mītnēm ārpus Rīgas, reģionos, varbūt daļa no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem varētu neslēgt savus viesu namus ziemā, jo šobrīd daudzi tā dara, viņiem nav izdevīgi, jo apgrozījums un klientu plūsma ir pārāk maza. Līdz ar to Latvijā tūrisms pēc būtības strādā trīs mēnešus – jūnijā, jūlijā, augustā –, pat mazāk, jo... un to es varu teikt kā cilvēks, kurš savulaik trīs gadus ir nostrādājis tūrisma informācijas centrā.

Visbeidzot... kāpēc šāda nodokļa atlaide būtu svarīga? Tā varētu veicināt gan rīdzinieku braukšanu ārpus Rīgas, pa visu Latviju, gan atbalstīt vietējos uzņēmējus, ņemot naktsmītnes visdažādākajās Latvijas vietās un saņemot arī sabiedrisko pakalpojumu. Un, kas ir svarīgi, varbūt vissvarīgāk, – tas veicinātu vietējo tūrismu, kad iedzīvotājs, kurš dzīvo Latgalē, aizbrauktu uz Zemgali, Zemgalē dzīvojošais aizbrauktu uz Vidzemi, un Kurzemē dzīvojošais aizbrauktu uz Sēliju... sauciet, vienalga, kādā secībā. Tas būtu ļoti jauki un ļoti liels ieguldījums mūsu pašu tūrisma attīstībā. Šobrīd mēs tikai skatāmies... vai daudzi skatās... ko piedāvā viena vai otra aviokompānija, lai lēti aizlidotu uz kādu citu valsti, kur sabiedriskajam pakalpojumam un sabiedriskajai ēdināšanai ir deviņi procenti.

Kāpēc mēs atbalstām citas valstis, tūrismu uz citām valstīm? Atbalstām šeit pat, Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 5, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies seši deputāti: Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sēdes pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Paldies tiem, kas ir atnākuši laikus. Ir 58 deputāti, tā ka varam sākt.

Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Trīspadsmit priekšlikumi.

Palikām pie 7. priekšlikuma. Par 6. priekšlikumu esam nobalsojuši.

H. Rokpelnis. Tātad turpinām darbu pie likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

7. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Aplis ir noslēdzies. Šis budžets ir šī Saeimas sasaukuma ceturtais un laikam pēdējais budžets, kuru mēs kopīgi šādā formātā skatām. (Starpsauciens.)

Kopš pašiem pirmsākumiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, izskatot katru budžetu un arī starp budžetiem, ir kāpusi tribīnē un stāstījusi par to, cik svarīgi būtu samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Tā ir pamatvajadzība. Un šajā noslēdzošajā, ceturtajā, budžetā beidzot tas ir panākts.

Ar prieku, lepnumu un gandarījumu varu teikt, ka no nākamā gada vidus pamata pārtikas produktiem tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 8. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, jau iepriekš esmu sniegusi priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu tādām... nepieciešamības precēm. Šodien kārtējo reizi redzam valdības cinisko spēli ar cilvēku maciņiem.

Pārtikas produktu cenas turpina augt, bet valdība, nespējot piedāvāt reālu risinājumu, izdomā samazināt pievienotās vērtības nodokli dažiem produktiem, bet – no 1. jūlija! Mēs ļoti labi zinām, ka tas nav sociālais atbalsts, bet tā ir vēlētāju pirkšana pirms vēlēšanām. Pusgadu, pat ne pusgadu, – trīs mēnešus pirms vēlēšanām dažiem produktiem tiks samazināts pievienotās vērtības nodoklis, un tad televīzijā varēs skaisti reklamēties. Jau tagad radio skan reklāma: “Mēs samazinām pievienotās vērtības nodokli!” Bet tās ir atsevišķas pozīcijas, piemēram, gaļa – tikai mājputnu gaļa... tātad cūkgaļa, liellopa gaļa un visas citas gaļas būs tikai izredzēto ēdienkartē. Īstenībā tā ir tāda laika vilkšana un sabiedrības mānīšana.

Tāpēc mans priekšlikums ir samazināt pievienotās vērtības nodokli piena produktiem, svaigai cūkgaļai, liellopa gaļai, mājputnu gaļai, truša gaļai, svaigām zivīm, maizei un olām – tie ir produkti, kurus pērk visi cilvēki, – un samazināt pievienotās vērtības nodokli no 1. janvāra, nevis tad, kad valdībai parādās politiska nepieciešamība. Ja valdībai būtu politiskā griba, tad pievienotās vērtības nodokļa samazinājums stātos spēkā no 1. janvāra plašākam pārtikas produktu klāstam, arī cūkgaļai, liellopu gaļai, un tas būtu atbalsts arī vietējiem lauksaimniekiem. Nezin kāpēc jūs to neiekļāvāt savā piedāvājumā. Mans piedāvājums ir negaidīt pusgadu, nevis testēt, bet sākt to darīt no 1. janvāra.

Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana ir tas, kas reāli samazina pārtikas cenas, jo mēs zinām, ka cenas diemžēl pieaug un, visticamāk, arī pieaugs. Tāpēc samazināšana būtu atspaids vismaz minimālajam grozam maznodrošinātajiem cilvēkiem, kuriem ir jātērē milzu nauda, lai pabarotu ģimeni. Un šis ir tāds īsts pārbaudījums – vai jūs esat ar cilvēkiem vai tikai domājat par savu reitingu.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Paldies par priekšlikumu. Runājot par šo priekšlikumu, es gribu pavaicāt samazinātā PVN autoriem... patiesībā koalīcijai ir jānāk paskaidrot, kāpēc samazinātais PVN nav paredzēts, piemēram, tādiem dzērieniem, kurus dēvē par auzu pienu un kokosa pienu. Tas ir svarīgi. Ir cilvēki, kuri lieto šos produktus regulāri, kuri nevar lietot govs pienu, jo viņiem ir ne tikai laktozes nepanesamība, bet arī piena olbaltumvielu nepanesamība. Nāciet paskaidrot, kāpēc šiem produktiem – auzu pienam un tamlīdzīgiem augu bāzes produktiem – nav samazināta PVN likme.

Tāpat arī par liellopa un jēra gaļu. Latvijā zemnieki audzē ļoti labu liellopa gaļu, ļoti labu jēra gaļu. Kāpēc neatbalstīt vietējos ražotājus? Nāciet, lūdzu, paskaidrojiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 8. priekšlikums komisijā nebija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 9. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tādējādi atbalstot mazos uzņēmējus. Ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, viņiem būs atvieglota dzīve, jo nebūs jāmaksā PVN, kāds regulējumā ir tagad – līdz 50 tūkstošiem eiro –, bet līdz 100 tūkstošiem eiro. Manuprāt, 100 tūkstoši eiro jau kādu laiku nav neaizsniedzams slieksnis, un mums būtu jānāk pretī tiem cilvēkiem, kuri uztur sevi paši, uztur arī savus ģimenes locekļus, nodarbojoties ar nelielu biznesu.

Tā ka es jūs aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan nākamo, jo abi ir saistīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 9. priekšlikums komisijā nebija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 8, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 10. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 13, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 11. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas būtu jauninājums, – mēs veicinātu to, ka Latvijas sabiedrība būvētu sev jaunus mājokļus un ka PVN no mājokļu būvniecībā ieguldīto materiālu vērtības līdz, teiksim, 100 tūkstošu eiro apjomam, no kā PVN vērtība būtu 21 tūkstotis, būtu ieskaitāms kompensējamos izdevumos, kuru atmaksu varētu saņemt caur Valsts ieņēmumu dienesta sistēmām.

Aicinu atbalstīt. Manuprāt, ļoti labs priekšlikums, lai veicinātu cilvēkus būvēt, kaut ko attīstīt šeit, lai cilvēkiem kaut kas piederētu, lai cilvēki būtu piesaistīti mūsu zemei un lai cilvēkiem būtu iemesls cīnīties un pastāvēt par to, kas viņiem pieder.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 11. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 8, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 12. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 32, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

H. Rokpelnis. 13. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Tas arī viss.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi, strādāsim pie diviem jaukiem nodokļiem. Tātad 21. novembra sēdē tika izskatīts un sagatavots izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.

Tika saņemti astoņi priekšlikumi.

Komisijā tika atbalstīti priekšlikumi iekļaut ostu pārvaldes uzņēmumu nodokļa maksātāju lokā... noteikt ieņēmumus, kam netiek piemēroti nodokļu bāzē iekļaujamie palielinātie procentu maksājumi. Komisijā atbalstu neguva tie priekšlikumi, kas paredzēja piemērot nodokļu atlaides maksātājiem, kuri eksportē, importē vai realizē Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes preci. Netika arī atbalstīts priekšlikums palielināt nodokļa likmi par maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenta vai nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas un ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Tātad pie tabuliņas! Ir tikai astoņi priekšlikumi. Strādāsim operatīvi!

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Manā skatījumā, Latvijai šis ir ļoti vajadzīgs likumprojekta grozījums. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir jāizraujas no apburtā loka, ka mēs īsti nevaram piesaistīt cilvēkus, jaunus investorus, cik mums būtu nepieciešams, lai varētu attīstīties un lai Latvija veidotos stipra un izaugtu... savā būtībā.

Kas tad šajā priekšlikumā ir paredzēts? Tātad uzņēmumu ienākuma nodokli no 20 procentiem mēs samazinām uz 12,5 procentiem. Ko tas raisa? Ko tas mums dod ilgtermiņā? Ilgtermiņā tas mums dod vairāk investīciju, zemākus nodokļus, padara Latviju konkurētspējīgu un piesaista investorus, kas rada jaunas darbavietas. Spēcīgāki uzņēmumi, mazāks slogs ļauj uzņēmumiem attīstīties, celt algas un radīt jaunas darba vietas.

Mazāka ēnu ekonomika – tas ir tas, par ko mēs runājam. Ja nemaldos, šobrīd valstī ēnu ekonomika ir aptuveni 20 procenti. Šis nodoklis stimulē to, lai cilvēki maksātu nodokļus, nevis lai no tiem izvairītos. Ļoti būtiski ir arī tas, ka caur uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu palielinās ieņēmumi no citiem nodokļiem, tādiem kā PVN, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī sociālās iemaksas cilvēkiem.

Eksporta pieaugums. Vārdu sakot, ir vieni vienīgi labumi, ja mēs spējam izrauties no, tā teikt, ekseļa tabulas, kurā mēs šobrīd dzīvojam, no tā, ka mūsu valsti faktiski pārvalda ierēdņi, kuri saka: ja nodokli palielina, tad ieņēmumi ir, ja nodokli samazina, tad ieņēmumu nav. Šī ir tā lieta, kas cilvēkiem, kuri nav īsti pieredzējuši un nav darbojušies biznesā, “lauž” smadzenes: kā tā var būt, ka, nodokli samazinot, kopējie ieņēmumi valstī palielinās?

Šis ir tieši tas gadījums... un es lūdzu jums atbalstīt priekšlikumu, lai palielinātu naudas plūsmu, naudas apgrozījumu valstī. Cienījamie kolēģi, tāpēc es aicinu balsot ne tikai par priekšlikumu, bet aicinu balsot par stipru Latviju, par Latvijas izaugsmi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi, nedaudz paturpinot to, ko Edmunds iesāka, – šī jau nebūtu pirmā reize, kad kaut kas tāds ir noticis. Jau pirms 26 gadiem, 1999. gadā, ar milzīgu Finanšu ministrijas pretestību uzņēmumu ienākuma nodokli samazināja no 25 uz 15 procentiem. Finanšu ministrijai šķita, ka kopējie ienākumi samazināsies par 70 miljoniem, bet finālā sanāca tā, ka trijos gados ienākumi bija par 200 miljoniem lielāki, nekā bija domāts. Kāpēc? Tāpēc, ka – par to vairākas reizes ir runāts no šīs tribīnes – ir tā saucamā Lafēra līkne: ir kaut kāda optimālā nodokļu likme, pie kuras ir maksimāli ieņēmumi. Mēs nedrīkstam visu laiku domāt ar “ekseļa pieeju” – ka, lineāri palielinot nodokļus, palielināsies nodokļu ienākumi. Liecība tam ir kaut vai tā kļūda, ko Jānis Dombrava nesen izcēla, – pagājušā gada budžetā mēs palielinājām kapitāla pieauguma nodokli no 20 uz 25,5 procentiem, visi domāja, ka būs lielāki ieņēmumi, bet finālā ieņēmumi ir mīnus 17 miljoni.

Tā ka aicinu, cilvēki... ne cilvēki... godājamie parlamentārieši, deputāti, sākt bišķiņ vairāk domāt par to, ka, palielinot nodokli, ne vienmēr palielināsies naudas masa, citreiz, tieši samazinot nodokli, naudas masa palielinās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

A. Vīksna. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 3. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Eksports uz Krieviju pārsniedz 1 miljardu eiro, imports – virs 120 miljoniem. Tas notiek ceturtajā kara gadā, kad visi Saeimas deputāti vai vairākums deputātu ir skaidri pateikuši, ka mēs nosodām jebkāda veida sadarbību, ka jebkāda veida ekonomiskā sadarbība ar agresorvalsti ir jāpārtrauc.

Un te nu mēs esam – tajā patiesības stundā, kad mums retorika ar lēmumu jāpārvērš rīcībā. “Nacionālā apvienība” piedāvā Krievijas kara nodevu – veidu, kā tos, kas tirgojas, importē, eksportē un sadarbojas ar Krieviju, mēs apliekam ar nodokli.

Ja mēs nespējam aizcirst durvis, tad vismaz radām mehānismu, kā viņiem apgrūtināt... uzliekam nodokli un veidojam fiskālo telpu. Lai tad viņi maksā vismaz nodokli.

Ir ļoti daudz uzņēmēju, eksportētāju, kuri atteicās... Daži, karam sākoties, jau pirmajās dienās, daži vēlāk ir atteikušies no labas, lielas naudas, ko viņi pelnīja, sadarbojoties ar Krieviju, tāpēc ka viņiem ir morālais kompass, viņi gāja kopsolī ar politiķu aicinājumu pārtraukt sadarbību.

Un tad ir tie, kas to nedara. Turklāt Latvijā ir uzņēmumi, kuri tirgojas ar šo asiņaino režīmu un vienlaikus startē zem ministrijām esošo iestāžu iepirkumos. Sēž uz diviem krēsliem – strādā ar Putina režīmu, strādā šeit, Latvijā. Cik ilgi? Cik ilgi mēs atļausim šādu kārtību? Manuprāt, nepiedodama divkosība. Apturam to!

Esam vairākkārt teikuši: ja jums nepatīk, ka opozīcija to piedāvā, vai nepatīk juridiskais formulējums, sniedziet savu likumprojektu. Tad, kad mēs pirmo reizi izteicām šo piedāvājumu, jūs teicāt: mēs nāksim ar likumprojektu pēc budžeta. Jūs neko neesat atnesuši. Eksports uz Krieviju ne tikai stabili turas... tas ir pat pieaudzis.

Man liekas, tas ir amorāli, man liekas, mums nav jābūt pēdējiem, jāgaida, kad citi to darīs. Kaut gan citi jau to dara. Vismaz somu medijos es lasu Somijas ārlietu ministres paziņojumus par to, ka viņi plāno ar šādu tarifu aplikt Krievijas importu. Tā ka nevajag teikt, ka Eiropa mums neļauj vai ka mums jāgaida, ka ir citi... Mēs varam iekasēt vairāk nekā simts miljonus un apturēt šo režīmu, un pasargāt arī vietējo ražotāju. Jo galu galā katrs nopirkts produkts no Krievijas ir nenopirkts produkts no Latvijas ražotāja. Atbalstām paši savus cilvēkus, nosodām Krieviju un pildām budžetu, ar kuru finansēt mūsu vajadzības! Ieviešam Krievijas kara nodevu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Mēs katru gadu nākam ar šo piedāvājumu palīdzēt saviem uzņēmumiem, tiem, kuri ir izdarījuši savu izvēli un strādā tikai Latvijā vai ar valstīm, kuras nav agresori. Un piedāvājums ir uzlikt nodokli, kas būtu solidaritātes maksa pret tiem, kuri ir izdarījuši šādu izvēli – nestrādāt ar agresoru. Bet tie, kuri strādā, lai maksā nodokli, kurš ieplūst valsts budžetā, lai mēs varam palīdzēt uzņēmumiem, kuriem tas ir vajadzīgs.

Bet nē, ir bijusi virkne dažādu priekšlikumu, kuri nav šeit atbalstīti vēl aizvien. Ja tu strādā ar Maskavu vai Minsku, tu vari piedalīties valsts iepirkumos, tu pat vari piedāvāt Krievijā un Baltkrievijā ražotus produktus, izkonkurēt vietējos. Un šogad diemžēl šis priekšlikums netika atbalstīts. Bet deviņos mēnešos preces 733 miljonu apmērā uz Krieviju ir eksportētas: alkohols... viskijs, rums, šampanietis. Esam kļuvuši par lielražotājiem, visas Eiropas netīrā darba darītājiem. Mēs esam rokas, ceļš, pa kuru viss šis saražotais alkohols aizplūst tālāk uz Krieviju, jo viņi paši negrib tirgoties ar agresoru. Izmanto mūs kā starpnieku. Alkohols, krūšturi (Starpsaucieni. Smiekli.)... dažādas iekārtas, kuras balansē uz robežas, tas ir tas apjoms, ko mēs šobrīd vedam. Un 733 miljoni deviņos mēnešos, pēc šādas projekcijas ejot, būs 1,2 miljardi. (Iesmejas. Starpsauciens.) Par krūšturiem – varbūt tas nav tas sliktākais, ko varētu eksportēt (Smiekli. Aplausi.), bet alkohols un dažādi citi produkti (Starpsauciens: “Nu arī labi!”)... mēs varam uzlikt (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Vitenbergs. Labi, ir vakars. Man jāatvainojas, bet situācija ir diezgan nopietna, jo (Smiekli. Starpsaucieni. Zālē troksnis.)... mēs strādājam ar agresorvalstīm un no tā cieš mūsu uzņēmēji, viņi konkurē ar šiem uzņēmumiem, kuri turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

Kolēģi, patiešām... es lūdzu – mazliet klusāk!

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labvakar! Vitenberga, kungs, paldies, mēs pat nezinājām, ka mums ir tāda situācija. (Smiekli.) Bet tomēr, ja jūs gribat atbalstīt vietējos uzņēmējus, pacelsim nodokļus Polijas produktiem, Lietuvas produktiem, visiem pārējiem un samazināsim vietējiem. (Starpsauciens.) Kāpēc ne? Jūs visu laiku sakāt, ka mums vajag aizstāvēt mūsējos. Tad aizstāvēsim! Samazināsim viņiem PVN likmi un pārējiem pacelsim.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Cienījamā koalīcija! Dažas nedēļas atpakaļ te tika runāts par to, kurš ir vairāk prokremlisks, kurš mazāk. Bet nu, redziet, koalīcijai sanāks balsot kopā ar “Stabilitātei!” (Starpsauciens.), kura uzskata, ka... kura uzskata, ka ir jāliek vienlīdzības zīme starp Krieviju un Poliju (Starpsauciens: “Kurā vietā?”), kura uzskata, ka ir jāliek vienlīdzības zīme starp Krieviju un Lietuvu. Un tā, manuprāt, nav normāla situācija, ka mēs joprojām esam piedāvājuši ar šo kara nodokli aplikt Krievijas preces, kas tiek importētas, eksportētas uz Latviju... Un te ir papildu resursi, ko var paņemt valsts budžetā. Tā ir iespēja mazināt šo ekonomisko atkarību no Krievijas. Tā ir iespēja arī Krievijas biznesam tomēr aiziet prom no Latvijas.

Bet šāds priekšlikums netiek atbalstīts. Labi, pirmajā gadā netika atbalstīts. Vēlējāties varbūt sagatavot savu, labāku priekšlikumu, bet tas jau netiek izdarīts. Un tas būtu, manuprāt, tikai taisnīgi, ja kāds no valdības atnāktu un paustu argumentus, kāpēc ir atbalstāms arī turpmāks Krievijas imports un eksports.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Pēdējo gandrīz jau četru gadu laikā mēs ik pa laikam diskutējam Saeimā gan komisiju formātā, gan šeit par sadarbības pārtraukšanu, par ekonomiskās un jebkādas sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju. Diemžēl priekšlikumi un likumprojekti nogulst atvilktnēs gan par to, lai uzņēmumi, kas sadarbojas ar Krieviju, vairs nevarētu startēt publiskajos iepirkumos, gan par to, lai tādiem uzņēmumiem nesniegtu dažādus valsts atbalstus un programmas.

Pirmajos gados bija saprotams, ka uzņēmēji jāatbalsta arī ar LIAA programmām un atbalsta instrumentiem, lai pārorientētos uz citiem tirgiem. Un daži to ļoti ātri un pašaizliedzīgi izdarīja. Un tie ir tie, kas tagad mudina valsti rīkoties skarbāk. Jo lielie uzņēmumi, kas vairs nesadarbojas ar Krieviju, apzinās, cik tas ir svarīgi, bet viņi nav sagaidījuši no valsts puses izlēmīgu rīcību. Diemžēl ne. Jo vienmēr ir kāds iemesls, kāpēc ne šobrīd, ne tagad, varbūt vēlāk.

Nododam likumprojektu, ieliekam atvilktnē un gaidām. Mēs gaidām piekto sesto gadu, arī to, kad karš beigsies. Mans viedoklis, ka dzelzs priekškaram tur ir jāpaliek. Krievija nemainīsies arī pēc tam. Es ceru, ka tie smiekli bija tādi histēriskie smiekli dienas noslēgumā, kad enerģija ir iztērēta, bet smiekli nenāk. Jo, manuprāt, ja nevaram aizliegt sadarboties, tad vismaz liksim maksāt, tāpat kā izdarīja ar citām precēm, kas faktiski jebkurā virzienā – importā, eksportā – nes labumu Krievijai kā agresorvalstij.

Un tas būtu tikai samērīgi – uzlikt nodevu, lai tie, kas turpina sadarboties, maksā valsts budžetam un mēs varam nosegt vajadzības drošībai, ģimenēm, transportam un dažnedažādas vajadzības, kas mūsu valstī ir tiem, kuri dzīvo šeit un strādā šeit.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, būtību izstāstījām. Un tagad vēlreiz... pēc tam kad budžets būs pieņemts, mediju kamerās mēs visi teiksim par saviem priekšlikumiem. Un koalīcijas deputāti teiks, ka... par opozīciju, visticamāk, tā ka, jā, daudzi arī labi priekšlikumi šeit izskanēja, simpātiski priekšlikumi, racionāli priekšlikumi, bet nu ziniet, budžets visu nevar finansēt. Lūdzu, šis ir finanšu avots. Neuzdrošinieties kamerās apgalvot, ka opozīcija nepiedāvāja finanšu avotus, ka bija labi priekšlikumi demogrāfijai vai kam citam, bet nepietiek visam naudas. Neuzdrošinieties to apgalvot, jo jūsu balsojums šajā konkrētajā priekšlikumā būs pretējs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 21, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 4. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 17, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 5. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 17, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 6. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies, kolēģi, par diskusiju. Vērtēju kā ļoti interesantu un vērā ņemamu diskusiju. Jāsaka, protams, vai šis ir tas nodoklis, jo tas vairāk attiecas uz uzņēmuma ienākumiem nekā varbūt atsevišķiem darījumiem. Bet man liekas, ka es gribēju par šo likumu runāt pie 8. priekšlikuma kā pēdējā.

Un, man liekas, gribētu tādu kopsavilkumu. Šajā likumā ir viens ārkārtīgi svarīgs instruments, kas ir iestrādāts, to finanšu pasaulē sauc par plāno kapitalizāciju. Un ar šo... izmaiņām, kas ir iestrādātas likumā, mēs mēģinām atrisināt vienu fundamentālu jautājumu, kas ir saistīts ar ekonomikas izaugsmi. Tātad šobrīd tiešām iedzīvotāju kontos ir apmēram 11 miljardus lieli uzkrājumi, uzņēmumu kontos ir apmēram 6 līdz 7 miljardus lieli uzkrājumi. Un pensiju 2. līmenī arī ir būtiski lieli – vairāk nekā 10 miljardus lieli – uzkrājumi. Un lai šo uzkrājumu... lai stimulētu šo uzkrājumu... lai šie uzkrājumi strādātu Latvijas ekonomikā...

Tātad šis likums paredz risinājumu, ka tiek atcelti ierobežojumi jeb tiek atceltas UIN likmes procentu ienākumiem, kas ir... kas tiek aizdoti... juridiskā persona juridiskajai personai, vai arī tas atbrīvo ieguldījumu fondu darbību un daudzas citas lietas. Tas ir būtisks stimuls kapitāla tirgus attīstībai.

Gribu teikt, ka šis ir pirmais solis, vēl viens parāds, kas mums jāatrisina. Patiesībā arī Dombravas kunga jautājumu... piedāvātais aicinājums iedzīvotāju ienākuma nodoklim, risinājumam par ienākumiem no kapitāla pieauguma... Par to mēs arī runāsim decembrī valdībā. Bet katrā ziņā es gribu teikt, ka šis likums dos būtisku stimulu kreditēšanas tirgus pieaugumam. Jāsaka, deviņu mēnešu rezultāti tiešām ir fascinējoši. Teiksim, aizdevumu pieaugums, kur bankas aizdod uzņēmumiem, ir vairāk nekā 16 procenti. Un, manuprāt, tas ir ļoti, ļoti svarīgs stimuls ekonomikas izaugsmei. Kopš 2008. gada šādu aizdevuma līmeni mēs neesam redzējuši. Arī privātā sektora aizdevumu līmenis pieaug, tas ir 8 procenti. Bet kopumā šāds... šis likuma regulējums kopumā būtiski palielinās, tā teikt, darba kapitāla apjomu, kas būs Latvijas uzņēmumiem pieejams.

Paldies par atbalstu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Tātad 8. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

A. Vīksna. Tā kā visus priekšlikumus esam izskatījuši, komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Un turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21. novembra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Saņemti 16 priekšlikumi.

Komisijā tika atbalstīts priekšlikums, ar kuru papildināti ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi, nosakot, ka apliekamajā ienākumā netiek ietverts arī ienākums, ja nekustamais īpašums, ko atsavina, ir saņemts dāvinājumā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, vai no šādas personas mantots īpašums. Tāpat arī saskaņā ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā... izmaksāta atlīdzība par zaudējumu un neērtību novēršanu, kuras radušās bijušajam īpašniekam vai citām personām saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Komisijā neguva atbalstu priekšlikumi, kas paredzēja palielināt attaisnotos izdevumus līdz 1000 eiro, palielināt neapliekamo minimumu, atvieglojumu par apgādībā esošām personām un nodokļu likmes samazināšanu atsevišķiem ienākumu veidiem.

Tātad skatīsim visus 16 priekšlikumus.

1. – deputātes Armaņevas (ja es pareizi izrunāju uzvārdu) priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai. (Dep. M. Armaņeva: “Var lūdzu apvienot laikus?”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Armaņeva (LPV).

Tā, es sākšu uzreiz ar aptauju, kuru esmu veikusi šo 24 stundu laikā. Es esmu savākusi 2050 respondentus. Uzskatu, ka esmu pietiekami labi darbu izdarījusi un varu varbūt arī sastādīt konkurenci Kaktiņa statistikai, jo viņš to visu dara pa mēnesi un nepilni 2000. Bet nu labi, ne par to ir stāsts.

Stāsts ir par to, ka 10 procentu nodoklis pašnodarbinātajiem... Un ko es esmu ievākusi, kādus datus.

Pirmām kārtām šobrīd frizieri, masieri, manikīri, treneri, aukles, grāmatveži, tulki, elektriķi, santehniķi un tā tālāk ir noformēti vai nu kā pašnodarbināta persona, tātad saimnieciskās darbības veicējs, vai kā individuālais komersants, vai kā SIA, vai arī vispār nav oficiāli reģistrējušies. Un arī man par šo ir dati. Tā kā šī anketa ir anonīma, cilvēki tiešām bija man uzticējušies. Un man ir konkrēta statistika par to, cik ir oficiāli nereģistrējušies.

Tālāk. Svarīgi pieminēt, ka pēdējos gados ēnu ekonomikas daļa sastāda ap 21–25 procentiem. Bet tas, ko es nevēlos darīt šeit – nevienu sodīt vai kaunināt –, es uzskatu, ka valstij ir jābūt pretimnākošai arī mazajiem uzņēmējiem un jāuzlabo nodokļu maksāšanas kritēriji. Un nevienam nav noslēpums, ka ne tikai lielie nodokļi atbaida legāli darboties savā profesijā, bet arī sarežģītā sistēma, kur pašam jāveic grāmatvedība vai jāņem palīgā grāmatvedis, jāgatavo deklarācijas, jāuzrāda čeki un tā tālāk, un tā joprojām. Un rezultātā tātad ir nomaksāti lieli nodokļi un ņemšanās ap to visu ir bijusi diezgan liela un pamatīga. Nu, visi pašnodarbinātie to zina. Un rezultātā tas, ko cilvēks nopelna, ir... nu, teiksim tā, gribētos, skaidrs, nopelnīt vairāk attiecīgi pret izdarīto darbu.

Tas, ko es vēl esmu arī ievākusi... pēdējie dati ir, cik vidēji mēnesī nopelna pirms nodokļu nomaksas. Un 32 procenti bija atbildējuši – no 500 līdz 1000 eiro. Tas ir lielākais procents. Tālāk 26 procenti atbildēja – no 1000 līdz 2000 un 23 procenti atbildēja – līdz 500 eiro. Es visus nesaukšu tagad, nu apmēram vienkārši ir tāds ieskats.

Tālāk. Kādi ir ikmēneša izdevumi darba vajadzībām, tātad telpu noma, instrumenti, materiāli un tā tālāk. 66 procenti atbildēja – līdz 500 eiro. 21 procents atbildēja – no 500 līdz 1000. Un 115 atbildēja – no 1000 līdz 2000.

Savukārt tagad pienākam pie pašas svarīgākās daļas – kāds ir tavs statuss, kā esi noformēts. Un 20 – un tagad lūdzu uzmanību! – 20 procenti nav reģistrēti. Un mans jautājums bija: ja Latvijā būtu vienkāršots nodokļu režīms, atsevišķs darba konts, no kura automātiski tiktu ieturēti 10 procenti un nekādi citi nodokļi, un ar to būtu pilnīgi legāli nodarbināts un iespēja saņemt kredītus, līzingus, vai tu tādu izvēlētos? 95 procenti jeb 1958 respondenti atbildēja “jā”.

Līdz ar to es aicinu uzklausīt pašnodarbinātos, veicināt nodokļu apmaksu, iemaksu un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Vēlos teikt, šis priekšlikums vai kāds cits, bet, manuprāt, vietā ir norādīts, ka ir ļoti daudz šādu cilvēku, kuri joprojām strādā individuāli un kuri bieži vien neizmanto nekādu nodokļu sistēmu, šo nomaksas režīmu. Un, manuprāt, es zinu jau no galvas to argumentu, ko parasti Finanšu ministrija saka, proti, mēs nevaram dot režīmu ar mazu nodokli, jo tad nebūs sociālo iemaksu, un visi taču atceramies kovida laikus, un cilvēki saslimst un viņi būs neaizsargāti. Tāds ir tas arguments.

Tas arguments būtībā nav nepareizs, tas ir loģisks, tikai viņi ignorē faktu, ka... nu arī šeit tika saukti dati... bet mēs varam ticēt, vienalga, datiem vai... jūs te smīkņājat un varbūt citiem datiem ticat, bet jebkurā gadījumā jūs neviens nenoliegsiet, ka ir daļa, kura nemaksā nekādu nodokli, viņi sēž ēnās, un tad cik sociāli aizsargāti viņi ir, ja viņi nekur nav reģistrēti un neko nemaksā? Man liekas – labāk, lai viņi maksā mazāku nodokli un ir kaut daļēji, pat ja ne pilnvērtīgi sociāli aizsargāti, nekā ir pilnīgi neaizsargāti. Man liekas elementāra loģika, vai ne?

Un šeit, man liekas, jāsaka arī VIENOTĪBAS kolēģiem, te jau Smiltēna kungs vilka grāmatas par padsmit gadus veciem notikumiem. Bet, atgriežoties pie tiem gadiem, toreiz, manuprāt, finanšu ministrs pieņēma ļoti labu lēmumu par mikrouzņēmuma režīmu, kas bija 10 procenti, pieci darbinieki, neatceros, cik bija apgrozījuma slieksnis, kas bija līdzīgiem gadījumiem, kādus šeit minēja. Nu izvelkam viņus no ēnām, ne jau bezgalīgi... uzliekam, protams, apgrozījuma slieksni. Šeit priekšlikumā arī piedāvāts. Var diskutēt, cik tam lielam jābūt, bet man liekas leģitīms mērķis. Un tur ir skaistumkopšanas nozare, tur ir mājražotāji, tur ir dažādi pakalpojumu sniedzēji, amatnieki tai skaitā.

Galu galā nav jāizdomā ritenis no jauna. Mums valstī ir saimnieciskās darbības konts, kuru savulaik VIENOTĪBAS Finanšu ministrija... pat diezgan dārgi arī maksāja, es neatceros, bija septiņi astoņi miljoni, lai viņi izveidotu to rīku. Un, cik es atrodu publiskajos avotos, to režīmu šobrīd izmanto 500–600 cilvēku tikai. Kas droši vien, parēķinot to izstrādes summu uz galviņām, ir visai neefektīvs... Bet rīks ir, un tur ir tieši tas, ko priekšlikuma autori teica, – ka no apgrozījuma automātiski novelkas nodoklis un viss automatizējas un VID ir drošs, ka tam atnāk nodoklis. Un uzņēmējam jeb šim individuālajam komersantam nav jāalgo grāmatvedis. Doma ir, bet tas izpildījums un nodokļu likme ir jāprecizē, lai mēs šos cilvēkus izvilktu no ēnu ekonomikas.

Aicinu šo risināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Noteikti atbalstu šo priekšlikumu. Bet mazliet par būtību.

Kolēģi, saprotiet, priekšlikumā paredzētie individuālie mazie uzņēmēji, kā jau iesniedzēji uzskaitīja, liela daļa no viņiem ir spiesti strādāt vai nu ēnas režīmā, vai pilnīgi melnā režīmā. Ne visi, protams, bet liela daļa. Dzīvo nemitīgā stresā. Viņi tāpat grib maksāt savus rēķinus legāli. Viņi tāpat baidās saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta vai no kādām citām institūcijām vēstules par pārbaudi, tikt represēti... dzīvo ārpus kaut kādas saprāta dzīves, nevis aiz labas gribas vai nevis aiz gribas apkrāpt valsti. Vienkārši strādājot pilnā nodokļu režīmā, viņi saprot, ka nevar fiziski uzturēt vispār neko, viņi nevar nomaksāt visus savus rēķinus. Automātiski viņi kļūst nekonkurētspējīgi.

Tad ir divas izvēles. Viena izvēle, ko piedāvā valdība, – strādāt pilnā nodokļu režīmā, automātiski saprotot, ka esi nekonkurētspējīgs. Un beigu galā ir vienā virzienā aviobiļete – prom no šīs valsts. Vai, ja ir kaut kādi citi mērķi šeit, tad visbiežāk kāds domā: pastrādāšu īstermiņā tādā režīmā, tad varbūt paliks labāk, strādāšu pilnā režīmā.

Nē, kolēģi! Pavisam īsi aprunājoties arī ar Matisones kundzi, ko attiecīgi Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijā kolēģi ir runājuši, un Vīksnas kundze uzsvēra šo vienoto kontu... Mēs zinām, ka realitātē dzīvē jau tas viss nestrādā. Mums ir vienkārši godīgi jāpasaka, ka šiem mazajiem... līdz šādam slieksnim mājražotājiem, šiem pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt samazinātam nodokļu likmes lielumam un vienotajam kontam jebkurā bankā, kurā viņš to vēlas atvērt, – jebkurā! Viņš finālā to savu nopelnīto naudiņu tāpat iztērē lielajās pārtikas ķēdēs, degvielā, telekomunikācijās, internetā. Viņš to atstāj lielākoties pie tiem, kuri strādā pilnā nodokļu režīmā, kuri maksā visus nodokļus. Viņi nenāk uz sociālo budžetu pēc palīdzības, nestāv rindās pēc palīdzības, pārtikas pakām un tamlīdzīgi. Tā ir būtiska sabiedrības daļa, kura ir jāatbalsta.

Priekšlikums pēc būtības absolūti loģiski ir atbalstāms. Bet vienlaikus es aicinātu arī koalīciju godīgi ieskatīties patiesībai acīs un nosēsties pie galda, un saprast to, ka, ja ne šajā budžetā, tad nākamajā mēs šiem uzņēmējiem, mājražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem nāksim palīgā, atvieglosim viņu iespējas strādāt vienkāršotā nodokļu režīmā – lai automātiski tiek novilktas šīs summas, lai nav grāmatvedības, lai viņš ir konkurētspējīgs, lai viņš var strādāt, lai šo nopelnīto naudu viņš var biežāk iztērēt...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars.... tieši tiem pakalpojumiem, kuri viņam ir vajadzīgi.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi! Nedaudz papildinot gan Edgaru, gan Artūru, arī priekšlikuma iesniedzēju Maiju. Par ko ir runa? Runa ir par fiziskajām personām, kuras nereti... piemēram, es pats personīgi pazīstu sporta instruktorus, kuri stundā saņem līdz pat 80–100 eiro, un viņiem dod to... sauksim to par skaidro naudu, kuru viņi liek kaut kādā, pieļauju, tumbočkā, un viņi pat neprasa sociālās garantijas. Viss, ko viņi gribētu, – par 10 procentiem to naudu legalizēt, lai viņiem būtu iespēja, es nezinu, paņemt līzingu vai nopirkt mašīnu, vai, es pat nezinu, kaut vai nopirkt televizoru.

Tātad ir vesels lērums profesiju, kuras ir pieprasītas un kur... tā ir realitāte... kur norēķins notiek skaidrā naudā. Un, ja mēs nespējam rast tādu režīmu, kurā viņi var naudu legalizēt, nu tad tā ir mūsu pašu vaina. Tā ka – tā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 2. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz attaisnoto izdevumu slieksni, par kuriem var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, palielināt no līdzšinējiem 600 eiro uz 1000 eiro. Tas jau vairs nav jautājums tikai par nodokļu politiku. Tas ir jautājums par cilvēku veselību, par taisnīgumu, par to, vai Latvija reāli atbalsta savus iedzīvotājus brīdī, kad tas ir visvairāk nepieciešams.

Šobrīd attaisnoto ārstniecības izdevumu limits ir 600 eiro gadā, un tas nav mainīts ļoti ilgi. Tikmēr medicīnas izmaksas ir augušas tik strauji, ka šis skaitlis jau kļuvis vienkārši nožēlojami neatbilstošs, bez jebkāda sakara ar realitāti. 600 eiro mūsdienu veselības izmaksām ir pilnīgi nepietiekami. Ar 600 eiro nepietiek pat vienam zobārsta apmeklējumu kursam, diagnostikas procedūrām, rehabilitācijai, ortopēdiskām procedūrām vai pat bērnu speciālistu aprūpei.

600 eiro jau sen ir zaudējuši jēgu. Tas ir simbolisks skaitlis, kas neatspoguļo faktisko ārstēšanās cenu, ar ko ģimenes saskaras ikdienā. Cilvēki maksā nodokļus, bet nesaņem atpakaļ pat to, uz ko viņiem būtu tiesības. Un brīdī, kad vajag nopietnu medicīnisko palīdzību, viņi saņem atmaksu tikai par nelielu daļu no saviem izdevumiem. Tas ir netaisnīgi. Tas ir pret nodokļu sistēmas pamatu, kas saka, ka par attaisnotiem izdevumiem cilvēkam pienākas nodokļa atmaksa.

Bet kāda tad realitāte ir šodien? Nepietiekama, formāla un bieži vien faktiski neesoša. Turklāt, kā zināms, medicīna mums principā ir tikai maksas, jo uz valsts kvotām var arī nesagaidīt neko. Vai arī, ja sagaida un pienāk rinda, tad jau ir krietni par vēlu.

Veselības aprūpes izdevumi ir auguši par desmitiem procentu, bet attaisnoto izdevumu slieksnis nav kustināts. Un mēs visi labi zinām, kā ir mainījušās cenas. Privātā medicīna ir kļuvusi dārgāka, rindas valsts sektorā – garākas, pakalpojumi – nepieejami, speciālisti – nenosegti, un cilvēki – spiesti maksāt no savas kabatas. Tā ir realitāte. Pretējā puse ir tie 600 eiro, kas ir palikuši turpat, kur bija, un ignorē dzīves dārdzību.

Līdz ar to ir priekšlikums palielināt griestus uz 1000 eiro, un tas tiešām ir godīgs, adekvāts un sen vajadzīgs.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 4. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Šis priekšlikums ir par to, kas ir normāli, un par to, kas Latvijā šobrīd ir padarīts par nenormālu. Tas ir visskaidrākais piemērs. Latvijā cilvēks, kurš saņem minimālo algu, vēl arvien maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un maksās arī nākamajā gadā par ienākumu, kas pēc būtības ir izdzīvošanas līmenis.

Minimālajai algai jābūt pilnībā neapliekamai. Minimālā alga nākamajā gadā būs 780 eiro, un tad paskatīsimies uz realitāti. Cilvēks, kas strādā par minimālo algu, saņem principā mazāk par iztikas minimumu, bet valsts no viņa vēl iekasē nodokli. Un ko tad mēs īsti sakām cilvēkiem? Strādā, bet valsts tavu nabadzību vēl mazliet piegriezīs stingrāk! Tā vairs nav nodokļu politika, tā jau ir nekaunība. Cilvēks, kurš saņem minimālo algu, samaksā sociālo nodokli un vēl iedzīvotāju ienākuma nodokli – tuvu 40 eiro. Tātad cilvēks ar minimālo algu vēl 40 eiro samaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šie 40 eiro cilvēkam, kurš rēķina katru centu... un tie ir... gan pārtika bērnam, ko viņš varētu nopirkt, gan zāles sev un tuviniekiem, gan sabiedriskais transports uz darbu. Tā ir starpība starp tukšu maku un nākamo algas dienu. Tas nav nodoklis. Principā tas ir sods par to, ka cilvēks ir nabadzīgs. Tā nav pieklājība civilizētā valsts politikā. Valdībai pietiek spēka celt slogu, bet nav spēka celt neapliekamo minimumu. Mēs redzam, ka valdība konsekventi ceļ cenas, nodokļus. Bet par vienu lietu runā klusi – par neapliekamo minimumu. Jo neapliekamā minimuma palielināšana būtu reāli jūtama un tūlītēja palīdzība cilvēkiem, kas strādā. Tas nozīmētu praktisku atbalstu, nevis tikai politiskas frāzes. Bet valdība to negrib, jo viņi rēķina savās ekseļa tabulās, ka tie būs izdevumi, neskatoties uz to, ka cilvēki šo naudu iztērēs un valsts tāpat nodokļu veidā saņems atpakaļ. Ar minimālo algu nevar izdzīvot, bet valdība vēl prasa nodokli.

Mēs dzīvojam laikā, kad pārtikas cenas pieaug, mājokļa izmaksas pieaug, medikamenti jau kļuvuši par luksusa preci, un minimālā alga ir izdzīvošanas robeža, no kuras valsts paņem nodokli. Tas tiešām ir pretēji jebkurai saprātīgai nodokļu sistēmai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un neapliekamo minimumu celt minimālās algas apmērā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 59. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Mēs šodien runājam par nodokļiem, bet patiesībā par ģimenēm, par bērniem, par senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, par tiem, kuri nevar sevi pilnībā nodrošināt un ir atkarīgi no saviem tuviniekiem un no valsts atbalsta. Tas ir skaitlis, kas par Latviju pasaka ļoti daudz, – neapliekamais minimums par apgādībā esošu personu – 250 eiro – nav palielināts gadiem. Gadiem, kamēr kāpj pārtikas cenas, gadiem, kamēr kāpj zāļu cenas, gadiem, kamēr ģimenes skaita katru centu. Tas ir skaitlis, kas ir iestrēdzis pagātnē.

Bet cilvēki dzīvo šodienas realitātē. 250 eiro mūsdienās vairs neatspoguļo reālās izmaksas. Un tas nav godīgi. Ģimenes tiek sodītas par to, ka tās rūpējas par saviem bērniem vai par kādu tuvinieku. Pašlaik vecāks, aizbildnis vai aprūpētājs, kura apgādībā ir bērns vai seniors, maksā lielāku nodokli, jo neapliekamais minimums vienkārši ir pārāk zems. Un tas ir absurds. Cilvēks, kurš nes papildu slogu, rūpējas par otru, tiek finansiāli sodīts, nevis atbalstīts. Un vai tāda ir valsts nostāja? Vai tiešām apgādniekam jābūt nodokļu maksātājam, nevis saņēmējam?

Tāpēc mans priekšlikums ir palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu vismaz no 250 līdz 350 eiro. Tas būtu gan samērīgi ar inflāciju, gan sociāli atbildīgi, gan arī finanšu ziņā paveicami. Tas būtu solis, kas reāli sniegtu atbalstu ģimenēm, ģimenēm ar bērniem, nevis tikai teorētisku atbalsta ilūziju. Un šīs izmaiņas palīdzēs visiem, ne tikai vienai sabiedrības grupai. 350 eiro neapliekamais minimums palīdzētu ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēm, vientuļajiem vecākiem, vecākiem, kas kopj savus seniorus, cilvēkiem ar invaliditāti un viņu aprūpētājiem. Tā ir nodokļu politika, kas atzīst realitāti – apgādībā esoša persona nav skaidrojums nodokļu grāmatiņā, tā ir emocionālā atbildība un finansiālā slodze, ko valsts nedrīkst ignorēt.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, jūs šodien runājat arī par brīnumiem, kas var notikt šajās dienās, un tieši šodien mums jāatbalsta šis priekšlikums sakarā ar to, ka šodien ir 3. decembris un mēs atzīmējam Starptautisko personu ar invaliditāti dienu. Tieši šajā dienā varētu būt tāds pārsteigums cilvēkiem vai tāda dāvana, ka mēs padomātu par to, kā viņi sevi uztur, kā mēs varam viņus atbalstīt, kā mēs varam palīdzēt saviem cilvēkiem, ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti, tāpēc uztaisīsim vienu nelielu brīnumu šodien tiem cilvēkiem un atbalstīsim šo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 7. – deputātu Jurģa Klotiņa, Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Vīksna. 7. – deputātu Jurģa Klotiņa, Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labvakar, dāmas un kungi! Ir jau vēls, bet lūgšu jūsu uzmanību vēl vismaz vienam jautājumam. Kā jūs domājat, vai pastāv ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecību, kurā ir divas personas, kuras strādā algotu darbu, un ģimeni, kurā māte un tēvs saņem līdzīgu atalgojumu, bet rūpējas par diviem bērniem, par trim bērniem. Kā jūs domājat, vai tur pastāv ienākumu nevienlīdzība, ja rēķina uz mājsaimniecībā dzīvojošo cilvēku skaitu, ģimenē dzīvojošo skaitu? Ekonomikas zinātnieki saka, ka pastāv gan. Finanšu ministrijā to diemžēl nesaprot.

Polija tikko nolēma, ka no nākamā gada nebūs ienākuma nodoklis jāmaksā, tātad iedzīvotāju ienākuma nodoklim būs nulles likme, ja ģimenēs apgādībā ir divi un vairāk bērnu. Tā viņi vēlas mazināt ienākumu nevienlīdzību, palīdzēt ģimenēm ar bērniem. Ko dara mūsu valdība? Nepilda to, ko pati savā deklarācijā ierakstīja 36. punktā – mazināsim ienākumu nevienlīdzību. Bet tā vietā 61 miljonu plāno novirzīt... vienkārši celt neapliekamo minimumu visiem strādājošajiem, arī tiem, kuriem nav apgādībā esošu personu, kuri mierīgi var paņemt klāt pusslodzes darbu, ceturtdaļslodzes darbu un nopelnīt sev vairāk.

Tāpat arī Evika Siliņa runāja par restartu. Atcerieties, februārī runāja par restartu. Tur bija viens no punktiem, ka atbalstīs demogrāfiju, dos papildu līdzekļus, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem. Nu kaut kas jau ir iedots, jā, bet tas ir tik nepietiekami šajā laikā, kādā Latvija ir, kādā latviešu tauta ir savā vēsturē... kur bērnu skaits samazinās, kur ģimenēm patiesībā nav viegli izdzīvot... bija jānovirza šie līdzekļi nevis neapliekamam minimumam visiem, bet jānovirza, lai palielinātu atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Un par to arī ir mūsu iesniegtie priekšlikumi.

Latvijas sabiedriskajiem medijiem vajadzēja atrasties šobrīd šeit. Jā, par šo bija jārīko diskusija sabiedriskajā medijā, ko uztur par pilsoņu, nodokļu maksātāju naudu, par to, kādā veidā tiek izlietota fiskālā telpa laikā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, bet tā vietā medijos par to diskusiju ļoti pietrūkst.

Šis priekšlikums, ko mēs esam iesnieguši... trīs priekšlikumi ir kopumā... tie ir fiskāli neitrāli tajā gadījumā, ja mēs iesaldējam neapliekamo minimumu 510 eiro apmērā, neceļam to, pagaidām vairākus gadus, kamēr atvieglojumu par apgādībā esošu personu pietuvinām šim neapliekamā minimuma apjomam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 8. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ašeradena kungs noteikti piekritīs, ka šis budžetā ir viens no priekšlikumiem, kas liek valdībai justies pietiekami neveikli. Tas ir saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tieši saistībā ar kapitāla pieaugumu, kurš paredz atgriezties atpakaļ pie tām likmēm, kas ar nelielām modifikācijām bija 2024. gadā. Un šis priekšlikums ir ar pozitīvu fiskālo ietekmi. Pozitīvu – aptuveni 17 miljoniem.

Tātad 2024. gada nogalē, kad tika pieņemts 2025. gada valsts budžets, tika pieņemts lēmums palielināt kapitāla pieauguma nodokli no 20 procentiem uz 25,5 procentiem. Visur lineāri, neskatoties uz dažādiem iebildumiem.

Ko tas praktiski nozīmē? Šogad personām, kuras ir, piemēram, iegādājušās akcijas un guvušas ienākumus no šīs akciju iegādes un pārdošanas, piemēram, tūkstoš eiro apmērā, nodoklī ir jāsamaksā 255 eiro. Uz rokas paliek 745 eiro. Savukārt, ja fiziskajai personai šogad rodas zaudējumi tūkstoš eiro apmērā, tad tai nav iespēju pārnest šos zaudējumus uz nākamo gadu, kas ir ļoti anormāla situācija.

Tā rezultātā, neskatoties uz to, ka Siliņas kundze devās atklāt konferenci saistībā ar kapitāla tirgus attīstību Latvijā un ir daudzi citi valdības deklarācijas apsolījumi, ka būtu jāattīsta kapitāla tirgus, realitāte ir tāda, ka šogad kapitāla tirgus Latvijā ir samazinājies un ir samazinājušies budžeta ieņēmumi no vērtspapīru tirdzniecības. Kā es teicu, kopējā fiskālā ietekme ir mīnus 17 miljoni. Ja mēs atgrieztos pie iepriekšējām likmēm, tad, visticamāk, iegūtu pozitīvu bilanci vismaz 10, 15 vai 17 miljonu apmērā. Ašeradena kungs nenoliedz, ka šis ir pasākums, uz kuru būtu jāiet. Bet jautājums ir – kāpēc to vilcināties darīt?

Šis priekšlikums paredz, ka jau no nākamā gada mēs atgrieztos pie 20 procentu likmes darījumiem ar vērtspapīriem un ieviestu īpašu likmi, lai mēs veicinātu vietējā kapitāla tirgus attīstību, 10 procentu likmi tiem darījumiem, kas ir notikuši Rīgas Fondu biržā. Tas būtu labs veids, kā stimulēt iedzīvotājus savus līdzekļus ieguldīt tieši Latvijas uzņēmumos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, nu, kolēģi, kļūdu labošana. Kļūdu labošanas laiks. Katram tā var gadīties. Finanšu ministrija cēla šo nodokli ar domu iekasēt vairāk, viņi vienmēr nāk ar tādām iniciatīvām. Sanāca otrādi – 17,6 miljoni mazāk. Un kam negadās? Labojam šobrīd to kļūdu.

Tātad iekasēts ir mazāk. Akciju tirgus sabremzēts, kas ir arī pretrunā ar valdības apņemšanos attīstīt kapitāla tirgu, un nekustamo īpašumu tirgus... nu te var minēt, vai nu tas ir sabremzējies, vai arī vēl vairāk ēnu ekonomikā. Respektīvi, vienkārši darījumi notiek... tiek reģistrētas minimālas summas, un pārējais tiek samaksāts uz rokas.

Manuprāt, nav par vēlu. Man liekas, būtu... kā jūs sakāt, jūs esat pieaugušie istabā... jūsu politika ir tāda nobriedusi... manuprāt, viena no pieaugšanas pazīmēm ir atzīt kļūdas un tās labot. Šī ir tā iespēja. Labojiet kļūdu un atgrieziet dzīvību, kustību nekustamo īpašumu tirgū, un iegūstam 17,6 miljonus. Vēl viena vieta, kur rast finansējumu citām vajadzībām. Jūs sakāt: jā, opozīcijai ir labi priekšlikumi, bet nav līdzekļu. Lūdzu, šeit ir līdzekļi.

Kas vēl interesanti. Pēdējā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvis (ne ministrs, bet pārstāvis) teica: nē, nē, tā jau ir plānots. Tātad nonāca nedaudz pretrunā ar tiem vēstījumiem, ko savukārt bija teicis ministrs. Tā doma bija tāda (mēģināja mums pateikt), ka tā bija plānots, ka bija doma celt nodokli, lai iekasētu mazāk. Diezgan paradoksāli. Nezinu, kas tur ir. Ceru, ka finanšu ministrs nāks un ieviesīs skaidrību.

Jebkurā gadījumā šī ir lieliska iespēja, ko piedāvā Dombravas kungs. Labojam kļūdu, iekustinām mūsu darījumu tirgu un atgriežam līdzekļus valsts budžetā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Ļoti labas debates. Dažas lietas, lai ieviestu skaidrību.

Vispirms – tiešām kapitāla tirgus ir jāattīsta un jādomā, ko mums darīt ar kapitāla pieauguma nodokli. Bet gribu teikt, ka šobrīd jau ir spēkā viens instruments – tā saucamais noguldījumu konts. Ja jums ir vērtspapīru portfelis, jums ir tiesības izmantot zaudējumus un atskaitīt tos no ieguldījumiem. Un tikai brīdī, kad jūs izņemat savus ieguldījumus no noguldījumu konta, jums jāmaksā nodoklis. Tā ir viena lieta. Un tas nepasliktina noguldītāju situāciju.

Otra lieta – kādēļ ir nodokļa kritumi. Tā starpība ir tirgus dabiska reakcija tai brīdī, kad palielina nodokli. Protams, daudzi investori mēģina izņemt brīvi esošos peļņas līdzekļus, lai nebūtu šī nodokļa, lai maksātu mazāku nodokļa likmi.

Tas, ko es gribu teikt, – šobrīd mēs neredzam būtisku nodokļa ienākumu samazinājumu. Un ilgtermiņā ir tas, ko mēs analizēsim... kas ir jēdzīgi vērtspapīru tirgus attīstībai... veidosim šos stimulus. Mēs plānojam valdībā decembrī diskutēt par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Viena minūte, lai uz ļoti daudz ko atbildētu.

Ne visiem iedzīvotājiem ir noguldījumu konti, daudziem ir ieguldījumu konti. Tāpat ir citi vērtspapīru veidi, no kuriem nav iespējams pārnest zaudējumus. Tas ir numur viens.

Numur divi. Paliek spēkā tas, ka personām ir jāmaksā krietni lielāka nodokļu likme, un jau parādās nerentabilitāte ieguldīt, izmantojot Latvijas nodokļu rezidentūru. Šīm personām ir izdevīgāk pārreģistrēt darbību citās valstīs, lai šie nodokļi beigu beigās nemaz nepaliek pie mums.

Vēl viena lieta saistībā ar kapitāla pieauguma nodokli. Tas attiecas arī uz darījumiem ar nekustamo īpašumu. Valdība bija apņēmusies būvēt reģionos mājokļus, attīstīt īpašumu tirgu, ne tikai kapitāla tirgu. Un arī tur ir notikusi sabremzēšanās. Ir samazinājušies ienākumi budžetā arī no darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem. Tas ir veids, kā nobremzēt, ja ir neadekvāti palielināts...

Aicinu atbalstīt priekšlikumu un atgriezties 2024. gada līmenī.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – deputātu Jurģa Klotiņa un Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 13. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – deputātu Jurģa Klotiņa un Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītajai frakcijai PROGRESĪVIE es varu pateikt to (jūs tikko neatbalstījāt), ka, saprotiet, atvieglojums par apgādībā esošu personu ir ļoti labs instruments, lai palīdzētu vecākiem, kuri vieni rūpējas par savu bērnu, kuri ir vienīgie apgādnieki ģimenē. Jūs bieži atsaucaties uz to, ka ir daudz ģimeņu, kurās ir tikai viens no vecākiem, visbiežāk tā ir sieviete, sava bērna vai bērnu māte. Ja saņem vidējo algu, kāda šobrīd ir tautsaimniecībā, Rīgas aglomerācijā... tuvu pie divtūkstoš eiro pirms nodokļu nomaksas... ja palielinātu atvieglojumu par apgādībā esošu personu, būtu labums arī ģimenēm ar vienu vecāku. Padomājiet par to!

Šis priekšlikums ir balstīts arī uz tām vēstulēm, kuras atsūtīja Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība, rakstot par to, ka ir jāpalielina atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tas nav palielināts kopš 2020. gada – kā ir 250 eiro, tā ir. Neapliekamais minimums tiek celts. Ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecību bez bērniem, bez apgādībā esošām personām un ģimeni ar bērniem palielinās un nākamgad atkal palielināsies.

Latvijai vēsturiski ir divi pabalsta instrumenti. Ģimenes valsts pabalsts, kas nav indeksēts, un šis atvieglojums, kas tieši motivētu bērnu vecākus strādāt algotu darbu un meklēt darbu, kas ir labi apmaksāts, lai varētu saņemt šos atvieglojumus.

Tad, kad jūs, Jaunā VIENOTĪBA, “PROGRESĪVIE”, lēmāt par šīm nodokļu izmaiņām, jūs nepieaicinājāt ģimeņu interešu organizācijas, nerunājāt ar Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienību, ar “mammamuntetiem.lv” un citām. Jūs to nedarījāt. Jūs iestājaties par to, ka ir jārunā ar pilsonisko sabiedrību. Kāpēc jūs to nedarījāt, kad lēmāt par nodokļu izmaiņām? Arī šogad, kad lēmāt par neapliekamā minimuma celšanu nākamajā gadā.

Šo fiskālo telpu, 60 miljonus, jūs varējāt sadalīt: 20 miljonus novirzīt neapliekamajam minimumam un 40 miljonus – atvieglojumam par apgādībā esošu personu. Šādus priekšlikumus jūs diemžēl nesniedzāt. Jums pašiem ir vairāk jāiedziļinās sevis veidotajā budžetā un tajā, kā veidojas ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecībām.

Atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 15. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mums ir 17 priekšlikumi.

1. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Ministru kabinets neatbalstīja, un arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Zālē troksnis.)

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Ašeradena kungs! Minūtīti uzmanības! Mēs faktiski kādas trīs minūtes domājām, kā jūs izvilināt šeit, uz tribīni, lai jūs atnāktu un pastāstītu, kas mums Latvijā notiek ar to kafiju un ar to akcīzes nodokli, jo, man liekas, stāsts ir par to, ka akcīzes nodoklis kafijai ir absolūti nepamatots. Tam stāstam ir tik gara bārda... un mēs netiekam no tās akcīzes vaļā. Nu nekur kaimiņvalstīs nemaksā akcīzi par kafiju. Mēs runājam par kafiju. Akcīzi nemaksā.

Cena kafijai mums ir nenormāli augsta. Vedam kafiju no visurienes, un mēs kaut kā no tās akcīzes netiekam vaļā. Kāds atnāciet un pastāstiet, lūdzu, kas ir ar to kafiju! Kad jūs, kolēģi, rīt no rīta mājās dzersiet kafiju, jūs vai nu varēsiet nopriecāties, ka esat atbalstījuši šo, respektīvi, nemaksāt akcīzi par kafiju, vai turpināsim Latvijā dzert dārgu kafiju. (Zālē troksnis.)

Arī visi nākamie priekšlikumi ir saistīti ar atteikšanos no akcīzes nodokļa kafijai. Bet, Ašeradena kungs, ja jums ir...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

L. Liepiņa.... es jūs tiešām aicinu: atnāciet un viesiet skaidrību, kādēļ... un vai tiešām kādai no koalīcijas partijām šī būtu top prioritāte.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Neatkārtošos par visu, ko es pagājušogad teicu saistībā ar akcīzi. Vienkārši izmantoju izdevību, ka šobrīd zālē ir veselības ministrs. Es viņam atstāšu šo dokumentu, ko es gadu glabāju savā atvilktnē. (Rāda dokumentu. Starpsauciens.)

Tas ir globāls, starptautisks, liels kardioloģijas... zinātnes un praktisks... pētījums... pētījuma rezultāts. Zinātnieki vairāku gadu garumā pētījuši kafijas ietekmi uz cilvēka sirds un asinsvadu slimībām un visi nonākuši pie secinājuma, ka vairākas – pat vairākas! – tasītes dienā samazina sirds un asinsvadu slimības, kardiovaskulārās problēmas. (Ovācijas.) Daudzas lietas. Ir ne tikai ekonomiskais aspekts, par ko runāja Liepiņas kundze, bet arī veselības aspekts.

Tā ka aicinu veselības ministru – aprunājieties ar universitāti... arī ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoriem... par šo un par citiem pētījumiem. Es domāju, jūs nonāksiet pie loģiska secinājuma, ka nav jāapliek kafija ar akcīzes nodokli.

Aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Starp citu, ziniet, kur es pērku kafiju? (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Lietuvā!”) Bet ne Latvijā. Jā, patiešām es nepērku kafiju Latvijā, es to parasti atvedu no citām valstīm, piemēram (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)... Dānija, kur, starp citu, pārtika (Zālē troksnis.)... Nepārkliegsiet mani. No tādām valstīm kā, piemēram, Dānija, kur vispār pārtika patiesībā ir daudz lētāka nekā Latvijā.

Arī komunicējot ar saviem atbalstītājiem un sekotājiem soctīklos... viens no biežāk atvestajiem produktiem no citām valstīm... tā var būt arī Vācija, Anglija, jebkura cita valsts... top produkts ir tieši kafija.

Tādēļ skaidrs, ka es aicinu šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Īstenībā es kafiju nelietoju. Tagad klausos – jāsāk dzert divas tasītes dienā. (Starpsauciens: “Vairāk!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli!

E. Zivtiņš. Vienvārdsakot, stāsts ir par kaut ko citu. Pirmām kārtām tas, izrādās, ir veselīgi, otrām kārtām tas ir ļoti labi ekonomikai. Trešām kārtām... ko es gribu uzsvērt? Paskatieties, kas mums notiek! Jauni cilvēki – “Tiny Giant” – ir ieguvuši “Red Dot” dizaina balvu, kas ir kā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu...!

E. Zivtiņš.... kas ir kā balva “Oskars” kinematogrāfijā. Šie jaunie cilvēki kafijas biznesā ir ieguvuši šādu balvu... “Tiny Giant”... paskatieties. (Skatās mobilajā tālrunī. Zālē troksnis.)

Jebkurā gadījumā mēs ar šo lēmumu vēl atbalstītu šos jaunos cilvēkus, kas pie mums veic kafijas ražošanu un grauzdēšanu. Finanšu ministr, mums ir vajadzīgs jūsu slēdziens šajā. Veselība, bizness – viss tikai par labu. Man liekas, ir vajadzīgs jūsu atbalsts. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, šim priekšlikumam ir vajadzīgs atbalsts. Atbalstīsim arī jaunos uzņēmējus. Paskatieties, cik viņi šeit priecīgi – tādu balvu dabūjuši! (Rāda attēlu mobilajā tālrunī.) Varat iedomāties. (Starpsaucieni.)

Nu, atbalstīsim (Starpsaucieni.)... izdarīsim kaut ko labu cilvēkiem. Visa Latvija, izrādās, dzer kafiju.

Atbalstām! (Starpsaucieni. Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam. (Starpsaucieni.)

A. Butāns (NA).

Nu ko, kafijas dēļ varētu krist valdība, vai ne? (Starpsaucieni.) Tas būtu notikums, jo Latvijā ir vairāk nekā 10 kafijas grauzdēšanas uzņēmumu. Tā ir augoša nozare. Es iesaku pirkt kafiju Latvijā. Mēs tikko runājām par kapitāla tirgu. Latvijā ir kafijas uzņēmums, kurš ir kotēts biržā. Tā nav joka lieta.

Pieejam ar pilnu nopietnību un palīdzam šai nozarei augt, nevis liekam sprunguļus.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam. (Starpsauciens.)

E. Jurēvics (JV).

Vakarā mums gandrīz visiem vajadzēs iedzert baldriānu tēju. Šobrīd darbs jau būs jābeidz, jo, kā mēs vienojāmies, pulksten deviņos jāpārtrauc darbs un rīt jāatsāk. Un rīt no rīta noteikti ir jāiedzer kafija. (Starpsaucieni.)

Viena lieta, ko es gribu pateikt, – gribu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus, īpaši Saeimas deputātus, pirkt preces Latvijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Konkurences padome pirms vairākiem gadiem veica pētījumu, jo mēs saņēmām diezgan daudz sūdzību, pat no Tieslietu ministrijas, kāpēc Latvijā tik dārga kafija, jo, piemēram, Briselē... ierēdņi, kas mūždien ceļoja uz Briseli, pirka tur kafiju, jo tur ir stipri lētāka. Mēs izpētījām kafijas cenas un akcīzes nodokļus Eiropas Savienībā un konstatējām, ka tiešām mums ir viens no augstākajiem nodokļiem par kafiju. Akcīzes nodoklis, manuprāt, bija augstāks, ja nemaldos, tikai Vācijā.

Ziniet, kas ir ļoti interesanti? (Zālē troksnis.) Juristi ir izpētījuši... un Finanšu ministrijai varbūt tas ir zināms...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Starpsauciens: “Neko nevar dzirdēt!”) Tieši tā. Kolēģi, mazliet klusāk!

S. Ābrama. Iespējams, Finanšu ministrijai tas ir zināms, bet pastāv risks, ka varētu vērsties Eiropas Komisijā un uzsākt kādu tālāku Eiropas Savienības Tiesas procedūru pret Latviju, jo Latvijai ir visas tiesības atteikties no šī akcīzes nodokļa. Tas ir par juridisko aspektu.

Domāju, Ašeradena kungs, jums ir jāpajautā Finanšu ministrijai, cik tālu tas varētu būt... jo riski tiešām ir.

Otra lieta, ko saprotu, – šobrīd mēģinām budžetā saskrāpēt visas iespējamās lietas nākamajam gadam. Bet atcerēsimies, ka pēdējos gados kafijas cenas ir ārkārtīgi cēlušās. Tas nozīmē, ka valstij ieņēmumi, arī PVN ieņēmumi (Starpsauciens.) no kafijas, ir būtiski palielinājušies. Manuprāt, tas būtu tikai taisnīgi, ja valsts Finanšu ministrijas personā būtu gatava padalīties ar iedzīvotājiem, lai iedzīvotājiem nav jāmaksā tik augsta cena Latvijā par kafiju, īpaši par kafijas pupiņām. (Zālē troksnis.) Tas būtu tikai skaists žests, jo ieņēmumus no PVN jūs tāpat saņemsiet.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt – tiešām jāsamazina akcīzes nodoklis kafijai.

Paldies. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Anda Čakša, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jurģis Klotiņš, Andris Kulbergs, Ināra Mūrniece, Amils Saļimovs, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies. Lai jums jauks vakars!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz rītdienas pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit otrās (ārkārtas) sēdes turpinājums 2025. gada 4. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Man ir patiess prieks jūs visus redzēt. Ļoti ceru, ka esat atpūtušies, izgulējušies un mēs varam šodien raiti strādāt. Un ir tādas cerības, ka, ja mēs visi saņemsimies, raiti strādāsim, tad varbūt arī šodien mēs varam šo budžetu pieņemt. Tāds ir plāns un mērķis.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi, man patiešām ir jums ļoti liels lūgums – tad, kad jūs savā starpā sarunājaties... mazliet klusāk... zālē ir tāda murdoņa, ka ir ļoti grūti vadīt sēdi un arī ļoti grūti klausīties. Un tiem, kas runā no tribīnes, arī, protams, ir grūti runāt. Tāpēc, kolēģi, es negribu būt cerbulis, kas jūs visu laiku apsauc un visu laiku aizrāda. Es domāju, ka mēs varam vienoties, ka cienīsim viens otru, debatēsim pieklājīgi. Arī, ja mēs gribam sarunāties, sarunājamies, bet nesarunājamies tā, ka visa zāle dzird, ko pēdējā rindā runā.

Labi, kolēģi! Sākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma... tātad 2025. gada 3. decembra sēdi.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

17 priekšlikumi.

Referente no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ir Jana Simanovska.

Mēs vakar iesākām skatīt 1. priekšlikumu. Šodien turpinām ar debatēm.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Arī tie, kas nāk tagad Sēžu zālē! Tiešām, par kafiju runājot, te ir tikai divi varianti: vai nu mēs ņemam nost akcīzes nodokli kafijai un padarām to situāciju Latvijā tādu, lai mums nav, kā daži deputāti teica, jāpērk kafija ārpus Latvijas, vai nu tad otrs variants – Ašeradena kungs varbūt piedāvās likt akcīzes nodokli arī kakao, tējai, cigoriņiem un jebkuram citam siltam dzērienam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – ņemt nost akcīzes nodokli kafijai. Vēl jo vairāk, ja Tavara kungs vakar iedeva materiālus palasīt veselības ministram... kā redzam, viņš šodien nemaz nav atnācis. Droši vien cenšas iepazīties.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Paldies visiem, kas atsūtīja dažādas dziesmiņas par kafiju, par mafiju, par manu rīta kafiju. Kafiju visi esam padzēruši. Divpadsmit stundas, ministra kungs, pagājušas. Es vēl joprojām ceru, ka jūs varbūt atnāksiet un pastāstīsiet, kādēļ mēs Latvijā maksājam akcīzes nodokli par kafiju.

Aicinu visus atbalstīt. Jautājums dienaskārtībā ļoti aktuāls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labrīt, godātie kolēģi! Akcīzes nodokli parasti piemēro trīs gadījumos: luksusa precēm (tā saucamais bagātnieku nodoklis); veselībai kaitīgām precēm, tādām kā tabaka un alkohols; precēm, kas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi, tādām kā degviela.

Es nevaru kafiju ierindot nevienā no šīm trim kategorijām, jo luksusa prece tā nav – kafiju lieto divas trešdaļas sabiedrības. Veselībai kaitīga tā arī nav – to vakar parādīja mans kolēģis Edgars Tavars. Zinātnieku pētījumi ir pierādījuši to, ka kafijai ir labvēlīga ietekme uz cilvēku veselību. Kafija nav kaitīga arī apkārtējai videi – tas ir dabisks produkts. Un Latvija atkal izceļas ar to, ka ir vienīgā valsts Baltijā, kurā tiek piemērota akcīze kafijai. Šāds nodoklis nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Un koalīcijas deputāti, jūs, kas tik ļoti mīlat piesaukt piemēru, kam sekot – Zviedriju, Norvēģiju un Somiju –, arī šajās valstīs netiek piemērots akcīzes nodoklis kafijai.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vienmēr, kad es dzirdu akcīzi, tai skaitā kafijas piedāvājumā šeit, bet arī citos piedāvājumos... Akcīzi mēs liekam alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai, šeit arī kafijai, cukurotiem dzērieniem. Akcīzi pielieto tad, kad grib mainīt paradumus. Tātad lai cilvēki uzvestos veselīgāk, mazāk patērētu preci.

Bet visinteresantākais... kad jūs paskatīsieties Finanšu ministrijas ekselī... Kad tajā ekselī paskatās, tad Finanšu ministrija grib, lai tu patērē alkoholu, lai tu patērē cukurotos dzērienus, lai tu smēķē, jo tur ir precīzi norādīts, ka mēs gribam vairāk ieņēmumu, vairāk. Jūs nedrīkstat mazāk patērēt – jūs nedrīkstat mazāk pīpēt, jūs nedrīkstat mazāk dzert –, jo mums vajag to naudiņu. Lūdzu, dzeriet, jo man vajag to akcīzīti. Tā tas ir, akcīzi pielieto. Bet tad, kad jūs nākat šeit aizstāvēt, jūs sakāt – tauta, jūs nedrīkstat nodzerties. Mēs gribam par jūsu veselību rūpēties. Nedzeriet, nepīpējiet!

Bet apskatieties Finanšu ministrijas ekselī, tur ir precīzi tas esošais patēriņš piereizināts klāt ar akcīzes palielinājumu. Kolēģi, nu neliekuļojam, lūdzu! Nu izvēlamies, ko tad mēs gribam? Mēs gribam veselību vai piķi? Man šķiet, jūs vienmēr gribat piķi, un šis akcīzes piemērs par kafiju ir precīzi tieši tas.

Tāpēc atbalstām, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, labrīt vēlreiz! Vakar es jau tā kā runāju par akcīzes nodokli attiecībā uz kafiju, bet es atradu arī materiālu. Es saprotu, ka šodien droši vien neatbalstīs vairākums. Koalīcija noteikti neatbalstīs, lai arī cik ļoti garšotu kafija, un nesanāks vairākums, kas kafiju atbrīvo no šī nodokļa.

Bet Finanšu ministrijai, Ašeradena kungs, tas attiecas uz jums... Tātad vēlreiz runāsim par juridiskiem argumentiem. 2023. gadā Eiropas Savienības Tiesa veica akcīzes nodokļu direktīvas interpretāciju, un tajā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem valsts var iekasēt akcīzes nodokli. Akcīzes nodokļa mērķis ir kaut kā ierobežota lietošana, jo tur ir kaut kādi nelabvēlīgi... veidojas apstākļi... vai tā ir degviela, vai tās ir kažokādas un tā tālāk. Nu, lūk, kafijai, kā mēs zinām, droši vien, ka arī veselības viss... Hosams Abu Meri piekritīs, tur nelabvēlīgās ietekmes nav.

Nu, lūk. Un juristi uzskata, ka mūsu akcīzes likuma neatbilstība šim spriedumam...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Lūdzu pievienojiet vēl.

Sēdes vadītāja. Nevaru, jums jau ir...

S. Ābrama. Vārdu sakot tā – ar šo jautājumu uzņēmēji var vērsties Eiropas Komisijā, un Latvijai tad var nākties skaidrot, cik pamatota ir akcīzes nodokļa piemērošana kafijai.

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, jums beidzies laiks.

S. Ābrama. Neaizmirsīsim, ka arī ekonomika uz tā pamata darbojas.

Tā ka šogad laikam – nē, bet, Ašeradena kungs, lūdzu, neaizmirstiet Finanšu ministrijā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, kolēģi! Es uzskatu, ka arī kādam no koalīcijas partijām ir jāatnāk un jārunā tomēr pie šī priekšlikuma, kas ir izraisījis debates. Es vēlos paturpināt to, ko Skaidrīte Ābrama iesāka.

Ja mēs skatāmies tiešām atklāti, profesionāli un objektīvi, akcīzes nodokli piemēro precēm, ja mēs vēlamies samazināt šo preču patēriņu vai vēlamies vienā vai otrā veidā ietekmēt veselības politikas iznākumus. Un ne vienā, ne otrā kritērijā kafija nekvalificējas. Kafijai nevajadzētu būt apliktai ar akcīzes nodokli.

Vienīgais iemesls, kāpēc Latvijā ieviest šādu akcīzes nodokli... tas notika nu jau pirms aptuveni 20 gadiem, bija tā laika politika, kas... varbūt varam diskutēt “par” vai “pret”... bet bija centieni paplašināt, virzīt nodokļu slogu uz patēriņu, centieni mazināt nodokļu slogu darbaspēkam, uzņēmumiem un tā tālāk. Un kafija ir viena no tām precēm, kas attiecīgi tiek ļoti plaši patērēta, un šādā veidā tas ir stabils, prognozējams nodokļu ieņēmumu avots. Kopš tā laika nav bijusi...

Starp citu, 2009., 2010. gadā, ja es nemaldos, šis akcīzes nodoklis tika palielināts, ņemot vērā tā laika finanšu krīzi. Kopš tā laika nav bijusi neviena politiska partija... arī šoreiz “PROGRESĪVIE” budžeta sarunās nevirzīja šo kā prioritāru pasākumu – atcelt akcīzes nodokli kafijai. Mums bija citas prioritātes.

Es uzskatu, ka nākotnē šim ir jāmainās. Šajā gadījumā es, protams, atturēšos šajā priekšlikumā, lai gan saturiski tas ir pareizs. Ņemot vērā, ka ir fiskālā ietekme, un ņemot vērā, ka budžetā mums vienkārši bija citas prioritātes, tai skaitā aizsardzība, izglītība un arī atbalsts jaunajām ģimenēm, uz šī pamata attiecīgi es nevaru to atbalstīt. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, mums, skatoties nākotnē, skatoties uz turpmākajiem budžetiem, ir jāmeklē risinājumi, kā mēs varam tomēr noņemt akcīzes nodokli kafijai, jo tīri saturiski, profesionāli... attiecīgi šim nodoklim nevajadzētu būt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Labrīt, kolēģi! Nu pēc šīs analoģijas domājot, “PROGRESĪVAJIEM” vajadzētu ieviest arī nodokli par stāvdrāžu pirkšanu, par varavīksnes maikām, par auzu pienu un citām lietām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Fiskālā ietekme. Es gribu šeit pateikt... arī tas ir tas, ko mēs runājām jau vakar saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ka jums laikam un visai Finanšu ministrijai lūst smadzenes tanī brīdī, kad dod priekšlikumu par to, ka nodokļi ir jāsamazina, un jūs nevarat saprast, kā tas var būt, ka nodokli samazina, bet kopējais naudas apgrozījums valstī pieaug. Tas jums laikam neiet kopā.

Šeit ir tieši tas pats. Samazinām, noņemam nost akcīzi kafijai, un redzēsiet, kā uzreiz aizies citi apjomi. Radīsies jauni uzņēmumi, kas ražos kafiju mums uz vietas. Un jauniem uzņēmumiem būs daudzkārt vieglāk.

Pēc šīs pašas analoģijas – kad daudz patērē, tad jāliek virsū nodoklis – mēs jau varam iet vēl tālāk. Es nezinu... liekam šampūnam arī virsū akcīzes nodokli. Ziniet, kam liekam virsū? Odekolonam, kuru tagad tirgo! Liekam virsū akcīzes nodokli trīskāršajam odekolonam! Tur ir baigais noiets. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Būs peļņa.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (AS).

Paldies. Bez vakar izklāstītajiem veselības apsvērumiem tiešām gaidīt arī no veselības ministra kādu repliku... bet finanšu ministram... Mēs saprotam, arī dzirdam šos piemērus, ka ir arī Saeimas deputāti, kas nepērk kafiju Latvijā. Diemžēl, bet ļoti labi var saprast, liela daļa Latvijas sabiedrības nepērk kafiju Latvijā. Un ne tikai tādēļ, ka šī nodokļu likme papildus ir... šie ir nepilni 150 eiro... 142 eiro par simts kilogramiem. Ne tikai.

Šo cenu jau veido visu akcizēto preču aprite, noliktavas, uzskaites, viss, viss, viss... Tas viss summējas tajā, ka objektīvi, braucot uz ārzemēm, kaut vai tepat – uz Lietuvu vai Igauniju –, ir izdevīgāk pa ceļam nopirkt sev vienu, divas vai piecas pakas kafijas. Vienkārši sarēķinām, cik mēs neiekasējam citos nodokļos. Ja mēs nepiemērotu šo akcīzes nodokļa likmi un noņemtu arī šo lieko birokrātiju, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs tādējādi iegūtu vairāk, nekā mēs iekasējam no šī akcīzes nodokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Labrīt, kolēģi! Var redzēt, ka visi ir ne tikai izgulējušies, bet arī kafiju padzēruši. Labi, ne visi. Es šorīt nedzēru kafiju, bet jūtams, ka šodien atkal visi ir mazliet asāki. Bet tas, ko es gribēju teikt, es uzskatu, šis ir labs priekšlikums, kuru mums nākamajā gadā ir vērts apdomāt un apsvērt, jo Latvija tiešām ir viena (Starpsaucieni.) no nedaudzām valstīm pasaulē... arī Eiropā tā nav ierasta prakse, ka kafijai ir nodoklis. Tāpēc, es domāju, pie šī mums ir jāstrādā.

Par šo... man liekas, tas bija, tikko es biju ievēlēta šeit, Saeimā, un pirmais, kas pie manis griezās, bija viens neliels kafijas grauzdētājs mūsu pusē, Lendžu pusē, “Kuup Coffee”. Iesaku visiem, kas dodas uz Rēzekni, arī iegriezties. Viņš man toreiz jau stāstīja, un mēs apdomājām, sapratām, mēs vēl nebijām pie varas atšķirībā no APVIENOTĀ SARAKSTA, kurš bija. Ja nākamajā gadā mēs visi varētu par šo apspriesties un runāt, es domāju, ka mēs varētu izdomāt, kur šo naudu dabūt, ko mēs pašlaik iegūstam no akcīzes kafijai, un mēs varam šo atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai otro reizi.

M. Armaņeva (LPV).

Labrīt, kolēģi! Daudzi šodien mani pieminēja. Bet es gribu pateikt vēl vairāk, ka ne tikai es esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kurš pērk kafiju ārzemēs. Tādu ir ļoti, ļoti daudz. Un man tomēr tā privilēģija komunicēt ar maniem sekotājiem. Man to ir ļoti daudz, par laimi, un tādēļ es ar viņiem ļoti daudz runāju, komunicēju un zinu, kādus produktus viņi ved no citām valstīm. Un kafija ir viens no topa produktiem. Ja, pieņemsim, citās valstīs kafija maksā amplitūdā no pieciem eiro līdz astoņiem, mums Latvijā tie ir padsmit eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, jā, sanāk, ka tad, kad mēs diskutējam par budžeta atklātību, saka: simpātiska doma, bet neatbalstīsim. Piedāvājam Krievijas kara nodevu. Mums saka: simpātiska doma, bet neatbalstīsim. Atteikties no nodokļa kafijai. Simpātiska doma, bet neatbalstīsim. Padomājiet, vai bumerangs neatnāks jums uz vēlēšanām, ja sabiedrība teiks: simpātiski politiķi, bet neatbalstīsim. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

PROGRESĪVIE! Jums Mārtiņš Staķis, kurš ir Eiropā, kuram pašam pieder kafijas bizness, kurš pats ir teicis, cik daudz ir attīstījušies mazie grauzdētāji, tāpat kā mazās alus darītavas... Jūs šobrīd mazās alus darītavas gribat nīcināt ārā un arīdzan kafijas ražotājus, kas ir Latvijā. Ar ko... un kas notiks? Paralēlais imports. Tieši tāpat kā ar “saltu”... tas pats notiek. Tas pats arī notiek šeit. Brauc arī cilvēki ārpusē un par mums smejas. Nu, kādai kafijai? Priekš kam? (Starpsauciens.) Kur ir loģika? Nu, ja jūs esat drosmīgi, tad – no vārdiem pie darbiem! Nāciet, lūdzu, pasakiet – nē, pietiek! Kafijai neliekam virsū. Loģika – kāda? Kešmašīna, lai tikai no cilvēkiem iekasētu... un automātiski pelēkais imports un kontrabanda. Nu, tad pierādiet, ka jūs varat, PROGRESĪVIE, pierādiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Labrīt, kolēģi! Īstenībā fascinējoša diskusija. Nu jau trīs vismaz deputāti ne tikai aktīvi... tā kā atklāti atzīst to, ka viņi nemaksā Latvijai nodokļus. Viņi labprāt iepērk kaut kur citur, lai tikai nemaksātu Latvijai nodokļus. Deputāti (Starpsaucieni.), kas saņem algu no nodokļu maksātāju naudas... un te saka... nē, nu, rekur, Armaņevas kundze jau konkrēti pateica – nepirksim, nepērkam... Tavara kungs arī pateica, ka vairāki cilvēki nepērk. (Starpsaucieni.) Bet arī, Kulberga kungs... tā jūsu maldināšana nav īsti vietā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, neko nevar dzirdēt!

A. Ņenaševa.... maldināšana nav vietā tad, kad jūs pasakāt, ka jūs pieliekat... Nelieciet klāt kafijai! Nu, šobrīd jau, būsim korekti, debates ir par to, kas 20 gadus... vairāk... vēsturiski ir bijis (Starpsaucieni.) un ko, iespējams, varētu noņemt, jo īsti nav pamatots.

Līdz ar to tā arī korekti runājam, tad arī pasakām, kas ir tas avots, ko, attiecīgi samazinot nodokli, var kompensēt. Šuvajeva kungs jau pareizi pateica par to, ka šis ir idejiski ļoti atbalstāms. Jautājums ir par to, kādas ir prioritātes, un šī gada budžeta prioritātes ir drošība, izglītība un ģimeņu atbalsts.

Savukārt, es domāju, arī visi kolēģi, kam būs iespēja strādāt pie nākamā gada budžeta, varētu šo apsvērt kā iespēju. Savukārt Zivtiņa kungs... Zivtiņa kungam, pasakot šeit divreiz – jau vakar un šodien – par to, ka neviens te neapzinās, kas notiek, ja nodokļus samazina, bet ieņēmumi pieaug... tad Zivtiņa kungam ir jāatgādina, ka arī šī valdība ir vienīgā, kas ir samazinājusi nodokļus pagājušogad (Starpsauciens.), arī ieņēmumu... nodokļus... ienākumus. Un šobrīd mēs tieši redzam, ka, arī mazām algām samazinot nodokli un palielinot neapliekamo minimumu (Dep. L. Liepiņa: “Par priekšlikumu!”), valsts kase pildās vairāk. Līdz ar to, ja jūs būtu paskatījušies uzmanīgāk, tad jūs redzētu to, ka tieši šis efekts arī notiek. (Zālē troksnis.) Tas arī ir tas, par ko mēs visu laiku runājam un ko šī valdība izdarīja, samazinot nodokļus tieši darbaspēkam, lai pieaugtu ieņēmumi budžetā un varētu atbalstīt tādas lietas kā aizsardzība, kā izglītība un ģimenes.

Bet mani ļoti priecē, ka par kafiju mums ir viskarstākās debates, jo liekas, ka viss pārējais ir tik garlaicīgs un tik labi sagatavots šajā budžetā, ka opozīcijai īsti nav, ko teikt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Es vēl vārdu jums nedevu.

Tātad vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne. Labdien, kolēģi! Es nenāktu tribīnē, ja es nedzirdētu to, ka mēs šeit nemaksājam nodokļus, mēs neko nedarām, pērkam kaut kur ārpus Latvijas. Bet es gribu tad piedāvāt, ja mēs varam ar nodokļiem, Ņenaševas kundze, tad nākošais būs visiem likums... likumprojekts no jūsu puses, visiem, kas dzīvo Latvijā, nedzīvo Latvijā, kuri izbraukuši no Latvijas, maksāt, strādāt tikai šeit. Ja? Es pareizi saprotu to domu? Nu jūs taču lamājat cilvēkus, kuriem Eiropa piedāvā... Eiropas, teiksim, tiesības brīvi pārvietoties, strādāt... kā mani visu laiku lamā par to, ka es saku: mums šeit jāattīsta Latvija, mums cilvēki kaut kā uz šejieni jāatgriež. Bet mani lamā – nē, mums ir brīvais tirgus, mēs varam braukt, kur gribam, strādāt, kur gribam, maksāt nodokļus, kur gribam. Bet šeit, izrādās, nē, PROGRESĪVIE saka: nē, tas ir slikti, ka mēs maksājam nodokļus kaut kur, pērkam kaut kur. Bet mums ir brīvais Eiropas tirgus! Tad slikti tas ir!

Es pateikšu tā: ja mēs visi atzināmies šeit, kurš dzer kafiju, kurš nedzer... Es nedzeru kafiju, bet, ja man būtu tāda iespēja iepirkties kaut kur lētāk, protams, es to darītu arī citur, bet ne šeit, jo tas ir dārgi. Es arī varu skaitīt savu maku... un kas tur ir... un izvēlēties preces Eiropas Savienībā, tur, kur man ir izdevīgāk. Bet nevajag mani lamāt par to, ka mēs dzīvojam Eiropas Savienībā un es varu izvēlēties. Par to es saku tālāk... Tad lamājiet tos cilvēkus, kuri izbrauca jūsu politikas, Jaunās VIENOTĪBAS politikas, dēļ... arī no Latvijas un maksā nodokļus arī citās valstīs. Es domāju, šeit nav tā diskusija vietā, ko jūs iesākāt, kurš, kur un kāpēc pērk ārpus Latvijas?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam otro reizi.

E. Jurēvics (JV).

Redzat, bija tāda dziesma: mafija, mafija – stipra kā Liepājas kafija. Draugi, es domāju, visiem skaidrs, ka Latvijā kafija ir par dārgu. Bet vai tas ir akcīzes dēļ? Visticamāk, nē. Uz vienu kilogramu kafijas akcīze ir 1,42 eiro. Kopumā par kilogramu kafijas, kā kura, protams, no 20 līdz 40 eiro vismaz ir cena. Un es pats esmu ticies ar kafijas ražotājiem, un viņi saka, lielākā problēma ne tuvu nav šī akcīzes politika, bet diemžēl lielveikalu politika, kas uzliek milzīgu uzcenojumu. (Starpsauciens.) Un patiesā kafijas cena ir tad, kad kafijai ir akcijas. Kolēģi, mans ieteikums būtu... kompromiss šāds: mēs šajā gadā visi varētu aicināt ekonomikas ministru pievērsties šim jautājumam, lai pārbauda, vai lielveikali kafijai neuzliek uzcenojumu. (Zālē troksnis.) Ja nākamgad cenas nekritīs, tad varam ķerties klāt akcīzes samazināšanai.

Bet šo priekšlikumu neatbalstām. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ņenaševas kundze demonstrē tādu īsti “valstisku” domāšanu: tā, kā arī notiek: valdība aizņemas naudu, tērē, pērk dārgākos pakalpojumus, dārgākās preces, bet ģimenes nevar tā darīt, ģimenes nevar bezgalīgi aizņemties ātros kredītus tikai tāpēc, lai (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

R. Petraviča.... nopirktu dārgākās preces un samaksātu nodokļus, jo cilvēkiem pat no minimālās algas atvelk nodokli. Bet valsts, protams, var tērēties. Un jūs pārmetat cilvēkiem, ka viņi atļaujas kaut kur kaut ko nopirkt lētāk. Tiešām kauns! (Ovācijas. Dep. A. Ņenaševa: “Deputāti saņem...”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, es saprotu – kafija ir karstākais temats.

I. Līdaka (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka mazliet atkāpšos no šī priekšlikuma.

Kādreiz vadīju Latvijas vides aizsardzības fonda Konsultatīvo padomi. Lēmumu par miljona atbalstu katlu mājas būvniecībai pieņēmām divās minūtēs, bet par lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt bērnu nometni, kuras... vērtība bija 2500 eiro, mēs spriedām pusstundu.

Jūs jau mani neklausīsiet, bet es tomēr jūs ļoti, ļoti lūdzu: pabeidzam sēdi... pabeidzam šo izskatīšanu šodien. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Viedi vārdi.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Klausīšu Ingmāru Līdakas kungu, tāpēc runāšu ļoti īsi un konkrēti. Man tiešām ir grūti izšķirties, kas ir lielāka aplamība, ko es šajās divās dienās no šīs tribīnes dzirdēju, – vai tā, ko finanšu ministrs teica, ka Latvija, nepalielinot nodokļus, ir labākā pozīcijā nekā Igaunija, vai tā, ko teica Ņenaševas kundze, ka man jājūtas vainīgam, ja ārpus Latvijas es pērku preci, kura ir lētāka, tāpēc ka mūsu izpildvara Latvijā nespēj nodrošināt normālus apstākļus. Tā ka tas ir... tik tālu mūsu Top 2.

Citstarp – pirms nedēļas pavadīju piecas dienas Spānijā, un tur ir kaut kas līdzīgs mūsu “Rimi” ķēdei. (Zālē troksnis.) Tur ir tāda ķēde, kas saucas “Mercadona”. (Starpsauciens: “Tev bija atvaļinājums?”) Bija vienas dienas atvaļinājums, jā. Lūk! Ja salīdzina preču cenas, tas ir prātam neaptverami, tas tiešām ir prātam neaptverami, kāda dzīves dārdzība ir pie mums, Latvijā! Un jums par to ir jādomā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Man prieks, ka koalīcijas partneri – PROGRESĪVIE – ir sapratuši, ka par šo tēmu ir jārunā. Mēs pagājušogad tam jau pievērsām uzmanību, diemžēl jūs šim jautājumam nepievērsāties. Vēl jo vairāk – man ir tāda sajūta, ka esat aizmirsuši – jūsu partijas biedrs ir Mārtiņš Staķis, kurš varētu jums sīki un skrupulozi izstāstīt par visiem jautājumiem, kas saistās ar kafiju. Izskatās, ka, līdzīgi kā ar Stambulas konvenciju, mēs šo jautājumu atdosim nākamajai, 15., Saeimai. Es ceru, ka mums nebūs jātaisa kaut kāds pikets Doma laukumā, lai pievērstu koalīcijas uzmanību.

Un visbeidzot – ja jau šis priekšlikums netiks atbalstīts, tad vismaz izvēlēsimies Latvijā grauzdētu kafiju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Es saprotu – APVIENOTAIS SARAKSTS ir pieradis pie tā, ka partijai varbūt ir pietuvināti uzņēmēji un jūs caur savu partiju lobējat viņu intereses. “Progresīvie” tā nedara.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska (PRO).

Labrīt, kolēģi! 2. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar to, ka akcīzes pieaugums alum ir mazliet mazāks, nekā sākotnēji plānots.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

J. Simanovska. Ministru kabinets atbalstīja, un komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es pilnībā pievienojos tam, ka Latvijā ir nepieciešams regulēt alkohola patēriņu, īpaši stiprā alkohola patēriņu. Tā ir problēma, un tieši tāpēc ir domāti akcīzes nodokļi, kas šos paradumus var mainīt... vienlaicīgi domājot par to, lai neaug kontrabanda.

Mēs redzējām arī mūsu Latvijas uzplaukstošo alus darītavu tradīcijas, un tās tieši, konkrēti tiek gremdētas. Ļoti labs piemērs bija “Valmiermuižas alus”. Un ar pārējiem tieši tāpat. Jūs tikai gribat: labi, mēs jums nedaudz atlaidīsim. Bet ar šādu politiku nepietiek. Nevar plānot ilgtermiņa investīcijas, it sevišķi mazā biznesā, ja valdības vēji mainās no viena gada uz... nākamo. Visas tās investīcijas ir vējā.

Es šovasar biju daudzās alus darītavās un runāju ar viņiem, kāda ir situācija. Lielāko problēmu arī viņiem rada... viņiem ir ieguvums tieši no tūrisma, bet problēma ir tā, ka jūs regulāciju uzlikāt termiņam, kad un ko drīkst pirkt. Sestdienās, svētdienās, tieši tad, kad tūristiem ir tūres, viņiem nevar rīkot ne degustācijas, ne ko citu. Kolēģi, ja mēs lietojam akcīzes... jautājumu, tad nelietojam to Finanšu ministrijas pavadā, bet darām to patēriņa pavadā. Tā taču ir veselība, vai ne? Jūs sakāt – patērējiet mazāk, bet aizejiet pie Ašeradena kunga, viņam ir tāds Excel, kurā viss ir precīzi... tikpat daudz, cik šogad patērēja, patērēs arī nākamgad un aiznākamgad, tikai ieņēmumi būs lielāki. Tā ka jums, kolēģi, nav sakritības – viens grib finanses, otrs – veselību. Tad nu vienojieties, kurš par ko ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. 4. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī saistīts ar priekšlikumu... ka akcīzes nodokļa pieaugums ir mazāk straujš, nekā sākotnēji plānots. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Arī saistīts ar kafiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 6. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, cienītās dāmas un godātie kungi! Tiešām – Latvijā nevajag... Arī es uzskatu, ka Latvijā kafijai nevajadzētu likt akcīzes nodokli. Bet, ziniet, cik ilgas debates mums bija par akcīzi kafijai, tikpat ilgām vai pat ilgākām debatēm vakar vajadzēja būt par demogrāfijas jautājumiem, par tiem priekšlikumiem, kas bija iesniegti bērna un ģimenes atbalstam, arī par atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 6. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 7 – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 8. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 9. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Saistīts ar kafiju. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Dod komersantiem ilgāku laiku attiecīgās nodokļu summas ieskaitīšanai valsts budžetā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Par pārejas noteikumiem, kas saistīti ar alkohola akcīzes nodokli, ko mēs jau atbalstījām, un kas saistīti... no kura laika to piemēro. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 12. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī saistīts – kad piemēro akcīzes nodokli alkoholam. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem. Saistīts ar alkohola akcīzes nodokli. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 14. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar pārejas periodu alkohola akcīzes nodokļa piemērošanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 15. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem par akcīzes nodokļa alkoholam piemērošanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 16. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas pats – arī saistīts ar pārejas periodu akcīzes nodokļa alkoholam piemērošanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 17. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar pārejas periodu akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem piemērošanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 19, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 37 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar dabas resursu nodokļa piemērošanu neapstrādātai koksnei. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Tas ir mazliet pretrunā manis iepriekš teiktajam, bet tomēr. Es gribu parunāt par politisko ētiku. Man pilnīgi nekas nav pret jauna nodokļa ieviešanu neapstrādātas koksnes eksportam, bet man absolūti ir pretenzijas pret to, kā šis process tiek virzīts.

No Klimata un enerģētikas ministrijas – 23 priekšlikumi! Kas tas ir? Kādā kvalitātē šis likumprojekts nonāca Saeimā uz pirmo lasījumu? Ne velti APVIENOTAIS SARAKSTS turpmākajos priekšlikumos aicina likvidēt KEM. Nav kvalitātes – 23 apjomīgi priekšlikumi uz 20 lapām! Jūs tiešām varat galvot, ka tur viss ir kārtībā? Es ne. Pie tam tas izskatās pēc mēģinājuma opozīcijai vispār liegt iesniegt kādus priekšlikumus par šo apjomīgo tekstu. Tā nevar strādāt!

Aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. Arī 2. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Attiecas uz nepārstrādātu koksni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Pēc būtības – neatbalsta dabas resursu nodokli koksnei.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz izslēgt visus grozījumus, kas ieviesti... šajā likumprojektā “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Iemesli ir vairāki.

Pirmais...

Atgādinu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt šo likumprojektu. Iemesli ir vairāki.

Pirmkārt, likumprojekts nav saskaņots ar nozari. To apstiprināja gan uzņēmēji, gan organizācijas, gan to apstiprināja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā nozare ļoti skaidri pateica, ka nav notikusi ne konsultēšanās, ne ietekmes analīze. Tas ir pretēji labas likumdošanas praksei. Nodokļa pieaugums ir nesamērīgs.

Ašeradena kungs, kurš bija... gribu atgādināt – viņš teica, ka nav nodokļu paaugstinājuma. Ir dabas resursu nodoklis un autotransporta nodoklis. Arī šis ir nodokļa paaugstinājums, kurš nav samērīgs un nav pamatots. Kūdrai – 400 procentu pieaugums! Kūdrai – 400! Jūs varat iedomāties! Nepārstrādātai koksnei jauns nodoklis – līdz 115 eiro par kubikmetru. Tas būs no 2028. gada, bet tomēr. Ne anotācijā, ne paskaidrojumos... nav metodikas, kas to pamato. Mēs nezinām, kā šie skaitļi ir iegūti. Kāpēc 115, kāpēc ne 100, kāpēc ne 5? Tas nav pieņemami.

Nav novērtēta ietekme uz būvniecību, eksportu reģionu ekonomikā. Tas skar Latgali un citus reģionus, kur notiek mežizstrāde, kokapstrāde... un kūdras nozarē. Šis nodoklis sadārdzinās būvniecību... “Rail Baltica”, mazinās konkurētspēju, radīs tiešu spiedienu uz darbavietām reģionos. Pats ministrs... dokumentā atzīts, ka nodokļu pieaugums samazinās nozares apjomu, līdz ar to arī budžeta ieņēmumus.

Tātad šis grozījums nav fiskāli efektīvs un neatbilst pašas ministrijas mērķiem. Administratīvais slogs ir pārmērīgs. Tiek ieviesta jauna institūcija, jauna dabas resursu apsaimniekotāju kategorija, sešas jaunas MK noteikumu paketes, taču nav veikts ne izmaksu aprēķins, ne administratīvā sloga izvērtējums. Tas viss nāks klāt uzņēmējiem, kuri jau šobrīd strādā augstu izmaksu apstākļos.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau ir lēmusi šo likumprojektu neatbalstīt. Tāpēc lūdzu arī jūs šo likumprojektu kopumā neatbalstīt, bet atbalstīt katru manu priekšlikumu... kurš norāda uz to, ka tāds sadārdzinājums nozarei nav vajadzīgs.

Galvenais arguments, ko es gribu uzsvērt, – valsts rīkojas tā, it kā būtu atradusi nozari, kas kaut ko vēl pelna, un uzliek tai smagu nodokļu roku. Tas tiek darīts, slēpjoties aiz lozungiem par rūpēm par dabas resursiem. Ja valsts tiešām rūpētos par dabas resursiem, tad vienlaikus ar aizliegumiem un nodokļiem būtu jāpiedāvā arī atbalsts – investīcijas, nodokļu atlaides, ražošanas modernizācijas, pārstrādes veicināšana –, nevis jāuzliek nodoklis, nepiedāvājot neko citu.

Lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus un neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Es gribu apstiprināt to, ko teica Pleškānes kundze. Jā, patiešām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo likumprojektu izskatījām. Deputātu viedokļi dalījās apmēram uz pusēm, tomēr vairākums neatbalstīja šī likumprojekta virzību, tai skaitā to argumentu dēļ, kurus minēja Pleškānes kundze. Iespējams, trūka plašāka dialoga ar nozari.

Ir divas ļoti svarīgas lietas. Skaidrs, ka gan es, gan, es domāju, vairākums deputātu neatbalsta apaļkoksnes un šķeldas eksportu. Ja Latvijā būtu pietiekama apstrādes kapacitāte vai spēja absorbēt šos resursus mūsu nacionālajā ekonomikā, mēs to noteikti darītu. Ir divi labi veidi, kā mēs varam to veicināt.

Pirmkārt, es rosinu... Dabas resursu nodoklis pats par sevi ir nevis budžeta, ja tā var teikt, lāpīšanas nodoklis, bet klasisks ekonomiskās motivācijas instruments, līdzīgi kā akcijas, par ko mēs tikko diskutējām. Līdz ar to korekti būtu jebkādus ieņēmumus no šāda veida nodokļiem nevis ielikt kopējā budžeta katlā, bet novirzīt mērķtiecīgām programmām, industriālajai politikai kokrūpniecības nozarē, lai veicinātu šo resursu izmantošanu Latvijas ekonomikā un lai mēs mazāk eksportētu gan apaļkoksni, gan zāģmateriālus, gan arī šķeldu, kas ir nepieciešama mūsu enerģētikā.

Otrs mans priekšlikums – Ekonomikas ministrijai strādāt pie izmaiņām būvnormatīvos, lai mēs pēc iespējas vairāk koku varam izmantot būvniecībā. Tas ir pirmais, uz ko norāda arī koksnes būvniecības nozare... kam ir ļoti spēcīga eksporta komponente... lai mēs varētu arī pašmāju ražošanā, pašmāju būvniecībā aktīvāk izmantot koksni. Un otrs mājasdarbs – Finanšu ministrijai veikt attiecīgas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, lai arī valsts un pašvaldību iepirkumos varētu veicināt lielāku koksnes klātbūtni valsts un pašvaldību būvobjektos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 4. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Papildina ar to, ka nodoklis par neapstrādātu koksni attieksies uz eksportu ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar neapstrādāto koksni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar nodokļu piemērošanu vai, pareizāk sakot, iespēju piedalīties depozītu sistēmā elektronisko smēķēšanas ierīču operatoriem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 7. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar koksni. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jā, es gribētu paturpināt, man ļoti patika Briškena piedāvājums. Jā, novirzīt... Tad ar vienu roku valsts iekasētu nodokļus, ar otru investētu tajos uzņēmumos, kuri nodarbojas ar pārstrādi... koksnes pārstrādi. Būtu vērts pie tā pastrādāt, un tas būtu lietderīgi. Tas ir viens.

Otrs. Man ir jautājums Ašeradena kungam. Vakar viņš teica, ka nav likumu, kuri paaugstinās nodokļus. Es gribētu saprast, vai tā ir sabiedrības maldināšana vai arī ministra kaut kāda nezināšana par to, ka mums ir divi likumprojekti, kuri paaugstina nodokļus. Ašeradena kungs, jūs varētu paskaidrot, vai jūs nezinājāt par to, ka mums ir divi likumprojekti, kuri paaugstina nodokļus? Vai jūs nezināt? Vai jūs maldinājāt sabiedrību? Vai nezinājāt par to, ka ir divi likumprojekti?

Un tad, turpinot par to, ko Briškens teica. Saprotot, kā mums tagad likumprojektā ir... Valsts saka, ka nedrīkst vairs vest apaļkoksni ārā, bet valsts nesaka, ka mēs jums palīdzēsim radīt, pārstrādāt tepat Latvijā. Tad sanāk vienkārši, ka mēs iekasējam, atradām vietu, kur vēl var savākt kaut kādu naudiņu nodokļos, vietā neko nepiedāvājam cilvēkiem, lai viņi attīstītu ražošanu šeit, lai nevestu apaļkoku ārā... bet tiešām tas ir ļoti labi, ja būtu arī tādi instrumenti, ar kuriem mēs saviem kokapstrādātājiem palīdzētu attīstīt šeit, pieliekot arī pievienoto vērtību produkcijai, būtu arī jaunas darbavietas. Un tā tiešām ir ekonomiskā attīstība, nevis vienkārši nodokļu uzlikšana tām nozarēm, kur vēl kaut ko pelna.

Tāda politika, kā tagad ir, neveicina nekādu attīstību, tā bremzē reģionu ekonomiku un grauj nozari un uzticību valstij... par to, ka mēs tikai ņemam naudu, bet neko nedodam pretī.

Tāpēc visi mani priekšlikumi ir vienkārši un loģiski – izslēgt šīs normas tagad, jo mēs neko nedodam atpakaļ, atgriezt likumprojektu atpakaļ ministrijai un pilnvērtīgi izstrādāt, izrunāt ar nozari, ar iestādēm un izvērtēt reālo ietekmi, jo tagad nav nekādas analīzes. To mēs konstatējām arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un tad ar skaidru attīstības politiku atgriezties šeit, Saeimā, nevis tikai vienkārši ar jaunu nodokļu uzlikšanu mūsu uzņēmējiem.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Oi, es atvainojos! 7. priekšlikums...

J. Simanovska. 7., ja?

Sēdes vadītāja. Jā.

J. Simanovska. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 8. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

J. Simanovska. 9. – arī KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar depozītu sistēmu, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm. Komisijā tas tika atbalstīts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 10. – arī KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums saistībā ar finanšu nodrošinājumu. Komisijā tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 11. priekšlikumā, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 10. priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt. Un 11. priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 12. – KEM parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas attiecas uz ūdens resursu izmantošanu, to, ka dabas resursu nodokli aprēķina par saražotās un patēriņā nodotās elektrības apjomu. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 13. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Un tas arī ir saistīts ar koksni. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 14. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 15. – arī KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 16. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 17. – Irbes kunga priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 18. – arī Irbes kunga priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar to pašu koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 20. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar koksni. Tas tika komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 21. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 21. – komisijas priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 22. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar dabas resursu nodokļa aprēķināšanas kārtību. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 23. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 24. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī ir saistīts ar koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Savukārt 25. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Tāpat ir saistīts ar koksni. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 26. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar koksni. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Un 27. priekšlikums – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Un saistīts ar atbildīgajām iestādēm. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Tāpat arī 28. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar atbildīgajām iestādēm. Arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 29. – Pleškānes kundzes priekšlikums. Saistīts tāpat ar koksni. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. Nākamais ir 30. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar neapstrādāto koksni. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 31. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar depozīta sistēmas darbināšanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Un tālāk jau seko pārejas noteikumi. Un te ir Pleškānes...

32. – Pleškānes priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. Arī saistīts ar to pašu koksni. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 33. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tāpat saistīts ar neapstrādāto koksni. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums paredz pārejas periodu jau no 2027. gada 1. janvāra, savukārt Ministru kabinetam noteikumi jāizdod tikai līdz 2026. gada 1. oktobrim. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem būs mazāk nekā trīs mēneši, lai pielāgotos jaunajai sistēmai. Tas nav normāli, tas ir nekorekti. Radīs vienkārši haosu gan papīros, gan nozarē.

Komisijā tika konsekventi noraidīti priekšlikumi, kas paredz svītrot apstrīdētās normas. Opozīcijas deputātu mēģinājumi izslēgt strīdīgās likuma daļas, kas tieši rada administratīvo slogu un neskaidrības, ir atzīti par neatbalstītiem. Neraugoties uz pamatotu argumentāciju, šāda pieeja nav diskusija, tā ir valdības diktāts. Kopumā to redzam kā likumu, kurš tiek paplašināts ar jauniem pienākumiem, jauniem kontroles mehānismiem un jauniem sodiem, bez pietiekama ekonomiskās, administratīvās un nozares ietekmes izvērtējuma.

Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram atbalstīt šādus priekšlikumus, kas rada vairāk neskaidrības nekā skaidrības.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 33. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 39, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. 34. priekšlikums precizē dabas resursu nodokļa likmes. Tas bija Vitenberga priekšlikums, kas iesaka šīs likmes nepiemērot. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Šis priekšlikums neprecizē likmes, tas paredz nepaaugstināt dabas resursu nodokļu likmi par 25 procentiem smiltij un grantij un piecas reizes kūdrai. Turpmāk, ja mēs apstiprināsim šos grozījumus, būs ievērojams cenu lēciens... par šo mūsu svarīgo dabas resursu ieguvi.

Jūs katrs esat bijis kolektīvā, kur, ja kādam no kolektīva biedriem ir dzimšanas diena, visi sametas dāvanai katrs pa diviem eiro vai vairāk. Tā droši vien ir bijusi tāda ierasta prakse. Un šeit bija tā situācija komisijā, ka visi sametās, jo finanšu ministram Arvilam Ašeradenam vajadzēja. Un, atnākot Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāram uz komisijas sēdi, argumentēja šo pieaugumu. Nu tur nāca ārā pērles viena pēc otras. Piemēram, smilti, granti mēs iegūstot par daudz, un, paceļot šo nodokli, tā ieguve samazināsies. Nu kā... kā gan mēs varam uzbūvēt “Rail Baltica”? Un pēc tam mēs te runājam par to – oi, kā cena sadārdzinājusies! Nu parēķinām: 25 procenti klāt smiltij un grantij. Kādu iespaidu tas atstās uz viņiem?

Nākamā sērija – kūdra. Jāsamazina eksports. Nu tas ir pret kaut kādu vispār ekonomisko loģiku, kur mums ir svarīgs dabas resurss, kuru šobrīd eksportē, pievieno tam vērtību, veic dažādus maisījumus. Bams! Par daudz eksportējam. Šis kāpums eksportu samazinās.

Īsti normāla argumentu pamatotība tam visam neizskanēja. Un es domāju, ka šobrīd mēs nedrīkstam atbalstīt šādu cenu lēcienu, jo... ko gribam panākt? Ja mēs smilti, granti neizmantojam būvniecībā, ja atsakāmies no valsts attīstības, no jauna projekta realizācijas, kaut kādas šķembas no Skandināvijas plānojam vest...? Nu tā, lūk, 25 procenti klāt smiltij, grantij par katru kubikmetru, reizes piecas dabas resursu nodokļa pieaugums kūdrai. Tā izvēle, es domāju, ir diezgan skaidra, vai mēs to gribam vai negribam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit ir izcils piemērs, kur labā roka nezina, ko dara kreisā roka. Tai mirklī, kad Švinkas kungs cīnās par katru tūkstoti, kā samazināt “Rail Baltica” izmaksas, te mums atnāk Finanšu ministrija, kas pasaka KEM: mums vajag naudu, izdomājiet, nu izdomājiet, kur vēl var paņemt. Dabas resursu nodoklis – tur vienmēr var paņemt.

Nu tad KEM atnāca uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un mēģināja ar kaut kādiem argumentiem izdomāt, kāpēc smiltij, grantij vajadzētu pacelt. Vajadzēja dzirdēt. Locījās ar tādiem argumentiem, ka fantastiski bija klausīties, bet bija skaidri redzams, ka tur ir uzdevums no Finanšu ministrijas – vajag.

Bet neviens nebija padomājis uzdot jautājumu Švinkas kungam: a kā tas ietekmēs “Rail Baltica”? Nu kur ir tādā apjomā smilts un grants. Nekad Latvijā nav pārvietoti, domāti... un izmantoti... Aizmirsa. Nu aizmirsa. Aizmirsa!

Un es aprēķināju: tur 22 miljoni... 20... es pat nezinu aprēķināt... kubikmetri smilts un grants. Un aprēķinot tie ir četri miljoni. Nav daudz uz tā fona ar miljardiem, bet četri miljoni eiro ir automātiski dārgāk. Un tas ir esošajās būvniecības tāmēs, tur, kur neviens nerēķinājās, ka valsts izdomās smiltij uzlikt dabas resursu nodokli. Tā mēs organizējam valstī lietas.

Ko es vēl gribēju pateikt... ka ne tikai tur ir problēma, bet dabas resursu nodoklī... ar smilti un granti... es uzdevu jautājumu par šī materiāla pieejamību Latvijas Bankai. Un Latvijas Banka atbildēja. Es uzdevu jautājumu: nu, ir kaut kādā mirklī, ka... mums problēmas būs ar pieejamiem materiāliem? Jā, jā, 2028. gadā. Es saku – kāpēc? Tāpēc, ka materiāls un izdoto licenču skaits ar karjeriem tur, kur ir grants un smilts, ir ar krītošu... Nepietiekams. Un mums nāksies importēt granti un smilti no Polijas un Skandināvijas. Jūs varat iedomāties – importēt! Tieši tā iemesla dēļ, ka trīs četrus gadus atpakaļ karjeru licence izņemta... bija pusotrs gads. Tagad ir septiņi gadi. Par birokrātiju mēs runājam. Cik stratēģiski mēs domājam... ja mums ir stratēģiskais projekts, tad tā kā vajadzētu palielināt karjeru skaitu. Un mēs liekam... ne tikai karjerus samazinām, bet mēs arī dabas resursu nodokli uzliekam virsū.

Es vēl gribētu atgādināt, ka ar dabu nekāda sakara šim resursu nodoklim nav, jo viss dabas resursu nodoklis aiziet – kur? Valsts kopējā kasē. Un es varu pateikt – nekas atpakaļ dabai neaiziet. Kaut vai, piemēram, par autopārstrādi... kur ir monopola uzņēmums, kur nekas dabai atpakaļ neaiziet, tas vienkārši brutāli aiziet valsts kasē.

Tāpēc es esmu kategoriski “pret”. Un, balsojot par šo likumprojektu, nepalielinām dabas resursu nodokli smiltij.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Šajā tabulā, kur mēs redzam dabas resursu nodokli... ir unikāla ailīte. August... mēs maksāsim par laukakmeņiem. Tu katru gadu cītīgi brauc, katru pavasari vāc akmeņus no lauka nost, lai nesabojātu savu tehniku, jo viens tāds akmens, kas ir kulaka izmērā, var radīt kombainam 30–40 tūkstošu zaudējumus. Tu cītīgi tos vāc. Vienā brīdī – lūdzu! – 70 centi par kubikmetru. (Smejas.) Unikāli.

Te laikam mans piemērs par tām maikām vēl bija tāds samērā korekts. Šinī gadījumā... laukakmeņiem. Nu, es nezinu. Drīz mēs arī par gaisu laikam maksāsim. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šoreiz es pārstāvēšu savu viedokli, tas nav komisijas viedoklis. Es gribētu atgādināt, ka resursi ir ierobežoti. Un dabas resursu nodoklis, Kulberga kungs, ir tieši saistīts ar dabu, jo tas ir veids, kā mēs samazinām patēriņu, jo, piemēram, arī grants un smilšu vietā mēs varam izmantot jau otrreiz izmantotu materiālu, un tas ir videi daudz saudzīgāk. Tātad pirmais uzdevums ir samazināt patēriņu.

Mēs arī dzirdējām (Zālē troksnis.)...

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, jūs arī gribat, lai jūs klausās.

J. Simanovska. Mēs, salīdzinot ar citām valstīm, ar Lietuvu, ar Igauniju, ļoti daudz eksportējam neapstrādātu koksni. Mūsu vietējie kokrūpnieki sūdzas, ka ir nepieejamība koksnei tirgū. Līdz ar to šis ir pareizs virziens – samazināt neapstrādātas koksnes eksportu.

Latviju raksturo tas, ka mēs esam ļoti materiāli ietilpīga valsts. Mēs izmantojam ļoti daudz materiālu, lai saražotu vienu eiro. Šis nodoklis palīdz mums būt produktīvākiem. Līdz ar to tā ir šī nodokļa pozitīvā jēga. Un tas, par ko es varu piekrist Kulberga kungam: pilnīgi noteikti, man liekas, mums ir nākotnē jāpiestrādā pie tā, lai ieņemtā nauda no dabas resursu nodokļa vairāk atgrieztos tieši dabas aizsardzībā un vides pasākumiem. Es domāju, ka pie tā mums ir arī jāstrādā. Un to es pilnīgi noteikti atbalstu.

Un es varu arī teikt, ka būtu balsojusi par lielākām likmēm, it īpaši kūdrai, kas patiešām radīs nākotnē lielas izmaksas mūsu valsts budžetam. Un man ir ļoti... es arī saprotu, ka valdība nevarēja atbalstīt ļoti strauju nodokļa kāpumu. Dzirdat visi? Valdība neatbalstīja ļoti strauju kāpumu. Bet tas, uz ko valdība ir gatava nākotnē strādāt, lai tās izmaksas, ko dabas resursu patēriņš vai piesārņojums rada valstij un rada ar starptautiskām saistībām radītas izmaksas... lai vismaz nodoklis būtu tādā līmenī, ka šīs izmaksas pilnībā segtu šī patēriņa vai piesārņojuma izraisītājs.

Tātad es domāju, ka šis nodoklis un šī nodokļa augšana... ir uz pareizā ceļa.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, Simanovskas kundze, šis priekšlikums nav par koksni.

Tas, ko vēlos norādīt. Pirmkārt, manuprāt, ir zināma pretruna jūsu teiktajā, jo jūs sakāt, ka Latvija nedrīkst eksportēt un nevajag eksportēt izejvielas un vispār preces vai materiālus, kam nav lielas pievienotās vērtības. Ja nav augstas pievienotās vērtības, tāpēc tas ir jābremzē un jāuzliek nodoklis. Tai pat laikā jums šķiet... jūs šo argumentu, paši savu argumentu, nedzirdat. Tad, kad jūs lobējat, teiksim, vēja parkus un elektroenerģijas ražošanu, kas pārsniedz Latvijas vajadzības, lai pliku elektrību bez pievienotās vērtības uz mūsu dabas resursu rēķina eksportētu uz ārzemēm. Tur jūs paši sevi nedzirdat. Un KEM arī nedzird.

Otrs arguments. Tad, kad mēs runājām par dažādām nodokļu likmēm, mēs rosinājām, teiksim, ar kara nodokli aplikt uzņēmumus. Mēs agrāk esam rosinājuši azartspēlēm vairāk... tad tas pretarguments tāds – nu, simpātisks priekšlikums, bet nav samērīguma. Nu tad, samērīguma eksperti, cik samērīgi ir kūdrai pieckāršot nodokļa likmi? Nevis palielināt, pat ne pieckāršot piecos gados, bet pieckāršot gada laikā. Kur ir samērīgums?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es piekrītu tiktāl, ka dabas resursi ir ierobežoti. Protams, mums jāizturas saudzīgi pret dabas resursiem. Un iespējams, ka dabas resursu nodoklis ir tas veids... kaut kādā veidā, kas veicina arī dabas resursu izmantotājus, uzņēmējus pārdomāt, ko alternatīvu izmantot.

Bet es esmu kategoriski pret to veidu, kā notika diskusija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Jo, kā Kulberga kungs ieskicēja, tiešām KEM acīmredzot bija piespiests jebkādā veidā sagrābstīt tur gan no smiltīm, gan no grants naudu, tad atnāca uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un sāka mēģināt aizstāvēties, kāpēc tas ir jādara. Bet pārsteidzošākais bija tas, ka ne uzņēmēji, ne asociācijas par to nebija īsti informēti un nebija notikusi nekāda diskusija.

Es negribu runāt par koksni tik daudz. Jā, tur arī bija savi aspekti, kas tika skarti, kā pāriet uz to, lai varētu ierobežot visu koksnes, nepārstrādātas koksnes realizāciju, šķeldas realizāciju eksportam. Bet par to pašu smilti un granti... Kad mēs jautājām KEM pārstāvjiem, kāpēc tas tiek darīts, nebija ne skaitļu, ne faktu. Tika operēts ar tādiem vispārējiem argumentiem. Jā, mēs ļoti daudz sūtām, mēs vairāk nekā citi eksportējam, milzīgi daudzumi tiek patērēti un tā tālāk. Bet, paskatoties tajās tabulās, tu neko tādu neredzi. Līdz ar to var teikt, ka tika maldināta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, piedāvājot risinājumu bez jebkādas pamatotas bāzes.

Es domāju, ka tā ir ļoti slikta prakse, ka tā vispār rīkoties... tā, ka no augšas nāk rīkojums – darīsim tā, bet nozare vispār nav informēta, kāpēc tas notiek. Nav notikušas nekādas diskusijas ar nozari. Bet tas ir ļoti būtisks likumprojekts – “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” – ar lielu ietekmi uz tautsaimniecību, uz konkrētām nozarēm, un tā to nedrīkstētu risināt.

Es saprotu, ka tas būtu... Jā, tur 2027., 2028. gads parādās, bet tas pats smilšu patēriņš... Mēs jautājām arī ceļu būvnieku asociācijas vadītājam Bērziņa kungam, kas ir tās alternatīvās... kā varētu tikt izmantotas. Atbildes ne uz vienu jautājumu nebija.

Tā ka principā es atturos, jo, no vienas puses, es respektēju, ka normālā procesā mums ir jārunā par dabas resursu nodokļa apjomiem, kā tas tiek celts, bet, no otras puses, tas bija absolūti nepieņemams veids, kā tas notika. Un visu cieņu, parasti KEM nāk jau tā kā sagatavojusies, bet nu es saprotu, ka bija uzstādījums sagrābstīt visur, kur vien var. Es redzēju tabulā, ka no smiltīm cer vienā gadā laikam sagrābstīt 300 tūkstošus eiro; tādi provizoriski minimālie aprēķini.

Tā nedrīkst risināt jautājumus, kas skar Latvijai būtiskas tautsaimniecības nozares, jo Latvijas, kā lai saka, mūsu ekonomisko vidi veido ne tikai politiķi, bet arī uzņēmēji lielākoties, vai ne? Tā ka, kolēģi, es domāju, nedrīkst tā darīt. Un es ceru, ka turpmāk arī tādas sarunas tomēr vispirms tiks izdiskutētas ar nozari.

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Un tad nāksiet pie politiķiem ar piedāvājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu es varu apsveikt visus klātesošos, ka šis budžets dos lielu ieguldījumu izmešu samazināšanā kopumā. Mirstība vēl nav pietiekami liela. Ja mums savā laikā dzimstība bija kaut kur ap 40 tūkstošiem gadā, tā tagad ir nokritusi četras reizes. Viņi tomēr vēl piesārņo – tie 10–11 tūkstoši bērnu. Tā ka darīsim visu, lai mēs kaut kādā veidā glābtu situāciju par prieku Simanovskas kundzei. Jo vismazākie izmeši jau ir kapos, kā mēs zinām. Un uz to mēs strauji virzāmies.

Šeit tiek darīts viss. Ja mums ir Eiropas Savienībā mazākā dzīvokļu platība uz cilvēku, tad vajag sagraut būvniecību.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu par priekšlikumu!

A. Kiršteins. Kā mēs varam sagraut būvniecību? Paceļam cenas grantij, ceļam cenas mālam, jā, tas arī par 20 procentiem paliek dārgāks, lai neražo ķieģeļus. Lai gan viens mierinājums, ka tāpat jau aizvest nevarēs, jo arī degvielai būs cenas paceltas, un elektrība, kā jūs redzat, arī pieaug cenā, neskatoties uz apbrīnojamo zaļo vēja nepūšanu, draņķis nepūš, teiksim, anticiklonā, bet nu labi.

Tātad kādā veidā tad tiek visi šie projekti, kas te ir tagad iesniegti attiecībā uz dabas izmešiem... Tā ir totāla ekonomikas graušana, un faktiski par to būtu jātiesā. Piemēram, kūdra. Kūdra ir vajadzīga augsnes bagātināšanai, bet tas vēl būtu tas mazākais. Kūdra ir labākā izejviela sintētiskai degvielai, jo tur ir apmēram 60 procenti oglekļa. Tā vietā, lai mēs pazeminātu cenas un veicinātu investīcijas šeit, Latvijā, mēs atdodam visu, teiksim, šo jauno tehnoloģiju ražošanu kaut vai Liepājas ostā vai citur starpniekiem, kas ieved, piemēram, no Amerikas Savienotajām Valstīm tehnoloģiju, lai ražotu sintētisko degvielu no kūdras. Mēs paši to varētu darīt. Bet mēs paceļam cenas visādos veidos.

Man tas viss beigās atgādina tādu nožēlojamu situāciju ar vienu pilsētu. Jūs atceraties... padomju laikos sabruka zemestrīcē, aizgāja bojā Armēnijā kaut kur vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Un tad bija tiesas prāva. Tiesāja ķieģeļus, ka tie ir vainīgi, ka mājas sabrūk, bet ķieģeļi teica: mēs esam sarkani no iekšpuses un ārpuses, un mēs galīgi nevaram būt vainīgi. Nu tad tiesāja smiltis, un smiltis saka: mūs valdošā partija ir izsijājusi, mēs arī neesam vainīgas nekādā veidā. Palika cements vēl. Bet cements teica: ziniet, es pat neesmu piedalījies visās tajās būvēs, kāpēc jūs mani tiesājat? Un mēs pašreiz strauji ejam uz to.

Šorīt mēs dzirdējām, ka Taivānā ekonomika šogad pieaugs par 7 procentiem, Ķīnā – par 4 procentiem, Amerikā – arī starp 3 un 4 procentiem. Mēs esam sabrukuma stāvoklī, bet vajag darīt, lai pilnīgi viss sabrūk, vai ne? Ar to arī apsveicam.

Bet es domāju, ka beigās... to anekdoti es izstāstīju... būs jātiesā visi tie, kas tagad valdībā šos lēmumus pieņem.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 34. priekšlikums...

J. Simanovska. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 38, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 35. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Tieši tāds pats kā 34. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 40, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 36. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar koksni. Komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. 37. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Arī saistīts ar dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu. Komisijā tas tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 35, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Simanovska. Līdz ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši visus 37 priekšlikumus.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” otrajā lasījumā steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 290 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Sāksim darbu pie valsts budžeta 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. Mazliet izstāstīšu par likumprojekta struktūru.

Kopā ir izskatāmi 290 priekšlikumi. Pirmie – 51 priekšlikums – būs par likumprojekta teksta daļu. Tad 52. līdz 55. priekšlikums būs par mērķdotāciju sadali pa pašvaldībām atbilstoši aktuālajam skolēnu skaitam no šī gada 1. septembra ņemtajiem datiem. Tad no 56. līdz 72. priekšlikumam būs budžeta deficīta izmaiņas, mazinot izdevumus un arī ieņēmumus. Priekšlikumi no 73. līdz 87. būs tiešā veidā saistīti ar izmaiņām nodokļu likumos, tas ir, tiek piedāvāts kompensēt nodokļu ieņēmumu samazinājumus. Un arī atbalsts šiem priekšlikumiem jāsaista jau ar iepriekš skatītajiem likumprojektiem. Tad 88. līdz 290. priekšlikums būs par līdzekļu pārdali. Un tas, vai šie priekšlikumi lielā mērā saistīti ar izdevumiem kādam pasākumam... par avotu uzrādīt kāda cita izdevuma mazināšanu vai ieņēmumu palielināšanu uz deficīta rēķina.

Ja mēs mazliet par statistiku, kas ir šajos priekšlikumos... Tātad komisija piedāvā atbalstīt 85 priekšlikumus, un daļa no šiem priekšlikumiem ir atbalstīta vai nu Ministru kabineta, vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumos. Kopumā priekšlikumos 2026. gadam ir piedāvāts pārdalīt budžeta līdzekļus 2,8 miljardu apmērā. 96 priekšlikumos kā līdzekļu avots ir minēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. 74 – gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums. Un piedāvāts ir pārdalīt 1,1 miljardu eiro. Budžeta likumprojektā šajās pozīcijās paredzēti 1,5 miljardi, kuri lielākā daļa paredzēti Eiropas Savienības fondu priekšfinansēšanai un Valsts aizsardzības un drošības fondam. Tajā skaitā 66 priekšlikumos kā līdzekļu avots minēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem par kopējo summu 621 miljons eiro. Un programmā paredzēti 89 miljoni.

Vēl papildus es gribētu piebilst, ka budžeta bilances uzlabošanai saņemti 16 priekšlikumi par kopējo summu 204 miljoni eiro. Un budžeta bilances pasliktināšanai saņemti pieci priekšlikumi par kopējo summu 945 miljoni eiro. Tātad tas, protams, nedaudz disonē arī starp lasījumiem.

Bet tad iesim cauri... Sāksim virzīties cauri priekšlikumiem.

1. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums, kas ir vairāk saistīts ar... Bet es ļaušu “Nacionālajai apvienībai” pašiem izstāstīt. Lūdzu! Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Katrs svarīgs dokuments – un šis likums noteikti ir svarīgs – sākas ar tā mērķi. Mērķis ir precīzi jādefinē, lai zinātu, kur mēs iesim un kur mēs gribam aiziet, un ko mēs ar šo budžetu un visu, varētu teikt, ieguldījumu veiksim, darīsim. Katru darbību, ko šajā gadā darīs valdība... viņi noteikti ieskatīsies 1. pantā un pajautās sev: vai tas dos ieguvumu drošībai? Vai tas dos ieguvumu demogrāfijai vai izglītībai? Tās ir jūsu noteiktās prioritātes.

Atceros, ka mums bija kādu laiku atpakaļ diskusija, kas ir demogrāfija, un tad ļoti bieži izskanēja, īpaši no valdošās koalīcijas, ka demogrāfija ir viss. Ja mēs pieņemam, ka šobrīd mūsu kopīgais valdības un arī Saeimas mērķis budžetā ir demogrāfija... tad, ja tā tieši, demogrāfija ir zinātne.

Mēs, protams, esam par zinātnes atbalstīšanu, jo demogrāfija ir zinātne, kas pēta iedzīvotājus, to skaitu, sastāvu, izvietojumu, iedzīvotāju skaita izmaiņas, saistītos procesus. Bet tai pašā laikā demogrāfija kā jēdziens ietver migrāciju. Demogrāfija ietver arī kopējos procesus. Un mēs noteikti neatbalstām, un es domāju – jūs neatbalstāt, ka mūsu budžets veicinātu migrāciju. Migrāciju prom no Latvijas. Latviešu migrāciju vai imigrantu ierašanos... Noteikti mēs ar šo budžetu to negribam veicināt.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir pavisam vienkāršs. Mūsu priekšlikums paredz mainīt, ka patiesā būtība vienai no šī budžeta prioritātēm, kas ir daļēji īstenota un ceram, ka tiks turpināta īstenot, ir dzimstības veicināšana, jo tā arī pēc iespējas vairāk izskanēja komisijas debatēs. Es pieņemu, ka tas būtu daudz precīzāks definējums, jo demogrāfija ir pavisam cita satura jēdziens. (Starpsauciens.) Bet visi pasākumi... jā, ko Veselības ministrija un Labklājības ministrija ir nākusi ar priekšlikumiem... kas ir iekļauti budžeta priekšlikumos, mūsuprāt, ir patiesi – dzimstības veicināšana, un tas ir tāds viens pirmais vai varbūt iesākuma solis, lai mēs atgrieztos pie patiesas prioritātes – dzimstības veicināšanas un latviešu pieauguma Latvijā.

Aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, godātie kolēģi, mēs piešķiram lielus līdzekļus izglītībai. Bet pašiem ar terminoloģiju švaki. Un šajā kontekstā tātad vārds “demogrāfija”, ja? Cik korekts tas ir šeit? Un Finanšu... Es esmu bijis liecinieks, ka Finanšu ministrija diezgan tā vīzdegunīgi komentē, kad kāds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vai saziņā ar viņiem, runājot par fiskālo telpu, nedod dievs, kādu terminu, terminoloģijas kļūdu pieļauj, tad tur bezmaz vai tāda izsmiešana ir. Tomēr paši, kad jūs atnesat no Ministru kabineta dokumentu, jūs ieliekat “demogrāfiju”, nevis “dzimstības veicināšanu”.

Un tātad, atverot www.tezaurs.lv, kas ir demogrāfija? Demogrāfija ir zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības. Tātad budžets aizies zinātnes nozarei. Kolosāli, vai ne? Un jūs pētīsiet likumsakarības. Tā to saprast, vai ne? (Starpsauciens.) Varbūt tad precizējam un nosakām, ka tā ir dzimstības veids, jo es pieļauju, ka tāda bija jūsu doma – ar šo veicināt dzimstību. Vai arī skatāmies demogrāfiju vēl plašāk. Ja tur ir visas iedzīvotāju atražošanas un kustības likumsakarības, tad jau arī imigrācija tur ir iekšā, imigrācija veicināta... vai kā. Nu precizējam, lūdzu. Svarīgs dokuments tomēr.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 37, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātus!

Kolēģi, kamēr rit reģistrācija, es visus aicinu svētku ieskaņā uz Ziemassvētku rotājumu darbnīcu Saeimas nama Lielajā vestibilā, kur visiem kopā būs iespēja darināt īpašus Saeimas nama eglītes rotājumus. Radīsim sirsnīgu un gaišu Ziemassvētku noskaņu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Gaišu un siltu noskaņu...

Sēdes vadītāja. Jā, nu kaut kas labs jāpasaka.

J. Grasbergs. Jā, kolēģi, seši nav reģistrējušies: Česlavs Batņa, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Edvards Smiltēns, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Esam izskatījuši vienu priekšlikumu no 290.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša. Kolēģi! Kolēģi! Turpinām darbu pie budžeta 2026. gadam un ietvara 2026., 2027. un 2028. gadam.

2. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Papildināt 1. pantu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Rit ceturtais kara gads. Četrus gadus jau Krievija slepkavo Ukrainā, bet Latvija vēl arvien turpina savu ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Neskatoties uz to, ka visa civilizētā pasaule samazina sakarus ar Krieviju, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība ir ieviesusi sankcijas un katru reizi tās pastiprina, Latvijas eksports uz Krieviju pieaug, bet uz tādām valstīm kā uz Ukrainu un uz ASV samazinās.

Tātad mēs redzam, ka vārdos Latvija ir ļoti prorietumnieciska, pro NATO, bet darbos bieži ir tikpat prokrieviska, cik Ungārija un Slovākija. Latvijā vēl arvien var nopirkt preces, kuras tirgo Krievijas pilsoņi, Krievijā ražotas preces. Tātad faktiski tiek finansēta Krievijas kara mašīna, un tas ir pilnīgā pretrunā ar Latvijas drošības interesēm. Un tāpēc mēs aicinām šo ekonomisko sadarbību izbeigt.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 15, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 3. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Arī grozījumi pie 1. panta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, ja budžeta likuma prioritāšu sarakstā blakus drošībai, demogrāfijai un izglītībai netiks skaidri ierakstīta arī izdevumu samazināšana, valdība faktiski paziņos sabiedrībai, ka tā negrasās uzņemties atbildību par valsts finanšu stabilitāti. Tas nozīmē, ka šī valdība izvēlas nevis risināt problēmas, bet tās atlikt līdz nākamajai Saeimai, kurai tad būs jāpieņem daudz sāpīgāki un drastiskāki lēmumi. Tātad tērējam maksimāli, cik tik varam, aizņemamies par pilnu programmu. Pēc mums kaut vai ūdens plūdi. Un tad sekos pievienotās vērtības nodokļa celšana, pensijas vecuma celšana un tā tālāk.

Bet, tā kā nākamais gads ir vēlēšanu gads, tad, protams, ka izdevumus neviens netaisās samazināt. Ierēdniecība – tas ir elektorāts kā svētā govs, kam ķerties klāt nedrīkst.

Šobrīd valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas pieaug straujāk nekā valdības vēlme pārskatīt savus izdevumus. Tikai parāda procentu maksājumi vien jau iztērē ievērojamu budžeta naudu... daļu, ko mēs burtiski nodedzinām, neieguldot nevienā prioritātē. Ja valdība nespēj atrast drosmi mazināt nevienu izdevumu, tad tai jāatzīst, ka tā ir gatava turpināt dzīvot uz aizņēmumu rēķina, apzinoties, ka arvien lielāki līdzekļi aizies parāda apkalpošanai, nevis drošībai, skolotājiem, ģimenēm ar bērniem vai ekonomiskajai attīstībai.

Šobrīd parāda apkalpošana aug tik strauji, ka mēs katru gadu maksājam simtus miljonu tikai par to, lai uzturētu vakardienas bezatbildību. Mēs gadā samaksājam ap 500 miljoniem, tātad dienā vairāk kā miljonu, ko mēs varētu katram pensionāram katru mēnesi pa simtam pielikt klāt pie pensijas.

Un atlikšana uz nākamo Saeimu ir politiski bezatbildīga, jo valsts finanšu... Tas ir pašnāvības kurss. Valdība turpina tēriņus, neko nesamazina, tos uzgrūž nākošajai Saeimai, kura nevarēs vairs izvēlēties, ko un kā atbalstīt, bet būs vienkārši jāglābj.

Ja izdevumu mazināšanu nesāks jau nākamgad, tad Latvija nonāks situācijā, kur budžetu vairs nesastādīs politiķi, bet gan finanšu tirgi. Šajā brīdī atteikšanās mazināt izdevumus izskatās nevis pēc piesardzības, bet pēc gļēvulības.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

R. Petraviča. Katrs gads bez izdevumu mazināšanas nozīmē vēl lielāku spiedienu uz nodokļu celšanu, vēl dārgāku aizņemšanos un vēl mazāk brīvības pieņemt lēmumus par labu tautai, nevis parādu uzturētājiem. Ja sāksim, tad arī tikai pēc diviem gadiem būs jau par vēlu. Tad runa būs nevis par mērķtiecīgu konsolidāciju, bet jau par piespiedu taupību. Tāpēc izdevumu mazināšana budžeta likuma prioritātēs jāieraksta skaidri un nepārprotami. Tas ir vienīgais signāls, ka valdība ir gatava aktīvi rīkoties, nevis paslēpties zem skaistiem lozungiem.

Tāpēc vai nu ierakstām izdevumu mazināšanu kā prioritāti un sākam griezt lieko tagad, vai arī godīgi sabiedrībai pasakām, ka valsts dzīvo uz kredītu adatas un valdība to apzināti pastumj vēl dziļāk, jo trešā varianta vairs nav.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūgums apvienot debašu laikus.

A. Sprūds. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Kolēģi! Ministri! Tiešām šis ir svarīgs pants, jo tas attiecas uz mērķiem, par kuriem ir šis budžets, un skaidrs, ka cilvēku drošība, demogrāfija, izglītība, veselība, labklājība ir ļoti svarīga kopumā mūsu valsts attīstībai. Bet jāatceras, ka šis ir drošības budžets, turklāt drošības budžets, kurā mēs pirmo reizi sasniedzam šo ļoti nozīmīgo slieksni – divus miljardus, ko mēs esam gatavi ieguldīt, investēt mūsu drošībā, tātad 2 157 907 137 eiro, ko mēs ieguldīsim.

Pamatprincipi ir skaidri. Es neiedziļināšos šeit detaļās par konkrētām spējām, bet pamatprincipi ir skaidri, kas ir svarīgi gan valdībai, gan progresīvajiem, gan man kā ministram, uz kuriem mēs liekam uzsvaru šī drošības budžeta ietvarā. Tā ir attīstība, atbildība un atklātība.

Attīstība. Vairākkārt jau šeit, no šīs tribīnes, esmu uzskaitījis tās nepieciešamības, kas mums ir, bet tomēr esmu gatavs akcentēt vēlreiz. Tas ir par cilvēku, tas ir par cilvēka adekvātu izglītošanu, prasmju sniegšanu, ekipējuma nodrošināšanu un daudzskaitlīgumu bruņotajos spēkos. Šī kvalitatīvā puse ir ļoti nozīmīga. Protams, arī spējas, sākot no pretgaisa aizsardzības spējām, beidzot ar munīciju. Un, protams, arī mūsu tehnoloģijas ir tas, ko mēs attīstām. Vairāk nekā 50 procenti, vairāk nekā puse no šī budžeta, aizsardzības budžeta, aiziet, tiek ieguldīta tieši mūsu spējās. Un arī infrastruktūra gan uz Sēlijas poligonu, gan uz mūsu pretmobilitāti... gan arī infrastruktūra, kas attiecas uz valsts aizsardzības dienestu, ir ļoti nozīmīga.

Atbildība. Par katru eiro, ko mēs ieguldām, mēs esam gatavi atskaitīties. Atbildība ir arī par to, ka mēs tiešām ieguldām cilvēkā, ka cilvēka spēja tiek attīstīta, ka mēs nodrošinām kvalitatīvu dienestu. Atbildība ir, ka mēs iesaistām savu industriju, savu ekonomiku. Vairāk nekā puse ieguldījumu aizsardzībā tiek ieguldīta mūsu pašu cilvēkos. Tiek ieguldīta mūsu industrijā, tiek ieguldīta arī infrastruktūrā. Finansējums arī paliek vairāk nekā puse šeit uz vietas, Latvijā. Protams, ka atbildīgi ir arī tas, lai mēs maksimāli iesaistītu sabiedrību – gan nevalstisko sektoru, gan universitātes, gan industriju –, lai tiešām arī šeit būtu visaptveroša valsts aizsardzība. Tā ir arī mūsu atbildība un pienākums šo nodrošināt.

Un visbeidzot atklātība. Jo, lai būtu atbildīgs ieguldījums, ir nepieciešama informācija sabiedrībai, deputātiem. Jūs esat saņēmuši šo Balto grāmatu jeb pārskatu par aizsardzības izdevumiem. Man tiešām ir laipns aicinājums iepazīties. Jūsu atbalsts ir ļoti nozīmīgs. Atbalsts gan šim budžetam, konkrēti aizsardzības un drošības jomai, un atbalsts arī padomu, ieteikumu un arī kritikas ziņā. Tā ka es esmu gatavs, protams, klausīties, skaidrot.

Līdz ar to vēlreiz paldies par līdzšinējo sadarbību. Mēs sargājam Latviju kopā. Un ieguldījums, kas tiek veikts šobrīd, nodrošina miera stabilitāti nākotnē.

Lai izdodas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, ja mēs runājam par publiskā sektora izdevumu samazināšanu, tad mēs runājam ne tikai par kaut kādiem “mēs” un “viņi” – viņiem jāsamazina, mēs turpināsim dzīvot kā nieres taukos, viņus mēs tur spiedīsim, mēs paši neko, mēs turpinām sevi finansēt, turpinām sevi apbalvot, turpinām sevi prēmēt. Viss labi. Lai tie citi kaut kā pievelkas, ja? Tas – kā tas notiek.

Bet, ja mēs patiešām gribam sekot tiem vārdiem, ko mēs sakām, ar darbiem, tad mums ir jāsāk pašiem ar sevi vispirmām kārtām. Un es runāju par Saeimu. Un jo man vairāk pienāk kaut kāda informācija, kā Saeima tērē savu budžetu, jo vairāk man mati vienkārši ceļas stāvus.

Man liekas – nu kā tā? Nu kā tā, ka ir kaut kādi lēmumi, kuri vispār, manuprāt, netiek pieņemti saskaņā ar to... man... Es nezinu, varbūt tāpēc, ka mēs neesam pārstāvēti Prezidijā, es tur kaut ko nezinu, bet varbūt vienkārši ir tā, ka cilvēki ir gadu gadiem jau pieraduši rīkoties ar valsts naudu, vienkārši iebāž tajā ķešā roku un tik velk ārā, un tik tērē, neskatoties ne uz ko. Konkrēti attiecībā uz Saeimu es runāšu par diviem gadījumiem.

Vai tiešām prioritārs jautājums šobrīd ir tas, ka no Saeimas budžeta būtu 300 tūkstoši gadā jāatvēl Saeimas pārstāvim Vašingtonā? Tiešām? Ko dara mūsu diplomātiskais dienests? Ko dara Ārlietu ministrija? Vai tiešām tā ir šobrīd prioritāte, no kuras nevaram atteikties? Kāds ir dzirdējis kaut kādus ziņojumus, kaut kādus uzdevumus? Nē, 300 tūkstoši, vai ne? Tas taču tāds nieks! Pareizi?

Un tikko... šie ir Prezidija lēmumi, kuri citstarp, ja es nekļūdos, ir pieņemti tad, kad Mieriņas kundze atrodas prombūtnē un lēmumus pieņem Zanda Kalniņa-Lukaševica. Atvainojiet, ja tā nav, bet tas, kā es šobrīd skatos uz šo konkrēto lēmumu, kas ir parakstīts... ka, pieņemsim, Velta Čebotarenoka drīkst katru mēnesi nobraukāt ar Saeimas autobāzes automobili 3000 kilometrus. Katru mēnesi drīkst! Saeimas Prezidijs to ir lēmis Zandas Kalniņas-Lukaševicas vadībā. Nopietni? Un vēl reprezentācijas izdevumiem 16 tūkstoši gadā. Tiešām?! Par ko mēs runājam? Par kādu līdzekļu samazinājumu, ja mēs paši nezinām, kas notiek mūsu namā.

Un tad man ir... ja man vēl kādreiz būs jautājums, kas ir tā kundze, kas staigā šeit vienmēr kā ar kroni galvā, it kā būtu šī nama karaliene, tad tagad es zinu par kādiem reprezentācijas līdzekļiem viņa dzīvo un ar kādu auto viņa brauc.

Man vairs nav jautājumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze. Godātie kolēģi! Mēs nevaram runāt par drošību, par to pašu demogrāfiju vai par izglītību, ja valsts pati netaupa. Mēs nevaram pieprasīt iedzīvotājiem savilkt jostas, ja ministrijas to nesavelk. Valsts parāds aug, deficīts aug, administrācija aug. Tāpēc ir jānosaka vēl viena objektīvi nepieciešama prioritāte un publiskā sektora izdevumu samazināšana. Tas nav vienkārši politisks sauklis – tas ir priekšnoteikums, lai vispār varētu finansēt visas pārējās prioritātes, kuras ir. Tāpēc priekšlikums ir loģisks, pamatots un vajadzīgs mums visiem, vajadzīgs valstij.

Fiskālās disciplīnas likums prasa racionālu, ilgtspējīgu un sabalansētu budžetu, kur valdība pirmām kārtām izvērtē savus izdevumus. Taču 2026. gada budžets paredz valsts izdevumus 17,9 miljardu apmērā, deficītu 3,3 procentus no IKP un valsts parādu virs 20 miljardiem eiro. Tas ir pretrunā pašas valdības deklarētajai atbildīgajai fiskālajai politikai.

Šobrīd valdība definē trīs prioritātes: drošība, demogrāfija un izglītība. Taču neviena no šīm jomām nav finanšu ziņā nodrošināta, jo publiskais sektors turpina augt un tērēt vairāk, nekā valsts spēj nopelnīt. Publiskā sektora izdevumu samazināšana nav tikai taupības punkts, tā ir nepieciešama, lai vispār būtu resursi deklarētajām prioritātēm. Iedzīvotāji un uzņēmēji uzdod vienkāršu jautājumu: kāpēc mums jātaupa, bet valsts netaupa? Līdz ar to loģiski un politiski pareizi budžeta pamatplānā iestrādāt prioritāti, kas tieši nosaka: pirmkārt, samazinām valsts izdevumus, tikai tad prasām cilvēkiem un uzņēmumiem vairāk maksāt. Publiskā sektora izdevumu samazināšana ir priekšnoteikums ekonomiskai konkurētspējai. Latvijā darbojas viens no dārgākajiem pārvaldības modeļiem Baltijā – gan uz vienu iedzīvotāju, gan uz IKP. Un ja mēs vēlamies saglabāt uzņēmējdarbību, samazināt nodokļu slogu, novērst emigrāciju un palielināt investīciju pieplūdumu reģionos, tad valsts aparātam ir jākļūst mazākam, efektīvākam un lētākam. Pretējā gadījumā budžets kļūs par instrumentu, kas uztur nevis ekonomiku, bet gan pašu aparātu.

Iekļaujot 1. pantā šo prioritāti, Saeima nosaka skaidru signālu: valsts pati sāk ar sevi. Valdībai ir jāveido budžets, samazinot izdevumus, nevis tikai palielinot slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Budžeta politikā nedrīkst būt vienvirziena kustība uz augšu: vairāk izdevumu, vairāk parādu, vairāk nodokļu.

Šī prioritāte piedāvā sabiedrībai godīgu un taisnīgu budžeta veidošanas principu. Tāpēc lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Finanšu ministrs vasarā kādā intervijā teica, ka, sākot no 2027. un 2028. gada, publiskajam sektoram būs jāsāk taupīt, jāmodernizējas un jāsaņemas. Man rodas jautājums: kāpēc tikai tad? Kāpēc tikai pēc diviem gadiem? Kāpēc šie vārdi “taupīt”, “sakārtot”, “modernizēt” skan nākotnes formā, kad tas viss bija jāparedz jau šajā budžetā. Kur ir reāla publiskā sektora izdevumu samazināšana, kur ir drosmīgi lēmumi, nevis to atlikšana vēl par diviem gadiem.

Mēs jau šobrīd dzīvojam ar pieaugošu budžeta deficītu un pieaugošu valsts parādu. Bet valdība turpina aizņemties un tērēt, taupīt sola rīt, reformēt – parīt, bet šodien turpina tērēt kā līdz šim. Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji taupa katru dienu, un ir pēdējais laiks to darīt arī valdībai.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, lai ir skaidrība! Šis priekšlikums, iespējams, ir viens no pēdējiem, kur mēs varam saglābt šo budžetu un sakārtot tā, lai arī mēs to varētu atbalstīt.

Es domāju, jāatgādina, kā tapa šī valdība. Tā bija kā aprēķina laulība, kur ZZS kā tāda naiva lauku meitene ieprecējās Rīgā, un sākumā viss likās labi – rozā brilles, medusmēnesis. Bet nu pēc visādiem labumiem sākās tā īstā, reālā dzīve. Nepanesami kļuva jauniegūtie progresīvie radi, tie sāka pavisam dīvaini uzvesties. Viņi centās lauku meitenei uzspiest pilsētas paradumus. Lauku meitene iespītējās, gadījās sānsolis, pat vairāki. Progresīvie radi šokā, plēš traukus. Lauku meitenes tēvam, kurš vēl aizvien dzīvo laukos, kaut kur Kurzemē, nogrieza kredītu. Un te nu mēs esam – šobrīd divu dienu garumā mēs skatāmies un cenšamies apstiprināt šīs piespiedu laulības, pirms šķiršanās un mantas dalīšanas. Un jāatzīst, ka nekas daudz jau kopā nav sadzīvots, nav sastrādāts.

Bet, ja šo priekšlikumu mēs neatbalstām, tad ar tām sekām, ar tām izmaksām, kredītu nosegšanu, kas ir tērēti, kopā dzīvojot, mums visiem būs jāsadzīvo ļoti, ļoti ilgi.

Tā ka, atbalstot šo priekšlikumu, varbūt varam pagriezt plati nedaudz atpakaļ un iekļaut sadaļu, ka valsts pārvalde ietaupa, pārskata savus tēriņus, jo mēs esam diezgan daudz kāpuši debatēt. Kaut jūs, Jaunā VIENOTĪBA, un jūsu finanšu ministrs, sakāt, ka nodokļi netiek celti, bet esam ieskicējuši, ka ļoti daudzās dažādās jomās slēpti tie tiek celti – ar šīm vinjetēm, dabas resursu nodokli un visu pārējo.

Tā ka mēs lieliski saprotam, ka šis ir pēdējais kopīgais darbs šajā laulībā, varbūt arī tāpēc koalīcijas pārstāvji nāk biežāk debatēt, jo saprot, ka tādējādi ir iespējams pavilkt ilgāk un salabināt šos abus jaunos preciniekus. Bet es domāju, ka tas nav iespējams. Nu nepieļausim tās kļūdas, lai mums pēc tam ar tām sekām nav jācīnās!

Tā ka es tiešām aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu un vēl censties sakārtot šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klausoties mūsu Ministru prezidenti par to, cik labs ir šis likumprojekts, par to, ka vienīgais arguments, par ko opozīcija uztraucas, ir tas, ka ir pieaugošs ārējais parāds, ka tas nekas slikts nav, ka viss ir kārtībā, ka mums ir A līmeņa kredītreitings, ka viss ir brīnišķīgi... Labi vēl, ka nesaka, ka no A– mēs tiecamies uz B+.

Es domāju, ka finanšu ministrs, īpaši premjere, var atnākt pie mūsu kolēģiem, piemēram, pie Andra Kulberga, kurš izskaidros, ko nozīmē A līmeņa kredītreitings, kā tie gradējas, kādas ir atšķirības procentos, ko mēs maksājam par šo valsts ārējo parādu procentu maksājumos un tamlīdzīgi. Ilgtermiņā tas ir ļoti slikts signāls jau nākamajam budžetam, tai skaitā valsts pārvaldē strādājošajiem. Ja šobrīd mēs neko nedarām un objektīvi nesamazinām publiskā sektora izdevumus, tad ilgtermiņā šie lēmumi būs ļoti sāpīgi... jau drīzumā.

Mēs dzirdam par to, kas notiek ar mūsu nacionālo aviokompāniju. Mēs ļoti labi saprotam, ka pie ekonomikas lejupslīdes šie kredītreitingi var tikt mainīti un procenti par parāda apkalpošanu būtiski pieaugs. Tādam maksājumam mums naudas arī var nebūt. Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS visu šo budžeta kontekstu faktiski skatīja tikai un vienīgi no tāda aspekta, kā mēs varam samazināt mūsu valsts publiskos tēriņus, sākot no mazām lietām, beidzot ar lielām lietām. 193 miljoni ir potenciālais ietaupījums – tas, ko piedāvā APVIENOTAIS SARAKSTS.

Attiecīgi šāds priekšlikums, ko ir piedāvājusi kolēģe Ramona Petraviča, ir absolūti loģisks. Un šādam punktam būtu jābūt, es domāju, vēl vismaz nākamos piecos budžetos ierakstītam – ka mēs tiecamies katru gadu, gadu no gada, samazināt mūsu valsts publiskā sektora izdevumus, lai mūsu kredītreitings uzlabotos, lai procentu maksājumi būtu pēc iespējas mazāki, lai mūsu valsts ekonomikas asinsrite būtu veselīgāka.

Mēs ļoti labi saprotam... vismaz APVIENOTAIS SARAKSTS ir ciešā kontaktā ar sociālajiem partneriem – gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru –, kuri ikdienā saskaras ar šo uzņēmēju noskaņojumu. Jūs varat priecāties par īslaicīgu pozitīvu prognozes izmaiņu, bet ilgtermiņā tās sekas ir pietiekami nopietnas, lai pret to izturētos ar pilnīgi citu attieksmi, nekā tas ir līdz šim. Tāpēc publiskā sektora izdevumi un to samazināšana ir visas mūsu Saeimas, visu frakciju galvenais uzdevums. Tā tam vajadzētu būt.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šinī priekšlikumā ir ļoti svarīgs punkts – publiskā sektora tēriņu samazināšana. Un tam būtu bijis jābūt jebkura normāli domājoša, ekonomiski domājoša saimnieka, tautsaimnieka... Jo pirmais, ko tu dari, ir pārskati savus izdevumus, savu lieko... pirms aizņemies naudu. Šeit var likt priekšā vienkāršus piemērus.

Man nav skaidrs – kā tas vispār var tā turpināties?

Vienkāršs piemērs ir “Valsts nekustamie īpašumi”. Tie tika izveidoti, lai tajos konsolidētu visu ministriju nekustamo īpašumu pārraudzību. Jūs zināt, cik ministriju ir nodevušas “Valsts nekustamiem īpašumiem” savus īpašumus? Zināt, cik? Divas! Finanšu ministrija un Kultūras ministrija. Ir septiņas kapitālsabiedrības, atsevišķas, katrā eksistējošā ministrijā, kuras kā uzņēmums pārvalda savus īpašumus. Priekš kam ir “Valsts nekustamie īpašumi” radīti, ja vēl saglabājas septiņas kapitālsabiedrības? Tur vēl ir padomes, valdes, tur vēl strādā grāmatvedības, juristi, darbinieki. Tas jau cik... gadiem notiek, jo tās ir kabatiņas.

Tāpat mums ir meža resurss, kas tiek pārvaldīts. Ne jau tikai “Latvijas valsts mežiem” ir meži. Ir “Rīgas meži”, bet arī ministrijām ir. Veselības ministrijai sava meža pārvaldība, Izglītības un zinātnes ministrijai un tā tālāk.

Piemērs vēl – Regulators. Mums ir Regulators un Konkurences padome zem Ekonomikas ministrijas, teiksim, pārraudzības. Regulators un Konkurences padome Latvijā ir ar 191 darbinieku. Es paskatījos, Igaunijā ir tieši tāds pats Regulators, tieši tāda pati Konkurences padome, – kopā 59 darbinieki. Un viņi tiek galā ar siltuma tarifu daudz labāk nekā mūsējie. Mūsējiem ir vēl pieci padomes locekļi gan Konkurences padomē, gan Regulatorā. Igaunijā nav neviena. Tur vienkārši ir vadītājs, kas vada šo visu. Nav neviena padomes locekļa. Mums vēl ir 12 konsultatīvie padomes locekļi klāt. Katram ir pielikts klāt arī palīgs, apmaksāts palīgs.

Jūs saprotiet – mums ir tik daudz “tauku”, ko vēl pārskatīt, pirms iet pakaļ naudai... aizņemties. Jūs neesat to darījuši ne cik, ne arī šinī budžetā ir kaut kas tamlīdzīgs ielikts. Viss ir atstāts kaut kad uz priekšu. Mēs tagad pat no sākuma paņemsim no jums. Gribam vēl labi uzdzīvot, un tikai pēc tam tie nākošie lai nāk ar samazinājumiem. Tas ir tieši tas, ko jūs piedāvājat. Šie ir konkrētie piemēri. Lūdzu, ķerieties klāt! To varēja darīt jau vakar.

Lūdzu atbalstiet šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es atbalstu esošos likuma mērķus un paskaidrošu, kāpēc. 2026. gada budžetā PROGRESĪVAJIEM prioritātes bija valsts un iedzīvotāju drošība, ienākumu nevienlīdzības mazināšana un atbalsts ģimenēm.

Būtiski bija beidzot praktiski pievērsties austrumu robežas stiprināšanai. Tai nākamā gada budžetā atvēlēti 55 miljoni eiro. Stiprāka robeža nenozīmē tikai fizisko drošību, tā nozīmē arī investīciju drošību un uzņēmēju piesaisti, kas ir svarīgi visai Latvijai, bet jo īpaši Latgalei. Tāpat paredzēts atbalsts pierobežas pašvaldībām – Ludzas, Krāslavas, Balvu, Alūksnes un Augšdaugavas novadiem. Tiem tiks piešķirti trīs miljoni eiro drošības stiprināšanai un attīstībai, piemēram, patvertnēm, skolām, infrastruktūrai. Rēzeknes novada Maltā tiks izveidota ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola, kas audzinās patriotismu un sagatavos jaunus, izglītotus līderus Latvijai.

Turpinot par izglītību. Pieaugs skolu un bērnudārzu skaits, kuros mācās latgaliešu valodu. Nākamajā gadā tās jau būs vairāk nekā 55 mācību iestādes deviņās pašvaldībās. Tāpat palielināsim skolotāju algas. Tam nākamā gada budžetā papildus atvēlēti 45 miljoni eiro.

Visas Latvijas ieguvums – lielāks atbalsts ģimenēm, proti, minimālā alga palielināsies līdz 780 eiro, bet neapliekamais minimums – līdz 550 eiro. Palielināsim pabalstus jaunajiem vecākiem. Bērna piedzimšanas pabalsts pieaugs līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts – līdz 298 eiro.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka sabiedriskajiem medijiem Daugavpilī nākamgad taps jauna reģionālā multimediju studija. Turpināsim atbalstīt reģionālos medijus, jo to pastāvēšana ir būtiska mūsu drošībai. Protams, vajadzētu un jāturpina darīt vairāk. Reģioniem ir nepieciešami nopietni demogrāfijas un ekonomikas veicināšanas risinājumi. (Zālē troksnis.)

Šogad OECD dokumentā “Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā” rekomendē: veidot un uzlabot mājokļu pieejamību un kvalitāti, lai reģions kļūtu pievilcīgāks gan (Starpsauciens.)... es runāju par esošajiem mērķiem, kolēģi. Lūdzu, nebļaujiet uz mani, kad es runāju! (Starpsauciens.)

Es pamatoju, kādēļ neatbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli.

L. Rasima. Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Rasima. Tātad vēlreiz OECD rekomendācijas: veidot un uzlabot mājokļu pieejamību un kvalitāti, lai reģions kļūtu pievilcīgāks gan esošajiem iedzīvotājiem, gan tiem, kurus varētu piesaistīt dzīvošanai un darbam, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un atbalstīt investīcijas, tādējādi piesaistot gan vietējos, gan ārvalstu investorus (Zālē troksnis.), veidot jaunas darba vietas, veidot prasmju attīstības un mūžizglītības programmas reģiona iedzīvotājiem.

Visas šīs lietas Latgalei ir būtiskas, un mums pie tā jāturpina darbs. Kā secināts Latgalei veltītā konferencē “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”, Latgalei un pierobežai ir liels potenciāls, bet tas īstenosies tikai ilgtermiņa kopīgā darbā. Ir jārada apstākļi, lai var attīstīties tādi uzņēmumi kā Līvānos esošā pasaules līmeņa optisko šķiedru ražotne. Taču pirmais solis, kolēģi, ir drošība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 27, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 4. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Saistībā ar šo priekšlikumu vēlos nolasīt, kā izskatījās iekšzemes kopprodukta prognozes agrākajos budžetos.

2022. gada budžeta 6. pants: “Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2022. gadam 34 022 000 000 euro apmērā.”

Kā tas izskatās šobrīd, kad ir atnākusi Siliņas valdība ar birokrātijas apkarošanu? Radīti veseli divi panti.

Tātad 2. pants noteic: “Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 635 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 362 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 111 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 2,1 procents, 2027. gadam 2,2 procenti un 2028. gadam 2,2 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2026. gadam 43 953 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 46 026 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 48 154 000 000 euro apmērā un pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 4,7 procenti, 2027. gadam 4,7 procenti un 2028. gadam 4,6 procenti.”

Tas nav viss. 3. pantā pateikts: “Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2020. gada salīdzināmajās cenās 2026. gadam 33 928 000 000 euro apmērā, 2027. gadam 34 529 000 000 euro apmērā un 2028. gadam 35 187 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2026. gadam 1,7 procenti, 2027. gadam 1,8 procenti un 2028. gadam 1,9 procenti.”

Ko es ar to gribu teikt? Samudžināts! Nav skaidrs, uz kādas iekšzemes kopprodukta prognozes bāzes ir veidots šis budžets, salīdzinot ar to, kā bija, piemēram, Kariņa kunga valdības laikā, kad budžetā bija ieliktas pietiekami skaidras iekšzemes kopprodukta prognozes.

Ar šo priekšlikumu es aicinu šo samudžinājumu izslēgt, atstāt tikai iekšzemes kopprodukta prognozes faktiskajās cenās. Mēs vēl padiskutēsim par procentuālo izaugsmi, bet – radīt skaidru sistēmu, uz kā tad vispār ir būvēts budžets. Nesaprotu, kāpēc ir radies šis samudžinājums – lai būtu grūtāk uztverams budžets vai kā?

Tas nav pareizi, ka ir ieliktas trīs prognozes, uz kurām ir būvēts šis budžets, salīdzinot ar to...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Dombrava.... kā bija agrāk, – viena prognoze.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es, protams, atbalstīšu un aicinu par šo nobalsot “par”. Bet gribu pievērst jūsu uzmanību divām lietām.

Jau pagājušajā budžetā mums bija Eiropas Centrālās bankas un arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, ka pēdējos piecos gados (kovida laikā un jau pirms kovida) Latvijas pārskatā uzrādītie IKP rādītāji bija viltoti. Jūs atceraties, starpība bija būtiska. Ja mēs rādām kaut kādu 1,5 procenta pieaugumu IKP, tad faktiski tas bija –2,5 vai –3,5. Un bija pielikta tabula, kā tas ir viltots pa gadiem un faktiski IKP neko nerāda.

Pateikšu dažus piemērus. Mēs varam rakstīt 2 procentus, 3 procentus, 5 procentus, bet padomājiet, kas tad ir IKP (daži varbūt nezina). Tā ir saražoto preču un pakalpojumu vērtība noteiktā laika periodā noteiktā teritorijā. Un tagad padomājiet, ja mēs dabas resursu nodokli kūdrai palielinām piecas reizes, viss – elektrības cena, transports – sadārdzinās, tad, piemēram, uz to pašu kubikmetru, ko saražojat... ja mēs gribam celt IKP sadaļu tieši kūdras ražošanā, tad parēķinām, par cik gadā palielinās pats IKP, jo viss jau paliek dārgāks. Tāpat, ja mēs sadārdzinām smilti ar dabas resursu nodokli, ja mēs sadārdzinām mālu, sadārdzinām ķieģeļus, kārniņus, – mēs sadārdzinām būvniecību. Un tur jau nebūs... Nav vajadzīgs milzīgs sadārdzinājums – divreiz vai trīsreiz... pietiek, ja jūs kādu sadaļu sadārdzināt par 5 vai 10 procentiem. Šī produkta vērtība cenā palielinās tieši par šiem pašiem 5 procentiem, un arī IKP palielināsies. Respektīvi, jūs varat ražot mazāk, teiksim, par 5 procentiem, bet sadārdzinājums ir par 10 procentiem un jums ir 5 procentu IKP pieaugums. Un tas ir pilnīgi visās jomās.

Faktiski to jau norāda daudzi ekonomisti, ka pareizāk būtu, piemēram, nevis pateikt, ka mēs esam atkal par 5 procentiem vairāk uzbūvējuši dzīvokļus (kvadrātmetros), rēķinot cenās, bet pateikt mērvienībās, cik kvadrātmetru šogad ir uzbūvēts vairāk nekā pagājušajā gadā, cik tonnu vai cik kubikmetru, vai cik tūkstošu kubikmetru kūdras esam ieguvuši. Mēs redzam, ka visu laiku vai nu stāvam uz vietas, vai samazinām ražošanu pie augoša IKP.

Tā visa jau ir fikcija. Cenas paceļam par 10–20 procentiem katru gadu un nezinām, kas būs ar degvielu, kādas sekas būs... Un šeit rakstām iekšā, ka mums milzīgi pieaugs IKP. Nu nekas tur nepieaugs! Bet uz papīra izskatīsies skaisti.

Vajag atbalstīt. Balsojam “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. 4. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 5. – arī deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kā jau minēju, agrākajos budžetos bija pietiekami laba skaidrība: viena IKP prognoze, kurai ir viegli izsekot līdzi. Tagad ir uztaisīts IKP prognožu samudžinājums, un, iespējams, viens no iemesliem, kāpēc tas ir izdarīts, – lai varētu kārtējo reizi atkal uzpūst iekšzemes kopprodukta prognozi.

Minēšu faktus. Mums budžetā ir ierakstīts, ka IKP pieauguma prognoze ir paredzēta faktiskajās cenās 4,7 procenti 2026. gadā un 4,7 procenti 2027. gadā. Tas nonāk pretrunā ar neatkarīgi veiktām prognozēm par Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi turpmākajos gados.

Latvijas Banka prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,8 procentiem, savukārt 2027. gadā – par 3,2 procentiem. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,2 procentiem, savukārt OECD prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,1 procentu. “Swedbank” prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 2,3 procentiem, savukārt 2027. gadā – par 2,5 procentiem. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka prognozē, ka 2026. gadā Latvijas IKP pieaugs par 1,9 procentiem.

Īsumā – teju visi starptautiskie apskatnieki, arī vietējie pētnieki, prognozē, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt, bet robežās no 2 līdz 2,8 procentiem. Finanšu ministrija ir ielikusi... ka faktiskajās cenās IKP pieaugums būs 4,7 procenti. Kāpēc tas ir izdarīts? Tāpēc, ka tiek uzpūsta bilance. Pēc tam pateiks, ka iekšzemes kopprodukts tomēr nav tik daudz pieaudzis un mums nāksies vairāk aizņemties.

Jūs vakar atbalstījāt, ka var celt aizņemšanās griestus. Rezultātā mēs nākamgad aizņemsimies nevis pusotru līdz diviem miljardiem, bet varbūt tuvāk trijiem miljardiem, tāpēc ka iekšzemes kopprodukta prognoze nebūs izpildījusies.

Esmu šajā priekšlikumā piedāvājis ielikt pietiekami konservatīvu iekšzemes kopprodukta izaugsmes apjomu, kas saskan ar dažādu starptautisko un Latvijas ekspertu viedokli: 2 procentu apmērā 2026. gadā un 2,5 procentu apmērā 2027. gadā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 6. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. (Starpsauciens.) Balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par...

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 7. – Ministru kabineta priekšlikums. Nosaka ikgadējo pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 8. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Šis ir par “Latvenergo” dividenžu maksājumu ieskaitīšanu valsts budžetā. Par to mēs runājam jau vairākus gadus pēc kārtas – ka īsti godīgi tas nav. Patiesībā tas ir slēptais nodoklis, kādu mēs uzliekam iedzīvotājiem.

Vēlos jums atgādināt, ka Latvijā ir augstākās elektroenerģijas cenas. Vai patiešām laikos, kad mēs cilvēkiem sakām, ka ir jāsavelk jostas, mēs uzliekam šādu slēpto nodokli? Tajā pašā laikā valdība saka: mēs taču jums nodokļus neceļam. Ja jums nav, ko ēst... kā tur bija... ēdiet kūkas un dzeriet šampanieti. Kaut kā tā.

Uzskatu, ka šis nav pareizi un nav godīgi. Mums vajadzētu atteikties no “Latvenergo” dividenžu ieskaitīšanas valsts budžetā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis ir ļoti labs priekšlikums, un man nav saprotams, kā varēja gribēt uzlikt 90 procentus. 90 procentu dividenžu maksājumu ieskaitīšana valsts kasē, budžetā – tas ir slēpts nodoklis. Ašeradena kungs apgalvo, ka nodokļi netiek celti. Šis ir konkrēts piemērs, kā “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži” un citas kapitālsabiedrības... tas ir slēpts nodoklis.

Es izmērīju... pēdējos gados “Latvenergo” dividenžu maksājumos ieskaitīts budžetā vairāk nekā viens miljards eiro. Tas ir tieši tik, cik “Latvenergo” tikko aizņēmās obligācijās. Tieši tik. Ja jūs darāt... padomājiet, kas ir par situāciju. Jūs uzliekat padomei un valdei likumā ne tikai procentus, bet konkrētu minimālo summu (šogad tie ir 182 miljoni eiro) obligāti ieskaitīt valsts budžetā. Likums nosaka, kā viņiem uzvesties. Kāpēc, jūs domājat, “Rīgas siltuma” tarifu... “Latvenergo” negrib pārskatīt šo augsto tarifu? Kāpēc viņiem nav nekādas motivācijas to darīt? Tieši šī likuma dēļ. Jo ir interese maksimāli vairot peļņu, nevis – rīdzinieku intereses vai sabiedrības intereses. Tas ir pretēji tam, kā vajadzētu attīstīt mūsu ekonomiku.

Mums vajadzētu būt lētam resursam, lai nodokļi vairotos daudzos uzņēmumos, nevis vienā. Un šis, lūk, ir piemērs, ka, ja dividendes tiek ņemtas, tās vajadzētu novirzīt fondā un ieguldīt enerģētikā. Ir viena milzīga problēma, kuru Meļņa kungs nezina, kā atrisināt. Jūs attīstāt vēja parkus un saules parkus, kam ir jābūt pretī ieguldījumiem “Augstsprieguma tīkla” bāzes jaudās. Nav nekā. Nav nekāda plāna. Nav investīciju, nav naudas. Nav paredzēts. Lietuva, Igaunija... ir konkrēti paredzēts līdz 2035. gadam, kādas investīcijas nonāks “Augstsprieguma tīklā”, kas ir jāstiprina, lai būtu drošība, enerģētiskā drošība. Mums nav.

Jūs izslaucat šo uzņēmumu sausu, atstājot bez investīciju iespējām. Un, ja būs situācija, kad mums nepieciešams ieguldīt “Latvenergo”, piemēram, sadarbībā ar Igauniju atomattīstībā vai kur citur, vienkārši nebūs šādu iespēju, nebūs šim uzņēmumam resursu, jo tas būs aizņēmies līdz lūpai un dividendes nomaksājis līdz maksimumam.

Tāpēc šī ir bezatbildīga valsts politika, kas tikai un vienīgi samazina ekonomisko attīstību un samazina iedzīvotāju labklājību, jo no viņu kabatām tiek izņemts slēptais nodoklis.

Atbalstām, lūdzu, šo. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

 

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Faktiski šī ir viena no tādām, varētu teikt, lielākajām netaisnībām, kas tiek nodarīta sabiedrībai. Paskaidrošu, kāpēc. Ir lēmējvara – atrodamies šeit – deputāti, ir izpildvara. Bet ko mēs pēc būtības darām? Mēs pēc būtības sniedzam sabiedrībai pakalpojumu, un mēs to darām par nodokļu maksātāju naudu vai aizņemoties naudu, vai šādā veidā – kad valsts kapitālsabiedrības nopelna naudu uz sabiedrības rēķina un caur dividendēm iemaksā budžetā.

Pēc būtības sanāk tā, ka mēs sabiedrībai sūtām signālu, ka mēs zinām labāk nekā viņi, ko ar to naudu darīt. Kā konkrētā valsts kapitālsabiedrība nopelna naudu? Caur rēķiniem. Rēķinus maksā sabiedrība, rēķinus maksā uzņēmēji. Un tad uzņēmējs saka: nu labi, es gribētu, lai man rēķini būtu mazāki, lai es varētu būt konkurētspējīgāks, piemēram, ar Igauniju un Lietuvu. Bet mēs kā valsts aparāts sakām: nē, nē, nē, paņemsim to naudu un ieguldīsim tur, kur vajag. Vai tā būs birokrātija vai pāļi Daugavā, vai kaut kas cits. Un tas nav taisnīgi. Tas nav taisnīgi pret sabiedrību. Valsts kapitālsabiedrībām nevajadzētu gūt tādu peļņu. Tai naudai būtu jāpaliek ekonomikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! “Latvenergo” būtu jāstrādā iedzīvotāju interesēs un jādara viss iespējamais, lai iedzīvotāji saņemtu lētāku pakalpojumu. Bet “Latvenergo” ir dots valdības uzdevums maksimāli nopelnīt. Tas nozīmē – maksimāli noplēst deviņas ādas iedzīvotājiem, cik vien ir iespējams, jo nav jau citu iespēju. Viņiem ir jāpilda tas, kas ir uzdots.

Normāla situācija būtu, ka “Latvenergo” atļautu nopelnīt tik, cik viņiem ir nepieciešams ieguldīt savā attīstībā, un ne vairāk. Jo iedzīvotājiem principā nekādas lielās izvēles nav – elektrība ir nepieciešama. No kā tad viņi var izvēlēties nopirkt? Principā “Latvenergo” ir gandrīz vai monopola stāvoklis.

Līdz ar to šis priekšlikums ir atbalstāms. Cilvēki saņemtu lētāku elektrību, lētāku pakalpojumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Tās summas, kuras šobrīd ar šo soli jūs gribat no kapitālsabiedrībām novirzīt budžeta lāpīšanai, pieļauju, sakrīt ar to summu, ko jūs nākamgad plānojat izmaksāt prēmijās, piemaksās un naudas balvās.

Var jau teikt, ka, šādi iztukšojot kapitālsabiedrības... līdzīgi kā mēs diskutējām vakar par aizņēmumu... ka tas ir finanšu rīks kaut kādām krīzes situācijām. Iespējams, kaut kad to var darīt, bet mēģiniet pārdot to ideju sabiedrībai vai mums – izstāstiet, kas būs ieguvums, kas ir mērķis, ko ar šiem līdzekļiem izdarīs, lai tās bažas no sabiedrībām un no kapitālsabiedrībām noņemtu. Bet šobrīd tā nav – nav pamatojuma, nav skaidrojuma, kāpēc jūs to darāt. Ir vienkārši budžeta deficīts. Budžetā ir robs, kuru vajag aizlāpīt. Paskatāmies – ā, kapitālsabiedrības labi strādā – “Latvenergo”, “Latvijas valsts meži”... Ko mums sabiedrība izdarīs, vai ne? Paņemam no viņu maciņiem.

Ja reiz jūs paši vakar teicāt, ka iestājaties par to, ka budžeta veidošana ir atklāta – jūs paskaidrojat, kādi ir mērķi –, tad šis, manuprāt, ir lielisks veids, kā to izdarīt. Nāciet izskaidrojiet, kas ir tas smalkais aprēķins, kuram mēs neesam izsekojuši, – kā valsts ar šo iegūst, un kur šie līdzekļi nonāks? Nāciet un apgāziet teoriju – ņemot vērā, ka jūs nākamgad turpināsiet maksāt naudas balvas un prēmijas –, ka šī nauda neaizies tur, jo šobrīd tieši tā sanāk, ja nauda aiziet kopējā katlā.

Kamēr jūs neesat pierādījuši pretējo, man nav pamata ticēt, ka mēs vienkārši neapēdam “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežu” un pārējo kapitālsabiedrību līdzekļus.

Aicinu noraidīt šo.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Iztēlojieties, ja jūs būtu “Latvenergo” vadītājs, valdes priekšsēdētājs... šis budžets no uzņēmuma “Latvenergo” prasa nākamā gada dividendēs vairāk nekā 140 miljonus. Sabiedrība un uzņēmēji sagaida lētu elektroenerģiju, papildus tam jāattīsta uzņēmums, jāattīsta dažādi jauni projekti. Grozāmies, kā gribam: kādu no šīm sadaļām nebūs iespējams izpildīt. Ko mēs sagaidām no “Latvenergo” – kuru sadaļu lai viņi izpildītu?

Atceros, kad biju ekonomikas ministrs, biju reģionālajā vizītē Rojā un Mērsragā. Viesojāmies Mērsraga ostā. Es jautāju pašvaldības pārstāvjiem: kas jums tur notiek – tukšas, pamestas telpas? Viņi atbildēja: mums nav pietiekamas elektrības pieslēguma jaudas, lai attīstītos uzņēmējdarbība ostā; uzņēmēji gaida, kad kāds aizies prom vai beigs ražošanu, lai varētu attīstīt savu biznesu. Tā ir nepieņemama situācija. Un tādu vietu Latvijā ir ļoti daudz.

Ar Atveseļošanas fonda līdzekļiem mums izdevās Latvijā izbūvēt dažas jaunas līnijas. Arī šovasar bija aizbraukusi prāva delegācija, atklāja jauno pieslēgumu Mērsragā, kur arī viņiem būs šobrīd iespēja attīstīties. Bet tiešām ļoti daudz vietu Latvijā ir tādas, kur nav pietiekami pieslēgumu, lai mūsu uzņēmējdarbība varētu reģionos attīstīties un iet uz priekšu.

Šajā gadījumā ar šādu priekšlikumu mēs apturam jebkādu iespēju šos jaunos projektus, jaunas līnijas, lielus infrastruktūras objektus “Latvenergo” attīstīt. Un es domāju, ka nākotnē, ja paliks tikai šī peļņas sadale, tad ne konkurētspēju, ne normālas cenas cilvēkiem nodrošināt “Latvenergo” vienkārši nespēs. Tā ir tā izvēle, kura ir jāizdara šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Debates par dividenžu politiku ir būtiskas un ir arī droši vien vietā šajā brīdī. Bet es vēlos vērst uzmanību uz to, ka faktiski šis priekšlikums nav izpildāms tādā formā, kādā tas ir uzrakstīts. Tur ir paredzēts novirzīt dividendes elektroenerģijas tarifam. Mums Latvijas Republikā nav elektroenerģijas tarifa. Mums ir elektroenerģijas cena. Tīkla pakalpojumu uzņēmumiem ir tarifi.

Tā ka šis ir tehnisks brāķis, kas nav izpildāms.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Formāli varētu tomēr teikt, ka arī tarifi tiek samazināti. Kāpēc? Jo ir stabila energoapgādes sistēma. Tad jau arī tarifi var būt lētāki. Tā var būt tāda vārdu spēle. Protams, ka pēc būtības pareizi, ka būtu jānovirza tā nauda “Latvenergo” attīstībai. Bet es gribu pateikt dažas lietas.

Lai ko mēs arī šeit runātu, “Latvenergo” faktiski ir novedis Latvijas ekonomiku tādā diezgan bēdīgā situācijā. Un tas sākās jau ar spekulācijām un pieslēgšanos kopējai enerģijas biržai. Kāpēc? Mēs zinām, ka “Latvenergo” meitas uzņēmums Latvijas vēja elektrostaciju būvniecību, kas pieder “Latvenergo”, šie projekti... viņi paredz līdz 2030. gadam apmēram Pļaviņu elektrostacijas jaudu apjomā uzbūvēt šos vēja parkus. Bet problēma ir tā, ka netiek būvētas bāzes enerģijas.

Tikko... mēs zinām un varam izlasīt arī internetā... Norvēģijas enerģijas ministra teikto, ka viņi vairs necietīs situāciju, ka Eiropai, Dienvideiropai, sevišķi Vācijai, nepārtraukti trūkst enerģijas un viņi izsmeļ Norvēģijas bāzes elektrostaciju jaudu, kas ir no hidroelektrostacijām. Sakarā ar to, ka gan Dānija, gan Vācija ir sacēlusi bezjēgā vēja parkus, ar katru gadu vajag arvien vairāk, jo ir anticikloni un šie zaļie brīnumi neko neražo. Un norvēģi teica, ka viņi grib atdalīties no šīs biržas, jo viņi vairs nespēj ar savām hidroelektrostacijām nepārtraukti nodrošināt, piemēram, Vācijas rūpniecības patēriņu.

Latvija atkārto visu šo pašu. Tātad tikai līdz 2030. gadam mums ir paredzēts gandrīz viens gigavats, kaut kādi 800 megavati, nepilns gigavats, kuram nav nekādas bāzes enerģijas. Mēs tikko redzējām cenu 50... maksimums... jūs redzējāt, kā lēkāja 28. novembrī... un kādas cenas ir elektrībai Latvijā pēkšņi. Uzgāja cena līdz... es redzēju... pāri par 40 centu par kilovatu, bet bija pat brīdis, kad bija 52. Kā tas var būt Latvijā, kura var saražot divarpus reižu vairāk nekā patērē? Izskaidrojiet, kā cena var uzlēkt, teiksim, līdz puseiro par kilovatu! Nu tas ir noziegums.

Ko es ar to gribu teikt? Protams, ka jābalso “par” šo priekšlikumu. Bet principā “Latvenergo” padome un valde būs jāizformē pēc 11 mēnešiem un pilnībā jāizstrādā jauna enerģētikas politika, atsakoties... un vienam no pirmajiem lēmumiem būtu jāaptur pilnīgi visi vēja parki Latvijā, lai pārbaudītu to likumīgo būvniecību, kas... pārkāpj visus iespējamos likumus. Šāda būvniecība maksās miljardu. Kāpēc “Latvenergo” aizņemas to miljardu? Nu skaidrs, ka viņi nevar uzbūvēt bez naudas neko, viņiem taču vajag to miljardu, lai kaut ko izdarītu ar tiem vēja parkiem.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ir jābūt diezgan lielam nekauņam, lai debatēs par tik nozīmīgu jautājumu kā slēptā nodokļa uzlikšana iedzīvotājiem atnāktu un pateiktu: nu, it kā priekšlikums jau baigi labs, bet jūs tur pateicāt – tarifs, nevis cena. Nu, kas tur ko brīnīties! Ja šis debatētājs ir Patmalnieka kungs, kas ir, kā saka, bīdītājs, OIK bīdītājs un tagad zaļā kursa bīdītājs, tad jautājumu vispār nav. (Starpsauciens.) Jūsu nekaunībai vienkārši nav ne gala, ne malas vispār absolūti.

Tā ka, Patmalnieka kungs, kauns!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies opozīcijas kolēģiem, īpaši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, par šo diskusiju. Es patiešām pievienojos daudziem izskanējušiem argumentiem. Arī publiski esmu paudis savu skepsi par šo 90 procentu valsts kapitālsabiedrību dividenžu politiku, kurā ir skaidrs, ka tas lielākais ieguvums nāk no “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” dividendēm. Un patiešām tas rada ačgārnu motivāciju, tai skaitā šajos uzņēmumos strādājošajiem, nevis domāt par to, kā ģenerēt naudas plūsmu, peļņu, lai varētu savas investīciju programmas realizēt, bet domāt, kā papildināt valsts budžetu.

Šajā gadījumā es noteikti vēršos pie Valaiņa kunga attiecībā uz “Latvenergo”, pie Krauzes kunga attiecībā uz “Latvijas valsts mežiem”. Šeit ir arī “Augstsprieguma tīkla” konteksts. Šīm kapitālsabiedrībām ir jārealizē kritiski investīciju projekti Latvijas enerģētiskās drošības nostiprināšanai, mūsu starpsavienojumiem, jaudas pietiekamībai, lai mēs varam absorbēt visas šīs investīcijas, piemēram, zaļajā enerģijā. “Latvijas valsts mežiem” būtu jākalpo kā nu, faktiski mežsaimniecības nozares industriālās politikas galvenajam virzītājspēkam un katalizatoram. Tajā pašā laikā redzam, ka “Latvijas valsts mežos” uzkrāti milzīgi iepriekšējo gadu peļņas līdzekļi, kas, protams, tagad ļoti ērti tiks novirzīti valsts budžetā. Bet arī tā, manā izpratnē, ir vāja ekonomikas plānošana, vāja industriālā politika, jo šiem mūsu kritisko nozaru flagmaņiem – valsts kapitālsabiedrībām –, ja vispār tās attaisno savu eksistenci, būtu jābūt šo nozaru mugurkaulam, kas investē Latvijai kritiski svarīgajās jomās.

Līdz ar to nu diemžēl šis budžets ir veidots uz tādu pieņēmumu, ka “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežu” un citu kapitālsabiedrību peļņa 90 procentu apmērā ieies kopbudžetā.

Bet, ejot uz priekšu, gan finanšu ministru, gan nozaru ministrus es tomēr aicinu pievērst uzmanību tam, kā šie uzņēmumi realizē savus investīciju plānus, kas Latvijai ir kritiski svarīgi, un kā viņi kalpo kā savas nozares atslēgas spēlētāji.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nu, pats galvenais, protams, ka valsts budžeta caurumus nedrīkst lāpīt ar Latvijas cilvēku elektrības rēķiniem. Un “Latvenergo” peļņa ir jānovirza tarifu samazināšanai un enerģētikas attīstībai. Tas ir taisnīgi, ekonomiski pareizi un nepieciešams nacionālajai drošībai. Tieši augstās elektrības izmaksas šobrīd ir viens no galvenajiem iemesliem konkurētspējas kritumam, energoietilpīgu uzņēmumu slēgšanai, iedzīvotāju nespējai nomaksāt komunālos maksājumus. Nav normāli, ka valstij piederoši uzņēmumi strādā ar rekordpeļņu, bet cilvēki nevar apmaksāt rēķinus.

Uzņēmumi maksā par elektrību vairāk nekā Lietuvā vai Polijā. Un pašvaldības arī nevar atļauties uzturēt skolas un sociālos centrus. Jo tagad ir viens no tādiem priekšnosacījumiem, kāpēc mēs slēdzam skolas, jo nevaram apmaksāt komunālos rēķinus.

“Latvenergo” dividendes vispirms ir jāizmanto tarifu samazināšanai, nevis valsts tēriņiem. Un “Latvenergo” peļņa nav velti nopelnīta nauda, tā ir cilvēku pārmaksātā nauda. Dividendes nav nauda vienkārši no gaisa, tās rodas no iedzīvotāju elektrības rēķiniem, uzņēmumu izmaksām un pašvaldību komunālajiem pakalpojumiem.

Tātad, ja dividendes aiziet budžetā, tas nozīmē, ka valdība balsta valsts budžetu uz cilvēku un uzņēmumu pārmaksātām... elektrības izmaksām. Tas ir pretrunā ar godīgu un taisnīgu fiskālo politiku. Visas Eiropas valstis enerģētikas krīzē darīja vienādi – mazināja tarifu slogu, izmantojot dividendes, virspeļņu, kapitālsabiedrību ienākumus. Piemēram, Lietuva 100 procentus virspeļņas novirzīja mājsaimniecību atbalstam, Polija izmantoja valsts uzņēmumu peļņu, lai stabilizētu tarifu, Igaunija kompensēja elektrības biržas cenu. Latvija ir vienīgā, kas turpina palielināt tarifa slogu, bet “Latvenergo” peļņu izņem kā budžeta lopbarību.

Tarifu samazināšana būtu tūlītējs atbalsts cilvēkiem un ekonomikai, izmantojot dividendes kā kompensācijas mehānismu iedzīvotājiem, atbalstot uzņēmumus, tarifu griestu finansējumu... ir tūlītējs efekts un taisnīgs risinājums. Labklājības un drošības politika nav iespējama ar dārgāko elektrību Baltijā. Valdība saka – budžeta prioritātes ir drošība, demogrāfija, izglītība. Nevar veicināt drošību, ja skolām un slimnīcām ir dārgākā elektrība. Nevar stiprināt demogrāfiju, ja ģimenes maksā par elektrību vairāk, nekā var atļauties. Nevar uzlabot izglītību, ja skolas nevar samaksāt rēķinus. Tāpēc “Latvenergo” dividendes jānovirza tarifu samazināšanai tieši cilvēkiem un tieši uzņēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 30, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 9. – Ministru kabineta priekšlikums. Nosaka akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ieskaitāmās dividendes.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Lūdzu apvienot debašu laikus. Drošības pēc.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Kučinskis. Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja! Valdība! Cik labi, ka mums ir “Latvenergo”, un cik labi, ka mums ir “Latvijas valsts meži”! Tas nav īsti nekas unikāls, jo, ja mēs paskatāmies Latvijas vēsturi, ko visi ir mācījušies, tad sensenos laikos arī bija muiža, bija zemnieki, un tad, kad beidzās raža, tad viņiem atstāja izdzīvošanas minimumu līdz nākamajam gadam. Un pārējo tā kā savāca. Un vienmēr muižkungs ļoti prātīgi skatījās, vai neatstāj par daudz, vai nedzīvos tie zemnieki par daudz trekni. Un šis arī ir tas gadījums, kad uz otro lasījumu... jo tur pietrūka ļoti daudz kaut kādas... koalīcijas sarunās, visticamāk, tās vienošanās... vienošanās kaut kādas... nebija vairāk avotu. Uzlika tagad laukakmeņiem nodokli, bet vēl bija par maz... Un tad, protams, pieķērās “Latvijas valsts mežiem”. Ko tad īsti vajadzēja? Es nezinu, ka tikai nebūtu... Es gribu uzrunāt... Es vakar braucu mājās stundu, un klausos, pēkšņi, reklāma par to, cik... no kurienes tas brauc... cik šis budžets ir labs, kas mūs sagaida nākamajā gadā, kādus mēs tikai labumus negūsim. Tātad tā bija normāla reklāma, apmaksāta no valsts budžeta, visticamāk. Un tāpēc ir jāpieķeras arī, lai varētu aplasīt... arī “Latvijas valsts mežus”. Man tā šķiet, ka nav jau tāda gluži slaucamā govs “Latvijas valsts meži”. Gan jau arī viņiem ir sava stratēģija. Un man joprojām ir jautājums, kāpēc pat nemēģināja atpirkt no skandināvu fonda “Sodra Forest Latvia” šo mežu, kas ir ļoti ilgtspējīgs. Vienkārši... Visticamāk tāpēc, ka nebija naudas, tāpēc, ka valsts budžets agrāk tā samērīgāk bija... tur 75 procenti, tagad atstāja tikai to minimumu, kas viss ir arī nepieciešams.

Noslēgumā... visticamāk, es zinu, ka tāpat šo priekšlikumu jau visi ir atbalstījuši un tas rullēs tālāk. Bet man ienāca prātā brīnišķīgs priekšlikums nākotnei, kā mēs varētu izglābt mūsu “airBaltic”. Tas nozīmē... ja mēs apvienotu “Latvenergo”, “Latvijas valsts mežus” un “airBaltic”, tad iedomājieties, mūsu 50 lidmašīnas vienkārši lidotu jau ar minimālu peļņu, nevis ar zaudējumiem, kurus atkal, visticamāk, būtu jānāk... bet lūdzu, šis beidzamais nebija pārāk nopietns, un mēs tomēr šo “Latvijas valsts mežu” aplasīšanu un atstāšanu izdzīvošanas līmenī neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 41, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Par valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām, kam ir tiesības neveikt maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto saistību segšanai.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

A. Čakša. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistīts ar speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vai brīvostas īpašumā, valdījumā esošo nekustamo īpašumu, kurš atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā vai brīvostas teritorijā un kuru speciālās ekonomiskās zonas vai brīvostas pārvalde nodevusi zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai lietošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 12. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistīts ar mērķdotāciju apjomu pašvaldībām, kas saistītas ar pašvaldību pamata un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu, pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītību... darba samaksu pašvaldību izglītības iestādēs, bērnu no piecu gadu vecuma... darba samaksu un arī māksliniecisko kolektīvu... darba samaksu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistīts ar kārtību, kā nosaka sociālo atbalstu tiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem, kuri pašvaldību vispārējās izglītības iestādes reorganizācijas rezultātā, iespējams, ir bez darba kādu posmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 14. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, mēs no APVIENOTĀ SARAKSTA uzskatām, ka valstij ir jābūt atbildīgai finanšu disciplīnai. Un 50 procenti ir tas parāda līmenis, ko nevajadzētu pārsniegt. Kāpēc? Šeit ir labs grafiks (Rāda grafiku.), kas parāda to, ka Latvija ir topā un augstākā pozīcijā ar savu aizņēmumu. Igaunija ir stipri zemāk, Lietuva ir nedaudz zemāk zem mums, bet ir atšķirība starp šīm valstīm. Ekonomika, kāda Lietuvā, ir spējīga apkalpot šos procentus. Igaunijā arī ar daudz mazāku iedzīvotāju skaitu to var izdarīt, bet Latvijā gan tā ir problēma. Kāpēc?

Siliņas kundze pirmdienas raidījumā teica, ka mums ir A reitings, ar to reitingu viss ir kārtībā. Tieši A reitings... un tajā dienā, kad likumīgi teica, ka viss ir kārtībā, nogāzās “airBaltic” reitings. “airBaltic” reitings “airBaltic” kompānijai nozīmēja, šī nogāšanās, vienkārši 25 miljonus eiro gadā vairāk procentos nekā līdz šim. Tik vienkārši. Čiks!

Šeit ir grafiks – vienkāršs grafiks, kur ir salīdzināti šie reitingi. Igaunija ir augšā zilā ar visaugstāko reitingu, un Latvija ir ar viszemāko reitingu. Šis bija tas mirklis, ko mēs negribam sasniegt – kad reitings tāds, kur mums neaizdod naudu. Šī starpība starp sarkano līniju un zilo līniju ir divsimt miljoni eiro gadā. Tas ir tik, cik procentos ir jāpārmaksā vairāk ar negatīvāku reitingu. Mūsu iespējas nonākt zemākā reitingā ir diezgan augstas, ja mēs pietuvojamies tiem 60 procentiem. Tieši tāpēc šobrīd mums ir zems reitings. Tieši tāpēc igauņiem ir vēl zemāks... labāks reitings. Viņiem aizņēmumu apmērs ir daudz mazāks.

Ko tas nozīmē? Šī starpība procentu apkalpošanā tieši 2028., 2029., 2030. gadā nozīmēs – mēs procentos maksāsim tik, cik visa mūsu izglītības sistēma maksā. Mēs samaksāsim vienu mūsu visu izglītības sektoru gadā... atdosim ārvalstniekiem. Jūs piesaucat tās citas valstis, kurās ir augsts aizņēmums, un viņi apkalpo, un viss ir kārtībā. Jā, tā nauda, kā Amerikā, piemēram, divas trešdaļas nāk no iekšējiem resursiem, no pašas valsts iedzīvotājiem, no privātā sektora. Mums praktiski visa nauda ir no ārvalstīm. Mums vietējā nauda nepiedalās šinī parādu segšanā.

Tā ka, kolēģi, būsim atbildīgi un noteiksim to, ko jūs paši esat noteikuši savā deklarācijā – 40 procenti ir jūsu deklarācijā. Mēs piekāpjamies. Aizsardzībai vajag aizņemties 50, bet ne 60, – 60 jau ir augšējā robeža.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

15. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

16. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 37, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

17. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īpašuma Alksnāja ielā 9 atsavināšanu, lai rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitītu valsts budžetā un tālāk atļautu Izglītības un zinātnes ministrijai apakšprogrammā “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam”... apropriāciju resursiem no šīs dotācijas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, arī tiem, kas nav Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... droši vien daudzi redzēja svētdienas raidījuma sižetu par šo stāstu, proti, ka ir paredzēts pārdot īpašumu Vecrīgā, kurā atrodas Sporta muzejs, un attiecīgi Sporta muzeju pārvietot un šo iegūto summu novirzīt sportam.

Kur ir interesantākais moments šajā? Runa ir par greznu, skaistu, vēsturisku ēku Vecrīgā, kur Izglītības un zinātnes ministrija, atbildot uz jautājumu, cik jūs par šādu ēku plānojat iekasēt, saka: “Nu piecsimt tūkstoši būtu tā kā ļoti labi.” Es domāju, nu nav jābūt nekustamo īpašumu ekspertam. Atveriet kaut vai sludinājumus, paskatieties nekustamo īpašumu vērtības. Man vienkārši liekas, ka šī ir tāda... ja tā summa tiešām ir tāda, ko jūs vēlaties iegūt, tad tā ir vienkārši afēra. Tā ir afēra, un es ar interesi vērošu, kurš būs tas, kurš iegādāsies šo īpašumu, un kā šis process notiks.

Faktiski, pirms jūs šādu soli veicat... jo kopumā jau, loģiski, ka ir jāpārskata, es arī uzskatu, ka ir ļoti daudz... arī pati Izglītības un zinātnes ministrija varētu pārskatīt savu ēku – vai viņiem ir jāatrodas tiešām Vecrīgā, greznā ēkā. Tā ka tas virziens jau ir apsverams.

Bet konkrētajā gadījumā, piemēram, vai Izglītības un zinātnes ministrija un ministres kundze, teiksim, vai var atnākt un izstāstīt, cik ir aprēķināts... Pārvietot Sporta muzeju uz to jauno vietu, vienalga, kura tā būtu no izskanējušajām – cik tas izmaksās? Tāds izvērtējums taču ir, vai ne? Jūs taču... nu pieaugušais istabā taču nerīkotos, neaprēķinot kaut ko, vai ne? Tie, kas zina muzeja krātuves pamatprincipus, zina, ka tur jābūt noteiktai temperatūrai telpā, mitrumam, mitruma regulācijai un tā tālāk. Tas nav vienkārši kaut kur iegrūst, kur pagadās, kaut kādā foajē. Nu tas taču viss ir aprēķināts, izsekots, vai ne? Nu tad varbūt sniedziet to informāciju. Nesniedziet žurnālistiem, izstāstiet mums. Citādāk vienkārši izskatās, ka Sporta muzejs tiek izsperts ārā ar skaistu lozungu, ka mēs pārskatām īpašumus, mēs iegūsim naudu, bet īstenībā pa lēto notirgosim kādam.

Tā ka, manuprāt, šī ir tāda hroniska lieta valsts pārvaldē, ka varbūt apakšā pat ir loģiska doma, bet izpildījums ir katastrofāls.

Aicinu sekot līdzi šai lietai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā Ministru kabineta priekšlikums tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 32, atturas – 8. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 18. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Par to 3. decembrī ir saņemta atsaukuma vēstule. Līdz ar to nav balsojams. (Starpsauciens: “Nav balsojams?”) Jā, 18. nav.

19. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums par dižpasākumiem. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, varbūt esat dzirdējuši par atbalsta programmu lielu pasākumu organizēšanai. Šādi pasākumi mums Latvijā ir vajadzīgi. Tie piesaista ārvalstu tūristus, viesus, kuri, šeit dzīvojot uz vietas, silda mūsu ekonomiku. Bet ilgi ķīmiķojot un ar programmu strādājot, tā ir uztaisīta tāda, ka nevar palīdzēt nevienam.

Mums bija Sporta apakškomisijas sēde, kurā šis jautājums tika skatīts. Visi – gan nozare, gan iesaistītās puses, kuras bija atnākušas, – atzina, ka ar šo programmu nevienam palīdzēt nevar, jo kritēriji ir tādi, ka tiem nekvalificējas neviens. Pasākums drīkst notikt tikai reizi četros gados, ir jāatbrauc vismaz pieciem tūkstošiem viesu, kuriem divas naktis jāpaliek Latvijā. Prasot, vai WRC, šis rallijs, varētu kvalificēties...? Nē, nevar, jo tikai, kā jau teicu, reizi četros gados... Vai Rīgas maratons var kvalificēties? Nē, nevar, jo arī tas notiek katru gadu. Un Finanšu ministrija tā kā lepni saka: “Jā, programma ir, bet intereses no nozares, no dažādiem pasākumiem – nav.” Bet viņi norāda, ka intereses nav, jo uztaisīts siets, birokrātisks regulējums, lai viņi nevarētu kvalificēties.

Šis priekšlikums ir, lai palīdzētu reģioniem. Ja tas pat ir pasākums, kurā atbrauktu tūkstoš viesu... nu, WRC, ja uz ralliju atbrauc tūkstoš viesu un dzīvo šeit nedēļu... sastādot 10 tūkstošu cilvēknakšu, šādi pasākumi varētu notikt un varētu kvalificēties. Es runāju Sporta apakškomisijā – nu, atbalstām, mainām šos Ministru kabineta noteikumus! Tika norādīts, ka tas ir Ekonomikas ministrijas, nevis Izglītības un zinātnes ministrijas pienākums. Bet viņi to nedara.

Šis priekšlikums to atrisinātu. Tam nav fiskālas ietekmes, jo – kāda mums starpība, vai atbrauc tūkstotis, divi tūkstoši vai atbrauc 10 tūkstoši... Viņi 10 dienas dzīvo mūsu viesnīcās, ēd Latvijas restorānos, patērē dažādus mūsu produktus. Tas ir tas, ko mēs gribam šeit atvest.

Un atceramies – Eiropas čempionāts basketbolā. Visi sajūsmā viens otram pēc tam sita pa plecu, cik labi ir izdevies! Bet šādi pasākumi vairs nevarēs notikt. Gluži vienkārši ne motokross, ne WRC, ne maratons... tuvākajā laikā nav neviena pasākuma Latvijā, kurš varētu kvalificēties prasībām. Murgs kaut kāds! Ir programma uztaisīta, vēl jo vairāk – salikta kopā ar filmām. Visi lepojas – mums ir dižpasākumi... ar filmām... Kā var divas šādas atšķirīgas nozares vispār izvērtēt? Pat nevar... nevar... Man nav argumentu, kāpēc tālāk šie kritēriji netiek salaboti, jo visi saprot, ka šī programma šobrīd nestrādā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 20. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Labdien! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

R. Bergmanis. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man ir dotas četras minūtes, kas manā mūžā nebūt daudz ko nenozīmēs un arī jūsu mūžā varbūt daudz ko nenozīmēs, bet Ukrainas un Latvijas tautas var būt ierakstītas ar zelta burtiem. Latvijas Republikas Satversmes preambulā teikts, ka Latvijas valsts ir dibināta, lai garantētu latviešu nācijas un tās valodas pastāvēšanu. Un Latvijas identitāti veido latviskā dzīvesziņa un latviešu valoda. Nupat...

Sēdes vadītāja. Kolēģi ministri!

R. Bergmanis.... pirms mēneša... no šīs tribīnes izskanēja Ministru kabineta informatīvais ziņojums, kurā ir teikts: “Valsts valoda ir viens no svarīgākajiem resursiem sabiedrības locekļu un valsts attīstībai. Tas ir identitātes pamats gan nācijai, gan valsts nacionālajai kultūrai un valsts drošībai.” Tātad demokrātiskas valsts pastāvēšanai.

Latvijai ar Ukrainu ir kopīga iezīme – gan Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā oficiālā ir latviešu valoda, gan Ukraina ir vienīgā valsts pasaulē, kurā oficiālā ir ukraiņu valoda. Tamdēļ, saprotams, tieši no pašiem ir atkarīga savas valodas saglabāšana un kopšana.

Šajā ziņā mēs, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, varam izdarīt konkrētu labu darbu, lai stiprinātu abu valstu un nāciju saites caur valodu. Mēs gribam palīdzēt Ukrainai un tās tautai. Mēs gribam ar viņiem sarunāties un gribam, lai viņi mūs saprot, lai mēs sarunātos. Mēs nevēlamies izmantot trešo valodu, kas bieži vien ir agresorvalsts valoda.

Tamdēļ priekšlikums ir par sapratni un padziļinātu valodas un kultūras izpratni latviešu un ukraiņu tautu starpā. Pirmajā lasījumā atbalstītie likumprojekta grozījumi paredz vairāk nekā 39 miljonu novirzīšanu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai. Priekšlikums, kuru šodien aizstāvu es, ir – daļu no minētās summas paredzēt konkrēti latviešu–ukraiņu un ukraiņu–latviešu valodas tulkojošās vārdnīcas izstrādāšanai.

Darbs pie projekta jau ir faktiski uzsākts. Ar Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas iniciatīvu pie viena galda ir aicināti Latvijas un Ukrainas valodnieki, kuri gatavi ieguldīt pūles un zināšanas latviešu–ukraiņu un ukraiņu–latviešu vārdnīcas izstrādē, lai tā taptu jau tuvāko gadu laikā. Paldies Mieriņas kundzei par sapratni un atbalstu.

Aicinu arī jūs, godātie kolēģi, šodien atbalstīt šo priekšlikumu un sniegt ieguldījumu minētās vārdnīcas tapšanā, atstājot faktiski mūžīgu ieguldījumu vienā no tautas un valsts pastāvēšanas pīlāriem – latviešu un ukraiņu valodas kopšanā un saglabāšanā. Aicinu šobrīd nolikt malā partiju balsošanas disciplīnu un atbalstīt šo priekšlikumu, kas neprasa papildu izdevumus, bet stiprinās latviešu un ukraiņu tautu draudzību un paliks kā mūžīga vērtība abu tautu kultūrā.

Paldies ukraiņu tautai un karavīriem, kas cīnās par Ukrainu un ukraiņu valodu un cīnās arī par Latviju un latviešu valodu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā tika uzklausīti visi argumenti un arī pretargumenti par to, ka šobrīd finansējums ir piešķirts elektroniskās vārdnīcas izstrādei, tādēļ komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam!

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Česlavs Batņa, Inga Bērziņa... Ingu redzu, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mēs jau varam veidot statistiku. Ir divas frontes: ir tādi, kas vienmēr ir laikā, un tādi, kas vienmēr kavē. (Pauze.)

Mums vēl nav kvoruma. (Pauze.)

Kolēģi, 51 deputāts... 54. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Turpinām izskatīt priekšlikumus. Esam izskatījuši 20 priekšlikumus. Darba kārtībā – 21.

A. Čakša. Kolēģi! 21. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet iekļauts 23. – Ministru kabineta priekšlikumā, kas saistīts ar vardarbībā cietušo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA virzīja priekšlikumu nākamā gada budžetā paredzēt papildu 1,2 miljonus eiro vardarbībā cietušo upuru atbalstam. Mēs esam gandarīti, ka Ministru kabinets ir radis iespēju šim mērķim novirzīt papildu 1,8 miljonus eiro, un tas ir atspoguļots 23. priekšlikumā.

Mēs pirms kāda laika no tribīnes kaismīgi debatējām par to, ka mums visiem ir svarīga cīņa pret vardarbību. Līdz ar to mūsu pienākums ir nodrošināt, lai tie, kuri meklē praktisku palīdzību, to arī saņemtu un ka mēs pret vardarbību esam darbos, ne tikai vārdos.

Tāpēc šajā priekšlikumā paredzētie papildu līdzekļi tiks mērķēti tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams, un varēs tikt novirzīti vairākām nozarēm – vardarbības upuru atbalstam un vardarbības apkarošanai, tai skaitā izglītības iestādēs.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija varēs nodrošināt iespējas izglītības iestādēm īstenot sistēmisku prevenciju pret vardarbību, stiprināt spēju efektīvi reaģēt uz vardarbības gadījumiem un nodrošināt speciālistu pieejamību. Savukārt Iekšlietu ministrijai piešķirtie līdzekļi varēs tikt novirzīti policistu apmācībām, lai varētu atpazīt vardarbības gadījumus un attiecīgi reaģēt.

Aicinu kolēģus atbalstīt 23. – Ministru kabineta priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, cīnīties pret vardarbību droši vien var dažādi. Un tad, kad mani aicina uz to JAUNĀ VIENOTĪBA, tad es padomāšu divreiz un droši vien neatbalstīšu (Starpsauciens.), jo cīnīties ar vardarbību... var arī uzrīkot to masku parādi, to, kas jums bija Doma laukumā. Un tas galīgi nav (Starpsaucieni.)... cīnīties pret vardarbību. Tā ka der aizdomāties.

Es aicinu neatbalstīt. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. Tas ir iekļauts nākamajā – 23. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 22. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. (Starpsauciens.)

Es varu pastāstīt, jā, ja jūs gribat, lai es pastāstu. Bet varbūt jūs nāksiet runāt.

Patiesībā ir līdzīgs, daļēji sakrīt pēc tam ar nākamo – 23. – priekšlikumu.

Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Komisijā neatbalstīts.

A. Čakša. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Jā, paldies. Mēs esam daudz un dikti runājuši par daudzu vajadzību segšanu. Mēs jau iepriekš diskutējām par to, kā mums sporta nozarē... kam mēs ļaujam reklamēties, kam mēs neļaujam reklamēties, kad mums finansējums tam pietrūkst.

Attiecīgais APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums paredz no konkrētās budžeta izpildes procesā pārdalāmās finansējuma programmas “Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi”... papildināt ar vienu teikumu, ka ne tikai Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” rīkošanai, “Rail Baltica” projekta ieviešanai un citām aktivitātēm, bet arī... komats... “Latvijas sportistu dalībai augstu sasniegumu sporta pasākumos”, saglabājot turpmāko... ka “finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali”. Papildinām, ieliekam vienu teikumu par augstu sasniegumu sporta pasākumiem!

Es domāju, sporta nozarei tas ir ļoti būtiski, ka šāda opcija pastāv – Ministru kabinetam un pēc tam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par šāda papildu finansējuma piešķiršanu lemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 23. – Ministru...

Sēdes vadītāja. Nē, vienu mirklīti!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 6, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 23. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts. Tajā iekļauts arī 21. – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 24. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Dod iespēju finanšu ministram līdz 30. septembrim nepārdalītos finanšu līdzekļus apropriēt uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 25. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts. Ar līdzīgu domu – finanšu ministram dod tiesības pārdalīt finanšu līdzekļus, kas nav izmantoti līdz 2026. gada 30. septembrim.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 26. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Nosaka, ka valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” īpašuma, kas ir ar kadastra numuru... 13. janvāra ielā 15 un Kalēju ielā 68, atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc faktiskās atsavināšanas ieskaitīt valsts budžetā. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts, bet iekļauts 27. – Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 27. – Ministru kabineta priekšlikums. Jau minēto īpašumu tiek ļauts atsavināt un ieskaitīt tātad... un izmantot īpašuma Republikas laukumā 2 uzturēšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Lai ierobežotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, noteikt, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību institūcijās, kurās atlīdzību nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, tiek noteiktas konkrētas bāzes mēnešalgas, no kurām nevar būt pieaugumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 29. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, šis priekšlikums attiecas uz to... amatpersonām kalendārā gada ietvaros izmaksāt vai neizmaksāt naudas balvas. Apstākļos, kad mums ir aizsardzība pirmajā vietā, viss ar to saistītais, nu, kādas naudas balvas? No kurienes jums tie līdzekļi? No tā divu miljardu aizņēmuma? No kurienes? Uz valsts parāda rēķina? Par ko jūs grasāties apbalvot sevi, nav skaidrs.

Aicinu atbalstīt un padzīvot dažus gadus bez naudas balvām. Nekas traks jums nenotiks. Gabals nenokritīs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, ja mēs valstī runājam par taupību, efektivitāti un atbildīgu rīcību ar nodokļu maksātāju līdzekļiem, tad pirmais, ar ko ir jāsāk, ir valsts pārvaldes piemērs. Nav iespējams vienā teikumā prasīt iedzīvotājiem savilkt jostas, bet nākamajā – piešķirt amatpersonām naudas balvas par it kā īpaši labu sniegumu. Tāpēc taupības apstākļos ir pilnībā jāatsakās no naudas balvu izmaksāšanas amatpersonām. Un tam ir vairāki skaidri, loģiski un sabiedrības uzticību stiprinoši iemesli.

Pirmkārt, sabiedrībai tas ir nepieņemami – balvas laikā, kad cilvēki nevar samaksāt rēķinus. Mēs dzīvojam situācijā, kad inflācija turpina spiest budžetus, seniori skaita centus zālēm, ģimenes rēķinus salīdzina ar pārtikas grozu un uzņēmēji cīnās par izdzīvošanu. Un šajā laikā valsts amatpersonām izmaksāt simtu un pat tūkstošu eiro lielas prēmijas un balvas ir morāli nepareizi.

Otrkārt, amatpersonu pienākums ir darīt savu darbu, nevis prasīt aplausus naudā. Amatpersonas saņem algu par saviem pienākumiem, un tas nav ne brīvprātīgais darbs, ne sabiedriskais darbs, ne projekts, par kuru jāpieprasa prēmijas. Un mēs te runājam par cilvēkiem, kuri jau saņem konkurētspējīgu atalgojumu, strādā stabilā, drošā valsts sektorā, bauda sociālās garantijas un ilgtspējīgu karjeru un tiek aizsargāti ar dažādiem speciāliem likumiem. Tātad jau ir samaksāts par profesionālu darbu. Naudas balvas taupības laikā kļūst par tādu īpašu privilēģiju, nevis godīgumu.

Sabiedrības uzticība valsts pārvaldei kritīs, ja netiks ierobežota prēmiju prakse, jo nodokļu sistēma balstās uz uzticību. Ja cilvēki redz, ka amatpersonas saņem balvas, iestādes pašas sevi apbalvo, tiek piešķirtas piemaksas par ļoti labu darbu, tikai sabiedrībai nez kāpēc nav pamanāms, tad tā uzticība sabrūk. Kad sabiedrība zaudē uzticību, samazinās nodokļu disciplīna un pieaug neapmierinātība, un tas skar visu valsts pārvaldi. Tieši atteikšanās no naudas balvām parādītu, ka valsts ir solidāra ar saviem cilvēkiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kur pazuda mūsu slavenais taupības režīms? Rekur, ir ļoti laba pozīcija, kur var ietaupīt! Ļoti labi var ietaupīt un atbalstīt, pieņemsim, Veselības ministriju, novirzīt naudu, tādā veidā samazinot rindas veselības aprūpes nozarē.

Kolēģi, es absolūti atbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī jūs atbalstīt. Šodienas ekonomiskajos apstākļos vēl apbalvot nebūtu korekti! Jāapbalvo par kaut kādiem sasniegumiem. Ko mēs esam sasnieguši? Palielinājuši ārējo parādu? Ko mēs esam sasnieguši? Par ko? Par kādām balvām mēs runājam?

Šis, 29., priekšlikums ir par to, lai amatpersonām un darbiniekiem naudas balvas vispār netiktu izmaksātas. Šādas izmaiņas būtu solis uz priekšu, pārskatot pašreizējo motivācijas sistēmu, izmaksu ierobežojumus, kā arī tēriņus kopumā. Piedāvājuma mērķis ir skaidrs – radīt vienlīdzīgāku attieksmi pret visiem darbiniekiem un izvairīties no situācijām, kurās dažiem darbiniekiem tiek izmaksātas ievērojamas papildu summas, bet citiem ne. Šāds risinājums uzsvērtu, ka ikviena darba pienācīga novērtēšana galvenokārt notiek ar pastāvīgu algu un darba nosacījumu kvalitāti, nevis ar atsevišķām balvām, kuras nav nedz paredzamas, nedz pārskatāmas.

Komisija tomēr nolēma saglabāt esošo regulējumu – naudas balvas kalendārā gada ietvaros var tikt izmaksātas līdz 50 procentiem no mēnešalgas, izņemot Valsts drošības dienestu, kuram šāds ierobežojums netiek piemērots. Šis priekšlikums atspoguļo vēlmi saglabāt instrumentus, ar kuriem savējos var atbalstīt, vienlaikus uzsverot atbildību un pārdomātu pieeju naudas balvu izmaksai, kuru diemžēl neviens nekad nav apskatījies un par kuru neviens nekad nav sapratis, kurš tieši un par ko tieši ir saņēmis.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, privātajā sektorā prēmijas, naudas balvas, vienalga, sauciet, kā gribat, parasti izmaksā par labi padarītu darbu un ja to var atļauties. Šinī gadījumā ir jautājums: vai budžets ar papildu divu miljardu aizņēmumu atbilst šīm pazīmēm?

Šuvajeva kungs, jūs vienmēr saucat opozīciju tribīnē, lai izstāsta, pamato, tad nāciet un stāstiet, kāpēc šinī gadījumā... vai šobrīd mēs varam maksāt naudas balvas? Lūdzu, jums vārds... tribīnē!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es nezinu, kā paskaidrot cilvēkiem rīcību, ka valsts maksā balvas darbiniekiem laikā, kad pati nespēj nodrošināt cilvēkiem pamatpakalpojumus. Šis ir budžets, kura ietvaros valdība slēdz skolas, samazina autobusu reisus, samazina medicīnas pakalpojumu pieejamību reģionos, paaugstina nodokļus uzņēmējiem, samazina reālo pirktspēju ģimenēm. Šādā situācijā maksāt naudas balvas valsts amatpersonām līdz 50 procentiem no mēnešalgas ir gan sociāli netaisnīgi, gan amorāli.

Cilvēki dzīvo trūkumā, bet valsts aparāts sevi apbalvo. Šāda prakse grauj uzticību mums, uzticību valdībai, uzticību valstij. Kas pamato balvu piešķiršanu? Vai rindu pie ārstiem samazināšana pamato? Nē. Vai reģionu attīstība pamato? Nē. Vai efektīvāka nodokļu iekasēšana? Arī ne. Vai mazāks aparāts? Tieši pretēji – pieaug. Nav neviena objektīva kritērija, kas šodien ļautu teikt, ka valsts pārvaldē notiek kaut kas tāds, kas... būtu pelnījis 50 procentus balvās. Balvas tiek maksātas tāpēc, ka...nu, var... nevis tāpēc, ka ir pelnījis. Pēdējā gada laikā valsts iestādes izmaksā miljoniem eiro prēmijās, piemaksās un balvās, nereti bez objektīvas nepieciešamības un bez pārbaudes, kāds sabiedrībai ir... rezultāts, bet budžeta likumā prasa samērīgumu, fiskālo atbildību un pārskatāmību. Balvu sistēma šodien neatbilst nevienam no šiem principiem.

Samazinot balvas, var ietaupīt miljonus un tos novirzīt tur, kur tie tiešām ir vajadzīgi. Naudas balvas tiek maksātas tūkstošiem amatpersonu. Kopējās izmaksas veidojas lielas – vairāki miljoni gadā. Par šo naudu varētu vairāk finansēt, lai medicīnā mazinātu rindas, dot papildu atbalstu ģimenēm, nodrošināt skolām siltuma izmaksu segšanu, atbalstīt reģionu infrastruktūru.

Ir jābūt skaidram principam: vispirms cilvēkam, tikai pēc tam aparātam. Šobrīd ir otrādi. Valsts pārvaldē atalgojuma sistēmā jau ir alga, ikmēneša piemaksas, prēmijas, kompensācijas, papildu labumi, naudas balvas. Vēl viens papildu slānis, kas palielina slogu budžetam, neuzlabo pārvaldes efektivitāti un neveicina sabiedrības uzticēšanos. Ir jāsaka skaidri – balvas ir liekas un šobrīd nav attaisnojamas.

Valdība no iedzīvotājiem prasa: pacietiet cenu kāpumu, inflāciju, liek vairāk maksāt par elektrību, pieņemt pakalpojumu... paaugstināšanu. Tādēļ nav pieļaujams...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Tādēļ nav pieļaujams, ka tie, kas prasa savaldību, paši saņem 50 procentu balvu no savas algas. Balvu un naudas balvu atcelšana varētu būt labs žests mūsu sabiedrībai, mūsu cilvēkiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Tā kā mani izsauca nākt šeit, uz tribīni, man nav problēmu nākt un debatēt par šo jautājumu. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, ļoti iespējams, cietīs publiskā sektora darbinieki, kam ir zemāki ienākumi. Visticamāk, tas palielinās nevienlīdzību starp dažādām valsts iestādēm. Es saprotu, ka kopumā APVIENOTAJAM SARAKSTAM ir pilnīgi vienalga, vai nabadzība un nevienlīdzība Latvijā ir problēma, vai publiskajā sektorā pastāv nevienlīdzība starp dažādiem atalgojumiem. Diemžēl esošā sistēma ir tāda, ka visa kopējā atalgojuma sistēma Latvijā ir diezgan neskaidra. Skatoties kopumā uz jautājumu par atalgojuma fondu, arī mēs, PROGRESĪVIE, vēlējāmies, lai jautājumi par prēmijām, piemaksām, naudas balvām... lai mēs nonāktu pie risinājuma, kurš savā ziņā ir taisnīgs, jo mēs redzam, ka tas budžeta... portfelis... kas saistās ar šiem izdevumiem, ir pietiekami apjomīgs.

Ja mēs ķeramies klāt izdevumu pārskatīšanai, būtu ļoti likumsakarīgi, ļoti loģiski skatīties arī uz šāda veida izdevumiem, bet mēs nevēlamies pieļaut situāciju, ka atnestais risinājums galu galā, kā jau es minēju pirms tam, palielina nevienlīdzību starp dažādām valsts iestādēm un starp darbiniekiem, kas šajās iestādēs strādā. Diemžēl mums ir ārkārtīgi decentralizēta sistēma. Tā ir sistēma, kur bieži vien šāda veida mainīgā atalgojuma daļa – piemaksas, prēmijas, naudas balvas – tiek izmantota, lai kompensētu zemās algas vienā vai otrā amatā. Un tas nav pareizi.

Tāpēc arī PROGRESĪVIE visās šajās sarunās rosināja gan Valsts kanceleju, gan Finanšu ministriju gatavot risinājumu, kas tik tiešām paredzētu samazinājumu šajā atalgojuma fondā kopumā, šajās konkrētajās kategorijās, bet darītu to taisnīgi, lai nebūtu situācija, ka ciestu darbinieki, kuriem ir zemāks atalgojums. Diemžēl mēs nenonācām pie šāda risinājuma.

Bet nu ko, kolēģi! Nākamgad jau sāksies priekšvēlēšanu kampaņa. Aicinu katram partijā ieguldīt resursus, lai mēs katrs varētu sagatavot savu piedāvājumu, kādai ir jābūt atalgojuma sistēmai publiskajā pārvaldē. Ir pilnīgi leģitīmi Saeimas deputātiem šeit nākt diskutēt par šo jautājumu. Tā ir nopietna problēma. Esošā sistēma, kā jau pirms tam minēju, nav optimāla. Piedāvājam risinājumus, ņemot vērā šos faktorus, kurus es šeit minēju, nevis vienkārši pasakām: atceļam naudas balvas, atceļam prēmijas, un tas visu atrisinās.

APVIENOTAJAM SARAKSTAM kopumā patīk nākt ar risinājumiem, ar kuriem pasaka: atcelsim kaut kādus... likvidēsim 10 procentus amatu, likvidēsim 10 miljonus precēm, pakalpojumiem... un tā tālāk. Un ir pilnīgi vienalga, ko tas praktiski nozīmē. Par to nav nekāda viedokļa. Atnāksim ar kaut kādu virsrakstu, pēc tam jau valsts pārvalde pati tiks galā ar visām tām sekām.

Tas nav politiski atbildīgi. Nāciet un pamatojiet! Ņemot vērā šos faktorus, vai šāda veida risinājums šajā gadījumā tik tiešām samazinātu nevienlīdzību starp valsts iestādes darbiniekiem? Ja jūs varat, paskaidrojiet to Saeimas deputātiem: nē, šis risinājums būs kvalitatīvs. Manuprāt, jūs nevarat.

Populistiski izsaukt mani tribīnē un tad teikt... pēc tam aizmugurē smieties... kā kaut kādā vidusskolā... to jūs mākat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Premjerministre! Ministri! Kolēģi! Kolēģi PROGRESĪVIE, nejauksim divas lietas! Publisko sektoru (pedagogus, policistus, ugunsdzēsējus) un amatpersonas. Tās ir divas dažādas kategorijas. Jūs samazināt līdzekļus privātskolām, lai varētu kompensēt algas publiskajā sektorā strādājošajiem. Neesmu redzējusi, ka jūs nāktu ar ierosinājumu, ka parlamentārie sekretāri nevar apvienot... kopā ar pašvaldību deputātiem, kaut arī parlamentārajam sekretāram atalgojums ir 84 tūkstoši gadā. Ir parlamentārie sekretāri (es atkārtošu), kuriem, uzdodot komisijā jautājumu, lai viņi pamato... savu nozari... viņi saka: es neatbildēšu, uz mani šis jautājums neattiecas. Nav neviens nācis atteikties.

Būsim godīgi, ja paskatās sarakstu, zemāk atalgotās ierēdniecības personas netiek atalgotas, kur nu vēl ar tādu – 50 procentu! – atalgojumu. Tad, kad saka, ka vajag paaugstināt vienu pabalstu vientuļajam pensionāram, kuram nav ne bērnu, ne radu, neviena, jūs izliekaties, ka tādas problēmas nav, un tad paši, īsti neorientējoties, sakāt, ka par jums smiesies. Nē, par cilvēkiem, kuriem nav izpratnes, nesmejas.

Ir nožēlojami, ka valsti vada cilvēki, kas nespēj atšķirt amatpersonas no publiskām personām. Jūs veidojat šo politiku un sakāt: jūs nevarat nodrošināt. Kur tad palika tas restarts 4×4? Tas bija tikai uzsaukums. Kur tad ir ģimenes? Kur ir atbalsts? Nav! Toties prēmijas – laipni lūdzam! Ne bērniem, ne ģimenēm atbalsta nav, bet augstākajām amatpersonām ir. Un iepazīstieties, kurš šai valstī ir amatpersona!

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tad, kad cilvēkiem pietrūkst līdzekļu, kad viņi savelk jostas, lai varētu uzturēt aizsardzības budžetu, jūs sakāt, ka tomēr kāds ir vienlīdzīgāks un viņam pienākas vairāk. Paskatieties acīs policistiem, skolotājiem, bibliotekāriem, zemākā līmeņa darbiniekiem, apkalpojošajam personālam, nevis augstākajām amatpersonām, kurām jau ir augsts atalgojums. Esiet godīgi pret saviem vēlētājiem!

Neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, vidusskolas līmenis vai, nezinu, kāds līmenis, bet, Šuvajeva kungs, jūs veidojat jau trešo budžetu. Trīs gadus pēc kārtas mēs runājam par to, ka ienākumi nespēj tikt līdzi valsts budžeta izdevumiem. Vai šogad ir cita situācija nekā bija pagājušogad vai aizpagājušogad? Un šinī gadījumā... jūs šo problēmu nespējat atrisināt.

Es jums pateikšu priekšā. Jūs valdībā sēžat amatu dēļ, jo astoņi deputāti un trīs ministri ir gana ērti, labi apmaksāti amati. Ietekmes jums nav nekādas. Galvenais ir noturēties valdībā, kaut vai visi striķi trūkst, kaut vai jums pār galvu nāk, nezinu, lielas sūdu kaudzes... un tā tālāk. Galvenais ir sēdēt. Sēdiet! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Nav.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis, 29., priekšlikums, kur “amatpersonām naudas balvas netiek izmaksātas”, ir identisks 30. priekšlikumam, kuru es esmu iesniegusi. Tā kā tika uzsāktas debates par šo, es atnācu runāt arī pie šī priekšlikuma, jo tas ir identisks.

Pavisam vienkārši. Šogad debates par taupības pasākumiem, par izdevumu pārvērtēšanu sākumā bija ļoti kaismīgas, ieinteresētas. Arī viens no koalīcijas partneriem parakstīja memorandu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, un uzņēmēji teica: mēs iesim palīgā, darīsim. Diemžēl tas izvērtās ne tik labi, kā bija cerēts. Tāpēc gan šis priekšlikums, gan arī turpmākie šajā sadaļā piedāvātie priekšlikumi, kurus es arī esmu iesniegusi, ir sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas kā ietekmīgākās un lielākās darba devēju organizācijas Latvijā paustajām gan bažām, gan priekšlikumiem likumprojektam, kurus viņi bija izsūtījuši visām frakcijām, arī JAUNAJAI VIENOTĪBAI, PROGRESĪVAJIEM, droši vien arī ZZS frakcijai. Šis priekšlikums, ja mēs to īstenotu jau no 2026. gada, ļautu papildus iegūt citām vajadzībām vai drošības izdevumu segšanai, kā Darba devēju konfederācija to bija iecerējusi, 10 miljonus eiro.

Pirms vairākiem gadiem normatīvajā regulējumā tika īstenota atalgojuma reforma jeb pārmaiņas. Toreiz daudzas opozīcijas partijas pārmeta, ka tas tiek darīts, jo neko nevajagot mainīt un vispār pieaugums valsts sektorā nav vajadzīgs. Bija arī iestrādāti vienlīdzības kritēriji, nosacījumi, kā jāpieaug atalgojumam. Bet diemžēl ne iepriekš, ne šobrīd... ne arī pēdējo divu gadu laikā valstij... vai valsts finanšu speciālistiem, ekspertiem, Finanšu ministrijai nav izdevies radīt šo sistēmiskās pieejas... rīcību visu ministriju vienlīdzīgai finansēšanai. Vēl aizvien ir bagātās un trūcīgās jeb abižotās ministrijas. Tāpēc arī PROGRESĪVIE satraucas par nevienlīdzību amatpersonu starpā. Es arī viņus saprotu. Tā ir realitāte. Divu gadu laikā nav izdevies neko uzlabot. Bet nez kāpēc jūs nemaz nesatrauc tā nevienlīdzība, kuru, pieņemot šo budžetu, palielināsiet starp ģimenēm, kurām nav bērnu, un ģimenēm, kurās aug bērni... apgādājamie. Tas jūs nesatrauc.

Šobrīd šī nevienlīdzība starp ministrijām ir jūsu rokās. Divu gadu laikā jūs varējāt to novērst, un tad tādas nebūtu. Bet jūs sakāt, ka nedrīkst radīt nevienlīdzību starp amatpersonām. Tad dariet to – noņemiet nevienlīdzību. Bet naudas balvas nav nevienlīdzības mazināšanas instruments. Tām ir pavisam citi mērķi.

Tātad, es vēlreiz saku, – 10 miljoni. Jau no nākamā gada neizmaksājam naudas balvas un būs 10 miljoni citām vajadzībām, tai skaitā nevienlīdzības mazināšanai ģimenēm ar bērniem!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. Bet mēs uzklausījām Valsts kanceleju, un arī nākamie priekšlikumi, kas ir saistīti ar šo jautājumu... komisija ir sagatavojusi vēstuli Valsts kancelejai par sistēmas pārskatīšanu. Jā, tur ir daudzas lietas, kas ir jāskata. Diemžēl man jāpiekrīt tam, ko teica Šuvajeva kungs, – tur ir ļoti daudz neatbilstību.

Balsosim, ja?

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! (Starpsaucieni.) 29. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 30, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Kā jau minēju, 30. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. (Starpsauciens.) Komisijā netika atbalstīts.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 33, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 31. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Noteic, ka amatpersonām kalendāra gada ietvaros var izmaksāt naudas balvu līdz 50 procentiem no mēnešalgas. Ierobežojums neattiecas uz valsts drošības iestādēs strādājošajiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 34, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Čakša. 32. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

 

L. Liepiņa (LPV).

Nē, nu ideja jau ir tā pati, tikai iepriekšējā pantā bija balva, šinī priekšlikumā – 77. pantā ir piemaksa. Nākamajā pantā būs prēmija. Un tad, kad jūs veselam cilvēkam mēģināt pateikt: nē, nē, mēs nekādas balvas... viņi jums saka tā: mēs nekādas balvas sev neizmaksāsim. Viņi domā: okay, viņi paliek tikai pie algas. Ā, nē, balvas netiek izmaksātas, bet prēmijas un piemaksas tiek.

Tas, par ko uzņēmēji šogad runāja... vajadzētu padomāt kaut kā kreatīvāk – kādus vēl papildu labumus jūs noteiksiet tanī brīdī, kad jūs atteiksieties no balvām, prēmijām un piemaksām. Bet pēc būtības šis ir, lai atteiktos arī no piemaksām.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis priekšlikums paredz atteikties no piemaksām, jo faktiski tās tiek izmantotas, lai panāktu lielāku samaksu par pamatdarbu. Tāda ir prakse, un tā tas notiek. Atalgojuma reforma valsts pārvaldē tika īstenota ar virsrakstu, lai tā vairs nebūtu. Diemžēl norādītos miljonus acīmredzot turpina izmantot tāpat. Varbūt ir dažas ministrijas, kas ir mazinājušas šo sadaļu un ielikušas reālajā ikdienas atalgojumā arī piemaksas, bet ir tādas, kas... acīmredzot šis ir labs instruments, kā brīvi, elastīgi to mainīt un piemaksāt, nodrošinot lielāku atalgojumu tiem darbiniekiem, kam tas... labākajā gadījumā... ir vajadzīgs vai vienkārši... vienādi.

Šobrīd šis piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Reāli tas nozīmē – arī katru mēnesi var piemaksāt 30 procentus. Un ir institūcijas, kur tas notiek.

Ja to sāktu piemērot jau no 2026. gada, fiskālā ietekme orientējoši būtu 20 miljoni gadā. Pieskaitām iepriekšējiem 10 miljoniem – kopumā tie būtu jau 30 miljoni.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ļoti labs priekšlikums. Priekšlikums vietā. Šī gada jūlijā premjere nāca ar ziņu... aicināja visas ministrijas atteikties no prēmijām un naudas balvām, jo tā nav laba prakse šajos apstākļos. Ir jāietaupa, izdevumi jāsamazina. Pavērtējot situāciju, pēc publiskajiem datiem... tajā laikā tika izmaksāti 300 tūkstoši gan prēmijās, gan naudas balvās. Kā jums liekas, kas pēc šī paziņojuma augustā notika? (Starpsauciens: “Visi bija priecīgi!”)

Nē. Bija priecīgi, ļoti priecīgi īstenībā, jā... un – bams! – milzīgs lēciens: gan piemaksas, gan naudas balvas 1,6 miljonu apmērā. Premjere labāk nebūtu aicinājusi, jo tāds lēciens – no 300 tūkstošiem uz 1,6 miljoniem!

Jūs jautāsiet – kas ir līderi? Es varu iztēloties situāciju... Ārlietu ministrijā notiek kaut kāda darbība, ministre Braže ar savu komandu... pēkšņi viņai kāds pasaka: “Baiba! Evika tikko “izgājusi” ar ziņu, ka piemaksas jāsamazina.” Kādas piemaksas?! Bams! Ārlietu ministrija ir līdere piemaksās.

Siliņas kundzi neklausās pat viņas partijas biedri... tās ministrijas. Acīmredzot piedāvājums ir izgāzies, pašas kolēģi to nav ņēmuši vērā, tādēļ arī JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģiem... jo ministri jūs neklausa, neklausa arī premjeri... ir iespēja atbalstīt šo priekšlikumu, un situācija būs labota.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 30, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 33. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Par pašvaldību institūciju un darbinieku atlīdzības noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts.

A. Čakša. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 34. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Runā par piemaksām, piemaksu par virsstundu darbu, kas tiek noteikta 75 procentu apmērā, un nosaka konkrētās grupas, kam tas ir piemērojams un kam nav. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 35. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Par ilgstošajām vakancēm vienmēr ir bijusi diskusija, un valsts pārvalde ir apzinājusies, ka tās jāsamazina. Kaut kas arī tiek mazināts. Bet šis priekšlikums paredz, ka no 1. janvāra faktiski ir jāuzskaita visas vakances, kas ilgstoši vai ne tik ilgstoši – vienu, divus, trīs mēnešus vai jau sešus mēnešus – ir izsludinātas.

Ja ir vairāk nekā sešus mēnešus, tad amata vietu skaitu nosaka atbilstoši iestāžu sniegtajiem datiem atlīdzības sistēmā un ilgstošās vakances faktiski vairs netiek ieplānotas budžetā, bet tiek atstāta 30 procentu norma, kas dod elastību, ja, iespējams, vajadzētu kādu vakanci uzturēt, atjaunot.

Protams, ir uzskaitītas vakances, kuras šajās ilgstošajās vakancēs neietilpst. Nu, nevar iestādes vadītāja, ja tiešām gadījies, ka tā ir ilgstoša vakance, amata vietu likvidēt, bet visas pārējās likvidējam. Šī paredzētā pasākuma orientējoša fiskālā ietekme – 68 miljoni.

Aicinu atbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 36. – Ministru kabineta priekšlikums. Noteic, ka arī pašvaldību institūcijās netiek palielināts amata vietu skaits, izņemot tās amata vietas, kas nepieciešamas, ieviešot modeli “Programma skolā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 37. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar amatu sarakstiem, kas ir par vakantajām vietām sešu mēnešu kontekstā, bet neattiecas uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es kopumā atbalstu: ja vakance ir sešus mēnešus un ilgāk, ir ļoti labi, ka tā tiek saīsināta. Tai pašā laikā es atbalstu arī izņēmumu, kas attiecas uz valsts sociālās aprūpes centriem, jo sociālās aprūpes centros ir ļoti liels darbinieku trūkums, ļoti grūti atrast atbilstošas kvalifikācijas darbinieku.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 38. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Par amatpersonu darbību un tās rezultātu novērtējumu... kad neizmaksā prēmiju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Mans aicinājums: šo pantu papildināt ar vārdiem “2025. gada un”, lai nesanāktu tā, ka, atsakoties no prēmijām 2026. gadā, tiktu izmaksātas prēmijas arī par iepriekšējo periodu, kas ir 2025. gads.

Tā ka lūdzu atbalstīt. Prēmijas nav pelnītas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu nevajag kaunu zaudēt! Ministrijās cilvēkiem nav, ko ēst, viņi bērniem nevar nopirkt pienu, mācību grāmatas...

Skatos ministriju valsts sekretāru vietnieku papildu mēnešalgām saņemto atlīdzību kopsummā šī gada astoņos mēnešos. Nevis ministram vai valsts sekretāram, bet valsts sekretāra vietniekam. Finanšu ministrijā – 79 993. (Nu, pat rolsroisu nevar nopirkt par to naudu.) Ekonomikas ministrijā – 68 918, Iekšlietu ministrijā – 62 673, Ārlietu ministrijā – 47 000, Zemkopības ministrijā – 33 000. Es visu nesaukšu. Nezinu, kāpēc ir apdalīta Kultūras ministrija – tikai 10 000... pastarīšiem. Tieslietu ministrijā – 12 000. Izglītības un zinātnes ministrijā – 12 000. Tie ir galīgie nabagi.

Nevajadzētu skaust cilvēkiem – lai taču viņiem dzīvojas labi. Tā ka domāju, tomēr jāpalīdz nabaga ministriem, citādi – ko mēs darīsim, ja viņi aizies no darba sakarā ar maziem ienākumiem? Mēs paliksim pilnīgi par bārenīšiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 39. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Līdzīgs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 40. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar kapitālsabiedrību atalgojuma noteikšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 41. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 42. – Ministru kabineta priekšlikums. Līdzīgs tam, ko piedāvāja zemkopības ministrs Armands Krauze. Saistīts ar kapitālsabiedrību atalgojuma noteikšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 43. – deputāta Kristapa Krištopana priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums dod tiesības finanšu ministram dzēst Ventspils brīvostai izsniegto aizdevumu 14 700 000 eiro apmērā.

Mēs esam sastapušies ar situāciju, kas prasa atbildīgu un drosmīgu valsts rīcību. Ventspils brīvostas stāvoklis nav tikai vietēja līmeņa problēma, tas ir valsts ekonomikas, tautsaimniecības un reģionālās attīstības jautājums. Pēdējā laikā ir publiski paziņots, ka Ventspils brīvosta ir nonākusi maksātnespējas stāvoklī. Kā tā ir sanācis, ja iepriekšējās desmitgadēs Ventspils brīvosta bija investīciju un attīstības vieta, tika būvēti termināļi, piestātnes, pievedceļi, kravu laukumi, rūpniecības ēkas? Šajās investīcijās tika ieguldīti gan privātie, gan publiskie līdzekļi. Ar valsts atbalstu un infrastruktūras attīstību šī osta tika padarīta par vienu no konkurētspējīgākajām Baltijas ostām. Līdz 2019. gadam investīcijās tika ieguldīts miljards.

No 2019. gada osta pārgāja valsts apsaimniekošanā. Kā tā sanāca, ka ar to pašu brīdi kravu apgrozījums samazinājās? Ja iepriekš tas bija līdz 20 miljoniem tonnu gadā, tad nokrita uz 8 miljoniem tonnu gadā. Un ne jau sankciju dēļ, bet valsts nemākulīgās saimniekošanas dēļ. Tādējādi ostas pašreizējā pārvaldība vairs nespēj segt savas saistības, jo strādāja ar zaudējumiem, līdz ar to valsts šo ostu noveda līdz maksātnespējai.

Pašvaldība nevar uzņemties atbildību par to, ko ir izputinājusi valsts, jo pašvaldība kopš 2020. gada nav piedalījusies nevienā lēmuma pieņemšanā. Tā ir valsts atbildība.

Gribu teikt, ka mēs nevaram pamest šo ostu likteņa varā. Mēs nevaram ļaut, ka viss, kas ir ieguldīts, vienkārši sabrūk. Ventspils brīvosta ir ne tikai Ventspils pilsētas, bet valsts interese. Ostas teritorija ir plaša, nozīmīga, stratēģiska. Tā ir daļa no valsts transporta un loģistikas infrastruktūras.

Visi iepriekšējie ieguldījumi... ja neatbalstīsim tagad, mēs...

Sēdes vadītāja. Laiks.

R. Petraviča.... pazaudēsim visu, kas tur ir investēts. (Starpsaucieni: “Laiks!”)

Lūdzu, apvienojiet laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

R. Petraviča. Iespējas atjaunot vairs nebūs. Ja nenorakstīs šo parādu, tad mēs riskējam ar totālu sabrukumu.

Ja ostas pārvaldība un iekārtas tiek pamestas vai likvidētas, tad vairs nav, ko atjaunot. Valstij ir jāuzņemas atbildība tagad, jo tā ir vistīrākā valsts atbildība. Vēršos pie visiem Kurzemes deputātiem, īpaši pie deputātiem, kuri ir ievēlēti no Ventspils. Tā ir valsts atbildība, un šis parāds arī valstij ir jādzēš. To nedrīkst pārlikt uz pašvaldības pleciem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu! (Starpsauciens.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 35, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 44. – Ministru kabineta priekšlikums. Atļauj finanšu ministram izsniegt valsts aizdevumus Latvijas lielo ostu pārvaldēm (Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei) kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai. Atļauj tātad pārkreditēt un pēc tam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā piecu dienu laikā iegūt apstiprinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 45. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Par... Ilze pati pastāstīs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tā kā visiem patīk, īpaši Finanšu ministrijai, horizontālie griešanas pasākumi, šis ir ļoti gaumīgs un simpātisks priekšlikums, kā patīk ierēdņiem.

Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums preču un pakalpojumu izdevumus 2026. gadā samazināt par 5 procentiem salīdzinājumā ar 2025. gada budžeta bāzes līmeni. Tātad nevis ar 2025. gada izpildi, bet bāzes līmeni, ko jūs varat apskatīties iepriekšējā gada budžeta rādītājos un šī gada startā.

Pieci procenti – izklausās ļoti maz, bet, ja rūpīgi izdara (5 procentus visi var samazināt, padomājot par taupību, kaut ko izdarot efektīvāk, no kaut kā atsakoties, sameklējot brīvajā tirgū lētāku pakalpojumu), tas kopā budžetam varētu dot aptuveni 100 miljonu eiro ietaupījumu. Simts miljonu, un tikai 5 procenti – padomājiet! Ļoti labs pasākums. Simpātisks, vienkārši īstenojams.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies Indriksones kundzei.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 35, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 46. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paskaidrošu, par ko ir priekšlikums. Priekšlikums ir par to, Šuvajeva kungs, lai Ministru kabinets izstrādā normatīvos aktus valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pārskatīšanai. Tas, ko jūs teicāt, sākam darīt – uzņemties atbildību un pārskatīt sistēmu.

Jūs teicāt, ka iepriekšējie priekšlikumi nebija vietā, nedrīkst tā darīt. Ņemam un darām tagad. Kāpēc ne? Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pārskatīšana ir kritiski svarīgs solis. Var sākt jau tagad, lai veicinātu uzticību valsts pārvaldei, nodrošinātu efektīvu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu. Piedāvātais likumprojekta grozījums paredz, ka Ministru kabinetam jāizstrādā normatīvie akti, kas paredz pārskatīt šo atlīdzības sistēmu. Šuvajeva kungs, vietā, man liekas. Jābalso “par”.

Pašreizējā atlīdzības sistēma nereti izraisa, kā mēs jau teicām, sabiedrības neapmierinātību un neuzticību. Pārskatot šo sistēmu, nobalsojot “par” šo priekšlikumu, iespējams nodrošināt, ka amatpersonu un darbinieku algas atbilst viņu pienākumiem un ieguldījumam. Pareizi? Pareizi. (Zālē troksnis.)

Līdzīgas reformas ir īstenotas daudzās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur digitālā pārvaldība ir palīdzējusi...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

 

V. Pleškāne.... ir palīdzējusi optimizēt valsts sektora uzdevumus un atlīdzību. Latvijai ir jāseko šim piemēram, lai samazinātu izdevumus un veicinātu resursu efektīvu izmantošanu.

Vitenberga kungs teica, ka jūlijā bija iniciatīva par atalgojuma likvidēšanu... ne atalgojuma, bet piemaksu likvidēšanu. Nē, Vitenberga kungs, jau pagājušogad budžeta paketē es sniedzu līdzīgu priekšlikumu, lai samazinātu... vai pārskatītu šo sistēmu. Neviens to neapstiprināja, neviens to neņēma vērā... vēlreiz atkārtošu... šajā budžetā.

Kad mēs pacēlām un izdiskutējām šo svarīgo jautājumu... varam darīt jau tagad. Nekādas fiskālas ietekmes nav. Vienkārši pieņemam lēmumu, ka no šīs dienas pārskatīsim sistēmu. Kāpēc ne? Domāju, ka jūs nobalsosiet “par”. Pareizi? Lai sāktu strādāt. A kāpēc ne? Tagadējā sistēma rada haosu, nevienlīdzību... kā jau teicu, nav pārskatāma... un sabiedrības uzticības zudumu.

Ja mēs skatīsim vēl dziļāk – atlīdzība ir jāsaņem par rezultātu, nevis par faktu, ka cilvēks strādā valsts sektorā. Tātad kvalitātes uzlabošana, budžeta efektīva izmantošana. Piemaksas un prēmijas nereti kļuvušas par regulāru algu daļu, nevis izņēmuma situāciju. Ierēdņi, amatpersonas saprot, ka vienkārši viņiem pienākas, un sistēma kļūst neefektīva.

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Piemaksas un prēmijas amatpersonām kļuva neefektīvas, jo viņi uzskata, ka tā ir algas daļa, ka viņiem jāsaņem par to... ne par to, ka sasniegti kaut kādi rezultāti, kā es jau teicu, – kaut kādas rindas pie ārstiem samazinātas vai vēl kaut kas... nē, vienkārši viņiem jāsaņem.

Tāpēc tagadējā sistēma nav pareiza, nav efektīva. Sākam pārskatīt to jau tagad. Dodam Ministru kabinetam uzdevumu, lai viņi pārskata šo sistēmu. Viss vienkārši.

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 28, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 47. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Vēršos pie PROGRESĪVAJIEM, kuri izlasīja OECD pētījumu un piedalījās forumā “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”.

Šis priekšlikums nebija izdomāts no gaisa vai izzīsts no pirksta, tas balstīts OECD pētījumā, kas bija forumā “Kurp ej, pierobeža?”, kurš notika pie mums, Saeimā. Tas bija saskaņots arī ar uzņēmējiem un paredz to, ka Latgalei ir nepieciešama jaunu speciālistu piesaiste un noturēšana. Latgalē jābūt atsevišķai programmai, tāda programma jāizveido tieši Latgalē.

Latgalē ir strukturāla un ilgstoša speciālistu aizplūšanas problēma. Latgale šobrīd ir reģions ar zemāko atalgojumu Latvijā, visstraujāko jauniešu emigrāciju, viszemāko augsti kvalificētu speciālistu īpatsvaru, viszemāko investīciju apjomu, vājāko mājokļu pieejamību, vislielāko attālumu līdz pakalpojumiem. Un šī situācija netiek risināta. Reģions zaudē spēju nodrošināt skolotājus, mediķus, inženierus, sociālos darbiniekus un citus kritiski nepieciešamos speciālistus.

Valsts gadiem ir runājusi par reģiona attīstību, bet attīstības instrumentu diemžēl nav. Valsts gadiem runājusi, bet nav darījusi. Esošie valsts atbalsta mehānismi nestrādā Latgales realitātē. Pastāv valsts atbalsta rīki jaunajiem speciālistiem, bet tie nav piesaistīti konkrētam reģionam. Tie neatspoguļo zemās algas Latgalē, nekonkurē ar Rīgu vai Pierīgu, kur jaunietis pēc studijām saņem par 30–70 procentiem lielāku algu. Tie nekompensē ievērojami augstākas dzīves izmaksas, kas rodas transporta, mājokļa un pakalpojumu nepieejamības dēļ. Latgalei ir nepieciešami instrumenti, kas ir pielāgoti reģiona specifikai, nevis vispārīgiem valsts vidējiem rādītājiem.

Šis piedāvātais risinājums – samazināt darba devēju totālo slogu... par 50 procentiem jaunajiem speciālistiem pirmajā gadā – rada jaudu uzņēmumiem pieņemt darbā jaunus cilvēkus, motivāciju jaunajiem izvēlēties Latgali, nevis emigrēt, iespēju jaunietim saņemt konkurētspējīgu neto algu. Tas ir stimulējošs mehānisms, ko jau izmanto vairākas ES dalībvalstis, lai atdzīvinātu ekonomiku un atdzīvinātu vājāku reģionu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš tieši skar Latgali un kurš...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Varat apvienot...?

Sēdes vadītāja. Jums jau bija apvienots.

V. Pleškāne. Ā... kurš nākotnē (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Bija jau apvienots! (Starpsauciens: “Kāds laiks? Ļaujiet runāt!”)

V. Pleškāne.... nākotnē varēs piesaistīt jauniešus Latgalei, apmācīt viņus tur un atstāt... lai viņi nebrauktu prom.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 30, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 48. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība – izveidot mērķētu valsts programmu, kas kompensē elektroenerģijas izmaksas uzņēmumiem Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, lai saglabātu darba vietas, uzņēmējdarbību reģionā.

Latgale ir vienīgais Latvijas reģions, kurā speciālā ekonomiskā zona ir nevis luksa instruments, bet izveidota, lai palīdzētu uzņēmējiem un investīciju piesaistei. Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ ir projekti investoru piesaistei un pamats tam, lai reģionā būtu gan rūpnīcas, gan eksports, gan labi apmaksātas darba vietas. Bez konkurētspējīgiem elektrības tarifiem šie uzņēmumi nevar jau izdzīvot, jo to elektroenerģijas izmaksu struktūra bieži veido 30–50 procentus no kopējām izmaksām. Ja šie uzņēmumi tiks aiztaisīti, Latgale zaudēs ne tikai darba vietas, bet veselas nozares.

Enerģijas cenas Latvijā ir augstākas nekā konkurentiem, un tās iznīcina Latgales eksportspēju. Latgales uzņēmumi konkurē ar Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Slovākiju. Šajās valstīs enerģijas cenas rūpniecībā ir līdz 40 procentiem zemākas, jo viņiem jau sen darbojas nacionālās kompensāciju programmas, ES atļautais energoietilpīgo lietotāju atbalsts, elektroenerģijas akcīzes samazinājumi. Latvijā šāda atbalsta nav. Regulāri Latgales uzņēmumu... un katru saražoto tonnu... zaudē konkurētspēju tikai elektroenerģijas dēļ.

Un, ziniet, pēdējā ziņa no Eiropas Komisijas, ka mums jāsamazina gan tarifi vai... gan arī nodokļi uz elektroenerģiju... varam tieši pielāgot šeit, tieši izmantot Latgales un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Bet bez valsts atbalsta Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ zaudē jēgu. Investori aizies, jo blakus mums ir valstis, kuras piedāvā labāku vidi, lai izveidotu uzņēmumus. Ja elektroenerģijas izmaksas kļūtu neprognozējamas... vai kā ir... investori izvēlas tiešām Kauņu, blakus Viļņu, Šauļus, Belostoku Polijā. Latgale jau tagad ir migrācijas līdere. Un mums daži investori atsakās būvēt šeit ražošanas... jo šeit lielas izmaksas – darba devēja izmaksas, elektroenerģijas izmaksas... un šis instruments palīdzētu gan visai Latgalei, gan visai Latvijai attīstīt gan ražošanu, gan... mūsu Latgales un Latvijas attīstību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 38, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Paldies.

Nākamais ir 49. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas vairāk tehniski precizē konkrētās pielikuma pozīcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 50. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas nosaka, kā rīkoties situācijā, ja ir priekšlikumi ar negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, finansiālo bilanci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 51. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar priekšlikumu sakārtošanu budžeta klasifikācijas secībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 52. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistīts ar mērķdotāciju pašvaldībām... saistībā ar speciālo izglītības iestāžu dotāciju... kas ietver sevī pašvaldību uzskaitījumu un naudas summas, kas par to tiek saņemtas, tātad 489 688 074 eiro. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 53. priekšlikums arī par dotāciju. Mērķdotācija pašvaldībām interešu izglītības programmu nodrošināšanai... pedagogu daļēja atalgojuma saņemšanai... kur pavisam kopā visās pašvaldībās 38 787 201 eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Nākamais – 54. – Ministru kabineta priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas iestāžu pedagogu atalgojumam – 73 627 777 eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Un tekstuālās daļas pēdējais – 55. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas nosaka mērķdotāciju pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanai un pedagogu atalgojumam –, kas sevī ietver 70 378 116 eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. Līdz ar to tekstuālā daļa ir izskatīta. Tālāk es došu vārdu kolēģei Aivai.

Sēdes vadītāja. 56. priekšlikums. (Pauze.)

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim dinamiski, ātri, produktīvi tālāk.

56. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Tātad īsumā, kamēr gatavojas... Visām budžeta programmām, apakšprogrammām, izņemot Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, budžeta izdevumu koda – preces, pakalpojumi un kapitālie izdevumi... samazinājums ir par 10 procentiem.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, piedāvājam izmaksu samazinājumu – pirms aizņemšanās izdarīt mājasdarbu – samazināt izdevumus. Un šis priekšlikums konkrēti nozīmē to, ka mēs piedāvājam par 10 procentiem samazināt valsts iepirkumus. 10 procenti... to var izdarīt jebkurš uzņēmējs, pārskatot savas vajadzības. Nav runas par to, ka mēs kādus kritiskos jautājumus skartu. Tas ir pārskatīt valsts iepirkumus. Tas nav par drošības jautājumiem, tas nav par aizsardzības jautājumiem, tas ir tieši par iepirkumiem, kas īpaši parādās decembra mēnesī. Tāda slimība – decembra slimība –, ko mēs redzam jau cik gadus, kas iet uz priekšu ģeometriskā progresijā.

Jebkurš privātais uzņēmējs dara to pirmo – pārskata savas vajadzības, kas ir aizgājušas par tālu. Un valsts to var izdarīt tieši tāpat – 10 procenti. Nebūt nav grūtākais algoritms. Un te ir ļoti būtisks ietaupījums, ko mēs varam... precēs, komandējumos, pētījumos un dažādos citos... pildspalvu un citos iepirkumos, ko veic katra ministrija, katra valsts iestāde.

Mēs specifiski norādām – bez Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas jautājumiem, bet visās pārējās.

Tāpēc, lūdzu, atbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Andris jau pateica būtību, bet man liekas svarīgi atcerēties, ka Latvijas publisko iepirkumu apjoms ir 5,4 miljardi. Milzīga summa. Un uz šādu aicinājumu – gan šo, gan to, ko bija iesniegusi Indriksones kundze – atbilde no Ministru kabineta bija tāda, ka nevar jau samazināt tos publiskos iepirkumus, jo, ziniet, tur ir “airBaltic”... nē, “Rail Baltica”, tur tika piesaukta ātrās palīdzības degviela, robeža un tādas... izvilkti tādi ķirsīši, par kuriem saprot, ka nebūs pretargumentu.

Bet jūs aizmirstat paskatīties vienu elementāru lietu, ka, teiksim, Lietuvā publisko iepirkumu apjoms pret IKP ir stipri, stipri mazāks nekā Latvijā. Un arī viņiem ir ātrās palīdzības degviela, arī viņi būvē “Rail Baltica”, arī viņi stiprina robežas. Tāpēc tas nav attaisnojums.

Līdz ar to šis ir leģitīms priekšlikums samazināt publiskos iepirkumus un to apjomu un darīt to jau nākamgad.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis šādu priekšlikumu, tāpēc ka šis priekšlikums ir simbolisks un tas definē, kāda veida politiku īsteno mūsu valsts. Jo līdz šim ir bijis tā, ka, sākoties kovida laikam, kad sākās filozofija – naudas ir tik daudz kā nekad, ļoti daudz naudas –, faktiskais izpildījums bija šo naudu ražot caur parādu, ražot, veidot valsts parādu, audzēt to un bez bēdām finansēt visu iespējamo, kas tajā brīdī ir nepieciešams. Sākoties Ukrainas karam, parādījās neizbēgami jauna realitāte un prioritāte – Latvijas valsts drošība. To vienkārši nevarēja ignorēt, un tas joprojām ir, manuprāt, pat vēl aktuālāk, nekā Ukrainas karam sākoties, kas nozīmē to, ka ir jābūt radikālai politikas maiņai un prioritātes ir jāizvērtē, samazinot finansējumu tām lietām, kur var varbūt to izdarīt, atļauties to darīt, un palielinot drošības sektorā, kur ir akūta vajadzība.

Šobrīd ir daļēji palielināts drošības sektorā, bet uz vēl lielāka valsts parāda rēķina, un nekas netiek mazināts tur, kur mums būtu jābūt samazinājumam. Tas nozīmē, ka mēs savu politiku veidojam nestabilu. Ir pazudis līdzsvars. Valda Dombrovska grāmatā – kā valsts tika izvilkta no krīzes – šie principi ir sabradāti, tie vairs nestrādā. Un rezultātā mēs pārskatāmā periodā nonāksim līdz situācijai, kur nu jau, visticamāk, citi, ne jau Valdis Dombrovskis, ķersies pie konsolidācijas, krīzes menedžmenta un valsts glābšanas no bankrota. Aplis būs noslēdzies, būs noiets etaps.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS neiesniedza praktiski nevienu priekšlikumu par izdevumu palielināšanu, izņemot aizsardzībai – 5 procenti. Viss pārējais ir vērsts uz mūsu izdevumu samazināšanu.

Un, balsojot par šo konkrēto priekšlikumu, proti, iepirkumu samazināšanu, tēriņu samazināšanu valsts iepirkumos, jūs principā balsojat vai nu par vienu politiku, kas ir beidzot sākt revidēt valsts izdevumus, sākt domāt ar veselo saprātu un radīt līdzsvaru budžetēšanā un valsts finansēšanā... vai mēs turpinām iegriezt to ballīti vēl trakākā gaisotnē, kur pēc tam saplēstie trauki un izdemolētās telpas kādam citam būs jāvāc jau citos apmēros.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Īsi, kolēģi! Par 10 procentiem samazināt ministriju iepirkumus, izņemot, kā jau minēja, ar drošību saistītos jautājumus. Tie dotu 123 394 000 eiro ietaupījumu valsts budžetā.

Vēl jo vairāk, kolēģi, ir skaidrs uzstādījums no valdības, no parlamenta, ka tāda darbība jāveic. Jūs redzētu, kā visās ministrijās šis darbs arī notiktu. Jā, jūs vairs neredzētu decembra beigās... aptuveni 50 procentus no ikgadējiem valsts IT iepirkumiem decembrī, jūs neredzētu vairs tādas uzpūstas tāmes ar programmām, kuras nereti daudzi pat neizmanto un kuras pēc tam sasaistīt ar citu nozaru ministrijām vai iestādēm nevar, tāpēc ka atslēgas neder, ir jāpārprogrammē... Un atkal jauni miljonu miljoni iepirkumos.

Jūs neredzētu mārketingu. Iespējams, mēs mazāk klausītos pa radio – cik šis budžets ir skaists un cik budžets labs – apmaksātas Finanšu ministrijas reklāmas. Daudz ko nāktos pārvērtēt – vai ir jābrauc komandējumos delegācijām ar astoņiem vai septiņiem cilvēkiem, kur labākajā gadījumā viens pārstāvis aizbrauc un pasaka pilnīgi absolūti tukšu runu. Mazāk mēs brauktu un tērētu naudu tur, kur tā nebūtu jātērē.

Lietišķi, konstruktīvi, skaidri pateikt, ka mēs samazinām šos iepirkumus par 10 procentiem, un šo ietaupīto naudu novirzīt tur, kur tā mums šobrīd ir visvairāk vajadzīga. To var izdarīt tikai un vienīgi ar skaidru un dzelžainu politisko apņemšanos, pretējā gadījumā ierēdniecība nāks un katru jūsu argumentu vienkārši noliks gar zemi un pateiks, ka to nevar, to nevar, to nevar, to nevar. Ja redzēs, ka ir skaidra apņemšanās, visu var izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 57. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, kā jau iepriekš minējām, atbildīga valsts politika ir turēt parādu grožos – 50 procenti no IKP. Igaunijai tas ne tuvu nav tik, tas ir puse no šī. Lietuvai, kam ir daudz lielāka ekonomika, arīdzan ir zem mūsu rādītājiem. Gan Igaunija, gan Lietuva ir spējīgas nosegt savus procentu maksājumus. Latvija to vairs nevar pavilkt. Mēs redzam, cik tas izmaksā. Mēs redzam, cik tas ir nedroši pret mūsu drošību. Ja jūs šo saucat par drošības budžetu, tad droši ir arī domāt par mūsu valsts ekonomiku un spēju aizņemties un apmaksāt mūsu procentu maksājumus. Tas ir par 10 procentiem vairāk, nekā jūsu deklarācijā ielikts.

Tad šobrīd sanāk, ka jūs ignorējat vienu no savas valdības deklarācijas būtiskākajiem punktiem, ko jūs – visi koalīcijas partneri – apņēmāties. Kā tas sanāk? Jūs ar vienu deklarācijas punktu slānāt ZZS, bet šo, kas ir visnopietnākais no valsts drošības viedokļa, ekonomiski jūs ignorējat. Tas ir normāli pārkāpt... Jūs pat neliekat 40, jūs liekat jau 60. Lūdzu, paskaidrojiet mums šeit! Es uzskatu, ka mums, visiem parlamentāriešiem, ir jāsaka: valdība, jūs tik vaļīgi uzvesties nevarat, mums ir vajadzīga ilgtermiņa ekonomiskā drošība. Tāpēc šim punktam ir jāpaliek – 50 procenti un ne vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 58. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Tātad es runāšu tikai vienu reizi, bet es runāšu šoreiz par nopietno, tādēļ ka šis ir tikai centrālajam aparātam štata samazinājums par 10 procentiem, prēmijas un balvas nevis no 2027., bet no 2026. gada. Es gribu teikt, ka valdības rīcība zināmā mērā, gatavojot šo budžetu, arvien vairāk atgādina strausu fermu. Problēmas ir visiem redzamas, skaidras un skaļas, bet tās tiek konsekventi ignorētas, it kā, galvu smiltīs ierokot, tās pašas no sevis pazustu. Tikmēr atlīdzību fonda pieaugums un prēmiju kārtība liecina par kaut ko citu.

Un šie skaitļi nebūs mani, bet gan Fiskālās disciplīnas padomes pārskatā tikko... 2025. gadā, kā mēs atceramies, būtu ierobežots atlīdzības fonda pieaugums 2,6, bet šī gada 10 mēnešos atlīdzības izdevumi pieauguši par 6,7, oktobrī – viens... par 9,5. Tātad pieaugums teju 3,5 reizes lielāks, nekā valdība pati noteikusi. Un strausa stratēģija... Ja mēs neskatāmies skaitļos, to it kā nav. Un arī, esot Finanšu ministrijā, Valsts kase gribēja iebilst, un skatoties, atlasot visu, sanāca arī 5,2 – divreiz vairāk. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad bija Valsts kontrole... nevis Valsts kontrole, bet Valsts kanceleja... tad arī liecināja, ka, atbildot uz jautājumu... nezināja pat atbildes.

Tātad vienkārši secinājām, ka funkcijas ir jāpārskata. Un šajā gadījumā nevarētu būt tā, ka vispirms mēs cilvēkus... un piemeklējam funkcijas, bet būtu jāiet no otras puses – ir funkcijas, un tām ir cilvēki un atalgojums. Protams, var piekrist Kronberga kungam, ka par darbu ir jāsamaksā, bet tanī pašā laikā ir jāskatās, kādas funkcijas notiek. Deviņdesmito gadu funkcijas vairs nav nepieciešamas. Ir 21. gadsimts, un ir funkcijas, kuras nāks klāt... ar attiecīgu atalgojumu. Bet tas, ka mēs prēmijas un balvas... plānojam tikai no 2027. gada, man šķiet, nav pieņemami.

Mēs sakām sabiedrībai – savelciet, jāsaka tā, jostas... nevar vairs pārtiku iegādāties... tā, kā grib sabiedrība... bet mēs gribam dzīvot tieši tāpat. Un šajā gadījumā es gribētu teikt, ka Valsts kancelejai būtu jābūt ar mugurkaulu. Ir lietas, kas ir jāsakārto, un jāpasaka “tā būs”, nevis jālokās un jādara tā, kā ieteiks ierēdņi. Un savā ziņā ir jāsaka – tas tomēr nav fiskāli atbildīgi.

Vienu minūtīti pielieciet klāt, jo es vienu reizi runāšu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Vīksna. Līdz ar to tas nozīmē, ka šī... jābūt ļoti gudrai, atbildīgai attieksmei, jo tas ir uzticības jautājums. Mums ir jārāda, ka mēs ar nodokļu maksātāju naudu rīkojamies efektīvi, prātīgi, 10 reizes nomērām, vai mēs tur rīkosimies, un tikai tad darām.

Mēs nevaram iziet no otras... liekam sev visu un pasakām sabiedrībai: piedodiet, mums vajag vairāk... Tādēļ mēs frakcijā šo priekšlikumu atbalstījām, bet komisijā to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Budžeta pieņemšanas procesam ir ārkārtīgi liela nozīme un jēga varas attiecībās ar sabiedrību un ne tikai, arī pozīcijas attiecībās ar opozīciju. Jo galu galā Saeima ir augstākais lēmējorgāns šai valstī, vienīgais, kuram ir mandāts no sabiedrības.

Tāpēc, lai gan Kronvaldu Atis šeit ir devis vārdu “Saeima” ar galveno domu, ka mēs saejam kopā, pēc būtības tas ir parlaments – no franču valodas parler, kas nozīmē ‘runāt’. Un es gribētu, lai šeit, tribīnē, kāpj runāt Latvijas Republikas Ministru prezidente un finanšu ministrs un izstāsta, pirmkārt, sabiedrībai, otrkārt, opozīcijai, kāpēc šobrīd valstī realizētā politika ir diametrāli pretējā virzienā tai pašai “bībelei”, ko sarakstījuši šīs partijas vadošie cilvēki. (Starpsaucieni.) Kāpēc... Kāpēc šobrīd skaitās pareiza šāda politika – valsts dzīšana bankrotā? (Starpsauciens.) Kāpēc ir pareiza šāda politika – nemazināt birokrātiskos izdevumus? Šis ir tas priekšlikums, kur mēs parādām – par 10 procentiem šobrīd mazināt izdevumus ierēdniecībai. Kāpēc nekas no tā netiek atbalstīts? Tā vietā mēs audzējam parādu uz parāda un vadām mūsu valsti līdz nestabilam stāvoklim.

Protams, var domāt, ka pēc mums kaut vai ūdens plūdi. Nākamajā gadā Saeimas vēlēšanas, nāks nākamie, nu tad lai viņi risina! Bet tad kāpēc jūsu “bībele” gadiem ir bijusi fiskālā disciplīna, disciplinēta budžeta vešana, no finanšu viedokļa atbildīga politika, un šodien šis vienkārši ir tukšs papīrs, kas izmetams miskastē? Atnāciet, lūdzu, un parlamenta augstākajās tradīcijās parlez! Runājiet par šo un izskaidrojiet gan sabiedrībai, gan opozīcijai!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 33, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 59. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Attiecīgais priekšlikums paredz likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju. Funkcijas un uzdevumus nodot atpakaļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, šobrīd dēvētai kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, enerģētikas sadaļu – Ekonomikas ministrijai, un faktiski Klimata un enerģētikas ministrijas centrālo aparātu likvidējam. Ietaupījums, kolēģi, 8 862 611 eiro. Gandrīz deviņi miljoni eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es atļaušos atgādināt vienu būtisku Klimata un enerģētikas ministrijas radīšanas stāsta fona aspektu. Vēl vairākus gadus pirms tam es vadīju Dabas aizsardzības pārvaldi, un mums pietiekami regulāri visi valsts pārvaldē strādājošie tika sistemātiski kaunināti, ka viņi ir par daudz, ka viņi ir gandrīz lieki, ka viņi gandrīz vai ir liekēži, ka valsts pārvalde ir jāsamazina par 6–7 procentiem. Tad no tiem pašiem politiķiem, kuri aicināja samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, 2022. gadā nāca pārsteigums, proti, veselas jaunas – Klimata un enerģētikas – ministrijas radīšana, kuras centrālais aparāts vien nodokļu maksātājiem izmaksā vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Šis pilnīgi noteikti nav pārmetums Meļņa kungam. Runa ir par sistēmu.

APVIENOTAIS SARAKSTS piedāvā likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju – šo mākslīgo jaunveidojumu, atdot atpakaļ funkcijas Ekonomikas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, līdz ar to ietaupot budžetā vairāk nekā astoņus miljonus, kurus novirzīt valsts parāda un budžeta deficīta mazināšanai.

Kolēģi, mēs bārstām lozungus tāpat kā pirms 2022. gada. Mēs bārstām lozungus par labu pārvaldību, godprātību, labāko risinājumu, kompetenci un atbildību pret valsti un tās iedzīvotājiem. Bet, vērojot praksi... Atvainojiet, bet laiku pa laikam nāk prātā joks par psihiatrisko klīniku, kurā tas pacients, kurš no rīta pirmais uzvelk balto halātu, tajā dienā ir arī dakteris un, ja ļoti vajag, dabū arī atsevišķu palātu. Augošais valsts parāds un budžeta deficīts ir rezultāti šai problēmai, kuras pamatā ir politiskās elites pašpietiekamība un arogance.

Aicinu atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, lūdzu, palieciet savās vietās, jo iepriekšējās reizes bija tā, ka troksnī daži nedzirdēja savus uzvārdus un nācās pēc tam papīrus kārtot ar Prezidiju.

Tātad, cienījamie kolēģi! Česlavs Batņa... nav, Artūrs Butāns... ir, vai ne? Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, Uģis Mitrevics? Uģis Mitrevics... ir, Ināra Mūrniece... neredzu, Didzis Šmits... nav un Edgars Zelderis... nav.

Lai jums veiksmīgi!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Turpinām izskatīt priekšlikumus.

Esam izskatījuši 58. Šobrīd skatām 59. priekšlikumu ar debatēm.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Zālē troksnis.)

Kolēģi deputāti, lūdzu, mazliet klusāk!

Paldies.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi deputāti! Tātad priekšlikums – ģeniālais priekšlikums par KEM likvidēšanu un sadalīšanu starp divām citām ministrijām. Žēl, ka nav Kulberga kunga šeit, jo man gribējās uz viņu tā paskatīties un jautāt: “Un tu, Brut, arī piekrīti tam?”

Kāpēc tā? Es domāju, ka tie, kas darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, neļaus man samelot, jo šobrīd viena no aktīvākajām ministrijām, kurai visvairāk likumprojektu... un ļoti sarežģītu likumprojektu, kuri pilnīgi jāraksta no nulles, ir tieši KEM. Un man tiešām jāapbrīno... un jāsaka ministram, ka ir ļoti veiksmīga komanda savākta, kas spēj uzņemties atbildību, arī sitienus, visu iespējamo, bet iet uz priekšu.

Es piekrītu – joma ir ļoti sarežģīta. Joma ļoti ilgi bija atstāta novārtā tieši tad, kad tā daļa, kas attiecas uz enerģētiku, bija Ekonomikas ministrijā. Un šobrīd mēs – cik? – laikam trīs gadus mēģinām darīt, ko var, mēģinām sakārtot nozari, lai tirgus dalībnieki vispār saprastu, ap ko tā lieta enerģētikā grozās.

Līdz ar to mana pirmā tēze – būtu absurds likvidēt ministriju, kas tiešām strādā, kas strādā efektīvi, kurai, protams, ir kļūdas, kurai ir arī novilcinājumi, kura šodien, kā dzirdējām... par dabas resursu nodokli varētu teikt, ka tā nevajadzēja darīt. Bet es saprotu, ka arī ministram un ministrijas komandai ir politiskais spiediens, pret kuru ir grūti turēties pretī.

Bet nekādā ziņā, pirmkārt, nedrīkst likvidēt ministriju, kas tiešām strādā. Otrkārt, atdot enerģētikas sektoru Ekonomikas ministrijai – tas būtu absurds, jo jūs zināt, ka Ekonomikas ministrija reāli ir “Latvenergo” akciju turētāja. Man no pieredzes liekas, ka Ekonomikas ministrija vienmēr ļoti rūpējas par “Latvenergo” labsajūtu tirgū. Man šķiet, kādreiz citas nozares uzņēmēji... spēlētāji paliek novārtā. Līdz ar to KEM enerģētikas sektoru atdot ministrijai, kurā ir šis lielais flagmanis, lielais spēlētājs... nu, es nezinu, kas tad notiks tālāk ar nozari. Tas ir absurds.

Par VARAM... pievienošanu VARAM. Diemžēl nav Čudara kunga, bet man jāsaka, ka VARAM, manā ieskatā, šobrīd ir ļoti vāja ministrija. Mēs gaidām, gaidām kādus likumprojektus, bet neko tur dižu sagaidīt nevar. Un tas, kas nāk, ir totāli jāpārlabo, jālabo, jārunā ar tirgus dalībniekiem. Nevar saprast, vai tiešām visi labākie speciālisti ir aizgājuši uz KEM un nav īsti palicis, kam rakstīt likumprojektus. Bet... jā, tas ir par to. Tātad pievienot VARAM – arī tas būtu absurds.

Tātad pirmais – netraucēsim KEM strādāt, lai KEM strādā. Bet otra tēze, ko es gribēju pateikt, es pilnīgi piekrītu, ka mums beidzot ir jāvirzās uz mazu, efektīvu valsts pārvaldi. Tiešām valsts ir maza...

 

Sēdes vadītāja. Laiks.

Vai vēlaties apvienot?

S. Ābrama. Pievienojiet, lūdzu...!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

 

S. Ābrama. Ir jāvirzās uz mazu, efektīvu valsts pārvaldi un tad droši vien jāizvērtē mazlietiņ citādi, ko kam pievienot. Jo, piemēram, arī vide ir KEM pārziņā, daba ir VARAM pārziņā. Nu, loģiku tur ir grūti saprast brīžiem. Ja būtu runa, ko kam pievienot, es teiktu, ka, visticamāk, VARAM jāpievieno KEM. (Daži deputāti aplaudē.) Paldies.

Jā, un atkal man gribētos, kaut šeit būt premjere un finanšu ministrs. Ir jāskatās nopietnas strukturālas pārmaiņas valsts pārvaldē. Iestāžu mums ir stipri par daudz. Iestādes ir mazas, tajās ir problēmas ar kapacitāti. Iestādēm trūkst speciālistu – gan ekonomikas analītiķu, gan datu zinātnieku. Mums ir beidzot tas jādara. Un droši vien no tām, es nezinu, cik tur... ap simtu iestādēm ir jāveido kaut kāda kompaktāka pārvalde.

Tā ka par restrukturizāciju – jā, ministriju pārskatīšanu – jā, bet par KEM likvidēšanu un sadalīšanu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Nekādā ziņā es neatbalstu un aicinu jūs arī neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

 

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis laikam ir pilnmēness joks. Bet tas bija joks arī tad, kad jūs, APVIENOTAIS SARAKST, pirmo reizi nācāt klajā ar šo ideju. Atceroties, kā tika izveidota KEM, kā jūs savulaik šeit pat, Saeimā, mēģinājāt ministra biedra institūtu ieviest. Amatus nespējāt pietiekami daudz saģenerēt, lai visiem būtu. Bijāt šajā koalīcijā, līdz ar to visi līdzatbildīgi un solidāri uzņēmāties atbildību par šo ministriju.

Mēs, PROGRESĪVIE, no pirmās dienas atbalstījām KEM izveidi un darbu. Neatbalstījām, protams, ministru biedrus. Tajā pašā laikā Putras kungam pietiek bezkaunības teikt, ka PROGRESĪVIE turas pie amatiem. Nē, ar amatiem vai bez amatiem mēs stāvēsim par savām vērtībām, nevis hameleoniski pielāgosimies politiskajiem vējiem un situācijai.

Bet tagad par KEM. Es pilnībā piekrītu tam, ko tikko teica Ābramas kundze. Vērojot KEM darbību un rīcību Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es varu teikt, ka tā ir visčaklākā no piecām ministrijām jomās, kuras ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārraudzībā. Es noteikti uzskatu, ka tā ir visefektīvāk strādājošā ZZS pārraudzībā esošā ministrija ar ļoti spēcīgu ierēdniecību. Patiešām daudzas ministrijas varētu mācīties no pieredzes un kvalitātes, un grādiem, kuri ir KEM vadībā, bet arī patiešām tas darbs, kas ir izdarīts, tai skaitā klimata likumdošanas paka, ko pagājušā nedēļā novedām līdz galam, grozījumi likumā “Par piesārņojumu”, Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, Transporta enerģijas likums... Divi no šiem likumiem jau trīs Saeimas sasaukumus bija piedzīvojuši. Līdz ar to es tomēr uzstāšu, ka tas ir liels sasniegums, ka mums to izdevās kopīgiem spēkiem izdarīt. Un tajā liels nopelns ir gan ministram, gan ministra komandai, gan, protams, deputātiem. Paldies par atbalstu!

Jau vairāk nekā pusei Eiropas Savienības dalībvalstu ir īpaši specializētas klimata ministrijas, un šis apjoms pieaug. Bet tas, ko es varētu novēlēt ZZS frakcijai, ZZS partijai... biežāk, konsekventāk un prognozējamāk atbalstiet paši savu ministru un savā pārvaldībā esošo ministriju! Mēs kā PROGRESĪVIE gan turpināsim atbalstīt šo jomu, gan sadarbosimies ar KEM.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Tad, kad ieraudzīju to 1. priekšlikumu, likās tiešām, tiešām aizraujoši. Visu cieņu. Bet tas 1. priekšlikums zem Klimata un enerģētikas ministrijas nākamajā ailītē “likvidēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju” – bija interesanti.

Es, protams, sapratu, ka tā bija kļūda... Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju likvidēt, bet tas bija sākotnējais priekšlikums. Pēc tam, skaidrs, tas izlabots. Tā bija... Pirmais... tā laikam bija kļūda. Bet zināmā mērā tas parāda to, ka likvidēt un pārdalīt mēs varam jebko. Jautājums, vai mēs skatāmies plašāk... un zināmā mērā, kā mēs arī rādām par to, ka... Ko tad mēs darīsim tālāk?

Mēs gribam sadalīt, kā bija iepriekš. Un kā tad bija? Mēs paši pārmetam to, ka, rekur, iepriekšējā periodā uzņemtie klimata mērķi ir pilnībā absurdi un pilnībā garām. Tad gribētu teikt... 2040. mērķi... Tā pati... kur mēs no Saeimas tribīnes pārmetām cilvēkiem, ka, rekur, nebūs vairāk malkas apkure iespējama. Tas ir izcīnīts. Tas ir panākts. Jā, ir jābrauc uz Briseli, ir jācīnās, lai būtu.

Līdzīgi tāpat kā mēs runājam, ka pēc ETS2 būs dārgāka degviela. Tas arī ir panākts. Eiropā tas tika atlikts par gadu. Jā, varam diskutēt – vajag vairāk atlikt, vairāk darīt, bet ir jādara papriekš – maziem soļiem.

Un kaut vai tāda viena maza nianse... tur, kur tikko bija Valsts kontroles ziņojums... Kad mēs uzsākām darbu, tad viens no punktiem, kas likās pilnīgākais absurds, ka valsts iepriekšējā periodā ir pazaudējusi 70 miljonus... Tāpēc ka finansējums, kas bija kontos, netika ieguldīts. Un nauda inflācijas gadījumā sadega. Tad lai zinātu: iepriekšējos 11 gados, pirms nebija KEM, bija 4166 projekti par 65 miljoniem, kas tika ieguldīti Latvijā. Bet pēdējos trijos gados, gandrīz trijos, kopš KEM strādā, – 15 346 projekti ar kopējo investīciju Latvijā 106 miljoni... Eiropas investīcijām.

Jā, es piekrītu: varējām labāk, varam labāk, tāpēc mēs ejam uz priekšu. Bet vienīgais... Zinu, ka nevar sarunāties ar zāli, bet tomēr tāds retorisks jautājums: varbūt tā nebija kļūda par KNAB likvidāciju... zem KEM nosaukuma.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 59. priekšlikums.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 60. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums noraidīts, nav atbalstīts.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 36, atturas – 14. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 61. – deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet tika panākts kompromiss par 400 tūkstošu... finanšu līdzekļu samazinājumu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 62. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Tātad Iekšlietu ministrijā ir projekts, precīzāk, “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, par trīs robežšķērsošanas punktu paplašināšanu. Kā “Valsts nekustamie īpašumi” savā mājaslapā raksta šī gada maijā, robežšķērsotāju efektīvai, vienkāršotai robežas šķērsošanai nepieciešams pārbūvēt administratīvās ēkas, caurlaides kontroles paviljonus un ar ēkām saistītos inženiertīklus un infrastruktūru, izbūvējot jaunas, mūsdienīgas telpas un tamlīdzīgi.

Šajā pašā rakstā ir rakstīts, ka Grebņevas robežkontroles punkta esošo ēku kompleksu ir paredzēts paplašināt no 1676 kvadrātmetriem uz 4090 kvadrātmetriem, Pāternieku robežkontroles punktu ir paredzēts paplašināt no 3430 kvadrātmetriem uz 4160 kvadrātmetriem, līdzīgi arī ir paredzēts paplašināt Terehovas robežkontroles punktu no 2485 kvadrātmetriem uz 3245 kvadrātmetriem. Paplašināt šīs administratīvās ēkas uz robežas, kuru mēs apsveram, iespējams, kādā brīdī aizslēgt ciet.

Kopējās projektu izmaksas varētu būt 35,7 miljoni, no kuriem lielākā daļa ir Eiropas nauda, ko mēs varētu novirzīt citiem projektiem atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros. Valsts budžeta līdzfinansējums ir vairāk nekā pieci miljoni.

Ar šo priekšlikumu ir piedāvājums ietaupīt budžetā līdzekļus, piecus miljonus, atteikties no šiem projektiem, kamēr mums būs izveidojusies skaidrība par to, vai vispār šie robežkontroles punkti paliks atvērti turpmākajos gados un vai tiešām mums vajag paplašināt caurlaides spējas šajos robežkontroles punktos. Tāpēc – piedāvājums ietaupīt budžetā piecus miljonus, un vēl papildus ietaupīt aptuveni 30 miljonus no Eiropas Savienības fondu naudas, novirzot to citiem mērķiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 58, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 63. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums nav tikai par divu miljonu eiro ietaupījumu nākamā gada budžetā, bet tas skars arī Kurzemes piekrastes nākotni, iedzīvotāju un uzņēmēju elektrības rēķinus, tautsaimniecības konkurētspēju un valsts drošību.

Ekonomikas ministrija savā 2022. gada informatīvajā ziņojumā norāda, ka atkrastes vēja parka ELWIND īstenošana izmaksās vairāk nekā 600 miljonus eiro. Tie ir izdevumi, kas ir saistīti gan ar projekta izpēti un pieslēgumiem elektrotīklam, gan iekšējo tīklu stiprināšanu. Papildus tam vēl militārā infrastruktūra, kura būs jāpielāgo, jo ELWIND vēja turbīnas traucēs armijas radariem un NATO gaisa patruļām. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka, realizējot ELWIND projektu, pārvades tarifi var pieaugt līdz pat 7 procentiem. Tas nozīmēs lielākus elektrības rēķinus ikvienam – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

Laikā, kad jau pieteikto sauszemes vēja parku jauda daudzkārt pārsniedz mūsu patēriņu, būtu pilnīgs neprāts vēl plānot atkrastes vēja parkus, kuru ražotās vēja enerģijas pašizmaksa ir divas līdz trīs reizes augstāka nekā sauszemes vēja parku ražotās elektroenerģijas pašizmaksa. Pasaules pieredze rāda, ka atkrastes vēja parki nemēdz iztikt bez valsts subsīdijām un garantijām. Mēs jau vienreiz to piedzīvojām ar OIK, un mēs visi par to dārgi samaksājām – gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji daudzu gadu garumā savos elektrības rēķinos. Un mēs nedrīkstam atkārtot šādu kļūdu.

Kolēģi, mēs varam ietaupīt ne tikai divus miljonus nākamā gada budžetā, bet arī simtiem miljonu nākotnē. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – apturēt projektu, kas sadārdzinās elektrības cenas, graus tautsaimniecības konkurētspēju, apdraudēs valsts drošību un degradēs Latvijas dabu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 64. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis priekšlikums ietaupa divus miljonus eiro. Uzreiz, tūlīt, nospiežot šo pogu.

Mēs redzam tik daudz sabojājušos risinājumu ar padomēm. Mums ir tik daudz kapitālsabiedrību, kurās padomes nav vajadzīgas. Labākais piemērs, ko es minēju, ir regulators un Konkurences padome. Igaunijā abas šīs institūcijas ir bez jebkādām padomēm. “Latvijas Loto” – kādu padomi tur vajag? Mums ir uzņēmumi un kapitālsabiedrības ar tik mazu apgrozījumu, kurā vieta pat nav padomēm būt. Tāpēc tie uzņēmumi, kuros ir jauktais – gan privātais, gan valsts – īpašums, tie gan kvalificētos padomei... kuri ir pārvaldīti un kuriem ir liels apgrozījums. Tāpēc šis priekšlikums ir valstisks. Pārvaldību var nodrošināt no ministrijas. Ietaupījums ir divi miljoni eiro.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 31, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 65. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Divas ministres! Šis ir tas brīdis, kad es varu teikt: šis ir vienu miljonu vērts priekšlikums. Tas ir tik labs vienu miljonu vērts priekšlikums! Patiešām, kolēģi, ja kādreiz varbūt jums, stāstot jauniešiem, kas atnāk, vai kādiem citiem cilvēkiem, kas interesējas par politiku un to, kā mēs šeit pieņemam likumus un budžetu, ir grūti izskaidrot, kā mēs nonākam līdz rezultātam, tad šobrīd, nobalsojot ar vienu, kā teikt, pogas spiedienu, jūs varat panākt viena miljona ietaupījumu budžetā.

Un ko mēs no tā zaudējam? Neko, jo šajā gadījumā mēs atstātu apropriācijas rezerves apjomu tādā pašā līmenī kā šogad, 2025. gadā. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Beidzot jūs būsiet izdarījuši kādu labu darbu šī budžeta kontekstā – ietaupījuši 1 miljonu. Kā senie latvieši ir teikuši: miljonu nekrāsi, pie miljarda netiksi!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 66. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Ļoti daudz dzirdam, ko mēs nevaram. Mēs nevaram... KEM likvidēt nevaram, daudzas funkcijas pārskatīt nevaram. Piemēram, šai pašā KEM – Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija. Amata vietu skaits... 47 cilvēki strādā. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija. Zaļais kurss. Kolēģi, veicot sarunas ar tiem pašiem KEM... vairākiem cilvēkiem, nonācu pie secinājuma, ka, pat saglabājot šāda veida institūciju – KEM... šo administrāciju, bet 47 darbinieku vietā atstājot 26 darbiniekus, valsts budžetā varētu ietaupīt 913 tūkstošus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 67. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijā tas ir atbalstīts. Priekšlikums paredz jautājumos par īres māju būvniecību un atbalstu neveidot papildu organizācijas “zem” “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, bet šo funkciju nodot “Altum”, kas jau darbojas un īsteno mājokļu atbalsta dažādas programmas. Atsakoties no šīs vienas... jaunās funkcijas, valsts budžetā varētu ietaupīt gandrīz 800 tūkstošus eiro.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums netika atbalstīts.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 68. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Ja mēs neesam gatavi neko darīt ar ierēdniecību, lai valsts aparātu samazinātu, tad politisko partiju finansējumu atgriezt 2023. gada līmenī mēs šobrīd varam, tādējādi ietaupot valsts budžetā 759 769 eiro... būtu gandrīz 800 tūkstošu eiro ietaupījums valsts finansējumā, atgriežot to 2023. gada līmenī.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 69. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Balsojumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! (Starpsaucieni.)

A. Vīksna. Ā! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi. (Starpsaucieni.) Kolēģi, deputātiem ir tiesības runāt.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, pirms manis gan bija pieteicies debatētājs. Bet labi.

Šodien, kamēr mēs runājam par budžeta efektivitāti, nodokļu maksātāju naudu un valsts spēju līdzekļus izmantot jēdzīgi... šeit, mums priekšā, ir Sabiedrības integrācijas fonds, kurš jau gadiem ir pierādījis, ka lielākā daļa tā programmu ir neefektīvas un pretrunīgas. Piemēram, bērnu stūrītis autosalonā. Un kādā autosalonā? “Mercedes-Benz”. Kamēr Veselības ministrija zvana trauksmes zvanus, ka aptaukošanās ir bīstama cilvēka veselībai un dzīvībai, ko dara SIF? Atver programmu pret svara stigmu un aizspriedumiem pret svaru. Kā tas vispār iet kopā? Jūs tērējat naudu, lai cilvēki veselīgi ēstu, veselīgi dzīvotu, turpretim SIF saka: viss ir kārtībā, jūsu liekais svars... ne jūs kādu apdraudat, ne jūs kāds apdraud.

Sabiedrības integrācijas fonda uzturēšanas administratīvie izdevumi, kas ir 700 tūkstošu eiro apmērā, varētu tikt izmantoti daudz lietderīgāk. Tās ir programmas, kas tiešām ir jēdzīgas, piemēram, valodas apguve, dažādi integrācijas pasākumi. Šos līdzekļus var pārlikt ministrijām – Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai – un ietaupīt naudu.

Es atbalstu SIF likvidēšanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 70. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Vai! Lai man piedod tie deputāti, kuri darba apvienošanas kārtībā strādā arī par parlamentārajiem sekretāriem. Es tiešām jūtu viņiem līdzi, jo tas ir titānisks darbs. Iedomājieties, komisijas sēdēs, pārstāvot ministriju... uzdot ķecerīgus jautājumus ministrijas pārstāvim, pašam atbildēt, un tad vēl tā ārkārtīgi grūtā izšķiršanās par balsojumu. Es viņiem jūtu līdzi un novērtēju viņu devumu mūsu valsts labā.

Bet man nav īsti skaidrs, ko dara tā sauktie atbrīvotie parlamentārie sekretāri, kuru uzdevums ir tikai pārstāvēt attiecīgo ministriju Saeimā. Par tādu algu – 6800 eiro – viņiem šeit bija jāstrādā 24/7. Tāpēc APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumā piedāvāts parlamentāro sekretāru algas pielīdzināt deputātu algai un pieņemt, ka parlamentārie sekretāri, kuri ir arī deputāti, var vai nu sabiedriskā kārtā pildīt šo atbildīgo pienākumu, vai to uzticēt citiem cilvēkiem, kuriem citu pienākumu... šīs valsts labā... varbūt nav. Atgādināšu, ka parlamentārā sekretāra alga ir par 1300 eiro lielāka nekā atbildīgās komisijas vadītāja, piemēram, Čakšas kundzes, alga. Nedomāju, ka tas ir īsti taisnīgi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 14, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 71. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Ministra alga – 7670 eiro, premjeres alga – 8659 eiro. Neķeramies klāt. Bet vēl ir 20 procentu ikmēneša piemaksa reprezentācijas izdevumiem, ko katru mēnesi ieskaita vai nu ministra, vai premjera kontā... bez atskaites. Ministram papildus tie ir 1534 eiro pie nepilniem 8000 eiro, premjerei katru mēnesi kontā papildus ieripo 1732 eiro paralēli gandrīz 9000 eiro algā.

Kolēģi, atsakoties no 20 procentu ikmēneša reprezentācijas piemaksām, mēs varam ietaupīt gandrīz 300 tūkstošus eiro. Sākam ar šādām lietām! Es saprotu, ka mēs nevaram ne SIF, ne partijām samazināt, bet vismaz ikmēneša reprezentācijas izmaksas, kas ir klāt pie algām, mēs varam noņemt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 9, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Paldies par dinamiku.

Turpinām tālāk.

72. – frakcijas Latvija pirmajā vietā priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 73. – deputāta Edmunda Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs jau vakar runājām par šo priekšlikumu, un vakar... Neviens jau neatceras, tāpēc es atgādinu, ka mūsu valstī samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli ir nepieciešams, lai mēs varētu attīstīt ekonomiku, lai mēs varētu palielināt naudas plūsmu, lai mēs varētu stiprināt savu Latviju. Atkārtošos – arī tas, ko Krištopana kungs teica – par to, ka tāds precedents mūsu valstī jau bija 1999. gadā, kad pārliecināja Finanšu ministriju... bet toreiz pārliecināšana notika brutāla spēka... formas veidā, jo pateica – ja nepieņemsiet šādus nosacījumus, iesim ārā... no valdības. Un piekāpās ar tādu domu, ka nekas jau nesanāks. Bet sanāca! Trijos gados pieaugums bija vairāk nekā 200 miljoni latu.

Šobrīd tā situācija ir sekojoša. Es paskatījos beidzamos statistikas datus, ko cilvēki saka par to, kas notiek Saeimā... par budžeta pieņemšanu. 45 procenti nesaprot, kas te notiek un par ko vispār ir runa. Tāpēc... Ekonomikas ministra nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Tad ekonomikas ministrs... labi, ka ir. Lūdzu, nāc un pastāsti, kāpēc nedrīkst un nevar atbalstīt uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu no 20 uz 12,5 procentiem. Viktor, nāc un pastāsti! (Starpsauciens.) Ja šis priekšlikums nestu vismaz divsimt miljonus jau aiznākamajā gadā. (Starpsauciens.) Nāc! Nē, ja tu nevari un nezini, nenāc! Nevajag!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsaucieni: “Āmuru!”; “Debates beidzās!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens.)

Tev vajadzēja pieteikties. (Starpsaucieni: “Ooo!” Zālē troksnis.)

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ja ministrs vēlas runāt (Starpsauciens.), viņš zina, ka var pieteikties atbilstoši Saeimas kārtības rullim. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 16, atturas – 34. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 74. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 27, atturas – 21. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 75. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti vēlreiz, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, lai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem PVN samazinātu no 21 procenta uz 12 procentiem.

Kad mums stāsta par ieguldījumiem “airBaltic”, kad tur iegulda vairākus simtus miljonu, mums stāsta, ka tas ir nepieciešams, jo tur ir darba vietas, tur ir sociālās iemaksas valsts budžetā, tur ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis un tā tālāk. No ieguldījumiem pēc tam mēs to naudu saņemam atpakaļ, netērējam neko. Šeit ieguldījumu ziņā neviens neko no valsts neprasa. Šeit vajag tikai samazināt ēdieniem PVN, lai restorāni varētu samazināt cenas, lai tie varētu iziet no ēnu ekonomikas. Eiropā ir ļoti pozitīvi piemēri. Piemēram, Francijā PVN samazināja no 19 procentiem līdz 5 un tas radīja papildu 50 tūkstošus darba vietu.

Kolēģi, ja mēs samazināsim restorāniem PVN līdz 12 procentiem, ja mēs iedosim viņiem iespēju vismaz nākamajā gadā – izmēģinājuma periodu... es jums personīgi apsolu, ka tas radīs jaunas darba vietas, atsvaidzinās nozari, parādīsies jauni restorāni, šeit būs arī ārzemju tīkli, būs papildu sociālās iemaksas budžetā... palielināsies uzņēmumu ienākuma nodokļi, iedzīvotāju ienākuma nodokļi, tā ka negatīvas fiskālās ietekmes nebūs.

Ļoti liels lūgums – kolēģi, neprasām naudu, samazinām PVN!

Lūdzu, atbalstiet priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 76. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 27, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 77. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu medikamentiem es jau runāju vakar, bet, izmantojot iespēju, ka zālē ir ministrs, varbūt es varu aicināt jūs, ministra kungs, nākt... varbūt jūs varat paskaidrot, kāpēc nesamazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem? Jūs taču ļoti labi atceraties, cik smagnēja bija reforma, lai samazinātu medikamentu cenas. Bija milzīga lobija interese. Un lieltirgotavām ir noteikts konkrēts piecenojums, ko tās var pielikt zāļu iepakojumam un arī aptiekām.

Ja mēs samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, tas reāli samazinātu medikamentu cenas. Ja atcels arī 75 centus par receptes apkalpošanu medikamentiem līdz 10 eiro... pirmām kārtām tas attiecas tikai uz recepšu medikamentiem, pārējiem pievienotās vērtības nodoklis tāpat paliek, un tas ir jāmaksā, tāpat arī bezrecepšu medikamentiem... jūs arī teicāt, ka kaut kad būs jāķeras klāt bezrecepšu medikamentu cenu samazināšanai. Šī būtu lieliska iespēja, ka mēs to varam izdarīt. Kāpēc ne? Nāciet un sakiet, kāpēc ne?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, runājot par medicīnu, man beidzamajā laikā saistībā ar saviem radiniekiem ir nācies diezgan cieši saskarties ar medicīnu un ar visiem tiem jautājumiem, kas ar to ir saistīti. Jāsaka tā – mēs milzīgus līdzekļus veltām šim jautājumam. Mans redzējums ir tāds, ka, ja mēs to uztaisām kā tādu lielu cauruli, vai nosauksim to drīzāk par trubu, kur pašā apakšā ir pacients, bet augšā no sākuma ir būvnieki, lieltirgotāji un... aiziet, aiziet, aiziet... un pēc tam tur ir dakteri... māsas, brāļi... beigās apakšā paliks tikai... Un tad, kad to naudu mēs tanī trubā beram iekšā, tad līdz apakšai nekas nenobirst, tikai kripatiņas izbirst cauri. Apmēram tā tas process izskatās, kā es to redzu. Ja neatliekamā medicīniskā palīdzība nostrādā līdz galam un riktīgi – un paldies viņiem par to –, tiklīdz nonāk kādā stacionārā, sākas problēmas.

Runājot par zālēm un zāļu piegādi, konkrēti par šo priekšlikumu, vispār tam bija jābūt nullei. Viss, kas skar cilvēku veselību, ir mūsu iekšējā drošība. Tiklīdz kā skar zāles, veselību, veselības aprūpi, medicīniskos instrumentus – nulle. Ir jābūt nullei.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 5, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 78. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 79. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 9, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 80. – deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 81. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “80.!”)

Sēdes vadītāja. Jau bija.

A. Vīksna. Tagad par 81.

Sēdes vadītāja. Tātad 81. priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 82. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 83. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 84. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz neaplikt ar nodokli valsts fondētās pensijas kapitālu, ko pēc personas nāves saņem mantinieki. Tas ir ļoti svarīgi.

Priekšlikums balstīts uz nodokļu taisnīgumu, sociālo aizsardzību un skaidrību mūsu normatīvajā sistēmā. Valsts fondētā pensija nav jauns ienākums. Tā summa veidojas no personas darba algas iemaksām, no kurām jau ir samaksāts nodoklis. Tātad, piemērojot nodokli mantiniekiem, tiek veidota dubulta nodokļu aplikšana, kas nav taisnīgi.

Pensija ir sociālās aizsardzības instruments, kas nodrošina cilvēku vecumdienas. Ja persona nomirst, naudas izmaksa mantiniekiem ir sociāls atbalsts, nevis peļņas gūšana. Nodokļa piemērošana šim uzkrājumam neatbilst mērķim.

Latvijas likumos ir noteikts, ka mantojums netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet mēs apliekam. Pensijas kapitāls pēc personas nāves ir mantojums, un tam būtu jāpiemēro tas pats princips. Atšķirīgā attieksme ir nepareiza un nevienlīdzīga.

Šo normu atcelšana vienkāršotu administrēšanu, jo pirms mantojuma saņemšanas nevajadzētu aprēķināt nodokli, kas padarītu mantojuma procesu skaidrāku un taisnīgāku gan iedzīvotājiem, gan valsts institūcijām.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 12, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 85. – deputātes Maijas Armaņevas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 86. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 7, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 87. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 88. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Tūlīt... ļoti garš (Šķir lapas.)... līdz mēs nonākam pie 89. priekšlikuma.

89. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Pierobežas zonā darbojas muita, darbojas robežsardze, arī citas institūcijas, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nedarbojas. Manuprāt, tā ir ļoti nelāga situācija, ņemot vērā, ka šobrīd mums pierobežas zonā ir vairāki projekti, kas attīstās saistībā ar robežas žoga izbūvi, arī Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi. Tika pieņemts lēmums, ka tiks tērēti 35 miljoni, lai izbūvētu robežkontroles punktus uz robežas ar Krieviju. Tāpat ir visas migrantu plūsmas, personas, kuras cenšas izvest no Latvijas kaut kādas sankcionētās preces vai ievest tās valstī.

Sarunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādīja, ka šī ir problēma – jā, viņiem tur nav cilvēku, kas varētu darboties uz vietas. Šis ir ļoti pieticīgs priekšlikums – novirzīt 50 tūkstošus, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu izveidot darbiniekam vidi šajā pierobežas zonā un nodrošināt šo funkciju, jo tur apgrozās ļoti milzīgas naudas summas, ir ļoti daudz iesaistīto un ieinteresēto pušu. Vienam gribas izvest sankcionētās preces, citam gribas ievest valstī kontrabandas preces.

Vai tiešām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var šajā pierobežas zonā strādāt? Budžeta ietekme – 50 tūkstoši. Noteikti paceļami.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Uzskatu, ka šis priekšlikums ir obligāti jāatbalsta, tāpēc ka ir redzamā puse un vēl neredzamā puse. Tā neredzamā puse pilnīgi noteikti ir saistīta ar mūsu iekšējo drošību un robežu drošību, jo liekas acis, ausis un rokas uz robežas mums nenāktu par ļaunu.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums ir obligāti jāatbalsta. Fiskālā ietekme... paši saprotat, ka 50 tūkstoši budžetam nav absolūti nekas, bet mūsu robežas drošībai tā ir neatsverama... darbība. Ja dabūsim papildu līdzekļus KNAB, lai viņi varētu tur strādāt, tad burtiski pusgada laikā mēs saprastu, kāda ir atdeve. Esmu pārliecināts, ka atdeve būs tāda, ka jūs gribētu vēl vairāk tur palielināt KNAB klātbūtni, kontroli un uzraudzību.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet! Nopietni! Tas ir nopietns iekšējās drošības jautājums, jo faktiski sanāks tā – ja tagad neatbalstīsiet, jūs neatbalstāt mūsu iekšējo drošību un robežu drošību. Tā sanāk.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 90. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 91. – deputāta Igora Rajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Mans priekšlikums ir par civilās aizsardzības vienībām un tām nepieciešamo ekipējumu.

Mēs visu laiku runājam: civilā aizsardzība... vajag kaut ko darīt, vajag palīdzēt... Bet naudas kā nebija, tā nav. Šī ir tā reālā iespēja, kad mēs varam beidzot palīdzēt pavirzīt šo vienību attīstību uz priekšu un motivēt gan pašvaldības, gan tos cilvēkus, kuri brīvprātīgi piesakās darboties šādās vienībās, attīstīt šo ļoti nepieciešamo jomu.

Kur mēs ņemsim naudu? Ja paskatāmies Aizsardzības ministrijas budžetu, tad tur (protams, pieņēmums) ir programma par individuālā ekipējuma iegādi karavīriem. Pēc būtības civilās aizsardzības vienībām ir vajadzīgs tas pats ekipējums, kuru mēs pērkam karavīriem. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tāpēc, ka mums ir pieredze Ukrainā. Mēs redzam, kā šie cilvēki palīdz vietējām pašvaldībām pēc Krievijas uzbrukumiem tikt galā ar postījumiem un palīdz civilajiem iedzīvotājiem.

Pēc būtības mums ir jāizdara tas pats. Ja mums izdosies dabūt šo ekipējumu civilās aizsardzības vienībām, pirmām kārtām mēs palīdzēsim mūsu pašvaldībām attīstīt vajadzīgu lietu un motivēsim cilvēkus iestāties šajās vienībās, jo viņi redzēs, ka valsts interesējas, rūpējas par tām. Tādā veidā mēs varēsim viņus pilnvērtīgi iesaistīt valsts visaptverošās aizsardzības mācībās, kur šīs vienības varēs pārstāvēt līdz šim iztrūkstošo civilās aizsardzības komponentu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Loģiski priekšlikumi. Es brīnos, kāpēc koalīcija neatbalsta Rajeva kunga priekšlikumus. Ja drošība ir prioritāte, vajadzēja būt finansējumam civilajai aizsardzībai.

Ministru kabineta noteikumi jau šobrīd paredz civilās aizsardzības formējumu izveidošanu pašvaldībās. Tikai pašvaldībām neviens nedod tam finansējumu. Jā, drusciņ tā jocīgi – jūs skaitāt balsis, lai jums būtu 51... 52. Rajeva kungs ir viens no tiem, kas stutē koalīciju, un jūs viņu šādi apceļat – neatbalstāt pat vienu priekšlikumu. Tā nevajag darīt!

Vai otrādi – ir divi. Šis bija deputāts Rajevs, bet Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rajevs, kurš rūpējas par iekšlietām, ir cits Rajeva kungs. Tā nenopietni.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Priekšlikums ir konceptuāli labs, tiešām simpātisks. Mēs noteikti esam gatavi domāt ilgtermiņā, šobrīd sadarbojamies ar pašvaldībām un sadarbosimies, bet rosinu atturēties vai nebalsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Nu, šis ir interesanti. Es saprotu, ka aizsardzības ministrs iebilst pret Iekšlietu ministrijas virzīto priekšlikumu, jo Rajeva kungs taču pārstāv Iekšlietu ministriju, viņš ir parlamentārais sekretārs, kurš saņem, kā te minēja, paaugstinātu atlīdzību. Es nesaprotu – Aizsardzības ministrija ir par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu vai pret?

Jums valdībā ir kaut kāda vienotība vai (Starpsaucieni.) nav? Vai tagad “PROGRESĪVIE” kaujas ne tikai ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet arī ar Jauno VIENOTĪBU? Cik saprotu, Rajeva kungs drīzāk pārstāv Jauno VIENOTĪBU, vadot Jaunās VIENOTĪBAS ministriju. (Starpsauciens.) Tad jums vienotība valdībā ir vai nav? (Starpsauciens: “Nav!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, kā var neatbalstīt civilo aizsardzību lauku reģionos? Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienmēr atbalsta visus priekšlikumus un rūpējas arī likumdošanas līmenī, lai civilā aizsardzība mums būtu sakārtota. Mēs pat esam veselu virkni jautājumu uzdevuši privātajiem būvniekiem, lai veicinātu civilo aizsardzību. Un, kad tiek dots šāds ļoti konstruktīvs piedāvājums, lai mēs veicinātu civilo aizsardzību, tad komisijā nav atbalstīts. Kā tā? Rajeva kungs, jūs taču atbalstāt koalīciju! Iesaku jums neatbalstīt koalīciju, kas nerūpējas par civilo aizsardzību.

Rīt divpadsmitos balsosim par budžetu. Balsojiet “pret”! (Zālē troksnis.) Jums ir jābalso “pret”. Civilā aizsardzība ir pamats visai drošībai. Ja Aizsardzības ministrijā, mēs zinām, tiek tērēta nauda pieminekļiem un nezin kādiem pārtikas iepirkumiem... negribu neko pārmest, kamēr nekas nav vēl konkrēti... bet ir jāvienojas. Civilajai aizsardzībai naudiņa ir vajadzīga. Tas ir pamatu pamats. Padalieties, sarunājiet! Jūs taču esat viena koalīcija.

Ja neatbalstīs, tad iesaku Rajeva kungam rīt divpadsmitos balsot “pret” budžetu.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam otro reizi.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Acīmredzami esmu ieradies tieši laikā. Paldies par šiem komentāriem, priekšlikumiem. Civilā aizsardzība ir ļoti svarīga. Mēs to atbalstām. Arī bruņotie spēki aktīvi sadarbojas. Mēs organizējam mācības kopā ar pašvaldībām un turpināsim to darīt.

Konkrētais priekšlikums attiecībā uz pašvaldībām... ir dažādas vajadzības atkarībā no reģionālā izvietojuma. Bet šis finansējums tiek paredzēts no aizsardzības budžeta... uzturēšanas vajadzībām. Domāju, visi deputāti šeit ir akcentējuši un atbalstījuši to, ka aizsardzības budžets šajā ģeopolitiskajā situācijā ir primārs. Civilā aizsardzība ir svarīga, bet pirmās lietas – aizsardzība un drošība, spēcīgi bruņotie spēki, ekipējums, viss, kas ir nepieciešams bruņotajiem spēkiem, ar to mēs sākam. Ilgtermiņā virzāmies uz civilās aizsardzības pastiprināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Protams, mēs varam uzjautrināties par dažādiem priekšlikumiem. Šajā gadījumā – par deputāta Rajeva priekšlikumu. Viņš patiešām ir parlamentārais sekretārs un, manuprāt, ļoti loģiski pamatoja priekšlikuma būtību. Ja budžeta prioritāte ir drošība, tad tas ietver arī civilo drošību. Ja savukārt tas neietver civilo drošību, tad nemelojiet, ka jūsu prioritāte ir drošība.

Nupat Krāslavā bija forums. Paldies pilsoniskajai sabiedrībai, kas saorganizēja. Klāt bija arī Dombravas kungs un Kūtra kungs, kuri neļaus man samelot, ka cilvēki ir ļoti uztraukušies par civilo aizsardzību ne tikai Jēkabpilī, bet arī Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā, Balvos, Alūksnē. Ja mēs runājam par patvertnēm Rīgā vai vēl kādās pilsētās, tad diemžēl var gadīties tā, ka patvertnes tiks izmantotas tikai vienu reizi – pirmajā uzbrukuma naktī. Pēc tam visi vai lielākā daļa būs spiesti tās teritorijas pamest.

Negribu tagad runāt par nevēlamiem un briesmīgiem scenārijiem, bet atkārtoju: ja mūsu budžeta prioritāte ir drošība, tad civilā drošība ir svarīga tās komponente. Vēl vairāk – ja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs uzstāj uz šo priekšlikumu, tad kā lai es kā Latgales iedzīvotājs, kā pierobežas iedzīvotājs šo priekšlikumu neatbalstu? (Starpsauciens: “Pareizi!”) Kā jūs, koalīcijas deputāti, neklausāt paši savam parlamentārajam sekretāram?

Es redzu tikai divus variantus: vai nu mēs visi atbalstām ministrijas pārstāvja aicinājumu uz civilās aizsardzības stiprināšanu, vai, Rajeva kungs, jums rītdien jāraksta atlūgums. (Starpsaucieni: “Ooo!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 92. – deputāta Igora Rajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 93. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 94. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 95. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 19, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 96. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 97. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 98. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 99. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 100. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Šo varēja paskaidrot!” Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 101. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet ir iekļauts 287. un 288. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsot!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 102. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Es ne līdz galam saprotu kārtību, jo atsevišķi Ministru kabineta priekšlikumi tiek atbalstīti, bet Saeimas deputātu priekšlikumi netiek atbalstīti. Mēs taču neatrodamies Ministru kabinetā, mēs atrodamies Saeimā, un tādi loģiski, labi priekšlikumi netiek atbalstīti.

Par konkrēto priekšlikumu. Būsiet pamanījuši, ka visā Latvijas teritorijā dažādās pilsētās tiek būvēti īres mājokļi. Tas tiek darīts pirmo reizi. Ļoti ilgi ir gaidīti mūsdienām atbilstoši mājokļi dažādās pilsētās. Valmierā ir uzbūvēti 120 dzīvokļi, būs vēl; Bauskā – 60 dzīvokļi; Ventspilī – 60; Tukuma novada Sēmes pagastā – 18; Jelgavā – 116. Pašvaldību interese ir ļoti, ļoti liela. Un dažādās pašvaldībās ir arī iedzīvotāju interese, jo veidojas rindas. Un mājas tiešām izskatās ļoti, ļoti labi.

Pirms tam, pirms mēs ieviesām šo programmu, būvēja tikai Rīgā un Pierīgā. Maza aktivitāte. Savulaik kā ekonomikas ministrs braucu reģionālajās vizītēs, un pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, iedzīvotāji norādīja uz šādas programmas nepieciešamību, lai valsts nāktu palīgā un iekustinātu tirgu. Tas nu ir izdevies.

Taču ir viena problēma – turpmāk šai programmai līdzekļi budžetā nav paredzēti. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis bija pie mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un mums bija laba saruna, kurā viņš norādīja, ka šī programma ir veiksmīga, tā strādā. Bet līdzekļi šīs programmas turpmākai īstenošanai... Tas, kas ir šobrīd, – projekti tiek realizēti, ir izveidojusies rinda, ir vēl pieteikušies, bet, lai sakārtotu šo jautājumu visā Latvijā, noteikti vajadzētu turpināt šo programmu.

Mans priekšlikums ir paredzēt līdzekļus, lai šī programma neapstātos, lai tā varētu turpināties. Bieži mums ir problēma – mēs kaut ko ieviešam, tas labi nostrādā, bet pēc tam – čiks! – programma beidzas.

Lai to nepieļautu, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 103. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vēlreiz atkārtoti paskaidrošu par priekšlikumu. Tā ir līdzekļu pārdale, iezīmējot līdzekļus energoietilpīgas ražošanas elektroenerģijas izmaksu kompensēšanai Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai un Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanas programmās, izveidojot mērķētu pasākumu programmu energoietilpīgajiem lietotājiem Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ, kompensējot elektroenerģijas izmaksas atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem, 20 miljonu eiro apmērā. Pamatojums: Eiropas Komisijas šī gada 25. jūnijā pieņemtie noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu par elektroenerģijas izmaksām energoietilpīgajiem lietotājiem.

Ekonomikas ministrijas ietvaros ar Valaiņa kungu mēs runājām, ka tāda programma ir iespējama. Un kāpēc to nevar realizēt SEZ ietvaros? Tas dotu tādu vilcēju, dotu tādu priekšrocību arī Latgales reģionam, par kuru mēs visi runājam visu laiku, par to, ka mēs mīlam... ka Latgale ir katra... Latvijas sirds. Bet ne tikai ar runām vajadzētu, bet ar darbiem atbalstīt arī Latgales reģionālo SEZ.

Mums ir milzīga, lieliska iespēja atbalstīt šo reģionu, dot tādu, teiksim, spērienu tam, lai strādātu un piesaistītu jaunus investorus. Un šis priekšlikums tiešām dos iespēju izveidot gan jaunas darba vietas, gan arī atbalstīt tos uzņēmumus, kuri jau darbojas un eksistē Rēzeknes un Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un dot iespēju Latgales ekonomiskajām zonām... Rēzeknes un Latgales... strādāt, turpināt un būt ar kaut ko īpašām gan Latvijas, gan pasaules vai Eiropas mērogā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 104. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Vīksna. 105. – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 16, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 106. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 107. – deputāta Edmunda Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Īstenībā man nebija skaidrības, no kurienes tur uzradās arī tie 250 tūkstoši. Nu, es nezinu. Es vienkārši lūdzu, lai izdarītu izmaiņas likumdošanā saistībā ar šiem atstarojošajiem elementiem apģērbā bērniem, pieaugušajiem. Mēs dzīvojam ziemeļu valstī, mums šobrīd pulkstenis ir... vēl pieci nav, ārā ir tumšs. Braucot ar automašīnu vai ejot kājām, es nezinu, esat pamanījuši vai ne, ka tos cilvēkus ir ļoti grūti ieraudzīt. Un faktiski daudzās Ziemeļvalstīs un ne tikai ir tā prakse, ka apģērbus... Nu, protams, es nerunāju par glauniem kažokādas... nu, kažokiem, zvērādas kažokiem vai tamlīdzīgām lietām, bet vienkārši parastu apģērbu – visos iestrādā iekšā kaut kādu nebūt atstarojošo elementu. Man liekas, tas ir (Starpsauciens: “Kažokā arī var!”)... Nu var arī kažokā, nav būtiski.

Bet tā pamatdoma ir tāda... kādreiz valsts mēģināja, tātad pirka caur satiksmes drošības padomes fondu šos atstarotājus, un tad dažnedažādas policijas dalīja tos visiem pēc kārtas no sākuma, tad rakstīja protokolus un dalīja, ar varu spieda klāt, grāvjos guļošiem knaģēja klāt, ap kājām lika, nu visiem. Nu, vienvārdsakot, mēģināja darīt, ko grib. Izdalīja vairāk nekā divus miljonus to atstarotāju. Nu kaut kas jau nosēdās, kaut kas kaut kur palika, bet, tā teikt, lielos vilcienos tā drošība mums joprojām klibo. Katru gadu apmēram 50 gājēji iet bojā ceļu satiksmes negadījumā. Un vēl puse no viņiem ir bez atstarojošiem elementiem. Tagad tas beidzamais katastrofālais gadījums, kur notrieca pēc negadījuma māti ar bērnu, kas izkāpa ārā no automašīnas. Nu arī ir... Pat likumā šobrīd ir ierakstīts, ka uz braucamās daļas ir jāatrodas vai nu vestē, vai nu ar atstarojošiem elementiem. Un, manā skatījumā, tas ir ļoti būtiski.

Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs celtu drošību, ceļu satiksmes drošību. Pēc būtības šeit nekādai fiskālai ietekmei pat nevajadzētu būt. Mēs vienkārši pamainām šos likumdošanas pantus par to, ka apģērbos ir jābūt iestrādātiem atstarojošiem elementiem. Man liekas, ka tas ir pilnīgi saprotams un loģiski. Bet šoreiz, par cik laiks man ir vairāk, es nezinu, varbūt KEM... Tā, KEM ministra nav... Varbūt ekonomikas ministrs var atnākt un tomēr pastāstīt, jo šis ir drošības jautājums. Šeit ir tiešā mērā šie atstarojošie elementi saistīti ar cilvēku dzīvību. Un kāpēc gan mums neizdarīt kaut ko labu atkal sabiedrībai, ko? Varam izdarīt kaut ko labu vienreiz? (Starpsauciens.) Izdarīsim tagad labu? (Starpsauciens.) Tur bija... 250 tūkstoši tagad.

Bet, godīgi sakot, es vēlreiz...

Apvienojiet, lūdzu, laikus.

Tanī brīdī, kad es to priekšlikumu rakstīju, man... nebija nekāda fiskālā ietekme tur. Es nezinu, no kurienes tā uzradās, jo... vienkārši izmainīt likumā normu par to, ka visos pārdodamos apavos un apģērbos ir jābūt iestrādātiem kaut kādiem – lieliem, maziem, nezinu, vienalga – atstarojošiem elementiem...

Es lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies Zivtiņa kungam, ka vēršat uzmanību uz šo. Pēc būtības ar abām rokām atbalstu šo priekšlikumu.

Pirms vairākiem gadiem ziemā vai tumšajā gada laikā biju Berlīnē. Un vienā no S bāņa stacijām “Deutsche Bahn” darbinieki visiem pasažieriem, visiem garāmgājējiem dalīja dažādu veidu atstarotājus: aproces, jakām pieliekamos piekariņus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Nu tos, protams, visus kā karstus pīrādziņus izķēra. Tā ir tā drošības kultūra un drošības apzināšanās, kas mums vajadzīga arī Latvijā.

Bet es esmu pārliecināts, ka šo priekšlikumu vai tam līdzīgu priekšlikumu var realizēt arī no CSDD esošā budžeta. Tam nav jābūt valsts budžetā, bet pēc būtības valstī pilnīgi noteikti ir jāinvestē redzamībā diennakts tumšajā laikā.

Tā ka paldies Zivtiņa kungam! Pēc būtības atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 22, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 108. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 109. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 20, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 110. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, protams, pēc tam, kad mēs pieredzējām, kā koalīcija apcēla savas valdības parlamentāro sekretāru, noraidot viņa priekšlikumus, es, protams, neticu, ka tiks atbalstīti šie priekšlikumi, kas nāk no opozīcijas deputāta. Bet šie ir tādi ļoti, no vienas puses, tehniski priekšlikumi, no otras puses, manuprāt, korekti izveidoti priekšlikumi. Tur es aicinātu pievērst uzmanību gan iekšlietu ministram, gan finanšu ministram. Jo, ja pēta padziļināti šīs budžeta tabulas, tad var redzēt to, ka tātad Valsts policijai 2027. gadā – nevis 2026., bet 2027. gadā! – tiks samazināts atlīdzības fonds par aptuveni diviem ar pusi miljoniem, kas nozīmē, ka tieši atlīdzības ziņā policistiem šī atlīdzība varētu sarukt par 49 eiro.

Es arī uzreiz runāšu par 116. un 122. priekšlikumu. Tur ir līdzīga problēma, ka tātad attiecībā uz robežsardzi arī 2027. gadā ir samazinājums atlīdzības fondā par nedaudz vairāk nekā 300 tūkstošiem, kas veido aptuveni 11 eiro sarukumu uz vienu amata vietu. Un savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam šis sarukums ir aptuveni 350 tūkstoši, kas veido uz vienu darba vietu sarukumu par deviņiem eiro 2027. un 2028. gadā. Nu, man liekas, mums ir jādod skaidrs signāls mūsu iekšlietu dienestiem, ka nevajag uztraukties, ka 2027., 2028. gadā nav plānots samazināt atalgojumu. Es ceru, ka tiešām tas nav valdības plānā – samazināt ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem atalgojumu. Un būtu pareizi, ka mēs pieņemam lēmumu grozīt 2027. un 2028. gada budžeta skaitļus.

Es nepiedāvāju palielināt atalgojumu. Nepārprotiet! Es piedāvāju pacelt līdz tam līmenim, kas ir iestrādāts 2026. gada budžetā.

Aicinu atbalstīt šo, 116. un 122. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Man šķiet, ka iekšējā drošība mums vispār ir atstāta nedaudz pabērna lomā. Tas, ka mēs pacēlām algas pagājušajā budžetā un šajā gadā, tas, protams, ir... liels paldies. Un cilvēki to no struktūrām novērtē. Bet jautājums ir cits.

Paskatīsimies, kāda ir attiecība starp... ja mēs paņemam visu budžetu un salīdzinām, cik tur ir algas fondā un cik ir attīstības fondā. To pašu paskatāmies, kas ir armijai un ārējai drošībai, cik ir algas fondā un cik ir attīstībai, kādi ir šie procenti. Tad mēs sapratīsim, ka iekšējā drošība mums šodien ir pabērna lomā.

Šis konkrētais priekšlikums, man liekas, vispār ir ļoti loģisks, saprotams un atbalstāms, jo, ja jūs dzirdējāt beidzamo interviju ar Valsts policijas vadību, tad, pieņemsim... reaģējošo policistu skaits šodien... ir 500 vakances. Tātad tas nav tā vienkārši, ka tur, pieņemsim, 500 cilvēku trūkst, bet mēs jau tiekam galā. Nē, katrai šai vakancei ir pretī kaut kāda teritorija, kaut kādi darbi, pienākumi, kas viņiem ir jāpilda. Tātad 500 brīvās štata vietas ir tas, par cik mums ir samazinājusies iekšējā drošība.

Tas, ka Saeima, Saeimas deputāti, kopumā valsts tik švaki rūpējas par iekšējo drošību... policisti saka: jā, jums jau policija nav vajadzīga, ja jūs regulāri ātrumu pārkāpjat un vēl kaut ko. Jums jau vajag, lai tās policijas uz ceļiem būtu mazāk un lai jūs mūs mazāk redzētu. Tāpēc jau jūs mūs te badināt. Nu, apmēram tā sanāk.

Ja jūs tam nepiekrītat, tad nobalsojiet “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 111. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 112. – deputātu Artūra Butāna un Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 17, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 113. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. 113.... man rāda – nav atbalstīts.

A. Vīksna. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts. Jā.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Paldies, ka šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts, jo vairākās vietās Latvijā tiešām valsts ugunsdrošības dienesti... ir slēgti, bet ugunsgrēki negaida, izsaukumi nepazūd un dzīvības nepiedod kavēšanos. Tāpēc brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība šobrīd ir kļuvusi par kritiski svarīgu mūsu iekšējās drošības sistēmas daļu.

Arī Ukrainas pieredze rāda, ka brīvprātīgie glābj valsti, kad profesionālais dienests ir pārslogots. Krievijas agresijas apstākļos Ukrainā tieši brīvprātīgie ugunsdzēsēji un civilās aizsardzības vienības pildīja funkcijas, kur profesionālie dienesti bija pārslogoti, infrastruktūra – iznīcināta vai vienkārši nepietika cilvēkresursu. Un Ukrainas valsts šodien atzīst – bez brīvprātīgajiem būtu daudz vairāk bojāgājušo, vairāk zaudētu īpašumu un nespētu uzturēt kārtību.

Mums nav kara, taču mums ir resursu trūkums, it īpaši reģionos un tur, kur VUGD ir slēgts vai reorganizēts, realitāte ir tāda, ka pieaug reaģēšanas laiki, palielinās riski iedzīvotājiem un briesmas kļūst reālākas. Un tad tieši brīvprātīgie ir tie, kas pirmie ierodas notikuma vietā, veic glābšanas darbus, palīdz, līdz ierodas profesionālais dienests. Un arī dažādus citus vienkāršākus darbus var veikt tieši brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Šie 67 500 eiro ir paredzēti brīvprātīgo ugunsdzēsēju preventīviem un izglītojošiem pasākumiem, kā arī dūmu detektoru iegādēm trūcīgām, nelabvēlīgām ģimenēm, sabiedrības informēšanai un drošības kultūras veicināšanai. Šis finansējums tiešām glābs dzīvības.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 114. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Esam jau daudz runājuši par to... ja reiz šis ir drošības budžets... iekšējā drošība, mūsu dienesti ir atstāti novārtā. Šis priekšlikums ir kā palīdzība mūsu dienestiem – ugunsdzēsējiem, policijai, ātrajai palīdzībai. Šis priekšlikums paredz piemērot dienesta transportlīdzekļiem akcīzes atlaidi degvielai. Līdzīgs regulējums šobrīd jau ir lauksaimniekiem, tā ka tas jau strādā, to ir iespējams menedžēt. Šiem dienestiem, kuriem ir grūti savilkt kopā galus, šāda degvielas akcīzes atlaide palīdzētu ikdienā nepārskatīt tās funkcijas, kādas šobrīd tiem ir uzliktas... un tie īsti vairs nespēj realizēt un būt gatavi steigties palīgā mums katram no Latvijas sabiedrības tajos brīžos, kad tas visvairāk ir vajadzīgs, tad, kad mēs sagaidām, ka tie ieradīsies palīgā.

Atbalstāma iecere, nav fiskāli liela un uzreiz novērsīs to netaisnību, ka, no vienas puses, valsts no budžeta dod līdzekļus iekšlietu struktūrām un ar otru roku paņem atpakaļ caur nodokļiem...

Atbalstām!

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 115. – deputātu Artūra Butāna un Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā šobrīd ir ārkārtīgi liels bardaks ar virsstundu apmaksu. Tam trūkst ne tikai finansējuma... bet arī esošā finansējuma ietvarā šis finansējums tiek... virsstundas tiek piešķirtas absolūti neloģiski. Par to mani informē paši ugunsdzēsēji. Piemēram, lai jums būtu ilustrācija, ekipāža dodas uz izsaukumu, un ugunsdzēsējam šoferim par virsstundām tiek samaksāts naudā, bet ugunsdzēsējiem glābējiem netiek samaksāts. Kādēļ? Cik taisnīgi tas ir? Skrastiņa kungs smejas. Bet ugunsdzēsējiem pašiem un arodbiedrībām par to skaidrības nav.

Protams, šeit der paskatīties arī, ka par tām virsstundām lielā īpatsvarā tiek maksāts dienesta vadībai. Savukārt tiem, kuri fiziski lien ugunī, šīs virsstundas apmaksātas netiek. Tiek teikts, ka trūkst finansējuma, lai to izdarītu.

Lūdzu! Mums ir iespēja labot kļūdu, pierādīt, ka drošības budžets patiesi rūpējas par to cilvēku, kas hierarhijā atrodas zemāk, bet drošības situācijas nodrošināšanai vistuvāk. Piešķiram finansējumu, pasakām viņiem paldies par savas dzīvības apdraudēšanu, par mūsu drošības nodrošināšanu, jo liela daļa no viņiem raujas naktīs, strādā vēl citus paralēlus darbus. Manuprāt, šī ir taisnīga lieta. Un pie viena aicinu arī Valsts kontroli veikt revīziju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, pārskatot, kāda ir šī virsstundu maksāšanas kārtība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 18, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Tātad, cienījamie kolēģi, mirkli uzmanības! Raivis Dzintars nav, Jānis Grasbergs nav, Igors Judins... neredzu, Māris Kučinskis... ir, Andris Kulbergs... ir, Ināra Mūrniece nav, Juris Viļums... ir, Jānis Zariņš nav (Dep. I. Judins: “Mani atzīmēja, ka es esmu?”)... Jānis Zariņš... ir, Edgars Zelderis nav un Igors Judins (Dep. I. Judins: “Ir, ir!”)... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām mūsu darbu pēc pārtraukuma.

Un turpinām ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Turpinām debates un turpinām izskatīt priekšlikumus.

Darba kārtībā ir 116. priekšlikums.

A. Vīksna. Tātad 116. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 1, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Vīksna. 117. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 118. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 119. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 120. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 15, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 121. – deputātu Artūra Butāna un Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 16, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 122. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 123. – deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Mana priekšlikuma būtība ir piedāvāt papildu finansējumu PMLP darbībai. Mēs zinām, ka uz PMLP neattiecas tās piemaksas un algu palielinājums, kas ir Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. PMLP darbinieki šajā kategorijā neietilpst, bet PMLP un arī Valsts robežsardze ir tie, kuri uzrauga un kontrolē imigrāciju Latvijā, tāpēc no iekšējās drošības viedokļa ir ļoti būtiski, lai PMLP darbība tiktu adekvāti finansēta.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 10, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 124. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 125. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 126. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 127. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 128. – deputātes Jekaterinas Drelingas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 7, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 129. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet tas ir iekļauts... atbalstīts 127. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Nākamais – 130. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 131. – Ministru kabineta priekšlikums Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 132. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 133. – deputātes Jekaterinas Drelingas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 134. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 135. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 136. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kaut kādā brīdī visi izglītības līmeņi ir nonākuši epicentrā, lai pamanītu, ka ir nepieciešams papildu finansējums, papildu uzmanība. Šobrīd numur viens ir vispārējā izglītība ar “Programmu skolā”. Arī augstākajai izglītībai ir diezgan pienācīgs atbalsts, un tai tiek reformēts finansējuma modelis uz institucionālo modeli.

Bet profesionālā izglītība ir palikusi pabērna lomā. Jau trešajā budžetā nav izdevies pienācīgi pielikt klāt ne bāzes finansējumam, ne papildu vietu nodrošināšanai. Tāpēc esmu sagatavojusi priekšlikumu, lai palielinātu finansējumu valsts budžeta programmai profesionālās izglītības īstenošanai, piešķirot finansējumu šo programmu bāzes finansējuma palielināšanai.

Šis finansējums nav pārskatīts jau gadiem. Katru reizi tiek piešķirts mazliet, mazliet, ar cerību, ka gan jau tas uzlabos situāciju. Bet tā nenotiek. Tas finansējums nenosedz reālās... patiesās izmaksas.

Ņemot vērā to, ka rīcības plānā ir nosprausts tāds pats uzdevums kā Nacionālajā attīstības plānā: līdz 2027. gadam nodrošināt, lai puse 9. klašu absolventu dotos apgūt profesionālo izglītību un puse – uz vidusskolām, vidusskolas sāk noteikt kritērijus... izskatās, ka vidusskolās, vismaz Rīgā, skaits aizvien samazināsies... mācību iespējas, arī reģionos bērni izvēlas skolu, kas ir tuvāk mājām. Bet, ja to skolu būs aizvien mazāk, kā izskatās, tad arī profesionālajā izglītībā papildu mācību vietas būs ļoti vajadzīgas, bet labā kvalitātē, lai profesionālā izglītība nebūtu pirmā un vienīgā vieta, uz kurieni aiziet tie, kas netiek vidusskolā. Tieši otrādi – profesionālajai izglītībai ir jābūt tai, uz kuru aiziet bērni, kas ir jaudīgi, spēcīgi, ar zināšanām, jo viņiem mācību process ir pat sarežģītāks nekā parastajā vidusskolā. Tieši tāpēc ir priekšlikums piešķirt papildu finansējumu... finansējuma bāzei 10,5 miljonu apmērā.

Pieminēšu vēl papildu problēmu. Finansējums prakses nodrošināšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vēl aizvien netiek pilnā apmērā nodrošināts par katru prakses dienu. Arī bāzes koeficients, tas modelis, kā mēs aprēķinām izdevumus katrai specialitātei, katrai programmai, jau sen neatbilst reālajām izmaksām. Šīs atšķirības ir ļoti lielas, nevar saprast, kāpēc friziera profesijas apguvei ir tāds cipars, bet grāmatveža vai IT specialitātes apguvei ir cits cipars. Faktiskās izmaksas nekad neatbilst piešķirtajam finansējumam. Līdz ar to ir problēmas nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošu programmu īstenošanu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atcerēties, ka šis ir jau trešais budžets, kurā šī nav jūsu prioritāte diemžēl.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 137. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 138. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 139. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ļoti svarīgs priekšlikums, jo līdzekļi kodolenerģijas attīstības uzsākšanai Latvijā ir nepieciešami kompetences iegūšanai, lai Latvija varētu jēgpilni diskutēt un lemt par kodolenerģijas attīstību. Tā ir arī mūsu iekšējā drošība, tas ir arī virziens, kādā mēs attīstām savu enerģiju. Šis priekšlikums ir domāts, lai mēs attīstītu savu zinātni. Palielināt apropriāciju Izglītības un zinātnes ministrijai par 300 tūkstošiem eiro gadā – tas nav tik daudz! –, piešķirot Latvijas Universitātei mērķdotāciju kodolenerģijas attīstības kompetences veidošanai; nodrošināt nacionālās programmas izstrādi kodolenerģijas jomā, definējot saturu, prasmes augstākajai izglītībai, īstermiņa kursu un semināru izveidei lēmumu pieņēmējiem un speciālistiem.

Mūsu kodolenerģētikas speciālisti un eksperti saka, ka mūsu augstākās amatpersonas KEM ministrijā neko nesaprot no kodolenerģētikas, tāpēc viņiem par to ir jāmācās... runājot, veicot sarunas, cilvēki neko nesaprot. Tāpēc mums jāattīsta... jādod naudiņa, lai mēs visi, arī ministrija gūtu zināšanas par kodolenerģiju, lai varētu diskutēt par tās attīstību un nepieciešamību.

Tālāk, kas ir ļoti svarīgi, bet kas mums izkrīt šodien un... vispār kopumā, – juridiskā regulējuma ceļa kartes izstrāde.

Mums nav nekādas juridiskās pamatnes, lai izstrādātu vai runātu par likumiem kodolenerģētikā... nosakot nepieciešamos tiesiskos priekšnoteikumus un atbildīgo institūciju sadalījumu, lai Latvijā varētu diskutēt un lemt par kodolenerģijas attīstību... kā arī ir nepieciešams tehnoloģiskās attīstības monitorings un sadarbības tīkla uzturēšana ar Eiropas un pasaules... tas ir, small... mazajiem modulārajiem reaktoriem un citām jaunajām kodoltehnoloģijām, lai nodrošinātu zināšanu izplatīšanu semināros, konferencēs un šo jomu popularizētu arī publikācijās.

Ko tas dos? Sagaidāmā ietekme: sagatavota nacionālā izglītības programma kodolenerģijas tehnoloģiju un tiesiskajā regulējumā; sadarbības tīkls starp Latvijas Universitāti, RTU un starptautiskajām organizācijām, kuras attīsta vai arī sadarbojas ar... kodolenerģētiku; zināšanu platforma sabiedrības un lēmumu pieņēmēju izglītošanai, lai kodolenerģijas iespējām Latvijā... būtu arī pamats par to domāt un darīt. Igaunijā jau ir likumdošanas bāze. Mums pagaidām nekā nav, un mēs atpaliekam no Igaunijas.

Lūdzu atbalstīt, jo mums jāattīsta sava kodolenerģija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 38, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 140. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Priekšlikums ir par stipendiju “Studētgods”. Reizē ar ģimenes valsts pabalsta reformu tika īstenota sena iecere – atbalstīt daudzbērnu ģimenes arī tajā brīdī, kad jaunieši dodas studēt. Tā ir sociālā stipendija, bet jauniešiem, kam ir labs sekmju līmenis un kas ir motivēti studēt, programma “Studētgods” būtiski uzlabo situāciju... to jauniešu nākotnes iespējām, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm.

Pagājušajā gadā bija smaga diskusija ar studentu apvienību par stipendijas apmēra palielinājumu. Jums izdevās viņus apvārdot, viņi piekrita piecu eiro pieaugumam... Un studējošie jutās laimīgi, jo bija apsolījums, ka par viņiem neaizmirsīs un ka pieaugums būs. Ir pagājis gads, 175 eiro pārtapa par 180 eiro, un šogad vēl aizvien ir tie paši 180. No stipendijas izveidošanas brīža līdz šodienai stipendijai bija jābūt tuvu pie 230 eiro, ja ņemam vērā inflāciju, tikai inflāciju, neko vairāk. Tas pat nav bonuss. Tas nozīmē saglabāt to līmeni, kādā jaunieši atbalstu saņēma 2022. gadā.

Atbalsts studējošajiem diemžēl nav tikai sociāls jautājums, tas ir arī ieguldījums Latvijas nākotnē... gan izaugsmē, gan arī, lai viņi kļūtu par kvalitatīviem darba ņēmējiem, par uzņēmējiem, gan kopumā par sabiedrības balstiem. Ja mēs apskatāmies, cik un kā jaunieši dodas studēt, – viņi dodas studēt, bet ļoti daudzi nepabeidz studijas. Un jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm ir daudz lielāks izaicinājums salāgot savas vēlmes, ambīcijas ar iespējām, ņemot vērā ģimenes budžetu un pieaugošo nevienlīdzību starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem. Jauniešu iespējas bija jūsu rokās... palielinot stipendiju vismaz inflācijas pieauguma līmenī. Jūs to neizdarījāt.

Šis ir priekšlikums, kas var palīdzēt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 141. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi, jūs noteikti būsiet dzirdējuši par Sabiedrības integrācijas fondu un to, ka Valsts kontrole šogad tajā veica tādu kā revīziju un Sabiedrības integrācijas fondam diezgan pamatīgi uzklupa. Konstatēja, ka sabiedrības saliedētības politika ir sadrumstalota, un tālāk, kad... Viss aizgāja līdz tam, ka 22. oktobrī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē bija ziņojums par valsts valodas apmācības vienoto platformu, kas ir uzticēta Izglītības un zinātnes ministrijai... un būtu jānāk arī ministres kundzei pastāstīt par to... Cienījamā ierēdne no Izglītības un zinātnes ministrijas teica, ka nav atrasti 930 tūkstoši eiro, kuri ir vajadzīgi, lai nākamajā gadā šo vienoto platformu sāktu īstenot – izveidot un sākt vienoto latviešu valodas mācību pieaugušajiem sistēmu. Tās mērķis ir vienots latviešu valodas mācību process jaunā kvalitātē. Jaunā kvalitātē.

Jautājums: vai valdība uz otro lasījumu finansējumu atrada? Savādāk sanāk, ka Jaunajai VIENOTĪBAI latviešu valodas mācīšana iebraucējiem nav prioritāte. Ja nav atrasts finansējums, tad ir jāpārdala no SIF. Es gan piedāvāju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet varētu arī no SIF, jo šis ir visīstākais integrācijas jautājums – mācīt latviešu valodu tiem, kuri šeit ir iebraukuši un diemžēl to nevar izdarīt, jo viņiem ir vajadzīgi speciāli kursi. Atcerieties – SIF padomes izmaksas gadā ir 700 tūkstoši eiro.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un ministres kundzei nākt skaidrot, kas tur īsti ir.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministrei Agnesei Lācei.

A. Lāce (kultūras ministre).

Labdien! Valsts valodas mācības pieaugušajiem ir ļoti svarīga lieta. Šī sistēma ir jāsakārto. Piekrītam. Esam spēruši daudz vairāk soļu, lai šo sistēmu sakārtotu, nekā visā tajā laikā, kad Nacionālā apvienība bija valdībā. Šiem mērķiem esam raduši risinājumu citā veidā, lai nebūtu jāvājina Sabiedrības integrācijas fonda darbs, lai gan es zinu, ka jūs to ļoti vēlētos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 9, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 142. – deputātu Artūra Butāna un Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī gada 23. oktobrī Saeimas sēdē tika skatīts ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.

Ziņojumā tika norādīts, ka valoda ir būtisks kopienu vienojošs elements gan Latvijā, gan diasporā. Ziņojuma sadaļā “Sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā” ir teikts, ka sabiedrības iesaiste lingvistiskās attieksmes un uzvedības īstenošanā, sadarbības pasākumu un aktivitāšu organizēšanā reemigrantiem un diasporas pārstāvjiem liekama kā prioritāte un uzsvars uz valodas popularizēšanu caur šīm aktivitātēm.

Savukārt, ja mēs paskatāmies šo ziņojumu, tad es nezinu, kā tas ir gadījies, bet mēs nekur neatrodam to, ka... tajā netiek minēts pasaules latviešu valodas diktāts, tāpat arī netiek pieminēts diktāts latgaliešu valodā. Un būtībā... tas ir ziņojumā, kurš aptver un nes... valodas popularizēšanu Latvijas sabiedrībā.

2023. gada Pasaules latviešu valodas diktātā piedalījās cilvēki no 17 valstīm un viņu vecums bija no 9 līdz 84 gadiem. Šogad Pasaules latviešu valodas diktāts tā arī nenotika. Lai šo aktivitāti nezaudētu, tā vietā tiek organizēts Tautas diktāts, kas ir pilnīgi jauna iniciatīva un turpina latviešu valodas kopšanu un rakstītprasmes tradīcijas. Ja mēs runājam par Latgaliešu valodas diktātu, tad šo aktivitāti ir uzsākusi un realizē latgaliešu kultūras kustība “Volūda”.

Ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrībai diktāts ir ļoti nozīmīgs (tajā iesaistās arvien vairāk tautiešu), pamatproblēma ir tā, ka diktātu norise... nevienā brīdī... nav balstīta uz valsts budžeta finansējuma, tai ir bijis gan ziedotāju atbalsts... gan arī kā projektu sastāvdaļa. Tas nav normāli, ka uz šī lielā budžeta fona, kāds ir šobrīd, mēs nevaram atrast 20 tūkstošus, lai realizētu šīs aktivitātes.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un uz priekšu (Starpsauciens: “Apvienot laikus!”)... Nē, nav jāapvieno.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 143. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 143. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 53, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 144. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. Paldies par dinamisko darbu.

145. – deputāta Vucāna priekšlikums.

Stafeti pārņem Andris Šuvajevs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Vispirms paldies par iepriekšējo balsojumu, ar kuru 400 tūkstošu eiro finansējums tiek piešķirts Starptautiskajam radioastronomijas centram, kurš atrodas Irbenē.

Mans priekšlikums ir ļoti līdzīgs, tikai no cita finansēšanas avota un ar turpinājumu uz diviem nākamajiem gadiem. Uzreiz gribu teikt, ka es savu priekšlikumu atsaukšu.

Gribu pamatot, kāpēc. Situācija ir tāda – pirms nedēļas, 27. novembrī, Brēmenē notika Eiropas Kosmosa aģentūras uzraugošās Ministru padomes sanāksme, kurā tika pieņemts vēsturisks lēmums par to, ka Eiropas Kosmosa aģentūra no šī brīža var nodarboties arī ar duālās nozīmes pētījumiem. Tas nozīmē, ka savas satelīta programmas viņi var izmantot ne tikai civiliem, bet arī militāriem mērķiem.

Un ar to es vēršos pie aizsardzības ministra, jo, ja līdz šim mums ar šo Latvijā lielāko zinātniskās infrastruktūras objektu, kas atrodas Irbenē, un ar Ziemeļeiropā lielāko radioteleskopu bija problēmas, kā tā izmantošanu vismaz daļēji sasaistīt ar militāriem mērķiem, tad pēc būtības šis pagrieziens Eiropas Kosmosa aģentūras lēmumos un tās funkcijās mums dod iespēju, kā piesaistīt finansējumu šim objektam.

Es domāju, ka visai liels nopelns šeit ir Eiropas Komisijas komisāram Andrjum Kubiļum, bijušajam Lietuvas premjeram un mūsu labam partnerim Baltijas Asamblejā, kurš šobrīd ir Eiropas aizsardzības un kosmosa komisārs (ir šāds postenis). Kubiļus kungs ieņem šo posteni, un viņš visu laiku ir runājis par to, ka... it sevišķi attiecībā uz modernajām tehnoloģijām... mums ir jāatrod veids, kā visu to infrastruktūru, kas ir mūsu rīcībā, izmantot aizsardzībai.

Lūk, tāpēc es redzu reālu iespēju, ka 2027., 2028. un tālākiem gadiem mēs varētu reāli runāt par to, kā Aizsardzības ministrijas budžetu sasaistīt ar šī infrastruktūras objekta finansēšanu.

Tāpēc, kā jau teicu iepriekš, šo savu priekšlikumu es atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsaucieni.)

Nav balsojams. Priekšlikums ir atsaukts.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar, kolēģi! Es turpināšu ziņot.

146. – deputāta Auguļa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Arī ir atsaukts.

A. Šuvajevs. Jā, es tagad to gribēju teikt. Arī šis priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Šuvajevs. 147. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kā vienmēr, jau kuro gadu nākas runāt par jautājumu, ko vienmēr aizmirstas... vai pietrūkst spēka un vēlmes atbalstīt. Šis priekšlikums paredz palielināt finansējumu valsts budžeta programmai “Dotācija sporta organizācijām” tādas vienkāršas lietas kā peldētapmācība finansēšanai.

Mēs vēl aizvien esam līderi negatīvā nozīmē – līderi noslīkušo cilvēku skaitā. Līderi tajā sadaļā, cik bērni pie mums iemācās peldēt. Ņemot vērā, ka mums infrastruktūras pieejamība arī ir ierobežota un treneru esot pārāk maz, par Eiropas Savienības finansējumu, kas bija veselīgas pašvaldības projektā, pašvaldības centās, veda bērnus uz peldbaseiniem, mācīja peldēt.

Bet mums kā valstij vajadzētu uzņemties atbildību un nodrošināt pastāvīgu, reālu atbalstu, lai bērni varētu justies droši uz ūdens. Bērnus pieskata vecāki, jaunieši iet paši, un beigu beigās arī pieaugušo pusē mums ir daudz noslīkušo. Pārāk daudz. Mums ir daudz ezeru, upju, jūras piekraste, un tā ir labākā vieta, kur nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, ar aktīvu, veselīgu dzīvesveidu. Bet, ja mēs bērniem neiemācīsim peldēt, tad viņiem risks nepiedzīvot pilnvērtīgu dzīvi pieaug.

Arī iepriekšējos gados es sniedzu šo priekšlikumu. Zinu, ka arī Sporta apakškomisija par šiem jautājumiem ir debatējusi. Manuprāt, 1 600 000 eiro gadā, lai nodrošinātu peldētapmācību mūsu bērniem... Tie piedzimst ar katru gadu aizvien mazāk, bet turpina noslīkt... pēc rādītājiem, kas ir līderi... mēs esam līderi negatīvā nozīmē Eiropā... Noteikti nav saprātīgi, nav mērķtiecīgi, un es domāju, ka neviens to nevēlas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Sporta apakškomisijas deputātus īpaši uzrunāju. Es zinu, ka jūs esat runājuši par šo problēmu, diskutējuši. Nez kāpēc nav sadzirdēts. Nav papildu finansējums šai aktivitātei piešķirts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 147. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 148. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas saistās ar iekšēju pārdali Izglītības un zinātnes ministrijā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 149. – deputātes Drelingas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 149. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 150. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, it īpaši Latgales deputāti, mēs visu laiku runājam par to, ka mums jāatgriež jaunieši atpakaļ, lai viņi neizklīst pa pasauli, lai viņi mācās pie mums, Latgalē, nepamestu Latgales reģionu.

Šis priekšlikums ir domāts, lai paaugstinātu stipendijas jauniešiem ar saistībām palikt Latgalē, palielinātu apropriāciju Izglītības un zinātnes ministrijas programmai studējošo atbalstam, izveidotu Latgales mērķstipendiju programmu ar paaugstinātu stipendijas apmēru jauniešiem, kuri studē Latgales reģionālajās augstskolās un koledžās vai studē ārpus reģiona specialitātēs, kuras nav pieejamas Latgalē. Labklājības ministrija ar NVA varētu izstrādāt... nodrošināt darba devēju piesaisti un līgumu izpildes uzraudzību.

Pamatojums... es gribu, lai Rasimas kundze dzirdētu, lai nebalsotu “pret”, jo pamatojums ir. Pamatojums balstīts uz konferences “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040” kopsavilkuma sadaļu “Sociāli ekonomiskā attīstība”... varat izlasīt... kurā norādīts, ka šīs stipendijas, atbalsta mehānismi ar saistībām strādāt reģionos nav paredzēti ne rīcības plānā, ne konceptā, bet ir būtiski, lai mazinātu jauniešu emigrāciju no Latgales. Un arī OECD pētījuma par 2024. gadu ziņojumā “Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā, Latvijā” papildus norādīts uz prasmju neatbilstību un nepieciešamību piesaistīt talantus, lai nodrošinātu reģiona ekonomisko noturību un konkurētspēju.

Tāpēc šis priekšlikums tieši ir no foruma “Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040”, no tā, ko mēs sūtījām no Latgales apakškomisijas valdībai, lai atbalstītu šos priekšlikumus... un tieši no OECD.

Tāpēc Latgales deputāti, arī Rasimas kundze, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, lai Latgale nezaudētu savus jauniešus, lai viņi studētu pie mums, Latgalē... ne tikai savējos... bet pieaicinātu arī no citiem reģioniem un Eiropas valstīm kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijas lēmums šoreiz bija negatīvs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 17, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 151. – deputāta Butāna priekšlikums. Man jāpiebilst, ka komisijā tas tika uztverts kā relatīvi inovatīvs priekšlikums, jo paredz stiprināt latviešu valodu un identitāti, sociālo tīklu satura veidošanu jauniešiem. Komisijā gan šoreiz netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 152. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Mans priekšlikums paredz piešķirt papildu finansējumu studentu dziesmu un deju svētkiem “Gaudeamus”, kas plānoti nākamajā gadā Latvijā. Šobrīd 74. programmā jeb tajā pārdalāmo... finansējuma pārdalāmajā daļā ir iezīmēti, bet vēl nav piešķirti 430 000 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas ir labs sākums. Prieks, ka esat tur paredzējuši, bet ar to būs stipri par maz.

Kā aprēķina piemēru, ka varbūt finansējums ir nepietiekams, norādīšu, ka 2004. gadā, kad arī Rīgā notika studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, finansējums, fiksētais izlietojums bija 191 200 lati. Un, ja mēs pārrēķinām pēc kursa un pēc tam pēc inflācijas 20 gados, cik šīs naudas vērtība varētu būt? Nepalielinot finansējumu, tie būtu 643 000. Tātad plānojat, ka studentu būs mazāk, jaunieši piedalīsies mazāk vai viss ir palicis lētāks? Manuprāt, ar 430 000 ir stipri par maz.

Tāpēc aicinu atbalstīt finansējumu, lai nodrošinātu studentiem pilnvērtīgus, skaistus dziesmu un deju svētkus nākamajā vasarā Latvijā, un piešķirt papildus 700 000 eiro.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (izglītības un zinātnes ministre).

Liels paldies deputātiem par rūpēm attiecībā uz dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu.

No savas puses gribu apliecināt, ka Baltijas studentu dziesmu un deju festivālam būs finansējums pilnā nepieciešamajā apjomā. Deputāti vairākas reizes no šīs tribīnes ir runājuši par to, ka finansējums jāmeklē esošā budžeta ietvaros. Izglītības un zinātnes ministrija to arī godprātīgi dara un nodrošinās finansējumu pilnā apjomā.

Finansējums, lai šos svētkus varētu sarīkot, ir lielāks par to, ko minēja Indriksones kundze.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 152. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 153. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz iekšēju pārdali Zemkopības ministrijā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 154. – zemkopības ministra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 155. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! It īpaši Latgales apakškomisijas deputāti! Šo jautājumu mēs izskatījām apakškomisijā – par to ceļu Lipuški–Veczosna–Malta. Mums bija veltīta vesela komisijas sēde tam jautājumam. Jūs visi zināt šo problemātiku.

Kamēr jūs vienkārši komisijā kaut ko mēģināt risināt, mēs sūtījām vēstuli Finanšu ministrijai, valdībai par to, lai atbalsta šo iniciatīvu. Bet ir iespēja nobalsot, lai atbalstītu vietējos uzņēmējus, vietējos iedzīvotājus, jo šis priekšlikums tika izveidots sakarā ar Rēzeknes novada Uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājas Lienītes Litavnieces ziņojumu. Un jums tas ir zināms. Kamēr mēs runājam, daži deputāti brauc, jautā, izjautā gan vietējos iedzīvotājus, gan uzņēmējus, sastāda tāmi, cik tas varētu izmaksāt. Šeit jūs redzat, ka seguma atjaunošanai un ceļa infrastruktūras izveidošanai būtu nepieciešami tikai divi miljoni.

Ja jūs runājat par to, ka Latgalē... par drošību, par Latgali, ka trīs miljoni ir novirzīti... Redziet, šeit tikai ceļš varētu izmaksāt divus miljonus, un pagasts vai novads to nevar nosegt no tā finansējuma, kas ir novirzīts, ar ko jūs lepojaties, ka būs milzīgs finansējums drošībai un visam pārējam.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, par ko mēs runājām apakškomisijā, lai mūsu novadiem... lai mūsu Latgales reģions, it īpaši pierobežas ceļš, būtu drošs un izmantojams gan iedzīvotājiem, gan vietējiem uzņēmējiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 19, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 156. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Īsi, kolēģi! Es dzirdu, ka koalīcijas deputāti... izsaukumus no zāles, ka konkrēti ceļa posmi netiekot budžetos atbalstīti. Vēl kaut kas. Tiek! Tiek – tieši tāpat kā jūs palielināt vinjetes posmus. Ļoti daudz kur mēs liekam ceļa posmus.

Šis priekšlikums paredz piešķirt dotāciju autotransporta tuneļa izbūvei zem dzelzceļa sliežu ceļiem ar pieejām Kalna prospektā Ogrē. Ogrē katru otro gadu iet bojā cilvēki. Ogrē un Ogres novadā attīstība notiktu daudz straujāk, ja būtu autotransporta tunelis zem dzelzceļa.

Gatavība realizēt projektu ir augsta. Ir tiešām nepieciešama skaidra zaļā gaisma no valsts, šajā gadījumā – no parlamenta paredzēt šo aktivitāti budžetā, jo mēs nesagaidīsim no Satiksmes ministrijas šādu priekšlikumu ar pašreizējo politisko vadību, lai šāda attīstība un drošība, drošības risinājumi Ogrē tiktu ieviesti. Tie ir bijuši arī vairāku politisko spēku priekšvēlēšanu solījumi. Latvijas Zemnieku savienības, Zaļās partijas, Nacionālās apvienības un ne tikai. Visi cilvēki, kas dzīvo Ogres novadā, šādu projektu gaida jau gadiem.

Tāpēc aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Paldies. Tavara kungs jau ļoti labi izstāstīja. Šis projekts ir arī pietiekami augstā gatavības stadijā, un ir projektēšanas darbi paveikti pirms gandrīz astoņiem gadiem. Ir ieguldīta nauda, projekts ir izstrādāts. Diemžēl ar katru gadu izmaksas aug, jo projekts tālāk nevirzās uz priekšu. Un tomēr neatkarīgi no citiem apstākļiem šis ir finansējums, kas paredzēts Satiksmes ministrijai konkrēta projekta realizācijai, nevis pašvaldībai. Bet tas, protams, nāks par labu Ogres pilsētas attīstībai.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 156. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 23, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 157. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir tāds bišķiņ svarīgāks jautājums, kamdēļ atļaujos jūs traucēt.

Tātad trīs Latvijas pašvaldības, eksportam ļoti nozīmīgas pašvaldības – Smiltene, Valmiera un Cēsis –, jau pirms kāda laika ir lūgušas atbalstīt autoceļa grantēto ceļa posmu no Raunas uz Valmieru... Tie, kas brauc ikdienā... Izbrauciet, apskatieties kartē. Šis ceļš ir grantēts. Tas nav vienīgais Latvijā, taisnība. Un tomēr tas ir ļoti svarīgs Latvijas uzņēmējiem, uzņēmējdarbībai, mobilitātei, darbaspēka mobilitātei.

Valmiera ir ļoti spēcīgs centrs. Līdz ar to te ir lūgums no Latvijas pašvaldībām. Un, kas dīvaini, nevienu no šīm pašvaldībām nevada Nacionālās apvienības mērs, bet vada Jaunās VIENOTĪBAS un “PROGRESĪVO” mērs.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt un rast risinājumu Satiksmes ministrijai šī nozīmīgā ceļa posma... Nu, ja ne cieto segumu, ko esmu lūdzis šajā pieprasījumā, tad vismaz dubulto virsmu mēs varam atļauties uzlikt.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 26, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 158. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Otrdien valdība apstiprināja Valsts autoceļu stratēģiju līdz 2040. gadam. “PROGRESĪVO” ministrs Švinka lepojās, ka tāds kārtīgs plāns, ko tik tur nedarīs un darīs. Praktiski nedarīs. Bet, reāli skatoties, nākamos gadus finansējums Latvijas autoceļu uzturēšanai, atjaunošanai, pārbūvei ievērojami samazināsies, jo gluži vienkārši tā nav PROGRESĪVO prioritāte. Un diemžēl no tā cietīs visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši reģionos.

Un turpmākie priekšlikumi ir par atsevišķiem ceļa posmiem, kuros jau ir sagatavoti būvprojekti, kuros vietējie iedzīvotāji gaida darbus. Bet, tāpēc ka PROGRESĪVIE nav bijuši pietiekami aktīvi un nav iesaistījušies budžeta sarunās, tuvākajos plānos šie ceļa posmi nav ielikti.

Arī Aknīste–Lietuvas robeža, kur, pārbraucot pāri robežai, otrā pusē ir skaists asfalts, labs ceļa posms. Bet, pārbraucot uz Latvijas pusi, situācija ir ļoti, ļoti slikta. Vecā Jūrmalas šoseja. Arī šeit būvprojekts ir gatavs, ir jāsāk darbi, ja līdzekļi būtu, to varētu darīt kaut rīt. Zemīte–Kandava. No Saldus puses līdz Zemītei caur Zanti izdevās ceļa posmus sakārtot, un vietējie iedzīvotāji ir ļoti priecīgi. Vēl izpildot posmu Zemīte–Kandava, būtu viss šis... Garš ceļa gabals Saldus–Kandava būtu sakārtots. Un Zasas puse, Slate... uz Bebreni arī. Tur ir sākti darbi, atlikušais posms ir jāsaved kārtībā.

Bet tas nav iezīmēts, un šī ir iespēja šos posmus sakārtot. Jo situācija, pavasarī izbraucot šajos ceļa posmos, ir tāda, ka košļene mutē drūp braucot. Vietējie iedzīvotāji ir aicinājuši, ir vērsušies, viņi savu darbu ir izdarījuši, arī “Latvijas valsts ceļi” ir veikuši būvprojektus. Arī mums šis ir jāizdara.

Es nevaru paļauties uz PROGRESĪVAJIEM, tādēļ aicinu jūs, gan ZZS, gan JAUNO VIENOTĪBU, nākt talkā un beidzot šos atsevišķos posmus sakārtot. Jo daudz kas ir izdarīts. Mums izdevās panākt atbalstu programmai, lai varētu uzklāt dubultās virsmas, melnos segumus, no pagasta centriem uz novadu centriem. Visā Latvijā ir ļoti daudz šādu posmu realizēts. Tā ka nevajadzētu apstāties pie tā, kas izdarīts, bet iet uz priekšu. Tad arī nākamajiem Ministru kabinetiem būtu labie stāsti, arī mums šeit, Saeimā... un iedzīvotāji tiešām to novērtētu.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī nākamos, kuri ir par to, lai vietējiem iedzīvotājiem palīdzētu nokļūt pēc ikdienišķiem pasākumiem, pakalpojumiem uz slimnīcu, dārziņu, skolu, darbu.

Atbalstām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 158. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 24, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 159. – arī deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 25, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 160. – arī deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 160. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 24, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A. Šuvajevs. 161. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 161. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 21, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 162. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 162. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 21, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 163. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 23, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 164. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 164. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 22, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 165. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 165. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 21, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 166. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Man bija cerība, ka vismaz kādu no šiem priekšlikumiem – manu vai Dombravas kunga, vai Butāna kunga, vai kāda cita – atbalstīs un būs pozitīvs stāsts mūsu reģiona iedzīvotājiem. Diemžēl tas nav noticis.

Atgādināšu, ka arī sarunās par iepriekšējo budžetu bijām sagatavojuši virkni dažādu priekšlikumu ceļu pārbūvei, melnā seguma uzklāšanai. Jāteic, pēc debatēm kaut kādā brīdī mēs izmantojām dažādas metodes, lai pārliecinātu “PROGRESĪVOS” un satiksmes ministru, ka šie objekti ir jātaisa. Un ir pozitīvas ziņas – mūsu priekšlikumus sadzirdēja. Talsos, Rojā šobrīd tiek taisīti... arī “Zemgales josta”... Tas ir vēl garāks stāsts – vairākas reizes ir centušies nogriezt, bet pavasarī darbiem būtu jāsākas. Liepājas novada iedzīvotāji, liepājnieki zina, ka ceļa Priekule–Skoda posms uz Lietuvas robežu ir briesmīgā stāvoklī, bet tiks sakārtots. Bija ievērojamas uzvaras. Mazas uzvaras Rīgā, bet lielas uzvaras – reģiona iedzīvotājiem.

Šis priekšlikums ir radies no manas dzīves pieredzes. Es nāku no Tukuma novada Zentenes pagasta. Skolā mācījos Cēres pagastā, kas ir 7,5 kilometru attālumā no Zentenes. Gandrīz katru dienu šo ceļa posmu es veicu kājām. No skolas nākot mājās... garš ceļa gabals... bija iespēja visu izdomāt līdz galam. Bet katru reizi, pabraucot garām mašīnai, iešanas idille tika pārtraukta, jo bija milzīgs putekļu mākonis. Katrs gājējs šajā ceļa posmā kļuva sirms kā ābele.

Jāteic, ka netika atbalstīts neviens priekšlikums, kas varētu šo situāciju mainīt ļoti lielā daļā Latvijas ceļu. Puse no “Latvijas Valsts ceļu” bilancē esošajiem posmiem ir ar grants segumu. Šis priekšlikums ir tāds, lai varētu šos posmus... Ja jūs neatbalstāt šo posmu asfaltēšanu vai melnā seguma uzklāšanu, tad ar šo programmu būtu iespējams apstrādāt ar materiālu, lai šie ceļi vismaz neputētu. Tas palīdzētu mūsu uzņēmējiem, arī tiem, kas audzē dārzeņus, ogas ceļa malās, jo karstā laikā mašīnas, kuras pabrauc garām, izraisa tādus putekļus, ka pēc tam neviens neēdīs, jo smiltis starp zobiem šņirkst. Līdzīgi ir tiem cilvēkiem, kuri dzīvo mājās, kuras ir blakus ceļam. Katru dienu viņi cieš, jo putekļi pārklāj visu, kas atrodas ceļa malās.

Šī programma nav liela, bet atbalstot būtu iespējams visā Latvijas teritorijā šos ceļa posmus sakārtot un apstrādāt, lai tie neputētu.

Atbalstām! Ja neasfaltējam, tad sakārtojam, lai vismaz neput.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 23, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 167. – deputāta Dombravas priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju cietā seguma ceļa izbūvei starp Lēdurgu un Straupi. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums paredz izbūvēt cietā seguma ceļu starp Lēdurgu un Straupi. Liekas pietiekami nebūtisks posms, bet patiesībā tas iekļaujas daudz plašākā ceļa posmā, kas savieno Saulkrastus ar Cēsīm, vēl precīzāk – Skultes ostu ar Cēsīm un visu Vidusvidzemi.

Ja šis salīdzinoši īsais posms tiktu izbūvēts – ideālā variantā ar asfalta ceļa segumu –, tad tas nodrošinātu ātrākas iespējas no Vidzemes vidienes nogādāt kravas Skultes ostā, kas noteikti veicinātu arī ekonomisko apriti. Šai gadījumā šis priekšlikums ir ar 900 tūkstošu eiro lielu budžeta ietekmi, lai no grants ceļa šis posms tiktu pārveidots vismaz par dubultās virsmas apstrādes ceļu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 167. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 24, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 168. – deputāta Dombravas priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju ceļa posmam Vaidava–Strīķi–Rāmnieki. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šis posms ir tāds, kas ietekmētu divu Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldību iedzīvotāju dzīvi uz pozitīvo pusi. Ir runa par savienojumu starp Valmieru un Cēsīm tieši posmā pie Vaidavas, kur ir sešu kilometru garš posms, kurš, ja tam tiktu izveidota dubultās virsmas apstrāde, nodrošinātu Vaidavas iedzīvotājiem daudz ātrāku un drošāku, un ar mazāk putekļiem nokļūšanu līdz Cēsīm.

Budžeta ietekme – tikai nedaudz vairāk kā 400 tūkstoši.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 24, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 169. – deputāta Dombravas priekšlikums. Arī dotācija šajā pašā posmā Vaidava–Strīķi–Rāmnieki cietā seguma ceļa izbūvei. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 169. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 23, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 170. – deputāta Butāna priekšlikums. Piedāvā dubultot pasažieru vilciena Liepāja–Rīga–Liepāja reisu skaitu. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 171. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie Saeimas deputāti! Ļoti aktuāla tēma – skar sabiedriskā transporta nozari reģionos. Nepieciešams finansējums 15 miljonu eiro apmērā, lai saglabātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares ilgtspēju kā valsts iekšējās drošības sastāvdaļu.

Mēs daudz dzirdējām toreiz, kad bija pieprasījums par sabiedrisko transportu un tā samazinājumu. Bet šis priekšlikums ir par to, lai to saglabātu. Mēs dzirdējām no ministra Švinkas, ka viņš grib pārtraukt visus līgumus, kuri ir noslēgti.

Es sarēķināju, ka, pārtraucot vecos līgumus un pārslēdzot jaunus... vidējā cena par vienu kilometru tagad ir vidēji 1,11 eiro, bet jaunajos līgumos vidējā cena ir 1,59 eiro par vienu kilometru. Kopumā Satiksmes ministrijai jāsameklē papildus ne 15 miljoni, bet 52 miljoni, lai pārslēgtu līgumus. Kur jūs ņemsiet šo naudu? (Starpsauciens.)

Pārvadātāji piedāvā paaugstināt līguma cenu no 0,93 eiro tikai par 10 procentiem... vidēji ir 1,11... par 10 procentiem... tas būs ap 1,027 vai 1,22 eiro par vienu kilometru. Un tie ir tikai 15 miljoni eiro, lai saglabātu esošo maršrutu tīklu.

Bet, ja satiksmes ministrs grib pārslēgt līgumus, izmaksas budžetam būs 52 miljoni. Cik maršrutu vajadzēs slēgt, lai iekasētu vai savāktu tos 52 miljonus? Atbildiet uz jautājumu, lūdzu! Padomājiet! Es piedāvāju tikai 15 miljonus, lai pārslēgtu līgumus par 10 procentiem un saglabātu to maršrutu tīklu, kas ir. Bet Švinkas kunga piedāvājums ir lauzt visus līgumus un pārslēgt pa jaunam, un tas valsts budžetam izmaksās 52 miljonus.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un neatbalstīt ministra Švinkas priekšlikumu lauzt visus līgumus un pārslēgt jaunus.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 171. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 26, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 172. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Arī paredz piešķirt dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Vitenbergs. Ar “PROGRESĪVO” ministriem ir līdzīgi kā ar maziem bērniem, kad viņi sper savus pirmos soļus, – visu laiku vajag no muguras pieskatīt, lai nenokrīt, lai nesasitas. Ja nokrīt, tad palīdzam piecelties. Pēdējā laikā ļoti daudz šādu kritienu bijuši Švinkas kungam... tādi paklupieni.

Mēs te, Saeimā, visu laiku cenšamies labot, saceļam traci, pēc tam tās kļūdas tiek labotas. Atceramies, bija – hops, nogriezīsim reģionālajiem ceļiem! Tracis Saeimā lēmumu mainīja.

Atceros, sākums “PROGRESĪVAJIEM” bija... par Bauskas apvedceļu... nē, to projektu nevajag, mēs būsim pret. Ir kāda darbošanās arī (Starpsaucieni.) ar Salacgrīvas tiltu. Tā ir pilnīgi ar visu. Kaut kādā brīdī, man liekas, mēs kā tāds ēnu kabinets visu laiku pieskatām, labojam kļūdas, bet tas nedaudz sāk apnikt. Bija tik tālu nobriedis... par šiem reģionālajiem autobusu pārvadājumiem... gandrīz jau bija demisija. Tā, es teiktu, ir ļoti tuvu, to var sajust gaisā.

Un tas saraksts... Es vēl pirms runas tam izgāju cauri. Visos novados ievērojami tiks samazināti pārvadājumi uz pagastu centriem: Dobele–Miltiņi, Dobele–Līvbērze, Dobele–Pienava, Dobele–Jaunpils, Tukums–Zemīte, Tukums–Džūkste, Jelgava–Līvbērze, atvainojos. Tā varētu saukt, saukt un saukt.

Šo priekšlikumu atbalstot, visi riski, šaubas tiktu noņemti. Šobrīd pašvaldības nezina, kas viņiem būs no 1. janvāra. Ir palicis mazāk nekā mēnesis, viņi nezina, kuri reisi būs. Ir daļa, kas brauc pie ministra, ir daļa, kas tiekas ar pārvadātājiem, lai saprastu, ko tālāk darīt.

Visas tās sākotnējās ieceres, kā jau minēju... Bauskas apvedceļa būvniecība... bija jau izstrādāts scenārijs, kā tas notiks... gribēja noraut. Nē, mums tomēr ir izdevies – projekts iet uz priekšu. Dienvidu tilta ceturtā kārta. Kad “PROGRESĪVIE” sāka ministrēt – sliktus projektus nevirzīsim tālāk. Izdevās to pārlauzt. Rīgas apvedceļš. Bija piešķirts finansējums. To paņēma nost, pārdalīja kaut kur citur. Ļoti daudz tādu lēmumu, kuri ir bijuši neizprotami un pret sabiedrības interesēm. Arī šajā budžetā.

Domāju, nākamā sērija, kurā mums, Saeimai, būs jāreaģē un jāprasa pieprasījumi, jāaicina ministrs uz dažādām komisijām – par vinjetēm. Cilvēki ir šokā. Tas bija kaut kā palaists garām, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā varbūt neuzķēra, neatklāja. Ejot cauri šiem priekšlikumiem... paldies Kulberga kungam, kurš iniciēja šo jautājumu, pamanīja. Tie ir kliedzoši lēmumi, kas atstās iespaidu uz visu sabiedrību.

Atbalstot šo priekšlikumu, mēs varam novērst tās neskaidrības, kuras būs visās Latvijas pašvaldībās. Šobrīd viņi nezina, vai no 1. janvāra reisi paliks vai tiks slēgti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 29, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 173. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu projekta “Rail Baltica” pamattrases posma pārprojektēšanai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Man tā situācija liekas nedaudz absurda. No “Latvijas valsts mežiem” mēs atņemam astoņus miljonus un iegrūdīsim iekšā pilnīgi bezjēdzīgā projektā “Rail Baltica”, kuru nekad nepabeigsiet. Pieminiet manus vārdus. Un, ja vēl kaut kādos... nezinu, varbūt sliedes liktu... bet šeit ir pārvaldība. Tātad viņiem ar tām algām... cik tur mēnesī... 20 tūkstoši... viņiem vēl par maz ir pārvaldībā. Mēs vēl astoņus miljonus no “Latvijas valsts mežiem”...

Tātad cirtīsim mežus un palielināsim... nezinu, algas diez vai... bet tā “Rail Baltica” pārvaldība jebkurā gadījumā... melnajā caurumā, kas mums absolūti nav vajadzīgs ne drošībai, ne pasažieru pārvadāšanai. Absolūti nesaprotu, kam tas mums ir vajadzīgs. Kaut kāds kārtējais projekts, kādu Eiropā jau ir... nezinu, astoņi vai 12... kurš netiks pabeigts. Un mēs tikai gāžam iekšā naudu... tagad astoņus miljonus no “Latvijas valsts mežiem”. Tā ir afēra.

Šo vispār nedrīkst atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Atim Švinkam.

A. Švinka (satiksmes ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti un deputātes! Mazliet jāizskaidro Zivtiņa kungam, lai nerastos pārpratumi.

Protams, es biju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un mēs diskutējām kopumā par satiksmes nozari. Mēs detalizēti gājām cauri visām programmām un, protams, pieskārāmies minētajam projektam “Rail Baltica”.

Budžeta piešķiršana pārprojektēšanas darbiem “Rail Baltica” pamattrases posmos ir ne tikai tehniski nepieciešams solis, bet arī stratēģisks signāls Eiropas Komisijai par Latvijas apņēmību, spēju īstenot projektu, spēju īstenot sarežģītus infrastruktūras projektus atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķiem. Šāda rīcība apliecina, ka Latvija ir gatava uzņemties saistības arī nākamajās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF plānošanas un MFF sarunās. Mēs zinām, ka šis projekts iet no Eiropas fondu naudas. CEF finansējums ir pārrobežu projekts. Nekad šī projekta nauda nevarētu tikt piešķirta citiem projektiem.

Ir zināms pēdējā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF11 ietvaros pieejamais finansējums, cik šobrīd ir, un mēs saprotam – lai no Lietuvas robežas līdz Misas trīsstūrim būvētu, mums ir nepieciešama nauda. Mēs zinām, ka esošā finansējuma ietvaros pietrūks 200 miljonu. Ja mēs gribam realizēt no Lietuvas robežas līdz Misas trīsstūrim plus vēl septiņus kilometrus, mums ir nepieciešams ietaupīt. (Starpsauciens.) Ir nepieciešams ietaupīt 200 miljonus. Vienkārša matemātika... ieguldot šo naudu, mēs ietaupām 200 miljonus. (Starpsauciens.) Uzbūvējam vairāk.

Arī projektu vadītāji ir rēķinājuši, kā realizēt šo projektu, lai veiktu ietaupījumus. Lai to realizētu, 200 miljoni nav maza nauda. Plus tas dod absolūtu pārliecību Eiropas Komisijai, ka Latvija ir spējīga realizēt projektus, ka Latvijai var uzticēties. Uz Eiropas Savienības naudu... MFF, CEF projektiem... arī nākotnē Latvija varētu pretendēt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

 

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Es apgalvoju, ka es un mūsu partija negrib “Rail Baltica”. Mēs gribam Ukrainas grāmatas, lai varētu mācīties ukraiņu valodu; mēs gribam, lai bērniem mācītu prasmi peldēt; mēs gribam, lai būtu atstarotāji. Mēs gribam tādas lietas. Mēs gribam uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt uz 12,5 procentiem. “Rail Baltica” – tā ir afēra, kurā mēs dedzinām naudu, un šis projekts mums nekad nebūs vajadzīgs. Trase iet pa purviem, mežiem... caur Salaspili aizies prom uz Lietuvu. Kam tā būs vajadzīga? Maksimums 50 tūkstoši cilvēku dzīvo pie šīs trases – maksimums!

Tanī pašā laikā Tallina – viss skaidrs. Pērnava, Viļņa – viss skaidrs. Lietuviešiem jau tagad ir šaurās sliedes Mockavas stacijā. Viņi pārsēžas un aizbrauc uz Eiropu. Latvijai tas projekts nav vajadzīgs. Tas, ka ir uzņemtas kaut kādas saistības – tā nav mūsu problēma. Nedrīkst atbalstīt šo priekšlikumu, un projekts “Rail Baltica” vispār ir jāizbeidz.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mani tribīnē izvilka Švinkas kungs. Mums ir jāsavienojas ar Eiropas platuma sliedēm. To var izdarīt divos veidos. Pirmais veids – pats nejēdzīgākais, dārgākais, neefektīvākais un ilgtermiņā dotējamais – katru gadu minimums 200 miljoni, kad “Rail Baltica” būs uzbūvēts, 2024. gada cenās. Bet tad, kad būs uzbūvēts, noteikti būs jādotē lielākas summas, lai to uzturētu. Otrs risinājums – nebūvēt sliedes, bet nopirkt atbilstošus vilcienu sastāvus. (Starpsauciens.)

Eiropas Savienībā, pasaulē ražo vilcienu sastāvus ar maināmiem balsta riteņu attālumiem. Automātiski maināmi puskilometrā. Piemērs – firma “Talgo” Spānijā. Viņi šo problēmu risina jau 70 gadus, jo Ibērijas sliežu platums ir 1668 milimetri. Tas ir daudz platāks nekā mūsējais. Viņi to ir atrisinājuši! Kaimiņi pērk. Pēdējie iepirkumi bija – 30 miljoni viens sastāvs. Ātrums – līdz 380 kilometriem stundā, ja atļauj attiecīgā sliežu infrastruktūra. Pie mums tie varētu būt ap 140 kilometriem Eiropas virzienā bez īpašiem uzlabojumiem. Pērkam un braucam.

Tā nauda, ko notērējuši algām, uzturēšanai, birojiem, mašīnām un tā tālāk, šogad būs jau ap 200 miljoniem. Tie ir seši sastāvi. Pērkam un braucam. No katras Latvijas stacijas līdz Atlantijas okeānam. No Madonas, Gulbenes, Cēsīm, Valmieras... tur, kur ir dzelzceļš. Kāpēc mēs ejam muļķu pavadā, kuri kādreiz ir (Starpsauciens: “Pareizi! Pareizi! Muļķu pavadā!”) uzprojektējuši šo nejēdzīgo projektu? Gadu gadiem tiek atražota šī muļķība – 10 miljardus ieguldīt, pēc tam katru gadu 200 plus miljonus dotēt... ja var šo problēmu atrisināt daudz vienkāršāk un lētāk.

Mēs jau brauktu. Sastāvi vēl nav pasūtīti. Varbūt pietiks prāta pasūtīt šādus sastāvus. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Varēs līdz tam lielajam lidostas ērberģim, kas ir uzbūvēts, vismaz aizbraukt tad, kad sliedes savienos (Starpsauciens.)... 1520 mm.

Laiks. Jā, paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Es atgādinu, ka komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 174. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet tas ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 175. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. Ir saistīts ar Labklājības ministrijas budžetu un vecāku pabalstu piešķiršanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 175. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 176. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 177. – tiesībsardzes Karinas Palkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 177. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 178. – tiesībsardzes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu, bet ir saistīts ar 176. priekšlikumu, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 178. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 179. – frakcijas latvija pirmajā vietā priekšlikums. Paredz ieviest dzimstības veicināšanas programmu un piešķirt vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu piecu tūkstošu eiro apmērā. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Frakcija Latvija pirmajā vietā ierosina, piedzimstot bērnam ģimenē, sniegt piecu tūkstošu atbalstu. Es jau šobrīd jūtu ironiju, ka tas varētu būt populisms, ka tādu lēmumu ierosina. Bet es gribu teikt ikvienam: vai cilvēki, uzņemoties atbildību – vecāki uz 20 gadiem –, bērna radīšanu uzskata par populismu?

Tad, kad mēs runājam par amatpersonām, par viņu atbalstu, – diskusijas nav, priekšlikumi tiek atbalstīti.

Mēs gribam, lai šajā valstī būtu demogrāfija, lai šajā valstī būtu darbinieki, lai būtu cilvēki, kas maksā nodokļus, lai šeit varētu ļoti draudzīgi tērēt... un uzskatīt savas prioritātes. Bet pamats visam ir drošība, un tā ir ģimenes izvēle.

Partijai Latvija pirmajā vietā ģimene un ģimenes vērtības ir viens no ideoloģijas pamatiem, un tas ir mūsu vēlētāju uzticības stūrakmens. Līdz ar to mēs, ņemot vērā cilvēku vēlmes, vajadzības un redzot Latvijā ģimeni kā svarīgāko vērtību, ierosinām: katrai ģimenei, piedzimstot bērnam, piešķirt piecus tūkstošus (Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izvērtējot to, kā to labāk būtu darīt un kam).

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai Latvijā nebūtu jārunā par migrāciju, imigrāciju, bet lai Latvijā būtu droša vide, kurā cilvēki dzimst, lai Latvijā dzimtu bērni, nevis tad, kad cilvēki dodas uz citām zemēm. Latvijas bērniem jādzimst Latvijā.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu. (Starpsauciens: “Vūū!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, ir tāds labs izgudrojums – kalkulators. Tad, kad kalkulatorā ieliek izejas skaitļus... tātad prēmijas, pabalsti un viss pārējais, ko mēs pāris stundas atpakaļ ierēdņiem atvēlējām jeb pozīcija atvēlēja. Tie ir apmēram 250... 240 miljoni. Ieliekot kalkulatorā šo summu un dzimušo bērnu, potenciāli dzimušo bērnu skaitu Latvijā šogad, nākamgad un nākamajos gados mēs dabūjam ciparu, ka mēs katrai mammai, jaunai ģimenei, kurā piedzimst bērns, varam maksāt vidējo algu Latvijā. Pagājušajā ceturksnī tie bija 1885 eiro. Mēs to varam izdarīt! Vienam gadam pietiek ar prēmijām, šīm aizvietošanām, balvām un tā tālāk. Esošais finansējums dzimstības atbalstam, vēl druscītiņ, un divus gadus mamma mierīgi var dzīvot, kopt bērniņu un saņemt šādu summu.

Jautājums ir par prioritātēm. Ja aizsardzības ministrs sēž, saka – prioritāte ir aizsardzība... Jā, tā ir prioritāte tuvākajiem gadiem, bet dzimstība ir mūsu valsts pastāvēšanas prioritāte ilgtermiņā. Vai mums svarīgāk ir izkleķerēt šos simtus miljonu vai ieguldīt tos, teiksim, dzimstībā? Izvēlieties paši!

Saprotiet, es kā praktisks cilvēks, tajā stūrītī sēžot, cietos, cietos, bet par jautājumiem par “Rail Baltica” un šo jautājumu, nu, nevaru klusēt. Mēs izķēzām naudu bezjēdzīgām, neprioritārām lietām. Labi, nekritizēšu aizsardzības jomu, bet tur arī būtu, ko teikt par prioritātēm.

Paldies. (Starpsauciens: “Vūū!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, mums valstī apmēram par pusi vairāk cilvēki nomirst, nekā piedzimst bērni. Un kam tad mēs to kasku vilksim galvā? Ko mēs sēdināsim tanī tankā iekšā? Kurš mūs aizsargās? Nebūs, kam to darīt, ja mēs neatbalstīsim jaunās ģimenes, topošās ģimenes, potenciālās ģimenes, ja mēs par to nerunāsim, nemācīsim, nerādīsim priekšzīmi un tā tālāk. Tas ir jāstimulē.

No šīs tribīnes varu apsolīt... Šobrīd šo jautājumu Saeima noraidīs un nepieņems. Bet es apsolu, nākamajā budžetā, tad, kad to formēs nākamā Saeima, šo priekšlikumu atbalstīs. Mēs atradīsim naudu un atbalstīsim ģimenes.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 179. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 15, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 180. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 181. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 182. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu, lai varētu īstenot piemaksas pie mēnešalgas tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri pašvaldībās strādā ar ģimenēm un bērniem. Komisijā atbalstu priekšlikums neguva.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Mēs šeit regulāri – un tas ir pareizi! – runājam par to, kā mazināt vardarbību, kā izskaust vardarbību Latvijā, kas ir ģimenē pret bērniem, pret sievieti, arī pret vīrieti mēdz būt.

Šis priekšlikums ir domāts, lai atbalstītu pašvaldību sociālos darbiniekus, lai sociālā darba kvalitāte visā Latvijas teritorijā būtu līdzvērtīgā līmenī un lai tieši labākie šajā profesijā, kuri pašvaldībās strādā sociālajos dienestos, būtu motivēti strādāt ar ģimenēm un bērniem. Bieži vien darbs ar ģimeni un bērnu, sociālais darbs, ir visnotaļ grūts un daudz prasa no sociālā darbinieka. Tāpēc savulaik jau bija ieviestas šādas piemaksas, 2019. gadā, ja nemaldos, bija. Es aicinu ar šo priekšlikumu tās atjaunot, jo svarīga ir vardarbības prevencija.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ne tikai saukļi par vienu vai otru konvenciju... bet vajadzīgi reāli darbi vardarbības mazināšanai un prevencijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 5, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 183. – deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, bet saistītie – 180. un 181. – Ministru kabineta priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis mans priekšlikums ir par grūti izrunājamo vārdu “deinstitucionalizācija”, kas paredz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un iesaisti darba tirgū, tādējādi veicinot viņu neatkarību un patstāvību. Tas ir process, kuru mēs visi kopā esam uzticējuši virzīt Labklājības ministrijai, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī. Un tas iekļauj grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, sociālo mentoru pakalpojumus, atbalsta grupas un citus risinājumus. Taču patiesie šī procesa īstenotāji ir pašvaldības, kas tad arī apzina šos cilvēkus un piemeklē atbilstošākos risinājumus.

Šis mans priekšlikums ir par atbalstu pašvaldībām telpu pielāgošanai dienas aprūpes centru izveidei, kur vienā pakalpojuma vietā vienlaikus tiktu nodrošināti pakalpojumi vairākām mērķgrupām, tādām kā pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un arī citas grupas. Dienas aprūpes centrs – tā būtu vieta, kur ik dienu saņemt ne tikai praktisku palīdzību, bet arī iespēju justies vajadzīgiem, saprastiem un pieņemtiem. Darbojoties dienas aprūpes centrā, personas attīsta prasmes, socializējas, gūst dzīvesprieku un atbalstu, kas bieži vien citur nav pieejams. Un daudziem šī ir vienīgā vieta ārpus mājas, kur viņi jūtas droši un iederīgi.

Taču tajā laika posmā, kas jau ir pēc jautājuma izskatīšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, no labklājības ministra esmu saņēmis informāciju, ka no Eiropas Savienības fondiem šobrīd jau gatavošanā, visai drīz tātad būs atbilstošais uzsaukums, būs iespēja pieteikties konkursa kārtībā uz šiem deinstitucionalizācijas projektiem, ka kopīgā summa varētu būt apmēram 12 miljoni eiro. Tā kā godīgi ir visiem vienādi, visām pašvaldībām vienādi konkurēt uz šiem līdzekļiem, tad, ņemot vērā šādu situāciju, es savu priekšlikumu atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts, līdz ar to arī nav balsojams.

A. Šuvajevs. Mēs turpinām, ja?

Sēdes vadītāja. Tā, kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, Andris Kulbergs... neredzu, Ināra Mūrniece... nav, Juris Viļums... arī nav, Aiva Vīksna... neredzu un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma. Ir palikusi pēdējā pusotra stunda darbam.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Esam izskatījuši 183 priekšlikumus. Turpinām ar 184.

A. Šuvajevs. 184. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Šis un arī turpmākie Mūrnieces kundzes priekšlikumi ir saistīti ar finansējumu vardarbības mazināšanai. Šis konkrētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 184. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 4, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 185. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 185. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 4, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

A. Šuvajevs. 186. – arī deputātes Mūrnieces priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 186. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 4, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 187. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Šis priekšlikums paredz piešķirt atbalstu Bērnu slimnīcas fondam, lai šis fonds varētu atbalstīt bērnus ar autiskā spektra traucējumiem. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 187. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 188. – deputāta Butāna priekšlikums. Šis priekšlikums paredz piešķirt finansējumu Liepājas Neredzīgo biedrībai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Liepājas Neredzīgo biedrības rindās ir vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Šis priekšlikums paredz piešķirt viņiem trūkstošos līdzekļus, palīdzēt viņiem projektā, ko viņi jau ir sākuši, proti, izveidot sociālās rehabilitācijas namu, kurš būtu publiski pieejams gan personām ar invaliditāti, gan viņu ģimenēm.

Iesaku katram apmeklēt Dienvidkurzemē, Ziemupē, viņu Dvēseles veldzes dārzu. Viņi faktiski izveidojuši kompleksu, pateicoties ziedotājiem, no Sabiedrības integrācijas fonda nesaņemot finansējumu nemaz, bet dara to saviem centieniem.

Šis būtu simbolisks veids, kā mēs varētu paātrināt šīs ēkas būvniecību. Deputātu vizītes laikā šāds viņu lūgums izskanēja. Tas nav politiska rakstura. Summa visai simboliska.

Tā ka aicinām atbalstīt personas ar invaliditāti un arī apmeklēt Liepājas Neredzīgo biedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 188. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 189. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju Latvijas Autisma apvienībai pamatdarbības nodrošināšanai. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 190. – deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 191. – deputātes Indriksones priekšlikums. Paredz palielināt ģimenes valsts pabalstu proporcionāli inflācijai. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 191. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 192. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Pēc būtības paredz vēl vairāk palielināt bērna kopšanas pabalstu. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 192. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 193. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Arī saistīts ar bērna kopšanas pabalsta palielināšanu. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 193. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 194. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, šis priekšlikums paredz palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz 400 eiro līdz bērna pusotram gadam un 100 eiro apmērā no bērna pusotra līdz divu gadu vecumam. Jūs teiksiet: mēs jau palielinājām. Ja reiz budžetā kā prioritāte ir noteikta demogrāfija un Labklājības ministrija solīja, ka bērna kopšanas pabalsts tiks palielināts līdz 340 eiro... Taču – ko mēs redzam: tas tiek palielināts līdz 198 eiro. Turklāt pabalstu varēs saņemt tikai līdz bērna pusotra gada vecumam. Tātad no bērna pusotra līdz divu gadu vecumam pabalsts vairs netiks izmaksāts. Mēs vairāk nekā par 100 eiro it kā palielinām, bet tajā pašā laikā no izmaksas termiņa paņemam nost pusgadu.

Ja reiz tā ir budžeta prioritāte – demogrāfija –, tad, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Tas būtu tikai loģiski, ja vecāki šajā periodā saņemtu nedaudz vairāk naudiņas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 194. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 195. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums saistībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 195. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 196. – deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz papildu atbalstu pensijas vecuma cilvēkiem, kuri dzīvo vieni. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 196. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 197. – deputātes Petravičas priekšlikums. Paredz paaugstināt ģimenes valsts pabalsta apmēru. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 197. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 198. – deputātes Stobovas priekšlikums. Paredz paaugstināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 5000 eiro. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 17, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 199. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Paredz palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 1000 eiro. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 199. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 200. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Saistīts ar papildu atbalstu bērniem ar invaliditāti. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 200. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 201. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Saistīts ar ģimenes valsts pabalsta atjaunošanu bērna pirmajā dzīves gadā. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 201. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 202. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 4, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 203. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 203. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 204. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Paredz papildu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta viena vecāka ģimenēm. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 204. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 205. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Paredz palielināt finansējumu valsts sociālo pabalstu budžetā. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Vēlreiz – laikā no 1991. gada līdz 1995. gadam Latvijā piedzima vairāk nekā 138 800 mazuļu. Liela daļa no viņu mammām tika apšmauktas, jo nelasīja “Latvijas Vēstnesi”, kur bija rakstīts, ka viņām katru mēnesi brīvprātīgi ir jāiemaksā sociālā nodokļa maksājums no 1 centa līdz 56 centiem. Viņām tika apsolīts – ja viņas izdarīs šādu maksājumu, šis periods tiks ieskaitīts apdrošināšanas stāžā. Liela daļa mammu to nezināja.

Mēs esam saņēmuši ļoti daudzu ziņu, vēstuļu no mammām, ka viņas ir sapratušas... tuvojoties pensijas vecumam vai jau esot pensijā... viņām šis periods stāžā nav ieskaitīts. Tās ir ļoti sāpīgas vēstules no mammām, kuras šajā periodā ir uzaudzinājušas divus, trīs un vairāk bērnus un ir apšmauktas. Mums vajag tikai gribēt mainīt... šo kļūdu, šo formālo prasību, kas bija tajā laikā. No budžeta tas maksātu 3,1 miljonu, un naudu mēs varam atrast pensiju speciālā budžeta pārpalikumā, kas nākamajā gadā tiek plānots, šķiet, aptuveni 430 miljonu eiro apmērā. Mums vajadzētu 3,1 miljonu.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 205. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 206. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Arī paredz palielināt finansējumu valsts sociālo pabalstu budžetā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 206. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 207. – deputātes Drelingas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 207. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 208. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 208. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 209. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Un pēdējais priekšlikums no Labklājības ministrijas bloka – 210. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, ļoti īsi. Par divu miljonu pārdali no Satiksmes ministrijas budžeta, kas ir domāti “Rail Baltica” pārvaldībai, uz programmām, kas ir cīņai pret vardarbību.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 210. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 211. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 211. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 212. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 213. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 214. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 215. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Saistīts ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 215. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 216. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz palielināt finansējumu apakšprogrammai valsts valodas aizsardzības jomā. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA)

Godātie kolēģi! Mums šogad oktobrī bija debates par valsts valodu un mēs visi izcēlām valsts valodas nozīmi. Visi solījāmies rūpēties par valsts valodu. To apliecinājām, arī dodot zvērestu un sākot darbu šajā Saeimas sasaukumā. Tomēr šī budžeta ailēs Valsts valodas centram finansējums nevis saglabājas vai palielinās, bet tiek samazināts. Šī ir iespēja šo kļūdu labot un piešķirt lielāku finansējumu, lai Valsts valodas centrs spētu nodrošināt valsts valodas kontroli atbilstoši likumiem. Pašreizējā kapacitātes trūkuma apstākļos viņi reizēm pat nespēj laikā sniegt atbildes par valsts valodas pārkāpumiem. Tas nav pieņemami.

Labojam šo kļūdu – piešķiram finansējumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 216. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 18, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 217. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz dotāciju Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas Politiski represēto biedrībai. Jāpiebilst, ka šis priekšlikums ir balstīts uz 218. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikumu.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un 218. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Saistībā ar minētajām represēto apvienībām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 219. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 220. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 221. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 222. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 222. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 223. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 224. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 225. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, labvakar! Priekšlikums piedāvā programmu, kas paredz jauno speciālistu piesaisti un noturēšanu Latgalē, kā arī paredz sociālā nodokļa atlaides un kredītu dzēšanu par nostrādātajiem gadiem reģionā.

Sociālā nodokļa atlaide apmērā līdz 50 procentiem jaunajiem speciālistiem, kuri pēc augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas uzsāk pilna laika darbu Latgalē un tur strādā vismaz 12 mēnešus.

Iespēja dzēst studiju kredīta daļu līdz 20 procentiem par katru pilnu gadu, kas nostrādāts reģionā.

Valsts līdzdalība īres mājokļu programmā, nodrošinot līdz 150 eiro mēnesī īres maksas kompensāciju pirmos trīs gadus pēc darba uzsākšanas Latgalē.

Kā mēs jau runājām, gribu pateikt PROGRESĪVO deputātiem, ka šie priekšlikumi tika ņemti no mūsu foruma “Kurp ej, pierobeža?”.

Sadaļa “Sociāli ekonomiskā attīstība” (citēju): “Lai mazinātu jauniešu emigrēšanu no Latgales uz galvaspilsētu un ārzemēm, valstij jānodrošina lielāks atbalsts stipendijām profesionālās izglītības iestādēs un augstākās izglītības iestādēs studējošiem audzēkņiem ar nosacījumu, ka piecus gadus pēc studiju pabeigšanas absolvents turpina darba gaitas austrumu pierobežas teritorijā.”

Nav ne plāna, ne koncepta. Šis priekšlikums tika izteikts konferencē “Kurp ej, pierobeža?” kā reāls risinājums, lai piesaistītu un noturētu jauniešus, jaunos speciālistus Latgalē.

Sadaļa “Cilvēkresursi” (citēju): “Cilvēkresursu attīstības pasākumi austrumu pierobežā ietver jauno speciālistu piesaisti un saglabāšanu, veicinot nodarbinātību un kvalitatīvu dzīves vidi, nodrošinot pieejamību sociālajiem un īres mājokļiem, atbalstot reģionam nozīmīgo profesiju pārstāvjus.”

Šeit formāli nostiprināta ideja par dzīvesvietas un nodokļu atvieglojumu, taču bez konkrēta mehānisma. Grozījumi piedāvā izstrādāt atbalsta sistēmu sociālā nodokļa atlaidēm un kredītu dzēšanu.

Arī OECD pētījums par 2024. gadu “Reģionu pievilcības pārskatīšana Latgales reģionā”. Sadaļa – “Ekonomiskā pievilcība un cilvēkresursi”.

Priekšlikuma mērķis – piesaistīt un noturēt jaunos speciālistus Latgales reģionā, nodrošināt finansiālu motivāciju dzīvot un strādāt reģionā vismaz trīs līdz piecus gadus pēc studijām.

Sagaidāmā ietekme. Līdz 1000 jauno speciālistu gadā ar pilna laika darbu reģionā, līdz 20 procentiem samazināta emigrācija no Latgales jauniešu grupā līdz 30 gadiem.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. IKP pieaugums reģionā – līdz 1,2 procentiem trīs gadu laikā. Balstīts uz mūsu konferences “Kurp ej, pierobeža?” un OECD pētījumu.

Jūs varat ar darbiem, ar finansiālu atbalstu atbalstīt savu reģionu. PROGRESĪVIE, jūs arī balstījāties uz OECD pētījumu. Pareizi? Ir laiks atbalstīt ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 225. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 32, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 226. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis priekšlikums ir mērķēts uz to, par ko runāja Rasimas kundze, – mums nav pieejama publiskā un privātā mājokļu programma. Priekšlikums ir par to, lai Latgalei novirzītu šo mājokļu programmu. Tas ir PPP – īres mājokļi... vai publiskā un privātā partnerība... īres mājokļu pilotprojekts... plus sociālo mājokļu fonds Latgalē.

Ar šo priekšlikumu jūs varat atbalstīt to, par ko jūs runājāt, jo jūs runājāt par to, ka dzīvokļiem... īres mājokļu pieejamībai Latgales reģionā ir jābūt. Šis priekšlikums ir balstīts arī uz OECD pētījumu, kur konstatēts, ka mājokļu pieejamības... kvalitāte ir būtisks reģiona pievilcības faktors.

Lūdzu atbalstīt, jo mēs visi par to runājām gan komisijas sēdēs, gan apakškomisijas sēdēs, gan apakškomisijai tiekoties reģionos. (Zālē troksnis.) Es jums netraucēju? Varu turpināt? Es nedzirdu sevi, es dzirdu jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

 

V. Pleškāne. Ja jūs nenodrošināt...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

V. Pleškāne.... ka zālē būtu klusums, es pati to varu izdarīt.

Priekšlikums ir par to, ko OECD konstatē un par to, ko runāja Rasimas kundze, – mums reģionā jābūt īres mājokļiem.

Lūdzu atbalstīt, un ceru, ka ar jūsu atbalstu mēs dosim to, lai Latgale būtu sadzirdēta, lai Latgale būtu attīstīta un lai Latgalē būtu arī mājas... īres mājokļi un dzīvokļi jaunajiem speciālistiem.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 226. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 33, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 227. – deputāta Rajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 227. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 228. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju profesionālo mākslas kolektīvu atalgojuma palielināšanai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 228. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 229. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu Rīgas Doma restaurācijas projekta turpināšanai. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 229. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 230. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt dotāciju dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma nodrošināšanai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pēc kovida ēras beigām, 2023. gadā, Kultūras ministrijā tika panākta vienošanās ar dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem, ka turpmāk atalgojumam jeb valsts mērķdotācijai ir jāpalielinās, līdz tiek sasniegts mērķis, ka 50 procentus maksā valsts un 50 procentus – pašvaldība.

Tā paša gada nogalē Kultūras ministrijā mainījās vara. Un tāda ļoti laba lieta kā pārmantojamība... 2024. gada budžetā valsts niecīgā daļa tika dubultota. Tas jāatzīst. Taču kopš tā brīža nekāda kustība vairs nav notikusi. Es saprotu, ka laiki ir sarežģīti, taču šis mans priekšlikums lai kalpo kā atgādinājums, ka dziesmu svētku nozare joprojām šo vienošanos uzskata par spēkā esošu un gaida, kad mēs šo mērķi sasniegsim. Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 231. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu valsts akreditēto privāto muzeju darbības nodrošināšanai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 231. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 232. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz palielināt finansējumu sakrālā mantojuma programmai. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 233. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 234. – deputāta Jencīša priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sakrālais mantojums. Mans priekšlikums ir piešķirt papildu pusotru miljonu jau esošajiem 500 tūkstošiem, jo sakrālais mantojums ir skaitliski lielākā un izcilākā 13. līdz 18. gadsimta Latvijas mākslas un vēstures mantojuma daļa, tā ir katras pilsētas seja un tūrisma neatņemama sastāvdaļa.

Par pašu likumu. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojekta anotācijā ir teikts – lai saglabātu un atjaunotu Latvijas dievnamus, ir nepieciešami aptuveni 170 miljoni eiro. Anotācija piedāvā katru gadu tam piešķirt četrus miljonus, bet pašreizējos apstākļos tiek piešķirts pusmiljons – 500 tūkstoši.

Es piedāvāju piešķirt finansējumu ik gadus divu miljonu apmērā. Un ļoti labi, ka Ministru kabinets piešķīra vienreizēju atbalstu – vienu miljonu. Taču šī tēma jau vairākus gadus tiek malta. Šis ir labs žests, bet līdzīgi kā bankā: ja tu prasi finansējumu, jo cel ēku, tev iedod pabalstu – piemēram, uzcelt skursteni.

Ir vajadzīgs finansējums katru gadu. Priekšlikums ir divi miljoni katru gadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 234. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 235. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Lai arī komisijā netika atbalstīts, tomēr tas bija pamats 232. – Ministru kabineta priekšlikumam, un attiecīgi Saeima tikko to atbalstīja. Šis konkrētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 236. – deputātu Puntuļa un Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi! Šinī rudenī vairāk nekā jebkad mēs esam diskutējuši vai strīdējušies par vērtībām, par Eiropas vērtībām – kas ir un kas nav Eiropas vērtības, kas ir Eiropas pamatvērtības, no kā ir radusies Eiropa, mūsu kultūra, mūsu sadzīve, un kas ir pārejošas vērtības. Domāju, starp klātesošajiem nav neviena, kurš apšaubītu to, ka sakrālais mantojums ir Eiropas pamatvērtība.

Tādēļ man ir prieks, ka mūsu priekšlikums ir daļēji atbalstīts, savukārt žēl, ka tas netika atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 236. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 237. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt mērķdotāciju biedrībai “Peripatos” portāla “Telos.lv” pamatdarbības nodrošināšanai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 237. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 238. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda darbības nodrošināšanai. Te ir jāpievērš uzmanība arī nākamajam – 239. – priekšlikumam, bet šis konkrētais deputāta Puntuļa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 238. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 239. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz piešķirt finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda programmai un projektu konkursiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 240. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī attiecīgi Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 241. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Puntuļa kungs pats paskaidros.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Ja man subjektīvi jāvērtē budžeta tapšanas process, tad viena no lielākajām nejēdzībām vai kļūdām bija pirmajā lasījumā pieredzētais – Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālā pieauguma iesaldēšana. Es zinu, kur radās šī ideja. Tā noteikti neradās Kultūras ministrijā, bet kādā citā ministrijā.

Man prieks, ka šis jautājums tika sekmīgi atrisināts. Ja nu reiz tas ir atrisināts, tad Valsts kultūrkapitāla fondā ir “Radošo personu atbalsta pasākumu programma”, tāds kā palīdzības fonds – atbalsts radošām personām, kas ir senioru vecumā, – īres maksai, zāļu iegādei un tamlīdzīgi.

Ja jau reiz mēs esam atgriezušies pie Valsts kultūrkapitāla fonda pilna finansējuma, varbūt varam... Mans priekšlikums ir atbalstīt arī šo programmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 241. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 242. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Arī saistībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Vajag balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 242. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 243. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz piešķirt finansējumu platformai “ManaBalss.lv”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni.)

Kiršteina kungs, jūs nokavējāt!

A. Šuvajevs. 244. – deputātes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar finansējumu biedrībai “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt””. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi! Priekšlikums paredz piešķirt finansējumu biedrībai “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt”” Lībiešu tautas nama pastāvīgas pieejamības nodrošināšanai tūrisma sezonas laikā, lai varētu nodrošināt informēšanu par lībiešu kultūrtelpas vēsturi un arī mūsdienu tradīcijām.

Tas ir neliels atbalsts lībiešu kopienai, kuru viņi ļoti novērtēs, jo aktīvi darbojas gan sabiedriskā kārtā, gan piesaistot dažādus nelielus projektu finansējumus. Noteikti arī vietējā kopiena, kas nav lībieši, atbalsta, uztur un kopj šīs tradīcijas – gan ikgadējos pasākumus, gan jauniešu nometni, gan valodas apguvi. Tūrisma funkcijas un kultūrtelpas popularizēšana ir ļoti svarīgas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 245. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz piešķirt lielāku finansējumu Veselības ministrijai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Katru gadu Latvijas valsts budžets apmaksā medicīnas pakalpojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem aptuveni 30 miljonu apmērā. Šis priekšlikums paredz 20 miljonus no šīs summas pārvirzīt Latvijas pilsoņu – onkoloģisko pacientu – atbalstam. Vai tas nozīmē, ka mēs kādam aizliegsim pieeju medicīnas pakalpojumiem? Nē. Joprojām jebkurai personai, kas atrodas Latvijā, vai ir pilsonis vai ne, ir pieejami medicīnas pakalpojumi. Var samaksāt un saņemt pakalpojumu. Tas netiks mainīts.

Vai mums ir jāpiemaksā no savas kabatas, lai agresorvalsts pilsoņi saņemtu pakalpojumu? Uzskatām, ka ne. Uzskatām, ka tas ir netaisnīgi. Ceturtajā kara gadā... Manuprāt, tas ir protests. Ja kādam vēl ir Krievijas pase, viņš nav naturalizējies – tā ir spītība, tā ir poza pret Latvijas valstiskumu. Mums nav viņiem jāapmaksā šie pakalpojumi.

Rūpējamies primāri par Latvijas pilsoņiem. Novirzām šos līdzekļus onkoloģisko pacientu atbalstam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! “Nacionālā apvienība” piedāvā atņemt veselības pakalpojumus tiem cilvēkiem, kuri ir samaksājuši nodokli. Vai tas ir pareizi? Nē, nav. (Starpsauciens.) Tur ir tā rakstīts.

“Nacionālā apvienība”... ja jūs nezināt... tie cilvēki, kuri ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi un kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, visu mūžu strādāja Latvijā un maksāja nodokli. Viņi ir nopelnījuši, ka var saņemt medicīnisko palīdzību.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo Nacionālā apvienība ir vienīgā partija, kura visu laiku kurina naidu.

Neatbalstīsim!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 245. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 21, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 246. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Paredz pārdalīt finansējumu no Klimata un enerģētikas ministrijas uz Veselības ministriju. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Nevienam nav noslēpums, ka alkohola lietošana, atkarība no alkohola un citām narkotiskajām vielām ir viens no faktoriem, kas veicina vardarbību un pastiprina vardarbību, tāpēc valstij ir jādomā par ārstēšanu.

Sazinājos ar Nacionālo psihiskās veselības centru. Viņi informēja mani, ka viņiem ir vajadzīgs papildu finansējums, lai nodrošinātu narkoloģisko pacientu ārstēšanu. Šis priekšlikums ir par to, ka mēs pārceļam naudiņu no KEM uz Veselības ministriju un nodrošinām papildu ārstēšanās iespējas valstī. Ir arī plānošanas dokuments, kurš paredz dažādas darbības, rīcību... šis papildu finansējums ir vajadzīgs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 246. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 247. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 248. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)... Es atvainojos.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz palielināt atalgojumu ārstniecības personām un citām ārstniecības iestādēs strādājošām personām. Arodbiedrība vēlējās, lai finansējums algām ārstniecības personām tiktu palielināts par 13,5 procentiem, un to mēs apspriedām Sociālo un darba lietu komisijā. Pārējām ārstniecības iestādē nodarbinātajām personām – palielināt algu par 120 eiro mēnesī. Kopējais finansējums būtu 133 miljoni.

Ja nu šāds finansējums nav iespējams, tad šajā priekšlikumā tiek piedāvāts papildus novirzīt 34,5 miljonus, lai algas pieaugtu tādā pašā proporcijā, kā tiek palielināti līdzekļi pakalpojumu nodrošināšanai. Kā veselības ministrs komisijā teica: ja palielina algas, tad ir jāpalielina arī finansējums pakalpojumiem. Bet tagad iznāk, ka pakalpojumiem tiek palielināts finansējums, bet algām ne. Tas nav godīgi.

Zems atalgojums un pārslogotība apdraud veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti. Personāla novecošanās un aizplūšana uz privāto sektoru vai ārvalstīm rada arvien lielākas problēmas valsts un pašvaldību slimnīcām. Esošās mēnešalgu likmes neatbilst ne profesiju atbildībai, ne kvalifikācijai. Māsu zemākā mēnešalga valsts sektorā ir tikai 71 procents no valstī noteiktās vidējās algas, māsu palīgam – 51 procents. Šāda disproporcija neveicina profesijas prestižu un jaunu speciālistu piesaisti. Zemākā mēnešalgas likme māsas palīgam ir 863 eiro, māsai – 1189 eiro.

Eiropas Komisija vairākkārt ir norādījusi, ka nepietiekams finansējums veselības aprūpē Latvijā apdraud sabiedrības veselību un sociālo taisnīgumu. 2025. gada ziņojumā par Latviju uzsvērts, ka zems valsts finansējums veselības aprūpei un ierobežotas cilvēkresursu iespējas padara pakalpojumu arvien mazāk pieejamu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 248. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 249. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz piešķirt piemaksas ģimenes ārstiem reģionos. Komisijā šis tika atbalstīts. Īpaši jāizceļ deputāte Līga Kozlovska, kura par šo ļoti aktīvi iestājās.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 250. – deputātu Mieriņas un Bērziņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 251. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī saistīts ar iepriekšējiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 251. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – nav, atturas – 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 252. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Tas ir par to, ka vajag pilnīgi likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju un visu tās budžetu pārvirzīt uz Veselības ministriju, jo Veselības ministrija ir svarīgāka. Klimata un enerģētikas ministrija Latvijai nav vajadzīga.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 252. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 39, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 253. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 253. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 254. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 254. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 255. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 255. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 256. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 257. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 257. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies. Mana maiņa ir beigusies. (Aplausi.)

A. Čakša (JV).

Paldies Andrim.

Turpinām.

258. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 259. – deputātu Daigas Mieriņas un Andra Bērziņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 260. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar! Visiem Latgales deputātiem ir zināma situācija – tas, kas notiek Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Mēs tur bijām un redzējām – redzējām virtuvi, virtuves iekārtu. Virtuve strādā vēl no 1986. gada ar vecām iekārtām.

Mēs Latgales apakškomisijā saņēmām lūgumu atbalstīt – sameklēt finansējumu, lai uzlabotu virtuvi, no kuras ļoti daudz kas atkarīgs, jo vecas iekārtas patērē daudz elektroenerģijas, bet nav naudas remontam.

Visus Latgales deputātus, kuriem ir zināms Daugavpils reģionālās slimnīcas stāvoklis, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo jūs tur bijāt, jūs redzējāt. Mēs rakstījām vēstuli arī valdībai, lai atbalsta. Valdība nesameklēja finansiālo atbalstu... nekādu naudiņu. Tad mēs šeit visi kopā varam atbalstīt – piešķirt finansējumu Daugavpils reģionālās slimnīcas virtuves remontam.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Izdarīsim labu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 260. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 13, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 261. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, kolēģes! Gribēju stāstīt smalkāk, bet iešu lielos vilcienos – to lielo bildi... Faktiski ir tā, ka es piedāvāju izglābt gadā apmēram 200 cilvēku dzīvības – 200 cilvēku dzīvības! Ja kāds grib to pārrēķināt naudā, es piedāvāju: Ašeradena kungs, dodiet četrus miljonus, es jums dodu simts miljonus. Labs dīls. (Starpsauciens: “Izcils!”) Izcils! Šis ir tieši tāds.

Kolēģi! Nav nepieciešams... Ja kāds grib atspēkot un teikt: mums ir vairākas bāzes, armijai – helikopteru bāze, robežsargiem – helikopteru bāze, tas jau ir par daudz, mums vajadzētu vienu bāzi, piekrītu – vienu bāzi. Nav runas par to, ka valstij jāpērk helikopteri. Ir runa par to, ka mēs pērkam šo pakalpojumu un nodrošinām dzīvības uzturēšanas un glābšanas misiju visā Latvijas teritorijā.

Ja mēs paskatītos karti... gribēju lielāku prezentāciju taisīt komisijā, bet tur viss tik ātri notika, ka palaidu garām, neko nepaspēju... uz šīs kartes ir skaidri redzami baltie punkti – vietas, kurās cilvēki mirst no insulta, infarkta, jo nepaspēj viņiem aizbraukt pakaļ. Burtiski ir viena, divas stundas. Tās ir tās svarīgās stundas, lai mēs cilvēku nogādātu... Attālākos lauku reģionos, attālākās vietās viņi vienkārši nomirst, un viss. Bet mēs viņus varam glābt, un viņi var valstij dot pienesumu, dot naudu budžetā. Tāpēc šis ir dzīvības priekšlikums.

Uzskatu, ka šis ir viens no svarīgākajiem priekšlikumiem, kāds vispār šodien skatīts. Un tas prasa tikai četrus miljonus. Mēs izveidotu divas bāzes, un to pakalpojumu no mums pirktu arī lietuvieši un igauņi. Tāpēc esmu pārliecināts par to, ka, ja mēs to neieviesīsim nākamajā gadā, simts punkti, to ieviesīsim... kas mums ir – 2026. gads... 2027. gadā mēs to ieviesīsim. Bet pa to laiku zaudēsim 200 dzīvības. Nopietns jautājums.

Zinu, ka jums negribas vairs te sēdēt. Jau ir apnicis. Budžetā naudas nav, koalīcijas vienošanās... neko nevaram izdarīt. Varam izdarīt! Tāpēc mēs te esam. Tāpēc mēs te esam... mazāk nekā simts, bet esam.

Nobalsojam un glābjam 200 cilvēkus gadā – 200 cilvēkus gadā! Neatbalstīsiet? 200 cilvēku dzīvības gadā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 261. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

A. Čakša. Vajadzības gadījumā helikopterus nodrošina Iekšlietu ministrija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 27, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 262. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Piešķirt finansējumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta diennakts stacionāru un pirmās palīdzības punktu saglabāšanai reģionos. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 262. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 24, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 263. – Ministru kabineta priekšlikums. Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punkta izveidi un uzturēšanu Indras pagastā, kas atrodas Latvijas austrumu pierobežā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 264. – deputātu Mieriņas un Bērziņa priekšlikums. Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta saglabāšanu Indras pagastā, bet tas tika atbalstīts jau iepriekšējā priekšlikumā. Līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 265. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī par neatliekamo medicīnisko palīdzību Indras pagastā. Tā kā tika atbalstīts iepriekš, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 266. – deputātes Ināras Mūrnieces priekšlikums. Par tiesu medicīnas ekspertīzi 500 000 eiro apmērā... no seksuālās vardarbības cietušo personu atbalstam. Tā kā tika atbalstīts priekšlikums par finansējumu vardarbības novēršanai, šis netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 266. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 1, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 267. – Ministru kabineta priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 268. – Ministru kabineta priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 269. – Ministru kabineta priekšlikums. Par mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 270. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par muzikālo teātri Ogrē. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 270. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 31, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 271. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Par Saldus novada pašvaldības kultūras nama būvniecību. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 17, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 272. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Skultes pamatskolas izveidi. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 272. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 7, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 273. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Par patvertņu izbūvi Pāvilostā un Grobiņas pirmsskolas izglītības iestādē “Pīpenīte”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir svarīgs jautājums Kurzemei – par atkrastes vēja parku ELWIND pretī Jūrkalnei un Pāvilostai. Šim projektam ir daudz problēmu, par kurām mēs jau esam runājuši komisiju līmenī. Budžeta kontekstā mēs šos divus miljonus, kas ir paredzēti ELWIND projektam, piedāvājam pārvirzīt, jo pat tie, ar kuriem mēs strīdamies, un tie, kas mums stāsta, ka šis projekts būtu jāīsteno, neformāli saka to, ka šim projektam ir zudis ekonomiskais pamatojums, un arī Zviedrijas kolēģiem drošības situācija Baltijas jūrā ir likusi atteikties no atkrastes projektiem.

Ja nav ekonomiskā pamatojuma un ja drošības apstākļi mums liek atteikties no šāda projekta, tad, manuprāt, būtu mazohistiski turpināt tērēt miljonus, apzinoties, ka projekts netiks īstenots. Priekšlikums paredz šos divus miljonus no ELWIND projekta pārvirzīt... to neīstenot... un nodot Dienvidkurzemes pašvaldībai civilās aizsardzības jautājumu sakārtošanai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Paldies, kolēģi.

Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 273. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 30, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 274. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Zvejniekciema kultūras nama iekštelpu rekonstrukcijas realizāciju. Komisijā neguva atbalstu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 274. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 3, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 275. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, labs vakars vai lobs vokors! Kruoslovā mums tai soka. Tie deputāti no Latgales, kuri piedalījās Latgales apakškomisijas sēdē, ļoti labi pārzina situāciju Krāslavas novadā un Krāslavas slimnīcā. Mēs arī tur bijām. Jūs tur bučojāties ar Krāslavas slimnīcas direktoru. Kad mēs tur bijām, viņš lūdza atbalstīt, lūdza palīdzēt. Mēs tur skūpstījāmies ar viņu, mēs tur visu ko darījām. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Nē, es viņu nezinu... es viņu nezinu. Bet šeit, zālē, deputāti zina... un tur bučojās, ko tikai nedarīja.

Bet šis priekšlikums ir par to, lai...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

V. Pleškāne.... ne tikai vārdos... ar skūpstīšanos... jūs to atbalstītu, bet arī darbos.

Slimnīcai ir nepieciešams finansējums tikai pusotra miljona eiro apmērā. Mēs varam novirzīt ELWIND finansējumu, kas nav vajadzīgs tiem cilvēkiem, kuri dzīvo piekrastē, slimnīcai, kura ir vitāli nepieciešama cilvēkiem, jo cilvēki... Tas ir zelta stundas... laika patēriņš, kad cilvēkiem vajag... tā ir veselības aprūpes nepieciešamība tajā reģionā, tajā pilsētā. (Zālē troksnis.)

Tāpēc lūdzu atbalstīt Krāslavas novada pašvaldības domes deputāta... domes priekšsēdētāja Upenieka lūgumu atbalstīt šo vēstuli. Zaļie, tas ir jūsu cilvēks, no jūsu partijas, kurš lūdz finansiālu atbalstu slimnīcai, lai nebūtu tā, ka cilvēkiem nav, kur griezties, lai cilvēkiem būtu pieejami veselības... un neatliekamā medicīniskā palīdzība Krāslavas novadā 24/7.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk! Ir palicis pavisam maz priekšlikumu. Visi ir noguruši. Nav jāpārbļauj. Es saprotu, ka jūs no vietas runājat... bet, lūdzu, vēl pēdējais...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 275. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 26, atturas – 22. Priekšlikums noraidīts.

A. Čakša. 276. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Salaspils novada pašvaldības Jauniešu mājas izveidi. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 276. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 277. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Alūksnes novada pašvaldības jauna peldbaseina un duālās infrastruktūras izveidi Alūksnes vēsturiskajā centrā. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 277. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 278. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Ķekavas novada pašvaldības Atkarību un psiholoģiskā atbalsta centra izveidi. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 278. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 279. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Par Valkas novada pašvaldības Valkas futbola laukuma apgaismošanas projekta realizāciju. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 279. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 5, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 280. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Par Lestenes muzeja ekspozīcijas izveidi. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ir pabeigta Lestenes lielkauju muzeja būvniecība – vieta, kur vienkopus varēs stāstīt par mūsu karavīru likteņiem, par veselu dzimtu likteņiem. Jāsaka paldies visiem iesaistītajiem, lai tas vispār varētu notikt, Ritvaram Jansonam un viņa palīgiem, lai sagatavotu šo likumprojektu, lai radītu rāmi, kurā var nākt kopā valsts, Tukuma pašvaldība, biedrība “Lestene”, kura apvieno dažādas organizācijas, arī neatkarīgus ziedotājus. Un tas tiešām ir izdevies.

Tāds varbūt netipisks stāsts, bet labs piemērs tam, ka mēs spējam sadarboties dažādos līmeņos. Lestenes muzejs ir pabeigts, bet ir pietrūcis vēl pēdējam posmam – ekspozīcijas izveidei. Šo ekspozīciju vajadzētu izveidot tādu, lai tā spētu ar mūsdienīgiem rīkiem uzrunāt jauniešus, jo tas ir ļoti svarīgi šajos apstākļos, kad apkārt ir tik daudz nepatiesību... kad runā nepatiesību par mūsu vēsturi, pasaules vēsturi. Šāda vieta, kur varētu ar jauniešiem runāt, tiešām izstāstīt, kā bija, ir ļoti, ļoti svarīga.

Šis priekšlikums nav ar lielu ietekmi, bet tas būtu labs žests, lai šis labais stāsts varētu noslēgties un beidzot tur viss būtu sakārtots uz vietas. Ikreiz, kad mēs aizbrauktu uz Lesteni, varētu apmeklēt muzeju, arī aicināt ārvalstu viesus. Tā ka es tiešām ceru... arī aizkadrā esam runājuši ar aizsardzības ministru Sprūdu. Tā kā valsts bija nākusi palīgā un Aizsardzības ministrija palīdzēja šo projektu īstenot, aicinu šo pēdējo daļu izdarīt kopā. Tas būtu labs piemērs.

Uz šīs pozitīvās nots vai aicinājuma es varētu beigt savas debates un uzstāšanos pie dažādiem priekšlikumiem šajā budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 280. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 13, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 281. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums par Ķezberkalna lībiešu iedzīvotāju... lībiešu godināšanas vietas ierīkošanu. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 281. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 282. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums par Ventspils valstspilsētas pašvaldībai mērķdotāciju par Fabriciusa pieminekļa demontāžu. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir interesants gadījums. Jā! Tātad, sākoties Krievijas pilna mēroga karam, Latvijas valsts politika bija demontēt visus okupācijas pieminekļus. Tas ir tas darbiņš, kas netika izdarīts Atmodas laikā. Pieminekļi tika demontēti, bet viens piemineklis kaut kā bija izkritis no šiem sarakstiem. (Starpsauciens: “Kurā vietā?”) Ventspilī. Ventspilī Latvijas valsts neatkarības pretinieka Fabriciusa piemineklis joprojām stāv. (Starpsauciens: “Raujam nost!”) Un uz “Nacionālās apvienības” ierosinājumu šo pieminekli demontēt kā pretarguments tika atrasts, ka pašvaldībai trūkst līdzekļu to darīt, jo esot jāfinansē dažādas vajadzības.

Es domāju, mēs varam labot kļūdu un kopīgi šos dažus tūkstošus piešķirt, lai atrodas kāds traktors, nauda melnzemei un saulespuķēm, kuras varētu iestādīt šī pieminekļa vietā.

Tiekam vaļā no okupācijas paliekām un sakārtojam to vēsturiskā taisnīguma dēļ! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Tātad priekšlikums netika atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 282. priekšlikumu!

Kolēģi, mēs sarunājām – mazliet klusāk!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 24, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Tā, nākamais ir 283. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 284. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 285. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva iepriekšējā priekšlikuma dēļ.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 286. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 287. – Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar gadskārtējā valsts budžeta izpildi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 288. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 289. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 290. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Finanšu ministrijai tehniski sakārtot priekšlikumus skaitliskajai daļai atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, urā! Esam izskatījuši visus – visus! – budžeta priekšlikumus. Mums ir palikušas debates par pašu budžetu kā tādu (Starpsaucieni.)... nu, par šo priekšlikumu, bet, nu, tas par budžetu.

Kolēģi! Tātad turpinām darbu, līdz pabeidzam, jo praktiski budžets ir izskatīts. (Starpsauciens: “Piekrītam!”) Ja? Turpinām darbu tad... līdz uzvarai. Vairs ir palikušas tikai debates par pašiem priekšlikumiem. (Starpsaucieni.)

A. Čakša. Tātad par priekšlikumiem par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. (Starpsauciens: “Saīsināt laiku!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir priekšlikums saīsināt laiku. (Starpsaucieni.)

Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Kolēģi! Budžets, šis 2026. gada budžets, praktiski ir pieņemts. Vien divi balsojumi.

Mazie busiņi, pikapi ir aplikti ar jaunu maksājumu, kūdra, smilts ir apliktas ar jaunu dabas resursu nodokļa likmi. Cilvēki varēs iejūgties darbos, lai varētu nomaksāt šos jaunos maksājumus un mūsu valsts pieaugošo ārējo parādu un tā procentu maksājumus. Ierēdņi un politiķi varēs turpināt savu mierīgo dzīvi. Ekonomika varēs turpināt stagnēt, pārtikas cenas – netraucēti turpināt pieaug. Pozitīvi, ka vismaz Latvijas karavīriem ir nedaudz vairāk naudas.

Laika jums netrūkst. Gan jau kaut kā izvilksiet līdz nākamajām vēlēšanām. Kolēģi, es domāju, ka šobrīd ir acīmredzami, ka bez skaidriem mērķiem, bez atbildības nav nākotnes. Mēs šobrīd redzam sekas šai nedabiskajai, strīdu un naida pilnai koalīcijai. Jums laiks varbūt vēl ir. Es domāju, Latvijas sabiedrībai laika vairs nav. Pēdējais formālais iemesls šīs dīvainās valdības eksistencei faktiski ir izpildīts – budžets būs pieņemts.

Tāpēc, dārgie kolēģi, pēc šiem balsojumiem droši atvelciet elpu, dodieties uz Finanšu ministriju baudīt tradicionālo zupu, mielastu, uzēst rasolu un tieciet ar sevi skaidrībā. Nevienam negribas dzīvot ar šādu valdību vēl gadu un turpināt mūsu sabiedrībā ievest acīmredzamu pārliecības trūkumu par mūsu valsti.

Cilvēkiem trūkst ticības nākotnei. Aizvien vairāk cilvēku pamet mūsu valsti... par to, ka mēs redzam, kā tiek saimniekots ar mūsu kopīgajiem resursiem. APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta pieaugumus mazajām mājsaimniecībām... mazajiem uzņēmējiem. Neatbalsta šo straujo budžeta... pieaugumu. Mēs saskatām tur ļoti daudz nopietnus riskus ilgtermiņā mūsu valsts drošībai.

Mēs nevaram atbalstīt nedz šo budžetu, nedz šo valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs Evikas Siliņas valdības budžetu 2026. gadam. Un par visu šo procesu, kā tika veidots budžets, kā tika pieņemts un kāds tas ir kopumā, es pateikšu jums, Evika Siliņa, un jums, Evikas Siliņas valdības ministri, vienkāršajā valodā trīs vārdus, trīs vārdus, kurus jūs saprotat vislabāk: “Kis, kis, kauns!” Un es pateikšu vēlreiz, lai jūs sadzirdētu: “Kis, kis, kauns!” (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāts Amils Saļimovs.

A. Saļimovs (ST!).

Labvakar, kolēģi! Sorry, bet diemžēl nevarēsim atbalstīt šo budžetu. Šeit mēs pirms... balstoties, teiksim, uz budžeta nosaukumu... ir tikai skaļi lozungi, vārdi, faktiski mēs, izņemot drošību, neko citu tur neredzam. Veselības aprūpei nepietiekoša, teiksim, uzmanība. Problēmu ir daudz. Nodokļi iet uz augšu, un sabiedrība turpinās dzīvot diemžēl grūtajos apstākļos. Ņemot vērā... arī šodien mēs runājam par to, ka visādu veidu balvas, prēmijas tiek saglabātas amatpersonām, bet tajā pašā laikā tauta dzīvos un maksās par to.

Mēs nevaram atbalstīt šo budžetu. Cerēsim, ka nākamgad viss mainīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! “Nacionālā apvienība” vienmēr ir atbalstījusi drošības stiprināšanu. Šis budžets nav izņēmums, tā sadaļa, kas stiprina un tuvina mūs 5 procentiem drošībai... tādus centienus mēs vienmēr esam atbalstījuši un atbalstīsim neatkarīgi, vai esam koalīcijas vai opozīcijas kurpēs.

“Nacionālā apvienība”, arī kritizējot darbu, nekad nepavilksies uz lozungiem, ka Latvija ir neizdevusies valsts vai ka latvieši neprot saimniekot savā valstī. Vienlaikus “Nacionālā apvienība” nevar atbalstīt budžetu, kurā mēs aizņemamies nepilnus divus miljardus bez caurskatāmības, kam šie līdzekļi pilnībā tiek novirzīti, un bez tā, ka netiek risināti divi galvenie apdraudējumi Latvijas valstij.

Pirmkārt, austrumu robežas stiprināšana – mums joprojām kaimiņvalstis palīdzēs sargāt mūsu robežu pret agresorvalsti. Un joprojām nelegālie imigranti spēj iekļūt mūsu valstī.

Otrkārt, Latvija joprojām piedzīvo dzimstības antirekordu, bet mūsu priekšlikumi to kardināli mainīt netika atbalstīti.

Līdz ar to neredzam veidu, kā šo budžetu atbalstīt. Turpināsim konstruktīvi strādāt opozīcijā un vērst uzmanību uz jūsu darba trūkumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir konkrēts un totāls valsts iznīcināšanas budžets. Un pierādījums tam ir, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē nomirst vairāk cilvēku, nekā piedzimst, savukārt piedzimst mazāk cilvēku, nekā tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas cilvēkiem no trešās pasaules valstīm. Varat izrēķināt, cik gados šeit pilsoņu no svešas civilizācijas valstīm būs vairāk nekā vietējo Latvijas iedzīvotāju.

Finanšu ministrijai, kā rakstīts 290. priekšlikumā, ir iespējas glābt šo budžetu. Un nevajag tehniski neko sakārtot vairs, lai paliek tehniskais budžets, ja mēs gribam kaut ko šeit saglābt. Ekonomika tiks sagrauta ar zaļo kursu, izglītība turpinās brukt, mirstība pārsniegs dzimstību, emigrācija un lauku iztukšošanās, un cilvēku bēgšana pastiprināsies visos virzienos.

Kam šis budžets atrod naudu? Budžets ir priekš “Rail Baltica”. Budžets ir komunisma celtnēm – ELWIND jūrā, vairāk nekā divi miljoni. Budžets ir Sabiedrības integrācijas fondam. Budžets ir nevalstiskajām organizācijām. Budžets ir pat “ManaBalss.lv” – portālam, kas ieviesa cenzūru. Jūs zināt, ka “ManaBalss.lv” atteicās atļaut vākt parakstus tradicionālo ģimeņu aizstāvjiem. Valsts finansē cenzūru, kas ir rupjš Satversmes pārkāpumus.

Valsts mediji tiek pārfinansēti, kas ir tikai postkomunistiskajās valstīs. Tas viss turpināsies. Valsts medijos sēž Stambulas konvencijas lakstīgalas un pogo no rīta līdz vakaram, kā jūs esat ievērojuši. Koalīcijai ir savi mediji, un tā tas turpinās.

Līdz ar to vēlreiz aicinu: nebalsojam par šo budžetu, strādājam ar tehnisko budžetu un sagatavojam kārtīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, mēs divas dienas apspriedām nākamā gada budžetu. Budžetu, kuru mūsu valdība skaļi dēvē par drošības budžetu. Skan ļoti iespaidīgi, jaudīgi, gandrīz kā tas “4  4” džips. Valdība ir pateikusi priekšā: atbalstiet mūsu budžetu, šos ciparus, citādi jūs esat austrumu vēju ietekmēti, Kremļa ideoloģijas ietekmēti. Jo – kurš gan var iebilst pret drošības budžetu? Tāpēc neprasiet, kāpēc pietrūka naudas pensionāriem un bērniem un nevarēja samazināt nodokļus, kas ir lielāki nekā citās valstīs, jo viss taču aizgāja drošībai.

Vai tiešām tā ir? Vai viss aizgāja drošībai? Vai tiešām šis ir mūsu tautas drošības budžets vai atkal tikai kārtējais propagandas lozungs ar tukšu saturu?

Valdība saka: mēs aizņemsimies 1,8 miljardus, un ar šo budžetu nodrošināsim drošību. Lieliski! Skaista lozunga pieskaņa! Taču atklājās: no šīs summas... cik miljoni ir paredzēti aizsardzībai? Cik? (Starpsauciens: “300!”) 300.

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar zāli!

R. Petraviča. Tātad tikai neliela daļa no šiem 1,8 miljardiem aizies drošībai. Un vai tiešām mēs to saucam par drošības budžetu? Ko tādu, kur lielākā daļa naudas nemaz nesasniegs bruņotos spēkus?

Un kā drošību veicina valdības rīcība ar izdienas pensijām, ar cilvēkiem, kuri rūpējas par mūsu drošību? Un ko valdība darīs ar pārējiem 1,3 miljardiem? Tie nonāks birokrātijas uzturēšanā, uzpūstās valsts darbinieku algās, ērtos krēslos, dārgos automobiļos. Vai tā ir drošības budžeta daļa? Šķiet, ka tieši birokrāti ir iedomājušies, ka viņi ir galvenie valsts drošības stiprinātāji. Šī nauda tiks tērēta simtiem miljonus lielajiem valsts parāda procentu maksājumiem, naudai, kas aizplūst starptautisko aizdevēju kabatās un tiek atrauta Latvijas cilvēku neatliekamajām vajadzībām.

Patiesībā arī tie 5 procenti aizsardzībai nav mūsu valdības varonīgā doma. Jo šo nostāju izteica ASV prezidents.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

 

R. Petraviča. Jo viņš deva acīmredzamu signālu. Vai nu jūs investējat aizsardzībā, vai neceriet uz palīdzību. Un jūs, Siliņas kundze, apsveicot Trampu ar ievēlēšanu, viņam rakstījāt: “Mēs esam savu artavu devuši. Mēs aizsardzībai esam atvēlējuši vairāk nekā 3 procentus.” Bet tad uzstādījums bija 5 procenti, un tāpēc bija arī jāsasniedz tie 5 procenti. Tātad zem ārēja spiediena... ne jau pašu gudrība tā bija.

Un tas ir birokrātiem raksturīgā veidā – runāt par aizsardzību, bet vairāk novirzīt sev pašiem. Un vai brīnums, ka Latvijā ir lielāki nodokļi nekā kaimiņvalstīs, ja mums birokrātu ir vairāk nekā kaimiņvalstīs, jo budžetā nemaz nav paredzēts pietiekami daudz aizsardzībai. Tāpēc nesauciet to par drošības budžetu. Sauciet to par to, kas tas īstenībā ir, par uzpūstas valsts birokrātijas uzturēšanas budžetu ar vienu galveno prioritāti – birokrātiju, kuras uzturēšanai arī notiek aizņemšanās, kamēr parasto cilvēku vajadzībām naudas nepietiek.

Tāpēc šo budžetu atbalstīt nevaru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Sākšu ar pozitīvo. Manuprāt, šajās divās dienās ir bijušas tiešām ļoti konstruktīvas debates – gan konstruktīva kritika par budžetu, gan pietiekami konstruktīvi argumenti atsevišķos gadījumos no koalīcijas puses par to, kāpēc kaut kāda lieta ir laba un pareiza.

Arī priekšlikumi kā tādi liela daļa bija tiešām konstruktīvi. Un, godīgi sakot, tad, kad tiek izstrādāts... it īpaši tādai gandrīz mazākumvaldībai izstrādājot budžetu, tas nevar būt kvalitatīvs pilnīgi visās lietās. Un daudzi no šiem priekšlikumiem bija vērsti uz konstruktīvu atsevišķu jomu sakārtošanu. Nevis kaut kas populistisks, nevis kaut kas, lai nonāktu par katru cenu mediju uzmanībā, bet tiešām konstruktīvi sakārtotu nākamā gada budžetu.

Diemžēl negatīvā puse ir tā, ka vairāki priekšlikumi, kurus varēja atbalstīt... kad pašas nozaru ministrijas saprata, ka ir problēma, piemēram, stāstā par kapitāla pieauguma nodokli, jo izrādās, ka tā pacelšana ir novedusi pie ienākumu krišanas. Arī, piemēram, priekšlikums par to, ka varētu piešķirt papildu līdzekļus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lai tas varētu strādāt pierobežā. Šādi priekšlikumi varēja tikt atbalstīti jau šajā budžetā, un tas ļautu valstij daudz ātrāk un efektīvāk iet pretī... 2026. gadam.

Diemžēl politiskās greizsirdības dēļ šie priekšlikumi tika noraidīti un daudzi citi ļoti labi priekšlikumi... kā rezultātā daļa no šīm konstruktīvajām debatēm ir bijušas bezjēdzīgas. Mēs esam patērējuši laiku, bet rezultāts ir atlikts par gadu – līdz nākamajai Saeimai. Zaudētāji ir iedzīvotāji, kuri negūs labumu no šiem tiešām pozitīvajiem un konstruktīvajiem priekšlikumiem.

Es šo budžetu nevaru atbalstīt tieši šī apstākļa dēļ, ka gana labi priekšlikumi tika noraidīti, arī tā iemesla dēļ, ka bez skaidrojuma valsts ārējais parāds tiek pārmērīgi audzēts. Tāpēc diemžēl šoreiz nākas balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu i lobs vokors. Nu kū... Valdība raksta Latgales rīcības plānus, es nezinu, tikai laikam rakstīšanas dēļ, papīra smērēšanas dēļ. Citu iemeslu es neredzu.

Valdība, jūs piedalāties forumos “Kurp ej, pierobeža?”, braucat uz pasākumiem uz Latgali, taisāt tikšanās Latgalē, Aglonā... Dieva priekšā jūs, valdība, runājat skaistas runas, dodat skaistus solījumus. Sakāt, kā jūs mīlat Latgali, ka Latgale ir jūsu sirds. Stāstāt, kā gribat atbalstīt Latgali.

Bet šeit un tagad jūs pierādījāt, ka jums vispār tas... vispār nospļauties uz to, kas notiek Latgalē, nospļauties uz to, ko uzņēmēji jums saka, nospļauties, ko cilvēki jums saka, un jūs to parādījāt ar savu balsojumu. Nospļauties uz to, ko jums forumos uzņēmēji un citi cilvēki stāsta. Nospļauties arī uz to, ko raksta eksperti pētījumos. Tādi kā OECD un visi pārējie. Jūs varat tikai izmantot Latgales zemi. Lai stiprinātu ārējo robežu – vispār nekā... neko es neredzu. Un tas, ka jūs nobalsojāt... un vispār neparādījāt to, kā jūs atbalstāt Latgali. Tas, ka jūs neatbalstījāt nevienu pamatotu priekšlikumu, kuri bija domāti tikai un vienīgi Latgales attīstībai, parāda, ka jums nerūp Latgale, nerūp tie uzņēmumi un tie cilvēki, ne pašvaldības, kas tur ir, ne slimnīcas, kas tur ir.

Bet pieņemu, ka jūs varbūt nesapratāt šajā valodā, par ko ir runa. Es mēģināšu pateikt jūsu valodā par jūsu budžetu. Jūsu valodā, kura jums ir tuva, kura jums ir saprotama, lai jūs saprastu, par ko ir runa, par jūsu budžetu. Es tagad pateikšu jūsu valodā: “Kis, kis, kauns, likumprojekts – ļauns.” Jūsu valodā! Varbūt tā jūs sapratīsiet. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ministru prezidente! Laikam ir gana zīmīgi, ka es nāku šeit runāt tieši pēc Pleškānes kundzes. Es noteikti negribu teikt sliktas lietas vai vēlēt sliktu šai valdībai vai nākamajai valdībai. Es savā politiskajā pieredzē esmu bijis gan koalīcijā, gan opozīcijā, un es zinu, cik ir grūti bijis visos laikos panākt jelko, kas būtu vērsts uz... ne tikai Latgales, bet vispār reģionu attīstību. Un es ceru, kolēģi... it sevišķi tiem, kas ir ievēlēti nevis no Rīgas vēlēšanu apgabala, bet kas nāk no reģioniem, vienalga, no kura, novēlu, lai jums būtu padarīta darba sajūta šajā budžetā.

Es ceru, ka jūs ieguvāt visu informāciju, ko jūs gribējāt par tām tēmām, kas jums ir aktuālas. Es ceru, ka jūs saņēmāt atbildes no ministrijām uz tiem jautājumiem, kas jums visvairāk sāp. Un es ceru, ka jums katram ir kāds labs darbs, laba pozīcija šajā budžetā, kurā jūs redzat gandarījumu par padarīto darbu, jo tas patiešām ir pēdējais budžets šai Saeimai. Lai šī sajūta, ja tā ir pozitīva, jums dod spēku tiešām saturīgam startam nākamajās pašvaldību... nevis pašvaldību, bet Saeimas vēlēšanās. Bet arī pašvaldību vēlēšanās. Varbūt uz turieni labāk jāiet, nav ko tajā Saeimā iet, ja nevar pamainīt budžetu.

Es patiešām vēlu, lai mums nākamā valdība, kad tā būs – pēc mēneša vai pēc gada –, būtu spējīga izveidot tādu budžetu, kas būs ne tikai ekselim labs, ne tikai Eiropas Komisijai labs, bet patiešām labs Latvijas iedzīvotājiem, lai kur viņi dzīvotu. Lai tas būtu labs arī drošībai, demogrāfijai un izglītībai – šīm trim prioritātēm, kas ir uz papīra uzrakstītas šajā budžetā. Bet diemžēl, piedodiet, es personīgi nejūtu gandarījumu šajā budžetā. Un es neredzu patiesu ieguvumu šo triju prioritāšu stiprināšanā tajā vietā, kur dzīvo mana ģimene.

Veselību jums katram un veiksmi mums! Stipru Latviju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes deputātes un kolēģi deputāti! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Vai bija viegli? Nē. Vai būs vieglāk? Nē. (Smiekli.) Bet ne caur partiju strīdiem, bet tikai ar kopīgu darbu mēs varam celt Latviju saulītē. Un šovakar mēs apstiprināsim šīs valdības galveno darba plānu – nākamā gada budžetu. Lai top! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Par pēdējām mūsu 24 darba stundām gribu pateikt, ka nejēdzīgi un bezjēdzīgi pavadīts laiks šajā zālē. Nu, labi, pozīcija mobilizējās tajā kvoruma noraušanas mirklī, saskrēja, un viss bija kārtībā. Noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Nē, nē!”) Nu labi, jūs tur iemetāt pa kādam, bet būtībā nejēdzīgs un bezjēdzīgs budžeta pieņemšanas process.

Lai piešķirtu, lai iedotu jēgu tam darbam, ko strādāja cilvēki un gatavoja priekšlikumus, būtu jādara sekojoši: vienalga, kāda būs pozīcija pēc budžeta pieņemšanas, vienalga kāda, ir jāņem visi šie 450 priekšlikumi un jāizanalizē, jāizlasa labākie, jāsaliek mērķi 2027. gada budžetam, diskusijas platforma. Un pavasara sesijas beigās mums ir jāorganizē budžeta diskusija, varbūt līdzīga kā šobrīd, bet ne jau aiz greizsirdības. Es domāju, opozīcija nebūs greizsirdīga, ja pozīcija ieliks šos priekšlikumus, kas tagad izskanēja. Un jēgpilni jāstrādā visiem 100 deputātiem, lai gatavotu kvalitatīvu 2027. gada budžetu.

Man brīžiem ir žēl pozīcijas deputātus, kuri redz, ka labs priekšlikums, bet disciplīna spiež spiest, vai nu pēc sarkanās kartiņas vadoties, vai pēc baltās. Nu, tas neder. Gana bezjēdzīgi un nejēdzīgi pavadītas 24 stundas. Jāmaina šis process. Un nemājiet ar rokām. Jūs visi labi to zināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

 

E. Smiltēns (AS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Tālajā 2011. gadā, laikos, kad Latvijas valsts parāds bija tikai septiņi miljardi eiro, kāds politiķis uzrakstīja grāmatu, kuru es jau esmu pieminējis šajās budžeta debatēs (Starpsauciens: “Piecas reizes pieminēji!” Starpsauciens.), kurā daudz runā par fiskālo disciplīnu un skaidru mērķu nepieciešamību. Un viņa tēzes, kolēģi, ir vienkāršas. Kamēr mēs runājam, bija iespēja arī šo visu vēlreiz pārlasīt.

“Bez stingras fiskālās disciplīnas valsts zaudē uzticību investoriem, partneriem un sabiedrībai,” tā Valdis Dombrovskis šajā grāmatā. Tātad nekā nedarīt ir daudz dārgāk nekā īstenot sāpīgu, bet ātru reformu. Tā Valdis Dombrovskis.

Citāts: “Budžeta disciplīna ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei.” Vai tas tā ir šodien? Citēju: “Caurspīdīga, saprotama fiskālā politika stiprina sabiedrības uzticību.” Tātad sabiedrība akceptē arī smagus lēmumus, ja redz skaidru plānu un mērķi. Jābūt skaidriem mērķiem, kolēģi, stingram kursam un reformu konsekvencei, kuras šeit nav.

Un vēl kāda svarīga tēze: “Fiskālā disciplīna ļauj valstij saglabāt politisko brīvību un neatkarību. Valsts, kas tērē vairāk nekā pelna, kļūst atkarīga no kāda cita lēmumiem un zaudē brīvību.” Valsts parādu ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Ļoti daudz parādu – var teikt par šo sastādīto budžetu.

Jūs sakāt: nav būtiskas nodokļu celšanas. Bet, kolēģi, tik grandiozs valsts parāds arī ir nodoklis. Tā ir kā kodolbumba, tikai ar laika detonatoru. Tas ir papildu nodoklis, ko iekšējā... un mazliet vēlāk, pie tam vēl ar procentiem... veidā samaksās visi nākamie, kas nāks un mēģinās kaut ko darīt.

Jūs taču atpazīstat šo citātu autoru, vai ne? Ir pagājuši 15 gadi.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Smiltēns. Ir pagājuši, kolēģi, 15 gadi, un valsts parāds nu jau ir 22 miljardi. Un pie varas ir tā pati politiskā partija, no kuras nāca šīs grāmatas autors. (Starpsauciens: “Un arī Smiltēns!” Smiekli.)

Laiki atkal ir smagi. Taču tagad viss ir kājām gaisā un principi ir pazuduši kā pērnais sniegs. Strukturālais deficīts tiek ignorēts. Milzīgs parāda kāpums tiek normalizēts. Tagad tas ir pareizi, kā Liepiņa kungs teica. Budžets tiek balstīts uz īstermiņa tēriņiem, nevis reformām. Reformas nenotiek vai tiek muļļātas un beigās vienkārši apraktas. Politika svaidās un mainās. Valdību vada sabiedriskās attiecības, nevis analīze. Taupība ir tikai ķeksīša pēc. Nav redzams ne mērķis, ne plāns – ne kā celt valsti, ne kā parādu atdot.

Kā tā gadījies? Kas ir noticis? Vai grāmatas autors – kā tajos laikos – noliks savas vieglās dienas Briselē un brauks mājās strostēt savus partijas oportūnistus un karjeristus, un glābs valsti? Nē, gan viņš, gan visi citi paliks savās vietās, ērtajās vietās. Tās pēc tik daudz gadiem ir kļuvušas par vienīgo mērķi, eksistences un rīcības vienīgo pamatojumu. Tā partija ar principiem degradējas par pašapmierinātu valsts naudas izēdāju bariņu, kuriem karotes aizbāztas aiz zemās debesu malas.

Šis budžets diemžēl ir tam teicams apliecinājums. Kas zina, varbūt tas ir pats pēdējais Jaunās VIENOTĪBAS budžets. Varbūt labi, ka tā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Godātā, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es šajā brīdī Ceļapītera kungam gribu atbildēt... vai šīs divas dienas bija bezjēdzīgas? Es domāju, ka šīs nebija divas dienas. Tas bija vismaz pusgads, ko politiskās partijas pavadīja, gan gatavojoties šo budžetu atnest uz Saeimu un šeit aizstāvēt, gan atsevišķiem deputātiem gatavojoties to kritizēt... objektīvi to darot. Es domāju, šajās divās dienās redzējām gana daudz kārtīgas kritikas, bet ir gana daudz lietu, par kurām es nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka tās ir bezjēdzīgas.

Vai tiešām bezjēdzīgs ir lēmums par to, ka mēs 5 procentus no IKP veltīsim aizsardzībai, dodot skaidru signālu ne tikai mūsu reģionam, bet visai pasaulei, ka aizsardzība mums ir svarīga? Vai tiešām bezjēdzīgi ir tas, ka mēs pievēršamies ģimenes jautājumiem, demogrāfijas jautājumiem, izglītības jautājumiem, dzīves dārdzības jautājumiem... samazināt PVN... lauku ģimenes ārstu atbalstam? Visas šīs lietas, manuprāt, nav bezjēdzīgas, tās ir ļoti svarīgas ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Arī tas, ka ekonomika šajā brīdī aug, trešajā ceturksnī, ar 2,5 procentiem... Krištopana kungs, nākamajā būs 3 procenti. (Starpsauciens.) Un mēs esam ceļā uz to, lai ekonomiku dubultotu. No šī mērķa mēs neatkāpjamies. (Starpsaucieni.) Es zinu, kolēģi, ja jūs būtu citās pozīcijās, arī daudziem no opozīcijas gribētos nobalsot “par” šo budžetu. (Starpsaucieni.)

Tā ka, lai vai kā būtu, visu cieņu debatēm.

Strādāsim pie tā, lai Latvija būtu labāka vieta, kur dzīvot visiem kopā.

Un, godātie Saeimas kolēģi! Ir svarīgi arī uzturēt vienam otru labā formā un būt vienotiem dažādos pasākumos, tāpēc īpaši vēršos pie Saeimas basketbola komandas – 10. aprīlī ir Baltijas Asamblejas turnīrs. Sākam trenēties jau tagad!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Čakša. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Tātad... vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Čakša. Nē, paldies. Šobrīd komisijas vārdā – nav.

Sēdes vadītāja. Labi.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam. (Starpsauciens: “Trīs minūtes!” Finanšu ministrs A. Ašeradens: “Ir stunda, ja?” Smejas. “Bez laika limita ir, jā. Es mēģināšu to neizmantot ļaunprātīgi.”)

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es pateicos jums visiem par šīm konstruktīvajām un simpātiskajām debatēm. Budžets sastāvēja no deputātu 490 un valdības... ministriju... 100, gandrīz 100 priekšlikumiem. Un noteikti šīsdienas debates veidoja Latvijas vēsturi.

Tāpēc – milzīgs paldies jums. Tāpat gribu pateikt lielu paldies visiem Saeimas deputātiem, frakciju vadītājiem, kas piedalījās... kas vadīja šo debašu norisi. Liels paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Anda, arī tev. Liels paldies visām Saeimas līdzatbildīgajām komisijām. Mans īpašs paldies Juridiskajam birojam, kas arī iesniedza priekšlikumus. Tāpat mans liels paldies valdības vadītājai un visiem ministriem. Liels paldies valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Pašvaldību savienībai –, Finanšu ministrijas komandai un īpaši Saeimas tehniskajam personālam, kas visas šīs dienas ar mums šeit kopā strādāja, lai mēs sasniegtu šo rezultātu.

Cienījamie deputāti! Budžets, par ko mēs šīs divas dienas diskutējām, ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību. Tas veido drošāku mūsu valsts un iedzīvotāju nākotni. Mēs redzam, ka iedzīvotāji ir noticējuši valsts drošības politikai un valsts ekonomiskajai politikai. Mēs redzam to ekonomiskās izaugsmes datos. Tagad pats svarīgākais – nākotnē nesalaist to visu dēlī.

Tā ka paldies jums visiem par šīm debatēm.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kolēģi ministri! Es gribu pateikt lielu paldies vispirms, protams, savai ministru komandai par darbu tiešām visas vasaras garumā. Tikai mēs paši zinām, cik daudz darba bija jāiegulda, lai varētu šovakar un vakar debatēt par šo budžetu. Es gribu pateikt lielu paldies visām frakcijām, visiem deputātiem par tiešām konstruktīvām debatēm gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan šeit, Saeimas zālē. Un, protams, paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai par izturību un ļoti raitām un diezgan skaidrām debatēm budžeta procesā.

Šis ir labākais iespējamais budžets mūsu sabiedrībai. (Starpsaucieni.) Tas nav ieguvums partijām, tas ir ieguvums mūsu sabiedrībai. Tas ir līdzsvars starp drošību un atbalstu cilvēkiem. Un, jā, te ir finansējums prioritātēm, finansējot... pirmo reizi Latvijas vēsturē ejot uz 5 procentiem mūsu aizsardzībai. Mēs esam pirmā Baltijas valsts, kas pieņem šo finansējumu. Tas nav bijis vienkārši.

Mēs esam ietaupījuši budžetā vairāk nekā 844 miljonus trīs gadu laikā. Un tikai nozares zina, cik daudz bija jāietaupa un cik daudz finansējuma bija jānogriež, lai mēs varētu sasniegt šo mērķi.

Liels paldies arī par atbalstu ģimenēm. Pirmo reizi ģimenēm būs tāds bērna kopšanas pabalsts vecākiem, kas mainīsies, augot mūsu ekonomikai. Pirmo reizi mūsu pensijas indeksēsies... no 1488 eiro. Un paldies visiem, kas šo piedāvāja. Tā būs tiešām ievērojama izmaiņa arī mūsu ģimenēm.

Es nesaukšu visu pārējo. Jūs ļoti labi zināt. Jūs debatējāt divas dienas... vairāk. Ir daudz labu risinājumu... arī saistībā ar augstajām pārtikas cenām. Redzēsim, kā izpildīsies šis PVN samazinājums maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām.

Man personīgi ir ļoti liels gandarījums par “Programmu skolā”, jo mēs šo programmu apspriedām ilgi, detalizēti... ar pašvaldībām, ar dažādām organizācijām. Un beidzot es varu teikt... Diemžēl demogrāfiskās situācijas dēļ mēs vairs nevaram nodrošināt finansējumu “nauda seko skolēnam” tā, lai mums visās skolās būtu pietiekami kvalitatīva (Starpsauciens.) izglītība bērniem. Tāpēc... paldies, ka mēs ejam uz šīm izmaiņām, lai mums būtu kvalitatīva izglītība bērniem.

Protams, darbs jau šovakar nebeidzas. Valdībai ir jāturpina strādāt. Mūsu ģeopolitiskā situācija ar budžeta pieņemšanu automātiski nemainīsies. Es domāju, ka tas ir visu mūsu uzdevums – turpināt strādāt tā, lai Latvijā tiešām 1. janvārī visi zinātu, ka budžets ir pieņemts un var strādāt pie tām lietām, kas katram savā ikdienā ir jādara, lai ģimenēm nav jādomā par politiķu neizdarītajiem darbiem.

Tāpēc vēlreiz gribu pateikt – liels paldies visiem. Paldies! Manuprāt, šoreiz debates tiešām bija gana konstruktīvas un cieņpilnas vienam pret otru. Un tas, ka mēs tomēr varam teikt, ka mums ir saglabājies A reitings, mūsu kredītreitings ir ļoti... augstākais, un mums aug ekonomika, un arī parāds mums nav pats augstākais... Es domāju, tas ir ļoti būtiski. Tāpēc nevajag mānīt vienam otru. Mēs esam izdarījuši lielu darbu visi kopā. Paldies.

Aicinu nobalsot “par” šo budžetu. Šis ir trešais šīs koalīcijas budžets. Strādāsim tālāk kopā!

Paldies. (Aplausi.)

A. Čakša. Komisijas vārdā. Ņemot vērā, ka laikam esam pierādījuši, ka mēs no procesa pārejam uz rezultātu, virzāmies uz rezultātā balstītu budžetu, un tas mums ar katru reizi sanāk labāk, es arī teikšu paldies visiem deputātiem, īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ņemot vērā, cik daudz darba mums bija jāiegulda pirms tam, lai šovakar kvalitatīvi varētu debatēt.

Aicinu jūs visus nobalsot par likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 42, atturas – nav. (Aplausi.) Likums pieņemts.

___

Kolēģi, mums vēl ir dažas tehniskas lietas. Pēc būtības mums šovakar būtu vēl jāstrādā, jo ir 4. decembra kārtējā sēde... Izsludināto 4. decembra kārtējās sēdes darba kārtību sāksim izskatīt nākamnedēļ, 11. decembrī, pulksten 9.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Pirms budžeta svinībām vēl aicinu uzkavēties.

Nav reģistrējušies deputāti: Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... neredzu, Jurģis Klotiņš... redzu, Kristaps Krištopans... ir, Andris Kulbergs... nav, Ingmārs Līdaka... ir, Ināra Mūrniece... nav, Aiva Vīksna... nav un Edgars Zelderis.

Paldies. Visu labu!

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 03.12.25 09:03 Balsojums 1
Par - 52, pret - 32, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu

Datums: 03.12.25 09:05 Balsojums 2
Par - 82, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1076/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:06 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā (1077/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:07 Balsojums 4
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (1089/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:07 Balsojums 5
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1093/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:13 Balsojums 6
Par - 50, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (1120/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:13 Balsojums 7
Par - 50, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (1120/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:14 Balsojums 8
Par - 51, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1112/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:15 Balsojums 9
Par - 51, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1112/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:15 Balsojums 10
Par - 51, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1126/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:16 Balsojums 11
Par - 58, pret - 13, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (1118/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:18 Balsojums 12
Par - 59, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1119/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:19 Balsojums 13
Par - 52, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1113/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:21 Balsojums 14
Par - 52, pret - 36, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1111/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:24 Balsojums 15
Par - 69, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (1128/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:29 Balsojums 16
Par - 51, pret - 39, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (1122/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:30 Balsojums 17
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts aizsardzības un drošības fonda likums (1078/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:30 Balsojums 18
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1103/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:36 Balsojums 19
Par - 22, pret - 35, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:38 Balsojums 20
Par - 70, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:39 Balsojums 21
Par - 71, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 09:40 Balsojums 22
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 10:27 Balsojums 23
Par - 42, pret - 36, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 10:30 Balsojums 24
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 11:15 Balsojums 25
Par - 40, pret - 21, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 11:43 Balsojums 26
Par - 43, pret - 22, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 11:46 Balsojums 27
Par - 49, pret - 42, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 11:47 Balsojums 28
Par - 73, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1116/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 11:48 Balsojums 29
Par - 69, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1125/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:09 Balsojums 30
Par - 19, pret - 27, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Meža likumā (1107/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:10 Balsojums 31
Par - 63, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (1107/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:11 Balsojums 32
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1098/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:12 Balsojums 33
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1099/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:17 Balsojums 34
Par - 16, pret - 40, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1123/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:17 Balsojums 35
Par - 87, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1123/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:29 Balsojums 36
Par - 41, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 12:30 Balsojums 37
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 13:35 Balsojums 38
Par - 26, pret - 5, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 13:53 Balsojums 39
Par - 40, pret - 3, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 13:55 Balsojums 40
Par - 41, pret - 10, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 13:59 Balsojums 41
Par - 39, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:10 Balsojums 42
Par - 41, pret - 29, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:11 Balsojums 43
Par - 50, pret - 42, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:42 Balsojums 44
Par - 39, pret - 34, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:59 Balsojums 45
Par - 42, pret - 34, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 14:59 Balsojums 46
Reģistrējušies - 96.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 15:35 Balsojums 47
Par - 30, pret - 31, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:36 Balsojums 48
Par - 44, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:38 Balsojums 49
Par - 46, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā (1117/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:38 Balsojums 50
Par - 48, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā (1117/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:50 Balsojums 51
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 03.12.25 15:51 Balsojums 52
Par - 52, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā (1117/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:52 Balsojums 53
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1104/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:53 Balsojums 54
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (1087/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 15:55 Balsojums 55
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1115/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:02 Balsojums 56
Par - 71, pret - 2, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1081/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:03 Balsojums 57
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1081/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:04 Balsojums 58
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1110/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:05 Balsojums 59
Par - 83, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1092/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:06 Balsojums 60
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (1091/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:07 Balsojums 61
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1085/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:07 Balsojums 62
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1083/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:08 Balsojums 63
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (1079/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:16 Balsojums 64
Par - 37, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:17 Balsojums 65
Par - 38, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:17 Balsojums 66
Par - 34, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:17 Balsojums 67
Par - 38, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:18 Balsojums 68
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:18 Balsojums 69
Par - 38, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:19 Balsojums 70
Par - 37, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:19 Balsojums 71
Par - 39, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:20 Balsojums 72
Par - 89, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:21 Balsojums 73
Par - 25, pret - 13, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:21 Balsojums 74
Par - 22, pret - 11, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:22 Balsojums 75
Par - 22, pret - 10, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:22 Balsojums 76
Par - 22, pret - 11, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:23 Balsojums 77
Par - 22, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:30 Balsojums 78
Par - 23, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:30 Balsojums 79
Par - 23, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:30 Balsojums 80
Par - 23, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:31 Balsojums 81
Par - 23, pret - 18, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:31 Balsojums 82
Par - 22, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:32 Balsojums 83
Par - 23, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:32 Balsojums 84
Par - 23, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:32 Balsojums 85
Par - 24, pret - 19, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:33 Balsojums 86
Par - 23, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:33 Balsojums 87
Par - 23, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:34 Balsojums 88
Par - 24, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:34 Balsojums 89
Par - 24, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:34 Balsojums 90
Par - 23, pret - 18, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:35 Balsojums 91
Par - 90, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:36 Balsojums 92
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1100/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:41 Balsojums 93
Par - 38, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:42 Balsojums 94
Par - 39, pret - 0, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:45 Balsojums 95
Par - 40, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:45 Balsojums 96
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:50 Balsojums 97
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:52 Balsojums 98
Par - 43, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 16:55 Balsojums 99
Par - 42, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:00 Balsojums 100
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 17:41 Balsojums 101
Par - 35, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:48 Balsojums 102
Par - 38, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:50 Balsojums 103
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:54 Balsojums 104
Par - 37, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:55 Balsojums 105
Par - 38, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 17:58 Balsojums 106
Par - 36, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:01 Balsojums 107
Par - 38, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:02 Balsojums 108
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:06 Balsojums 109
Par - 39, pret - 17, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:06 Balsojums 110
Par - 8, pret - 31, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:20 Balsojums 111
Par - 49, pret - 40, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:20 Balsojums 112
Par - 50, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:26 Balsojums 113
Par - 40, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:33 Balsojums 114
Par - 17, pret - 60, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:50 Balsojums 115
Par - 19, pret - 52, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 18:50 Balsojums 116
Par - 18, pret - 52, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:01 Balsojums 117
Par - 40, pret - 5, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:02 Balsojums 118
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 03.12.25 19:37 Balsojums 119
Par - 35, pret - 5, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:39 Balsojums 120
Par - 35, pret - 8, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:39 Balsojums 121
Par - 35, pret - 13, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:41 Balsojums 122
Par - 36, pret - 8, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:41 Balsojums 123
Par - 36, pret - 32, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:42 Balsojums 124
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 19:48 Balsojums 125
Par - 38, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:01 Balsojums 126
Par - 24, pret - 21, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:01 Balsojums 127
Par - 23, pret - 17, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:01 Balsojums 128
Par - 23, pret - 17, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:05 Balsojums 129
Par - 75, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:19 Balsojums 130
Par - 40, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:23 Balsojums 131
Par - 40, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:27 Balsojums 132
Par - 31, pret - 0, atturas - 59.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:32 Balsojums 133
Par - 39, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:36 Balsojums 134
Par - 38, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:45 Balsojums 135
Par - 40, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:45 Balsojums 136
Par - 40, pret - 8, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:49 Balsojums 137
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 20:50 Balsojums 138
Par - 77, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.12.25 21:00 Balsojums 139
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 09:29 Balsojums 140
Par - 39, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:30 Balsojums 141
Par - 37, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:32 Balsojums 142
Par - 61, pret - 26, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:33 Balsojums 143
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:34 Balsojums 144
Par - 38, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:35 Balsojums 145
Par - 39, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:35 Balsojums 146
Par - 40, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:35 Balsojums 147
Par - 39, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:38 Balsojums 148
Par - 70, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:40 Balsojums 149
Par - 49, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:41 Balsojums 150
Par - 51, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:47 Balsojums 151
Par - 39, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:52 Balsojums 152
Par - 38, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:54 Balsojums 153
Par - 39, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:56 Balsojums 154
Par - 40, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:57 Balsojums 155
Par - 40, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:58 Balsojums 156
Par - 40, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 09:59 Balsojums 157
Par - 40, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:01 Balsojums 158
Par - 46, pret - 39, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:19 Balsojums 159
Par - 40, pret - 38, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:20 Balsojums 160
Par - 41, pret - 40, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:20 Balsojums 161
Par - 51, pret - 39, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:21 Balsojums 162
Par - 51, pret - 35, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:22 Balsojums 163
Par - 51, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:30 Balsojums 164
Par - 41, pret - 37, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 10:30 Balsojums 165
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 11:03 Balsojums 166
Par - 14, pret - 15, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 11:33 Balsojums 167
Par - 42, pret - 27, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 11:40 Balsojums 168
Par - 40, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 11:44 Balsojums 169
Par - 39, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 11:44 Balsojums 170
Par - 38, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:07 Balsojums 171
Par - 39, pret - 30, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:11 Balsojums 172
Par - 49, pret - 41, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:16 Balsojums 173
Par - 40, pret - 41, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:16 Balsojums 174
Par - 40, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:17 Balsojums 175
Par - 41, pret - 37, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:20 Balsojums 176
Par - 52, pret - 32, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:24 Balsojums 177
Par - 39, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:29 Balsojums 178
Par - 38, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 12:29 Balsojums 179
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 13:38 Balsojums 180
Par - 24, pret - 6, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:02 Balsojums 181
Par - 34, pret - 30, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:03 Balsojums 182
Par - 34, pret - 33, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:04 Balsojums 183
Par - 51, pret - 34, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:08 Balsojums 184
Par - 35, pret - 30, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:09 Balsojums 185
Par - 35, pret - 32, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:11 Balsojums 186
Par - 35, pret - 32, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:15 Balsojums 187
Par - 33, pret - 34, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:15 Balsojums 188
Par - 33, pret - 34, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:16 Balsojums 189
Par - 32, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:21 Balsojums 190
Par - 25, pret - 35, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:23 Balsojums 191
Par - 33, pret - 35, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:28 Balsojums 192
Par - 31, pret - 28, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:32 Balsojums 193
Par - 31, pret - 30, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:36 Balsojums 194
Par - 33, pret - 38, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:47 Balsojums 195
Par - 39, pret - 35, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:50 Balsojums 196
Par - 39, pret - 35, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 14:56 Balsojums 197
Par - 40, pret - 33, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:00 Balsojums 198
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 15:41 Balsojums 199
Par - 34, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:41 Balsojums 200
Par - 30, pret - 36, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:42 Balsojums 201
Par - 34, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:45 Balsojums 202
Par - 14, pret - 58, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:48 Balsojums 203
Par - 34, pret - 34, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:50 Balsojums 204
Par - 37, pret - 31, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:51 Balsojums 205
Par - 36, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:53 Balsojums 206
Par - 36, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:54 Balsojums 207
Par - 38, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:55 Balsojums 208
Par - 38, pret - 21, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 15:58 Balsojums 209
Par - 36, pret - 35, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:00 Balsojums 210
Par - 41, pret - 14, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:01 Balsojums 211
Par - 41, pret - 9, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:02 Balsojums 212
Par - 40, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:05 Balsojums 213
Par - 39, pret - 16, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:05 Balsojums 214
Par - 37, pret - 27, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:08 Balsojums 215
Par - 39, pret - 2, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:09 Balsojums 216
Par - 37, pret - 27, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:13 Balsojums 217
Par - 37, pret - 5, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.77. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:13 Balsojums 218
Par - 38, pret - 9, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:14 Balsojums 219
Par - 31, pret - 1, atturas - 53.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:14 Balsojums 220
Par - 38, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.82. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:15 Balsojums 221
Par - 37, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.83. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:17 Balsojums 222
Par - 37, pret - 12, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.84. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:17 Balsojums 223
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.85. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:18 Balsojums 224
Par - 36, pret - 7, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.86. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:22 Balsojums 225
Par - 32, pret - 2, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.89. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:33 Balsojums 226
Par - 31, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.91. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:33 Balsojums 227
Par - 32, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.92. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:34 Balsojums 228
Par - 21, pret - 19, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.95. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:35 Balsojums 229
Par - 38, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.96. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:36 Balsojums 230
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.101. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:39 Balsojums 231
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.102. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:41 Balsojums 232
Par - 38, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.103. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:42 Balsojums 233
Par - 36, pret - 16, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.105. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:47 Balsojums 234
Par - 37, pret - 22, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.107. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:47 Balsojums 235
Par - 18, pret - 20, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.109. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:53 Balsojums 236
Par - 36, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.110. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:53 Balsojums 237
Par - 23, pret - 17, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.112. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 16:58 Balsojums 238
Par - 23, pret - 18, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:00 Balsojums 239
Par - 24, pret - 18, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.115. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:00 Balsojums 240
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 17:32 Balsojums 241
Par - 27, pret - 1, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.116. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:32 Balsojums 242
Par - 14, pret - 15, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.120. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:33 Balsojums 243
Par - 16, pret - 16, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.121. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:33 Balsojums 244
Par - 32, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:35 Balsojums 245
Par - 24, pret - 10, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.123. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:35 Balsojums 246
Par - 33, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.125. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:35 Balsojums 247
Par - 30, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.126. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:36 Balsojums 248
Par - 29, pret - 7, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.128. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:37 Balsojums 249
Par - 32, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.133. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:41 Balsojums 250
Par - 35, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.136. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:41 Balsojums 251
Par - 36, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.137. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:45 Balsojums 252
Par - 37, pret - 38, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.139. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:48 Balsojums 253
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.140. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:51 Balsojums 254
Par - 36, pret - 9, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.141. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:55 Balsojums 255
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.142. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:55 Balsojums 256
Par - 21, pret - 53, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.143. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 17:56 Balsojums 257
Par - 61, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.144. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:02 Balsojums 258
Par - 36, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.147. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:03 Balsojums 259
Par - 31, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.149. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:06 Balsojums 260
Par - 31, pret - 17, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.150. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:06 Balsojums 261
Par - 34, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.151. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:09 Balsojums 262
Par - 31, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.152. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:12 Balsojums 263
Par - 31, pret - 19, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.155. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:15 Balsojums 264
Par - 18, pret - 23, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.156. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:16 Balsojums 265
Par - 19, pret - 26, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.157. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:20 Balsojums 266
Par - 19, pret - 24, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.158. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:21 Balsojums 267
Par - 20, pret - 25, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.159. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:21 Balsojums 268
Par - 18, pret - 24, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.160. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:21 Balsojums 269
Par - 18, pret - 21, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.161. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:22 Balsojums 270
Par - 20, pret - 21, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.162. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:22 Balsojums 271
Par - 19, pret - 23, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.163. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:22 Balsojums 272
Par - 19, pret - 22, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.164. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:23 Balsojums 273
Par - 19, pret - 21, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.165. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:27 Balsojums 274
Par - 19, pret - 23, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.166. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:28 Balsojums 275
Par - 19, pret - 24, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.167. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:30 Balsojums 276
Par - 17, pret - 24, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.168. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:30 Balsojums 277
Par - 19, pret - 23, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.169. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:31 Balsojums 278
Par - 35, pret - 2, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.170. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:34 Balsojums 279
Par - 35, pret - 26, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.171. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:38 Balsojums 280
Par - 36, pret - 29, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.172. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:47 Balsojums 281
Par - 51, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.173. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:48 Balsojums 282
Par - 34, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.175. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:48 Balsojums 283
Par - 37, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.177. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:49 Balsojums 284
Par - 37, pret - 0, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.178. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:55 Balsojums 285
Par - 38, pret - 15, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.179. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 18:57 Balsojums 286
Par - 39, pret - 5, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.182. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:00 Balsojums 287
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 04.12.25 19:31 Balsojums 288
Par - 26, pret - 4, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.184. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:31 Balsojums 289
Par - 27, pret - 4, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.185. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:32 Balsojums 290
Par - 26, pret - 4, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.186. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:32 Balsojums 291
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.187. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:34 Balsojums 292
Par - 31, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.188. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:34 Balsojums 293
Par - 30, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.189. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:35 Balsojums 294
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.190. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:35 Balsojums 295
Par - 34, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.191. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:36 Balsojums 296
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.192. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:36 Balsojums 297
Par - 34, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.193. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:38 Balsojums 298
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.194. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:39 Balsojums 299
Par - 34, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.195. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:39 Balsojums 300
Par - 33, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.196. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:40 Balsojums 301
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.197. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:40 Balsojums 302
Par - 34, pret - 17, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.198. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:41 Balsojums 303
Par - 34, pret - 5, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.199. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:41 Balsojums 304
Par - 33, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.200. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:42 Balsojums 305
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.201. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:42 Balsojums 306
Par - 35, pret - 4, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.202. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:42 Balsojums 307
Par - 35, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.203. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:43 Balsojums 308
Par - 37, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.204. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:45 Balsojums 309
Par - 39, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.205. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:45 Balsojums 310
Par - 37, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.206. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:46 Balsojums 311
Par - 37, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.207. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:46 Balsojums 312
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.208. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:47 Balsojums 313
Par - 34, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.209. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:47 Balsojums 314
Par - 36, pret - 1, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.210. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:48 Balsojums 315
Par - 36, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.211. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:49 Balsojums 316
Par - 36, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.215. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:50 Balsojums 317
Par - 18, pret - 18, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.216. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:51 Balsojums 318
Par - 34, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.222. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:56 Balsojums 319
Par - 32, pret - 32, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.225. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:58 Balsojums 320
Par - 35, pret - 33, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.226. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:58 Balsojums 321
Par - 34, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.227. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:59 Balsojums 322
Par - 36, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.228. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 19:59 Balsojums 323
Par - 35, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.229. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:01 Balsojums 324
Par - 35, pret - 0, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.230. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:02 Balsojums 325
Par - 36, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.231. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:02 Balsojums 326
Par - 38, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.233. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:04 Balsojums 327
Par - 37, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.234. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:06 Balsojums 328
Par - 39, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.236. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:06 Balsojums 329
Par - 40, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.237. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:07 Balsojums 330
Par - 40, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.238. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:09 Balsojums 331
Par - 39, pret - 0, atturas - 52.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.241. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:09 Balsojums 332
Par - 40, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.242. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:14 Balsojums 333
Par - 20, pret - 21, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.245. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:15 Balsojums 334
Par - 39, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.246. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:19 Balsojums 335
Par - 41, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.248. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:20 Balsojums 336
Par - 30, pret - 0, atturas - 53.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.251. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:21 Balsojums 337
Par - 21, pret - 39, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.252. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:21 Balsojums 338
Par - 39, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.253. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:22 Balsojums 339
Par - 38, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.254. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:22 Balsojums 340
Par - 37, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.255. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:22 Balsojums 341
Par - 39, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.256. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:23 Balsojums 342
Par - 37, pret - 0, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.257. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:25 Balsojums 343
Par - 38, pret - 13, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.260. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:29 Balsojums 344
Par - 39, pret - 27, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.261. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:30 Balsojums 345
Par - 22, pret - 24, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.262. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:31 Balsojums 346
Par - 33, pret - 1, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.266. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:32 Balsojums 347
Par - 18, pret - 31, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.270. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:32 Balsojums 348
Par - 31, pret - 17, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.271. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:33 Balsojums 349
Par - 37, pret - 7, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: 272. priekšlikums. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:34 Balsojums 350
Par - 33, pret - 30, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.273. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:35 Balsojums 351
Par - 26, pret - 3, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.274. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:38 Balsojums 352
Par - 37, pret - 26, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.275. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:38 Balsojums 353
Par - 36, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.276. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:39 Balsojums 354
Par - 36, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.277. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:40 Balsojums 355
Par - 36, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.278. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:40 Balsojums 356
Par - 36, pret - 5, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.279. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:43 Balsojums 357
Par - 32, pret - 13, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.280. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:44 Balsojums 358
Par - 31, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.281. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 20:45 Balsojums 359
Par - 21, pret - 24, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.282. Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 21:26 Balsojums 360
Par - 52, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 04.12.25 21:27 Balsojums 361
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

03.12.2025.	09.00	11.00	13.30	15.30	15.50	17.30	19.30
04.12.2025.	09.00	11.00	13.30	15.30	17.30	19.30