Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā sēde
2025. gada 13. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim darbu!

Varam sākt šodienas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Ir saņemts viens priekšlikums par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Sākam izskatīt pirmo darba kārtības sadaļu – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Ilzes Indriksones, Naura Puntuļa, Artūra Butāna, Jāņa Vitenberga un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uģis Mitrevics.

Lūdzu!

U. Mitrevics (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Esam sagatavojuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, un tas ir saistīts ar 2026. gada budžeta skatīšanas gaitu, proti, pavadošajos likumprojektos nav... atvērts likums “Par valsts pensijām”. Tāpēc iesniedzām šo likumprojektu, lai neaizmirstos, skatot budžetu.

Runa ir par mammām, kas audzināja bērnus laikā no 1991. gada līdz 1996. gada 1. janvārim. Tanī laikā mammas varēja mājās audzināt bērnus līdz astoņu gadu vecumam. Un bija viens knifs, ko daudzas mammas nezināja, – tanī laikā viņām brīvprātīgi bija jāveic iemaksas, sociālais nodoklis 1 procenta apmērā no iztikas minimuma, kas bija no 1 centa līdz 56 centiem mēnesī (tanī laikā santīmos). Tas ir tas absurds. Tā bija vairāk nekā formāla pazīme pēc šī, ko es minēju.

Kas ir vēl dīvaināk? Kā mammas to varēja uzzināt? Tie, kas atceras 1991. un 1996. gadu, šo laiku, bija tikai viena vieta, kur visu varēja izlasīt. Tas bija “Latvijas Vēstnesis”... vai plašsaziņas līdzekļi. Bet kā tajā laikā televīzijā... ko atspoguļoja un ko ne? Es atceros, tanī laikā juristiem bija tāds joks, ka nav labākas vietas, kur kaut ko noslēpt, kā “Latvijas Vēstnesis”. Savā dzīvē es nezinu nevienu cilvēku, kurš būtu abonējis “Latvijas Vēstnesi” un katru nedēļu mājās lasījis jaunāko, kas ir pieņemts. Līdz ar to mammām tas bija jāizlasa “Latvijas Vēstnesī”, bet viņas to neizdarīja. Līdz ar to viņas zaudēja apdrošināšanas stāžu par šo periodu. Jā, bija pielikti klāt vēl divi gadi – līdz 1997. gada beigām –, kad mammas šo iemaksu varēja veikt brīvprātīgi. Un tomēr tas atkal bija “Latvijas Vēstnesī”. Līdz ar to es teiktu, ka tā bija vairāk nekā formāla pazīme, jo šis 1 procents no iztikas minimuma, kurš mammām bija jāiemaksā, bija tikai 2,6 procenti no kopējā sociālā nodokļa, jo 97,4 procentus, vienalga, klāt lika valsts.

Mūsu likumprojekts paredz izmainīt šo kārtību vai, teiksim tā, lemt taisnīgi, kas vēl joprojām nav nolemts, lai mammas pie pensijām nebūtu zaudējušas šos gadus savā apdrošināšanas stāžā. Runa ir par 3,1 miljonu nākamā gada budžetā. Tā nav liela nauda. Ja kāds saka: jā, mums arī 3,1 miljons ir jāatrod... Mēs zinām, kur to atrast. Nākamā gada budžetā būs vairāk nekā 430 miljonu naudas atlikums pensiju speciālajā budžetā. Iemaksātais pensiju apjoms pret to summu, kas tiks izlietota, ir starpība, paliek pāri vairāk nekā 430 miljoni eiro, kurus mēs notērēsim citām vajadzībām, ja tā var teikt.

Līdz ar to nav grūti noņemt nost 3 miljonus no šiem 430 miljoniem, paliks nedaudz mazāk. Līdz ar to naudu esam atraduši. Vajag tikai gribēšanu, lai par to lemtu.

Zinu arī tos, kas saka: jā, bet tanī laikā bija dažas mammas, kas lasīja “Latvijas Vēstnesi” un samaksāja šos centus mēnesī. Dodam varbūt iespēju vienu gadu mammām samaksāt šos centus, no tā gada indeksējot šos centus, paliks... varbūt sanāks kāds eiro, kas jāmaksā mēnesī. Tādā veidā uzvarēs taisnīgums – visi būs samaksājuši valstī noteiktos nodokļus un visas mammas pie pensijām saņems arī šo salīdzinoši nelielo summu... uz katru mammu rēķinot... klāt pie pensionēšanās, jo viņas ir izaudzinājušas mūs, izaudzinājušas tos nodokļu maksātājus, kas šobrīd pensiju budžetā iemaksā tik daudz, ka tajā paliek pāri 430 miljoni eiro.

Aicinu budžeta sakarā to ņemt vērā un, skatot tos izņēmumus, par kuriem koalīcija cīnīsies, atrast iespēju arī šim jautājumam. Tas būtu taisnīgs lēmums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti iebilst. Lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Uģa Mitrevica, Ilzes Indriksones, Naura Puntuļa, Artūra Butāna, Jāņa Vitenberga un Jāņa Grasberga iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 45. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agitas Zariņas-Stūres, Ainara Latkovska, Antoņinas Ņenaševas, Līgas Kļaviņas, Raimonda Bergmaņa, Ilzes Verginas un Dāvja Mārtiņa Daugavieša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Un ir vēl iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmuma projekts “Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome apstiprināšanai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā izvirza Jāni Siksni.

Ir saņemta visa nepieciešamā informācija, kas apliecina, ka Jānis Siksnis atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām amata prasībām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 4. novembra sēdē izskatīja un neatbalstīja lēmuma projektu “Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Vēlos paust mūsu frakcijas nostāju, kas ir atšķirīga no komisijas deputātu vairākuma balsojuma. Frakcija PROGRESĪVIE uzticas Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomei un viņu vērtējumam par izvirzīto kandidātu.

Mēs arī balsojumā par pirmo kandidātu šī gada jūnijā paudām uzticēšanos memoranda īstenošanas padomei un bijām gatavi apstiprināt tās izvirzīto kandidātu. Jau toreiz mēs paudām savu nostāju par to, ka Saeimas deputātiem jāpilda likumā noteiktās prasības: memoranda īstenošanas padome izvirza kandidātu, un Saeima to apstiprina. Esam jau apstiprinājuši divus padomes locekļus, ko izvirzīja Valsts prezidents un Saeima.

Ja šodien Saeima neapstiprinās memoranda sadarbības padomes kandidātu, tā būs jau otrā reize, kad deputāti ar savu balsojumu izvēlēsies nevis apstiprināt memoranda īstenošanas padomes lēmumu, bet gan bloķēt un noraidīt tās izvirzīto kandidātu, pamatojoties ar dažādiem aizbildinājumiem un nepatiesiem apvainojumiem.

Jānis Siksnis ilgus gadus bijis ne vien Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes... valdes loceklis, bet arī tās priekšsēdētājs, profesionāli un atbildīgi veicis savus darba pienākumus. Sikšņa vadībā panākta sabiedrisko mediju apvienošana, neraugoties uz radio un televīzijas darbinieku skepsi, kā arī panākts būtisks finansējuma pieaugums “Latvijas Sabiedriskā medija” attīstībai, kas īpaši svarīgi ir šajā laikā. Spēcīgs sabiedriskais medijs ir viens no priekšnoteikumiem Latvijas valsts drošībai, jo pastāv būtiska nepieciešamība cīnīties pret agresorvalsts Krievijas izplatīto propagandu un dezinformāciju. Tāpat Jānis Siksnis arī atbalstīja nepieciešamību mazināt krievu valodas lomu sabiedriskajā medijā.

Vēlos minēt arī to, ko viens no maniem kolēģiem darīja zināmu, jo senāk abi esam strādājuši “Latvijas Radio”, – ka Jānis Siksnis no Nīderlandes atveda ideju un Latvijā deva grūdienu LSM labdarības maratona “Dod pieci!” izveidei. Katru gadu šajā labdarības akcijā “Latvijas Radio” dažādiem labdarības nolūkiem spēj piesaistīt ievērojamus ziedojumus, palīdzot ļoti daudziem cilvēkiem, kuriem valsts nav spējusi pienācīgi palīdzēt. Pagājušajā gadā “Dod pieci!” notika jau desmito reizi un spēja piesaistīt rekordlielu ziedojumu summu – pāri miljonam eiro –, lai cilvēki, kuriem nepieciešama steidzama ārstēšana, bet kurus no dzīvības šķir nauda, varētu turpināt dzīvi. Ir arī sākusies šī gada “Dod pieci!” akcija.

Par Jāņa Sikšņa kandidatūru saņemti visi nepieciešamie atzinumi no atbildīgajām iestādēm: no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un no Valsts drošības dienesta. Tie apstiprina, ka Jānis Siksnis atbilst visām prasībām, kas ir nepieciešamas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim.

Katram deputātam vai frakcijai ir savi iemesli, kādēļ viņi atbalsta vai neatbalsta Jāņa Sikšņa kandidatūru. Taču svarīgi ir apzināties, kādu signālu tas raida pilsoniskajai sabiedrībai, neatbalstot NVO un nozares izvirzītu kandidātu, kurai šādu deleģējumu turklāt devusi pati Saeima likuma ietvarā. Jāni Siksni ievēlēt padomē aicina Latvijas Žurnālistu asociācija, Baltijas Mediju izcilības centrs, Latvijas Mediju ētikas padome un citi.

Aicinu deputātus uzticēties nevalstiskajām organizācijām un nozares speciālistiem, kā arī pildīt likumā noteikto deleģējumu un balsot “par” Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes izvirzīto kandidātu Jāni Siksni. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Šī Saeima pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, kurā bija noteikts, ka no 2026. gada sabiedriskajiem medijiem Latvijā ir jāpārtrauc raidīt krievu valodā. Savukārt sabiedriskie mediji pieņēma lēmumu, ka viņi to nedarīs un ka turpinās raidīt krieviski. Un tad, kad sabiedriskie mediji pieņēma šo lēmumu, SEPLP vadītājs bija Jānis Siksnis. Līdz ar to mēs varam uzskatīt, ka Jānis Siksnis ir galvenais atbildīgais par lēmumu, ka Latvijas sabiedriskie mediji turpinās raidīt arī krieviski, klaji uzspļaujot Saeimas pieņemtajam lēmumam un drošības iestāžu ieteikumiem.

Es nezinu, kādi motīvi vada Jāni Siksni tā rīkoties, bet es redzu tikai rezultātu. Un rezultāts ir tāds, ka krievu valodas pašpietiekamība Latvijā turpinās un krievu valodas vide un krievu pasaule Latvijā turpinās.

Aicinu neatbalstīt Jāni Siksni šajā amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Esam nonākuši tādā situācijā, kad intuitīvi liekas, ka Jāņa Sikšņa kandidatūras atbalstīšanai var nepietikt balsu. Tādēļ es vēlos šajā uzrunā izteikt, kāpēc, manuprāt, šāda situācija ir radusies, ko darīt šodien, tagad... ar šo lēmumu un ko darīt nākotnē, lai šādas situācijas vairs nebūtu.

Tātad – kādēļ šāda situācija ir radusies? Pamatā mēs skatāmies, ka... šī ir kārtējā diskusija par amatpersonu apstiprināšanu Saeimā. Un šeit ir iekodēta tā problēma. Un tā ir neizbēgama. Vieni amatpersonu izvēlas, bet citi viņu apstiprina un atbild par šo savu lēmumu. Jautājums: cik parlaments ir neatkarīgs savos lēmumos? Nevar jau pārmest deputātiem par viņu lēmumu, jo viņi par to atbild savu vēlētāju priekšā. Un katram ir savi apsvērumi, kāpēc viņš atbalsta vai neatbalsta vienu amatpersonu. Īpaši šajā gadījumā.

Ko darīt? Šobrīd mēs izskatām Jāņa Sikšņa kandidatūru. Ir noticis diezgan plašs, atkārtots konkurss. Aiz cieņas pret daudzajiem kandidātiem, kas pieteicās šajā konkursā... pie atlases strādāja liels skaits cilvēku, tika veikts liels, ilgstošs darbs. Un, ja mēs bezkaislīgi noraidīsim šo kandidatūru neatkarīgi no tā, vai tā apmierina vai neapmierina, tad nebūs neviena, kas nākotnē piesakās konkursos, un tas diskreditēs konkursu būtību. Tāda ir situācija, kurā mēs esam nonākuši. Diemžēl tā tas ir.

Attiecībā uz Klapkalnes kundzes izteikumiem. Šie izteikumi, manuprāt, nav īsti profesionāli, un, man liekas, neatbilst... koleģiālas institūcijas darbiniekiem. Atceramies, ka šos visus trīs SEPLP locekļus vajadzēja apstiprināt vienlaikus. Vienkārši tā ir sanācis. Mēs neapstiprinājām Beltes kungu, un tādēļ tāda laika nobīde. Viena darbinieka nostāja nedrīkst ietekmēt cita darbinieka pozīcijas ieņemt vienu vai otru amatu. Tas nav ne loģiski, ne juridiski korekti. Un īstenībā tas arī nav taisnīgi... ja mēs abstrahējamies no konkrētām personībām.

Ko darīt nākotnē? Šobrīd Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums nosaka, ka SEPLP locekļus izvirza... vienu locekli izvirza Saeima, vienu – Valsts prezidents, un vienu – Ministru kabinets caur memoranda padomi un šo konkursu. Un visus apstiprina Saeima.

Šādā situācijā būtu loģiski... jo šis nav tāds Satversmē noteikts amats... būtu loģiski, ka tos divus, kurus izvirza Valsts prezidents un Ministru kabinets... paši izvirzītāji arī apstiprina šos amatus un tad izvēlas procedūru, kādā veidā viņi izvēlas šos kandidātus un atlasa. Protams, vislabāk būtu, ja tas ir atklāts konkurss. Un paši arī atbild par savu izvēli. Citādi ir tā, ka Saeima atbild par visiem. Pareizāk būtu, ka Saeima atbild par savu kandidātu... šajā situācijā. Tas būtu pareizāk... uz nākotni. Tādā veidā būtu arī jāgroza Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Tas ir mans viedoklis.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo kandidatūru. Tas ir mans viedoklis. Bet uz nākotni mums būtu jāskatās... jāveic diskusija par amatpersonu apstiprināšanu Saeimā un, iespējams, arī jāgroza Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Godātais Sikšņa kungs! Ieraugot mani tribīnē, domāju, jums ir skaidrs, par ko es runāšu. Pārējiem atgādinu, ka mēs ar Sikšņa kungu esam daudz, daudz šķēpu lauzuši, daudz cīnījušies un esam galēji pretējās pozīcijās jeb uzskatos par krievu valodas lomu sabiedriskajos medijos un sabiedrībā kopumā. Ņemot vērā jūsu attieksmi pret to, vadot gan radio, gan SEPLP... es pieļauju, ka tā nav mainījusies. Gluži tāpat kā mana attieksme pret šo jautājumu nav mainījusies.

Šī jautājuma dēļ vien es nevaru jūs šodien atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Godājamie deputāti! Ja godīgi, tad mums varbūt vajadzētu sākt runāt par pilnīgu Latvijas sabiedrisko mediju bankrotu. Būtība ir kāda? Ja mēs paskatāmies, kāda politika pašreiz ir Eiropas Savienībā, ieskaitot arī NATO partnerus un Amerikas Savienotās Valstis, tad mēs redzam, ka valsts raidītāji zaudē nozīmi. Lielāku lomu spēlē sabiedriskie vai privātie raidītāji, teiksim, kā Vācijā. Sabiedriskie raidītāji pašreiz dominē tikai dienvidu valstīs, mēs zinām, ka Spānijā, Portugālē, bet pārējās ir vai nu privātie, vai... Faktiski valsts kanālu nav.

Tātad – kur ir blēdība Latvijā? “Latvijas Televīzija”... LTV1, LTV2... LTV3... tās ir simtprocentīgi valsts televīzijas, un tām nav nekāda sakara ar sabiedrisko televīziju. Tas ir melīgs apgalvojums. Sabiedriskais medijs ir BBC, kas saņem naudu no abonentiem. Jā, valsts var piemaksāt daļu, bet tad valstij ir arī kaut kādas tiesības padomē.

Mums kā par godīguma paraugu un etalonu minētais BBC faktiski ir bijusi viena blēžu kompānija, kas visu laiku ir viltojusi faktus. Ne tikai tagad, kad atkāpās BBC direktors, bet atcerēsimies... es jums varu pateikt – ārkārtīgi interesanta filma jūtūbā – “Discovery”... BBC uzņēma... par Herbertu Cukuru, par latviešiem kā žīdu šāvējiem, kas ir samelota no sākuma līdz beigām. Un ne mūsu Ārlietu ministrija, ne mūsu dienesti kaut kādā veidā pret to nav protestējuši. Nu, paldies dievam, kaut kādā vienā sabiedriskajā televīzijā, kur valsts spēlē nelielu lomu, tiek ieviesta kārtība.

Tagad tā histērija, kas ir sacēlusies saistībā ar Sabiedrības integrācijas fondu un ar to pašu Stambulas konvenciju, par kuru vēl var strīdēties, vai, pieņemot to bez divām trešdaļām, tā vispār ir spēkā, par ko neviens nerunā... bet es paskaitīju – tad, kad bija šīs diskusijas, tad bija vai nu simtprocentīgi tikai šīs konvencijas aizstāvji, vai labākajā gadījumā – 1 pret 9 vai 1 pret 10. Tātad šaura kreisi liberāla cilvēku grupa ir privatizējusi valsts raidītāju. Un to nav pamanījis ne Sikšņa kungs, kas jau ir bijis LSM vadītājs, ne pārējie.

Kāda varētu būt izeja? Mans viedoklis ir... bet es domāju, ka tas piepildīsies nākamajā Saeimā... kad tā tiks ievēlēta... valstī vispār nevajag nekādas šādas raidorganizācijas. Tai reāli būtu jābūt sabiedriskajai. Bet tad arī ir jānosaka sabiedrībai. Kas bija savā laikā Latvijā? Bija šī padome... atcerēsimies... kad Zigmunds Skujiņš vadīja. Jaunie deputāti to nezina. Bija liela padome, kurā bija dažādi pārstāvji – reliģisko organizāciju, jauniešu, kreisie, labie un tā tālāk. Nevar būt sabiedriskais medijs, kurā 99 procenti ir no kaut kādas kreisi liberālas uzskatu grupas, kas šeit propagandē kultūrmarksismu un tā tālāk... visas šīs pārējās lietas.

Amerikas Savienotajās Valstīs nav valsts raidorganizāciju. Kādā veidā jūs tagad nāksiet...? Varbūt man Kalniņas kundze paskaidros, ka... Amerika nu galīgi nav demokrātiska valsts. Bet tur arī demokrātu laikā nebija valsts raidītāji, tur ir tikai privātie. Pie kam ir ārkārtīgi interesanti, Amerikas Savienotajās Valstīs ārzemju pilsoņi nevar būt raidorganizāciju īpašnieki. Un atcerieties, ka Mērdokam bija problēmas dažās valstīs, viņš vienmēr mainīja pilsonību.

Latvijā ir ne tikai imigrācija, bet arī šādās svarīgās nozarēs... ir tā kā, saprotiet, laidara vārti, kur katrs, kam nav slinkums vai ir nauda, var ienākt un darīt, ko viņš grib.

Mēs visu laiku stāstām, ka mēs te aizstāvam kaut kādu savu kultūru. Pie medijiem faktiski arī prese pieder. Pareizi? Ieejot lidostā, redzams, ka mēs pat nespējam pieņemt tādu likumu, ko mēs Mediju politikas apakškomisijā iepriekšējā Saeimā sākām skatīt. Mēs ierosinājām, un arī JAUNĀ VIENOTĪBA piekrita, ka ir jāpieņem tāds likums kā Ukrainā. Jebkurš svešvalodā nodrukāts laikraksts var tikt izlikts pārdošanā tikai tad, ja tas ir dublēts latviešu valodā. Visos stendos lidostā ir jābūt avīzēm un žurnāliem latviešu valodā, ja tie ir iznākuši šeit, nevis tā, ka 90 procenti ir svešās valodās. Mēs pat to nevaram pieņemt.

Un pēdējais. Jā, mēs varam varbūt nedarīt kā Amerikas Savienotās Valstis... Eiropas kultūra atšķiras... Bet tad mēs varētu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins.... darīt tā, ka mums ir viena...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins.... programma – TV3, kultūra un ziņas valstī. Visam pārējam jābūt (Starpsauciens: “Laiks!”) vai nu privatizētam, vai sabiedriskajam. Nevis blēžu (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāti neatbalstīs Jāņa Sikšņa kandidatūru.

Bet tas patiesībā nav tik daudz par konkrēto kandidātu, tas ir... Mūsu skatījums ir daudz plašāks. Es aicinu paskatīties, cik tad mediji ir neatkarīgi. Un cik politiķi jaucas vai nejaucas sabiedrisko mediju dzīvē un sabiedrisko mediju saturā. Atskatīsimies uz to, kā pirms neilga laika tika izsvilpts NVO virzītais pārstāvis, konkrēti Ivars Belte. Ja jau var vienu, kāpēc ne citu? Iejaucās politiķi? Iejaucās. Nu, tieši par mediju neatkarību, par saturu, kurā nejaucas... Nu, jūs mani atvainojiet, Stambulas konvencijas sakarā taču mums visur bija viens pareizais viedoklis... visur figurēja, vai ne?

Kaut kas nav kārtībā ar sabiedriskajiem medijiem. Ļoti, ļoti nav kārtībā. Tieši tādēļ mēs neatbalstīsim kandidātu. Mēs arī iepriekš balsojām par to, ka mēs redzētu, ka padomes locekļu skaits tiek samazināts.

Bet, ja jau te izskanēja jautājums: ko tālāk? Varbūt vajadzētu atskatīties, cik pareizs vai nepareizs bija lēmums Latvijas sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus. Un, iespējams, vispār par to... un sabiedrības... Es esmu domājusi dažreiz, it sevišķi skatoties LTV7... nu, nemitīgi “Komisārs Reksis”, atkārtojumi kaut kādi. Un tur nav tādas (Nav saklausāms.)...

Esmu domājusi... Tiešām neviens nav iedomājies, ka, iespējams, sabiedriskā medija otrais kanāls varētu latviešu valodas kursus rādīt tiem cilvēkiem, kas vēl joprojām nav iemācījušies... Ukraiņiem, kas šeit dzīvo... Kur mēs tērējam miljonus tajā laikmetā... kad var likt uz priekšu, atpakaļ, skatīties kaut ko... varētu skatīties atkārtojumus. Latviešu valodas stunda numur viens, numur divi, numur trīs. Uztaisīt tādus materiālus, lai cilvēki mācās. Tad tam būtu vairāk jēgas nekā šodien, kad, ieslēdzot sabiedrisko mediju un klausoties, mums tiek pasniegts vienīgais pareizais viedoklis. Jo pretējā gadījumā taču varētu kaut kādu naudu nesaņemt no valsts budžeta. Sabiedrības integrācijas fonds varētu kaut ko neatbalstīt un vēl, un vēl, un vēl, un vēl. Tātad mēs nopērkam viedokli par naudu.

Es redzu, ka šeit ir nepieciešamas kardinālas pārmaiņas sabiedrisko mediju dzīvē kā tādā. Tie, kas vēl nav pamanījuši... šodien Igaunijas deputāti ir rosinājuši, ka vispār sabiedrisko mediju vajadzētu slēgt Igaunijā. Jo tur arī ir viens acīmredzot kaut kāds pareizais viedoklis. Viņi jau gājuši vēl tālāk, studijā esot sēdējuši divi tēti ar bērniem.

Tā ka kaut kādas zināmas līdzības tomēr šeit notiek.

Atvainojos, Sikšņa kungs, mēs neatbalstīsim jūsu kandidatūru.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Pavisam īsi. apvienotais saraksts balsos pret šo kandidatūru. Pamatā tā ir mūsu kopīgā pozīcija uz nākamo gadu maksimāli, teiksim tā, taupīt resursus. Tas ir pirmais.

Otrais. No sevis varu piebilst. Daži kolēģi minēja, ka varbūt vajadzētu samazināt SEPLP locekļu skaitu. Manuprāt, tas nebūtu līdz galam pareizi, jo savulaik bija debates. Citstarp tas, ko Gatis Liepiņa kungs pieminēja, mums būtu jārunā kopumā par SEPLP, kas faktiski šobrīd ir “Latvijas Sabiedriskā medija” padome, tālāko darbu.

Es personīgi uzskatītu, ka var būt priekšsēdētājs, kas ir pilna laika darbs, un pārējie locekļi, kas var būt daļēji darba pienākumu pildītāji. Un tieši nodrošināt to, lai Lsm spēj radīt sabiedrības viedokli un atspoguļot dažādus viedokļus. Tieši tāpēc, manuprāt, nav pareizi apvienot redakcijas – “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzijas”... Mums ir svarīga viedokļu daudzveidība.

Mans priekšlikums, ko varat likt aiz auss vai, kā saka, izdzēst, – SEPLP jeb Lsm padome nākotnē varētu būt, piemēram, no septiņiem locekļiem. Kā jau teicu, viens ir uz pilnu darbu kā priekšsēdētājs, kurš strādā no rīta līdz vakaram un visu laiku pilda visus pienākumus, savukārt seši locekļi, no kuriem, piemēram, divi būtu vai nu prezidenta, vai Saeimas izvirzīti, vai Rīgas sabiedrisko organizāciju izvirzīti, bet četri varētu būt reģionu pārstāvji. Esmu reģionālis savā pārliecībā un to nekad neesmu slēpis, un vienmēr to esmu uzsvēris.

Kas ir svarīgi? Lai “Latvijas Sabiedriskais medijs” atspoguļo ne tikai to, kas notiek Rīgā, to, kas notiek šeit, Saeimas namā, bet arī to, kas notiek Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, visā Latvijā. Latvijas vairākums nedzīvo tikai Rīgā. Latvijas vairākums pēc būtības dzīvo ārpus Rīgas. Līdz ar to man kā Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi, lai šis medijs atspoguļo svarīgās lietas visā Latvijā, ne tikai Rīgā. Un, kā jau teicu, uzsverot to, ka ir vajadzīga viedokļu daudzveidība “Latvijas Sabiedriskajā medijā”.

Bet, atgriežoties pie pirmās tēzes, kā jau teicu, apvienotais saraksts neatbalstīs šo kandidatūru un balsos “pret”.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Sēdes vadītāja! Kolēģi! Labdien! Frakcija “Stabilitātei!” atbalstīs Jāņa Sikšņa kandidatūru, jo es uzskatu, ka tomēr mūsu valstī vajag raidīt ziņas, piemēram, krievu valodā. “Nacionālā apvienība” visu laiku saka, ka cilvēki Latvijā skatās propagandu. Bet, lai tā nebūtu, lai viņi skatītos mūsu ziņas un saprotamā valodā, es aicinu atbalstīt šo kandidatūru.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Tātad tikai viena piezīme. Es... kāpēc aicinu nebalsot šodien? Jo vispār nav vajadzīga, manuprāt, šāda padome. Un kāpēc? Tas ir tāpat kā cilvēks nevar būt līdz pusei balts un pēc tam melns vai otrādi. Tāpat kaut kāda valsts raidorganizācija nevar būt labēja un kreisa. Tas ir tāpat kā Amerikas Savienotajās Valstīs. Ja vieniem ir CNN, tad otriem ir “Fox News”. Tāpat sadalās arī laikraksti, tāpat sadalās arī raidītāji.

Es pateikšu vēl vienu lietu. Ir ļoti labs kanāls, kuru tiešām finansē valsts. Tas ir franču un itāļu kopējais kanāls “Arte”. Tātad tas ir politiski neitrāls. Tas raida mūziku, atspoguļo dažādus mākslas gadījumus, teiksim, klasisko mūziku un tā tālāk. Valstij nevajag, piemēram, populārās mūzikas kanālu. Valstij nevajag, kā teicu, vienpusējus raidītājus... Līdz ar to mums ir jāseko vai nu kaut kādā veidā Amerikas Savienotajām Valstīm, vai tām Eiropas valstīm, kurās ir sadalīti šie kanāli. Privātie kanāli varētu izvēlēties, vai tie grib būt, teiksim, labēji vai kreisi.

Tāpēc aicinu pašreiz nebalsot par šo kandidātu, jo viņš neatbilst, teiksim, neitralitātes principiem.

Iedomājieties, vēl pēdējais. Mums redaktore pa visu pasauli izkladzina, ka Latvijā dedzina gejus. Atceraties to gadījumu? Viņa netiek patriekta kā BBC, viņa tiek paaugstināta un iecelta atkal par redaktori. Un šādā veidā, teiksim, tie cilvēki, kuriem jau sen faktiski būtu jābūt padzītiem no kaut kādiem tādiem ideoloģiskiem raidījumiem un medijiem, joprojām turpina tur strādāt.

Tāpēc balsojam “pret”!

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai otro reizi.

 

L. Rasima (PRO).

Kolēģes un kolēģi! Mums patiešām ir jāpadomā par to, kādu signālu sūtām nevaldības organizācijām un nozarei, kad jau otro reizi Saeima lems neapstiprināt likumā noteiktajā kārtībā izvirzīto kandidātu. Kontekstā ar pēdējā laika ierosinājumiem par sabiedrisko organizāciju lomas apšaubīšanu un centieniem tās vājināt šodienas balsojums ir nozīmīgs signāls tam, vai mēs novērtējam nevaldības organizācijas un speciālistus. Un kādu signālu mēs ar to sūtām profesionāļiem, jau otro reizi neatbalstot nozares speciālistu, kam ir atbalsts no nozares un kuru izvirzījusi pati nozare.

Tas, kas šeit izskan par krievu valodu... Šie pārmetumi ir tiešām nevietā, jo Jānis Siksnis vienmēr ir atbalstījis krievu valodas mazināšanu sabiedriskajos medijos. (Starpsaucieni.) Šobrīd tam redzam arī rezultātu.

Un vēl – SEPLP šībrīža sastāvā ir paudusi skaidru nostāju, ka neatbalsta locekļu skaita samazināšanu no trīs locekļiem uz diviem locekļiem, par ko šobrīd atkal runā APVIENOTAIS SARAKSTS, šādi virzot to, ka viņi neatbalstīs Sikšņa kandidatūru.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Rasimas kundze! Tā nebija gluži patiesība. Man ir zināma pieredze ministra amatā, un Sikšņa kungs var apliecināt mūsu ilgo, ilgo cīņu, mūsu cīņu par to... par nevis krievu valodas saglabāšanu, bet Sikšņa kunga vēlmi krievu valodai dot lielāku lomu sabiedriskajā medijā, pēc tam arī Sikšņa kunga lomu, apšaubot Nacionālās drošības koncepciju.

Tā ka es atbildu par saviem vārdiem. Es neapstrīdu Sikšņa kunga profesionalitāti, ko ir vērtējušas nevalstiskās organizācijas, bet jautājumā par krievu valodu es palieku nelokāms. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 38, atturas – 9. Lēmums nav pieņemts.

___

Kolēģi, mums ir jāturpina darbs. Nākamā ir darba kārtības sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi un kolēģes! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 957/Lp14) trešajā lasījumā.

Tātad likumprojektam saņemti trīs priekšlikumi, un viens no tiem ir arī priekšlikums, kas ir iekļauts no komisijas puses. Tātad par visu secīgi.

1. priekšlikums ir no likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1061/Lp14). Tātad, saprotot likumprojekta labo gribu – veicināt un prioritizēt vietējā satura izplatīšanu valsts valodā, vienlaikus saglabājot stipru, daudzveidīgu un neatkarīgu mediju vidi... Komisija sagatavoja juridiski precizētu redakciju. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz tehniskus, bet saturiski nozīmīgus grozījumus attiecībā uz televīzijas programmu secību, kādā tās tiek iekļautas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju pamatpiedāvājumos un citu programmu piedāvājumos. Jau šobrīd Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. pants nosaka, kādā veidā televīzijas programmas ir jāsakārto pamatpakās.

Priekšlikums paredz, ka latviešu valodā ražotās programmas tiktu pārvirzītas vienu vietu augstāk, tādējādi nodrošinot pieejamību skatītājiem. Tā redakcija paredz, ka pamatpiedāvājumā tiek noteikta šāda secība: vispirms Latvijā ražotās programmas, tālāk – vismaz viena programma ar Eiropas Savienības dalībvalstu veidotiem ziņu, analītiskiem un informatīviem raidījumiem, tālāk – vismaz viena programma ar populārzinātniskiem raidījumiem, kas veidoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tad vismaz viena programma bērnu un jauniešu auditorijai, kas arī veidota Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc tam seko pārējās programmas, kuras atbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta divpadsmitās daļas 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un atkal priekšrocība tiek piešķirta latviešu valodā veidotajām programmām.

Tādējādi šis priekšlikums nostiprina latviešu valodas un Latvijā ražotu programmu nozīmi mūsu informatīvajā telpā.

Aicinām atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. 3. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikums. Tas paredz aizstāt 28. panta sestajā daļā vārdus “Raidījumos ievieto reklāmu raidījuma valodā vai valsts valodā” ar vārdiem “Raidījumos izvieto reklāmu valsts valodā”.

Lai arī priekšlikuma mērķis ir veicināt latviešu valodas lietojumu, tā īstenošana ar reklāmas valodas ierobežojumiem radītu pretēju efektu – vājinātu Latvijas mediju konkurētspēju un veicinātu reklāmas ienākumu aizplūšanu uz ārvalstīm, kā arī šāds regulējums ierobežotu uzņēmēju brīvību.

Tādēļ priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Butāna un Klotiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 19, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Rasima. Esam izskatījuši visus likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 1068/Lp14. Likumprojekts izskatīts gan Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā. Likumprojekts paredz atbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez personas piekrišanas. Diskutējot par šo ierosinājumu, atbildīgās institūcijas konceptuāli to atbalstīja, vienlaikus norādot, ka būs iesniegti priekšlikumi, kas palīdzēs likumprojekta normu pilnveidot.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. Trīs nedēļas, proti, 4. decembris.

Sēdes vadītāja. 4. decembris. Deputāti piekrīt.

___

Godātie kolēģi, ir aptuvenais laiks, kad mēdz būt regulārais pārtraukums. Vai visi piekrīt, ka turpinām strādāt līdz sēdes beigām bez pārtraukuma? (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Turpinām!”) Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viesturs Zariņš.

V. Zariņš (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pirmajā lasījumā. Šo likumprojektu ir izskatījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un nolēmusi virzīt izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts paredz izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procedūrā tām personām, kurām ziņas par deklarēto dzīvesvietu pēdējo trīs gadu laikā ir anulētas, jo, dzīvesvietu deklarējot, ir sniegtas nepatiesas ziņas. Šādām personām trīs gadus būs tiesības deklarēt dzīvesvietu, tikai personīgi ierodoties deklarēšanas iestādē un pierādot tiesības deklarēties attiecīgajā īpašumā.

Tāpat likumprojekts paredz nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu par personu, kura ir deklarējusies viņa nekustamajā īpašumā, nosūtot attiecīgi paziņojumu uz oficiālo elektronisko adresi, ja tāda ir aktualizēta.

Likumprojekts paredz reģistrētās dzīvesvietas izbeigšanas pamatu: ja iestāde konstatē, ka persona vairs nedzīvo nekustamajā īpašumā, kurā iestāde pēc savas iniciatīvas ir reģistrējusi personu, iestāde izbeidz attiecīgās personas dzīvesvietas reģistrāciju.

Visbeidzot – likumprojekts paredz regulējuma pilnveidi attiecībā uz personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām bauda diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas un imunitātes. Likums tiek papildināts ar jaunu dzīvesvietas deklarēšanas iestādi – Ārlietu ministriju, attiecinot dzīvesvietas deklarācijas iestādes funkcijas, kas noteiktas Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 7. panta piektajā daļā un 9. pantā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

V. Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 27. novembris.

Sēdes vadītāja. 27. novembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums”, pirmais lasījums. Mazliet paskaidrošu, kāpēc šis likums veidots, kādēļ tas ir nepieciešams.

No 1. janvāra mums stājas spēkā apbūves tiesība nedzīvojamam fondam – 70 gadi. Tas ir pirmais, par ko mēs pieņēmām lēmumu. Otrais: kad objekts ir pabeigts un ja tas ir norādīts izsoles dokumentos, tad var iegādāties zemi par vērtētāja noteikto cenu – bez izsoles. Bet Civillikumā ir atrunāts, ka tas ir iespējams tikai nedzīvojamam fondam un inženiertehniskām būvēm.

Pēc mūsu komisijas iniciatīvas ir sagatavots šis likumprojekts. Gribu pateikt lielu paldies Juridiskajam birojam un Ekonomikas ministrijai. Likumprojekta būtība ir tāda, ka apbūves tiesību varēs piemērot arī īres fondam. Mūsu pozīcija ir tāda, ka tas var veicināt mājokļu programmu, dienesta dzīvokļu izveidošanu.

Šobrīd, ja pašvaldība vēlas uz sev piederoša zemes gabala izveidot dzīvojamās mājas, viņi var šo zemes gabalu atsavināt ar nosacījumiem, bet kontrolēt šo procesu un atsavināšanas izpildi viņiem iespēju nav, izņemot atpirkšanu, kas reāli ir diezgan sarežģīts process. Tāpēc ir sagatavots šis likumprojekts.

Pateikšu... atvainojos Juridiskajam birojam... tā nejuridiski – tas ir kā pielikums pie Civillikuma, kurā atrunāts konkrēti par īres mājām. Tā tiesība būs tikai pašvaldībām, ne pašvaldību kapitālsabiedrībām, ne valstij. Tikai pašvaldībām. Termiņš – 70 gadi.

Arī izsoles nosacījumus var atrunāt – ir paredzēta vai nav paredzēta atsavināšana. Vienīgais, kas paliek neatrunāts uz nākamajiem lasījumiem, – pēc kāda laika var ierosināt atsavināšanas procesu pēc nodošanas ekspluatācijā.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 27. novembris.

Sēdes vadītāja. 27. novembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirms dažiem mēnešiem mēs pieņēmām Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu. Ir nepieciešami precizējumi.

Teorētiski var izveidoties situācija – ja iedzīvotāji atsakās no vienas kompānijas, kas apsaimnieko, bet uz 31. decembri nepieņem lēmumu par otru kompāniju, šī māja atbilstoši likumam vairs nebūs pašvaldības bilancē. Ņemot vērā, ka nav izvēlēta nākamā apsaimniekošanas kompānija, ļoti teorētiski varētu būt tā, ka 1. janvāri sagaida bez elektrības, ūdens un siltuma. Tas ir ļoti teorētiski. Lai tas nebūtu pat teorētiski, ir sagatavoti šie grozījumi.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20. novembris, un izskatīšana Saeimas sēdē – 27. novembrī.

Sēdes vadītāja. Termiņš – 20. novembris, un izskatīšana – Saeimas 27. novembra sēdē. Paldies.

___

Darba kārtībā – pēdējā šodienas sēdes sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Siliņeviču”.

Juridiskās komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija saņēma prokuratūras iesniegumu ar lūgumu ļaut uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Siliņeviču.

Juridiskā komisija 6. novembra slēgtajā sēdē izskatīja šo iesniegumu, uzklausīja prokuroru un, ņemot vērā un izvērtējot saņemto informāciju, nolēma virzīt šo lēmuma projektu apstiprināšanai. Mēs, protams, nelemjam par to, vai persona ir vainīga vai nevainīga. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi dot iespēju prokuratūrai strādāt, izpildīt savu darbu. Lēmumu konkrētajā kriminālprocesā var pieņemt tikai tiesa.

Ņemot vērā Satversmes 84. pantu, Saeimas kārtības ruļļa 31. un 179.2 pantu, komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Siliņeviču”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Informēšu jūs par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas jautājums visiem ministriem “Par dzimumu skaitu Latvijā”. (Starpsauciens: “Cik tad ir?” Starpsaucieni.) Iesniegts 6. novembrī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. (Smiekli. Ovācijas.)

Es teiktu, tā nu ir viena laba ziņa. Cerams, šim jautājumam beidzot būs pielikts punkts. (Starpsauciens: “Cik tad ir?” Starpsaucieni.)

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 13. novembrī pulksten 17.00 nenotiks, jo visi jautājumi ir skaidri.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Maija Armaņeva, Linda Liepiņa un Ilze Stobova ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Reinim Uzulniekam “Par finansējumu nevalstiskajām organizācijām” (Nr. 180/J14). Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par finansējumu nevalstiskajām organizācijām” (Nr. 181/J14). Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši jautājumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, ārlietu ministrei Baibai Bražei, ekonomikas ministram Viktoram Valainim, veselības ministram Hosamam Abu Meri, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kultūras ministrei Agnesei Lācei, izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei un zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par finansējumu nevalstiskajām organizācijām” (Nr. 182/J14). Jautājums tiek nodots ministriem atbildes sniegšanai.

___

Tagad gan visi jautājumi ir izsmelti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Māris Kučinskis, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka nākamo reizi tiekamies jau pavisam drīz – Saeimas svinīgajā valsts svētku sēdē 18. novembrī pulksten 12.00.

Paldies visiem par darbu.

Šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 13.11.25 14:21 Balsojums 1
Par - 39, pret - 0, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1143/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 13.11.25 14:52 Balsojums 2
Par - 34, pret - 38, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (852/Lm14)

Datums: 13.11.25 14:56 Balsojums 3
Par - 22, pret - 19, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (957/Lp14), 3.lasījums

Datums: 13.11.25 14:57 Balsojums 4
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (957/Lp14), 3.lasījums

Datums: 13.11.25 14:58 Balsojums 5
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1068/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 15:01 Balsojums 6
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1096/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 15:04 Balsojums 7
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums (1144/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 15:06 Balsojums 8
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā (1146/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 15:06 Balsojums 9
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā (1146/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 15:09 Balsojums 10
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Siliņeviču (853/Lm14)

Datums: 13.11.25 15:11 Balsojums 11
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

13.11.2025.

13.30