Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas desmitā (ārkārtas) sēde
2025. gada 16. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Dep. E. Smiltēns sveic Saeimas priekšsēdētāju: “Daudz laimes vārda dienā!” Aplausi.) Paldies visiem! (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas 2025. gada 16. oktobra ārkārtas sēdi.

Un sākam ar Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Jāņa Dineviča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 13. oktobrī saņēma Andreja Vilka iesniegumu, kurā viņš paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.

Komisija šā gada 15. oktobra sēdē konstatēja, ka nākamais deputāta amata kandidāts no politiskās partijas Zaļo un Zemnieku savienība Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta Jānis Dinevičs ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus. Viņš ir apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Jāņa Dineviča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Jāni Dineviču dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

J. Dinevičs.

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti!

Es uzņemos Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu vēlreiz nolasīt svinīgo solījumu, jo bija vārds “uzņemos”, bet ir “uzņemoties”.

J. Dinevičs.

Es atvainojos, kolēģi!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Dineviča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Apsveicu! Lūdzu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

___

Turpinām.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi. Par iesniegto gadskārtējo valsts budžetu vai tā grozījumu projektu un ar to saistītajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti kolēģi! Droši vien ir simboliski iesākt šo garo budžeta procesu no tribīnes ar runu, kas saistās tieši ar aizsardzību un drošību. Kā mēs visi zinām, šī budžeta svarīgākā prioritāte ir, manuprāt, tiešām ārkārtīgi svarīga un mums Ministru kabinetā ir vienošanās vismaz... par teju 5 procentiem aizsardzībai. Tie ir vairāk nekā divi miljardi eiro. Un šīs summas turpinās pieaugt katrā nākamajā gadā.

Likumprojekts “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums” ir jauna lieta, šī ir novitāte. Manā ieskatā, šis likumprojekts ir izveidots trīs iemeslu dēļ. Īsi par katru no šiem iemesliem.

Pirmais – nodrošināt skaidrību ilgtermiņa investīcijām aizsardzības nozarē, jo šāds fonds piešķir aizsardzības finansējumam pastāvīgu raksturu. Lai arī politiskā apņemšanās finansēt aizsardzību pēdējos gados, manuprāt, ir bijusi tiešām nepārprotama gan valdības līmenī, gan Saeimas līmenī, tomēr, tīri tehniski, administratīvi raugoties, esošajā kārtībā iepirkumi un investīcijas ir iespējamas faktiski tikai pēc budžeta pieņemšanas. Šajā ziņā Latvija mācās no labiem piemēriem, šajā gadījumā Lietuvas, jo mēs redzam, ka šāds fonds nodrošinās iespēju plānot ilgtermiņā ar skaidriem finansēšanas avotiem un nebūs jāgaida katru gadu, lai redzētu, kāds būs attiecīgais aizsardzības finansējums. Nacionālie bruņotie spēki varēs plānot savas investīcijas ilgtermiņā.

Otrais iemesls – šāds fonds uzlabos finansējuma caurskatāmību. Mēs ļoti labi apzināmies, ka aizvien pieaugošais finansējums aizsardzības nozarei raisa aizvien lielāku sabiedrības, arī mediju, uzmanību par jautājumiem, kur aiziet šīs finanses, kāda veida iepirkumiem, kas ir sasniedzamie mērķi un kāda kopumā ir publisko iepirkumu sistēma. Mēs šo uzmanību redzam, mēs to jūtam. Tā ir pilnībā pamatota. Mūsu ieskatā, ir nepieciešams sekmēt sistēmas izveidi... kas šo caurskatāmību arī veidos. Līdz ar to arī fonda darbības principiem ir jābūt tādiem, ka gan sabiedrības, gan parlamenta uzmanība ir iespējama, šādā veidā nodrošinot ikviena pilsoņa uzticību veiktajām aizsardzības investīcijām.

Un visbeidzot trešais iemesls, vismaz manā ieskatā, ir tāds, ka mēs zinām, ka aizsardzība un drošība tiešām ir ļoti stingri izprotamas... kā militāras investīcijas. Bet mēs zinām, ka drošība un aizsardzība mēdz būt arī plašāki jēdzieni. Tie attiecas arī uz jautājumiem par saliedētu sabiedrību, noturīgu sabiedrību. Tāpēc, jūs redzēsiet, likuma mērķī ir rakstīts, ka finansējums ir paredzēts ne tikai aizsardzības spēju stiprināšanai, bet arī investīcijām sabiedrībā, piemēram, tie varētu būt jautājumi, kas saistās ar civilo aizsardzību. Ir būtiski arī tas, ka šis fonds sniegs iespēju privātpersonām un uzņēmējiem ziedot šiem mērķiem... iespēju, kas līdz šim faktiski nepastāvēja.

Es esmu pārliecināts, ka šis fonds kļūs par nozīmīgu valsts aizsardzības sastāvdaļu.

Tāpēc aicinu nodot likumprojektu komisijām, diskutēt par to un vēlāk pieņemt Saeimā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Tieši fiskālā disciplīna ir tā, kas fundamentāli klibo mūsu valstī. Kopš 2019. gada aizņemšanās ir kļuvusi par ikdienas normu. Līdz tam mūsu disciplīna vēl turējās līmenī, mēs bijām mazos mīnusos.

Šobrīd pēc stāsta, ka naudas ir vairāk nekā vajag, mēs nonākam situācijā, ka mums naudas ir tik maz kā nekad. Jo mēs par ballīti, ko valdošā koalīcija un valdošais politiskais spēks ir nodrošinājis jau gadiem... nozīmē to, ka mēs konsekventi aizņemamies naudu katru gadu vairāk nekā nopelnām. Rezultātā savu parādu uzaudzējam līdz tādam līmenim, ka vairs nebūs iespēju to ekonomiski pavilkt un mēs atstāsim nākamajai paaudzei milzu nastu, jo tā nauda, kas ir tik lēta un vairāk nekā vajag, kā Kariņa kungs teica... toreiz bija 165 miljoni eiro... Šobrīd ar šādu politiku un disproporciju starp to, ko nopelnām, un to, ko aizņemamies, lai nosegtu savus tēriņus, mēs nonāksim situācijā, ka par parāda apkalpošanu vien būs jāmaksā jau vairāk nekā miljards eiro.

To nevar un nedrīkst dēvēt par drošību, ja jūs, šo naudu aizņemoties, neieguldāt tikai drošībā, bet ieguldāt valsts aparātā... apēšanā. Un situācija ir novesta līdz tam, ka 47 procenti no visas valsts... ekonomikā piedalās valsts... tad praktiski valsts ir kļuvusi atkarīga. Jūs esat padarījuši valsti atkarīgu no aizņēmējiem. Mēs vairs nebūsim saimnieki savā zemē. Turklāt mūsu uzņēmēji kļūst atkarīgi no valsts kā pasūtītāja. Rezultātā ekonomika ir kļuvusi kropla, jo mēs neieguldām... un nestiprinām eksportspējīgos uzņēmējus, un tādā veidā nepelnām naudu, bet vienkārši to pārdalām.

Tieši par to ir tā lielākā kritika. Kur ir palikusi fiskālā disciplīna? Kur ir Fiskālās disciplīnas padome, kurai bija jūs jāpieskata, lai jūs šādi neuzvestos... ar tik lielu disproporciju? Kur ir Latvijas Banka, kurai bija jāpieskata... ka mēs nevaram šādā veidā turpināt aizņemties un tikai palielināt savu parādu?

Tāpēc, kolēģi, es nevaru atbalstīt šādu politiku, kurā jūs ne mirkli negribat pārskatīt izdevumus. Es tūlīt jums varētu šos izdevumus pārskatīt – tūlīt! No 8 miljardiem iepirkumu gadā, kas ir šobrīd, 5 procentus – tie ir 250 miljoni uzreiz... 5 procentus jebkurš – jebkurš uzņēmējs! – varētu. Tie ir iepirkumi būvniecībā, iepirkumi pakalpojumos un iepirkumi visos citos... valsts aparātā. 5 procentus iepirkumos samazināt – tas ir vienkāršākais, ko var izdarīt, un tie ir 250 miljoni. Jūs pat to nepacentāties izdarīt, lai šo balansu nodrošinātu.

Zināt, cik uzņēmumi saņem? 90 procentus no šīs naudas apgroza 83 uzņēmumi valstī – 83 subjekti! Sarunas ar 83 subjektiem ir pilnībā iespējamas. Un 5 procentus jūs varētu samazināt šādi. Jūs to nevēlaties, gribat palielināt nodokļus... akcīzes, dabas resursu nodokli. To gan jūs esat darīt griboši no 1. janvāra. Bet izdevumus – nu nē! Nu nē, to pagaidīsim. To atstāsim 2027. gadam. Tas nebūs šim gadam. Tur gan mēs tā negribam steigties. Jūs apmaksājiet, lūdzu, šo ballīti, bet mēs vēl paballēsimies. Tāda ir jūsu attieksme pret uzņēmējiem, pret sabiedrību un pret valsti.

Neatbalstām šo. Tas nav atbildīgi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi! Šis ir viens no piemēriem, kā jūs gribat nodrošināt ilgtspējīgu transporta nozares attīstību, lai būtu klimatneitrāla... lai videi draudzīgāki automobiļi būtu uz mūsu ceļiem. Tie ir lozungi. Bet ko mēs patiesībā redzam, atverot šo dokumentu? Mēs redzam, ka jūs gribat no transportlīdzekļiem iekasēt par 59 miljoniem vairāk nekā līdz šim. Un jūs esat tik nekaunīgi, ka pat zaļos transportlīdzekļus... smagās automašīnas.... zaļos transportlīdzekļus... nulles emisijas transportlīdzekļus, kas ir retums un komersantiem vajag iespringt, lai tos nopirktu, jo tie ir dārgāki nekā fosilie... jūs pat tos apliekat ar trīskāršu nodokli. Nu, un tai pašā mirklī jūs sakāt – klimatneitralitāte.

Mums ir četri gadi palikuši, lai sasniegtu rezultātu. Bet tad, kad Finanšu ministrija ķeras klāt, tai ir sava doma, kā vajadzētu veidot politiku, un tur visi satiksmes ministri ir bezspēcīgi, jo Finanšu ministrija katru iespēju redz kā iespēju vienkārši iekasēt no transporta... Un ko jūs domājat, ko nozīmē iekasēt no smagā transporta...? Jūs taču sakāt – jūs cīnāties pret inflāciju. Smagais transports ir pārvadājumi, tiešā ietekme uz cenu – produktiem, pakalpojumiem, tiem pašiem, par kuriem jūs, zaļzemnieki, cīnāties veikalā. Pārtikas produktiem nāks klāt cena, jo transportēšanas izdevumi kļūs dārgāki. Jūs vienkārši brutāli gribat iekasēt 59 miljonus. Un tādā veidā ar eiro... nulles emisijām jūs vienkārši uzliekat brutālo nodokli pāri. Protams, ir labi, ka ir ielikta trepe, ka piesārņojošākas mašīnas – vairāk.

Bet ir vienkārši brutāli pielikta nodeva klāt itin visiem. Un par to dotajā mirklī ir attiecināms vislielākais pārmetums... par šo priekšlikumu. Tātad gada likme pieaugs par 99 procentiem – no 611 eiro uz 1220 eiro. Un tā uz priekšu katrai no eiro likmēm. Tas pavisam neiet kopā ar to, ko, piemēram, mūsu kaimiņi... Mūsu kaimiņi bezemisiju transportam liek nulli. Lai tāds transports...

Kur tad, PROGRESĪVIE, ir jūsu satiksmes ministrs ar savu redzējumu par klimatneitralitāti, par transportu bez emisijām? Mēs taču par to ikdienā runājam, pat ar Briškena kungu cīnījāmies “Krustpunktā” ēterā. Kur ir tas stāsts, ko jūs sakāt, ka vajadzētu atbalstīt transportlīdzekļus ar nulles emisiju? Jūs brutāli pieļaujat to, ka Finanšu ministrija vienkārši pāriet jums pāri un veido politiku transportā, kā Finanšu ministriju tas interesē, nevis – kā tas interesē satiksmes ministru vai ministriju. Lūdzu – jums visiem rullē pāri viena Finanšu ministrija ar savu ekseli! Tā ka 59 miljoni klāt transporta nozarei. Uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis grozījums paredz līdz 2026. gada 31. decembrim pagarināt regulējumu, kas ļauj strādājošiem vecākiem bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņemt vecāku pabalstu 75 procentu apmērā.

No tiem datiem, ko esam ieguvuši šī gada laikā, mēs redzam, ka no 14 tūkstošiem vecāku, kuri saņem pabalstu, apmēram 2,4 tūkstoši bērna kopšanas laikā ir nodarbināti. Tie ir cilvēki, kuri vēlas strādāt un saglabāt savu pozīciju darba tirgū, vienlaikus rūpējoties par mūsu nākamo paaudzi.

2026. gadā šī pasākuma īstenošanai ir paredzēti papildu 7,7 miljoni eiro, kuri nāks no valsts speciālā budžeta. Šī norma patiesībā darbojas jau no šī gada sākuma. Un mēs tagad redzam... arī dzirdot, ko mani draugi saka... ka palielinājums uz šiem 75 procentiem ir palīdzējis mazināt situācijas, kad cilvēki ir spiesti izvēlēties starp darba saglabāšanu un pabalsta saņemšanu. Lielā mērā tas mazina arī ēnu ekonomiku, jo jaunās māmiņas vairs neslēdz līgumus, izmantojot brāļu, vīru, draugu vārdu, bet dara to droši – ar savu vārdu.

Ar šo grozījumu mēs turpinām radīt vidi, kurā darba un ģimenes dzīve ir savienojama. Domāju, tas ir īpaši būtiski jaunām sievietēm. Valsts politika veicina drošības izjūtu tiem, kas uzņemas rūpes par nākamo paaudzi.

Tādēļ aicinu atbalstīt vienu no lielākajām nākamā gada budžeta prioritātēm, kas ir veltīta demogrāfijai, un nodot likumprojektu komisijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 13, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ko nozīmē tas, ka šajā budžeta likumprojektu paketē salikti 50 pavadošie likumprojekti, tai skaitā 12 likumprojekti, kas skar izdienas pensiju sistēmu, tai skaitā izdienas pensijas, kas vistiešāk ir saistītas ar mūsu valsts iekšējo un ārējo drošību? Kārtība paredz, ka šie likumi jāpieņem pusotra mēneša laikā, turklāt obligātā kārtā. Ne soli pa labi, ne soli pa kreisi – citādi valdība krīt. Ātri, ātri, ka tik pieņemt. Kā pieņemt – tas jau vairs nav svarīgi.

Mēs ļoti labi saprotam, ka reformas ir nepieciešamas. Mēs saprotam, ka šis ir ļoti sarežģīts, komplicēts un bieži vien arī sociāli jūtīgs jautājums. Mēs ļoti labi to apzināmies. Šis jautājums ir gadiem – gadiem! – parādījies dienaskārtībā un pazudis. Nav bijis drosmes to risināt. Mēs ļoti labi saprotam, ka tas prasa zināmu drosmi un nopietnu valdības darbu, to gatavojot.

Konkrētais izdienas pensiju likums (mēs runājam par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un ne tikai) prasa īpašu attieksmi – izrunāties ar iesaistītajām personām... kādu ilgtermiņa ietekmi tas atstāj uz šo cilvēku nākotni, uz mūsu iekšējo un ārējo drošību. Vai valdība ir izdarījusi šo darbu? Ir panākts rezultāts, ir vienprātība? Protams, nav. Valdība to skata lielā steigā, paralēli sakot: sūtām uz Saeimu, gan jau Saeima pielabos.

Jā, kolēģi, Saeima varētu pielabot. Saeima varētu pārstrādāt, iziet cauri racionāli, lietišķi, konstruktīvi, trijos lasījumos, uzklausot visas iesaistītās puses. Domāju, mēs tiktu galā. Atrastu jēdzīgu risinājumu – tādu, kas nemet ēnu uz mūsu iekšējo drošību un šo darbinieku nākotni... perspektīvu, šajā jomā strādājot. Tā vietā, kolēģi, viss process tiek darīts kā viena liela haltūra, paslēpta zem budžeta cepures. Valdība ar šo elementāro pienākumu nav spējusi tikt galā.

Kolēģi, mēs nepiekrītam šādai pieejai. Mēs nevaram atbalstīt pieeju, ka tiek skatīts tādā steigā, pusotra mēneša laikā, ka sociāli jūtīgi, ar iekšējo un ārējo drošību saistīti jautājumi tiek iekļauti budžeta paketē. Mēs nevaram atbalstīt konkrēto likumprojektu un citus likumprojektus, kas skar izdienas pensiju sistēmu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 26, atturas – 14. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 20, atturas – 11. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 16, atturas – 10. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! 2026. gada budžetam ir trīs prioritātes – drošība, demogrāfija un izglītība. Izglītībai ir paredzēti papildu 45 miljoni, bet, lai šiem 45 miljoniem būtu jēga, ir nepieciešams veikt izmaiņas Izglītības likumā. Ir nepieciešams uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, lai varētu ieviest finansēšanas modeli “Programma skolā”. Ministru kabineta noteikumi noteiks gan pieejamību, gan klašu grupu sadalījumu, gan skolēnu skaitu.

Līdz šim, piekrītu, esam par šo diskutējuši gari un plaši vairāku gadu garumā arī Saeimā. Par to es gribu pateikt paldies gan pozīcijas partneriem, gan opozīcijas partneriem, ar kuriem mums ir bijušas dažādas diskusijas par modeļa “Programma skolā” ieviešanu, kā arī sociālajiem partneriem.

Lūgums pret šo izturēties atbildīgi. Lūgums atbalstīt nodošanu komisijai un arī tālāku skatīšanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Neapšaubāmi, mūsu demogrāfijas dati rāda, ka mums būs jānonāk pie tā, ka piecos septiņos gados paliks aptuveni 50 procenti izglītības iestāžu. Taču, atsaucoties uz Dāvja teikto – lai būtu jēga –, argumentēšu, kāpēc šo likumprojektu nevar nodot tādu, kāds tas ir.

Mums bija mācību satura reforma “Skola2030”, kuru ieviesām bez finansējuma. Tātad mēs iztērējām naudu, nedomājot, kādi līdzekļi... vai kādā veidā mēs to īstenosim. Mums ir Doktorantūras skola, ko ieviesām pirms diviem gadiem. Tā laika ministre Anda Čakša teica: mums nauda būs. Es atsaucu savu priekšlikumu par pieciem miljoniem. Jau otro gadu Doktorantūras skolai naudas nav. To otrdien komisijā atzina arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments. Mēs esam ieviesuši institucionālās finansēšanas modeli, kurā bija paredzēts, ka ir vajadzīgs finansējums vairāku desmitu miljonu apjomā. Šobrīd institucionālās finansēšanas modelim gadā tiek knapi 10 miljoni.

Kāpēc es saku, ka nedrīkst šo virzīt tālāk? Mēs ieejam jaunajā reformā – “Programma skolā” – ar mīnus zīmi. Jau šobrīd mēs zinām, ka 2026. gadā mums trūks astoņu miljonu eiro, 2027. gadā mums trūkst tuvu 20 miljoniem eiro. Nu pieejam atbildīgi! Ja mēs ieviešam reformu... Saeima, ierēdniecība... ieviešam beidzot to kvalitatīvi! Piešķiram vajadzīgo finansējumu, lai nav tā, ka pēc gada, pusotra gada mēs atkal diskutējam – jā, reforma laba, bet ieviešanas procesā nepiešķīrām nepieciešamo finansējumu. Nu pieejam atbildīgi!

Šo APVIENOTAIS SARAKSTS akcentēja jau tad, kad šie grozījumi parādījās parastajā kārtībā, – mēs par tiem balsosim, kad būs par visu skaidrība. Šobrīd ar sadarbības partneriem vēl nav panāktas vienošanās par dažādām niansēm, un, redzot to, ka nākamā gada četriem mēnešiem trūkst astoņu miljonu, mēs nevaram atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Starpsauciens: “Balsojumu!”) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 18, atturas – 12. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš. Vai – “par”?

Zivtiņa kungs, “pret” vai “par”? (Starpsaucieni.)

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Pareizi jau iepriekšējie runātāji pateica, ka mums ir 12 likumprojekti un šobrīd valstī ir 11 operatīvās darbības subjekti, kas nodarbojas ar mūsu iekšējo un ārējo drošību. Šie likumprojekti, kas skar izdienas pensijas... nav būtiski, vai tā ir prokuratūra un tiesneši, vai tas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, IDB, Iekšlietu ministrija vai mūsu armija... Kas faktiski ir noticis?

Mūsu ierēdņi ir gājuši vieglāko ceļu – paskatījušies... pielāgojuši tam likumprojektam, kas jau ir saistībā ar vecuma pensiju, palielinājuši vecuma slieksni un tad uztaisījuši, lai būtu mīkstāka pāreja. Tas jau nav risinājums, kungi un dāmas, tas nav risinājums!

Ne tikai šobrīd... to jautājumu sāka cilāt... tas bija 2009. gads... no 2009. līdz 2011. gadam bija diezgan asas diskusijas par to, ka ir nepieciešama izdienas pensiju sistēmas maiņa. Tas, kas šobrīd notiek, nav pēc būtības, tā ir tāda astes ciršana pa gabaliņam. Valdošajai koalīcijai, kā redzu, nav drosmes pieķerties šim jautājumam, paskatīties cilvēkiem, kas strādā šajos dienestos, acīs un vienoties ar viņiem par kārtīgu un godīgu sistēmu. Šai sistēmai ir jābūt godīgai ne tikai attiecībā pret visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem un strādājošajiem, bet arī attiecībā pret cilvēkiem, kuri ikdienā pilda šo smago darbu.

Tāpēc, manā skatījumā, visu šo paketi šobrīd kategoriski nedrīkst atbalstīt. Ir nepieciešama plašāka diskusija varbūt ar daudz radikālākiem, bet godīgiem priekšlikumiem. Es savulaik izteicu šādus priekšlikumus. Tie netika ņemti vērā, nezinu, drosmes... politiskās neizlēmības dēļ netika pieņemti.

Kāda bija mana pamatdoma? Aizdomājieties par to! Pie tā ir nonākušas vairākas pasaules valstis, kurās ir izdienas pensijas. Pamatu pamats ir tāds, ka pilnīgi visiem strādājošajiem ir viens vecums, lai pensionētos, neraugoties ne uz ko... kur tu strādā. Jautājums ir par to, kāds ir tavs darbs un kādi ir tavi amata pienākumi.

Ja tu esi ugunsdzēsējs glābējs, skaidrs, ka ir jābūt piemērotam kaut kādam koeficientam. Jā, tiešām tā ir – pasaules valstis to rāda. Tātad, ja cilvēks ir ugunsdzēsējs glābējs, operatīvais darbinieks vai jebkāds cits darbinieks, kas katru dienu riskē ar savu dzīvību, nodarbojas ar tādām lietām, kas, tā teikt, kaitē viņa veselībai un tā tālāk, tiek piemērots koeficients... attiecībā no darba grūtuma. Attiecīgi ir izveidotas kategorijas... pa amatiem... piemērojot koeficientu, pieņemsim, 1,5. Tātad, ja tu nostrādā par operatīvo darbinieku 10 gadus, tev darba izdiena jau ir 15 gadi. Ja tu vairs nevari pildīt šo amatu un pārej uz darbu... pieņemsim, sēdēt kabinetā... kas nav saistīts ar kādām operatīvām darbībām vai darbu uz ceļa un tā tālāk, tev aiziet... viens pret vienu.

Sasniedzot 50 vai 55 gadu vecumu, ja tu esi nostrādājis 30 gadus par operatīvo darbinieku vai ceļu policijas inspektoru, tu jau esi sasniedzis 65 gadu izdienas vecumu un vari aiziet priekšlaicīgā pensijā. Tas ir saprotami un godīgi.

Modelis, kas ir šobrīd izveidots, vienkārši tiek pielāgots jau esošajam vecajam un īsti nerisina šos jautājumus. Sazinoties ar saviem bijušajiem kolēģiem... viņi apgalvo, ka viņiem nekas nav saprotams vai ir grūti saprotams. Viņi nesaprot, ko tagad darīt, kā darīt... man pienāk... nākamgad jāpensionējas, nē, labāk šogad pensionēšos, jo nevar zināt, kas būs.

Jūs redzēsiet, kas notiks. Mums tā jau trūkst darbinieku policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, un viņi šobrīd ļoti nopietni domā par to, ka jāiet prom, un, visticamāk, viņu trūks aizvien vairāk.

Es uzskatu, ka ir jābūt kardināliem lēmumiem. Šo nevajag šoreiz pieņemt. Ir jāizrunā ar visām iesaistītajām pusēm, jānonāk pie tiešām godīga risinājuma, lai tas būtu godīgs visiem – gan tiem, kas dienē un var iet izdienas pensijā, gan tiem, kas strādā ikdienišķākus darbus.

Lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 21, atturas – 11. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai (Starpsauciens: “Balsojam!”) un Sociālo un darba lietu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 20, atturas – 11. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Runājot par šiem priekšlikumiem Dabas resursu nodokļa likumā... parasti ļoti svarīgs ir jautājums, kā sabalansēt ekonomiskās... un dabas aizsardzības izmaksas. Kā man teica viens bijušais ministrs: visi grib aizsargāt dabu, tikai negrib par to maksāt.

Ikviena produkta ražošanā rodas tiešās un netiešās izmaksas. Tiešās ir par izejvielām, netiešās – par ietekmi uz vidi, resursiem, sabiedrības veselību. Un par to parasti maksā sabiedrība. Tas nav taisnīgi, ka viens pelna, bet mēs visi par to maksājam. Princips, kas to maina, ir: maksā piesārņotājs. Latvijā to izmanto caur dabas resursu nodokli.

Pirms pāris nedēļām Ilgtspējīgas attīstības komisijā viesojās Šveices zinātnieks Matis Vakernāgels. Viņš aicināja Saeimu un mūsu kolēģus atbildīgi izturēties pret resursu izmantošanu, jo spiediens uz resursiem ir liels un konkurence arī ir liela. Domāts arī dabas resursu nodoklis.

Tieši tāpēc, lai veicinātu atbildīgāku resursu izmantošanu, pāreju uz aprites ekonomiku, ir paredzēts paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes par derīgo izrakteņu ieguvi. Gribu minēt pāris faktu, lai mēs saprastu, cik daudz mēs visi kopā maksājam par dabas resursu ieguvi. Proti, Latvijā pēdējos gados ir strauji augusi kūdras ieguve, bet tā rada aptuveni 10 procentus no CO2 izmešiem, par ko mēs, visa sabiedrība, atbildam. Un 95 procenti no kūdras tiek eksportēti.

Mēs zinām, ka pēdējos gados meži intensīvas mežizstrādes dēļ ir kļuvuši par CO2 emisiju avotu, tas uzliek lielu slodzi citām nozarēm, bet faktiski 60 procenti no mūsu eksportējamās koksnes ir “jēlnafta”, tas ir, apaļkoku kurināmā koksne. Līdz ar to ir jautājums, kā no šiem resursiem iegūt pēc iespējas lielāku vērtību. Tāpēc ir jāatbalsta tas, ka mēs prasām lielākas nodokļa likmes, – jo tas ir veids, kā panākt atbildīgāku izturēšanos un to, ka visa sabiedrība iegūst no šo resursu ieguves.

Un vēl – uzmanību! Mēs ļoti daudz runājam par reģionu attīstību. Es gribu pateikt svarīgu ziņu pašvaldībām. Ir paredzēts, ka tiek palielināta proporcija, cik no dabas resursu nodokļa nonāk pašvaldību budžetos. Tās arī ir svarīgas pārmaiņas. Tās notiks pakāpeniski, bet ieguvēja no šīm pārmaiņām būs visa sabiedrība.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dažas šā likumprojekta sadaļas varētu kvalificēt ja ne kā muļķību, tad kā ļaunprātību... vai tas ir konkurences likvidēšanas likumprojekts. Principā tas ir eksporta nodoklis.

Par tikko pieminēto apaļkoksni. Apaļkoksne ir papīrmalka, apaļkoksne ir finierkluči, apaļkoksne ir baļķi. Ja jūs paskatīsieties statistiku, baļķus Latvijā pat ieved, tos tad varētu izdalīt atsevišķi. Bet kas notiek ar papīrmalku? Vai Latvijā tuvākajā laikā kaut kādā veidā ir paredzēts būvēt lielu papīra ražošanas rūpnīcu? Kas izmanto...? Kas ir papīrmalka? Papīrmalka ir nekvalitatīvi koki, līki, greizi, kas nav derīgi ne būvniecībā, ne mēbeļu ražošanā. Tos pārsvarā iegūst vai nu pēc mežu tīrīšanas, vai kā atkritumus no kailcirtēm.

Un tagad skatāmies. Kubikmetra pašreizējā cena ir 55 eiro. 2027. gadā nāks klāt 75 eiro, tātad kubikmetrs maksās 130 eiro. Un 2028. gadā kubikmetrs maksās 170 eiro. Iepriekšējie runātāji te kaut ko teica, ka mēs samazināsim izmešus... un tā tālāk. Vai zviedri taisās neražot papīru? Zviedriem ir savi meži. Ko mēs ar šo likumu ierobežosim? Tie, kas nav Eiropas Savienībā... jo šis likums attiecas tikai uz Eiropas Savienību... kuriem nepiemēros šo likumu. Ja vedam ārpus Eiropas Savienības... bet mums ir ļoti būtiski papīrmalku importēt ārpus Eiropas Savienības... tur nav teikts, piemēram, Eiropas Ekonomiskā zona, tā var būt Norvēģija, tā var būt Ķīna... es paskatījos – arī Dienvidāfrikas Republika ir pirkusi papīrmalku... tā var būt Apvienotā Karaliste, kura arī nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tātad, cenu paceļot no 55 uz 170 eiro, mežus nebūs izdevīgi tīrīt, nebūs izdevīgi retināt, būs izdevīgas tikai kailcirtes. Es gribētu redzēt, kā 113 tūkstoši privāto īpašnieku nāks šeit, pie Saeimas, un izteiks savu viedokli un kā Simanovskas kundze viņiem izskaidros, kāpēc šāds likums ir pieņemts.

Kas iegūs no šā likuma? Iegūs tie, kam ir papīra ražošanas rūpnīcas. Tātad zviedri. Ja tagad viņi pērk materiālu no saviem mežiem... Viņi vēl iegūs no tā, ka kritīs cenas, uz tā rēķina viņi varēs uzbūvēt vēl vienu papīra ražošanas rūpnīcu, jo viņi maksās nevis 55, bet varbūt 30 eiro, respektīvi, papīrmalkas cena būs zem izstrādes pašizmaksas. Tātad to varēs iegūt tikai no kailcirtēm vai zviedri to iegūs no saviem mežiem. Tas ir viens. Tā ir vislielākā muļķība.

Otrs – finierkluči. Mums faktiski ir divi cilvēki jeb divi īpašnieki, kas iegūst no konkurences samazināšanas, jo arī tagad finierkluču cena ir aptuveni 80 eiro... nu tā būs 155 eiro un 2028. gadā pieaugs līdz 195 eiro. Tātad atkal tiek izslēgti visi pircēji, kas ir ārpusē. Konkurence krīt, cenas krīt. Zaudēs šie 113 tūkstoši privāto īpašnieku. Protams, visi nenodarbojas ar papīrmalkas ieguvi, ar finierklučiem, bet liela daļa no viņiem zaudēs ienākumus, lai divi cilvēki jeb divas īpašnieku grupas varētu labi nopelnīt no cenu krišanās.

Trešais – kūdra. Paklausieties – mums ir miljards kubikmetru kūdras krājumu! PHARE taisīja... Eiropas Savienības... savā laikā, deviņdesmitajos gados, Latvijas enerģētikas projektu. Viņi rakstīja, ka līdz 2050. gadam Latvija savas TEC pilnībā varēs nodrošināt ar kūdru. Tad vēl nebija modē ogļskābās gāzes apkarošana. Bez kūdras nevar neko, mežinieki pat stādus nevar izaudzēt.

Mēs tagad sākam celt cenu kūdrai, maksāt nodokļus... kas ir kārtējais eksporta nodoklis... ierobežot eksportu. Un šeit ir pretruna. Es domāju, ka likumprojekta autoriem – gan Finanšu ministrijai, gan Zemkopības ministrijai – vajadzētu padomāt, cik var iegūt vai zaudēt budžetā, piemēram, samazinot PVN pārtikai, un cik šādā veidā mēs zaudēsim eksportā. Un, ticiet man, eksportā zaudēsim divas trīs reizes vairāk, nekā ja mēs gribam kompensēt kaut kādu PVN samazināšanu pārtikai. Tā ka tā ir pilnīga muļķība.

Mums ir jābalso “pret” un ir jāpārstrādā. Mēs varam atstāt iekšā baļķus – lai būtu! –, tāpēc ka Latvijā baļķus gandrīz vairāk ieved nekā izved. Bet šādu muļķību uzrakstīt un vēl nākt runāt – piedošanu, to var tikai PROGRESĪVIE, kas ir ļoti “apdāvināti”. Es nesaku, ka alternatīvu...

Balsojam “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 21, atturas – 18. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt! Visi šie likumprojekti, kas saistīti ar izdienas pensijām, ir liekulība. Kolēģi, es ļoti gaidu, ka šī valdība kritīs. Jūs atņemat naudu tiem cilvēkiem, kuri maksā jums algu. Mēs neatbalstīsim tādus likumprojektus. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 12, atturas – 20. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kurš vairs var izskaitīt, cik reižu Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji šajā sasaukumā ir kāpuši tribīnē un argumentējuši attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli? (Starpsauciens: “Trīs!”)

Dažiem varētu šķist, ka pievienotās vērtības nodoklis ir vienkāršs nodoklis, plakans – visiem vienāds viens procents. Bet, ja tēmā ieiet mazliet dziļāk, tad ir skaidrs, ka tā nebūt nav. Pievienotās vērtības nodoklis ir regresīvs nodoklis. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem lielāko daļu no savas naudas atdod, maksājot šo nodokli. Mēs skaidri saprotam, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem lielāko daļu no savas naudas tērē pārtikai, medicīnai... nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem. Tādēļ rosinājums vērtēt pievienotās vērtības nodokļa apmēru pamatvajadzībām un to samazināt – tas ir ļoti būtisks atspaids ģimenēm un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Ar lielu prieku varu teikt, ka beidzot šie argumenti ir raduši auglīgu augsni un ar šiem likuma grozījumiem ir paredzēts iet virzienā, lai samazinātu pievienotās vērtības nodokli pārtikai, kas ir viena no pamatvajadzībām. Taisnība, budžeta sagatavošanas procesā mēs ilgi diskutējām par to, vai varētu mazināt pievienotās vērtības nodokli arī recepšu medikamentiem. Šajā likumprojektā šādi grozījumi nav iekļauti. Bet ir labas ziņas – ir atrasts cits mehānisms un risinājums, kā no nākamā gada arī zāles padarīt lētākas.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un turpināt auglīgi strādāt pie nākamā gada budžeta.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Labi!”) Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 18, atturas – 11. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” nodot visām komisijām un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja deputāte Anda Čakša. (Zālē troksnis.)

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Es jūs lūgšu atbalstīt nākamā gada budžeta likumprojektu, kurā ir iekļauti 48 likumprojekti, un nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas ir tikai loģisks un demokrātisks process, ka parlamentārā republikā tautas pārstāvji veic izpildvaras uzraudzību un izskata Ministru kabineta sagatavoto valsts budžetu.

Es aicinu visus deputātus strādāt pie budžeta konstruktīvi un pēc būtības – tā, kā mēs jau to darām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, strādājot kā vienota komanda.

Budžets šobrīd veic vienu ļoti, ļoti svarīgu funkciju. Tas palielinās mūsu aizsardzības spējas un stiprinās drošību. Mēs sasniegsim gandrīz 5 procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai... un novirzīsim tos aizsardzībai un drošībai. Kopumā nākamajam gadam tie ir 448,3 miljoni eiro. Protams, tas būtiski iespaidos citām vajadzībām nepieciešamos līdzekļus. Tas nav noliedzams. Ir vēl ļoti daudz vajadzību mūsu sabiedrībai. Tomēr atzīsim, ka drošība šobrīd ir pāri visam. Vienlaikus ir atrasts papildu finansējums citām ļoti svarīgām jomām.

Kā pirmo es gribu minēt atbalstu ģimenēm un bērniem – 94,8 miljoni.

Otra lieta – programmu finansējums skolai. Ir ļoti svarīgi, ka mēs spējam ne tikai iesākt reformas, bet mākam tās arī pabeigt, pēc tam vērtēt, pārskatīt, jo ar šo reformu mēs būtiski mainām finansēšanas kārtību, nodrošinot taisnīgumu pret skolotājiem un bērniem. Es esmu gandarīta, ka šis garais process noslēgsies un, veicot visu saskaņošanu ar sociālajiem partneriem, tiks realizēts dzīvē. Tam novirzīti 45 miljoni.

Tāpat arī 105 miljoni ir novirzīti citiem pasākumiem, pie kuriem ir jāmin atbalsts zāļu pieejamībai, paliatīvajai aprūpei, atbalsts lauksaimniekiem, PVN samazināšana, kā jau tikko dzirdējāt, un arī pašvaldībām turpmāk prognozētais nodokļu ieņēmumu pieaugums.

Bet vēl – man šķiet, ka šis budžets ir interesants arī no cita aspekta. Līdzīgi kā visur pasaulē, arī mēs mēģinām darīt lietas citādāk. Un tas citādākais ir tas, ka sociālie partneri un arī daudzi no jums runā nevis par jaunām lietām, kas ir jāiekļauj budžetā, bet par to, kā mazināt budžeta izdevumus. Un tas ir loģiski, jo mēs visi runājam par finanšu stabilitāti. Latvija tradicionāli ir novērtēta kā finanšu atbildīga valsts, un ir svarīgi, ka mums piešķirtais kredītreitings tāds arī saglabājas. Līdz ar to mums ir godīgi jāatzīst, ka parāds ir par lielu un mums tajā ir jāiedziļinās. Mēs, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vērtēsim visus izdevumus pēc būtības un skatīsim arī ministriju bāzes. Tas noteikti ir atšķirīgais.

Mazliet par skaitļiem, kas ir saņemti no Ministru kabineta. Tātad 2026. gada budžeta projektā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljards eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro. Tā ir pozitīva tendence. Latvijas iekšzemes kopprodukts nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, budžeta deficīts būs 3,3 procenti no IKP, valsts parāds – 50,6 procenti no IKP. Tas ir daudz.

Aicinu jūs atbalstīt šī budžeta projekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai mēs rūpīgi varētu vērtēt ministriju bāzes izdevumus un kopā strādāt pie tā, lai pildītu... un realizētu mums sabiedrības deleģēto mandātu un pieņemtu Latvijas valstij vislabāko budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam – “pret”.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Pirms mēs strīdamies, vai budžets ir slikts vai labs, mums būtu jāvienojas par tā atklātības līmeni, uz ko “Nacionālā apvienība” turpina uzstāt. Privātajā biznesā nebūtu iespējams apstiprināt gada finanšu dokumentu ar neatšifrētiem miljoniem. Līdzīgi arī iestāžu vadītājiem. Piemēram, skolas direktors nevar sastādīt gada budžetu ar vienu milzīgu, neatšifrētu summu, kas sauktos “pamatdarbības nodrošināšanai”, vai ar sešciparu skaitli – “kapacitātes stiprināšana”. Šķiet absurdi. Bet kādēļ Finanšu ministrija uzskata, ka viņi var rīkoties savādāk un uz viņiem šāda pieeja neattiecas?

Pašreizējais budžeta dokuments neļauj mums, deputātiem, atbildēt pat uz vienkāršiem konceptuāliem jautājumiem, piemēram:

Vai drošības budžetā ir rasts finansējums Valsts robežsardzei, lai nodrošinātu cilvēkresursus un nākamgad robeža nebūtu regulāri jāaizsargā mūsu kaimiņvalstu robežsargiem?

Vai drošības budžets nodrošinās, ka ugunsdzēsējiem glābējiem beidzot pilnā mērā tiks apmaksātas virsstundas?

Vai drošības budžets nodrošinās finansējumu Jaunsardzei un valsts aizsardzības mācībām dronu apmācībām, vai arī tas joprojām nesasniegs pat 1 procentu... no visiem Latvijas vidusskolēniem?

Vai drošības budžets nodrošinās, ka ministriju darbinieku atalgojums nepieaugs straujāk kā NBS instruktoru atalgojums, kā tas bija pērn?

Vai joprojām 30 miljoni veselības sistēmā tiks novirzīti agresorvalstu pilsoņiem?

Un konceptuāls jautājums – par aizņemšanos. Ja trešdaļa no aizņemtā finansējuma tiek novirzīta drošībai, kam paredzēts pārējais?

Vai jūs, zālē sēdošie, zināt atbildes uz šiem jautājumiem? Var jau būt, ka jums ir atbildes un tās atbildes ir pozitīvas, jo neviens budžets jau nav tikai slikts vai tikai labs. Bet, lai iegūtu šīs atbildes, ir nepieciešams atteikties no pašreizējās budžeta slepenības pakāpes un padarīt budžetu atklātu sabiedrībai, medijiem un arī mums, likumdevējam.

Vai atklātība atrisinās visas problēmas? Nē. Bet detalizēti atšifrēts budžets tuvinātu mūs vienai no divām patiesībām: vai nu Ašeradena kungs varētu sabiedrībai pierādīt, ka budžetā nav liekas greznības un nepārdomātu izdevumu, un tādējādi atgūt sabiedrības uzticību, vai – otrs variants – mēs tomēr rastu iespēju atrast virkni lietu, kuras ietaupīt un gūt papildu fiskālo telpu... ko novirzīt fiskālajai telpai. Ieguvumi – pie jebkura scenārija.

“Nacionālā apvienība” tic, ka atklātas kārtis ļautu Saeimai un Ministru kabinetam atgūt sabiedrības uzticību. Pierādiet sabiedrībai, ka jūsu virsraksti un saukļi par drošības stiprināšanu, dzimstības veicināšanu, izdevumu pārskatīšanu ir ne tikai politiskā retorika, bet politiska rīcība.

Koalīcijai priekšā ir grūts darbs – aizstāvēt budžetu –, un, lai kaut ko aizstāvētu, ir jāizvēlas aizsardzības mehānismi. Tas, uz ko es jūs aicinu, – kā argumentu, vairogu izmantot nevis opozīcijas emocionālu apsaukāšanu, bet gan profesionālu atklātību un skaitļu caurspīdību. Jo tā taču pieaugušais darītu istabā, vai ne?

“Nacionālā apvienība” uzskata, ka ir grūti ne tikai balsot, bet arī strādāt ar aizklātu budžetu, kura detalizācija nespēj atbildēt uz būtiskām aizsardzības un drošības stiprināšanas vajadzībām. “Nacionālā apvienība”, arī būdama opozīcijā, ir konsekventi atbalstījusi papildu finansējuma piešķiršanu drošībai un aizsardzībai, un arī nākamā gada budžetā šādus priekšlikumus mēs atbalstīsim. Ne tikai atbalstīsim, bet rosināsim papildināt ar saviem. Tomēr jūs nevarat cerēt, ka atbalstīsim visu pārējo budžeta pakotnes daļu, ja tā paliks pusslepena – ar neatšifrētiem sešciparu skaitļiem.

Rosinām iesniegt budžetu atkārtoti, ar atklātu un atšifrētāku detalizāciju, lai kopīgi turpinātu darbu pie tā izskatīšanas.

Aicinu likumprojektu noraidīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” nodošanu visām komisijām un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

Ministru kabinets lūdz likumprojektu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” izskatīt kopā ar budžetu pavadošajiem dokumentiem.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu akcentēt problēmu, kas šobrīd pastāv mūsu valstī, proti, tiesnešiem un prokuroriem... attiecībā uz viņu ļoti nopietno, sarežģīto un bieži vien grūto darbu. Tas ir saistīts ar to, ka tā ir pēdējā robeža... tiesnesis faktiski ir pēdējā robeža mūsu cerībām uz taisnīgu tiesu.

Manā skatījumā, princips, ka pensiju aprēķina no beidzamajiem 120 mēnešiem, tātad no beidzamajiem 10 gadiem, ir ļoti negodīgs. Tātad, manā skatījumā, tas ir pilnīgi nepieņemami. Un attieksme, ko šobrīd valsts grib parādīt pret tiesnešiem, kas, es uzsveru vēlreiz, ir mūsu pēdējā barjera attiecībā uz taisnīgumu vispār valstī...

Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu, izvilkt ārā visu šo 12 likumprojektu paketi un pilnīgi citā gaismā to skatīt, un uz pilnīgi citiem principiem balstīt – uz taisnīgiem principiem, uz savstarpēju uzticēšanos, lai ne tikai parastie operatīvie darbinieki, bet visa varas vertikāle, beidzot ar tiesnešiem, būtu un justos neapdalīti, lai viņi justos droši un godīgi pildītu savus amata pienākumus. Maz ir runāts par to, kā tiesneši jūtas un kāds ir viņu atalgojums. Bet es jums varu apgalvot, ka tiesnešiem attiecībā pret prokuroriem ir mazāks atalgojums. Attiecīgi, ja viņiem ir mazāks atalgojums, viņiem ir mazāka izdienas pensija. Ja ir mazāks atalgojums un izdienas pensija, kā mēs gribam sagaidīt no tiesnešiem, lai viņi būtu beidzamais taisnīguma garants?

Tāpēc vēlreiz uzsveru – ne tikai par šo, bet arī par visu paketi...

Principā man nav skaidrs, kāpēc tas ir šīm komisijām virzīts, kāpēc nav arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Piedāvāju arī šo komisiju noteikt kā līdzatbildīgu.

Bet kopumā tātad ir noraidāms. Ir jāizveido pilnīgi jauns likumprojekts, kas skar visus tos, kam ir paredzētas izdienas pensijas, – vai tas ir prokurors, tiesnesis, operatīvais darbinieks, vai tas ir orķestris... orķestra... kā viņus tur sauc, kas pūš tās trubas (Starpsauciens.)... es atvainojos par savu nezināšanu... bet ir jābūt pilnīgi vienotai sistēmai, vēlreiz atkārtošu, lai cilvēki uzticētos šai sistēmai, valstij un lai strādātu valsts labā ar prieku, nevis tā, ka paliek mieles no tā visa.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jūs izteicāt priekšlikumu nodot vēl papildus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, ja? (Dep. E. Zivtiņš: “Jā!”) Labi. Vai par šo priekšlikumu – papildus vēl nodot...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par nodošanu vēl papildus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai... par priekšlikumu, ko izteica Zivtiņa kungs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 43, atturas – 7. Tātad papildus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nav nodots.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 21, atturas – 12. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, mēs tūlīt iesim pārtraukumā.

Pulksten 10.30 aicinu visus uz Lielo vestibilu, kur atklāsim izstādi “Latviešu grāmatai 500”. Izstāde vēsta par pirmo drukāto grāmatu latviešu valodā, pirmo latviešu bibliotēku, kā arī par pirmās enciklopēdijas un avīzes tapšanu.

Tātad pulksten 10.30 tiekamies Lielajā vestibilā uz izstādes atklāšanu.

Kolēģi, mums ir arī... 14. oktobrī savu apaļo jubileju svinēja deputāts Amils Saļimovs. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Kolēģi! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

Pārtraukums būs līdz pulksten 11.00.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Tātad, kolēģi, nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Jānis Dombrava... nav, Jānis Grasbergs... nav, Ramona Petraviča... arī nav, Ričards Šlesers... nav, Didzis Šmits... nav, Edgars Zelderis... nav.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies visiem par darbu.

Saeimas kārtējo sēdi sāksim pulksten 11.00.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 16.10.25 09:04 Balsojums 1
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Dineviča 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (836/Lm14)

Datums: 16.10.25 09:15 Balsojums 2
Par - 50, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:20 Balsojums 3
Par - 51, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:22 Balsojums 4
Par - 61, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1092/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:28 Balsojums 5
Par - 71, pret - 13, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:32 Balsojums 6
Par - 51, pret - 26, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1111/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:33 Balsojums 7
Par - 50, pret - 20, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1112/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:34 Balsojums 8
Par - 58, pret - 16, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1113/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:38 Balsojums 9
Par - 51, pret - 39, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:40 Balsojums 10
Par - 59, pret - 18, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (1118/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:46 Balsojums 11
Par - 51, pret - 21, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1119/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:46 Balsojums 12
Par - 51, pret - 20, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (1120/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:55 Balsojums 13
Par - 52, pret - 21, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 09:57 Balsojums 14
Par - 51, pret - 12, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (1122/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 10:00 Balsojums 15
Par - 55, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1126/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 10:01 Balsojums 16
Par - 51, pret - 18, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (1128/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 10:12 Balsojums 17
Par - 52, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 10:16 Balsojums 18
Par - 35, pret - 43, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums (1129/Lp14), nodošana Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai

Datums: 16.10.25 10:17 Balsojums 19
Par - 51, pret - 21, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums (1129/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 10:17 Balsojums 20
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

16.10.2025.

09.00