Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas ceturtā sēde
2025. gada 18. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Vēlreiz labrīt visiem! Sākam Saeimas šī gada 18. septembra kārtējo sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ir iesniegtas 12 izmaiņas.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Lūdzu iekļaut šo jautājumu šīsdienas sēdes darba kārtībā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Zivtiņš. Gari nerunāšu. Manā skatījumā, šis ir galvenais jautājums, kas skar mūsu jaunatni – tātad mūsu nākotni –, lai mūsu jaunatne netiktu saindēta jau agrīnā vecumā. Šī ideoloģiskā inde ir drausmīgāka par alkoholu un narkotikām.

Lūdzu atbalstīt šā jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Maija Armaņeva un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Mēs ierosinām iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, lai iezīmētu to, ka mēs esam atbildīgi par to, kā mūsu bērni līdz pilngadības sasniegšanai socializējas sabiedrībā. Mēs iezīmējam to, ka zīdainis, būdams ratiņos, neizvēlas, kur viņu aizved vecāki, un bērns nepiedzimst ar ideoloģiju, viņš tajā tiek audzināts... un kā pieauguši cilvēki mēs neļaujam savam bērnam izaugt pilnvērtīgā sabiedrībā, bet gribam iezīmēt jau konkrētu vidi, kādā viņam atrasties. Tikumība ir būtisks aspekts, lai mūsu bērni šajā sabiedrībā varētu augt pilnvērtīgi. Atcerēsimies to, ka mēs runājam par bērniem ar vēl nenobriedušiem prātiem, kas tikai veidojas, un daudzi no viņiem paši nezina, kas viņi īsti ir. Tas ir normāli, bet daži pat pieaugušā vecumā joprojām meklē sevi, un, kā zinām, daudzi tā arī nav atraduši.

Mēs uzskatām, ka tieši vide, kur mēs gribam vest mazus bērnus – uz pieaugušo... nenobriedušiem... pasākumiem... un pateikt, ka tā ir norma. Ir jāregulē, jo tikai pieaudzis cilvēks ar savu atbildību – gan emocionālu, gan juridisku... var uzņemties atbildību par sekām. Un mēs, likumdevēji, varam veidot šo drošo vidi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Ir saņemts deputāta Zivtiņa iesniegums par balsošanas motīviem. Vai tagad – pie iekļaušanas darba kārtībā – vai pie nodošanas...? (Starpsauciens.) Jā.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Ilze Stobova un Kristaps Krištopans lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu uzrunāt visus tautas priekšstāvjus. Šis ir tas gadījums, kad ir nepieciešama drosme, ir nepieciešams neskatīties ekseļa tabulā, bet jāpieņem drosmīgi lēmumi.

Ja šis jautājums tiktu iekļauts sēdes darba kārtībā, ja mēs varētu to atbalstīt, es vēlāk paskaidrotu, kas mūs sagaida un kādi ir risinājumi, lai Latvija spētu ekonomiski augt un attīstīties.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ilze Stobova, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, aicinu sarunāties mazliet klusāk!

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ikvienam no mums situācijās, kad saskaramies ar veselības problēmām, ir nepieciešamas zāles. Šobrīd Latvijā visiem medikamentiem pievienotās vērtības nodokļa likme ir 12 procenti, Igaunijā – 9 procenti, Lietuvā – 5 procenti... kompensējamiem medikamentiem. Jau kopš 2019. gada, kad Saeimai tika iesniegts kolektīvais iesniegums ar iedzīvotāju parakstiem par iniciatīvu, ka vajadzētu samazināt PVN likmi (Zālē troksnis.)... kā arī Saeima 2020. gada...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu...

I. Stobova.... 16. janvārī nolēma...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti!

Kolēģi, aicinu izrādīt cieņu runātājai!

I. Stobova.... uzdot Ministru kabinetam un Veselības ministrijai izstrādāt koncepciju par zāļu finansiālo pieejamību... līdz šim brīdim nekas nav noticis.

Bet ir arī pozitīva ziņa – ZZS jau augustā savās 2026. gada budžeta prioritātēs arīdzan ir paredzējusi šo vērtības nodokli... un, es domāju, lai paātrinātu darbu un radītu cilvēkiem veselības aprūpes un ārstniecības pieejamību, un nepasliktinātu situāciju attiecībā pret pārējo Baltijas valstu iedzīvotājiem, lai ar atbalstu veselībai mēs nebūtu aiz pārējām Baltijas valstīm, bet sekotu un tuvinātos... mēs ierosinām šos grozījumus, lai atbalstītu mūsu sabiedrības veselību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Maija Armaņeva, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Esmu pārliecināta, ka zālē noteikti atradīsies kāds no jums... vai tas ir bijis jūsu bērns kādreiz bērnībā, kurš ir gribējis būt pirāts. Kādēļ pirāts? Tūlīt visu sapratīsiet. Bet, pasteidzoties uz priekšu, pateikšu: paldies dievam, ka ne jums, ne jūsu vecākiem nav nācies vest bērnu pie ķirurga, lai nogrieztu viņam kāju un izņemtu aci, lai tikai viņš kļūtu par pirātu.

Bērns nav eksperiments. Bērns nav ideoloģijas rotaļlieta. Bērns ir cilvēks, kurš katru dienu maina savas domas un vēlmes. Šodien viņš grib būt pirāts, rīt – zinātnieks un parīt – prezidents. Bet viņi visi nekļūst par... savām sapņu profesijām. Citādi mums apkārt būtu vieni pirāti, zinātnieki un prezidenti. Tie ir bērnu sapņi, un tie ir pārejoši, bet medicīniskās manipulācijas ir neatgriezeniskas.

Par kādām medicīniskajām manipulācijām mēs runājam? (Zālē troksnis.) Es saprotu, ka daudzus neinteresē tēma par medicīniskajām manipulācijām un bērniem, bet tomēr es ļoti aicinu deputātus ieklausīties, it īpaši zāles beidzamajās rindās.

Viss sākas ar hormoniem, un tie ir pubertātes blokatori. Kas ir pubertātes blokatori? Ko tie dara? Tie ir preparāti, kas mākslīgi apstādina bērna dabisko pubertāti. Tas nozīmē, ka bērnam neattīstās kauli, muskuļi un smadzenes, viņš neiziet dabisko nobriešanas procesu. Sekas – osteoporoze, depresija, neauglība. Un šīs daudzās izmaiņas ir neatgriezeniskas.

Tālāk ir kroshormonālā terapija. Meitenēm ievada testosteronu, zēniem – estrogēnu. Meitenēm balss kļūst vīrišķīga, parādās apmatojums, mainās kaulu uzbūve, izzūd iespēja kļūt par māti. (Starpsauciens.) Zēniem sāk augt krūtis, mazinās spermatozoīdu ražošana un rodas impotences risks. Abiem dzimumiem pieaug trombožu, insulta un vēža risks. Ja 13–14 gadus vecai meitenei aptur pubertāti ar blokatoriem un ievada testosteronu, viņa nekad nevarēs kļūt par māti. Ja 15–16 gadus vecam zēnam amputē dzimumorgānus, viņš nekad nevarēs kļūt par tēvu. Un pat tad, ja pēc gadiem viņa vai viņš sapratīs, ka ir kļūdījies, atpakaļceļa vairs nebūs.

Kādas ir ķirurģiskās operācijas? Meitenēm tiek veikta mastektomija – veselīgu krūšu amputācija, mākslīga dzimumorgānu izveidošana, zēniem – dzimumorgānu noņemšana.

Kādas ir komplikācijas? Hroniskas sāpes, urīna nesaturēšana, nespēja normāli dzīvot intīmu dzīvi, kā arī biežas infekcijas. Un pats smagākais – tā ir psiholoģiska trauma, kas paliek uz visu mūžu. Un šie procesi nav atgriežami.

Savukārt – ko Latvijā nedrīkst darīt līdz 18 gadiem? Nepilngadīgām personām ir aizliegts balsot vēlēšanās, tās nedrīkst vadīt automašīnu, iegādāties alkoholu, sauļoties solārijā, tām nedrīkst veikt tetovējumus. Ja jaunietis pats nedrīkst pieņemt lēmumu par balsošanu vai tetovēšanos, kā gan viņš var pieņemt lēmumu, kas neatgriezeniski izmainīs viņa ķermeni un atņems iespēju kļūt par māti vai tēvu?!

Kāpēc jābūt kriminālatbildībai? Mēs nerunājam par bērna kaprīzēm vai īslaicīgu ietekmēšanu. Mēs runājam par pieaugušiem cilvēkiem, kas ir klīnikas... ārsti un ideoloģiski ieinteresētas personas, kas apzināti veic neatgriezeniskas manipulācijas ar nepilngadīgas personas ķermeni. Tas ir smags kaitējums bērna veselībai un dzīvībai. Tā nav administratīva kļūda, tas ir noziegums. Tieši tāpēc ir nepieciešama kriminālatbildība.

Sēdes vadītāja. Laiks.

M. Armaņeva. Aicinu iekļaut šo likumprojektu šodienas sēdes darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Karinas Palkovas apstiprināšanu par tiesībsargu”. Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 1. punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 965/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 15. oktobrim” . Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Līgas Krapānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ivetas Blauas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 10. punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 17. punktu – likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Karinas Palkovas apstiprināšanu par tiesībsargu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā šā gada 17. septembra sēdē izskatīja Saeimas deputātu iesniegumu par tiesībsarga amata kandidātes Karinas Palkovas izvirzīšanu.

Komisija ir saņēmusi nepieciešamo informāciju, kas apliecina, ka izvirzītā kandidatūra atbilst Tiesībsarga likumā noteiktajām amata prasībām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja... un atbalstīja lēmuma projektu “Par Karinas Palkovas apstiprināšanu par tiesībsargu”.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nevar atbalstīt Palkovas kundzes kandidatūru. Un šis nebija vienkāršs lēmums. Mēs kā viena no pirmajām frakcijām tikāmies ar Palkovas kundzi, un saruna bija ļoti pozitīva, lai gan jau pēc šīs sarunas izskanēja viedokļi, ka daļa tā kā gribētu atbalstīt, daļa – ne.

Pirmām kārtām ir ļoti bēdīgi, ka ir izvirzīta tikai viena kandidatūra un nav viedokļu dažādības, kā būtu jāattīsta Tiesībsarga biroja institūcija, nākas “izvēlēties” no viena vienu. Tas ir viens, ko es gribu norādīt.

Ir ļoti daudz plusu, kādēļ Palkovas kundzi varētu atbalstīt. Un noteikti jāmin tas, ka tiesībsarga kandidāte nāk no jauktas ģimenes, un viena daļa problēmu būtu varbūt labāk saprotamas. Arī uzskati par to, ka pastāv tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete... un tā tālāk. Bet kopš mūsu tikšanās reizes bija pietiekami daudz viņas uzstāšanos publiskajā telpā, kur šie izteikumi mūs darīja bažīgus par to, kā tiek uztverts viens vai otrs jautājums, kas mūsu partijai ir vērtību jautājums... un jautājumi arī par to, kāda bija tiesībsarga rīcība kovida pandēmijas laikā attiecībā uz cilvēkiem, kuri tika atstādināti, atlaisti no darba, faktiski tika veikta piespiedu potēšana.

Apkopojot publiski izskanējušo, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka mēs neatbalstīsim Palkovas kundzi, taču, zinot, ka viņai ir Saeimas vairākuma atbalsts, vēlam visu to labāko. Darbs būs tiešām izaicinājumiem pilns, un man gribētos ticēt, ka mūsu balsojums nebūs par iemeslu tam, ka mēs jūs neredzēsim kā viesi mūsu frakcijā sarunās ar deputātiem un vēlētājiem, kā tas bija ar iepriekšējo tiesībsargu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Edmunds Jurēvics – frakcijas vārdā.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Palkovas kundzei būs sarežģīts uzdevums. Saeimas pavasara sesijas beigās iepriekšējais tiesībsargs diemžēl radīja būtisku kaitējumu tiesībsarga institūcijas reputācijai. Es gribu pateikt paldies visām septiņām Saeimas frakcijām, kas kopīgi rīkojās un parakstīja lēmuma projektu par bijušā tiesībsarga atstādināšanu. Tas bija pareizs parlamenta solis, lai novērstu šīs institūcijas reputācijas riskus.

Šobrīd gribu teikt... esmu priecīgs, ka vismaz četras parlamentā pārstāvētās frakcijas ir izvirzījušas Palkovas kundzi par nākamo tiesībsardzi. No publiskās informācijas ir secināms, ka atbalstīs piecas Saeimas frakcijas. Tas, manuprāt, ir ļoti labi, jo dos lielu uzticības kredītu nākamajai tiesībsardzei. Principā ar konstitucionālo vairākumu parlaments, esmu pārliecināts, šodien viņu ievēlēs.

Nedaudz par Palkovas kundzi. Esmu pārliecināts, ka Palkovas kundze būs taisnīga, profesionāla un laba tiesībsardze, ņemot vērā viņas profesionālo pieredzi, izglītību, bet galvenais – redzējumu. Es ar lielu interesi iepazinos ar Palkovas kundzes redzējumu par savu darbu un prioritātēm, ko viņa vēlas veikt, ieņemot tiesībsarga amatu. No frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA puses gribu uzsvērt četras lietas, kas mums liekas ļoti būtiskas.

Sākšu ar pirmo, kas būtiski atšķiras... no iepriekšējā tiesībsarga. Palkovas kundze skaidri un gaiši ir formulējusi, ka valsts valodas lomas stiprināšana būs viņas prioritāte, īpaši, lai cīnītos pret diskrimināciju darba tirgū – ka Latvijas jauniešiem nepamatoti tiek prasītas krievu valodas zināšanas. Iepriekšējais tiesībsargs šo jautājumu negribēja dzirdēt, viņam tā nebija prioritāte. Paldies par šo prioritāti. Mēs visādi atbalstīsim nākamo tiesībsardzi, lai šo prioritāti stiprinātu.

Otrs būtiskais jautājums ir veselības aprūpe, sociālā aizsardzība un, galvenais, īpašas rūpes mūsu sabiedrībā par cilvēkiem, kam iet visgrūtāk, – senioriem, bērniem un cilvēkiem ar veselības traucējumiem.

Mēs vēlam veiksmi Palkovas kundzei viņas uzstādījumā, ka, iespējams, ir jāpārskata Tiesībsarga biroja funkcijas, štati, tai skaitā – ar šo salīdzinoši lielo budžetu, iespējams, jāveic budžeta ietaupījumi.

Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā aicinu visus atbalstīt Palkovas kundzi. Novēlam veiksmi un ticam, ka jums viss izdosies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Vilis Sruoģis – frakcijas vārdā.

V. Sruoģis (ST!).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Mūsu frakcija, man jāsaka, diemžēl nevarēs atbalstīt Karinu Palkovu kā tiesībsarga amata kandidāti, jo tikšanās laikā uz vairākiem neērtiem jautājumiem tā arī netika saņemtas precīzas atbildes un mūsu frakcijas pārstāvjiem neradās pārliecība, ka šī kandidāte būs neatkarīga no dažādām politiskajām nostājām un lēmumiem.

Tiesībsarga uzdevums ir sargāt visu Latvijā dzīvojošo cilvēku tiesības, kas ir nostiprinātas Satversmē. Bet šī kandidāte mums nevarēja atbildēt, vai visi cilvēki tiks aizsargāti vienlīdzīgi, visu cilvēku tiesības – neatkarīgi no cilvēka tautības un ikdienā lietotās valodas.

Līdz ar to, kā jau teicu iepriekš, mūsu frakcija neatbalstīs šo tiesībsarga amata kandidāti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Edvards Smiltēns – frakcijas vārdā.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Gribas cerēt, ka šodiena nesīs labu ziņu Latvijas cilvēkiem, īpaši tiem, kam tik ļoti ir nepieciešams atbalsts un – būtiski – taisnība.

Pēc ilgiem juceklības un nenoteiktības laikiem Latvijai būs jauns tiesībsargs. Nozīmīgs un svarīgs amats, kurš būs jāpiepilda ar jaunu, svaigu saturu. Un te jāteic, ka mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, tikāmies ar Palkovas kundzi un guvām pārliecību, ka viņai piemīt būtiskas tiesībsarga amatam nepieciešamās kvalitātes – profesionālas zināšanas, stratēģiska domāšana, spēja rīkoties proaktīvi un neatkarīgi. Kas bija skaidrs – viņai ir skaidrs redzējums par darba prioritātēm. Viņa demonstrēja arī augstu gatavību atklātai komunikācijai un sadarbībai ar sabiedrību.

Domāju, ka esam ar viņu vienisprātis daudzās lietās, tāpēc lai tas kalpo kā ceļamaize un iedrošinājums Palkovas kundzei viņas jaunajā misijā. Pirmām kārtām svarīgi, lai Tiesībsarga birojs nekļūst par kādas ideoloģijas vai politikas platformu vai ruporu, jo cilvēktiesības nevar būt piesegs nelikumībām vai valsts drošību apdraudošām darbībām. Tam jākalpo visiem, kas meklē palīdzību – lieliem un maziem, arī cilvēkiem no laukiem un novadiem –, lai būtu izjūta, ka uzklausīs visus, nevis tos, par kuriem tobrīd runā politiķi un mediji. Cilvēki pie tiesībsarga meklē taisnību, un tā dažreiz var būt ļoti nepatīkama tiem, kam ir teikšana un vara.

Tāpēc varam vēlēt tiesībsardzei skaļu un skaidru balsi, bezbailību un principialitāti. Valstī, kolēģi, pietiek birokrātu. Cerams, ka šeit būs kāds, kurš būtību – cilvēcisku un vienkāršu komunikāciju – liks pāri pareizu frāžu virknējumiem. Gribu jaunajai tiesībsardzei Karinai Palkovai novēlēt izdošanos, cilvēku uzticēšanos un to, kas ir pietrūcis līdz šim, – tiesībsarga autoritāti.

Palkovas kundze, jums šodien ir APVIENOTĀ SARAKSTA atbalsts.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mūsu priekšā ir būtisks uzdevums – jauna tiesībsarga ievēlēšana.

Tiesībsarga institūcija ir valsts demokrātijas sirdsapziņa. Es to redzu kā tādu vienmēr klātesošu balsi, kas aizstāv mūsu pamattiesības, nenogurstoši cīnās par taisnīgumu un aizstāv tos, kuriem ir paveicies vismazāk un kuri ir vismazāk aizsargāti.

Mēs bieži sakām, ka Latvijai ir svarīgs ikviens cilvēks, katrs veidojam valsti, kurā dzīvojam. Tomēr realitātē nereti sastopamies ar situācijām, kad cilvēktiesības netiek pilnībā ievērotas, un diemžēl mūsu nolaidības dēļ cilvēki Latvijā cieš vai pat iet bojā.

Ar smagu sirdi es lasu katru stāstu par dzimumnoziegumiem un vardarbību pret sievietēm un bērniem. Esmu pateicīga katrai drosmīgai sievietei, kas dalās ar savu pieredzi un sadarbojas ar policiju un medijiem, lai varmākas tiktu saukti pie atbildības. Šos gadījumus nedrīkst izlikties neredzam. Tie ir jautājumi, ar kuriem mums jāstrādā kopīgi, neatlaidīgi un ik dienu.

Vēlos, lai katram būtu izjūta, ka Tiesībsarga birojā ir kāds, kas uzklausīs un aizstāvēs. Tikai kopīgi rūpējoties citam par citu un par saviem līdzcilvēkiem, mēs varam panākt, lai šī problēma tiktu izskausta.

Šajā brīdī Latvijai ir vajadzīgs spēcīgs, mūsdienīgs un drosmīgs tiesībsargs. Un tieši to es redzu tiesībsarga amata kandidātē. Sieviete ar stingru raksturu, skaidru redzējumu un jaudu.

Mēs šeit, Saeimā, esam vairākkārt runājuši, it īpaši saistībā ar iepriekšējā tiesībsarga darba noslēgumu jūnijā, par reālu pārmaiņu nepieciešamību arī Tiesībsarga birojā. Šis ir pirmais solis to īstenošanā.

Cilvēktiesības kā jēdziens attīstās līdzi laikam un sabiedrības vajadzībām, un tas jādara arī tiesībsargam kā institūcijai. Es ceru, ka jauna vadība nozīmēs arī jaunu enerģiju, jaunu skatījumu un gatavību risināt aktuālus cilvēktiesību jautājumus, izmantojot visus Tiesībsarga biroja resursus efektīvi.

Karina Palkova ir gatava pievērsties jautājumiem, kas ir īpaši svarīgi šodien, – bērnu tiesību aizsardzībai un pacientu tiesībām. Aktualitāti joprojām saglabā dzimumu līdztiesības jautājumi. Šodien mums ir iespēja ievēlēt pirmo tiesībsargu sievieti – tiesībsardzi. Tas ir simbolisks, bet arī praktisks solis dzimumu līdztiesības attīstīšanā.

Palkovas kundze, es novēlu mums kopā... ne tikai Tiesībsarga birojam, bet arī mums, deputātiem, ir atbildība... mums kopā veidot tādu valsti, kurā sabiedrība uzticas cits citam, tādu valsti, kurā ikviens jūtas droši un kurā visi iedzīvotāji ir cienīti un viņu tiesības ir aizsargātas. Es ticu, ka Tiesībsarga birojā būs pozitīvas pārmaiņas.

Aicinu arī jūs, kolēģi no citām frakcijām, būt daļai no pārmaiņām. Aicinu jūs visus atbalstīt šo kandidāti, lai Latvijā būtu Tiesībsarga birojs, ko vadītu mūsdienīga un spēcīga profesionāle.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Tiesībsargs veicina labas pārvaldības principu īstenošanu un atgādina par likuma gara nozīmi. Tā ir tā būtiskākā lieta, kas tiesībsargam būtu jādara. Cilvēktiesības, ko tiesībsargs visvairāk pārstāv un apskata, ir plaša tiesību sistēma, kas aptver gan indivīda brīvību un drošību, gan sabiedrības solidaritāti un kopīgās vērtības, šīs konkrētās vērtības konkrētajā sabiedrībā, kurai kalpo.

Izvērtējot kandidātes sniegtos priekšlikumus un atbildes, intervējot frakcijā, redzot to, kas... un dzirdot plašsaziņas līdzekļos... mēs, “Nacionālā apvienība”, lēmām atbalstīt Karinas Palkovas kandidatūru, jo redzam izpratni vairākos mums svarīgos jautājumos un vērtībās.

Kāds citāts no priekšlikumiem, ko kandidāte ir iesniegusi mums, Saeimai, izvērtēšanai, – par darbiem, kas ir plānoti (citēju): “Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas nacionālās identitātes, sabiedrības saliedētības, cilvēktiesību ievērošanas un valsts drošības pamats. Valsts valodas stiprināšana nav tikai kultūras un izglītības jautājums, tā ir demokrātiskas valsts pastāvēšanas un ilgtspējīgas attīstības pamats.” Varu piekrist katram vārdam, tādēļ balsošu “par”.

Lingvistiskajai diskriminācijai darba tirgū patiešām nav vietas. Es sadzirdēju šo atbalstu, īpaši jauniešu vidū... neatbilstoši nozarēm tiek prasītas valodas zināšanas, kas pat nav Eiropas valoda.

Bērnu tiesību aizsardzība. Bērnu tiesību aizsardzība ir ļoti fundamentāls jautājums. Ir patiešām pareizi jāpieiet šim jautājumam – ar pareizu izpratni par bērnu tiesībām: nevis uzdot kādas novirzes par jauno normālo, bet censties turēties pie patiesā. Un tas ir tas, ko mēs sadzirdējām.

Protams, padziļināta profesionalitāte tieši veselības jautājumu jomā... Es ticu, ka tajā būs tiesībsardzes risinājumi.

Vardarbības mazināšana ģimenē. Stambulas konvenciju ratificējām, bet ir nepieciešamas darbības. Ir nepieciešamas darbības, ne tikai klišejiski virsraksti. Ir nepieciešama rīcība. Ceru, ka tiesībsardze mūs uz to pamudinās.

Mēs nedrīkstam dzīvot tikai pagātnē, ir jāspēj skatīties uz priekšu, paredzēt eventuālos riskus un rīkoties. Īpaši jāizceļ digitālā vide, kas strauji mainās. Tas ir tas, kas ir izlasāms šajos priekšlikumos.

Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā intervijas laikā sadzirdēju, ka kandidāte nav atrauta no realitātes, izprot to, ka ir divi dzimumi un Satversmē ir nostiprināta norma, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti, veidojot ģimenes kodolu. Tās ir lietas, kurām varu pilnībā piekrist.

Ir apņemšanās ne tikai vienkārši nodot informāciju, pasakot, ka viss ir slikti, bet strādāt – izstrādāt reālus priekšlikumus. Tas ir tas, ko es sadzirdēju un ko mēs arī sagaidām.

Arī imigrācijas jautājums ir ļoti būtisks Latvijai. Tas ir jautājums, kurā indivīda tiesības tiek pretstatītas vai saduras ar sabiedrības interesēm. Un patiešām ir izpratne, ka šis ir drošības jautājums un indivīda tiesības nedrīkst likt augstāk par sabiedrības drošības interesēm. Tas ir moments, kurā par to ir jāizšķiras.

Tiesībsarga institūcijai ir jākļūst efektīvai un prestižai. Teikšu godīgi, pēdējos gados tiesībsarga prestižs un ietekme ir būtiski nonivelējušies. Vispirms – lai izdodas šo lietu mainīt, pacelt prestižu.

Kolēģi, aicinu atbalstīt, balsojot “par”.

Karinai Palkovas kundzei novēlu, lai šie vārdi – viss, kas tika uzrakstīts, – pārvērstos par darbiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Cienījamā Palkovas kundze! Iepazīstoties ar Palkovas kundzes dzīvesgājumu un dokumentiem... visi papīri ir kārtībā. Tie skaidri parāda, ka Palkovas kundze ir kompetenta, spējīga un spētu pildīt tiesībsarga pienākumus.

Kad mēs ar Palkovas kundzi sākām iepazīties kā frakcija, konstatējām divas būtiskas lietas.

Pirmām kārtām viņa spēja ne tikai skaidri definēt tiesības, bet arī novilkt līniju, kur sākas pienākumi. Tas ir ļoti svarīgs elements, kā mums gan tiesībsarga jomā, gan tiesību aizsardzības jomā, gan kopumā valstī ir trūcis.

Otrs būtisks elements, ko mēs noskaidrojām, – Palkovas kundze savā līdzšinējā darbā ir risinājusi ļoti nopietnus un sarežģītus saimnieciskus jautājumus, strādājot pie departamentu apvienošanas, pie tā, lai iestādes kļūtu efektīvākas. Tas ir vēl viens punkts, kā šobrīd mums kopumā valsts pārvaldē, es teiktu, trūkst.

Mēs esam pilnīgi pārliecināti un paļaujamies, ka tiesībsarga institūcija Palkovas kundzes vadībā būs ne tikai profesionāla un kompetenta, bet arī efektīva valsts iestāde un Latvijā būs par vienu labu amatpersonu vairāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Palkovas kundze! Jāsaka tā, ka šobrīd mūsu valstī nav viegli laiki. Sabiedrība šķeļas, radikalizējas. Tie ir ļoti smagi jautājumi. Sabiedrībā nav aizmirsta tā netaisnība, kas notika kovida laikā, kad cilvēkus piespieda potēties, kaut viņi negribēja, kas ietekmēja darbavietas, izglītības iestādes, medicīnas iestādes. Arī dzimumu vienlīdzības jautājums un Stambulas konvencija. Faktiski tādi trīs pamatjautājumi, kas bija manā prātā visu laiku, kamēr mūsu frakcija runāja ar Palkovas kundzi.

Jāteic, ka pēc šīs sarunas, kas bija visnotaļ produktīva un, manā skatījumā, ļoti atbilstoša frakcijas Latvija pirmajā vietā vērtībām, braucot sabiedriskajā transportā, man uzdeva jautājumu: “Kā tad būs ar jauno tiesībsargu? Vai jūs personīgi atbalstīsiet?” Es publiski paziņoju, ka atbalstīšu Palkovas kundzi, jo es tiešām uzskatu, ka visā šajā ir saprāta balss, ko nevar salīdzināt ar to, kas bija pirms tam – kāds mums bija tiesībsargs. Nevienam negribu neko pārmest, bet tā ir. Un tā tiešām ir mana pārliecība.

Šobrīd, kā jau Linda teica, mūsu frakcija neatbalstīs. Bet man ir tāda iekšēja... es vienmēr esmu bijis diezgan liels buntavnieks... droši vien saņemšu par to kādu nosodījumu, jo pirmo reizi pa trijiem gadiem izmantošu pogu un atturēšos no balsojuma. Man liekas, ka Palkovas kundze spēs... esmu viņai devis tādu kā uzticības kredītu... spēs apvienot mūsu tautu.

Domāju, ka būtu ļoti būtiski, ka valdošā koalīcija, kas bija pie varas arī tad, kad notika kovida afēra un visa šī tautas terorizēšana, ja neko citu, lai vismaz atvainojas, lai vismaz atvainojas tautai par sagādātajām neērtībām un ciešanām.

Es novēlēšu jums šai nepateicīgajā darbā veiksmi, tāpēc ka jūs sitīs no visām pusēm. No savas puses gribu pateikt, ka nevajag uzķerties uz skaļāko mazākumu. Mums ir jādomā, kā attīstīt mūsu valsti, kā izaudzināt kārtīgus jauniešus, vīrus un sievas. Tas ir būtiski.

Vēlreiz atkārtošos – es atturēšos no balsojuma, bet jums novēlu veiksmi nesalūzt, nebūt par valdošās koalīcijas vai valdošo politiķu ruporu. Tas attiecas ne tikai uz šo brīdi, es skatos ilgtermiņā... drīz arī mēs būsim valdībā. Bet – darīt savu darbu godprātīgi un palīdzēt Latvijai uzplaukt. Lai jums veicas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes, kolēģi! Arī es kā neatkarīga deputāte tikos ar Palkovas kundzi. Un, jāsaka, guvu pārliecību, ka Palkovas kundze tiešām ir profesionāla, zinoša un jaudīga kandidatūra. Neatkārtošu to, ko teica kolēģi. Protams, valodu jautājums, latviešu valodas nozīme un loma, un stiprināšana, integrācijas jautājumi, indivīda atbildība, cilvēktiesības, arī hibrīdkara apstākļos, analīzē balstīta pieeja. Tas viss tika pārrunāts. Man nav, ko piebilst pie tā visa. Domāju, Palkovas kundze, ja tiks apstiprināta, varēs to pierādīt ar darbiem.

Bet es gribu kā bijusī vadītāja topošajai vadītājai dot novēlējumu – trīs svarīgas lietas. (Saprotu, ka Palkovas kundze, ja tiks apstiprināta, jau šodien stāsies komandas priekšā.) Pirmā, kas nepieciešama, ir drosme, uzdrīkstēšanās. Otrā – vadītājam neizšķīst sīkumos. Trešā – būt rezultatīvam, tiešām ar ietekmi uz sabiedrību.

Kāpēc, manuprāt, tas ir būtiskākais, kas vadītājam ir jāzina? Jo vadītājs nāks komandas priekšā, kura iepriekšējā tiesībsarga vadībā ir bijusi apmēram jau... Nu, cik tas ir? Trīs termiņi? Tas ir ļoti ilgs laiks, un droši vien iestādē ir izveidojusies zināma rutīna. Un būs daļa kolektīva, kas teiks: “Bet tā ir vienmēr bijis, mums tā jāturpina, jo tā ir ērtāk.” Bet būs arī daļa, kas tomēr, ja vadītājam būs stingrs redzējums, teiks: “Jā, mēs esam kopā ar tevi un darīsim tā.” Tā ka noteikti tas ir ļoti svarīgi, tas ir jāpatur prātā. Un uzdrīkstēšanās būs arī veidot spēcīgu komandu, lai tā varētu būt brīva no dažādiem vējiem, kas var nākt gan no politiķiem, gan kādām citām – kaut kādām populistiskām – lietām, un noturēt pozīciju. Komanda ir nepieciešama, un tāpēc arī komandai vajadzīgs spēcīgs vadītājs, ar ko kopā var darīt lielas lietas.

Otra lieta, ko gribu teikt, – noteikti neizšķīst sīkumos. Mēs runājām ar Palkovas kundzi, un es teicu: “Jūs esat minējusi, ka uz katru sūdzību reaģēsiet, katru jautājumu skatīsiet. Nebūs tādu resursu katru sūdzību izskatīt, uz katru jautājumu reaģēt.” Un tāpēc noteikti vajag prioritizēt, saprast tās lielās lietas, nevis reaktīvi iet pēc kaut kādām sūdzībām, kas bijušas sabiedrībā, bet rīkoties proaktīvi. Manuprāt, iepriekšējā tiesībsarga darbības laikā birojs vairāk reaģēja uz to, kas jau sabiedrībā atskanēja, un sniedza savu redzējumu tam, kas, patiesību sakot, jau būtu bijis jāvada krietni iepriekš, lai tādas problēmas neatkārtotos.

Un trešā ir nevis pārbaužu, viedokļu skaits, bet rezultativitāte, kurai ir ietekme uz sabiedrību. Tas ir ļoti būtiski. Tas ir pretēji ļoti daudzu vadītāju uzstādījumam: “Kā? Bet mums tas ir jādara, mums tas ir ierakstīts, tā ir mūsu kompetence. Jo vairāk, jo labāk.” Nē, tā nevar strādāt, jo resursi nav pietiekami. Un tiešām jākoncentrējas uz būtiskām lietām, kas spēj ietekmēt.

Un vēl tāds... nu, ne no vadītājas puses, bet kā no deputātes puses... ceturtais vēlējums būtu pievērst uzmanību amatpersonu atlīdzību publiskošanai. Jo, ja mēs skatāmies atlīdzību likumu, mēs tur redzam divas tukšas normas (atceltas 2019. gadā), kurām vajadzētu paskaidrot, kādā veidā tiek ievērota amatpersonu atlīdzību publiskošanas atklātība. Tā vairs nav bijis. Un šobrīd tendence – pēc mūsu 2024. gada novembrī pieņemtā likuma par atlīdzību publiskošanu ir atkal sākušās, manuprāt, nevajadzīgas diskusijas. Un te ir jāizsver sabiedrības intereses zināt un indivīda tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo amatpersonas tomēr nevar būt... Privātā dzīve ar atlīdzības jautājumu tika likta augstāk par sabiedrības tiesībām zināt.

Es katrā ziņā atbalstīšu Palkovas kundzi tiesībsarga amatā, un es aicinu arī jūs to darīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! “Nacionālā apvienība” šodien atbalstīs Palkovas kundzi, bet darīs to ar zināmiem nosacījumiem. Faktiski tos mēs pārrunājām, un par tiem pārliecinājāmies savstarpējā sarunā.

Starp tiem nosacījumiem ir tas, ka mēs redzam, ka tiesībsargam ir jābūt tādam, kuram starp prioritātēm ir nacionālā drošība, nevis imigrantu aizstāvība vai imigrantu velkomistu aizstāvība. Mēs redzam, ka tiesībsargam ir jānostājas tiesiskuma pusē, nevis kolaborantu pusē. Mēs redzam, ka tiesībsargs ir tas, kuram ir jāiestājas par valsts valodas lietojamību darba tirgū, par to, ka valsts iestādēs, publiskajās iestādēs, skolās savstarpējā saziņa, arī neformālā, līdzīgi kā Eiropā, ir valsts valoda, nevis divvalodība, kā mums pieņemts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet cieņas pret runātāju!

A. Butāns. Un šīs prioritātes kandidāte minēja.

Tāpat vēlamies, lai tiesībsargs ir tas, kura prioritāte ir ģimenes un māmiņas ar bērniem, nevis šauras ideoloģiskas grupas. Un, šos jautājumus pārrunājot, mēs guvām pārliecinošas atbildes. Varbūt pat pārliecinošākas, nekā gaidījām. Tādēļ šodien šo atbalstu ar zināmu uzticības kredītu dodam.

Tomēr nevar noliegt, ka daļā sabiedrības, latviešu sabiedrības, ir skepse, un droši vien zināmi jautājumi rodas arī no tā politiski plašā spektra, kas šodien atbalsta... Bet es ceru, ka jūs ar savu darbu varēsiet kliedēt, teiksim, tās bažas. Šajā sakarā es gribu jums novēlēt pierādīt arī politisko neitralitāti un kliedēt bažas par politiskajām simpātijām, kas varbūt kaut kur kuluāros ir minētas.

Izmantojot iespēju, tomēr gribu izcelt, ka jūs nākat no mazākumtautību kopienas. Šajā sakarā es gribu teikt, ka jums ir ļoti liels uzticības kredīts un jums ir iespēja. Jums ir iespēja ar savu darbu parādīt, ka jūs esat dedzīga Latvijas patriote, un tuvoties tiem standartiem, kurus savulaik iedibināja Ita Kozakeviča. Jums ir iespēja to nedarīt un tuvoties tiem standartiem, ko šeit demonstrēja Rosļikovs un viņa komanda. Tas viss ir jūsu rokās, un es domāju, tas var mainīt sabiedrības attieksmi un to, kā uzvedas mazākumtautības Latvijā un cik tās ir lojālas Latvijai. Tā ka novēlu to īstenot.

Šodien atbalstīsim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Es gribu pateikt paldies tiem biroja darbiniekiem, kas strādāja... strādā, jo nevar teikt, ka mēs sākam šo darbu visi no nulles. Ir ļoti daudz biroja darbinieku, kas ir paveikuši daudz labu darbu, un ir rezultāts.

Pirmkārt. Mēs šodien... man ir tāda sajūta, ka beidzot ir nodibināts ne tikai tiesībsargs, bet arī pats birojs ir nodibināts. Protams, tas nebūs viegli – turpināt šo darbu uz priekšu. Gribas, lai tas būtu kolektīvs.

Otrkārt. Es šo amatu nosauktu citādi. Šinīs uzstāšanās jau skanēja: tiesībsargs un pienākumi... tiesību un pienākumu sargs. Tas būtu ļoti, ļoti pareizi, jo mēs pašlaik runājam par tiesībām ļoti daudz, bet par pienākumiem mēs runājam šausmīgi maz.

Un trešais, ko es gribēju teikt, – šodien mēs esam ļoti labvēlīgi. Tas ir teikts arī iepriekšējiem tiesībsargiem. Ņemiet vērā, ka pēc gada, kad jūs atskaitīsities par padarīto, šeit var būt diezgan asa jūsu kritika. Ja jūs kādam būsiet... es kādreiz salīdzināju... jūs nedrīkstat būt kā maziņš klēpja sunītis, jums ir jābūt tādam riktīgam vilku sunim. Un tad, ja jūs šīs lietas... arī kodīsiet... jums būs jākož arī mums. Jums būs jākož, jo pa labam šeit nekas neizdodas.

Tā ka trenējieties, trenējieties, lai jums tas sanāk. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Dārgie kolēģi! Vēlos paskaidrot savu balsojumu, daļēji arī mūsu frakcijas viedokli. Neskatoties uz to, ka daudzos jautājumos es tiešām piekrītu Karinai Palkovai un esmu vienisprātis, tomēr ir divi ļoti būtiski jautājumi, atbildes uz kuriem neapmierina mūsu kuplo vēlētāju skaitu.

Piemēram, video... es vakar ieliku savā feisbukā, vairākos soctīklos... ne tāpat vien, bet palasot komentārus, ko raksta mūsu vēlētāji un ne tikai. Tie video ir izgājuši jau ārpus mūsu, teiksim, vēlētāju burbuļa. Es ļoti ieteiktu katram ieiet un palasīt šos komentārus, ja jūs tiešām gribat zināt, ko domā liela sabiedrības daļa. Un tā ir liela sabiedrības daļa, tā ir neatņemama sabiedrības daļa, kuru mēs vienkārši nevaram ignorēt.

Piemēram, par kovidu. Jā, jūs esat teikusi, ka esat pacientu tiesību aizstāve, bet pacients ir jebkurš – kurš ir gribējis brīvprātīgi vakcinēties vai kurš ir brīvprātīgi izvēlējies to nedarīt. Savukārt no jūsu sniegtajām atbildēm ne tikai vakar, bet arī frakcijā, kad mēs tikāmies, netika skaidri saņemtas atbildes uz šiem jautājumiem. Mūsu vēlētāji, kas ir liela sabiedrības daļa, to nekad nesapratīs un nepiedos.

Tālāk – par diviem dzimumiem. Jūs vakar komisijā minējāt, ka ir jāprognozē... tiesībsargam ir jāprot prognozēt nākotnes problēmas. Un es vakar arī pateicu, ka tā būs nākotnes problēma, ja ne šodienas. Ja liela daļa no jums, šeit sēdošajiem, to nesaprot, tad tā būs liela problēma Latvijā.

Tāpēc LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ rosina skaidri nostiprināt Satversmē divus dzimumus, ka ir tikai vīrietis un sieviete. (Starpsauciens.) Jūs vakar to neatbalstījāt. Varbūt ir vēl iespēja dialogam. Es ļoti ceru. Neskatoties uz to, arī visa konservatīvā Latvijas sabiedrības daļa nepieņem šādu nostāju.

Bet, kā es jau minēju, neskatoties uz manu personīgo un frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsojumu, es tomēr novēlu jaunajam tiesībsargam darboties visas sabiedrības interesēs, visas Latvijas sabiedrības interesēs, nešķirojot – vakcinēts vai nevakcinēts. Izvēles brīvība ir neatņemama mūsdienu cilvēktiesību... pamats. Un lai veicas dialogā arī ar šo lielo sabiedrības daļu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Karinas Palkovas apstiprināšanu par tiesībsargu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 15, atturas – 2. (Aplausi.) Lēmums pieņemts.

Kolēģi, tas vēl nav viss. Mums ir jāaicina...

Aicinu Karinu Palkovu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

K. Palkova.

Es, Karina Palkova, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru būt godīga un taisnīga, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskiem līgumiem.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt zvērestu.

Novēlu veiksmi, izturību un izdošanos, jaunos pienākumus pildot! (Aplausi.)

___

Kolēģi, turpinām darba kārtību.

Ir iesniegtas jaunas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andris Kulbergs, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Edgars Tavars, Edgars Putra, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis un Lauris Lizbovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas valsts klimata un enerģētikas politikas īstenošanas virzību valsts drošības apdraudējuma situācijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir... Es atvainojos.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Premjere Siliņas kundze, prezidents Rinkēviča kungs un aizsardzības ministrs Sprūda kungs virza iniciatīvu sasniegt 5 procentus no IKP izdevumiem aizsardzībai jau līdz 2028. gadam. Un tas ir pareizi. Latvija arī... valdība ir nolēmusi aizņemties no Eiropas SAFE instrumenta sešus miljardus eiro, lai tos varētu novirzīt drošībai. Tas ir aizņēmums. Tie ir aptuveni 2,5 miljardi eiro gadā – šie 5 procenti no IKP 2028. gadā.

Vakar Latvijas Banka mums sniedza informāciju, ko nozīmē Latvijas parāds šodien... Latvijas parāds, kas ir jāpārfinansē. Jo lētais aizņēmums vairs nav iespējams. Jau – ar jauniem nosacījumiem. Tikai parāda apkalpošana 2029. gadā sasniegs 1,7 procentus no Latvijas IKP. Tas ir – cik mums izmaksā šī parāda nasta bez pamatsummas. Tie ir aptuveni 887 miljoni eiro gadā. Tas neiekļauj vēl to sešu miljardu eiro aizņēmumu no SAFE instrumenta.

Tas ir divas reizes vairāk nekā Lietuvai un trīsreiz vairāk nekā Igaunijai. Padomājam par to, ka tas ir kā skriet 100 metru sprintu, bet tu jau esi apli atpalicis no pārējiem sacensību dalībniekiem. Mūsu iespējas noķert kaimiņus ir limitētas... tieši par parādu summas apkalpošanu. Tik daudz mūsu ekonomikai jārada vairāk naudas līdzekļu, lai izpildītu tieši to pašu skrējienu.

Mēs neapstrīdam, ka ir jāiegulda drošībā. Tas ir jādara. Bet mums ir uzlikti arī klimata mērķi, ja jūs zināt, 17 procentu apmērā, kas ir jāsasniedz jau 2030. gadā. Šie 17 procenti matemātiski nav sasniedzami. Tas vienkārši nav iespējams ne ar kādiem līdzekļiem, pat ja mēs aizņemtos jebkādus līdzekļus. Klimata un enerģētikas ministrija ir aprēķinājusi, ka nepieciešams ieguldīt 13,5 miljardus eiro, lai šos mērķus sasniegtu transportā, enerģētikā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un citur. Tam trūkst 10 miljardu eiro. Nav 10 miljardu eiro. Vajadzēs gadā aptuveni 1,5 miljardus eiro klāt, lai īstenotu šos mērķus.

Es gribu teikt, ka tā ir izvēle starp divām lietām. Latvijas ekonomika nav spējīga panest abas prioritātes. Ir jāizvēlas: vai nu mēs gribam ieguldīt drošībā, vai klimata mērķu sasniegšanā. Abus mūsu ekonomika nevar pavilkt.

Un tad mēs nonākam pie situācijas, ka apdraudam ne tikai valsts drošību tiešā veidā, bet arī ekonomisko drošību... mūsu ekonomikas drošību. Šī nasta nav pavelkama, valstij nav pa kabatai abas šīs prioritātes.

Šodien mēs redzam, ka gribēja virzīt klimata likumprojektu, kurš ir sadalīts... vienkārši šobrīd tā tabletīte pārlauzta uz pusēm un sadalīta divās daļās (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” un likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums”), lai vieglāk to būtu norīt. Tiek pasniegts, ka tur ir juridiski sarežģījumi, lai to steidzamībā varētu virzīt šodien... Bet mēs labi saprotam, ka tam ir nepieciešamas visas koalīcijas balsis.

Latvijas drošība, manuprāt un pēc APVIENOTĀ SARAKSTA domām, ir daudz svarīgāka nekā Eiropas birokrātijas teorētiskie klimata mērķi. Mēs nesakām, ka klimats nemainās, klimats mainās, bet – kas ir mūsu primārais apdraudējums dotajā mirklī... kam mēs varam veltīt savus līdzekļus un savu uzmanību? Tāpēc mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, aicinām iesaldēt... nevis atteikties, bet iesaldēt klimata mērķus, lai tiešām varētu fokusēties uz mūsu valsts drošību. Gan līdzekļus, gan resursus, gan arī visu uzmanību tam. Abiem mums nav nedz līdzekļu, nedz laika.

Lūdzam atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vienlaikus Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edmunda Jurēvica lūgumu nodot likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav...

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Labdien! Labrīt! Mēs esam pret izskatāmo likumprojektu. Tas paredz pārmērīgu valsts kontroli pār cilvēku tiesībām brīvi rīkoties ar saviem finanšu līdzekļiem. Skaidra nauda un valūtas maiņa ir ne tikai ekonomiska, bet arī demokrātiska brīvība, kas ikvienam cilvēkam garantē iespēju pašam lemt, kā glabāt, izņemt vai izmantot savus ienākumus. Šis likumprojekts grauj uzticību starp sabiedrību un valsti un rada risku, ka finanšu sistēma kļūs par instrumentu cilvēku brīvību ierobežošanai. Mēs uzskatām, ka šādas normas nav pieļaujamas. Lai valdība vispirms iemācās kontrolēt sevi un budžeta tērēšanu un tikai tad mēģina ierobežot cilvēkus.

Mēs neatbalstām šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 25, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1042/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1042/Lp14) nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu “Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova iesnieguši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Mums ir jārūpējas par savu nākotni, un, kā es to redzu... un ne tikai es, tad vienīgā mūsu cerība ir veselīga, sportiska, morāli noturīga jaunatne. Šoruden skolas gaitas sāka apmēram 20 tūkstoši bērnu, kas neapšaubāmi... pēc sešiem septiņiem gadiem šis skaitlis kritīsies. Pagājušogad piedzima 14 tūkstoši bērnu, šogad vēl mazāk, un šis skaits iet uz leju. Mēs nevaram ar mūsu jaunatni tik vieglprātīgi jokot. Katrs bērns ir mūsu kopīga atbildība – gan vecāku, gan pedagogu, gan šeit sēdošo valsts priekšstāvju atbildība. Mums ir jāapzinās, ka bērni tiek apdraudēti ne tikai fiziski, bet arī morāli. Attiecībā uz fizisko apdraudējumu gribu jums atgādināt video, kas plašu rezonansi ieguva sociālajos tīklos. Pēc tam, kad mēs sagatavojām un uzrakstījām pieprasījumu iekšlietu ministram un to publiskojām, pēkšņi uzvirmoja milzīga... Es pat nebiju iedomājies, ka tā ir tik liela problēma. Cik daudz bija informācijas no cilvēkiem – no vecākiem, no pedagogiem – par šo jautājumu!

Valsts ir atstājusi novārtā jautājumu par bērnu uzraudzību, par viņu izglītošanu, par viņu morālo stāju un draudzības veicināšanu. Mēs gribam viņiem uzspiest, lai viņi zina matemātiku, fiziku, ķīmiju, lai viņi būtu vislabākie, lai viņi skolā darītu visu, ko skolotāji grib, bet savstarpējā cieņa, savstarpējā uzticēšanās, kārtības mīlestība, mīlestība pret dzimteni (šo sarakstu varētu turpināt un turpināt) diemžēl ir atstāta novārtā. Bērnus ne tikai fiziski, bet arī morāli apdraud dažādas netiklības, apšaubāmas vērtības un viegli pieejams saturs, kas var atstāt postošas sekas Latvijas bērnu un jauniešu vidū.

Līdz 18 gadiem jauniešu skaits Latvijā ir apmēram 344 tūkstoši, tas ir, 18,5 procenti no visiem iedzīvotājiem, tāpēc mūsu kā vecāku, kā valsts pienākums ir viņus aizsargāt un ne tikai aizsargāt, bet dot viņiem iespējas izaugt, mācīties, saprast, kas ir pareizi, kas nav pareizi.

Taču ar to vien nepietiek. Mums jāveido vide, kurā bērni augtu ar patriotisma un dzimtenes mīlestības sajūtu. Patriotisms sākas ģimenē, turpinās skolā un nostiprinās sabiedrībā... kā jaunais cilvēks redz piemēru, kā... godīgu, taisnīgu... un rūpes par Latviju. Šodien mūsu pienākums ir pilnīgi skaidrs – pasargāt bērnus no kaitīgas ietekmes, nodrošināt kvalitatīvu izglītību, dot iespējas sportot, nodarboties ar aktivitātēm, izaugt un mācīt mīlestību – mīlestību pret Latviju –, lai jaunietis saprot, kas ir viņa dzimtā sēta, kas ir viņa dzimtā zeme, kas ir jāmīl un kāpēc ir jāstāv pretī visam tam, kas veļas pāri šiem jaunajiem cilvēkiem.

Manā skatījumā, LGBT ideoloģija saindē jauniešu prātus daudzkārt vairāk – daudzkārt vairāk! – nekā kaut kādi kaitīgi ieradumi, tāpēc kategoriski nedrīkst pieļaut, lai nepilngadīgas personas piedalītos LGBT organizētajos pasākumos.

Cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti un deputātes! Pulcēšanās brīvības ierobežošana ir viens no senākajiem un populārākajiem autoritārisma instrumentiem. Arī šodien, piedāvājot šos grozījumus, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nav radījusi neko jaunu. Tā ir vienkārši pārtulkojusi latviešu valodā vienu no Krievijas diktatoru rokasgrāmatas pirmajām nodaļām.

No vienas puses, varētu domāt, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pēkšņi ir kļuvusi par zaļi domājošu partiju, jo atkal un atkal pārstrādā vecas Krievijas idejas, mēģinot tās pasniegt Latvijas sabiedrībai kā jaunus priekšlikumus. Diemžēl šajā gadījumā tā nav otrreizēja izmantošana vides labā, bet gan bīstamu atkritumu importēšana Latvijas likumdošanā pa taisno no Kremļa izgāztuves. Mēs nedzīvojam Krievijā, un mēs nedzīvojam arī Baltkrievijā. Lai gan arī šādas idejas ir pirmais solis uz to, lai Latvija kļūtu par tieši tādu valsti, kāda ir Lukašenko režīma Baltkrievija, – autoritāra province Krievijas ietekmes sfērā.

Par laimi, mēs vēl joprojām dzīvojam Latvijā – neatkarīgā un demokrātiskā republikā. Mēs zinām vai, cerams, vismaz nojaušam, ka Latvija var būt demokrātiska tikai tad, ja tā ir neatkarīga. Bet mums visiem būtu arī jāatceras, ka Latvija var būt neatkarīga tikai tad, ja tā ir demokrātiska. Ierobežojot demokrātijas pamatus, mēs faktiski vājinām arī Latvijas neatkarību. Šādu ierobežojumu pieņemšana kalpotu kā precedents, lai turpinātu ierobežot Latvijas pilsoņu pamatbrīvības.

Ir izvēlēta viena mazaizsargāta sabiedrības grupa – LGBT kopiena –, kurai uzbrukt, lai soli pa solim radītu precedentu un leģitimizētu tiesību ierobežošanu. Ja var ierobežot šo grupu, varēs ierobežot jebkuru citu. Kuras būs nākamās?

Es ceru, ka visi klātesošie apzinās, ka, ierobežojot pamatbrīvības, arī tad, ja tas attieksies tikai uz tiem cilvēkiem, kurus jūs neuzskatāt par aizsardzības cienīgiem, jūs agrāk vai vēlāk ierobežosiet pamatbrīvības arī paši sev. Šie grozījumi būtiski apdraudēs Latvijas iedzīvotāju Satversmē noteiktās tiesības pulcēties miermīlīgās sapulcēs, gājienos un piketos. Tas ir pirmais solis, lai grautu mūsu demokrātijas pamatus. Deputāta pienākums ir aizstāvēt pamattiesības, nevis tās ierobežot. To nosaka gan mūsu Satversme, gan deputāta zvērests. Balsot “par” šiem grozījumiem nozīmē klaji nostāties pret demokrātijas pamatiem.

Saeimā ir ļoti daudz deputātu, kuri runā par valstiskumu, demokrātiju un citām mūsu it kā pamatvērtībām, tāpēc publiski it kā novelk sarkanās līnijas pret politiskajiem spēkiem, kuru redzējums šajos jautājumos viņiem it kā ir nepieņemams. Tā būtu normāla daļa no mūsu demokrātijas, ja vien šīs sarkanās līnijas netiktu regulāri un sistemātiski pārkāptas tieši tajos jautājumos, kas saistīti ar Satversmi un mūsu pamattiesībām.

Jūs nevarat saukt citas partijas par prokremliskām, ja paši ar tām sadarbojaties jautājumos, kurus mūsu dienaskārtībā vēlas ielikt Kremlis. Jūs nevarat teikt, ka to nezinājāt, jo visi to zina. Šādi un līdzīgi likumprojekti Saeimā nonāk regulāri jau vairāk nekā 10 gadus. Šādā – acīmredzami no Kremļa pārņemtā – dienaskārtības punktā mums jāsaprot, ka šis nav tikai iekšpolitisks jautājums. Šādi priekšlikumi jau gadiem ir daļa no Krievijas īstenotās hibrīdkara stratēģijas un agresijas pret Latviju. Putins konsekventi izmanto vienu paņēmienu daudzās valstīs, arī Latvijā, – vispirms iedragāt un sašķelt sabiedrību un tikai tad vērsties pret to ar spēku.

Deputāti, kuriem ir drošības pielaides un skaidri zināms hibrīdkara nopietnības līmenis, nedrīkst ļaut LATVIJAI PIRMAJĀ VIETĀ sevi izmantot. Jūs nedrīkstat kļūt par šīs stratēģijas instrumentu. Mūsu pienākums ir aizstāvēt pamattiesības, nevis tās graut.

Es arī atgādināšu, ka attiecībā uz šo jautājumu paralēles ar Krievijas likumdošanu ir acīmredzamas. 2013. gadā Krievijā tika pieņemts tā sauktais geju propagandas likums. Arī tur bērnu aizsardzība tika izmantota kā aizsegs, lai nepieļautu LGBT kopienas atspoguļošanu kā normālu un vienlīdzīgu sabiedrības daļu, kas mēs esam un būsim. Ļoti ātri šis likums kļuva par pamatu plašai cenzūrai un represijām. Tika aizliegti pasākumi, apklusinātas balsis un pilsoniskā sabiedrība, tika iedzīvināta bailēs balstīta tikumības policija. Mēs visi zinām, kā Krievija rīkojās pēc tam.

Nedaudz par praktiskajām implikācijām. Ir tiešām savādi – partija, kas runā par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, virza grozījumus, kuri radītu milzīgu un bezjēdzīgu administratīvo slogu. Kā tiks identificēts, kurš pasākumā ir nepilngadīgs un vai tajā tiek popularizētas LGBT idejas? Šāda kontrole būtu subjektīva, pakļauta interpretācijām un prasītu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. T. Levrence.... nepārtrauktu uzraudzību un personas datu ievākšanu no visām personām.

Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 33, atturas – 1. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Stobovas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Iepriekšējā runātāja ļoti spilgti iezīmēja savu interesi... un par notikumiem, kas notiek agresorvalstīs, jo tad, kad nav spēcīgu argumentu par demonstrāciju, kurā bērni piedalās dažādos seksa kostīmos ar tādiem nosaukumiem kā “Mīlestība”, “Draudzība”, mēs visu laiku piesaucam Krieviju, Putinu. Es jau iepriekš minēju – atcerēsimies, ka šiem bērniem prāts vēl nav nobriedis. Viņu pasaules redzējumu veido pieaugušie. (Starpsaucieni.) Un es gribu zināt, kādu mīlestību un draudzību jūs gribat ieaudzināt! Kur ir atbildība? Tiek propagandēta bezģimeņu dzīve, un dabiska ģimene ir gandrīz vai kā bīstami atkritumi, kuri jāizmet.

Bet kurš šobrīd mūsu valstī apdraud iespējas? Kurš cilvēkiem, kuriem ir cita orientācija, neļauj piedalīties valsts pārvaldē, darbā? Kā viņi tiek ierobežoti? Bet tai brīdī, kad cilvēks uzdod jautājumu, kāda ir mana identitāte, mēs viņam pasakām: varbūt tu esi identificējies ar ēzelīti, kaķīti, šodien tev var būt intīmas attiecības ar vienu partneri, otru... no rīta pamostos kā zēns, vakarā jau esmu meitene. Šāda plūstoša ideoloģijas virzība apdraud arī valsts ekonomiku, jo rodas jautājums... ja ģimene, bērni un ģimeniskās vērtības nav vērtība, bet vērtība ir seksuālas pastaigas pa parku dažādos kostīmos... Es gribētu redzēt... ja mēs runātu par brīvību un ja kāds ierastos skolā vai šeit, Saeimā, šādā tērpā, un tad es teiktu: “Mani apdraud!”... Katrai vietai ir atbilstoša lieta. Es kā pedagogs, kas strādā skolā, redzu tos izaicinājumus, ar kuriem bērni saskaras, un, ticiet man, šis plūstošais pasaules redzējums viņiem nepalīdz, tas apdraud. Pieaugušo vēlme uzspiest savu skatījumu bērnu trauslajam prātam rada situāciju, ka viņi joprojām – nopietnā vecumā – nespēj nobriest.

Bioloģiskas ķermeņa izmaiņas un medicīniskas manipulācijas nepadarīs cilvēkus par tiem, par kuriem jūs runājat. Lūdzu, esiet godīgi pret sevi, cienījamie kolēģi! Bērna prāts ir trausls. Mēs nevis audzinām brīvu personību, bet radām sabiedrību, kas pastāv no manipulācijām un upuriem. Un tad ir jautājums mums visiem: vai bērna psihoemocionālā nedrošība ir monētas otra puse šīm kaislībām? Vai tiešām tas ir tas, par ko mums te tirgoties? Es saku – nē, tās nav tiesības, par kurām varam diskutēt. Tās ir tiesības, par kurām mums ikvienam ir pienākums iestāties. Ja mēs šodien izvēlēsimies bērnus piespiest dzīvot pieaugušo ideoloģiskajā pasaulē, tad rīt paši būsim atbildīgi par sabiedrību, kas sabrūk zem savas nedrošības un vilšanās par neesošām izvēlēm.

Šī pieeja nerada brīvus cilvēkus. Ar šādiem lēmumiem mēs radām sabiedrību. Līdz ar to mēs gribam ierobežot, lai mums nav manipulācijā radušos upuru. Tas ir ceļš, pa kuru Latvija nedrīkst iet, lai Latvija kā valsts nebūtu tikai teritorija, bet tajā būtu arī iedzīvotāji. Ģimenes ar bērniem ir vērtība. Ģimeņu psihoemocionālā labjūtība ir pamats. Un mazam bērnam ir jābūt maza bērna dzīvei, nevis jāpiedalās seksa karnevālā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Faktiskais pilnmēness laikam ir beidzies, bet politiskais pilnmēness Saeimā uzņem apgriezienus. Dārgā Šlesera tautsaimnieku partija, kas saka “galvenais, kas mums jārisina, ir ekonomika”, kāds ir jūsu piedāvājums? Šodien četri bezjēdzīgi, murgaini likumprojekti. Un kāpēc tie ir tieši šobrīd? Tāpēc, mīļie draugi, ka, visticamāk, Šlesera frakcija ir redzējusi jaunākos partiju reitingus, kur “Suverēnā Vara” ar Stepaņenko jums strauji aizsteidzas priekšā! Un jūs tagad gribat kļūt par lielākiem kosmonautiem nekā viņi. (Starpsaucieni. Sitieni pa galdu. Aplausi.)

Draugi mīļie! Ar ko jūs nodarbojaties šajā situācijā? Baidāt Latvijas sabiedrību ar neeksistējošām problēmām, ar iedomātām lietām, kas Latvijā nenotiek. Kādēļ jūs to darāt? Ir divi iemesli: jums nav cita piedāvājuma, draugi, kā baidīt sabiedrību, un tautsaimnieks Šlesers Rīgas domē kaut kur ir pazudis. Neredzam viņu. Laikam ir dots uzdevums izvilkt veco kārti un baidīt sabiedrību ar neeksistējošām problēmām. Es saprotu, ka jau gadu iepriekš ir sākusies Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa, tomēr aicinu šo tribīni neizmantot, lai kurinātu naidu un lai sniegtu likumprojektus bezjēdzīgu problēmu risināšanai, kas celtu jūsu reitingus. Kauns! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 33, atturas – nav. (Aplausi. Starpsaucieni.) Likumprojekts komisijai nodots.

Ziņojums par balsošanas motīviem.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim. (Starpsaucieni: “Pārtraukums!”)

Tūlīt par balsošanas motīviem. Jāpabeidz jautājums, un tad būs pārtraukums.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tikko dzirdēju, ka ģimene ir bezjēdzība.

Sēdes vadītāja. Par balsošanas motīviem!

M. Jencītis. Okay. Par balsošanas motīviem. (Starpsauciens: “… Kārtības rullis!”)

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti! (Troksnis. Starpsaucieni.) Vienu sekundi, kolēģi!

Jencīša kungs, es atgādinu, ka jūs esat iesniedzis rakstisku ziņojumu par balsošanas motīviem. Jūs varat nolasīt tikai to, kas rakstīts iesniegtajā ziņojumā.

M. Jencītis. Likumprojekta mērķis ir aizsargāt bērnus no vecumam nepiemērotas LGBT ideoloģijas. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 21. panta pirmā daļa paredz, ka bērna drošības un aizsardzības labā viņa tiesības var ierobežot, ja tas ir noteikts likumā. Piemēram, lai pasargātu sabiedrības tikumību. Likuma 50.1 pants aizliedz bērniem piedalīties pasākumos, kas apdraud viņu tikumību. Tas nozīmē, ka bērni jāpasargā no nevēlama satura, līdz viņi pieaug un paši spēj pieņemt lēmumus. Džonsa Hopkinsa universitātes Medicīnas skolas pētījumi liecina, ka lielākā daļa bērnu, kas bērnībā izrāda savam dzimumam netipisku uzvedību, to neturpina pieaugušā vecumā, tas nozīmē, ka dzimumu identitātes krīze lielākoties ir pārejoša. Tādēļ LGBT ideoloģijas ietekme pusaudžu vecumā var neatgriezeniski ietekmēt viņu dzīvi un dzimumattīstību. Tāpat kā filmās un kinoteātros bērniem ir aizliegts skatīties akcentētu kailumu vai detalizētas seksuālas darbības... pēc Rietumvalstu piemēra arī daļā LGBT pasākumu ir redzamas šādas lietas. Un līdzīgā kārtā bērni no tā būtu pasargājami. Tāpēc LGBT pasākumi nav tikai neitrālas aktivitātes, bet satur arī konkrētu ideoloģiju.

Šī iemesla dēļ ir svarīgi aizstāvēt bērnu tikumību un pasargāt viņus no šādu pasākumu ietekmes. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, ir arī viens skaists notikums. Tieši šodien savu dzimšanas dienu svin (Starpsauciens: “Kurš?”)... Edvards Smiltēna kungs. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Es atvainojos, vēl ir divi paziņojumi.

Vārds Raimondam Bergmaņa kungam.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamie kolēģi! Aicinu šajā sēdes pārtraukumā visus deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Apvienoto Arābu Emirātu parlamentu dalībniekus uz jauna grupas vadītāja vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Jānim Vucāna kungam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Lūdzu deputātus no Kurzemes deputātu grupas tūlīt uz sanāksmi.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti (ja dzirdat savu vārdu, uzvārdu, lūdzu, atsaucieties): Uldis Augulis, Aleksandrs Kiršteins, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Ainars Latkovskis, Ingmārs Līdaka (Starpsauciens.)... jā, Ričards Šlesers, Andris Šuvajevs, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Sēžu zālē un ieņemt savas vietas. (Pauze.)

Kolēģi, paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. Ir reģistrējušies 64 deputāti. Kvorums ir.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Īpaši – Jurēvica kungs, jo šī ir neliela atbilde uz jūsu jautājumu par frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ saimnieciskajiem piedāvājumiem. Varbūt nākamreiz labāk iepazīstieties ar dienaskārtību. Arī es varu paskaidrot, ja kas. (Starpsauciens.)

Tātad – galvenais jautājums. Draugi, kolēģi, parunāsim par to, kur nauda aug! Šis ir būtiskākais jautājums, ja mēs kaut ko gribam sasniegt un gribam, lai Latvija virzās uz priekšu, lai mums būtu ekonomiskā izaugsme, būtu viss, ko vien vēlamies, lai varētu budžetā sadalīt naudu izglītībai, veselībai, drošībai un tā tālāk. Tāpēc ir frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piedāvājums samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli no šībrīža 20 līdz 12,5 procentiem.

Jāteic, ka 20 – tas ir nosacīti, jo tas ir no bruto. Līdz ar to, kad viss pārējais pieaug, ir gandrīz 25 procenti. Faktiski, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 12,5 procentiem, ir divas ļoti būtiskas lietas.

Pirmā ir it kā negatīvā ietekme, kas notiek momentāni. Ja mēs runājam, pieņemsim, par to pašu ekseļa tabulu, tad negatīvā ietekme sākumā varētu būt apmēram kādi 150 miljoni. Bet ir atkal cita lieta – kā mēs to varam vērst sev par labu. Mums ir laicīgi ar to jānodarbojas, laicīgi jāreklamē, ministrijām jānodarbojas ar to, lai par to sadzirdētu lielie uzņēmumi gan Vācijā, gan visur citur un saprastu, ka Latvijā ir iespēja augt un attīstīties, tādā veidā nesot labumu mūsu valstij Latvijai.

Otrā ir tā, ka OECD ir pateikusi, ka nodoklis nedrīkst būt zemāks par 15 procentiem. Līdz ar to ir skaidrs, ka lielie uzņēmumi sapratīs, ka tiem būs jāpiemaksā no 12,5 līdz 15. Bet stāsts nav par to. Šobrīd ir 20. Ja mēs paskatāmies, kas ir noticis ar tuvākiem vai tālākiem kaimiņiem, kā tas ietekmē valstu ekonomikas... Jāteic, ka tas ietekmē valstu ekonomikas tieši, tāpēc mums nekavējoties šis likumprojekts ir jānodod komisijai izskatīšanai – jo ātrāk, jo labāk.

Kāda ir būtība? Šobrīd cilvēki reinvestē savu peļņu, lai neņemtu to ārā... viņi tā kā īsti negrib tos 25 procentus atdot valstij. Šis konkrētais priekšlikums dos pirmām kārtām ieņēmumus, jo peļņu ņems ārā. Tātad faktiski no šī priekšlikuma ir tikai un vienīgi labumi.

Vēl atgādināšu... neatceros, kā 2003. gadā saucās Jaunā VIENOTĪBA... “Jaunais laiks”! Repšes valdībā pieņēma šādus grozījumus, un fiskālā ietekme bija šāda: pirmajā gadā bija 70 miljonu zaudējumi, otrajā gadā bija 200 miljonu ieņēmumi. Tātad viss tika nosegts ar uzviju un tika gūta peļņa.

Šis ir tas modelis, uz kuru jāiet un par ko mums jārūpējas. Mums ir jāpiesaista starptautiskie investori, jāpiesaista nauda, kas strādātu Latvijas labā.

Cienītie kolēģi! Šis ir tiešām nopietns jautājums. Iesaku atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai, lai varētu izvērtēt visus “par” un “pret”, lai kopumā varētu virzīties... Lai nebūtu tāda situācija, ka daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem asaras birst par to, ka “Valmiermuižas alus” tiek pārdots igauņiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 8, atturas – 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Stobovas, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds “par” – deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī gada 6. janvārī kā spoža rīta zvaigzne veselības ministrs Hosams Abu Meri no televīzijas ekrāniem ziņoja: es darīšu visu iespējamo, lai sameklētu līdzekļus PVN samazināšanai medikamentiem. Es domāju, tā bija cerību dzirksts, ko sadzirdēja ikviens sabiedrības loceklis. Tomēr šodien mēs redzam, ka šis jautājums nav pavirzījies nevienu centimetru uz priekšu. Cilvēki joprojām aptiekās maksā par zālēm vienu no augstākajām PVN likmēm Baltijas valstīs – tie ir 12 procenti.

Kā mēs dzirdējām no Valsts kontroles ziņojuma, mums valstī ir daudz slimnīcu, kurās ārsti ir tikai uz papīra, un tas nozīmē, ka pacienti ir spiesti ārstēties mājās. Gribu teikt, ka visiem arī zināms, ka šī gada augustā Zaļo un Zemnieku savienība ir paudusi apņemšanos kā 2026. gada budžeta prioritāti virzīt PVN samazināšanu zālēm. Tas varētu ietekmēt – samazināt – budžeta ieņēmumus, bet ikviens no mums zina, ka savlaicīgas ārstniecības neesība nevis samazina, bet palielina līdzekļus. Cilvēkiem pieejami ārstniecības līdzekļi ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Tas attiecas arī uz ārstniecības iestādēm.

Ko dara cilvēki? Cilvēki izvēlas pirkt medikamentus Igaunijā un Lietuvā, jo abās valstīs kompensējamiem līdzekļiem ir stipri zemākas likmes. Un rodas loģisks jautājums: kāpēc Latvija savus solījumus un savus cilvēkus vērtē zemāk nekā mūsu kaimiņvalstis? Kāpēc Latvija joprojām saka “rīt”, kad ikvienam – ikvienam! – cilvēkam zāles ir vajadzīgas šodien?

Kolēģi, 5 procentu PVN recepšu medikamentiem nav tikai cipars. Tā ir jūsu izvēle starp solījumiem un reālu darbību. Jūs šobrīd, virzot šo likumprojektu, apliecināsiet, ka jūsu politiskās iniciatīvas nav tikai uz televīzijas ekrāniem, tie nav tikai tukši solījumi. Ar savu konkrēto balsojumu jūs apliecināsiet savu izvēli – vai patiešām esat “par” saviem valsts iedzīvotājiem, sniedzot atbalstu ar samazinātu PVN likmi, vai tā ir tikai skaista parunāšanās, dodot cerību bez cerības.

Jums ir iespēja pāriet no vārdiem uz likumiem. Ikviens cits arguments, ko jūs paudīsiet, būs tikai atruna par to, kāpēc negribat atbalstīt savus cilvēkus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Lai samazinātu (Starpsauciens.) zāļu cenas, šī valdība nevis runā, bet dara. Veselības ministrs Hosams Abu Meri bija drosmīgs ministrs (un ir drosmīgs ministrs), kas cīnījās pret zāļu lobiju. Reforma ir būtiski samazinājusi cenas, īpaši dārgo medikamentu segmentā.

Diskusijā Sociālo un darba lietu komisijā (Starpsauciens.)... pētījums to skaidri un gaiši apliecināja. Šī reforma bija pareiza, un tā ir jāturpina. Tūkstošiem cilvēku, it īpaši ar smagām diagnozēm, kuri ikdienā maksā par ļoti dārgām zālēm, jau šobrīd ir ietaupījums. Skaidrs, ka reforma ir jāturpina. Tādēļ veselības ministrs Hosams Abu Meri sadarbībā ar Sociālo un darba lietu komisiju nākamā gada budžetā ir radis risinājumu, lai samazinātu zāļu cenas segmentā... kas ir lētākas... līdz 10 eiro. Kolēģi, būs risinājums! Ir nepieciešams tāds risinājums, kas būtiski samazina cenas, nevis dod ienākumus aptiekām.

Aicinu šo likumprojektu noraidīt. Budžetā būs piedāvājums, kā vēl vairāk samazināt zāļu cenas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 8, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamie kolēģi! Jau savā iepriekšējā runā es centos jums maksimāli skaidri parādīt visu ainu par neatgriezeniskām manipulācijām ar Latvijas bērniem un jauniešiem. Mēs – ne tikai vecāki, bet arī likumdevēji – esam tie, kuri nes pilnu atbildību par šo bērnu drošību, veselību un dzīvību.

Lai kādi nebūtu Judina kunga argumenti aicināt jūs balsot “pret”, es vēlos lūgt jūs atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, lai varam kopīgi virzīties tālāk un, ja nepieciešams, to uzlabot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Kā es sapratu – vienalga, ko Judins pateiks, balsojiet tā, kā mēs pateicām. Es aicinu tomēr noklausīties, ko gribu pateikt.

Likumprojekts nav tikai par kādām neatgriezeniskām darbībām, tas ir plašāks. Lasot normas, es tiešām redzu, ka cilvēki nesaprot, kādas ir attiecības starp Krimināllikumu un medicīnas jomu.

Mūsu Krimināllikumā ir vairāki panti, kas saistīti ar ārstniecību un medicīnu. Piemēram, ja notiek neatļauta ārstniecība, kas ir aizliegta ar speciālām normām, vainīgo saucam pie atbildības. Ja ārstniecības persona dara kaut ko nepareizi, nodara kaitējumu, mēs to saucam pie atbildības. Ja ir pārkāpti, piemēram, transplantācijas noteikumi, mēs saucam pie atbildības. Ja nav ievērota aborta izdarīšanas kārtība, pārkāptas normas, saucam pie atbildības. Kas ir kopīgs visiem piemēriem, kurus es minēju?

Ārsti savstarpēji vienojas, ko drīkst darīt, kā ir jādara, kā jāstrādā. Krimināllikumā mēs nerakstām, kādas manipulācijas ir atļautas, kādas – aizliegtas. Par to ir atbildīgi attiecīgās profesijas pārstāvji. Viņi lemj, un Krimināllikums nodrošina aizsardzību. Ja kāds nepilda speciālās prasības, pārkāpj normas, mēs viņu saucam pie atbildības. Jūs tagad piedāvājat tā vietā, lai par jautājumu diskutētu eksperti, prokuroriem, policistiem un Saeimas deputātiem izlemt, kādas medicīniskās manipulācijas ir pareizas, kādas – nepareizas.

Šis likumprojekts tika noraidīts pirms pusotra gada. Bija tāds piedāvājums, Saeima neatbalstīja. Tagad ir otrais mēģinājums.

Runājot par jautājuma būtību. Pilnīgi piekrītu – šeit mūsu viedokļi sakrīt –, ka promotēt kādas darbības, piemēram, aicināt bērnus mainīt dzimumu, nav labi un pareizi. Bet man bija laiks un iespēja ieskatīties publikācijās. Un ko es redzu? Ir bērni, kuriem ir mentāla rakstura problēmas. Vienkāršiem vārdiem sakot, šie bērni citādāk sevi identificē, vairāki no viņiem ir gatavi šķirties no savas dzīvības, izdarīt pašnāvību.

Skatos... 2020. gada pētījums – izmantojot hormonālu terapiju, samazinājies pašnāvības risks, 2022. gada pētījums (Tordoff)... arī tāds pats rezultāts, 2023. gada pētījums (Allen et al., NEJM)... Ir pētījumi, kas rāda, ka nedrīkst šiem jautājumiem pieiet kategoriski – ka nekādus hormonus nedrīkst dot, jo tas ir ārprāts.

Mēs runājam par to, ka ir bērni ar problēmām. Tad ļausim ārstiem izstrādāt kārtību, kā strādāt ar šiem jautājumiem! Lai viņi raksta noteikumus, ko konsīliji attiecībā uz bērniem lemj, pārbauda, analizē un pēc tam rīkojas tādā un tādā veidā. Un tad mēs Krimināllikumā ierakstīsim: ja šāda kārtība nav ievērota, par to būs atbildība. Bet nerakstīsim Krimināllikumā, ka šīs zāles drīkst dot, šīs – nedrīkst.

Jums ir prāts. Ieslēdziet to! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 31, atturas – 1. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsaucieni.)

___

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi.

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Darba kārtībā – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par 10 345 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvprātīga iespēja pedagogiem doties pensijā 60 gadu vecumā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Nav. Līdz ar to izskatīsim šīsdienas sēdē.

___

Darba kārtībā – deputātu Edgara Tavara, Lindas Matisones, Jura Viļuma, Andreja Svilāna, Andra Kulberga, Edgara Putras, Česlava Batņas, Aivas Vīksnas, Ingmāra Līdakas, Māra Kučinska un Edvarda Smiltēna iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par nekavējošu Latvijas jurisdikcijā esošo Krievijas valsts aktīvu izmantošanu Krievijas agresijas radīto zaudējumu, kaitējuma un traumu kompensācijai Ukrainai un tās tautai”. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Ir!”) pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka lieku reizi atgādināt nenāk par skādi. Mēs pietiekami daudz esam darījuši, lai atbalstītu Ukrainu. Tas līdz šim ir bijis mūsu drošības un daļēji noteikti arī mūsu sirdsapziņas jautājums. Bet vai mēs esam darījuši pietiekami? Vai mēs esam bijuši konsekventi visos lēmumos? Vai to, ko mēs esam solījuši darīt, esam izdarījuši? Vai mēs varam to droši teikt? Domāju, nevaram.

Mēs aizvien nespējam pārtraukt tirdzniecības saites ar agresorvalsti. Mēs aizvien demonstrējam, ka pat mācību “Zapad” aktīvās fāzes laikā nespējam slēgt robežu ar Krieviju, nespējam pārtraukt pat autobusu satiksmi ar Krieviju. Tās ir acīmredzamas lietas, kuras pārtraukt aicinājusi sabiedrība un arī vairāki opozīcijas politiskie spēki.

Mēs esam dzirdējuši daudz dažādu atrunu, vilcināšanos un piesegšanos ar Eiropas Savienības gaidāmo pozīciju: šis jautājums jālemj visām Eiropas Savienības dalībvalstīm; šobrīd mēs vēl nevaram lemt; mēs vieni to nevaram. Nemitīgas atrunas, kādēļ mēs kaut ko nevaram.

Šoreiz, kolēģi, negribu ļoti kritizēt par aizvadīto periodu. Mēs labi apzināmies, ka šobrīd Ukrainas fronte mums ir kā lietussargs. Tā ir mūsu drošības garants... atceroties pagājušā gada 11. aprīlī mūsu Valsts prezidenta tikšanos ar Ukrainas prezidentu Zelenska kungu Viļņā un apņemšanos nodrošināt stabilu atbalstu, lai mēs varētu militāri un finansiāli atbalstīt Ukrainu, lai Ukrainai frontē būtu pēc iespējas labāk un mums apdraudējums būtu pēc iespējas mazāks. Šajā brīdī, kad Eiropā ir sākušās diskusijas par Krievijas iesaldēto līdzekļu konfiscēšanu, mēs redzam, ka šīs diskusijas acīmredzami iet pa apli un lēmums nav paredzams.

Arī G7 valstīs drīzumā būs šādas diskusijas. Pirmos starpsoļus jau ir pieņēmusi Lielbritānija... atsevišķas valstis. Mums, kolēģi, kā Eiropas Savienības un NATO pierobežas valstij ir skaidri un gaiši jādemonstrē sava pozīcija. Mēs to varam izdarīt. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varam radīt precedentu, kam sekos daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis un ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, tādējādi nodrošinot Ukrainai tik ļoti nepieciešamo atbalstu, par ko varētu finansēt Ukrainas aizsardzības spējas un atjaunot izpostīto Ukrainas valsti. Tie ir desmitiem miljardu, ja mēs skatāmies mūsu reģionā plašāk.

Tāpēc mēs ar kolēģiem esam sagatavojuši šo lēmuma projektu ar nepārprotamu uzdevumu Ministru kabinetam steidzami sagatavot attiecīgu likumprojektu un iesniegt Saeimai. Aktīvi reaģēt uz to, ko iepriekš esam ilgi un gari runājuši. Nav pieņemami tas, ka šie konkrētie lēmumi vēl aizvien nav pieņemti. Ir jābūt skaidriem, konkrētiem tiesiskiem pasākumiem, kas ļauj šos aktīvus izmantot tieši kompensācijai, lai atbalstītu Ukrainu viņiem tik ļoti grūtā brīdī. Šis ir mūsu drošības jautājums, kolēģi.

Aicinu atbalstīt konkrēto lēmuma projektu. Koalīcijas kolēģi, ja jums ir kādi iebildumi vai kādas pretrunas saistībā ar to, ka opozīcija ir nākusi ar šādu priekšlikumu, iesniedziet savu. Bet rīkojamies, esam pietiekami drosmīgi, nebaidāmies saukt lietas īstajos vārdos.

Šo lēmuma projektu gatavojot, mēs konsultējāmies ar Saeimas Juridisko biroju, ar ekspertiem. Mēs redzam piemērus Eiropā. Mēs varam pieņemt šādu lēmumu un ar Krievijas valsts aktīviem atbalstīt Ukrainu tai tik ļoti svarīgā brīdī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nekavējošu Latvijas jurisdikcijā esošo Krievijas valsts aktīvu izmantošanu Krievijas agresijas radīto zaudējumu, kaitējuma un traumu kompensācijai Ukrainai un tās tautai” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 9, atturas – 44. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Kolēģi, līdz ar to mums ir iespēja nodot lēmuma projektu kādai no komisijām. Vai ir priekšlikumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu...

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ceru, ka mēs, nu, vismaz vairākums, joprojām esam par Krievijas valsts... oligarhu un viņu līdzskrējēju īpašumu atsavināšanu par labu Ukrainai. Es uzskatu, ka viņiem visiem vajadzētu atņemt visu, viņus izģērbt līdz pēdējam grasim un to visu atdot Ukrainai. Tās ciešanas, ko viņi ir nodarījuši Ukrainas tautai, viņi nekad nespēs atlīdzināt.

Evikas Siliņas valdība vienmēr stingri iestājusies un aicinājusi izmantot Krievijas valsts un Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu (ne tikai procentu) izmantošanu Ukrainas rekonstrukcijai. Tas ir nostiprināts ārpolitikas ziņojumā, tas ir komunicēts visos līmeņos – premjeres, ministru un citu Latvijas amatpersonu visdažādākajos formātos, platformās... Ir aicinājuši iesaldētos Krievijas līdzekļus izmantot Ukrainas atjaunošanai. Valdība, mūsu diplomāti, visas Baltijas valstis kopīgi nenogurstoši strādā, lai panāktu plašu un jaudīgu lēmumu Eiropas Savienības līmenī. Šobrīd ir izdevies iekustināt Eiropas Savienības vezumu, lai panāktu 200 miljardu eiro nodošanu Ukrainai. Bet diemžēl šis lēmuma projekts nepavisam nepalīdz to panākt.

Tagad konkrēti par šo APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegto lēmuma projektu.

Lēmuma projekts paredz (citēju) “Latvijas jurisdikcijā esošo Krievijas valsts aktīvu izmantošanu [..] zaudējumu [..] kompensācijai Ukrainai”. Vai jūs zināt, cik Latvijā ir Latvijas jurisdikcijā esoši Krievijas valsts aktīvi? Es varu atbildēt – neviena. Apaļa nulle. Vienlaikus APVIENOTĀ SARAKSTA piedāvātais lēmuma projekts nekādi neskartu un tādējādi pasargātu Latvijā esošo un sankciju dēļ iesaldēto oligarhu, kā Mazepins un Avens, un citu Kremļa, teiksim, fanu un atbalstītāju īpašumus. Vai mērķis ir pasargāt Avenu, Mazepinu un tamlīdzīgos? Lūgums ir pievērst uzmanību šiem skaitļiem. Šis lēmuma projekts piedāvā aizmirst aptuveni 130 miljonus eiro banku kontos iesaldētu līdzekļu. Plus iesaldētus aptuveni 70 nekustamos īpašumus ar dažādām kadastra vērtībām. Plus iesaldētas 24 juridisko personu kapitāla daļas. Kopumā 138 sankciju subjektiem Latvijā ir iesaldēti konti bankās, tas ir, kopumā aktīvi 500 miljonu eiro vērtībā, par ko tiek piedāvāts vienkārši aizmirst. Šis lēmuma projekts par tiem nerunā. Kāpēc APVIENOTAJAM SARAKSTAM ir jāiesniedz lēmuma projekts par aktīvu atsavināšanu, kas neparedz atsavināt nevienu aktīvu? Es nezinu. (Starpsauciens.) Jā, varbūt APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ kādam ļoti garšo aveņu zapte? Tāpēc arī iesniedz ko šādu. (Starpsauciens: “Loģiski!”)

Labi, es tomēr neesmu opozīcijā, un es nevaru tikai kritizēt. (Starpsauciens: “Ko tad tu runā?”) Tāpēc piedāvāju risinājumu. (Starpsauciens: “Kādu risinājumu?”) Nodosim šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīšanai, priekšlikumu iesniegšana – termiņš vienu nedēļu. (Starpsauciens.) Un ir vienošanās arī ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, ka no nekā šo lēmuma projektu izveidos par kaut ko, piemēram, iekļaujot arī Krievijas oligarhus, kas tur nav iekļauti, un izveidos tādu dokumentu, kas tiešām paredz atsavināt ar Krieviju saistītos īpašumus. (Starpsaucieni.) Šādā formā, ka tas neatsavina pilnīgi neko, apaļu nulli, un pasargā Krievijas oligarhus... šādā formā šis lēmuma projekts palikt vienkārši nedrīkst.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad mums ir priekšlikums par nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un priekšlikums par termiņu – viena nedēļa, kas būtu 25. septembris.

Gribu atgādināt: ņemot vērā, ka Saeimas kārtības ruļļa 117. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka gadījumos, kad patstāvīgais priekšlikums nodots izskatīšanai komisijā, deputātiem piecu dienu laikā ir tiesības iesniegt priekšlikumus, ja tas nav lemts citādi. Lūk! (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Ir iebildumi pret nodošanu šai komisijai. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nekavējošu Latvijas jurisdikcijā esošo Krievijas valsts aktīvu izmantošanu Krievijas agresijas radīto zaudējumu, kaitējuma un traumu kompensācijai Ukrainai un tās tautai” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu – vienu nedēļu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – nav. Lēmuma projektu nododam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

___

Turpinām. Deputāti Andris Kulbergs, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Edgars Tavars, Edgars Putra, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis un Lauris Lizbovskis iesnieguši lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu “Par Latvijas valsts klimata un enerģētikas politikas īstenošanas virzību valsts drošības apdraudējuma situācijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to deputātiem ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas valsts klimata un enerģētikas politikas īstenošanas virzību valsts drošības apdraudējuma situācijā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 11, atturas – 34. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav. Lēmuma projekts (Starpsauciens: “Ir!”)... Ir priekšlikumi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kulberga kungam.

A. Kulbergs (AS).

Nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: “Nav!”) Tātad nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

___

Turpinām. Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1042/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Jāņa Rozenberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 9. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Jāņa Rozenberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Jānis Rozenbergs Latvijas Universitātē ieguvis doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās.

Darba pieredze. Zvērināts advokāts SIA “Zvērinātu advokātu birojs ROZENBERGS”, zvērinātu advokātu birojā “Rode un partneri”, zvērinātu advokātu birojā “Rusanovs, Rode, Bušs”. Līdzpriekšsēdētājs Latvijas Krimināllietu advokātu biedrībā, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Advokāta eksāmena komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, docents Latvijas Universitātē, likvidators likvidējamā akciju sabiedrībā “ABLV Bank”, valdes loceklis SIA “R.Invest”.

Apbalvojumi. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Advokatūras Goda zīme par īpašiem nopelniem un ieguldījumu Latvijas advokatūras darbībā un attīstībā, Latvijas Republikas Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme par izcilu mūža ieguldījumu Tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā un pasaulē.

Komisijā izvērsās diskusija attiecībā uz likuma “Par tiesu varu” 55. panta otro daļu, kas paredz, ka Tieslietu padome izveido komisiju, kas var atļaut personai, uz kuru attiecas 55. panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktie ierobežojumi un kura aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, – no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

Rozenbergs informēja, ka pirms 25 gadiem izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā cietušajai personai bija nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, piebilstot, ka ar cietušo personu tika izlīgts un kriminālprocess tika izbeigts uz izlīguma pamata. Komisijas sēdē tika norādīts, ka attiecībā uz Augstākās tiesas iesniegtajiem dokumentiem konstatēts, ka tajos nav atrodama informācija par izvērtējumu, un tika aicināts Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam sniegt informāciju par likumā noteikto komisijas lēmumu.

Saņemta atbilde, ka Tieslietu padome ir izveidojusi komisiju, kas pieņēma vienbalsīgi lēmumu, norādot, ka Augstākās tiesas rīcībā nav minētās komisijas lēmuma, bet apliecināts, ka Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta kopsapulcē ar atzinumu tika iepazīstināti visi Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneši. 10. septembrī no Tieslietu padomes saņemts lēmums, kas iepriekš netika pievienots sākotnējai dokumentu paketei un apliecina Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja pausto komisijas sēdē.

Komisijas sēdē notika balsojums, kurā deputātu balsis sadalījās: pieci – par, trīs – atturas, un tika pieņemts lēmums virzīt lēmuma projektu izskatīšanai Saeimā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Jāni Rozenbergu par Augstākās tiesas tiesnesi ar šī gada 1. decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Paldies Teirumnieka kungam. Viņš informēja par diskutējamiem jautājumiem. Bet, kolēģi, jūs dzirdējāt, ka Juridiskās komisijas lēmums nebija vienbalsīgs. To atbalstīja pieci deputāti. Un man gribētos novērst situāciju, ka... pēc kāda laika jums jautās: kāpēc jūs nobalsojāt šodien tā... kā jūs nobalsosiet, un jūs atbildēsiet: nu, Juridiskā komisija to virzīja, un tādēļ tā ir. Pieci deputāti nolēma, ka šodien ar šo jautājumu ir jāstrādā.

Bet es gribu sniegt papildu informāciju, lai jūs saprastu. Tātad vasarā mēs saņēmām divus iesniegumus: par viena senatora – Bičkoviča kunga – pensionēšanu, un otrs iesniegums bija par Rozenberga kunga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Man gribētos vērst uzmanību, ka saskaņā ar dokumentiem ir paredzēts, ka Rozenberga kungs sāks strādāt 1. decembrī.

Es nezinu, kāpēc mums iesniedza tieši vasarā, un es tikai vēlos jūs informēt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31. pantu man ir pienākums 15 dienu laikā šos jautājumus izskatīt... sākt izskatīšanu. Tāpēc es ieplānoju, un mēs sākām diskutēt.

Runājot par jautājuma izskatīšanu. Augstākās tiesas pārstāvis mūs informēja, ka ir pieteikums, tas ir izskatīts un jautājums tiek virzīts. Mēs saņēmām trīs dokumentus. Viens teikums par to, ka jautājumu virza, CV un pieteikums – tas ir viss. Neviena vārda Augstākās tiesas pārstāvis sākumā neteica par to, ka Rozenberga kungs savulaik izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Tas viņu nediskvalificē no piedalīšanās konkursā. Jo mēs grozījām likumu, un tagad ir speciāla komisija, kas to visu var izvērtēt un pieņemt lēmumu.

Kad mēs par to sākām runāt, tikai tad Augstākās tiesas pārstāvis informēja, ka komisija ir izskatījusi šo jautājumu un neredz problēmu virzīt jautājumu tālāk. Tātad ir atbalstīta jautājuma izskatīšana.

Es paudu viedokli: ņemot vērā, ka tas ir pirmais gadījums, kad mēs gribam apstiprināt par Augstākās tiesas tiesnesi cilvēku, kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, mums vajadzētu iepazīties ar materiāliem. Un tad interesanti izskanēja... Augstākās tiesas pārstāvis tādā pieņēmuma formā teica, ka materiālu varbūt arī nav.

Man ir jautājums: ko tad komisija vērtēja? Nē, varbūt tiešām materiālu nav. Bet es uzskatu, ka mums kā deputātiem ir svarīgi saprast šos jautājumus, iepazīties ar materiāliem un tad izdarīt secinājumus. Nevar būt tā, ka mums atsūta trīs papīrus un mēs apstiprinām tāpēc, ka mums to piedāvā darīt. Tā ir mūsu atbildība – pārbaudīt. Liela varbūtība, ka tur tiešām nav nekādu problēmu, ka, teiksim, gadījums ir tāds, kāds ir. Bet nevar būt tā, ka Rozenberga kungs pastāstīja, mēs saprotam – tā bija – un pieņemam lēmumu. Tas ir viens jautājums.

Otrs aspekts. Vakar bija lūgums no “Latvijas Radio” skaidrot, vai mēs izvērtējām jautājumu, ko pacēla Satversmes tiesa. Proti, Satversmes tiesas 2022. gada nolēmumā bija norādīts, ka... bija tāds teksts, ka “Latvijas Zvērinātu advokātu padome nepieņēma lēmumu, kura pieņemšana ir obligāta saskaņā ar likumu. Šāda padomes rīcība ir pretrunā ar sabiedrības un citu personu tiesību aizsardzības interesēm”. Es nevarēju jautāt Rozenberga kungam, vai viņš vadīja toreiz padomi vai ne, tāpēc ka Satversmes tiesa noanonimizēja informāciju par gadu, kad šis jautājums tiek skatīts. Vēl pirms sēdes es sazinājos ar Satversmes tiesu un lūdzu sniegt informāciju, kurā gadā tas notika. Viņi teica: viņi neatbildēs tik vienkārši, vajadzēs pamatotus pieprasījumus, tad viņi sasauks kopsēdi un lems, atļaut mums to zināt vai ne.

Kolēģi, iespējams, ka šeit nekādas problēmas nav. Šis jautājums nav par to... ko es tagad runāju... par Rozenberga kungu. Te ir jautājums par to, kā strādā Saeima, kā Juridiskā komisija, citas komisijas pieņem savus lēmumus.

Un mans aicinājums komisijas sēdē bija ļoti vienkāršs. Kolēģi, šeit ir 1. decembris. Laiks ir. Nu, izpētīsim informāciju, pārbaudīsim to! Ļausim tiem, kas grib, izlasīt, un tad jau būs lielāka... varbūt (Starpsauciens.) pat vienprātība.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Judins. Lūdzu pagarināt laiku!

Un mēs varēsim paši izdarīt secinājumus. Nu, vai tas nav loģiski? Vai tas nav saprotams, ka mums ir jāsaprot? Bet Liepiņas kundze, kas piedalījās, teica: “Balsojam! Viss ir skaidrs!” (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Viņai viss ir skaidrs. Tas bija jūsu teksts. Kūtra kungs teica: “Balsojam!” Es atvainojos, man kā deputātam ir tiesības zināt, par ko es balsoju. Un jums nav tiesību likt šķēršļus.

Mēs visi varam uzticēties tiesu varai, bet tas nenozīmē, ka nevaram pārbaudīt informāciju. (Starpsauciens.) Un pie tam – 1. decembris! Laiks ir.

Kolēģi, es uzskatu, ka... es nepiedāvāju balsot pret šo lēmumu, jo varbūt tiešām tur nav nekādu problēmu, es piedāvāju dot mums laiku. Tātad es personiski nebalsošu par šo jautājumu nevis tāpēc, ka neuzticos un uzskatu, ka nav iespēju apstiprināt Rozenberga kungu par tiesnesi, bet tāpēc, ka man bija liegta iespēja iepazīties ar materiāliem. Un es aicinu arī jūs nebalsot par šo jautājumu, lai dotu iespēju komisijai pabeigt savu darbu. Komisija savu darbu nav pabeigusi.

Tātad, lūdzu, nebalsojiet, un mēs varēsim izskatīt šo jautājumu un pieņemt pamatotu, motivētu lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi, labdien! Šodien mani mazlietiņ uztrauc jautājums, kā šis konkrētais lēmuma projekts tika analizēts un kā par tā izlemšanu lēma komisijas priekšsēdētājs.

Pēc būtības man bija tāda sajūta, ka šeit nav vis komisijas priekšsēdētāja runa, bet kaut kādas personiskas antipātijas pret kandidātu, pagriežot to konkrētajā situācijā... izmantojot situāciju, un tāpēc komisijas sēdē es teicu, ka šobrīd izskatās ļoti dīvaini. Likums savulaik pateica, ka par tiesnesi nevar būt cilvēks, pret kuru ir bijis nereabilitējošs nolēmums kriminālprocesā, proti, cilvēka vaina ir atzīta.

Satversmes tiesa savulaik atzina, ka šāda norma likumā ir pretrunā Satversmei. Un ir jābūt procedūrai, kā pati tiesu vara var izvērtēt, vai šis nodarījums, kas ir bijis... un arī noteikti kritēriji... vai šis nodarījums ir kaitējis vai var kaitēt tiesu varai un tās reputācijai. Balstoties uz to, likumā tika paredzēta kārtība, ka Tieslietu padome veido komisiju, kas vērtē, vai nodarījums tāds ir bijis. Un loģiskajā juristu sarunā mēs esam jau gadiem, gadu desmitiem runājuši, ka tas ir nenormāli, ja cilvēks pirms seniem gadiem izdara kādu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, un tā rezultātā kriminālprocess pat ir izbeigts, nav bijis pat kriminālsods... Un ir bijušas šīs situācijas, kad aiz neuzmanības izdarītu, jaunībā izdarītu pārkāpumu... un tā rezultātā speciāla komisija, tiesu varas veidota komisija, kas atbilst likumā noteiktajai kārtībai, izvērtē situāciju un saka: “Nē, mēs šeit nesaskatām nekādas problēmas reputācijai.”

Jautājums ir par to, vai tas tika noslēpts no deputātiem? Netika noslēpts. Arī Juridiskajā komisijā to teica un izstāstīja, kā bija. Šis nav gadījums, kad tiek klusēts un netiek izstāstīts. Vēl vairāk – vēl vairāk! – tad, kad Juridiskās komisijas priekšsēdētājs saka: “Es gribu iepazīties ar lietas materiāliem,” es domāju, normāli juristi saprot, ka lēmumi jeb krimināllietas materiāli, kad kriminālprocesi ir izbeigti, neglabājas ilgāk kā 10 gadus. Noilgums glabāšanai arhīvā ir izlases kārtībā... kādus dokumentus saglabā.

Tad kādu lietu grib izlasīt šoreiz? Ir tiesas spriedums, ko vēlas izlasīt. Šajā periodā no komisijas sēdes līdz Saeimas sēdei ir atsūtīta šī informācija, ko Tieslietu padomes komisija ir lēmusi, izvērtējusi visu un parādījusi notikuma faktus. Un tagad mēs politiski sakām: “Nē! Ziniet, mēs neticam šai komisijai, kas izveidota saskaņā ar likumu. Mēs gribam pārliecināties, vai tiešām tāds notikums ir bijis, vai tiešām šis notikums tādā veidā ir izlemts, vai tiešām tas nerada problēmas tiesu varai?” Un šajā gadījumā man liekas, ka mēs gribam šeit politiski (Starpsauciens.)... Tas ir politisks vērtējums, nevis juridisks, jo mums... Un šajā gadījumā mēs mēģinām šo jautājumu pavērst šādā aspektā.

Cienījamie kolēģi! Jānis Rozenbergs ir ilgus gadus strādājis par juristu, un viņa akcijas, teiksim tā, sabiedrībā ir labi zināmas. Ļoti labs jurists. Viņš ir atzīts, ļoti labs advokāts. Pārmest advokātam, kas vadīja advokātu padomi, par advokātu padomes lēmumu būtu tas pats, kas pārmest Mieriņas kundzei par to, kādu lēmumu pieņem Saeima. (Starpsaucieni.) Un līdz ar to... līdz ar to... Nē, šodien skanēja no šīs tribīnes, skanēja kā pārmetums.

Līdz ar to es aicinātu, kolēģi, novērtēt, ka tiesu vara atzīst J. Rozenbergu par pietiekami labu augsta līmeņa juristu, lai viņš varētu strādāt par tiesnesi. Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ir grūti runāt pēc tik profesionāla un argumentēta teksta. Tiešām, Kūtra kungs, paldies par to!

Es gribētu atgādināt vēl tikai pāris lietu. Pirmām kārtām šeit ir tiešām diezgan seni notikumi bijuši, un J. Rozenberga kungs tos neslēpj no sabiedrības. (Starpsauciens.) Ja mēs paskatīsim attiecībā uz jūsu partijas biedri Bražes kundzi, kura noslēpa informāciju no sabiedrības...

Tātad jautājums ir tikai viens – ja Judina kungam patīk, tad viss ir kārtībā, ja Judina kungam nepatīk, tad viss ir slikti. Kā mēs varam runāt par to, kas kaut kad ir bijis... cilvēks jaunībā ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, kurā ir nodarīti vidēji smagi miesas bojājumi, un tagad... es nezinu, cik gadi ir pagājuši – divdesmit pieci?... celt augšā un domāt...? Kur tad ir mūsu slavenā tiesu vara... kur mēs nolemjam, ka cilvēks ir izcietis sodu... ir pagājis laiks, un viņš drīkst piedalīties visos valstiskos procesos?

Judina kungs, jūs nākat... pretrunā pilnīgi ar visu, ko Saeima ir pieņēmusi, un pretrunā ar morāli. Cilvēks nāk ar atklātu... seju, stāsta par to, kas viņam ir bijis jaunībā, ar ko viņš nodarbojies un kādas kļūdas pieļāvis – pretēji jūsu partijas biedrei Bražei, kura to slēpa no sabiedrības. Tāpēc, lūdzu, kolēģi, izvērtējiet šo gadījumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

 

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Reflektējot uz to, ko no tribīnes teica Judina kungs: “Liepiņa teica – balsojam, un tad visi balso.” Tik vienkārši jau tas nebija. Līdz tam nedaudz mierīgākā gaisotnē mēs uzklausījām arī Judina kunga viedokli par to, kādēļ Rozenberga kunga kandidatūru mēs varētu tālāk nevirzīt (Dep. A. Judins: “Es piedāvāju atlikt...”)... jā, runājot Judina kunga vārdiem, atlikt, nesteigties.

Atgādinu, ka mēs neesam pārkāpuši nekādu noteikto kārtību, kas mums liktu nesteigties vai nepieņemt lēmumu, es neatradu nevienu likuma normu vai kaut kādu... kas noteiktu, ka mums kā deputātiem ir pienākums detalizēti iepazīties. Komisijas sēdē jūs teicāt, ka gribat iepazīties ar krimināllietas materiāliem. (Dep. A. Judins: “Man ir tādas tiesības!”) Dariet to! Bet tas nav mūsu pienākums. Un, man liekas, tas ir nedaudz absurdi, ja ir Tieslietu padomes komisijas... lai virzītu tālāk cilvēku, kuram ir bijuši šādi pārkāpumi, ir vajadzīgs vienbalsīgs lēmums. Tas jau rāda, ka mēs kaut kādā veidā neuzticamies. Gribat iepazīties? Ejiet uz arhīvu – tāpat kā Braže gāja – un iepazīstieties, bet kādēļ jūs mēģināt kavēt citus deputātus pieņemt lēmumu, ja mums nav tādas vēlmes iepazīties ar krimināllietas materiāliem, lietas, kas ir skatīta pirms 30 gadiem?

Ļoti jauki, ka jums ir tāda vēlme, un jums tāda drīkst būt. Citiem tādas vēlmes nav. Un šādos gadījumos ir – kas? Ir balsojums, un par tālāku jautājuma virzīšanu vai nevirzīšanu lemj vairākums. Judina kungs, tāda ir kārtība gan Juridiskās komisijas sēdē, gan Saeimas sēdē. Paldies dievam, ka ir saprāta balss – ar savu pieredzi – Kūtra kungs, kurš, manuprāt, ļoti precīzi izskaidroja gan komisijas sēdē, kas notiek, gan šodien izskaidroja Saeimas sēdē, kāda ir kārtība un kā ir tiesības domāt tiem deputātiem, kas nedomā kā jūs, Judina kungs.

Aicinu atbalstīt Rozenberga kunga kandidatūru. Manuprāt, šī ir jūsu personīgā nepatika pret kandidātu, un par iemesliem no tribīnes es negribētu runāt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Es balsošu “par” Jāņa Rozenberga apstiprināšanu, bet šī diskusija (mums ir bijušas vairākas diskusijas) izgaismo plašāku jautājumu loku.

Ir dažādas problēmas. Mums uz Saeimu nāk... par amatpersonu apstiprināšanu, uz Saeimu nāk... no dažādām neatkarīgām institūcijām, no tiesu varas... ir kandidāti, kuri deputātiem jāapstiprina. Jautājums: vai deputātiem visi kandidāti ir jāapstiprina, neuzdodot jautājumus... kurus atnes tiesu vara vai cita neatkarīgā institūcija... vai komisijās un citur drīkst notikt diskusija?

Mums vajadzētu to izrunāt plašāk, jo bieži vien ir tāda nospiedoša nostāja – viss, ko uz Saeimu atnes neatkarīgās institūcijas, tiesu vara, mums ir automātiski jāapstiprina. Tādā gadījumā varbūt grozām Satversmi, lai amatpersonas pašapstiprinās, jo sanāk kaut kā neloģiski. Es domāju, ka diskusijai ir jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es nāku pateikt paldies Kūtra kungam par viņa sniegto skatījumu. Viņš nodemonstrēja, kā komisijas vadītājam būtu jāziņo par šādu lietu – neitrāli un pēc būtības.

Vēl viena piebilde. Tas, ka cilvēks, kuru mēs iecelsim tiesneša amatā, kādreiz dzīvē ir bijis otrā pusē, man tikai vairo pārliecību, ka viņš tiesu lems taisnīgi, jo viņš zina, kā ir būt otrā pusē. Tāpat kā ar pielaidēm – mēs tās iedodam tiem, kas dzīvē neko nav darījuši, kuriem biogrāfija ir kā balta lapa, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņi noslēpumu sargās labāk, nekā tie cilvēki, kas varbūt ir bijuši sarežģītās situācijās, bet izgājuši no tām godam.

Tā ka, manuprāt... Tas, protams, nav obligāts kritērijs, ka jābūt sodītam, lai kļūtu par tiesnesi, bet tas nekādā veidā nemazina pārliecību, ka tiesnesis rīkosies pēc labākās sirdsapziņas, varbūt tikai to vairo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es atbildēšu uz Judina kunga emocijām, jo man diezgan labā ir atmiņā tas, kādas emocijas valdīja sabiedrībā, kad Saeima lēma negatīvi par Andreja Judina apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Rozenberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Līgas Krapānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 16. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Līgas Krapānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Līga Krapāne Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Šobrīd ir Saeimas frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vecākā konsultante.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ievēlēt Līgu Krapāni par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Krapānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sveicam Līgu Krapāni ar ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ivetas Blauas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 16. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Ivetas Blauas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Iveta Blaua Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu psiholoģijā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē – maģistra grādu sabiedrības pārvaldē.

Šobrīd ir projektu vadītāja, eksperte plānošanas un reģionālās attīstības jautājumos Kurzemes plānošanas reģionā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ievēlēt Ivetu Blauu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivetas Blauas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sveicam Ivetu Blauu ar ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Jeļena Kļaviņa, Maija Armaņeva, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Mārcis Jencītis iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra publiskajiem izteikumiem saistībā ar lauku viensētu likvidēšanu un infrastruktūras samazināšanu”.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – motivācijai.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispār jau ir smieklīgi, bet tie smiekli ir caur asarām. Kad priekšā iznāk frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītājs un stāsta, ka mūsu valstī zāļu cenas krītas, kad iznāk no paralēlās realitātes valdības vadītāja un stāsta, ka pārtikas cenas krītas, tad man liekas, ka jūs īsti neesat bijuši ne veikalā iepirkties, ne aptiekā pirkuši zāles. (Starpsauciens.)

Jautājums ir šāds. Ministru prezidente, tātad valdības vadītāja... valdības loceklis tiešajā ēterā visai Latvijai paziņo, ka (Starpsauciens.) Latvijā tiks slēgtas vai iznīcinātas, vai, nezinu, kā citādāk, lauku viensētas, tām tiks nogriezta elektrība un ceļu infrastruktūra uz tām tiks pārrakta. (Starpsauciens.)

Ko par to domā mūsu sabiedrība? Draugi mīļie, es jums teikšu tā – ir viena lieta. Mēs varam visu kaut ko paciest, un Latvijas tauta daudz ko ir pacietusi, 700 gadus ir cietusi, bet, ja ķersieties klāt svētām lietām, jums nāksies par to atbildēt. Siliņai nāksies par to atbildēt, un visam pašreizējam Ministru kabinetam nāksies par to atbildēt. (Starpsauciens.) Tātad vairāk nekā 1 300 000 skatījumu feisbukā, vairāk nekā 10 000 cilvēku dalījušies par to, tūkstošiem komentāru par to visu. Siliņai par saviem vārdiem, par saviem (Starpsauciens.) šiem... es atvainojos, ne par saviem vārdiem, bet par Ministru kabinetu un par tiem cilvēkiem, kuri to pārstāv, ir jāatbild. Viņai ir jānāk uz komisiju un jāpaskaidro, ko viņa ar to ir domājusi. Ko viņa ir domājusi ar to, kā (Starpsauciens.) viņi uzlabos lauku cilvēku darbu, kā viņi uzlabos lauku cilvēku ikdienu, kā viņi uzlabos to, lai cilvēki varētu laukos dzīvot un attīstīties, nevis lai viņiem nogrieztu (Starpsauciens.) elektrību un pārraktu ceļus.

Lūdzu pieprasījumu nodot komisijai. Lai valdības vadītāja nāk un atbild!

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Viļa Sruoģa, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 10. klašu trūkumu Rīgas pašvaldības vidusskolās”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījums ir izskatīts Pieprasījumu komisijā. Pieprasījuma tēma – par nepietiekamu vietu skaitu 10. klasēs Rīgas pašvaldības vidusskolās.

Par šo pieprasījumu mēs saņēmām skaidrojumu no ministrijas. Ministre savā atbildē norāda, ka Izglītības likums noteic, ka pašvaldībām ir pienākums nodrošināt iespējas iegūt vidējo izglītību, taču klases tiek komplektētas, ņemot vērā telpu un kapacitātes prasības. Rīgā 2024./2025. mācību gadā 10. klases tika izveidotas 57 izglītības iestādēs un 10. klasēs bija 4400 vietas. Kopā uzņemti, tai skaitā bērni ar speciālajām vajadzībām, 4537 izglītojamie, bet joprojām deviņās Rīgas vidusskolās 10. klasēs ir brīvas vietas.

Par profesionālās izglītības iestādēm. Tās nodrošina konkurētspējīgu izglītību, taču to galvenais mērķis ir sagatavot jauniešus darba tirgum.

Attiecībā uz finansējumu pedagogu darba samaksai – pedagogu darba samaksu ministrija aprēķina atbilstoši reģistrēto skolēnu skaitam 1. septembrī. Ministrija attiecīgi pārskaitīs Rīgas valstspilsētas pašvaldībai aprēķināto finansējumu par visiem Rīgas pašvaldības teritorijā esošo izglītības iestāžu 10. klašu izglītojamiem.

Pieprasījumu komisija pieprasījumu ir noraidījusi.

Aicinu arī Saeimu to noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi, sveicināti! Šis jautājums skar katru ģimeni Rīgā un Latvijā kopumā. Iespēja turpināt mācības pēc 9. klases – šis jautājums nav tikai statistiskas rādītājs vai skolu tīkla reorganizācijas jautājums. Tā ir taisnīguma un izglītības pieejamības problēma... kas nosaka mūsu valsts nākotni. Par kādu valsts attīstību mēs varam runāt, ja mēs nevaram pienācīgi nodrošināt vidējo izglītību katram skolēnam, kurš vēlas to saņemt? Ar vienu roku taisām ciet skolas, ar otru – mēģinām saglabāt... noturēt skolotājus un viņu vietu pieejamību.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas pašvaldības datiem, šajā mācību gadā Rīgā 10. klasēs sākotnēji bija plānotas aptuveni 4400 vietas. Reāli ir uzņemti vairāk nekā 4500 jauniešu, teorētiski kapacitāte ļautu sasniegt 4800 vietas. Tomēr pieprasījums uz noteiktām skolām un programmām ir lielāks nekā piedāvājums. Rezultātā daļa bērnu nesaņem vietu tur, kur viņi vēlētos un kur viņiem būtu visatbilstošākā izglītības programma. Pašvaldībām ir pienākums nodrošināt vidējās izglītības pieejamību. Ministru kabineta noteikumi par higiēnas prasībām telpām, protams, ir svarīgi, bet tie absolūti nav šķērslis papildu klašu atvēršanai. Tieši politiskā griba, finansējums un stratēģiskā pieeja nosaka, vai pašvaldība un valsts spēj pielāgoties bērnu vajadzībām.

Valsts mērķdotācija pedagogu algām tiek aprēķināta pēc izglītojamo skaita, kas fiksēts 1. septembrī. Tas nozīmē – ja pašvaldībai jāatver papildu klases pirms šī datuma, tā to dara bez skaidras garantijas par finansējumu. Šī sistēma attur no elastīgas un ātras rīcības un noved pie situācijas, ka skolēni paliek rindā nevis tāpēc, ka nav telpu, bet tāpēc, ka administratīvais mehānisms to neparedz. Ir skaidrs, ka šajā situācijā atbildība gulstas gan uz pašvaldībām, gan uz valsti kopumā.

Mums ir jārīkojas, lai līdzīga krīze neatkārtotos nākamajos gados. Tādēļ es aicinu izvērtēt iespēju ieviest papildu finansējuma mehānismu šādiem gadījumiem ar avansa maksājuma iespēju, lai pašvaldības varētu atvērt papildu klases tur, kur tas ir nepieciešams, kur ir pārāk liels pieprasījums.

Aicinu Izglītības un zinātnes ministriju nopietni pieiet šim jautājumam, paredzēt uz priekšu, uz nākotni... gadus uz priekšu, lai tādas situācijas neatkārtotos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 10. klašu trūkumu Rīgas pašvaldības vidusskolās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 47, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas, Jura Viļuma, Māra Kučinska, Andreja Svilāna, Ingmāra Līdakas, Česlava Batņas, Lindas Matisones pieprasījums ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par informācijas sniegšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījuma tēma – “Par informācijas sniegšanu”. Deputāti lūdz ministrei skaidrot viņas profesionālo un politisko darbību pirms neatkarības atjaunošanas, tostarp par iespējamo darbu Latvijas Jaunatnes progresa savienībā, kā arī par karjeras sākuma posmu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Ārlietu ministre Baiba Braže sniedza izvērstu un stingru atbildi, uzsverot, ka šādi pieņēmumi nav pamatoti un ir vērtējami kā politiski motivēti centieni diskreditēt viņu personīgi un vājināt Latvijas konsekvento ārpolitikas kursu, tajā skaitā Latvijas konsekvento nostāju sankciju politikā pret Krieviju un atbalstā Ukrainai. Ministre skaidri apliecināja savas vērtības un patriotismu, piedalīšanos Latvijas neatkarības atjaunošanas notikumos un konsekventu darbu valsts drošības un ārpolitikas stiprināšanā gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī.

Savā vēstulē Pieprasījumu komisijas deputātiem ministre raksta: “Manas vērtības veidoja ģimene un vecvecāki, kuru stāsti par Latvijas brīvību un izsūtījumiem bija ikdiena. Neatkarības atjaunošana man nav teorija vai vēstures grāmata. Tā ir mana paaudze, mana pieredze, mana dzīve. Esmu un palikšu Latvijas patriote, kas kalpo savas valsts drošībai, neatkarībai un nākotnei.”

Pieprasījumu komisija 10. septembra sēdē pieprasījumu izskatīja un, četriem deputātiem balsojot “par” un astoņiem deputātiem “pret”, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Ņemot vērā Pieprasījumu komisijas lēmumu, aicinu arī Saeimu noraidīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, dāmas un kungi! Es nāku šeit, lai paustu mūsu vilšanos. Kā zināt, APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti, lai gan būdami opozīcijā, atbalstīja Baibas Bražes kļūšanu par ārlietu ministri. Arī es personīgi atbalstīju un aicināju savu frakciju to darīt ar cerību par skaidru, stingru un racionālu politiku. Likās, ka Bražes kundzes pieredze un personība tam kalpotu par labu pamatu. Taču tagad, kolēģi, man jāsaka, esam vīlušies – vīlušies Bražes kundzes ārpolitiskā kursa izvēlēs.

Mums kategoriski nav pieņemama koķetēšana ap Palestīnas tēmu. Mūsu ieskatā, tā fundamentāli pasliktina mūsu attiecības ar stratēģiskajiem drošības partneriem un ir kaitīga mūsu valsts nacionālās drošības interesēm. Mēs bojājam attiecības ar Izraēlu, kas ir nozīmīgs Latvijas partneris drošības jomā. Izraēla ir viena no tehnoloģiski un militāri attīstītākajām demokrātijām, tā aiztur Irānas un Krievijas ekspansiju, iznīcina “Hamās” infrastruktūru, kas ir daļa no šī autoritārisma tīkla Tuvajos Austrumos, Izraēla dalās ar izlūkdatiem, sadarbojas NATO ietvaros un netieši kavē Krievijas spējas karot Ukrainā. Atbalstot Izraēlu, Latvija stiprina savu drošību un savu vietu Rietumu telpā. Turklāt diemžēl mēs fundamentāli bojājam attiecības ar Amerikas Savienoto Valstu administrāciju. Mēs paši sev atņemam argumentus laikā, kad mums jāpārliecina par ilgtermiņa atbalsta nepieciešamību ne tikai mums, bet visai Baltijai.

Kolēģi, jūs taču zināt, ka tieši tajā brīdī, kad ārlietu ministre piekrīt tikties ar tā saucamās Palestīnas (tā nav oficiāli atzīta valsts) ārlietu ministri, ko vēl nevar nosaukt par ārlietu ministri, Baltais nams lemj par Baltijas drošības iniciatīvas un tā saucamās 333. sadaļas atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Tas nav jautājums tikai par 150 miljoniem. Tas ir simbolisks solis – vai ASV ir šeit ar savu naudu, ar saviem lēmumiem vai tomēr dod signālu, ka kaut ko mums noņem. Vai ir jābāž galva Palestīnas jautājumā, vai tas ir tuvredzīgi? Mūsuprāt, kolēģi, tā ir pilnīgi bezatbildīga politika.

Mēs esam vīlušies, ka, stājoties amatā, ministre diemžēl slēpa no mums nozīmīgus savas biogrāfijas faktus. Mēs to uzskatām par klaju necieņu gan pret Saeimu, gan pret sabiedrību. Amatpersonas iesniedz Saeimai informāciju par sevi ne tikai tāpēc, lai Saeimas deputāti varētu izvērtēt šī cilvēka pagātni un piemērotību amatam, bet lai par to uzzinātu sabiedrība, tie, kas mūs šeit ir ievēlējuši un devuši mandātu rīkoties, gūtu pilnvērtīgu informāciju un zinātu, kas ir tie cilvēki, kas viņus pārstāv, kāda ir viņu pagātne.

Cilvēciski var saprast, ka dzīves gājumā bijuši brīži, no kuriem varbūt drusku ir kauns, taču tas nevar būt par pamatu to slēpšanai, pretendējot uz tik augstu amatu. Lai, protams, vēsturnieki vērtē, vai ilgstoša darbība organizācijā, kas ir tieša Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības idejiskā un saimnieciskā mantiniece un kuru tajos gados vadīja tādi Latvijas politikā labi zināmi ļaudis kā Jānis Urbanovičs un Andris Ameriks, ir naivitātes vai oportūnisma un konjunktūras izjūtas liecība.

Visbeidzot, kolēģi, mēs esam ļoti vīlušies par to, kā ministre reaģēja uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Tie bija ļoti vienkārši, saprotami jautājumi. Tā vietā, lai paskaidrotu, vienkārši atbildētu uz jautājumiem, Bražes kundze izvēlējās pīt intrigas, nomelnot jautājumu uzdevējus un mēģināt iepīt mūs apšaubāmu sazvērestību teoriju mudžeklī. Tā ir ministres un arī cilvēka necienīga rīcība, necieņa pret Satversmē noteiktajām parlamenta tiesībām uzdot jautājumus, iesniegt pieprasījumus, saņemt tiešas un godīgas atbildes. Tā, kolēģi, diemžēl ir ļoti sāpīga vilšanās.

Šī iemesla dēļ es aicinu atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ņemot vērā, ka visiem pusdienlaikā ir ieplānotas sanāksmes, vai pietiks laika? (Dep. E. Jurēvics: “Pietiks!”) Pietiks.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam. Lūdzu!

E. Jurēvics (JV).

Smiltēna kungs runāja par vilšanos. Es, kolēģi, arī esmu vīlies. Esmu vīlies šajā situācijā, kad visiem bija skaidrs, ka sankcionētas personas... laikā, kad Eiropa lemj par to, lai pagarinātu viņiem sankcijas par to, ka viņi ir saistīti ar Kremli, atbalstījuši agresiju Ukrainā... ka tomēr mēs parlamentā politikānisku iemeslu dēļ vēršamies pret ārlietu ministri, kas no dienas uz dienu strādāja, lai šīs sankcijas pagarinātu, tai skaitā oligarham Avenam.

Sankcijas izdevās pagarināt. Es par to esmu lepns. Esmu lepns par mūsu ārlietu ministres stāju, par viņas spēju pārstāvēt Latviju starptautiski, spēju sadarboties ar mūsu stratēģiskajiem partneriem – Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa regulāri kontaktējas ar ASV valsts sekretāru Rubio, lai nodrošinātu mūsu valsts intereses, ir regulārs viesis ASV Senātā un Kongresā, lai pārstāvētu mūsu intereses, Ukrainas intereses un kopējās Eiropas Savienības intereses.

Kolēģi, teikšu godīgi, daudzus APVIENOTĀ SARAKSTA deputātus es ļoti cienu un arī turpmāk cienīšu, jo uzskatu, ka ar viņiem var iet cīņā. Un par Bergmaņa kunga stāju man šaubu nav un nebūs. Bet, Smiltēna kungs, tas, kas notika laikā, kad publiski bija pieejama informācija, ka Avens veic nomelnošanas kampaņu pret mūsu ārlietu ministri ar mērķi viņu diskreditēt, lai sankcijas netiktu pagarinātas, – šādu rīcību es uzskatu par necienīgu.

Kolēģi, gribu citēt vēl vienu APVIENOTĀ SARAKSTA politiķi, ko es cienu un cienīšu. (Starpsauciens.) Publiski tviterī tika uzdots jautājums – Edgars Jēkabsons jautāja: “Interesanti, ko Pozņaks domā par sava saraksta aktivitātēm muļķīgos uzbrukumos Bražei, kas liek domāt par Avena aizstāvību?” Reinis Pozņaks publiski atbildēja: “Domāju par partiju sistēmas mīnusiem. Un ceru, ka tādi nav patiesie nodomi. Nelaikā tas viss.”

Kolēģi, tiešām – nelaikā tas viss! Kas ir šis pieprasījums, draugi mīļie? Es tiešām ceru, ka tā nav kāda oligarha kampaņa, bet drīzāk kļūda, ko jūs veicāt.

Šodien es aicinu – lai skaidri parādītu, ka šī ir politiska akcija, nevis mēģinājumi diskreditēt kādu oligarhu vārdā ārlietu ministri – visiem noraidīt šo priekšlikumu un ģeopolitiskajos jautājumos būt vienotiem.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. Vai pietiks...?

L. Liepiņa (LPV).

Tā ir kolēģu tāda īpašas vienotības spēja. Es nezinu, ko jūs ēdat un dzerat pārtraukumos, ka jūs it visā saredzat Kremļa ietekmi, Putinu... aģenti, oligarhu aizstāvji... nekas labāks nav izdomāts. Un tas ir vienīgais jūsu arguments uz tik vienkāršu un elementāru lietu kā nepatiesu ziņu sniegšana. Tas ir viss, par ko šeit ir.

Par to, ka Bražes kundze, nākot pēc balsīm tad, kad vēlējās kļūt par ārlietu ministri, savā CV aizmirsa (Kā var aizmirst?!) norādīt to, ka viņa ir bijusi algots darbinieks vienā ļoti interesantā iestādē... Varat iepazīties ar to visu.

Es varu apbrīnot jūsu spēju... kā jūs metaties visi aizstāvēt. (Starpsauciens.) Tas ir labi, jā. Bet – kā jūs to darāt? Braže pati taču varēja nākt. Braže varēja nākt uz komisiju stāstīt, varēja šodien šeit atnākt. Bet – nē, tāpēc ir JAUNĀS VIENOTĪBAS komisijas vadītāja, kura komisijas sēdē Braži aizstāv (kā komunistiskajā partijā kādreiz stāv – biedrs par biedru): nav viņa bijusi ne komjauniete, ne kas. (Starpsauciens.) Un viņu aizstāv – “Panorāma” vakarā to raida. Viss ir labākajās tradīcijās. Ar Braži viss ir kārtībā.

Kur viņa ir šodien? Nāciet un pastāstiet! Kā var aizmirst?! Kāpēc ir jāiet uz arhīvu, lai paskatītos, ko es tajos deviņdesmitajos gados darīju? (Starpsauciens.)

Pastāstiet man, kādas uzņēmējdarbības formas bija deviņdesmito gadu sākumā, par kurām mums mēģināja stāstīt parlamentārais sekretārs. Kas tās bija par formām? Un kas bija tie daudzie klienti, kuriem Braže sniedza juridiskos pakalpojumus? (Starpsauciens.) Nenormāli gribētos redzēt.

Patiesībā šis ir tikai un vienīgi par nepatiesas informācijas sniegšanu, par kuru mums ir jau krimināli sodīti deputāti. Un acīmredzot vēl būs. Bet, redziet, Braže ir īpaša, kaut kā ir sanācis – viņa drīkst. Es uzskatu, ka tas nav godīgi ne pret vēlētājiem, ne pret deputātiem, kas atdeva balsis par Braži. Tā ir informācijas slēpšana, un šo nesmukumu jūs mēģināt kaut kādā veidā paslaucīt zem tepiķa. Nesanāks.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Uldis Augulis, Aleksandrs Kiršteins, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Ričards Šlesers, Andris Šuvajevs, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir reģistrējušies tikai 42 deputāti. Vēl nevaram sākt. Paldies visiem, kas vienmēr ir laikus. Tā arī ir viena no ētikas un cieņas pazīmēm. Tiešām paldies! Tikko būs 51 deputāts, tā turpināsim darbu. (Pauze.)

Tā, kolēģi, ir reģistrējušies 52 deputāti.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par darba kārtības jautājumu – pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par informācijas sniegšanu”.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars. (Zālē troksnis.)

E. Tavars (AS).

Godājamie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS šo pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man ir lūgums: lūdzu, mazliet klusāk! Paldies.

E. Tavars. APVIENOTAIS SARAKSTS šo pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei sagatavoja ar gaužām vienkāršiem jautājumiem, uz kuriem var atbildēt ļoti lietišķi, konstruktīvi: jā, nē un cik. Tieši tik vienkārši. Tā vietā mēs saņēmām atbildi ar padsmit rindkopām – padsmit rindkopām! –, kurās ir mēģināts pašus jautājumu uzdevējus padarīt par vainīgiem. Tā vietā, lai atbildētu uz APVIENOTĀ SARAKSTA deputātu jautājumiem pēc būtības, ir mēģinājums mūs ar seju, kā saka, ielikt aveņu zaptē. Lai gan man personīgi mīļākā noteikti ir pīlādžu. Bet ne par zaptēm ir stāsts.

Kolēģi, baidos, ka tik mēs beigās nesākam te runāt par krievu sinepēm... par to, kā mēs pieņemam lēmumus un kā mēs atbildam. Mans personīgais arguments, kāpēc es piekrītu šādiem jautājumiem, ir tas, ka gribu saprast Baibas Bražes ārpolitikas kursu. Kādi ir iemesli? Ja vēsturiskais stāsts ir bijis... tas, par ko kolēģi jautā vai par ko viņa savā “Facebook” kontā runā... tie ir vieni apstākļi. Kam jaunībā nav bijis kaut kas tāds?

Šajā namā daudzos sasaukumos ir bijuši ne tikai Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības biedri, bet arī dažādu citu tā laika institūciju un komunistiskās partijas biedri. Daudzi no viņiem to pat nav slēpuši. Tāds laiks viņiem bijis. Mēs to pieņemam zināšanai. Tā tas bija. Kādēļ tas jāslēpj? Vienkārši atbildiet. Varbūt tā bija kļūda. Vienkārši lietišķi atbildiet: ziniet, tāds laiks, ka ar tādām lietām nelepojas. Viss, jautājumu nebūtu.

Starp citu, mēs ar kolēģiem, pirms iesniegt šo pieprasījumu, vēl domājām... zinot to, ka šāda JAUNĀS VIENOTĪBAS un Baibas Bražes aizsardzības taktika varētu būt – mēģināt diskreditēt pašus jautājumu uzdevējus... varbūt šo pieprasījumu atlikt. Lai pieņem sankcijas, skatāmies pēc tam. Šobrīd visas sankcijas ir pieņemtas – kā redzējām, neviens neko nav bloķējis. Varbūt tagad atbildiet pēc būtības, nevis mērciet mūs ar degunu aveņu zaptē.

Konkrēti jautājumi, kolēģi, pēc būtības ļoti vienkārši jautājumi. Nediskreditējiet institūtu “Saeimas deputātu pieprasījumi”, kas ir paredzēts Satversmē un Kārtības rullī. Atbildiet uz šiem jautājumiem! Tam nav nekādu citu iemeslu.

Uz komisiju atnāca ministres kundzes parlamentārais sekretārs. Man liekas, viņš pats labi apzinās, ka viņu mēģināja pamest zem tanka. Vai tas ir korekti, kolēģi? Nu nav korekti. Viņa bija tajā savienībā. Neviens par to neko vairāk neprasīs. Vienkārši – atbildi godīgi: kāpēc, kas, ko, kā. Un viss. Nav pirmā reize, kad Saeimas deputāti kaut ko tādu jautā. Savā “Facebook” kontā viņa publicē, ka bija, atbildē – kaut ko citu.

Lūdzu – tik elementāri, nekā sarežģīta. Bet ar šīm atbildēm... pievienojos kolēģiem, kuri saka, ka tā ir zināma vilšanās, ka nevar godīgi pateikt: biju, jā, kļūdījos, savā laikā bija tādi lēmumi. Viss. Jautājumu vairāk nebūtu. Mēs vēlreiz ejam pa apli un visos iespējamos formātos piesaucam nezin ko.

Līdzīgi kā mēs... paldies dievam, mēs nodevām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Apvienotā saraksta lēmuma projektu par Krievijas aktīvu iesaldēšanu. Dzirdēju jēdzīgus priekšlikumus arī no deputāta Liepiņa, kurš papildinās ar to personu aktīviem, kuri aktīvi atbalsta karadarbību, kuri ir saistīti ar Krieviju. Vēlam veiksmi! Mēs izstrādājām šādā redakcijā, balstoties uz normām... iekļāvām normas, kuras bija viens pret vienu... ko apņēmās mūsu Valsts prezidents, 2024. gada 11. aprīlī tiekoties ar Ukrainas prezidentu un parakstot vienošanos.

Jūs šīs normas mēģinājāt diskreditēt. Jums ir labāki priekšlikumi, ko uzlabot? Lūdzu, atbalstīsim! Kā jau pirmajā reizē minēju – ja ir jēdzīgi, saturīgi priekšlikumi, kas ir mūsu nacionālās valsts interesēs, mēs tos atbalstīsim. Nebaidieties atbildēt uz neērtiem jautājumiem! Mukšana no neērtiem jautājumiem bieži vien rada daudz jaunu papildu jautājumu. Dzirdam arī, ko saka daži Latvijas žurnālisti, kuri nav tajās, kā jūs paši sakāt, kampaņās vai tamlīdzīgi, – kā šobrīd ārlietu ministre vēršas pret viņiem, kā uzvedas... Nu, tas nav īsti korekti.

Es tiešām gribu, lai mēs visi savā ārpolitikas kursā esam vienoti, lai mums būtu vienota, skaidra pozīcija attiecībā pret Krieviju un Ukrainu, nepārprotami dzelžaina pozīcija jautājumos, kas skar Gazas joslu un Izraēlas pašaizsardzību. Lai mēs nebūtu sašķelti, īpaši valdības koalīcijas līmenī, jo visi to ļoti labi zina... citu valstu ārlietu ministri, vēstnieki visu šo fiksē... stratēģisko partneru galvaspilsētas saņem regulārus ziņojumus no mūsu vēstniekiem. Tas viss veido priekšstatu par mūsu valsti, īpaši par valdošo koalīciju.

Tāpēc, kolēģi, nebaidīsimies no tiešiem un arī neērtiem jautājumiem, atbildēsim godīgi! Atbildēsim īsi, lietišķi un nemēģināsim diskreditēt jautājumu uzdevējus. Būsim vienoti!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Šobrīd mums visiem ir viens pienākums – Latvijas drošība un aizsardzība. Nevis sava politiskā tēla spodrināšana uz citu rēķina. Mūsu valsts nelabvēļiem nav svarīgi, kādu politisko spēku mēs pārstāvam. Viņi redz Latviju kā vienu veselu. Tieši tāpēc mums tas jāsaprot un jāspēj rīkoties vienoti, noliekot malā šādas sīkumainas nesaskaņas, lai varētu stāties pretī. Ir nepieņemami, ka īstermiņa politiskās greizsirdības dēļ atsevišķi politiķi, aizmirstot šo pienākumu, ir gatavi izmantot izdomājumus un zemiskus paņēmienus, lai vērstos pret politisko konkurentu.

Izdomājumus tāpēc, ka nupat Tavara kungs pauda no tribīnes nepatiesību. Ārlietu ministres atbildē Pieprasījumu komisijai skaidri un gaiši ir atbildēts uz jautājumu, kuru jūs minējāt, un ir teikts, ka viņa organizācijā, kuru jūs minējāt, nav strādājusi nevienu dienu. (Starpsaucieni.) Tas ir rakstīts atbildē.

Baiba Braže lieliski pārstāv Latvijas starptautiskās intereses, ir ar stingru stāju, ir ieguldījusi milzīgu darbu, lai nodrošinātu visaptverošu atbalstu Ukrainai un noturētu stingru Eiropas Savienības sankciju politiku pret agresoru. Ar savu personīgo piemēru, dienot Zemessardzē, apliecinājusi savu apņemšanos palīdzēt Latvijai arī X stundā.

Aicinu jūs ieguldīt enerģiju Latvijas drošības stiprināšanā tādā pašā mērā un ar tādu degsmi kā šī politiski motivētā pieprasījuma sagatavošanā un aizstāvēšanā.

Aicinu neatbalstīt pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Droši vien šīs debates, kuras šodien dzirdam, būtu visiem aiztaupītas, ja mūsu valstī būtu kārtīgi iziets tā sauktais lustrācijas process. Starp citu, Igaunija to ir veikusi. Viņiem, cik man zināms, tādas diskusijas nenotiek. Lustrācijas pamatdoma ir tāda – katrs, kurš ir dzimis pirms 1990. gada un dzīvojis padomju laikos, darbojies vienā vai otrā organizācijā kā biedrs vai strādājis algotu darbu, godīgi atzīst, godīgi izstāsta, ko ir darījis, kādās organizācijās, kādā statusā. Lai mēs visi zinām, ar ko mums ir darīšana... arī Saeimas sēdēs... sēžot blakus šiem cilvēkiem.

apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība ir opozīcijas partijas, bet visās tikšanās reizēs ar mūsu ārvalstu kolēģiem, arī vakar – ar Turcijas ārlietu komisijas vadību, mēs vienmēr uzsveram, ka šīs abas partijas ir vienotas ar koalīciju, ja mēs runājam par aizsardzību, valsts interesēm un ārlietām. Mūsu intereses gan kā APVIENOTĀ SARAKSTA, gan kā Saeimas ir, lai valdībā strādājošie cilvēki būtu patiešām valsts interešu sargātāji un lai pār viņiem nebūtu nekādas ēnas. Šo ēnu attiecībā uz Bražes kundzi radīja nevis aveņu zapte, nevis krievu sinepes vai vēl kaut kas... Viņa pati ielika sociālajos tīklos informāciju, kura līdz tam nebija norādīta ne dzīves gājumā, nekur. Es personīgi to nezināju. Jūs to zinājāt, nu, tad jūs zinājāt vairāk nekā es. Mēs to nezinājām. Tāpēc mēs uzdevām jautājumu. Pavisam vienkāršs jautājums: kāpēc Saeimā iesniegtajā CV nebija norādīts šis darba devējs? Bija viņa tur darba ņēmējs vai biedrs? Cita starpā Pieprasījumu komisijā Krastas kundze... tas pārstāvis, kas bija deleģēts Bražes kundzi... viņš teica, ka viņa bija gan biedre, gan strādāja tajā. Tad viņš kļūdījās? Tad viņam ir jāatnāk un jāatvainojas, ka viņš ir kļūdījies. Kur ir tā taisnība? Saprotiet, jūs paši esat sapinušies tajās trijās priedēs. (Starpsauciens.) Un šobrīd jūs, nespējot (Starpsaucieni.) atbildēt uz jautājumu, uz konkrētu jautājumu, kā jau mani kolēģi teica, paši sevi iedzenat dziļākā purvā.

Ja jums ir kāds jautājums par mani vai maniem kolēģiem APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ, varbūt kādu citu šajā Saeimā, uzdodiet! Droši uzdodiet! Mēs atbildēsim. Mēs uzdevām jautājumu, bet atbildes nav. Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības tiešs mantinieks, organizācija, kas darbojās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Man ir jautājumi, uz kuriem es atbildes neesmu saņēmis. Tāpēc es arī šodien balsošu “par” šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, ka pēc būtības paldies Baibai Bražei, kas ir iedzinusi JAUNO VIENOTĪBU strupceļā, un viņi nesaprot, kā lai iziet no šīs situācijas. Es runāšu kā... principā kā iepriekš direktors, kā darbinieks, kas strādāja ministrijā. Un es atbildēšu vienu jums, cienījamā JAUNĀ VIENOTĪBA, es jums novēlu, ja kādreiz jūs vadāt kādu iestādi vai ko, lai jums būtu tādi juristi kā Baiba Braže, ar tādām atbildēm, kā Baiba Braže atbildēja. Mani īstenībā “fascinē” (pēdiņās) Antras teiktais, ka uz jautājumiem viss ir atbildēts.

Nu, kolēģi, jūs izlasījāt? Jūs izlasījāt jautājumus, ko mēs pieprasījām? Mēs uzdevām konkrētus jautājumus. Nebija jautājumu par ārlietu kursu, nebija jautājumu par kaut kādām sadarbībām. Mēs uzdevām konkrētus jautājumus. Saņemot atbildi, mēs redzam divas A4 lapas par iespējamām baumām, intrigām, ka mēs te kaut ko perinām. Un tad tāda maza, maza saitīte, ka es esmu patriote, es atbalstu... Atbildes taču nav. Un tajā pašā laikā, ja jūs sakāt, ka Antra nav strādājusi, nu, pasauciet savu parlamentāro... Es tikko paskatījos stenogrammā. Viņš apgalvoja, ka viņa tur ir strādājusi. Kāpēc jūs melojat? (Starpsauciens.)

Un līdz ar to man ir jautājums, Liepiņa kungs, jūs, protams, zināt vislabāk par visiem Jaunajā VIENOTĪBĀ, šodien it sevišķi, es tā secinu. Bet man ir jautājums, kur ir atbilde uz 16. jautājumu: “Kādi bija jūsu pienākumi šajā darbā?” Atbilde uz 11. jautājumu: “Kādā valodā tika kārtota lietvedība, un kā šī organizācija tika dēvēta krievu valodā?” Nu, ja neatceras, lūdzu, atbildiet: “Neatceros.” “Vai jūs zināt, kādi bija finanšu avoti, no kuriem LJPS finansēja savu darbību?” Nu atkal – “Nu, neatceros, sen tas bija.” Nu, tā arī atbildiet! Sameklējiet atbildes! Vai ir uz kādu jautājumu no šiem trijiem...? Nākamais: “Kāda bija jūsu darba samaksa šajā amatā?” Ir atbilde? Nav. “Kuri bija jūsu tiešie vadītāji, kad strādājāt LJPS?” Ir atbilde? Nav. Mēs esam parlamentārā demokrātija. Mums, katram no deputātiem, ir tiesības uzdot jautājumus un saņemt atbildes pēc būtības. Šobrīd jūs sakāt: “Jums nav tādu tiesību, mēs jums neatbildēsim.”

Par to, ko dīvaini runāja Judina kungs... man likās, ka viņš ir opozīcijā. Viņš sāka apgalvot lietas... ka mēs neatbildam deputātiem. Nē... tieši tā! Jūs, koalīcija, šobrīd ar šo pieprasījumu neatbildat deputātiem.

Es vēlreiz novēlu jums to, lai jums būtu tādi darbinieki, kas atbildētu uz tādām vēstulēm, jo tad jūs sapratīsiet, kāpēc neuzticas valsts pārvaldei, kāpēc mums ir tāda izglītības sistēma, kāpēc mums ir tādi vadītāji, kuri vispār nesaprot, kādi viņiem uzdoti jautājumi. Tas nav uzbrukums Baibai Bražei, tas ir uzbrukums jums par to, ka jūs nespējat atšķirt jautājumus no... normālas, cieņpilnas atbildes, komunikācijas, ko mēs jums prasām.

Mēs izturējāmies pret jums ar cieņu, uzdodot jautājumus. Jūs uzbrukāt mums, piedēvējot mūs vienam kreisam flangam. Bet tā jau ir jūsu vājuma pazīme. Jūs uzbrūkat, jo saprotat, ka citu variantu nav. Atbildēt cieņpilni – variantu nav.

Viennozīmīgi atbalstu šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es te klausos, kā JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi saista šo pieprasījumu ar Avenu. Ka tātad tie kas, kas varētu atbalstīt šo pieprasījumu, ir saistīti kaut kādā veidā ar potenciālu Avena ietekmi.

Es atgādināšu – 2022. gada 24. februārī Avens piedalījās sanāksmē kopā ar Putinu, tieši tai dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Un toreiz bija tāds visnotaļ liels sašutums Latvijā par to. Radās doma, ka viņam vajadzētu atņemt Latvijas pilsonību. Toreiz Saeimā tas tika diskutēts, arī mūsu komisijā, un, vārdu sakot, Saeima nonāca pie risinājuma, ka pat mainīja likumus, deva iespēju tīri juridiski to izdarīt, un mēs to arī izdarījām. Tad tas jautājums nonāca drošības iestādēs, kur bija jāsaņem atzinums, nu, un attiecīgi šis process jāfinalizē. Bet tad tas kaut kādā veidā nobremzējās. Pagāja gads, pat vairāk, un tas process nobremzējās. 2023. gada oktobrī es uzrakstīju iesniegumu toreiz Jaunās VIENOTĪBAS iekšlietu ministram un prasīju, cik tad tālu ir ar to pilsonības atņemšanu Avenam. Un saņēmu diezgan izvairīgu atbildi, ka tur skatās un ka tur izvērtē, vārdu sakot, process norit, un vajag pagaidīt.

Tagad ir pagājuši vairāk nekā divi gadi pat kopš šī iesnieguma, process absolūti ir nobremzējies, un nekādas virzības vispār šajā jomā nav. Es nezinu tiešām, kāpēc tas tā ir, ar ko tas ir saistīts. Vai tas tiešām ir saistīts ar to, ar ko tas varētu būt saistīts? Es ļoti ceru, ka – nē, bet varbūt, es nezinu, nāks šeit JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvji, varbūt varēs kaut ko sīkāk par to pateikt, kas ir pamatā šai lietai. Bet jebkurā gadījumā, ja viņam šodien nebūtu Latvijas pilsonības, tad vispār šis jautājums, par ko mēs te runājam – ka varētu izņemt no sankciju sarakstiem –, nebūtu aktuāls. Ja viņš būtu Krievijas pilsonis, būtu, tā sakot, pilnīgi skaidrs, ka viņš būtu sankciju sarakstā un tur arī paliktu.

Attiecībā uz šo pieprasījumu. Es domāju, ka tas ir... gluži korekti formulēti jautājumi, kā jau šeit minēja... es tur neko sliktu neredzu. Faktiski tur ir viens jautājums – kāpēc tika noklusēts CV, ka viņa atradās Latvijas Jaunatnes progresa savienībā, bijušajā komjaunatnē. Es domāju, ka ikviens saprot, kāpēc tas tika noklusēts. Protams, šo vadīja Jānis Urbanovičs, tā bija bijusī komjaunatne. Protams, ka negribas ar to šodien lielīties. Bet to varēja arī tādā veidā... maksimāli neitrāli, bez liekiem skandāliem... to varēja arī tā formulēt. Tā lieta visa būtu, tā sakot, izbeigusies, jo mums šeit partijas un komjaunatnes sekretāri, tā sakot, nav pirmo reizi. Šai gadījumā – arī koalīcijā. Tā ka es domāju, ka to visu varēja atrisināt... Tā vietā tika izvēlēta iešana uzbrukumā – kā saka, visi tie, kas atbalsta šo pieprasījumu, faktiski tieši vai netieši atbalsta Avenu.

Ja tā, tad es tiešām aicinu – vēlvienreiz aicinu – Jauno VIENOTĪBU nebremzēt pilsonības atņemšanu Avenam un šo procesu virzīt uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Bija nosūtīts pieprasījums. Saņemta atbilde – vēstulē. Rekur, “Latvijas Republikas ārlietu ministrs Rīgā 2025. gada 9. septembrī”. Un citēju: “Es tur neesmu strādājusi nevienu dienu.” Vajag lasīt dokumentus!

Nākamais – kāpēc tāds CV? “Mans Saeimai sūtītais CV atspoguļo informāciju no Ārlietu ministrijas personas lietas par mani.” Tāpēc tāds CV. Atbildi jūs saņēmāt. Un pietiek te pa riņķi malt vienu un to pašu. Un vēstule ir noslēgta ar to: “Patiesā cieņā Baiba Braže, ārlietu ministre. Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.” To viņa ir teikusi (Starpsauciens.), ko kāds cits ir teicis vai nav teicis, tam šobrīd nav nozīmes, jo viņa ar savu parakstu ir apliecinājusi to, ko viņa ir teikusi. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. (Starpsaucieni.)

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Mani, godīgi sakot, tā īpaši neinteresē Baibas Bražes pagātne, un es tādu pieprasījumu arī nebūtu parakstījis, jo mums... kas tik mums nav bijis amatos... ar kādu pagātni. Mums Triju Zvaigžņu ordeni saņēmuši kaudze čekas aģentu, mums premjers... divreiz... ir bijis čekas aģenta kartīti turošs cilvēks. Uz šī fona Baibas Bražes, kā saka, jaunības karjera man liekas tāda, nu, klasika Latvijā. Nekas īpašs.

Šis pieprasījums, ne tikai šis pieprasījums, bet vispār šī situācija ir kaut kas pilnīgi cits. Tas ir tests, vai cilvēks, kurš ieņem augstu amatu – ārlietu ministra amatu – ir adekvāts vai nav. Ja Baiba Braže būtu korekti atbildējusi uz visiem jautājumiem, es domāju, šeit nekādas debates šodien nebūtu bijušas.

Vēl vairāk – viena lieta... labi, cilvēks varbūt politikā jauns ienācis, emocionāls, un viņam visur liekas, ka viņam uzbrūk politiskie oponenti... Es saprotu, ka varbūt tad var saprast, ka opozīcijas pieprasījums viņam liekas kaut kāds politisks gājiens.

Bet man daudz vairāk šajās dienās, vēl pirms... pēc šī pieprasījuma, teiksim, to adekvātuma neesību parāda, piemēram, viņas reakcija uz Agneses Margēvičas interviju... citējot viņas pašas citātus. Var nepatikt vai patikt Agnese Margēviča, kā viņa raksta, kā viņa strādā, bet es domāju, ka visiem, kam ir bijusi kaut kāda saskarsme ar Agnesi Margēviču... iedomāties, ka viņa sazvērestības grupā kopā ar Avenu, kā saka, organizē Baibas Bražes nomelnošanas kampaņu, ir neprāts, muļķība... Jā, es teiktu, tas, pirmkārt, ir neprāts un, otrkārt, muļķība, jo visu šo darbību rezultātā, šai valdībai aizejot, Baiba Braže, kā lai saka, arī aizies no politiskās vides, jo... Un, ja mums kādam liekas, ka viņa šobrīd cīnās par Latviju, – viņa cīnās par sevi un cīnās tik muļķīgi, ka ar to arī beigs savu politisko karjeru. Un varbūt ir labi, ka tā. Labāk vēlāk mēs uzzinām, kāds ir ministrs, nekā... kā saka, labāk vēlāk nekā nekad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Viss likās tik nenormāli vienkārši – tādi pāris ļoti skaidri saprotami jautājumi. Un kur mēs esam nonākuši ar to visu? Es saprotu, ka Krievijā ir ierasts skatīties televizorā un sociālajos tīklos, kur Sergejs Lavrovs saka: mēs jau neuzbrukām un Krimā tie nebijām mēs... Acīmredzamas lietas tiek noliegtas.

Es klausos šīs debates. Ļoti vienkārši, saprotami jautājumi. Un Liepiņa kungs, Krastas kundze nāk šeit un citē Baibu Bražes kundzi, un pauž pašu viedokli. Krastas kundze saka: “Bet viņa tur nav strādājusi.” Liepiņa kungs citē: “Es tur neesmu strādājusi nevienu dienu.”

Ziniet, ko tas atgādina? Tas atgādina mūsu valsts vadītāju Ministru prezidenti Eviku Siliņu, kas sēž raidījuma “Kas notiek Latvijā?” tiešajā ēterā un saka: “Dombura kungs, es ar privātajām lidmašīnām nelidoju.” Un Dombura kungam izsprāgst acis 10 centimetru lielumā. Viņš saka: “Kā? Bet rekur ir izziņa, rekur rakstīts!” Viņa saka: “Nē, es ar privātajām lidmašīnām nelidoju.” Viņš saka: “Nu, bet te taču rakstīts, rekur, jūsu lidojums no turienes uz turieni, tik minūtes, tik stundas... un tik daudz maksāja... kaut kādus desmitus tūkstošus... jūsu lidojums.” – “Nē, es nelidoju.”

Man liekas, ka es ne velti Jaunajai VIENOTĪBAI, uzsākot darbu šajā jaunajā, dinamiskajā valdībā... šeit pat sēžot, premjerei uzdāvināju Džordža Orvela grāmatu “1984”. Tur šis viss ir aprakstīts. Varbūt Mūrnieces kundzei taisnība – varbūt nevajadzēja. (Starpsauciens.) Mīļie draugi no Jaunās VIENOTĪBAS, jūs pārpratāt. Tā nebija instrukcija. Goda vārds! (Smiekli. Aplausi.) Tas tā nebija domāts. Orvels šo grāmatu rakstīja kā brīdinājumu cilvēcei, nevis kā instrukciju, pēc kuras dzīvot un vadīties, un veidot valsti.

Ja reiz “nestrādāja”... Es esmu atvēris šobrīd Ārlietu ministrijas mājaslapu – Baibas Bražes pašas ievietots CV, kur ir rakstīts: “1990.–1993. gads” – veseli četri gadi! – “juriste, konsultante, starptautiskā sadarbība, LJPS vecākā referente”. (Starpsauciens.) “Dombura kungs, bet es taču nelidoju ar privātajām lidmašīnām!”

Cienījamā Jaunā VIENOTĪBA! Vai brīdī, kad uzticība Saeimai piedzīvo vēsturiski zemākos rādītājus, kad sabiedrībai ir vajadzīga bāka un orientieris, kur ir patiesība, fakti, uz faktiem balstītas lietas, vai nevajadzētu jums beidzot nākt pie prāta un atzīt savas kļūdas, ja tādas ir, un galvenais – pateikt patiesību, lai cik draņķīga un sāpīga tā būtu? Jo, ja mēs šeit, Saeimā, kļūsim par melu puduri, par melu zapti, nevis aveņu zapti, bet melu zapti, šī valsts būs nolemta. (Starpsauciens.)

Un visbeidzot. Liepiņa kungs zina, kas ir Latvijas Valsts arhīvs, vai ne? Vēsturnieks taču! Nu par to – “es taču nelidoju ar privātām lidmašīnām”, “es tur nestrādāju”. Tātad CV ir viens, un otrs ir Latvijas Valsts arhīvs. Fonds Nr. 1937 – Latvijas Jaunatnes progresa savienība. Vēsturiskā izziņa. 1998. gada 12. februārī. Izziņu sastādīja Politiski represēto personu un trimdas dokumentu nodaļas vecākais referents Āzens. Vēsturiskā izziņa balstīta uz faktiem. Un tur rakstīts, ka LJPS ir Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības tiešs mantinieks. Punkts. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par informācijas sniegšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 46, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dombrava, Edmunds Jurēvics un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt 33. darba kārtības punktu – “Grozījumi Ieroču aprites likumā” – pirms 12. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 9. septembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 971/Lp14) otrajā lasījumā. Uz šo sēdi bijām saņēmuši trīs priekšlikumus, kas visi ir redakcionāla rakstura.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 20. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 48 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vairākās komisijas sēdēs skatīja likumprojektam iesniegtos grozījumus.

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 984/Lp14). Saņemti 48 priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tapis, reflektējot uz šaušanas sporta nozares vajadzībām, lai novērstu praksē radušās interpretācijas iespējas. Tātad turpmāk būs tikai viena veida sacensības – šaušanas sacensības. Lūdzu atbalstīt, jo komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tapis sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām un paredz šaujamieroču maināmo būtisko sastāvdaļu klāstu papildināt ar revolvera maināmajiem cilindriem un garstobra šaujamieroču rāmjiem, kas integrēti laidē. Tādējādi ieroču īpašniekiem tiks dota iespēja pielāgot savu ieroci vairākiem lietošanas veidiem, piemēram, medībās izmantot klasisko riekstkoka laidi ar rāmi, bet treniņos vai šaušanas sacensībās – alumīnija vai polimēra laidi ar rāmi.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Te būs ilgāks skaidrojums, par ko mēs runājām... jo šis ir tiešām ļoti būtisks un tāds ļoti svarīgs. Priekšlikums attiecas uz ieroču aprites modernizāciju un digitalizāciju Latvijā, tiešām uzsveru – digitalizāciju, pārveidojot to par mūsdienīgu, e-pakalpojumos balstītu sistēmu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu Valsts policijai, ieroču īpašniekiem un komersantiem.

Likumprojekta 3.1 pants paredz iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai ieroču atļaujas vai licences saņemšanai Valsts policijā iesniegt strukturētu datu veidā tiešsaistē Ieroču reģistrā, kā arī saņemt atgriezenisko saiti no Valsts policijas ar tiešraides Ieroču reģistru. Kā jau es teicu, tas tiešām ir ļoti svarīgi, jo mēs virzāmies uz digitalizāciju. Izskanēja aicinājums to īstenot no visām organizācijām, arī nevalstiskajām, un mēs esam pateicīgi, ka Iekšlietu ministrija ir ieklausījusies un arī atradusi finansējumu, lai šādas pārmaiņas notiktu.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Tas paredz palielināt pilsoņu pašaizsardzības iespējas un dod tai tiesības klasificēt lielāka kalibra ieročus, nekā atļauts šobrīd, proti, no deviņiem milimetriem uz 11,43 milimetriem. Tāds ir revolvera kalibrs šobrīd Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā, bet daudzās citās Eiropas valstīs pašaizsardzībai atļauto īsstobra šaujamieroču kalibrs vispār nav ierobežots.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Priekšlikums tapis sadarbībā ar jomas nevalstiskajām organizācijām un paredz atļaut iegādāties garstobra traumatiskos šaujamieročus un to neletālo munīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu!

R. Bergmanis. Par 5.!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, par 5. priekšlikumu.

Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 6. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Paredz paplašināt klusinātāja izmantošanas iespējas medībās atbilstoši praksē izmantotajiem kalibriem. Šāviena troksnis nav atkarīgs no kapseles veida un šāviņa diametra, bet no šāviņa ātruma. Mūsdienās munīcija ar apmales kapseli papildināta ar jauniem kalibriem un lodes ātrums ievērojami pārsniedz agrākos, tādēļ esošie ierobežojumi nav saglabājami. Īpaši tas ir aktuāli medībās apdzīvotu vietu tuvumā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 7. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Analoģisks iepriekšējam, tikai attiecas uz sporta ieročiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt no likuma liesmu slāpētāju aizliegumu. Liesmu slāpētāji mūsdienās netiek izmantoti un praksē tiek jaukti ar stobru bremzēm. Tieši klusinātāji un stobra bremzes darbojas kā liesmu slāpētāji, un tie savukārt ir atļauti. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Saistīts ar 4. priekšlikumu. Dod tiesības izmantot pašaizsardzībai lielāku kalibru nekā līdzšinējie deviņi milimetri. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Precizē klusinātāju veidus Latvijā atzītu sporta federāciju darbībā. Analoģisks iepriekšējam priekšlikumam – attiecībā uz munīciju ar apmales kapselēm... un samazinot šaujampulvera apjomu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Satur normas, kas izriet no digitalizācijas projekta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz ieroču iegādāšanās atļaujas integrēt glabāšanas atļaujā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Regulē tiesību apjomu, kādu piešķir ieroču glabāšanas atļauja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Analoģisks priekšlikums – par glabāšanu. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz izslēgt normu par realizēšanas atļauju – līdzīgi kā par iegādāšanās atļauju izslēgšanu –, jo realizācija turpmāk būs integrēta glabāšanā un nēsāšanā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz ieroču kolekciju tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 17. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Paredz mainīt sistēmu attiecībā pret tām personām, kuras kriminālprocesa rezultātā nav atzītas par vainīgām.

Tā kā attiecīgā ieroču direktīva paredz noteikt aizliegumus personām, kuru rīcība ir vardarbīga, šajā priekšlikumā šī pieeja ir saglabāta. Tiem apsūdzētajiem, kuri apsūdzēti par tāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, kā arī tiem apsūdzētajiem, kas apsūdzēti par noziegumiem pret valsti, ieroča atļauja nebūtu izsniedzama.

Visos citos gadījumos, kad persona var būt apsūdzēta par amata noziegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, nav saskatāma tieša saistība ar apsūdzētā statusa ietekmi uz ieroča atļauju. Šajos gadījumos jau ir izpildīti citi kritēriji, pēc kuriem liedzam atļauju. Tie ir 9. punkta gadījumi, kad Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka persona ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrības kārtību vai drošību, 10. punktā minētie lojalitātes kritēriji un citi. Tātad personai, kura izdara smagus noziegumus, piemēram, par terorisma finansēšanu, ar ieroča atļauju nemaz nevajadzētu nonākt apsūdzētā statusā. Apsūdzētā statuss nav vienīgais kritērijs ieroča atļaujas saņemšanai.

Komisijā priekšlikumu par izmaiņām attiecībā uz papildu nodaļām un alkohola un narkotisko vielu ietekmi atbalstīja arī Ģenerālprokuratūra, arī deputāti lēma, ka būtu nepieciešams paplašināt noziedzīgo nodarījumu kategorijas, kuras tomēr ir “diskvalificējuši”... tas ir, ar atsauci uz Krimināllikuma devīto un 9.1 daļu.

Rezumējot – tika lemts turpināt darbu ar šo regulējumu atbilstoši tām problēmām, par ko komisijā ilgstoši... ir izrunāts.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 18. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Identisks iepriekšējam, tikai attiecībā uz aizdomās turētajiem. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 19. – deputāšu Simanovskas un Levrences priekšlikums. Priekšlikums komisijā tika vērtēts kā sistēmiski pareizs, jo minētais administratīvais pārkāpums nācis klāt kopš 2022. gada, un ir tikai loģiski to ierindot līdztekus citiem tāda rakstura pārkāpumiem kā šobrīd esošais sīkais huligānisms, kura saturs laika gaitā gan ir mainījies un būs vēl precizējams uz trešo lasījumu.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 20. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Saistīts ar ieroča atļauju digitalizāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 21. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem – 17. un 18. – par ieroča atļaujas apturēšanu aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 22. – deputāšu Simanovskas un Levrences priekšlikums. Paredz ieroča atļaujas apturēšanu personai, kurai tiesa vai tiesnesis civilprocesā kā atbildētājam noteicis pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts vairāku iemeslu dēļ. Tas ir civilprocesuāls pagaidu rakstura noregulējums, kuram ir samazināts pierādīšanas slieksnis un kura piemērošana personai nav saistīta ar citiem tiesību ierobežojumiem. Pagaidu aizsardzība pret vardarbību attiecas tikai uz ģimenes locekļiem, radiniekiem un vienas mājsaimniecības iemītniekiem, un tiesnesis var piemērot jebkādus pagaidu aizsardzības līdzekļus. Katrs gadījums būtu vērtējams individuāli.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kā jau referents teica, priekšlikuma būtība ir šāda: ja personai tiesa vai tiesnesis civilprocesā kā atbildētājam noteicis pagaidu aizsardzības līdzekli pret vardarbību, tātad šī persona, iespējams, ir bijusi vardarbīga, un tādā gadījumā ieroča atļauju anulē.

Runājot par šo priekšlikumu, es gribu pastāstīt arī savu personīgo pieredzi. Bērnībā mūsu kaimiņš bija vardarbīgs pret savu sievu. Tajā laikā, protams, tā skaitījās ģimenes iekšējā lieta. Bet kādu dienu, domstarpību brīdī, kaimiņš ar medību bisi draudēja arī manam tēvam. Tas notika visas mūsu ģimenes acu priekšā. Patiesību sakot, man kā bērnam tas bija ļoti nopietns pārdzīvojums. Toreiz mani vecāki izsauca miliciju, un pēc šī incidenta ieroča nēsāšanas atļauju kaimiņam anulēja.

Šobrīd mūsu attieksme ir mainījusies. Mēs esam pieņēmuši daudzas būtiskas likumu normas, lai aizsargātu cietušos no vardarbības. Apsveicami ir tas, ka Civilprocesa likumā ir paredzēta pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Tas nozīmē, ka tiesa ir aizliegusi varmākam tuvoties, zvanīt cietušajam vai uzturēties cietušā dzīvesvietā.

Tomēr praksē ir situācijas, kad cilvēkam, pret kuru tiesa ir noteikusi šādus ierobežojumus, šaujamierocis tiek saglabāts. Mēs saprotam, cik liels risks tas ir cietušajai personai. Sieviete, kas meklē aizsardzību tiesā, nereti dzīvo bailēs, it īpaši, ja zina, ka varmākam varbūt ir ierocis. Pētījumi arī norāda, ka sievietes dzīvība visvairāk ir apdraudēta tieši tad, kad viņa pieņem lēmumu pamest šo varmāku. Tieši tad varētu būt lielākie incidenti. Un diemžēl mēs tādus Latvijā esam piedzīvojuši.

Šis priekšlikums ir vienkāršs. Ja tiesa ir noteikusi pagaidu aizsardzības līdzekli pret varmāku, Valsts policijai ir jāaptur šīs personas ieroča atļauja uz laiku, kamēr tiesas lēmums ir spēkā. Nākamais priekšlikums paredz – ja tiesa atceļ šo pagaidu aizsardzības līdzekli, tad ierocis ir pieejams.

Ieroču aprites likums paredz, ka ieroci atņem tad, ja cilvēks ir apsūdzēts kriminālprocesā, bet kāpēc mēs to nedarām tad, ja apsūdzība ir civilprocesā un ja tiesa ir konstatējusi apdraudējumu? Upura dzīvībai nav svarīgi, kādā procesā ir pieņemts lēmums, svarīgi ir tas, ka draudi pastāv, un mums ir jādara viss, lai novērstu dzīvības apdraudējumu. Līdzīgs regulējums ir arī citās jomās, piemēram, ja cilvēks nemaksā uzturlīdzekļus, arī tad viņam var apturēt ieroča atļauju.

Šis priekšlikums arī nepalielinās policijas darba apjomu. Tas neprasa papildu budžeta līdzekļus. Valsts policija jau šobrīd aptur ieroča atļaujas citos gadījumos. Ar šo priekšlikumu tiek pievienots vēl viens gadījums, tieši domājot par cietušās personas drošību.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Personām, kas cieš no vardarbības, tas ļautu justies drošāk un novērstu incidentus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Jā, mums bija diskusija, un mēs arī droši vien... nevis droši vien, bet vērsīsimies Ministru kabinetā, lai būtu visaptveroši. Skaidrojums ir tāds, ka tiesa jau neveic nekādu izmeklēšanu, tā vienkārši pieņem lēmumu, bet, lai tādu lēmumu pieņemtu, droši vien vajadzētu daudz vairāk pierādījumu. Tas arī bija viens no galvenajiem argumentiem šajā diskusijā.

Kā jau minēju, šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Bet mēs sūtīsim komisijas vēstuli Ministru kabinetam, lai tādu visaptverošāku... lai tiktu pieņemti lēmumi attiecībā uz daudzām citām lietām, kas saistītas ar vardarbību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 26, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 23. – arī deputāšu Simanovskas un Levrences priekšlikums. Tas ir par to pašu – par pagaidu aizsardzību pret vardarbību – un paredz, ka drošības līdzekļa atcelšanas gadījumā tiek atjaunota ieroča atļaujas darbība. Šajā sakarā komisijā bija diskusija gan par civilprocesa ilgumu, gan par to, ka jāpievērš uzmanība tam, ka pagaidu aizsardzību pret vardarbību var atcelt kaut vai nākamajā dienā, kā arī piemērot atkal un atkal vienas lietas ietvaros.

Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, vai vajag balsojumu? (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 26, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 24. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredzēts normas izslēgšanu saistīt ar digitalizāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 25. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Saistīts ar ieroča atļauju digitalizāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 26. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī saistīts ar grozījumiem un reģistra kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 27. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas paredz samazināt administratīvo slogu ieroču komersantiem, nosakot, ka nav jākārto kvalifikācijas pārbaudījums, strādājot ar E kategorijas gāzes ieročiem, F kategorijas un citiem mazāk bīstamiem rīkiem.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 28. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī saistīts ar digitalizācijas projektu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 29. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tehniska rakstura. Attiecas uz informācijas digitalizāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 30. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbrīvo kolekcionāru no pienākuma uzturēt savu ieroču reģistru. Tas atvieglos ieroču glabātuvju veidošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 31. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atsevišķa iegādāšanās atļauja vairs nebūs nepieciešama, tādu paredzēts izslēgt no likuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 32. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz ieroču īpašniekiem tiesības nodot ieroci, arī munīcijas sastāvdaļas, ieskaitot šaujampulveri, glabāšanā uz laiku ieroču komersantam, kā arī tiem subjektiem, kas ir noteikti šobrīd.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 33. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Rosina palielināt fiziskajām personām atļauto glabājamo šaujampulvera apjomu. Pašreiz tas ir tikai trīs kilogrami, bet mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā tas ir niecīgs apjoms. Ir jāveicina iedzīvotāju noturība un jādod viņiem iespēja kļūt neatkarīgākiem no piegāžu ķēdēm. Komisijas sēdē tika kliedēts mīts, ka šaujampulveris ir sprāgstoša viela un aizdegoties eksplodē. Nē, gluži pretēji – tas var eksplodēt, ja ir ievietots metāla seifā.

Komisijā priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 34. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz tehniskus grozījumus, iegādāšanās atļauju aizstājot ar glabāšanas atļauju, jo glabāšanas atļauja ietver arī tiesības iegādāties. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 35. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Analoģisks pamatojums par ieroču iegādāšanās atļaujas izslēgšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 36. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tieši tāds pats pamatojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 37. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz izslēgt normas par ieroču realizēšanas atļauju. Līdzīgi iepriekšējiem priekšlikumiem, mazina administratīvo slogu, bet šajā priekšlikumā tas attiecas uz realizācijas atļauju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 38. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Paredz izslēgt pienākumu reģistrēt Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par šaušanas instruktoru sertifikātiem. Tas ir tādēļ, ka šo reģistru plānots slēgt un turpmāk visas ziņas ievadīt Ieroču reģistrā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 39. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz arī attiecībā uz licencēm iet digitalizācijas ceļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 40. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Attiecas uz juridisko personu tiesībām saņemt licenci gadījumā, ja to dalībnieks, vadītājs vai darbinieks, kurš strādā ar ieročiem, ir ieguvis apsūdzētā statusu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 41. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Analoģisks –attiecībā uz aizdomās turētajiem. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 42. – deputāšu Simanovskas un Levrences priekšlikums. Paredz aizliegumu izsniegt licences arī juridisko personu dalībniekiem gadījumos, ja ir piemērots administratīvais sods par agresīvu pret citu personu vērstu uzvedību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 42. priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 43. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Precizē ieroču marķēšanas kārtību Latvijā ievestiem ieročiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 44. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz jauna Ieroču reģistra izveidi. Es tomēr vēl... lai būtu skaidrība. Tas būs mūsdienīgs digitalizēts rīks. Paredzēts izteikt arī 87. pantu jaunā redakcijā un noteikt jaunu deleģējumu Ministru kabinetam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Ieroču reģistra darbību, vienlaikus izslēdzot valsts un pašvaldību institūcijās esošā bruņojuma uzskaiti Ieroču reģistrā. Katra valsts un pašvaldības institūcija veic savas mantas, tai skaitā arī ieroču, uzskaiti. Papildus tam visa informācija, kas ir saistīta ar ieroču apriti un ieroču aprites subjektiem, tiks novirzīta uz Ieroču reģistru.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 45. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Saistīts ar regulējumu attiecībā uz aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem un Valsts policijas rīcību šādos gadījumos. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 46. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 47. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Tehniska rakstura. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Un beidzamais – 48. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tas paredz, ka ar digitalizāciju saistīto pantu spēkā stāšanās termiņš ir 2030. gada 1. janvāris.

Digitalizācijas projekts nosaka nākotnes komunikāciju ar klientiem e-vidē no 2030. gada. Kopumā tas ir laikietilpīgs process. Informācijas sistēma aizgūta no Meža valsts reģistra, 84 procenti no visiem atļauju īpašniekiem ir mednieki.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, realizējot jaunā Ieroču reģistra izveidi, no Eiropas Savienības struktūrfondiem ir piesaistījis finansējumu trīs miljonu eiro apjomā.

Jaunā Ieroču reģistra tehniskā izstrāde tiks uzsākta 2026. gada otrajā ceturksnī.

Konkrētā priekšlikuma redakcija ir precizējums trešajam lasījumam, tādēļ priekšlikums pagaidām nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā pateicos ikvienam, kas bija iesaistīts, par veiksmīgo sadarbību.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – šā gada 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts paredz kārtību, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācijas praktisko izpildi. Nepieciešamība pēc grozījumiem radusies tāpēc, ka vairākos starptautiskajos dokumentos ir prasība, lai būtu izpildīta noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija arī tad, ja šī noziedzīgi iegūtā manta ir sapludināta, sajaukta kopā ar legālo mantu, proti, tā ir jānodala izpildes laikā.

Mums Latvijā bija kārtība, bet īsti nebija skaidrības visās lietās, un šie grozījumi šo jautājumu palīdz sakārtot. Ir svarīgi, ka šajā situācijā... procesā ir arī kādas tiesības cilvēkiem, kuriem ir tiesības uz legālo daļu, piemēram, kad pārdod nekustamo īpašumu, pusi konfiscē kā noziedzīgi iegūtu, bet otra puse cilvēkam paliek legāli.

Šī procedūra ir jāsakārto labāk. Grozījumos arī paredzēts svītrot normas, kas dublējas ar Civilprocesa likumu, kas regulē, kā tiesu izpildītāji realizē mantu. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt, lai varam tālāk diskutēt un apspriest.

Aicinu arī kolēģus Saeimā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 3. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Šis likumprojekts paredz pilnveidot un uzlabot kārtību, kas saistās ar kaitējuma atlīdzināšanu, ko valsts atlīdzina tiem cilvēkiem, pret kuriem kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpumu procesa laikā ir radīts kaitējums, nepamatots vai prettiesisks kaitējums. Kā būtiskākos grozījumus es varētu norādīt... tas, ka kaitējums var tikt radīts personai arī vēl pirms kriminālprocesa uzsākšanas. Piemēram, Finanšu izlūkošanas dienests ir veicis darbības, lai mantu arestētu, un pēc tam kriminālprocess tiek uzsākts, bet, izrādās, nebija pamatots arests. Līdz ar to cilvēkam ir tiesības saņemt kompensāciju. Tāpat ir novērsts tas, kas ir esošajā likumā, proti, pie prettiesiska mantiskā kaitējuma radīšanas līdz šim bija ielikti, kā saka... cilvēkam jau nav tiesības saņemt atpakaļ pilnvērtīgi visu, bet, jo augstāka summa, jo mazāk viņš procentuāli saņem atpakaļ. Tagad tas tiek novērsts. Un, kā saka, viens pret vienu. Ja ir nodarīts kaitējums prettiesiski, tad arī šo summu saņem.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu un nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 2. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamās kolēģes un kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 1025/Lp14) pirmajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, atvieglojot vienošanās noslēgšanas kārtību, kā arī veikt citus nepieciešamos precizējumus likumā, lai fonda administrācijas darbību padarītu efektīvāku.

Saskaņā ar fonda administrācijas datiem kopumā izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs pēdējos piecos gados ir ar tendenci samazināties un regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs savukārt ir ar tendenci pieaugt. Tomēr gadījumu skaits, kad vecāki nepilda Civillikumā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus un to vietā uzturlīdzekļu izmaksas tiek veiktas no fonda, salīdzinoši ir nemainīgs – uz šo brīdi tie ir vairāk nekā 25 tūkstoši parādnieku, kuri turpina uzkrāt parādu pret fondu.

Līdz ar to, lai fonda administrācijas darbību padarītu vēl efektīvāku parādu atgūšanā, ar šiem grozījumiem likumā tiek precizētas attiecīgās normas, kas atvieglos praksē esošo vienošanās noslēgšanas ar parādnieku kārtību, kādā veicami uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumi.

Tāpat ar šiem likuma grozījumiem tiek precizēts fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra darbības regulējums, nosakot fonda administrāciju par Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra pārzini, kā arī nosakot minētajā reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu, informācijas apstrādes kārtību un piekļuves nodrošināšanu minētajā reģistrā iekļautajai informācijai. Kā arī ar šo likumprojektu tiek precizēts likuma 3. pants, kas paredz, ka fonda administrācija šajā likumā noteikto funkciju izpildē atrodas Tieslietu ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 10. septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” pirmajā lasījumā un atbalstīja.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, ir labi, ka šādi grozījumi ir iesniegti, kas tiešām uzlabos Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbību un tā darbu ar parādniekiem. Un tomēr ir slikti, ka šobrīd vēl likumā tiek saglabāta norma, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto līdzekļu apmēru bērniem nosaka Ministru kabinets un kas ir mazākā apmērā, nekā tas noteikts, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu. Ministru kabinets ir noteicis minimālo apmēru, ka tie ir 25 procenti no minimālās algas bērniem līdz septiņu gadu vecumam un 30 procenti no minimālās algas bērniem virs septiņu gadu vecuma.

Šobrīd Uzturlīdzekļu garantiju fondā saglabājas norma, ka šo jau tā minimumu vēl var samazināt. Un tas šobrīd tā ir. Šobrīd uzturlīdzekļi no fonda bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem ir par 60 eiro mēnesī mazāki nekā Civillikumā noteiktais apjoms. Un bērniem no septiņu gadu vecuma tas ir par 72 eiro mēnesī mazāk. Gadā tie ir 720 eiro bērnam mazāk vai 864 eiro bērnam mazāk. Vai tas ir taisnīgi? Nē, tas nav taisnīgi. 2004. gadā, kad tas tika ielikts Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, bija noteikts viens maksājums, viens apmērs un bērni netika šķiroti pēc pazīmes, kas ir maksātājs.

Laikam ejot, 2010., 2011., 2012. gadā tika samazināts šis apmērs. Bija krīze. Skaidrs. Tad tika atjaunots. Tad atkal 2017., 2018., 2019. gadā samazināts. Un tad 2019. gadā pieņemts unikāls lēmums, ka turpmāk tas vairs nav piesaistīts indeksācijai vai minimālajai algai, bet Ministru kabinetam ir privilēģija nolemt pašiem, cik tā summa ir liela. Un tas ir ačgārni.

Vēl jo vairāk jāpiezīmē, ka šis nav tikai naudas jautājums, jo šis lēmums ir tapis laikā, kad kāds teica, ka naudas mums ir tik daudz kā nekad. Es teiktu, ka šis ir arī galvas jautājums. Tamdēļ es aicinātu padomāt.

Mēs noteikti iesniegsim priekšlikumu, kuru mēs jau bijām iesnieguši šī gada sākumā, bet kurš Saeimā tika noraidīts, – izlīdzināt šo kārtību, beigt nevienlīdzību pret bērniem, pret vismazāk aizsargāto sabiedrības daļu, tai skaitā ģimenēm, kurās bērnus audzina viens no vecākiem. Tas posms vai... kā saka, komanda ir tik stipra, cik stiprs ir vājākais posms. Mēs esam tik stipri, cik varam palīdzēt tiem, kam visvairāk vajag palīdzību.

Šī ir tā reize, kad es aicinātu atgriezties pie sākotnējās – 2004. gada – normas, ka tas ir viens lielums, kas tiek izmaksāts bērniem, neskatoties uz to, kas to izmaksā.

Tātad “Nacionālā apvienība” ir sagatavojusi jau atkārtoti šī likuma grozījumus, un aicināsim jūs, kolēģi, mums pievienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

L. Rasima. Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Rasima. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šī gada 25. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Rasima. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Turpinām bērnu tiesību tēmu. Bērnu interešu labākā aizstāvība nav tikai ikdienas rūpes par uzturu, veselību, izglītību, bērni ir jāaizsargā arī dažādās grūtās dzīves situācijās. Viena no tādām ir situācija, kad bērna vecāki šķir laulību. Lai šķiršanās process būtu mazāk traucējošs bērnam, ir sagatavoti divi likumprojekti. Vienā paketē iet kopā likumprojekti – “Grozījumi Civilprocesa likumā” un “Grozījumi Notariāta likumā”.

Atbilstoši praksē konstatētajam nereti pēc laulības šķiršanas pie notāra puses uzsāk tiesas procesu gan par saskarsmes, gan aizgādības tiesībām. Attiecīgi tiesvedībā, lai pierādītu sava prasījuma pamatotību, konfliktā tiek iesaistīts arī bērns. Tas kļūst par galveno strīda objektu. Tiek prasītas neskaitāmas bērnu psiholoģiskās izpētes, tiek uzsākti paralēli procesi – arī administratīvā procesa un kriminālprocesa kārtībā. Tādējādi bērns cieš no vecāku savstarpējo attiecību skaidrošanas. Bērnam tiek radīts papildu stress un emocionālā pārslodze, kas var atstāt būtiskas negatīvas sekas uz viņa attīstību un labbūtību.

Līdz ar to, lai mainītu šo kārtību, grozījumi paredz, ka pie notāra šķirto laulību gadījumā vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem ir ar saistošu spēku notariālā akta formā un vienošanās ir tieši izpildāma bez tiesvedības procesa. Ja kāda no pusēm panākto vienošanos vēlāk tomēr nepilda, tiek uzsākta saistību bezstrīdus piespiedu izpilde.

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš ir 20. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” ir saistīts ar iepriekšējo, par ko tikko stāstīju, un būtība ir tā pati. Tātad ar grozījumiem tiek noteikts, ka vienošanās par bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērnu uzturlīdzekļiem ir apliecināma notariālā akta formā un vienošanās ir tieši izpildāma saistību bezstrīdus piespiedu izpildes kārtībā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu balsot par šo likumprojektu, atbalstot to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš ir 20. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 1015/Lp14), pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Prezidij! Kolēģi! Likumprojekts paredz I saraksta vielu, kurām noteikts izņēmums lietošanai veterinārmedicīniskām manipulācijām, aprites un uzraudzības kārtību, nosakot kompetences un funkcijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Zāļu valsts aģentūrai. Lietošanas nosacījums I sarakstā vielai etorfīns stāsies spēkā ar 2025. gada 1. decembri saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību” pārejas noteikumu 9. punktu. Runa ir par ļoti spēcīgām zālēm, kuras lieto lieliem zvēriem, veicot brūču ārstēšanu, kastrāciju un tamlīdzīgi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Un komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu lasījumam 2025. gada...

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 1015/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 1015/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

L. Lizbovskis. 23. septembris.

Sēdes vadītāja. 23. septembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšanas laiks Saeimā?

L. Lizbovskis. Galīgajā lasījumā – 2025. gada 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

L. Lizbovskis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 979/Lp14), pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” ir izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, lai nodrošinātu tiesisku kārtību kuģu apgādei ar zālēm, kuru sastāvā ir II un III saraksta vielas, novēršot šo zāļu izplatīšanas ierobežojumus, veikta narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam juridiska sakārtošana. Šie aspekti ir ņemti vērā, juridiski sakārtojot likuma līmenī normas attiecībā uz farmaceitiskās darbības licencēšanu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 979/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Kapsētu likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatīšanā... likumprojekts “Kapsētu likums” pirmajā lasījumā.

Šā likuma mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu pašvaldību kapsētu izveidošanas un uzturēšanas, kā arī kapavietas piešķiršanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Arī diskusijās identificējās tas, ka nākamajos lasījumos būs izšķiršanās, vai atstāt šo likumprojektu pašreizējā tvērumā vai to paplašināt, jo pašreiz Ministru kabinets ir iesniedzis šo likumprojektu kā pašvaldību kapsētu likumu, un tad ir jautājums, vai to ir nepieciešams paplašināt vai ne.

Bet pašlaik komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kapsētu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt efektīvāku valsts rīcībā esošo datu izmantošanu. Tas paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde kļūs par vienotu datu apstrādes un analīzes centru, tā saukto vienas pieturas punktu, kas savukārt turpmāk mazinās liekus un atkārtotus informācijas pieprasījumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šādi risinājumi ļaus iestādēm ietaupīt laiku un resursus, savukārt sabiedrībai nodrošinās kvalitatīvākus pakalpojumus un labāk pamatotus politikas plānošanas lēmumus.

Komisijas sēdē likumprojekta apspriešanas gaitā par likuma izpildi atbildīgās institūcijas pauda atbalstu tā mērķim. Tajā pašā laikā tika uzsvērts, ka normu teksts starp lasījumiem ir precizējams darba grupās sadarbībā ar ekspertiem un atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu to, ka regulējums būtu juridiski skaidrs un praktiski īstenojams un tiktu sasniegts plānotais mērķis – padarīt valsts pārvaldi iedzīvotājiem un uzņēmējiem draudzīgāku un efektīvāku.

Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Bērziņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šī gada 14. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 10. septembrī ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts kopā ar likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” ir izstrādāti saistībā ar 2024. gada vasarā valsts teritorijā notikušās reģionālā mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītajiem postījumiem.

Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, veicinot apdrošināšanas ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu un to izsniegšanu, kā arī apdrošināšanas līguma noteikumu saturu. Proti, šī likuma mērķis ir panākt, lai apdrošināšanas līguma noteikumi ir saprotamāki, lai patērētājs varētu labāk saprast, kas izriet no apdrošināšanas saistībām.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 17 deputāti: Uldis Augulis, Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Mārtiņš Daģis, Igors Judins, Aleksandrs Kiršteins, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Kristaps Krištopans, Nataļja Marčenko-Jodko, Ramona Petraviča, Andrejs Svilāns, Ričards Šlesers, Andris Šuvajevs, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā vēl ir virkne likumprojektu izskatīšanai. Centīsimies raiti to šodien arī paveikt.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 10. septembrī ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Kā jau minēju, šis likumprojekts iet kopā ar pirmajā lasījumā jau atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”. Konkrētais likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, strīda gadījumā nosakot apdrošināšanas izplatītāja pierādīšanas pienākumu attiecībā uz apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta izsniegšanu. Attiecīgi gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar patērētāju, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta izsniegšanas faktu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt. Paldies.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”. Grozījumu mērķis ir veicināt un attīstīt alternatīvo ieguldījumu fondu nozari, ļaujot tirgū ienākt jauniem licencētiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Šobrīd bija 31 (jau par trīs ir mazāk), līdz ar to mums ir vajadzīgi jauni.

Ar likumprojektu tiks precizētas vairākas normas, kas, pirmkārt, ļaus samazināt administratīvo slogu; otrkārt, noteiks precīzākas un skaidrākas prasības attiecībā uz uzraudzību; treškārt, dos iespēju veikt ilgtermiņa ieguldījumus; ceturtkārt, tiks precizētas normas saistībā ar publiskā apgrozības fonda pārvaldīšanu. Līdzīgs regulējums ir arī kaimiņvalstī Igaunijā investīciju fondu likumā.

Komisijā mēs izskatījām un atbalstījām.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. 2. oktobris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Tas ir Nr. 948? (Starpsauciens: “Jā!”)

Sēdes vadītāja. Jā, likumprojekts Nr. 948/Lp14.

A. Kulbergs. Šodien mums ir divi likumprojekti ar nosaukumu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Šis ir lielais – paka, no kuras mums ministrija lūdza izņemt ārā specifisku daļu – par atbalsta jautājumu –, ko mēs skatīsimies vēlāk. Tāpēc būs divi ziņojumi.

Šis ir svarīgs likumprojekts. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija vēl sniegs savus priekšlikumus šim likumprojektam, īsti nav saprotams, kas paliks tā, kā ir tagad, un kas tiks mainīts. Tā ka tas mums vēl priekšā nākamajos lasījumos.

No iedzīvotāju skatpunkta... pakalpojumu pieejamība tiek pakārtota valsts budžeta iespējām, nevis iedzīvotāju vajadzībām, tāpēc likums noteiks normas, cik no kuras apdzīvotas vietas ir paredzēts turpmāk nodrošināt reisus. Par esošajām pārvadājumu normām nav iebildumu, ko mēs komisijā arī dzirdējām. Jautājums paliek par kompensācijām līdz likuma stāšanās spēkā laikam, par ko jau ir bijusi liela diskusija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā – kā tiks maksātas kompensācijas par līdz šim pārvadātajiem pasažieriem. Šis ir gan juridiski, gan praktiski problemātisks jautājums, kas būs jāatrisina.

Tika arī izteiktas nopietnas bažas par to, ka Satiksmes ministrija pasažieru kompensācijas un komercpārvadājumus pakārto nevis noteiktām pārvadājumu vajadzībām, bet budžeta iespējām... bez skaidri noteiktas atbilstošas pārvadājumu vajadzības budžetā. Jautājums nav pakārtots tā – cik ir vajadzību, kāds ir budžets, bet otrādi – budžets ir tik, un tad tikai vajadzības. Tas ir nedaudz neskaidri. Vajadzētu sākumā apzināt vajadzības un tad noteikt budžetu. Tas bija arī Valsts kontroles ziņojumā.

Mēs saprotam, ka tiek būtiski samazināts budžets, rezultātā tiek mainīti arī kritēriji – cik bieži no pagasta, novada, valstspilsētas kursēs autobuss. Nosaukšu galvenos punktus, kas ir likumprojektā.

Ir kompensācijas pārvadātājiem par braukšanas maksas atvieglojumiem komercreisos – komercreisos! –, un tie būs ne vairāk kā dotētajos reisos. Pārējā summa (tas pārpalikums) komercreisos būs jāmaksā pašam pasažierim. Tas nozīmē, ka ir jāidentificē... jāsaprot, kuri komercreisos ir tie pasažieri, kuriem ir atvieglojumi. Tas ir tehniskas dabas jautājums, kas jāatrisina.

Valsts kompensācija komercpārvadātājiem par izdevumiem par pakalpojumiem, inventāru, aprīkojumu, ja ir papildu prasības. Un pilnveidots minimālais valsts garantētais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms reģionos.

Pārvadātāju pēc pieprasījuma iekļauj vienotajā maršrutu tīklā. Būs jauns pārvadājumu veids – pārvadājumi pēc pieprasījuma. Mums komisijā ir jāpievērš uzmanība šim punktam. Kā mums prezentēja un sniedza informāciju – ir plāns, ka tur, kur nebūs pārvadājumu, cilvēki varēs saņemt pakalpojumu pēc pieprasījuma. Problēma ir tāda, ka tam tiks veltīti arī Eiropas Savienības līdzekļi, mums rādīja – 36 miljoni eiro. Un to nodrošinās Autotransporta direkcija.

Mums, deputātiem, radās būtiski jautājumi. Vai Autotransporta direkcija ņems darbā šoferus, kuriem būs dīkstāve, gaidot šo pieprasījumu? Plus – Autotransporta direkcijai ir jānodrošina platforma, kādā veidā pieprasījums no iedzīvotāja nonāks līdz piegādātājam. Bija jautājums arī par to, ka jau ir komersanti, kas šo nodrošina, un ir diezgan aplami taisīt jaunu tirgu, jo mēs zinām, ka lielākā problēma ir tieši šoferi. Tirgū ir izteikts šoferu trūkums. Un tad šajā situācijā būs lieka konkurence.

Būs iepirkums par 37 miljoniem tieši elektrotransportam. Tāpēc ir būtiski nākamajā lasījumā saprast, kā šis jautājums tiks risināts.

Tad tāds praktisks un tehnisks precizējums – par vienoto sabiedriskā transporta biļešu sistēmu. Mums teica, ka biļešu sistēma jau ir izstrādāta, praktiski tā ir fināla stadijā. Problēma nav biļešu sistēmā, bet milzu apjomā, kas ir administrācijai izņēmumu dēļ – identificēt, kam pienāksies atlaide, cik, par ko. Tā ir tā lielākā problēma, nasta, kas uzlikta.

Mums paskaidroja, ka tas sarežģī – tieši aprēķins un personu identifikācija. Tāpēc ir doma, ka obligāti ir jābūt automātiskai sistēmai, kura komercuzņēmumiem identificēs personu, kurai automātiski biļete būs par kādu konkrētu summu, un šī komercsabiedrība saņems no valsts dotāciju par šīs personas pārvadāšanu. Tā arī bija tā neskaidrība.

Autotransporta direkcija organizē sabiedriskā transporta pakalpojumu arī Eiropas standarta platuma 1435 milimetru dzelzceļa līnijās. Vēl divus gadus Ogre nepiedalīsies ar līdzmaksājumu sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanā.

Nevajag dublēt Publisko iepirkumu likuma normu par pasūtītāju tiesībām vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma neizpildes gadījumā, kas izriet jau no esošā Publisko iepirkumu likuma – pēc grozījumiem. Līgumsodu sabiedriskā transporta pakalpojuma līgumos, kā arī braukšanas maksas atvieglojumu sistēmā dati iegūstami no citām datubāzēm. Persona saņems atvieglojumu ar personas apliecību pēc pārejas perioda.

Lūk, šie ir galvenie jautājumi šinī likumprojektā, kas ir ļoti svarīgs un būtisks. Tiek izņemta sadaļa par... ir jau bijusi Eiropas tiesa par to... atvieglojumu segšanu komercpārvadātājiem. Tas būs atsevišķs likumprojekts, kuram būs steidzamības statuss, lai varētu ieviest nekavējoties.

Komisijā bija atbalstošs balsojums.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas sēdes vadītāja, cienījamie Latvijas cilvēki, kolēģi, mūsu lauku un pilsētu iedzīvotāji! Šis likumprojekts ir tikpat sūdīgs, cik sūdīga ir situācija Satiksmes ministrijā un vispār satiksmē kopumā Latvijā. Ne velti otrdien bija reģionu pārvadātāju pikets, kuriem ir milzīgs un liels strīds ar Autotransporta direkciju.

Runāsim vienkārši. Valdība piedāvā aizstāt daļu regulāro autobusu ar autotransportu pēc pieprasījuma. Ideja uz papīra izklausās moderni. Būs aplikācija, būs zvanu centrs – pieteiksi braucienu, atbrauks mašīna. Ir paredzēti 36 miljoni eiro jaunām automašīnām, uzlādes stacijām, zvanu centram un aplikācijai. Bet ko tas nozīmē dzīvē? Varat iedomāties – vecmāmiņa mazā pagastiņā... Līdz šim viņa zināja, ka septiņos no rīta un četros vakarā ir autobuss uz pilsētu – pie ārsta, uz veikalu, uz aptieku. Tagad viņai jāpiesaka brauciens pa telefonu vai aplikācijā, jāgaida, kad sistēma pieņems izsaukumu, kad atradīsies auto un kad tas atbrauks. Ziemā lauku reģionos ir slikti ceļi, nav garantijas, ka atpakaļceļš būs tāds, kā vajag. Vai tā ir droša ikdiena? Vai tā atkal ir valsts loterija?

Kāpēc šis likumprojekts un autotransports pēc pieprasījuma nav pieņemami?

Pirmkārt, cilvēku vietā tiek domāts, kā teica referents, par budžetu un par sistēmu kopumā. Mums stāsta – nav pasažieru, reisi jāretina, jāpielāgojas pieprasījumam. Laukos pieprasījums nerodas no gaisa. Cilvēki brauc, ja zina, ka būs mašīna vai autobuss laicīgi. Darbs, skola, ārsts – tas nav pēc pieprasījuma. Tas ir vajadzīgs noteiktā laikā.

Otrkārt, dārgi un ar neskaidru nākotni. Par Eiropas Savienības naudu nopirksim auto, uzbūvēsim uzlādes stacijas, izveidosim zvanu centru un aplikāciju. Labi. Bet kas maksās pēc tam, kad projekts beigsies, lai uzturētu vadītājus, dispečerus, tehnoloģijas, meistarus, servisu? Tā ir ikmēneša nauda.

Šodien neviens godīgi nesaka, cik tas maksās un no kurienes tiks ņemta nauda, izņemot tos 36 miljonus. Jau tagad nozares cilvēki saka: šāds pasūtījuma brauciens var izmaksāt dārgāk par parastu autobusu – līdz pat vairākiem eiro par vienu kilometru. Vai mums tiešām vajag zelta taksometru par valsts naudu?

Treškārt, regulāros reisus grib retināt par 16 procentiem – kolēģi, 16 procentiem! – ātrāk, nekā reāli būs ieviesta jauna sistēma. Mēs retinām reisus, bet jauna sistēma vēl nav ieviesta. Ko cilvēki darīs, neviens nezina. Likuma grozījumi paredz samazinājumu tuvākajos gados, bet autotransporta pēc pieprasījuma ieviešanu tikai vēlāk. Ko cilvēki darīs pa to laiku – veselu gadu vai ilgāk?

Mēs zinām, kā strādā Autotransporta direkcija. To vienoto biļeti viņi ievieš jau 10 gadus. Bet kā viņi ieviesīs aplikāciju un visu pārējo... pēc pieprasījuma? Transporta nav. Nav zināms... Tajā laikā, kad būs šis nezināmais laiks, kā seniori, bērni, cilvēki bez auto nokļūs pie ārsta, uz skolu, uz darbu?

Ceturtkārt, digitālā barjera vai nevienlīdzība. Aplikācija, eID, reģistrēšanas sistēma – tas viss labi skan Rīgā, bet ko darīt cilvēkiem, kam nav viedtālruņa, interneta vai palīdzības ar šo visu? Vai zvanu centrs strādās agri no rīta, vēlu vakarā, brīvdienās? Cik ilgi būs jāgaida? Kur ir garantijas, nevis tikai solījumi? Ja aplikācija nedarbosies, kā bieži mēdz notikt ar elektroniskajām sistēmām, vai ja reģionos nav elektrības... internets ir atkarīgs no elektrības...

kā – pēc pasūtījuma?

Piektkārt, valsts nedrīkst pārvērsties par taksi un iznīcināt vietējos pārvadātājus. Jau ir komersanti, kuri brauc ar zemu vai nulles emisiju transportu. Autotransporta direkcijai ir noslēgti līgumi par dotētiem pārvadājumiem, un tajos ir noteikts, ka jābūt... cik tur... 10 procentiem autotransporta ar zemu vai nulles emisiju. Un viņiem ir, viņi var to nodrošināt un to dara.

Ar viņiem vajag slēgt godīgas vienošanās, vajag skaidru grafiku un taisnīgas kompensācijas, nevis veidot valsts supertīklu – valsts pati pērk auto, pati plāno maršrutus, pati uztur zvanu centru un apkalpo, un konkurē ar tiem, kas tirgū strādā jau gadiem. Tas kropļo konkurenci un galu galā sadārdzina pakalpojumus.

Sestkārt, Valsts kontroles secinājumi paliek bez atbildes. Ir skaidri teikts: līdz šim maršruti bieži nav veidoti pēc vienotiem, caurspīdīgiem datiem. Valsts garantētais minimums nav nodrošināts. Lēmumi par bezmaksas maršrutiem un līgumiem ir ar trūkumiem. Ko dara Satiksmes ministrija? Nevis salabo pamatus, bet sāk veidot jaunu, sarežģītu sistēmu. Ja pamati ir šķībi, jauna fasāde nepalīdzēs.

Ko var darīt? Pirmais – garantēt minimumu katram pagastam. Strādāt ar pagastiem un pašvaldībām – ne mazāk kā divus regulārus reisus darbdienās turp un atpakaļ neatkarīgi no rentabilitātes. Tas ir valsts pienākums pret saviem cilvēkiem – nodrošināt piekļuvi darbam, skolai, ārstam, valsts un pašvaldību institūcijām normālajā darba laikā.

Otrais – sakārtot tīklu ar galvu, nevis tikai griezt. Sakārtot pieturas un pārsēšanās mezglus, salāgot ar vilcienu maršrutu laikiem, ieviest vienkāršas un saprotamas tarifu sistēmas. Tas viss maksā mazāk par zelta aplikāciju un jaunām mašīnām.

Trešais – strādāt ar esošajiem pārvadātājiem, nevis pret viņiem. Lai valsts pasūta, nosaka kvalitāti un kontrolē, bet lai neizspiež viņus no tirgus. Mazajiem pārvadātājiem jādod skaidri noteikumi un ilgtermiņa līgumi ar elastīgu cenu piedāvājumu. Tad būs arī ieguldījumi, modernas, tīras mašīnas.

Ceturtais – jā, varam digitāli, bet cilvēcīgi. Ieviest eID un aplikācijas tikai tad, kad tas ir reāli pieejams visiem un ir alternatīva tiem, kuriem tas nav ērti vai nav pieejams. Zvanu centram jābūt sazvanāmam ātri, nevis jāgaida 20 minūtes, 50 minūtes vai vispār puse dienas, kā bieži mēdz būt. Kā jūs dažreiz varat sazvanīt ārstus, pasakiet man, lūdzu! Uz zvanu centriem var zvanīt visu dienu, nevar sazvanīt. Ja šī sistēma – autotransports pēc pieprasījuma – tiks ievesta, tad es nezinu.

Piektais – pirkt tikai to, ko varēsim uzturēt bez jebkādas jaunas sistēmas. Atklāts, saprotams aprēķins – cik maksās šodien, un cik maksās rīt, kad ES nauda beigsies. Ja nav skaidrs, kurš maksā pēc tam, nepērkam.

Es saku tā: laukos nevajag briljanta aplikāciju, vajag drošu un laicīgu autobusu. Ne solījumus, bet grafiku. Ne pēc pieprasījuma, bet tad, kad cilvēkiem vajag. Tāpēc šodien aicinu šo likumprojektu šādā redakcijā noraidīt.

Aicinu strādāt godīgi, garantēt minimumu katram pagastam, sakārtot tīklu pēc datiem, sadarboties ar vietējiem pārvadātājiem, jo viņi labāk zina, cik ir iedzīvotāju, kuri izmanto autobusu. Ne ekseļa tabuliņas, ko ierēdņi šeit, Rīgā, redz, ATD redz, bet jāuzticas vietējiem pārvadātājiem. Modernizēt pakāpeniski un atbildīgi, un tikai pēc tam uzmanīgi tur, kur tiešām vajag, pilotēt transportu pēc pieprasījuma, neatstājot cilvēkus bez regulārā reisa. Mūsu mērķis nav aplikācija, mūsu mērķis ir cilvēks, kurš zina, ka autobuss atbrauks. Tieši uz to mums ir jāstrādā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki! Es kā ziņotājs nevaru asāk izteikties par situāciju, bet gribu piebilst vienu lietu – par vienoto biļeti.

Mums kā valstij vajadzētu – tāpat kā ar internetu – spert nākamo moderno soli, kā mēs izdarījām deviņdesmitajos gados. Tad šobrīd šeit... es tikko biju Londonā... par vienoto biļeti. Kāda tur ir jaunā sistēma? Tik vienkārša, ka vienkāršāka nevar būt. Jūsu kredītkarte kalpo... jūs iekāpjat sabiedriskajā transportā... un jebkur, kur jūs izkāpjat, kur mainās zonas vai mainās samaksas apmērs, jūsu kredītkartes dati... vēlreiz nopīkstinot, tiek noņemts tik, cik maksā šis brauciens. Jūs atrisināt jautājumu par iebraucējiem, tūristiem, kuriem nav jāmeklē aplikācijas, sistēma, nav jāreģistrē kredītkarte kā nomaksu sistēma. Kredītkarte jums kalpo elementāram norēķinam. Un nav vajadzīgi ne konduktori, ne kaut kas cits. Sākums–beigas. Viss ir atrisināts. Un tas visos sabiedriskajos transportos strādā vienādi... kopumā. Tas ir modernais veids, kur jūsu maciņš automātiski ir jūsu vienotā biļete... nevis tam radīt atsevišķu jaunu platformu.

Un te es vedinu tieši uz to jautājumu... ko pareizi arī teica. Mūsu problēma šinī diskusijā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija kāda? Piedošanu, bet mēs tērējam deputātu dārgās algas, Juridiskā biroja... visu Saeimas mašinēriju, tāpēc ka Ministru kabinets nav veicis nekādas konsultācijas ar komercuzņēmumiem, ar pašvaldībām. Mums to klaji pateica – diskusijas nav bijušas. Tāpēc arī pateica, ka nevar būt tik īss laiks priekšlikumu iesniegšanai, viņiem vajag mēnesi, lai izdiskutētu, jo nav bijušas diskusijas.

Mēs šeit esam kļuvuši par “miskasti”, kur uzklausām tādas lietas, kas bija jāizrunā jau Ministru kabinetā. Nu, piedodiet, tā bija komisijā! Un tas ir tas, kas diemžēl notiek, – mēs lieki tērējam resursus šeit, kur ir jābūt gatavam produktam, par ko mēs jau lemjam, nevis mēs esam tie, kas groza likumus un strādā Ministru kabineta vietā. Diemžēl tā ir problēma ar šo likumprojektu, jo tikai uz otro lasījumu nesīs to, par ko mēs nemaz vēl šobrīd nezinām, kas tur būs. Tāpēc ir ļoti sarežģīti lemt, vai šis ir labs vai slikts likumprojekts.

Un kāpēc šie grozījumi notiek tagad? Trīs gadus Satiksmes ministrija nebija izstrādājusi šos grozījumus. Gulēja. Bija Eiropas Savienības Tiesa... kuras rezultātā tagad steidzamības kārtībā ir jāstrādā pie šī likuma ieviešanas. Un tagad, pēc tiesas, izdara šos grozījumus. Trīs gadus bija laiks to izdarīt.

Vēl viens punkts, ko es jau minēju, – par 36 miljoniem, ko taisās nodot Autotransporta direkcijai. Man šķiet, tas nav labs piemērs, kā tērēt valsts un Eiropas naudu – radīt vēl vienu valsts pakalpojumu, ko var nodrošināt privātais. Jūs radīsiet ļoti nopietnu konkurentu autovadītājiem, kuru mums vienkārši nav. Mēs taču redzam, kāpēc atceļ reisus. Nav jau vadītāju, kas to būtu spējīgi izpildīt. Mēs visādi mēģinām risināt, kā vēl samazināt vecumu, lai būtu vairāk... kaut kādas citas likumiskas lietas, lai vadītāju skaits būtu lielāks. Bet tagad mēs radīsim Autotransporta direkciju par 36 miljoniem, iepirksim transportu... kur sēdēs vadītāji... plus tiks radīta jauna IT sistēma, platforma, kur notiks pieteikšanās. Varbūt izmantojam kaut ko jau esošu, ko komersanti jau ir ieviesuši? Komersantiem taču ir savs rīks, kā ar patērētājiem...

Tāpēc man tas liekas absurdi. Ja tā ir Eiropas nauda, tā arī ir mūsu nauda, tad ieviešam kvalitatīvu produktu!

Tas bija tas, ko es gribēju pateikt no sevis personīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Kolēģes! Jā, daudz kas no tā, kas tika pateikts, ļoti reāli raisa bažas. Bet tas sabiedriskā transporta pakalpojums beidzot taču ir jāsakārto. Es esmu sekojusi līdzi visām tām nejēdzībām, kas ir bijušas vismaz kādus 10 gadus, kopš 2010.–2012. gada, un vienmēr ir bijušas problēmas ar metodoloģiju, kā Autotransporta direkcija nosaka izmaksas, lai varētu samaksāt pārvadātājiem adekvātu samaksu, reāli sedzot pašizmaksu, nevis liekot strādāt zem pašizmaksas vai arī spiežot manevrēt ar dažādām izmaksām, kas varbūt neatbilst īstenībai.

Tika minēts, ka likumā tiek ieviesti divi jauni pakalpojumu veidi (dzīvē jau droši vien tas pastāv) – pakalpojums pēc pieprasījuma un komercpakalpojums. Mums ir jāpatur prātā, ka atsevišķos reģionos Latvija ir ļoti reti apdzīvota, bet cilvēkiem ir jānokļūst... Un varbūt, lai nomierinātu... to, ka tas tiešām ir nepieciešams... pakalpojums pēc pieprasījuma tiks noteikts tajos maršrutos, kur pārvadāto pasažieru skaits vidēji vienā braucienā gada laikā ir mazāks par četriem vai kur ir ļoti neregulāri pārvadājumi.

Tā ka, no vienas puses, tas varētu būt pozitīvi, ka šis jautājums tiek risināts mazapdzīvotās vietās, kur ir ļoti mazs pasažieru skaits. Bet šoferi ir vajadzīgi, autobusi ir vajadzīgi, pakalpojums ir jāsniedz, un tas autobuss dienā brauc varbūt divas trīs reizes pilnīgi tukšs.

Precizējot šo likumprojekta domu, jāteic, ka tiek plānots saglabāt arī regulāros pārvadājumus. Es ceru, ka tas tā būs. Bet viena liela problēma ir tā, ka Satiksmes ministrija ar ATD likumprojektā visur ir ielikusi atrunu – saskaņā ar budžeta iespējām. Budžeta iespējas droši vien ir ļoti ierobežotas. Līdz ar to jāteic, ka likumprojekts laikam nespēs segt gan visas pasažieru vajadzības, gan pārvadātāju vajadzības.

Jā, pilnīgi piekrītu. Mums bija ļoti smagas diskusijas, un mēs gaidām uz nākamo lasījumu (ja šodien likumprojekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā) ATD metodoloģiju – kā tiks noteikts tarifs, kur ir pārvadājumu... komercpārvadājumu obligātā daļa, kas ir jāsamaksā pārvadātājam, kas tuvināts tarifam, kā būs segts... kā būs veikti aprēķini par tarifu pēc pieprasījuma. Autotransporta direkcija mums stāstīja, ka viss tiekot darīts, viss ir zināms, pārvadājumi pēc pieprasījuma gadā izmaksāšot pusotru miljonu eiro – papildus tiem 36 miljoniem, kas ir pārdalīti no Klimata un enerģētikas ministrijas un par ko tiks iepirkti transportlīdzekļi.

Mēs gaidām metodoloģiju, mēs gaidām arī algoritmu, kā tiks aprēķināts pārvadāto pasažieru skaits un kur tiks nodrošināti regulārie pārvadājumi – 8 līdz 10 reizes dienā. Bet problēma ir milzīga. Es domāju, Satiksmes ministrija arī nav sevišķi laimīga, ja likuma normās visās vietās liek atrunu, ka tiks ņemtas vērā budžeta iespējas. Pats būtiskākais, kolēģi, pirms otrā lasījuma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir prasīt precīzu algoritmu, ATD aprēķinus, kā tiks noteikti šie... arī pēc “Lux Express” 2022. gada tiesas sprieduma – ka komercpārvadātājiem bija jāsaņem taisnīga, nepārkompensēta atlīdzība par pārvadājumiem. Un kā beidzot tiks iedarbināta vienotā transporta biļete, par ko mēs dzirdam jau vismaz kādus piecus gadus, bet man šķiet, ka mēs joprojām esam lielu problēmu priekšā.

Jā, droši vien tas nav viegls uzdevums. Es to ļoti labi apzinos. Sabiedriskā transporta pakalpojumi Latvijā – tas nav viegli atrisināms uzdevums. Gatavojamies uz nopietnu diskusiju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirms otrā lasījuma!

Aicinu šo likumprojektu atbalstīt, kaut arī tajā ir ļoti daudz nepilnību, ļoti daudz nezināmā un lielu šaubu. Bet vēlreiz uzsveru – sabiedriskā transporta pakalpojumi mums ir jāsakārto, jāmodernizē, ir jāievieš vienotā biļete, ir jānodrošina braukšanas maksas atvieglojumi cilvēkiem, kuriem tas pienākas, un arī tas, lai autopārvadātājiem tiktu maksāta adekvāta atlīdzība. Protams, viss vēl turpinājumā sekos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Jūs dzirdējāt, es arī dzirdēju, ka šis likumprojekts ir absolūti nekvalitatīvi sagatavots, neizdiskutēts. Mums ir jāizbeidz šī prakse, ka tiek iesniegti nekvalitatīvi likumprojekti, ļoti jūtīgi jautājumi sabiedrības problēmu risināšanā galopa tempā tiek dzīti caur Saeimu.

Kulberga kungs teica, ka Satiksmes ministrija vēl nāks ar daudziem citiem priekšlikumiem, grozījumiem, izņems ārā vienu sadaļu, tai piešķirs steidzamību, lai ātrāk to varētu apstiprināt. Nu tad palīdzam Satiksmes ministrijai to izdarīt!

Lūdzu, noraidām šodien šo nekvalitatīvo likumprojektu, atdodam to komisijai, lai viss tiek sakārtots, un kvalitatīvu likumprojektu pirmajā lasījumā skatām tad, kad viss ir kārtībā! Mēs nedrīkstam kultivēt praksi, ka par ļoti svarīgu un ļoti jūtīgu tēmu šādā veidā būtībā tiekam nostādīti fakta priekšā. Un tad nu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ņemsies, labos, pilnveidos un diezin kā vēl viss sanāks.

Aicinu noraidīt likumprojektu un to skatīt tad, kad visas šīs lietas un visi šie papildinājumi, grozījumi, izņemtais teksts un grozītais teksts būs kārtībā.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Kā jūs dzirdējāt no kolēģiem, kas izteicās pirms manis, šajā likumprojektā ir vesela virkne nepilnību. Viennozīmīgi – šis likums ir vajadzīgs, ļoti svarīgs, bet tas nav līdz galam pārdomāts. Ir ļoti daudz jautājumu, ļoti daudz nepilnību. Šis likumprojekts ir uzcepts uz ātru roku. Bija daudz jautājumu arī komisijas sēdes laikā. No nozares arī mēs neesam saņēmuši atbildes. Tā, kā likums tika pasniegts... konkrētajā gadījumā... mēs to nevarēsim atbalstīt. Tālāk skatīsimies, ja koalīcija atbalstīs... otrajā lasījumā skatīsimies, bet šoreiz diemžēl neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Komisija aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 948/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 13, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Gribu pieminēt to, ka komercpārvadātāji lūdza mēnesi laika, lai varētu notikt diskusijas, bet komisijā tika lemts par termiņu – 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. 2. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”, otrais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”.

Juridiskā komisija izskatīja deviņus priekšlikumus.

Priekšlikumi redakcionāli precizē likumā lietotos terminus un nianses saistībā ar tiem.

1. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Priekšlikumā precizēts jēdziens “svētnīca”. Komisijā atbalstīts, iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Līdzīgs 1. priekšlikumam. Atbalstīts, iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Noteic, ka svētnīca ir ne tikai pati celtne, bet arī tās iekārtojums un rituāla priekšmeti. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Inese Kalniņa. 4. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. (Starpsauciens.) Papildina likumprojektu ar jēdzienu “svētvieta”. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Gandrīz identisks. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saskaņā ar šo priekšlikumu svētvieta ir svētnīca un reliģiskajai darbībai labiekārtota vai pielāgota teritorija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 7. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Sadraudzes īpašuma regulējumā iekļauts arī jēdziens “svētvieta”. Komisijā atbalstīts, iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Identisks, gandrīz vai tāds pats. Atbalstīts, iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu svētvietas iegūst sadraudzes īpašuma statusu līdzās svētvietām un rituālu priekšmetiem, kā arī tiem noteiktos lietu tiesību ierobežojumus attiecina arī uz svētvietām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23. septembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Paldies.

Inese Kalniņa. Paldies.

___

L. Rasima. Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja!

Sēdes vadītāja. Pagaidiet. Es jums došu vārdu... varbūt arī sistēma aizies...

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Komisijas vārdā – deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir pārskatīt radio programmās izvietojamās reklāmas apjomu un nodrošināt, lai reklāmas visās radio programmās tiktu izvietotas pēc vienotiem noteikumiem un tiktu atbilstoši marķētas.

Likumprojektam priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Rasima. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 25. septembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt – 25. septembris. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Ļoti īsi un konkrēti. Likumprojekta mērķis ir pievienoties Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolam. Un tas paredz to, ka divām Latvijas tiesām – Satversmes tiesai un Augstākajai tiesai – būtu tiesības lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvos atzinumus. Uzreiz jāteic, ka šie konsultatīvie atzinumi un tajos ietvertie secinājumi nebūs valstij juridiski saistoši. Tie vienkārši dos ieskatu un vadlīnijas konvencijas interpretācijai un piemērošanai. Tas arī ļaus tiesu dialoga veidā Latvijas augstākajām tiesām sniegt Eiropas Cilvēktiesību tiesai padziļinātu skaidrojumu par Latvijas tiesību sistēmu, mūsu īpašo vēsturisko situāciju un skatījumu uz dažādiem šodienas izaicinājumiem.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 23. septembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš –23. septembris.

___

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šodien izskatīšanai tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt skaidru kārtību, kā Latvijas valsts rīkojas ārkārtējās situācijās ārvalstīs, ja nepieciešams repatriēt vai atgriezt Latvijas valstspiederīgos mājās, vai evakuēt viņus no apdraudējuma vietas uz drošu teritoriju. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam tiks deleģētas tiesības izskatīt... detalizēt noteikumus par lēmumu pieņemšanas kārtību šādās situācijās.

Es minēšu četrus... Pirmais punkts. Lai panāktu terminoloģijas atbilstību citiem normatīvajiem aktiem, tiek svītrots apzīmējums “trešās valsts valstspiederīgie” attiecībā uz bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu Latvijā.

Otrais punkts. Tiek precizēta likuma norma par nepārstāvētajiem pilsoņiem, to saskaņojot ar Eiropas Savienības direktīvu, kas nosaka, kādā veidā tiek sniegta konsulārā aizsardzība Eiropas Savienības pilsoņiem ārvalstīs.

Trešais punkts. Likumā tiek noteikti gadījumi, kad konsulārās palīdzības sniegšanu var pārtraukt, ja persona pārkāpj noteikumus vai neievēro nosacījumus. Šobrīd šāda regulējuma trūkst.

Un ceturtais punkts, pēdējais. Lai aizsargātu konsulārās amatpersonas, likumā tiek iestrādāta iespēja ārlietu ministram noteikt ierobežojumus klātienes pakalpojumu sniegšanai, ja tas apdraud amatpersonu veselību vai drošību. Šī norma pārņemta no Covid-19 laika ārkārtas regulējuma.

Kopumā šie grozījumi stiprina Latvijas valsts spēju efektīvi un atbildīgi rīkoties ārkārtējās situācijās ārvalstīs, vienlaikus aizsargājot gan mūsu pilsoņus, gan valsts pārstāvjus, kas strādā sarežģītos apstākļos.

Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina to atbalstīt arī Saeimas deputātus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Irma Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir piecas dienas jeb 25. septembris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi. Šī nolīguma noslēgšana izveidos tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latvijas Republiku un Ugandas Republiku. Tas ir līdzīgs daudziem citiem nolīgumiem, kas noslēgti ar citām valstīm.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Cepurītis. 23. septembris.

Sēdes vadītāja. 23. septembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 25 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, sēdes vadītāja, deputāti! Komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi likumprojektam “Grozījumi Preču zīmju likumā” saņemtos priekšlikumus.

Uz otro lasījumu visi priekšlikumi ir tehniska rakstura, lai precizētu Preču zīmju likuma normas, atsauces uz Preču zīmju reģistru, datubāzi, lai nošķirtu terminoloģiju.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz atbilstoši juridiskajai tehnikai un terminoloģijas prasībām precizēt likumprojekta normas. Ņemot vērā, ka, diskutējot par iesniegto priekšlikumu, radās iebildumi par 1. panta otrās un trešās daļas formulējumu, priekšlikums tika daļēji atbalstīts un tika veidota komisijas redakcija. Līdz ar to 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 5. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējiem – ar redakcionāliem precizējumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Par datiem un reģistrāciju, par preču zīmes īpašnieku un pārstāvi. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Izsaka 41. pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Turpmākie 10 priekšlikumi – no 9. līdz 17. – ir atsaukti.

18. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... nē, es atvainojos. 18. – komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 19. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecas vairāk uz MK deleģējumu par šo procedūru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 20. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 21. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un procedūru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 22. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē normu no juridiskās tehnikas viedokļa. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 23. – tieslietu ministres priekšlikums. Papildina MK deleģējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 24. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar iebildumu procedūru un normām, kuras nav nepieciešams pārnest likumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Zariņa-Stūre. 25. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar iebildumu procedūru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču zīmju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. 2025. gada 23. septembris.

Sēdes vadītāja. 23. septembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumi nav saņemti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Šis likumprojekts ir saistīts ar tikko runāto.

Kā jau sēdes vadītāja teica, priekšlikumi nav saņemti.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Zariņa-Stūre. Tāpat kā saistītajam – 2025. gada 23. septembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīja likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” pirmajā lasījumā.

Grozījumu būtība ir tāda, ka pārejas noteikumos tiek lūgts pagarināt termiņus uz vienu gadu – gan saistītos ar vecās sistēmas lietošanas termiņu, gan arī ar uzsākto darbu pabeigšanu. Termiņš prasīts uz gadu, ņemot vērā to, ka jāpāriet uz jauno versiju, kurā ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā un uzturēšanā turpmāk tostarp tiks izmantota Eiropas Zemes atskaites sistēma. Tehnisku iemeslu dēļ to nav iespējams īstenot līdz šī gada 1. oktobrim, kā bija noteikts iepriekš. Termiņš uz gadu tiek prasīts tamdēļ, ka faktiski īstenošanu, integrēšanu varētu veikt līdz pavasarim, līdz vasarai, bet, ņemot vērā aktīvus mērniecības darbus pa vasaras sezonu... līdz ar to tiek aicināts pagarināt uz vienu gadu.

Komisija tāpat lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms jābalso par komisijas ierosinājumu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V. Maslovskis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

V. Maslovskis. Tāpat, cienījamie kolēģi, komisijas vārdā, ņemot vērā termiņu – šī gada 1. oktobris –, ņemot vērā, ka mainās tikai spēkā stāšanās termiņš, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1042/Lp14), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Kā jau minēju, šis ir tas likumprojekts, kas izņemts no pakotnes ārā, – tieši par kompensācijām. Un no lielās likumprojektu paketes ir izdalīta daļa par komercpārvadājumu normām. Tie ir steidzami jāvirza, lai beidzot var norēķināties ar pārvadātājiem par pasažieru ar... atvieglojumu kategorijām pārvadāšanu.

Reāli ikdienā ir tā, ka atvieglojumu kategorijas veido aptuveni 20 procentus no šobrīd... Šobrīd komersants tos pārvadā uz sava rēķina. Un tad šī iemesla dēļ arī neattīstās komercpārvadājumi.

Grozījumi šajā jautājumā no Satiksmes ministrijas puses ir novilcināti. Un tad, kā es minēju, pēc Eiropas Savienības Tiesas prāvas, kurā Igaunijas pārvadātāji uzvarēja, bija skaidrs, ka valsts nevar uzlikt par pienākumu komersantam bez atlīdzības pārvadāt atvieglojumu kategoriju... pasažierus. Un šeit ir tas steidzamības jautājums, kāpēc nepieciešams to ieviest, jo tā ir tiesu prakse. Un otrs – šeit ir arī maksājumu jautājums komersantiem.

Tad, lūdzu, pirmais laikam ir par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A. Kulbergs. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Nē, mums vēl tagad jānobalso... Jums komisijas vārdā jāaicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

A. Kulbergs. Jā, komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Komisijā mēs visi nobalsojām “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1042/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tika noteikts 30. septembris, lai likumprojekts uz otro lasījumu būtu Saeimas 2. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad priekšlikumi – līdz 30. septembrim, un otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu izskatīsim Saeimas 2. oktobra sēdē. Paldies.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Šīsdienas darba kārtībā ir šis likumprojekts. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir sagatavojusi un virza izskatīšanai šo likumprojektu, un mēs, visi komisijā iesaistītie deputāti, gan ļoti rūpīgi izvērtējām dokumentus, kas bija iesniegti no pilsonības pretendenta, gan tikšanās reizē uzdevām jautājumus un saņēmām izsmeļošas un visai pārliecinošas atbildes.

Pilsonības pretendents kopā ar ģimeni pārcēlās uz Latviju 2022. gadā, uzreiz pēc karadarbības sākšanās Ukrainā. Viņš šeit turpina mācības. Aktīvi trenējas tekvondo sporta klubā. Viņš ir pārstāvējis Latviju vairākās augstākā līmeņa starptautiskajās sacensībās tekvondo un ir demonstrējis izcilus sportiskos sasniegumus, ieguvis augstas vietas – pamatā pirmās vietas – savā svara kategorijā pasaules un Eiropas reitingā.

Arī Eiropas Tekvondo savienība pagaidām ir apstiprinājusi Eduarda Cibuļas dalību Latvijas komandā, neskatoties uz to, ka viņam ir Ukrainas pilsonība. Tomēr, lai turpmāk viņš varētu pārstāvēt Latviju starptautiskajās sacensībās un varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs, pārstāvot Latviju, viņam ir nepieciešama Latvijas pilsonība.

Eduards Cibuļa savu nākotni saista ar Latviju un vēlas pārstāvēt Latviju šajās sporta spēlēs un arī olimpiskajās spēlēs. Cibuļas vēlmi iegūt Latvijas pilsonību atbalsta Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Taekvondo federācija un arī sporta klubs “Hansu”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus, tikās ar pilsonības pretendentu, viņa vecākiem, uzklausīja viņa skaidrojumu par motivāciju iegūt Latvijas pilsonību un par nākotnes iecerēm. Izvērtējot visu šo informāciju, komisija vienbalsīgi atbalstīja Latvijas pilsonības atzīšanu Cibuļam ar īpašu likumu, un komisijas sēdē arī Eduards Cibuļa deva solījumu par uzticību Latvijas Republikai. Ņemot vērā viņa līdzšinējos sasniegumus, gan pārstāvot Latviju starptautiskajās sacensībās, gan popularizējot valsts tēla atpazīstamību pasaulē, un izvērtējot visus individuālos situācijas apstākļus, komisija sagatavoja likumprojektu par viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Komisijas vārdā aicinu, pirmkārt, atzīt šo likumprojektu par steidzamu un, otrkārt, atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Komisija lūdz balsot arī par pirmo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi! Ja nevienam nav iebildumu, ņemot vērā, ka likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā, likumprojekta teksts ir ļoti, ļoti īss, un pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu, komisijas vārdā aicinu šodien atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

Apsveicam Eduardu Cibuļu ar viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni!

___

Vēl ir divi darba kārtības jautājumi.

Nākamais – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 965/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 15. oktobrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 965/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 15. oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par 10 345 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvprātīga iespēja pedagogiem doties pensijā 60 gadu vecumā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, šā gada 5. augustā Saeima saņēma 10 345 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Brīvprātīga iespēja pedagogiem doties pensijā 60 gadu vecumā”.

Šā gada 10. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāves, kuras skaidroja, ka pašreizējā pensiju sistēma nepietiekami ņem vērā pedagogu darba specifiku un intensīvās slodzes ietekmi uz pedagogu veselību. Tāda sistēma apdraud izglītības kvalitāti, kā arī bērnu un pedagogu labklājību. Lai mazinātu pedagogu profesionālās izdegšanas risku un nodrošinātu elastīgu un individuāli pielāgotu pensiju mehānismu, iniciatīvā aicināts piešķirt tiesības pedagogiem ar 35 gadu stāžu doties pensijā 60 gadu vecumā, saņemot pensiju pilnā apmērā.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināts Valsts kancelejas pārstāvis. Pārstāvis skaidroja, ka valsts politika šobrīd virzās uz izdienas pensijas saņēmēju loka sašaurināšanu, saglabājot tās tikai tajās profesijās, kas saistītas ar tiešu dzīvības un veselības apdraudējumu. Pārstāvis uzsvēra, ka iespējami arī citi problēmas risinājumi, piemēram, samazināta darba slodze pedagogiem pēc 60 gadu vecuma vai obligāta pensiju 3. līmeņa izmantošana, sadalot iemaksas starp pedagogu un valsti.

Arī Finanšu ministrijas pārstāve un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis informēja, ka šī iniciatīva nebūtu atbalstāma. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis atzina, ka ministrija jau šobrīd strādā pie pedagogu darba vides uzlabošanas.

Savukārt Labklājības ministrijas pārstāve skaidroja, ka sociālās apdrošināšanas sistēmā jau pastāv alternatīvi risinājumi, kas nodrošina atbalstu pedagogiem, kuriem ir veselības problēmas. (Zālē troksnis.) Piemēram, ja tiek konstatēta...

Sēdes vadītāja. Atvainojos, Batņas kungs.

Man ir lūgums jums visiem – kolēģi, mazliet klusāk!

Batņas kungs... mazliet skaļāk!

Č. Batņa. Es cenšos iemidzināt, lai pamazām aizmieg.

Turklāt (Sāk runāt skaļāk.), ja personai ir vismaz 30 gadu apdrošināšanas stāžs (Ovācijas.), tad pastāv iespēja doties priekšlaicīgā pensijā 63 gadu vecumā.

Uzklausot uzaicinātās personas un diskutējot par problēmas aktualitāti, komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas tālāko virzību un nodot to turpmākai izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 345 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvprātīga iespēja pedagogiem doties pensijā 60 gadu vecumā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja, deputāti un deputātes! Paldies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai par kolektīvās iniciatīvas atbalstīšanu un tās virzīšanu tālāk.

Šī kolektīvā iesnieguma mērķis ir vienkāršs un taisnīgs – nodrošināt pedagogiem iespēju doties pensijā jau no 60 gadu vecuma, ja viņu darba stāžs sasniedz 35 gadus. Ir svarīgi uzsvērt, ka šādu pedagogu skaits ir ļoti mazs un ar katru gadu sarūk, tāpēc valstī tas būs nozīmīgs solis. Tas ir liels ieguldījums cilvēkos, kuri savu dzīvi veltījuši izglītībai, un šāds ieguldījums atmaksājas izglītības sistēmai un sabiedrībai ilgtermiņā. Šī iniciatīva neradīs kritisku slodzi valsts budžetam, bet stiprinās izglītības sistēmu.

Pedagoga darbs ir emocionāli un fiziski sarežģīts. Izdegšanas un veselības problēmas diemžēl ir ikdienas realitāte gandrīz katram pedagogam. Šī iniciatīva nav tikai par skolotājiem, tā ir arī par bērniem un mūsu nākotni. Pedagogs, kuru atbalsta gan valsts, gan vadība, spēs radīt daudz labāku mācību kvalitāti, kā arī nodrošināt mūsu bērniem drošāku vidi izglītības iestādē. Šis ir cieņas žests pret profesiju, kas audzina nākamās paaudzes. Tas ir solis uz taisnīgāku, cilvēcīgāku politiku, kas parāda, ka valsts redz, dzird un novērtē skolotāja darbu.

Aicinu katru atbalstīt šo iniciatīvu, jo, rūpējoties par skolotājiem, mēs rūpējamies arī par bērniem, to izglītību un mūsu nākotni. (Zālē troksnis.)

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

Kolēģi, lūgums mazliet pieklusināt sarunas!

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Gribu dot ceļa karti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par to, ka šis priekšlikums jāizskata, jo mums visiem ir saikne, dialogs ar skolotājiem, lielākā daļa esam bijuši... mammas... saskārušies ar izglītības sistēmu, ar skolotājiem. Mēs nemēdzam pat aizdomāties, cik grūts un sarežģīts darbs ir skolotājiem, kurus dažreiz mūsu bērni sauc par mammu vai tēti un kuri tiešām pilda šo funkciju. Tiešām ir tā, ka (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pēdējais darba kārtības jautājums. Mazliet pacietības un cieņu pret visiem runātājiem.

V. Pleškāne. Tiešām ir tā, ka mūsu skolotāji, mūsu pedagogi pilda ne tikai skolotāja, bet arī psihologa... dažreiz ginekologa, jurista... mammas un tēta darbu. Ja mēs parunātu ar skolotājiem... viņi uzskata, ka šis piedāvājums ir ļoti svarīgs viņu darbā... viņu izdzīvošanā.

Gribu nolasīt vienu stāstiņu par to, cik sarežģīts ir skolotāja darbs. Šo man atsūtīja sociālais pedagogs – kādi mīti vai jociņi klīst viņu starpā.

“Frizieris griež pedagogam matus un jautā: “Kāpēc pie mums izglītība kļūst arvien sliktāka?”

Pedagogs atbild: “Iedomājieties, ka jums būtu rakstiski jāpierāda un jāattaisno katra instrumenta izmantošana matu griešanai, jāsastāda ilgtermiņa un pat pa stundai sadalīts katrs galvas... griešanas plāns, jāraksta pamatojums matu mazgāšanai, šampūna un citu kopšanas līdzekļu lietošanai. Jūsu darba samaksa būtu tieši atkarīga no rakstiem un klientu atsauksmēm par frizūrām, kuras jūs uztaisījāt, no publisko lekciju lasīšanas par galvas mazgāšanu un no piedalīšanās semināros un konferencēs par tēmu “Skūšanās kā vēsturisks koncepts mediju komunikācijas aspektā”, kā arī no paraugdemonstrējumiem, kurus jūs rīkotu klientiem un viņu radiniekiem. Vairākas reizes mēnesī pie jums brauktu ar pārbaudēm. Ar augstāku lēmumu tiktu aizliegts izmantot šķēres ar asiem galiem. Būtu jāuzņem selfijs ar katru klientu pirms un pēc frizūras uztaisīšanas, jāpiestiprina foto pie atskaites un jāiesniedz komisijai. Laiku pa laikam jums būtu jāsavāc izziņas par komunālo maksājumu samaksu no katra klienta un viņa kaimiņiem. Reizēm būtu jāiet pie klientiem mājās un jāpārbauda, kā viņiem aug mati un vai nav vajadzīga kāda psiholoģiska palīdzība. Reizi mēnesī jums brīvprātīgi būtu jādodas slaucīt ielas, balsināt kokus un tamlīdzīgi.”

“Pagaidiet,” prasa frizieris, “bet kad tad lai griež matus?!”

“Domāju, ka ar to es atbildēju uz jūsu jautājumu.”” Nezināms autors.

Mēs paši savu skolotāju, pedagogu darbu padarām tādu, ka viņiem nav laika mācīt bērnus, jo viņiem jāraksta atskaites, viņiem jāsēž... Un darbs nav astoņas stundas dienā, tas ir no 10 līdz 12 stundām. Pēc stundām viņi nāk labot to, ko mēs neizdarījām. Pat jāraksta programmas. Dienā viņi māca bērnus, vakarā labo darbus, raksta plānus, aizpilda dokumentus, atbild uz vecāku jautājumiem, gatavo jaunas mācību metodes, jo... mēs to nespējam. Mūsdienu skolotājs ir tāds supercilvēks, kas apvieno visu, ko es uzskaitīju. Un sabiedrībā jau ir radusies izjūta, ka skolotājs ir pārslogots, un cilvēki stāsta šādas anekdotes – ka jāraksta plāni un viss par to pašu iekļaujošo izglītību, bet nav saprotams ne skolotājiem, ne bērniem, kā viņi jāmāca un kādiem ir jābūt plāniem.

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet šo pedagogu iniciatīvu un izskatiet to komisijā. Lai izglītība būtu ar laimīgiem skolotājiem, kuri ir priecīgi strādāt mūsu skolās mūsu valstī ar mūsu bērniem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens.) Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 345 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvprātīga iespēja pedagogiem doties pensijā 60 gadu vecumā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Lēmums ir pieņemts.

___

Mēs esam izskatījuši gandrīz visu sēdes darba kārtību.

Vēl man jūs ir jāinformē par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Edmunda Zivtiņa jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par vakcīnām pret Covid-19”. Uz to saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. (Starpsauciens: “Ooo!”)

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Viktorijas Pleškānes un Jekaterinas Drelingas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Latvijas Zinātnes padomes pētījumu projektiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 18. septembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Edgars Tavars, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Česlavs Batņa un Raimonds Bergmanis ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm”.

Vārdu motivācijai par jautājuma uzdošanu ir lūdzis deputāts Edgars Tavars. (Starpsaucieni: “Nav!”; “... atsauc!”)

Tikai motivāciju vai visu jautājumu atsauc? (Dep. E. Smiltēns: “Jautājumu nevar atsaukt!”)

Labi. Tātad jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Tagad gan, godātie kolēģi, visi jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 22 deputāti: Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Kaspars Briškens, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Svetlana Čulkova, Alīna Gendele, Igors Judins, Aleksandrs Kiršteins (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: “Gendele ir!”)... Alīna Gendele – ir, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Līga Kozlovska, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Daiga Mieriņa, Ramona Petraviča, Uģis Rotbergs, Ričards Šlesers, Andris Šuvajevs, Andrejs Vilks, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pasludinu šodienas sēdi par slēgtu.

Paldies visiem par darbu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 18.09.25 10:00 Balsojums 1
Par - 71, pret - 15, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Karinas Palkovas apstiprināšanu par tiesībsargu (813/Lm14)

Datums: 18.09.25 10:10 Balsojums 2
Par - 55, pret - 25, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1040/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.09.25 10:11 Balsojums 3
Par - 70, pret - 7, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1042/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.09.25 10:23 Balsojums 4
Par - 42, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (1045/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.09.25 10:31 Balsojums 5
Par - 46, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1046/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.09.25 10:34 Balsojums 6
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 18.09.25 11:08 Balsojums 7
Par - 32, pret - 8, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1047/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.09.25 11:14 Balsojums 8
Par - 36, pret - 8, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1048/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.09.25 11:20 Balsojums 9
Par - 44, pret - 31, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1050/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.09.25 11:27 Balsojums 10
Par - 26, pret - 9, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par nekavējošu Latvijas jurisdikcijā esošo Krievijas valsts aktīvu izmantošanu Krievijas agresijas radīto zaudējumu, kaitējuma un traumu kompensācijai Ukrainai un tās tautai (812/Lm14)

Datums: 18.09.25 11:33 Balsojums 11
Par - 71, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par nekavējošu Latvijas jurisdikcijā esošo Krievijas valsts aktīvu izmantošanu Krievijas agresijas radīto zaudējumu, kaitējuma un traumu kompensācijai Ukrainai un tās tautai (812/Lm14)

Datums: 18.09.25 11:34 Balsojums 12
Par - 43, pret - 11, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par Latvijas valsts klimata un enerģētikas politikas īstenošanas virzību valsts drošības apdraudējuma situācijā (817/Lm14)

Datums: 18.09.25 11:59 Balsojums 13
Par - 72, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Rozenberga apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (800/Lm14)

Datums: 18.09.25 12:00 Balsojums 14
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līgas Krapānes ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli (815/Lm14)

Datums: 18.09.25 12:01 Balsojums 15
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ivetas Blauas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli (816/Lm14)

Datums: 18.09.25 12:11 Balsojums 16
Par - 28, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10. klašu trūkumu Rīgas pašvaldības vidusskolās (86/P14)

Datums: 18.09.25 12:26 Balsojums 17
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 18.09.25 14:04 Balsojums 18
Par - 29, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par informācijas sniegšanu (87/P14)

Datums: 18.09.25 14:06 Balsojums 19
Par - 78, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (971/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 14:11 Balsojums 20
Par - 65, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5

Datums: 18.09.25 14:11 Balsojums 21
Par - 63, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 14:23 Balsojums 22
Par - 9, pret - 26, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 14:23 Balsojums 23
Par - 9, pret - 26, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 14:26 Balsojums 24
Par - 62, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 14:31 Balsojums 25
Par - 70, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (984/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 14:34 Balsojums 26
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (1000/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:36 Balsojums 27
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā (1019/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:42 Balsojums 28
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1025/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:45 Balsojums 29
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (985/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:46 Balsojums 30
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (986/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:49 Balsojums 31
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (1015/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:49 Balsojums 32
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (1015/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:51 Balsojums 33
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (979/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:53 Balsojums 34
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kapsētu likums (1032/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:56 Balsojums 35
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā (980/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:58 Balsojums 36
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā (998/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 14:58 Balsojums 37
Reģistrējušies - 83.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 18.09.25 15:35 Balsojums 38
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (999/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 15:36 Balsojums 39
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1006/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:06 Balsojums 40
Par - 52, pret - 13, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (948/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:11 Balsojums 41
Par - 57, pret - 4, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Latvijas Dievturu sadraudzes likums (976/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 16:12 Balsojums 42
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (957/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 16:14 Balsojums 43
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu (1001/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:18 Balsojums 44
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā (1027/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:19 Balsojums 45
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (974/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:24 Balsojums 46
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču zīmju likumā (928/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 16:25 Balsojums 47
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (929/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.09.25 16:27 Balsojums 48
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1024/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:27 Balsojums 49
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1024/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:28 Balsojums 50
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1024/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.09.25 16:30 Balsojums 51
Par - 72, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1042/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:30 Balsojums 52
Par - 72, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1042/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:34 Balsojums 53
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1043/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:34 Balsojums 54
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1043/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.09.25 16:35 Balsojums 55
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eduarda Cibuļas (Eduard Tsybulia) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1043/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 18.09.25 16:36 Balsojums 56
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 965/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2025. gada 15. oktobrim (814/Lm14)

Datums: 18.09.25 16:48 Balsojums 57
Par - 73, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par 10 345 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Brīvprātīga iespēja pedagogiem doties pensijā 60 gadu vecumā” turpmāko virzību (811/Lm14)

Datums: 18.09.25 16:50 Balsojums 58
Reģistrējušies - 78.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

18.09.2025.

09.00

11.00

13.30

15.30