Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas septītā sēde
2023. gada 18. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Ir jau viena minūte pāri deviņiem. Es aicinu jūs sēsties jūsu darba vietās. Pārbaudiet balsošanas kartes, sagatavojieties darbam! (Pauze.)

Cienījamie kolēģi, sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 18. maija sēdi.

Ir iesniegtas vairākas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rosina darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 196/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 5. jūnijam”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Viktorija Baire, Jānis Patmalnieks, Edmunds Jurēvics, Andrejs Ceļapīters, Uģis Mitrevics, Ģirts Lapiņš, Normunds Dzintars, Edgars Tavars, Andrejs Svilāns un Juris Viļums rosina grozīt darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 33/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 24. maijam”.

Ābramas kundze, vai jūs esat pieteikusies runāt “par”? “Pret”.

Tātad vārds deputātei Skaidrītei Ābramai, kura vēlas paust viedokli “pret” attiecīgo darba kārtības grozījumu.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs visi esam  (nu, vairāk vai mazāk) profesionāļi un zinām, ko nozīmē koleģialitāte, strādājot komisijās un darba grupās.

Runājot par šo konkrēto lēmuma projektu, jāteic, ka tas – tas, kas šobrīd tiek gatavots, saskaņots uz otro lasījumu, – nav tapis vienkārši. Mums ir bijusi izveidota darba grupa, kas tikusies divas reizes. Tātad pēc tam, kad komisijā skatījām, darba grupa divās sēdēs... ar sociālajiem partneriem, ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem (katrreiz bija kāds cits pārstāvis) un ar deputātiem saskaņojām grozījumus, lai šo regulējumu padarītu caurskatāmāku, saprotamāku un lai tas būtu mazāk birokratizēts.

Vakar mēs komisijas sēdē tātad saskaņojām uz otro lasījumu grozījumus, kas tiktu piedāvāti uz nākamo ceturtdienu, bet šodien es pēkšņi uzzinu, ka mūsu kolēģi no koalīcijas frakcijas, konkrēti no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, ir pēdējā mirklī, ne ar vienu nekonsultējoties, iesnieguši priekšlikumu pagarināt termiņu priekšlikumu saskaņošanai.

Jāteic, ka tāpēc es aicinu balsot “pret” (te es nonāku pie tā stāsta). Aicinu balsot “pret”, jo es uzskatu, ka tas ir ļoti nekoleģiāli – kaut kādā vakara vai nakts aizsegā kaut ko sarunāt. Es nezinu, vai visa koalīcija tā ir saskaņojusi vai kas, nekonsultējoties ar komisijas pārstāvjiem, kurus... Jā, es, opozīcijas pārstāve, vadīju šo darba grupu. Tomēr tas bija jāsaskaņo ar komisiju. Es uzskatu, ka ir jābalso “pret”, jo Finanšu ministrijā... kādam pārstāvim pēdējā brīdī kaut kas nav paticis.

Tātad darba grupa un komisija vakar ir atbalstījusi priekšlikumus grozījumiem.

Es aicinu balsot “pret”. Un es kategoriski iebilstu, ja mēs šādu praksi Saeimā piekopjam arī turpmāk – nekonsultējoties ar kolēģiem no komisijas, bīdīt kaut kādus priekšlikumus cauri paslepus.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Runāt “par” pieteicies neviens nav.

Lēmums ir jāpieņem ar balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 33/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 24. maijam” iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 41, atturas – nav. Tātad darba kārtība ir grozīta – lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Ieva Brante, Česlavs Batņa, Ingmārs Līdaka, Andrejs Svilāns, Juris Viļums, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Raimonds Bergmanis, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Linda Matisone un Atis Deksnis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu”.

Pieteikusies runāt “par” deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ņemot vērā izskanējušos aicinājumus maksimāli vērsties pret jebkura veida vardarbību pret sievietēm un ņemot vērā pēdējos dramatiskos gadījumus, kas ir izskanējuši mūsu valstī, mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, aicinām nekavējoties risināt jautājumu, ka valstī pieaugošās vardarbības tendences apdraud no Latvijas Republikas Satversmes un starptautiskā cilvēktiesību pamatdokumenta – ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas – izrietošo visu Latvijas cilvēku cilvēktiesību aizsardzību pret vardarbības izpausmēm, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 117. panta pirmās daļas 1. punktu, iesniedzam Saeimas lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu” un lūdzam to ietvert Saeimas kārtējās sēdes –2023. gada 18. maija sēdes – darba kārtībā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jā, tātad...

Kolēģi, vai jūs esat pieteicies runāt “pret”?

Tātad runāt “pret” pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāj! Deputāti! Mani tiešām pat... Es esmu mazliet apjucis attiecībā uz APVIENOTĀ SARAKSTA esošo taktiku šajā jautājumā. Manuprāt, tas ir divkosīgi.

Es redzu, ka kārtējo reizi notiek mēģinājumi vienkārši mistificēt vardarbības aspektus Latvijā, sakot, ka mēs vēlamies risināt jautājumu par vardarbību gan pret sievietēm, gan pret ikvienu personu un šādā veidā tomēr sajaucot lietas kopā.

Ir skaidra Eiropas Savienības virzība attiecībā uz šo jautājumu; arī Eiropas Parlamentā ir pieņemti lēmumi attiecībā uz Stambulas konvencijas ratifikāciju.

Es domāju, ka... pēdējās trijās nedēļās mēs esam redzējuši, ka vairākas sievietes sociālajos tīklos un kopumā publiskajā telpā norāda uz konkrētiem aspektiem viņu personiskajā dzīvē, kur viņas ir saskārušās ar šāda veida vardarbību. Un šajā brīdī APVIENOTAIS SARAKSTS, manuprāt, mēģina jautājumu šādā veidā reducēt un piešķirt tam mazāku nozīmi... par šiem vardarbības aspektiem pret sievieti.

Tāpēc es aicinu, protams, neiekļaut šādu punktu darba kārtībā un aicinu APVIENOTO SARAKSTU beidzot pievērst nopietnu uzmanību vardarbībai pret sievietēm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens –“pret”.

Un jautājums ir izšķirams balsojot, kolēģi, – kā demokrātijā pierasts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ievas Brantes, Česlava Batņas, Ingmāra Līdakas, Andreja Svilāna, Jura Viļuma, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Raimonda Bergmaņa, Aivas Vīksnas, Laura Lizbovska, Lindas Matisones un Ata Dekšņa iesniegtā lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 9, atturas – 38. Darba kārtība nav grozīta – lēmuma projekts netiek iekļauts darba kārtībā. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā (Zālē troksnis. Noklaudzina ar āmuru.)... Lūdzu kārtību un klusumu zālē!

Darba kārtībā – “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2022. gadā.

Kolēģi, mēs uzklausīsim valsts kontroliera ziņojumu, un pēc tam ir iespējamas debates – piecas minūtes... un, iespējams, arī vēl divas minūtes. Balsojums par šo ziņojumu nenotiks (tāds nav paredzēts Saeimas kārtības rullī).

Man liels prieks šodien Saeimā redzēt valsts kontrolieri Rolandu Irkli.

Irkļa kungs, lūdzu, – vārds jums.

R. Irklis (valsts kontrolieris).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas Prezidij! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Labdien ikvienam, kas seko līdzi Saeimas sēdei un manam ziņojumam! Lai arī šis darba kārtības punkts skan “valsts kontroliera ziņojums”, tomēr vēlos uzsvērt, ka šodien ziņoju visas Valsts kontroles vārdā. Šodien man ir iespēja ziņot par Valsts kontroles darba rezultātiem, pateicoties profesionālam, pašaizliedzīgam Valsts kontroles padomes locekļu, revidentu un ikviena cita Valsts kontroles darbinieka ieguldījumam.

Tāpēc vēlos sākt savu ziņojumu ar pateicību ikvienam kolēģim, kurš ar aizrautību veic savu darbu, sekmējot Valsts kontroles mērķu sasniegšanu un mūsu valsts kopējo izaugsmi.

Paldies arī tiem publiskā sektora darbiniekiem, kas ir atsaucīgi gan revīzijās, gan ieteikumu ieviešanas procesā, un nevalstiskajām organizācijām, ar kurām mums veidojas arvien ciešāka sadarbība.

Paldies arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par sadarbību ieteikumu ieviešanas gaitā.

Pagājušā gada 24. februāra rīts gan man, gan maniem kolēģiem un visai mūsu sabiedrībai atnesa šausminošas ziņas par Krievijas brutālo militāro agresiju pret Ukrainu. Gan mūsu sabiedrība, gan valdība spēja ātri mobilizēt resursus, lai sniegtu visu nepieciešamo civilo un militāro palīdzību mūsu Ukrainas draugiem. Vienlaikus bija nepārprotami skaidrs, ka militārās agresijas draudi no mūsu lielā austrumu kaimiņa no teorētiskiem nu kļuvuši par pavisam reāliem. Un vienīgā iespēja šos draudus mazināt ir mūsu aizsardzības spēju stiprināšana. Šī gada laikā tā ir kļuvusi par mūsu valsts augstāko prioritāti un izaicinājumu tuvākajos gados.

Arī mēs Valsts kontrolē apzināmies šos izaicinājumus un saskatām savu lomu un ieguldījumu mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Pagājušajā gadā noslēdzām revīziju par NBS personāla politiku, vērtējot, kā veicas ar mērķu sasniegšanu šajā jomā.

Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka līdz 2024. gadam ir jāsasniedz astoņus tūkstošus liels profesionālā dienesta karavīru skaits. Lai arī profesionālā dienesta karavīru skaits kopš 2014. gada ir ievērojami palielinājies – no aptuveni 4500 līdz aptuveni 6500 –, šobrīd šis pieaugums ir faktiski apstājies, un sasniegt atzīmi “8000 karavīru” nākamajā gadā varētu būt visai sarežģīti.

Revīzijas laikā rūpīgi analizējām arī mūsu NATO sabiedroto – Kanādas un Beļģijas – pieeju attiecībā uz bruņoto spēku personāla politikas veidošanu.

Ir svarīgi karavīrus dienestam ne tikai piesaistīt, bet arī ilgtermiņā noturēt tajā. Revīzijā konstatējām, ka ir būtiski pieaudzis to karavīru skaits, kuri atvaļinās pirms līguma termiņa beigām, un īpaši augsts (piemēram, 2020. gadā – 22 procenti) ir to karavīru īpatsvars, kuri atvaļinās jau dienesta pirmajā gadā. Lai gan līdzīgas tendences var novērot arī citās valstīs, saredzam, ka mūsu bruņotie spēki var darīt vairāk, lai šādas tendences mazinātu.

Esam savus ieteikumus balstījuši Kanādas pieredzē, kur uzsvars personāla motivācijas stiprināšanā ir elastīgākas dienesta līguma termiņa rotācijas iespējas, elastīgi noteiktas karjeras jomas, uzlabota līdzdalība karjeras lēmumu pieņemšanā, veicinot atbilstību starp personīgajām vēlmēm un nodarbinātību, kā arī, kas nav mazsvarīgi, ģimenes atbalsta politika.

Kanāda ir apņēmusies panākt, ka tās bruņoto spēku sastāvā līdz 2026. gadam būs arī 25 procenti sieviešu. Lai arī Latvijā ir viens no augstākajiem sieviešu īpatsvariem bruņotajos spēkos, arī mums ir iespēja pilnveidot gan motivācijas sistēmu, gan atbalsta politiku, lai būtu iespējams palielināt sieviešu interesi par militāro karjeru.

Paralēli mūsu veiktajai revīzijai tika pieņemts lēmums izveidot valsts aizsardzības dienestu, kas arī ir vērsts uz militārā personālsastāva nodrošināšanu nākotnē. Valsts aizsardzības dienestam var būt pozitīva ietekme arī uz profesionālā dienesta karavīru piesaisti. Citu valstu pieredze rāda, ka pozitīva pieredze obligātajā militārajā dienestā vairo interesi par profesionālo dienestu un vēlmi turpināt militāro karjeru. Bet mūsu bruņotie spēki nesastāv tikai no profesionālā dienesta karavīriem. Mums ir arī zemessargi, mums ir arī rezerves karavīri. Šobrīd veicam revīziju par bruņoto spēku rezerves sistēmas efektivitāti. Tās nozīme mums tuvākajos gados arvien pieaugs, ņemot vērā valsts aizsardzības dienesta izveidošanu un rezerves karavīru skaita kopējo pieaugumu.

Visbeidzot – mūsu aizsardzības spējas nav atkarīgas tikai no karavīru skaita. Tiem ir jābūt labi apgādātiem, ekipētiem, visbeidzot – paēdušiem. Diemžēl pēdējā laika notikumi saistībā ar pārtikas loģistikas iepirkumu ir raisījuši jautājumus par to, vai esošā nodrošinājuma iepirkumu sistēma aizsardzības resorā spēj sasniegt labākos rezultātus par labākajām izmaksām. Valsts kontrole jau šobrīd vērtē konkrēto pārtikas loģistikas iepirkumu, un par šī izvērtējuma rezultātiem plānojam informēt pēc dažām nedēļām. Tāpat šobrīd plānojam vasarā sākt visaptverošu revīziju par aizsardzības resora iepirkumu un apgādes sistēmu, lai ilgtermiņā sekmētu tās atbilstību, efektivitāti un drošību, lai mūsu bruņotie spēki būtu ne tikai skaitliski pilnā sastāvā, bet arī tiešām labi apgādāti un nodrošināti.

Līdz ar pieaugušo ārējo apdraudējumu aktualizējās arī diskusijas par spēju kara un citos ārkārtējos apstākļos pasargāt mūsu valsts civiliedzīvotājus. Šobrīd ir skaidrs, ka Krievijas agresija Ukrainā nav vērsta tikai pret militāriem mērķiem. Krievija sistemātiski iznīcina civilo infrastruktūru un veic nežēlīgus kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem. Civilās aizsardzības sistēmai ir jābūt spējīgai nodrošināt vajadzīgo pasākumu kopumu gan militāra apdraudējuma, gan dabas un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumos. Mums ir jābūt gataviem ārkārtējā situācijā nekavējoties reaģēt un nodrošināt, ka cilvēki tiek evakuēti, nodrošināti ar pārtiku, apģērbu, siltumu un medikamentiem. Mums ir jābūt efektīvai sistēmai, kas ļauj ātri novērst katastrofas vai to radītās sekas un pēc iespējas mazināt kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam.

Diemžēl, ja militārajā jomā kopš 2014. gada ir notikusi pozitīva attīstība, tad civilās aizsardzības joma ir bijusi gandrīz pilnībā atstāta novārtā. Sekas tam izjutām jau Covid-19 pandēmijas laikā, kad uz papīra sazīmētie krīzes risināšanas mehānismi īsti nestrādāja un visu laiku tika meklēti piemērotākie krīzes pārvaldības mehānismi.

Šoziem piedzīvojām arī lokālu katastrofu Jēkabpilī, kad no krastiem izgāja Daugava. Lai arī pašvaldība ar plūdu sekām, šķiet, kopumā labi tika galā, tomēr tikai šajā brīdī pēc būtības tika aktualizēts jautājums par aizsargdambju stāvokli plūdu apdraudētajās teritorijās.

Valsts civilās aizsardzības plānā pie preventīvajiem pasākumiem kā pirmā ir noteikta tieši hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana, tomēr, līdzīgi kā ar citiem pasākumiem, šim ir noteikti vairāki atbildīgie un maksimālais izpildes termiņš – līdz 2027. gadam, bet tā arī netop skaidrs, cik, kurās vietās un kādā apjomā šie darbi tiks veikti.

Faktiski šī brīža Valsts civilās aizsardzības plāns ir iespējamo darbību un pasākumu katalogs. Tas nesniedz skaidras atbildes par to, kādas darbības kādos termiņos kurš veiks. Lai mēs kā valsts un sabiedrība būtu gatavi krīzēm, nepietiks tikai ar labi sagatavotiem plāniem. Gan paši plāni, gan iesaistīto pušu gatavība tos pildīt krīzes situācijās ir regulāri jātestē mācībās. Diemžēl pēdējās visaptverošās civilās aizsardzības mācības Latvijā ir notikušas vien 2016. gadā, lai gan tādām vajadzētu būt vismaz reizi četros gados vai pat biežāk, ņemot vērā aktuālo draudu un risku līmeni.

Visbeidzot – sekmīgai krīžu pārvarēšanai var būt ļoti nepieciešamas materiālās rezerves. Iepriekšējos četros gados finansējums to veidošanai netika piešķirts, lai gan katru gadu tāds tika prasīts. Šī gada budžeta finansējums ir piešķirts vismaz Ekonomikas ministrijai materiālo rezervju veidošanai, un mūsu aicinājums būtu, ka resoriem finansējums šādām vajadzībām nebūtu jāprasa katru gadu caur prioritārajiem pasākumiem, bet jau jāiekļauj bāzes finansējumā, jo mūsu iedzīvotāju drošība un izdzīvošana katastrofu gadījumos nav ekstra, bet gan pirmā nepieciešamība.

Noslēdzot par civilo aizsardzību, vēlos uzsvērt arī nepieciešamību pilnveidot katastrofu pārvaldības institucionālo modeli. Mūsu katastrofu pārvaldība ir decentralizēta, ar daudziem atbildīgajiem, kas pats par sevi nav trūkums, tomēr vienlaikus šādai sistēmai ir jābūt koordinētai visos līmeņos, sākot no pašvaldības vadītāja līdz pat Ministru prezidentam.

Arī šajā revīzijā, analizējot citu valstu modeļus, konstatējām, ka Lielbritānijā, Zviedrijā un tepat kaimiņos, Igaunijā, ir izveidotas augsta līmeņa katastrofu pārvaldīšanas un koordinēšanas institūcijas, kas nodrošina saskaņotu rīcību starp iesaistītajām pusēm. Tādēļ pozitīvi ir vērtējams tas, ka valdības deklarācija un rīcības plāns paredz izveidot Nacionālo krīzes vadības centru un ieviest arī citus Valsts kontroles ieteikumus šajā jomā. Diemžēl formāla pieeja plānošanā un plānu realizēšanā nav tikai atsevišķi izņēmumi civilās aizsardzības jomā, nereti tā ir sistēmiska problēma visos politikas plānošanas un reformu īstenošanas līmeņos.

Pagājušā gada sākumā noslēdzām Valsts pārvaldes reformu plāna revīziju. Lai arī ziņojumā Ministru kabinetam norādīts, ka lielākā daļa plāna uzdevumu ir izpildīti vai daļēji izpildīti, realitātē būtu grūti atzīt, ka reformas patiešām pēc būtības ir notikušas. Piemēram, viens no darbības virzieniem bija vērsts uz nulles birokrātijas principu ieviešanu. Šis princips paredzēja: ja tiek virzīts apstiprināšanai jauns tiesību akts, kas paredz palielināt administratīvo slogu, vienlaikus ir jāiesniedz tiesību akts, kas tai pašai mērķgrupai paredz slogu samazināt vai atcelt līdzvērtīgā apmērā. Lai arī nulles birokrātijas princips tika ieviests uz papīra, tomēr trijos šī principa darbības gados tas realitātē netika piemērots nevienā tiesību akta apstiprināšanas gadījumā.

Pirms dažām nedēļām valdībā tika pieņemts nākamais valsts pārvaldes reformu plāns, šoreiz tas saucas Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam. Nenoliedzami, arī tas satur labas ieceres par valsts pārvaldes efektivitātes celšanu, politikas kvalitāti, atbalsta funkciju centralizēšanu un digitālo transformāciju. Tomēr jau šobrīd daudzviet plānā ir grūti izsekot, kā tajā paredzētās aktivitātes pēc būtības palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus.

Kā viens no galvenajiem snieguma mērīšanas rādītājiem ir izvirzīta uzticēšanās līmeņa palielināšanās valsts pārvaldei līdz pat 50 procentiem. Lai arī mērķis ir labs un saprotams, tomēr neuzticēšanās valsts pārvaldei ir krietni vien kompleksāka problēma, kuru diezin vai var atrisināt ar vienu modernizācijas plānu. Šis pants var uzlabot valsts pārvaldes sniegumu, sekmēt ilgtermiņa politikas uzlabošanos, bet izmaiņas uz savas ādas plāna realizācijas laikā iedzīvotāji varētu arī vēl nesajust.

Piemēram, OECD kā nozīmīgus uzticību ietekmējošus faktorus min izglītību, finansiālo stāvokli un sociālo statusu. Ja vēlamies panākt sabiedrības lielāku uzticību valsts pārvaldei, tad valsts pārvaldei ir jāspēj pēc būtības realizēt konkrētu nozaru politikas, kurām ir tieša pozitīva ietekme uz iedzīvotāju vajadzībām. Diemžēl nereti šīs pozitīvās pārmaiņas panākt ir grūti un viens no pozitīvu pārmaiņu klupšanas akmeņiem ir tas, ka politikas plānošana nereti ir pilnībā atrauta no budžeta plānošanas procesa.

Valsts kontrole jau kopš 2016. gada revīzijas par budžeta plānošanu ir norādījusi, ka politikas plānošanas dokumenti ne vienmēr uzrāda nepieciešamo finansējumu un otrādi – izstrādājot budžetu, netiek vērtēts, vai un cik lielā mērā ar to plānots sasniegt attīstības mērķus. Šajā ziņā spilgts piemērs ir arī šī gada valsts budžets un konkrēti – veselības budžets. Tātad Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam paredz, ka veselības aprūpes finansējumam līdz 2027. gadam ir jāsasniedz seši procenti no IKP, bet faktiski šogad mēs esam spēruši soli pretējā virzienā, un mūsu šī gada veselības budžets ir zem četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Nepieciešamību sasaistīt attīstības plānošanu ar budžeta plānošanu akcentējām arī nesen pabeigtajā revīzijā par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu Latvijā un ceram, ka šajā jomā tomēr mācīsimies no pagātnes kļūdām. Dažkārt ar reformām nesokas ne tikai finansējuma trūkuma dēļ, bet gluži vienkārši tādēļ, ka tās netiek pienācīgi pārvaldītas.

Pagājušajā gadā noslēdzām revīziju par tiesu ekspertīžu institūta reformu. 2020. gadā valdībā tika pieņemts lēmums šo jomu reformēt un divu iestāžu vietā, kas atrodas katra savā resorā un kuru daļa no funkcijām pārklājas, izveidot vienu iestādi. Diemžēl revīzijā secinājām, ka katra iestāde pēc valdības lēmuma turpina dzīvot savu dzīvi tā, it kā nekāda reforma nenotiktu, katra atsevišķi attīsta savus nekustamos īpašumus, laboratorijas un, neiesaistot otru iestādi, attīsta savas informācijas sistēmas.

Tad ir reformas, kuras, lai arī formāli ir īstenotas, faktiski prasa vēl būtisku darbu, lai tās nestu cerētos ieguvumus. Viena no tādām ir administratīvi teritoriālā reforma.

Valsts kontrolē esam sākuši vairāku revīziju ciklu pašvaldībās, vērtējot arī to, vai pašvaldības pēc apvienošanās veic nepieciešamās darbības un izmanto lielāku novadu priekšrocības, lai vietējo pārvaldi veidotu sabiedrības interesēm atbilstošāku, efektīvāku un ekonomiskāku.

Pagājušajā gadā noslēdzām pirmo šāda veida revīziju par pašvaldību personāla politiku pēc reformas. Tika sagaidīts, ka pēc reformas pašvaldības varētu kopumā optimizēt administratīvajām funkcijām nodarbināto skaitu. Diemžēl revīzija parādīja, ka pašvaldības visbiežāk, plānojot nodarbināto slodžu skaitu, ir piegājušas formāli.

Valsts kontrole šīs revīzijas gaitā izveidoja produktivitātes novērtēšanas metodiku, kas dod iespēju novērtēt nepieciešamo darbinieku skaitu. Šī metodika šobrīd ir pieejama ne tikai revīzijas izlasē iekļautajām pašvaldībām, bet ikvienai pašvaldībai.

Ir svarīgi, lai administratīvi teritoriālā reforma nebeidzas tikai ar robežu pārvilkšanu, bet pēc būtības sekmē reģionu attīstību, nodrošina iedzīvotājiem pieejamākus un kvalitatīvākus pakalpojumus un mazina tās atšķirības, kas bija vērojamas pirms reformas starp lielākiem un mazākiem novadiem.

Valsts kontrole regulāri veic revīzijas arī valsts kapitālsabiedrībās. Pagājušajā gadā vērtējām, kā Satiksmes ministrijai veicas ar kapitālsabiedrību pārvaldību, bet pavisam nesen noslēdzām revīziju attiecībā uz valsts nekustamo īpašumu politiku, kuras ietvarā vērtējām arī akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” darbību.

Secinājumi nereti ir līdzīgi. Kapitāla daļu turētāji daudz proaktīvāk varētu izmantot savas iespējas ietekmēt kapitālsabiedrību attīstību, mērķu noteikšanu un veikt uzraudzību pār to īstenošanu.

Kapitālsabiedrību sniegumā liela nozīme ir arī pārvaldības institūcijām – to valdēm un padomēm. Mūsu valstī joprojām diemžēl ir ierasta prakse, ka vadošie ministriju ierēdņi savieno pamatdarbu ar amatiem valsts kapitālsabiedrībās. Piemēram, ministrijas valsts sekretārs vienlaikus var pildīt padomes priekšsēdētāja pienākumus cita resora kapitālsabiedrībā. Lai arī darbs padomē nav uzskatāms par pilna laika darbu, tomēr tās nav tikai dažas sēdes gadā – daudzām kapitālsabiedrībām ir desmitiem padomes sēžu gadā, ir aktīvi jāiesaistās brīžos, kad tiek izstrādātas stratēģijas vai arī kapitālsabiedrība saskaras ar nopietnām grūtībām, kuras var ietekmēt to stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Līdz ar to ir pamatots jautājums, vai pilna laika amatu atbildīgā ierēdņa pozīcijā ir iespējams pilnvērtīgi apvienot ar ne mazāk atbildīgiem amatiem kapitālsabiedrībās un, ja nevar, kas tajā gadījumā bieži cieš vairāk – ministrijas vai kapitālsabiedrības pārvaldība? Labas pārvaldības trūkumiem var būt arī ļoti smagas cilvēciskas sekas.

Pagājušā gada nogalē saņēmām ziņas no Krāslavas, kur ģimenē vardarbīgā nāvē ir mirusi trīsgadīga meitenīte. Ģimene ilgstoši bija bāriņtiesas un sociālā dienesta redzeslokā, tomēr traģēdija netika novērsta.

Pirms dažiem gadiem Valmieras Valsts ģimnāzija atteicās uzņemt skolēnu, kas bija sekmīgi nokārtojis iestājeksāmenus, tikai tādēļ, ka bērns iepriekš bija mācījies speciālajā izglītības programmā. Šis ir skaļš piemērs, kad sistēma, kurai būtu jābūt atbalstošai, jāsekmē iekļaujoša izglītība, tika pavērsta pret bērnu un viņa interesēm.

Pagājušā gada rudenī plašu rezonansi ieguva notikums Jelgavā, kur piecpadsmitgadīga meitene brutāli piekāva trīs gadus jaunāku bērnu. Arī šo gadījumu, iespējams, varēja novērst, ja pusaudzes uzvedības problēmas būtu pamanītas savlaicīgāk un ar atbilstošiem pasākumiem tiktu sekmēta uzvedības korekcija.

Kāpēc par to runāju? Jo pagājušajā gadā Valsts kontrole noslēdza trīs revīziju ciklu, kurā tika vērtēta valsts politikas un rīcības efektivitāte attiecībā uz bērnu ārpusģimenes aprūpi, izglītības nodrošināšanu bērniem ar speciālām vajadzībām un atbalsta pasākumiem bērniem ar uzvedības traucējumiem. Šajās trīs revīzijās ir daudz vienojošu problēmu.

Pirmām kārtām pakalpojumu savlaicīgums un pieejamība. Daudzās pašvaldībās ir grūtības nodrošināt nepieciešamos sociālos pakalpojumus, kas savlaicīgi sekmētu ģimeņu funkcionēšanas spēju atjaunošanu. Daudzās izglītības iestādēs bērniem ar speciālām vajadzībām nav nodrošināts nepieciešamais speciālais pedagogs, psihologs, logopēds un rehabilitācijas pakalpojumi.

Ne visur ir pieejami arī pakalpojumi bērniem ar uzvedības traucējumiem. Taču visi šie pakalpojumi būtu visvairāk nepieciešami pēc iespējas agrīnā stadijā, kad palīdzība ģimenēm un bērniem ir visefektīvākā. Savukārt novēlota palīdzība jau būs cīņa ar sekām: atņemta bērnība, neiegūta izglītība un pusaudžu pastrādāti noziegumi.

Visas šīs revīzijas vieno arī konstatējums: nepietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa starp dažādām iesaistītajām pusēm. Sadarbība un informācijas apmaiņa ļautu savlaicīgi identificēt problēmas un tās risināt. Sākotnējās problēmas ģimenē var pamanīt jau ģimenes ārsts, skola vai sociālais dienests.

Visbeidzot – ir svarīgi, lai mēs kā sabiedrība kopumā nebūtu vienaldzīgi pret mūsu bērniem un meklētu veidus, kā tiem palīdzēt. Tāpēc liels paldies tām nevalstiskajām organizācijām, kas aktīvi iesaistās bērnu un ģimeņu problēmu risināšanā un arī atbalstīja Valsts kontroles darbu šajā revīzijā.

Ir teiciens: svešu bērnu nav. Tāpēc nebūsim vienaldzīgi gan valsts pārvaldes līmenī, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus šajā jomā, gan savās ikdienas gaitās. Domājot par bērniem, ir svarīgi tiem nodrošināt ne tikai labu bērnību šodien, bet arī rūpēties par to, lai saglabātu mūsu valsti un planētu viņiem un nākamajām paaudzēm, kas sekos.

Valsts kontrole regulāri veic revīzijas jomās, kas skar vides un ilgtspējas jautājumus. Pagājušajā gadā noslēdzām revīziju par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu. Diemžēl revīzijā atklājām, ka Latvijā esam iecerējuši būvēt atkritumu pārstrādes jaudas, kuras vairāk nekā divas reizes pārsniedz prognozes par mājsaimniecību radīto atkritumu daudzumu. Vienlaikus nav nopietni vērtētas iespējas izmantot alternatīvus un lokālākus risinājumus, tādus kā, piemēram, biogāzes staciju pielāgošana vai kompostēšana. Turklāt lielāks darbs ir jāiegulda, veicinot ieradumu maiņu sabiedrībā, pretējā gadījumā daudzu miljonu ieguldījumi infrastruktūrā nesīs tikai zaudējumus.

Šis ir gadījums, kur Valsts kontroles revīzija ir bijusi ļoti savlaicīga, jo investīcijas daudz kur vēl nav veiktas un vēl ir iespēja pieļautās kļūdas labot, pirms radīts lielāks kaitējums. Savukārt, neko nemainot, ir risks, ka pārlieku lielas infrastruktūras izveidē neekonomiski izlietosim miljoniem eiro, bet nesasniegsim atkritumu šķirošanas un pārstrādes mērķus; tas savukārt rada risku arī iedzīvoties Eiropas Savienības soda naudās. Galu galā, neko nedarot, turpināsim degradēt mūsu vidi – tā vietā, lai atkritumus izmantotu efektīvi un ilgtspējīgi.

Pavisam nesen noslēdzām revīziju par Latvijas zemes dzīļu izmantošanu. Šī ir daudzu miljonu eiro joma, kur mūsu valstij vispār šobrīd nav nedz skaidras vīzijas, nedz politikas par turpmāko attīstību. Pastāv diezgan augsts risks, ka, šādi turpinot, ilgtermiņā nodarām nevajadzīgu kaitējumu videi un negūstam maksimālo pievienoto vērtību no mūsu resursu izmantošanas.

Arī šajā revīzijā konstatējām, ka ceļu būves nozarē netiek izmantots otrreizējo materiālu pārstrādes potenciāls. Tā riskējam gan strauji noplicināt mūsu zemes dzīļu bagātības, gan nevajadzīgi kaitējam videi tur, kur to varētu arī nedarīt.

Ļoti nozīmīga Valsts kontroles darba daļa ir finanšu revīzijas. Katru gadu sagatavojam aptuveni 27 atzinumus un ziņojumus. Par jaunākajiem finanšu revīziju rezultātiem ziņojām jau vakardien, kad tos publiskojām. Šis ir svarīgs darbs, lai likumdevējam, valdībai, sabiedrībai un investoriem nodrošinātu skaidru un neatkarīgu informāciju par mūsu resora iestāžu un mūsu valsts kopējo finanšu stāvokli.

Valsts kontrolei pēdējos gados ir bijis arvien mazāk jāsniedz negatīvi atzinumi vai atzinumi ar iebildēm. To sekmē gan tas, ka iestādes ņem vērā Valsts kontroles ieteikumus un labo iepriekšējos gados pieļautās kļūdas, gan tas, ka sadarbībā ar revidējamām vienībām cenšamies šīs kļūdas labot vēl revīzijas laikā, ja vien tas ir iespējams. Vakardien, publiskojot finanšu revīzijas ziņojumus, jau ziņojām, ka šogad revīziju laikā, tātad – kamēr revīzija vēl tikai notiek, ir izlaboti 95 procenti no visām konstatētajām kļūdām.

Diemžēl šogad finanšu revīzijās ir iezīmējusies – būtiskāk nekā iepriekš – problēma ar prioritāro pasākumu finansējuma plānošanu un izlietojumu. No pārbaudītajiem 144 miljoniem eiro gandrīz 50 miljoni eiro netika izlietoti sākotnējam piešķiršanas mērķim un tika pārdalīti citiem pasākumiem, līdz ar to nav sasniegti ar šo finansējumu plānotie rezultāti.

Atzinums ar iebildēm gan joprojām ik gadu tiek sniegts arī par valsts saimnieciskā gada pārskatu, kas ir lielākā un nozīmīgākā Valsts kontroles veiktā finanšu revīzija, ko mēs publiskojam katru gadu rudenī.

Lai arī Valsts kontroles ieteikumi tiek pamazām ieviesti, joprojām līdz galam nav ieviests vecākais aktīvais Valsts kontroles ieteikums – par uzkrāšanas principa ieviešanu budžeta ieņēmumu uzskaitē. Valsts kontrole pirmo reizi ieteikumu šajā jautājumā sniedza tālajā 2006. gadā. Lai arī šobrīd normatīvā bāze ir sakārtota, praktiskā ieviešana Valsts ieņēmumu dienestā joprojām kavējas. Šis fakts visvairāk ir saistīts ar informācijas tehnoloģiju sistēmu savlaicīgu un kvalitatīvu ieviešanu.

Nozīmīgas pagājušajā gadā ir bijušas arī citas revīzijas – par izmeklēšanas iestāžu skaitu un kompetencēm, par mazo ostu pārvaldību, par valsts informācijas sistēmu pieejamību, par Alūksnes novada pašvaldību un par zemes reformas pabeigšanu. Šīm revīzijām sīkāk nepieskaršos, bet informācija par tām visām ir atrodama gan mūsu mājaslapā, gan arī Saeimai iesniegtajā pārskatā par Valsts kontroles darbību pagājušajā gadā.

Valsts kontrole ne tikai citus mudina pilnveidot savu darbību publiskajā sektorā, bet arī pati cenšas būt paraugs un ikdienā pilnveidot savu darbu.

Pagājušais gads mums bija pirmais jaunās četru gadu stratēģijas gads. Viens no uzsvariem mūsu stratēģijā ir panākt labāku līdzsvaru starp lietderības un atbilstības jautājumu vērtēšanu. Mūsuprāt, svarīgi ir panākt, ka lietas ne tikai tiek darītas pareizi jeb likumīgi, bet – ka tiek darītas pareizās lietas, sasniedzot labākos panākumus un labāko sniegumu. Likumība un atbilstība, noteiktu procesu un procedūru ievērošana pati par sevi ne vienmēr garantē labāko un sabiedrības interesēm atbilstošāko rezultātu.

Mēs droši vien nešaubāmies, ka pārlieku liela birokrātija un neefektīvi procesi var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Valsts pārvaldē ir nepieciešama birokrātija, lai nodrošinātu skaidrus tiesiskos procesus un skaidru atbildības sadalījumu, tomēr katram no šiem procesiem ir jābūt ar savu pievienoto vērtību un jēgu. Arī kontroles procedūrām ir jābūt jēgpilnām un riskos balstītām. Kontrolējošās institūcijas nevar un tām visbiežāk arī nevajag pārbaudīt katru subjektu vai katru detaļu. Ir jānovērtē visu veidu riski, jāliek lietā analītiskais darbs un jāparedz samērīgas procedūras, lai efektīvi novērstu kļūdas, mazinātu zaudējumus valstij un noķertu pārkāpējus.

Šis ir arī viens no iemesliem, kā dēļ saredzam būtisku pievienoto vērtību lietderības revīzijām, ar kuru palīdzību varam sekmēt valsts pārvaldes efektivitāti, produktivitāti un ekonomiskumu. 2021. gadā vien deviņi procenti no visām veiktajām revīzijām bija lietderības revīzijas, taču jau 2022. gadā 46 procenti no visām revīzijām bija lietderības revīzijas. Arī pagājušā gada nogalē, plānojot jaunās revīzijas šim gadam, lielākā daļa jauno revīziju mums ir plānotas tieši kā lietderības.

Valsts kontroles mērķis nav vienkārši konstatēt problēmas. Mūsu mērķis ir ar revīzijām un ieteikumiem sekmēt Latvijas attīstību un izaugsmi tajās jomās, kurās sniegums līdz šim nav bijis tik labs. Šajā ziņā esam gandarīti, ka vairāk nekā 90 procenti mūsu ieteikumu tiek ieviesti. Diemžēl dažkārt ieteikumu ieviešana kavējas, tāpēc mūsu stratēģijā šajā ziņā ir arī jauns mērķis – sekmēt, lai palielinās to ieteikumu īpatsvars, kuri tiek ieviesti jau sākotnēji noteiktajā termiņā.

Valsts kontrole ik gadu novērtē arī sava darba tiešo finansiālo ietekmi, un to novērtējam pret Valsts kontroles budžetu. Pagājušajā gadā šajā rādītājā esam sasnieguši vēsturiski augstāko punktu: 1 pret 5,6. Proti, katrs Valsts kontroles budžetā iztērētais eiro ir devis tiešu finansiālu atdevi 5,6 eiro apmērā. Taču esmu pārliecināts, ka netiešā finansiālā ietekme un vēl cita veida ietekme no mūsu revīziju darba ir daudz būtiskāka.

Pagājušajā gadā tika veikts arī Valsts kontroles ārējā darba novērtējums. Starptautiska ekspertu komanda no Lietuvas, Dānijas un Slovēnijas augstākajām revīzijas iestādēm veica Valsts kontroles darba izvērtēšanu. Esam gandarīti par saņemto novērtējumu, ar kuru atzīts, ka Valsts kontroles darbs pilnībā atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem. Priecē, ka atsevišķos jautājumos kolēģi slavēja mūsu darbu un atzina, ka var tikai mūs izmantot kā labu piemēru. Vienlaikus saņēmām arī ieteikumus, ko vēl varam savā darbā pilnveidot, un atbilstošus pasākumus esam ieplānojuši jau šajā gadā.

Tomēr mani personīgi visvairāk iepriecināja starptautisko kolēģu teiktais par Valsts kontroles revidentiem – proti, ka Valsts kontroles revidentiem deg acis par savu darbu. Šāds vērtējums dod pārliecību sekmīgam Valsts kontroles darbam arī nākotnē.

Dažkārt, klausoties Valsts kontroles ziņojumus, var rasties sajūta, ka viss ir slikti. Tā noteikti nav. Valsts kontrole mērķtiecīgi veic revīzijas tajās jomās, kurās saskatāmi lielākie riski un lielākās problēmas, tāpēc maz ticams, ka kāda liela sistēmiska revīzija noslēgsies ar secinājumu, ka viss ir kārtībā.

Mēs dzīvojam ļoti labā, sekmīgā, demokrātiskā un tiesiskā valstī, un to lielā mērā nodrošina mūsu piederība Eiropas Savienībai un citu attīstīto valstu kopai. Tomēr, ja sevi salīdzinām ar citām attīstītām valstīm vai mūsu kaimiņiem, redzam, ka mums vēl ir, kur augt un tiekties. Noteikti mums nav daudz, kur atkāpties, bet ir jāķer rokā gan mūsu kaimiņi, gan citas attīstītākas valstis.

Mēs varam būt lepni par sasniegto, bet, no otras puses, mums ir jābūt godīgiem attiecībā pret sevi, pret mūsu neveiksmēm un kļūdām un tās attiecīgi jālabo. Novēlu, lai mums visiem kopīgiem spēkiem tas arī izdodas.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Valsts kontrolierim par ziņojumu.

Atklājam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Valsts kontroliera kungs! Dāmas un kungi! Tiešām paldies par šo izsmeļošo ziņojumu.

Es arī esmu iepazinies ar visām tām, ko jūs minējāt, papildu pārbaudēm, ko jūs esat veikuši. Un no savas puses – kā tāds, kas ilgstoši strādājis ierēdniecībā, – varu teikt, ka it sevišķi svarīgi vidējam komandējošam sastāvam, ja var tā teikt, tas ir tiešām ļoti būtiski – dot pareizu un patiesu informāciju Valsts kontrolei, lai varētu risināt šos jautājumus augšupejošā kārtībā, jo bieži vien tā apakša nesadzird augšu un otrādi. Un tad veidojas visādas kolīzijas un mēs nevaram nekādus labus darbus... izveidot. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, ko es gribētu uzsvērt, norādīt no savas puses un iesildīt arī savus kolēģus, kas noteikti par to runās. Es tam pieskaršos tikai virspusēji. Proti, neviena vārda nedzirdēju par to, ka pagājušajā gadā mums 24. februārī kā ar roku noņēma visu pandēmiju – mēs pieveicām to visu vienā mirklī, uzvarējām, vairs pandēmijas nav. Bet nosēdums, draugi, palika – 62 tūkstoši cilvēku tika atlaisti no darba. Cik cieta no tā? Kā mums ir ar blaknēm? Un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, tā ir tiešām viena lieta, kas būtu jāpapēta. Un valsts joprojām ir cilvēkiem parādā par to. Vismaz, tā teikt, pateicības un atvainošanās vārdus.

Bet mana sāpe ir – par ko? Ieklausieties, lūdzu! Tagad nedaudz uzmanības! Ieklausieties skaitļos, kurus es tūlīt nosaukšu! Tātad mēs runājam par ārējo un iekšējo drošību. Ārējo drošību vairāk vai mazāk, kolēģi, mēs nostiprinājām. Manas domas bija nedaudz citādākas par to, kā tas jādara. Bet kopumā... ausi var pakasīt gan no vienas puses, gan no otras puses – viss ir kārtībā.

Iekšējā drošība. Mēs runājam par nez kādiem... kādus likumus pieņemt un ko mēs krāmēsim virsū policijai, un ka policija slikti strādā, un tā tālāk, un tā joprojām. Taču no 2007. gada līdz šī mēneša pirmajam datumam Valsts policiju ir atstājuši 3405 policisti. 3405 policisti! Tātad pēc štata šobrīd policijā ir... 6400 jābūt, lai nodrošinātu visas šīs funkcijas, kas viņiem ir ar likumu uzliktas. Un policejiskās funkcijas šobrīd pilda 4100, tātad 2300 cilvēku trūkst. Ko jūs gribat prasīt? Kāda iekšējā drošība? Nulle – iekšējā drošība! Robeža mums ir katru dienu jāuztur. Tanī pašā laikā...

Kāpēc es to vispār pacēlu? Tāpēc, ka milzīgas naudas, kā to arī valsts kontrolieris saka, netiek izmantotas. Tanī laikā, kad es prasīju 23 miljonus pielikt policistiem papildus pie algas fonda vai četrus miljonus glābējiem, lai viņiem varētu apmaksāt virsstundas un nakts stundas, lai neslēgtu depo ciet, tad naudu nevarēja atrast. Un tā ir reāla nauda, tur tā būtu arī jānovirza. Pretēji tam 41 vai 51, cik tur nu bija... tas miljons stāv neizmantots vai to izmanto nepareiziem nolūkiem.

Tā ka es domāju, ka šobrīd mums ir jāskatās konceptuāli, kā uzlabot mūsu valsts iekšējo drošību, jo nu – jūs varat ticēt vai neticēt – mēs esam katastrofas priekšā. Šādi gadījumi, kāds bija Jēkabpilī... es jau no šīs tribīnes esmu minējis – mums ir četri tūkstoši šādu gadījumu, kas ir uzskaitē. Četri tūkstoši, kuri var pārvērsties jebkurā brīdī par tādu. Un policijai nav spēka un kapacitātes, un viņi nenāks un nesūdzēsies, viņi vienkārši vienmēr pildīs un teiks, ka viņi visu izdarīs. Bet mums ir jāsaprot, ka tas nav iespējams, nav iespējams to izdarīt bez finansējuma. Viņi pat bez telpām var strādāt, viņi parkā var strādāt. Viņiem vajadzīga ir cilvēka cienīga alga. Tie 10 procenti, ko pielika klāt, – 30–40 eiro uz rokas – tas nav nekas.

Dārgie kolēģi, es tiešām lūdzu jūs pievērst uzmanību un komisijas vadītājam vakar teicu un katru dienu teikšu – mūsu iekšējā drošība šobrīd ir zem katras kritikas, mēs esam katastrofas priekšā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tik tiešām bija interesanti iepazīties ar šo ziņojumu – gan rakstisko, gan arī to, ko šodien mēs klausījāmies no šīs tribīnes. Es pieskaršos tikai vienai sadaļai.

Administratīvi teritoriālā reforma. Jūs pieminējāt to... Manuprāt, pēc būtības tā bija aplama reforma. Un, ja mēs paskatāmies uz šiem sasniedzamajiem rādītājiem, tad pēc tā, ko es šodien dzirdēju no tribīnes... un jūs vēl mēģināt šo reformu revidēt. Mērķi šai reformai bija aplami, un arī jebkura revīzija, kas taps šādas aplamas reformas vērtēšanai, būs aplama.

Ja mēs gribam mūsu pašvaldības izveidot... Tā valsts politika arvien vairāk un vairāk iet tajā virzienā, lai atgrieztos pie padomju laika lietām – ka mums ir nevis pašvaldības, bet izpildkomitejas. Nu tad mēs līdz tam arī varam nonākt, un tad mēs varam iet un optimizēt vēl vairāk pašvaldībās kaut ko.

Pašvaldības pēc būtības jau to savu jēgu pēc šīs reformas ir zaudējušas – iedzīvotāji ir tālu no vietējās varas, atsevišķos gadījumos tie ir pat simt kilometri, un to nosaukt par pašvaldību ir ārkārtīgi grūti un, manā ieskatā, pat neiespējami. Tā tiešām ir kaut kāda atgriešanās pie padomju laika lietām.

Un tagad skatīties... arī šodien klausoties to, ka tā ir tā vieta, kur mēs iegūsim labumus, lai veicinātu reģionu attīstību, sakārtotu valsts pārvaldi... Tas ir nepareizi. Mums ir jāskatās centrālajā valsts aparātā, kur gadiem un gadiem mēs skatāmies, kā centrālais valsts aparāts tikai pieaug. Balsojot par 2023. gada budžetu, mēs redzējām to, ka tur tika piešķirti – vēl papildus – desmitiem miljonu eiro; tiek veidotas jaunas ministrijas, tiek potenciāli veidoti jauni biedru amati. Valsts kontrolei būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība tam, nevis jāskatās, vai vienā otrā pašvaldībā ir divi vai trīs grāmatveži. Manuprāt, jāskatās ir tieši centrālā aparāta virzienā. Šobrīd mēs absolūti nepievēršam tam uzmanību.

Centrālais aparāts visu mūsu acu priekšā turpina pieaugt gadu no gada, gadu no gada, un mēs paši arī vēl šeit, ne tikai centrālā aparāta ietvaros, bet arī Saeimā, pieņemam lēmumus, lai to turpinātu audzēt. Un, manuprāt, Valsts kontrolei būtu pēc būtības jāpievērš daudz vairāk uzmanības tam, nevis jāskatās, kas notiek, teiksim, Krāslavā, kā notiek pārvalde kādā vienā otrā pašvaldībā.

Esmu runājis ar pašvaldību vadītājiem un gribu te norādīt, ka pēc šīm pārbaudēm, kas tiek veiktas ar mērķi birokrātiju mazināt, notiek tieši pretējais – pašvaldības ievieš jaunus iekšējās kontroles mehānismus un vēl vairāk palielina birokrātiju. Un beigās mēs tā kā pa riņķi ejam – vieni grib mazināt birokrātiju, otri, lai mazinātu birokrātiju, vēl vairāk palielina birokrātiju. Piekritīsiet – tas nu nav diez ko gudri.

Tāpēc mums jāsāk objektīvi vērtēt arī visas šīs kontroles – vai mēs ar kontrolēm nenonākam... vai šīs kontroles ir īstajā vietā, par īstajām tēmām un vai nav tā, ka mēs, labu gribot, patiesībā vēl vairāk vairojam tās lietas, pret kurām mēs paši vārdos cīnāmies, bet ar faktiskajām darbībām tās palielinām.

Tāpēc es aicinu Valsts kontrolieri tiešām padomāt par to, kur ir tās galvenās problēmas mums šobrīd, – vai tiešām tās problēmas meklējamas pašvaldībās; vai nebūtu prātīgāk šos resursus novirzīt, lai pēc būtības dotu kārtīgu spērienu valsts pārvaldes centrālajam aparātam, lai tas pēc būtības sāktu reformēt pats sevi. Jo tā ir tā lieta, ka gada laikā absolūti nav nekas tur noticis; tieši otrādi – tur tikai briest un briest, paliek arvien lielāks un lielāks. Un vienīgais, ar ko viņi nodarbojas, – viņi nodarbojas ar to, kā paši sevi atražot, radīt sev jaunu darbu, lai nerastos jautājumi par to, kāpēc viņi tur vispār sēž un ko viņi tur dara. Es domāju, mēs pēdējos gados tam esam pievērsuši pārāk maz uzmanības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Pirms kāda brīža šeit uzstājās valsts kontrolieris Irklis. Es skatījos, lielākā daļa zālē bija praktiski aizmiguši, jo viss taču valstī – labi. Valsts kontrolieris varēja atnākt, pateikt: “Labdien! Vai koalīcijai ir kādas pretenzijas? Nav pretenziju. Nu, tad es eju prom.” Ar ko tad nodarbojas Valsts kontrole?

Vakar vakarā Latvijas Televīzijā uzstājās finanšu ministrs Ašeradens, saruna bija par medicīnu. Uzstājās arī veselības ministre Meņģelsone. Un tad bija diskusijas, kur ņemt naudu. Tagad jāmeklē nauda ministrijās, tagad visiem jāmeklē nauda, visur esot kaut kur paslēpta nauda. Vai tur būs tie 140 miljoni medicīnai, jo, redziet, vēža slimniekiem, bērniem, daudziem citiem nav naudas. Un tagad visi meklē naudu. A valsts kontrolieris sēž, atnāk kā Kašpirovskis uz šejieni un pasaka, ka viss ir labi.

Pagaidiet, tad vakar vakarā Ašeradena kungs kaut ko nepareizi teica? Jāmeklē nauda. A kāda ir Valsts kontroles funkcija? Palīdzēt valdībai meklēt nelietderīgos tēriņus, pārkāpumus, funkciju dublēšanos. Es nedzirdēju, Irkļa kungs, nevienu jūsu teikumu par to, ka jūs esat atraduši funkciju dublēšanos, kur, piemēram, ir jālikvidē viena vai otra iestāde. Problēma ir tā, ka mūsu iestādes ir uzblīdušas ar cilvēkiem. Pārāk liela kvadratūra tiek apkurināta ziemā. Valsts kontrole par to klusē.

Pandēmijas laikā, labi, jūs piesedzāt valdību, tika atlaisti vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku, kas nevakcinējās. Kaut kā neesmu dzirdējis, kas ar tām zelta gultām ir noticis. Vai tiešām viss ir labi? 666 tūkstoši par vienu gultasvietu. Valsts kontrole klusē. Vakcīnu iepirkumi, kuri tika piesegti un joprojām tiek piesegti. Tātad viss ir bijis labi. Katru gadu divi miljardi ir notrallināti nevis investīcijās, bet vienkārši tiek apēsti. Valsts kontrole klusē.

Godājamie kolēģi! Nu, tiešām labi strādā. Piesedz valdību, valdība var darīt jebko. Ar ko tad nodarbojas Valsts kontrole? Apkaro citādi domājošos.

Bijusī darbiniece Līga Krapāne, kuru jūs izmetāt no Valsts kontroles par to, ka viņa kopā ar citiem 150 sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem pandēmijas laikā uzrakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām – premjeram, prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai –, kur tika uzdots jautājums, vai tiešām vakcinācija ir pamatota, vai tā ir droša... Mēs redzam, kādas blaknes ir bijušas, cik cilvēku ir miruši, kādas ir problēmas. Ko darīja Valsts kontrole? Pildīja valdības norādījumus. Jūs uzdevāt atlaist Līgu Krapāni. Pašreiz notiek tiesvedība. Jūs nevis meklējat, kur pazudusi nauda par zelta gultām, kur pazudusi nauda par vakcīnu iepirkumiem, bet mēģināt pierādīt, ka Līga Krapāne kaut ko ir pārkāpusi. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa, redziet, parakstīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Kauns, Irkļa kungs, ar ko jūs nodarbojaties!

Un šodien tā vietā, lai stāstītu, kur meklēt naudu medicīnai, kādā veidā atrisināt problēmas valstī, jūs vienkārši atnākat, noziņojat kaut ko, ka viss ir labi. A kur tad viss labi, ka mēs katru gadu divus miljardus aizņemamies un notērējam. Nevis investīcijās ieliekam, bet apēdam. Pensijām, skolotāju algām, mediķu algām – mēs aizņemamies naudu, lai to visu izmaksātu. Diemžēl tāda ir reālā situācija. Un es domāju, ka Valsts kontrolei vajadzētu pirmām kārtām tiešām domāt, kā atrast nelietderīgos tēriņus.

Kādreiz bija Privatizācijas aģentūra, par kuru teica: “Jālikvidē.” Joprojām nav likvidēta. Nosaukums ir nomainīts, tās funkcijas joprojām dublējas ar aģentūru “Valsts nekustamie īpašumi”. Bet tur, redziet, vienā ir vienas partijas cilvēki salikti, otrā ir otras partijas cilvēki salikti. A ko jūs darāt? Neko jūs nedarāt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Kolēģes! Godātais Irkļa kungs! Es vēlējos teikt, ka, manuprāt, ziņojums – es ceru, ka daļa patiešām to arī izlasīja, – ir izcils gan pēc formas, gan satura. Tas ir ļoti reti, ka tiešām abi divi ir ļoti labi. Tāpēc es gribēju pakavēties pie formas, jo publiskais pārskats ir ārkārtīgi pārdomāts, ļoti labi strukturēts un skaidrojošs. Tajā ir arī viegli orientēties un ir arī ļoti daudz vizuālās informācijas. Tāpēc man bija patīkami lasīt šo ziņojumu.

Runājot par saturu. Te es arī gribētu atgriezties pie Šlesera kunga. Izlasiet ļoti uzmanīgi ziņojumu, jo arī pēc satura nebūt ne viss valstī ir labi. (Starpsauciens.) Tur ir norādītas ļoti daudzas lietas, kas mums būtu jāmaina, un, es domāju, to ir vērts izlasīt ikvienam par savu nozari.

Mēs arī nereti runājam par to, ka birokrāti redz tikai kokus, bet neredz mežu, un, runājot par šo ziņojumu, es varu teikt, ka tas, kas man palika labā atmiņā, ir: Valsts kontrole skatās uz mežu, nevis uz atsevišķiem kokiem. Tas, man liekas, ir ārkārtīgi svarīgi, jo šis ziņojums skatās nevis uz atsevišķām lietām, bet uz būtību, skatās uz mērķiem, kādus esam sev uzstādījuši, un cik labi paredzētā rīcība šos mērķus sasniedz. Šajā ziņā, man liekas, tas ir tiešām ļoti vērtīgi – paskatīties no malas, ko Valsts kontrole ir skatījusies, cik labi mēs veidojam savas politikas.

Es mazliet pakavēšos pie nozares, kas mani īpaši interesē, – jautājumā par vides politiku. Es uzreiz arī kā piemēru – tas, ko var izdarīt laba iestāde, kas seko citu iestāžu darbībai, ir... Manuprāt, it īpaši lūšu ģimenes Valsts kontrolei var būt ļoti pateicīgas, jo, pateicoties Valsts kontroles izpētei, veicot revīziju, tika ievērots, ka Latvijā nepietiekami aizsargā dzīvnieku sugas. Faktiski pateicoties tam, arī novērsa to, ka pret Latviju bija sākta Eiropas Savienības pārkāpuma procedūra par direktīvas neievērošanu. Un līdz ar to tika pārtrauktas lūšu medības. Nu, tas ir tāds, man liekas, labs sadarbības rezultāts, kur, pēc Valsts kontroles ziņojuma veicot attiecīgu rīcību, mēs varam novērst izmaksas valsts budžetam un sasniegt daudz labākus mērķus.

Mēs nereti sūdzamies, ka vides aizsardzība ir dārga. Es domāju, tas, ko mēs tur arī varam atrast, ir, ka dārga, patiesību sakot, ir dabas izsaimniekošana... un cik daudz mēs varētu ietaupīt, vairāk pievēršoties vides aizsardzībai, dabas aizsardzībai un ļoti rūpīgi apejoties ar mūsu resursiem.

Vēl ir tāda viena īpaša lieta, ko es varētu pateikt, kas varētu būt interesanta mums, Saeimā, proti, tas, ka Valsts kontrole pati pret sevi arī vērš tos pašus principus, ko viņi uzliek pārējiem, – viņi auditē paši sevi. Bet Valsts kontrolē ir arī Valsts kontroles zaļināšanas plāns. Kāpēc Saeimai arī nevarētu būt līdzīgs zaļināšanas plāns? Es domāju, ka mēs to varam. Tas, ko mēs arī redzam, ko es esmu ievērojusi, ka Saeimas Administrācija ir daudz darījusi un patiešām Saeimā ir daudzas labas lietas, lai mēs varētu rādīt piemēru pārējiem, bet mēs varētu arī daudz sistemātiskāk strādāt pie tā, ka pati Saeima savā ikdienā labāk ievēro zaļās prasības, un, es domāju, mums ir ļoti labas iestrādnes tam.

Tā ka, pārejot no Valsts kontroles... uz tālāko, tā ir viena lieta, ko mēs varētu kopīgi izdarīt.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Godātie kolēģi! Godātais Irkļa kungs! Paldies Valsts kontrolei par ziņojumu, par darbu. Man uzreiz jāsaka, ka katru otrdienu, gandrīz vai katru otrdienu vai trešdienu, kad mums ir Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes, es pēc tam nāku tādā diezgan nošļukušā garastāvoklī, jo mēs klausāmies Valsts kontroles ziņojumus par dažādām nozarēm – vai tā ir dzelzceļa attīstība, kas nav patiesībā nekāda attīstība, ko pasaka Valsts kontrole, vai tās ir kādas citas jomas.

Vakar mēs klausījāmies ziņojumu par veselības nozari, un atkal pārņēma tā sajūta – nu, netiek tās ministrijas galā ar saviem pienākumiem un tā nav nekāda attīstība īstenībā, uz ko mēs ejam, ja tik smagi notiek, tā, kā lai saka, finansējuma, man negribas teikt to vārdu “apgūšana”, bet finansējuma ieguldīšana attīstībā.

Es katrā ziņā gribu pateikt, ka esmu ļoti priecīga, ka man ir bijusi iespēja profesionālajā darbā pirms Saeimas sadarboties ar Valsts kontroli, jo es uzskatīju un joprojām uzskatu, ka tas ir īsts, kārtīgs sabiedrotais, jo mums bija kopīgs mērķis – iestāties pret nesaimniecisku, bezjēdzīgu valsts līdzekļu izlietošanu, jā, valsts un arī pašvaldību līdzekļu izlietošanu. Tur mēs vienmēr esam bijuši uz viena viļņa. Un es noteikti nevaru teikt nevienu sliktu vārdu, jo Valsts kontrole tiešām ir uzņēmusies veikt tādas revīzijas, lai atbalstītu vai citām iestādēm kaut kāda informācija būtu, vai kā. Katrā ziņā tas ir pozitīvi. Varbūt – kā man ir pietrūcis tajā visā. Bet atkal tas ir likuma nepilnību... un es atceros, kā tapa likums, lai Valsts kontroles revīziju rezultātā amatpersonām uzliktu lielāku atbildību. Diemžēl bija ārkārtīga pretestība tam. Un tas, kas tagad ir ierakstīts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, – amatpersonu atbildība... nu, tas ir tāds ļoti jēls un diezgan nekaitīgs regulējums.

Kur ir problēma? Vakar arī, piemēram, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs klausījāmies Valsts kontroli par veselības nozari, par to, kā tiek saimniekots Stradiņa slimnīcā, kā tiek tērēti finanšu līdzekļi, kā tiek projekti veidoti. Pateica – sliktāk nevar būt. Bet man gribētos dzirdēt, ka Stradiņa slimnīca pati pie tā nav vainīga, jo slimnīcai ir vadītājs, slimnīcai – valdes priekšsēdētājs. Un tad mēs arī aicinām... es aicināju valdes priekšsēdētāju, lai pastāsta, kā viņš to vērtē. Nu, kā var tik tālu noiet, ņemot vērā, ka kādu gadu vai divus gadus pēc tam, kad Muciņa kungs stājās amatā, viņš turklāt vēl izvēlējās arī sākt darboties “Latvijas valsts mežos” kā stratēģijas virzītājs padomē. Nu, kā tas ir, ka cilvēks netiek ar savu pienākumu galā, bet kaut ko citu apvieno?

Tas nav tikai pret konkrēto personu, tā ir ļoti daudz kur. Mēs redzam, ka padomēs savieno amatus no dažādām institūcijām, bet tie rezultāti ir ļoti vāji, jo, ja tu atbildīgi strādā nopietnā darbā, tu nevari savienot ar citiem amatiem. Es nevarētu iedomāties, ka es varētu papildus savam darbam (iepriekš – Konkurences padomes vadītājas amatā) vēl kaut kur aiziet uz padomi pasēdēt vai pagulēt... vai kā tas tur notiek.

Tā ka es domāju, ka viens, kā mums noteikti pietrūkst un uz ko es arī aicinātu Valsts kontroli, – ja ir nepieciešami kaut kādi likuma grozījumi vai kaut kādas iniciatīvas... noteikti pastiprināt šo amatpersonu atbildību, lai nebūtu tā, ka beigās iestādei ir problēmas, bet neviens vainīgs nav. Aiz katrām problēmām stāv konkrēts vārds un uzvārds, un nevar tikai aizbildināties ar to, ka tur bijusi kaut kāda mazāk vai vairāk rupja neuzmanība vai kaut kas nav bijis kārtībā. Tā ka – lielāku stingrību!

Otrs punkts, par ko es gribētu runāt, – prioritārie pasākumi. Tātad, jā, arī kā valsts pārvaldes iestādes vadītājs zinu, ko tas nozīmē. Mēs gatavojam likuma grozījumus, mēs nezinām, kad pieņems, bet katru gadu mēs rakstām prioritārajos pasākumos, ka mums būs jauns likums, mums tur vajadzēs divus vai trīs darbiniekus. Sūtām Finanšu ministrijai – vienu gadu nepieņem, otru gadu nepieņem, trešo gadu nepieņem, katru gadu mēs pārrakstām, pārrakstām. Ceturtajā gadā, kad pieņem, jautā: “Kāpēc pirms trim gadiem jūs tā bijāt plānojuši?”

Manuprāt, ļoti liela problēma par prioritārajiem pasākumiem ir par tām atsevišķām ministrijām, par kurām bija minēts... Es nerunāšu par tiem, kuri nav izpildīti, bet tomēr Finanšu ministrijai ir absolūti jāpārskata pamatbudžeta veidošana, prioritāro pasākumu formulēšana un finansējuma izvērtēšana, jo šobrīd tas, kā tas notiek, ir absolūti sarežģīti, nepārskatāmi, ārkārtīgi birokrātiski. Tu raksti katru gadu atkal jaunus pieprasījumus, un pēc trim gadiem realitāte ir cita, un tad tev pārmet, ka tu kaut ko neesi pareizi vispār pirms entajiem gadiem rakstījis.

Prioritārie pasākumi. Protams, es te negribu neko teikt. Ir prioritārie pasākumi, kas ir kliedzoši. Tas, ko mēs lasījām, ka 41 miljons... Ekonomikas ministrija nav spējusi vai nav pratusi, vai nav zinājusi, kā iztērēt finanšu ieguldījumu projektu attīstībai. Ekonomikas ministrija un Altum, nu, tas ir kliedzoši.

Es atceros, kā mēs budžeta naktī runājām par to, ka uzņēmumiem dažādu investīciju attīstībai vajadzētu papildus 20 miljonus. Es domāju: “Ak Dievs, ja viņi būtu dabūjuši Ekonomikas ministrijai vēl papildus 20 miljonus...”

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Ābramas kundze, vai jūs vēlaties apvienot...?

S. Ābrama. Drīkst pagarināt?

Sēdes vadītājs. Pagarināt nevar, bet var apvienot. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

S. Ābrama. Apvienojiet, jā! Pagariniet, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vai jums ir iebildumi? Iebildumu nav.

Ābramas kundze, jums ir papildus vēl divas minūtes.

S. Ābrama. Jā, paldies, divas minūtes tātad.

Es iedomājos – ja mēs vēl būtu dabūjuši tajā budžeta naktī papildus 20 miljonus, kas tad notiktu? 40 miljoni jau vispār nogūluši plauktos, nav izmantoti, un mēs vēl cīnāmies papildus par vēl kaut kādu finansējumu! Nu, tas ir kliedzoši, tas ir kliedzoši, kas notiek. Tāpat kā finansējums, kas netika izmantots bērniem, lai varētu šiem ar autiskā spektra traucējumiem... vai sociālajiem darbiniekiem, kur ir milzīga personāla krīze... Netika izmantots finansējums Iekšlietu ministrijā, kur arī ir ārkārtīga nevienlīdzība.

Ir prioritārie pasākumi, kas noteikti jāpilda, bet es gribu teikt, ka prioritārie pasākumi droši vien var būt arī tādi, kuri gada laikā izrādās neizpildāmi un kuri ir pārceļami. Šobrīd arī Likums par budžetu un finanšu vadību dod iespēju pārcelt neizmantoto finansējumu iepriekšējā gadā uz nākamo gadu, bet tikai jautājums – vai ministrijas to saprot un izmanto un cik tas ir efektīvs līdzeklis.

Ko es gribētu teikt nobeigumā? Es noteikti aicinu Valsts kontroli vēl agresīvāk iet iekšā visos šajos finanšu izdevumos, bet vairāk skatīties arī ne tikai kaut kādu vienu nozares specifiku, bet plašāk skatīties lietderību. Es noteikti aicinātu arī aktīvāk runāt par amatpersonām un rosināt to amatpersonu atbilstības izvērtēšanu, kuri nespēj pildīt savus pienākumus un kuru iestādei tika izteikts tik daudz kritikas. Tiešām cīnīties ar šīm nebūšanām vēl agresīvāk nekā līdz šim.

Paldies Valsts kontrolei, un paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz visiem! Es vēlos mazliet paturpināt kolēģes Skaidrītes iesākto jautājumu par prioritārajiem pasākumiem.

Kopumā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, protams, frāze, kas izskan visbiežāk, ir: “Paldies Valsts kontrolei par īstenotajām revīzijām un analīzi.” Tik tiešām paldies Valsts kontrolei. Arī man, strādājot Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, noteikti pēdējo mēnešu laikā ir daudz skaidrāks ieskats gan par dažādām ministrijām, gan dažādām tēmām, un es redzu daudz labāk, kur valsts pārvaldē ir problēmas attiecībā uz mērķu sasniegšanu.

Viena tēma, kas, protams, man ir īpaši tuva, ir budžets. Es uzskatu, ka ļoti daudzas problēmas, kas (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es atvainojos par traucējumu jūsu sarunās, bet es aicinu pievērst uzmanību, ka mums notiek debates.

A. Šuvajevs. Es tiešām uzskatu, ka ļoti daudzas problēmas, kas pēc tam atrisinās un realizējas ministriju un pašvaldību līmenī, ir saistītas ar veidu, kurā budžets tiek sastādīts, un ar veidu, kurā budžets pēc tam tiek realizēts.

Arī Valsts kontrole, revidējot Finanšu ministriju pirms vairākiem gadiem (aptuveni pieciem, ja es nemaldos) konstatēja līdzīga rakstura problēmas, par kurām mēs, PROGRESĪVIE, centāmies runāt jau šī gada budžeta kontekstā. Es vēlos tikai mazliet pievērst uzmanību un arī aicināt Valsts kontroli turpināt pievērst uzmanību Finanšu ministrijas budžeta plānošanas procesam. Tas ir īpaši svarīgi, vērtējot šīs ziņas, kas izskanēja vakardien attiecībā uz prioritāro pasākumu finansējuma neizlietošanu, it īpaši, manuprāt, kontekstā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Tas, protams, izskan pietiekami skandalozi.

Tomēr, ja es, iepriekšējo reizi runājot, absolūti, absolūti nesapratu APVIENOTO SARAKSTU, tad šajā brīdī es izjūtu nepieciešamību aizstāvēt Veselības ministriju, jo es saprotu, ka tiek piešķirts finansējums prioritārajiem pasākumiem, un, protams, mēs sagaidām, ka šis finansējums tiks izmantots atbilstoši mērķim. Bet, ja, plānojot budžetu, netiek nodrošināts pilnvērtīgs finansējums pamatvajadzību īstenošanai, tad es varu saprast, ka ministrijas un citas valsts publiskās iestādes ir spiestas pārvirzīt šo prioritāro pasākumu finansējumu savām pamatvajadzībām, veidojot šādas absurdas situācijas, no kurām mēs noteikti vēlētos izvairīties.

Arī Valsts kontrole pirms vairākiem gadiem jau bija konstatējusi, ka, sastādot budžetu, mēs nemākam strādāt komandā. No vienas puses, ir skaidrs, vienots mērķis – sabalansēts, ilgtspējīgs budžets. Es nepiekritīšu šim mērķim par sabalansētu budžetu, bet jebkurā gadījumā... bet ceļā uz šo mērķi... šis mērķis sāk sašķelties mazākos individuālos mērķos, kas, manuprāt, ir vienkārši tāds politiski neitrāls veids, kā teikt, ka vienotais mērķis sāk sašķelties dažādās politiskās interesēs.

Valsts kontrole bija konstatējusi, ka budžeta plānošanā trūkst ilgtermiņa domāšanas, pastāv spēcīga tendence katru gadu plānot to no jauna, neņemot vērā iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus, un primāri fokusēties uz šodienas steidzamo vajadzību apmierināšanu, savukārt ilgtermiņa nākotnes vajadzības netiek ņemtas vērā.

Īpaši tika pievērsta uzmanība tam, uz ko mēs, PROGRESĪVIE, norādījām šī gada budžeta kontekstā, – ka šīs darba grupas, kuras plāno budžetu... un īpaši plānojot prioritāros pasākumus, šīs izveides un šī darba grupu darbības atklātība nav pietiekamā līmenī.

Es domāju, tas ir skaidrs pirmais solis, kas jāveic, plānojot 2024. gada budžetu. Mēs zinām, ka augustā atkal tiks piešķirts finansējums prioritārajiem pasākumiem. Tiešām ceru, ka šajā gadījumā šīs darba grupas strādās pietiekami atklāti.

Nav arī izstrādāta un ieviesta sistēma publisko investīciju pārvaldībai, joprojām nav. Tātad Valsts kontrole to rekomendēja pirms pieciem gadiem. Šie bija tādi priekšlikumi, kuru uzraudzība netika turpināta. Manuprāt, vēl viens absolūti fundamentāls aspekts: ja mēs vēlamies, lai Latvijā tautsaimniecība tik tiešām no publiskā sektora piedzīvo uzplaukumu, tad publiskās investīcijas ir viens no instrumentiem un mērķiem, un, ja mums nav ieviesta sistēma, kurā mēs varam tās efektīvi pārvaldīt, tad ir skaidrs, ka mēs turpināsim runāt par tautsaimniecības atpalicību no visām pārējām valstīm.

Manuprāt, vēl tikpat būtisks ir jautājums, ka netiek nodrošināts, ka nacionālie vidēja termiņa sasniedzamie mērķi ir sākumpunkts valdības deklarācijai. Arī šeit sanāk, ka valdība sanāca kopā, uzrakstīja kaut kādu deklarāciju, kura šobrīd atkal tiek pilnībā aizmirsta. Tur ir 300 punktu. Savukārt visi šie ilgtermiņa stratēģiskie dokumenti un vidēja termiņa mērķi nav sākumpunkts, bet tiem vajadzētu būt sākumpunktam.

Tāpēc atkal, ņemot vērā to, ka šie prioritārie pasākumi netiek plānoti pietiekami caurspīdīgi, resoriem nav nodrošināts nepieciešamais finansējums, lai tie varētu īstenot visas savas pamatvajadzības un pamatfunkcijas. Tie ir spiesti izmantot prioritāro pasākumu finansējumu. Tas, protams, rada situācijas, kas nav labas un no kurām mēs kā valsts vēlētos izvairīties.

Tāpēc varu tikai aicināt un cerēt, ka Valsts kontrole turpinās pievērst šiem jautājumiem tikpat lielu uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Godātais valsts kontrolieri Irkļa kungs! Viena laba piezīme un divas ne tik labas piezīmes par jūsu ziņojumu.

Es sākšu ar labo, tas būs korektāk. Paldies, ka jūs akcentējāt vardarbības problēmu vispārīgi, nevis tikai, kā no šīs tribīnes izskanēja iepriekšējās Saeimas sēdēs, ka vardarbībai ir vārds un tas ir “vīrietis”. Šajā gadījumā jūs akcentējāt arī, ka tomēr vardarbībai ir dažādas formas un, protams, tā ir jāizskauž. Var būt arī, ka šis apgalvojums no tribīnes bija caur sociāli konstruēta dzimuma modeļa prizmu.

Otrā lieta ir ne tik laba – par militāro dienestu. 25 procenti sieviešu... Bet man ir jautājums: vai militārajā dienestā par valsts drošību mēs rūpējamies un atlasām pēc dzimuma kritērijiem vai tomēr pēc spējām? Vai nebūtu pareizi Valsts kontrolei pievērst uzmanību uz drošības sfēras afēru – no 200 līdz 300 miljonu... nesen izskanējušajā informācijā –, kas ir pieļauta Aizsardzības ministrijā.

Un trešais. Tas, kāpēc Irkļa kungs nepieminēja... Iespējams, iemesls, kāpēc nepieminēja tūkstošiem atlaisto cilvēku un diskrimināciju pandēmijas laikā, ir personisks konflikts ar mūsu frakcijas dalībnieci Līgu Krapāni, kas tika atlaista faktiski pēc būtības, manā skatījumā, tikai tāpēc, ka viņa parakstīja vēstuli ar jautājumiem par pārmērīgiem ierobežojumiem, par skaidrojumu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Cienījamie kolēģi! Es laikam sāku iezīmēt... nedaudz tādu iezīmi... Nākot uz tribīni, man tiešām ļoti patīk tie brīži, kad varam parunāt par nedaudz lielākiem principiem. Man liekas vērtīgi – gan tiesībsarga ziņojums, gan šobrīd, apskatot Valsts kontroles darbu... Man liekas, ir ļoti svarīgi mums runāt par kontroles, atbildības un rezultātu lomu politikā.

Man ir bijusi iespēja sadarboties ar Valsts kontroli, arī strādājot pašvaldībā, un man jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti patīkama, vērtīga pieredze. Tā ir bijusi sadarbība, kur ne tikai skatīties formāli punktus, kas būtu jāizpilda vai kurš tiks sodīts, bet tā ir iespēja tiešām runāt par labas pārvaldības principiem – ko var darīt vēl labāk, kā pašvaldība var palīdzēt veidot visas Latvijas (šajā gadījumā – atkritumu) politiku labāku. Un man liekas, ka šie ir tie principi, kas varētu tikt iedzīvināti daudz vairāk pašvaldībās, ministrijās un Saeimā.

Es gribu pateikties par revīzijām vairākās jomās, īpaši arī pievēršoties vides jautājumiem. Es domāju, ka tie šobrīd ir ļoti aktuāli, tie ir ļoti sarežģīti lēmumi, jautājumi ar ļoti lielām sekām.

Gribu vēl arī pateikties par pievēršanos aktuālajai situācijai saistībā ar lielo steigu meklēt līdzekļus veselības aprūpei, jo, man liekas, tas tiešām ir viens no tādiem vispārējiem interesantiem jautājumiem. Kad pirms diviem mēnešiem mēs šeit runājām par veselības aprūpes budžetu, mums bija priekšlikumi, tai skaitā priekšlikumu komplekss par 120 miljonu eiro papildu finansējumu. Tas tika noraidīts, neskatoties uz to, ka tur bija atsauces uz plānošanas dokumentiem un citiem jautājumiem.

Šobrīd, pēc kāda laika, visi aktīvi ministrijās meklējam naudu, bet es gribu vienkārši padot ziņu, ka, pat ja tagad šos līdzekļus atradīs, liela daļa no tiem jau būs izšķērdēti, tāpēc ka, īpaši veselības jomā, arī citās programmās, gada vidū piešķirot līdzekļus, tie nekad nesasniegs tādu rezultātu atdevi kā normālā budžeta plānošanas procesā. Tāpēc pateicos par šī gadījuma piesaukšanu, lai raksturotu vispārīgo principu.

Es domāju, valdībā, pašvaldībās un arī Saeimā mēs varam darīt vairāk, lai nostiprinātu to, ka mēs vērtējam savu darbu pēc rezultātiem, pastāvīgi izvērtējam to, kā mums ir gājis iepriekš, un no kļūdām mācāmies, lai pieņemtu labākus lēmumus.

Tā ka liels paldies Valsts kontrolei, ka jūs šos principus iedzīvināt ar tādu degsmi, un es ceru, ka arī kāda pozitīva runa no šīs tribīnes palīdz to motivāciju uzturēt daudzajiem darbiniekiem, kas dara šo darbu. Es domāju, ka jūs sniedzat ļoti labu piemēru, kā šo pašu darbu labāk darīt arī Saeimai.

Liels paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Divas lietas, kāpēc es nāku otro reizi šeit runāt.

Pirmā lieta ir tāda, ka nepārstāšu atgādināt par mūsu iekšējo drošību vēlreiz un vēlreiz, lai es esmu jums acu priekšā un jūs saprastu, ka mums iekšējā drošība ir ļoti svarīga un ka nepieciešams to uzlabot.

Otra – es piemirsu vienu skaitli... nu, pāris skaitļus jums nosaukt, proti, pagājušogad policiju atstāja 574 policisti. Lai jūs saprastu, ko tas nozīmē, tieši tik ir visā Kurzemes reģionā policistu – visā Kurzemes reģionā tik daudz policistu! Šogad četros mēnešos policiju jau ir atstājuši 160 policisti, pieņemti darbā – 13.

Paldies, kolēģi, par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es gribēju izmantot iespēju un vērst valsts kontroliera uzmanību uz Valsts kontroles iesaisti Rail Baltica projekta uzraudzībā. Es zinu, ka Valsts kontrole aktīvi darbojas arī Baltijas izveidotajā darba grupā, savulaik ir veikta arī kopīgā Baltijas valstu revīzija un šobrīd norit šīs revīzijas ieteikumu izpilde.

Kopumā šajā ziņojumā, manuprāt, ir pārāk maz par Rail Baltica, bet skaidrs, ka tas ir viens no tādiem prioritārajiem jautājumiem, kas tiek skatīts arī Baltijas līmenī. Manuprāt, savulaik veiktā revīzija un ieteikumi bija pārāk remdeni, īpaši, ja mēs salīdzinām ar to revīziju, ko veica Eiropas Auditoru tiesa, un rekomendācijām. Bet katrā ziņā prieks, ka Valsts kontrole šim jautājumam pievērš uzmanību.

Es vēlējos iezīmēt pāris jautājumu, kur es sagaidītu, ejot uz priekšu, gan no mūsu Valsts kontroles, gan šajā trīspusējā formātā papildu uzmanību. Viens ir joprojām nenovērstie institucionālie interešu konflikti Rail Baltica projektā, kur faktiski saglabājas situācija, ka starptautiskais kopuzņēmums pats uzrauga savus akcionārus, kas vienlaikus ir arī projekta tā saucamie nacionālie ieviesēji. Tur nāk klāt arī šis konteksts, kas ir saistīts ar nākotnes infrastruktūras pārvaldīšanu, kur atsevišķi nacionālie ieviesēji, vienlaikus starptautiskā kopuzņēmuma akcionāri, pretendē uz to, lai būtu nacionālie infrastruktūras pārvaldītāji, lielā mērā tādējādi arī sabotējot ideju par vienotu Baltijas infrastruktūras pārvaldītāju.

Otrs nozīmīgais aspekts ir nemitīgā valdes locekļu maiņa starptautiskajā kopuzņēmumā, kas liek apšaubīt... Un, es domāju, Valsts kontrolei būtu jāvērš uz to uzmanība, arī politiķiem, arī Satiksmes ministrijas amatpersonām... Padomes locekļu, ko deleģē Satiksmes ministrija Latvijas valsts vārdā, kompetence apstākļos, kad ir vismaz padsmit valdes locekļu nomaiņas, tai skaitā valdes priekšsēdētāju nomaiņas pēdējos gados...

Trešais aspekts ir vertikāli integrētu monopoluzņēmumu klātbūtne un lielā mērā izšķirošā ietekme uz lēmumu pieņemšanu Rail Baltica projektā. Specifiski – “Lietuvas dzelzceļa” ietekme, kas ir arī viens no akcionāriem, viens no elementiem šajā projekta lēmumu pieņemšanā, kam, protams, ir arī izšķirošas veto tiesības. Katrā ziņā tas būtu Valsts kontroles (šajā gadījumā – Baltijas līmenī) kompetencē – vērst uzmanību uz riskiem, ko šāda situācija rada apstākļos, kad mēs vēlamies nākotnē izveidot konkurētspējīgu, konkurencē balstītu pārvadājumu un investīciju tirgu Rail Baltica, un nedot šāda veida priekšrocības jau a priori šobrīd vertikāli integrētiem monopoluzņēmumiem.

Ceturtais aspekts ir viss, kas saistīts ar drošības sistēmas menedžmentu Rail Baltica kontekstā. Šeit tas ir jāsadala divās kārtās. Viens ir ieviešanas kārtā nodrošināt, lai, īpaši sākoties aktīvajai būvniecības fāzei, viss, kas ir saistīts ar būvobjektu drošību, ar cilvēku veselības un dažādu citu parametru ievērošanu, būtu pasaules līmenī. Un otrs, protams, ir, lai mēs kopīgi izveidotu tādu infrastruktūru, kas nākotnē arī ekspluatācijas fāzē ir pietiekami droša.

Piektais aspekts ir dažādu investīciju objektu ekonomiskie pamatojumi. Šobrīd Rail Baltica projektā kavējas jaunā ekonomiskā pamatojuma izpēte atsevišķiem objektiem, piemēram, Salaspils multimodālajam terminālim ekonomiskais pamatojums ir no 2015. gada, tajā pašā laikā Latvija šobrīd jau investē šī termināļa projektēšanā, eventuāli arī šī termināļa būvniecībā.

Un pēdējais – sestais – aspekts, uz ko es arī vēlētos aicināt Valsts kontroli vērst uzmanību (tai skaitā Baltijas politiskajām amatpersonām), ir viss, kas saistīts ar projektu pārvaldības caurskatāmību. Šobrīd mēs arī Latvijā novērojam situāciju, ka lielākā daļa kritiski svarīgo Rail Baltica lēmumu tiek pieņemti Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Piemēram, tādi lēmumi kā pieteikšanās kārtējā finanšu uzsaukumā, kur mēs runājam par simtiem miljonu, līdz pat miljardiem, tai skaitā ar Latvijas šo 15 procentu (vismaz 15 procentu) nacionālo līdzfinansējumu. Ja mēs paskatāmies uz citiem šāda veida megaprojektiem Eiropā un pasaulē, tad caurskatāmības līmenis ir daudz augstāks, piemēram, publicējot starptautiskā kopuzņēmuma padomes sēžu protokolus vai šīs starptautiskās darba grupas jeb tā saucamā task force tikšanās gan lēmumus, gan protokolus.

Šobrīd arī mums kā politiķiem nav iespējas iepazīties ar šiem kritiski svarīgajiem projekta lēmumu pieņemšanas procesiem, kuri eventuāli ietekmē milzīgas valsts investīcijas, tai skaitā milzīgu nacionālā līdzfinansējuma apjomu vairāku simtu miljonu apmērā.

Kopumā paldies Valsts kontrolei par darbu. Ceru, ka pievērsīsiet īpašu uzmanību arī Rail Baltica projektam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kontroliera kungs, vai jums būtu kas piebilstams, atbildot uz debatēs izskanējušo?

Lūdzu, vārds jums.

R. Irklis (valsts kontrolieris).

Paldies Saeimas deputātiem par uzklausīšanu un sniegtajām reakcijām. Dažas reakcijas arī no manas puses par dzirdēto.

Pirmais – par Covid-19 pandēmiju. Valsts kontrole ir veltījusi ļoti, ļoti lielu darbu, un visvairāk par to es esmu stāstījis savos iepriekšējos ziņojumos – gan pagājušogad, gan aizpagājušogad. Tiešām Valsts kontrole ir pārbaudījusi lielāko daļu no visiem izdevumiem, kas bija saistīti ar kovida pandēmiju. Neliels darbs bija arī pagājušogad, proti, bija ziņojums specifiski par vakcinācijas procesu, kur arī bija diezgan daudz kritisku norāžu, ko varēja pilnveidot šajā ziņā.

Tāpat arī mēs veicām kopīgu apkopojumu par tēriņiem atbalstam uzņēmējiem, un tas apkopojums ir pieejams Valsts kontroles mājaslapā ļoti interaktīvā veidā, kur var redzēt līdz pat uzņēmuma līmenim – cik daudz dažādu veidu atbalsta uzņēmums ir saņēmis (ar uzņēmuma nosaukumu). Tā ka visa šī informācija ir pieejama. Ja kādam ir interese, noteikti, lūdzu, varat iepazīties.

Par iekšējo drošību, policiju izskanēja. Nu, no vienas puses, mēs apzināmies vajadzību palielināt un nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu iekšlietu resora amatpersonām, bet arī vakardien, publiskojot finanšu revīziju rezultātus, viens no secinājumiem saistībā ar prioritāriem pasākumiem bija, ka trīs miljoni eiro, kas bija paredzēti algu palielināšanai vai izlīdzināšanai iekšlietu resoros, tika novirzīti citiem mērķiem. Tātad nauda faktiski bija pieejama, bet tā tika iztērēta kaut kur citur. Tā rezultātā mums joprojām ir atšķirība starp iekšlietu resoriem – ir, kur algas iekšlietu resoros ir augstākas, un ir, kur tas ir bēdīgāk. Tāpat arī joprojām nav nodrošināts tas, ka sarežģītāko lietu izmeklētājiem ir konkurētspējīgs atalgojums, kas ir pielīdzināts rajonu prokuroru atalgojumam. Tā ka nauda bija iedota, bet faktiski šie mērķi netika sasniegti.

Vēl par iekšējo drošību, policiju. Arī šeit zināmā mērā naudas jautājumam pieskārāmies nekustamo īpašumu revīzijā, kur secinājām, ka par Iekšlietu ministrijas ēkas nomu tiek maksāta pārmērīgi augsta nomas maksa. Tai pašā laikā mums ir iecirkņi, kas ir ļoti, ļoti sliktā stāvoklī. Tā ka arī šeit ir iespēja skatīties, kā nauda tiek izlietota, kur tā tiek virzīta un kā to darīt optimāli.

Par centrālo aparātu. Viennozīmīgi, ka optimizācijas iespējas ir ne tikai pašvaldībās, bet arī centrālajā aparātā. Iepriekšējais valsts pārvaldes reformu plāns paredzēja samazināt centrālajā aparātā nodarbinātos par sešiem procentiem. Uz papīra tas slodžu skaits bija samazināts, bet, ja tā reāli paskatās uz nodarbināto skaitu, tas nemainījās. Mums ir jauns plāns – modernizācijas plāns, kur atkal mēs plānojam centralizēt vairākas funkcijas, kas varētu samazināt nodarbināto skaitu, bet konkrēta mērķa šajā jaunajā plānā attiecībā uz to nav. Tā ka skatīsimies, kā veiksies, bet iespējas pilnīgi noteikti tur ir, gan centralizējot funkcijas, gan optimizējot funkcijas un tās pārskatot.

Visbeidzot par Rail Baltica, kas izskanēja no pēdējā runātāja, no Briškena kunga. Tik tiešām tas ir mūsu redzeslokā, un šī ir tāda svarīga revīzija, nozīmīga revīzija, kuru iepriekš Valsts kontrole veica sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tātad tas ir tāds kopdarbs, un ir jēga to tiešām darīt kopdarbā ar citām valstīm, ar mūsu kaimiņiem. Nākamnedēļ ir paredzēta Valsts kontroles kolēģu vizīte Viļņā, kur tieši šis jautājums tiks apspriests, proti, tiks apspriests jautājums par to, vai veikt jaunas revīzijas procedūras, jaunas pārbaudes attiecībā uz Rail Baltica projektu. Tā ka noteikti nāksim ar ziņām, kādi ir kopīgie lēmumi. Jo mēs saredzam to, ka šeit lielākā jēga ir strādāt tieši kopīgi, nevis katram atsevišķi.

Tā ka paldies par uzmanību vēlreiz, un veiksmi tālākos darbos! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pateicamies valsts kontrolierim par ziņojumu un arī par refleksijām uz deputātu pausto.

___

Kolēģi, turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamā sadaļa mums ir “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Gunāra Kūtra, Līgas Kļaviņas, Gundara Daudzes un Andreja Vilka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

Bet, Kūtra kungs, man jājautā – vai jums pietiks ar divām minūtēm?

Lūdzu, vārds jums.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts pēc būtības ir viens maziņš solītis, lai Latvijā mazinātu birokrātiju.

Mēs katrs ar birokrātiju esam saskārušies ikdienā samērā bieži, it sevišķi tie cilvēki, kas komunicē ar valsts pārvaldes iestādēm, un vienmēr esam šķendējušies par to. It īpaši mūs uztrauc gadījumi, kad griežamies iestādēs, saņemam garas atrakstīšanās vēstules. Vienmēr mēs mēģinām saprast, kas šajā vēstulē ir būtiskākais, ko īsti grib pateikt atbildē mums, cilvēkam, Latvijas iedzīvotājam, konkrētās iestādes amatpersona, varētu teikt, arī ierēdnis jeb birokrāts.

Taču šī prakse nav tikai mūsu personiskā. Mums frakcijā bija tikšanās ar uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, kuri norādīja būtiskas atšķirības, kas arī bremzē uzņēmējdarbību. Viņi salīdzināja, kā tas notiek Igaunijā.

Igaunijā, kad uzņēmējs uzraksta kādu iesniegumu valsts iestādei, valsts iestāde mēneša... es atvainojos, nedēļas laikā dod atbildi, ātri izskaidrojot un tā veicinot uzņēmējdarbību. Iestāde neatgrūž uzņēmēju. Es nerunāju par attieksmi tikai pret iedzīvotājiem, tas ir pret uzņēmējiem.

Latvijā, ja uzraksta iesniegumu, tad mēs skaidri zinām, ka atbilde netaps ātrāk par mēnesi. Ja vēl nebūs kāds arguments, ka vajadzētu vēl kaut ko pagarināt. Mēs ar visu to samierināmies, bieži vien, paši kļūstot par ierēdņiem, sakām: “Mēs jau to atbildi rakstīsim pēdējā dienā.”

Otra problemātiskākā situācija, ka mēs šajā atbildē mēģinām gari izskaidrot... Saņemam atbildi, skatāmies, ka gari izskaidrots: kāda ir iestādes kompetence, ka viņi īstenībā visu nevar darīt, bet to var izdarīt. Mēģina izskaidrot, ko jūs no viņiem gribējāt saņemt, un beigās jūs mēģināt saprast, ko īsti viņi gribēja jums atbildēt.

Šie mūsu priekšlikumi ir vienkārši. Tie saka tā: ja iestāde dod garu atbildi un nedod īso versiju, vienkāršu izskaidrojumu, tad cilvēkam ir tiesības pieprasīt šo īso versiju. Protams, iestādei ir šādas pašas tiesības – prasīt no iedzīvotājiem... Lai iedzīvotāji nerakstītu garus, uz 30–40 lapaspusēm, iesniegumus, iestādei ir tiesības šādos gadījumos paprasīt: uzrakstiet būtībā svarīgāko, kas jūs tieši interesē.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir mazināt birokrātiju: lai Latvijā cilvēkiem būtu vienkāršāk strādāt ar valsts iestādēm un iestādēm – ar iedzīvotājiem; lai Latvijā uzņēmēji varētu attīstīties un lai Latvijā budžetu mēs papildinātu nevis ar nodokļu palielināšanu, bet ar prasmi palielināt ienākumus, attīstot uzņēmējdarbību. Mūsu aicinājums ir mazināt birokrātiju, spert vienu mazu solīti šā jautājuma risināšanā – veikt Iesniegumu likuma mazu pilnveidošanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst pret to, ka attiecīgais likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Ir iebildumi. Tātad ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Gunāra Kūtra, Līgas Kļaviņas, Gundara Daudzes un Andreja Vilka iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Iesniegumu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – nav, atturas – 50. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti – paziņojumi.

Vārds deputātam Ģirtam Lapiņam no frakcijas “Nacionālā apvienība” paziņojumam par atbalsta grupas dibināšanu.

Un gatavojas Jānis Reirs.

Ģ. Lapiņš (NA).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Visi laipni aicināti pulksten 10.30 uz Dzelteno zāli, lai dibinātu deputātu grupu Tibetas atbalstam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde – pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Tagad vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai.

Kolēģi, lūdzu, palieciet savās vietās! Bija jau mums pieredze... kad izsauc, nolasa uzvārdus no tribīnes... un pēc tam ir jāmeklē attaisnojums, kāpēc jūs nebijāt.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 92 deputāti. Nav reģistrējušies astoņi: Viktorija Baire...

Sēdes vadītājs. Lūk!

A. Ņenaševa.... Līga Kozlovska, Vilis Krištopans, Andris Kulbergs, Igors Rajevs, Harijs Rokpelnis, Jānis Skrastiņš un Agita Zariņa-Stūre.

___

Sēdes vadītājs. Pārtraukums, kolēģi, līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pārtraukuma laiks ir beidzies, tāpēc es aicinu jūs sēsties jūsu darba vietās, lai mēs varētu turpināt sēdi.

Es redzu, ka deputāti izmanto pārtraukumu pēc pilnas programmas...

Tātad, kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Mums ir iesniegti grozījumi apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka darba kārtība tiek grozīta? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā.

___

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Normunda Dzintara, Agitas Zariņas-Stūres, Česlava Batņas, Ilzes Verginas un Jurģa Klotiņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti iebildumus neceļ. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs neiebilst. Likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

___

Kolēģi, sākam izskatīt sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumus nedzirdu. Tātad patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts darba kārtībā.

___

Kolēģi! Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam 2023. gada 11. maijā. Kolēģi, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs šo jautājumu ir skatījis un atvaļinājumu ir piešķīris un Saeimas sēdē par to balsot nav nepieciešams.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei 2023. gada 11. maijā. Arī šo jautājumu Saeimas Prezidijs ir skatījis, pieņēmis lēmumu piešķirt atvaļinājumu, un par to informējam Saeimu; balsojums par to nav nepieciešams.

___

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Skrastiņam 2023. gada 18. maijā. Arī šo jautājumu Saeimas Prezidijs ir skatījis, pieņēmis lēmumu piešķirt atvaļinājumu, un par to informējam Saeimu.

___

Nākamā sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem”, otrais lasījums.

Es atgādinu, ka lēmumu pieņemšana par starptautiskajiem līgumiem notiek divos lasījumos, līdz ar to otrais lasījums nozīmē arī galīgo lasījumu.

Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien, kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem” (Nr. 149/Lp14).

Komisija saņēma vienu priekšlikumu.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir tehnisks un sasniedz divus mērķus: pirmkārt, konkrēti un skaidri norāda, kur ir veikti grozījumi – konvencijā vai protokolā; otrkārt, paredz precīzi saīsināt protokola grozījumu nosaukumu tajā vietā, kur tas ir redakcionāli nepieciešams (pēc būtības panta saturu nemaina, bet to precizē, tādējādi padara skaidru un saprotamu).

Ārlietu komisijas sēdē priekšlikums tika atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta priekšlikumu? Iebildumus nedzirdu. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Irma Kalniņa. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies, Kalniņas kundze, par ziņojumu.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā par likumprojektu referēs deputāts Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz noteikt atsevišķu kārtību tiesās attiecībā uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību. Ir atsevišķas normas, kas paredz, kā šie strīdi tiks izskatīti.

Šie Civilprocesa likuma grozījumi ir saistīti ar paredzētajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un, lai šos grozījumus varētu praksē realizēt tiesās saistībā ar patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, šie grozījumi ir... tā teikt, atbalsta grozījumi.

Un tādēļ aicinu balsot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Zeldera kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Zelderis. Divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Divas nedēļas. Kurš datums tas būtu?

E. Zelderis. 1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1. jūnijs tātad. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 1. jūnijs? Nav citu priekšlikumu par termiņu. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 1. jūnijam.

Paldies, Zeldera kungs, par ziņojumu.

E. Zelderis. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā referēs deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi un kolēģes! Skatām likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā. Likumprojektu ir sagatavojusi Veselības ministrija, un tas ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, par kura virzību Saeimā atbildīga ir Sociālo un darba lietu komisija.

Likumprojekta mērķis ir aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio (tā šobrīd nav aizliegta), tādējādi samazinot gan kopējo alkoholisko dzērienu patēriņu, gan riskantu alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā un vienlaikus pasargājot arī jauniešus no reklāmas negatīvās ietekmes.

Šobrīd saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 36. panta pirmo daļu atļauta ir tikai alus un vīna reklāma, ievērojot panta otrajā daļā noteiktos kritērijus. Piemēram, alkoholisko dzērienu reklāmu nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajā nedrīkst piedalīties nepilngadīgie, kā arī tā nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola lietošanu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā.

Šis izskatāmais likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmai televīzijā un radio. Jāpiemin gan, ka reklāmas ierobežojums neattieksies uz ārzemju masu medijiem, jo tie nav reģistrēti Latvijā.

Lai noteiktu visaptverošus alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas un mārketinga ierobežojumus ne tikai televīzijā un radio, bet arī internetā, kinoteātros, patērētājiem paredzētajos drukātajos materiālos un tamlīdzīgi, Veselības ministrija paralēli ir izstrādājusi un virza likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

Šajā likumprojektā iekļautā norma zināmā mērā saistīta ar administratīvā sloga palielināšanos Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kura saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 82. pantu veic administratīvā pārkāpuma procesu audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanas jomā.

Komisijas sēdē padome pauda bažas, ka iestādes rīcībā esošie monitoringa instrumenti būs speciāli jāpielāgo jauno ierobežojumu ievērošanas uzraudzībai, kas prasīs vairāk laika un papildu cilvēkresursus, kā arī norādīja uz to, ka pašreizējais monitoringa programmatūras rīks spēj identificēt tādus komerciālus paziņojumus, kuros tiek reklamēti alkoholiskie dzērieni, kuru reklāma ir aizliegta. Tomēr programmatūras rīks nespēs izvērtēt, vai konkrētajā komerciālajā paziņojumā saturiski ir iekļauti paziņojumi par atlaidēm.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, izskatot abus likumprojektus, diskusijas raisījās un tika izteiktas iebildes par to, ka likumprojektā “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” paredzētie atlaižu reklāmas ierobežojumi neattieksies uz mazumtirdzniecības vietām, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība, un deputāti rosināja iesniegt uz minētā likumprojekta otro lasījumu atbilstošus priekšlikumus.

Pēc spraigām diskusijām, uzklausot Veselības ministrijas pārstāvjus, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvjus, komisija savā šā gada 10. maija sēdē atbalstīja likumprojekta “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Likumprojektu atbalsta arī divas līdzatbildīgās komisijas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Rasimas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L. Rasima. Šī gada 2. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 2. jūnijs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 2. jūnijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām.

Likumprojekta otrajam lasījumam komisijā netika saņemts neviens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M. Felss. Šī gada 25. maijs.

Sēdes vadītājs. Šī gada 25. maijs. Vai kolēģiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25. maijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums” otrajam lasījumam.

Komisijā tika saņemti 30 priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi komisijā tika vienbalsīgi atbalstīti.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 12. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 15. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 17. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Kozlovskis. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 19. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 20. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 23. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 24. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 25. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 26. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 27. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 28. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 29. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 30. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Kozlovska kungs, nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Kozlovskis. Šā gada 25. maijs.

Sēdes vadītājs. Šā gada 25. maijs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 25. maijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 7. – deputāta Kūtra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Zinot, ka šajā gadījumā Finanšu ministrijas idejas tiek īstenotas un pieņemtas parlamentā, es, protams, īpaši neceru, ka valdošā koalīcija atbalstīs manu priekšlikumu. Bet mans pienākums kā Latvijas iedzīvotājam, kā deputātam un arī kā juristam ir norādīt, ka likumprojektā ietvertā konkrētā norma ir pretrunā ar esošo tiesību sistēmu.

Kurā vietā šī pretruna parādās? Šajā likumprojekta... pantā beigās ir ierakstīts, ka šī manta, šie naudas līdzekļi, kuri pienākas kreditoram un attiecībā uz kuriem ir iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta. It kā no loģikas viedokļa to varētu saprast. Bezīpašnieka manta. Civillikums arī to paredz.

Taču pievērsīsim uzmanību kādam citam faktoram. Pirmām kārtām tad, kad cilvēks iegulda naudu kredītiestādē – nogulda naudu kredītiestādē –, sadzīviski mums šķiet, ka tas ir mūsu īpašums. Taču īstenībā mums ir tikai prasījuma tiesības atgūt no kredītiestādes šo naudu, jo mēs nevaram kā īpašnieki prasīt, lai kredītiestāde konkrēto naudu jums iegulda tikai tur un tur, apgroza tikai tā un tā un lai visu peļņu, ko kredītiestāde iegūst no līdzekļu apgrozīšanas, atdotu jums kā īpašniekam. Tā tas nenotiek. Tātad kredītiestādes noguldījumi ir kredītiestādes manta, un tas ir ierakstīts arī Kredītiestāžu likuma 12. pantā. Noguldījumi un procenti par tiem ir kredītiestādes manta, un kā tāda tie ir iekļaujami kredītiestādes mantas sarakstā.

Runāsim par tiem noguldījumiem, kuriem nepiesakās īpašnieks un paiet noilgums. Tie paliek gaisā karājoties. Darbojošās kredītiestādes, proti, iestādes, kas turpina strādāt, kas nav maksātnespējas vai likvidācijas procesā, par ko ir likumprojektā... darbojošās kredītiestādes gadījumā, ja noguldītājs šo noguldījumu neizņem, līdzekļi paliek pašai kredītiestādei, jo tā ir šīs kredītiestādes kopīgā manta... ieguldītā.

Konkrētajā likumprojektā ir mēģinājums pateikt, ka – o, nē, tad, kad ir maksātnespējas vai likvidācijas process, tad gan vairs tā nav kredītiestādes manta, tā piekrīt valstij. Īstenībā ar šādu normu tiek apdalīti tie cilvēki, kas maksātnespējas procesā kā kreditori grib saņemt savu noguldījumu pēc iespējas pilnīgāku un cer uz kredītiestādes, maksātnespējīgās kredītiestādes, visu mantu, kas ir palikusi.

Ar šo normu, ko piedāvā komisija, īstenībā tiek teikts – tā, nē, pa priekšu valsts paņems savu daļu. Valstij šeit saskaņā ar Maksātnespējas likumu nav nekādu priekšrocību. Bet, nē, valsts vienalga šeit paņems savu daļu, kas tai pat nav nekāds parāds, nekas, vienkārši tā ir it kā bezīpašnieka manta. Tas ir pretrunā ar Kredītiestāžu likuma pamatideju. Un tie, kas ir maksātnespējīgās bankas vai kredītiestādes kreditori, saņems krietni mazāk, jo viņiem visiem varbūt nepietiks līdzekļu.

Šāds risinājums – kāds ir mans piedāvājums, ka tas tomēr paliek kā maksātnespējīgās kredītiestādes vai kā likvidējamās kredītiestādes manta, – ir Vācijā, Šveicē, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Slovēnijā, iespējams, daudzās citās valstīs. Vienkārši nebija laika pētīt visus normatīvos regulējumus.

Mēs Latvijā pārkāpjam esošo sistēmu, kāda ir. Mēs Latvijā neievērojam, kā ir citās Eiropas valstīs, un sakām, ka – nē, tas būs valsts īpašums. Ko saka Finanšu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē? Viņi saka: “Ziniet, tā nauda, kas ir tā, kurai nav pieteicies īpašnieks, un kas ir kredītiestādē, visticamāk, ir noziedzīgi iegūta manta, līdz ar to tā ir konfiscējama.” Un atsaucas uz Satversmes tiesas spriedumu par to, ka kredītiestādē esošo noziedzīgi iegūto mantu valsts var paņemt primāri.

Bet, cilvēki mīļie, tad, kad manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, vismaz ir tiesas lēmums vai spriedums, ka tā ir noziedzīgi iegūta manta. Ir pierādīts, ka tā manta ir noziedzīgi iegūta. Šeit šādu pierādījumu nav.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, kā jurists es jums mēģinu pateikt, ka Latvijā tomēr ir izstrādāta sistēma – tiesību sistēma – un šajā tiesību sistēmā, izdarot kaut kādus ārkārtējus izņēmumus, kuru interese varbūt ir Finanšu ministrijai uzlikt ķepu uz mantu, vienalga, kādā veidā (ar tiesas lēmumu, bez tiesas lēmuma), – tā ir vienkārši prasme strādāt ar excel tabulām, nevis cilvēku tiesībām.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā es gribu piebilst to, ka mēs uzklausījām arī Latvijas Bankas pārstāvju viedokli, Finanšu ministrijas pārstāvju viedokli un Latvijas Finanšu nozares asociācijas viedokli. Pamatā Latvijas Banka un Finanšu ministrija norādīja, ka šādu naudu, kuras izcelsmi nav iespējams noskaidrot ar AML metodiku, saskaņā jau ar 2019. gadā parlamenta izšķiršanos par šādu virzienu attiecībā uz naudas izcelsmes noskaidrošanu, proti, ja nauda netiek atzīta par... respektīvi, viņi nevar noskaidrot tās piekritību, šāda manta tomēr būtu jāatzīst par piekritīgu valstij. Un arī Latvijas Finanšu nozares asociācija pauda nostāju, ka tuvākajā laikā viņi nāks ar grozījumiem, priekšlikumiem par to, ka vispār bezmantinieka manta bankām nebūtu piekritīga, tā būtu piekritīga valstij. Tā ka arī nozare...

Uzklausot visus šos viedokļus, arī Kūtra kunga argumentus, komisija izšķīrās tomēr noraidīt šo priekšlikumu.

Komisijas vārdā es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 10. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 11. – deputāta Kūtra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums... es atvainojos, 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 14. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta virzīšanu otrajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Kozlovska kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Kozlovskis. Šā gada 25. maijs.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi šī likumprojekta trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 25. maijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā referēs deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. KalniņaLukaševica (JV).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Latvijas Republikai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD un Iekļaujošā ietvara dalībvalstij ir jānodrošina noteikti pretpasākumi saistībā ar bāzes eroziju un peļņas pārnesi, tomēr šobrīd spēkā esošais līgums pilnībā nenodrošina noteiktos minimālos standartus. Tādējādi, lai nodrošinātu līguma atbilstību jaunajām starptautiskajām prasībām, kā arī Eiropas Savienības vienotā tirgus turpmāku pilnveidošanu un stiprināšanu, tika panākta vienošanās par grozījumu veikšanu esošajā līgumā.

Attiecīgi šī likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas un Vācijas spēkā esošā nodokļu līguma atbilstību OECD apstiprinātā Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna pakotnē ietvertā minimālā standarta, kas attiecas uz nodokļu līgumiem, prasībām. Lai nodrošinātu šādu grozījumu spēkā stāšanos, ar Vācijas pusi tika panākta vienošanās par nodokļu līguma grozīšanu ar protokolu.

Tādēļ aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

KalniņasLukaševicas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z. KalniņaLukaševica. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt šī gada 29. maiju.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 29. maijs.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Konkrētais likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums”, tie ir vienā paketē.

Juridiskā komisija ir izskatījusi šim likumprojektam saņemto vienīgo priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc būtības uzlabo likuma redakciju, kas skaidrāk saprotama un izlasāma. Komisijā atbalstīts.

Aicinu jūs atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G. Kūtris. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Kūtra kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Arī šim likumprojektam, līdzīgi kā likumprojektam “Vērtspapīrošanas likums”, aicinājums ir priekšlikumus iesniegt līdz 25. maijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 25. maijam, ja? Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Ja nav, tad priekšlikumi uz trešo lasījumu iesniedzami līdz 25. maijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Šis likumprojekts arī ir saistīts ar likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums”.

Šim likumprojektam Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G. Kūtris. 25. maijs.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz 25. maijam.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Atgādinu, ka komisija rosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Likuma grozījumi ir saistīti ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izpildi.

Lai no Eiropas Komisijas tiktu saņemts ikgadējais maksājums 438 miljonu eiro apjomā, Latvijai līdz šī gada beigām ir jāiesniedz Eiropas Komisijai audits... pieprasījums... par visu 2022. gada rādītāju izpildi ar pamatojošiem dokumentiem, tādējādi visiem risinājumiem ir jābūt izpildītiem ne vēlāk kā līdz šī gada 30. jūnijam. Nepieņemot šo likumu, pastāv risks, ka Latvija var nesaņemt daļu no finansējuma, kas varētu būt 20 miljonu eiro apjomā.

Valdība šo likumprojektu ir iesniegusi pagājušā gada 4. novembrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi 7. decembrī un 13. decembrī. Bija plānots izskatīt 22. martā... jau šajā gadā... un 29. martā, bet šāda izskatīšana tomēr nenotika.

Praktiski... ja mēs nepieņemam šo likumprojektu, tad mums ir, kā es jau minēju, iespēja zaudēt daļu finansējuma attīstības un noturības mehānismam.

Kas ir šajā likumprojektā? Likumprojektā ir likuma grozījumi, kuri paredz apvienot vairākus pārbaudes veidus vienā pārbaudē nodokļu kontrolē, atcelt nodokļu revīzijas netiešās aprēķina metodes... arī uz nodokļu kontroli, dot iespēju nodokļu maksātājiem 30 dienu laikā labprātīgi novērst konstatēto pārkāpumu vai neatbilstību.

Paredzēta iespēja nodokļu kontroli uzsākt un aprēķināt pamatu... aplokšņu algām... ja, sagatavojot personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ir konstatētas būtiskas neatbilstības darba samaksas deklarēšanā.

Paredzēta iespēja nodokļu kontroli izbeigt ar vienošanos – līguma noslēgšanu... tajā skaitā – pagarinot vienošanās līgumu noslēgšanas termiņu fiziskajām personām.

Ir ietvertas arī normas, kas nav saistītas ar mūsu apņemšanos uzlabot nodokļu iekasēšanu, piemēram, pie noteiktiem pārkāpumiem samazināt soda naudu.

Paredzēta automatizēta, ātra un kvalitatīva nodokļu samaksas termiņa pagarināšanas piešķiršana. Pilnveidota pārmaksātās un nepareizi iemaksātās summas atmaksas un dzēšanas kārtība.

Kas tad tas bija par jautājumu, kas izraisīja problēmas, ka mēs nevarējām atbalstīt šo likumprojektu? Tā ir papildus iekļautā norma – grozījums, kas paredz noteikt jaunu netiešu aprēķina metodi nodokļiem.

Vakar komisijas sēdē mēs sākām skatīt šo jautājumu, šodien pabeidzām, un ir pieņemts lēmums. Būtu trīs ceļi, kā mēs varētu tālāk virzīties. Pirmais: likumprojektu apstiprinām pirmajā lasījumā un piešķiram steidzamību, un tad līdz 30. jūnijam apstiprinām arī otrajā lasījumā. Otrais būtu: Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija veido atsevišķu likumprojektu ar tām normām, kas ir nepieciešamas reformu veikšanai. Un trešais: iesniegt jau trešajā lasījumā esošajā likumprojektā normas, kas ir nepieciešamas šo reformu veikšanai.

Komisija izšķīrās par labu pirmajam risinājumam – ar nosacījumu, ka tās normas, par kurām bija diskusijas un strīdi un iebildumi no mūsu sociālajiem partneriem, iebildumi no organizācijām, otrajā lasījumā mēs izslēdzam no likumprojekta un atstājam tikai to, par ko ir vienošanās ar visām nevalstiskajām organizācijām un ar iestādēm.

Un es nosaukšu: izslēgt likumprojekta 5. panta piedāvāto likuma 18. panta pirmās daļas 36. punktu, likumprojekta 7. panta piedāvātajā... likuma 23. pantā izslēgt piektās daļas pēdējo teikumu un izslēgt sestās daļas 14. punktu, izslēgt 8.1 daļu. Un trešais priekšlikums no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas otrajam lasījumam būtu izslēgt likumprojekta 20. pantā piedāvāto pārejas noteikumu 236. punktu.

Šādā veidā komisija guva... Komisijā šī likumprojekta virzība guva vienbalsīgu atbalstu.

Lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā un noteikt steidzamību.

Par steidzamību arī bija komisijā balsojums, bet tas nebija vienbalsīgs. Bet par likumprojekta virzību kopumā ir nepieciešama visas Saeimas vienošanās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad mums vispirms būtu jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Reirs. Paldies par atbalstu, kolēģi.

Un lūgums balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un arī dienu, kad likumprojekts būtu jāskata otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

J. Reirs. Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu.

Komisijas lūgums – par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 29. maiju un izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 8. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Tātad – 8. jūnijs... Un kurš bija maija datums?

J. Reirs. 29. maijs. Desmit dienas.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir citi priekšlikumi? Citus priekšlikumus nedzird. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 29. maijam un skatīšana Saeimas sēdē – 8. jūnijā.

Paldies, Reira kungs, par ziņojumu.

___

Nākamā sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 196/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 5. jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 196/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 5. jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 33/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 24. maijam”.

Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Oļegs Burovs.

O. Burovs (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! No vienas puses, tehnisks jautājums – pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu par dažām dienām, līdz trešdienai. No otras puses... Gribu pastāstīt tiem deputātiem, kas nepiedalās komisijas darbā, un atgādināt tiem, kas piedalās...

Protams, valsts pārvaldei, kā arī pašvaldībām un kapitālsabiedrībām ļoti aktuāls jautājums ir ziedojumi. Komisija sāka strādāt ar šo jautājumu, saņemot priekšlikumus no Finanšu ministrijas.

Mēs visi konstatējām (es varu pateikt, ka domāju lietot vārdu “mēs”), ka zem šī slēpjas... otrādi – birokratizēt šo procesu, padarīt to vēl... par sarežģītu, lai vairāki saskaņojumi un pats galvenais saskaņojums – uz visiem ziedojumiem – ir finanšu ministram. Tika pieņemts lēmums veidot darba grupu un izdiskutēt visus jautājumus darba grupas sastāvā. (Zālē troksnis.) Likumprojekta referents ir Skaidrīte Ābrama. Un šeit es gribu pateikt... Valaiņa kungs, Šlesera kungs, mazliet... paldies. Es atvainojos, tas, ka jūs...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs! Burova kungs aicina ieklausīties savā viedoklī.

O. Burovs. Paldies.

Un šeit, kolēģi, nav runa par pozīciju, par opozīciju. Ļoti labi, ka referents ir Skaidrīte Ābrama ar savu lielisko pieredzi valsts pārvaldē.

Un mēs saprotam, ka diskusija nav starp pozīciju un opozīciju. Opozīcija ir tā saucamie birokrāti, tie, kas strādā ministrijās un grib sarežģīt šo procesu. To es varu pateikt kā cilvēks, kam arī ir pietiekoši liela pieredze, strādājot izpildvarā.

Paldies Skaidrītei Ābramai. Paldies arī kolēģei no VIENOTĪBAS, kas piedalās darba grupas sastāvā, atrada kompromisu. Es arī tiešām atradu kompromisu. Viss ir izdarīts. Starp darba grupām... un konsultējos ar jūsu... es skatos uz centru... partijas VIENOTĪBA biedru, Rīgas pilsētas izpilddirektoru, kas ir kapitāla daļu turētājs vairākām kapitālsabiedrībām. Kurš gan cits? Viņam ir vislielākās kapitālsabiedrības, viņš arī piekrīt tam, ko mēs darām. Viss notiek.

Vakar notika sēde. Un es skatos, ka daži no mūsu kolēģiem, kas pārstāv vairāk to ierēdniecību no Finanšu ministrijas, vēlas ar nelielām, bet izmaiņām atkal to atgriezt tādās birokrātiskās sliedēs, lai sarežģītu šo procesu. Viss notiek, lēmums ir pieņemts, viss ir nobalsots. Vienīgi, ka... VIENOTĪBA, VIENOTĪBAS deputāti, balsoja “pret”.

Un tagad... mēs šodien uzzinājām, ka ir jauns priekšlikums, jauns termiņš. Ja paskatāmies, kas no deputātiem to parakstīja: tur nav paraksta – ne komisijas vadītāja, ne komisijas vadītāja vietnieces... nav, neviens neparakstīja. Nav arī referenta paraksta.

Man ir jautājums – ko mēs gaidām? Lai līdz trešdienai tie atsevišķie Finanšu ministrijas darbinieki var ar saviem priekšlikumiem pateikt, kā mums rīkoties? Un jūs, VIENOTĪBA, kā galvenā, kā jūs uzskatāt, un vadošā partija valstī... pēc tam varat pateikt, kā mums balsot?

Es aicinu tiešām padomāt, īpaši vēršos pie tiem, kas izvēlas šo komisiju – Valsts pārvaldes un pašvaldības... un tiem, kas, tāpat kā es, nāk no pašvaldības darba... Tiešām, ko mēs gribam izdarīt? Mēs gribam vienkāršot šo procesu, tajā pašā laikā padarīt to par caurspīdīgu, ja? Tas ir, es uzskatu, ļoti bīstams precedents, ja mēs tagad tā absolūti... kuluāros... bez konsultācijām ar referentu, ar komisijas vadītāju pagarinām šo termiņu.

Lūdzu šo neatbalstīt. Galu galā – tas nav trešais lasījums, tas ir tikai... Dārgie kolēģi, Finanšu ministrijas pārstāvji un viņu lobiji šeit, tas ir tikai otrais lasījums! Visu var pamainīt. Vienīgais, ko nevar pamainīt, – atbilstoši Kārtības rullim nevar principiāli to mainīt, un man ir tāda sajūta, ka ir vēlme mainīt principiāli.

Es lūdzu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 33/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 24. maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 42, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Un pēdējā sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Šā gada, 2023. gada, 17. aprīlī Saeima saņēma 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos”.

Šā gada 10. maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura aicināja noteikt, ka daudzbērnu ģimenēs, kurās ir trīs bērni, pensionēšanās vecums būtu jāsamazina līdz 62 gadiem; ja ģimenē ir četri bērni, tad pensionēšanās vecums būtu jāsamazina līdz 61 gadam, bet, ja ir pieci un vairāk bērnu, tad pensionēšanās vecums būtu jāsamazina līdz 60 gadiem.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Labklājības ministrijas pārstāvis skaidroja, ka, atbalstot šo iniciatīvu, daudzbērnu ģimeņu vecāku saņemtā pensija samazinātos, kā arī tiktu palielināta pensionāru skaita attiecība pret nodarbināto skaitu un tas izraisītu vairākas problēmas – lielāku slodzi valsts speciālajam budžetam, apdraudētu pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī apgrūtinātu darbaspēka pieejamību nākotnē.

Labklājības ministrija uzskata, ka daudz būtiskāk par pensionēšanās vecuma samazināšanu būtu veidot normatīvo bāzi, lai ģimenēs veicinātu dzimstību – pirmā un otrā bērna piedzimšanu.

Finanšu ministrijas pārstāvis norādīja, ka ir jāņem vērā valsts speciālā budžeta finanšu ilgtspēja, jo noslodze strādājošajiem, lai nodrošinātu esošo pensionāru pensijas, ar katru gadu pieaug.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka ir jāpanāk sociālais taisnīgums pensiju jomā attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm, bet jautājums ir jārisina kompleksi, jo šībrīža būtiskākā problēma ir vecāku uzkrātais pensijas kapitāls, pensiju kapitāla apjoms.

Komisija uzklausīja uzaicinātos ekspertus un secināja, ka kolektīvais iesniegums ir jānodod tālākai izvērtēšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Komisija nolēma Ministru kabinetam dot uzdevumu – līdz šī gada 31. decembrim iesniegt Saeimai risinājumu sociāli taisnīgu pensiju nodrošināšanai bērnu vecākiem.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visu Saeimas 2023. gada 18. maija sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka mēs šodien turpināsim Saeimas 11. maija sēdi un pārtraukums starp šīm sēdēm būs piecas minūtes.

___

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 92 deputāti. Nav reģistrējušies astoņi: Līga Kozlovska, Vilis Krištopans, Andris Kulbergs, Igors Rajevs, Jānis Reirs... bija tikko... labi... Jana Simanovska, Jānis Skrastiņš un Agita ZariņaStūre.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, 2023. gada 18. maija sēdi slēdzu.

Un pārtraukums mums ir piecas minūtes, tātad līdz pulksten 12.00 (Starpsauciens.)... būsim precīzi – 12.02.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas pavasara sesijas 7. sēde
2023. gada 18. maijā

Par darba kārtību

Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2022. gadā (Dok. Nr. 764)

Par likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā” (Nr. 259/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 798, 798A)

- Priekšlikums - dep. G. Kūtris (par)

Paziņojumi

  - dep. G. Lapiņš

  - dep. J. Reirs

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 260/Lp14) (Dok. Nr. 802, 802A)

Par likumprojektu “Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses” (Nr. 265/Lp14) (Dok. Nr. 822, 822A)

Par likumprojektu “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses” (Nr. 266/Lp14) (Dok. Nr. 823, 823A)

Par darba kārtību

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam 2023. gada 11. maijā (Dok. Nr. 819., 611.1.8/4-17-14/23)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei 2023. gada 11. maijā (Dok. Nr. 820., 611.1.8/1-13-14/23)

Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Skrastiņam 2023. gada 18. maijā (Dok. Nr. 821., 611.1.8/1-15-14/23)

Likumprojekts “Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem” (Nr. 149/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 815)

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 219/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 684, 799)

Likumprojekts “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 213/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 652, 801)

Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 101/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 805)

Likumprojekts “Vērtspapīrošanas likums” (Nr. 100/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 812)

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 103/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 813)

Likumprojekts “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr. 233/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 725, 814)

Likumprojekts “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 102/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 816)

Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 104/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 817)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 2/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 13, 844)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 196/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 5. jūnijam” (Nr. 192/Lm14) (Dok. Nr. 830)

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 33/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 24. maijam” (Nr. 193/Lm14) (Dok. Nr. 837)

Lēmuma projekts “Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos” turpmāko virzību” (Nr. 189/Lm14) (Dok. Nr. 818)

Informācija par Saeimas sēdi

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Balsojumi

Datums: 18.05.23 09:06 Balsojums 1
Par - 47, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr.33/Lp14) otrajam ... (193/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 18.05.23 09:10 Balsojums 2
Par - 45, pret - 9, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt, izstrādāt un virzīt Saeimai izskatīšanai likumprojektus, lai novērstu, izmeklētu vardarbības aktus pret sievieti un ikvienu personu (194/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 18.05.23 10:31 Balsojums 3
Par - 43, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iesniegumu likumā (259/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 18.05.23 10:32 Balsojums 4
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 18.05.23 11:09 Balsojums 5
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 13. novembra Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998. gada 24. jūnija Protokolā par smagajiem metāliem (149/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.05.23 11:11 Balsojums 6
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (219/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.05.23 11:16 Balsojums 7
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (213/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.05.23 11:17 Balsojums 8
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (101/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.05.23 11:21 Balsojums 9
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Vērtspapīrošanas likums (100/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.05.23 11:30 Balsojums 10
Par - 33, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (103/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.05.23 11:31 Balsojums 11
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (103/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.05.23 11:34 Balsojums 12
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas 1997. gada 21. februāra līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (233/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.05.23 11:35 Balsojums 13
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (102/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.05.23 11:36 Balsojums 14
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (104/Lp14), 2.lasījums

Datums: 18.05.23 11:43 Balsojums 15
Par - 79, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (2/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.05.23 11:43 Balsojums 16
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (2/Lp14), 1.lasījums

Datums: 18.05.23 11:45 Balsojums 17
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.196/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023.gada 5.jūnijam (192/Lm14)

Datums: 18.05.23 11:50 Balsojums 18
Par - 48, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr.33/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023.gada 24.maijam (193/Lm14)

Datums: 18.05.23 11:54 Balsojums 19
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 561 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos” turpmāko virzību (189/Lm14)

Datums: 18.05.23 11:55 Balsojums 20
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

18.05.2023. 9.00 11.00 12.00 13.30 15.30



Svētdien, 19.maijā