Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2023. gada 12. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14 . Saeimas priekšsēdētāja biedre
Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Ir 9.00 no rīta. Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 12. janvāra sēdi.

Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību... Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Arņa Nagļa atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina grozīt darba kārtību un izslēgt no tās 7.  punktu – likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā” (otrais lasījums, steidzams). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa un Ramona Petraviča lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Deputāte Ramona Petraviča ir pieteikusies runāt “par”.

Lūdzu, vārds Ramonai Petravičai.

R.  Petraviča (LPV).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs jau neskaitāmas reizes esam lūguši izbeigt visus vēl tos atlikušos ierobežojumus, kas pastāv attiecībā uz Covid -19 izplatību. Tā kā Covid-19 izplatība valstī ir beigusies un to ir atzinuši arī infektologi, mēs lūdzam iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, jo vēl joprojām ir spēkā vairākas normas, ar kurām darba devējs var noteikt ierobežojumus darbiniekiem, piemēram, atsakot darbu vai atbrīvojot no darba cilvēkus, kas nav vakcinējušies. Tātad darba devējam ir tiesības pieprasīt sertifikātus.

Šis likums vēl joprojām ir spēkā un, protams, iedzen cilvēkā bailes un neziņu, kas ar viņu var notikt katru nākamo dienu: viņš, piemēram, var saņemt pavēsti, ka ir nepieciešams veikt vēl balstvakcīnu, un viņš var zaudēt darbu, ja šādām prasībām nepiekritīs. Mēs ļoti labi atceramies, ka 62 tūkstoši cilvēku tika atbrīvoti no darba tikai tāpēc, ka viņi izvēlējās nevakcinēties.

Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēkam būtu drošības izjūta, lai cilvēks zinātu, ka viņš var strādāt un darba devējs nevarēs pret viņu vērsties ar kādām prasībām, lai cilvēks zinātu, ka viņam vairs nebūs jāiet vakcinēties, kaut arī viņš tās divas vakcīnas ir saņēmis. Nenoliedzami, valstij ir milzīgi liels vakcīnu uzkrājums, un ikvienam rodas jautājums, kur šīs vakcīnas tiks izlietotas. Kamēr vien šis likums ir spēkā, tas cilvēkos rada bažas, ka viņi tūlīt var tikt aicināti uz trešo, ceturto vakcīnu.

Tāpēc lūdzu iekļaut likumprojektu šodienas darba kārtībā un izskatīt... par šī likuma slēgšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Ramonai Petravičai.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Par Covid 19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 56, atturas – nav. Darba kārtība nav grozīta.

Deputāti Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa un Ramona Petraviča lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Par Covid 19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 56, atturas – nav. Darba kārtība nav grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars, Aleksejs Rosļikovs, Kristaps Krištopans, Jānis Vucāns, Gundars Daudze un Jānis Reirs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars, Aleksejs Rosļikovs, Kristaps Krištopans, Jānis Vucāns, Gundars Daudze un Jānis Reirs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat arī deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars, Aleksejs Rosļikovs, Kristaps Krištopans, Jānis Vucāns, Gundars Daudze un Jānis Reirs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”. Vai deputāti piekrīt šim ierosinājumam? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars un citi lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars, Aleksejs Rosļikovs, Kristaps Krištopans un citi lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars, Aleksejs Rosļikovs, Kristaps Krištopans, Jānis Vucāns, Gundars Daudze un Jānis Reirs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt Andris Kulbergs.

Jūs runāsiet “par”, ja? Runāsiet “par”?

A.  Kulbergs (AS).

Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds jums.

A.  Kulbergs. Godātais Prezidij ! Deputāti! Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes maksas noņemšana no elektrības galalietotāja ir pareizs solis.

Tā vietā, lai ideju par atbalstu zaļajai enerģijai sekmīgi realizētu dzīvē, praktiskā tās īstenošana izvērtās par greizu atbalstu un Krievijas gāzes lobiju, turklāt realizācija ir tālu no sākotnējās ieceres.

Lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Šie grozījumi... Ta s nozīmē OIK apmaksu  – avansā – no nodokļu maksātāju naudas, kura šobrīd varēja tikt lietderīgi izmantota krīzes seku novēršanai, atbalstam.

OIK “sāga” ir iedragājusi sabiedrības uzticēšanos valdībai un zaļās enerģijas projektiem. Turklāt visā šajā procesā ir ticis pavisam aizmirsts par OIK radīšanas pamatmērķi – diversificēt un teritoriāli izkliedēt enerģijas ražošanu. OIK “medības” ir nodarījušas ievērojamu postu privātā kapitāla investīcijām zaļajā enerģijā un panākušas to, ka zūd investoru uzticēšanās Latvijas valstij.

OIK dalībnieki jau divus gadus masveidā lauž kontraktus, jo brīvajā tirgū var nopelnīt daudz vairāk šobrīd, kaut īstenībā tas būtu tikai valstiski – likt šiem dalībniekiem pildīt līguma nosacījumus, ražojot elektrību... iepriekšējos gados subsidēto... 120–160 eiro apmērā par megavatu. No biogāzes un biomasas stacijām... 160 megavatu apmērā bija jaudas... šobrīd ir palikuši tikai 38 megavati.

Un, būdami atkarīgi no Krievijas gāzes, mēs 10 gadus maksājam TEC par tā saucamo zaļo gāzi un tās saražoto enerģiju.

Ja iepriekšējos gados nebūtu likti šķēršļi privātā kapitāla investīcijām lielajos vēja parkos, tad mums jau 2022. gadā tie būtu saražojuši aptuveni 20 procentus no elektropatēriņa un mēs nepiedzīvotu tik lielu gāzes atkarību un tik iespaidīgus elektrības rēķinus. Šīs investīcijas ir aizplūdušas uz Lietuvu un Igauniju, un kārtējo reizi mēs esam spiesti konstatēt, ka ievērojami atpaliekam no kaimiņu izrāviena attiecībā uz vēja un saules enerģiju... attiecībā uz šo parku ģenerētajām jaudām.

Tieši šī iemesla dēļ esmu uzņēmies vadīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju, lai nepieļautu jaunu OIK veidošanos. Vēlos veicināt investīcijas un konkurenci zaļās enerģijas ražošanā.

Likumprojektu atbalstu, jo patērētājiem jau sen bija jābeidz pārmaksāt par gāzes... lobiju un tā “iepakošanu” par zaļo enerģiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Armanda Krauzes, Viktora Valaiņa, Gunāra Kūtra, Augusta Brigmaņa, Daigas Mieriņas, Harija Rokpeļņa, Gundara Daudzes, Līgas Kļaviņas, Andreja Vilka, Līgas Kozlovskas un Ulda Auguļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kurš paredz, ka Valsts prezidentu ievēlētu tauta.

Valsts prezidents ir viens no trim augstākajiem amatiem Latvijas Republikā un arī viens no mūsu valsts simboliem, tāpēc uzskatām, ka Latvijas tautai ir jābūt tiesībām lemt, kas ir Latvijas prezidents.

Gan sabiedrībā, gan ekspertu lokā ir notikušas diskusijas par Valsts prezidentu un par šīs institūcijas iespējamo vietu. Es atgādinu, ka diskusijas sākās jau ļoti sen – 20. gadsimta sākumā Satversmes sapulcē. Tika pieņemta esošā Satversme un esošā kārtība, bet diskusijas turpinājās 20. gadsimta divdesmito gadu beigās, trīsdesmito gadu sākumā. Un arī pēdējos 30 gadus kopš neatkarības atjaunošanas ir neskaitāmas reizes bijušas diskusijas un Saeimā ir iesniegti attiecīgi grozījumi. Pēdējie grozījumi, ko atbalstīja Saeimas vairākums, ir iesniegti 2018. gada nogalē... nevis nogalē, bet septembrī; par tiem balsoja apmēram 70 deputātu.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskata: ja Latvijas pilsoņiem dotu iespēju vēlēt Valsts prezidentu, tiem būtu iespēja vislielākajā mērā ietekmēt politiskos procesus un iesaistīties valstij svarīgu jautājumu izlemšanā. Tā būtu tautas iesaistīšanās, līdzdalība. Tā būtu patiesa varas nodošana tautai. Tautas vēlēts Valsts prezidents – tā ir demokrātijas vistiešākā forma.

Te es vēlos minēt arī iedzīvotāju viedokli, jo pēdējo 20 gadu laikā ir veiktas SKDS aptaujas. Piemēram, 2022. gadā tikai 14 procenti nepiekrita tam, ka būtu tautas vēlēts Valsts prezidents, 79 procenti uzskatīja, ka prezidents jāievēlē tautai. Un līdzīgs  – vairāk vai mazāk līdzīgs – viedoklis ir bijis visus pēdējos 20 gadus.

Piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras beigās, 2007. gadā, 10 procenti nepiekrita, ka būtu tautas vēlēts prezidents, bet 70 procenti uzskatīja, ka prezidents jāievēlē tautai.

Kolēģi, es aicinu ieklausīties tautas viedoklī, jo tas mums jārespektē. Un jāsāk darbs pie tā, lai mainītu esošo kārtību. Es uzskatu, ka tad būtu vairāki ieguvumi.

Pirmkārt. Prezidentu ievēlot tautai, samazinātos partiju tirgošanās par šo augsto amatu, kas jau ir sākusies.

Un, jāsaka, šis atklātais balsojums, kas ir par prezidentu, nodrošina to, ka partijas... arī soda savus deputātus par disciplīnas neievērošanu. Mēs zinām, ka dažas partijas, kas arī šeit, Saeimā, ir, par nepaklausību dažādā veidā ir sodījušas savus deputātus. Un faktiski deputāti, balsojot šajā atklātajā balsojumā, balsoja pretēji savai apziņai – un faktiski pretēji dotajam zvērestam! –, lai paklausītu partijas vadībai.

Otrkārt. Tas, ko mēs noteikti izdarīsim, – mēs mazināsim prezidenta atkarību no partijām.

Un šobrīd pavisam skaidri ir redzams, ka esošais prezidents jau cenšas būt pārvēlēts uz otro termiņu un meklē balsis pārvēlēšanai. Tā ir pilnīga un absolūta atkarība no partijām. Jāatgādina vēl, ka, Saeimai ievēlot prezidentu... diemžēl jāteic, ka esošais prezidents ir uzstādījis savā ziņā īpašu rekordu, panākot to, ka viņa reitingi viņa termiņa laikā ir nokritušies līdz vēsturiski viszemākajam līmenim. Faktiski par to ir atbildīga 13. Saeima. Tauta 13. Saeimu arī sodīja par tās darbiem un nedarbiem – tika pārvēlēti tikai apmēram 25 procenti deputātu.

Ja prezidentu būtu ievēlējusi tauta, protams, tauta ievēlētu tieši tādu, kādu tā vēlas, un tauta pēc tam pati arī varētu pieņemt lēmumu un... mainīt. Tāpēc, es domāju, tautas vēlēts prezidents atgriezīs sabiedrībā interesi par politiku un pārliecību, ka tauta ir noteicēja Latvijā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šos grozījumus, nodot likumprojektu komisijām un uzsākt darbu. Tas nebūs vienkārši, bet mums ir jāuzsāk darbs pie izmaiņām Satversmē, lai Latvijā būtu tautas vēlēts Valsts prezidents.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta nodošanai komisijām? Deputāti iebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, atturas – 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Deputāte Glorija Grevcova ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem un vēlas to nolasīt.

Vārds deputātei Glorijai Grevcovai balsošanas motīvu nolasīšanai.

G.  Grevcova (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Godātie kolēģi! Cienījamā Latvijas sabiedrība! Tautas vēlēts prezidents Latvijā ir nepieciešams, un tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, kā rāda līdzšinējā prakse, mums ir nevis Latvijas tautas prezidents, bet koalīcijas prezidents – tāds, kurš pieņem lēmumus un rīkojas nevis tautas, bet gan šaura politiskā karteļa interesēs, iespējams, tādējādi pelnot sev plusus uz nākošo termiņu.

Otrkārt, tautas vēlēts prezidents nozīmētu to, ka viņš neuzdrīkstētos pirmsvēlēšanu laikā nodarboties ar aģitāciju un ar saviem izteikumiem Latvijas televīzijā dalīt partijas saprātīgajā un nesaprātīgajā spektrā, jo tā viņš izrādītu necieņu galvenokārt jau pret balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, no kuriem būtu atkarīga paša prezidenta nākotne savā amatā.

Tālāk. Tautas vēlēts prezidents veicinātu Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos politiskajos procesos, jo, kā mēs visi labi redzam, tautas uzticība ar katru nākošo valdību samazinās, krītas arī vēlēšanu aktivitāte, tautai ir vajadzīgas jaunas vēsmas, jauns instruments, ar kuru tā justos krietni nozīmīgāka politiskajos procesos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu –   lēmuma projektu “Par 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums – par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri 2023. gada 17., 18. un 19. janvārī.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Hosama Abu Meri iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17., 18. un 19. janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Arņa Nagļa atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij ! Cienījamie kolēģi! Izskatīšanai šodienas Saeimas sēdē ir sagatavots lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Arņa Nagļa atbrīvošanu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā”.

Juridiskā komisija sanāca uz savu sēdi šī gada 9. janvārī. Diemžēl sēdē tiesnesis pats nevarēja piedalīties, bet komisijā tika saņemts tiesneša iesniegums gan ar lūgumu atbrīvot viņu pēc paša vēlēšanās, gan ar lūgumu izskatīt šo jautājumu bez viņa klātbūtnes.

Komisijas sēdes laikā uzklausījām Tiesu administrācijas ziņojumu par tiesneša profesionālo darbu un komisijai bija iespējams iepazīties arī ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto tiesneša profesionālā darba novērtējumu. Komisija vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un atbrīvot tiesnesi Arni Nagli no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Arņa Nagļa atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Debatēs neviens vārdu nav lūdzis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu”.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu”.

Debatēs vārdu neviens nav lūdzis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Deputāti Edgars Tavars, Ainars Latkovskis, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Raivis Dzintars, Aleksejs Rosļikovs, Kristaps Krištopans, Jānis Vucāns, Gundars Daudze un Jānis Reirs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa ir “Likumprojektu izskatīšana”.

Sākam izskatīt darba kārtības jautājumu – likumprojekts “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, otrais, galīgais, lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Igors Rajevs. Lūdzu!

I.  Rajevs (AS).

Cienījamie kolēģi, labrīt! Likumprojekta otrajam lasījumam izveidots viens priekšlikums.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un sašaurina elektronisko sakaru komersanta definīciju līdz tādiem mobilo sakaru operatoriem, kas sniedz balss sakaru pakalpojumus. Definīcija atbilst Elektronisko sakaru likumā lietotajiem jēdzieniem un izslēdz situācijas, kad šūnu apraidi varētu prasīt nodrošināt citi operatori, piemēram, televīzija. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies. Deputāti neiebilst komisijas viedoklim, līdz ar to tas ir atbalstīts.

I.  Rajevs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, vai jūs arī lūdzat vārdu vēl papildus? (Starpsauciens.)

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā mēs rūpīgi izskatījām šo likumprojektu, ko ir sagatavojusi Tieslietu ministrija un izskatījis un apstiprinājis Ministru kabinets. Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka nepieciešams pārskatīt un ieviest aspektus saistībā ar likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” piemērošanā konstatētajām nepilnībām un problēmām saistībā ar Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas darbību, redakcionāli precizēt likumu, kā arī nodrošināt... direktīvas 24. panta ietekmē veikto grozījumu praktisku piemērošanu darbinieku interešu aizsardzības kontekstā.

Komisija atbalstīja virzību... izskatīt šo jautājumu pirmajā lasījumā.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Bērziņš. 27. janvāris... šī gada 27. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Felss.

M.  Felss (JV).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrija. Likumprojekts paredz saskaņot likumu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” ar 2021. gada 30. septembrī grozīto likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” grozījumi paredz pārveidot zemes piespiedu nomas institūtu par zemes likumiskās lietošanas tiesību par maksu institūtu.

Izskatāmā likumprojekta mērķis ir atbilstoši grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādītajam izdarīt grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, izslēdzot no tā tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu, tajā skaitā zemes nomas līguma noslēgšanu.

Komisija lūgs Saeimu noteikt garāku priekšlikumu iesni egšanas termiņu, lai sagaidītu Satversmes tiesas spriedumu apvienotajā lietā par zemes lietošanu dalītajos īpašumos.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.  Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. aprīlis. Paldies.

M.  Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labrīt! Augsti godātais Saeimas Prezidij ! Kolēģi! Ziņošu par diviem savstarpēji saistītiem likumprojektiem – par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” un likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Likumprojektus izstrādājusi Tieslietu ministrija, izpildot Ministru kabineta atbalstīto maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plānu, kā arī lai nodrošinātu nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvai par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza direktīvu par pārstrukturēšanu un maksātnespēju.

Direktīva ietver pamatnosacījumus, kas pieprasa dalībvalstīs izveidot gan pastāvētspējīgam uzņēmumam, gan uzņēmējiem (fiziskajām personām), kas nonākuši finansiālās grūtībās, pieejamu mehānismu grūtību atrisināšanai, lai saglabātu esošo saimniecisko darbību. Direktīvas ieviešana uzlabotu ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru darbību, it īpaši to ilguma saīsināšanas ziņā, būtiskākos grozījumus paredzot tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. Ar likumprojekta izstrādi tiek pārskatīts un pilnveidots tiesiskās aizsardzības process un fiziskās personas maksātnespējas process.

Papildus informēju, ka šo izskatāmo likumprojektu pakotnē ir arī trešais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Tas ir izskatīts atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā un atbalstīts pirmajā lasījumā.

Juridiskās komisijas 2022. gada 20. decembra sēdē piedalījās Finanšu ministrijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvji un izteica konceptuālu atbalstu likumprojekta virzībai Saeimā, norādot, ka redakciju precizēšanai tiks iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam.

Juridiskā komisija 20. decembra sēdē atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Krasta. Juridiskā komisija priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica piecas dienas, tas ir, šī gada 17. janvāri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 17. janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” nepieciešamību skaidroju jau iepriekš, ņemot vērā, ka šajā likumprojektā paredzēta procesuālo normu precizēšana atbilstoši grozījumiem materiālo tiesību normās, proti, atbilstoši nupat izskatītajam likumprojektam “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Juridiskā komisija 2022. gada 20. decembra sēdē minēto likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Krasta. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17. janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Labdien, sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi un kolēģes! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs esam izskatījuši divus saistītus Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus. Pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” un otrais – “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”. Es informēšu par abiem, tā kā tie ir saistīti un patiesībā runā par vienu tematu, proti, šie abi likumprojekti paredz nepieciešamās izmaiņas, lai atbilstoši Ministru prezidenta dotajam uzdevumam Pārresoru koordinācijas centru jau šā gada sākumā pievienotu Valsts kancelejai.

Šīs iecerētās reformas mērķis ir uzlabot valsts attīstības plānošanu, koordināciju, samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību, kā arī pārklāšanos. Galvenais ir stiprināt vadības valdības centru. Jāpiezīmē, ka šādu nozīmīgu valdības centru veidojošo iestāžu, proti, Pārresoru koordinācijas centra un Valsts kancelejas, apvienošana ir ļoti svarīgs process, tas ir diezgan inovatīvs process, un sinerģija, protams, no tā var stiprināt un optimizēt valdības centra darbību nākotnē. Tāpēc mēs redzam, ka ļoti svarīgi šo procesu veikt pārdomāti, ņemot vērā, kāda ir katras iestādes jau šobrīd izveidotā struktūra, kāds ir katrā iestādē esošais vadības un darba stils, kā arī ekspertīze un kompetences. Un tas ir jo īpaši svarīgi, lai šīs reformas rezultātā netiktu zaudēts nekas no Pārresoru koordinācijas centra jau uzkrātās vērtīgās pieredzes, profesionalitātes, iestrādnēm un arī nākotnes iecerēm... kas turpmāk acīmredzot tiks veidota kopā ar Valsts kanceleju.

Tāpēc mēs komisijā, uzklausot abas puses, esam konstatējuši, ka rūpīgi jāseko šīs reformas norisei. Komisija lēma atbalstīt minētos likumprojektus un virzīt tos izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu tos atbalstīt – tātad runa ir par likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” un likumprojektu “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” – un balsot atsevišķi par tiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S. Ābrama. Šā gada 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priek šlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17. janvāris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Jā, tas, ko es teicu... Es varu papildināt, jo tie abi ir saistīti likumprojekti, un attiecībā arī uz šo otro likumprojektu es varu tikai citēt, ka Ministru prezidents ir norādījis, ka šīs reformas mērķis ir spēcīga, profesionāla, kompetenta un kompakta valsts pārvalde, kas spēj operatīvi koordinēt, risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus, un tāpēc ir nepieciešams spēcināt pārresoru koordināciju un sadarbību, vienlaikus samazinot funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos.

Kā es jau teicu, komisija lēma atbalstīt arī šo likumprojektu kā saistīto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājai.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S. Ābrama. Tāpat kā pirmajam likumprojektam arī šim – 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17. janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamais Prezidij ! Kolēģi! Es ziņošu par diviem saistītiem likumprojektiem. Sākumā likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”.

Straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē ir mainījušies autoru darbu un blakustiesību objektu radīšanas, producēšanas un izmantošanas veidi digitālajā vidē, līdz ar to nepieciešams pilnveidot autortiesību regulējuma tiesību normas. Sen aizkavētas izmaiņas, bet ar to – Autortiesību likuma grozījumiem – arī tiks pārņemtas Eiropas Savienības divas direktīvas – raidorganizāciju direktīva un digitālā vienotā tirgus direktīva.

Likuma grozījumi nepieciešami, lai atvieglotu autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Grozījumi ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu licencēšanu.

Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem.

Grozījumi precizēs jautājumu par autoru darbu izmantošanu izglītības jomā, ļaujot tos izmantot arī digitālā formātā. Izmaiņas atvieglos arī kultūras mantojuma institūciju darbu, paredzot tām iespēju kopēt institūciju krājumā esošos darbus saglabāšanas mērķim jebkādā formātā un jebkādā datu nesējā.

Tāpat izmaiņas plānotas attiecībā uz preses izdevēju tiesībām tiešsaistē tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju, tādiem kā YouTube, pienākumiem un komerciālā apritē nepieejamo autordarbu izmantošanu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasīju mam – 2023. gada 12. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. februāris. Paldies.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kā jau minēju, šie grozījumi saistīti ar iepriekšējiem grozījumiem. Ar likumprojektu tiks pārņemtas arī Eiropas Savienības raidorganizāciju un digitālā vienotā tirgus direktīvas, paredzot attiecīgā Eiropas Savienības regulējuma pielāgošanu. Grozījumi paredz attiecināt obligātu kolektīvu pārvaldījumu arī uz publiskošanu, ko veic ar tiešas ievades starpniecību.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu.

Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Kā iepriekš saistītajiem grozījumiem... arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 12. februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Preču zīmju likumā” (Nr. 65/Lp14).

Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi, abi redakcionāli.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 63. panta septītajā daļā (likumprojekta 4. pantā) vārdus “savā lēmumā un tiesas spriedumā” ar vārdiem “savā lēmumā vai tiesas spriedumā”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E. Tavars. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar likuma stāšanās spēkā laiku. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Attiecīgi likums stājas spēkā vispārējā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E. Tavars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Preču zīmju likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Preču zīmju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas jeb šī gada 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17. janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Šis likumprojekts – “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” (Nr. 66/Lp14) – ir saistīts ar nule kā izskatīto likumprojektu “Grozījumi Preču zīmju likumā”.

Uz otro lasījumu komisijā tika saņemti 18 priekšlikumi. Visi pamatā ir redakcionāli vai tehniski. Tos iesniegusi Tieslietu ministrija vai Juridiskais birojs, kā arī vienu priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz aizstāt visā likumā vārdus “Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Rīgas pilsētas tiesa” (attiecīgā locījumā). Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E. Tavars. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski precizējošs. Runā par izmaiņām 6. pantā “Patentu valdes uzturētie reģistri, pieteikumu un reģistrācijas lietas”, nosakot, ko ietver un ko uztur Patentu valde savā reģistrā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E. Tavars. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Tavars. Tāpat 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehnisks, paredz papildināt 23. panta pirmo daļu ar 3. 1 punktu jaunā redakcijā, runājot par Apelācijas padomes priekšsēdētāja darbu... darba organizēšanu... ko tas sevī ietver. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Tavars. 5. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehnisks, ar izmaiņām... ar papildinājumiem 24. panta pirmajā daļā. Paredz 3. punktu, ka Apelācijas padomes locekļa funkcijas un pienākumus... 3. punkta redakcija skan: “pārstāv Apelācijas padomi sūdzībās šā likuma 98. 1 pantā minētajos gadījumos, ja ir lietas izskatīšanas sastāva deleģēta persona”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E. Tavars. 6. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E. Tavars. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Izsaka likumprojekta 15. panta pirmo daļu (likuma 43. pantu) jaunā redakcijā, runājot par apstrīdēšanas reģistru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. 8. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehnisks. Papildinājums 54. pantā, runājot par rakstveida pierādījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E. Tavars. 9. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Papildinājumi 62. pantā, kas nosaka kārtību dokumentu, pierādījumu un citu papildinājumu pievienošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Tavars. 10. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Izsaka 68. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E. Tavars. 11. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehnisks, ar izmaiņām 68. pantā. Pants nosaka kārtību par vēršanos tiesā saistībā ar Apelācijas padomes lēmumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E. Tavars. 12. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī tehnisks, papildinot likumu ar 98. 1 pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Tavars. 13. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. 14. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehnisks, paredz 117. panta otrajā daļā aizvietot vārdus “dokumentu norakstu” ar vārdiem “dokumentu vai tā atvasinājumu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī 14. priekšlikumu.

E. Tavars. 15. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāls, papildina 121. panta otrās daļas 2. punktu pēc vārdiem “valsts valodu” ar vārdiem “augstākajā līmenī”. Līdz ar to šis pants skan: “Profesionālo patentpilnvarnieku saraksts [..] Profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā iekļauj datus par fiziskajām personām, ja attiecīgā persona atbilst šādām prasībām [..].” Un 2. punkts ir: “tā prot valsts valodu augstākajā līmenī [..]”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E. Tavars. 16. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas Egneres priekšlikums. Tehnisks, ar izmaiņām, papildinājumiem 125. pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. 17. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E. Tavars. Un visbeidzot 18. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, paredz izslēgt norādi par likuma stāšanās spēkā laiku, līdz ar to likums stājas spēkā vispārējā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

E. Tavars. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas jeb šī gada 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 17. janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Jekaterina Dorošķeviča. Lūdzu!

J.  Dorošķeviča (ST!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā un ierosina to atzīt par steidzamu.

Likumprojekta mērķis ir īstenot Jūras akadēmijas integrāciju Rīgas Tehniskajā universitātē. Nepieciešams pagarināt pārņemamo Latvijas Jūras akadēmijas studiju virziena akreditācijas termiņu, noteikt termiņu Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas pašlaik īstenojamajām profesionālajām izglītības programmām un termiņu, kādā Rīgas Tehniskā universitāte pieņem lēmumu par turpmāko Jūrskolas profesionālo iestādi un tās juridisko statusu.

Ministru kabineta reorganizācijas rīkojums paredz, ka Latvijas Jūras akadēmija tiek nodota Rīgas Tehniskajai universitātei un akadēmija turpina pastāvēt kā universitātes struktūrvienība. Universitāte pārņem arī akadēmijas struktūrvienību Jūrskolu, kas turpina darboties kā akadēmijas struktūrvienība. Universitāte ir akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija ir lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.  Dorošķeviča. Priekšlikumu iesniegšana – šī gada...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, lūdzu! Tagad balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Tagad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, arī datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

J.  Dorošķeviča. Tas būs šī gada 2. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2. februāris?

J.  Dorošķeviča. Ā, priekšlikumu... tas... šī gada 26. janvāris.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšliku mu iesniegšanas termiņš – šī gada 26. janvāris, un izskatīšana Saeimas sēdē – šī gada 2. februārī. Paldies.

J.  Dorošķeviča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Sākam izskatīt lēmuma projektu “Par piekrišanu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā 2022. gada 28. decembra sēdē izskatīja Rīgas pilsētas tiesas lūgumu par piekrišanas sniegšanu krimināllietas turpmākai iztiesāšanai pret 14. Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu, kurai apsūdzība izvirzīta saskaņā ar Krimināllikuma 272. pantu – par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.

Uzklausījuši 14. Saeimas deputāti Gloriju Grevcovu un viņas pārstāvi, komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par piekrišanu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds Svetlanai Čulkovai. Lūdzu!

S.  Čulkova (ST!).

Labdien, Prezidij ! Labdien, kolēģi! Glorijas lietai, protams, jābūt izvērtētai Latvijas Republikas tiesā. Tiesu sistēmai šajā gadījumā būs laba izdevība pierādīt vai nu savu neatkarību, vai politisku angažētību.

Ņemot vērā to, ka Glorijas lietā nav cietušās puses un ka viņa tika ievēlēta tāpēc, ka viņai bija ļoti liels cilvēku atbalsts, un to, ka viņa joprojām tiek atbalstīta no vēlētāju puses, mūsu piedāvājums – ļaut Glorijai turpināt darbu visā tai piešķirtajā ievēlēšanas termiņā un atsākt tiesvedību deputāta pilnvaru izbeigšanās brīdī pēc nepilniem četriem gadiem.

Konkrētais risinājums nekādā gadījumā neaizkavēs tiesiskumu, bet – atbilstoši vēlētāju izvēlei – ļaus mums maksimāli respektēt vēlētāju izvēli. Vēlētāju interešu saglabāšana ir augstāka par vēlmi nekavējoties sodīt opozīcijas deputātus.

Lai Dievs svētī mūsu Latviju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Dmitrijam Kovaļenko.

D.  Kovaļenko (ST!).

Godātie kolēģi, man nav šaubu par jūsu balsojumu. Es labi zinu parlamentāro vēsturi un to, kāpēc šāda vajāšana parasti notiek. Diemžēl to var saukt tikai par politiku. Šādi jums sanāca iznīcināt Artusa Kaimiņa partiju un – pirms viņa un paralēli ar viņu – vēl veselu sarakstu ar deputātiem un partijām.

Ar visu cieņu... Mēs bijām tam gatavi. Un ļoti labi saprotam: galvenais, lai būtu cilvēks, pantu viņam atradīs. Labi, ka šodien tie nebijāt jūs, bet rīt politiskā vajāšana var būt vērsta arī pret jums.

Balsojiet pēc frakcijas disciplīnas! Vienam otru noēst un iznīcināt – tā laikam ir mūsu nacionālā spēle.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Nataļjai Marčenko-Jodko.

N.  Marčenko-Jodko (ST!).

Labdien, Prezidij ! Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos vēlreiz atkārtot mūsu pozīciju: mēs esam par taisnīgu tiesu; mēs esam par to, lai Glorija Grevcova varētu sevi aizstāvēt tiesas priekšā, bet – pēc četriem gadiem.

Svarīgākais moments šajā lietā – prokurora secinājums, ka šajā lietā nav cietušās puses. Ja tiesa pieņems politisku spriedumu, tajā gadījumā (Starpsaucieni.) cietusī puse parādīsies, un tas būs vēlētājs.

Ļausim Glorijai Grevcovai izpildīt savus pienākumus vēlētāju priekšā un pēc tam stāties tiesas priekšā. Tajā brīdī tas jau nebūs politisks spriedums, bet tiesisks.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V.  Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka Latvijā bija novērojami arī daudz nopietnāki neprecīzas informācijas gadījumi.

Piemēram, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers... Savulaik par neprecīzi aizpildītu valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju viņš tika pie administratīvā soda. Viņam tika ļauts veikt labojumus valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā, kura daļēji arī ir publiska. Valdis Zatlers samaksāja 250 latu sodu, un viss.

Pēc analoģijas Glorijai arī var piemērot naudas... administratīvo sodu (Starpsauciens.) un ļaut turpināt darboties 14. Saeimā. (Starpsauciens.)

Turklāt jāatceras, ka 10 tūkstoši Latvijas balsstiesīgo personu, kas ņēma dalību 14. Saeimas vēlēšanās, nav pilnvarojušas ne komisiju, ne tiesu izbeigt Glorijas pilnvaras kā tautas priekšstāvei.

Un vēl. Gribu atgādināt, ka sods – tas ir informācijas nodrošināšanas... līdzeklis... līdzekļiem...

Glorija jau ir nosodīta ar to, ka publiskajā vidē tika plaši sniegta informācija par viņas... sodu, un, teiksim tā, tauta jau viņu nosodīja, bet mums... kā tiesiskuma valsts... ir aizliegta dubultā sodīšana. Lūdzu ņemt vērā arī to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A.  Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es palūgšu burtiski divas minūtes, ja jums būs laiks veltīt man savu uzmanību.

Es sākumā gribēju vienkārši lūgt Apvienoto sarakstu. .. Atkal pie jums vēršos: lūdzu, nobalsojiet par prezidentu...

Šis stāsts ir sācies jau pagājušogad (Starpsauciens.). .. šis stāsts ir sācies jau pagājušogad, kad mēs gājām pie Iekšlietu ministrijas... Un jau pateicām, ka katru reizi, kad tiek ievēlēta jauna Saeima, sākas politiskas spēles, izvēlas vienu jaunu partiju... izvēlas vienu jaunu partiju, kuru mēģina vajāt (Starpsaucieni.). .. vajāt un bez apstāšanās piespiest darīt to, ko grib topošā koalīcija.

Šajā momentā ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka, jā, kļūda ir pieļauta, bet mēs zinām no vēstures, ka tas ir parastais pārkāpums, par kuru var samaksāt naudas sodu, un ar to viss beigtos. (Starpsaucieni.)

Augsti godātie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām, ka pagājušajā Saeimā lielākā daļa deputātu nepareizi iesniedza savu amata deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā. Arī... nav pilnīgi nekādas reakcijas...

Jautājums ir tikai par vienu: ja uz šo momentu pats prokurors nespēj un nevar (Starpsauciens.). .. ja uz šo momentu pats prokurors nespēj un nevar noteikt cietušo pusi, viņš meklē un nespēj to atrast, tad ko mēs īstenībā darīsim tālāk?

Es vēršos pie jūsu saprāta. Es saprotu, ka jūs balsosiet šodien par to, lai Glorija Grevcova būtu tiesas priekšā, un tas ir absolūti normāli. Šeit jums nav nekādu pārmetumu. Jautājums ir par to, ka katru reizi... 13., 12., 14. Saeimā viss notiek pēc standarta scenārija – tiek atrasta viena partija, tiek paņemti jauni deputāti, un sākas viss kaut kas. Pats galvenais – viņus piespiest... Pirmais – nobalsot par pareizu prezidentu... Un tas ir sācies jau pagājušogad. Par to esmu jau runājis pie Iekšlietu ministrijas (Starpsaucieni.). .. Kolēģi, nelielu cieņu! Tas būtu no jūsu puses tikai normāli. (Starpsauciens.)

Tāpēc... par lietu... Ir ļoti svarīgi saprast. Uz šo momentu šeit ir cilvēki, kas mēģina piespiest jaunu frakciju, jaunu partiju rīkoties pret viņu gribu un pret viņu politiskajiem uzstādījumiem. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tāpēc, augsti godātie kolēģi, lūdzu, šodien balsojiet!

Un jums... nav nekādu pārmetumu par to, jums šodien rokās ir absolūta vara. Bet saprotiet vienu lietu: rītdien lietas var pamainīties, un tad jūs jau nebūsiet tik braši kā šajā momentā, īpaši jaunie deputāti, kuri uzskata... un ir apreibināti ar to varu.

Paldies, kolēģi. Šodien balsojiet pēc savas sirdsapziņas.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Andrejam Judinam.

Un, lūdzu, deputāti, saglabājam kārtību Sēžu zālē!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mūsu tribīne ir domāta ne jau tam, lai šeit runātu aizstāvības runas vai uzturētu apsūdzību. Mums ir jāpieņem lēmums vienkāršā jautājumā – vai atļaut tiesai strādāt vai neatļaut.

Manuprāt, nav nekāda pamata uzskatīt, ka konkrētajā gadījumā tiesai būtu jāliedz izpildīt savu funkciju.

Mēs atbalstīsim šo ierosinājumu, un tālāk lai lemj tiesa.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (AS).

Labdien, kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību, ka runa nav par to, kurš šeit ir vainīgs vai nav vainīgs. Ikvienam ir tiesības būt pietiekami gudram un uzmanīgi izlasīt dokumentus, kādi ir jāaizpilda, un pārrakstīšanās un apzināta melošana ir divas dažādas lietas.

Tāpēc, jā, es personīgi atbalstīšu un balsošu “par”, došu savu piekrišanu Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai. Un lūdzu arī... aicinu kolēģus atbalstīt šo ierosinājumu – ļaut tiesai strādāt. Un – lai top!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Igoram Rajevam.

I.  Rajevs (AS).

Šis ir ļoti vienkāršs jautājums, un te ir ļoti vienkāršs risinājums.

Kā jau Judina kungs pateica, mēs lemjam par to, lai ļautu tiesai strādāt vai neļautu tai strādāt. Protams, risinājums ir – jā, ir jāļauj strādāt. Un es atbalstīšu šo lēmuma projektu un balsošu “par”.

Vienlaikus es gribētu aicināt deputātus runāt par tēmu, nekavēt citu cilvēku laiku, jo politiskiem strīdiem un politiskiem paziņojumiem ir cits formāts un cita vieta.

Es gribu arī pateikt, ka Grevcovas kundze paliek Saeimas deputāte; mūsu valstī eksistē nevainības prezumpcija – viņa turpinās strādāt līdz tam brīdim, kad būs lēmums, un tad vai nu viņa turpinās strādāt Saeimā, vai nu mums acīmredzot... būs jauns deputāts.

Jebkurā gadījumā neviens neierobežo viņas tiesības darboties Saeimā, un, ja kāds to mēģinās darīt, es būšu viens no tiem, kuri viņu aizstāvēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Deputāte Glorija Grevcova ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīvu un vēlas to nolasīt.

Vārds deputātei Glorijai Grevcovai.

G.  Grevcova (ST!).

Jā, kolēģi, uzvesties jūs nemākat vispār.

Godātā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Cienījamā Latvijas tauta! Kolēģi! Es ticu, ka tiesa pieņems pareizu lēmumu. Es ticu tam, ka Latvijā ir taisnīga tiesa. Es apsolu saviem atbalstītājiem, kuru vēlēšanās bija vairāk nekā 10 tūkstoši un sociālajos tīklos – vairāk nekā 100 tūkstoši, ka es turpināšu savu darbu arī pēc tā, ka mani izdeva kriminālvajāšanai, un attaisnošu uz sevi liktās cerības.

Liels paldies jums, jo tieši jūsu atbalsts ir tas, kas mani motivē un vienmēr ir motivējis un dzinis uz priekšu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

2022. gada 5. decembrī Saeima saņēma 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem”.

21. decembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura, atsaucoties uz ekonomisko situāciju un inflācijas rādītājiem Latvijā un to, ka ministrijās nodarbināto ierēdņu atalgojums ir samērā zems, aicināja atalgojuma palielinājumu atlikt, palielinājumam paredzētos līdzekļus novirzot citām vajadzībām.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināti Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji, kas skaidroja, ka visas valsts amatpersonas ir iekļautas vienotā hierarhiskā atlīdzības sistēmā, līdz ar to atalgojuma palielināšanās valsts pārvaldē, proti, ministriju ierēdņiem, saistīta arī ar augstāko valsts amatpersonu atalgojuma izmaiņām. Eksperti uzsvēra, ka, veicot atalgojuma reformu, tiek ievērots arī Satversmes tiesas norādījums par līdzsvara nodrošināšanu visos trīs varas atzaros.

Pēc visu pušu viedokļu uzklausīšanas, ņemot vērā gan iniciatīvas iesniedzēju argumentāciju, gan arī ekspertu skaidrojumus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību, rosinot to nodot padziļinātai izvērtēšanai Ministru kabinetam, ņemot vērā aktuālo situāciju.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131. 5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirmām kārtām jautājums deputātam Rosļikovam : vai jūs vēlaties pieteikties debatēs vai balsojuma motivācijas nolasīšanai?

Tātad mēs atklāsim debates, bet, pirms mēs atklājam debates...

Ir saņemts deputātu Raivja Dzintara, Edgara Tavara, Ainara Latkovska, Viktora Valaiņa un Aināra Šlesera iesniegums ar lūgumu turpināt šā gada 12. janvāra sēdi bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav.”) Deputāti neiebilst. Tātad Saeimas sēdi turpinām līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Un tagad – debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A.  Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, es domāju, ka šajā jautājumā mums domstarpību nebūs, tas ir tīri tehnisks jautājums. Kā to izpildīt? Es domāju, ka frakcijā JAUNĀ VIENOTĪBA ir daudz gaišu, juridiski sagatavotu galvu, kuras spēs mums piedāvāt, kā tas ir īstenojams.

Bet, šodien atnākot uz darbu un izlasot epastu, ka vidēji vienam deputātam tagad būs algas pieaugums – plus vēl 600 eiro... Manā skatījumā, tas absolūti nav normāli. Mūsu valstī cilvēki saņem 600 eiro, a šodien mums epastā atlidoja... vienkārši papildus pie algas vēl seši simti. Tas ir ārkārtīgi daudz.

Ja mēs atceramies mūsu augsti godātā Valsts prezidenta Egila Levita teikto... Viņš pateica ļoti konkrēti: solidaritāte ir galvenā atslēga mūsu valsts attīstībai un turpmākajiem panākumiem.

Un, manā skatījumā, tas būs normāli, ja mēs šeit būsim solidāri ar cilvēkiem un ja visu, kas šajā momentā pielīp (atvainojiet par tādu nesmuku vārdu)... nu, vienkārši... nu kaut kā nosūtīsim citām vajadzībām.

Es ļoti ceru, ka mēs šodien balsosim, lai tas viss iet uz priekšu, bet es ļoti lūdzu Ministru kabinetu, īpaši Jauno VIENOTĪBU: nebremzējiet (atvainojiet par tādu vārdu atkal) šo jautājumu! Lai tas tiek sekmīgi atrisināts pēc iespējas ātrāk, un lai tas būtu ar konkrētu rezultātu!

Es vēlreiz gribu pasvītrot: 600 eiro klāt pie deputāta algas – esošajos apstākļos tas ir vienkārši nenormāli.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M.  Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Deputāti! Par Latvijas pilsoņu kolektīvo ie sniegumu “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem” – par turpmāko virzību. Šajā iesniegumā cilvēku problēmām, vajadzībai, ko viņi ir izteikuši tajā, ir sava jēga, kurā ir vērts ieklausīties. Un kāpēc es principā atbalstu šajā iesniegumā minēto? Jo augstāko politisko amatu algu būtiska pacelšana, pirmkārt, audzē valsts parādu, otrkārt – kas šobrīd ir pats svarīgākais šajā jautājumā –, atsvešina politiskos amatus no sabiedrības un problēmām, ar kurām saskaras iedzīvotāji.

Es atbalstu šo iesniegumu par valsts augstāko amatpersonu algu iesaldēšanu, tomēr komisijas piedāvātais variants šo jautājumu nodot valdībai izskatīt pēc vairāk nekā četriem mēnešiem realitātē ir problēmas norakšana pēc būtības. Kolektīvā iesnieguma mērķis ir politiskajai elitei solidarizēties ar sabiedrību. Valdības rīcība attiecībā uz nespēju sniegt papildu atbalstu enerģētikas krīzē... uz jaunas ministrijas veidošanas pamata... skaidri parāda dziļo plaisu starp valdību, kura uzskata, ka viss ir kārtībā, un tautu, kurai ir arvien grūtāk samaksāt komunālos maksājumus un iegādāties ikdienai nepieciešamās lietas.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes rādītājiem, 2022. gada trešajā ceturksnī darba samaksa ir pieaugusi par sešiem procentiem, bet reālās pārmaiņas, “pateicoties” inflācijai, ir neto darba samaksas samazinājums par 12,9 procentiem. Pēdējais nozīmīgais atbalsts energoresursu krīzes apstākļos tika īstenots iepriekšējās Saeimas laikā, un opozīcijas vairākkārtējie mēģinājumi piedāvāt dažādus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem ir noraidīti neiedziļinoties.

Ja politisko amatu algas ir piesaistītas vidējai algai valstī, tad kādā veidā Saeimas priekšsēdētājam var tikt pacelta alga par 74 procentiem un parlamentārajiem sekretāriem – par 63 procentiem? Tas ir liels cipars. Ministru un parlamentāro sekretāru algu kāpums valstij izmaksās aptuveni pusmiljonu gadā. Vēlmei celt algas sekos arī pašvaldību politiskie darbinieki, un rezultātā daži savu algu jau šobrīd vēlas gandrīz vai dubultot.

Pagājušajā reizē es šeit pieminēju, ka valsts parāds ir gandrīz – gandrīz! – 16 miljardi eiro, bet šobrīd, pēc jaunākajiem Valsts kases datiem, parāds jau ir pārsniedzis šo slieksni – 16 miljardus.

Ar šī gada 1. janvāri pieaug ne tikai gāzes, elektrības un daudzviet –ūdensapgādes tarifi, bet arī slogs no politisk ajām amatpersonām, kas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav patīkami. Pēc OECD 2021. gada pētījuma, Latvija ir starp līderiem sabiedrības neuzticēšanās līmenī valdībai. Pēc konkrētā pētījuma, starp OECD valstīm valdībai vēl vairāk neuzticas vienīgi narkokarteļu dzimtenē Kolumbijā.

Algu neiesaldēšana pasliktinās sabiedrības uzticību valsts varai, turpretī algu iesaldēšana kaut nedaudz, bet mazinātu plaisu starp tautu un valdību. Attiecības neveidojas vienā mirklī, tās ir jāveido, un šis lēmums var kalpot kā solis attiecību un uzticības uzlabošanai starp valdību un tautu.

Salamana pamācības 29:4 noslēgumā: “Īsts ķēniņš uzceļ savu valsti ar tiesu un taisnību, bet sīks ts un negausīgs valdnieks turpretī grūž to postā.”

Dievs, svētī Latviju!

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Ziniet, kā ir? Man drausmīgi nepatīk, ka mani čakarē, un tas nav rupjš vārds, ja. Man nepatīk arī tas, ka šobrīd tiešā veidā tiek čakarēta tauta, jo – pie kā šis lēmums novedīs? Tagad mēs uz četriem mēnešiem nodosim to Ministru kabinetam, pēc tam būs kaut kāds lēmums, un finālā jau nekas nemainīsies.

Manā skatījumā, no komisijas tam uzreiz bija jānonāk šeit, tribīnē, jāziņo par to un mums jābalso par to. Tiešām tas ir amorāli – pacelt sev algas laikā, kad cilvēki mūsu valstī knapi var savilkt galus kopā, elektrības cenas ir “kosmosā”, gāzes cenas ir “kosmosā”. Protams, mums šeit ir jauki un silti un viss ir kārtībā, bet cilvēkiem ir ļoti grūti laiki. Un šeit es runāju par principu – par principu, kādu Saeima šobrīd izvēlējās –, un tas, manā skatījumā, ir nepareizs princips. Mums nevajadzēja nodot to izskatīšanai Ministru kabinetam, mums vajadzēja lemt šeit uz vietas.

Tas pats jautājums ir arī par deputātes izdošanu. Tā ir tautas un valsts līdzekļu tērēšana. Tie ir jautājumi, kurus var atrisināt šādi (Uzsit knipi.). .. mēs izvēlamies kaut kādu garu procesu, kas ir necaurskatāms un nepārskatāms, un cilvēkiem nesaprotams, cilvēkiem tiek dotas kaut kādas cerības, ka tautas kalpi būs solidāri ar viņiem un likumīgā kārtībā izlems un nepacels sev algas. Tā nebūs, algas tiks paceltas visiem, un tas nav pareizi, kolēģi.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie Saeimas Prezidija pārstāvji! Godājamie kolēģi! Pašreiz šis jautājums ir kārtējais populisms, ar ko nodarbojas esošā koalīcija. Vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku ir sagatavojuši priekšlikumu, kurā skaidri pateikts: iesaldējiet deputātu, ministru, prezidenta algas. Kāds sakars Ministru kabinetam ar šo lēmumu? Kurš lems par budžetu? Par budžetu lemsiet jūs – par budžetu lemsim mēs, Saeimas deputāti. Protams, noteicošais vārds būs koalīcijas partijām un koalīcijas disciplīnai.

Kāpēc jūs gribat šo jautājumu atlikt uz četriem mēnešiem, nosūtīt Ministru kabinetam izskatīt? Zināt, kāpēc? Tāpēc, ka par algu palielināšanu Saeimas deputātiem, ministriem un prezidentam ir lēmusi iepriekšējā, 13., Saeima, un tagad, janvārī, šis algu palielinājums jau ir stājies spēkā. Ja par šī gada budžetu mēs būtu normālos apstākļos lēmuši pagājušā gada decembrī, tad mēs varētu pieņemt lēmumu un no janvāra šis algu palielinājums nebūtu stājies spēkā. Tagad tas ir stājies spēkā.

Es aicinu nevis nosūtīt uz četriem mēnešiem valdībai – valdība sasies šos jautājumus ar visiem citiem jautājumiem un koeficientiem –, bet... kas tad valstī pieņem galalēmumu ? Tā ir Saeima. Šajos jautājumos tā ir Saeima. Es aicinu šodien rīkoties savādāk. Es aicinu Saeimas deputātus pašiem pieņemt lēmumu par algu iesaldēšanu iepriekšējā gada līmenī līdz brīdim... kamēr ekonomika nestabilizēsies, kamēr netiks radīti kompensācijas mehānismi cilvēkiem, lai viņi varētu samaksāt par apkuri, par elektrību, par citiem mājsaimniecības... maksājumiem, par bērnu izglītību. Mēs saprotam, ka inflācija ir vairāk nekā 20 procenti, bet šodien valdošā koalīcija melo! Jūs melojat, atliekot šo jautājumu, tāpēc ka jūs negribat iesaldēt savas algas.

Es aicinu šodien atklāti arī pateikt, ka šī jautājuma pārlikšana nav jautājuma risināšana, tā ir vienkārši nevēlēšanās solidarizēties ar tautu. Tā ka es aicinu šajā gadījumā... ja jau reiz gala termiņš budžeta apstiprināšanai ir noteikts 8. marts, es aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju aktīvi rīkoties un budžetā iestrādāt šos konkrētos algas iesaldēšanas priekšlikumus, ko piedāvā tauta.

Kāpēc ir vajadzīgs Ministru kabinets? Vai tad Satversmē kaut kur noteikts, ka Saeimai ir jābalso tā, kā lemj Ministru kabinets? Saeima var noraidīt jebkuru Ministru kabineta lēmumu, ja uzskata to par nepareizu.

Šodien es teiktu tā – Saeimas deputātiem ir nepieciešams pieņemt lēmumu katram priekš sevis. Es uzskatu, ka algas ir jāiesaldē un jāsolidarizējas ar tautu. Tā ka izdariet izvēli katrs individuāli, un 8. martā mēs redzēsim, kurā pusē ir Saeimas deputāti, – vai balso kopā ar tautu vai pret tautu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām jau sveiciens visiem jaunajā gadā! Novēlu visiem labu veselību, izturību jaunajā sesijā!

Par šo lēmuma projektu, kas šodien sagatavots. Zaļo un Zemnieku savienība pusotra gada garumā ļoti aktīvi iestājās pret Krišjāņa Kariņa valdības politiku attiecībā uz atalgojuma sistēmu. Mēs par to aktīvi esam runājuši, snieguši priekšlikumus, visādos veidos centušies panākt samērīgumu atalgojuma jaunpiedāvātajā modelī, un mēs redzam to, ka mēs neesam sadzirdēti. Arī tajā laikā, kad par to vajadzēja runāt, nebija tā, ka diezgan plaši tas tiktu atspoguļots. Šur tur tas tika pieminēts, bet faktiski lēmumi tika pieņemti aptuveni pusotru gadu atpakaļ.

Šodien ir situācija, kad mēs jau esam nonākuši fakta priekšā. Datumi ir pienākuši, lēmumi ir pieņemti, situācija ir iestājusies, un šobrīd Saeimā kaut ko mainīt... Mēs redzam to, ka it kā mums ir solīta jauna politika, bet pēc būtības politika palikusi tā pati vecā. Tik un tā budžets šobrīd aktīvi tiek gatavots ārpus Saeimas sienām – valdībā, koalīcijā aiz slēgtām durvīm, kur pēc būtības arī par šiem jautājumiem vajadzētu diskutēt.

Būtu bijis tikai normāli, ja budžeta projekts Saeimā būtu bijis jau pagājušajā gadā, pagājušajā gadā mēs būtu jau varējuši diskutēt arī par šiem jautājumiem. Tas būtu tikai normāli. Tā vietā, tā teikt, jaunā koalīcija (es to sauktu par veco koalīciju ar jaunpienācējiem) mēģina saglabāt to pašu veco stilu, vairāku mēnešu garumā aiz slēgtām durvīm diskutējot par nākamā gada valsts budžetu. Šis lēmums pie šādas politikas ir pilnīgi normāls – tas, ko šobrīd piedāvā.

Tiek dota iespēja politikas, valdības jaunpienācējiem. Nu tad parādiet to, ka jūs esat par kādu jaunu politiku! Es zinu daudzu jūsu nostāju vēlēšanu laikā, kāda tā bija attiecībā uz šo konkrēto jautājumu. Te nu ir iespēja, jums nav jāgaida ne četri, ne pieci mēneši, jūs varat to izdarīt kaut vai rīt vai parīt. Saeima uzdod šo jautājumu valdībai. Sēdieties aiz slēgtām durvīm, pieņemiet lēmumu, informējiet par to pārējos. Jūs to varat izdarīt jau rītdien, nav jāgaida četri mēneši.

Aicinu atbalstīt šo lēmumu un visiem atcerēties to, par ko jūs runājāt priekšvēlēšanu laikā. Visu cieņu tiem politiķiem, kas priekšvēlēšanu laikā šo lēmumu aizstāvēja, bet es aicinu paskatīties atbildīgi... pret saviem vēlētājiem... tos politiķus, kuri šobrīd ir tādās pašās domās kā sabiedrība, tādās pašās domās kā šīs iniciatīvas autori. Aizdomājieties par to! Šodien mēs šo lēmumu nododam valdībai... parādīt, vai tā valdība ir tā pati vecā, vai tomēr tajā ir kādas jaunas vēsmas. Viss ir jūsu rokās. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja biedre! Godājamie deputāti! Es gribu pateikt dažus vārdus par sistemātiskumu. Man ir pieredze (varbūt atšķirībā no dažiem jaunajiem deputātiem) dažos citos sasaukumos, un vienmēr šis jautājums atkārtojas ar zināmu populisma devu, absolūti ignorējot to, ka Saeimas deputāta algu nevar izraut ārā no kaut kādas kopējās struktūras, kā to dara pēdējā gadā.

Godājamie deputāti, iedomājieties, ka jūs neesat Saeimas deputāti, bet jums ir ļoti laba izglītība, laba pieredze, teiksim, kaut kādās valsts kapitālsabiedrībās, vadīšanā, jūs nekad neesat bijuši pārsteigti kaut kādos nelikumīgos darījumos, un jums piedāvā strādāt, nu, ne privātā kompānijā, par ko runā, ka tur ir lielas algas, bet, pieņemsim, kādā valsts kapitālsabiedrībā. Jūs ejat uz “Latvijas valsts mežiem”, un tur jums saka: “Mēs te paskatījāmies, minimāli var izdzīvot ar 1000 eiro mēnesī, mēs jums piedāvāsim 1200 eiro.” Vai tas cilvēks ies strādāt par šī uzņēmuma vadītāju?

Vai jūs iesiet uz Latvijas Banku – jums ir laba izglītība, jūs esat strādājis iepriekšējā darbā, kur esat saņēmis, teiksim, 10 tūkstošus mēnesī –, un tur jums teiks: “Mēs jums piedāvāsim vairāk nekā Saeimas deputātam, jūs dabūsiet trīs ar pusi vai četrus tūkstošus eiro mēnesī.” Šie cilvēki vienkārši neies strādāt.

Vai iedomājieties Gausu. Viņš aizies uz airBaltic. .. viņš iepriekšējā darbā saņēma 100 tūkstošus mēnesī... viņš atbrauc uz Latviju, un mēs sakām: “Paklausieties, nu, tauta grimst nabadzībā, jūs taču varat strādāt par 10 tūkstošiem mēnesī, vai ne?” Bet Gauss saka: “Es strādāju tikai par miljonu gadā.” Tātad pa 100 tūkstošiem vai 70 tūkstošiem... Ko mēs darīsim ar viņu? Tad mums ir tāds arguments: visi teiks, ka viņi strādā atbildīgā darbā, viņiem ir kvalifikācija un – galvenais! – valsts kapitālsabiedrībā nevar saņemt mazāk par 15 tūkstošiem. Es te paskatījos.

Tātad veselai rindai cilvēku (tie nav pieci, desmit Latvijā, mums ir vairāki simti šādu cilvēku) ienākumi pārsniedz 150–200 tūkstošus gadā, un viņi strādā valsts darbā, dažs labs trīs četrās vietās, un viņi jums teiks, ka tai padomē, kur viņš atnāk reizi mēnesī, ir šausmīgi atbildīgs darbs, jo bez šī atbildīgā darba, saprotiet, valsts sabruks.

Tātad, izejot no teiktā, vienīgais bezatbildīgais darbs ir Saeimā. Tāpēc es pilnīgi piekrītu iepriekš teiktajam. Tās algas ir nenormāli lielas. Mēs arī esam muļķi, salīdzinot ar Lietuvas parlamentu, kurš pieņēma lēmumu noteikt Seima deputātiem sešus tūkstošus eiro mēnesī un vienādu algu prezidentam, Seima priekšsēdētājam un Ministru prezidentam – 10 tūkstošus mēnesī, bet sasniegt to pakāpeniski, ar indeksāciju līdz 2025. gadam.

Stacijas tunelī es redzēju... tur kāds ubags man teica: “Es esmu gatavs strādāt Saeimā par trīssimt līdz piecsimt eiro mēnesī.” Es domāju, ka mums gribētāji ir, vai ne? Bet, ja nopietni, es domāju, ka ir jāizstrādā... lai komisija sagatavo sistēmu, un tad ir divas iespējas, kas mums ir jāpārlemj: vai Valsts prezidentam ir jābūt augstākajai algai valstī? Ja man kāds saka to, ka kaut kādas vidējas nozīmes valsts kapitālsabiedrībā algai jābūt 15 tūkstošiem eiro mēnesī, bet Valsts prezidentam pietiek, teiksim, ar pieciem vai septiņiem tūkstošiem – es nesaukšu skaitļus, divreiz, trīsreiz mazāk –, jo viņa darbs, redziet, nav atbildīgs... vai Ministru prezidentam.. . Kāpēc ierēdnim trīs amatos, četrās padomēs gadā jāsaņem 150 vai 200 tūkstoši, bet Valsts prezidentam, teiksim, 50 vai 60 tūkstoši? Tad lai atbild uz šo jautājumu sakarīgi. Nevajag te nākt un stāstīt, ka mēs esam kaut ko pacēluši.

Es balsoju iepriekšējā Saeimā, nezinot, vai es vispār būšu deputāts... nobalsoja iepriekšējā Saeima, kur trīs gadus bija iesaldētas algas, – bez kāda populisma –, lai beidzot šeit būtu normāli cilvēki. Ja jūs visi esat tik gudri, kas te runā, ka mums ir šausmīgi lielas algas (es par sevi neuztraucos, man pilnīgi vienalga, kādu algu pieņems, es runāju tikai par sistēmu)... ja jau mums te visi ir ģēniji, tad, lūdzu, nosauciet katras partijas, teiksim, sesto vai septīto cilvēku. Mums parādās partijas – iepriekšējās divas –, kur neviens pat trešo cilvēku nezināja, kas viņš ir, – no kaut kurienes izkrita. Nu labi, četras partijas izlidojušas ārā, paldies dievam, vai ne?

Tāpēc man būtu lūgums šai komisijai noteikt: tātad, ja ir sistēma, ka ir Valsts prezidents, teiksim, kā Lietuvā... viņam ir 10 tūkstoši, tad valsts kapitālsabiedrību vadītāji var saņemt tikai deviņus ar pusi vai deviņus, nevis 15 vai 50 tūkstošus mēnesī. Būsim godīgi. Jatāda sistēma tiek ieviesta... savā laikā bija tāds mēģinājums, es skatījos algu klasifikāciju Latvijas laikā... tas ir, pirmskara Latvijas laikā, tur bija tabula, kur iet uz leju līdz ministriju departamentu vadītājiem... un beidzot ar apkopējām. Ļ oti precīza sistēma – algu indeksācija, pēc izdienas šīs algas tiek sistēmiski palielinātas.

Tātad nosakām: vislielākā alga valstī ir Valsts prezidentam, tad Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ministriem, Saeimas deputātiem, departamentu vadītājiem un attiecīgi uz leju. Savukārt Saeimā ir nenormāli mazas algas, samērojot ar šīm pašām deputātu algām. Tātad, ja Saeimas deputāts ir kaut kādā piektajā kategorijā, tad atkal nākamie... izdiena, teiksim, nodaļu vadītāji un tā tālāk – lai arī šeit ir normālas algas cilvēkiem.

Ja man te kāds saka: “Izrausim Saeimas deputātu algu ārā no kopējās sistēmas, jo viņi ir liekēži, viņi te sēž un viņu darbs ir absolūti neatbildīgs...” Salīdzinot, kā es teicu, ar kaut kādu vidēju valsts uzņēmuma amatu vai kaut ko... es tam nekad nevaru piekrist.

Otra pieeja var būt tāda: mēs tiešām pasakām, ka, piemēram, “Latvenergo”, “ Latvijas valsts meži ”, airBaltic un vesela rinda citu valsts kapitālsabiedrību ir pelnījušas, ka... viņi saņem 15 vai 20 tūkstošus mēnesī. Nu, Saeimas deputātam jābūt 10 reizes dumjākam, nē, piecreiz dumjākam... nu, viņam būtu jābūt 4 tūkstošiem mēnesī, tad tā būtu cita shēma.

Bet es iesaku tomēr varbūt atgriezties un papētīt pirmskara pieredzi Latvijas deputātam un atzīt, ka vissvarīgākais amats un vislielākā atbildība ir Valsts prezidentam un Ministru prezidentam, jo, ja Ministru prezidents būs trīsreiz dumjāks par vidējas valsts kapitālsabiedrības priekšsēdētāju ar trīsreiz mazāku algu, loģiski, ka tā valsts tiešām būs pilnīgā katastrofā.

Tāpēc tikai es runāju šeit par sistēmu un ceru, ka valdība kopā... gan komisija... bet nu Ministru kabinets tiešām beidzot izstrādās šo sistēmu. Bet tad, lūdzu, neizrausim Saeimas deputātus ārā no šīs kopējās sistēmas.

Paldies. Un bez populisma. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K.  Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! PROGRESĪVO frakcijas vārdā vēlu jums visu to labāko jaunajā gadā. Attiecībā uz šo jautājumu vēlos ieskicēt – augstās inflācijas dēļ lielākā daļa mūsu iedzīvotāju 1. janvāri sagaidīja ar faktiski mazāku reālo algu nekā gadu iepriekš, savukārt parlamentārie sekretāri Jaungadu sagaidīja ar divarpus tūkstošu algas pielikumu.

Šī koalīcija un šī valdība mīl sevi dēvēt par krīzes menedžeriem, bet konsekventi izvairās demonstrēt līderību. Grūtos laikos līderība izpaužas nevis tajā, ka vispirms algas paaugstina sev, bet gan – saviem darbiniekiem. Neviena ministrija nevarētu strādāt bez ierindas darbiniekiem un ierēdņiem. Saeimas Administrācija un mūsu visu darbs nav iedomājams bez Saeimas darbiniekiem. Saeimas frakciju darbs nav iedomājams bez frakciju konsultantiem, daži no kuriem saņem 700 eiro uz rokas. Vai tieši to pašu mēs varētu teikt arī par parlamentārajiem sekretāriem un ministru biedriem?

Tagad parlamentārie sekretāri saņems vairāk nekā ministri pagājušogad. Bagāto ministriju vadošajiem ierēdņiem, protams, ir iespējas papildus piepelnīties amatos valsts kapitālsabiedrībās, bet tas nav iespējams ierindas ierēdņiem un darbiniekiem, no kuriem daļa saņem 700 eiro uz rokas. Pat prestižajā Ārlietu ministrijā šobrīd ir vairāk nekā 50 vakances ! Ministrijā, kur ir ļoti augsta starptautiska atbildība un ļoti augstas prasības kvalifikācijai.

Šī ir ačgārna sistēma, kas koalīcijai būtu jāreformē, nevis jānostiprina. Ir bieži piesaukts, ka, lai kopējā algu piramīda izkustētos no vietas, vispirms ir jānofiksē augstāko amatpersonu algas. Arī šodienas diskusijā mēs par to runājam.

Šī bija ļoti gausa valdības veidošana, mēs visi to novērojām. Laika bija gana daudz, lai izdomātu veidu, kā politiķu algas iesaldēt, neturot šīs pārējās amatpersonas gūstā. Bija gana daudz konstruktīvu sarunu un dialogu, lai šo jautājumu laikus izrunātu.

Ja mēs paaugstinām algas deputātiem un ministriem, tad noteikti jāsamazina kompensāciju apjoms. Mums šobrīd ir dāsnākās deputātu kompensācijas Baltijas valstīs. Iepriekšējā sasaukumā mēs redzējām, ka tās var sasniegt vienam deputātam summāri virs 30 tūkstošiem eiro. Līdzīgi kā mūsu cilvēki šobrīd savelk jostas, arī deputātiem ir jābūt pieticīgākiem ar kompensācijām. Sāksim ar to, ka noteiksim, ka transporta kompensācijas ir pieejamas tikai sabiedriskajam transportam.

Kopumā PROGRESĪVIE atbalsta šo ManaBalss.lv iniciatīvu (Starpsauciens: “... Daugavpili...”) par augstāko amatpersonu algu pārskatīšanu. (No Daugavpils arī ir sabiedriskais transports.) Cerams, ka Ministru kabinets ir spējīgs nākt klajā ar līdzsvarotāku piedāvājumu, kas neaizmirst arī par ierindas darbiniekiem, kuri ikdienā pilda ne mazāk svarīgus valstiskus pienākumus kā mēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamais Prezidij !Cienījamie kolēģi! Mums frakcijā bija ļoti karstas debates par šo jautājumu. Kā jau jūs dzirdējāt, visas manas kolēģes iestājās pret algu iesaldēšanu... par algu iesaldēšanu, bet es biju viens no tiem retajiem mūsu frakcijā... un es biju absolūtā mazākumā – viens pret astoņi –, kurš teica, ka varbūt tomēr nevajag iesaldēt, un es jums paskaidrošu, kāpēc.

Frakcijas kolēģis, kurš ir arī mans radinieks, man pateica: “Nu tad tev jāiet meklēt piederība pie cita politiskā spēka.” (Smiekli. Aplausi.) Es uzreiz paskatījos telefonā un sapratu, ka man ir Latkovska kunga telefons (Smiekli.), un pie sevis sāku domāt. Es domāju – a kāpēc Saeimā nav tā kā futbolā, ka ir transfēru tirgus? (Smiekli.) Mēs varētu paņemt mani un iemainīt pret Reira kungu līdz sesijas beigām. Protams, Latkovska kungs teiktu: “Tu... Viņš ir bijis (Starpsauciens.). .. jā, nu, ir bijis ministrs, a bet mums... mums ir valsts noteiktais partijas finansējums.” Mēs teiktu: “ Okay, jaunais Krištopans pret Reira kungu, mēs vēl iedosim no partijas finansējuma naudu.”

Nu, lūk, ja jau mēs iesaldējam algas, kāpēc mums vajag partiju finansējumu? Veseli divi vai trīs politiskie spēki, kuriem bija partijas finansējums, netika Saeimā. Mūsu frakcija – mēs tikām bez partijas finansējuma, tāpat Rosļikova kunga partija tika bez partijas finansējuma. Kā Rosļikova kungs teica: “Telefons – tas ir viss, kas ir vajadzīgs priekšvēlēšanu kampaņām.” Tad atsakāmies no tā finansējuma! (Daži deputāti aplaudē.) Tie ir 14 miljoni.

Ja mēs ejam, teiksim, tālāk, tad varam paskatīties uz prezidenta funkciju uzturēšanu. Prezidenta funkciju uzturēšana gadā izmaksā 6,6 miljonus eiro – tas ir gadā! Mēnesī tie ir 550 tūkstoši eiro – mēnesī! (Starpsauciens.) Ja mēs izdalām 550 tūkstošus ar 100, ko mēs dabūjam? Mēs dabūjam apmēram piecus tūkstošus. Prezidenta funkciju uzturēšanai ir nepieciešams 61 darbinieks – 61 darbinieks!

Garajos ziemas vakaros, ja jums gribas uzspēlēt spēli, es jums varu ieteikt fantastiskāko spēli: jūs paņemiet lapiņu un sāciet rakstīt 61 pozīciju, kas ir nepieciešama, lai tiktu uzturētas mūsu prezidenta funkcijas. Un tā mēs varam turpināt kaut vai par to pašu VID. Ja paskatāmies, 1. augustā “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” bija raksts – Latvijas VID strādā 2800 darbinieku vairāk nekā Igaunijas VID un iekasē par divarpus miljardiem mazāk naudiņas nekā Igaunijas VID.

Proti, ja jau mēs runājam par deputātu algu iesaldēšanu, varbūt tad ķeramies pie tādām reformām, kur tiešām ir simtiem miljonu, kurus varētu ietaupīt.

Un visbeidzot, runājot tieši par deputātu algām un vispār par algām, –problēma jau nav tas, ka tās algas ir lielas vai mazas, problēma ir tie pārējie visi izdevumi, kas ir saistīti ar to.

Kā man viens profesors sen atpakaļ teica: “Talants maksā naudu. Ja tu norēķināsies ar sēkliņām un banāniem, tu pretim vienmēr dabūsi mērkaķus un ziloņus.” Aicinu jūs visus par to padomāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Vilim Krištopanam. (Starpsaucieni.)

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Jā, tāda mums tā ģimene ir – meita atsakās no tēva. Kas tēvam būtu jādara – vai tad jāatsakās no dēla, vai? Tas tā pa jokam. Te jau man Sprūda kungs blakus sēž, viņš jau gatavs manu meitu ņemt, un viņa, cik es saprotu, arī par progresīvajiem balsoja, tā ka tur viss ir kārtībā. (Smiekli.)

Bet es gribētu runāt par divām lietām.

Pirmā ir tā, ko pieminēja Kiršteina kungs. Man bija tas gods būt klāt pie airBaltic un arī “ Latvijas valsts mežu ” dibināšanas pirms 27 vai 28 gadiem, un es atceros, kā airBaltic izauga bez Gausa un bez lielām algām. Tāpat izauga “ Latvijas valsts meži ”, ko ilgus gadus vadīja Strīpnieka kungs, kurš nesaņēma miljonu gadā un arī bija ļoti cienījams menedžeris. Tāpēc es uzskatu, ka Gausa kunga alga ir pārvērtēta, stipri pārvērtēta.

Vēl es gribētu runāt par prezidenta kungu, ko jau pieminēja iepriekšējais runātājs. Pareiz sir tas vecais labais teiciens, ka drēbes jāslauka no augšas. Un, ja būtu īsts prezidents valstī, valstiski domājošs, viņš droši vien iznāktu publiski un pateiktu: “Ziniet, man nevajag!”

Nevis 6,6, bet pāri par septiņiem miljoniem gadā... Tas ir 28 miljoni, drīz būs 30 miljoni, ja pieskaita vēl to lepno BMW ar dīzeļmotoru. Tas zaļajiem tāds labs signāls, kas noslēpts Aizsardzības ministrijas budžetā, visticamāk, kā agrāk jau bija, plus vēl apsardze, kas arī ir paslēpta Aizsardzības ministrijas budžetā, – tad tur sanāk jau stipri vairāk!

Prezidentam vajadzētu iznākt un pateikt tā: “Prezidentam tik nabadzīgā valstī kā Latvija vajadzētu izmaksāt ne vairāk kā miljonu. Pāris padomnieku, sekretariāts, un viss.” Akas tagad notiek pilī? Tā faktiski ir Sorosa fonda filiāle. Ēlerte dala ordeņus saviem žurnālistiem, viss notiek. Un kas par to maksā? Nodokļu maksātāji. Un kamēr... Iedomājieties: ja prezidents tā varētu izdarīt, kā būtu spiesta pierauties visa koalīcija, visas ministrijas un tas viss ārprātīgais birokrātiskais aparāts, kāds mums ir!

Tā ka sistēma ir sapuvusi – to es gribu pateikt. Un tās algas – mazākas vai lielākas – neko šoreiz nemainīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A.  Rosļikovs (ST!).

Nebija idejas iziet otro reizi. Bet, ziniet, man tur, aiz tās barjeras, sēž frakcijas darbinieki, manas meitenes, teiksim tā, kuras veic visu to smago darbu, kas mūsu ikdienā ir vajadzīgs, jo lielākā daļa no mums (Starpsauciens.), šeit klātesošajiem, nespēj uzrakstīt... jūs no Brantes paņēmāt piemēru, cik saprotu, ja? Labi... Lielākā daļa no mums visiem šeit, ieskaitot arī mani, nu, nespēj uzrakstīt nevienu normālu, jēdzīgu dokumentu, lai iesniegtu šeit, augsti godātajā Prezidijā. To dara viņas. Un man reāli ir kauns – viņai alga ir 700 eiro, man šodien atlidoja 600.. . Nu, kauns!

Ja mēs runājam par to, ka šeit salasās tikai profesionāļi un viņiem jābūt ļoti labi atalgotiem, strīdu nav, bet tad nebūtu partiju, nebūtu ideoloģiju. Kādi centristi, kādi kreisie, labie, liberāļi, Nacionālā apvienība – nē, nē, nē, tikai profesionāļi! Šeit tieši ir cilvēki, kuri ir pilni ar ideoloģiju, ar ideju. Cilvēki, kuri gatavi, ja būs vajadzība, strādāt arī bez maksas, tikai lai mūsu valsts attīstās. Ja mēs veicam salīdzinājumu vispār ar profesionāliem valsts... nu, tā arī ir.

Augsti godātie kolēģi, kad mēs pārstāsim uztvert šo vietu kā darbavietu, tad tie rezultāti būs citādi. Nu tā arī ir. Ja mēs ņemam kā piemēru mūsu valsts pārvaldes augsti godātos vadītājus, kurus mēs ņemam uz visādām padomēm... Nu jūs taču redzējāt, kā RAKUS vadītāji te uzstājās, kā citi vadītāji uzstājās. Tur neņem spēcīgus vadītājus, tur ņem paklausīgus, pareizās formas un arī, teiksim tā, mīkstuma formātā – viss (Starpsauciens: “Kāds ir pareizais formāts?”), citādi tur absolūti nevar būt.

Tāpēc es domāju: kad mēs te runājam, ka alga var būt 10 tūkstoši, 15 tūkstoši, 100 tūkstoši, nu, kauns, kauns. .. pret tiem cilvēkiem, kas sēž tur, otrajā pusē. Kādi 10 tūkstoši?

Reāli uz doto momentu, runāsim atklāti, tie cilvēki, kas katru dienu jūs nogādā uz darb u, jūsu šoferi... viņiem alga ir 750 eiro, 800 eiro, un viņi visu dienu sēž mašīnā un gaida jūs, kamēr jūs paēdīsiet, izrunāsieties ar cilvēkiem. Viņš ikdienā nodrošina jūsu darbu, viņš jums palīdz. Jūs atnācāt uz frakciju, un tur sēž jūsu cilvēki. Piemēram, zaļzemniekiem konsultanti strādā jau 15–20 gadus, ļoti cienījami cilvēki, es viņus personīgi respektēju, viņi ir pelnījuši pelnīt vairāk.

Ikdienā apkārt ir milzīgs daudzums ar cilvēkiem, kuri saņem tos pašus 600–700 eiro mēnesī. (Starpsauciens.) Es saprotu, ka tu esi paēdis un tev nekas nav vajadzīgs, es saprotu, bet...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

A.  Rosļikovs. ... maza pacietība, maza pacietība. Saproties, tas piens ir redzams no šejienes. Noslauki un pagaidi, kamēr es te pabeigšu. Lab i? Jo mēs runājam par cilvēkiem. Respektē viņus – respektē! (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”; starpsaucieni.) Paldies.

Tāpēc, augsti godātie kolēģi, piedošanu, piedošanu, ka es dažreiz runāju ļoti asi. Nu, lūdzu, lūdzu, paskatāmies uz cilvēkiem un cenšamies pieņemt tādu lēmumu, kas būs labāks viņiem, nevis mums, jo mēs šeit neesam nekas, viņi ir svarīgāki par mums. Paldies.

Es ceru, ka jūs ātri atrisināsiet... nāksiet pie mums uz frakciju un piedāvāsiet samazināt deputātu algas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja biedre! Atvainojos, kolēģi, aizmirsu divas lietas pateikt.

Jā, Krištopana kungs pareizi pateica. Par prezidenta funkcijām var padomāt. Teiksim, attiecīgā komisija, kas nodarbojas ar valsts pārvaldes jautājumiem. Es atcerējos (tas nav pārmetums, tas ir tikai tā), ka pirmos divus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mums nebija prezidenta. Atbilstoši Satversmei pienākumus pildīja Saeimas priekšsēdētājs ar diviem palīgiem. Un nekas jau nemainījās... Atbrauc Dānijas karaliene... teiksim, Rundāles pilī... vai vēl kāds karalis... Tad pēkšņi mēs attapāmies – bet kā tad tā, karaļi taču tiekas vai nu ar karaļiem, vai valsts prezidentiem. Kaut kāda neatbilstība! Un tad uzreiz visi atceras, ka, johaidī, vajag to prezidentu arī izdomāt.

Otrs piemērs – Šveice. Šveicē nav prezidenta mūsu izpratnē, tur viņu neievēlē tauta, tur vienkārši Ministru kabinets rotācijas kārtībā nosaka uz laiku vienu no esošajiem ministriem, kurš parlamentārā republikā izpilda valsts prezidenta galvenās funkcijas – vēstnieku pieņemšanu un ordeņu pasniegšanu. Tā ka mums šī otrā funkcija attiecībā uz ordeņiem un pirmā funkcija tiek ļoti labi pildītas. Cik tur vajag cilvēkus, kādā veidā vajag – tas ir cits jautājums. Tā ka mēs varētu arī skatīt kompleksi. Es domāju, attiecīgā komisija par šiem pienākumiem... Vai tur vajag 60 vai sešus cilvēkus... Ja nekas nemainīsies, arī ar diviem varētu šos pienākumus izpildīt.

Bet, ja mēs runājam par Saeimas deputātu atalgojumu, es atcerējos vienu lietu, ko es aizmirsu pateikt iepriekšējā reizē. Es negribu šeit nosaukt uzvārdus, bet, es domāju, katrā partijā ir cilvēki, kuri atsakās iet sarakstā, kad viņiem piedāvā vietu. Un zināt, kāpēc? Tie nemaz nav no airBaltic vai “ Latvijas valsts mežiem ”, pārsvarā tie ir tie, kas ir strādājuši Pierīgas pašvaldībās, labi atalgoti. Mums pat ir, teiksim, ja parēķina, bagāta pašvaldība. Pieņemsim, kāds vidusskolas direktors, kurš varētu saņemt vairāk, bet negrib nākt strādāt Saeimā, jo alga tiek samazināta vai ir mazāka par to, ko viņš jau tagad saņem. Es varētu, ja pēc tam kādam ir interese, nosaukt vairākus uzvārdus. Savā laikā no LNNK mums atteicās liels skaits cilvēk u, kuriem bija ļoti labas algas; tad es atceros Tautas partiju, kuri atteicās strādāt. Viņi vienkārši pateica: “Es neiešu strādāt par divreiz mazāku algu.” Un arī tagad šie cilvēki ir zināmi. Tā ka, es domāju, tas arī ir zināmā mērā apkaunojums.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Man liekas, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurai pat nav normālas parlamenta ēkas. Te tika runāts, es arī piekr ī tu, par nenormālām Saeimas frakciju darbinieku algām, bet tas, ka mēs esam mazā Vidzemes landtāga ēkā šeit iemitināti ar izmētātām komisiju telpām... Tagad es dzirdu, ka atkal par cik tur miljoniem jaunu ēku... 2026. gadā būs pārbūvēts Smilšu ielā kas tur. .. Valsts ieņēmumu dienesta vai kaut kāds birojs.

Un tad es iedomājos – pirms kara tika iztaisīts... sagatavots projekts un bija konkurss par Uzvaras laukumu... pār Bermontu... tai laikā. Tagad šis laukums ir brīvs. Un būtu apkaunojoši, ja šīs Saeimas laikā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu pieturēties pie debašu tēmas, Kiršteina kungs !

A. Kiršteins.. .. netiktu pieņemts lēmums (tas attiecas arī uz deputātu darbu)... netiktu pieņemts lēmums par jauna parlamenta... izbūvi, protams, sarīkojot starptautisku konkursu, šajā pašā Republikas laukumā, jo, tāpat kā mums kādreiz bija kauns, ka mums nav prezidenta un jāpieņem kādreiz Saeimas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam karaļi, kas te brauca, un citu valstu prezidenti, tāpat ir diezgan jocīgi... Tie, kas ir bijuši kaut vai Skotijas parlamentā, kaut vai...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, debatēsim par attiecīgo jautājumu. (Starpsauciens: “Lai runā!”; starpsaucieni.)

A. Kiršteins. Kādā ēkā jūs gribat strādāt? Jūs, cienījamā priekšsēdētāja biedre, taču nestrādāsiet izremontētā cūkkūtī? Ja kāds grib strādāt cūkkūtī, lai viņš tur strādā. Es runāju par normāliem darba apstākļiem, kas ir saistīti ar algu un ar izdevumiem.

Un tāpēc mums ir jāpadomā par starptautisku konkursu, par normāliem deputātu darba apstākļiem, viņu atalgojumu. Un lai nav kauns, kad atbrauc kāds Skotijas parlamenta vai Velsas parlamenta deputāts. Atbrauc un redz, ka mēs esam landtāga ūķī, kurā... Kādreiz bija kādi 200 tūkstoši iedzīvotāju Vidzemē... Šī ir Vidzemes landtāga māja.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! To, ko no šīs tribīnes teica Saeimas deputāti, neuztveriet kā joku. Šis nav priekšvēlēšanu laiks, vēlēšanas būs tikai 2026. gadā.

Kas jādara pašreiz? Es vēlreiz aicinu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un arī valdību, Ministru prezidentu Kariņu izvērtēt visu to, ko mēs esam šeit šodien teikuši, un to, ko Latvijas sabiedrības pārstāvji, vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, ir rakstījuši, – ka tomēr varbūt tiešām ir iespējams algas iesaldēt uz laiku, kamēr pārējie jautājumi nav atrisināti.

Bet attiecībā uz to jautājumu kārtošanu... tas piemērs ar Rīgas pili, kas ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence... Es teikšu tā: ja esošais prezidents uz gadu pazustu, mēs pat nepamanītu, ka viņa nav. (Starpsauciens.) Mēs nepamanītu. Var būt, ka cilvēki teiktu: nu kur viņš ir pazudis? Bet – no funkcionālā aspekta.

Un tad jautājums ir tāds: ja nav prezidenta, ja viņš ir aizbraucis kaut kur... pieņemsim, mēs viņu vienkārši esam komandējumā aizsūtījuši atpūsties kaut kur... Es teikšu tā: tas būtu pat lētāk – vienkārši aizsūtīt Levitu uz kādu salu, lai viņš dzīvo tur četrus gadus. (Aplausi.) Pat dārgākajā viesnīcā... Lai Ēlerte ir blakus numuriņā; lai tur ir vēl daži cilvēki... Un tas būs ietaupījums vārda tiešā nozīmē. Nu, ja runājam par reformām, nu tad pieiesim tam visam radoši!

Bet, ja runājam nopietni, – viens no jautājumiem, kuru izvērtēt es aicinu koalīcijas partijas, ir tas, kas izskanēja, – dot iespēju pašvaldību deputātiem kļūt par Saeimas deputātiem, apvienot šos amatus. Es domāju, ka Saeimas kvalitāte uzreiz paceltos.

Un, ja runājam par atalgojumu, tad konkrētais deputāts... ja viņš ir pilsētas mērs, nu tad varbūt, tā teikt, ar laiku viņam būs vairāk ierobežojumu... Bet, ja viņš ir pilsētas deputāts, viņš ir vicemērs, kāpēc viņš nevarētu apvienot amatus, vienlaikus atsakoties no zemākās algas? Ja viņš pašvaldībā saņem vairāk, tad viņš nāk strādāt Saeimā, vispār atsakoties no algas.

Kāpēc šeit, Saeimā, nav pārstāvēti Top līmeņa advokāti no mums zināmajiem advokātu birojiem? Tāpēc, ka viņu atalgojums ir krietni lielāks. Varbūt ļausim arī šiem cilvēkiem apvienot darbu privātajā sektorā ar deputāta algu? Jā, viņš nodeklarē, ka viņš strādā konkrētajā arodā kā advokāts, viņam ir pietiekoši daudz laika...

Vai arī – kādas firmas īpašnieks, kas ieņem vietu padomē... Jo formāli jau sanāk tā, ka cilvēkam ir jāaiziet no visiem amatiem, kļūstot par deputātu, bet, ja viņš ir uzņēmuma īpašnieks, tad viņš jau tāpat to uzņēmumu kontrolē, nu mēs taču to labi saprotam. Bet formāli viņš nevar būt valdē un padomē.

Es uzskatu: ja mēs ļautu šādus amatu savienojumus veikt, tad konkrētā uzņēmuma īpašnieks būtu Saeimas deputāts, visi to zinātu, neviens neuzdotu jautājumu: ko viņš pārstāv? Viņš kā deputāts pārstāvētu sevi, savu nozari, savus vēlētājus, kuri par viņu balsoja.

Es domāju, ka iespēju ir gana daudz.

Protams, daudzi klātesošie teiks par sevi: “Bet tad jau mani neievēlēs.” Bet mēs taču gribam profesionālu Saeimu, profesionālu valdību. Nu tad nebaidīsimies šajā gadījumā!

Es teikšu tā: katram no deputātiem, tiem, kas nav ministri valdībā, būtu arī iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, un tad tā būtu vislabākā atgriezeniskā saikne ar saviem vēlētājiem – tas, ka viņš vienlaikus ir Saeimas deputāts.

Cik tad Saeimas deputāti strādā? Labi, ceturtdienās ir Saeimas sēde, un komisiju sēdes ir otrdienās un trešdienās, pārējais ir darbs ar dokumentiem, tikšanās ar vēlētājiem un tā tālāk. Nu tad viņš, deputāts, brauc pirmdien, piektdien un kādudien varbūt arī vēl vakarpusē, ja viņš dzīvo Rīgā vai Pierīgā, un tiekas ar saviem vēlētājiem.

Tā ka, godājamie kolēģi, ir ļoti daudz iespēju, kā radoši samazināt izdevumus. Es ceru, ka iesniegtais budžets... ka vismaz kaut kas no tā, ko es šodien esmu teicis, no tā, kas ir izs kanējis, parādīsies arī konkrētos priekšlikumos.

Ja jūs domājat tikai matemātiski palielināt deputātiem, ministriem un prezidentam atalgojumu, tad es uzskatu, ka šī valdība ilgi nenostrādās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij ! Kolēģi! Mana debašu runa būs mazliet emocionāla.

Es gribētu sākt ar franču filozofa teicienu: “Esiet patiesi paši pret sevi.” Kāpēc? Tāpēc, ka ir jocīgi klausīties dažos no jums. Un tajā pašā laikā... Pie pusdienu galda jūs sakāt: “Nu, mēs jau atbalstām, bet, saproti, mēs kā opozīcijas partija taču nevaram publiski pateikt, ka mēs esam “par”.” Vai tā nav vistīrākā veida (Starpsaucieni: “Kurš tā teica?”; “Uzvārds, vārds!”; “ Kurš tā teica?”; starpsaucien i.). .. Vai tā nav vistīrākā veida lišķošana ?

Nākamais lišķošanas paraugs. (Starpsauciens: “Uzvārdu studijā!”) Briškena kungs, jūs sakāt, ka mums ir jābrauc ar sabiedrisko...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

Č. Batņa.. .. ar sabiedrisko transportu. Lūdzu, atsakieties no frakcijas auto, ar kuru jūs šobrīd braukājat. Tas būs vislabākais piemērs (Starpsauciens: “ Ūūū !” Daži deputāti aplaudē.), kā ekonomēt Saeimas līdzekļus.

Es piekrītu ļoti daudzējādā ziņā Kiršteina kungam, kurš runāja par hierarhisko atalgojuma sistēmu. Es arī joprojām uzskatu, ka valsts augstākās personas, kas ir Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas spīkers... tām jābūt topa augšgalā. Nav pareiza situācija, ka mūsu valsts kapitālsabiedrību, augstskolu rektori saņem krietni vairāk nekā mūsu valsts vadītāji, un šajā ziņā Kiršteina kungam ir pilnīga taisnība.

Nākamais. Ja, kandidējot Saeimā, es no sākuma noskaidrotu, kāda alga man būs kā Saeimas deputātam, es droši vien nepiekristu... līdz šim paaugstinājumam, jo mēs dzīvojam diemžēl tādos laikos, kad mums finansējums ir diezgan būtisks. Un, strādājot citā amatā, mana alga bija augstāka. Vai es nāktu kā... es se vi uzskatu par nozares ekspertu... vai es nāktu strādāt uz Saeimu par to atalgojumu, kas bija iepriekš? Droši vien nē. Vai Saeima kļūtu vājāka no tā? Diez vai. Nu būtu vairāk... kā te bija... par sēklām un banāniem... nu būtu vairāk mērkaķu, vairāk vis akaut kā... Un tas līdz ar to... Nu es teikšu tā: ja mēs gribam stipru Saeimu, mums ir adekvāti jāsaņem.

Un pēdējais arguments, ko es gribētu pateikt. Īstenībā es piekrītu Šlesera kungam jautājumā par amatu savienošanu. Kāpēc, piemēram, pedagogs, skolas direktors vai kāda kultūras centra vadītājs nevar darbu savienot ar darbu Saeimā? Saeima tad būtu spēcīgāka, profesionālāka; Saeima redzētu tās nianses, problēmas, kas ir reģionos. Īstenībā tas ir ļoti labs priekšlikums. Un tā būtu iespēja arī... Es nesaku, ka viņam par darbu Saeimā nevajadzētu saņemt... bet tā būtu koeficientu sistēma. Nu, pieņemsim, viņš saņem pilnu algu savā pamatdarbā, bet Saeimā viņam algas koeficients ir 0,5.

Der par to padomāt, bet, lūdzu, nenonivelēsim Saeimas darbu un necentīsimies panākt to, lai uz Saeimu gribētu nākt strādāt tie cilvēki, kam alga, kas ir 2000 eiro, liktos ļoti liela alga. Nu nav Latvijā tādu speciālistu, kas strādā par 2000 eiro, – augstas raudzes speciālistu! Nu, kolēģi, esiet patiesi paši pret sevi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Prezidij ! Kolēģi, es atzinīgi vērtēju šo pilsoņu iesniegumu.

Es uzskatu, ka – neatkarīgi no tā, kā tas tālāk attīstīsies un tiks vērtēts, – šādi iesniegumi... ikkatru reizi, kad tādi tiek iesniegti, tas ir aicinājums un atgādinājums gan Saeimas deputātiem, gan valsts pārvaldei kopumā būt paškritiskiem un tiešām vērīgi izturēties pret to, cik lielus resursus mēs sev paredzam, lai pildītu savu darbu, proti, pārstāvētu cilvēku intereses, pilsoņu intereses parlamentā – likumdevējā.

Bet, kolēģi, es ļoti augstu vērtēju arī tos, kuri ir apliecinājuši, ka spēj valsts labā strādāt arī nesavtīgi, par to nesaņemot atalgojumu un nevaicājot: “Cik jūs man par to samaksāsiet?” Un tāds cilvēks, tāda personība ir arī mūsu Valsts prezidents. Atcerēsimies, ka viņš, būdams gados vēl diezgan jauns juridisko zinātņu doktors, sniedza neatsveramu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā! Vēlāk arī... Atcerēsimies, cik liels bija viņa ieguldījums, lai nostiprinātu Latvijas Satversmes kodolu un izteiktu to tajā tekstā, ko mēs pazīstam kā Satversmes preambulu.

Es pateicos arī par to, ka man bija iespēja viņu atbalstīt kā ārštata padomniekam. Par šo darbu Rīgas pilī, prezidenta pilī, es nesaņēmu toreiz nekādu atalgojumu; man bija ļoti pieticīgs kabinets pils arhīvā, bet varēju viņam būt līdzās, viņu atbalstīt. Un es lepojos, ka Egils Levits ir mūsu Valsts prezidents, it īpaši – par viņa nopelniem, par viņa ieguldījumu ārpolitikā pēc 24. februāra (tas īpaši jāuzsver ). Es ceru, ka viņa kandidatūrai būs arī atbalsts nākotnē.

Kolēģi! Par šoferiem, kas... te izskanēja... es nezinu, par kādiem Saeimas šoferiem... Es ļoti augstu vērtēju viņu darbu, bet... Piemēram, vakardien un šodien es braucu uz Saeimas namu ar divriteni, arī tas ir iespējams šajos laikapstākļos, kad Rīgā ielas ir notīrītas. Mums katram ir iespēja vērtēt savas vajadzības un to, cik daudz prasām mums kompensēt no Saeimas budžeta.

Paldies, kolēģi. Es ceru, ka šajā sasaukumā mums būs kvalitatīvas diskusijas arī par atalgojumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (AS).

Ziniet, kolēģi, es runāšu diezgan privāti, no sava viedokļa jeb redzespunkta.

Man negribas taisnoties par savu algu. Es absolūti... noteikti godprātīgi strādāju. Es mostos no rīta, atbildīgi daru savu darbu un pārnāku mājās. Es tāpat kā visi lietoju ūdeni, mazgāju traukus, kaut ko... ja pietiek laika un spēka, uztaisu ēst, lietoju elektrību (Starpsauciens.), mazgāju veļu, izmantoju internetu, arī telefonu. Man arī ir īres maksājumi, ir izdevumi sabiedriskajam transportam. Man ir automašīna, šad tad es veicu tās apkopi.

Un es pavisam noteikti kritiski vērtēju ikvienu, kas gatavs – ārpus Ziemassvētkiem, Lieldienām un citiem lieliskiem un skaistiem mērķiem labdarības mēneša ietvaros – pildīt savu darbu bez maksas. Kāpēc? Tāpēc, ka man radīsies absolūti loģisks jautājums – ar ko jūs apmaksājat savus rēķinus? Cik maksā jūsu balsojums? (Starpsauciens.)

Tāpēc, jā, es nevēlos taisnoties par savu algu. Es daru savu darbu godprātīgi. Es daru to atbildīgi. Mans vēlētājs par to noteikti var un arī varēs pārliecināties, tiekoties ar mani.

Starp citu, runājot par automašīnu, – manis vadītā komisija nav pieteikusi mašīnu; mēs lietojam savu laiku, aizejot ar kājām no vienas ēkas līdz otrai ēkai... Ņemot vērā, ka daudzas valsts iestādes atrodas Vecrīgā vai tās tuvumā, ir iespēja atteikties un nelietot komisijas auto.

Ko es mēģinu teikt? Ja mēs katrs pildām savu darbu godprātīgi un atbildīgi, tad arī izvērtēt, vai attiecīgas kompensācijas, attiecīgas privilēģijas ir vajadzīgas un cik daudz tās ir vajadzīgas, – tā ir atbildīga deputāta rīcība.

Tāpēc es vēlreiz atkārtošu – es runāju no sevis, privāti. Es nezinu savu kolēģu viedokli. Taču, es vēlreiz atkārtoju, es nevēlos taisnoties par savu darba algu, jo es uzskatu, ka, jā, es esmu to pelnījusi, jo strādāju godprātīgi un atbildīgi un daru savu darbu korekti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Man negribas saasināt šīs diskusijas vēl vairāk, bet pēc Brantes kundzes uzstāšanās tomēr domāju, ka ir jānāk un jāpasaka daži fakti.

Šeit nav runa par to – kāds varētu nākt šeit, Saeimā, vai valdībā strādāt pilnīgi bez maksas. Jums jāsaprot... Šeit rakstīts: Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem. Ja paskatāmies, piemēram, Ministru prezidentam algas pieaugums – trīs tūkstoši. Viņš jau šobrīd saņem stipri virs vidējā, stipri virs...

Trīs tūkstoši – ik mēnesi algas pieaugums premjeram, divi tūkstoši – katram ministram. Tie ir algas pielikumi, par ko šeit runa. Un tā ir pilnīgi saprotama sabiedrības reakcija, ja valdības... veido valdības... tātad valdošie politiķi izvēlas šādu politisko ceļu. Un, manā ieskatā, kamēr būs Kariņa valdība, nekas arī šajā stāstā nemainīsies.

Viens no Kariņa valdības pirmajiem soļiem – politiskajām partijām palielināt finansējumu. Nākamie soļi – poli tiķiem, ministriem, prezidentam... visiem veidot jaunu skalu. Mēs ļoti skaļi iebildām pret to. Šobrīd, pēc vēlēšanām, mēs jau redzam jaunu līmeni – ir jaunas ministrijas, ministru biedri. Tie ir miljoni, tas viss kopā sasummējas. Tie ir miljoni! Summējas kopā visas šīs mazās lietiņas, kopā tie ir miljoni. Un tā ir Kariņa valdības politika!

Un tāpēc vēršos pie tiem, kuri aicināja uz jaunu politiku un kuri šobrīd ir koalīcijā. Nu tad uzdodiet sev... uzdodiet to jautājumu saviem vēlētājiem: vai tā bija tā politika, kuru jūs solījāt pirms vēlēšanām? Manuprāt, ne.

Aicinu visus turēties pie tiem solījumiem, kurus jūs devāt vēlētājiem, īpaši šajos jautājumos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es tiešām otro reizi... un ļoti īsi.

Man nav nekas pret to, ka cilvēki saņem lielas algas. Lai jūs saprastu: tiešām nav nekas pret to! Un algām ir jābūt, lai tiešām spētu maksāt un darboties. Bet, pirms maksāt, ir jānopelna. Mēs neesam nopelnījuši neko. Mēs neesam nopelnījuši, un mūsu valsts ir parādos. Tanī pašā laikā kapitālsabiedrību valdes, vadītāju padomes strādā, pelna ceturtdaļu miljona... Tas nav samērīgi. Cilvēki jau redz, kas notiek.

Es esmu par algu celšanu, bet – no sākuma nopelnīsim naudu!

Paldies. Visiem labu apetīti! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram. (Starpsauciens.)

J. Reirs (JV).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātais Prezidij ! Godātie kolēģi! Es domāju, ka viens darbiņš būs ātrāk par to... Es atbalstu komisijas sagatavoto priekšlikumu – nosūtīt Ministru kabinetam, bet viens darbiņš būs ātrāk, un tas ir budžets.

Tiešām Saeimas darbiniekiem 10 gadus nav celts atalgojums. Ir veikts pētījums, un atalgojums vidēji tautsaimniecībā un arī valsts pārvaldē Saeimas darbiniekiem ir par 20 līdz 50 procentiem mazāks atkarībā no ieņemamā amata.

Kolēģi, pēc šīm diskusijām es sapratu, ka budžeta pieņemšanas laikā par šo jautājumu mums diskusijas nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāte Glorija Grevcova ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīvu un vēlas to nolasīt.

Vārds deputātei Glorijai Grevcovai.

G.  Grevcova (ST!).

Kolēģi, jūs pat nevarat iedomāties, cik jūs blogeriem, tiktokeriem un visiem pārējiem daudz kontenta iedevāt šodien. (Starpsaucieni.) Jā, jūs... jā... malači!

Godātā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Kolēģi! Cienījamā Latvijas tauta! Laikā, kad Latvijas valstī ir visaugstākā inflācija Eiropā un iedzīvotāji var knapi savilkt galus kopā (jūs visi to dzirdējāt), būtu diezgan bezatbildīgi pašiem sev celt algas. Ir arī diezgan nekaunīgi visu pirmsvēlēšanu laiku runāt par to, ka esat pret algu celšanu ierēdņiem, taču pēc tam, tiekot pie šīm algām, mainīt savas domas. Divkosīgi, es pat teiktu, vai ne, koalīcija?

Ir neadekvāti steidzami lemt par jaunu ministriju un biedru izveidi saviem draugiem, bet šādas iniciatīvas valdībā izskatīt vismaz četrus mēnešus.

Ir diezgan nekaunīgi 75 procentu pielikumu pie algas Saeimas priekšsēdētājam attaisnot ar algu konkurētspēju. Jūs pajautājiet to skolotājiem un mediķiem, kuru algas neatbilst konkurētspējai.

Īsumā par šo Saeimu, par šo jautājumu... prezidents... 10 tūkstoši alga. ..

Sēdes vadītāja. Grevcovas kundze, jums ir iespēja (Noklaudzina ar āmuru.). ..

G.  Grevcova. ... superprofesionāļi. ..

Sēdes vadītāja. Grevcovas kundze, jums ir iespēja tikai nolasīt iesniegto balsošanas motīvu.

G.  Grevcova. Beidzot jūs to iedarbinājāt, atcerējāties, ka tas ir jāiedarbina. Visu sēdi par to nedzirdējāt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus Saeimas šā gada 12. janvāra sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi, kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir vēl vairāki paziņojumi un apsveikumi. Vispirms sveiksim kolēģus, kam ir bijušas apaļas jubilejas.

Sveicam Ainaru Latkovski 55 gadu jubilejā, kuru viņš svinēja 23. decembrī. (Aplausi.) Daudz laimes!

Savukārt deputātu Artūru Butānu sveicam 30 gadu jubilejā, kuru viņš arī svinēja 23. decembrī. (Aplausi.)

Godātie kolēģi, tieši šodien savu dzimšanas dienu svin deputāts Juris Jakovins. Daudz laimes! (Aplausi.)

Tiešām sirsnīgi esam sveikuši kolēģus, un tagad būs virkne paziņojumu.

Vārds deputātei Ingai Bērziņai paziņojumam.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamie kolēģi! Tie, kuri vēlas, lūdzu tūlīt jūs pulcēties uz deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Itālijas parlamentu dibināšanu Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Laurim Lizbovskim paziņojumam.

L.  Lizbovskis (AS).

Kolēģi! Ar Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu mēs šodien dibināsim divas deputātu atbalsta grupas. Viena – Sirds un asinsvadu slimību mazināšanas grupa, un otra – Reto slimību pacientu atbalsta grupa. Lūgums... arīdzan Dzeltenajā zālē... Visus interesentus, tos, kuri vēl nav parakstījušies un iestājušies šajās interešu grupās, lūdzu piedalīties. Laipni lūgti!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

Kolēģi, ir diezgan daudz paziņojumu, es aicinu jūs ieņemt savas vietas.

H. Abu Meri (JV).

Mēs dibināsim šodien deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Libānas parlamentu. Libānas!

Sēdes vadītāja. Lūdzu... Es saprotu, tepat, Dzeltenajā zālē (Dep. H. Abu Meri: “Jā, protams!”), pēc Saeimas sēdes.

Paldies.

Vārds deputātei Leilai Rasimai paziņojumam.

L.  Rasima (PRO).

Aicinu pēc 15 minūtēm, tas ir, pulksten 11.50, uz Latgales apakškomisijas pirmo sēdi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien! Lūdzu tos deputātus, kuri šodien tika apstiprināti Baltijas asamblej as Latvijas delegācijā, pulksten 12.00 uz delegācijas sanāksmi Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, tieši tāpat es aicinu arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegātus piecas minūtes pēc sēdes pulcēties Balsošanas zālē, lai kopā ar vecāko konsultantu dotos uz īsu sanāksmi Viesu zāl ē.

Un vēl, godātie deputāti, vēlos jūs informēt par deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Lūdzu saglabāt kārtību zālē. Kā teicu, ir vēl vairākas lietas.

Tātad deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktorija Pleškāne un Igors Judins ir iesnieguši jautājumu “Par Iekšlietu ministrijas papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Politisko partiju likuma interpretāciju”. Šis jautājums ir iesniegts 9. janvārī. Jautājums tiek uzdots iekšlietu ministram Mārim Kučinskim.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu jautājuma motivācijai.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam motivācijas nolasīšanai. (Dep. A.  Rosļikovs : “Izmantojot frakcijas iespējas, mēs atsauksim motivāciju, lai...”)

Paldies. Motivācijas nolasīšana tiek atsaukta, jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Un otrs. Deputāti Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis, Linda Liepiņa un Kristaps Krištopans ir iesnieguši jautājumu “Par likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā””. Jautājums tiek uzdots finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un veselības ministrei Līgai Meņģelsonei. Jautājums ir nodots ministriem atbildes sniegšanai.

Līdz ar to visi paziņojumi ir izskatīti. Ir...

Lūdzu, vēl vārds Kasparam Briškenam paziņojumam.

K.  Briškens (PRO).

Draudzīgi ar Itālijas un Libānas. .. grupu izveidi Dzeltenajā zālē tūlīt pēc sēdes beigām dibināsim deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Zviedrijas Riksdāgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 93 deputāti. Nav reģistrējušies... man liekas tā... Raimonds Bergmanis... nav arī, Aleksandrs Kiršteins... ir, Rihards Kols, Viktors Pučka, Jānis Skrastiņš, Edvards Smiltēns un Andris Sprūds. Viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas šā gada 12. janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā” (Nr.  87/ Lp14) (Dok. Nr. 255, 255A)

Par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr.  88/ Lp14) (Dok. Nr. 256, 256A)

Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.  89/ Lp14) (Dok. Nr. 257, 257A)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.  90/ Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 265, 265A)

- Priekšlikums -  dep. A. Krauze (par)

- Par balsošanas motīviem -  dep. G.  Grevcova

Par darba kārtību

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri 2023.gada 17., 18. un 19. janvārī (Dok. Nr. 259., 611.1.8/1-11-14/22)

Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Arņa Nagļa atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr.  97/ Lm14) (Dok. Nr. 269)

Lēmuma projekts “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu” (Nr.  98/ Lm14) (Dok. Nr. 279)

Lēmuma projekts “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr.  99/ Lm14) (Dok. Nr. 280)

Lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu” (Nr.  100/ Lm14) (Dok. Nr. 281)

Lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu” (Nr.  101/ Lm14) (Dok. Nr. 282)

Lēmuma projekts “Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu” (Nr.  102/ Lm14) (Dok. Nr. 283)

Lēmuma projekts “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr.  103/ Lm14) (Dok. Nr. 284)

Likumprojekts “Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (Nr.  18/ Lp14) (2.  lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 42B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr.  27/ Lp14) (1.  lasījums) (Dok. Nr. 57, 242)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.  55/ Lp14) (1.  lasījums) (Dok. Nr. 113, 246)

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.  25/ Lp14) (1.  lasījums) (Dok. Nr. 55, 248)

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.  26/ Lp14) (1.  lasījums) (Dok. Nr. 56, 249)

Likumprojekts “Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr.  23/ Lp14) (1.  lasījums) (Dok. Nr. 47, 253)

Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.  22/ Lp14) (1.  lasījums) (Dok. Nr. 46, 252)

Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr.  14/ Lp14) (1.  lasījums) (Dok. Nr. 38, 260)

Likumprojekts “Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā” (Nr.  15/ Lp14) (1.  lasījums) (Dok. Nr. 39, 261)

Likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā” (Nr.  65/ Lp14) (2.  lasījums) (Dok. Nr. 263)

Likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” (Nr.  66/ Lp14) (2.  lasījums) (Dok. Nr. 264)

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.  80/ Lp14) (1.  lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 168, 272)

Lēmuma projekts “Par piekrišanu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai” (Nr.  94/ Lm14) (Dok. Nr. 262)

Lēmuma projekts “Par 10  434 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem” turpmāko virzību” (Nr.  93/ Lm14) (Dok. Nr. 254)

Paziņojumi

Informācija par deputātu A.  Rosļikova, S.  Čulkovas, N.  Marčenko-Jodko, V.  Pleškānes un I.  Judina jautājumu iekšlietu ministram Mārim Kučinskim “Par Iekšlietu ministrijas papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Politisko partiju likuma interpretāciju” (Nr.  15/J14)

Informācija par deputātu R.  Petravičas, E.  Zivtiņa, M.  Jencīša, L.  Liepiņas un K.  Krištopana jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par likumprojektu “ Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā ”” (Nr.  16/J14)

Paziņojums

Reģistrācijas rezultāti

Balsojumi

 

 

Datums: 12.01.23 09:07 Balsojums 1
Par - 33, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (91/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.01.23 09:08 Balsojums 2
Par - 34, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (92/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.01.23 09:22 Balsojums 3
Par - 36, pret - 50, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (90/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 12.01.23 09:25 Balsojums 4
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Hosamam Abu Meri 2023.gada 17., 18. un 19. janvārī

Datums: 12.01.23 09:27 Balsojums 5
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneša Arņa Nagļa atbrīvošanu no tiesneša amata (97/Lm14)

Datums: 12.01.23 09:28 Balsojums 6
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu (98/Lm14)

Datums: 12.01.23 09:29 Balsojums 7
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (99/Lm14)

Datums: 12.01.23 09:30 Balsojums 8
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu (100/Lm14)

Datums: 12.01.23 09:31 Balsojums 9
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas, delegācijas vadītāja un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu (101/Lm14)

Datums: 12.01.23 09:32 Balsojums 10
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas un grupas vadītāja apstiprināšanu (102/Lm14)

Datums: 12.01.23 09:33 Balsojums 11
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas un delegācijas vadītāja apstiprināšanu (103/Lm14)

Datums: 12.01.23 09:35 Balsojums 12
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (18/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.01.23 09:37 Balsojums 13
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (27/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 09:40 Balsojums 14
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (55/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 09:44 Balsojums 15
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (25/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 09:46 Balsojums 16
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (26/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 09:49 Balsojums 17
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (23/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 09:51 Balsojums 18
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (22/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 09:54 Balsojums 19
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (14/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 09:56 Balsojums 20
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā (15/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 09:58 Balsojums 21
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču zīmju likumā (65/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.01.23 10:06 Balsojums 22
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (66/Lp14), 2.lasījums

Datums: 12.01.23 10:08 Balsojums 23
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (80/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 10:09 Balsojums 24
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (80/Lp14), 1.lasījums

Datums: 12.01.23 10:23 Balsojums 25
Par - 80, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietas turpmākai iztiesāšanai (94/Lm14)

Datums: 12.01.23 11:31 Balsojums 26
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem” turpmāko virzību (93/Lm14)

Datums: 12.01.23 11:33 Balsojums 27
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

12.01.2023. 9.00  



Ceturtdien, 18.aprīlī
09:00  Saeimas 2024.gada 18.aprīļa kārtējā sēde
12:30  Fotogrāfiju izstādes “Latgalietis XXI gadsimtā” atklāšana
17:00  2024.gada 18.aprīļa atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta