Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 2. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim šā gada 2. decembra attālināto ārkārtas sēdi.

Vispirms par procedūru ir pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.

Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam, Nemiro kungs. Nedzirdam jūs.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Jā, es atvainojos.

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es vēlējos runāt par Satversmes 5. pantu, kas šobrīd nosaka – Saeima sastāv no 100 deputātiem. Taču šobrīd mēs savās rindās šeit neredzam Nacionālās apvienības deputātu Romānu Naudiņu un pie frakcijām nepiederošo deputāti Jūliju Stepaņenko.

Šī faktiski ir netaisnība, un nav nekāda loģiska iemesla, kāpēc šie deputāti nevarētu piedalīties mūsu attālinātajās sēdēs. Ne mēs varam viņus inficēt, ne viņi mūs var inficēt, līdz ar to es vēlos, lai šis jautājums stenogrammā tiktu atspoguļots un mēs kā atbildīgi deputāti par šo jautājumu runātu, jo mēs nevaram izslēgt no dalības Saeimā tautas mandātu saņēmušus cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, gribu gan vērst uzmanību, ka šobrīd Saeimas sēdē piedalās 81 Saeimas deputāts – nevis 100, bet 81.

Tā, godātie kolēģi, sāksim sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Deputāti Klementjevs, Nikonovs, Ločmele, Agešins un Rubiks lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 828, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Vai deputāti runās “par” vai “pret”?

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Izskatot šo jautājumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, diemžēl nebija iespējas uzdot jautājumu un saņemt atbildi, tāpēc ka komisijas vadītājs daudzkārt izslēdza mikrofonu, nedeva vārdu deputātiem un tāpat arī pats nozīmēja, kas atbildēs uz konkrēto jautājumu.

Nu tā kā šis jautājums ir ļoti svarīgs visiem mūsu Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc ka mirst katru dienu cilvēki, mēs kā deputāti (īpaši, kas strādā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā) arī gribam zināt konkrēti un precīzi, par ko mēs balsosim un kā mēs novēršam šīs kovida sekas.

Tāpēc, lai izskatītu otro reizi un saņemtu nepieciešamo atbildi uz konkrētiem jautājumiem, es aicinu šo jautājumu izslēgt no Saeimas 2021. gada 2. decembra attālinātās sēdes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Es absolūti nepiekritīšu Klementjeva kungam, ka viņam neesot bijusi iespēja uzdot jautājumus, neesot bijusi iespēja uzzināt konkrētas lietas, kas attiecas uz šo 828. rīkojumu.

Cita lieta, ka Klementjeva kungs un atsevišķi pārējie deputāti vēlējās runāt nevis par konkrētām, šajā rīkojumā minētajām lietām, bet pilnīgi par citām lietām, kas jau sāk veidoties kā tradīcija mūsu komisijā, respektīvi, sāk runāt par sistēmu, nav īsti skaidri saprotams, ko viņi ar to sistēmu domā... Ar vienu vārdu sakot, bieži vien tā ir tāda uzstāšanās, ka viss valstī ir slikti, tad viņus interesē hipotētiski jautājumi, piemēram, šajā rīkojumā nevienā mirklī nav runa par tādām lietām, kā notiek kaut kādas lietas Serbijā. Kāpēc tur sertifikātiem ir tā, bet Latvijā ir šādi?

Tas nebija šī rīkojuma jautājums, tāpēc Klementjeva kungs tika aicināts personīgi uzrakstīt par šo jautājumu Ārlietu ministrijas pārstāvjiem un noskaidrot, kā šīs lietas tiek risinātas Serbijā, un nekavēt konkrēti šīs sēdes laiku.

Es saprotu Klementjeva kunga aizvainojumu, bet es vienmēr esmu aicinājis un arī aicināšu turpmāk ļoti stingri turēties pie tām lietām, kas ir konkrētajos Ministru kabineta rīkojumos, kurus mēs sēdēs apspriežam. Diemžēl mums nav laika, mēs neatrodamies... tā kā augustā (starpsesijas periodā, kad mēs varam veltīt trīs dienas vienam jautājumam), kad tika noorganizēta sēde vienam atsevišķam likumprojektam, nu kur bija ļoti līdzīgs šis princips kā brīvais mikrofons, kad katrs no deputātiem varēja uzstāties par jebko un pat par likumprojektu nerunāt, bet runāt par to, cik viss ir slikti valstī, kāda sistēma tur nav sakārtota, kā ir pārējās valstīs un tamlīdzīgi.

Tā ka, kolēģi, šeit ir Klementjeva kunga aizvainojums, pie tam absolūti nepamatots aizvainojums.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu personiski nerunāt citam par citu. Kolēģi! Aicinu nerunāt personiski citam par citu!

J. Rancāns. Viņš neuzdeva ne par vienu no konkrētajiem rīkojuma punktiem nekādus jautājumus, viņš uzdeva pilnīgi kaut ko nesaistītu, un jebkurā gadījumā...

Sēdes vadītāja. Rancāna kungs, Rancāna kungs! Aicinu deputātus nerunāt citam par citu, bet par konkrēto iesniegto priekšlikumu, par konkrētā lēmuma projekta izslēgšanu no sēdes darba kārtības.

Vēl vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns. Tātad vēlreiz: savu pamatojumu, kāpēc es aicinu balsot “pret”, es tikko nosaucu. Vēl konkrētāk diez vai tas ir iespējams.

Tā ka aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Tātad mums ir viens deputāts runājis “par” lēmuma projekta izslēgšanu no sēdes darba kārtības, viens deputāts – “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 828, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 48, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts, un mēs to šodien izskatīsim.

Tālāk darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, pirms kāda laika aicinājām Valsts prezidentu tikties, lai pārrunātu tās aktualitātes, kas šobrīd, mūsu ieskatā, būtu risināmas un kurās mēs redzētu lielāku prezidenta iesaisti. Uz ko, protams, mēs saņēmām visai dīvainu Valsts prezidenta pozīciju, kur viņš principā pateica to, ka viņš ignorē Saeimas opozīciju, un pēc būtības viņam nešķiet, ka ar Saeimas opozīciju būtu atsevišķi jāpārrunā kādi svarīgi valstiski jautājumi.

Šajā brīdī mēs redzam, ka Valsts prezidents ir iesniedzis šādu likumprojektu, un, iepazīstoties ar šo likumprojektu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka, vismaz mūsu ieskatā, prezidentam nav īsti izpratnes par to, kas šobrīd valstī ir prioritātes un kas nav.

Valsts prezidents iesniedz likumprojektu par jauna posteņa – valsts ministra – izveidi ar 14. Saeimu, kas pēc būtības iezīmē, paplašina politisko tirgu uz 14. Saeimas valdības veidošanu. Neko vairāk tas nenozīmē.

Šobrīd jau... mums Latvijā līdzīgi amati ir bijuši – 11 īpašo uzdevumu ministri bijuši. Es domāju, kolēģi ar lielāku pieredzi labi atceras, kādos apstākļos un kāpēc šādi ministri vispār ir veidoti, kāpēc šādi vispār ir pieteikti, un diemžēl nekas vairāk par politisko tirgu tur nav bijis.

Bet, ja mēs skatāmies uz to, kā tas process ir attīstījies, jā, šādu starpnozaru risinājumiem principā desmito gadu īpašo uzdevumu ministri vairs netiek veidoti, neskatoties uz to, ka šobrīd jau likumā... mūsu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam vajadzētu tikai vēlēties to, un viņš varētu mierīgi izveidot šādu... vienalga, demogrāfijas jautājumos, e‑lietās – pilnīgi vienalga, viņam tādas iespējas ir, bet šobrīd Valsts prezidents piedāvā kaut ko tādu noteikt atkal.

Pēc tam, kad 2010. gadā īpašo uzdevumu ministru laiks... ēra savā ziņā beidzās, tika izveidots Pārresoru koordinācijas centrs, kam tā kā pēc būtības būtu ar to jānodarbojas. Un Pārresoru koordinācijas centra īpašā... tas pakļauts Ministru prezidentam, un savā ziņā jautājums tikai par to, cik mēs pēdējā laikā redzam, cik daudz Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjos vispār kāds vēlas ieklausīties, tajā skaitā arī par Covid‑19 apkarošanas jautājumiem.

Un, kolēģi, ne man jums atgādināt to, kas notika jūnija beigās, kad tieši šī pārnozaru institūcija brīdināja par sekām, kas notiks rudenī. Diemžēl valdība nekādus izlēmīgus soļus nespēra.

Bet attiecībā uz šo, mūsu ieskatā, šāds jautājums kā tāds vispār nebūtu nododams komisijai, jo jau pašā anotācijā mēs skaidri redzam to, ka piemērus min – ka slikti, mūsu ieskatā... Valsts prezidenta ieskatā, slikti strādā VARAM un Labklājības ministrija, kuru tiešajos pienākumos ir arī šie minētie piemēri – bērnu tiesības un e-lietu risināšana. Bet, kolēģi, kopumā, es domāju, Valsts prezidents iet pilnīgi aplamā virzienā. Mums būtu jāvirzās... Moderna valsts pārvalde šobrīd nozīmē mazu, kompaktu valsts pārvaldi, un tādā virzienā būtu jāiet. Šobrīd mēs piedāvājam... Pēc būtības... Valsts prezidents pēc būtības piedāvā palielināt valsts pārvaldi ar dublējošām funkcijām, un tas nav tas virziens, kurā būtu jāiet. Tas nav tas virziens, ko solīja vesela virkne politisko partiju, startējot šajās vēlēšanās, un, manuprāt, šīm partijām vispār morālu tiesību šobrīd par šo jautājumu balsot “par”, vispār sākt šī jautājuma izskatīšanu īsti... nebūtu īstā vieta, jo mēs taču zinām – visi runāja par ministriju samazinājumu. Šobrīd tiek skaidri un gaiši piedāvāta ministriju paplašināšana, principā – politiskā tirgus paplašināšana.

Un tas nekādā veidā neatrisinās tos jautājumus, piemēram, ja mēs runājam par profesionāļiem, ko te arī Valsts prezidents piemin, tad dienas beigās mēs redzam to, kas mums ir veselības ministra amatā tad, kad veselības jomā ir vislielākā krīze. Neskatoties uz to, ko tur runā visas profesionālās organizācijas, viņš turpina pildīt šo amatu. Par kādu profesionālismu mēs runājam? Vismaz šīs valdības kontekstā ir vesela virkne ministru, kuriem būtu jāuzdod šāds jautājums par viņu piemērotību šim amatam. Bet, lai risinātu problēmu pēc būtības, Valsts prezidents piedāvā izveidot jaunu amatu.

Kolēģi! Tas nav atbilstoši šīsdienas situācijai, un aicinu noraidīt jau pašā saknē šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Feldmana kungs, runāsiet “par” likumprojekta nodošanu?

K. Feldmans (JK).

Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans. Labrīt, dārgie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Jau no paša rīta tik smagas debates par dažādiem jautājumiem. Es... Par šo jautājumu man laikam būs jābūt tam, kas atgādina dažas tehniskas lietas.

Pirmā lieta tātad ir tā, ka šis nav balsojums par konceptuālu atbalstu. Šis balsojums, kas notiks, ir par konkrēta likumprojekta nodošanu komisijai, un komisijā tālāk noris diskusijas, un tad komisija vai nu virza, vai nevirza konceptuālam atbalstam uz Saeimas plenārsēdi tādu likumprojektu, ko mēs saucam par pirmo lasījumu.

Un, piemēram, jaunie konservatīvie arī iepriekš dažādus jautājumus, kuri... ir uzskatījuši, ka ir pamatoti vai kaut kādu iemeslu dēļ ir nepieciešama diskusija vai iespēja iesniedzējam skaidrot, piemēram, savu likumprojektu... ir atbalstījuši likumprojekta nodošanu komisijai.

Otra lieta ir... šeit ir runa... ar šo balsojumu ir runa par tādu cieņas izrādīšanu Valsts prezidentam. Es gribētu atgādināt, ka, protams, es saprotu, ka Zaļo un Zemnieku savienība nebalsoja par Egilu Levitu Valsts prezidenta amatā, un līdz ar to viņi labprāt arī ignorētu jebkuras likumdošanas iniciatīvas, kas nāk no prezidenta. Es savukārt šai gadījumā teiktu, ka Valsts prezidents, kurš ir tikai viens no nedaudzajām personām, kuras drīkst rosināt likumu (piemēram, pieci deputāti, valdība, komisija, arī prezidents)... šajā gadījumā tā būtu cieņas izrādīšana, ka būtu iespēja komisijā Valsts prezidentam nākt un skaidrot deputātiem, tai skaitā arī opozīcijas deputātiem, kuriem acīmredzot nav ticis kaut kas skaidrots, ko tad viņš ar šo lietu ir domājis.

Vispārīgi runājot, nav strīda, ka... Nu arī man jāpiekrīt, ka varbūt tur priekšlikums nenāk īpaši laikā, un turklāt... vismaz kas attiecas uz jaunajiem konservatīvajiem, es varu teikt, ka, jo mazāka valsts pārvalde, jo – labāk. Tā var būt labi apmaksāta valsts pārvalde, bet tai būtu jābūt efektīvai, kompaktai.

Un šajā gadījumā, protams, ka tas vektors šajā likumprojektā varbūt ir drīzāk uz valsts pārvaldes palielināšanu, jo mēs jau zinām: ja ir ministrs (lai vai kāds viņš būtu – parasts ministrs, premjerministrs, īpašo uzdevumu ministrs, vai, piemēram, šāds pārresoru ministrs), tad viņam būtu nepieciešama arī tāda vai citāda ministrija, kas, protams, nenovēršami nozīmētu arī valsts pārvaldes palielināšanu, tātad arī štatu palielināšanu publiskajā pārvaldē.

Un tas tādā ziņā... Lai kaut ko tādu atbalstītu, ir, protams, jābūt tādam lielam, būtiskam pamatojumam. Bet tas pamatojums ir jāuzklausa komisijā, tāpēc es saku tā... Kaut gan es esmu skeptisks par konceptuālu atbalstu, par diskusijas nepieciešamību, iespējas došanu Valsts prezidentam arī skaidrot opozīcijas deputātiem, ko viņš ar šo ir domājis, – tas ir jāatbalsta.

Līdz ar to es aicinu arī tos, kas nebalsoja par šobrīd amatā esošo Valsts prezidentu, atbalstīt viņa likumdošanas iniciatīvas. Būsim godīgi, to nav nemaz tik daudz. Un tās nāk, un mums vajadzētu izrādīt tādu cieņu Valsts prezidenta institūcijai, tādēļ aicinu šoreiz balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Tātad viens deputāts runājis “par”, viens – “pret”. Balsosim par likumprojekta nodošanu attiecīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 50, pret - 20, atturas - 14. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi, ziņojums par balsošanas motīviem.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Zariņa kungs, jums vēlreiz elektroniski jāpiesakās sistēmā.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Valsts prezidents savā pavadvēstulē Saeimai ir norādījis, ka viena pārvaldības problēma Latvijā ir valsts mazspēja politiski pārzināt un efektīvi vadīt starpnozaru politikas jomas.

Patiesībā šīs mazspējas problēma ir daudz visaptverošāka un dziļāka, lai neteiktu, ka tā ir pilnīgā dibendziļumā, tas ir, šī mazspēja ir iedibinājusies pašos varas pamatos, proti, pateicoties specifiskajai Latvijas politiskajai situācijai, kura mērķtiecīgi tikusi veidota, varas establišmentam savelkot sarkanās līnijas, ir iznīcināta pilnasinīgas politiskās konkurences iespēja.

Līdz ar to nav iespējama reāla varas nomaiņa, kas ir fundamentāli svarīgs demokrātijas mehānisms, bez kura demokrātija nevar strādāt kā efektīvs valsts pārvaldes instruments, jo nenomaināmai varai zūd atbildība par savu rīcību. Tas arī ir tas iemesls, kāpēc mūsu valstī ir iespējamas aizvien lielākas un lielākas nejēdzības, aizvien lielāka varas visatļautība un mazspēja, jo augstākminēto politisko manipulāciju rezultātā ir radīta un mākslīgi tiek uzturēta situācija, lai varai nebūtu iespējamas alternatīvas.

Šādā situācijā jebkura valsts vara izvirst. Tai vairs nerūp savu lēmumu kvalitāte, jo, lai noturētos pie varas, nav nepieciešams pildīt savus solījumus un būt atbildīgiem sabiedrības priekšā. Pietiek, ja lēmumi tiek sadīloti esošā politiskā karteļa ietvaros, jo tieši šie politiskā karteļa darījumi, nevis jēgpilni atbildīgi lēmumi, nodrošina šīs varas tālāku pastāvēšanu ar visām no tā izrietošajām sekām – tālāk augošu varas mazspēju, bezatbildības un nekompetences manifestāciju.

Rezultātā šādā situācijā varai zūd nepieciešamība atbildīgos amatos deleģēt rīcībspējīgos... rīcībspējīgākos, jo, ja esi ratos iejūdzis... un tu vari deleģēt... tiek deleģēti nevis spējīgākie, bet varai noderīgākie. Manipulējami nelgas vai slīpēti nelieši atbildīgos amatos ir vairāk piemēroti un vajadzīgi šai varai.

Tāpēc, lai cik dziļdomu pilna būtu šī Valsts prezidenta iecere, nekas jēdzīgs tur nevar sanākt, jo, ja esi ratos iejūdzis gandrīz beigtu zirgu vai tādu, kurš grib paēst no vezuma, tu vari jūgt ratus gareniski vai šķērsām, nekas jēgpilns no tā nesanāks.

Šajā situācijā līdzatbildība par esošo varas nespēju ir jāuzņemas arī Valsts prezidentam, jo tieši Valsts prezidents ar saviem paziņojumiem par šīs varas bezalternatīvu ir vairojis šīs varas bezatbildību un visatļautību visās dimensijās – gan horizontāli, gan vertikāli. Un to nevar izlabot šādā veidā, to var izlabot, tikai nomainot zirgu, iejūdzot kādu, kurš ir spējīgs vilkt vezumu. Un tad nevajadzēs meklēt, pie kura vezuma gala vēl vajadzētu klāt ķerties, ko vēl vajadzētu tajā iejūgt.

Šajā varas ietvarā papildu ministri tikai vairos varas nejēdzības. Vēl jo vairāk: ja tiek paredzēts, ka vienai un tai pašai ministrijas struktūrvienībai rīkojumus varēs dot divi ministri, rezultātā šādu dažādu ministru neizbēgami nekoherentie lēmumi radīs stohastiskas turbulences šajās valsts pārvaldes struktūrās. Tas dos iespēju varai izmantot to vēl nebijušās bezatbildības un visatļautības kombinācijās.

Piesauktā starpnozaru sadarbības veicināšana ir rīcībspējīga premjera pienākums un politiskā iespēja. Rīcībspējīgam premjeram tam nav vajadzīgi valsts ministri, kas tikai radīs papildu politisko jezgu. Un realizācijas mehānisms šādai starpnozaru sadarbībai jau ir – tas ir Pārresoru koordinācijas centrs, tās ir entās padomes, dažādas aģentūras un fondi, kas jau ir izveidoti un turpmāk vēl tiks izveidoti. Svarīgi, lai tas beidzot tiktu jēgpilni un salāgoti, prasmīgi izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts.

Tas, kas tam ir nepieciešams, – iejūgt zirgu, kurš ir spējīgs vilkt šo vezumu, un iedot pātagu, lai var uzšaut šim zirgam, ja tas nevelk vai mēģina vilkt vezumu neceļos. Un šāda pātaga ir opozīcijas iespēja reāli uzraudzīt varu.

Vajadzīgi ir grozījumi nevis Ministru kabineta iekārtas likumā, bet Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, kas paredzētu, ka izmeklēšanas komisijas vadība ir jāuztic tiem, kas to iniciējuši.

Jau sen opozīcija ir vērsusies ar šādu lūgumu pie Valsts prezidenta, jo esošajā politiskajā situācijā tikai prezidentam ir reāla iespēja to iniciēt.

Prezidenta kungs, ja jums tiešām reāli rūp varas rīcībspēja, nevis esošā varas karteļa labestība, iedodiet mums šo pātagu, un mēs padarīsim šo varu atbildīgu un rīcībspējīgu. Šis likumprojekts tam nelīdzēs, tāpēc nevaru atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ziņojumu par balsošanas motīviem esam uzklausījuši.

Godātie kolēģi! Ir nepieciešams tehniskais pārtraukums 20 minūtes. Darbu atsāksim pulksten 9.50.

Tehniskais pārtraukums – 20 minūtes.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 28. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 2. decembrī

- Par procedūru - dep. R. Nemiro
   
Par darba kārtību
   
- Priekšlikumi - dep. I. Klementjevs (par)
  - dep. J. Rancāns (pret)
   
Par likumprojektu “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu” (Nr. 1236/Lp13)
(Dok. Nr. 5031, 5031A)
   
- Priekšlikumi - dep. V. Valainis (pret)
  - dep. K. Feldmans (par)
   
- Par balsošanas motīviem - dep. I. Zariņš

Balsojumi

Datums: 2.12.2021 bal001
Par - 31, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta “Par Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 828, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības!

Datums: 2.12.2021 bal002
Par - 50, pret - 20, atturas - 14.
Balsošanas motīvs:Par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

Sēdes videotranslācija

02.12.2021. 9.00



Piektdien, 29.martā