Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit astotās (attālinātās ārkārtas)
sēdes turpinājums
2020. gada 26. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Turpināsim šā gada 23. novembra Saeimas attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā.

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinām darbu.

19. ir deputātu Dombrovska un Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas paredz mainīt mikrouzņēmumu nodokļa likmes komersantiem, amatniekiem, pakalpojumu sniedzējiem atkarībā no apgrozījuma lieluma. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi - koalīcijas kolēģi un opozīcijas kolēģi! Mēs turpinām darbu ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Un patiešām šis priekšlikums ir viens no varbūt pat būtiskākajiem kopumā koncepcijā, ko piedāvā Dombrovska kungs un es, mainot nodokļa likmes mikrouzņēmējiem atkarībā no mikrouzņēmēju darbības jomas un attiecīgi arī plānotajiem normālajiem attaisnotajiem izdevumiem, kas katrā jomā būtu piemērojami. Un no darbības apjoma tad tiek piemērotas gan atšķirīgas apgrozījuma likmes, gan arī nodokļu procenti. Attiecīgi komersantam, kas varētu būt tirgotājs, arī ražotājs un zemkopis, pieļaujamais apgrozījums būtu 118 tūkstoši eiro gadā, šādā režīmā strādājot, un nodokļa likme - 15 procenti; amatniekam - gandrīz 49 tūkstoši eiro, likme būtu lielāka - 20 procenti; profesionālo pakalpojumu sniedzējam apgrozījums būtu arī pieļaujams 48 500 eiro apmērā un likmes procents būtu 25 procenti. Visām uzņēmēju grupām, pārsniedzot šos noteiktos apgrozījuma griestus, likme pieaugtu līdz 40 procentiem.

Kā mēs jau iepriekš minējām, gan likmju lielums, gan apgrozījuma lielums ir piemērots Latvijas situācijai, par pamatu ņemot Francijas piemēru.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Labrīt, kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ko iesniedza Vjačeslavs Dombrovskis un Dana Reizniece-Ozola, tāpēc ka tas piedāvā mūsdienu laika prasībām atbilstošu nodokļu maksātāju segmentāciju, un atkarībā no tā, pie kāda segmenta... un ar ko nodarbojas uzņēmums, tieši arī ir noteikta tādā gadījumā nodokļu likme. Veicot segmentāciju, ne tikai nepieciešams veikt kontroles pasākumus, balstoties uz analīzēm, un vai nu konstatēt riskus, vai arī attiecīgi ierobežot uzņēmuma darbību, bet arī, veicot segmentāciju un analīzi, nepieciešams piemērot un atrast tādu režīmu, kas vislabāk atbilst šim uzņēmumam, šajā segmentā strādājošam... un arī atbilstoši ekonomiskajai situācijai noteikt likmes.

Tāpēc, kolēģi, es jūs lūdzu atbalstīt tieši šādu pieeju un šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā 19. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 20. priekšlikums saņemts no deputāta Pimenova. Šis priekšlikums arī paredz mīkstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmes - 25 procentus aizstāt ar 15 procentiem, 40 procentus aizstāt ar 25 procentiem, kā arī apgrozījuma likmes mainīt no 25 tūkstošiem uz 35 tūkstošiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Es pateicos ziņotājam par mana priekšlikuma precīzu formulējumu. Tas ir ļoti īsi izsakāms. Es ierosinu tik tiešām veikt tādu mikrouzņēmumu nodokļa likmes politiku, kas uzņēmumiem vēl ļautu turpināt darboties un sekmīgi veikt uzkrājumus, pirms pārstātu piemērot mikrouzņēmumu režīmu. Proti, par pamatlikmi saglabāt likmi 15 procentus un pacelt no 25 tūkstošiem līdz 35 tūkstošiem eiro apgrozījuma apmēru, kuru pārsniedzot mikrouzņēmumu nodokļa likme palielinās. Savukārt, pārsniedzot šo apgrozījuma apmēru, piemērot tikai 25 procentus, nevis 40 procentus - pretēji tam, kas pieņemts likumprojekta pirmajā lasījumā. Tātad līdz 35 tūkstošiem - 15 procentus, virs 35 tūkstošiem - 25 procentus.

Apgrozījums un likme ir mikrouzņēmumu nodokļa režīma pievilcības vai atbaidīšanas noteicošais nosacījums. Uz tiem skatās uzņēmējs, pieņemot lēmumu par to - kļūt vai nekļūt par mikrouzņēmumu, tātad - būt vai nebūt.

Tāpēc, kopš Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pieņemšanas 2010. gadā, tieši šie noteikumi ir bijuši mikrouzņēmumu nodokļa režīma atbalstītāju un pretinieku sadursmes priekšmets.

Tātad es aicinu atbalstīt. Vēlreiz: līdz 35 tūkstošiem - 15 procentus, virs 35 tūkstošiem - 25 procentus. Tie ir skaitļi (Nav saklausāms.)... lai paliktu par mikrouzņēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisija 20. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 21. priekšlikums saņemts no deputātes Sprūdes un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātes Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 22. priekšlikums arī saņemts no deputātes Sprūdes un komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātes Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 23. priekšlikums saņemts no deputātiem Dombrovska un Danas Reiznieces‑Ozolas. Priekšlikumā piedāvāts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pirmajā darbības gadā nodokļa summu samazināt par 50 procentiem, otrajā darbības gadā - par 30 procentiem un trešajā darbības gadā aprēķināto nodokļa summu samazināt par 20 procentiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei‑Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Domājot par to, kā uzlabot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, lai tas būtu piemērotāks mazajiem uzņēmējiem, kuri sāk savu darbību un kuri darbojas vēl tādā ieskriešanās periodā, ir vairākas lietas, kuras arī nodokļu eksperti, analizējot šo nodokļu režīmu un skatoties, kā tas ir attīstījies gadu gaitā, ir piedāvājuši uzlabot.

Un viens no piedāvājumiem ir ņemt vērā apgrozījumu, nosakot uzņēmumu nodokļa likmi atkarībā no pārdoto preču vai materiālu vērtības, jo ir skaidrs, ka, ja mēs piemērojam apgrozījuma nodokli, tad daudz izdevīgāks šāds režīms ir pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav jāiegādājas preces vai izejmateriāli savas saimnieciskās darbības veikšanai, jo katra iegādātā lieta, pēc tam pārdota ar lielāku vērtību, protams, rada lielāku apgrozījumu. Tā, uz šo komentāru atbildot, tad arī bija kopējā koncepcijā piedāvātā nodokļa likmes segmentēšana atkarībā no uzņēmuma darbības veida.

Bet otrs komentārs un priekšlikums, domājot par modernizāciju un piemērotību mūsdienu apstākļiem, ir lielāka motivācija uzņēmējiem tieši to darbības pirmajos gados, tad, kad gan ar finanšu līdzekļiem ir lielākas grūtības, gan pieredzes arī mazāk, dodot tādu kā sava veida ieskriešanās periodu. Un šī priekšlikuma būtība ir tieši tāda. Jūs iepriekš arī redzējāt, kādas nodokļa likmes un kāds bija mūsu piedāvājums, uzņēmumus segmentējot.

Tad šis priekšlikums piedāvā, ka pirmos trīs darbības gadus uzņēmumi maksātu mazāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi, nekā vispārējā norma to noteiktu. Pirmajā gadā atvieglojums būtu 50 procenti, otrajā - 30 un trešajā - 20. Un tad jau attiecīgi ar ceturto gadu būtu pilna likme. Tas būtu kā tāds raķetes princips - jo zemāk tā orbītā, jo vairāk degvielas nepieciešams, respektīvi, jo mazāka nodokļa likme uzņēmējiem jāmaksā. Kad tie jau kļūst pašpietiekami, tad, protams, maksā jau pilnu likmi. Savukārt, pārsniedzot apgrozījumu, kas ir noteikts katrai uzņēmējdarbības grupai jeb segmentam, uzņēmējs pāriet vispārējā režīmā. Tas būtu harmonisks risinājums kopējai tautsaimniecības attīstībai.

Aicinām šo priekšlikumu atbalstīt. Tas vienlaikus būtu arī salāgots ar to likuma mērķi, ko vakardien piedāvājām, par kuru mums notika ļoti plašas diskusijas, ka šī režīma uzdevums ir atbalstīt uzņēmējdarbību, īpaši pirmajos darbības gados.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Lēmumu pieņemšana, balstoties uz analīzi un citu valstu pieredzi, ir viens no veidiem, kā nodrošināt izsvērtu un tautsaimniecību atbalstošu pasākumu piemērošanu.

Šis priekšlikums ir atbalstāms, jo tas balstās tieši uz pieredzes analīzi un uz teorijā atzītām pamatatziņām, ka sākotnējā periodā, uzsākot biznesu, gan uzņēmējs, gan arī viņa komanda saskaras ar virkni grūtību un problēmu. Un arī tieši šajā periodā, pēc statistikas datiem, ir acīmredzams, ka pirmajā gadā vis... līdz 90 procentiem to, kas uzsāk uzņēmējdarbību, vienkārši bankrotē un pēc tam neturpina... pārejot tikai un vienīgi uz darba ņēmēju kategoriju. Un šis instruments tieši palīdzētu tiem, kas uzsāk biznesu, un tiem, kas iegūst līdz ar to arī sākotnējo pieredzi un arī vēlmi nodarboties ar biznesu, to darīt.

Analoģisks instruments, reducējot dažādas... izmantojot dažādus atvieglojumus un likmes, ir paredzēts arī Lietuvā. Lietuva pat nosauca šo rīku saīsināti kā MB jeb Mercedes-Benz - tas modelis, kas atļauj uzņēmējiem ar izrāvienu sākt savu komercdarbību.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 23. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 24. priekšlikums saņemts no deputātiem Dombrovska un Danas Reiznieces-Ozolas un piedāvā ieviest vienoto saimniecisko darījumu kontu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanā mums jau ir apmēram 10 gadu pieredze. Un tas tiešām ir vienkāršs nodokļu režīms, kas veicina, stimulē cilvēkus sākt savu uzņēmējdarbību, arī salīdzinoši viegli no tā izstājoties vai to pabeidzot, ja ir redzama neveiksme. Viena no tā priekšrocībām ir ne tikai salīdzinoši zema un pievilcīga nodokļa likme, kas arī, manuprāt, ir piemērota mazākiem uzņēmējiem, īpaši tiem, kas tikko sāk savu saimniecisko darbību, bet tā grāmatvedības uzskaite ir daudz vienkāršāka par citiem režīmiem, un tas ir viens no tādiem atslēgas elementiem, kādēļ arī citas valstis ir novērtējušas šo režīmu kā labu piemēru un pat mēģina atkārtot. Kā es teicu, Polija ir viens no piemēriem, kur arī ir ieviests līdzīgs režīms, bet ar daudz mazāku likmi, nekā mums šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa režīmā ir. Un iznīcināt šo režīmu, kolēģi, tiešām nozīmē to, ka daļa no uzņēmējiem vispār pārtrauks savu saimniecisko darbību vai arī nonāks zināmā mērā pagrīdē, izvēloties parasto SIA, maksājot minimālo algu un, iespējams, arī daļu algas aploksnē.

Otrs variants ir tas, ko paši Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki ir prognozējuši, kad šo nodokļu izmaiņu koncepciju apsprieda valdībā, ka lielā mērā mikrouzņēmēji, iespējams, pārreģistrēsies par saimnieciskās darbības veicējiem, arī jau norādot tikai minimālās algas apmēru, bet pārējo saimniecisko darbību, visticamāk, neuzrādot, īpaši tajos gadījumos, kad pakalpojums tiks sniegts privātpersonām, ko ir ļoti grūti no Valsts ieņēmumu dienesta arī kontrolēt, un tas ir līdzīgi kā ar vējdzirnavām cīnīties un mēģināt noķert vēju.

Vienkārša administrēšana, kā es teicu, ir atslēga. Tas ir tieši tas virziens, par kuru ir jādomā, ja mēs gribam uzlabot mazā biznesa nodokļu režīmu, un darījumu konts, protams, ir viens no veidiem, kā mēs varam šo administrēšanu vienkāršot. Šis pants faktiski, kolēģi, nosaka, kā būtu jādarbojas darījumu kontam. Šis paraugs tiešām ir ņemts no Igaunijas pieredzes. Es saprotu, ka mums valdība ir paredzējusi vēl gadu laika, lai izstrādātu detaļas, tehniskos risinājumus, kā darījumu konts varētu strādāt, un tikai no 2023. gada uzņēmēji var sagaidīt šādu risinājumu, bet patiesībā, ja mēs palūkojamies arī uz kaimiņvalsts pieredzi, tas mehānisms, vismaz likuma līmenī, izskatās salīdzinoši vienkāršs - uzņēmumam tiek atvērts darījumu konts, no apgrozījuma, kas ir šajā kontā, un summas, kas šajā kontā uzņēmumam ienāk, kredītiestāde rezervē nodokļos samaksājamo summu un noteiktajā laikā ieskaita to attiecīgā valsts kases nodokļu kontā. Mums acīmredzot tas pat savā ziņā varētu būt vēl vienkāršāk, jo arī valsts kase pāriet uz vienotu nodokļu kontu, kas nu atvieglo administrēšanu. Nav vairs jāmēģina rēķināt, cik tad lielai summai ir jābūt novirzītai katrā no dažādajiem... atbilstošajiem nodokļu kontiem.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojekta pantu... šo piedāvājumu. Es domāju, ka tā būs arī jebkurā gadījumā (pat, kā es teicu, izolēti no pārējās koncepcijas)... manuprāt, laba vadlīnija valdībai, ja valdība patiešām un arī jūs, Saeimas kolēģi, esat nodomājuši darījumu kontu ieviest un redzat, ka tas ir labs risinājums, tad šeit faktiski jau ir gatavs priekšlikums, kā šī darījumu konta darbību nostiprināt likumā.

Aicinu balsot “par”, atbalstot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un pamatošu to ar šādiem argumentiem.

Finanšu ministri, jā, mainās, bet Finanšu ministrijas ierēdņi - 99,5 procenti - nemainās. Un tieši Finanšu ministrija ir atbildīga par Latvijas Stabilitātes programmu, kas bija izstrādāta jau no 2017. gada līdz 2020. gadam un publicēta Finanšu ministrijas mājaslapā 2017. gadā.

Sadaļā par nodokļu pamatnostādnēm 2017.-2021. gadam jau toreiz bija noteikts, ka jāīsteno nodokļu administrēšanas pasākumi. Galvenie no tiem: saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešana mazajai uzņēmējdarbībai; VID pakalpojumu pieejamība un kvalitāte; grāmatvedības prasību pārskatīšana atkarībā no apgrozījuma, statusa un darbības veida; iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izmaksu administrēšanas optimizācija.

Tātad jau 2017. gadā Finanšu ministrijas ierēdņi lieliski saprata, kas ir viens no rīkiem... instrumentiem, ko varētu piedāvāt uzņēmējdarbībai. Nezināmu iemeslu dēļ Finanšu ministrijas ierēdņi nespēja vai negribēja vērst uzmanību uz šo pasākumu ieviešanu. Pārsvarā tika akcentēti un ieviesti (un arī finanšu resursi tiem tika pieprasīti) kontrolējoši, sodoši un citi pasākumi, kas tieši ierobežo nodokļu maksātājus. Bet nav iespējams izveidot pozitīvu attieksmi pret nodokļu maksāšanu, pret nodokļu politiku kā tādu, ja pretī kontrolējošiem un sodošiem instrumentiem netiks piedāvāti vienkāršošanas... administrēšanas pasākumi un arī atkarībā no darbības jomas un darbības segmenta tie pasākumi, kas atvieglo komercdarbības uzsākšanu. Saimnieciskās darbības kontu, kas ir Finanšu ministrijas neizdarītais darbs, nepieciešams ieviest, lai atvieglotu un nodrošinātu cilvēkiem gan darbu, gan arī ienākumus, it īpaši ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi un Covid-19 ekonomiskās krīzes sekas.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 24. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 25. priekšlikums saņemts no Ministru kabineta un nosaka mikrouzņēmumu deklarācijas par apgrozījumu iesniegšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 26. priekšlikums saņemts no deputātes Sprūdes. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar labvēlīgākiem nosacījumiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem tieši saistībā ar grāmatvedības dokumentu kārtošanu.

Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sniedzot šo deklarāciju, kļūdās, tad viņam vairs nav iespējas iesniegt precizējumus, kuri labotu šīs kļūdas par labu maksātājam. Tāpēc arī šis priekšlikums nosaka to, ka deklarācijā var veikt jebkādus precizējumus - gan pozitīvus, gan negatīvus attiecībā uz nodokļu aprēķinu, nevis tā, kā šobrīd ir paredzēts, ka tikai tādus šos te... tikai tādas korekcijas, kuras vēl vairāk palielina šī nodokļa nomaksu.

Nu, tiešām šī situācija uzņēmējdarbībā ir diezgan dīvaina tādā ziņā, ka ir bijušas situācijas arī pašnodarbinātajiem, kad grāmatvedības kļūdas dēļ... Tiešām grāmatvedība nokļūdās, iesniedz nepareizu, kļūdainu deklarāciju, bet attiecībā uz, piemēram, to pašu sociālās apdrošināšanas iemaksu pilnīgi nav nekādas iespējas koriģēt, pat ja acīmredzot ir tiešām, nu, tas ir pilnīgi jebkuram redzams, ka ir vienkārši notikusi kļūda... Nu, protams, grāmatvede vairs ne par ko neatbild, grāmatvede vienkārši noplāta rokas, bet cilvēkam ir jāmaksā, Valsts ieņēmumu dienests zvana, raksta vēstules, draud, ka, lūk, tagad mums šeit ir tāds cipars un šādam ciparam ir jābūt. Un nekādas korekcijas attiecībā uz šo kļūdaino deklarāciju vispār nevar tikt veiktas.

Tas nav taisnīgi! Tas tiešām neveicina pozitīvu attiecību veidošanos starp nodokļu maksātāju un valsti. Tas ir apmēram... tieši tāpat, kā tad, ja tu kaut kur aizmirsi savu maku, viss - tev vairs nav tiesību šo maku atgūt, šī maka saturu arī tikpat labi - kas ir aizgājis, tas ir aizgājis. Šāds princips, manuprāt, vispār nodokļu politikā nedrīkst būt! Jā, es saprotu, ir tāda zināma neuzticēšanās visu laiku, ar katru soli, ka kāds kaut kur kaut ko pierēķina, krāpjas un mēģina visādos veidos izlocīties no nodokļu nomaksas, taču... Nu, kolēģi, paskatīsimies uz to, kas mums notiek valdībā, - visādi iepirkumi, visādi konkursi, visādas nodokļu... visādas līdzekļu pārdales un tā tālāk, un tā joprojām.

Jūs paši rādāt negatīvu piemēru un pēc tam brīnāties par to, ka varbūt kāds mēģina tiešām optimizēt nodokļus - tas, protams, nav atbalstāmi, bet nedrīkst šādu pieeju pielietot katram nodokļu maksātājam, jo jūs uzskatāt pilnīgi visus par nodokļu optimizētājiem un tādiem cilvēkiem, kas cenšas kaut kādu vienu lieku eiro ietaupīt no nodokļu nomaksas.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir, nu, varētu pat teikt, tāds veltījums visiem tiem, kas vēl vakar, debatēs diskutējot, bija sašutuši par to, ka Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests kļūst par represīvām iestādēm, jo tām patiesībā būtu jābūt daudz draudzīgākām un uzņēmējus atbalstošākām. Šis priekšlikums tiešām paredz, ka tad, ja uzņēmējs ir kļūdījies, viņam ir tiesības iesniegt mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumu, šo kļūdu labojot.

Tas, ko, kolēģi, jūs kā politiķi, jūsu veidotā valdība piedāvā, ka šīs ir vienvirziena attiecības, - tāda spēle vienos vārtos. Pēc pirmajā lasījumā piedāvātajiem likuma grozījumiem paredzēts tā, ka, jā, uzņēmējs labot drīkst, bet tikai tad, ja tie ir tādi precizējumi, kuri palielina maksājamā nodokļa apmēru. Nu, tas, protams, nav ļoti labvēlīgs risinājums uzņēmējiem.

Tas, kas būtu normāli, - protams, ja ir kļūda, tad precizējumi tiek veikti neatkarīgi no tā, vai tie palielina vai samazina maksājamā nodokļa apmēru. Šis ir Sprūdes kundzes priekšlikuma pamats, un es aicinu šo priekšlikumu arī atbalstīt.

Tas ir loģisks, saprotams un uzņēmējiem labvēlīgs, veidojot līdzsvarotas attiecības starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien visiem kolēģiem! Par šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir ļoti loģisks, ņemot vērā to, kā Saeima balsoja vakardien par šiem likuma grozījumiem. Un es domāju, ka Saeimai būtu ar šādu priekšlikumu atbalstīšanu jārāda labais piemērs - labais piemērs tam, ka var būt ne tikai pieļautas kļūdas budžetam pozitīvā ziņā, var tikt pieļautas arī tādas kļūdas, ko uzņēmējs, jo īpaši mikrouzņēmējs, ir pieļāvis, kas varbūt tomēr ļautu viņam maciņā atstāt mazliet vairāk naudas. Liela skāde, es domāju, no šāda priekšlikuma nekādā veidā nebūtu. Un tā mēs varētu parādīt to, ka vismaz kaut kādā ziņā mēs izprotam... Es domāju arī par šo priekšlikumu diez vai būs kāds jēgpilns, sakarīgs komentārs no iesniedzēju puses. Uz tiem, es domāju, visa opozīcija jau vairs necer.

Bet tomēr, ja mēs paskatīsimies, salīdzināsim šo situāciju ar to, kādu piemēru šobrīd rāda valdība... Valdība var kļūdīties un kļūdās ne vienā vien vietā. Mēs esam redzējuši pēdējā pusgada laikā, ka tiek iepirktas, piemēram, tās pašas maskas, kas neatbilst nekādiem kritērijiem, absolūti neatbilstoši tiek veikti šie iepirkumi un visnotaļ ļoti apšaubāmā veidā tiek veikti iepirkumi. Tāpat mēs redzējām to, ka Satversmes tiesa iejaucās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra darbā, Iepirkumu uzraudzības birojs iejaucās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iepirkumos, kas bija par... daudz vairāk noteikt... nu par izteikti lielām summām. Un tur pat nesekoja nekāda veida atvainošanās, nekas... nevienā no šiem gadījumiem. Viss tika pateikts, ka tam tā... pat nebija nekādu jēgpilnu komentāru politiskā līmenī par šīm situācijām. Visi tikai aizbildinās ar to, ka ir krīze. Un VARAM gadījumā tur pat nebija nekādas krīzes, tur vienkārši dzīvoja tālāk, it kā nekas nebūtu noticis. Manuprāt, šīs ir lietas, kur valsts pārvaldei ir jārāda kaut kāda priekšzīme, un elementāra atvainošanās vai kļūdas atzīšana būtu pats absolūtais minimums.

Šeit mikrouzņēmējiem tas, ko mēs... un Sprūdes kundze ir piedāvājusi, ir tas, ka, ja ierauga kādu kļūdu, tad arī mikrouzņēmējs spēj laboties. Tas, ko valdība piedāvā ar šiem grozījumiem... valdība piedāvā šiem grozījumiem... vienīgā iespējamā kļūda... ja tu atzīsti kļūdu, ir tas, ka tu piekrīti samaksāt nodokļos vairāk. Manuprāt, būs maz mikrouzņēmēju vai uzņēmēju, kas skries uz Valsts ieņēmumu dienestu un stāstīs to, ka, piedodiet, es kļūdījos, samaksāšu 200 eiro nodokli vairāk. Tādu, manuprāt, priekšzīmi... Nu gan jau, ka būs, bet es domāju, tas nekādā veidā nemotivēs uzņēmējus... šāda valsts attieksme nemotivēs ne cilvēkus kļūt par uzņēmējiem, ne arī uzņēmējus tiešām rūpīgāk sekot līdzi saviem grāmatvedības datiem.

Un šis priekšlikums tiešām ir vērsts uz normāla dialoga veidošanu starp Valsts ieņēmumu dienestu un mikrouzņēmējiem - lai būtu šie spēles noteikumi vienādi.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Ir jāsaprot, ka kļūdīties grāmatvedībā nav sarežģīti, jo likumdošana ir ļoti komplicēta, sadrumstalota un ļoti bieži mainās. Līdz ar to nodokļu maksātājam ir nepieciešams uzturēt pietiekami spēcīgu komandu, kas nodrošinātu izsekojamību visām tām izmaiņām, ko likumdošanā veic likumdevējs vai... mēs ar jums, kolēģi.

Un es uzskatu, ka atļaut uzņēmumam, nodokļu maksātājam, izlabot kļūdas ir viens no veidiem, kā pieņemt un pateikt, jā, mēs varam kļūdīties, tāpēc mēs ļaujam arī jums, ja jūs kļūdījāties, izlabot kļūdu. Vēl viena būtiska lieta, kādu var pateikt, ka - nē, ir iespējams izmantot kļūdu ļaunprātīgi. Tad atbilde ir šāda: Finanšu ministrijas pārraudzībā esošā Valsts ieņēmumu dienesta iestāde ir viena no... visaugstākajā līmenī nodrošināta ar analītisko programmatūru un analītiskajām programmām, kā arī ar cilvēkresursu, kam vajadzētu jau šo gadu laikā iemācīties ātri atlasīt un, segmentējot nodokļu maksātājus, izslēgt no aprites par administratīvajām vai arī kriminālajām metodēm tos, kas ļaunprātīgi izmanto kādu no likumdošanas iespējām.

Vēl viena būtiska lieta ir tāda, ka likumdevējs atbild arī par visām izmaiņām, ko piedāvā un ievieš. Un vienā no atbildības jomām arī ir iepriekš kaut... pozitīvi vērtētā nodokļu reforma, kas noteica reinvestētāju peļņas nulles likmi, taču to ļoti sarežģīja, ieviešot iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvi regresīvo sistēmu. Jauninājumu dēļ parādījās tūkstošiem cilvēku, kas palika parādā valstij. Un viņi ir parādā valstij nevis tāpēc, ka viņi ļaunprātīgi izvairījās, bet likumdošanas izmaiņu dēļ.

Iepriekšējā periodā es piedāvāju amnestēt šos cilvēkus par nodokļu parādiem. Diemžēl šī sasaukuma Saeima amnestiju neattiecināja uz šiem cilvēkiem. Un tamdēļ pašlaik (arī tas būs turpmākajās likuma pakotnēs par iedzīvotāju ienākuma nodokli) Valsts ieņēmumu dienests ir paredzējis automātisku nodokļu parāda uzrēķinu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas neatmaksāšanu gadījumos, ja cilvēkiem radās parādi saistībā ar iepriekš realizēto nodokļu reformu.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir labvēlīgāks nodokļu maksātājam un ļauj viņam izlabot kļūdu. Ja gadījumā viņa kļūda ir ļaunprātīga, tad, es domāju, četri tūkstoši amatpersonu, kas darbojas Valsts ieņēmumu dienestā, ar mūsdienīgiem analītiskiem rīkiem un ar mūsdienīgu, modernizētu struktūru varēs ļoti savlaicīgi un pilnā apjomā izslēgt no aprites negodprātīgos nodokļu maksātājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, jāpiekrīt kolēģei Švecovas kundzei, ka Valsts ieņēmumu dienestam tiešām ir ļoti labs analītiskais, tehniskais nodrošinājums, ir arī labs cilvēkresursu nodrošinājums, bet tas, ko varētu uzlabot, ir cilvēciskais resurss. Tā mazliet atkāpe.

Bet, kolēģi, ja jūs neatbalstāt šādu normu, lai tās attiecības starp valsti un nodokļu maksātāju būtu daudzmaz līdzvērtīgas, tad patiešām ir ļoti nopietni jāapsver tie priekšlikumi, kurus mēs jau arī kovida likuma kontekstā jums esam piedāvājuši, analizējot to situāciju, kas bija ar dīkstāves pabalstiem.

Dīkstāves pabalsti tika izmaksāti uzņēmējiem pēc sarežģītiem, steigā radītiem spēles noteikumiem, apjoms bija... darba apjoms bija liels Valsts ieņēmumu dienestam, un Valsts ieņēmumu dienests pats pēc tam gan publiski, gan arī privātās sarunās ar uzņēmējiem, kuriem pēcāk atprasīja izmaksātos dīkstāves pabalstus, minēja, ka viņi ir kļūdījušies un arī atsevišķos gadījumos nepamatoti šos dīkstāves pabalstus izmaksājuši. Uzņēmējs labticīgi šo maksājumu ir saņēmis, un pēcāk, kad nauda jau ir iztērēta (turklāt šo finansējumu jau piešķīra darbiniekam, nevis uzņēmējam), tā jāatmaksā bija uzņēmējam, īpaši situācijā, kad krīze vēl nebūt nebija pārgājusi... un apgrozāmo līdzekļu trūkums nu gandrīz katram ir šobrīd novērojams, izņemot varbūt dažas augstas tehnoloģijas nozares, kas varbūt iegūst no kovida laika. Tad šādās situācijās arī vajadzētu paredzēt, ka, ja Valsts ieņēmumu dienests ir kļūdījies, viņi drīkst labot savu kļūdu, bet tikai par labu nodokļu maksātājiem, tad tās būtu līdzvērtīgas attiecības, tad tā būtu līdzvērtīga attieksme.

Citādā gadījumā tā, kā es teicu, ir spēle vienos vārtos.

Es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tas, ka mums tik ļoti bieži mainās spēles noteikumi, ir tiešām rosinājis vairākus uzņēmējus pārskatīt savas iespējas darboties un maksāt nodokļus Latvijā, jo, kā mēs zinām, arī... Nu, runājoties ar vairākiem cilvēkiem, kuri jau ir izmēģinājuši savas uzņēmējdarbības iespējas citās valstīs, piemēram, Spānijā... Piemērs ir tāds, ka, ja Spānijā tu atver savu biznesu (un to ir iespējams izdarīt diezgan ātri), tad tev nav jāuztraucas par to, ka valdība katru gadu vai, nezinu, katru... katru trešo gadu mēģinās kaut ko mainīt tajā režīmā, ar kuru tu esi rēķinājies, uzsākot savu biznesu, viss ir stabili. Un stabilitāte patiesībā ir vislabākais - vislabākais! -, ko vispār valdība var sniegt uzņēmējdarbībai. Jā, Spānijā ir lieli nodokļi jāmaksā, bet cilvēki zina, ka viņiem nekas nemainīsies, viņiem nebūs jālavierē, viņiem nebūs jāskrien pie grāmatveža, jāiet kursos, neskaitāmos kursos, par to, kā samaksāt šo nodokli, kā aprēķināt šo nodokli. Viņi visu ļoti labi ir aprēķinājuši. Viņi apzinās, kādi ir viņu pienākumi pret valsti. Viņi strādā un ir aprēķinājuši, kādā veidā viņi var nopelnīt sev, pabarot savu ģimeni un palikt godīgi attiecībās ar valsti. Tas ir tik vienkārši. Tik vienkārši! Un mēs to, mainot spēles noteikumus katru gadu, joprojām nespējam izdarīt.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Nodokļu sistēmas sarežģītība ir tieši tas iemesls, kāpēc šis priekšlikums ir vietā un būtu visnotaļ atbalstāms.

Arī presē varēja lasīt to, ka atbildīgajā komisijā, skatot šo likumprojektu, Saeimas Juridiskais birojs arī bija atzinis, ka visas šīs nodokļa normas ir ļoti sarežģītas. Un tādas pavisam noteikti tās arī ir. Kļūdīties ir dabiski. Un šajā gadījumā šīs kļūdas... kļūdas - tās tā kā blaknes atspoguļojas uzņēmēja iespējamā tālākajā rīcībā no viena... viens variants, ko piedāvā valdības iesniegtais priekšlikums, kad kļūdīties... atzīt kļūdu, un VID to ņems vērā tikai tad, kad tam samaksās vairāk. Otrs - tas, ko piedāvā Sprūdes kundze, arī, nu, šis otrs virziens. Jo šobrīd sanāk tā, ka, ja valstij kaut ko vajag, tad ir viss lielais valsts aparāts, kas var vērsties pret šo mazo maizes cepēju. Bet tajā brīdī, kad maizes cepējs ir kaut kur nokļūdījies un vēlas dabūt kaut ko atpakaļ, maizes cepējs paliek viens pats pret visu lielo valsts aparātu, un ne tikai valsts aparāts, bet arī likums būs Valsts ieņēmumu dienesta pusē, nevis maizes cepēja pusē.

Kolēģi! Atbalstīsim maizes cepējus, dosim viņiem iespēju godīgā sadarbībā, es neteiktu vārdu “cīņā”... godīgā sadarbībā sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es arī noteikti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un mēģināšu paskaidrot arī, kāpēc. Par tām situācijām, kur nodokļu iekasēšanas ziņā rīcība jeb atbildība nav simetriska no nodokļu maksātāja un Valsts ieņēmumu dienesta puses, jau daudzkārt ir runāts gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, skatot iepriekš arī citus likumus, kur arī līdzīgas situācijas parādās, gan arī šajā konkrētajā situācijā.

Viktors Valainis tikko minēja, ka pietiekami daudzas likuma normas ir sarežģītas un dažkārt arī dažādi interpretējamas. Un kas iznāk tādā situācijā, ja mums ir šis asimetriskums, - ka var tikai palielināt deklarēto summu, bet nepastāv iespēja to samazināt. Nu tad loģiska rīcība no uzņēmēju puses būtu tāda, ka, ja pastāv interpretācijas iespējas ar kādu no, teiksim, nodokļu normām... normas piemērošanu, tad vispirms nodokļu maksātājs uzrāda deklarācijā sev to izdevīgāko, mazāko maksājuma apjomu, jo viņš patur prātā, ka tādā gadījumā, ja VID norādīs, ka viņš ir piemērojis nepareizo normu, viņam legāli būs iespēja to precizēt un par to viņu nesodīs.

Savukārt tādā gadījumā, ja viņš būs uzreiz uzrādījis sev neizdevīgāko variantu, tad atkāpšanās iespēju un iespēju pārspēlēt šos ciparus vairāk nebūs.

Un tad jautājums - vai tas palielinās administratīvo slogu vai samazinās visu to darba apjomu, kāds ir jāveic VID? Laikam taču ne!

Es aicinu par šīm lietām aizdomāties, jo mēs jau esam ieinteresēti tomēr, lai tā... gan likumdošanas normas būtu precīzi interpretējamas, gan arī, lai tajās situācijās, kad tomēr ir palikušas kaut kādas interpretācijas iespējas, tas risinājums būtu iespējami taisnīgs abām pusēm.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, dārgie kolēģi! Es jau biju domājis, ka kāds no Finanšu ministrijas politiskās vadības arī komentēs šo priekšlikumu, bet laikam jau mēs to nesagaidīsim, tāpēc izmantošu iespēju, dzirdot tādu ļoti izteiktu demagoģiju no opozīcijas puses, pakomentēt šo priekšlikumu, kāpēc tas nebūtu atbalstāms, protams.

Tātad, ja kāds ir vispār lasījis šo priekšlikumu - tur ir... tas sākas ar vārdiem “pēc šā panta piektajā daļā noteiktā termiņa beigām”. Un lieta ir tāda, ka es jau, protams, saprotu, ka nevienam no iepriekšējiem debatētājiem, visticamāk, nav bijis mikrouzņēmuma. Man ir bijis. Un tātad šajā gadījumā ir ļoti vienkārša tā sistēma. Tātad šobrīd tā 5. panta... respektīvi piektā daļa, uz ko atsaucas jau pašreiz komisijā atbalstītā redakcija, paredz, ka... un es citēšu: “Mikrouzņēmumam ir tiesības ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktās dienas.” Tātad tas nozīmē, ka pēc tam, kad beidzas deklarācijas iesniegšanas termiņš, deklarācija jāiesniedz par katru ceturksni līdz nākamā mēneša... piemēram, par janvāri, februāri, martu - jāiesniedz līdz 15. aprīlim, un tad vēl ir mēnesis laika, kurā var divkārt mainīt deklarāciju, kā vien ienāk prātā. Un pēc tam kad jau ir pagājis vēl arī tas mēnesis, kad jau ir pienācis maija vidus, jau tuvojas Jāņi, tad gan jau, kā pašreiz spēkā esošā redakcija paredz, pēc šā panta piektajā daļā noteiktā termiņa ir tiesības iesniegt tikai tādus precizējumus, kas palielina maksājamā nodokļa apmēru. Un tur ir ļoti garš šobrīd tajā sestajā daļā, spēkā esošajā sestajā daļā, tas izvērsums. Tur ir runa par to, ka nedrīkst iesniegt tādus precizējumus, kas samazina nodokļa apmēru... darbiniekiem izmaksājamo algas apmēru, kas tajā ceturksnī, piemēram, tika izmaksāts un tā tālāk.

Šajā gadījumā komisijas atbalstītā redakcija vienkārši saīsina spēkā esošo redakciju, padara to vienkāršāk izlasāmu, jo faktiski tiem mikrouzņēmumiem nevarēs būt vairāk kā viens darbinieks. Un tāpēc arī tas pants tiek... tā daļa, sestā daļa, tiek noīsināta.

Un ir absolūti maldinoši... Kā jau es iepriekš teicu, ir tiesības mēneša laikā labot deklarāciju, kā vien labpatīkas, - uz priekšu un atpakaļ. Tas ir absolūti maldinoši - teikt, ka tagad vispār nevarēs labot vai, ja varēs labot, tad tikai uz augšu.

Ikviens, kuram ir mikrouzņēmums, šobrīd zina, kā var labot deklarācijas. Arī man ir gadījies savulaik labot deklarācijas. Jāsaka, nekad man nebija jālabo uz leju. Ir bijis, ka jālabo uz augšu, ja ir aizmirsies apgrozījumā... Nu, grāmatvedis netika saņēmis, piemēram, kādu rēķinu, un līdz ar to apgrozījums faktiski ceturksnī bija lielāks un bija jālabo uz augšu. Un faktiski vienmēr mēneša laikā, ja tāda situācija ir bijusi... precīzi neatminos... tātad deklarācija tika izlabota. Vienmēr, 100 procentos gadījumu, tas bija uz augšu, manā gadījumā. Un arī... Šķiet, varbūt vienreiz bija arī pēc tā mēneša jālabo deklarācija, jo bija problēmas ar grāmatvedību. Un toreiz arī, protams, tas labojums bija uz augšu.

Es aicinātu nemaldināt sabiedrību un iepazīties ar spēkā esošo likuma redakciju, tātad arī ar attiecīgā panta piekto daļu, kas nosaka, ka ir iespējams - un es pat iesaku - ļoti precīzi sekot līdzi iesniegtajām deklarācijām un tās labot arī uz leju. Tātad - par katru ceturksni... Vēl vismaz pusotrs mēnesis laika labot to deklarāciju, kā vien labpatīkas.

Protams, arī laba pārvaldība... Nesamērīgi ilgs laiks, lai labotu deklarācijas, varētu būt nepamatots.

Tāpēc šajā gadījumā aicinu priekšlikumu noraidīt un neklausīties to demagoģiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Pirmkārt. Es gribētu atbildēt (Nav saklausāms.)...

Otrkārt. Mans priekšlikums paredz labvēlīgus apstākļus cilvēkiem. Nevajag aizmirst, ka mikrouzņēmumi - tie ir mazie cilvēki, kuriem varbūt nav grāmatvedības, nav iespējas pieņemt darbā grāmatvedi. Tie, kuriem nav pat izglītības ekonomikā. Varbūt tie ir maizes cepēji, tortes darītāji... dažādi cilvēki, kas strādā šajā jomā un izmanto šo nodokļu režīmu.

Tāpēc es lūdzu: jābūt iecietīgiem pret šiem cilvēkiem! Nedrīkst radīt tādus apstākļus, ka, es atvainojos, ir viens cilvēks pret lielu aparātu - pret Valsts ieņēmumu dienestu!

Tad, kad Valsts ieņēmumu dienests kļūdījās... bija cilvēciska kļūda... četri tūkstoši transakcijas... kļūdījās... nē, 55 tūkstoši transakciju... un vismazākais skaitlis bija četri eiro, un vajadzēja visiem atpakaļ griezt, tad bija viss kārtībā! Aparāts strādā, ierēdņi strādā, saņem algu - viss kārtībā! Un tad, kad cilvēks... cilvēks jau parasti kļūdās... nu, atvainojiet, tikai divreiz var, uz trešo - tad maksā nodokļus vairāk. Tā mēs saprotam, tā nav demagoģija. Tev jāmaksā.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, sabiedrība! Nu atkal no juridiskā viedokļa šeit mazliet ir jāparunā.

Proti, konkrētā priekšlikuma sakarā Feldmana kungs ir aizmirsis vienu ļoti būtisku lietu no jurisprudences. Administratīvajā procesā ir tāds princips - samērīguma princips -, kas jāpiemēro katru reizi. Ierobežojumiem, kurus uzliek privātpersonai, ir jābūt samērīgiem ar to labumu, ko valsts iegūst no šādu ierobežojumu uzlikšanas. Proti, ierobežojumi nevar būt drastiskāki un spēcīgāki, ja tā labuma patiesībā nav.

Tas, par ko runā Feldmana kungs, skaidri un gaiši parāda, ka tiem ierobežojumiem, kurus šobrīd vēlas uzlikt valdošā koalīcija, nav nekāda - ne racionāla, ne emocionāla, ne praktiska - izskaidrojuma.

Katrs cilvēks var kļūdīties, un mēs taču zinām, cik sarežģīta Latvijā ir grāmatvedības sistēma vispār, tā grāmatvedība, kāda ir jāveic katram uzņēmējam. Tā ir vesela “kosmosa zinātne”! Un bieži vien pat pats Valsts ieņēmumu dienests nesaprot, kāda ir šī grāmatvedība, kā tā ir jāveic. Tā ir tik sarežģīta Latvijas Republikas teritorijā, un tāpēc ikviens var kļūdīties (pat deputāts Kaimiņš, piemēram!).

Un tas ir iemesls, kāpēc ir jādod cilvēkam iespēja šādas kļūdas pielabot, jo nevar būt... Tiešām es piekrītu Sprūdes kundzei, ka nevar būt situācija, ka cilvēks nedrīkst nokļūdīties un nedrīkst izlabot savu kļūdu, bet valsts drīkst tur kļūdīties, labot tik reizes, cik grib, un tamlīdzīgi. Tas nav ne samērīgi, ne tiesiski, ne pareizi.

Mēs vakardien šī paša likuma ietvarā, diskutējot par citiem priekšlikumiem, nonācām pie ļoti skaidra un nepārprotama secinājuma, ka valsts nevar veidot birokrātisku sistēmu, kas apgrūtina cilvēkus. Tieši otrādi - šī likuma mērķis... kā mēs atceramies, tas bija pats pirmais... viens no pirmajiem priekšlikumiem, ko mēs izskatījām, un mums bija garas diskusijas, un Feldmana kungs arī diskutēja...

Tātad - šī likuma mērķis, ko piedāvā valdošā koalīcija, ir mazināt administratīvo slogu. Šī likuma mērķis, par kuru mēs diskutējam, - mazināt administratīvo slogu! Šobrīd, regulējot attiecīgo jautājumu, administratīvais slogs nevis tiek mazināts, bet tiek palielināts. Šāds piedāvājums no valdošās koalīcijas nesaskan ar pašas valdošās koalīcijas nosprausto šī likuma mērķi.

Tāpēc priekšlikums ir absolūti loģisks un atbilstošs šim mērķim - mazināt administratīvo slogu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to - nākt pretī uzņēmējiem tik, cik ir iespējams; ievērot saprātīgu loģiskumu, veikt no administratīvā procesa principiem, galvenokārt samērīguma principa un tiesiskās paļāvības principa, izrietošās darbības. Proti, vērtēt katrā konkrētajā situācijā, vai uzņēmējs izmanto šādu instrumentu ļaunprātīgi... vai tur tiešām attiecīgas... attiecīgas darbības ir bijušas... nu, nezinu... vai cilvēciska kļūdīšanās.

Tāpēc atbalstīsim ļoti racionālu, loģisku priekšlikumu, nāksim pretī uzņēmējiem un mazināsim administratīvo slogu atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam mērķim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā. Gribu tikai, reflektējot uz atziņu, ka deklarācijas pēc patikas var labot, cik vien gribas un kad vien gribas... Nu, tā ir vistīrākā demagoģija!

Nodokļu maksātājs deklarācijas var labot un labo tikai tad, kad patiešām ir pieļāvis kļūdas. Un attiecībā uz parastajā režīmā strādājošajiem to drīkst darīt trīs gadus... atpakaļ, izņemot tikai gada pārskatu, kur ir... attiecīga uzņēmuma ienākuma deklarācijā, kuru nedrīkst attiecīgi koriģēt.

Respektīvi, likumdevējs paredzējis atsevišķas... atsevišķu... atbilstoši... atsevišķam nodoklim atsevišķu regulējumu. Un atsauce uz 5. pantu likumā par mikrouzņēmumu režīma... nodokli... Šī panta mērķis tad, kad likumdevējs to izstrādāja un piemēroja, bija noteikt pretizvairīšanās mehānismus, lai nodrošinātu... jo tiešām tajā laika periodā, kad papildināja to, tas mērķis bija neļaut ar atpakaļejošu datumu noformēt darbiniekus uzņēmumā, mikrouzņēmumā. Un tas bija tajā periodā, kad šo instrumentu, ko mikrouzņēmumi... izmantoja vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar celtniecības... darbiem būvniecības jomā. Respektīvi, lielie komersanti sadrumstaloja savu biznesu un algoja apakšuzņēmumus, kas izmantoja darbaspēku nereģistrējoties.

Taču šis piedāvājums... tas atvieglo iespēju un pasaka, ka nodokļu maksātājs varētu labot deklarāciju ne tikai uz nodokļu palielinājuma summu, bet arī uz nodokļu samazinājuma... summu... valsts budžetā.

Tāpēc uzskatu, ka tas ir līdzsvarots un ir atbalstāms.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies jums, Mūrnieces kundze, ka jūs man devāt vārdu.

Administratīvā procesa likumā ir vēl viena tāda īpaša detaļa, kas ir jāpiemēro, katru reizi izvērtējot, ko drīkst, ko nedrīkst darīt privātpersona, tajā skaitā uzņēmējs, proti, - vai attiecīga faktiska valsts rīcība vai iestādes rīcība (un attiecīgi lēmumi, ko pieņem valsts vai iestāde) ir vispār nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu sabiedrības locekļu tiesības, demokrātisko iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Administratīvajā procesā to sauc par demokrātiskas iekārtas principu, un šāds princips ir jāpiemēro nodokļu iekasēšanas režīmā, jo nodokļu iekasēšanas režīms ir administratīvais process.

Un tad rodas jautājums - kā tiek aizskartas citu personu tiesības? Kā vispār teorijā varētu... kā, no juridiskās teorijas viedokļa, varētu aizskart citas personas tiesības, ja mēs dodam uzņēmējam iespēju labot deklarāciju ne tikai uz augšu, bet arī uz leju? Tur nav neviena juridiska argumenta, ko likt pretī.

Tieši pretēji - šāds regulējums nevis aizskar, bet uzlabo citu šīs demokrātiskās iekārtas dalībnieku tiesības, jo viņiem rodas tieši tādas pašas iespējas. Un tas ir pareizi. Nevar būt situācija, ka tu drīksti tikai maksāt vairāk nodokļus, ir jābūt situācijai, ka tu drīksti maksāt arī mazāk nodokļus. Mūsu valstī uzņēmējiem jau tā ir pārāk liels nodokļu slogs. No administratīvā procesa viedokļa tas ir tikai pareizi, ka uzņēmējs var cīnīties arī par mazākiem nodokļiem. Tas izriet no tiesiskuma viedokļa, no samērības principa, no demokrātiskas iekārtas viedokļa, galu galā - no tiesiskās paļāvības viedokļa. Valsts ieņēmumu dienests arī var rēķināt - vairāk, mazāk - tieši tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā 26. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātes Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 27. - deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Priekšlikumā piedāvāts mainīt mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtību, proti, attiecināt šādi: 70 procenti - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 30 procenti - iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Viens no apsvērumiem, kādēļ plānots palielināt nodokļa likmi un ieviest vairākus citus ierobežojumus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ir sociālās drošības arguments, sakot, ka liela daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju nav pietiekami sociāli nodrošināti.

Mēs jau esam minējuši tos skaitļus, proti, to, ka patiesībā daudz lielāks nodarbināto skaits, kas nav apdrošināti pilnībā, strādā vispārējā nodokļu režīmā - ir apmēram 180 tūkstoši tādu cilvēku vispārējā nodokļu režīmā -, kamēr cilvēku, kam ir mazāks sociālais nodrošinājums, nekā minimālā alga to paredzētu, mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošo lokā ir apmēram 35 tūkstoši.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šī gada pirmajā pusgadā vidējais atalgojums (neto), ko saņēma mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie cilvēki, ir 518 eiro - tas faktiski ir pat vairāk nekā minimālā alga, kas ir plānota nākamajā gadā, daudz vairāk.

Viens no labajiem priekšlikumiem, kas pirmajā lasījumā ir... tas no valdības puses izdarīts (un, manuprāt, to vajadzēja izdarīt jau sen!) - ir noņemts ierobežojums... 720 eiro atalgojuma ierobežojums, kas, manuprāt, arī ir bijis viens no iemesliem, kādēļ šajā režīmā strādājošie cilvēki ir mazāk sociāli apdrošināti, jo... Kad pirms dažiem gadiem mēs mainījām nodokļu likmes un palielinājām arī sociālo iemaksu īpatsvaru, kas tiek maksātas... no kopējās likmes... uz 80 procentiem, tad... Viens, manuprāt, tāds samērā elementārs risinājums būtu ļaut maksāt šajā režīmā strādājošajiem lielākas algas. Tolaik - nedaudz virs tūkstoš eiro... Ja jau tad tiktu maksāta attiecīga alga mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem, tad persona būtu jau pilnībā sociāli nodrošināta.

Diemžēl tolaik valdība un kolēģu vairākums neatbalstīja šo vidējo... Viņi jau arī tobrīd gribēja padarīt šo režīmu iespējami nepievilcīgu. Viņu doma bija tāda: ja jau tu vispār esi izvēlējies mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādāt, tad tev ir jābūt maziņam, tev ir jāsaņem maz un nedrīkst pelnīt vairāk. Gribi pelnīt vairāk - ej uz vispārējo režīmu.

Mēs tādā veidā esam faktiski sev arī, nu, daļēji tā kā iecirtuši kājā -neesam ļāvuši šiem cilvēkiem to sociālo nodrošinājumu palielināt. Tagad šī kļūda tiek labota. Un arī, par laimi, laikā starp lasījumiem valdība ir attapusies un saglabājusi šādu - 80 procentu un 20 procentu - īpatsvaru, šo būtisko daļu no mikrouzņēmumu nodokļa likmes novirzot sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Mūsu priekšlikums ir šo proporciju saglabāt apmēram tādu pašu, 70 procentus novirzot sociālajām iemaksām, 30 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Šī proporcija ir ņemta vērā komplektā ar to priekšlikumu, ka... tiek gan palielināts apgrozījums, kāds ir pieļauts mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem (atkarībā no darbības veida), gan tiek noņemts ierobežojums atalgojumam, ko var saņemt šajā režīmā (protams, apgrozījums cits - tas jau ir arī dabiskais ierobežojums), gan likme tiek palielināta.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Šī, protams, ir daļa no mūsu konceptuālā piedāvājuma mikrouzņēmumu režīma modernizēšanai un uzlabošanai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, augsti godātā Mūrnieces kundze, par doto vārdu!

Šis priekšlikums, protams, ir daļa no kopējās priekšlikumu paketes, kas tika iesniegta, un te jau arvien mazāk - arvien mazāk! - paliek no visa šī kopīgā opozīcijas iesniegtā alternatīvā regulējuma.

Bet tas, ka šeit, šajā priekšlikumā... Kāpēc tas arī būtu atbalstāms, arī atraujot no šīs kopējās paketes? Tieši šī sadalījuma dēļ.

30 procenti iedzīvotāju ienākuma nodoklim... manuprāt, šī budžeta kontekstā, kas... ārpus šī likuma tiek virzīts... šie 30 procenti... iedzīvotāju ienākuma nodokļa... novirzīšana no šī nodokļa... 30 procentu apmērā... būtu īstajā vietā.

Šobrīd piedāvātā proporcija ir šāda: 20 procenti. Tā gan daudz neatšķiras, bet tomēr... Ja mēs redzam, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido lielāko daļu no pašvaldību ienākumiem (vairāk nekā trīs ceturtdaļas no pašvaldību ienākumiem ir tieši no iedzīvotāju ienākuma nodokļa!), tad šis priekšlikums varētu kaut mazliet uzlabot to situāciju, kurā šobrīd ir pašvaldības. Es domāju, visas pašvaldības būtu tikai priecīgas (neatkarīgi no tā, vai tā ir liela vai maza pašvaldība!), lai kaut kāds lielāks nodokļu apjoms tomēr ienāktu to budžetos, jo īpaši šajā situācijā, kad šis budžets paredz 90 miljonu apmērā samazinājumu pašvaldību budžetiem.

Proporcionāli visām tām pašvaldībām, kas ir tālāk no Rīgas, īpaši Latgalē, šī situācija ir ļoti kritiska. Pašvaldību budžetu samazinājumi diemžēl ir lielāki par četriem procentiem lielākajai daļai Latgales pašvaldību.

Tas, protams, pat lielām - pat lielām! - pašvaldībām rada budžeta deficītu. Vienai konkrētai tas bija aptuveni... ap miljonu, un tas bija izveidojies, noņemot nost visas funkcijas, kas varētu būt tā kā jaunās funkcijas, ko pašvaldība varētu no nākamā gada... To visu atmetot, visus jaunos projektus atmetot, tikai pamatfunkciju nodrošināšanai... tik un tā veidojas budžeta deficīts.

To nekādā veidā šis budžets nemēģina pat risināt.

Taču ar šo priekšlikumu, kas nemainītu budžeta kopējos ieņēmumus (tas mainītu tikai vienā nelielā nodoklī... tikai mainītu budžeta sadalījumu), varētu kaut mazliet uzlabot pašvaldību stāvokli, es domāju.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija bija sanākusi kopā (man ir informācija par to), bet nekur tālu arī netika, risinot Latgales pašvaldību problemātiku. Kā minēja Kazinovska kungs vienā no debatēm, tad finanšu ministram nebija laika... neatrada laiku pievienoties šai sēdei.

Un, ja runājam par risinājumiem, - šis ir viens neliels risinājums (kaut neliels, tomēr risinājums!), ko jūs, kolēģi, varētu atbalstīt. Tas spētu uzlabot pašvaldību stāvokli.

Šī proporcija... Vēlreiz atgādināšu: šobrīd piedāvātā ir 80 pret 20. Tā, ko piedāvā opozīcijas kolēģi, ir 70 pret 30.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - deputātu Vjačeslava Dombrovska un Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Par ko tad ir šis priekšlikums?

Valaiņa kungs korekti iezīmēja, ka viņš vēlas samazināt to nodokļa daļu, kas tiktu pārskaitīta attiecīgās personas sociālajai apdrošināšanai... par labu pašvaldībām.

Un, ja šobrīd komisijā atbalstītā redakcija ir tāda, ka no, piemēram, 100 eiro, kas ir nomaksāti nodokļos, 80 procenti tiek novirzīti sociālajai apdrošināšanai (manuprāt, lai vai cik šis budžets būtu vājš, tas tomēr ir tas budžeta... viens no tādiem budžetu caurvijošajiem mērķiem - palielināt sociālo aizsardzību!) un tikai 20 procenti būtu iedzīvotāju ienākuma nodoklis (saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ieņēmumi no šā nodokļa dalās - tiek attiecīgi ieskaitīti gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā), tad mani nepārsteidz, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Valaiņa kungs debatēs runā nevis par cilvēkiem, bet par to, ka viņš vēlas, lai pašvaldības būtu priecīgas un laimīgas.

Es domāju, ka šis budžets nav par to, lai pašvaldības būtu priecīgas un laimīgas... un kur nu vēl pieminētā Latgale, kur ir arī šīs divas lielās pašvaldības, kuras ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedres, - Rēzekne un Daugavpils -, kuras pārvalda tie, kas... nu, teiksim tā, tie, ko es varu nosaukt par valstij varbūt nedraudzīgiem spēkiem.

Un šobrīd ir jautājums, kas arī tiek atbildēts, - kāpēc sociāldemokrāts Dombrovskis vispār ir iesniedzis šādu priekšlikumu? Sociāldemokrātam Dombrovskim, ja viņš tiešām būtu sociāldemokrāts, nevis kaut kādu konkrētu interešu lobētājs, būtu jāiesniedz tāds priekšlikums, ka viss samaksātais nodoklis 100 procentu apmērā tiek iemaksāts faktiski katras personas sociālajai apdrošināšanai, lai tai personai būtu lielāki pabalsti, būtu... uzkrātos pensija, būtu veselības apdrošināšana un tā tālāk. Bet, nē, viņš iesniedza priekšlikumu, ar kuru tiek samazināts šis sociālais nodrošinājums cilvēkiem!

Tad ir jautājums: kāda tad vispār ir jēga maksāt nodokļus, ja netiek sasniegts tas galvenais mērķis - gūt labāku sociālo nodrošinājumu?

Šis ir viens no tādiem piemēriem - vispār par to priekšlikumu kvalitāti, kurus opozīcija ir iesniegusi. Jo viena lieta ir iesniegt... Es cenšos būt objektīvs... Viena lieta ir iesniegt tādus konstruktīvus priekšlikumus, kurus var ņemt vērā... un arī, cerams, ka... pat ja Finanšu ministrijas, piemēram, parlamentārais sekretārs Zakatistovs šobrīd neko nekomentē (es nezinu, vai viņš pat piedalās... cerams, ka piedalās sēdē... jau rīts, jau 10.00, kā pulkstenis rāda... vai vēlāks jau ir), viņš varbūt varēs ņemt vērā savā darbā to visu, sastādot kaut kādus nākamos likumprojektus, ko nesīs uz Saeimu, varēs ņemt vērā šos labos ieteikumus, bet otra lieta - tad, kad runa ir par demagoģiskiem priekšlikumiem, kas maldina sabiedrību un faktiski ir pret sabiedrības interesēm, nu, tad nekas cits neatliek, kā par to runāt skaļi.

Es domāju, ka šajā gadījumā tieši varētu runāt par to... apspriest priekšlikumu, ja būtu palielināts šis sociālajai apdrošināšanai iemaksājamais apmērs, bet ne jau samazināts.

Un šajā gadījumā... Zinot, kāda ir situācija valstī gan šogad, gan pagājušajā gadā, kad cilvēki aktīvi pieprasīja lielāku sociālo apdrošināšanu (tas, starp citu, tiem sociāldemokrātiem arī ir ļoti būtiski... un kreisajiem liberāļiem)... un arī šogad, kad arī kovida krīzes sakarā sociālā apdrošināšana tomēr... nu, tā vai citādi... lai vai cik tas nepopulāri būtu, ir tomēr būtiska... būtiska... nu, teiksim tā, vietu aizņem arī tajā diskusiju laukā, par ko cilvēki runā gan mājās, gan darbā...

Tāpēc šāds priekšlikums, godīgi sakot, mani izbrīna. Un, protams, aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas ir, nu, faktiski pret... Nu, ja jau budžets ir par... celt sociālo nodrošinājumu cilvēkiem, tad... faktiski šis priekšlikums ir par to, lai pašvaldības Rēzeknē un Daugavpilī vai Ventspilī un Jelgavā... Valaiņa kungs, protams, būtu priecīgs un laimīgs.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Reflektējot uz Feldmana kunga teikto, vispirms atgādināšu, ka pašvaldības ir tās, pie kurām tajā situācijā, kad cilvēkam pietrūkst līdzekļu, viņš vēršas, un pašvaldības vislabāk redz un vislabāk saprot, kā var atbalstīt sociālajās grūtībās nonākušu cilvēku.

Pašvaldībām sociālā funkcija ir kā viena no būtiskākajām... būtiskākajiem uzdevumiem, tāpēc nav ko ironizēt, ka kāds arī rūpējas par to, lai pašvaldībām finansējums pietiktu! Īpaši jāņem vērā, ka nākamajā gadā patiešām lielai daļai tieši Latgales pašvaldību budžeta kritums būs par četriem procentiem. Un ir pašvaldības, kurām tas kritums būs daudz lielāks nekā viņu sociālo pakalpojumu budžets visa gada garumā, un tās nebūs spējīgas tikpat labi kā iepriekš nodrošināt saviem iedzīvotājiem pakalpojumus - svarīgus sociālos pakalpojumus.

Kolēģi! Un Feldmana kungs! Priekšlikumus lasīt un saprast nenozīmē tos burtot un mēģināt vēl interpretēt publiski, pilnībā atraujot no pārējā konteksta.

Es domāju, ka es, ziņojot par šo priekšlikumu, diezgan labi paskaidroju, ka šī ir daļa no kopējā komplekta, kur ir piedāvājums gan būtiski palielināt likmi, gan būtiski palielināt atalgojumu, kādu var maksāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, gan arī būtiski palielināt apgrozījumu, ar kādu mikrouzņēmējs var strādāt. Un ir milzīga atšķirība, vai alga tiks maksāta no uzņēmuma, kura maksimālais apgrozījums ir 25 tūkstoši eiro, vai no uzņēmuma, kuram tas ir 118 tūkstoši eiro.

Ja būs iespēja maksāt lielākas algas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem, tad būs arī lielāks nodoklis un sociālās garantijas.

Tāpēc nemaldiniet sabiedrību un ar matemātiku mazliet nodarbojieties!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu, godīgi sakot, Krišjāņa Feldmana teiktais par pašvaldībām izsauca drusciņ nesapratni. Laikam līdz galam nav skaidrs, ko nozīmē pašvaldības, to darbs, to funkcijas, pienākumi.

Ir taču sadalīts, kādus pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz valsts, kādus sniedz pašvaldības!

Pašvaldības nav kaut kādas sabiedriskas organizācijas vai privātiestādes. Pašvaldība - tā ir vietējo iedzīvotāju vēlēta institūcija. Pašvaldībām ir ar likumu noteiktas konkrētas funkcijas, pienākumi. To pienākumu ir ļoti daudz, un tie ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem. Bet, lai nodrošinātu šos pakalpojumus, jābūt, protams, līdzekļiem, budžetam. Un, ja šī budžeta nav vai tas tiek samazināts, tad šie pakalpojumi iedzīvotājiem netiek pilnvērtīgi sniegti. Un Latgales pašvaldībām šie līdzekļi nākošgad tiek samazināti būtiski, salīdzinot ar pārējām pašvaldībām, salīdzinot ar Rīgu, - vairāk nekā septiņi procenti, salīdzinot ar šo gadu. Tas ir milzīgi daudz. Tas ir milzīgs samazinājums.

Tālāk. Vēl viena ļoti būtiska lieta, kas mūsu valstī sistemātiski nav risināta, ir iedzīvotāju dzīves līmenis - laukiem, reģioniem un Rīgai. Latgalē iedzīvotāju dzīves līmenis atšķiras trīs četras reizes.

Kas būtu valstij jādara šajā situācijā tā, kā to dara citās Eiropas Savienības dalībvalstīs? Cita ceļa nav - tās iegulda līdzekļus, sniedz dažāda veida atvieglojumus nodokļu jomā, sniedz dotāciju veidā. Nekā tāda Latvijā nav šobrīd. Tātad - tieši pretēji...! Viens no līdzekļiem jeb instrumentiem, lai varētu... Latgales pašvaldības finansēt no valsts budžeta daudz vairāk nekā bagātās pašvaldības - tas būtu viens no instrumentiem, lai šo nevienmērīgo attīstību izlīdzinātu. Bet notiek pretēji. Notiek pretēji!

Un tad rodas jautājums - ko gan Latgale ir nodarījusi valdībai, valstij, ka viņiem ir jācieš... tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo Latgales pašvaldību teritorijās? Vienalga, vai tās ir lielās pilsētas vai mazākās pašvaldības... Ko viņi tādu ir nodarījuši?

Arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi... Normālā Eiropas Savienības dalībvalstī tieši veido reģionus, lai speciāli sniegtu reģioniem atbalstu no struktūrfondu līdzekļiem. Šeit turpretim ar milzīgām pūlēm bija jāpanāk, lai iestrādātu Nacionālajā attīstības plānā ceturto mērķi - reģionālā attīstība. Varbūt varēs īstenot šo mērķi, ieguldot līdzekļus reģionos, ja izveidos šos administratīvos reģionus ar robežu...

Tāda pretdarbība - tā ir tiešām... Kāds rakstīja komentāros, ka mūsu valsts pārvalde un valdība līdzinās tādai okupantu varai... ka tā attieksme pret reģioniem, pret laukiem - tā ir tāda kā koloniāla un... slēpta politika.

Es nekad nenomierināšos, iekams nebūs šī netaisnība novērsta.

Šis likumprojekts par mikrouzņēmumu nodokli... šis likums diemžēl arī Latgalei būs ļoti sāpīgs, jo Latgalē ir daudz mikrouzņēmumu.

Es vēlreiz aicinu neatbalstīt, vismaz nebalsot par šiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram - paziņojumam.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Pēc trijām... piecām minūtēm - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Skatīsim apropriācijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vēl deputātu reģistrācijas režīms. Reģistrācija notikusi.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

27. priekšlikums.

Bija pieteikusies deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu pieteikties vēlreiz sistēmā.

Jā, lūdzu, vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Turpinot debatēt par šo priekšlikumu, kas nosaka proporciju sadalījumu attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksājumu, es vēlos paturpināt to domu, kuru mēs aizsākām pirms pārtraukuma un kuru arī komentēja Feldmana kungs, nosaucot šo priekšlikumu par demagoģiju.

Es varētu teikt, ka demagoģija varētu būt tad, kad viens Saeimas deputāts vasarā, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, izsaka savu viedokli par mikrouzņēmumu nodokļa likvidēšanu ļoti skaidri, mēģinot pateikt saviem vēlētājiem, ka viņš ir pret, bet pēc tam, tad, kad iestājas vēl kovida krīze, otrais vilnis, un tad, kad sākas budžeta apspriešana, runā pavisam ko citu. Tā varētu būt demagoģija.

Ja mēs runājam par šo sadalījumu, tas ir, manuprāt, ļoti pamatots ar to, ka pašvaldībām nemitīgi tiek uzbrukts ar pastāvīgu ienākuma nodokļa nošķelšanu. Tātad mēs redzam, ka šajā budžetā atkal pašvaldībām tiek uzlikti papildu pienākumi, bet kaut kāds risinājums viņām nav piedāvāts.

Ja mēs runājam par to, ka ienākuma nodoklis vienkārši aiziet kaut kur kosmosā un nekādā veidā pēc tam nepalīdz cilvēkiem, tad nav taisnība: ienākuma nodoklis, kā jau runāja arī Reiznieces-Ozolas kundze, ir būtiskākā pašvaldību budžeta sastāvdaļa, kura faktiski piedalās ļoti lielā mērā sociālās funkcijas īstenošanā. Un sociālās funkcijas ir ne tikai pabalsti trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, tie ir arī bērnudārzi... bērnudārzi, un tās ir arī bērnudārzu pedagogu algas, par kurām mēs diskutējām dažas dienas pirms tam... kuras koalīcija nevēlējās pārlikt uz valsts pleciem.

Tātad par ko mēs runājam, godātie kolēģi? Šeit ir ļoti skaidri un gaiši norādīts, ka pašvaldībām šis pārdalījums uz ienākuma nodokļa daļu būtu jāsaņem lielāks attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokli.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu šodien izteikt savu patieso izpratni par to, kāpēc Kazinovska kungs pameta Jaunās konservatīvās partijas frakciju. Un lielā mērā Feldmana kungs jau iezīmēja to, ka viņiem reģionālā attīstība, reģionālā problemātika ir absolūti vienaldzīga. Kazinovska kungam tas tā noteikti nav. Un pilnībā ir izprotams viņa lēmums.

Bet gribētu vērsties pie lielā sociālā taisnīguma sargātāja Feldmana kunga, kurš tik ļoti gudri šeit debatē par to, cik nepareizi ir mazināt šī speciālā budžeta apjomu. Ja jūs esat tik tiešām tāds sociālā... speciālā budžeta sargātājs, tad varbūt paskaidrojiet: kā tas tā nākas, ka jūs vienu procentu tieši šī budžeta nodokļu maksājumu kopumā samazināt? Ja jau jums tik ļoti rūp sociālā drošība, tad jau arī to vajadzēja saglabāt esošajā līmenī. Un šeit jūs to... šīs diskusijas esat sācis kaut kādā pilnīgi neizprotamā virzienā.

Kolēģi, attiecībā par pašvaldībām, jā, tā ir taisnība: pašvaldībām šobrīd ir liels budžeta samazinājums, un cilvēkiem, nonākot problēmās, pašvaldība ir vienmēr pirmā vieta, kur viņi vēršas. Un ir dažādi jautājumi - ir arī malkas piegāde kādiem maznodrošinātajiem, kas neprasa daudz resursu, bet tas ir ļoti svarīgi. Un šajā gadījumā jūs to šiem cilvēkiem liedzat.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Nu šis priekšlikums, protams, nav atbalstāms, tāpēc ka ir pilnīgi nesaprotami, kāpēc no nodokļa lielāka daļa būtu jānovirza kaut kam citam, nevis paša cilvēka sociālajai apdrošināšanai, kas ir faktiski piesaistīta pašam cilvēkam, viņš to nevar laika gaitā zaudēt. Un šajā gadījumā īpaši jāņem vērā, ka tas nodoklis jau tāds ir, kāds viņš ir.

Kopumā, jā, es vienmēr esmu atbalstījis darbaspēka nodokļu mazināšanu, tāpēc arī VSAOI likmes mazināšana par 0,5 procentiem darba devēju pusei un darba ņēmēju pusei par 0,5 procentiem, kopā tātad vienu procentpunktu, ir labāk nekā nekāda darbaspēka nodokļu mazināšana.

Un, protams, vēl arī jāpiemin, ka arī, piemēram, šis gājiens ar diferencēto... neapliekamo minimumu diferenciācijas diapazona augšējās robežas būtisko palielināšanu - tas nav, teiksim tā, pats sliktākais, ko varētu darīt, mazinot nodokļu slogu un arī atstājot vairāk naudas cilvēkiem uz rokas.

Bet nu šajā gadījumā mēs runājam par mikrouzņēmumiem. Mēs tagad esam mikrouzņēmumu likumā, kur jau nodokļi... jebkādi nomaksātie... ir mazi, un jūs tā kā vēlaties atņemt tam cilvēkam tās sociālās garantijas, nevis, piemēram, palielināt viņas.

Ja kāds iedomājas, ka mikroamatnieki... amatnieki un jūsu piesauktie maizes cepēji, un kas... uzturēs tagad Rēzeknes un Daugavpils lielās pašvaldības, par to ir jāaizmirst - tas vienkārši tā nenotiks. Tām pašvaldībām ir jāpiesaista nopietnas investīcijas un jābeidz dzīvot kaut kādā citā, austrumu virzienā vērstā realitātē. Un tad arī tur būs ieņēmumi pašvaldībām.

Nē, aicinu neatbalstīt šo absurdo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mazliet naivi tiešām skan Feldmana kunga vārdi un tāda ticība, pārliecība tam, ka sociālais... sociālās iemaksas ir tiešā veidā piesaistītas klientam - tā tas nav diemžēl. Jo, kā mēs varam redzēt no krīzes laika Satversmes tiesas sprieduma par māmiņu algu samazināšanu 2010. gadā - nekādas... nekādas sociālās garantijas... nekāda sociālā apdrošināšana... ne ar ko cilvēks nevar rēķināties. Jo var pienākt brīdis, kad vienkārši šī sociālā garantija cilvēkam tiek liegta... un tie cilvēki, kuri krīzes laikā rēķinājās ar to, ka māmiņu algas paliks tādā apmērā, kādā tas tika uz tiesiskās paļāvības principa ieplānots un iekalkulēts... tas viņiem lika vilties. Tāds spilgts piemērs no 2009. gada krīzes, kuru mēs visi jau esam ļoti labi atcerējušies un šodien arī turpinām pieminēt, ir tas, ka nekādas tiešās piesaistes mēs nevaram sagaidīt no šīm sociālajām iemaksām.

Es aicinu tomēr atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi un sabiedrība! Tas, kas man liekas ļoti dīvaini, ir, ka mēs runājam būtībā šajā likumprojektā par to, kā palielināt cilvēkiem būtībā nodokļus, jo visi opozīcijas priekšlikumi ir par pretējo: lai samazinātu, lai saglabātu būtībā esošajā līmenī. Un savukārt varas pozīcija ir pilnīgi skaidra: ka, iznīcinot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju režīmu, pēc būtības nodokļi cilvēkiem, kas jau tā nav pati turīgākā sabiedrības daļa, tiks palielināti. Un tas mani pārsteidz krīzes laikā, jo citās valstīs cilvēkiem valdības vienkārši tāpat, tikai tāpēc, ka šie cilvēki dzīvo vai strādā attiecīgā valstī, neatkarīgi no viņu samaksāto nodokļu apjoma piešķir faktiski visiem vai lielai daļai... piešķir pabalstus, atbalstu dažādos veidos uzņēmējiem izmaksā bez, teiksim, iešanas pie (Nav saklausāms.)... automātu pārbaudēm šos atbalsta maksājumus.

Bet mums principā krīzes laikā notiek pretējais. Mēs palielinām nodokļus mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Un tas man liekas pilnīgs absurds. Absurds tā iemesla dēļ, ka arī... šobrīd no pozīcijas Feldmana kungs ir vienīgais uzņēmies to... to sliktā lomu. Un šeit, protams, stāsta Dieva zīmes par to, kā cilvēkiem būs labāk, ka viņiem būs jāmaksā vairāk nodokļu.

Bet es aicinātu varas koalīcijai nosaukt to politiķi vārdā... nu ir taču kāds viens politiķis, kurš ir šo izdomājis... tas ir Kariņš vai Reirs, vai Zakatistovs, vai Feldmans. Nu ir taču kāds viens, kurš šo ģeniālo ideju par mikrouzņēmumu nodokļa režīma iznīcināšanu ir izdomājis. Tas taču neradās no gaisa. Un arī pat ja to nosauc par politisko kompromisu, kādam tas “kompromiss” (pēdiņās) bija jāpiedāvā. Kurš tas bija? Es aicinātu varas pozīciju nosaukt šo politiķi vārdā, lai visa sabiedrība zina.

Un tad ir vēl viena tāda maza piebilde. Tīra... Man ir tāda tīri cilvēciska, personiska interese un ziņkārība, klausoties un skatoties Feldmana kunga uzstāšanās reizes. Es ļoti gribētu lūgt Feldmana kungu: nākamreiz, kad jūs uzstājaties, varbūt jūs varat pabīdīties par pieciem centimetriem uz sānu, lai es redzu tās piecas vienīgās grāmatas jūsu plauktā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es domāju, ka šā valdības izstrādātā un iesniegtā likumprojekta mērķis nebūt nav uzlabot mikrouzņēmumu īpašnieku labklājību un sociālo drošību. Šeit melns uz balta ir uzrakstīts, ka mainās nodokļu politika ne par labu komersantam. Līdz ar to runāt par to, vai mēs nodrošinām ar šo nodokļu sadalījumu sociālo drošību komersantam, - tā ir demagoģija, un tas tiešām ir absurds.

Konkrētajā priekšlikumā ir runa tikai par vienu: par to, kā tiek sadalīts šis nodoklis. Es domāju, ka mikrokomersants Feldmana kungs droši vien zina, ka jebkurš mikrouzņēmums, pat ja viņš nodarbojas vai strādā IT jomā un nodarbojas virtuālajā vidē, tomēr atrodas uz mūsu grēcīgās zemītes konkrētajā vietā...

Mājā, kur es dzīvoju, pirmajā stāvā ir viens mikrouzņēmums. Dabīgi, tā īpašnieki ir ieinteresēti, lai arī ceļš pie tā uzņēmuma, kas apkalpo klientus, būtu noasfaltēts, lai būtu ielikts apgaismojums, lai būtu radīti arī citi apstākļi. Es jau nerunāju par sociālo palīdzību, kas vajadzības gadījumā varētu būt pieprasīta no tām pašām pašvaldībām. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Dalot... Izdalot no šā nodokļa daļu par labu pašvaldībām, mēs palielinām arī pašvaldību ieinteresētību atbalstīt mikrouzņēmumu komersantus savā darbībā. Un te tie atbalsta veidi ir ļoti daudzpusīgi, bet diemžēl ir... tiek apmaksāti principā lielākoties tieši no tās budžeta daļas, ko sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Tāpēc šeit nav runa par to, vai tas ir absurds vai tas nav absurds, varētu debatēt par to, vai ar to pietiek vai nepietiek, lai radītu attiecīgus apstākļus, bet tas ir pavisam citas sarunas temats.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Ļoti interesanti klausīties debates, kolēģi. Un atgādinu, ka šis priekšlikums ir par to, kā sadalīt faktiski mikrouzņēmumu nodokli. Un priekšlikums ir par to, ka lielāku nodokļa daļu novirzīt faktiski pašvaldībai.

Un ko tad mēs redzam? Mēs no diskusijām redzam, ka debatētāji runā par to, ka pašvaldība labāk zinās, kā iztērēt iedzīvotāju un strādājošo ienākumus. Manuprāt, tā absolūti nav pareiza pieeja, jo strādājošais pats labi zina, cik viņš nopelna un kur viņš to naudu tērēs, un ne jau pašvaldībai viņa vietā vajadzētu tagad lemt, kur iztērēt viņa naudu. Nu tā ir, manuprāt, absolūti nepareiza pieeja, jo neliek pašvaldībai kā tādai strādāt efektīvāk un domāt par racionālāku pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu. Tā vietā mēs paņemsim no iedzīvotājiem naudu un audzēsim tikai pašvaldības aparātu.

Nu tāpēc mēs arī redzam, ka šis priekšlikums acīmredzami nav pareizs un nevar tikt atbalstīts.

Tā ka aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ļoti patika ģeniālā Jāņa Butāna no Jaunās konservatīvās partijas tikko teiktā frāze, ka iedzīvotāji paši labāk zinās, kur tērēt savu naudu. Nu šāda loģika ir ļoti saprotama un atbalstāma, jo tad jau nodokļus nevajag vispār, jo iedzīvotāji taču zina labāk, kur tērēt, un droši vien viņi zinātu labāk nekā airBaltic ieguldīt. Butāna kungs, jūs no satiksmes jomas taču kaut ko tā kā saprotat. Iedzīvotājs, pieļauju, šos samaksātos nodokļus iztērētu savai izdzīvošanai, nevis simtus miljonu ieguldītu airBaltic. Tas ir, reflektējot tieši uz jūsu argumentācijas mākslu.

Plus vēl viena tāda lieta. Ja mēs runājam par nodokļiem, par ekonomiku vai vēl kaut kā, Butāna kungs, tad jūs gan es tiešām aicinātu par šiem jautājumiem nerunāt. Feldmana kungs lai parunā, jo viņš vismaz ir bijis mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, es tā saprotu, bet jūsu gadījumā es lasu presi, ka jums ir jālūdzas Krievijai tagad kravas... ka jūs satiksmes jomu jau esat nolaiduši pa burbuli. Un satiksme - tā ir uzņēmējdarbība, cik es atceros, cik man ir sapratne par šo tēmu. Tāpēc jūs, Butāna kungs, labāk tribīnē nekāpiet par nodokļiem un uzņēmējdarbību, tikai muļķības sarunāsiet, tāpat kā tikko jau sarunājāt par to, ka iedzīvotāji labāk zinās par visiem maksājumiem un ka nodokļus nevajag maksāt pašvaldībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Nu tiešām tā replika, kas izskanēja tikko no Butāna kunga, ir unikāla. Ja nodokļu maksātāji paši lemtu par to, kur varētu būt izlietojami viņu nodokļi, tad es domāju, ka nebūtu tādas kategorijas - liekēžu... liekēžu kategorijas, kā parlamentārie sekretāri, nebūtu arī varbūt citas liekēžu kategorijas, varbūt nebūtu parādījies viens otrs muļķīgs un stulbs projekts, par ko diemžēl nodokļu maksātāji nelemj.

Bet šis priekšlikums nav par to. Nodokļu maksātājiem jau tā ir uzlikts pietiekami liels slogs. Un šeit ir runa tikai par to, kā un kādos virzienos tas slogs tiks sadalīts sabiedrības labā. Un, kad ir runa par pašvaldībām, nav runa par pašvaldību birokrātisko aparātu, jo tas nebūt nav sliktāks vai lielāks, vai neefektīvāks nekā, teiksim, valdības aparāts. Šeit ir runa par to, kādos virzienos varētu būt izmantoti šie līdzekļi. Un te ir tā priekšlikuma būtība. Un, ja to nesaprot viens otrs no deputātiem, tā ir deputāta problēma un diemžēl vēlētāju nelaime.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Tātad vēlreiz vēlos atgādināt, par ko tad ir priekšlikums, jo atkal manu, ka deputāti īsti nav iepazinušies ar iesniegto priekšlikumu. Priekšlikums ir par nodokļu sadali, nevis par nodokļa apmēru, maksāt vai nemaksāt, bet kur tas nodoklis aiziet.

Un ko es saku? Es saku, ka labāk ir maksāt sociālajai apdrošināšanai, nevis pašvaldībai, tātad sociālā apdrošināšana kā tāda ir katra indivīda personīgā interese - vai tās būtu lielākas pensijas vai sociālie pabalsti, veselības... veselība vai citi pakalpojumi. Savukārt, kad pašvaldībai samaksā, tad indivīdam pilnīgi nav nekādas garantijas, ka viņam ar... pašvaldība nodrošinās kādu pakalpojumu vai atbalstu. Protams, jūs varat teikt: te būs biznesa atbalsts vai tamlīdzīgi, bet faktiski, ko mēs redzam no pieredzes dzīvē - ka pašvaldības nav tās efektīvākās organizācijas. Ir, kuras ir labākas, ir, kuras ir sliktākas, bet faktiski stimuls pašvaldībām būt efektīvākām tieši ir krīzes situācijās, kad šie budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai domātu... viņām pašām, kā tad palielināt budžeta apmērus. Un budžeta apmēru var palielināt nevis tikai palielinot kaut kādu... nodokļu pārdales jautājumos, bet veicināt iedzīvotāju ienākumu kāpumu. Un kāpuma rezultātā arī tā daļa, ko saņems pašvaldība, būs krietni lielāka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Par priekšlikuma būtību. Es vienkārši... Īss komentārs. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis arī neiet tikai un vienīgi pašvaldības budžetā. Kā mēs redzam no... tieši arī šodien un vakar, un aizvakar, un noteikti arī rīt un parīt izskatāmajā budžeta pakotnē... Mēs redzam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale notiek... un nosaka tieši Saeimas deputāti, un viņi... diemžēl ar šo nodokļu pakotni tiek samazināta tā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas aiziet pašvaldību budžetā. Šis priekšlikums tikai piedāvā līdzsvarot to pārdali.

Un vēl viens būtisks jautājums, arī Butāna kungam atgādinājums. Tad, kad valdība un valdošie politiķi atbalstīja administratīvi teritoriālo reformu, viens no tās mērķiem bija arī padarīt pašvaldību vairāk ieinteresētu komercdarbības attīstībā, vairāk piesaistīt aktīvus iedzīvotājus un vairāk sasaistīt pašvaldības darbu ar darbavietām un iedzīvotājiem. Tieši tāpēc ir svarīgi, kur cilvēks ir deklarēts, kur viņš saņem ienākumus un kāda daļa no viņa ienākumiem ieripo arī pašvaldības budžetā, šādi piesaistot un motivējot pašvaldības kļūt radošākām un uzņēmējdarbības vidi atbalstošākām. Jo loģiski - jo vairāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis papildina kasi pašvaldībā... pašvaldībai, jo vairāk pašvaldība ir ieinteresēta attīstīt infrastruktūru, attīstīt izglītību, attīstīt pieejamību attiecīgām sporta nodarbēm saviem iedzīvotājiem.

Ir vienkārši aplami domāt, ka sociālā... Nedrīkst pretstatīt sociālo budžetu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa budžetu... pretstatīt valsts struktūras, piemēram, Satiksmes ministriju pašvaldības struktūrām un pašvaldības nodrošinājumam. Valdība jau tagad un jūs, koalīcijā esošie deputāti, samazinājāt pašvaldības ienākumus. Jūs jau atņēmāt brīvas pusdienas bērniem, uzliekot to uz pašvaldības pleciem.

Tagad jūs jau papildus gribētu arī uz sociālajiem darbiniekiem uzlikt pienākumu kontrolēt mazo ienākumu saņēmējus. Nu cik ilgi var turpināt vienkārši pašvaldības ierobežot, uzliekot papildu pienākumus, un netaisnīgi vēl publiski viņus aizvainot kaut kādā veidā? Patiešām ir vairākas valstis, kā, piemēram, Šveice, kur tieši pašvaldības līmenis... un pašvaldības ir tās, kas veic būtisku lomu kopumā valsts iekārtā kā tādā un sabiedrības iesaistē. Un nav labāka instrumenta piesaistīt cilvēku aktīvāk piedalīties arī pašvaldības darbā kā nodrošināt, ka viņa daļa no ienākumiem tiek ieskaitīta pašvaldības budžetā. Tas ir savstarpējs instruments ar divpusēju virzienu.

Un man liekas, ka tad, kad, es ļoti atvainojos, bet “Latvijas dzelzceļa” neveiksmīgās darbības rezultātā tuvu pie 50 miljoniem jau ir ieguldīts, glābjot šo iestādi, un vēl papildus tiek veiktas apropriācijas... Un šodien mēs tuvu 18 miljoniem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā akceptējām papildu finansējumu Satiksmes ministrijai - nu tas absolūti nerada priekšstatu, ka šajā ministrijā kaut kas ir kārtībā ar plānošanu, ar krietna un rūpīga saimnieka principa ievērošanas darbību un vispār izpratni par to, kādā veidā veikt to darbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

Jums pietiks ar trim minūtēm?

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, pietiks.

Kolēģi! Es gribētu jums atgādināt un vēlētājiem arī atgādināt, ko jūs izdarījāt vispār pa šiem diviem gadiem, un es vēl... man bail pat (Nav skaidri saklausāms.)... kas būs vēl, jo dabas resursu nodokli pārdalīja, atņēma pašvaldībām, azartspēļu nodokli jūs atņēmāt pašvaldībām. Pat bērnu pusdienas jūs atņēmāt. Jūs atņemsiet visu! Jūs, es nezinu, ar ko jūs domājat.

Skaidrs, ka jums nav nekādas pieredzes pašvaldībās - ne Butānam, ne Feldmanam, tāpēc jūs varat būt tik drosmīgi, visu varat atņemt... kā mīļākais vārds Feldmanam - nodarboties ar demagoģiju, jo no prakses jums nekādas pieredzes nav, un man ļoti žēl, ka pašvaldības ļoti klusi... ka viņas nepretojas jūsu pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nenodarboties ar demagoģiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu.

J. Cielēns. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 27. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu, kuru ir iesnieguši deputāti Vjačeslavs Dombrovskis un Dana Reizniece-Ozola! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Mēs tiekamies pēc stundas - pulksten 13.30 turpinām sēdi.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim budžeta sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns. Labdien, kolēģi! Turpinām darbu ar 28. priekšlikumu, kas ir saņemts no deputātu grupas - Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 29. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 30. priekšlikums saņemts no deputātiem Dombrovska un Reiznieces-Ozolas. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 31. priekšlikums - no deputātu grupas - Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis. Un šajā priekšlikumā piedāvāts izņemt plānotās minimālās sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 32. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 33. priekšlikums ir saņemts no Ministru kabineta. Un arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 34. priekšlikums ir saņemts no deputātu grupas - Reizniece‑Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 35. priekšlikums saņemts no deputātiem Dombrovska un Reiznieces‑Ozolas un saistīts ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju aizsardzību pret kreditoru prasībām. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicināšu atbalstīt manu kolēģu iesniegto priekšlikumu, jo mēs, runājot par vienīgo mājokli un tā aizsardzību pret kreditoru prasībām... Manuprāt, ļoti būtiski ir atcerēties vēlreiz tās debates, par kurām mēs... kurās mēs jau otro dienu mēģinām kolēģiem no koalīcijas parādīt to ainu, to vidējo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, kā viņš dzīvo, kā viņš strādā un kādi ir viņa vidējie ienākumi, un kāda viņa rocība.

Un šajā gadījumā tieši vienīgā mājokļa aizsardzība pret kreditoru prasībām būtu ļoti būtisks atbalsta mehānisms šajā situācijā, īpaši ņemot vērā to, ka mēs joprojām neesam panākuši no koalīcijas kolēģu puses atbalstu idejai, ka šajā ārkārtas situācijas laikā arī būtu jānodrošina jebkāda aizsardzība no dažādiem līgumsodiem un soda naudām, ja mēs runājam tieši par nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. Mums bija šāds priekšlikums ar Švecovas kundzi iesniegts, diemžēl šo priekšlikumu kolēģi neatbalstīja, kaut kur aizsteidzās ar citiem priekšlikumiem, bet šī problēma joprojām nav atrisināta. Jā, tās ir divas dažādas lietas, bet, ja mēs runājam par mājokli, mums arī tas būtu obligāti jāatzīmē un par to arī būtu obligāti jārunā un jāatceras.

Kolēģi! Priekšā būs ļoti smags laiks, un jūs, godātie koalīcijas kolēģi, to droši vien vislabāk zināt, jo atteikšanās no mikrouzņēmumu nodokļa šīs... šī režīma iznīcināšana faktiski sakrīt ar... protams, jā, sakrīt ar smago situāciju, kas mums ir sākusies un kas, iespējams, eskalēsies vēl vairāk tuvākos mēnešus.

Un tas, ko mēs varējām šodien lasīt Valsts kontroles ziņojumā... tātad Valsts kontroles ziņojumā bija teikts, ka patiesībā vislielākie, var teikt... ja tā var teikt, ieguvēji no dīkstāves pabalstiem bija tieši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, jo viņiem nebija jāgaida un jāskatās, un jārēķina, kādas viņiem bija sociālās iemaksas. Līdz ar to, nākot priekšā tam otrajam vilnim, sākoties otrajam vilnim un nezinot, cik ilgi šis viss turpināsies, cik ilgi vajadzēs maksāt šos pabalstus, kuri vēl nav sākti maksāt... Jūs likvidējat šo pabalstu saņēmēju vislielāko daļu, tādējādi droši vien atslogojot visas funkcijas.

Tāpēc es aicināšu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, palīdzot nosargāt vienīgo mājokli, nu, vismaz kaut kas būs.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, labdien! Aicinātu izteikties par šo priekšlikumu kaut kādā veidā likumprojekta autorus, vismaz to frakciju, kas aizstāv šo likumprojektu... autorus, JAUNO VIENOTĪBU... jo šis nu gan ir priekšlikums, kas kaut kādā veidā pasargā mikrouzņēmējus, lai viņiem būtu iespēja pasargāt ļoti konkrēti savu vienīgo mājokli.

Ja reģionos ir kāds uzņēmējs, kuram pieder mantotas vai, vienalga, kādas mājas, šis tagadējais... piedāvātais režīms ir aptuveni tāds: ja tu vēlies darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmā un saņemt ļoti minimālas nodokļa atlaides pretstatā tam, kādas ir, SIA režīmā strādājot, tad, lūdzu, uzņemies risku, atbildību ar visu savu mantu, kas tev pieder, un tad tu vari darboties šajā režīmā.

Mēs neizslēdzam to, ka, ņemot vērā pakāpi, kāda valda likumprojekta virzītājos attiecībā uz nepatiku pret mikrouzņēmējiem... mēs neizslēdzam to, ka šiem uzņēmējiem būtu jāuzņemas arī personiskā atbildība, kas pats par sevi arī nav pareizi.

Tomēr uzņemties to, ka šiem cilvēkiem ir kaut kāda veida iespējas pasargāt savu vienīgo mājokli, - par to gan mēs iestājamies, un tas ir šajā priekšlikumā, ko mēs arī aicinātu jums, kolēģi, tomēr respektēt. Jo šim uzņēmējam uzņēmēja griba nodarboties ar uzņēmējdarbību tieši šādu drastisku... tieši uzņēmēju aizsardzības mehānismu trūkuma dēļ varētu visnotaļ apsīkt.

Vai arī, skatoties šobrīd pat šos dīkstāves pabalstus, par kuriem jau Stepaņenko kundze ieminējās... viens ir forši, ka viņus tur izmaksā... Tā sliktā blakne ir tā, ka šobrīd tos liek atmaksāt atpakaļ. Un šajā gadījumā, ja tas ir SIA režīmā strādājošs uzņēmējs, viņš ir daudz vairāk pasargāts nekā tad, ja šos dīkstāves pabalstus liktu atmaksāt atpakaļ mikrouzņēmējiem... tajā, kas jau šobrīd tiek piedāvāts. Un vismaz mājoklis, kurā dzīvo šis mikrouzņēmējs, būtu tā minimālā lieta, ko tomēr vajadzētu nodrošināt.

Iedomājieties situāciju: ja maizes cepējs Jelgavā kaut kādu iemeslu dēļ, šo grozījumu dēļ, procentu palielinātās likmes dēļ nonāk sarežģītos apstākļos pret lielajiem konkurentiem, tad tas pats Valsts ieņēmumu dienests... Varbūt kaut kādas kļūdas pēc šis uzņēmējs piesakās dīkstāves pabalstam, viņam šis pabalsts, izrādās, nepienākas, kaut gan Valsts ieņēmumu dienests viņam to ir samaksājis, tādā veidā var uzņēmējs nonākt parādā šim Valsts ieņēmumu dienestam, un tālāk jau šī procedūra... šis parāds var augt, var izveidoties kaut kādi nodokļu parādi, un pie tādiem apstākļiem var sākt veidoties parādi pret kreditoriem. Un tad jau tā aina ir pavisam... skumīga paliek. Šis maizes cepējs Jelgavā var nonākt situācijā, ka viņam atņem vienīgo dzīvokli vai vienīgo māju, varbūt to pašu māju, kurā viņš cep to maizi. Viņam... Tas viss nonāk pie kreditoriem.

Kolēģi, manuprāt, es ļoti negribētu, lai šāda aina piepildītos dzīvē, bet šis priekšlikums ir tieši mērķēts uz to, lai kaut kādā veidā mēs aizsargātu vismaz mazos uzņēmējus, lai ir vismaz kaut kādā veidā tā vienlīdzīgā konkurence, par kuru te daudz runā. Arī likuma mērķī ir minēts par konkurences veidošanu, tikai šajā ziņā tā konkurence nav līdzīga - SIA režīmā strādājošais ir vairāk pasargāts nekā šajā gadījumā mikrouzņēmējs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Personīgi man nezināmu iemeslu dēļ ceļš uz Ziemeļvalstu piemēru un uzbūves modeli tiek pamatā virzīts, palielinot atalgojumu valsts pārvaldē strādājošiem ministriem, prezidentam.

Nezināmu iemeslu dēļ Tieslietu ministrijā kaut kur ir pazudis likumprojekts, kas paredzēja mazo parādnieku vienkāršoto maksātnespējas procedūru.

Nezināmu iemeslu dēļ tieši mazo un vidējo ienākumu saņēmēji tiek pakļauti papildu nodokļu slogam, realizējot nodokļu reformu un likvidējot mikrouzņēmumus.

Bet, manuprāt, Ziemeļvalstu ceļš ir ceļš, kas nodrošina arī sociālās un stabilas garantijas tās iedzīvotājiem, parastiem cilvēkiem. Un parasta cilvēka interese sākas, protams, ar minimālu... neaizskaramu mājokli.

Šis priekšlikums tieši arī nodrošinātu šai iedzīvotāju grupai un kategorijai šo neaizskaramo, primāro, vienīgo mājokli.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, ejot Ziemeļvalstu ceļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniece-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums nav pašu izdomāts. Tas ir ņemts... Tas ir radīts, ņemot par pamatu gan Francijas, gan Igaunijas pieredzes apkopojumu.

Un īpaši... Pat ja mēs to aplūkojam izolācijā no pārējā kompleksā piedāvājuma... un šis ir daļa no kompleksā piedāvājuma par mikrouzņēmumu nodokļa režīma maiņu, gan segmentējot uzņēmumus, gan atšķirīgas likmes piemērojot, gan motivējot īpaši pirmos darbības gadus ar mazāku nodokļu likmi, gan arī pretizvairīšanās normas pastiprinot, neļaujot mikrouzņēmējam tajā pašā nozarē strādāt kā darbiniekam, būt īpašniekam vai patiesā labuma guvējam, tad šis ir viens drošības ventilis viņam kā komersantam, kā uzņēmīgam cilvēkam, kurš riskē ar savu kapitālu, radot darba vietu sev un nereti arī citiem sabiedrības locekļiem, arī saviem ģimenes locekļiem. Šis ir veids, kā mēs vismaz daļēji mēģinām viņus pasargāt no pilnīga bankrota un dzīves sākšanas no nulles, jo īpaši ņemot vērā, kolēģi, ka arī jūs esat piedāvājuši šobrīd palielināt mikrouzņēmēju atbildību, liedzot iespēju sabiedrībai ar ierobežotu atbildību kļūt par mikrouzņēmēju.

SIA ir pasargāts. Ja mēs noņemam šo iespēju SIA darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, tad arī uzņēmēju organizācijas norāda, ka tas būtiski palielina privāto personu maksātnespējas risku. Privātpersona maksātnespējas procesā nav pasargāta arī no visa īpašuma, tai skaitā vienīgā mājokļa, atņemšanas.

Lai uzņēmējdarbības garu nemazinātu, kas, kā mēs jau divas dienas diskutējam par šo tēmu, Latvijā ir ārkārtīgi zems, zemāks, daudz zemāks pat nekā tādā valstī kā Baltkrievija... šis drošības ventilis jeb drošības spilvens ir ārkārtīgi svarīgs un tādēļ arī radies šis priekšlikums, kā es vēlreiz vēlos uzsvērt - pat ne pašu izdomāts, varbūt diemžēl ne pašu izdomāts, bet aizgūts no kaimiņvalstu pieredzes kā labs risinājums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Tā kā nenāk neviens no priekšlikumu autoriem, nepiedalās šajās debatēs, rodas tāda sajūta, ka priekšlikumu autori iedomājas, ka Latvija dzīvo tādā režīmā, ka cilvēkiem nekas nepieder, ka viss pieder valstij, un tāds laiks, manuprāt, bija Padomju Savienībā. Un tas... Padomju Savienībā varbūt tas būtu pieņemami - šāda te pieeja... būtu ļauts nodarboties ar uzņēmējdarbību. Šajā gadījumā, manuprāt, jebkurš, arī mikrouzņēmējs... Šī ziema, kas nāk, būs neskaidrību pilna. Jebkurš mikrouzņēmējs, palielinoties nodokļu likmēm, var nonākt mazāk konkurētspējīgā stāvoklī, var nonākt problēmās, piemēram, 10 tūkstošu eiro parādu uzkrāt dažu biznesa neveiksmju dēļ. Es domāju, šajā ziemā tas var... jebkurš var saskarties ar šādu situāciju.

Jebkurš no šiem SIA strādājošajā režīmā, ja viņš šādā situācijā nonāktu, tiktu pasargāts. Lai viņam nenoņem nost viņa mājokli vai varbūt viņa darbavietu, kurā viņš veido, ražo savu... veido savu uzņēmējdarbību.

Šajā gadījumā, kā jau mani kolēģi minēja, šis ir pārņemts. Igaunijā uzņēmējs tiek šādā veidā pasargāts, arī Francijā tiek pasargāts. Nu, paskatīsimies to pašu Igaunijas piemēru, kuru likumprojekta autori... nekad vismaz vēl šīs sēdes laikā to nav atzinuši, bet it kā ir kopējuši.  Šis priekšlikums arī nāk no tā, ko viņi kopējuši. Varbūt kaut kas līdz galam nav nostrādāts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Viss ir ļoti vienkārši. Krīzes laikā ir faktiski jāiesaldē jebkādas piedziņas attiecībā pret visiem, kuri ir cietuši, kuri nevar strādāt, kuriem krīt šī iemesla dēļ apgrozījums un tamlīdzīgi. Ir ārkārtas stāvoklis. Ārkārtas stāvoklī ir jābūt ārkārtas risinājumam, ir jāpalīdz cilvēkiem. Bet vienkārši... Valsts iegūs vairāk, palīdzot cilvēkiem, nekā tostarp izliekot viņus no mājām, - un visa priekšlikuma būtība.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 35. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikumu! Balsosim! Par - 30, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 37. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Ar šiem pārejas noteikumiem paredzēts saglabāt faktiski esošās nodokļa likmes mikrouzņēmumu režīmā strādājošajiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Paši uzņēmēji, uzņēmēju organizācijas un vienkārši sabiedrība, kas seko līdzi tam, kas šobrīd notiek ārpus šīs mājas sienām, saprot, ka jebkurš mēģinājums un politika, kas atstāj šobrīd kādu cilvēku bez darba, bez sava peļņas avota, ir kritiski... kritiska sabiedrības stabilitātei. Jo, ja patiešām Finanšu ministrija lēš, ka pēc plānotajām nodokļu izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā 32 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju atradīs darbu, vēl tikpat daudz mainīs nodokļu režīmu vai, nezinu, darīs kaut ko citu, vienkārši pat nepaskaidrojot, kas tad ir šai grupai plāns B, tad ir jāsaprot, vai tiešām viņiem ir reālas iespējas šo darbu atrast.

Es domāju, ka mēs paši...  Īpaši jau valdības locekļiem, kuri pavadījuši pēdējos vakarus, plānojot dažādu veidu atbalsta pasākumus uzņēmējiem, ir jāsaprot, ka šis ir... tieši šis brīdis ir tas, kad uzņēmējiem faktiski strauji ir mazinājusies nepieciešamība pēc darbaspēka, tiek atlaisti darbinieki, tiek samazinātas darbinieku slodzes, tādēļ ka biznesā šobrīd pieprasījums un apgrozījums līdz ar to viņiem nav tik liels, kāds būtu labos laikos vai normālos laikos. Tas nozīmē, ka liela daļa šo cilvēku nevarēs atrast jaunu darbu, ja viņi būs spiesti aiziet no mikrouzņēmumu nodokļa režīma.

Statistika rāda, ka vēl šī gada pirmajā pusē apmēram 16 tūkstoši, nedaudz vairāk par 16 tūkstošiem mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošo bija nodarbināti vēl kur citur. Varbūt šī tad būtu nosacīti tāda pasargātākā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju daļa. Ja pat viņi būs spiesti aiziet no mikrouzņēmuma vai aiztaisīt savu uzņēmumu, papildu nodarbi, tad viņiem varbūt ir kāds plāns B - viņi kaut kur citur pelna un varēs savu ģimeni uzturēt.

Bet kopumā, kolēģi, kopumā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā nodarbināto skaits pārsniedz 80 tūkstošus. Ja plāns ir saglabāt vien 19 tūkstošus nodarbināto šajā režīmā, tad jautājums ir, var teikt, retorisks, var teikt, nezinu, opozīcijas vērts, bet, manuprāt, ļoti leģitīms, - ko darīs no 1. janvāra, no 31. jūlija tie cilvēki, kam jūs būsiet piegriezuši skābekli viņu nodokļu režīmos: mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, pašnodarbināto nodokļu režīmā, autoratlīdzības saņēmējiem, kam strauji augs nodokļu slogs, nodokļu maksājumi un viņi nevarēs turpināt savu darbu ierastajā kārtībā?

Šis priekšlikums paredz šobrīd saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā esošās nodokļu likmes, pagaidīt labākus laikus. Nu, vismaz nākamo gadu paskatāmies, kā beigsies ekonomikas atkopšanās, vai valdība būs gana gudra un arī Eiropas Komisijas finansējumu, kas arī tiks piešķirts atveseļošanas plānam, neiztērēs kādos politpasūtījumos, IT projektos, bet patiešām radīs darba vietas, patiešām ieguldīs tā, lai mēs varam nostāties atkal uz kājām, patiešām palīdzēs transformēt ekonomiku, lai nebūtu cilvēki spiesti strādāt ar mazu atalgojumu lētas... vai mazas pievienotās vērtības uzņēmumos. Tad, ja viss patiešām ies kā pa sviestu un ekonomika atkopsies, un mēs atkal sasniegsim četru piecu procentu izaugsmes līmeni, tad varam domāt par nodokļu likmju maiņu arī mazajiem uzņēmējiem.

Šobrīd visiem ir jābūt saudzēšanas režīmā. Tas, ko šobrīd dara valdība, tas, ko koalīcijas partneri, lai kā jūs mēģināt visu vainu novelt uz finanšu ministru, uz Kariņu, uz dažas vietas izcīnījušo Jaunās VIENOTĪBAS politisko spēku, atbildība būs jums visiem, visiem pārējiem arīdzan par to, ka jūs daudzas Latvijas ģimenes atstāsiet bez ienākumiem šajā brīdī, kad ir jābūt saudzēšanas režīmam privātajā sektorā, nevis valsts pārvaldē, kurai joprojām turpinās palielināt algas.

Un šeit nav runa... nav runa tikai par prezidentu, par premjerministru, par finanšu ministru, par parlamentārajiem sekretāriem. Šeit ir runa kopumā par valsts pārvaldi, nemaz nerunājot par to, ka premjerministrs uz jautājumu, kad viņam pajautāja, vai viņš ir ar mieru atteikties no algas pieauguma valdībai, diezgan vēsā mierā atbildēja, ka “mēs esam palielinājuši algas mediķiem, mēs esam palielinājuši algas pedagogiem”, aizmirstot pateikt, ka jūs esat palielinājuši nodokļu slogu mazajiem uzņēmējiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Kolēģi! Diezgan skumīgi. Tomēr ir izskatīti, jau... nu, jau tuvojas priekšlikumu beigām... Nekādus aizsardzības mehānismus un nekādus soļus pretim opozīcijai jūs neesat spēruši - vismaz šajā likumprojektā. Un diezgan cieti turpināt balsot. Tieši tāpēc varbūt šajā vietā, tieši par šo priekšlikumu, ir vērts vēlreiz aizdomāties. Un vēlreiz gribu arī es personīgi jums atgādināt to, ka tomēr tas ir ļoti liels iedzīvotāju skaits, darbinieku skaits, vairāk nekā 80 tūkstoši, kas darbojas šajā režīmā.

Reiznieces-Ozolas kundze jau minēja - pat aptuveni skatoties, ap 20 tūkstošiem pēc šī balsojuma... būs ļoti neskaidra šo cilvēku nākotne. Pārējiem tā būs... jau tā sarežģītajos apstākļos tā dzīve kļūs vēl sarežģītāka, un tas viss - vienas lietas vārdā, lai tikai varētu budžeta deficītu noturēt vismaz 3,9 procentu līmenī.

Šeit man rodas tādas pārdomas, vai nav tā, ka jūs gribat, veicot šo reformu... Tas tāds savdabīgs... savdabīgs sadomazohisms ir, līdzīgi kā bija, kad satiksmes ministrs nāca ar grozījumiem ievesto automobiļu nodokļa likmēs, kas radīja lielu ažiotāžu, un tad Saeimas deputāti sāka lielo cīņu par to, kā viņi iet paši pret savu ministru. Ar kadastrālajām vērtībām bija tieši tāpat - ministrs nāk valdībā ar piedāvājumu, pret kuru pēc tam paša pārstāvētā partija iestājās “pret”. Tāda savdabīga cīņa pašiem ar sevi.

Šobrīd kultūras jomā strādājošajiem - nu, līdzīga situācija. Sākotnējais piedāvājums... Valdība pati piedāvā... Tad, protams, kultūras jomā strādājošajiem, kas ļoti labi mobilizējās un tiešām ļoti skaistā veidā pauda savu viedokli, un tika kaut daļēji, bet tika sadzirdēti, šobrīd ir apsolīti... dažādi atbalsta mehānismi radīti.

Bet tā atbalsta mehānismu radīšana - tā jau tāda lieka birokrātija, ko jūs paši radāt un turpināt audzēt valsts pārvaldes aparātu tādā veidā, neļaujat viņiem vienkārši strādāt tajā režīmā, kā viņi strādāja, bet ieliekat patiesībā tādā lūdzēja lomā... valdībai: lūdzu, tad iedodiet kaut kāda veida atbalstu!

Šajā gadījumā šeit neizbēgami tie būs 10 tūkstoši... desmiti tūkstošu cilvēku, kuri vērsīsies un būs spiesti vērsties pie valdības tieši šo grozījumu dēļ. Būs spiesti griezties pie valdības ar lūgumu pēc palīdzības un nonāks tādā absolūti liekā lūdzēja lomā. No cilvēkiem, kas ir paši spējuši par sevi parūpēties, maksāt nodokļus, kaut kādā veidā pastāvēt un savā veidā arī ikvienam no mums par viņiem lepoties likuši, viņi nonāks lūdzēja lomā un aicinās valdību, lūgs kaut kāda veida palīdzību, lai viņi gluži vienkārši varētu izdzīvot. Un savā ziņā radīs situāciju, ka valdība atkal varēs sēdēt, domāt, pasmīkņāt, vai tiešām viņiem vajag: “Ko tad jūs tādu darāt? Rekur, mums ir lielie uzņēmumi, kā airBaltic, kuri ir ļoti svarīgi mūsu ekonomikai un tā tālāk, ieguldīsim tajā vēl pārsimts miljonus...”

Kolēģi, manuprāt, šī ir tā vieta, kur Saeimai vajadzētu tomēr nostāties kaut kādā stingrā pozā un pateikt: “Nē, kolēģi, mēs esam pret šādām izmaiņām. Mēs esam par to, lai saglabātu esošo nodokļu politikas režīmu. Mēs esam par to, lai domātu, kā vēl vairāk atbalstīt mazos uzņēmējus, nevis nolikt viņus ļoti sarežģītu izvēļu priekšā un panākt to, ka viņi ies pēc tam pie valdības un prasīs atbalstu un valdība pēc tam teiks: “Ak vai, tā sliktā Saeima atcēla šos nodokļu režīmus, un tagad mums viņiem jāpalīdz.””

Kolēģi, domājiet ar savu galvu un balsojiet pēc sirdsapziņas!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

(Skaņas traucējumi.)... cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Jau rekordi ir pārspēti debatēšanā par šo budžetu, bet, man šķiet, šis ir viens no beidzamajiem arī tādiem šī likumprojekta priekšlikumiem, kur man nešķiet, ka ir kaut kāda fiskālā... defekti... Un kāpēc visa koalīcija balso tik ļoti vienoti... un tā arī visos budžetos notiek.

Bet mazliet gribētos arī parunāt... Šī ir iespēja vismaz vienu no tiem nospiedumiem, kas paliks pēc šī budžeta pieņemšanas, kaut kādā ziņā mīkstināt, jo kas tad paliks pēc šī budžeta? 

Pirmkārt, paliks tas, ka premjers, prezidents un ministri sev ir palielinājuši algas. Tas ir pirmais punkts.

Otrais punkts būs tas, ka ir apspiesti un aizdzīti, es nezinu, pagrīdē vai kur, aizdzīti... aizdzīti mazie uzņēmēji, kas tomēr kaut kādā mērā... Nu, fiskāli kopā viņi nespēlē tik ļoti lielu lomu valstij, kā viņi spēlē pret savām ģimenēm, pret to, ka viņiem nav jālūdzas šobrīd pabalsti. Viņi sevi uztur, uztur savas ģimenes, un šeit viņi tiek nospiesti.

Vēl priekšā ir pāris likumu, kur jau vienreiz... Toreiz es ar savu, varu atļauties teikt, draugu Reiru tā sastrīdējos kā premjers, atceļot priekšlikumu par obligātajām sociālajām iemaksām, kas, protams... kurām jāskar ir visi tie, kas ir negodīgi, kuriem tomēr ir jārespektē tie, kas kaut kādā ziņā... kā jau es teicu, savas ģimenes vismaz atbalsta.

Tāpēc, atgriežoties pie mikrouzņēmumiem, atceros tos visus laikus.  Es domāju, ka mēs jau krietni kopā visi revidējām to, lai izspiestu no šīs vides tos, kas izmantoja šo nodokļu formu, lai - kā ilustrācijai viens piemērs - katrā elektrības stabā sēdētu nevis cilvēks, bet mikrouzņēmums, lai celtniecība varētu visus savus darbiniekus sadalīt mikrouzņēmumos. Man šķiet, ka tie laiki ir aizgājuši, neesmu vairāk redzējis mikrouzņēmumu nevienā no Latvijas elektrības stabiem. Tai pašā laikā es esmu redzējis mikrouzņēmumus, kuri tomēr cenšas un kuri pēc tam, ja ir iespēja, aiziet arī normālajā... lielajā biznesā. Es joprojām neesmu arī pagaidām atradis atbildi attiecībā uz to, kas izmanto šo režīmu. Kā mikrouzņēmums varēja “Dzintaru” nopirkt - nu, tas ir jautājums par šo... šī režīma varbūt kaut kādām nepilnībām, kas ir jāmazina.

Bet mēs ar šo vienkārši sitam cilvēkus, kas to nav pelnījuši.

Es vēlreiz saku, kā es acīmredzot saprotu to situāciju, ka budžets ir jānobalso un ka jūs balsosiet. Un tas, ko šobrīd dara Jaunā konservatīvā partija, - vienkārši izmanto to, ka Jaunā VIENOTĪBA ar savu premjeru un finanšu ministru ir iedzīti tādā stūrī. Viņiem nekas cits neatliek kā vadīt šo budžetu... Kur nu vēl sitīs to, kas nevar aizstāvēties... Viņi šobrīd profito uz visa šī fona un cenšas būt tādi kā... nu, katrā valdībā kāds cenšas būt opozicionārs un teikt, ka viņš ir labāks nekā pārējie, kritizēt.

Bet man šķiet, ka šis budžets patiešām, nu, neizskatās, ka tas būs labs un atstās ļoti labu iespaidu gan nākotnes attīstībai, gan arī... es nedomāju, ka to ļoti slavēs kāds. Un krīzes laiks... krīzes laiks... Paskatieties, izejiet ārā - Vecrīga ir tukša. Un šobrīd vēl iedot kārtīgu spērienu mazajiem uzņēmējiem?...

Atliekam šos jautājumus, atliekam šo sakārtošanu vēlāk! Es klausījos arī to - par tām visām formām. Kas būs? Kas būs nākotnē? Uztaisiet to nākotni, uztaisiet jaunās mazā biznesa formas, un tad nospiežam uz ceļiem tos, kuri, nu, varbūt ir arī radušies tikai iepriekšējās krīzes laikā.

Man šķiet, šī varbūt ir viena no beidzamajām iespējām, te vēl palikuši kādi trīs četri priekšlikumi - šis... Vispār šis likums, nu, tam nav vietas šajā budžetā. To es patiešām saku ar pilnu atbildību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi un sabiedrība, jo īpaši sabiedrība! Pieņemot valsts budžetu, faktiski iznīcinot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, mēs aizskaram ļoti lielu sabiedrības daļu. Tie ir desmiti tūkstošu cilvēku, kuriem tiks palielināti nodokļi krīzes laikā.

Un patiesībā šo debašu ietvarā es nonācu pie viena ļoti skarba secinājuma. Tas skarbais secinājums ir tāds, ka, nu, ļoti iespējams, ka valdība un valdošā koalīcija visu dara absolūti pareizi - ka palielina nodokļus. Es, protams, to saku tā diezgan ciniski, bet es to daru viena vienkārša iemesla dēļ.

Es neredzu, ka šie 20 un vairāk tūkstoši cilvēku, kuriem palielinās nodokļus krīzes laikā, protestētu pie Saeimas vai Ministru kabineta, - ka viņi reāli protestētu. Viņi protestē dīvānos. Un tas nav pareizi.

Mīļie cilvēki, jums arī pašiem sevi ir jāaizsargā. Opozīcija savu darbu izdarīs. Paskaidros par katru priekšlikumu, paskaidros, kāpēc šādi priekšlikumi tiek ieviesti, kādu aizsardzību tas varētu dot. Pozīcija tos noraidīs. Bet, nu, acīmredzot ir jānonāk līdz situācijai, ka desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuriem jau tā iet visgrūtāk, kuriem ir vismazākais valsts atbalsts superkrīzes ietvaros, - ka šiem cilvēkiem ir jāpalielina nodokļi, jo viņi neprotestē. Tā tas dzīvē ir iekārtots, mīļā sabiedrība, mīļie cilvēki. Ja jūs neprotestējat, ja jums ir bail, tad valdība dara, ko grib. Tad varas koalīcija rīkojas, kā vēlas. Un tā ir absolūta patiesība, absolūta likumsakarība.

Tādēļ es pat jūs neaicinu sākt protestēt. Es aicinu jūs vienkārši pasēdēt dīvānā un padomāt, kāpēc tā Latvijā notiek. Laikā, kad citās valstīs, tostarp tepat kaimiņos, Igaunijā, palīdz vismazāk turīgajai iedzīvotāju daļai, arī mazajiem uzņēmējiem palīdz... Un kāpēc Latvijā nepalīdz?

Tā atbilde, es pieļauju, slēpjas faktā, ka sabiedrība, kas ir mums kaimiņos, ir daudz aktīvāk iesaistīta politiskajos procesos, daudz aktīvāk iesaistās šajās norisēs, ne tikai protestējot, teiksim, fiziski uz ielas, bet arī iesaistoties politiskajos protestos, stājoties partijās un tā tālāk. Ja mēs salīdzinām cilvēku skaitu, kāds... kāds ir, teiksim, partijās Igaunijā un Latvijā...

Un tās ir sekas. Tās, kuras mēs šodien redzam. Tas nav nekāds pārsteigums, tas nav nekas jauns, tā tas notiek no gada uz gadu.

Savā ziņā varas koalīciju var ļoti labi saprast. Ja varas koalīcijā sēž izcili ciniski cilvēki, kuriem ir vienaldzīgs sabiedrības liktenis, bet kuri vienlaikus saprot, ka sabiedrība nekā neprotestēs, ka sabiedrība baidīsies protestēt, ka būs par slinku protestēt, tad šīs likumsakarības novedīs pie nodokļu celšanas. Te jūs to redzat kā klasisku piemēru - gan nodokļu celšana, gan aizsardzības neieviešana krīzes laikos, gan viss pārējais.

Padomājiet par šīm lietām! Jūs zināt, ka es vienmēr esmu runājis tiešu valodu. Tieša valoda ne vienmēr ir patīkama, bet tā ir absolūta taisnība, ko es jums saku, mīļie cilvēki. Kamēr jūs gaidīsiet brīnumus, Laimes lāci, Saulvedi vai vēl kaut ko, nekas nemainīsies. Un jūs būsiet to pelnījuši, ka nekas nemainīsies, jo jūs paši neko nedarāt. Nevienam citam nav pienākums jūs aizstāvēt. Aizstāvēties visupirms pienākums cilvēkiem ir pašiem. Tādēļ visi tie desmiti tūkstošu, kuriem tagad paaugstinās nodokļus, nedos aizsardzību un visu pārējo, - gatavojieties, jums būs jāiet ielās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es, vēloties papildināt mana kolēģa Gobzema kunga teikto, gribu atzīmēt, ka šis... nu, šis protests no sabiedrības bija ļoti civilizētā formā.

Ja mēs redzam šo anotāciju pie likumprojekta, tad pie “Sabiedrības līdzdalība”... tajā ailītē mēs redzam, ka bija iesniegti vairāki fizisko personu iesniegumi, iebildumi, priekšlikumi, kas tieši bija saistīti ar šī likuma maiņu. Bet, ņemot vērā to, tā atbilde bija tāda šajā aprakstā, ka šī MUN likme tiek... režīms MUN tiek izmantots galvenokārt dažādiem ne pārāk pareiziem mērķiem, tad tiek lemts to likvidēt. Tāda ir šī atbilde, kas praktiski nozīmē “mums ir pilnīgi vienalga, ko jūs rakstāt un ko jūs gribat mums pateikt, mums ir jāiegūst budžetā ap 20 miljoniem gadā nākamos trīs gadus no šī pasākuma”.

Kolēģi! Uzreiz, es domāju, var pateikt, ka budžets no šī neiegūs neko, varbūt pat tieši otrādi - mīnusā... jo dīvaini arī tas, ka... Nu, es saprotu, ka Zakatistova kungs jau laikam kādu ceturto dienu šobrīd sparīgi atzīmē savu algas pielikumu - viņš nekur nav manāms, viņš nevēlas izteikties, lai gan Bondara kungs un Zakatistova kungs, prezentējot šo budžetu, mums svinīgi solīja plašas debates, izstāstīt visu, kā tas būs, kā dzīvos uzņēmēji un kā jūs esat tagad visu izdomājuši. Nu, ceturtā diena jau šodien. Mēs kā nevaram sagaidīt Zakatistova kunga komentārus par šo sastrādāto lietu, tā mēs nevaram sagaidīt.

Visvairāk es gribētu dzirdēt Zakatistova kunga komentāru par to, kāpēc tika ignorēta tāda institūcija kā Fiskālās disciplīnas padome, kura, kā mēs redzam no publiskās telpas, ir savlaicīgi brīdinājusi jūs, godātie budžeta sastādītāji, par lieliem riskiem raustīt nodokļus šajā krīzes situācijā.

Nu, tas, ka tā ir krīzes situācija, es domāju, jūs paši jau esat tā kā sapratuši, jūs to redzat, jo jūs jau nobalsojāt arī par ārkārtējās situācijas ieviešanu. Tātad tomēr jūs redzat, ka kaut kas labi nav, bet šajā krīzes situācijā, neskatoties uz visiem brīdinājumiem, neskatoties - nu jā, labi, nu, fiziskās personas, kas tās tādas, ko tad tās var norādīt! - uz fizisko personu iesniegumiem, neskatoties uz Fiskālās disciplīnas padomes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iebildumiem... Es patiesībā nezinu, vai ir kāda institūcija, izņemot Finanšu ministriju, kura piekrita šī režīma maiņai. Es nezinu.

Es tikai... Pagājušajā sēdē bija daži drosmīgie JK deputāti, kuri centās kaut kā izrādīt savu... nu, nevar saprast, kāda tā pozīcija bija - vai tā kā viņi gribēja iekost JAUNAJAI VIENOTĪBAI par to, ka varbūt JK piespieda atteikties no 500 eiro neapliekamā minimuma, vai vēl kaut kas bija -, bet pozīcija nav skaidra. Zakatistova pozīcija vispār nav saprotama, tās vispār nav.

Kurš ir atbildīgs par šo budžetu, mēs nezinām, tas ir vienkārši atnests un tiek nobalsots automātiski. Kas tur ir balsojis - no tiem lodziņiem mēs arī nezinām patiesībā - Zakatistova kunga vietā, piemēram.

Tā ka, godātie kolēģi, nu, ko es varu teikt? Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un aicinu padomāt kārtīgi - varbūt mēs varam šo likumprojektu atdot atpakaļ komisijai. Es nezinu, ko var Juridiskais birojs pateikt šinī sakarā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Nu, kolēģi, šis likumprojekts nav nekāds šedevrs, bet tas ir, tas ir iesniegts, mēs par to debatējam. Ir iesniegti, manā skatījumā, ļoti pamatoti priekšlikumi, bet problēma ir kaut kur citur.

Problēma ir tanī, ka mēs dzīvojam krīzes apstākļos, mēs dzīvojam smagas un neprognozējamas krīzes apstākļos, kura nebūt nebeigsies ne janvārī, ne martā, un nav zināms - būs trešais vai ceturtais, vai piektais vilnis... Līdz ar to ir jārēķinās, ka krīzes laikā radikālas spēles noteikumu izmaiņas var notikt tikai ar vienu mērķi - ja mēs esam simts punkti garantēti, simts procenti garantēti, ka ieviešamie spēles noteikumu grozījumi uzlabos, kardināli uzlabos situāciju.

Šeit, godīgi sakot, nerodas ne tādas iespējas... nav ne iespējas, ne arī formulēts tāds mērķis. Šis likumprojekts vērsts uz fiskālo virzienu. Fiskālais efekts ir diezgan apšaubāms, bet, nu, varbūt tas būs, varbūt nebūs. Bet šonedēļ mēs divas reizes skatījām likumprojektus “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Viens - no budžeta paketes, un viens - kas ir izraisīts ar ārkārtas situācijas... ar ārkārtas stāvokļa situāciju.

Pieņemot šo likumprojektu, vai ir garantija, ka valdībai... neparādās nenoteikti riski - es pasvītroju! - nenoteikti... riski parādīsies tautā... bet nenoteikti riski, kurus vajadzēs novērst tādā pašā operatīvā veidā, kā tas notika ar šodien akceptētajiem... ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Arī tur bija pārmetumi, ka, lūk, tas nebija pārdomāts līdz galam, ka vajadzēja padomāt drusku tālāk un drusku plašāk, un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpēc tas priekšlikums, kas ir iesniegts, - tas ir atbalstāms pēc savas būtības, lai neradītu mākslīgus un liekus šķēršļus valdības darbā, strādājot ārkārtas situācijā. Un tāpēc es domāju, ka, ja mēs rīkosimies, izmantojot arī zināmu smadzeņu potenciālu, varbūt arī tas priekšlikums varētu tikt atbalstīts.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi, es... Atbildot Jūlijai Stepaņenko par to, ka ir bijuši daži cilvēki, kas ir uzrakstījuši kaut kādus iesniegumus vai papīrus, es gribu teikt, ka ar to ir par maz - rakstīt iesniegumus un papīrus. Desmitiem tūkstošu cilvēku, kas saņems nodokļu palielinājumus krīzes laikos, uzraksta pāris papīra gabaliņus - ar to ir par maz, mīļie cilvēki!

Gaidīt, ka astoņi opozīcijas deputāti, kas runā debatēs... ka notiks brīnums un astoņi deputāti varēs pārbalsot 51 balsi parlamentā... Es jums varu atbildēt uzreiz - tādi brīnumi nenotiek. Vajag matemātiku pamācīties! Cik ir astoņi pret 51? Kaut vai... Skaidrs, tur tas skaitlis ir aptuveni 20-30 pret 50... ar kapeikām. Bet tāpat vajag pamācīties matemātiku šajā jomā un vajag paskatīties, kā to dara citās valstīs - Vācijā, Dānijā, Francijā, Itālijā... Jebkur! Un, ja cilvēki neattapsies, tad, lūdzu... tad es domāju, ka valdība rīkojas pilnīgi pareizi. Tātad valdība paceļ nodokļus tiem, kuri neprotestē.

Valdība apstāsies tikai tad, ja cilvēki sāks protestēt, un tā ir skarba, reāla dzīves patiesība. Ja šo skarbo, reālo dzīves patiesību Latvijas sabiedrība negrib saprast, negrib atvērt acis, viņiem ir bail vai ir slinkums, vai vēl kaut kas, tad ir jāsecina, ka Latvijas sabiedrība pārāk labi dzīvo.

Es pieļauju, ka šī runa ir ļoti ciniska, bet kā citādi jūs pamodināt, mīļie cilvēki? Jūs arī esat atbildīgi par to, kas notiek jūsu valstī un ko jūsu valdība dara ar jums. Jūsu slinkums ir tas, kāpēc pret jums tā izturas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es domāju, ka nebūtu tik karstu debašu tieši par mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmaiņām, ja komplektā ar to jūs nelikvidētu patentmaksas un būtiski nepalielinātu nodokļu slogu pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Tas viss jāskatās kontekstā. Pie tā, ka jūs no pašnodarbināto režīma nākamgad jau plānojat izspiest arī divas trešdaļas darbinieku, atstājot tur vien 30 procentus darbinieku, tāpat kā plānojat, ka vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, kas ir pašnodarbinātie, atradīs darbu kur citur vai pāries uz citu nodokļu režīmu, tad būtu jau labi, ja mikrouzņēmumu nodokļa režīma maksātāji būtu vieni no potenciālajiem darba devējiem, bet šajā likumprojektā jūs paredzat, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmi varēs maksāt tikai mikrouzņēmuma īpašnieks.

Savukārt, ja gribēs pieņemt darbā vēl kādus darbiniekus, tad gan tur būs jāmaksā pilnas sociālās iemaksas. Un, kolēģi, tas kopumā... kopā ar mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielinājumu uz 25-40 procentiem no ap-gro-zī-ju-ma bez attaisnoto izdevumu norakstīšanas iespējas ir pārāk liels nodokļu slogs. Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija ir parēķinājusi... Jūs arī varat katrs iepazīties... Diezgan laba tāda tabuliņa... Lai mikrouzņēmums samaksātu algotam darbiniekam minimālo algu (500 eiro bruto), izmaksām un sociālajām iemaksām - tam gadā nepieciešams nodrošināt ieņēmumus gandrīz 10 tūkstošu eiro apmērā, kur pats uzņēmuma īpašnieks sev vēl nebūs nopelnījis nevienu centu, tikai nodrošinājis darbiniekam algu un sociālās iemaksas.

Jūs vienkārši sabojājat gan šo nodokļu režīmu, gan visus pārējos, un jūs atstāsiet cilvēkus uz ielas.

Lūdzu, padomājiet par to! Un tie, kam... Kolēģi deputāti, jūs tak arī neesat no Mēness nokrituši un kļuvuši par deputātiem (daļai no jums ir gan pašvaldībās, gan uzņēmējdarbībā pieredze) un spējat loģiski domāt un saprast, kā tā sistēma kopumā strādā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Lai kā valdība censtos iestāstīt to, ka šajā budžetā nodokļu reformas nav, pēc būtības tā ir, un tā ir ļoti liela nodokļu reforma, kas tiek piedāvāta un ko mēs caur šo priekšlikumu aicinām kaut kādā veidā ierobežot, atlikt un saglabāt spēkā esošās normas.

Daži koalīcijas politiķi jau publiskajā telpā ir izpaudušies, to tomēr nosaucot par nodokļu reformu, bet valdība to nav darījusi, solot plašākas nodokļu izmaiņas kaut kad vēlāk.

Šobrīd kaut kādu neskaidru iemeslu dēļ... vienīgais skaidrojums, kas ir bijis, - palielināt sociālās garantijas. Un ir bijusi vesela virkne pretargumentu, ka tas, tieši otrādāk, varētu palielināt ēnu ekonomiku. Dažādi aprēķini... Ap 20 tūkstošiem cilvēku vispār šis nākotnes liktenis galīgi nav skaidrs, un tā vietā mēs neesam dzirdējuši nevienu... nevienu pašu argumentu par to, kādā veidā tad šiem uzņēmējiem, šiem pārdesmit tūkstošiem... vai vispār... vai tiešām... Varbūt mēs kļūdāmies, varbūt viņi neies ēnu ekonomikā, varbūt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kļūdās. Kas tad...? Kam tad ir taisnība?

Bet man gribētos teikt, ka taisnība tomēr būs šajā gadījumā opozīcijai un valdība ar šo - likumprojektam būs salīdzinoši maza ietekme uz kopējo budžetu - izdara lielu kļūdu.

Tās lietas, par kurām mēs runājām vakardien, - šiem jaunuzņēmumiem un citiem režīmiem, kas vēl... kas jau ir un kas vēl būs... Nu, vajadzēja tomēr, manuprāt, sakārtot visu tā, lai jau ir skaidri saprotama alternatīva, un tad pieņemt nāves spriedumu mikrouzņēmējiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Atļaušos nepiekrist izskanējušajam viedoklim, ka šis likumprojekts nav šedevrs. Tas ir šedevrs. Tas ir mikrouzņēmumu iznīcināšanas šedevrs. Tas ir vienaldzības pret 60 tūkstošiem cilvēku likteņiem, tas ir augstprātības pret uzņēmēju viedokli un to iebildumiem šedevrs. Šis likumprojekts ir šedevrs, kā nevajadzētu pieņemt lēmumus, kas nebalstās uz situācijas modelēšanu, kas nebalstās uz ekspertu viedokļiem un kas nebalstās uz attiecīgo analīzi un segmentēšanu nodokļu maksātājos.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un ļaut saglabāt mikrouzņēmumu režīmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 37. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 38. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Priekšlikums saistīts arī ar iespēju sabiedrībai ar ierobežotu atbildību strādāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 39. - deputātu Dombrovska un Reiznieces-Ozolas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar šādu tekstu: “Likums stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.” Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Ne velti es daudz runāju par šo situāciju attiecībā uz ļoti neskaidriem apstākļiem... attiecībā, kāda būs ziema, kādi būs slimības rādītāji, kad būs vakcīnas, kādi būs ekonomiskie rādītāji. Un jābūt visiem arī godīgiem - šobrīd nekas spožs neizskatās. Šobrīd, tādā nenoteiktības laikā, mēs spriežam par visnotaļ diskutabliem grozījumiem, visnotaļ diskutabliem jautājumiem. Ne velti jau ir otrā diena - tuvojas jau pāri pusdienlaikam... kad mēs par to debatējam. Opozīcija, cik vien varam, mēģinām jūs uzrunāt, atkausēt tos prātus un likt saprast to, cik sliktu rezultātu mazajam biznesam šie grozījumi nesīs. Šī priekšlikuma mērķis ir panākt to, lai likums stātos spēkā 2021. gada jūlijā... šie grozījumi.

Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 39. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputātu Dombrovska un Reiznieces‑Ozolas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. Godātie kolēģi! Pēdējais - 40. - deputātes Sprūdes priekšlikums. Priekšlikums nosaka, ka likums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gan arī pie iepriekšējā priekšlikuma vēlējos pateikt, ka tas attaisno arī manu priekšlikumu pie likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, ka pārejas noteikumiem... ir jādod pārejas laiks nodokļu izmaiņām, kas pasliktina nodokļu maksātāja stāvokli, vismaz pusgadu. Bet jūs neieklausījāties.

Šis priekšlikums ir, manuprāt, pat vēl labāks nodokļu maksātājiem, jo atliek šo murgu par veselu gadu, ļauj sagatavoties tiem cilvēkiem, kuriem savādāk tas viss draudētu ar 1. janvāri. Un varbūt pa šo laiku arī valdībai beidzot atnāktu kaut kāda atausma un saprastu šie cilvēki, ko viņi ir nodarījuši... ko viņi gatavojas nodarīt.

Ja mēs... Tā kā šobrīd strādājam platformā e‑Saeima un par procedūru pieteikties tiešām ir diezgan garš ceļš... jāsaka... Tāpēc es lūdzu arī manī ieklausīties.

Es lūdzu kolēģus izskatīt iespēju šo likumprojektu nodot atpakaļ komisijai, ja tas ir iespējams. Ja tas nav iespējams, tad tā arī pasakiet, ka Kārtības rullis to neļauj. Jo tieši šis likumprojekts ir, nu, viens no kaitīgākajiem likumprojektiem budžetā. Tas būtu jāpārstrādā.

Mums bija tāda prakse, ka mums nācās pārstrādāt likumprojektus, kuri nebija kvalitatīvi, kārtīgi izskatīti, izdebatēti. Šis ir viens no tiem likumprojektiem, spilgtākais piemērs, kur ir izteikušies negatīvi par šo likumprojektu visi, kurus tas skars, bet koalīcijas deputāti un valdība nekādā mērā neieklausās vispār šajos mikrouzņēmumu nodokļa maksātājos, neieklausās arī dažādu organizāciju pārstāvjos un tikai vienkārši iet uz priekšu kā balsojamā mašīna, pilnībā klusējot, neizsakot nekādu pretargumentāciju. Nu, vienīgā pretargumentācija, ko mēs esam dzirdējuši, ir tāda, ka šis režīms netiek izmantots godprātīgi.

Nu, tad mēs varam paskatīties arī uz partiju finansēšanu, jo partiju finansēšana, kā mēs redzam arī no tā, ka šogad tika palielināta, tāpat netiek izmantota godprātīgi, dažiem nekad nebūs gana. Tad likvidējam arī to, izdomājam, ka partijas ir jāfinansē no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un katrs atzīmē EDS, kam viņš vēlas novēlēt savu eiro. Un viss. Un tas būtu tikai godīgi, jo, nu, šāda naudas bārstīšana tiem, kuri nodara vislielāko kaitējumu mūsu valstī, manuprāt, nav attaisnojama tādā gadījumā.

Es aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Ja jūs šo priekšlikumu neatbalstāt un, visticamāk, jūs to arī neatbalstīsiet, tad lūdzu, es ļoti lūdzu izskatīt iespēju atgriezt atpakaļ šo likumprojektu komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Tas, ar ko jums jārēķinās, valdība, koalīcijas deputāti, jūs esat šobrīd jums neizdevīgās, bet ļoti ciešās partnerattiecībās. Jūs esat partnerattiecībās ar kovidu. Un, ja jūs paši vēl kaut kā savu uzvedību varat prognozēt, jums varbūt pašiem šķiet, ka jūs analizējat, jūs pieņemat loģiskus lēmumus, tad jūsu partneris diemžēl ir ļoti neprognozējams un var nodarīt jūsu partnerattiecībām daudz lielāku kaitējumu, nekā plānots, ne tikai jums pašiem kā valdības vadītājiem, bet visai sabiedrībai kopumā.

Uzņēmēji jau saprot, ka ziema būs ļoti grūta, un es domāju, ka neviens... Arī, diskutējot par iepriekšējiem atbalsta pasākumiem ārkārtas sēdes laikā, ministre atzina, ka viņa nav gaišreģe un nevar prognozēt, kas vēl notiks tuvākā mēneša laikā, kur nu vēl nākamā gada laikā. Un tas ir jāņem vērā, arī plānojot nodokļu izmaiņas. Jo šobrīd, šādā tik ļoti neprognozējamā situācijā, būtiski palielināt nodokļu slogu, arī pieļaujot, ka lielā mērā tas izspiedīs no šiem režīmiem desmitiem tūkstošu darbinieku (nodokļu maksātāju), kuri būs spiesti meklēt darbu situācijā, kad nebūs, kas viņus pieņem darbā...

Jūs paši arī redzat, es domāju, cik grūti ir laikus prognozēt notikumu pavērsienu un arī prognozēt, iespējams, pat labi domātus, un piedāvāt labi domātus valsts atbalsta pasākumus. Ar valsts atbalsta pasākumiem jūs visu laiku kavējaties, jūs piedāvājat tos pēc tam, kad jau ienākumi uzņēmumiem ir kritušies, kad jūs esat bijuši spiesti ierobežot kārtējo reizi saimniecisko darbību.

Jūs esat, nu, pieredzes trūkuma dēļ... un tas arī daļēji saprotams... Sanāk, ka jūs esat kā pirmoreiz ar pīpi uz jumta un arī ne visi esat mācījušies no pavasara krīzes. Jums visu laiku sanāk tāds kļūdu labojums - pēdējā brīdī pieņemti lēmumi, pēc tam daudzkārt laboti. Tas nozīmē, ka jūs arī neuzspējat laikā ar to valsts atbalstu, kuru, pat ja jūs nodokļus palielinātu un tad, kad kāds darbinieks paliek bez darba, jūs varētu piešķirt, lai ģimenēm būtu, ko ēst, būtu, kā pārziemot kaut vai tuvāko mēnešu laikā... Tas pagaidām arī ne pārāk labi izdodas, pat ja labi domāts.

Nu, un diemžēl arī trešais faktors, ka sabiedrībai nav pārāk lielas noturības šobrīd pret šādiem, nu, eksperimentiem.

Vēl vasaras vidū Luminor banka bija veikusi pētījumu, kas parādīja, ka 26 procentiem no Latvijas iedzīvotājiem... Es nerunāju par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem... no visiem Latvijas iedzīvotājiem uzkrājumu pietiktu vien vienam mēnesim. Un vairāk nekā pusei - 58 procentiem - šo līdzekļu pietiktu tikai divu mēnešu garumā.

Jūs paši esat vairākkārt argumentējuši, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošie cilvēki nav pietiekami sociāli nodrošināti. Tas nozīmē, ja viņi paliek bez darba, ja valdība nepiedāvā kādu tūlītēju atbalsta instrumentu no pamatbudžeta, tad viņi nesaņems pietiekamas sociālās garantijas. Tas nozīmē, ka viņiem pēc diviem mēnešiem, dažiem pat ātrāk, būs nulle līdzekļu, lai uzturētu sevi un savu ģimeni.

Šādos apstākļos, kolēģi, ir, nu, ārkārtīgi riskanti, lai neteiktu vēl stingrāk, ka tas ir neprāts, palielināt nodokļu slogu, atstājot cilvēkus bez darba.

Es aicinu atbalstīt šo kolēģes Karinas Sprūdes priekšlikumu, kas šo lēmumu vismaz uz gadu atliek. Patiešām, tas jums dos laiku novērtēt situāciju, tas jums dos laiku saprast, kā jūsu partneris kovids rīkojas un kāda tam būs ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi, pēc šā budžeta pieņemšanas ir zināma cilvēku kategorija, kas var prognozēt savu dzīvi tuvākajiem diviem gadiem. Tā ir valdība, valdības vadītājs un Valsts prezidents. Te viss ir skaidrs un saprotams, viņiem nekas nedraud, un viņiem dzīves līmenis saglabāsies tādā līmenī kā tagad un varbūt pat drusku uzlabosies, ja mainīsies patēriņš pašiem sev.

Runājot par šo lietu - sagatavoties dzīvei haosa apstākļos nav iespējams, bet ir iespējams dzīvot haosa apstākļos, ko mēs arī visi darām, un ne tikai mēs kā likumdevēji, bet arī ļoti liela daļa no mūsu sabiedrības, pateicoties mūsu aktīvajam darbam. Tāpēc šinī gadījumā, lai mazinātu to entropijas pakāpi, būtu svarīgi iesaldēt šo likumprojektu, kā es jau šodien teicu, lai mazinātu tos riskus, nenoteiktības riskus, ko izraisa dialogs ar kovidu.

Tas dialogs ir smags, neprognozējams, un tiešām valdībai... nav izslēgts... visdrīzāk noteikti... būs jāmeklē risinājumi, kā atbalstīt mikrouzņēmumu sektoru, ja tas paliek vēl kaut kādā veidā eksistēt.

Tāpēc tas... tā pauze, ko piedāvā Karina, - tā ir ļoti vietā. Nemaina spēles noteikumus spēles laikā! It īpaši smagas spēles, nāvējošas spēles laikā, kuras iznākums nav zināms diemžēl nevienam.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Vēl, kolēģi! Ne velti šobrīd radio dzirdamas reklāmas, kur Latvijā lielākā uzņēmēju organizācija uzdod jautājumu - vai pirms vēlēšanām politiskās partijas kaut ko tādu ir solījušas saviem vēlētājiem, vai par kaut ko tādu ir vienojušās ar nevalstisko sektoru? Un, manuprāt, pilnīgi vietā.

Nodokļu reformu solīja. Vai tā būs šāda? Es domāju, šādu nodokļu reformu negaidīja neviens. Šāda pieeja, kas tagad tiek piedāvāta, prasa arī kaut kādu vēlētāju mandātu šādu grozījumu veikšanai, un nekas nevar būt labāks kā vēlēšanas.

Mēs dzirdējām jau no iepriekšējiem runātājiem pie citiem priekšlikumiem par to, ka, protams, vēlēšanu procesā politiķi izdomā dažādas spēles spēlēt un stāstīt, cik viņi ļoti aizstāv mikrouzņēmējus, kaut gan pēc pāris nedēļām nāk klajā ar šādiem grozījumiem... kas ir uzreiz pēc vēlēšanām.

Es domāju, ka šis priekšlikums noliktu šo jautājumu... ieliktu reāli parlamenta vēlēšanu procesā, iemestu iekšā. Un tur jau būtu daudz grūtāk arī politiķiem cerēt, ka sabiedrība to aizmirsīs.

Es domāju, ka sabiedrība neko neaizmirsīs un šie grozījumi atstās ļoti, ļoti būtisku ietekmi. Uzreiz pēc šī balsojuma, esmu pilnīgi pārliecināts, sāksies politisko partiju sacensība par labākā nodokļu... speciālā nodokļu režīma izstrādi, jo izrādīsies, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju režīmā... cilvēki ir izstājušies ārā no šī režīma, un ir liela neapmierinātība ar... Palielināsies ēnu ekonomika, cilvēki nāks pie valdības pēc atbalsta, sociālajā budžetā būs spriedze. Visas šīs lietas nāks komplektā pēc šī un nākamā balsojuma.

Kolēģi, šī budžeta izskatīšanas laikā - šis balsojums, nākamais balsojums, un tad jau atliks vienīgā iespēja nobalsot pret visu budžetu, lai nepieļautu šīs izmaiņas.

Es jūs tomēr, kolēģi, aicinu domāt valstiski, īpaši tos, kas ir no koalīcijas, un nobalsot šajā priekšlikumā... Budžets, es domāju, no tā nekritīs, šie budžeta potenciālie ieņēmumi, es domāju, tieši otrādāk - kaut kādi ieņēmumi būs. Ja neatbalstīs šo priekšlikumu, ieņēmumi - tieši otrādāk - samazināsies valsts budžetā. Un jums visiem kā vienam būs lieliska iespēja iet un vēlētājiem stāstīt par to, kāds ir jūsu redzējums mikrouzņēmumu nodokļa režīmā līdz 2022. gadam, stāstīt un likt to savās vēlēšanu programmās, jo... un tādējādi panākt vēlētāju atbalstu arī šādiem grozījumiem - kāpēc ne? Jūs pēc tam kāds ievēlēs Saeimā, jums būs visas iespējas to darīt.

Un šajā gadījumā es, kolēģi, tik tiešām neizprotu, kāpēc gan KPV LV, gan “Attīstībai/Par!”, gan Nacionālā apvienība pēc visiem... Arī šobrīd Nacionālas apvienības mājaslapā ir izlasāms Romāna Naudiņa viedoklis, ko viņš domā par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, ko viņš gan publicējis vairākus gadus atpakaļ un kur ir pilnīgi cita pozīcija, bet šajās debatēs diemžēl nepiedalījās ne pie viena priekšlikuma.

Un tiešām esiet tad godīgi līdz galam, esiet atbildīgi - balsojiet “par” šo priekšlikumu, kolēģi. Es tiešām ceru, ka nepiepildīsies tas, par ko es šobrīd jau sāku runāt, ka uzreiz pēc šiem balsojumiem politiskās partijas sāks mērīties, kurš lielāks mazo uzņēmēju aizstāvis, kurš ir lielāks jauna regulējuma radītājs, jo tas, visticamāk, arī notiks. Tikai tas notiks tādā veidā, ka jūs būsiet reāli iznīcinājuši strādājošu biznesu, strādājošu uzņēmējdarbības veidu un panākuši to, ka šiem uzņēmējiem gluži vienkārši jādodas ēnu ekonomikā. Dabūt atpakaļ būs ļoti grūti, kolēģi!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 40. priekšlikums komijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputātes Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Tagad, lūdzu, uzmanību! Deputāte Stepaņenko ir lūgusi likumprojektu nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai. Mēs par to balsosim. Lūdzu procedūras sadaļu. Varam balsot? Tātad mēs balsosim par to, lai šis likumprojekts tiktu nodots atpakaļ atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 55, atturas - 1. Likumprojekts komisijai atpakaļ nav nodots.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 32, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Kopumā ir saņemti 38 priekšlikumi.

1. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz mainīt likumprojekta 1. pantā vārdus un papildināt ar vārdiem, kuri patiesībā likuma pamattekstā nemaz nav ieraugāmi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei‑Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mēs jau vairākkārt arī šodien esam diskutējuši par to, ka šie likumprojekti, kas maina nodokļu politiku mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, patentmaksas maksātāju jomā, saimnieciskās darbības veicēju jomā un arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu jomā, ir savstarpēji saistīti. Un arī šis priekšlikums ir saistīts ne tik tieši ar šo likumprojektu. Tā kā šeit tiek veikti grozījumi ar atsauci uz mikrouzņēmumu nodokļa ienākumu... likumu, tad šeit diemžēl arī...

Ja pēc būtības mēs atbalstām ideju, ka nākotnē mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam būtu iespēja būt arī SIA, pareizāk... otrādi - SIA būtu arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, tad šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Kolēģi, nesen, 25. novembrī, bijušais ekonomikas ministrs, šī brīža Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradena kungs konferencē minēja, ka Latvija ir jāsagatavo ekonomiskajam lēcienam pēc Covid‑19 izraisītās krīzes. Tā bija Latvijas produktivitātes ziņojuma - 2020. gada ziņojuma - prezentācija.

Nu, man ir interesanti saprast, kā šo lēcienu varēs nodrošināt. Vai tiešām tā doma ir tāda - noslaucīt visu un tad sākt no nulles punkta. Jo tad jebkurš mazais pakāpiens, pat ja tas būtu tikai centimetru no zemes, salīdzinot ar nulli, protams, ir milzīgs lēciens. Man šķiet, ka patiešām graut nav būvēt un labāk tomēr saglabāt daudzmaz stabilas ekonomikas pamatus, uz kā balstīties tad, kad mēs gribētu to atkopšanos nodrošināt.

Tas, ko piedāvā šis budžets, - nu, faktiski mēs redzam tieši pretējo. Tiek palielināts nodokļu slogs mazajiem uzņēmējiem, atstājot viņus bez darba. Vienīgais tāds ekonomikas stimulēšanas pasākums, kas ir redzams budžetā, ir būvniecības nozares stiprināšana. Nākamgad ir plānots projektēt koncertzāli, trīs gadu periodā uzbūvēt cietumu. Nu, jā, šādi pasākumi ir ieplānoti budžetā, bet diez vai visiem sabiedrības locekļiem šobrīd būtu jākļūst par būvniekiem, un diez vai vienas nozares stimulēšana var nodrošināt harmonisku ekonomikas attīstību.

Patiešām es domāju, ka mums arī pašiem diezgan svaigā atmiņā ir pieredze, ka Eiropas Savienības fondu sastrēgumu dēļ divus gadus jau bija tāda būvniecības nozares sildīšana, kura beigās pārvērtās pārkaršanā un nebūt nebija tas starojums uz citām nozarēm. Tieši otrādi - būvniecības nozarē cenas strauji kāpa, pat četrkārt, un četrkāršojās atsevišķos pasūtījumos, bet tas nenozīmē, ka ekonomika kopumā dzīvoja harmonisku attīstības dzīvi.

Šis priekšlikums ir saistīts, kā jau es teicu, ar mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, ļaujot tiem joprojām arī strādāt pasargātākā režīmā. SIA reģistrējoties kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, - tas ļautu kaut nedaudz, nu, saglabāt to, kas šobrīd ir, nenograujot visu. Un tad patiešām varbūt būtu cerība, ka mēs atkopsimies pēc kovida krīzes.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Ekonomikas lēciens noteikti būs, un kaut kad tas būs. Kad tas būs (vismaz Ašeradena kunga izpratnē), to mēs varētu uzzināt no Ašeradena kunga, bet viņš noteikti ar to dalās tikai ar saviem frakcijas biedriem, varbūt arī ar dažu labu koalīcijas kolēģi, bet ne ar visu Saeimu kopumā, un opozīcijai pie šīs informācijas, visticamāk, netikt. Bet būtu labi, ja mēs to zinātu.

Attiecībā uz šo priekšlikumu, kas paredz mikrouzņēmumiem tomēr ļaut darboties SIA režīmā, lai arī grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā tas neguva atbalstu... diemžēl neguva atbalstu, tomēr šeit varbūt kāds vēl aizdomāsies visnotaļ... Teiksim tā, cietie koalīcijas balsojumi ar atsevišķiem izņēmumiem, kur kāds kaut kur varbūt atturas un kādu tomēr no koalīcijas deputātiem mums izdodas kaut mazliet pārliecināt... Es tomēr aicinātu padomāt par ekonomisko izaugsmi, par to, kādā formā darbojas mikrouzņēmumu nodokļa režīms. Ja tas neizdevās pie iepriekšējā likumprojekta, tad vismaz pie šī - “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Šis priekšlikums ir tieši ar tādu mērķi iesniegts, kaut kādā veidā tomēr lai šie mikrouzņēmēji ieliktu kāju durvīs. Es jūs, kolēģi, aicinātu ielikt kāju... Ja jums tiešām ir vēlme kaut kad pēc tam palīdzēt šiem speciālajā režīmā strādājošajiem uzņēmējiem, tad es jūs aicinātu atbalstīt un ielikt kājas durvīs, cik vien var daudz tās ielikt, un tādā veidā panākt kaut kādu atpakaļceļu, kuru noteikti nāksies meklēt.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka nākamā gada budžets būs vēl sarežģītāks par šo, un jau šobrīd ir skaidrs - arī aiznākamais budžets būs ļoti sarežģīts. Un šajos apstākļos būs ļoti grūti atgriezt atpakaļ šādas normas. Redzot koalīcijas partiju spējas vispār īstenot kaut kādas savas politiskās iniciatīvas, es stipri apšaubu, ka kādai no politiskajām partijām, kas šobrīd ir koalīcijā, pietiks kapacitātes un spēju panākt kaut kādas uzlabojošas izmaiņas šajā nodokļu regulējumā. Līdz šim tas nav izdevies.

Es runāju par... Es domāju, ka maizes cepējs - mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs - Jelgavā būs ļoti vīlies par šiem deputātu balsojumiem. Tas var, protams, būt arī jebkas - karošu grebējs Rīgā vai jebkurš mājražotājs -, pilnīgi vienalga, galvenais, kolēģi, mēģiniet vizualizēt sev to, kāds tad ir šis mazais uzņēmējs... mikrouzņēmējs.

Šis priekšlikums, ja tā var teikt, radītu kaut kādu... kaut nelielu atpakaļceļu jums, lai jūs varētu kaut kad kaut kādā veidā atgriezties pie normāla režīma. Savādāk, ja jūs turpināsiet šos priekšlikumus noraidīt un balsot tā, kā jūs šobrīd balsojat... Uztaisiet kaut vai savas kādas frakciju sēdes, vēlreiz apspriedieties un padomājiet, vai jums līdz nākamajām vēlēšanām izdosies kaut pirkstiņu iedot mazajam biznesam, kaut kāda veida palīdzību ar Saeimas lēmumiem vai neizdosies. Manuprāt, neizdosies neko, drīzāk tieši otrādāk.

Arī ar valdības atbalsta mehānismiem pēc tam, kad jūs būsiet atbalstījuši pārsimts miljonu piešķiršanu airBaltic... Palasiet Gausa interviju - šodien var palasīt viņa pirmos komentārus, kur viņš jau sāk stāstīt par to, ka Eiropas aviokompānijas jau tagad griežas pie savām valdībām. Četri pieci miljoni nedēļā ir tas, kas viņiem... izmaksā šobrīd šī situācija un kas iet mīnusā.

Un, kolēģi, kaut kur tā nauda būs jārod, un, visticamāk, jums, augsti godātā valdība un tās atbalstītāji, būs par to jālemj.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka priekšlikums paredz izslēgt 2. punkta apakšpunktā vārdus... ne tikai tos, kas ir likumprojektā, bet arī vārdus, kas nav... “sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks”... kādu nemaz šobrīd likumā nav.

Aicinu komisijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācijas režīms. Reģistrācija notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone. 2. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz pie pašnodarbinātajiem iekļaut arī tos mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kas ir dalībnieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, patiešām šis arī ir priekšlikums, kas ir saistīts ar valdības piedāvātajiem grozījumiem mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, kas liegs turpmāk SIA izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un tādā veidā palielinās privāto uzņēmēju atbildību, kas strādā šajā režīmā, kā mēs jau diskutējām, arī radot nopietnu risku fiziskas personas maksātspējai. Un visi šie ierobežojumi, kas līdz šim ir piedāvāti mikrouzņēmumu nodokļa režīmā un ne tikai, nu, lielā mērā ir argumentēti ar to, ka jāpalielina godīga konkurence un jāpalielina sociālā drošība. Divas būtiskas problēmas, kurām, nu, valdība piedāvā risinājumus.

Kamēr brīvais laiks bija... bija iespēja palasīt arī labas grāmatas - Egila Levita “Valstsgribu”. Lasot to grāmatu, prātā ienāca tāda doma. Parasti šķiet, ka opozīcija vai kāds ārpusē esošs līderis, kurš cīnās par varu, piekopj populismu, bet šobrīd, kolēģi, no prezidenta tekstiem var izsecināt, ka ar populismu diemžēl daļēji nodarbojas pati valdība.

Kāpēc es tā saku? Prezidents raksta, ka populisms ir vienkārši pseidorisinājumi kompleksām problēmām. Un tā ir viena no populisma pazīmēm, bet pati pirmā, kas ir minēta premjera piedāvātajā definīcijā. Te mēs patiešām saprotam, ka problēma ir. Jā, sociālais nodrošinājums, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ir salīdzinoši zems lielai sabiedrības grupai. Nepietiekamas sociālās iemaksas tiek veiktas gandrīz 270 tūkstošiem darbinieku, kas strādā dažādos režīmos, no tiem tikai 35 tūkstoši ir mikrouzņēmumu nodokļu režīmā strādājošie. Valdība piedāvā it kā vienkāršu risinājumu - ieviešam minimālās sociālās iemaksas, apgrūtinām dzīvi mikrouzņēmējiem, apgrūtinām dzīvi ar lielākiem nodokļu maksājumiem pašnodarbinātajiem, piespiežam tos pārorientēties uz vispārējo režīmu, jo visiem taču ir jāmaksā vienādi nodokļi.

Izklausās labi, īpaši tad, ja to saliek kopā vēl ar vēlmi parūpēties par mazajiem cilvēkiem, kuriem, redz, dīkstāves pabalstus maksājot, pēkšņi parādījusies problēma. Izrādās, ka viena liela sabiedrības daļa nevar saņemt pietiekamus dīkstāves pabalstus, jo nav maksājusi pietiekamas sociālās iemaksas.

Ar tādām pseidorūpēm par sabiedrību tiek piedāvāti arī pseidorisinājumi. Tie, kolēģi, nav risinājumi, jo, būtiski palielinot nodokļu slogu, apgrūtinot strādāt šajos mazajos režīmos, jūs nevis palielināsiet sociālās garantijas un nevis atbalstīsiet mazos nodokļu maksātājus, bet jūs tiem, kas jau šobrīd pelna mazāk, palielināsiet maksājumu slogu un daļu no tiem vispār atstāsiet bez līdzekļiem un ikmēneša ienākumiem.

Un tas, kolēģi, nebūt nav risinājums.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu visus tos deputātus, kas uzskata, ka joprojām vajadzētu saglabāt šo koncepciju, ka SIA arī drīkst izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Jo nedz komisijas sēdēs no Finanšu ministrijas, no Ekonomikas ministrijas vai no kādiem deputātiem, kolēģiem, nedz arī šeit, Saeimas sēdē, jau kuro dienu diskutējot par šo jautājumu, mēs neesam dzirdējuši argumentus, kādēļ ir svarīgi šādu ierobežojumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 3. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums paredz saglabāt iepriekšējo fiziskās personas, kas saņem autoratlīdzību, sociālās apdrošināšanas kārtību. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Paldies ziņotājai, kas patiešām, pat atsevišķi... lasot šo priekšlikumu, grūtāk saprast, bet tas ir viens no to priekšlikumu kopuma, ko mēs esam iesnieguši, lai saglabātu esošo nodokļu un sociālo iemaksu slogu pašnodarbinātajiem, tai skaitā arī autoratlīdzību saņēmējiem.

Latvijas Mākslinieku savienība jau ir ar vairākiem komentāriem šajā kontekstā dažādās formās (gan publiskās akcijās, gan vēstules rakstot, gan televīzijā uzstājoties, gan ekspertu sanāksmēs piedaloties) vērsusi uzmanību, ka tik straujš nodokļu maksājumu slogs, kādu šobrīd piedāvā valdība, īpaši krīzes laikā, būs nepanesams šai jomai.

Autoratlīdzību saņēmēji, kolēģi, lielā mērā tiešām ir radošas personas, kurām šis gads ir tāds īpaši grūts un sarežģīts, jo atceramies - jau pavasarī tā bija viena no nozarēm vai viena no jomām... radošā un kultūras nozare, kurai ar likumu valsts liedza strādāt. Arī tagad ir jau otrais kovida vilnis un ir ierobežojumi sabiedrības... publisko pasākumu organizēšanā. Ne tikai teātri, koncerti, kurus valsts no savas puses... iestādes organizē, bet arī privātu pasākumu organizatoriem šis ir pilnīgs dīkstāves periods, faktiski neļaujot nopelnīt.

Arī valsts atbalsta pasākumi, kolēģi, ir kavējušies. Atceramies vēl pavasarī, kad Igaunija jau otro reizi bija pārskatījusi savu atbalsta programmu, uzlabojot un paplašinot radošām personām, un lietuvieši jau vairākus mēnešus bija īstenojuši radošo personu atbalsta programmas, mūsu valdība vēl nespēja pieņemt lēmumus, diskutējot, es nezinu, par ko strīdoties, tirgojoties un šo atbalstu nenodrošinot.

Tas, kas jāņem vērā autoratlīdzību saņēmējiem, - bez viņu pielīdzināšanas pašnodarbinātajiem sociālo iemaksu jomā... Mēs vēl tālāk diskutēsim par to, cik pārdomāts šobrīd ir valdības risinājums, kas tiešām ir kļuvis nedaudz maigāks vismaz uz pusgadu, bet tas nenozīmē, ka tas rada stabilitātes un drošības sajūtu šai nodokļu maksātāju grupai. Autoratlīdzību saņēmējiem ir jārēķinās ar to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiem strauji pieaugs, pielīdzinot to... nu jā, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, 25 procenti IIN būs jāmaksā, ja ieņēmumi nepārsniegs 25 tūkstošus, un 40 procenti, ja tāds pārsniegums būs. Un jāsaka tas, ka pati nozare pārsteidzoši un apbrīnojami šajā situācijā, kad viņiem ir grūtības nopelnīt, arī ir tā kā gatava pat nodokļu palielinājumam un ir piedāvājusi savu redzējumu šo nodokļu progresivitātei, mazāk kāpinot to pie mazākiem ieņēmumiem un palielinot, ja ienākumi gadā pārsniedz 55 tūkstošus.

Kolēģi, tas, kas arī ir jāņem vērā... varētu jau ieviest tās sociālās iemaksas, palielināt šai nodokļu maksātāju daļai, ja tam papildus paralēli būtu noteikti atbalsta instrumenti. Lielā mērā radošās personas tiešām ir arī valsts pasūtījuma izpildītāji, bet tas, kas būtu noteikti jādara, vidēja termiņa budžetā jāparedz ne tikai Valsts kultūrkapitāla fondam neliels pieaugums, bet arī visām valsts kultūras institūcijām tik liels pieaugums, lai varētu gan pārskatīt esošos projektus, kur jau līgumi ir noslēgti un finansējums lielāku sociālo iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksu nomaksai nav paredzēts, gan arī jaunu pasākumu finansēšanai, lai varētu kompensēt šo izmaksu pieaugumu nevis uz pašu autoru rēķina, samazinot viņiem jau tā zemos ienākumus, bet uz valsts rēķina.

To mēs šobrīd vidēja budžeta termiņā neredzam. Arī Valsts kultūrkapitāla fondam, nelielu piešpricīti piemetot, kas ir ārkārtīgi maza uz visu lielo šībrīža autoru un radošo personu skaita, vēl ir papildu ierobežojumi, ne visi autori varēs šo atbalstu saņemt. Turklāt šis regulējums, ko jūs tālāk likumprojektā redzēsiet, paredz, ka autori ir tiesīgi lūgt atbalstu sociālo iemaksu segšanai no Valsts kultūrkapitāla fonda, bet nekur nav teikts, ka Valsts kultūrkapitāla fondam ir šāds pienākums kompensēt pieaugumu. Tas nozīmē, ka veselai jomai šajā jau tā nedrošības laikā būs milzīgs nezināmais par viņu maksājumiem un ienākumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien, godājamie kolēģi! Runāšu kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un gribu atgādināt, ka likumprojekts nosaka to, ka pašnodarbinātais, kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12. pantam un kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, minimālo obligāto iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fondā radošo personu atbalsta pasākumu programmā. Valsts kultūrkapitāla fonds minimālās obligātās iemaksas par pašnodarbināto veic valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. 

Pretēji opozīcijas vairākkārt paustajam par pazemošanos... Nē, tas ir atbalsta mehānisms, līdzīgs kā radošajām personām arī Lietuvā, un jāņem vērā nozares specifika. Situācijās, kad kāds radošs darbs top krietni ilgākā periodā un pārsniedz viena kalendāra gada robežas, tukšajā periodā šāds atbalsts var būt ļoti noderīgs un pretimnākošs. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību (un tā ir liela nauda) 1,7 miljoni eiro tiks novirzīti izmaksu pieauguma amortizēšanai saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem - gan kultūras radošajām personām, gan medijos nodarbinātajām radošajām personām.

Vēl kā likumprojekta uzlabojums jāatzīmē norma, ka, ja pašnodarbinātais prognozē, ka viņa ienākums nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu 2021. gada otrajā pusgadā, persona varēs maksāt no faktiskā ienākuma, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par ceturksnī plānotajiem ienākumiem.

Tā ka atbalsts būs un ir jau tagad.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jansona kungs, es tiešām priecājos, ka kaut neliels, bet finansējums ir paredzēts Valsts kultūrkapitāla fondam. Un es biju priecīga dzirdēt arī to, ka jūs pieminējāt šodien mediju nozari, jo vēl pirms dažām dienām, kad mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskutējām par šo jautājumu, es uzdevu jautājumu, kas notiks ar žurnālistiem, kuri šobrīd izkristu no radošās personas statusa. Kultūras ministrijas atbilde bija, ka Žurnālistu savienībai, asociācijai ir jāvienojas ar Latvijas Radošo personu savienību par iespēju pretendēt uz šo atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda.

Bet es esmu pilnīgi pārliecināta, ka ar šo finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam nepietiks un administrēšana būs salīdzinoši sarežģīta, lai to atbalstu varbūt nesaņemtu laikā. Turklāt, kolēģi, ja līdz šim autoratlīdzību līgumslēdzēji varēja rēķināties ar salīdzinoši vienkāršu procesu, jo visas formalitātes un arī nodokļu nomaksu varēja veikt autoratlīdzības izmaksātājs - uzņēmums vai iestāde - un tā grāmatvedis, tad tagad jūs visas šīs radošās personas noliekat arī ķīlnieka lomā ar šo ārkārtīgi sarežģīto administrēšanu.

Tā kā Jansona kungs pat minēja, ka (un tas jau attiecas uz nākamā gada otro pusgadu), ja gribēsim maksāt mazāk nekā minimālās sociālās iemaksas no minimālās algas, tad katru ceturksni (un tas attiecas ne tikai uz autoriem, bet uz visiem pašnodarbinātajiem) - katru ceturksni! - būs jāsniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam, mēģinot prognozēt, kāds tad būs nākamā ceturkšņa ienākuma apjoms.

Pajautājiet radošajām personām, cik stabils viņiem ir ienākumu apjoms, cik prognozēt spējīgi viņi būs. Beigu beigās jūs milzīgi palielināt administratīvo slogu pašiem autoriem, grāmatvežiem, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Arī budžetā, jūs redzēsiet, būs nepieciešami papildu līdzekļi, lai VID pielāgotu savas sistēmas un vispār varētu to visu administrēt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo, 3., priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 4.  ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likumprojekta 3. panta izslēgšanu. Tas saistīts ar to, ka esam atteikušies no ieceres no 2023. gada noteikt pašnodarbinātajām personām sociālās iemaksas no visiem ienākumiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Pagaidiet! Par 4. priekšlikumu bija pieprasīts balsojums. Varam uz 4. aiziet atpakaļ?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 6, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Indriksone. 5. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums par likumprojekta 3. panta normas par likuma 6. panta 3.2 daļas izslēgšanu, kas paredz saglabāt apdrošināšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējam, kurš veic patentmaksas. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šobrīd (Starpsaucieni.)... patentmaksājumi, kas tiek veikti par saimniecisko darbību 50 vai 100 eiro apmērā... tiek veikta šo patentmaksu veicēju apdrošināšana, viņi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet nav šajā apdrošināšanā iekļauts bezdarbs. Mazāku summu maksājot, mazāks ir arī tas pakalpojumu grozs, kas tiek saņemts no valsts, bet ar to šīs pašnodarbinātās personas savā ziņā, jāsaka, rēķinās.

Jansona kungs iepriekšējās diskusijās pie iepriekšējā punkta par autoriem minēja Lietuvas piemēru, kur autoriem ir arī atbalsts no valsts sociālo iemaksu veikšanai.

Es nezinu, vai šāds atbalsts autoriem ir šajā valstī, bet tas, ko es zinu, ka Lietuvā nav ieviestas obligātās minimālās sociālās iemaksas pašnodarbinātajiem, nu, patentmaksu maksātājiem. Savā ziņā līdzīgi... līdzīgās formās, tāpēc ka ļoti labi saprot, ka šī ir saimnieciskās darbības forma, kur cilvēks pats uzņemas rūpes par sevi, par to, cik viņš nopelnījis, un pats uzņemas rūpes par savu apdrošināšanu, rēķinoties ar to, ka, ja tiek veiktas mazākas sociālās iemaksas, tad arī ir mazāks apdrošināšanas pakalpojums, kas tiek saņemts no valsts.

Kolēģi, tas, kas tiek piedāvāts Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, ir priekšlikums vispār likvidēt tādu legālu šībrīža nodokļa maksāšanas formu kā patentmaksa. Un atkal jau - to pat varētu miera laikos apsvērt, piedāvājot kādu citu labu režīmu vietā šiem mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir frizieri, kas ir fotogrāfi, auklītes un citas grupas. Tad vēl varētu saprast, bet šobrīd to darīt ir pilnīgs neprāts. Viens no iemesliem, kādēļ šīs grupas ir izvēlējušās patentmaksu režīmu, jo, es teicu, reģionos apgrozījuma nodoklis... nevis apgrozījuma nodoklis, bet šī patentmaksa 50 vai 100 eiro apmērā nemaz nav tik maza, ja mēs skatāmies, cik tā veido no apgrozījuma. Pat ja 50 eiro... nu, tie 500 eiro, lai tas būtu 10 procentu apgrozījuma nodoklis, piemēram, frizierim reģionā ir ļoti daudz jāstrādā, lai tādu summu mēnesī nopelnītu. Bet viens iemesls, kāpēc viņi to izvēlējušies, ir ļoti vienkāršā grāmatvedība. Tu samaksā patentmaksu, tu legāli strādā, un tev savi ienākumi ir jāreģistrē pašam kādā brīvā formā, kaut vai šādā kladītē, kas būtiski atvieglo dzīvi.

Tagad, likvidējot šo režīmu, jūs sakāt, ka viņiem ir jāatrod kāds cits nodokļu režīms. Jāiet pie kāda strādāt? Visticamāk, fotogrāfs šajā krīzes laikā diez vai varēs tā vienkārši dabūt darbu savā jomā, būs jāiet par pārdevēju vai par celtnieku vai kā citādi jāpārkvalificējas, tāpat arī frizieriem un auklītēm. Vai arī jāmēģina kļūt par pašnodarbināto personu, kas kopā ar jūsu jaunajiem priekšlikumiem... lai nebūtu jāmaksā sociālās iemaksas un vismaz minimālas algas, prasīs no viņa ik ceturksni komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu, mēģinot prognozēt, cik tad nākamajā ceturksnī nopelnīs. Un ar trīcošu sirdi gada beigās jācer, ka nebūs nodokļu pārrēķins, kas liks šim mazajam uzņēmējam piemaksāt.

Mēs aicinām saglabāt patentmaksu režīmu, nelikvidēt to šobrīd, īpaši, ja vietā nav dots kāds ērts, viegli saprotams nodokļu režīms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Redzot un... Ja notiek tāda savdabīga cīņa ar ēnu ekonomiku, ko savādāk nevar nosaukt, arī jāatgriežas un jāatgādina, kur tad tās patentmaksas... kāpēc vispār tāds režīms ir ieviests.

Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ko minēja Reiznieces-Ozolas kundze - frizieri, fotogrāfi un citas profesijas, kas darbojas šajā režīmā, gluži vienkārši, lai maksātu nodokļus, kaut kāda veida nodokļus... nu, būtu motivētas reģistrēties, ir ieviests šis režīms. Iedomājieties, tagad viņiem jāpāriet uz nākamo nodokļu maksātāju režīmu, un tad šim patentmaksātājam, kas līdz šim ir visu smuki fiksējis un maksājis (Nav saklausāms.)... maksu, uzliek par pienākumu prognozēt ceturkšņa apgrozījumu, lai varētu nomaksāt nodokļus.

Es domāju, šobrīd Finanšu ministrija diez vai varētu prognozēt ceturkšņa budžeta ieņēmumu prognozi. Protams, kaut kāda jau ir, bet, es domāju, likt tā kārtīgi roku uz sirds un teikt, ka tāda tā arī būs, - diez vai kāds šobrīd vispār kaut ko tādu var atļauties, jo šīs prognozes šobrīd jo īpaši mainās, un kur tad nu vēl likt to darīt cilvēkiem, kuriem nav specifisku zināšanu.

Pie tādiem apstākļiem mēs redzam to, ka izvēles arī šajā gadījumā, visticamāk, kritīs par labu ēnu ekonomikai. Šajā gadījumā man jums jāatgādina par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras paustajiem viedokļiem, ka šeit arī ļoti lielā mērā sasaistās... un arī patentmaksu maksātāji, es domāju, tajā brīdī, kad notiks... šobrīd jau notiek ekonomiskā lejupslīde... Jau tā valstij būtu jāpriecājas par ikvienu, kurš vēl joprojām maksā nodokļus pēc visa tā, kas ir izdarīts attiecībā uz dīkstāves pabalstiem. Bet pēc visa... šīs attieksmes no valdības attiecībā uz to, kas notiek šajā krīzes laikā tieši pret mazajiem uzņēmējiem, patentmaksu maksātājiem un citiem... mums bija iespēja pie Saeimas ar šiem uzņēmējiem, sauksim viņus tā, aprunāties, kas bija ieradušies uz protesta akciju. Nu skumīgi ir tie stāsti. Un šobrīd reģionos tie stāsti ir vēl skumīgāki. 

Pretī pēc būtības nekādu atbalsta mehānismu, līdzvērtīgu atbalsta mehānismu, neliekot, liekot vienkārši... cilvēkiem sakot, ka jūs turpmāk parūpēsieties par savu... sociālo spilvenu... nākotnes izpratnē. Cilvēkiem šis sociālais spilvens ir vajadzīgs šodien, tagad, nevis kaut kad, pēc kāda laika.

Šodien ir jādomā, kādā veidā cilvēkiem paēst, īpaši ņemot vērā, ka piektdaļai uzkrājumi ir tikai... Latvijas iedzīvotāju piektdaļai pietiekoši uzkrājumi ir tikai vienam mēnesim. Ir jādomā par to, lai nodokļu režīmi būtu tādi, lai cilvēkam tie būtu samaksājami, viegli administrējami, un šis noteikti tāds ir.

Es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un apdomājieties arī šajā gadījumā, ko jūs darāt. Jo tajā brīdī, kad jūs šos cilvēkus iedzīsiet atpakaļ dzīvokļos, iedzīsiet atpakaļ aploksnēs, iedzīsiet atpakaļ ēnu ekonomikā, ārā dabūt un atgūt uzticību valstij un vispār atgūt izpratni par to, ka nodokļus maksāt ir pareizi, es domāju, būs ļoti grūti. Jo jau tagad, kad ļoti daudzi cilvēki dodas pēc sociālās palīdzības, pēc veselības aprūpes palīdzības... sastopas ar milzīgām rindām un ir spiesti iet uz privātām medicīnas iestādēm.

Kolēģi, šī situācija ir kaut kādā veidā jāmaina. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tas, ko bija iesākusi iepriekšējā valdība, kad mums bija vēl 12. Saeima, - šo uzmanīgo, varbūt ne vienmēr līdzeno ceļu uz mūsu tautiešu atgriešanos Latvijā... Mums jau arī bija ļoti skaisti iesākts Diasporas likums un atgriešanās programma. To pilnībā šobrīd izbojā jaunā valdība, nu ne jau vairs jaunā, bet Kariņa valdība, droši vien kaut kādā mērā pildot tikai viņiem saprotamu, zināmu uzdevumu pilnībā atbrīvot Latviju no cilvēkiem.

Jo par ko šobrīd priecājas tās sievietes, tās manikīra meistares, kosmetoloģes, kuras pirmdien bija pie Saeimas, tad bija pie Ministru kabineta? Es jums pastāstīšu, par ko viņas šobrīd priecājas, kāda ziņa ir iepriecinājusi šos cilvēkus. Viņas iepriecināja tas, ka Viņķeles kundze ir gatava tikties ar Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas pārstāvjiem. Tātad viņas priecājas par kaut kādu cerību, kura, visticamāk, beigās izrādīsies vienkārši parunāšana. Bet šie cilvēki vienkārši priecājas par to, ka viņiem ir iespēja cerēt uz kaut kādu iznākumu, uz to, ka viņiem varbūt dos iespēju strādāt.

Nu ieklausieties! Jums, kuriem līdz nākamās Saeimas vēlēšanām ir garantēti ienākumi, nekas nemainīsies, bet šie cilvēki šobrīd ir atstāti pilnīgi bez iztikas līdzekļiem. Kā jau mēs runājām, tikai nelielai daļai varbūt ir kaut kādi uzkrājumi mēneša garumā, bet tas mēnesis daudziem jau ir beidzies, ja mēs rēķinām no 14. oktobra. Pabalsts nekāds nepienākas, pagaidām neviens neko nezina. Cilvēki vienkārši gaida iespēju, kad viņiem kāds atļaus kaut ko darīt, kaut kā nopelnīt naudu. Patiesībā mums visiem šobrīd būtu jāizrāda visdziļākā cieņa tiem cilvēkiem, kuri šobrīd, šajos nenormālajos apstākļos, vēl spēj nopelnīt sev iztikas līdzekļus un arī aiznest to vienu vai divus eiro jums, godātie deputāti, lai jums būtu alga.

Jo tas, ko jūs šobrīd darāt, - jūs uzliekat papildu stresu, papildu pienākumu tieši šim... ņemsim par piemēru konkrētu cilvēku, tātad šīs sievietes, kas bija pie Saeimas pirmdien, tās manikīra meistarītes. Paskatieties viņām acīs, pasakiet, ka jūs viņas tagad dzīsiet pie grāmatvežiem, liksiet viņām pārformēt darbības veidu, maksāt par grāmatvežu pakalpojumu un cerēt... un cerēt, ka ar to arī būs viss, ka nekādi jauni grozījumi atkal jums neienāks prātā.

Un tad vēl cerēt, ka šie cilvēki labprāt paliks Latvijā, ka viņi nekur neaizbrauks projām... Nu, kolēģi, es nezinu.

Zakatistova kungs varbūt tomēr beidzot ir pieslēdzies sēdei un ir iedziļinājies šajā situācijā un šajā jautājumā. Varbūt beidzot mēs sagaidīsim Zakatistova kunga komentāru, jo, kad viņš prezentēja budžetu, tad viņš bija gatavs stāstīt gandrīz par katru likumprojektu. Tagad mēs neko nedzirdam. Zakatistova kungs, mēs ļoti aicinām jūs kā Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru komentēt šo likumprojektu, kāpēc jūs tik naidīgi izturaties pret cilvēkiem. Lūdzu, pastāstiet, kāda ir tā doma.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jau pavasarī patentmaksu maksātāji bija neapskaužamā situācijā, jo patiešām tā bija grupa, kura nevarēja pretendēt uz dīkstāves pabalstiem, neskatoties uz to, ka bija liegums lielai daļai no viņiem strādāt vai praktiski ierobežojumi, viņu apdrošināšana neiekļauj bezdarba sociālo atbalstu. Tas nozīmē, ka viņiem tās visas diskusijas, ko mēs šodien runājām... astoņu vai deviņu mēnešu, vai cik tur liels tas pabalsts, arī ir pilnīgi garām, jo šādu atbalstu viņi nevar gūt.

Un šobrīd, vēl šajā laikā, kad tiešām arī skaistumkopšanas meistarēm, pārsvarā meistarēm, ar likumu ir pilnīgs liegums strādāt, vēl ir tādas “labas” ziņas, ka mēs pilnībā grasāmies likvidēt patentmaksu režīmu kā tādu, neatļaujot cilvēkiem pašiem strādāt. Arī tai daļai, kas nevēršas pie valsts, pašvaldībām pēc sociāliem pabalstiem.

Uz tā fona, protams, kolēģi, izskatās nu patiešām bēdīgi, ka valdības vadītājs un ministri saviem reprezentācijas izdevumiem un algas pielikumam nākamā gadā plāno katru mēnesi pielikt klāt vairāk par 200 eiro. Tā ir nauda, ar kuru daļa no šiem skaistumkopšanas meistariem, īpaši reģionos, pat mēnesi izdzīvo.

Es redzēju publiskajā telpā, ka tā vietā, lai šeit diskutētu Saeimas sēdē, JK deputāti naski vītero par to, cik neveiksmīgs budžets un ka viņi nāks ar priekšlikumu samazināt ministriem algu. Jūs pasakiet mums, kolēģi, cik ilgi mums vajag vēl pavilkt debates, lai jums būtu laiks kādu priekšlikumu saražot, jo jūs ļoti skaidri zināt, ka šobrīd neviena priekšlikuma par ministru algu samazināšanu tālāk vairs budžeta paketē nav. Vienīgais bija mūsējais, par ko jūs pirms dažām dienām nobalsojāt “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Attiecībā uz patentmaksātājiem. Patentmaksātāju izvēle strādāt tieši šajā režīmā ir viņu brīva izvēle, apzinoties sekas par samazināto sociālā nodrošinājuma pakotni. Ņemot vērā, ka valdībā piedāvātais un pašlaik apspriestais likumprojekts arī neparedz palielināt vai paplašināt to sociālo pabalstu loku, kas pienāksies pēc šīm izmaiņām tieši patentmaksātājiem, īsti pareizi, it īpaši ņemot ekonomisko lejupslīdi... atstāt šī režīma esību un brīvo izvēli šajā jomā strādājošajiem nav pārāk prātīgi.

It īpaši ņemot vērā arī to, ka nodokļu likumdošanas pakotnē, kas ir kopā ar budžetu, nav modelēta situācija, kā uzvedīsies nodokļu maksātāji, kas pašlaik atrodas un darbojas šajā režīmā, nav arī modelēti citi iespējamie instrumenti, kas varētu tikt izmantoti pie nosacījuma, ja krīzes laikā notiek šī režīma likvidācija. Tāpēc es uzskatu, ka pašlaik ir jāsaglabā šāda veida instruments - patentmaksa šajā jomā strādājošiem un jāatbalsta šis priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Var likties, ka mēs runājam tikai par frizieriem un fotogrāfiem. Es gribētu ieskicēt, ka šajā kategorijā ir, piemēram, arī fizioterapeiti, tie paši masieri, apkopējas, palīgs mājas darbos, skursteņslauķi, floristi, floristikas speciālisti, koka pinumu speciālisti, dažādu priekšmetu izgatavošanas speciālisti, mīksto un koka rotaļlietu izgatavotāji, podnieki, kalēji, slēdzeņu atslēdznieki, mūzikas instrumentu skaņotāji, tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji, šuvēji, drēbnieki, piegriezēji... Tā profesiju joma ir diezgan ierobežota, kas var darboties, un tas ir daudz plašāks speciālistu kopums nekā tikai frizieri un fotogrāfi.

Bet ikviena no šīm profesijām ir ļoti cienījama, un ikvienai no šīm profesijām, ja mēs skatāmies patentmaksas apjomus, kas ir jāmaksā, tie ir kaut kādi nodokļu ieņēmumi, tā ir kaut kāda legāla pozīcija, kādā veidā patentmaksas maksātājs, amatnieks atrodas saistībā ar valsti. Tā ir atbildības uzņemšanās un darba darīšana.

Tomēr šajā gadījumā es nedomāju, ka ikviens skursteņslauķis vai atslēdznieks vispār šodien zina un vai rīt zinās to, kādas izmaiņas viņu sagaida no 1. janvāra.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļā Latvijas sabiedrība! Tikko deputāts Viktors Valainis uzskaitīja virkni profesiju. Ja nedzirdējāt, tad pēc šīs tiešraides pārraides no Latvijas Republikas Saeimas noteikti apskatieties. Visi šie cilvēki, kas strādā šajās profesijās, jums ir jāatceras, ka tagad, kamēr jūs sēžat un gaidāt uz brīnumu, tiek pieņemti likumi, kas jūsu dzīvi no 1. janvāra pasliktinās. Būtiski pasliktinās.

Vienīgais risinājums, kā to izmainīt, ir jums solidarizēties un iet kopā ar tiem pašiem cilvēkiem, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, ar tiem cilvēkiem, kas pieprasa izglītības ministres Šuplinskas demisiju, ar tiem ārstiem, kuri ir neapmierināti ar Latvijā kā Eiropas Savienībā vismazāk, teiksim, apmaksāto nozari krīzes laikā un tādā garā, apvienoties un sākt beidzot aizstāvēt savas tiesības, jo man ir tikai un vienīgi jāatkārto - visi šie priekšlikumi, īpaši budžeta jautājumā... kā jūs to redzat, mēs skatām budžetu jau cik dienas... Latvijas Republikas Saeimas vairākums, tas ir, varas koalīcija, tie, kas ir pie varas - Jaunā VIENOTĪBA, Jaunā konservatīvā partija, KPV LV, “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība - ceru, ka es kādu neaizmirsu pa starpai... tie ir cilvēki, kuri noraidīs pilnīgi visus priekšlikumus. Tāda ir vienošanās. Šāda vienošanās, protams, nav panākta Saeimā, bet kaut kur ārpus Saeimas.

Šobrīd jūs redzat, ka budžeta pieņemšanas laikā notiek balsošanas mašīna un kā mašinērija vienkārši iet pāri. Nenotiek faktiski nekādas diskusijas, izņemot par mikrouzņēmumu nodokli nedaudz diskutēja Krišjānis Feldmans, bet principā nenotiek nekādas diskusijas, un šī mašinērija nobalsos par visu pret jums krīzes laikā. Kāpēc? Tas skaidrojums ir ļoti vienkāršs.

Skaidrojums ir tāds, ka matemātiski ir izrēķināts, ka jūs, dārgie cilvēki, tie, kurus skars šīs izmaiņas attiecībā uz nodokļiem, attiecībā uz jūsu ienākumiem, uz jūsu sociālo aizsardzību, uz jūsu sociālo apdrošināšanu un visu pārējo, neesat varas partiju elektorāts. Varas partijas rēķinās, ka par varas partijām balsos daļa no valsts sektora, kurā strādā aptuveni 300 tūkstoši, un ar to šīs varas partijas uzskata, ka tām būs pietiekami.

Ja jūs neticat šādam manam skaidrojumam, varat paskaitīt tīri matemātiski, cik kopā ir nobalsots par varas partijām. Tas aptuveni... nedaudz vairāk būs, bet būs aptuveni tajās robežās, jo, piemēram, par Jauno VIENOTĪBU nobalsoja aptuveni 50 tūkstoši - 56 vai kaut kas tāds... tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu, vismazāk no visām partijām. Un šajā kontekstā visiem tiem cilvēkiem, kas paliks bez darba, tā vietā, lai krāmētu koferus, lai brauktu uz citām valstīm, vēl ir iespēja to visu izmainīt. Un tā iespēja... jo kāda mums ir tā iespēja? Mēs, protams, varam grozīt budžetu. Budžetu var grozīt kaut vai katru dienu. To var izdarīt parlaments.

Bet, lai budžetu grozītu, ir nepieciešama jūsu reakcija. Un tai reakcijai jābūt masveidā. Tai jābūt nepārprotamai, un šo nepārprotamo reakciju var radīt tikai vienā veidā. Un tas viens veids ir masveidā visiem šiem cilvēkiem, kurus uzskaitīja Viktors Valainis, visām profesijām, sākot no fotogrāfiem un frizieriem, beidzot ar mājkalpotājām un auklītēm, - visiem ir jāiet ielās! Pilnībā!

Aiz manis nākamais runās Aldis Blumbergs, cilvēks, kurš solīja, ka viņš nekad nebūs Jaunās VIENOTĪBAS valdībā. Šobrīd viņš ir...

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā vēlos uzsvērt, ka pašnodarbinātās personas statusā tie cilvēki, kas šobrīd izmanto patentmaksas kā nodokļu samaksas veidu, var reģistrēties pašnodarbināto nodokļu samaksai. Papildus tam, ka viņi šobrīd ir pakļauti tikai pensiju un invaliditātes apdrošināšanai, viņiem būs veiktas iemaksas no minimālās algas apmēra, viņi tiks pakļauti arī maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī veselības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, tātad arī darba nespējai, kas ir būtisks papildu apdrošināšanas veids. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 6. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis, paredz izslēgt likumprojekta 5. pantu. Šis pants nosaka divus izņēmuma gadījumus, kas attiecas uz kapitālsabiedrību valdes locekļiem, arī uz darba ņēmējiem, kam tiek pārnestas sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas no citas dalībvalsts saskaņā ar regulu, kad šajos gadījumos drīkst... varētu teikt, nav jāievēro 60 dienu maksimālais termiņš, līdz kuram uz atpakaļu drīkst šīs personas reģistrēt kā sociāli apdrošinātas personas. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 7. priekšlikumu arī iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Daudze, Dūklavs, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis. Šis priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 6. pantu, vienlaikus arī izslēdzot atsauces uz attiecīgajām normām no likumprojekta 18. pantā iekļauto pārejas noteikumu 75. un 77. punktu. Šis pants, ko viņi ierosina izslēgt, maina obligāto iemaksu objektu pašnodarbinātajām personām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis ir viens no priekšlikumiem, daļa no priekšlikumu kopuma, kas paredz atcelt to koncepciju, ko piedāvājusi valdība pirmajā lasījumā šajā likumā, kas paredz pašnodarbinātajiem ļoti strauju sociālo iemaksu palielinājumu... pakāpeniski, bet ļoti strauji, tomēr to darot dažu gadu laikā.

Tiesa gan, uz otro lasījumu valdība pēdējā brīdī attapās un vismaz kādu atelpas brīdi piedāvā uz nākamā gada otro pusgadu. Ja ienākumi būs mazāki nekā minimālā alga, tad pašnodarbinātajiem tiešām nodoklis tiks palielināts... sociālās iemaksas tiks palielinātas no pieciem procentiem uz 10 procentiem, to novirzot pensiju apdrošināšanai.

Bet, lai būtu iespēja maksāt šo nodokli 10 procentu apmērā, nevis pilnas sociālās iemaksas katru ceturksni, pašnodarbinātajiem būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā... nevis jāreģistrējas, bet jāiesniedz prognozes par nākamā ceturkšņa prognozētajiem ienākumiem. Rezultātā, kā mums tika skaidrots, vienalga nodoklis būs jāmaksā no faktiskajiem ieņēmumiem. Gada beigās, pēc 12 mēnešiem, notiks pārrēķins. Visam tam pa virsu vēl ir dots uzdevums valdībai līdz nākamā gada vidum nākt ar priekšlikumu, kas notiks 2022. gadā un tālāk.

Tas nozīmē, ka virs pašnodarbināto galvām joprojām ir pakārts Dāmokla zobens. Visticamāk, mēs pēc pusgada atkal sagaidīsim patīkamu pārsteigumu ar valdības priekšlikumu ieviest sociālās iemaksas neatkarīgi no ieņēmumu apjoma un pašnodarbinātajiem, visticamāk, arī no visa ienākumu apjoma, kas būtiski palielinās nodokļu slogu šai nodokļu maksātāju grupai.

Kāpēc ir prognozes, ka tieši tā arī notiks? Tā iemesla dēļ, ka mēs joprojām neesam redzējuši, ka vidēja termiņa budžetā tiktu mainīti skaitļi un tiktu plānoti mazāki nodokļu ieņēmumi nākamajos gados no sociālajām iemaksām. Kaut kā jau tā nauda tad būs arī jāsagrabina. Bet diemžēl tas lielā mērā pierāda, ka šobrīd nelielā atkāpe no valdības puses, vēl pēdējā vakarā koalīcijas sanāksmē aiz slēgtām durvīm mēģinot saprast, ko tad nu darīt, lai nebūtu sociālais sprādziens šobrīd vēl pirms budžeta pieņemšanas... mēs skaidri saprotam, ka tā ir laika pirkšana, kolēģi, lai nu kaut kā varētu piecas partijas vienoties un šo budžetu pieņemt, jo acīmredzams bija, ka sabiedrībā beidzot arī nodokļu maksātāji saprata... sāka saprast, cik straujš nodokļu pieaugums viņiem ir paredzēts, un neapmierinātība strauji auga.

Kolēģi, pati Finanšu ministrija savās prezentācijās rāda, ka mums šobrīd ir 92 536 saimnieciskās darbības veicēji pēc plānotajām nodokļu izmaiņām. Mazliet laikā nobīde būs, bet pēc plānotajām nodokļu izmaiņām Finanšu ministrija plāno, ka šajā režīmā paliks 27,5 tūkstoši jeb 30 procenti no visiem nodokļu maksātājiem. 32 tūkstoši, pat vairāk, pāriešot algotā darbā. Atceramies vēl papildu 32 tūkstošus no mikrouzņēmumiem, kas meklēs darbu vienlaicīgi ar pašnodarbinātajiem. Un 32 tūkstoši, kā te ir formulēts, negūs ienākumus no šī nodokļu režīma. 32 tūkstoši cilvēku! Kas ar viņiem notiks tālāk, nav pateikts. Tas viss ir situācijā, kad mums bezdarba līmenis joprojām ir ārkārtīgi augsts reģionos, īpaši Latgales reģionā tas joprojām ir padsmit procentu līmenī. Un neizskatās, ka daži tuvākie mēneši ar visiem šiem jaunajiem ierobežojumiem varētu nest kādu pozitīvu perspektīvu.

Kolēģi! Es aicinu deputātu vārdā atbalstīt šo priekšlikumu, visus pārējos, kas atceļ visus šos neprātīgos nodokļu palielinājumus, sociālo iemaksu palielinājumus. Vismaz kādu drošības sajūtu uz nākamajiem dažiem gadiem dot. Valdība pat (Skaņas pārrāvums.)... var saņemt uzdevumus, mēs arī paši (Skaņas pārrāvums.)... deleģēt viņiem pienākumu nākamgad nākt ar samērīgu, līdzsvarotu, pārdomātu speciālo (Skaņas pārrāvums.)... ieviešanas plānu. Bet skaidrs, ka arī šāds plāns ir jāgatavo laikā, kad ir skaidrs, kas notiks ar ekonomiku, nevis šajā situācijā, kad pati valdība nezina, kas notiks nākamās nedēļas pirmdienā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ap 100 tūkstošiem pašnodarbināto... šajā jomā strādājošo, un tas, ko mēs aicinām, - tiešām aicinām saglabāt spēkā esošo regulējumu. Mēs neaicinām atteikties un laist pašnodarbinātos pilnīgi bez nodokļiem tālāk dzīvot. Mēs aicinām atstāt to regulējumu, kas ir spēkā šobrīd. Un visi šie priekšlikumi ir tieši mērķēti, lai tomēr saglabātu spēkā esošo regulējumu.

Tas, kas notiks pēc Jaungada... Protams, pašnodarbināto skaits nav mazs, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka ļoti liela šajā režīmā strādājošo daļa uz šodienu nemaz neapzinās, kas viņus sagaidīs jaunajā gadā, kas viņus sagaidīs gada... nākamā gada vidū, jo gluži vienkārši ar šīm izmaiņām viņi iepazīsies tajā brīdī, kad nonāks saskarsmē ar grāmatvežiem un Valsts ieņēmumu dienestu. Tajā brīdī viņi iegūs tādu pilnu izklāstu, kādas, teiksim tā, Ziemassvētku dāvanas Saeima viņiem ir sagādājusi sociālās drošības jomā, kas viņiem šobrīd ir pats, pats svarīgākais.

Vēlreiz atgādināšu - visas šīs sarunas par šiem sociālās drošības groziem sākās tikai tajā brīdī, kad pacēlās jautājums par dīkstāves pabalstiem. Un, protams, Finanšu ministrija veiksmīgi to izmantoja un pagrieza tā, ka, redziet, šiem cilvēkiem nav sociālās garantijas, viņi palikuši bez ienākumiem, kaut kā mums viņiem ir jāpalīdz.

Normālas ekonomikas apstākļos šie pašnodarbinātie... viņi nenāk pie valdības un neprasa nekādus atbalstus. Viņi strādā... Viņi strādā tieši tāpat, kā strādā arī visi valsts lielie uzņēmumi, viņi strādā, pelna, viņiem viss ir kārtībā. Krīzes apstākļos... Tāpēc jau ir šobrīd valstī ārkārtas situācija, ka mēs nonākam tādos apstākļos, kad vajag palīdzēt, un tā palīdzība ir nepieciešama ne tikai mazajiem, bet arī lielajiem, ļoti lielajiem, un pat ļoti, ļoti lielajiem ir nepieciešama šī palīdzība. Un tam nav nozīmes, kādus maksājumus viņi ir veikuši. Tas ir ļoti muļķīgi mēģināt šos pašnodarbinātos salīdzināt ar kādu vidēji lielu uzņēmumu, kuram ir pilnīgi citas attīstības iespējas.

Pašnodarbinātie... Es jebkuram uzņēmējam - mikrouzņēmējam, patentmaksas maksātājam, pašnodarbinātajam -, jebkuram novēlu pāriet SIA režīmā, jebkuram novēlu kļūt par lielu uzņēmēju. Un tādu netrūkst, ir daudz piemēru, kas sākuši no nelielām ražotnēm. Tai pašā Jelgavā “Karameļu darbnīca”, piemēram, ir sākusi savu darbību daudzstāvu mājas dzīvoklī un šobrīd veiksmīgi eksportē savu produkciju; ir pat vairākas ražotnes un... ir bijušas arī ražotnes atvērtas Baltijas valstīs.

Tā ka ir veiksmīgi piemēri, un viņi ir sākuši no šādiem režīmiem. Un tie ir tie, kas palīdz viņiem sākotnējā biznesa stadijā. Un tie ir cilvēki, kas paši spēj par sevi parūpēties, viņi ir izvēlējušies šo ceļu - nevis strādāt kādā uzņēmumā, bet radīt, ražot, strādāt, lai pēc tam mēs visi varētu viņu veiksmes gadījumā par viņiem arī priecāties. Ja viņiem vidējā līmenī... un varbūt ja arī pat nav nekāda liela izaugsme, tik un tā viņi strādā, viņi ir kaut kādā normālā nodokļu režīmā. Un tad, kad šie cilvēki nonāk grūtībās, visstulbākais, ko var darīt, - tas ir viņus lamāt par to, ka viņi, redz, nav kaut kādu nodokli samaksājuši vai vēl kaut ko. Viņiem ir jāpalīdz neatkarīgi no tā, kāda ir viņu situācija attiecībā uz nodokļiem.

Šobrīd palīdzības vietā viņi tiek vienkārši sodīti. Sodīti visgrūtākajā laikā, kāds viņiem uzņēmējdarbības etapā, es domāju, ir.

Un ikvienam, izņemot tos, kas saņem valsts budžeta atalgojumu, izņemot mūsu valdības locekļus, arī parlamentāros sekretārus, kuri, kā jau minēja, svin algas pieaugumu... Būtu vērts tomēr nākt skaidrot un piedalīties šajās debatēs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Atļaušos nepiekrist Valaiņa kunga teiktajam par to, ka lielie uzņēmumi strādā. Lielie valsts uzņēmumi, sākoties Covid-19 krīzei, tādi kā “Latvijas dzelzceļš”, atlaida apmēram... līdz tūkstoš cilvēku... darbinieku. Uzņēmums, kas arī ir valsts uzņēmums, airBaltic atlaida apmēram 1500 darba ņēmējus.

Šādi šis darbaspēka... cilvēku skaits pārgāja attiecīgi uz sociālo budžetu un uz bezdarbnieku pabalstiem vai meklēja sev nodarbinātību citās jomās.

“Latvijas ekonomika saskārās ar Covid-19 krīzi laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme jau sāka sabremzēties ekonomikas cikliskuma, tranzīta (kravu pārvadājumu) samazinājuma un banku sektora “kapitālā remonta” iespaidā. Līdz ar to ekonomikai bija jāsaskaras ar dubultu negatīvo slogu.” Citāts no Fiskālās disciplīnas padomes atzinuma.

Vienlaicīgi valdība, piedāvājot nākošā gada budžeta pakotni, paredzēja izlīdzināt fiskālo telpu ar tādiem pasākumiem, kas ietekmē vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu un ienākumu guvējus, kas līdz šim arī nepretendēja un arī rēķinājās ar tiem riskiem, ka, darbojoties šajā jomā, viņi ir, iespējams, mazāk sociāli aizsargāti.

Saprotiet, tad, kad iestājas force majeure, valsts izvēlas pasargāt valstij piederošas kapitālsabiedrības, pat neskatoties uz to, ka šīs sabiedrības atlaiž darbiniekus, piespiežot viņus kļūt par iespējamiem bezdarbniekiem.

Vienlaicīgi valdība un valdošā koalīcija panāk to, ka tiek palielināts nodokļu slogs tām iedzīvotāju un nodokļu maksātāju kategorijām, kas paši sevi nodrošina ar iztiku un vēl minimāli, bet maksā nodokļus.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir atbalstāms. Un nav ne īstajā laikā, ne īstajā vietā tie piedāvājumi, ko piedāvā valdība un valdošie politiķi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es gribu atgādināt to diemžēl sāpīgo statistiku, ko vēl nupat, šī gada vidū, publiskajā konferencē par nabadzības risku Eiropas Savienībā pauda eksperti: Latvijā joprojām ir otrais augstākais nabadzības un sociālās atstumtības risks Eiropas Savienībā. 434 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb 22,9 procenti no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo uz vai zem nabadzības sliekšņa, un vislielākais nabadzības risks Latvijā ir bezdarbniekiem - 57,7 procenti.

Un šajā kontekstā... jā, starp citu, tāds salīdzinoši straujš kritums tam nabadzības rādītājam - tas gan mūs... kopējo sacīksti Eiropas Savienībā stipri neuzlabo - notika 2018. gadā, tad, kad strauji tika palielināta minimālā alga. Tika ieviests nodokļu reformā iedzīvotāju ienākuma nodokļa... neapliekamais minimums un atvieglojumi, un tika nodrošināts būtisks atbalsts daudzbērnu ģimenēm. Pēc tam šādu uzlabojumu nav bijis.

Bet šajā situācijā, kolēģi, riskēt ar to, ka 64 tūkstoši nodokļu maksātāju tiks izsviesti no šī nodokļu maksāšanas režīma un kļūs par bezdarbniekiem, atkal viņus iedzenot nabadzības riskā un nenodrošinot viņiem iespēju pašiem nopelnīt, - tas nav prāta darbs. Tā bedre pēc kovida krīzes būs tik dziļa, ka diez vai jums pašiem arī gribēsies visu to izsmelt. Visticamāk, steigsieties prom no šīs valdības.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka šis pašnodarbināto obligāto iemaksu objekta definējums saskaņā ar likumprojektā noteiktajiem pārejas noteikumiem stāsies spēkā tikai no 2023. gada 1. janvāra. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 8. - sociāldemokrātiskās partijas SASKAŅA frakcijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 6. pantu ar jaunu daļu, kas pēc būtības nosaka, ka to obligāto iemaksu objektu, ko veic valsts no pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem, Ministru kabinets nevar noteikt mazāku par minimālās mēneša darba algas apmēru. Šis priekšlikums komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar, deputāti! Runa ir par obligātajām iemaksām (Nav saklausāms.)...  no valsts pamatbudžeta (Nav saklausāms.)... kas tas ir?

Es atgādināšu deputātiem un visiem, kas uz mums skatās tagad, ka tās ir obligātās iemaksas, kuras no valsts pamatbudžeta veic pensiju apdrošināšanai un nodrošināšanai pret bezdarbu. No nodarbinātības speciālā budžeta - arī pensiju apdrošināšanai, no invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta... tāpat pensiju apdrošināšanai, bezdarba apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, kā arī no darba negadījumu speciālā budžeta, ja personai invaliditātes vai slimības cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Sociāldemokrātiskās partijas SASKAŅA frakcija piedāvā noteikt, ka šo obligāto iemaksu objekts, kuru nosaka Ministru kabinets, nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Kam nu kam, bet valstij ir jābūt konsekventai. Ja tik tiešām minimālo obligāto iemaksu ievieš rūpēs par iedzīvotāju sociālo atbalstu, tad valstij arī ir jāpilda savas saistības. Un tajos gadījumos, kad personu apdrošina no pamatbudžeta vai no sociālā budžeta, kā tas notiek visbiežāk, tad apdrošināšana jāveic vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā.

Aicinām atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo SASKAŅAS kolēģu priekšlikumu, jo tas patiešām liecina par konsekvenci un par valdības un valsts pārstāvju nolūku patiesumu patiešām rūpēties par katra Latvijas valsts iedzīvotāja sociālo nodrošinājumu.

Un, ja tiek prasīts, lai pašnodarbinātie, patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmēji, arī vispārējā režīmā strādājošie tiktu pilnībā apdrošināti neatkarīgi no tā, vai viņiem 2023. gadā tā būs, neatkarīgi no tā, vai viņi ir nopelnījuši vai ne, un turklāt pašnodarbinātajiem no ienākumiem šo summu aprēķinot, tad arī valstij ir jābūt konsekventai tajos gadījumos... Pimenova kungs minēja piemēru, kad valsts veic šīs iemaksas, būtu jānodrošina vismaz minimālās sociālās iemaksas.

Bez šī es vēl vēlos pievērst uzmanību, ko uzņēmēju organizācijas diskusijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pacēla... un arī savās vēstulēs ir minējuši, ka šobrīd ir vēl viena grupa, kas ir palikusi ārpus valsts redzesloka. Ja tie, kas šobrīd strādā, paši vismaz daļēji mēģina nopelnīt sev ienākumus, nevis nedara neko, tad viņiem būs uzlikts pienākums sevi aizvien vairāk ar katru gadu sociāli apdrošināt, kamēr darbspējīgi cilvēki, kuri šobrīd, iespējams, nestrādā vispār, - uz viņiem neattiecas nekāds pienākums. Arī valsts par viņiem neveic sociālās iemaksas, lai gadījumā, ja viņiem ir kādas grūtības, piemēram, slimība, būtu iespējams saņemt no valsts pienācīgu atbalstu.

Atkal vēl viens piemērs, kur ir redzama zināma nekonsekvence, kura pilnīgi noteikti ir jānovērš. Un šis ir, manuprāt, viens labs priekšlikums, kas palīdz to izdarīt.

Aicinu atbalstīt SASKAŅAS kolēģu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt mūsu kolēģu opozīcijā... SASKAŅAS frakcijas iesniegto priekšlikumu. Manuprāt, Pimenova kungs un Reiznieces‑Ozolas kundze ļoti labi arī izstāstīja.

Es aicinātu kolēģus pievērsties šim likumprojektam pievienotajiem dokumentiem, kas tam seko līdzi. Tie ir dažnedažādākie organizāciju aicinājumi vispār šo likumprojektu kā tādu neskatīt. Bet es vērsīšos pie kolēģiem koalīcijā, runājot par šo priekšlikumu.

Nu, mēs ar tādu trīs dienu nobīdi. Šobrīd šeit notiek Saeimas sēde, debates par 8. priekšlikumu, kur arī iesaistīta nedaudz valdības rīcība. Un šobrīd es redzu, ka paralēlajā pasaulē notiek aktīvas debates par to, ka ministriem tomēr... Un valdības locekļi runā... valdības pārstāvji runā par to, ka ministriem būtu tomēr jāsamazina algas. Tāda trīs dienu nobīde visam tam ir.

Es domāju, varbūt būtu nepieciešama trīs dienu nobīde, un varbūt mēs varētu šo sēdi līdz pirmdienai pārtraukt. Varbūt deputāti pa brīvdienām būs mainījuši savas domas ne tikai par ministru un Valsts prezidenta atalgojumu, bet arī par šo jautājumu. Varbūt tā izpratne kaut kādā veidā radīsies.

Es gribu pateikt paldies Indriksones kundzei - šodien pirmo reizi dzirdu, ka kāds tiešām pēc būtības paskaidro komisijas vārdā likumprojekta priekšlikumu būtību, jēgu, cik nu to var labi izdarīt šajos apstākļos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija 8. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 52, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 6. panta normu par astoņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas (likuma 14. pantā) izslēgšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 10. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu. 8. pants paredz, varētu teikt, vairs nesaglabāt patentmaksas maksātāja statusu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei‑Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Nu jā, kolēģi, mēs savukārt stūrgalvīgi aicinām jūs saglabāt patentmaksas maksātājus.

Es arī varu pateikt paldies Indriksones kundzei, ka patiešām... Pirmo reizi var redzēt, ka komisijas deputāts, šobrīd ziņojot par likumprojektu un par priekšlikumiem, mēģina iedziļināties un arī korekti atspoguļot to ideju.

Bet kolēģi arī pie viena no iepriekšējiem priekšlikumiem par patentmaksas saglabāšanu komisijas vārdā komentēja, ka tad, ja patentmaksātāji kļūs par pašnodarbinātajiem un veiks lielākas sociālās iemaksas, milzīgs ieguvums būs tas, ka būs pilna sociālā apdrošināšana. Patiešām pilna sociālā apdrošināšana būs, bet, kolēģi, tā nāks komplektā ar daudz lielākiem maksājumiem.

Un arī šobrīd patentmaksas maksātāji varētu izvēlēties... varētu izvēlēties pašnodarbināto režīmu un arī veikt lielākas sociālās iemaksas. Pašnodarbinātajiem tas nav liegts. Ja nopelna arī vairāk par minimālo algu, tad var veikt lielākas sociālās iemaksas, lai būtu tās garantijas arī atbilstoši, bet patentmaksas maksātāju daļa un tie, kas ir izvēlējušies šo režīmu, neizvēlas šo iespēju, līdzīgi kā neizvēlas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Un īpaši pēc mikrouzņēmumu nodokļa režīma, nu, ierobežošanas - likmes palielināšanas un papildu darbības sašaurināšanas -, daļa no bijušajiem mikrouzņēmējiem, kam nebija vajadzības pēc darbiniekiem, pārgāja uz patentmaksas režīmu acīmredzot tādēļ, ka finansiāli tas ir izdevīgāk. Un otrs faktors ir šī režīma vienkāršība.

Nu, patika... Atcerējos vienu interviju, kas pagājušajā gadā bija ar vienu patentmaksas maksātāju - pulksteņmeistaru. Kaspars Brokāns. Publiska intervija, kurā viņš saka, kādēļ viņš ir izvēlējies būt par patentmaksas maksātāju. “Ar patentmaksu,” es tagad citēju, “viss ir vienkārši, grāmatvedība praktiski neeksistē, jo tikai reizi ceturksnī ir jāiesniedz izlietotās kvītis. Man nav vajadzīgs kases aparāts, varu izsniegt čekus pēc pieprasījuma. Lielākā daļa pat neuzprasa čeku, taču es parasti skaidroju, ka čeks ir arī garantija par paveikto darbu.”

Ļoti, manuprāt, labs piemērs, kur cilvēks pats arī piedāvā pat čeku izrakstīt. Un vēl tāds, manuprāt, labs komentārs, ka arī bankas skatās pietiekami labi uz patentmaksātājiem, kas, manuprāt, ir interesanti, jo bankas parasti ir ļoti skeptiskas uz mazajiem... nodokļu režīma... maksātājiem, ja ir nepieciešamība pēc, piemēram, hipotekārā kredīta. Nu tad patentmaksas maksātājs, pulksteņmeistars, saka, jā, ka viņam ir pozitīva pieredze ar kredītiestādēm. Viņš arī atzīst, ka sociālās iemaksas nav tik lielas, bet, ja ir vajadzība pēc samērīgas summas, bankas ir pretimnākošas, un, nu, katrā ziņā šis šajā nodokļu režīmā strādājošais pulksteņmeistars redz virkni priekšrocību, kāpēc tieši viņam, kuram nav vajadzīgi citi darbinieki, kurš pats par saviem ienākumiem rūpējas, šis režīms ir pats labākais, kaut gan patiešām, kā es saku, nav ļoti lēts. Un šis režīms, līdzīgi kā mikrouzņēmumu nodokļa režīms, tika ieviests 2010. gadā. Nu, es nezinu visu motivāciju, bet pieņemu, ka daļēji arī kā tāds pēckrīzes risinājums, lai tajā laikā, kad bija milzīgs bezdarbs, kad bija milzīga ēnu ekonomika, dotu vienu legālu veidu šādām pašnodarbinātajām personām maksāt nodokļus, darīt savu darbu bez bailēm no Valsts ieņēmumu dienesta un godprātīgi strādāt, parūpējoties par saviem ienākumiem, arī esot daļēji apdrošinātiem, 67 procenti no patentmaksas tiek novirzīti sociālajām iemaksām.

To šobrīd, kolēģi, nav īstais laiks graut.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, paldies.

Kolēģi, es arī mēģināšu turpināt kaut kādā veidā jūs pārliecināt par to, ka tomēr šis patentmaksas režīms, lai arī tajā strādā ne tik... Es domāju, ka kopīgie ieņēmumi no šī režīma nav tik lieli, lai varētu tagad glābt Latvijas ekonomiku, noteikti ne.

Es domāju, ka tas ieguvums, ko iegūs sabiedrība no šī, nebūs samērojams ar to zaudējumu, kas būs patentmaksas maksātājiem, kas darbojas šobrīd šajā režīmā, - gan administratīvi, gan pēc nodokļu apjoma. Un arī viņu pašu aizsardzībai, kā tiek pamatā minēts attiecībā uz šī regulējuma atcelšanu vispār, ka tas ir, lai tad šiem cilvēkiem sociālās garantijas būtu.

Es arī nedomāju, ka tajā brīdī, kad viņiem vajadzēs šīs sociālās garantijas, kad viņi vēlēsies tās saņemt, tās būs - ko valsts spēs tiem nodrošināt tādā apmērā... Tās ekspektācijas, ko viņi sagaidīs no tā visa, - ka tās būs tādā apmērā, kas varētu kaut kādā veidā apmierināt tās vajadzības, kas viņiem būs radušās.

Un tajā brīdī... Jūs apsolījāt, ka jūs par šiem cilvēkiem parūpēsieties! Es domāju, tad, kad viņi ieraudzīs šo rūpju apjomu naudas izteiksmē, varētu būt, ka viņi piedzīvos diezgan lielu vilšanos par šo pieeju kā tādu.

Tajā brīdī, kad viņš maksā patentmaksas maksājumu, šobrīd izvēloties šo režīmu, viņam ir skaidri spēles noteikumi, un arī tajā brīdī, ja viņam notiek kaut kas slikts... Arī tad, es uzskatu, ja cilvēkam ir jāpalīdz un ja viņam... viņš nonācis tādā situācijā, viņam jāpalīdz. Vai to dara pašvaldība, vai to dara valsts caur kādu programmu - tas ir vienkārši jādara, un tāds ir mūsu visu pienākums. Mūsu galvenais pienākums ir parūpēties par tiem, kuri paši par sevi parūpēties nevar vai ir nonākuši kādās grūtībās.

Šajā ziņā es vēlos nocitēt daļu no vēstules, ko Saeimas komisijai un visām deputātu frakcijām ir adresējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera: “Vienlaikus, ievērojot Covid-19 pandēmijas radīto ekonomikas satricinājumu, kas rada neskaidrību par tautsaimniecības atlabšanai nepieciešamo laiku un resursiem, kā arī faktu, ka likumprojekts satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera neatbalsta tālāku likumprojekta virzību sagatavotajā redakcijā.”

Un šobrīd, arī uz otro lasījumu, ko mēs šobrīd... balsojam, pēc būtības nekas jau arī nav mainījies. Es vēl joprojām uzskatu, ka šobrīd ir vesela milzīga cilvēku grupa, kuri gluži vienkārši... Kad Gobzema kungs... Es varētu iebilst Gobzema kungam, kad es nosaucu šīs patentmaksātāju grupas - atslēdznieki, šuvēji, fotogrāfi, dažnedažādākie frizieri, skursteņslauķi un šajās profesijās strādājošie... Es domāju un esmu pilnīgi drošs, nav... un neprotestē nekādā veidā gluži vienkārši tāpēc tie daudzie tūkstoši, kas darbojas gan pašnodarbināto, mikro un daudzos režīmos... Un man ir milzīgs prieks par to, ka šiem cilvēkiem ir darbs, ir, ko darīt, un es domāju, ka liela daļa sabiedrības nemaz neinteresējas par to, ko mēs šodien šeit darām, par ko mēs šodien šeit cīnāmies. Viņi dara savu darbu un aizrautīgi dara savu darbu. Diemžēl viņi par šīm izmaiņām uzzinās tikai tad, kad tās stāsies spēkā, kolēģi! Un tas būs tas visskumjākais. Tas būs tas visskumjākais, jo šodien, es domāju, daudzi, izteikti lielākā daļa no tiem cilvēkiem, uz kuriem attieksies šīs nesamērīgās izmaiņas, nemaz nezina, kas viņus sagaida nākamajā gadā. Viņi vienkārši strādā un dara savu darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Un vēl, Valaiņa kungs, man jums mazliet ir jāoponē.

Pirmkārt, kā tas ir zināms, tad es pats mazliet aizraujos ar fotogrāfiju, atrodos čatā... domu apmaiņas vietnē, kur ir visi Latvijas fotogrāfi. Es domāju, ka man ir pilnīgi skaidrs, ko visi Latvijas fotogrāfi domā par mūsu parlamentu. Man ir tiešs un nepastarpināts kontakts ar viņiem.

Otrkārt, visa mana iepriekšējā prakse ir bijusi saistīta ar darbu pašnodarbinātas personas statusā sfērā, kur visi strādā šajā sfērā... proti, saistībā ar jurisprudenci. Es domāju, ka arī tie cilvēki visi ļoti skaidri domā tieši to pašu par Latvijas parlamentu un valdošo koalīciju, un tas lielākoties attiecināms uz jebkuru no šīm jomām, kas domā tieši tāpat. Man te bija atbraucis kanalizācijas meistars. Viņš arī domā tieši tāpat par esošo valdību, un tā problēma ir tā, ka mums no tām domām ir jāpāriet uz aktīvu rīcību.

Ja mēs gribam aizsargāt mūsu cilvēku intereses, nepietiks ar to, ka deputāts Gobzems norunās (kurš jau tā krīt uz nerviem visu laiku), nepietiks, ka Valaiņa kungs norunās vai Stepaņenko kundze, vai Reiznieces-Ozolas kundze. Ir visai sabiedrībai jāsāk pieprasīt, un jāskaidro šai sabiedrībai, ka no 1. janvāra tiks paaugstināti nodokļi tiem, kuri ir sociāli vismazāk aizsargāti, proti, tie, kuri rūpējas paši par sevi, nevis par kuriem rūpējas valsts vai kuri ir algoti darbinieki, piemēram, lielos uzņēmumos, kuros, nu, vēl ir iespējas, ka neatlaidīs no darba un tamlīdzīgi.

Tāpēc tas ir būtiski, un es varu paskaidrot, atrodoties šajā fotogrāfu - tas tikai kā piemērs - domapmaiņas vietnē... Ir krasi un radikāli samazinājies darba apjoms, jo nevar bildēt kāzas, nevar bildēt citus pasākumus, uz ārzemēm nevar aizbraukt normāli taisīt, teiksim, komerciālas fotosesijas un visu pārējo.

Un tā mēs varam iziet pa pilnīgi visām profesijām. Mēs varam iziet pa profesijām arī no tāda aspekta, ka objektīvi cilvēkiem ir palicis mazāk līdzekļu uz rokas, ko viņiem tērēt. Līdz ar to viņi mazāk labo pulksteņus, apavus, nu, padzīvo tā, kā ir bijis, un tas tiešā veidā skar jau tagad visus.

Es neapšaubu, ka šie cilvēki strādā, bet es negribētu teikt, ka viņus nevis neinteresē, viņiem nevis nav laika sekot līdzi parlamenta darbam, bet viņus neinteresē parlamenta darbs, tāpēc ka cilvēki jau pilnībā ir vīlušies parlamentā. Un vīlušies arī saistībā ar parlamenta spēju, teiksim, sociālās apdrošināšanas jomā aizsargāt sabiedrību. Sabiedrības uzticība parlamentam, ka parlaments parūpēsies par Latvijas sabiedrību, ir tuvu nullei. Zem nulles vienkārši statistiski nevar būt, mīnusā nevar būt, zemākais ir nulle tātad. Es domāju, ka nav neviena cita institūcija vai organizācija, kurai uzticētos mazāk.

Tā ka, Valaiņa kungs, lūdzu, manā virzienā nekādus pārmetumus turpmāk par fotografēšanu un par cilvēkiem, kas veic patentmaksājumus, neizteikt un arī palīdzēt man aicināt visus mosties, celties un sevi aizsargāt, ne tikai sūdzoties, kā par viņiem nerūpējas, bet ņemt un sākt aktīvu darbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es atceros, ka pagājušajā gadā - tad, kad mēs debatējām par mediķu algu necelšanu un par partiju finansējuma piešķiršanu septiņkārtīgā apmērā -, koalīcija atrada vienu maziņu upurjēru kuru... uzskatīja, ka ar to būs gana. Un tās bija deputātu algas. Deputātu algas tikai iesaldētas, un tad līdz ar to koalīcija varēja ar tādu, nu, mierīgu sirdi tālāk turpināt savus nedarbus darīt.

Tagad, kā mēs redzam, JK ir atraduši upurjēru - ministru algas. Mēs redzam - šobrīd visi ziņu portāli runā tikai par to vien, ka drosmīgie JK ir rosinājuši un piespieduši faktiski koalīcijas kolēģus piekrist vārdos tam, ka ministru algas nebūtu jāceļ. Nu, viņi satikās, vienojās un piekrita, ka ministru algas nav... ministri nav pelnījuši algu pieaugumu.

Labi, protams, ka darbos viņi to nepierādīja, mēs jau palaidām garām... viņi palaida garām šo iespēju tātad nobalsot par ministru algu iesaldēšanu. Tas ir skaidrs. Bet, ja, kolēģi, jūs domājat, ka, pametot šādu upurjēru un mēģinot vēl uz tā rēķina sev audzēt politiskos punktus, mēģinot visādā veidā visur... visiem žurnālistiem izstāstīt, kā nu tagad jūs cīnāties par to, ka ministriem būs par kūku mazāk nekā parasti, tad jūs maldāties, jo, iznīcinot šos režīmus, jūs pretī piedāvājat nevis tiešām pārskatīt to, ko jūs esat sastrādājuši, bet gan vienkārši, nu, populistisku šādu te gājienu pēc tam jau, kad jūs nobalsojāt pret ministru algu iesaldēšanu. Tagad jūs esat pārdomājuši un tikai vārdos tātad esat nodomājuši izteikt - ministri nav pelnījuši algu pieaugumu. Ja, piemēram, Feldmana kungs, kurš šodien pastāstīja visiem medijiem par šo... Ja Feldmana kungs uzskata, ka ministri nav pelnījuši algas pieaugumu, tad, visticamāk, ministri nav pelnījuši algas pieaugumu, tāpēc ka ministri ir piedāvājuši Saeimai ļoti sliktu, nekvalitatīvu budžetu. Tikai tas, ka kāds no ministrijas nav atnācis un nav uzstājies debatēs, nenozīmē, ka ar to jau pietiek.

Faktiski tas, ka jūs šobrīd sakāt, ka ministri slikti strādā, nozīmē arī to, ka ministri ir slikti sagatavojuši šo gada galveno valsts dokumentu. Nevis tāpēc, ka viņi maz runā. Jūs jau visi maz runājat, godātā koalīcija, bet jūs jau droši vien labi strādājat, kā jūs uzskatāt, bet ministri slikti strādā. Tāpēc, nu, nesiet atpakaļ to budžetu uz valdību, pārstrādājiet. Būs slikti, būs visiem ļoti slikti, jūs vienkārši zaudēsiet vēl zemāk šos te punktus, būs nevis mīnus 68, bet mīnus visi 99. Un nebūs labi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim budžeta sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, mēs atgriežamies pie diskusijām par to, vai un kādēļ ir vērts saglabāt patentmaksas režīmu.

Es vēlos pievērst uzmanību, cik liels ir tas maksātāju skaits un kāds tad varētu būt plānotais efekts no nodokļu režīma maiņas viņiem. Mums patentmaksas režīmā šobrīd ir apmēram (Nav saklausāms.)... patentmaksas maksātāji, no tiem daļa ir samazināto maksu maksātāji - pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, kuriem arī tiks saglabāta šī iespēja šo režīmu izmantot, bet pārējie, kolēģi, - tie ir 0,3 procenti no valstī nodarbināto cilvēku skaita. Ja jūs tiešām domājat, ka šī ir tā problēma, šis ir tas nodokļu režīms, kas rada milzīgu konkurences kropļošanu valstī, vai tas ir tas, kur kaut kādā veidā... kurš neienes pietiekami lielu resursu, kā tāds melnais caurums budžetā strādā, tad, nu, skaidrs, ka tā nav. Jūs arī, uzliekot lielāku nodokļu slogu šiem nodokļu maksātājiem, - jūs neaizlāpīsiet budžetu un nenodzēsīsiet vēsturē lielāko parādu.

Es domāju, daudz vairāk būtu jāuztraucas par to, ka jau atkal parādās virsraksti, ka pavasarī airBaltic, iespējams, atkal griezīsies pēc papildu atbalsta no valdības. 286 miljoni jau tur ieinvestēti, izskatās, ka... nu, kā Bermudu trijstūrī. Un šādām investīcijām mums vajadzētu būt diskutētām Saeimā ļoti detalizēti un daudz aktīvāk, nekā tas līdz šim ir darīts.

Savukārt JK kolēģiem. Es arī aicinu: tad, kad jūs gatavosiet savu priekšlikumu par ministru algu nepalielināšanu, varbūt ir vērts vēl to uzlabot, varbūt tā varēsiet kompromisu koalīcijā panākt. Pielieciet klāt tomēr iespēju ministriem saņemt kādu Vecrīgas caurlaidi, un varbūt mēs arī varētu saglabāt patentmaksas režīmu un uz gadu piešķirt šādu režīmu katram no ministriem palielākas algas vietā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Vispirms gribētu vērst uzmanību - mazliet tehniski... Tā dzirdamība paliek ar katru... pēc katra pārtraukuma arvien švakāka. Cerams, ka mani dzird labi.

Es gribētu atbildēt Gobzema kungam. Protams, fotogrāfi... Kā jau Dana Reizniece-Ozola minēja, 0,3 procenti no visiem ir tie, par ko mēs runājam, -patentmaksas maksātāji. Fotogrāfi ir ap pieciem simtiem, kas... es pieļauju, ja jūs esat tajā vidē, tad jūs varētu daļu, varbūt pat lielu daļu, no viņiem zināt, bet tomēr ir arī vairāk nekā tūkstoš frizieru, ir arī aukles, kas sastāda lielu daļu patentmaksas maksātāju.

Un es tajā komentārā, kad vērsos pret to, ka ļoti daudzi nezina... es biju domājis plašāk šo komentāru. Es biju domājis tai skaitā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus. Protams, ir daudzi, kas izrāda savu neapmierinātību, ir bijušas vairākas protesta akcijas, bet es domāju, ka tomēr lielākā... izteikti lielākā daļa diemžēl par šiem grozījumiem nav līdz galam informēta. Un pilnu informētību tie saņems tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta komunikācijas... Valsts ieņēmumu dienestā, kad šie... stāsies spēkā.

Vēl vairāk - es domāju, ka izteikti lielākajai daļai Saeimas deputātu jau būtu vispār grūtības kādam frizierim šodien pateikt, kāda tad būs tā viņa dzīve pēc 1. janvāra. Es domāju, tas būtu liels izaicinājums ikvienam Saeimas deputātam un arī ministram.

Un nav ko zākāt ministrus, kolēģi. Šis ir Saeimas darbs un Saeimas deputātu atbildība debatēt par šiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Valaiņa kungs, man jums ir atkal jāoponē un jāsaka, ka, nu, neskatoties uz maniem šķidrajiem matiem, es arī šad tad aizeju pie friziera. Un frizieri man arī jautā, kāda tad būs tā dzīve pēc tam. Jāsaka, diezgan godīgi arī atbildu, ka tā dzīve būs tāda plāna un ne pārāk lielā labklājībā. Un tā arī godīgi ir jāsaka cilvēkiem, ka tas tā būs, kamēr tauta nemodīsies. Ne tikai frizieriem, bet visiem pārējiem patentmaksas maksātājiem, visiem privātajā sektorā būs diezgan skarbi apstākļi no 1. janvāra, viņi jau tagad ir skarbi, bet būs vēl skarbāki.

Un šajā kontekstā... principā jau es visu esmu pateicis, bet galvenais uzsvars patiesībā ir: sabiedrība, jums ir jāsaprot, ka šis arī ir tas, ko raksta medijos, tas, ko raksta soctīklos, šis jau ir tas lielais restarts jeb great reset, kā angliski saka, padarīt jūs visus nabagus, atkarīgus un principā atņemt jums visu, lai jums nekas nepieder!

Tas formāts ir tieši šāds, caur šādu formātu tas notiek, un šī tā saucamā sazvērestības teorija sen jau ir kļuvusi arī likumdevēju ietvarā par sazvērestības praksi. Tā ir visīstākā sazvērestības prakse padarīt cilvēkus nabagus, bez īpašumiem, pilnībā atkarīgus, tādus, kuriem jāiet lūgties pabalsti, vienalga, pie valsts vai pie pašvaldības, un uz to tas viss iet. Tas ir tikai sākums, mīļie cilvēki! Ja jūs neattapsieties, būs vēl trakāk. Sāks ar privāto sektoru, pēc tam ar visiem pārējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Jansons, Latkovskis, Zakatistovs, Plešs, Jurašs, Lejiņš, Šteins, Možvillo, Ašeradens un Baumane lūdz Saeimas šā gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi, līdz darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu! Mēs varam balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laika noteikšanu šā gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē - trīs minūtes, runājot pirmo reizi, viena minūte, runājot otro reizi, līdz darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 25, atturas - nav. Tātad debašu laiks: runājot pirmo reizi - trīs minūtes, runājot otro reizi - viena minūte.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone. 11. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz likumprojekta 9. pantā izslēgt visu, varētu teikt... šo pantu. Un tas bija nosacījums, ka pašnodarbinātajam ir tiesības 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma un saskaņā ar pārbaudē konstatēto precizēt obligāto iemaksu... un pārskatu par ceturksni. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 12. - arī deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 10. pantu. Šis pants ir tas, kas paredz jauno minimālo obligāto iemaksu objekta noteikšanu un obligāto iemaksu veikšanas kārtību. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Šie panti, kas sekos, un arī priekšlikumi, kas sekos... no valdības puses sagatavotie... un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas... tie ir tie, kurus mēs varam nosaukt par šī likumprojekta sirdi, nu, ja varētu teikt, ka tādam likumprojektam ir sirds, jo tie paredz minimālo sociālo iemaksu ieviešanu.

Jūs, paskatoties priekšlikumu tabulu... arī redzēsiet, ka iepriekš mēģinājums ieviest minimālās sociālās iemaksas bija 2016. gadā ar 2017. gada sākumu un sabiedrības spiediena rezultātā tas tik atcelts. Un es jums atgādināšu, ka tas bija laiks, kad ekonomika faktiski auga ar četru, vēlāk arī piecu procentu pieauguma tempu. Kamēr šobrīd, tieši otrādi - ekonomika krīt ar šādu pašu tempu.

Uzņēmēju organizācijas arī norāda, ka faktiski šāds papildmaksājums attiektos uz 269 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, 180 tūkstoši no tiem strādā vispārējā režīmā. Tas ir pie šīs situācijas, pie šībrīža minimālas algas. Nākamgad, paceļot šo likmi, tas personu loks, uz kuriem būs ietekme, būs daudz plašāks.

Un, nu, protams, ka uzņēmēju organizācijas pamatā arī rūpējas par darba devējiem, uzsverot vairākus faktorus, kas nav pietiekami vērtēti, ieviešot šīs minimālās sociālās iemaksas.

Viens ir tas, ka praktiski ir liels risks, ka bez darba paliks daļa no tiem darbiniekiem, kas šobrīd ir nodarbināti uz nepilnu laiku. Jā, valsts no savas puses (tālāk arī pantos jūs redzēsiet) ir piedāvājusi izņēmumu grupas - pensionēti darbinieki, tad māmiņas, ja pieskata bērniņu līdz trīs gadu vecumam, un vēl dažas grupas.

Bet ir ļoti plašs personu loks, kuri diemžēl paliek ārpus šo izņēmumu loka, piemēram, vienkāršs daudzbērnu ģimeņu... nu, parasti mamma, kura, mēģinot apvienot darbu un privāto ģimenes dzīvi, paralēli bērnu pieskatīšanai daļēji... vismaz pusslodzi mēģina strādāt, lai nepazaudētu pilnībā savu profesionālo kvalifikāciju un neizkristu no darba tirgus.

Reģionos ir daudz tādu uzņēmumu, kur tiek nodrošināti cilvēki, vismaz daļēji viņiem ļaujot iespēju nopelnīt. Atkarību dēļ viņi pat nav... un dzīvesstila dēļ viņi nav spējīgi nostrādāt pilnu darba laiku. Bet tas ir kā tāds ļoti svarīgs sociālā atbalsta pasākums, jo tā vietā, lai cilvēki ietu uz pašvaldību prasīt pabalstus, viņi strādā.

Arī redzēsiet vēstules, kas ir pievienotas no LOSP, no citām uzņēmēju organizācijām, kur ir arī minēti konkrēti piemēri.

Šādi grozījumi, ieviešot minimālās sociālās iemaksas, atstās virkni cilvēku bez darba.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es arī gribētu pievērst deputātu uzmanību tām vēstulēm, kas ir pievienotas šī likumprojekta izskatīšanas tabulai, un, kolēģi, nu, šī valstiskā audzināšana, kas šobrīd tiek piedāvāta attiecībā uz sociālajām garantijām... No profesionālo organizāciju viedokļa, kuras pārstāv tieši šos darbiniekus, kas ir šī te... nodokļu maksātāji... kategoriski iebilst pret šādām uzspiestām pozīcijām.

Es arī pakavēties gribētu mazliet atmiņās. Es atceros, ka savulaik šāda veida pieeja jau tika piedāvāta un tas... Izskatīšana notika Sociālo un darba lietu komisijā tam jautājumam. Aijas Barčas kundzes vadībā tas notika. Un es arī... Sanāca būt klāt un redzēt šos daudzos nevalstisko organizāciju pārstāvjus - visdažādākie, kas bija ieradušies un par šo jautājumu diskutēja.

Un tas bija ekonomiskās izaugsmes laikā. Toreiz pēc pāris stundu debatēm ar šīm organizācijām pilnīgi visiem tapa skaidrs. Tajā brīdī, kad tu satiec šos cilvēkus, satiecies ar viņiem... Viņi katrs pārstāv visdažādākās biedrības, nevalstiskās organizācijas... Pilna Sociālo un darba lietu komisijas zāle toreiz bija. Un tur nebija stāsts... Es atceros, bija mēģinājumi runāt par kādām kompromisa redakcijām... Tur nebija stāsts par kompromisa redakcijām. Vienos vārtos pierādīja to, ka šādas izmaiņas atstās cilvēkus gluži vienkārši bez darba.

Tas slogs ir tik trausls, ka šajā gadījumā esmu pilnīgi pārliecināts, ka cilvēki paliks bez darba.

Un, kad mēs strādājam šajā vebināra režīmā, es domāju, ka neviens no politiķiem, kas balso par šo jautājumu, būtu... Ļoti gribētu paskatīties, kā viņi balsotu pēc tam, kad būtu satikuši šos cilvēkus, izrunājuši ar viņiem... Kaut neliela daļa... Lielīties ar to, ka 100 cilvēki vai cik tur pieslēgušies komisijas sēdei, - tas nenozīmē, ka jūs kaut vienu no tiem 100 redzat, kur nu vēl dzirdat! Tas to pilnīgi nenozīmē.

Un šajā gadījumā, kolēģi, es aicinu tomēr atbalstīt šos priekšlikumus un atgriezties pie... saglabāt to režīmu, kāds šobrīd ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es nevarēju pieteikties par procedūru. Es nezinu, kāpēc man neļāva, bet šī priekšlikuma kontekstā es arī... un visu pārējo priekšlikumu kontekstā es aicinātu... Es parakstītu tādu pieteikumu - samazinām debašu laiku uzreiz uz minūti. Nav ko ākstīties. Tāpat visu apstiprinās. Koalīcija nedebatē, laiks tiek patērēts lieki. Nu, galu galā deputātiem droši vien arī ir kas labāks, ko darīt, nekā klausīties opozīcijā.

Un nav ko tur atbalstīt tos cilvēkus. Nav ko viņiem sociālo apdrošināšanu pat piedāvāt. Labāk balsojam tikai pret cilvēkiem, un miers! Nu, tā tas izskatās šobrīd.

Tā ka, kolēģi, lūdzu, ja tāda iespēja pastāv, es būšu pirmais, kurš parakstīs pieteikumu - samazinām debašu laiku jau uzreiz uz vienu minūti, neākstāmies vēl pusdienu, nu, tā, pieklājības pēc. Jo jūs jau tāpat pie tā nonāksiet. Un es parakstīšu un nospiedīšu arī “par” tam visam. Jo, nu, scenārijs tieši tāds pats kā pagājušajā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei‑Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šie grozījumi ir nelaikā - uz to norāda vairākas darba devēju organizācijas. Jūs paši redzat, ka šis ir brīdis - un arī nākamie mēneši, nākamais gads būs brīdis -, kad strauji samazinājies pieprasījums pēc darbaspēka. Tā vietā, lai ņemtu jaunus darbiniekus, uzņēmumi ir spiesti samazināt darbiniekus vai vismaz samazināt to slodzi.

Un tādā veidā... Nu, laba lieta, ka ir doma: ja cilvēks daļēju slodzi strādā vairākās darbavietās, tad varētu šīs slodzes summēt. Bet ar visu to skaidrs, ka darba devēju maksājumi joprojām ir neprognozējami un padarīti atkarīgi no apstākļiem, kuri lielākoties (Nav saklausāms.)... darba devēja kontroles. Un šajā neskaidrību laikā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, ka pēc ceturkšņa (Nav saklausāms.)... pārrēķins un viņi saņems lielāku rēķinu, visticamāk, cilvēkus (Nav saklausāms.)... varēs bez tiem iztikt, nu, tādā veidā atkal bezdarba līmeni palielinot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. Vairāki nākamie priekšlikumi attieksies uz izņēmumu grupām, uz tiem cilvēkiem, par kuriem varēs neveikt obligātās minimālās iemaksas.

13. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Paredz izteikt šī likumprojekta... ceturtās daļas 4. punktu šādā redakcijā, ka tā būtu persona, kuras apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem. Atšķirībā no iepriekš... pirmajā lasījumā definētā, kur nodokļu grāmatiņā bija jābūt šim bērnam. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.) ... balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 14. - arī Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Paredz papildināt atlaižu grupas ar personām, kuru apgādībā ir trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns mācās... Arī ar personām, kuru apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam, pie nosacījuma, ka viņi... kāds no viņiem turpina mācības profesionālajā vai arī augstākajā... speciālajā izglītībā. Un 7. apakšpunktu papildinot... ar personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti. Arī šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“TB/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 47, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 15. - deputātu Valaiņa, Reiznieces‑Ozolas un Daudzes priekšlikums. Paredz papildu nosacījumus pašnodarbinātajām personām, lai tām nepiemērotu par sevi obligāto iemaksu objektu, kā tas notiktu gadījumos, ja viņas sadarbotos ar Nodarbinātības valsts aģentūru un iesaistītos personālās pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumos. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es neprasītu par šo priekšlikumu balsot, jo tas jau vairs nav aktuāls, bet, es domāju, tas ļoti labi parāda, cik nekvalitatīvs un haotisks ir bijis šī likumprojekta sagatavošanas process.

Šo priekšlikumu mēs sagatavojām, nu, īsi pirms priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, jo publiskajā telpā atskanēja lieliskā valdības ideja par to, ka varēs nemaksāt minimālās sociālās iemaksas gadījumā, ja nodokļu maksātājs vērsīsies valsts sociālajā dienestā... respektīvi, sociālajā dienestā... un pierādīs, cik tieši trūcīgs viņš ir un cik tieši nevarīgs viņš ir nopelnīt vismaz minimālo algu... Un sociālos darbiniekus padarītu tādā veidā par nodokļu administrētājiem un, es teiktu, droši vien arī par psihologiem lielā mērā šajā situācijā.

Nu, patiešām labi, ka valdība attapās un vismaz pēdējā brīdī novāca šo ideju, nepalielinot administratīvo slogu arī sociālajiem darbiniekiem un novēršot šo nejēdzīgo administrēšanas veidu, bet es teiktu tā, ka tas priekšlikums, kas ir piedāvāts vietā, necik veiksmīgs nav. Jo patiešām - nevis vienkārši šobrīd ir ļauts nemaksāt minimālās sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, ja persona redz, ka nebūs iespēja nodrošināt minimālo algu kā ikmēneša ienākumu, bet pašnodarbinātajām personām, piemēram, katru ceturksni ir jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā prognozētie ienākumi un jāmēģina pierādīt, ka tie nesasniegs minimālās algas apmēru... reizi trīs mēnešos.

Valsts ieņēmumu dienests pēc tam iekasēs šos nodokļus no faktiskā apjoma, respektīvi, visiem būs darbs. Visiem būs darbs. Vai būs kāds reāls ieguvums no šādas sarežģītas administrēšanas, es, patiesību sakot, neredzu, izņemot to, ka, piemēram, pašnodarbinātajām personām šādā veidā valdība padara dzīvi sarežģītu - nu, tā, lai ir tik ļoti grūti un nepatīkami strādāt šajā režīmā, ka tajā brīdī, kad valdība atkal piedāvās kārtējo nodokļu palielinājumu, beidzot viņi pieņemtu lēmumu šos nodokļu režīmus pamest.

Es neaicinu par šo priekšlikumu balsot. Kā jau es teicu, tas tiešām vairs nav aktuāls, bet ļoti tāds labs, manuprāt, rādītājs par šī likumprojekta izstrādes procesu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I. Indriksone. 16. - labklājības ministres Petravičas priekšlikums. Izsaka jaunā redakcijā 20.4 pantu par minimālo obligāto iemaksu objekta noteikšanu... obligāto iemaksu veikšanu. Šeit arī ir būtiskākā atšķirība, kur tiek noteikts, ka pašnodarbināta persona netiks... viņai netiks piemērotas šīs obligātās iemaksas, ja viņa sadarbosies ar sociālo dienestu un sociālais dienests tā kā akceptēs, ka viņa nav ar šo obligāto iemaksu objektu apgrūtināma. Bija paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kā tas notiek. Bet šis priekšlikums komisijā bija arī daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā. 

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, es vēlreiz atgādināšu, ka kopumā šo priekšlikumu, ko labklājības ministre piedāvāja, faktiski vēl mēģinot noformulēt tajā pašā dienā, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā, kad līdz galam vēl nevarēja saprast, kā vispār tā administrēšana notiks... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija spiesta arī veidot savas redakcijas faktiski ar tādu skaidru uzdevumu - nopirkt valdībai laiku, jo komplektā ar visu šo piedāvājumu nāk uzdevums valdībai līdz nākamā gada vidum piedāvāt redzējumu par to, kā atkal mainīsies sociālo iemaksu likmes un maksāšanas kārtība jeb iemaksu maksāšanas objekts no 2022. gada sākuma. Nebeidzamais nodokļu izmaiņu process mums ir priekšā.

Atgādināšu, ka uzņēmējiem viens no būtiskajiem faktoriem, lai viņi strādātu un arī atzītu uzņēmējdarbības vidi par labu esam, ir stabilitāte nodokļu politikā. Tas, ko, kolēģi, jūs šobrīd darāt, - jūs ieviešat pilnīgu haosu. Nav pat runas par to, ka, lai šādas nopietnas nodokļu izmaiņas īstenotu, būtu jāsagatavo nodokļu attīstības pamatnostādnes ar rūpīgu analīzi, ar plānoto ietekmi uz tautsaimniecību, ar administrēšanas pasākumu skaidrojumiem.

Jūs tā vietā vienkārši bliežat kā tāds nesaprātīgs automašīnas vadītājs, aizsienot acis sev, neievērojot zīmes un apdraudot tos, kas trāpās ceļā. Tā nav laba nodokļu politikas veidošanas prakse, un es to tiešām varu teikt arī no savas pieredzes, jo mēs iepriekšējo nodokļu reformu izstrādājām gandrīz divus gadus.

Daudzās darba grupās, iesaistot iespējami daudz sociālo partneru un sabiedrības locekļu, mēs veltījām finanšu resursus, cilvēku resursus, lai skaidrotu, kādas ir izmaiņas plānotas, kāda ir administrēšanas kārtība plānota. Un ar visu to, ar to milzīgo ekspertu darbu, kas tika ieguldīts, nodokļu reformai bija kļūmes un kļūdas, un mēs redzam, ka cilvēkiem bija grūtības saprast administrēšanu.

Jūs tā vietā, lai izpildītu solījumu par to, ka vienkāršosiet nodokļu administrēšanu... ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, prognozēto neapliekamo minimumu (Nav saklausāms.)... Daļā nodokļu administrēšana ir sarežģījusies, jūs kāpjat vēlreiz uz tā paša grābekļa, vēl lielāka grābekļa, darot to pašu, atkal ieviešot prognozēšanu un sagādājot, visticamāk, lielai daļai nodokļu maksātāju gada beigās nepatīkamu pārsteigumu parāda veidā.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi, pievienojoties kolēģei Reiznieces-Ozolas kundzei... Lai arī, protams, pagājušajā Saeimas sasaukumā opozīcija bija visai kritiska par izstrādāto nodokļu reformu Kučinska valdībā, taču man ir jāsaka, ka tik ļoti sasteigtu un tik ļoti nepareizi nokomunicētu nodokļu reformu, kuru principā bez jebkādas pieteikšanas pavisam ātri septembrī faktiski ieplānoja mūsu valdības politiķi... Ir, nu, tiešām... Salīdzinājumā diezgan... diezgan slikti izskatās, jo, nu, nevienam nav noslēpums, ka, visticamāk, šo te kustību provocē Satversmes tiesas spriedums. Tad, nu, ātri vajadzēja kaut ko atrast un sameklēja vājākās vietas. Līdz ar to tagad mēs esam tur, kur mēs esam. Liela daļa šo uzņēmēju tiks faktiski palikti zem sitiena.

Bet tas, ko es vēl gribēju piebilst pie visa sacītā, ir, jā, tā prognozēšana un tā... teiksim, tās visas iemaksas, kuras šobrīd tiek veiktas... Ja mēs pareizi sapratām, tad arī šobrīd tie cilvēki, kuriem ir liegts strādāt, kuri ir patentmaksātāji, viņiem, nu, par attiecīgo mēnesi jau bija jāiemaksā patentmaksa, bet nekādu atbalstu - nekādu atbalstu! - no valsts viņi nav saņēmuši.

Tad, nu, kolēģi, var būt, ka tā vietā, lai tagad jūs steigā mēģinātu uzkraut vēl jaunus pienākumus šiem cilvēkiem, jūs tomēr beidzot... beidzot atrisinātu jautājumu par dīkstāves pabalstiem, tāpēc ka šis jautājums dienu garumā joprojām nav atrisināts. Mēs neredzam nekādu risinājumu. Mēs redzam, ka veselības ministre jau faktiski ir atzinusies savā pilnīgā bezspēcībā, bet risinājuma, kādā veidā mums saglābt ekonomiku, šobrīd nav. Mēs tikai... Kopā ar jums mēs redzam, kā jūs joprojām turpināt nīcināt ārā visus iespējamos uzņēmējdarbības veidus, kuri vēl eksistē, vēl varēja noturēties.

Es aicinu atbalstīt... Nē, es aicinu šobrīd nebalsot par šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labvakar! Nu, šis priekšlikums, ņemot vērā, ka tas ir tehniski daļēji atbalstīts... protams, ka būtu jābalso vai nu atturoties, vai tātad noraidot, balsojot “pret”.

Bet to ir iesniegusi labklājības ministre. Es arī pārliecinājos, ka viņa ir klātesoša Saeimas sēdē un acīmredzot klausās debates. Un es domāju, ka, ņemot vērā, cik tajā izstrādes procesā... cik aktīvi tika skaidrotas dažādās tās... nu, tie ieguvumi no visas šīs nodokļu reformas... Būtu tikai adekvāti, ja arī viņa pati pastāstītu par to savu idejisko pusi, teiksim, arī par šo priekšlikumu, jo ne jau visi deputāti piedalījušies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē un ne jau visi ir dzirdējuši visus tos argumentus.

Ziniet, komisijās jau parasti, nu, tas priekšlikuma iesniedzējs ziņo par to savu priekšlikumu. Un šobrīd, nu, budžets kā viens no galvenajiem likumprojektiem, kā saka, vispār politikā un arī parlamentā... Tas jau nu būtu tas priekšlikums, kur varētu arī tā kā noziņot vēlvienreiz... par to priekšlikumu. Es... Tas ir tikai tāds draudzīgs ieteikums, protams.

Kopumā tas priekšlikums ir daļēji atbalstīts, tāpēc tehniski ir jābalso “pret” to, vai arī tie, kas praktizē tā saucamo atturēšanos, var arī atturēties. Es gan iesaku vienkārši tad noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, tikko Feldmana kungs nodemonstrēja... un es nevaru nerunāt par to, kas ir politiskā atbildība.

Jā, mēs redzam - ministres priekšlikums... Varbūt ministre pati ir pieslēgusies... Viņa ir arī Saeimas deputāte, un tas būtu loģiski, ka viņa piedalās šajā procesā. Bet, kolēģi, tas, ko šobrīd izpilda Jaunā konservatīvā partija... un, es domāju, tas tādā partijas līmenī, es teiktu... latviski varētu teikt - ieslēdz tādu atpakaļgaitu... un ir sadzirdējusi opozīciju. Ir viennozīmīgi sadzirdējusi opozīciju... to, ka opozīcija divu dienu garumā teica, ka vainīgi būs Saeimas deputāti pie visiem šiem grozījumiem, kas šeit tiek apspriesti šodien, vakar, aizvakar... Atbildību uzņemsies neviens cits kā Saeimas deputāti un tās politiskās partijas, kas par to nobalsoja. Ne jau ministri. Un ne jau Ministru prezidents. Viņi būs pirmie, kas vainos Saeimu pie šiem nobalsotajiem... jautājumiem. Manuprāt, līdzīgi kā tas jau ir bijis, kad jūs pirmajā lasījumā nobalsojāt par šo likumprojektu... visiem šiem likumiem, un, kad nācāt ar iebildēm, vai tik jūs nesaņēmāt atbildi, ka jūs jau paši nobalsojāt par šo visu?

Un tā tas arī būs. Un viss tas, ko jūs tagad... izpildāties... To, ka ministriem vajadzētu iesaldēt algas, - to jūs divas dienas atpakaļ noraidījāt. Opozīcija to piedāvāja. Noraidījāt. Un šobrīd te izpausties, aicināt kādam te nākt kaut ko skaidrot... kolēģi, tas... Protams, jānāk un jāskaidro. Bet jautājumi un atbildība šobrīd jau vairs nav valdībā... Valdībā vajadzēja jūsu ministriem prasīt šo skaidrojumu. Valdība ir tā, kas to sagatavo, un jūsu pašu atbalstīti valdības ministri šo budžetu ir iesnieguši. Un, balsojot par budžetu vai par kādu jautājumu, nav tā, ka tas ir labklājības ministres jautājums. Visi kopā balso.

Labklājības ministre viena pati nevar nobalsot, tāpat kā viens deputāts šeit, Saeimā, nevar nobalsot viens pats... vai kāda politiskā partija, piemēram, “KPV LV”, nevar nobalsot par šiem priekšlikumiem viena pati... tāpat kā par jebkuru no likumprojektiem, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa grozījumiem, nevar nobalsot viens deputāts. Tas ir jāizdara kopā. Un jūs šobrīd lieliski parādījāt, kā jūs to kopā darāt, un atbildība arī jums būs jāuzņemas kopā. Un tad, kad jūs balsojat ar aizvērtām acīm par priekšlikumiem, atcerieties - vēlētāji tieši jums prasīs, kāpēc jūs tā balsojāt, un jums būs pašiem jāskaidro savi balsojumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Es domāju, ka ir tikai normāli, ka Saeimas debatēs piedalās gan opozīcija, gan pozīcija, un man jau nu droši vien nevarētu pārmest, ka es būtu pārāk maz, kā saka, debatējis budžeta sakarā. Man liekas, ka ir tikai... Tad, kad mēs nonāksim līdz budžeta likumam un varēs arī balsot par attiecīgiem apropriācijas... priekšlikumiem, (piemēram, par ministru algām un tamlīdzīgi), tad arī katrs varēs parādīt, kā viņš balso, kādi ir viņa uzskati.

Attiecībā uz populistiskiem opozīcijas priekšlikumiem, kādu, piemēram, mēs piedzīvojām pirmdien... Mēs, konservatīvie, nekad neesam slēpuši, ka mēs esam skeptiski attiecībā uz opozīcijas populismu, un turpināsim to vienmēr... nebaidos lietot to vārdu... atmaskot un nebalsot par to.

Tas arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Atgriežoties pie priekšlikuma, pie tā, ko mēs dzirdējām no Feldmana kunga, jāteic, ka labklājības ministre principā nav vienīgā persona, kura būtu atbildīga par garantētā minimālā ienākuma slieksni. Patiesībā jau pirms viņas bija arī... bija tāds viens ļoti jauks labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš arī neko nedarīja šajā sakarā, kamēr Satversmes tiesa nelēma citādāk. Tā ka... Un īstenībā jau tad, kad jūs veidojāt valdību, viens no jautājumiem, kas virmoja gaisā, bija - kā jūs apkarosiet nabadzību. Jūs par to nedomājāt. Un tagad uzkraut visu tikai vienai ministrijai - tas, manuprāt, ir absolūti nepareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es nevaru piekrist Stepaņenko kundzei, ka JKP neapkaro nabadzību. Viņi pilnīgi noteikti to dara. Piemērs bija ļoti skaidrais balsojums par solidaritātes nodokli. Viņi rūpējās par to, lai lielo algu saņēmēji varētu saņemt lielākas algas un nekādā gadījumā nenonāktu nabadzībā. Tāpat viņi ļoti rūpējās par to, lai airBaltic, lielākajai Latvijas aviokompānijai, nebūtu jāslīgst nabadzībā. Vairāk nekā 200 miljoni eiro tika iemaksāti, lai glābtu šo uzņēmumu. Tā ka nabadzības jautājumi lai vai kam, bet šim politiskajam spēkam pilnīgi noteikti ļoti rūp.

Tāpat mēs redzam to, ka viņi ir sākuši Latvijas vēsturē... es neatceros laiku, bet tieši JKP ir sākusi dotēt “Latvijas dzelzceļu”, lai arī dzelzceļš nenonāk nabadzībā.

Tie ir ļoti lieli sasniegumi, kas viņiem jau šobrīd sakrājušies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es gribētu uzslavēt JKP pārstāvi Feldmana kungu par savu, nu, vienkārši izcilo spēju melot. Nu, paldies par to. Es nezinu nevienu, kurš tik perfekti to prastu.

Paldies. Es nekavēšu vairāk laiku.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu daļēji atbalstīja un iekļāva 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - labklājības ministres Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 53, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš apvieno, daļēji iekļaujot, trīs jau iepriekš minētos priekšlikumus un nosaka... izsaka jaunā redakcijā minimālo obligāto iemaksu objekta noteikšanas un obligāto iemaksu veikšanas kārtību.

Būtiskākā atšķirība ir tā, ka ir papildinātas šīs grupas, uz kurām neattiecas obligātā minimālā iemaksa, iekļaujot arī daudzbērnu ģimenes un arī personas, kuru pašu vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti, kā arī nav vairs atsauces, ka pašnodarbinātām personām, lai tām nebūtu šī obligātā minimālā iemaksa jāmaksā, jāsadarbojas ar sociālo dienestu, bet noteikta kārtība, kura paredz to, ka sadarbība būs ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Tā teikt, šis ir tāds kompromisa risinājums, kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja. Un aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es lūdzu trīs plus vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Pimenovs. Ja likumprojekta 10. pantu Dana Reizniece-Ozola nosauca par likumprojekta sirdi, es nosaukšu 17. priekšlikumu un noslēdzošo, 38., priekšlikumu par likumprojekta sāli.

Es necitēšu, jo atņemts tam laiks, bet secinu, ka minimālās obligātās iemaksas ieviešana ir ekonomiski kaitīgs un sociāli graujošs valdības pasākums, jo tas acīmredzami palielina nodokļu sistēmas regresivitāti, kura pati par sevi ir absolūts ļaunums, tas ir, jo mazāki ir personas ienākumi, jo lielāka to daļa ir samaksājama nodokļos, jo lielāks ir personas individuālais ieguldījums valsts budžetā. Tas nav nedz ekonomiskā ziņā attaisnojami, nedz taisnīgi, ka ekonomiski un sociāli mazāk aizsargātajiem ir relatīvi lielāka nasta un atbildība par valdības budžeta izpildi. Tas arvien vairāk palielina plaisu starp turīgajiem iedzīvotājiem un nabadzīgajiem, tuvina maznodrošinātajiem arvien lielāku vidējai sociālajai šķirai piederīgo skaitu, atņem personīgās attīstības iespējas, vairo ciešanas ģimenēm, tāpat kā ikvienam, kuru panāk šī valdības iecere.

Ir vēl par maz ar to, ka ekonomiski un politiski valdošās personas un organizācijas notur jau spēkā esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa regresivitāti un pretojas progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanai; tagad tiek izveidots vēl viens instruments, ar kuru tiks makšķerēti pēdējie centi no to līdzpilsoņu naudas makiem, kuri cenšas un spēj paši nodrošināt savu ekonomisko patstāvību! Viņus visus valdība piespiež kļūt par lētiem algotiem darbiniekiem darbaspēka tirgū un iekļauties konkurencē par darba vietām.

Pēc valdības ieskatiem, pašnodarbinātie ir vienīgi sākums ceļam uz vidējo biznesu. Negribi kāpt augšā - kļūsti par algotu darbinieku pats! Šādu kapitālismu mums ceļ valdība, taču šeit, Saeimā, atcerēsimies, ka starp mūsu vēlētājiem daudz ir tādu pašnodarbināto un mazo uzņēmēju, kuri nemaz nevēlas kļūt par magnātiem. Viņi grib patstāvīgi darboties savā biznesā, dzīvot ar saviem nelielajiem, toties stabilajiem ienākumiem, nodrošināt savai ģimenei un valstij vidēju, tomēr pārtikušu dzīves līmeni, iespēju strādāt darbadienās, bet brīvdienās atpūsties. Jā, viņi rūpējas par sevi, taču tieši viņi rada veiksmīgai uzņēmējdarbībai, nacionālajai ekonomikai nepieciešamo augsni. Graujot augsni, valdība grauj kokus.

Es aicinu neatbalstīt 17. priekšlikumu, kā arī to pēdējo - 38. priekšlikumu.

Paldies par jūsu uzmanību, kungi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 26, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Indriksone. 18. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 11. pantu, kurš attiecas uz patentmaksātājiem, - ka tie vairs nebūs apdrošināšanas... nebūs pašnodarbinātie... tādi, kas maksā patentmaksas.

Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es domāju, ir vērts aizdomāties par to, kādēļ praktiski vienīgā uzņēmēju atbalsta organizācija, kas izteica atzinīgus vārdus par šīm nodokļu izmaiņām, bija Ārvalstu investoru padome.

No tiem priekšlikumiem, kas viņu vēstulē tika minēti... bija mazi priekšlikumi par attaisnotiem izdevumiem vai kaut kas tamlīdzīgs, bet faktiski - paslavēja valdību, ka valdība iet pareizajā virzienā. Ļoti skaidra argumentācija.

Es domāju, ka tas, ko jūs panāksiet pēc visām šīm nodokļu izmaiņām, - jūs nodrošināsiet lētu, labu darbaspēku ārvalstu kompānijām. Nu, iedomājieties paši: ja īsā laikā... tā, kā Finanšu ministrija prognozē... 32 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, 32 tūkstoši pašnodarbināto, droši vien arī tie cilvēki, kuri uz daļējas slodzes šobrīd strādā un kurus atlaidīs tie vietējie ražotāji reģionos, meklēs darbu, tad varēs par minimālo algu droši vien cilvēkus ar vairākām augstākajām izglītībām dabūt ārvalstu kapitāla uzņēmumos. Un diez vai tas ir tas, ko mēs šobrīd novēlam savai tautai.

Vēlreiz aicinu - saglabājiet vismaz šo nodokļu režīmu, patentmaksu kā tādu glābšanas saliņu tiem, kas... gadījumā, ja viņi nevarēs atļauties pašnodarbināto režīmā strādāt un maksāt sociālās iemaksas (sākumā - no minimālās algas, pēc tam - no visa ienākuma), tad šis būtu vismaz režīms, kas ļautu cilvēkam pašam ar savām rokām, ar savu galvu nopelnīt algu, nevis liktu iet strādāt par mazu naudiņu lielā starptautiskā korporācijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, arī es aicinu patentmaksātāju... šo te režīmu kaut kādā veidā tomēr saglabāt.

Man ļoti patīk tas progress, kas ir iestājies koalīcijā attiecībā uz to, ka vismaz ir kaut kādi priekšlikumi, kurus ar tādu nobīdi... opozīcijas priekšlikumus pēc tam ar laika nobīdi ir gatavi atbalstīt, tāpēc mēs turpināsim stāstīt par to kaitējumu, kādu nodara šis budžets un šie priekšlikumi.

Un attiecībā uz šo konkrēto jāteic, ka tas ir vēl kārtējais aicinājums saglabāt patentmaksātāju režīmu, kārtējais atgādinājums tam, ka tajā strādā tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, izvēlas to. Un šīs profesijas, kurās darbojas... savulaik, es domāju, tas bija tāds interesants piegājiens, kādā veidā... izdomāt, lai tomēr šo profesiju pārstāvji kaut kādus nodokļu maksājumus veic.

Es varu tikai iedomāties to administratīvo slogu, kas radīsies, tās emocijas, kas radīsies tajā brīdī, kad šis nodokļu slogs vairs nebūs samaksājams. Pāreja uz citu režīmu būs apgrūtinoša. Iedzīvotāji izvēlēsies pāriet ēnu ekonomikā, darbosies pelēkajā vidē, tas pat... godīgi sakot, tas pat būtu labi... labāk nekā tad, ja viņi vispār aizbrauktu prom no Latvijas un iztukšotu jau tā tukšos laukus un reģionus... kā tas jau šobrīd ir.

Un ja turklāt vēl Valsts ieņēmumu dienests nāktu virsū un sāktu viņus terorizēt par to, ka varbūt kāds sāk savā dzīvoklī sniegt friziera pakalpojumus, varbūt kāds nesamaksā nodokļus par fotogrāfa pakalpojumiem... varbūt kāds iedod skursteņslauķim ķepā naudu, un viņš šo naudu... pa ceļam uz mājām jau ir piemirsis, ka viņam tā būtu jānodeklarē... Un tā es varētu turpināt.

Tā ka, kolēģi, galu galā mums palielināsies ēnu ekonomikā nodarbināto skaits.

Un tas, ko minēja Reiznieces-Ozolas kundze, - tas ir vēl vairāk apdomas vērts. Vai tiešām mēs esam gatavi būt tādi kā darba ņēmēji ārvalstu investoru kompānijām un desmitiem tūkstošu iedzīvotāju sūtīt šajā virzienā?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar, priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Es laikam aicināšu koalīciju, pozīciju, turpināt noraidīt visus saprātīgos priekšlikumus. Jo šķiet, ka beidzot var iegūt atbildi... arī par šo priekšlikumu... bet atbilde ir, visticamāk, skaidra. Laikam jau tieši tāpēc, ka, noraidot jebkādu uzņēmējdarbību, tātad arī patentus, tātad arī uzņēmējdarbību lauksaimniecības jomā un kultūras jomā, jūs dodat skaidru atbildi, visiem saprotamu atbildi, kādēļ nepiešķirat naudu izglītībai, augstākajai izglītībai un zinātnei. Šobrīd atbilde ir skaidri redzama: nebūs - kam, jo nebūs ekonomiskās attīstības un nebūs arī, kas tajā augstākajā izglītībā vai zinātnē kaut ko dara.

Aicinu vēl padomāt, turpināt noraidīt saprātīgos priekšlikumus arī tādēļ, ka faktiski šobrīd jau visa pasaule, īpaši Eiropa... Eiropas Savienības kontekstā runā par draudiem, ka ne tikai netiks apturēts jauniešu bezdarbs, bet... šobrīd pieaug jauniešu bezdarbs. Turpiniet noraidīt saprātīgus priekšlikumus, jo tad Latvijas jauniešiem... nebūs bezdarba procentu, jo viņi visi jau būs aizbraukuši vai... faktiski neredzēs iespēju palikt Latvijā, bet brauks projām. Jo tur būs iespējamas mācības par valsts naudu, tur būs iespējama arī uzņēmējdarbība.

Turpiniet šādi! Jo faktiski visi jūsu šābrīža lēmumi to veicina, un atbilde cilvēkiem ir skaidra. Nevajag finansējumu augstākajai izglītībai. Nevajag finansējumu zinātnei. Nevajag atbalstīt skolotājus. Tiem jānēsā maskas vai jāievēro metra atstatījums. Un nevajag atbalstīt jaunus cilvēkus, viņu uzņēmējdarbību, jo tad jauniešu bezdarbs Latvijā... kā mēs redzam, procenti mums nav tik lieli, vai ne?... nepieaugs.

Turpiniet šādu politiku, un tauta tiešām to redzēs, un mēs nebeigsim rādīt, kādas ir jūsu lēmumu sekas, neatbalstot saprātīgus priekšlikumus vai... vēl mēģinot vismaz izlabot to kovida kontekstā...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es tikai pie šī paša priekšlikuma... runājot par atbildību, daudz esmu runājis, bet es aicinātu neskumt arī tās frakcijas, kuras mēs šo dienu laikā mazāk iztirzājam. Šobrīd sanāk, ka Jaunā konservatīvā partija ir vienīgā, kas te tiek... ar kuru mēs debatējam par atbildību. Arī pārējām frakcijām pienāks sava kārta - pie citiem jautājumiem; tad mēs jau varēsim iztirzāt arī citus ministrus, runāt par viņu atbildības sfērām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Es vēlētos atbildēt Papules kundzei, kura - iespējams, netīšām - izplatīja maldinošu informāciju.

Kā zināms, šis budžeta projekts paredz 33,3 miljonus eiro tieši pedagogu algu celšanai, tas ir, gan tiem pedagogiem, kas strādā pirmsskolas - 5-6 gadus vecu bērnu - izglītībā, gan arī tiem, kas vispārējā izglītībā un arī profesionālajā izglītībā...

Un 7,2 miljoni eiro ir paredzēti - jau nākamgad - arī akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai.

Un jāpiebilst, ka arī 2022. gadā šis pieaugums turpināsies attiecībā uz skolotāju algām. Tātad tiks izpildīts likumā solītais - 830 eiro par tā saucamo vienu likmi, un 2022. gadā plānots sasniegt 900 eiro slieksni.

Tas, protams, arvien ir par maz, bet tie ir būtiski pieaugumi. Tā ka es aicinātu nemaldināt sabiedrību attiecībā uz naudas piešķiršanu vai nepiešķiršanu izglītības nozarei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Naudas piešķiršana ir laba, bet es atgādināšu, ka jūs to šobrīd darāt uz parāda rēķina. Lielāks deficīts šobrīd - tas nozīmē vēl lielāku nodokli rīt, ja vien nebūs skaidra plāna, kā stimulēt tautsaimniecību... nevis - kā to nobeigt, kā tas šobrīd tiek darīts.

Es vēl vienu aspektu vēlētos pacelt arī patentmaksu kontekstā.

Manuprāt, interesanti... Par to ne pārāk daudz mēs runājam šajā budžetā... Sieviešu atbalsta centrs “Marta” rakstīja vēstuli, ka tieši kovida laikā ļoti strauji pieaug vardarbība ģimenēs. Un tieši sievietes arī nodokļu izmaiņu kontekstā būs lielākās cietējas, jo tās, kā likums, biežāk nekā vīrieši strādā zemāk apmaksātus un nestabilus darbus. Un šādas nepārdomātas nodokļu izmaiņas, ieviešot minimālās sociālās iemaksas par daļēja laika darbu, kā arī atceļot patentmaksas, kur sievietes... ir daļa no izmantotājiem, var tieši šo sabiedrības grupu nolikt neapskaužamā situācijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze, paldies.

JKP intelektuālim: jūs piemirsāt pateikt, ka... nevis maldināšana, bet jūs šobrīd maldināt.

Jūs izpildāt tikai to, ko pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks pieprasa, un esiet pateicīgi, ka Kariņa kungs jums ļauj to izpildīt. Jūs izpildāt tikai mazās normas - par 50 eiro... atalgojuma paaugstināšanu. Jūs neatradāt naudu augstskolu asistentiem, jūs neatradāt naudu zinātnei. Un to naudu, ko jūs atrodat, jūs nepārtraukti atrodat no bērnu brīvpusdienām. Būtu godīgi, ja ierosinātu, lai ēdināšanas funkciju noņem Izglītības un zinātnes ministrijai un atdod Labklājības ministrijai, jo, iespējams, tad brīvpusdienu nauda tiktu izmantota mērķim, nevis visādu citādu atbalsta formu finansēšanai. Tajā skaitā - pedagogu algas augstskolā... Bet jūs neatradāt naudu, lai būtu izpildīts tas minimums, kas jums jāizpilda saistībā ar likuma prasībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jautājums ir par to - kas maldina sabiedrību. Jautājums Jaunajai konservatīvajai partijai.

Jūs pašlaik taisāt sev piāru tikai uz viena pamata... tādēļ, ka Feldmana kungs te kaut ko mums mēģina iestāstīt.

Viss, kas jums būtu godīgi jāpasaka sabiedrībai, - ka tas, kas pašlaik notiek, tiešām ir mazā biznesa iznīcināšana. Tā ir Latvijas sabiedrības ļoti lielas daļas izstumšana. Nākamgad, tiklīdz būs vaļā robežas uz ārzemēm... Jo visi jau saprot. Visi! Jūs nevarat iedomāties, cik lielā mērā tauta ir sapratusi, kas notiek pašlaik! Viņi jau ir gatavi doties prom un jau sēž uz čemodāniem, tikai virtuāliem, un tie ierobežojumi, kuri pašlaik ir, - tas ir vienīgais faktors, kas aptur šos cilvēkus.

Mēs maldinām sabiedrību?! Jūs padomājiet: skolotājai 830 eiro alga - tas ir daudz? Padomājiet, cik saņem ministri par savu absolūto neprofesionalitāti, kuri neprot... kuri vada ministrijas tik neprofesionāli, ka mēs te, Saeimā, saņemam brāķi pēc brāķa.

Saeimas frakcija SASKAŅA tikko iesniedza likumprojektu, kurā prasa iesaldēt visu šī Ministru kabineta ministru algas, visu šī Ministru kabineta parlamentāro sekretāru algas. Nav pelnījuši!

Pastrādājiet par skolotāju varbūt... par šo te algu, kuru jūs... pielikāt, un beidziet maldināt sabiedrību par notiekošo, jo sabiedrība visu jau ir sapratusi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pilnībā pievienojos manai kolēģei Reiznieces-Ozolas kundzei jautājumā par to, ka šī režīma iznīcināšana cirtīs pa sievietēm un pa sieviešu neatkarību, pa daudzbērnu ģimenēm, kurās mammas mēģina apvienot šo savu pienākumu, kur... kur viņas uzņemas bērnus audzināt, teiksim, ar kaut kādiem citiem ienākumiem, mēģinot, teiksim, arī tādus pavisam mazus bērnus audzināt, kuri viens pēc otra piedzimuši. Piemēram, ģimene... mēs zinām tādas - ģimene dzīvo Rīgā, un ģimenē ir astoņi bērni. Tur jau vispār mamma nevar iet normētu darba laiku strādāt, līdz ar to viņa arī cenšas kaut ko... kaut ko atrast... rast arī sev kaut kādu iespēju nopelnīt.

Visi tie, kuri... Man liekas, tas bija vakardien... vai... aizvakardiena bija tā diena, kurā visi deklarēja, ka viņi atbalsta šo cīņu pret vardarbību pret sievieti. Visi tie, kuri vakardien, aizvakardien rotājās ar dažādiem varbūt... dažādām bildītēm, kā viņi tagad cīnās, - kā jūs šodien balsosiet, kā jūs esat balsojuši? Jūs, protams, balsojat, neklausot pat jūsu... nu, tādus savā ziņā cīņas biedrus un domubiedrus - resursu centru “Marta” -, kuri, manuprāt, šobrīd absolūti pamatoti norāda, ka viens no faktoriem, kas tiešām palīdzēs sievietēm, kuras ir nonākušas neapskaužamā situācijā, kuras nereti ir arī ekonomiski atkarīgas no saviem vīriem, kuri varbūt ne pārāk labi pret viņām izturas... Šis ir tas veids, kādā sievietes var atrisināt šo problēmu, tātad kļūt vairāk neatkarīgas, nopelnīt sev naudu, jo ekonomiski jau... nu, šī ekonomiskā atkarība diemžēl mūsu valstī ir ļoti izplatīta.

Tāpēc, lai sievietes varētu turpināt gūt ienākumus, šis režīms arī bija jāsaglabā. Arī tāpēc. Un arī tāpēc, ka daudzbērnu māmiņas... viņām tas ir vajadzīgs.

Un, Feldmana kungs, ja runājam par maldināšanu, tad... tas, ko jūs šobrīd darāt, izplatot visur ziņas (Skaņas pārrāvums.)... gribat iesaldēt ministru algas, - tā ir maldināšana. Jūs balsojāt “pret”, un es neredzu nevienu jūsu priekšlikumu par to, lai iesaldētu ministru algas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija 18. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 19. - labklājības ministres Petravičas priekšlikums, kas papildina likumprojekta 11. pantu ar to, ka tiek izslēgta 3.1 daļa, kas attiecas uz to, ka iemaksu termiņš pašnodarbinātajiem no lauksaimniecības ražošanas ienākumiem ir atšķirīgs. Tas nebūs vairs atšķirīgs. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, ievērojāt, ka šī valdība ir padarījusi labklājības ministri par tādu universālo kareivi, kurai ir jāsniedz priekšlikumi, jāaizstāv tie, jāatšaudās pret visiem, arī neapmierinātajiem, visas valdības vārdā? Un arī minimālās sociālās iemaksas aizstāv nevis Kariņš, nevis Reirs, pat ne partijas biedrs Zakatistovs, bet labklājības ministre.

Un šis priekšlikums arī ir tāds, kur... mēģinājusi kaut kā turēt fronti (man gan šķiet - neveiksmīgi), iesniedzot priekšlikumu, kas ļoti būtiski skar Zemkopības ministrijas atbildības jomu, lauksaimniekus - iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātājus... un paredz, ka arī lauksaimnieki maksās turpmāk sociālās iemaksas vispārējā kārtībā, - nevis vienreiz gadā, kā tas šobrīd likumā ir noteikts, bet katru ceturksni, tāpat kā visi pārējie pašnodarbinātie.

Tas, kas ir svarīgi, kolēģi, - ne velti lauksaimniekiem līdz šim likumā ir bijis izņēmums. Tas ir iestrādāts tādēļ, ka lauksaimniecības nozarei ir izteikti sezonāls raksturs un tur ieņēmumi un izdevumi rodas sezonāli, proti, ir vairākas lauksaimniecības nozares jeb jomas, piemēram, augļkopība, gaļas lopu audzēšana, kurās lauksaimnieks realizē saražoto produkciju pārsvarā gada nogalē un tad arī gūst ieņēmumus, un saimniecībā nerodas ar lauksaimniecisko darbību saistīti izdevumi pārējā gada laikā. Uzliekot par pienākumu katru ceturksni veikt šīs iemaksas, jūs būtiski palielināsiet obligāto iemaksu apjomu un finanšu slogu, apgrozāmo līdzekļu pieejamības grūtības arī lauksaimniekiem. Nu, ja jūs visas pārējās jomas jau, var teikt, sabojājāt un nu arī lauksaimniekiem tie maksājumi pieaugs, tad vismaz ņemiet vērā nozaru specifiku un saglabājiet maksāšanas kārtību... pat ja summa nemainās un ir pielāgots pārējiem pašnodarbinātajiem... Nekāpiet uz grābekļiem! Tie ir jautājumi, kuri jau sen ir pārdomāti, un ne velti šāda norma, šāds izņēmums, ir likumā iestrādāta.

Es aicinu balsot pret šo labklājības ministres priekšlikumu, kur... Acīmredzot kolēģi varbūt arī nav paskaidrojuši vai nav pietiekami skaidri spējuši arī aizstāvēt valdībā šo Zemkopības ministrijas un lauksaimniecības nozares svarīgo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es arī pievienojos. Zemkopības jomā ļoti... tiešām gribētu dzirdēt... šis ir tieši valdības jautājums... Zemkopības jomā, labklājības jomā... Acīmredzot Labklājības ministrija ir guvusi pārākumu... Bet, nu, tīri administratīvi... Nu, vai tiešām jums, kolēģi...? Visiem ir pilnīgi skaidrs, ka, teiksim, zemenes lasa... Tātad, šī priekšlikuma izpratnē, zemenes lasa visu gadu. Manuprāt, Latvijā tas nav visu gadu. Tāpat graudus... audzē visu gadu? Nu, arī tas nenotiek visu gadu. Un daudzas citas jomas lauksaimniecībā, kur ir nodarbinātie...

Tieši tāpēc jau vēsturiski tā norma tāda ir bijusi. Taču šobrīd tiek piedāvāts tāds pilnīgi nesaprotams regulējums!

Nav dzirdēti nekādi būtiski skandāli ap šo jomu, nav dzirdēts, ka līdzšinējais regulējums tiktu izmantots ļaunprātīgi. Šeit ir pievienoti komisijas dokumentiem arī atzinumi, vēstules no profesionālajām organizācijām, kas ar šiem jautājumiem strādā, piemēram, LOSP...

Pilnīgi neizprotama ir šī vēlme! Rodas tāds iespaids, ka grib ne tikai palielināt šo maksājuma apjomu, bet arī padarīt to tik administratīvi neinteresantu, lai gluži vienkārši neviens cilvēks vairs šo režīmu neizmantotu.

Tas, protams, atstās iespaidu gan uz mūsu lauksaimnieku attīstību... Tieši mazie lauksaimnieki no tā visvairāk cietīs.

Kam tas vajadzīgs? Kāpēc tāda neizpratne ir?

Es domāju, šobrīd... Indriksones kundze, varbūt jūs varat paskaidrot, kas tad ir noticis ārpus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.

Tie ir jautājumi, uz kuriem mēs kā deputāti gribētu dzirdēt atbildes. Un mēs aicinātu arī kādu no Nacionālās apvienības - varbūt jums... Zemkopības joma ir jūsu pārraudzībā šobrīd. Kāpēc izvēlēts tik neatbilstošs administrēšanas mehānisms? Līdz šim ir darbojies... Nekad par to nav bijis jautājums... Kuri ir tie trakie gadījumi? Kāpēc mēs līdz tam esam nonākuši?

Vai varbūt JAUNĀ VIENOTĪBA vai KPV LV... kāds nāciet un izskaidrojiet! Šis ir pilnīgs absurds, un, es domāju, mēs ar kolēģiem - Danu... un citi papildinās gan jau... paskaidrojam to absurduma iemeslu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jā, mēs ievērojām, ka labklājības ministre iesniedz dažādus priekšlikumus un aizsargā, no vienas puses, savu jomu, jo ir skaidrs, ka visu šo apstiprināto lēmumu kontekstā palielināsies bezdarbnieku skaits, īpaši šobrīd, kovida situācijā, kad ceļošana vai aizceļošana nav tik vienkārša un darba iespējas ir diezgan apgrūtinātas.

Un līdzīgi mēs ievērojam arī otru tendenci - ka JKP uzbrūk attiecīgi Labklājības ministrijas... ministres pārstāvētajam politiskajam spēkam. Tas taču ir saprotami. Jo faktiski, palielinoties bezdarbnieku skaitam, būs jādod Labklājības ministrijai, nevis Izglītības un zinātnes ministrijai nauda brīvpusdienām. Tas taču ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir tāda zināma savstarpēja interese. Un intelektuāļi parasti tā arī dara.

Tā ka šajā brīdī atkal vēršu jūsu uzmanību uz to, ka ar šiem balsojumiem... neatbalstot opozīcijas saprātīgos priekšlikumus, zināmā mērā jūs atkal noplicināt iespēju cilvēkiem mācīties, pētīt un strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es īpašu uzmanību pievērsīšu... un arī aicinu varbūt Jāni Cielēnu kaut kā komentēt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu, jo viņš ir tas, kurš nupat ar tādu lielu pieteikumu nodibināja Saeimā deputātu grupu mazo lauksaimnieku aizstāvībai. Nu gribētos redzēt patiešām arī praktisku aizstāvību... mazo lauksaimnieku aizstāvību, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji - tie ir mazie lauksaimnieki.

Neredzēju, ka jūs būtu pret ierobežojumu apvienot lauksaimnieka darbību ar mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Neredzu šobrīd, ka jūs aizstāvētu mazos lauksaimniekus arī jautājumā par minimālās sociālās iemaksas kārtības maiņu.

Jautājums - ko jūs grasāties tajā savā grupā darīt? Vai tā būs tikai tāda publiska kreklu plēšana un pseidoaizstāvēšana, vai jūs gribat Eiropas naudu dalīt? Tas nav skaidrs, ja jūs par šādiem praktiskiem priekšlikumiem neiestājaties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labvakar! Ziniet, ja tādu priekšlikumu iesniegtu ministrs, kurš atbild par lauksaimniecību, viņam noteikti būtu jādemisionē. Redzot, ka šādu priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre, es jau nebrīnos. Vienīgais jautājums - vai viņa negrasās pēc savu Saeimas deputātes pilnvaru beigām emigrēt no valsts vispār. Jo man grūti iedomāties, ka viņa varēs skatīties acīs lauksaimniekiem Saldus novadā, no kurienes... kur viņa dzīvo.

Jo... vispār nesaprast, ko tu iesniedz... un varbūt, ja tu pat saproti, vienreiz iespītēties - nu, tas tomēr būtu normālas sievietes raksturā. Šoreiz, es saprotu, nevarēja ne iespītēties, ne iedziļināties. Tas ir priekšlikums, kas acīmredzami būs par labu tikai tiem lielajiem kapitāla turētājiem, kuri stāv un gaida, kad viņi varēs izpirkt pēdējos zemes gabalus Kurzemē, lai pēc tam visi mazie strādātu tikai tur, piekalpotu... pie šīs zemes, pie šiem mežiem.

Taču, skatoties kopumā uz kontekstu, es vairs... man izbrīnu neizsauc Jaunās VIENOTĪBAS deputāta Arvila Ašeradena teiktais... Viņš burtiski dažas dienas atpakaļ teica, ka Latvijai, lūk, ir jāsagatavojas ekonomiskajam lēcienam pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Tātad, izrādās, visa šī politika, visas šīs nodokļu izmaiņas ir saistītas ar noteiktu grupējumu sagatavošanos kaut kādam lēcienam. Ka šīs nodokļu izmaiņas tiešām ir kaut kāda platforma, tas ir, sagatavošanās, lai ir, kur ņemt lēto darbaspēku... pazemināt cenas visam kam, pamatresursiem - zemei, mežiem... un tā tālāk.

Tā ka... Es domāju, ka īstenībā būtu jādemisionē visam Ministru kabinetam pēc šī budžeta pieņemšanas.

Es nezinu, vai visi pozīcijas deputāti varēs skatīties saviem vēlētājiem acīs. Un tas ir tikai sākums! Sievietes jau dumpojas... Jūs nenovērtējat šo sieviešu spēku, jo ne visas sievietes ir tādas kā labklājības ministre. Viņas var iespītēties, un tas būs nopietni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es tā arī nesadzirdēju nekāda veida skaidrojumu par to, kāpēc lauksaimniecībā strādājošajiem tagad būs tieši tāpat kā visiem pārējiem jāsniedz šīs atskaites. Manuprāt, tas ir aplami.

Šādu priekšlikumu... Ja mēs skatāmies uz tādu kopējo sistēmu... no šāda viedokļa, - jā, visiem vienāda pieeja. Bet, ja skatāmies pēc būtības, tad... tieši tāpēc arī ir izņēmumi...  tieši tāpēc tāds izņēmums likumā bija, saprotot to, kāda ir tā konkrētā jautājuma specifika, sezonalitāte... un citas pieejas.

Tā ka, kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu, kas ir ministres iesniegts priekšlikums, neatbalstīt un ar izpratni izturēties pret šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pēc pavisam nelielās pieredzes, cik mums uz parlamentu bija atnestas dažādas šīs izmaiņas budžetā... Vispār jau nodokļu reformu gatavo kopumā visa valdība. Tas, ko mēs šobrīd redzam, - praktiski vienai ministrijai ir uzgrūsts sagatavot visu nodokļu reformu, jo arī viss MUN jautājums faktiski bija nez kāpēc tieši Labklājības ministrijas, teiksim, pārziņā. Ir skaidrs, ka viena ministrija nevar arī... nu, nevar orientēties un atbildēt arī par šādām jomām... tādām kā... mēs tikko runājām par lauksaimniecības jautājumiem.

Tas parāda, pirmkārt, sliktu menedžmenta darbu, tas ir tiešām akmens Kariņa kunga lauciņā.

Tas parāda, otrkārt, arī to, ka pārējie kolēģi acīmredzot... mēs runājam šobrīd par zemkopības ministru... mierīgi atpūšas un priecājas, ka tas smagais darbs ir ticis ne viņam un ka par to atbildēs ne viņš.

Kolēģi! Man ļoti nepatīk tas, ka šobrīd viens ir padarīts par vainīgo visā šajā jautājumā, bet tas galvenais, tas menedžeris un tas... arī tas finanšu ministrs, kurš šobrīd nemaz, nemaz... nekādā veidā... nepiedalās nedz debatēs, nedz arī... neko... neko ziņo... arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs pilnīgi nekādā mērā neatspoguļo valdības redzējumu.

Tādi jūs esat! Nu, tā komanda tiešām galīgi švaka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. ... Pagaidiet, par 19. ...? Šo priekšlikumu komisija atbalstīja. Jālabo referents. Ja mēs balsojam par 19. ... Tas ir labklājības ministres Petravičas iesniegtais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - labklājības ministres Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 15, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Indriksone. Atvainojos par kļūmi, laikam vakars tiešām ir jau vēls.

20. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums. Šis priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu un 17. pantu, kā arī paredz noteikt to, ka 35 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta... procenti tiek aizstāti ar šo skaitli... 22,41 eiro. Tas ir slieksnis, līdz kuram sociālās... pārmaksātās sociālās iemaksas neatmaksā, bet sakrāj, kamēr šis slieksnis ir sasniegts.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē laika periodu, kas attiecas uz obligāto iemaksu nodošanu citai dalībvalstij... no solidaritātes nodokļa. Aizstāj vārdus “par periodu no 2019. gada 1. janvāra” ar vārdiem “par 2019. un 2020. gadu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 22. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Daudzes, Dūklava, Jalinskas, Kučinska un Bergmaņa priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 14. pantu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!

Reiznieces kundze vēlas debatēt. Tātad deputāti vēlas debatēt. Labi. Debatēsim par šo priekšlikumu pēc tam, kad būsim lēmuši par pārtraukumu.

Lūdzu sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Deputāti Šteins, Baumane, Pimenovs, Papule un Švecova lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas 2020. gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 27. novembra pulksten 9.00.

Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Darbu atsāksim tātad rīt - pulksten 9.00 no rīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Tātad pārtraukums līdz rītdienas pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 28. (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 26. novembrī

Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 832/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3041B)
   
- Ziņo - dep. J. Cielēns
   
- Debašu turpinājums - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Vucāns
  - dep. K. Feldmans
  - dep. K. Sprūde
  - dep. A. Gobzems
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. K. Feldmans
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Kazinovskis
   
Paziņojums
  - dep. M. Bondars
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. K. Feldmans
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Butāns
  - dep. A. Gobzems
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Butāns
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. K. Sprūde
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. M. Kučinskis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. V. Valainis
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 833/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3042B)
   
- Ziņo - dep. I. Indriksone
   
- Debates - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. R. Jansons
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. K. Feldmans
  - dep. V. Valainis
  - dep. K. Feldmans
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. K. Feldmans
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. E. Papule
  - dep. R. Ločmele
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. R. Ločmele
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Stepaņenko
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 26.11.2020 09:09:53 bal001
Par - 25, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 09:13:03 bal002
Par - 27, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 09:13:50 bal003
Par - 28, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 21. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 09:14:36 bal004
Par - 27, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 09:20:39 bal005
Par - 30, pret - 53, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 09:28:47 bal006
Par - 29, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 24. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 10:07:16 bal007
Par - 32, pret - 58, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 26. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 10:28:45 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.11.2020 12:30:09 bal009
Par - 31, pret - 56, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 12:30:43 bal010
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.11.2020 13:34:42 bal011
Par - 22, pret - 41, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 13:35:43 bal012
Par - 24, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 13:36:49 bal013
Par - 27, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 31. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 13:38:03 bal014
Par - 27, pret - 46, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 34. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 13:54:17 bal015
Par - 30, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 35. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 14:29:54 bal016
Par - 28, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 37. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 14:31:02 bal017
Par - 29, pret - 52, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 38. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 14:33:41 bal018
Par - 29, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 39. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 14:49:32 bal019
Par - 31, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 40. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 14:50:43 bal020
Par - 32, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai

Datums: 26.11.2020 14:51:42 bal021
Par - 57, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (832/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 15:02:24 bal022
Par - 30, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 15:02:38 bal023
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.11.2020 15:39:33 bal024
Par - 26, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 15:50:19 bal025
Par - 28, pret - 54, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 15:51:44 bal026
Par - 56, pret - 6, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 16:18:00 bal027
Par - 29, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 16:19:24 bal028
Par - 30, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 16:35:48 bal029
Par - 30, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 16:43:03 bal030
Par - 31, pret - 52, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 17:00:59 bal031
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 26.11.2020 17:38:51 bal032
Par - 28, pret - 54, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 17:40:14 bal033
Par - 58, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika noteikšanu 3 minūtes, runājot pirmo reizi, un 1 minūti, runājot otro reizi, līdz darba kārtības izskatīšanai

Datums: 26.11.2020 17:41:38 bal034
Par - 28, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 17:51:30 bal035
Par - 27, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 17:52:57 bal036
Par - 21, pret - 45, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 17:54:31 bal037
Par - 20, pret - 47, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 18:13:58 bal038
Par - 4, pret - 53, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 18:19:09 bal039
Par - 57, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 18:36:58 bal040
Par - 29, pret - 57, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 18:53:13 bal041
Par - 57, pret - 15, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 18:54:38 bal042
Par - 30, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (833/Lp13), 2.lasījums

Datums: 26.11.2020 18:56:37 bal043
Par - 85, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē no 2020.gada 26. novembra pl.19.00 līdz 2020. gada 27. novembra pl.9.00

Datums: 26.11.2020 18:57:09 bal044
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Ceturtdien, 28.janvārī
09:00  Saeimas 2021. gada 28. janvāra attālinātā ārkārtas sēde