Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit piektā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 19. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2020. gada 19. novembra pirmo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana.

Paziņojums par Jura Pūces 13. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Jura Pūces 2020. gada 13. novembra iesniegumu ar lūgumu atjaunot Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis (Skaņas traucējums.) uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa 13. Saeimas (Skaņas traucējums.) deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 13. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Dace Bluķe, kuras mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par paziņojumu. Paziņojumu esam uzklausījuši.

Paldies Dacei Bluķei par darbu 13. Saeimā!

Kolēģi, turpinām darbu.

Darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 13. novembra rīkojumu Nr. 665 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 17. novembra sēdē izskatīja Ministru kabineta 2020. gada 13. novembrī izdarīto grozījumu rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Grozījums paredz, ka turpmāk brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros, kuros tirdzniecībai atvēlētā platība ir vismaz 10 tūkstoši kvadrātmetru, vai atsevišķās vietās, kur darbojas 10 dalībnieki, nevarēs darboties saimniecības veikali.

Uzklausījusi iestāžu un speciālistu ziņojumus, komisija minēto grozījumu rīkojumā atzina par situācijai atbilstošu, samērīgu, pamatotu un nepieciešamu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis lēmums patiesībā apliecina vēlreiz to, ka valdība šajā ārkārtas situācijas laikā rīkojas kā tāds akls briedis degošā mežā - vienkārši skrien, kaut kur atduras, tālāk skrien... un tā tālāk. Jo tas, ko visa sabiedrība gaidīja no grozījumiem šajā ārkārtas situācijas rīkojumā, bija nevis kārtējais haotiskais aizliegums, kurš, kā mēs redzam, rezultējās vēl lielākās cilvēku gūzmās pie tiem saimniecības veikaliem, kuri netika slēgti, attiecīgi ievērojot šo rīkojumu... sabiedrība cerēja sagaidīt daudz loģiskāku risinājumu jau esošam nodarītam kaitējumam, kas, kā mēs redzam, joprojām netika labots.

Mēs tikai dzirdam joprojām dažādus solījumus no ministriem un politiķiem par to, ka kaut kā tiks izlabota situācija ar tiem pašiem skaistumkopšanas saloniem, kuros, kā mēs zinām, strādā ļoti daudz... īpaši... vientuļo māmiņu, kuras cenšas pavilkt šo situāciju un nevar izvilkt, un, protams, arī neloģiskie aizliegumi, kuri skar tādas sfēras, kurās līdz šim tika ievērotas visas epidemioloģiskās prasības un kurās apdraudējums, iespējams, bija minimāls.

Tāpēc es šo... arī šo grozījumu nevaru atbalstīt.

Aicināšu arī kolēģus izteikties un neatbalstīt šo grozījumu, tāpēc ka tas, ko mēs visvairāk gaidījām, ir, protams, risinājums attiecībā uz šiem neloģiskajiem aizliegumiem. Vajag vai nu tos kaut kādā veidā attiecīgi atšķetināt un izlabot, vai nekavējoties pieņemt lēmumu par kompensācijām, jo, kā mēs zinām, šie Ministru kabineta noteikumi par kompensācijām komersantiem, kuriem tagad darbība ir pārtraukta, lai arī tika publicēti “Latvijas Vēstnesī”, satur atrunu par kompensācijas saskaņošanas nepieciešamību ar Eiropas Komisiju.

Kad šī kompensācija nonāks pie cilvēkiem, kuriem šobrīd nav naudas, ar ko samaksāt rēķinus, nav, ar ko pabarot bērnus, to neviens nezina. Mēs uzdevām jautājumu Kariņa kungam. Mēs gaidām atbildi. Šodien šai atbildei bija jābūt - atbildei attiecībā uz to, kad šīs kompensācijas tiks izmaksātas un kāda ir procedūra -, bet tās vietā mēs sagaidām kārtējo neloģisko aizliegumu un kārtējo, nu, tādu haotisku lēmumu.

Vēl priekšā stāv... nāks jauni lēmumi. Mēs zinām, ka tagad komersantiem būs sods par to, ka viņi laiž iekšā cilvēkus bez maskām.

Kolēģi! Es ceru, ka tie, kuri vakardien lika ziedus pie Brīvības pieminekļa, neizmantojot valsts resursus... proti, es runāju nevis par augstākajām mūsu valsts amatpersonām, kurām nav jātērē sava nauda ziediem, bet gan par tiem, kuri par savu naudu... meklēja, kur atrast kādas puķes... Es ceru, ka viņi arī saprata, ka reizēm ir situācijas, kad 18. novembrī tev ir jāmeklē puķes kaut kādā pagrīdes noliktavā, jo visi veikali, puķu veikali... nu, nav runa par Saktas tirdziņu... puķu veikali ir slēgti. Un nākas vienkārši meklēt tās puķes, lai tās aiznestu pie Brīvības pieminekļa... tās puķes, kuras pēc tam tiek novāktas, jo prezidentam, lūk, ir jāliek puķes pie tīra pieminekļa. Tad, lai nopirktu šīs puķes, tev ir jāmēģina kaut kādā pagrīdes situācijā tās meklēt, jo viss ir ciet 18. novembrī - tā ir svētku diena.

Kolēģi, es aicinu jūs neatbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šeit jāpiekrīt kolēģei Jūlijai Stepaņenko. Ir absolūti skaidrs, ka valdība nav sagatavojusies šim otrajam vilnim, lai gan pati valdība, Veselības ministrija vēl pavasarī un vasarā tik daudz runājusi un brīdinājusi, un aicinājusi gatavoties otrajam vilnim.

Šeit... piemēram, skatos uz nesen, pirms dažām dienām, saņemto atbildi uz deputātu jautājumiem par Ekonomikas ministrijas rīcību un atbalsta programmu. Šeit ir ļoti skaidri rakstīts: informējam, ka Ekonomikas ministrija laika posmā no 7. novembra līdz 9. novembrim izstrādāja jaunos Ministru kabineta noteikumus - “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.

Kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka Ekonomikas ministrija šos noteikumus, jaunos, gatavoja trīs dienu laikā. Trīs dienu laikā - no 7. novembra līdz 9. novembrim. Tāpēc... Šajā situācijā man ir ļoti grūti iedomāties, kā trīs dienu laikā būtu bijis iespējams sagatavot kvalitatīvu atbalsta programmu uzņēmējdarbībai vai vispār pieņemt kādus nopietnus, izsvērtus lēmumus.

Tāpēc šodien vēl jo vairāk izbrīna tas, ka mums... Ir 19. novembris, kolēģi, un tas būtu bijis pilnīgi dabiski no atbildīgajiem ministriem - konstatēt, ka trīs dienu laikā, visticamāk, netika pieņemti kvalitatīvi lēmumi, saprast pieļautās kļūdas un tagad piedāvāt risinājumu, kā tās labot.

Tā, piemēram, ir tas jautājums, ko pieminēja arī viens no valdības ministriem, - absolūti nav skaidrs, kāpēc ir aizliegti skaistumkopšanas saloni. Ar ko tie atšķiras no frizieru pakalpojumiem? Tur, iespējams, drošības pasākumi ir vēl stingrāki nekā... kvalitatīvāki nekā frizieriem.

Par sabiedrisko ēdināšanu arī nav skaidrs. Kāpēc tie darbinieki, kuri strādā lielajos uzņēmumos, proti, tādās darbavietās, kurās ir ēdnīcas... Saeima, kolēģi, atrodas tādā drusku ar privilēģijām... ir privileģētā situācijā, salīdzinot ar tiem, kuri strādā mazos vai vidējos uzņēmumos un kuriem tur, kur viņi strādā, tādas ēdnīcas, iespējams, nav? Kāpēc pirmajā gadījumā tie epidemioloģiskie riski tiek radīti, bet otrajā - cits...?

Par to, kolēģi, ir diezgan daudz jautājumu, un es ļoti šaubos, ka tas, kas tika izstrādāts trīs dienu laikā, tiešām ir izstrādāts kvalitatīvi.

Atcerēsimies, kolēģi, to dīkstāves pabalstu politiku, ko izstrādāja valdība jeb, precīzāk sakot, Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un kuras rezultātā mums iekšzemes kopprodukta kritums otrajā ceturksnī ir bijis lielāks nekā Igaunijā vai Lietuvā!

Un atcerēsimies, ka to, ko tagad piedāvā valdība... ir runa par šo otro vilni... tur šo dīkstāves pabalstu politika ir gandrīz precīzi tas pats, ko aicināja darīt gan opozīcijas deputāti, gan arī personīgi es vēl aprīlī.

Vai tagad šī situācija neatkārtosies?

Tāpēc es tomēr aicinātu valdību nopietnāk pieiet sagatavošanās darbiem, lēmumu pieņemšanai. Padomāt ļoti rūpīgi vēlreiz... kā minimums... par šīm divām nozarēm - sabiedrisko ēdināšanu un skaistumkopšanas saloniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu, tās ir sekas, ko mēs šodien izskatām... par nepadarīto darbu vasaras laikā, tāpēc ka bija prognozēts, ka būs otrais vilnis. Un mums vajag tam sagatavoties gan ar masku piegādēm, gan ar citiem pasākumiem. Un vajag būt stingri aprakstītiem visiem posmiem - pirmais posms, otrais, trešais, ceturtais...

Un to, ko Ministru kabinets izskata savā sēdē... ir likuma vai rīkojuma maiņa, un pēc tam mēs gaidām trīs dienas - vai pat piecas citreiz -, kamēr tas atnāks līdz Saeimai, un tad mēs sākam diskutēt par to.

Nu, ja mums vajag ieviest ārkārtējo situāciju valstī un no tā ir atkarīgs, vai būs daudz nāves gadījumu, tad mums vajag uzreiz, steidzīgi... ja ne tajā pašā dienā, tad vismaz nākamajā dienā vajag sasaukt ārkārtas sēdi - vismaz virtuāli - un pieņemt lēmumu, lai uzreiz tas rīkojums sāk darboties.

Tas ir viens.

Otrs. Pie tā rīkojuma jābūt arī anotācijai vai noteikumiem, kā un kas... un kad, no kura laika sāk izmaksāt dīkstāves pabalstu, tāpēc ka... VID ļoti labi zina, kas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un kā nodokļu maksātājiem vai... pašnodarbinātajiem... Viņi zina to visu - kā... kādā nozarē viņi maksā nodokļus. Un, ja mēs zinām, ka šis rīkojums attieksies uz tām nozarēm un profesijām, to automātiski... Vajag nevis katram atsevišķi pieteikties dīkstāves pabalsta saņemšanai, bet vienkārši VID pārskaita naudu tam cilvēkam, un viss, tāpēc ka mēs ar rīkojumu, ar lēmumu aiztaisīsim ciet viņa biznesu un tādējādi atņemsim vienīgos ienākumus viņa ģimenei.

Nu, tad automātiski mēs dažu dienu laikā pārskaitām viņiem to naudu. Pēc tam mēs varam skaidrot - pareizi izdarījām vai nepareizi izdarījām -, bet cilvēki ir droši, un deputāti ir droši, ka mēs pieņēmām labu lēmumu priekš mūsu Latvijas tautas.

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” nevar atbalstīt rīkojumu Nr. 665 par ārkārtas situācijas izsludināšanu un apturēs šo balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Man gan vēlreiz ir jāprecizē. Īpaši vēršos pie Klementjeva kunga, kurš par to runāja.

Valdības lēmums par ārkārtējo situāciju stājās spēkā uzreiz pēc tā pieņemšanas. Tātad šis lēmums, par kuru mēs debatējam, jau ir spēkā. Saeima tikai vēlreiz to izskata, lai vajadzības gadījumā noraidītu vai pārapstiprinātu. Vēlreiz atkārtoju - šis rīkojums, valdības rīkojums, ir stājies spēkā uzreiz pēc tā pieņemšanas.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi. Arī man ir saprotams, ka šis valdības lēmums stājies spēkā uzreiz, un tāpēc Saeimai ir tiesības šo lēmumu apšaubīt, tātad arī neapstiprināt; tas uzreiz šo lēmumu atceltu. Tāpēc arī ir šīs debates, tāpēc arī ir šis skaidrojums.

Un tas, ko es vēl vēlējos piebilst, - paldies Dombrovska kungam par, teiksim, šīs tēmas turpināšanu par kompensācijām.

Tātad, spriežot pēc valdības retorikas un pēc valdības atbildēm, var teikt: godātie interešu izglītības skolotāji, jums, visticamāk, kā mēs redzam arī no visām atbildēm, šis periods, kurš sākās 14. oktobrī... līdz ārkārtas situācijas sākumam... nekādā veidā vispār netiks kompensēts. Nekādā veidā! Par jums vienkārši tika aizmirsts, un šobrīd... par ko ir runa? Runa ir par to, ka valdība sagaida šo apstiprinājumu no Eiropas Komisijas, lai nodrošinātu šo selektīvo atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai. Tātad tas ir pagriezts... Šobrīd tā palīdzība tiem, kurus jau ir nožņauguši, saucas tā: preferences došana saimnieciskās darbības veicējiem - tiem, kuriem ir aizliegts strādāt. Jūs vienkārši padomājiet par to, ka šobrīd esat nostādīti tādā situācijā, ka tā palīdzība, tie graši, kuri jums tiks pārskaitīti varbūt kaut kad decembrī vai janvārī, - tā ir selektīva... tas ir selektīvs atbalsts jums... tad, kad jūs to saņemsiet, godātie skaistumkopšanas salonu darbinieki, bārmeņi un oficianti, un pavāri. Šī ir īpaša preference jums.

Paldies, kolēģi. Es vēlreiz aicinu (Nav saklausāms.)... neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, visa sabiedrība! Labrīt, kolēģi! Skaidrs, ka viss, ko valdība dara saistībā ar krīzi, tiek darīts tā: mēs paskatīsimies, ko dara kaut kur Eiropā, un tad mēģināsim kaut ko nokopēt un ar nopietnām sejām pasniegt. Un tad mēs cilvēkiem, kuriem varbūt nav bijis laika iedziļināties, stāstīsim, ka mums vajag saņemt kaut kādus saskaņojumus no Eiropas Komisijas vai vēl nezin no kurienes, un tad mēs domāsim, kad mēs palīdzēsim cilvēkiem.

Patiesībā... Kā mēs atceramies, pavasarī tika teikts, ka tagad mums Latvijā nav jāievēro fiskālā disciplīna un mīļotā valdība var aizņemties tik, cik tā vēlas. Un valdība to arī dara. Kur valdība to izlieto, mēs, protams, nezinām... īsti, līdz galam, nezinām, jo cilvēkiem netiek; bet nekādi saskaņojumi, lai palīdzētu mūsu valsts iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas cieš visvairāk šajos krīzes apstākļos, nav vajadzīgi. Ja gribētu palīdzēt, tad valdība sen jau būtu to izdarījusi.

Par visu pārējo. Tie absurdie lēmumi - tagad lielāku veikalu mēs aiztaisīsim, lai mazākā veikalā būtu lielāka drūzma! Tas tāpat kā sabiedriskajā transportā, kuru mēs palaidīsim retāk, lai būtu pilnāks tas sabiedriskais transports. Un tad mēs uztaisīsim vienu fotogrāfiju ar maskām, otru fotogrāfiju bez maskām un nopietnām sejām runāsim, kāda mums ir pandēmija, epidēmija un kas tik vēl ne. Un... kamēr atkal kārtējo saskaņojumu saņemsim kaut kur Eiropas Komisijā vai vēl kaut kur.

Kādreiz varbūt paši varam kaut ko izdarīt? Priekš kam tad mums ir parlaments? Priekš kam mums ir valdība, ja mums ir jāprasa atļauja Makronam vai, nezinu, Merkelei, vai Valdim Dombrovskim, kas tur sēž? Nu, ja jau viņš tā Latvijas intereses pārstāv, ja jau viņš ir tik augstā amatā, Eiropā tāds priekšnieks, kāpēc mūsu valstij ir vismazākā palīdzība kaut vai Baltijas valstu kontekstā?

Es neesmu dzirdējis, ka Lietuvas vai Igaunijas kādi politiķi ieņem tik augstus amatus Eiropā, bet viņiem ir vairāk, mums ir mazāk. Ko tad viņi, Zīle un Dombrovskis, tur dara tai Eiropā? Kāpēc mūsu cilvēkiem nepalīdz?

Un es atbildēšu - kāpēc. Tāpēc, ka šiem politiķiem, kas atrodas tajos amatos vai kas ir amatos šeit, valdībā un parlamentā, vienīgais mērķis un vienīgā vēlme ir par sevi parūpēties. Tas, kas tiek darīts, mīļotā sabiedrība, faktiski ir vērsts uz to, lai mūsu “izcilajam” (pēdiņās) premjeram nākotnē būtu kāda silta vieta vai nu Briselē, vai Vašingtonā. Nekas vairāk! Tam nav nekāda sakara ar atbalstu jums.

Tāpat tam nekāda sakara nav ar kovida izplatību Latvijas teritorijā. Tas ir pilnīgi bezjēdzīgi - maza piparbodīte vai mazs restorāniņš, krodziņš ir jāver ciet, lai cilvēki mirst badā, bet veikals “Depo”, kura īpašnieki laikam ir VIENOTĪBAS sponsori vai kas tur... nu, “Prudentia” un Rungainis... nu, tur jau nelīp tas vīruss tik ļoti. Absolūti nelīp! Nu, un tas pats sakāms par maskām. Ja jau tās maskas tik ļoti pasargā, tad kāpēc vispār kaut kas ir jāver ciet? Ja jau visiem obligāti jāstaigā maskās un tās ir tik ļoti efektīvas, kāpēc jāver ciet biznesi cilvēkiem? Kāpēc cilvēki jāiedzen nabadzībā? Tad ļaujam visiem strādāt! Ja jau “Depo” var strādāt, tad arī mazā piparbodīte var strādāt. Arī skaistumkopšanas salons var strādāt. Un arī tā atšķirība starp frizētavu un skaistumkopšanu... tur ļoti interesants tas dalījums.

Kāpēc es to visu pieminu? Tāpēc, ka (Skaņas pārrāvums.)... te vienkārši notiek haotiska darbība.

Par vakcīnām tas pats. Tagad mums Viņķele ir pateikusi, ka vakcīnas būs kaut kad janvārī vai... no kompānijas “AstraZeneca”, kas vēl nav nemaz pārbaudījusi tās. Nekas nav saplānots, pat tik tālu nekas nav izdarīts.

Nu, vienkārši haoss, absolūts haoss! Un lielākais, ko šie politiķi var izdarīt, ir tas, ko izdarīja Pūce no “Attīstībai/Par!”, kuru šodien atkal apstiprinājām deputāta amatā, - mazliet nozagt caurlaides, mazliet pamelot. Nu, tā ir visa tā politiķu būtība, viss Saeimas deputātu pamatkritērijs no šodienas ir skaidrs - Saeimas deputāts var būt melis, Saeimas deputāts var pazagt mazliet caurlaidītes... un tā. Par tautu parūpēties - tas ir otršķirīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Jā. Tas, ko komisijas vārdā es gribētu piebilst, - jā, komisijā arī bija dažādi viedokļi. Mēs uzklausījām arī ekspertus, un tika uzdoti arī jautājumi, to skaitā arī jautājumi par šīm šķietamajām neloģikām... esošajām neloģikām. Un tas epidemiologu skaidrojums bija tāds, ka šie saimniecības veikali ir jāslēdz, jo tas mazina riskus un mazina šos... to, ka cilvēki pulcēsies lielos pūļos. Šie ierobežojumi ir nepieciešami, lai mēs panāktu to, ka tā drošība nepasliktinās vēl vairāk.

Un tas, ko es gribētu arī uzsvērt, par ko tika runāts, - ka šie veikali tiek slēgti tikai brīvdienās. Savukārt, ja mēs runājam par Eiropu, tad jāatgādina, ka tur pat darba dienās šie veikali nestrādā, strādā tikai pārtikas veikali.

Tā ka aicinu Saeimu tomēr atbalstīt šo sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 13. novembra rīkojumu Nr. 665 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 8, atturas - 25. Lēmums pieņemts.

Laiks paziņojumiem. Godātie kolēģi! Vakar apaļu jubileju svinēja deputāts Ivans Klementjevs, un šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģei Regīnai Ločmelei. Mēs viņus sveicam! (Aplausi.)

Darba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noslēgusies.

Tātad sēdi slēdzu.

Sāksim darbu atkal pēc 15 minūtēm, kad turpināsim izskatīt šā gada 5. novembra attālinātās sēdes darba kārtību.

Tātad darbu atsāksim pēc 15 minūtēm.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 25. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 19. novembrī

Paziņojums par Jura Pūces 13. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu
(Dok. Nr. 3193)
   
- Ziņo - dep. I. Dūrītis
   
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 13. novembra rīkojumu Nr. 665 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””” (Nr. 493/Lm13)
(Dok. Nr. 3194)
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
- Debates - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Klementjevs
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu

Balsojumi

Datums: 19.11.2020 09:24:35 bal001
Par - 59, pret - 8, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2020. gada 13. novembra rīkojumu Nr. 665 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"” (493/Lm13)

Datums: 19.11.2020 09:25:10 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Trešdien, 2.decembrī
08:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 23. novembra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums