Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas)
sēdes turpinājums 2020. gada 9. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, sāksim Saeimas attālināto ārkārtas sēdi! Es aicinu visus pievienot datoriem šajā Saeimas Sēžu zālē austiņas! Vai varam tātad turpināt...? Nē, vēl tehniskās problēmas nav novērstas. Vai ir izdevies sakārtot visus datorus? Izskatās, ka jā. Varam sākt sēdi.

Godātie deputāti, turpinām izskatīt Saeimas sēdes šā gada 26. maija darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Tātad trešais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Tātad, kā Saeimas priekšsēdētājas kundze minēja, strādājam ar likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) izskatīšanu trešajā lasījumā saskaņā ar tabulu Nr. 2521A. Iepriekšējā reizē darbu noslēdzām, balsojot par 238. priekšlikumu.

Līdz ar to šodien darbu sāksim ar 239. priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Viktors Valainis un kas paredz saglabāt Grobiņas novadu tā esošajās robežās. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 239. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 56, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 240. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Viktors Valainis, paredz Nīcas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 240. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 56, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 241. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Pāvilostas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 241. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 57, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 242. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Priekules novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 242. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 56, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Tātad... 243. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Rucavas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 243. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 55, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 244. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Vaiņodes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 244. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 56, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 245. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Limbažu novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 245. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 55, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 246. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Papule, paredz Limbažu novadam... nākotnes Limbažu novadam saglabāt Skultes pagastu. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Par šo priekšlikumu gribētu teikt, ka šis ir paraugs tam, cik varbūt nepareiza ir dalīšana tajā gadījumā, ja pašvaldības nepiekrīt tam, un šajā likumprojektā ietvertie priekšlikumi nodalīt Limbažu novadu no Skultes būs atkāpes no VARAM jau sākotnējās koncepcijas, un principā šis priekšlikums paredz veiksmīgi strādājošas pašvaldības sadalīšanu.

Priekšlikums balstās tikai un vienīgi uz politiskajiem apsvērumiem, un diemžēl nav pārliecības par to, ka tam ir arī kāds cits pamatojums.

Es esmu viennozīmīgi pārliecināts, ka, lai šo priekšlikumu īstenotu, ir pilnībā izpalikušas kvalitatīvas diskusijas starp pašām pašvaldībām un to iedzīvotājiem.

Vienīgās tādas iedzīvotāju tikšanās, kas bija, tās notika... pats tur piedalījos, bija ļoti daudz iedzīvotāju, kas tiešām viennozīmīgi pauda savu neapmierinātību, varbūt ar kādiem atsevišķiem izņēmumiem, bet pārsvarā tomēr bija pretējs viedoklis – par to, ka šis jautājums nebūtu tādā veidā jāskatās.

Komisijā, protams, tika uzdoti jautājumi par pamatojumu, par ieguvumiem, zaudējumiem, par esošā novada izvērtējumu, par tā sniegto pakalpojumu vērtējumu, gan par skolu tīklu, gan par komunālo saimniecību attiecībā par ūdensvadiem, kanalizācijas sistēmām un citiem jautājumiem, kas īsti līdz galam... netika saņemtas atbildes. Un arī atbildīgā ministrija, vismaz manā... man atmiņā paliek, ka īsti neiestājās par šāda novada izveidi. Tā gan sagatavoja profilus, bet ar ko tie atšķiras? Bet, manā ieskatā, attiecībā uz Saulkrastiem – ja nepieciešams bija veidot lielāku Saulkrastu novadu, tad otrā virzienā, skatoties Carnikavas novada virzienā, šis būtu daudz veiksmīgāks jautājums, kādā veidā to varētu izskatīt un kas no pakalpojumu kvalitātes sniegšanas viedokļa, manuprāt, būtu bijis labāks.

Attiecībā uz Skultes pagastu... Jā, šis ministrijas arguments arī jāņem vērā. Tātad ministrija arī īsti neiesaistījās, un papildus gribētu minēt to, ka te ir ļoti daudz tādu lielu neatbildētu jautājumu. Protams, nevaram nepieminēt iedzīvotāju aptauju. Vairāk nekā trīs tūkstoši iedzīvotāju ir pret šādu pieeju, lai gan pats Limbažu novads reformu kā tādu atbalsta, bet šo sadalīšanu... parakstījušies bija vairāk nekā trīs tūkstoši iedzīvotāju no Limbažu novada. Trīsdesmit trīs Limbažu novada uzņēmēji iebilda par to, tāpat arī ir... 10 gadu uzkrātā pieredze parāda to, cik Limbažu novads veiksmīgi ir kāpis attīstības līmeņa indeksa vērtējumos. Tātad no... 2011. gadā bijis 63. vietā, šobrīd – 31. vietā. Izaugsme ir pareizā virzienā. Tāpat arī pakalpojumi tiek sniegti līdzsvaroti, un kā piemēru... tai pašā Skultes pagastā Limbažu novada iedzīvotāji ieguldījuši ir trīs miljonus eiro Eiropas Savienības fonda projekta naudas. Tāpat ir vesela virkne sadarbības projektu, kas ir starp pagastiem izveidoti. Un īsti...

Viens reformas mērķis ir uzlabot šo pašvaldību spēju sniegt ekonomiski... sasniegt ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, un tā tālāk. Jautājums, kas netika atbildēts, – kas tieši Limbažu līdzšinējā darbībā bija tāds, kas gāja kaut kādā pretējā virzienā? Manā ieskatā, šis priekšlikums tieši to jautājumu risina, šis un nākamais, manējais, priekšlikums, kas ir tieši tāds pats.

Aicinātu atbalstīt gan Papules priekšlikumu, gan nākamo, manu, priekšlikumu, jo šis jautājums, kolēģi, – vēršu uzmanību! – tad iesniedzējiem būtu ļoti rūpīgi jāpamato, tai skaitā arī šie sadalīšanas jautājumi un vispār profilu vērtējumi, jo šis nu gan būs tas jautājums, kas, es esmu pilnīgi drošs, normālu risinājumu neiegūs. To... Ļoti augsta iespējamība (un, visticamāk, tas tā notiks), ka tiks vērtētas Satversmes tiesā gan šodien... šīs debates, gan vispār likumdošanas... pieņemšanas process, tieši vērtējot šo konkrēto jautājumu.

Paldies.

Aicinu atbalstīt un izvairīties no Satversmes tiesas, iespējams, ne pārāk veiksmīgiem spriedumiem šajā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien! Piekrītot iepriekšējam runātājam, šis patiešām ir viens no spilgtiem piemēriem, kas faktiski rāda pilnīgi pretējus lēmumu pieņemšanas nosacījumus... ka pret tiem, kā reformas veidotāji saka, virza reformu.

Un pirmkārt. Šis lēmums nepamatoti samazina Limbažu pašvaldības teritoriju un, jāsaka, arī iedzīvotāju skaitu, un tas ir pretēji postulētajam, reformas virzītāju postulētajam, ka tiek veidotas lielas pašvaldības.

Otrs. Mazinot iedzīvotāju skaitu, faktiski būtiski samazina arī ekonomisko situāciju jaunajā... izveidojamajā Limbažu pašvaldībā. Un tas ir otrs, kas ir pretēji postulētajam, ka veido jaunas pašvaldības, kas ir ekonomiski stipras un finanšu ziņā attīstītas.

Trešais. Komisijas sēdē, protams, piedaloties, es neguvu atbildes – vai un kāpēc Saulkrastu novads nevar pastāvēt viens pats bez šīs teritorijas, vēl jo vairāk tādēļ, ka Saulkrastu iedzīvotāji nebija gluži izrādījuši vēlmi apvienoties ar Skultes novada cilvēkiem, bet pavisam ar citiem novadiem, kas arī tad būtu ekonomiski vēl vairāk attīstīti un stipri. Līdz ar to tiešām komisijas... laikā neguvu pamatotus, no ministrijas tai skaitā, argumentus par finanšu aprēķiniem. Līdz ar to šis ir trešais, tā teikt, pretējais lēmums pašu reformas virzītāju postulātam, ka lieli un stipri novadi ar iedzīvotāju atbalstu ir jāveido.

Līdz ar to patiešām šķiet, ka šis lēmums ir ļoti, ļoti strīdīgs. Tas tiešām ļauj izvirzīt dažādas teorijas, kas to īsti atbalsta un kam tas būtu nepieciešams. Tenkas un visādas lietas novada iedzīvotāju (īpaši Skultes iedzīvotāju) vidū jau ir, un ne visi Skultes iedzīvotāji atbalsta pievienošanu Saulkrastu novadam, par to liecina arī manas sarunas ar Skultes iedzīvotājiem. Vēl jo vairāk – droši vien, ka nevar skatīties uz tiem iedzīvotājiem, kas Skultē dzīvo faktiski vasaras laikā un ir iebraucēji no Rīgas, līdz ar to ir arī viedoklis, ka šiem cilvēkiem nebūtu jāpiedalās lēmuma paušanā... akceptēšanā vai neakceptēšanā. Faktiski Skultes iedzīvotāju... tiešām tie, kas tur dzīvo ne tikai vasarā, bet visu gadu, – viņu viedoklis ir daudz dominējošāks šajā brīdī, pieņemot lēmumu par to, kur Skultes pagastam būt.

Bet es arvien vairāk aicinātu tomēr padomāt par pirmajiem diviem iemesliem vai argumentiem – tātad stipri novadi gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan arī teritorijas ziņā. Un, ja paskatās uz Limbažu turpmāko attīstību... Nu, man ir tiešām grūti saskatīt reformu virzītāju un arī VARAM ierēdņu patiešām pamatotas domas par to, kā Limbaži attīstīsies tālāk jau reformas gaitā, jo šobrīd izskatās, ka to attīstībai tiek likti, jāsaka pat, mākslīgi šķēršļi. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un arī nākamo priekšlikumu, un jādomā, ka Limbažu jaunā gaisma vai jaunais reģionālais sadalījums kopā ar Skultes pagastu... iedzīvotāji to, protams, novērtēs. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Labdien! Protams, es pilnībā izprotu Zaļo un Zemnieku savienības vēlmi pastāvēt uz šo priekšlikumu. Tas ir loģisks, ņemot vērā, ka Zaļo un Zemnieku savienība vada Limbažu novadu, un tāpēc tā ir iesniegusi šādu priekšlikumu, neskatoties uz to, ka īsti racionālu argumentu un pamatojuma, protams, šim priekšlikumam, nav. Izņemot to, ka vēsturiski ir bijuši... ir bijis šis pagasts apvienots ar Limbažu novadu. Es parādīšu dažas kartes par to, kāda ir tā faktiskā situācija. Skultes pagastā dzīvo, pēc oficiālajiem datiem, aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju, un, piemēram, šeit mēs redzam karti, kur ir parādīta robeža. Vienā pusē ir Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta, otrā pusē ir virkne ciematu, kuri atrodas Skultes pagastā (un šie ciemati ir vēl vairāki, ne tikai tie, kas ir šajā kartē iekļauti, arī Mandegas, arī Ziemeļblāzma, Skulte un vēl vairāki citi ciemati, kas atrodas tiešā Saulkrastu novada teritorijā). Šiem iedzīvotājiem līdz Saulkrastu novadam – dažam ir nulle metru, citam ir 100 metru, ko iet kājām, vēl citam varbūt ir 200 metru, ko iet kājām. Tai pašā laikā, līdz Limbažiem no šiem ciematiem ir, ko braukt – 40 un vairāk kilometru. Liela daļa no šiem iedzīvotājiem izmanto Saulkrastu infrastruktūru, ir kopējas ielas, ir kopējas nākotnē, cerams, arī kanalizācijas sistēmas izbūvējamas, ūdens apgādes sistēmas, tāpat arī, kā jau es minēju, liela daļa iedzīvotāju savus bērnus sūta Saulkrastu skolās, bērnudārzos, apmeklē kultūras pasākumus, sporta pasākumus, un pēc būtības ir kā vienota pilsēta, un neviens uz šīm anormālajām robežām ikdienas līmenī neskatās.

Ja mēs apskatāmies plašāku karti par Skultes pagastu (tātad ar melno marķieri iezīmēts Skultes pagasts, un šeit ir iezīmēts Saulkrastu novads), Skultes pagasta iedzīvotāju absolūtais vairākums dzīvo tiešā Saulkrastu tuvumā. Ja no šiem diviem tūkstošiem iedzīvotāju... nu grūti precīzi statistiku pateikt, bet nu... vismaz kādi 75 procenti, ja ne vairāk, dzīvo tiešā Saulkrastu tuvumā, ikdienā viņiem šis ceļš ir Saulkrastu virzienā vai Rīgas virzienā, un tikai pavisam neliels iedzīvotāju skaits, kas pamatā dzīvo dažās viensētās un dažos ciematos, kas atrodas Skultes pagasta ziemeļu daļā, ir vienādā attālumā gan no Limbažiem, gan no Saulkrastiem. Te tika izteikti argumenti, ka ar šo priekšlikumu Limbažu novadam tiks nogrieztas nākotnes attīstības iespējas. Pilnīgas muļķības! Saskaņā ar reformu Limbažu novadam tiks pievienots Salacgrīvas novads un Alojas novads, kopumā tie būs vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, kas nāks klāt esošajam Limbažu novadam. Neskatoties uz to, ka Salacgrīvas novads un Alojas novads nemaz pats nevēlējās pievienoties Limbažu novadam, bet reformas rezultātā šāds priekšlikums ir tapis.

Attiecībā uz šiem Skultes pagasta iedzīvotājiem – viņiem noteikti uzlabosies nākotnē sadzīviskā līmenī ļoti daudzas lietas: gan būs iespēja veidot kopējus komunikāciju tīklus, būs iespēja veikt kvalitatīvāk savienojošo ceļu remontus, izbūvēt veloinfrastruktūru, nodrošināt palīdzību ģimenēm tad, kad rodas šāda nepieciešamība, jo šobrīd veidojas šī anormālā situācija Covid-19 laikā, kad daudzi iedzīvotāji nesaprata, pie kuras pašvaldības tad īsti būtu jāvēršas, jo viņu bērni mācās Saulkrastos, bet faktiski viņi skaitās Limbažu novadā. Un tad radās šīs problēmas, pie kuras pašvaldības pieteikties uz brīvpusdienu atbalstu un vairākām citām niansēm.

Aicinu šos abus turpmākos priekšlikumus noraidīt, jo tie tik tiešām nav nekādi loģiski pamatojami, tikai ir iesniegti politisku apsvērumu dēļ.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Ļoti gribētos tieši šādus argumentus uzklausīt, kad būs runa par Mārupes novadu. Mārupes novada daļa arī ir Rīgas daļa. Varbūt arī tur vajadzētu tieši tādus pašus argumentus izmantot, lai pateiktu, ka, lūk, tieši reformas priekšlikums, kas nāca no ministrijas, ir tas labākais priekšlikums. Šinī gadījumā ļoti īpatnēji sanāk. Nekādas argumentācijas par to, ka jāmaina Limbažu novada robežas, īpaši (izņemot to ko minēja Dombravas kungs) nav. Ekonomiskā pamatojuma tam arī nav... ka pie Limbažu novada pievienotie novadi arī tā spurojās un pretojās, nesaprotot savu laimi un savu izdevīgumu... Un šinī gadījumā vispār nav saprotams, kam... ja ir izveidojusies normāla strādājoša situācija un strādājošs novads ar pozitīviem indeksiem, attīstības indeksiem, kam tad vajag to grozīt tādā veidā, lai saņemtu nezināmu konstrukciju ar nezināmiem rezultātiem.

Es aicinātu atbalstīt gan Papules, gan Valaiņa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Debatējot būtu labi arī komisijā šāda tipa argumentus minēt, kaut arī, no vienas puses, Dombravas kunga minētie argumenti nebija saistīti ar ekonomisko attīstību, vairāk ar vēsturiskas kartes rādīšanu vai apgalvojumiem par politiskiem iesniegumiem un politiskiem priekšlikumiem. Man nav nekādu tādu politisku šobrīd priekšlikumu, tieši pretēji, uzklausot limbažniekus un tiekoties ar Skultes iedzīvotājiem, un runājot arī ar... par finanšu ieguvumiem, viens arguments gan – faktiski 600 tūkstoši, ko ienes Skultes pagasts no iedzīvotāju nodokļa, un 200... 280 tūkstoši, ko – jaunpievienotās teritorijas, droši vien, ka ekonomiski ir redzama starpība. Līdz ar to es šobrīd aicinu deputātus padomāt par to, kā viens novads Vidzemē tiks nolemts mazākai ekonomiskās attīstības iespējai un otrs novads tiks slavināts un visādi citādi papildināts ar politiskiem pienesumiem vai politiski angažētiem projektiem. Atļaujos to apgalvot tādā izpratnē, ka cilvēki runā. Un to, ko cilvēki saka, deputāti kādreiz arī dzird, vai ne?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, es mazliet... es piekrītu Jānim. Jānis lieliski parādīja karti. Man arī šādas kartes ir. Un varam apskatīt tiešām, nu, ja var tā ieraudzīt, tad tas zaļais – tie ir tie Limbaži. Tas lielais Limbažu novads. Un šajā gadījumā tas ir bez Skultes pagasta, bet tas, protams, būtu lielāks, bet paši Saulkrasti jau patiesībā ir salīdzinoši ļoti mazi uz šīs kopējās ainas. Un tāpēc te ir būtiski... būtiski pieminēt to, ka tas jautājums, ja bija problemātika tieši ar šo Saulkrastiem piegulošo dažu... dažu mazāku teritoriju pievienošanu, tad to tādā veidā vajag risināt, līdzīgi kā Valmierā tika risināts teritorijas palielināšanas jautājums, vienkārši palielinot pilsētas teritoriju un savstarpēji vienojoties. Skultes... Skulte jau ir daudz lielāka teritorija nekā tikai tie daži... Un te ir jāmin, ka te ir gan tā vienotā pārvalde, kas ir īstenota... tā ir īstenota... gan pašvaldības policija, sociālais dienests, bāriņtiesa, būvvalde, nekustamo īpašumu nodaļa, Skultes pagasta pārvalde – visas tās funkcijas tiek īstenotas tieši no Limbažu novada iedzīvotājiem. Un, ja šobrīd Limbažu novada nauda tajā visā ir ieguldīta, jautājums – kā tā sadalās un ko iegūst iedzīvotāji. Ja runā par iedzīvotāju viedokli... tad tie ir, es minēšu vēlreiz – trīs tūkstoši iedzīvotāju, un, manuprāt... Gan es, gan arī citi komisijas locekļi arī klātienē tikās ar šiem iedzīvotājiem, un tas viedoklis bija diezgan viennozīmīgs par to virzienu otrā virzienā – saglabāt nedalītu novadu un veidot to bez atkāpēm no sākotnēji izvirzītās reformas pamatuzstādījuma, tātad nedalīt novadus. Šis ir gadījums, kur šie strīdi būs neizbēgami.

Tāpēc aicinu atbalstīt un izvairīties no tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos bilst paldies kolēģiem par debatēm pie šī priekšlikuma. Vēlos atzīmēt un norādīt to, ka Saulkrastu novada jautājums bija viens no diskutētākajiem komisijā kopumā. Un, ņemot vērā dažādas variācijas, kuras komisijā uz vietas mēs apspriedām, uz tā pamata komisija lēma ar iesaistītajām pašvaldībām klātienē veikt konsultācijas, kuras noturējām Saulkrastos.

Jā, viedokļi bija arī tur, uz vietas, arī komisijā dažādi, protams, atkarībā no iesaistītajām pusēm, bet, izsverot visus “par” un “pret” un dažāda veida ekonomiskās sadarbības momentus, komisija lēma par Skultes pagasta iekļaušanu Saulkrastu novadā. Un šo, 246., priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 246. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Un 247. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Valainis, ir idejiski identisks deputātes Papules iesniegtajam. Arī tas komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Redziet, kolēģi, tiešām tas priekšlikums ir līdzīgs tam, par ko tikko tika nobalsots, un faktiski varētu arī neuzstāties ar argumentiem “par” vai “pret”, bet šinī gadījumā mēs redzam acīmredzamu politisko tirgu, jo te gāja runa par Saulkrastu novada robežām un par iedzīvotāju skaitu, un par visu pārējo. Tagad, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu, tur ir pievienota Skultes novada daļa. Līdz ar to tas ir tīrā veidā politisks tirgus, par ko tik daudz pārmetumu izskan no Nacionālās apvienības puses.

Es tomēr aicinātu vēlreiz padomāt un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 247. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 247. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 248. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Alojas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 248. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 13, pret – 55, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 249. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Salacgrīvas novada saglabāšanu tā esošajās teritoriālajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Salacgrīvas novads. Es gribu parunāt par šo novadu, tāpēc ka gribas salīdzināt ar tikko iepriekš nobalsoto Saulkrastu novadu.

Šeit faktiski ir līdzīga situācija. Vienkārši padomāšanai. Ir pilsēta Salacgrīva, kurā ir nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāju, Saulkrastos drusciņ vairāk par trim tūkstošiem iedzīvotāju. Tagad, uz šo brīdi, Latvijā ir 76 pilsētas: 9 republikas pilsētas un 67 novada pilsētas. Salacgrīva ir starp 45 pilsētām, kuras šajā projektā paliek bez sava novada, bez novada centra, un faktiski viena no tām 45 pilsētām, kur nebūs savas pašvaldības, tātad savu vēlēto pārstāvju, kur pilsētā nevarēs paši iedzīvotāji caur saviem deputātiem, caur domi veikt pašvaldībai piederošas funkcijas.

Es gribētu atgādināt, ka jebkurā pilsētā – lielākā vai mazākā – ir tādas nopietnas funkcijas (katrā no šīm pilsētām), kas saistās gan ar apkuri, siltumapgādi, ar komunālajiem pakalpojumiem, ielu, trotuāru uzturēšanu, sakārtošanu, dažādi kultūras, izglītības jautājumi, pilsētas teritoriālplānošana.

Un tagad iedomājieties – šī pilsēta, konkrēti Salacgrīva, tāpat kā visas pārējās, kurām nebūs savas pašvaldības, kā tās šos pienākumus veiks? Kā šīs funkcijas tiks pildītas? Tātad, es pieļauju, šajās pilsētās būs kāds jaunā novada iecelts izpilddirektors, pārvaldnieks, bet tā attīstība caur pārvaldniekiem, caur izpildinstitūcijām... To jau pierādīja iepriekšējā reforma, ka tādas pilsētas tomēr neattīstās. Pārvaldnieks nav īpaši ieinteresēts šīs teritorijas attīstībā. Viņš nemeklēs investorus, viņš nemeklēs, nerunās ar uzņēmējiem, vienkārši atstrādās sev uzliktos pienākumus. Un, ja nav sava faktiski arī zināma budžeta, attīstības budžeta, tas radīs problēmas.

Es vienkārši gribētu vērst uzmanību uz to, ka, atstājot jebkuru pilsētu šobrīd Latvijā bez savas pašvaldības – jebkuru! –, arī Salacgrīvu, faktiski atkal tiek pieļauta ļoti nopietna kļūda šajā projektā.

Arī šī iemesla dēļ es uzskatu, ka projekts ir brāķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, Salacgrīvas novads bija viena no šīm pašvaldībām, kur saskaņā ar reformas kritērijiem... septiņi līdz astoņi tūkstoši... bija pārāk maza, lai šo pašvaldību saglabātu, neskatoties uz to, ka primārā vēlme bija nepievienoties Limbažu novadam, bet palikt atsevišķi.

Otra viņu preference, kas izskanēja komisijā, bija – apvienoties ar Saulkrastu novadu, un kopumā tad būtu iespēja veidot pašvaldību ar vairāk nekā 20 tūkstošiem iedzīvotāju, kas veidotos šajā piejūras teritorijā ar specializāciju uz ostām. Kopumā tad būtu četras ostas, iespēja attīstīt zivsaimniecību, tūrismu, piekrastes tūrismu un tamlīdzīgi. Diemžēl komisijā arī šis redzējums atbalstu neguva, bet no tā tālākas attīstības viedokļa es tiešām uzskatu par vitāli svarīgu, lai Salacgrīvas novads... nespiest to, ja tas... ja Saeimas balsojums būs par tā iekļaušanu Limbažu novadā... iegūtu attīstības centra statusu, lai šajā topošajā Limbažu novadā būtu divas pilsētas ar attīstības centra statusu – Limbaži un Salacgrīva, jo katrai no šīm pilsētām ir sava attīstības specifika, un tikai tas būtu veids, kā šī teritorija mūsu Latvijas ziemeļos, Ziemeļvidzemē, varētu pietiekami sekmīgi attīstīties, paredzot dažāda veida atbalsta instrumentus un nodrošinot arī kopumā šo ekonomisko aktivitāti Ziemeļvidzemē. Balsosim šodien par šo priekšlikumu, bet vienlaikus arī ceru, ka tālākajās diskusijās izdosies panākt, ka Salacgrīva iegūs attīstības centra statusu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Salacgrīvai attīstības centra statuss – tas būtu ļoti labi, ja mēs tā līdz tam nonāktu, bet ir jāpaskatās arī uz to pašvaldību kā tādu. Šobrīd sanāk, –no Limbažu novada līdz Salacgrīvas... šīm pilsētām būs distance aptuveni 50 kilometri. Neapšaubāmi – arī iepriekš Dombravas kungs jau ieminējās par to –, ka tā tomēr ir savādāka pārvaldība. Nevar nepiekrist, un es pat gribētu teikt vairāk – tā ir vesela identitāte un vesela kultūrtelpa, kas ir Salacgrīvai izveidojusies. Un nekāds likums par kultūras stiprināšanu un vēsturiskajām zemēm to nekādā veidā neatspēkos.

Tas, protams... Tā ir arī cita veida domāšana, jo, kā minēja jau savā uzrunā Kazinovska kungs, pašvaldība tomēr strādā ar vietējām funkcijām pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, un tā ir pašvaldības pamatbūtība. Šajā gadījumā šīs vietējās funkcijas... manuprāt, šādās teritorijās var izveidoties šādi strīdi. Es negribētu piekrist tam, ka no Salacgrīvas novada neviens netiks ievēlēts Limbažu novadā. Es domāju, tā ir gana spēcīga vienība, kas spēs vienoties un tomēr ievēlēt, ja nu gadījumā šis priekšlikums netiks atbalstīts, arī kādu savu pārstāvi, bet tas iekodē jau pastāvīgus strīdus, un tā ir šī likumprojekta vājā vieta, ka nav sniegtas atbildes uz to, kādā veidā tiks veikta pārvaldība.

Un te es varētu turpināt. Šis ir tāds viens piemērs. Limbaži un Salacgrīva, kuriem ikdienā nu ne īsti... Protams, varam iet cauri, skatīties tās funkcijas, ko viņi šobrīd jau pilda kopā, un tas ir pilnīgi normāli, ka pašvaldības to dara. Nu, piemēram, Limbaži un Salacgrīvas novads... šobrīd jau viņiem ir kopīga sporta skola. Kas tur slikts, ka viņiem tā kopīgā sporta skola? Izglītības jomā un daudzās jomās sadarbojas kopā, viņi arī ir “ZAAO” akcionāri, tātad atkritumu apsaimniekošana, bet arī šis... civilās aizsardzības komisija, sabiedriskais transports, vēl vismaz pagaidām arī viņi piedalās šajā organizācijā, bet tas, ko mēs redzam šajā likumprojektā, šis likumprojekts jau attiecībā vismaz uz valstspilsētām un atvērtajiem novadiem arī stiprina sadarbību, ka nevajag gluži vieniem pašiem visu darīt. Vajag kopā ar blakus novadiem to darīt. Un arī šobrīd pašvaldības izvēlējušās šo sadarbības formu ar blakus novadiem ne tikai tāpēc, ka tā ir izdevīgāk, tā ir lētāk, tā ir efektīvāk. Ne jau tāpēc, ka tās pašas to nevarētu. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Salacgrīva, ja gribētu, varētu savu sporta skolu nodibināt un visus ar ierēdniecību nodrošināt, tur viss notiktu. Bet vai tas ir labākais scenārijs? Manuprāt, nē.

Bet šajā gadījumā pamatproblēma ir tajā, ka tieši šo... ka viņi šeit sadarbojušies, uzskatu, ka viņiem tā tālākā sadarbība būs veiksmīgāka, kaut gan Salacgrīvā ir gan sava būvvalde, viņiem ir sava vidusskola, viņiem teritoriju plānotājs pašiem savs. Viņiem jau ir šī vienība tāda stipri patstāvīga. Bet jautājums – kā viņi turpmāk šīs divas savstarpēji atšķirīgās... kā šīs divas savā ziņā atšķirīgās teritoriālās vienības, kuras katra ir kopusi kaut kādu savu identitāti, turpmāk varēs sadarboties? Un kā tās varēs izvairīties no tā, ka starp tām izceļas kaut kādi savstarpēji strīdi, jo, ja mēs salīdzināsim Limbažu pilsētu ar Salacgrīvas pilsētu, protams, Limbaži ir lielāki, bet arī Salacgrīva nav maza. Tai katrai būs savas intereses, un katra par tām savām interesēm cīnīsies. Kāds... Kā to varēs sabalansēt? Un vai tajā brīdī nepazūd pašvaldības kā tādas jēga? Un tas ir tas, kas, man liekas, šajā brīdī pazūd, jo diez vai kāds Salacgrīvas cilvēks sevi sāks saukt par limbažnieku turpmāk. Viņš tik un tā sauks sevi par salacgrīvnieku un domās par savas teritorijas attīstību vairāk nekā par Limbažu, jo šī distance ir 50 kilometri, ja brauks ar mašīnu... aptuveni 50 kilometri, kas šķir šīs teritorijas. Un, es domāju, tas ir pietiekami daudz. Rīdzinieks taču ikdienā nepārdzīvo par to, kā iet Jelgavā. Nu, Jelgava ir aptuveni šie 50... Tāpat arī jelgavnieks diez vai pārdzīvo par to, kas notiek Rīgā, savās... domājot par savām ikdienas vajadzībām.

Paldies. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ļoti interesanti, ka argumentācija vienā otrā gadījumā it kā ļoti līdzīga, bet nu tikai rezultāti ir pavisam citi. Saulkrasti un Salacgrīva – abi divi novadi... abi divi ļoti līdzīgā teritoriālā izvietojumā ar apmēram līdzīgu potenciālu. Vienā gadījumā mums nav ne jautājumu, ne problēmu saglabāt kā novadu. Otrā gadījumā parādās baigās problēmas, kur iebāzt šo novadu, lai lielāka būtu teritorija. Punkts viens.

Punkts divi. Runājot par to, ka apvieno visas tās jūras krastā... līča krastā esošās pašvaldību teritorijas, – varbūt tā ir laba ideja, bet tā ir diskutabla ideja. Un par to runāt šodien, kad ir runa par konkrēto karti, diez vai būtu nopietni, jo, godīgi sakot, manā pārliecībā... nu nav tādas pārliecības, ka tas arguments, ka, lūk, četras ostas ir labāk nekā viena osta vai divas ostas. Man liekas, ka tas arguments nu gan neiztur nekādu kritiku. Tāpēc es saku – šeit atkal mēs sastopamies ar pusfabrikātu. Man šķiet, ka šis jautājums nav līdz galam pārdomāts – kā Ziemeļvidzemē izveidot pašvaldību tīklu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Pāris replikas pie šī, kolēģi, ko sadzirdēju debatētāju izteiktajā.

Pirmais – par attīstību. Sadzirdēju, ka varētu tikt potenciāli apdraudēta Salacgrīvas novada un pilsētas attīstība. Es tam tomēr līdz galam nevarētu piekrist, jo tomēr arī iepriekšējā reforma rāda, aptaujājot pašvaldības, ka vairāk nekā puse pašvaldību skaidri pauda viedokli, ka lielākas teritorijas bija ļāvušas daudz veiksmīgāk piesaistīt investīcijas, piesaistīt finanses, lai attiecīgi, nu, veidotu darbavietas vai cita veida infrastruktūras attīstības projektus, kas nu kurā pašvaldībā ir svarīgi. Līdz ar to arī šajā gadījumā jaunajā Limbažu novadā tika diversificētas teritorijas, un tā attīstība... es domāju, ka tur ir pietiekami liels potenciāls ļoti labai un tādai sinerģiskai attīstībai. No vienas puses ir lauku teritorija, otrā pusē – šī piejūras teritorija.

Par kopīgu sadarbību, ko minēja Valaiņa kungs. Tas patiesībā ir lieliski, ka jau šobrīd šīm pašvaldībām ir kopīgi sadarbības mehānismi dažādās jomās. Un tas tādā ziņā mazina tās bažas, ko Valaiņa kungs pauda, ka varētu rasties kaut kāda veida strīdi par kopīgu pārvaldību, jo jau šobrīd kopīgi sadarbības mehānismi ir izveidojušies. Tas tikai nozīmē to, ka arī jaunajā Limbažu novadā daudz vieglāk būs strādāt, bet tas, ko sniedz šāda veida apvienošana, ir tas, ka uz pārvaldību, uz kopējiem administratīviem izdevumiem būs iespējams ietaupīt. Un šo naudu, kas ir ietaupīta, tā teikt, likt pakalpojumu attīstībā, pieejamībā un citos apstākļos.

Un trešais punkts – par identitāti. Šeit jāmin... Man liekas, ir tāda viena svarīga lieta, ka identitāte tomēr ir mērāma vairākos slāņos un nosakāma vairākos slāņos. Piemēram, es nāku no Bauskas, es esmu baušķenieks, bet tikpat labi es varu būt... es esmu arī latvietis un arī eiropietis. Un šajā gadījumā, ja Salacgrīvas novads tiks apvienots kopā ar Limbažu novadu, tas nevienā brīdī neaizliedz Salacgrīvas iedzīvotājiem kopt savu kultūru, kopt savu identitāti, un tā identitāte tiešām var būt daudzslāņaina. Un mēs vēl tikai, es domāju, redzēsim un varēsim priecāties par to, kā Limbažu novads būs attīstījies ne tikai ekonomiskajā ziņā, bet arī no identitātes viedokļa.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, cienījamie kolēģi, es iepriekšējās runās minēju, ka nevar tā pateikt, ka ir lielāki novadi vai lielākas pilsētas – tur ir attīstība daudz efektīvāka. Nē, tā attīstība ir atkarīga no finansējuma apjoma un atbalsta no valsts, no ERAF.

Es gribu nosaukt ciparus, kas ir nonākuši šīm 9 pilsētām. Šajā programmēšanas periodā bija paredzēts ERAF finansējums 165 miljoni vairāk... 9 pilsētām, 118 miljoni 21 centram un tikai 37 miljoni 89 novadiem. Nu kā šajās proporcijās var šie 89 novadi labāk attīstīties nekā kaut vai šis 21 centrs? Skaidrs, ka tas rada rezultātu, ka lauku teritorijās attīstība būs mazāka. Mazāka nekā 21 centrā vai 9 pilsētās. Tas ir no valsts atkarīgs, un nav taisnība, ka mazākas pašvaldības nespēj veikt savus pienākumus. Tā ir absolūti demagoģija. Es domāju, ka tas nevarētu būt arguments.

Šajā kartē, kas ir projekts, tomēr būtu jāņem vērā, kā es minēju, pilsētas... arī Salacgrīvas pilsēta, pilsētas kā tādas. Pēc būtības tur bija jābūt novadu centriem katrā lielākā vai mazākā pilsētā. Un tad, ja šis centrs ir 30–40 kilometrus tālu no, piemēram, Salacgrīvas, attīstības Salacgrīvai nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, es te vairāk... varbūt nepareizi mani uztvēra. Nu, bet pieņemsim, ja mēs skatāmies, tad Limbažu novadā tas, kas mums šajā projektā tiek piedāvāts, – tātad veidojas nepilni 13 tūkstoši iedzīvotāju, plus Alojas iedzīvotāji, kas ir nepilni 5 tūkstoši, nu, tad kādi... zem 18 tūkstošiem būs. Viņu kopējais budžets būs kaut kur ap 20... 26 miljoniem. Un tad nāk mums klāt 7 tūkstoši – Salacgrīvas novads ar 11–12 miljoniem... nepilniem 12 miljoniem eiro budžeta finansējuma.

Jautājums tāds. Skaitliski, protams, skaidrs, ka Salacgrīvas novada iedzīvotāji paliek mazākumā, un par patriotismu visi mēs varam runāt, bet tajā brīdī, kad iedzīvotāji... pašvaldības... būtībā, ka iedzīvotāji... tie, kas dzīvo, ievēlē tos, kas pārvaldīs viņu teritoriju, viņi arī šajās vēlēšanās... protams, viņiem interesē, kādā veidā tiks atrisināta konkrētā viņu telpa, dzīves telpa, konkrēti tas, kas notiek viņiem apkārt, ap viņu mājām.

Un šeit šie 11 miljoni, kas ir... nepilni 12 miljoni iekrīt šajā kopējā katlā, un tad jautājums – vai no tā kopējā katla tiešām tie atgriezīsies? Ja mēs paņemsim Limbažu novada vajadzības, tad es esmu pilnīgi drošs, ka Limbažu novadā noteikti viens vienīgs ūdenssaimniecības projekts Limbažu pilsētas vajadzībām pārsniegs šīs investīcijas. Un šis naudas sadalījums būs... var, iespējams, būt par sliktu tam pašam Salacgrīvas novadam, tāpēc jau tajā visā ir tomēr kaut kāda jēga atdalīt kaut kādā veidā šīs lietas. Un, manuprāt, Salacgrīvas novads ir... Arī pēc sarunām komisijā es aicinātu balsot tomēr “par” šo priekšlikumu, tas ir jēgpilni, un šos teritoriālos izaicinājumus un attīstības jautājumus risināt valsts līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 249. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 249. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 50, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 250. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Māris Kučinskis, arī paredz Salacgrīvas novadu saglabāt tā esošajās robežās, nosakot, ka administratīvais centrs ir Salacgrīva. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 250. – deputāta Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 53, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 251. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Adamovičs, paredz no Līvānu novada izslēgt Sutru pagastu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā Preiļu rajons tika sadalīts piecos novados, un lielākie no novadiem izveidojās Līvānu un Preiļu novads. Un Sutri ir pagasts, kura centrs – ciemats Sutri – atrodas 12 kilometru attālumā no Preiļiem un aptuveni 24 kilometrus no Līvāniem. Tīri ģeogrāfiski un visas citas saites, kas saista Sutru pagasta iedzīvotājus, ir viennozīmīgi lielākas ar Preiļiem, ar Preiļu novadu – gan bērni brauc šeit vidusskolās mācīties, arī iedzīvotāji brauc uz Preiļu pilsētu.

Un šobrīd, pēc otrā lasījuma tātad... gan Preiļu novada dome, gan arī es un VARAM... un arī Saeimā tika iesūtīta vairāk nekā 100 iedzīvotāju parakstīta vēstule par to, ka Sutru pagasta iedzīvotāji pēc šīs reformas vēlētos atrasties Preiļu novadā.

Tāpēc es esmu iesniedzis šo priekšlikumu un aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā šis deputāta Alda Adamoviča priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 251. – deputāta Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 56, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 252. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Romāns Naudiņš, paredz Līvānu novadam pievienot Vīpes pagastu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 252. – deputāta Naudiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 52, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 253. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Karina Sprūde, ir identisks Naudiņa kunga iesniegtajam priekšlikumam un arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 253. – deputātes Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 55, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 254. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Ludzas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 254. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 56, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 255. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Ciblas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 255. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 55, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 256. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Kārsavas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nu, praktiski ļoti līdzīgs jautājums jeb situācija, kāda ir, piemēram, Salacgrīvas novadā... kur Kārsava ir pilsēta. Šis novads faktiski ir uzskatāms par Ziemeļlatgales daļu līdz ar Baltinavas, Viļakas, Rugāju, Balvu novadu. Šeit es gribu minēt tādu interesantu faktu pārdomām. Par cik mēs zinām, ka šī projekta... reformu projekta līdzautori vai līdzdarbotājies bija arī pārstāvji no Latvijas Bankas, tad man rodas daži jautājumi. Proti, šajā Ziemeļlatgales daļā, konkrēti Balvos, teiksim, pēdējo desmit... nu, piecpadsmit gadu laikā ir bijušas piecu banku filiāles, šobrīd ir viena, pēdējā, – “Parex bankas” filiāle, un ir zināms, ka arī šī pēdējā filiāle tūlīt beigs pastāvēt. Teritorija – apmēram trešā daļa no Latgales... Ziemeļlatgale. Un iedzīvotāju skaits pārsniedz tur 20 tūkstošus... vairāk. Tad man jautājums šiem reformas autoriem, arī banku pārstāvjiem – kāda ir šī nākotne jaunajos novados Ziemeļlatgalē konkrēti? Paliksim bez konkrētiem pakalpojumiem. Tātad tas, ka nebūs pat bankas filiāles, – ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jau ir ieprogrammēts, iestrādāts process, kas jau paredz, ka nebūs uzņēmējdarbības, nebūs atbalsta zemniekiem un pakalpojumi netiks sniegti banku sektorā arī Kārsavas novadā, ja nebūs šo Balvu, Kārsavas, Viļakas, Baltinavas novadu kā tādu. Es domāju, ka arī šis fakts parāda, ka projekts ir brāķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Gan šodien, gan iepriekšējās reizēs, kad mēs balsojām par priekšlikumiem šajā likumprojektā, mums bieži tika piedāvāts nobalsot par status quo saglabāšanu mazās pašvaldībās, par mazu un ļoti mazu pašvaldību saglabāšanu. Jāatzīst, ka Latvijas pašvaldības pirms reformas tiešām bija ļoti dažādas gan pēc iedzīvotāju skaita, gan arī pēc finanšu iespējām, tāpēc iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, sociālo atbalstu, izglītību, citus pakalpojumus būtiski atšķiras atkarībā no viņu dzīvesvietas. Piemēram, pašvaldībai ar nodokļu ieņēmumiem no pāris tūkstošiem iedzīvotāju ir jānodrošina tāds pats pakalpojumu līmenis kā pašvaldībai ar 15 tūkstošiem iedzīvotāju. Un ir skaidrs, ka izdevumi uz vienu iedzīvotāju katrā gadījumā nav salīdzināmi. Tāpēc konsekventi esam balsojuši pret status quo saglabāšanu, jo tāda resursu sadrumstalotība neatbilst valsts attīstības mērķiem, iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai un arī visu reģionu ekonomiskai attīstībai. Tāpēc, atsaucoties tieši uz Kazinovska kunga teikto par pakalpojumu pieejamību, es gribētu teikt, ka gan Kārsavas, gan Mārupes iedzīvotāji ir pelnījuši vienlīdz labus pašvaldību pakalpojumus. Un šo pakalpojumu kvalitāte nav tieši atkarīga tikai no tā, vai attiecīgajā teritorijā ir bijusi pilsēta, vai tur ir bijusi būvvalde vai skola, vai cita iestāde, vai banka. Infrastruktūra kā tāda vairs... var arī neatbilst iedzīvotāju skaitam un pašvaldības ieņēmumu apjomam, un ne vienmēr tā ir priekšrocība. Tā var būt arī ierobežojums attīstībai, ja novada resursi netiek pārvaldīti stratēģiski. Daudz svarīgāka ir līdzekļu pieejamība, kas ļaus turpmāk nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Un, protams, tādās vietās kā Kārsava bez šaubām ir arī svarīgi stratēģiski skatīties uz attīstības ieguldījumiem. Pašvaldībā, kurā ir pāris tūkstoši iedzīvotāju, tas vienkārši viss nav iespējams un nav apvienojams.

Tāpēc aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu teikt, ka... atbildēt savā ziņā Golubevas kundzei. Arī pēc šīs reformas... es jūs nevaru diemžēl iepriecināt, jo tās izmaiņas būs pašvaldību lieluma ziņā, būs... 10 reizes atšķirsies mazākā no lielākās, un pat vairāk nekā 10 reizes atšķirsies mazākā pašvaldība no lielākās. Jūsu pieminētais piemērs – Kārsava, Mārupe... Arī pēc šīs reformas, īpaši uzsvēršu – tieši pēc šīs reformas! – atšķirība starp Mārupes iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu saņemto kvalitāti un Kārsavas būs trīs reizes. Tāda tā bija pirms reformas, un tāda tā būs arī pēc reformas. Respektīvi, šī reforma nedos nekādas izmaiņas. Jautājums Kārsavas iedzīvotājiem būs tas, ka viņu finanšu resurss, kas ir noteikts, konkrēts budžets un konkrēta teritorija, kas ir pārvaldībā... Jautājums – kādā veidā viņi varēs lemt par to, kas notiek tieši Kārsavā? Un vai Kārsavas iedzīvotāji būs (tas ir liels iedzīvotāju skaits – tie ir... sanāk, tie ir pieci tūkstoši, vairāk nekā piecarpus tūkstoši iedzīvotāju)...? Vai dzīve viņiem tajā brīdī, kad šī vara savā ziņā tiks centralizēta... vai viņiem dzīve uzlabosies pēc šī? Un šie pieņēmumi – vai tie tiešām piepildīsies? Tas ir, manuprāt, tas, ko centās pateikt Kazinovska kungs. Un, arī manā ieskatā... man ir tā pārliecība par to, ka bez valsts atbalsta mēs nevaram cerēt uz to, ka Kārsavas novadā kaut kas attīstīsies. Mēs varam, ja reformas mērķis ir varas centralizācija, optimizācija un iedzīvotāju sadzīšana tādās lielākās vienībās, tad tas tiešām atgādina tādus kolhoza laikus, kaut kad, nezinu, ko grāmatās varam lasīt par Padomju Savienību, kad viss notika... tāda centralizācija. Man tas nav saprotami, man tas nav arī pieņemami, tāpēc, manuprāt, tās reformas, par ko jūs paši arī balsojāt, viens no priekšlikumiem, kas pēc būtības nozīmē vēlētu nullto līmeni, ko jūs jau nobalsojāt, tam bija jābūt tagad jau atbildētam, jo šis vēlētais nulltais līmenis – tā arī būtu atbilde Kārsavas novada iedzīvotājiem par kaut kādu finanšu resursu, nevis 2 procentiem no kopējā budžeta... par kaut ko reālu, par reālām funkcijām, ko tad viņi paši varētu lemt par to, kas notiek šajā viņu apdzīvotajā vietā, apdzīvotajā teritorijā, kur šie iedzīvotāji dzīvo.

Šobrīd tādas atbildes nav, tiek veidotas lielas teritorijas bez lokālās pārstāvniecības pārvaldības iespējām, tāpēc arī man liekas, ka šis priekšlikums ir vietā, un es to pats atbalstīšu, jo, kā jau minēju, mums, Saeimai, vajadzētu izteikt katram deputātam viedokli par katru novadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, es gribētu tomēr cienījamajai Marijai Golubevai pateikt, ka – cik ilgi mēs uzturēsim to mītu? – veidosim lielākas pašvaldības un tad visi pakalpojumi pēkšņi, visa attīstība notiks? Vai tad jūs nezināt, ka lielās pašvaldības, kā Daugavpils, pat Liepāja, – tās ir saņēmējas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Un tās pašvaldības, kas ir donores (tā pati Mārupe), jūs gribat likvidēt, apvienot, riskēt, kas būs, nebūs, ja apvienos. Vai būs donors, vai vairs nebūs donors. Var jau šo mītu uzturēt, bet es zinu no prakses – tur, kur nav savas pašvaldības pārstāvniecības, tur, kur ir kaut kāds ieceltais, tur šī attīstība... tur šī pieeja, tur šie līdzekļi nonāks otršķirīgā kārtā – gribam to vai ne. Mēs ejam uz to, lai, likvidējot mazākās pašvaldības, es te runāju tieši par pilsētām... lielākām, mazākām... likvidējot pilsētu pašvaldības, kas ir šobrīd novadi, mēs atstājam šīs pilsētas un novadus likteņa varā. Nu nebūs tādas attīstības, pēkšņi ne no kā nenotiks.

Nu, varam mēs balsot, tikai atcerieties, Marija, jūs arī būsiet atbildīga par šo vanckaru, kas šobrīd tiks nobalsots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es arī ar visu cieņu pret Mariju Golubevu tomēr vēlētos oponēt.

Pēc viņas loģikas sanāk tā – ja diviem nabagiem pieliktu klāt astoņus nabagus, tad desmit nabagi visi kopā dzīvos labāk. Tas tā nav. Un šeit atslēga, it īpaši runājot par Austrumlatviju, varētu būt tikai trīs risinājumi. Varētu būt.

Pirmais – labklājības līmeņa celšana visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet par to pirmām kārtām ir atbildīga valdība.

Otrais – speciālas valsts programmas, lai izlīdzinātu reģionālo labklājības līmeņu atšķirības, bet, kā mēs redzējām, pat tad, kad komisija nobalsoja par priekšlikumu izveidot speciālu fondu nomaļu efekta mazināšanai, pēdējā brīdī valdošā koalīcija nolēma nobalsot “pret”, un šī fonda nebūs.

Un trešais. Protams, varētu atcerēties slaveno formulu no Ekonomikas fakultātes 1. kursa par pastāvīgajām un mainīgajām izmaksām un ekonomiski pamatot šo reformu, izstrādājot otro reģionālo līmeni. Tā kā otrā reģionālā līmeņa nav, diemžēl šo formulu arī nevar iedzīvināt.

Tā ka šajā gadījumā mēs varam balsot “pret”, mēs varam balsot “par”, mēs varam atturēties, nekas nemainīsies, jo nekādas ekonomikas attīstības, tikai saliekot novadus lielākos, nebūs. Mums šajā gadījumā brīnumnūjiņas nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai otro reizi.

M. Golubeva (AP!).

Kolēģi! Pavisam īsi, atbildot gan uz Kazinovska kunga, gan Ločmeles‑Luņovas kundzes iebildumiem.

Neviens nav teicis, ka, saliekot kopā vairākas teritorijas, kurām ir salīdzinoši zemāks ienākumu līmenis, uzreiz notiks brīnumi, bet ieguldīt šajā apvienotajā teritorijā stratēģiski būs daudz gudrāk nekā ieguldīt atsevišķi katrā sadrumstalotajā teritorijas daļā.

To mēs principā aicinām arī darīt, balsojot šajā gadījumā “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Golubevas kundze! Tas, ko es gribētu redzēt, un tas, kas šajā reformā neparādās, – neparādās atbilde šiem (nosacīti) novada necentriem, tātad nomalēm, tam, kas būs apkārt. Ja mēs paskatāmies, nu, pēc... lai tā saprotamāk būtu. Ja mēs paņemam Rīgu un pievienojam klāt Garkalni, Mārupi un Babīti, protams, Rīgai palielinās budžets, un mēs varētu... Rīga varētu koncertzāli jau nākamgad uzbūvēt par šo naudu, un vispār nebūtu nekādu problēmu, un vēl ļoti daudzas skaistas lietas varētu Rīga izdarīt. Bet jautājums – kas notiks Mārupē, Garkalnē un Babītē? Tajā brīdī arī tās sāks izpausties.

Tāpat arī šajos novados. Šis jautājums ir – kas notiks Kārsavā? Tās vajadzības centram, kas tiek veidots par attīstības centru, jau nesamazinās, tās tikai palielinās. Tur, kur problēmjautājumi jau ir tikpat naudietilpīgi, kad izveidojas vienots budžets, – protams, ir vēlme paņemt šo naudu un ieguldīt kaut kamā lielā, bet... Bet ir ikdienas vajadzības, piemēram, tie paši bērnudārzi, kas paliek tai pašā novadā tuvāk iedzīvotājiem. Nu ko tad tajā Kārsavā viņiem darīt? Kas viņiem jādara? Jāpārvācas ar visiem bērniem uz dzīvi tuvāk centram. Tas, manuprāt, nav tas, uz ko mums būtu jāiet. Tieši otrādāk – jāmeklē instrumenti, kādā veidā mēs varam veicināt cilvēku dzīvi reģionos. Piemēram... nu, tepat, Igaunijā, dažādi piemēri. Tāpat arī diemžēl neatbalstītā valsts investīciju programma, jo bez tādas valsts investīciju programmas mēs diemžēl tālāk nevarēsim strādāt.

Šī reforma nav devusi atbildi Kārsavas iedzīvotājiem, kā viņu dzīve tiks organizēta tālāk. Ir tikai pateikts tas, ka būs lielāka, centralizēta... Bet tas ne vienmēr nozīmē, ka uzreiz būs labāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies. Turpinot debates ar Golubevas kundzi, es ceru, ka viņa runāja tieši otrādi. Es nevarēju saprast, par kādām investīcijām viņa runā. Ja mēs runājam par valsts investīcijām, par to arī bija domātas speciālās valsts programmas. Ja mēs runājam par privātajām investīcijām, es labprāt uzklausītu... par pašreizējām Kārsavas novada konkurences priekšrocībām un kas tur būs tas, kas pievilks tās investīcijas arī pēc apvienošanās. Jo, ja jūs paskatīsieties kartē, jūs sapratīsiet, ka tieši atrašanās vieta Kārsavai un pārējiem novadiem ir tā galvenā problēma, lai tur kāds no privātajiem kaut ko ieguldītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mēs visu laiku atgriežamies pie vienas un tās pašas diskusijas. Ir runa par to, ka iepriekšējā reforma, kuru kritizē visi, kam nav slinkums, un kritizē lielā mērā ļoti pamatoti, palika pie tā, ka 119 pašvaldības, kas šodien ir Latvijā... No tām lielākā – absolūti lielākā! – daļa ir nepatstāvīgas, nevar izdzīvot bez attiecīgas valsts vai pašvaldību izlīdzināšanas palīdzības. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Mainot šo sistēmu, mainot šo struktūru, vajadzētu tomēr paskatīties, ka katrs no izskatāmajiem projektiem ir projekts. Līdz ar to, projektējot, teiksim, jaunu pašvaldību... novadu izveidošanu, teritorijas paplašināšanu, iedzīvotāju skaita palielināšanu, tiešām ir jārēķina arī, kas... kādi ir labumi. Kādi projekti būs īstenoti šinī jaunajā teritorijā, kā izskatīsies finansēšanas modelis, no kurienes nāks investīcijas – no valsts budžeta... vai tās būs privātās.

Pagaidām visa argumentācija, kas bija līdz šim debatēs... Vienīgā ministrija, kas varēja kaut cik sakarīgi pateikt, kas jaunizveidojamajās teritorijās parādās, ir Satiksmes ministrija, – kad runa bija par konkrētiem ceļa posmiem, ko būtu nepieciešams uzlabot, izremontēt vai uzbūvēt tā, lai sakārtotu šo infrastruktūras veidu. Neviens cits par to nerunāja. Kāds ir labums iedzīvotājiem no katras novitātes?

Golubevas kundze teica par to, ka, lūk, lielāka teritorija ir labāka nekā mazāka teritorija. Tādā gadījumā varbūt mēs parūpēsimies, lai pievienotu Vatikānam visu Itālijas teritoriju, un tad būs prieks un laime arī Itālijā, kura ir lielākais... viens no lielākajiem parādniekiem Eiropas Savienībā. Tas nav kritērijs – teritorijas lielums un pat iedzīvotāju skaits –, un to parāda un pierāda starptautiskā pasaules, tajā skaitā Eiropas, prakse.

Kritēriji ir pavisam citi. Tie ir ekonomiskie kritēriji, par kuriem būtu jārunā, aizstāvot vai atspēkojot vienu vai otru pozīciju. Te ir tā problēma, lielākā problēma visās mūsu debatēs. Jo nav tās projekta saturiskās puses, un, ja tās nav, tad mēs runājam tikai emocionāli. Būs lielāka teritorija, būs vairāk investīciju, būs lielāka nauda un tā tālāk, un būs laime cilvēkiem. Cilvēku saraksts ir (Nav skaidri saklausāms.)... kabatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 256. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 57, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 257. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz Zilupes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 257. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 57, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāte Liepiņa ir pieteikusies runāt par procedūru. Lūdzu, aktivizējiet sadaļu “Par procedūru”.

Liepiņas kundze, lūdzu, piesakieties debatēm par procedūru, aktivizējot pogu.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

(Skaņas pārrāvums.)... e-Saeimas dalībnieki (Skaņas pārrāvums.)... Lai gan uzskatu, ka...

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, Liepiņas kundze. Sāciet no sākuma! Mēs jūs nedzirdam.

L. Liepiņa. Tagad jūs dzirdat? Nedzirdat. Burvīgi.

Sēdes vadītāja. Mēs jūs dzirdam, tikai runājiet tuvāk mikrofonam.

L. Liepiņa. Tagad jūs dzirdat?

Sēdes vadītāja. Mēs dzirdam, jā.

L. Liepiņa. Tagad jūs dzirdat. Nu tad tā, vēlreiz. E-Saeimas dalībnieki un e-Saeimas viesi, – lai gan es uzskatu, ka šo sēžu, Saeimas sēžu, norise e‑Saeimas sistēmā ir neleģitīma un darbība tajā pārkāpj manis doto zvērestu ievērot Satversmi un likumus –, šodien es esmu izdarījusi izvēli par labu saviem vēlētājiem, kas ir Varakļānu iedzīvotāji, un es piedalīšos balsojumos par Varakļānu nākotni saskaņā ar Varakļānu iedzīvotāju izteikto gribu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāte Liepiņa tātad mūs informēja, ka piedalīsies balsojumos saistībā ar Varakļāniem.

Turpinām darbu.

Kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Vēl vispirms deputātu reģistrācija. Tā veiksmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām darbu pie likumprojekta.

Vārds atbildīgās komisijas referentam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs. Kolēģi! Tātad turpinām darbu pie likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” izskatīšanas trešajā lasījumā pēc tabulas Nr. 2521A.

Diskutēsim un lemsim par 258. – deputāta Teirumnieka priekšlikumu. Tas paredz no Madonas novada izslēgt Varakļānu novadu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Lai arī kā negribētos, bet šodien jāatgriežas pie Latvijas tapšanas idejas pirmsākumiem – vairāk nekā 100 gadus seniem notikumiem. Faktiski esošo situāciju varam salīdzināt ar 1917. gadā notikušo, kad Francis Kemps ar domubiedriem uzskatīja, ka Latgalei jāpieprasa autonomija ar atsevišķas guberņas tiesībām Krievijas valsts teritorijas ietvaros, savukārt Francis Trasuns ar domubiedriem bija par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi. Jautājums tika izšķirts ar 1917. gada 27. aprīlī Rēzeknē notikušo kongresu, kurā tika lemts, ka Latgalei jāatdalās no Vitebskas guberņas un jāapvienojas ar Vidzemi un Kurzemi. Latgale toreiz ietvēra Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķus, kur Varakļāni bija Rēzeknes apriņķa sastāvdaļa.

Kongresā pieņemtais lēmums bija vēsturisks attiecībā arī uz novadu robežām ilgtermiņā. Diemžēl laika griežos dažādu varu pieņemto lēmumu rezultātā Latvijas kā valsts dibināšanas pirmsākumu novadu robežas ir būtiski mainītas. Jo sevišķi tas attiecināms uz Latgales teritoriju, kur līdz pat 1945. gadam Latgales teritorijā bija Krustpils, Atašiene, Barkava, Varakļāni un arī citas apdzīvotas vietas.

Pēc Otrā pasaules kara padomju vara, veidojot rajonus, darbojās pēc principiem, kur netika ņemtas vērā kultūrvēsturiskās robežas, tieši pretēji. Šodien mēs runājam par teritorijām, kas vēsturiski līdz 1963. gadam bija Latgales kultūrvēsturiskajā novadā, bet pēc padomju varas lēmuma tika pievienotas Vidzemei. Toreizējais lēmums šobrīd vistiešākajā mērā attiecināms uz esošo... esošā Varakļānu novada iedzīvotāju domstarpībām par piederību Latgalei vai Vidzemei.

Administratīvi teritoriālajai reformai jābūt datos balstītai, izvēloties labāko no iespējamajiem scenārijiem, kas būtu pamatots ekonomiskajā izaugsmē, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un konkurētspējas paaugstināšanā, kur tikpat būtisks aspekts ir arī iedzīvotāju identitātes, kultūrvēsturisko saišu stiprināšanas un kultūras jomas attīstības jautājums.

Šobrīd runājam par Varakļāniem, kas ir viens no latgaliskās kultūras attīstības centriem. Pēc 2011. gadā notikušās tautas skaitīšanas datiem, šinī novadā latgaliešu valodu saziņā lieto 67 procenti iedzīvotāju, šobrīd, iespējams, pat arī mazāk. Situācija, ja Varakļānu novads atradīsies Madonas novadā... Situācijā, ja Varakļānu novads atradīsies Madonas novadā, rodas pamatotas bažas par to, vai tiks nodrošināti nepieciešamie pasākumi Valsts valodas likuma 3. panta ceturtās daļas ievērošanai, tas ir: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latgaliešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Liela daļa Varakļānu iedzīvotāju novada pievienošanu Madonas novadam uztver kā latgaliskās identitātes zaudēšanu.

Strādājot pie administratīvi teritoriālās reformas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veica konsultācijas ar pašvaldībām, un apkopotā statistika liecina, ka darbaspēka migrācija Rēzeknes novada teritorijā jau pašlaik sastāda 13,8 procentus no Varakļānu novadā nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Madonas novadā – savukārt 3,1 procentu no nodarbinātajiem varakļāniešiem. Tas ir 4,45 reizes mazāk nekā Rēzeknes novadā. Šie dati ir, runājot par esošo situāciju, bet neņemot vērā to, ka Rēzeknes novada teritorija atrodas Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, kas paver plašas iespējas izmantot tās dotās iespējas attiecībā uz uzņēmējdarbības attīstību.

Tāpat, ja mēs runājam par valsts institūcijām, tad tās, kuras nav pārstāvētas Madonas novadā un nebūs pārstāvētas, ir arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola, Rēzeknes tehnikums, Valsts robežsardzes koledža, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kas ir pamats jaunas, izglītotas sabiedrības audzināšanai un arī reģiona attīstībai.

Ja skatāmies uz valsts institūcijām, teiksim, tas pats Lauku atbalsta dienests ar Austrumlatgales reģionālo lauksaimniecības pārvaldi atrodas Rēzeknē, ja runa ir par Viduslatviju, tad pārvalde būs Jēkabpilī. Ja runājam par Valsts darba inspekciju, birojs atrodas Rēzeknē, savukārt Vidzemes reģionā – būs Gulbenē vai Cēsīs. Un tā tālāk. Šo piemēru ir diezgan daudz.

Bet jebkurā gadījumā, ja mēs raugāmies arī uz ceļu tīklu, tad viens no svarīgākajiem attīstības, jāsaka tā, virzītājiem ir arī attālums un ceļa kvalitāte, un šobrīd tas ir tas, kas runā par labu Rēzeknei, jo faktiski šeit starpība ir ne tikai attāluma ziņā, bet arī ceļa kvalitāte...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Lielākā daļa no deputātiem, protams, nav no Latgales, un tas jautājums, kā balsot par 258. priekšlikumu... Manuprāt, tur ir jautājums par tagadni, pagātni un nākotni.

Runājot par tagadni. Jums jāuzdod jautājums: “Varakļāni ir “pīci, pīci” vai “pieci, pieci”?” Manuprāt... Nu, labi.

Runājot par pagātni. Varakļāni ir bijuši daļa no Latgales, un, es domāju, Vidzemes, tā teikt, kartē tie ir iezīmēti tikai ar tādu varu, kuru šajā namā cenšas noliegt.

Visbeidzot, runājot par nākotni. Nu, ko tad mēs vēlamies kā parlaments? Mēs vēlamies, lai Varakļāni būtu Vidzemes piedēklis, nomale, vai mēs vēlamies, lai Varakļāni būtu par būtisku daļu no artērijas Latgalē?

Man Varakļāni vienmēr ir bijuši “pīci, pīci”, man vienmēr Varakļāni ir asociējušies ar Latgali, un man Varakļāni labāk izskatās nākotnē Latgalē nekā Vidzemē. Labāk būt par daļu no būtiskas artērijas nekā nomali. Tāpēc es balsošu “par” 258. priekšlikumu un aicinu arī jūs atbalstīt 258. priekšlikumu. Lai veicas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie...! (Skaņas defekts.)... Tikai... Tikai tajā... Vai tagad dzird? Kur man runāt, kādā mikrofonā? Kurā vietā...? (Tehniskas problēmas. Pie kāda vēršas.) Palīdzēsiet varbūt atrast, kur šai datorā ir mikrofons? Jūs taču mani dzirdat tāpat, vai ne?

Sēdes vadītāja. Tehniskais pārtraukums.

L. Liepiņa. Nu, kāpēc jūs nedzirdat? Datoram acīmredzot... Tagad jūs dzirdat mani?... Burvīgi.

Cienījamie e-Saeimas viesi! Tie, kas nedzird, tie nedzirdēs, tie, kas gribēs sadzirdēt, tie vienalga sadzirdēs. Tātad ja cilvēks grib, lai viņu uzskatītu par nomali, tad cilvēks arī būs nomale. Tā, kā teica deputāts Bondars. Bet nevienam cilvēkam nevar atņemt viņa valodu, nevar atņemt viņa kultūru, cilvēkam nevar atņemt saknes, ja viņš pats to nevēlas.

Mīļie draugi! Ja mēs šeit nedzirdam viens otru divu soļu attālumā, tad es ļoti vēlētos, lai mēs sadzirdētu šodien Varakļānu iedzīvotājus, kuri ir sapulcējušies Varakļānos, 200 kilometru attālumā, jo mēs šeit esam mūsu tautas ievēlēti, nevis vienkārši tāpat sanākuši kaut kādā e-platformā kaut ko parunāt. Kaut gan esam gan sanākuši.

Ja jūs esat, cienījamie e-Saeimas viesi, tik moderni, ka spējat pat Satversmi moderni interpretēt un e-platformā noturēt sēdes, kuras neparedz ne Satversme, ne Kārtības rullis, tad esiet, lūdzu, tik moderni un ieklausieties, ko jums saka Varakļānu iedzīvotāji, kā viņi dzīvo pēdējos gadu desmitus, saglabājot gan savu valodu, gan savu kultūru, gan savu nacionālo identitāti. Bet viņu ikdienas dzīve ir saistīta ar Madonu.

Cik modernam ir jābūt, lai saprastu tieši tik elementāras lietas? Ja mēs šeit šodien būtu visi vienā Sēžu zālē, nevis kaut kur kāds ar elektrību, kāds bez elektrības, kāds ar ieslēgtu mikrofonu, kāds bez mikrofona... vai ar austiņām, vai bez austiņām... vai kāds varbūt, ēdot kādu kotleti... Ja mēs visi būtu vienā telpā, tad es jūs palūgtu pacelt roku tos, kuri kaut reizi savā dzīvē ir bijuši Varakļānos. Nevis vienkārši izbraukuši cauri, noķērcoties: “Varakļāni, pīci, pīci”, kā te viens otrs zālē sēdošais, bet izsēdušies ārā Varakļānos, paskatījušies apkārt, kas tur notiek, varbūt parunājot ar kādu Varakļānu iedzīvotāju un pajautājot, kādas tad ir jūsu, Varakļānu, vēlmes?

Jā, un jūs varat atņirgt zobus, Mārtiņ Bondar, kā jūs esat veiksmīgi to iemācījies, sēžot jau šeit vairākus sasaukumus. “Varakļāni, pīci, pīci” – tas ir viss, ar ko jums Varakļāni asociējas.

Aicinu ieklausīties Varakļānu iedzīvotājos un neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt Varakļānu iedzīvotāju vēlmi šajā absurdajā novadu reformā būt klāt pie Madonas novada.

Tas attiecas arī uz jums, Bondara kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es tomēr aicinu debatētājus atcerēties, ka šī ir Saeimas sēde, lai arī notiek e‑platformā.

Es gan piebildīšu, ka šobrīd Saeimas attālinātajā e-sēdē piedalās 96 deputāti, pietiekams deputātu skaits, un nav nekādas problēmas šo sēdi noturēt un turpināt.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Kurā – Madonas vai Rēzeknes – novadā būtu iekļaujams Varakļānu apvidus, tas ir jautājums par piederību Vidzemei vai Latgalei.

Ja Vidzemei, un Madonas novads neapšaubāmi ir Vidzemes daļa, tad nav saprotams, kā šeit darbojušās Latgalē tik nozīmīgas personības kā Jaunās Derības tulkotājs latgaliešu rakstu valodā priesteris Aloizijs Broks, latgaliešu ortogrāfijas izveidotājs Pēteris Strods, katoļu bīskaps Boļeslavs Sloskāns, latgaliešu folkloras apzinātāji brāļi Smelteri, trimdas latgaliešu literatūrvēsturnieki un kultūrvēsturnieki Leonards un Donāts Latkovski? Par mūsdienām runājot, te dzimis gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks, aktieris Bērtulis Pizičs, starp citu, viena no filmām, kurā viņš tēloja, saucas “Aizaugušā grāvī viegli krist”.

Esmu saņēmusi vēstules no varakļāniešiem ar atšķirīgiem viedokļiem. Nupat nesen no Modras Vilkaušas, kura raksta (citēju): “Darbojoties Varakļānu novadā, kurš visus šos gadus ir atradies Vidzemes plānošanas reģionā, mana latgaliskā identitāte ir tikai nostiprinājusies un augusi. Neviens man to nekad nav liedzis, un tā nekad nav tikusi apdraudēta.” Būtu pavisam traki, ja arī lokālo identitāti aizliegtu, bet ir tāds jēdziens kā “dabiskā vide”, kurā vislabāk izaug un attīstās novadu patība. Madonas novads ir bagāts ar piederību Vidzemei. Piederība Latgalei, ja tur ir, tad pakārtota.

Izsenis Varakļāni piederējuši Rēzeknes apriņķim un plašāk – Latgalei. Padomju laikos notika voluntārs mēģinājums vai pārdalījums, ietverot Varakļānus Madonas rajonā. Man oponējuši, ka Varakļānu latgalisko identitāti varēs nostiprināt, kad būs runa par kultūrvēsturiskajiem novadiem. Var, protams, būt vienlaikus Vidzemē un Latgalē, bet vai nav loģiskāk gan administratīvi, gan kultūras ziņā ietilpt vienā piederības laukā?

Te jau vairākas reizes atskanēja populārais izteiciens “Varakļāni, pīci, pīci”, bet tas nekad nebūs ar to pašu svaru kā “Varakļāni, pieci, pieci”. Otrais ir neitrālāk, bez valodiskā smeķa. Aizaugušā grāvī patiešām ir viegli iekrist. Varakļānu novadā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti rāda, ka krietna daļa to vēlas darīt. To nevar viņiem liegt, un balsošanas rezultāti – kādi būs, tādi būs, bet ir tāda trāpīga latgaliešu paruna “Izapērās poši ar sovām pōtogām”.

Laiks visu noliks savās vietās, bet es piederu – kā kāds to apzīmēja – šauri domājošai grupai un balsošu par Varakļānu piederību Rēzeknes novadam, līdz ar to arī Latgalei.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti, kolēģi! Cienījamās deputātes! Šī reforma, protams, ir būtisks atspēriena punkts reģionu... visas Latvijas attīstībai, arī Latgales. Tātad, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, – tas paredz no Madonas novada izņemt Varakļānu pagastu, Murmastienes pagastu un Varakļānu pilsētu.

Pēdējo nedēļu laikā esmu vairākkārt saņēmis Varakļānu novada iedzīvotāju vēstules – gan deputātu, gan uzņēmēju, gan pensionāru biedrības vēstules –, kurās faktiski lielākajā daļā visi kā viens ir uzsvēruši vēlmi, lai Varakļānu novads tiktu pievienots Madonas novadam. Novada iedzīvotāji savās vēstulēs ir skaidri uzsvēruši, ka sadarbība kultūras, izglītības un sporta jomā gadu garumā ir notikusi tieši ar Madonas novadā iekļautajām novada teritorijām. Es pats kā madonietis, kā Madonas novada iedzīvotājs, tiešām to gadu gaitu garumā varu apliecināt. Tāpat iedzīvotāji vēstulēs uzsvēra, ka novada saimnieciskā dzīve pēdējo desmit gadu laikā ir arī bijusi orientēta Madonas novada virzienā.

Vēršu Saeimas deputātu uzmanību, ka no aptaujas rezultātiem, kas bija Varakļānu novadā par pievienošanu Madonas novadam, 84,28 procenti iedzīvotāju nobalsoja par pārliecinošu vēlmi pievienoties Madonas, nevis Rēzeknes novadam. Tur nebija tā, ka piedalījās viens, divi vai desmit. Faktiski tūkstotis, manuprāt, gan... jā, tūkstotis gandrīz cilvēku nobalsoja. Mums ir jārespektē šo cilvēku vēlmes.

Tagad mazliet par šo likumdošanas pusi. Atgādināšu, ka šis ir likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Novadus mēs dalām pēc tajā noteiktiem kritērijiem. Piederība Vidzemei vai Latgalei šo kritēriju vidū nav. Tieši otrādi – ir pateikts, ka to noteiks cits likums un tas būs, vadoties nevis no pašvaldību robežām, bet pavisam citiem kritērijiem. Tādēļ pati diskusija, ko mēs te šodien aizsākām, par to, kur būt Varakļāniem – Vidzemē vai Latgalē –, ir faktiski... kā liet ūdeni uz jau tagad zaudētas lietas dzirnavām, ja tas būtu Satversmes tiesā.

Neatkarīgi no tā, kurš viedoklis vairāk simpatizē, ja novadu iekļaušana kādā no abiem novadiem atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, tad es vadīšos pēc pašvaldības un iedzīvotāju viedokļa, nevis no kritērija, ko šis likums pats saka. Piederību kultūrvēsturiskajām zemēm noteiks cits likums, un neviens neaizliegs Varakļānu... Murmastienes, Varakļānu pilsētas, Varakļānu pagasta iedzīvotājiem sarunāties arī latgaliešu valodā.

Kolēģi! Tātad šo tiešām no likumdošanas puses aicinu atcerēties. Tiešām daudzkārt, faktiski gandrīz katru vasaru un pagājušvasar (šovasar vēl nav sanācis), viesojoties Varakļānos un Madonā arī... Abi šie līdzšinējie novadi, kas tagad ir atsevišķi, ir uzsvēruši šo vēlmi būt kopā, un mūsu uzdevums ir respektēt iedzīvotāju vēlmi.

Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt to, ka Varakļāni ir pie Madonas novada, kā tas ir paredzēts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākotnējās iniciatīvas, un neatbalstīt šo, 258., priekšlikumu.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Kolēģi! Es vēlos nedaudz iezīmēt tā lēmuma pieņemšanu, kurā mēs šobrīd esam, no Administratīvi teritoriālās reformas komisijas perspektīvas, kāpēc mēs kā komisija nolēmām, ka Madonas novadā ir iekļaujams Varakļānu novads, līdz ar to atbalstot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto modeli.

Tās pirmās diskusijas par to, kur labāk Varakļānu novadam būt, atcerieties, mums bija jau otrajā lasījumā, kad arī Saeimā diezgan amizanti Varakļānu novadu iebalsojām gan pie Rēzeknes novada, gan pie Madonas novada.

Tajā brīdī, kad otrajam lasījumam diskutējām par šiem aspektiem... Es teiktu, tā bija viena no retajām reizēm, kad komisijas zālē bija sapulcējušies ļoti daudz cilvēku – gan nevalstiskās organizācijas, gan vienkārši pašvaldības iedzīvotāji, kuri bija atbraukuši paust savu viedokli. Ne katrā gadījumā, ne katrā apspriešanas reizē tā bija. Šajās diskusijās tie viedokļi tiešām ļoti dalījās. Bija nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji, kuri pauda jau daudzu deputātu iepriekš pausto viedokli, ka Varakļāni ir “pīci, pīci”, savukārt otrā pusē bija tikpat stingra nostāja arī no domes deputātu puses un arī iedzīvotājiem, ka tomēr Madonas virziens ir daudz labvēlīgāks.

Tajā brīdī komisijas deputātiem objektīvi bija diezgan grūti pieņemt lēmumu šādā diezgan sarežģītā situācijā, un tā iemesla dēļ komisija lēma uzdot Varakļānu novadam veikt iedzīvotāju aptauju.

Varakļānu novads to arī veica, jāsaka, diezgan augstā kvalitātē. Bija rekordliels aptaujāto iedzīvotāju skaits, kuri piedalījās šajā aptaujā. Vairāk nekā 84 procenti skaidri apliecināja, ka redz nākotni kopā ar Madonas novadu. Jo, kā to apliecina gan iedzīvotāju paustais, gan dažādi sociālekonomiskie dati, tā sadarbība un sinerģija ar Madonas novadu, ar Madonas novada teritoriju ir bijusi jau vairāku desmitu gadu garumā. Tas ir... Tas tādā ziņā arī skaidri apliecina, ka pārvaldību uz jau esošas sadarbības bāzes ir daudz... daudz vieglāk un daudz racionālāk izveidot.

Arī pēdējā laikā ļoti daudz iedzīvotāju raksta no Varakļānu novada... Rakstītais robežojas dažkārt pat uz tāda izmisuma, liela sašutuma, vai tiešām tik... neieklausoties iedzīvotāju viedoklī, Saeima var pieņemt lēmumu?

Tā ka arī šajā gadījumā man ir prieks, ka komisijas vairākums atbalstīja Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā, un es balsošu tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! No savas puses, klausoties šīs debates, es gribētu sākt uzrunu ar to, ka pateikt paldies visiem, kas tajās piedalījās, kas izteicās publiskajā telpā. Es gribu pateikt paldies Aldim Bukšam, Agrim Bitānam, Ilgai Šuplinskai, kultūras darbiniekiem.

Tieši tā demokrātisks process arī notiek, kad tiek izsvērti un izdiskutēti dažādi lēmumi, bet, iedziļinoties šajā tēmā, man ir skaidrs, ka Varakļānu iedzīvotāju aptaujas veikšanas rezultātā tomēr tā nebija lielākā daļa no Madonas... ui... Varakļānu iedzīvotājiem.

Tas, ko es gribu teikt, ka galvenais arguments, kāpēc iebilst, ir it kā demokrātija, bet tieši par demokrātiju es arī varbūt vēlētos vairāk parunāt.

Pirmām kārtām, ja mēs atcerēsimies vēsturi, tad nez kāpēc par atskaites punktu tiek ņemts padomju periods. Es gribētu teikt, ka tad, kad Varakļānus atdalīja no Latgales, tas notika okupācijas apstākļos un tur nevarēja būt ne runas par to, ka šis būtu demokrātisks process. Ja toreiz iedzīvotājiem būtu ļāvuši izteikties par to, kur viņi grib būt, es pieļauju, ka viņi būtu gribējuši palikt Latgalē.

Bet, runājot par šo aptauju un demokrātijas argumentu, es gribētu teikt, ka Latgales kongresā, par ko mēs runājām, kas bija Latvijas valsts dzimšanas pirmsākumi, arī bija idejas pretinieki. Toreiz izlēma visu tautas pārstāvju vairākums.

Šodien mums ir sekojoša situācija saistībā ar Varakļāniem, piesaucot šo demokrātijas argumentu. Faktiski aptaujā piedalījās 41 procents no Varakļānu novada iedzīvotājiem, no tiem tikai 84 procenti izteicās par pievienošanos Madonas novadam. Attiecībā pret visu Varakļānu novadu tā ir tikai trešdaļa.

Bet, ja mēs runājam arī par demokrātiju, tad šeit būtu bijis jāprasa viedoklis visai Latgalei, jo nevar viena novada mazākums izlemt visas Latgales kultūrvēsturisko robežu likteni. Tas ir pateikts arī Satversmes tiesas spriedumos, ka ir šīs kultūrvēsturiskās robežas. Tas ir pateikts Satversmes tiesas lēmumā 2007. gadā, kad tika lemts par Abreni.

Es vēlos atzīmēt, ka Latgale toreiz nesa šo upuri, un faktiski Latvija atteicās no Abrenes par labu tam, lai varētu iestāties NATO un dzīvot drošā valstī, un toreiz neviens nekādas aptaujas nerīkoja.

Kolēģi! Es vēlētos vērsties pie deputātiem, tai skaitā no Latgales ievēlētajiem deputātiem, runājot tieši par demokrātiju. Tieši tāpēc jau mēs esam ievēlēti no Latgales, lai aizstāvētu un pārstāvētu Latgales reģiona un iedzīvotāju intereses.

Nu, dārgie draugi, ekonomiski un attīstības ziņā Varakļāni būs tikai ieguvēji, ja atgriezīsies pie Latgales, jo infrastruktūra viennozīmīgi ir labāka Rēzeknes novada virzienā, ceļš ir krietni labāks, iestādes visas vairāk atrodas tur, visas investīcijas vairāk nāks tieši uz Latgali, esot Latgalē, tieši tāpēc, ka ir izstrādāti jauni Latgales ekonomiskās zonas nosacījumi.

Kolēģi! Es aicinu cienīt mūsu vēsturi. Es aicinu cienīt mūsu senču pieņemtos lēmumus Latgales kongresā, jo toreiz tas izšķīrās tieši tā, ka vairākums izlēma par labu Latvijas idejai, un, pateicoties toreiz mūsu šī vairākuma... šo mūsu senču lēmumiem, mēs šodien dzīvojam apvienotajā valstī, kuru saucam par Latviju.

Paldies jums, kolēģi!

Aicinu balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Godātie kolēģi! Varakļānu jautājums laikam visas šīs reformas kontekstā ir visemocionālākais. Mēs bez ļoti lielas kaujas sadalījām suitus, piesaucot arī viņu vēsturisko identitāti.

Es esmu ievēlēta no Vidzemes, un mani vēlētāji ir arī no Varakļānu (Skaņas pārrāvums.)... Arī mani sasniedza vēstules par un pret... būt vai nebūt Madonas novadā vai Rēzeknes. Mana refleksija par šo tēmu... par balsojuma motīviem – es balsošu par varakļāniešu palikšanu Madonas novadā.

Mans arguments ir nācis no maniem pētījumiem. Jo mēs, latvieši, sevi varbūt tādā vēstures refleksijā maz redzam un saprotam kā sašķeltu nāciju, teiksim, līdzīgi kā Polija bija trīs reizes dalīta. Mūsu nācija arī ir bijusi sašķelta, apvienojusies, un mēs esam dibināti kā unitāra valsts. Un paldies Latgalei par dalību kā trešajai zvaigznei Latvijas vainagā.

Taču, skatoties uz šo specifisko jautājumu par Varakļāniem, es gribētu izmantot vienu metaforu no Franča Kempa, kā viņš stāsta, kā radās vidzemnieki. Jo vidzemnieku etnoģenēze... Vidzemnieki faktiski nav saistīti ar kuršiem vai zemgaļiem, vai kādu citu, teiksim, etnisku vienību, bet radās, saplūstot, sakausējoties Ziemeļlatgales iedzīvotājiem ar somugriem. Tāda sakausēšanās, saplūšana, tuvināšanās, manuprāt, ir raksturīga visām Eiropas tautām, kuras ir vēsturē piedzīvojuši sašķeltības periodu.

Varakļānu vēlmi piederēt pie Madonas es redzu kā tādu rētu, kas grib sadzīt un tuvoties Latvijai.

Par Rēzekni. Es saprotu politisko nozīmi, kāda būtu, ja Varakļānus pievienotu Rēzeknei. Uzturoties pusgadu Rēzeknē, pasniedzot augstskolā, es ieraudzīju, ka daudzi identitātes jautājumi ir pašu Rēzeknes novada iedzīvotāju rokās. Ja mani uzrunā veikalā vai taksometrā uzreiz krievu valodā, es jautāju, kāpēc jūs runājat krieviski. Viņiem ir vienalga, kādā valodā runāt. Lūk, šis apstāklis varbūt ir svarīgs impulss visai Latgalei padomāt, cik svarīga viņiem pašiem ir viņu identitāte.

Tik, cik es saņēmu informāciju un... kontaktējoties ar saviem vēlētājiem, – viņiem latgalisko identitāti nav problēmu saglabāt, esot Madonas novadā. Es domāju, ka šeit mums nebūs konsekventi runāt gan par suitiem, gan arī par Varakļānu piederību Madonai vai Rēzeknei. Šeit ir emocionāla attieksme – kurai vēlētāju... vai, varētu teikt, aktīvākai vēlētāju daļai mēs dosim priekšroku. Jo aptaujā, nenoliedzami, piedalījās tie varakļānieši, kuri bija ļoti ieinteresēti sava novada nākotnē.

Es arī gribētu viņus atbalstīt, teikt, lai notiek, kā jūs gribat. Es balsošu par Varakļānu piederību Madonai.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Tātad mēs pabeigsim debates par šo priekšlikumu, pēc tam divas deputātes ir izteikušas vēlmi runāt par procedūru.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Nu, kolēģi! Man jautājums, vai tehniski tiešām visi tie, kas vēlējās klausīties šo sēdi, tikko spēja kvalitatīvi noklausīties iepriekšējo runātāju? Vismaz es nevarēju.

Tāpēc man jautājums Prezidijam – vai tiešām tas tehniskais nodrošinājums šobrīd ir atbilstošs tam, lai mēs debatētu tā, lai mūsu klausītāji, vēlētāji arī dzirdētu to, ko mēs sakām arī audioierakstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien. Kā jau bija sagaidāms, kauja pie Varakļāniem, piedošanu, par Varakļāniem, tomēr notiek, un, es domāju, tas tiešām ir līdzīgi kā kādreiz bija kauja pie Saules. Piemērs tam, kā sakrustojas ļoti dažādu cilvēku, partiju, reliģisko organizāciju intereses.

Bet es gribētu oponēt tikai vienam cilvēkam, proti, Skrides kungam, un gribētu jums, kā arī visiem “Attīstībai/Par!” deputātiem atgādināt notikumus pirms gada, kad masu informācijas līdzekļos parādījās ziņas ar virsrakstu “Ikšķiles novada dome aicina Pūci publiski atvainoties par aptaujas salīdzinājumu ar referendumu Krimā”, atgādināt, ka toreiz Ikšķiles novads lūdza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru atvainoties iedzīvotāju priekšā, ka 3300 Ikšķiles iedzīvotāju piedalījās aptaujā par šo reformu, par kuru mēs tagad balsojam, un tiešām ministrs atļāvās salīdzināt šo referendumu... šo aptauju ar referendumu Krimā.

Aptaujas rezultāti ir kā sava veida mandāts turpmākajai rīcībai un viedokļa pamatotai argumentācijai. Pretēji Krimai – “Ikšķiles novads nevienā brīdī nav plānojis vai vēlējies nelikumīgu statusa maiņu, tieši otrādi – visas darbības ir veiktas atbilstoši starptautiskajiem un Latvijas likumiem, nav bijusi iecere kādu citu teritoriju anektēt, okupēt vai kā citādi mainīt novadu robežas,” pauda pašvaldības pārstāvji. Ikšķile vienkārši gribēja palikt savās robežās iepriekšējā statusā.

Tagad, lūdzu, “Attīstībai/Par!”, atcerieties, kā jūs nobalsojāt par Ikšķiles novadu! Vai jūs atbalstījāt šo iedzīvotāju viedokli? Vai jūs respektējāt šīs aptaujas rezultātus, kur cilvēku vēlme tika pausta daudz pārliecinošāk nekā Varakļānu novadā? Tāpēc, manuprāt, nevajadzētu runāt tad, kad neesi pārliecināts par to, ka visi fakti, uz kuru pamata tu balsti savu runu, atbilst patiesībai. Un nevajag... ļoti lūdzu, nevajag pieminēt kritērijus, saskaņā ar kuriem mēs tiešām varējām īstenot šo reformu, tos kritērijus, kuru nav šīs reformas pamatā. Ja šie kritēriji būtu, šīs kaujas pie Varakļāniem nebūtu un nebūtu šeit tagad absolūti absurdas diskusijas par to, kur pievienot Varakļānus, jo būtu ekonomiski pamatoti, ar iedzīvotājiem saskaņoti, ar pašvaldībām saskaņoti kritēriji jaunai, efektīvai administratīvi teritoriālajai reformai.

Jums visiem novēlu saprātu un sirdsapziņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es visupirms gribētu pievienoties Dombrovska kungam attiecībā par dzirdamību. Tiešām, tieši Beitneres-Le Gallas kundzes runu un Liepiņas kundzes runu bija... bija ļoti grūti saprast tīri dzirdamības dēļ. Ceru, ka mani šobrīd dzird labi.

Bet par šo konkrēto priekšlikumu. Es gribētu teikt, manuprāt, šī situācija ap šo priekšlikumu ir izveidojusies kopumā reformas pieejas varbūt ne tik veiksmīgajam startam un turpmākajam izpildījumam. Paskaidrošu, kāpēc. Normālā kārtā būtu visupirms jāvienojas par vēsturiskajām zemēm – kādas ir šo zemju robežas, kas ir pats pamatu pamats. Tālāk pa līmeņiem – vai tas ir viens, divi vai trīs līmeņi. Un tad jau jāķeras klāt, tā teikt, pielikumam kartē un tādā veidā jānonāk līdz vienam vai otram pašvaldību modelim. Ideāli, ja tai kartei ir arī kritēriji.

Pie šī priekšlikuma, protams, ir vērts pieminēt to, ka pašā likumprojektā kritēriju nav. Kritēriju vienkārši nav, ir tikai politiskais lēmums. Kritēriji ir tikai un vienīgi likumprojekta anotācijā, kas deputātiem... ko deputātiem arī šajā stadijā vai uz otro lasījumu nekādu iespēju izmainīt nav. Līdz ar to rodas šādas divdomīgas situācijas, tā ka... un pamatā balstās tikai politiskajā lēmumā.

Arī šeit pamatā balstīsies politiskajā lēmumā un katram būs izvēle, kādā veidā, pēc kādiem kritērijiem to izdarīt.

Bet visupirms, jā, tātad šī pieeja, ka būtu vajadzīga vienošanās par vēsturiskajām zemēm. Ja mēs paskatāmies, starp... vēl vienā brīdī... arī Valsts prezidents pirms otrā lasījuma bija atsūtījis vēstuli uz Saeimu, kur viņš tieši šo tēzi bija minējis, tieši par šīm vēsturiskajām zemēm, un arī tikšanās laikā no viņa varēja noprast, ka šiem jautājumiem jau būtu jābūt pirmām kārtām atbildētiem, pirms tu veido kaut kādas teritorijas. Ja to neatbild uzreiz, rodas šāda situācija.

Šajā konkrētajā situācijā es personīgi... un arī aicināšu mūsu frakciju... Protams, Latgales deputāti, visticamāk (Skaņas pārrāvums.)... iespējams, balsos arī savādāk.

Bet es aicinu tomēr balsot pret šo priekšlikumu un pamatošu, kāpēc. Pirmkārt, tāpēc, ka šis priekšlikums... Iedzīvotāji tomēr ir ar savu izteiktu ļoti, ļoti pārliecinošu balsu vairākumu izvēlējušies Madonas pilsētu... Madonas novadā iekļauties. Otrkārt, kas šeit netiek pieminēts, arī Madonas novads ir izteicis tiešām pozitīvu attieksmi pret to, ka Varakļāni iestātos... Šīs sarunas ir abpusējas starp novadiem. Neskatoties uz to, cik Madonas novads jau ir liels, abpusēji šīs sarunas... Arī komisijā par to varēja pārliecināties – tur ir savstarpēja sapratne un turpmākais sadarbības mehānisms jau šobrīd ir skaidrs, kādā veidā šī teritorija tiks pārvaldīta, un arī iedzīvotāji tā ir balsojuši.

Šajā situācijā, protams, deputātiem ir iespēja iesniegt priekšlikumu. Deputātiem ir iespēja balsot, pamatot katram savu pamatojumu. Mans pamatojums šajā gadījumā, tāpat kā daudzos citos gadījumos, balstīsies tieši uz pašvaldības viedokli, un pašvaldība šajā gadījumā ir skaidri balstījusies tieši uz iedzīvotāju viedokli. Pati Saeimas komisija lūdza pašvaldībai noorganizēt, izdarīt... Ko tā izdarīja atbilstoši aptauju organizēšanas nosacījumiem. Nav nekāda pamata... vismaz nekas nav liecinājis par to, ka tur būtu kaut kas noticis nelikumīgi vai būtu kaut kas izdarīts ārpus normālās kārtības, tā ka... Un šie rezultāti... Te jau iepriekšējie runātāji ir minējuši...

Es aicinu par šiem priekšlikumiem balsot “pret” un konceptuāli Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā, balstoties uz visu iepriekš minēto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vai tagad mani dzird? (Starpsauciens: “Jā!”) Burvīgi.

Tātad tiem, kas nedzirdēja manu iepriekšējo uzrunu debatēs, jo šādus signālus esmu saņēmusi jau vairākus, sevišķi no Varakļānu iedzīvotājiem, ka jūs neesat dzirdējuši no tā, ko es... neko no tā, ko es saku.

Vēlos atgādināt, ka es aicināju deputātus balsot pret Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam.

Izmantojot izdevību, es vēlos aicināt arī Saeimas sēdes vadītāju reaģēt uz to, ja kāds norāda, ka ir tehniskas problēmas ar dzirdamību, nevis būt augstprātīgai un izlikties, ka viss ir kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad tehniskās problēmas ir atrisinātas, ja tādas arī ir bijušas. Principā jūsu teikto varēja saklausīt.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, šis Varakļānu jautājums tiešām simbolizē visu šo ATR kā tādu. Šeit visa Saeima karsti strīdas par to, kas ir šie kādi apmēram trīs tūkstoši cilvēku, kas dzīvo Varakļānos, – vai viņi ir latgalieši, vai viņi ir madonieši, vai kas tur ir. Daudzi kolēģi pieņem, ka to var izlemt, neuzdodot šo jautājumu šiem cilvēkiem vai neļaujot viņiem izvēlēties savu ceļu. Tad, kad izrādās, ka šāda aptauja ir bijusi un absolūts vairākums ir pateicis, ka vēlas iet šo konkrēto ceļu uz vienu reģionu, tad es, protams, varu saprast kolēģus deputātus no Latgales. Tas nekad nevienam nav patīkami, ka kāds vēlas no tevis šķirties.

Bet, nu, citus kolēģus saprast man ir ļoti grūti. Vai jūs esat dzirdējuši tādu teicienu, ka ar spēku mīlēts nebūsi? Kā var runāt par kādām demokrātiskām vērtībām, ja neļauj cilvēkiem izvēlēties savu ceļu? Kur te ir saskaņa? Kas no tā sanāks, ja mēs šādi rīkosimies kopumā valstī, lemjot pretī cilvēku gribai? Un te, argumentējot par to, ka tas... ka viņi jau paši nesaprot, tā viņiem būs labāk... Ja ir kādas problēmas ar šo aptauju, ja kāds uzskata, ka tā ir bijusi nekorekta, neleģitīma, nu, tad mēs varam iepauzēt un organizēt labāku aptauju.

Es tiešām aicinu kolēģus aizdomāties par to, kurp var aizvest šis ceļš, kur lemj kaut ko pretēji cilvēku gribai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mēs tagad esam sastapušies ar tām kļūdām, kas bija pieļautas reformas laikā. Šinī gadījumā tiešām mēs runājam ar emocijām, par emocijām un ļoti emocionāli.

Arī tās aptaujas... Ja ir runa par to, kas tev mīļāks un tuvāks, tad tā ir emocija, jo principā aptaujas... Pirms aptaujām vajadzētu piestādīt variantus, kas būs, kas mainīsies, kādā virzienā tas mainīsies, un tad tā aptauja būs par varianta izvēli, kāds ir labākais piedāvājums, nevis tas, kas man patīk vairāk vai patīk mazāk. Tas ir viens.

Otrs. Dabīgi šinī gadījumā, ja mēs priekšdarbus šai reformai neesam veikuši tā, kā to vajadzētu darīt, varbūt arī tādos gadījumos, kad izraisa... parādās ļoti strīdīga un diskutabla situācija, būtu pareizi izvēlēties divus variantus: vai nu atlikt konkrētā priekšlikuma izskatīšanu, kamēr nebūs noskaidrotas visas tās īstās vēlmes, kas ir pamatotas uz faktiskās situācijas analīzi, vai atstāt situāciju tādā stāvoklī, kā tas ir bijis, teiksim, saglabāt Varakļānu patstāvību, ņemot vērā un turot prātā, ka neviena reforma nav galīga un nav turpināma. Līdz ar to tas varētu būt arī otrs risinājums.

Tāpēc šinī gadījumā tas lēmums, kas būs pieņemts balsojuma rezultātā, nav izšķirošs un diemžēl nav arī ļoti korekts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Vairāk šodien sanāk dzirdēt emocijas. Gribu vērst uzmanību, ka šajā likumprojektā mēs nelemjam par kultūrvēsturisko zemju robežām, jo, ja skatāmies no tā, no kultūrvēsturisko zemju robežām, tad var lasīt... Es lasu Vikipēdijā, ka Latgali no Sēlijas atdala Daugava, savukārt no Vidzemes – Aiviekste un Pededze, un tie nav nebūt ne Varakļāni, ne Murmastiene.

Līdz ar to gribētos tomēr diskutēt... diskusijās vairāk dzirdēt arī kādus citus argumentus par to, kāpēc Varakļāni būtu pievienojami vienam vai otram novadam. Respektīvi, piemēram, Varakļānu pilsēta Rēzeknei atrodas aptuveni par 15 kilometriem tuvāk nekā Madonai. Arī galvenā satiksmes artērija ir virzienā Jēkabpils–Rēzekne caur... gar Varakļānu pilsētu, un sabiedriskais transports un cita satiksme vairāk notiek tieši virzienā Jēkabpils–Rēzekne. Pats par sevi saprotams, ka Varakļānu pilsētai tīri ekonomiski būtu izdevīgāk būt pie Rēzeknes novada, jo visa vilkme ir Rēzeknes virzienā.

Savukārt, ja paskatāmies Varakļānu novadā esošo Murmastieni, tad Murmastiene jau atrodas tuvāk Madonai nekā Rēzeknei un atrodas nostāk no Jēkabpils–Rēzeknes šosejas.

Šajās debatēs es nedzirdēju viedokļus par šo. Varbūt tie ir bijuši Murmastienes iedzīvotāji, kas balsojuši par to, ka grib pie Madonas, vai varbūt Varakļānu iedzīvotāji nav aptaujāti. Man grūti spriest, es tiešām nezinu, jo novada teritorijās viedokļu atšķirības var būt būtiskas.

Ja runā vēl par kultūrvēsturisko vai ko, tad, protams, to mēs lemsim ar citiem likumiem. Bet faktiski tā sanāca tāds kuriozs, ka pats esmu vidzemnieks, audzis Cēsīs, ar saknēm no Latgales, bērnību pavadījis tieši netālu no Varakļāniem, kur visi mani radi, kaimiņi un paziņas tajā apvidū runā latgaliski. Mūždien pēc vasaras bija problēmas skolā ar latviešu valodas sacerējumiem, jo pārsvarā tos rakstīju latgaliski. Bet tagad dzīvoju Rīgā, kas nav ne Vidzeme, ne Latgale, un skatos uz šo visu tā kā no malas.

Nevaru pateikt jums, par ko... kurš būtu tas labākais lēmums, bet katrā ziņā šeit katram būtu jābūt sirdsapziņai par to... un savām sajūtām un pārliecībai, par ko balsot.

Ja skatās pēc kultūrvēsturiskā novada, tad, protams, Varakļāni atrodas Latgalē. Ja skatās no Murmastienes iedzīvotāju viedokļa, tad – tuvāk Madonai. Ja – ekonomiski, tad vairumam iedzīvotāju izdevīgāka tomēr ir Rēzekne.

Tā ka paldies par uzmanību, vērtēsim un balsosim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Paldies.

Kolēģi! Es no savas puses, mazliet reflektējot uz iepriekš teikto, gribētu pievienoties Butāna kunga teiktajam, ka šeit ir gana daudz emociju. Bet racionālie argumenti, kā es jau iepriekš minēju, tomēr vairāk ir to cilvēku, to deputātu pusē, kuri iestājas par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam. Tas ir acīmredzami.

Ir skaidrs, ka padomju varas lēmumu rezultātā pievienotā... Madonas novadam pievienotā Varakļānu novada iedzīvotāju vidū laika gaitā kopš 60. gadiem varēja rasties tīri emocionāla saikne ar Madonas novadu. Šobrīd mēs šo saikni redzam dabā.

Bet es vēlreiz gribētu atgādināt visiem deputātiem, kuri apelē pie demokrātijas argumenta, ka diemžēl par pievienošanu Madonas novadam ir izteikusies tikai trešdaļa no Varakļānu novada iedzīvotājiem. Tikai trešdaļa.

Šādi mēs tad varētu... Ja jau mēs tā domājam, kā Dombrovska kungs teica, tad mēs vispār nevarētu pieņemt nekādus lēmumus, ja mums būtu jāuzklausa pilnīgi visi un pilnīgi visos apstākļos.

Tāpēc es tomēr aicinu būt racionāliem, ieklausīties arī šajos racionālajos argumentos, kas ir ekonomika, novada attīstība un attīstības perspektīva, un tomēr balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai otro reizi.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Paldies. Kolēģi, es ļoti atvainojos par mana mikrofona slikto kvalitāti. Es ceru, ka šoreiz ir labāk.

Es nolēmu otrreiz lūgt vārdu, lai kaut ko pateiktu no socioloģijas zinātnes. Tad, kad mūsu kolēģi debatē un piesauc emocijas kā argumentu, ka šis ir emocionāls brīdis, mēs emocionāli spriežam... Ir ļoti svarīgi, es domāju, kad mēs pieņemam lēmumus, atcerēties, ka visa politika ir emocionāla. Ir ļoti liels apgabals socioloģijā – zinātne, kas pēta sabiedrību un apraksta, un analizē to, – emociju socioloģija. Mums ir jāsaprot, ka arī emocionāli lēmumi ir politiski lēmumi. Tas, ko mēs saucam par pragmatiskiem lēmumiem... Ja mēs tos dziļi analizētu, nokļūtu pie mūsu cilvēciskajām emocijām. Emocijas ir pamats mūsu cilvēciskajai eksistencei un mūsu dzīvei.

Tieši tāpēc, es domāju, tas ir ļoti liels pamats mums šodien šeit, Saeimā, sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri piedalījās lemšanā, kuri izlēma. Pat ja tā būtu viena trešdaļa, tā bija aktīvā, domājošā sabiedrības daļa. Mēs zinām, ka katrā sabiedrībā ir tikai četri pieci procenti cilvēku, kas māk domāt par kopības, kopējā labuma jautājumiem. Tieši tas, ka šie cilvēki tik aktīvi iestājās, interesējās, rakstīja, debatēja ar mums telefoniski, arī tiekoties, mani pārliecina, ka emocijām ir ļoti liela nozīme.

Es vēlreiz atgādinu: visiem mūsu pragmatiskajiem lēmumiem, racionālajiem lēmumiem... dziļākā būtībā tie balstās uz mūsu cilvēciskajām emocijām, kā cilvēkiem dzīvot labāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nu, faktiski, runājot par Varakļāniem, veidojas tāda dubultmorāle. Esot Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, izskatot faktiski ikvienas pašreizējās pašvaldības nostāju un argumentāciju, lielākā daļa pašvaldību vadītāju vai pārstāvju balstījās uz tādu vai citādu iedzīvotāju aptauju, aizstāvot savu viedokli. Jāatzīst, ka absolūti lielākā daļa vēlējās palikt savās pašreizējās novada robežās. Arī Varakļāni, starp citu.

Bet tagad mēs tā kā oponējam, tagad mēs ņemam vērā tieši Varakļānu iedzīvotāju aptauju, bet absolūti nebijām ņēmuši vērā nevienu citu novadu aptaujas.

Ko nozīmē šis gadījums? Man ir savs viedoklis. Tas ir princips – skaldi un valdi! Tiek iesēta neuzticība, tiek iesētas pretrunas starp iedzīvotājiem, starp reģionu iedzīvotājiem, arī starp mums – deputātiem.

Skaldi un valdi! Tas attiecas ne tikai uz Varakļāniem, tas attiecas arī uz Kandavu, Krustpili – kas nekad iepriekš nav bijusi (pat padomju laikā nav bijusi) Zemgales teritorijā – ar Atašieni un Kūkām, un tā tālāk... ar šo teritoriju Krustpils novadā. Tagad tā ir Zemgale. Skaldi un valdi!

Kāds vispār bija reformas mērķis? Uzlabot situāciju, izlīdzināt nevienlīdzīgu attīstību. Kas būtu jādara? Pirms šī likumprojekta izskatīšanas vispār bija jāsagatavo vairāki... citi jautājumi jāatrisina. Kā viens no jautājumiem – bija nepieciešams atrisināt jautājumu par referendumiem. Ja būtu šis likums iepriekš pieņemts, lūdzu, pielietojam šo likumu ikvienā pašvaldībā, un tad lai šie iedzīvotāji arī Varakļānos izsaka savu viedokli oficiāli, ņemot vērā šo likumu. Šī likuma nav. Vēl viens mīnuss.

Tālāk. Mēs zinām, ka apmēram 90 procenti no pašreizējām pašvaldībām ir saņēmēji – dotāciju saņēmēji – no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. 90! Vai pēc šīs reformas kas mainās? Bija jāmaina šis likums par pašvaldību ieņēmumiem. Varbūt jāpārskata... Nodokļu proporcijas bija jāpārskata tā, lai lielākā daļa jaunizveidoto pašvaldību būtu... pašas nodrošinātu savu darbību. Tā atkal nekā nav.

Tad visbeidzot. Izlīdzināšana caur reģioniem, ko es visu laiku jums saku, tikai tādā veidā ir iespējama – paredzot valsts un Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Pašvaldības šajā, teiksim, izkārtojumā ir par mazu.

Liekas, daudzi deputāti arī spēlē tā kā skolnieki puzli – pārkārtosim teritoriju uz vienu, otru pusi, nu, pastrīdēsimies. Puzli sakārto, un viss būs atrisināts. Nē, draugi mīļie! Tas ir ļoti nopietns jautājums, kas skar valsts pārvaldes problēmu. Ne tikai Citskovskis var atrisināt to... Bet ministriju un ierēdņu problēmu, izdevumu samazināšanas problēmu, reģionu problēmu, ko es esmu visu laiku teicis. Un tikai tad šī vietējo pašvaldību reforma. Tas viss kompleksi, vienlaicīgi ir jādara.

Kas tagad? Tagad ir brāķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien! Ieklausoties un uzklausot ļoti uzmanīgi debates un arī kolēģu deputātu racionāli emocionālās uzstāšanās, jāatzīst, ka viskompetentākais un visargumentētākais viedoklis bija izteikts, uzstājoties Kursītes-Pakules kundzei. Līdz ar to es atbalstīšu arī šo priekšlikumu un analoģiski uzskatu, ka kultūrvēsturiskais aspekts un argumentācija, ko piesauca Kursītes-Pakules kundze, – tas ir atbalstāms un ļoti augsti vērtējams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Man tomēr gribētos precizēt šajā gadījumā. Argumentēta diskusija ar sociālekonomiskiem un kultūrvēsturiskiem apsvērumiem, dažādiem apsvērumiem visdažādākajās jomās, kā mēs varam paskatīties uz Varakļānu novadu... Protams, primāri, kā jau teica Kazinovska kungs, Varakļānu novads bija par to, lai paliktu pats kā atsevišķs novads. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Viss, ko mēs šodien dzirdam, – mēs to... daudz ko no tā arī dzirdējām pašā komisijā. Tieši tāpēc... šis, manuprāt, ir tāds tiešā veidā... Nu, šis principā ir vienīgais... vienīgā situācija, kad Saeimas komisija lūdza uztaisīt iedzīvotāju aptauju, lai varētu izdarīt izvēli. Attiecīgi novads šo aptauju izdarīja un pēc tam vēl nāca, prasīja, kā vispār mēs iedomājamies, kā viņiem tagad tā aptauja būtu jāorganizē, un, protams, izvēlējās caur šo vēlēšanu komisiju to organizēt.

Bet, nu, tas fakts kā tāds, ka arī komisijā bija grūta izšķiršanās. Un tieši šajā gadījumā tā bija vienīgā – vienīgā! – pašvaldība, kur Saeimas komisija uzdeva veikt iedzīvotāju aptauju, lai varētu izdarīt savu izvēli. Aptauja ir izdarīta, arī komisija izdarīja savu izvēli.

Tagad aicinu arī Saeimu izdarīt izvēli. Es balsošu atbilstoši iedzīvotāju izvēlei – pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Jāsaka, ka šoreiz jāpiekrīt kolēģei Dagmārai Beitneres-Le Gallas kundzei, ka, visticamāk, šoreiz balsojumu izšķirs emocijas, jo pārsvarā mēs runājām tieši no... balstoties uz savām emocijām, un jāpiekrīt arī Andrim Kazinovskim, ka Krustpils novads nekad nav bijis pie Sēlijas.

Krustpils novads ir tieši kā vārti uz Latgali. Ja skatās no šī skatpunkta, tad, izbraucot cauri vārtiem uz Latgali, es tomēr sagaidu, ka nonākšu Latgalē, nevis Vidzemē, ja runā no kultūrvēsturiskā reģiona skatpunkta. Tāpēc, manuprāt, ja es dodos cauri vārtiem uz Latgali, uz Rēzekni, tad es sagaidu, ka šīs teritorijas visas būs piederīgas Rēzeknei, nevis Madonai. Tas šķiet tā pats par sevi loģiski, un no emocijām man liekas pareizi.

Līdz ar to, visticamāk, arī mans balsojums būs šoreiz vairāk, iespējams, emocijās balstīts, lai gan jāatzīst, ka arī vērtēju no... tīri no citiem, faktos balstītiem argumentiem, bet kopumā šīs debates tomēr vairāk ir balstītas emocijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Gribētu tikai oponēt Butāna kungam, ka tomēr emocijas ir mūsu psihes atbildes reakcija uz konkrēto realitāti, nevis otrādi. Ja cilvēka lēmumi tiek balstīti emocijās, tas ir jautājums par šī cilvēka, pirmkārt, adekvātumu, otrkārt, profesionālo sagatavotību, runājot par deputāta darbu.

Es domāju, ka šis balsojums būs balstīts racionālās lietās, šis balsojums būs apliecinājums tam, ka... Šis balsojums par ATR ir tīri politisks, un mēs tūlīt redzēsim tīri politisku balsojumu, kur katra partija un tās deputāti apsvērs visus iespējamos argumentus, ieskaitot šeit debatēs izskanējušās emocijas.

Es negribu turpināt dažas tēmas, kuras tika iesāktas gan Beitneres-Le Gallas runā, gan dažos rakstos, runājot par Varakļānu jautājumu, bet tas balsojums būs politisks, jo pati reforma ir politiska, nevis ekonomiski pamatota, un nevajag brīnīties... un droši var atteikties no emocijām šoreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Man ļoti žēl, ka aptauja pēc komisijas norīkojuma notika tikai vienu reizi un arī emocionālā līmenī – patīk vai nepatīk. Jo principā tam bija jāvainago visi procesi, kas gāja caur komisiju. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Runājot par Beitneres-Le Gallas kundzes teikto, sociometrija un socioloģija ir atšķirīgas lietas. Sociometrija var mērīt emociju līmenī un visu pārējo, socioloģija paredz modeļa izvērtējumu, lai tas... to izvērtētu, ir nepieciešams piestādīt modeli nevis ar vārdiem “patīk” vai “nepatīk”, bet “der” vai “neder”.

Punkts trīs. Jā, tiešām tā ir politiskā izvēle šodien, kas notiek, ja tā balsojam, bet tas ir vēl viens liecinājums tam, ka reforma sagatavota ārkārtīgi slikti. Tas, ko Kazinovska kungs teica par finansēšanas lietām, par neatkarību un par visu pārējo, par decentralizāciju, par līdzekļiem et cetera, – tā visa ir patiesība, par ko mēs runājam jau vairākas nedēļas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, kolēģi! No savas puses jāatzīst – tik tiešām mēs kā politiķi, likumdevējs, pieņemam politiskus lēmumus, un es domāju, ka nevajag to sev pārmest un nevajag... Es gribētu, ka mēs neizmantojam retoriku, kas noniecina šo vārdu salikumu “politisks lēmums”, jo tāds ir mūsu uzdevums šeit – pieņemt politiskus lēmumus.

Šajā konkrētajā gadījumā mums nav iespējams šobrīd rast kompromisu. Mums ir jāizdara izvēle starp diviem variantiem. Lai ko mēs izvēlētos, mēs dažus iepriecināsim un dažus apbēdināsim, un otrādāk.

Tieši tāpēc, paturot šo... šīs izvēles, opcijas prātā, manuprāt, mums kā politiķiem ir ļoti liela atbildība arī par to, lai nesanaidotu cilvēkus un lai ar to, kā mēs izsakāmies, kā runājām par šo jautājumu, nekādā veidā neveicinātu šķelšanos sabiedrībā, jo beigu beigās kā vieniem, tā otriem... vienas vai otras izvēles aizstāvjiem interese ir turīga un plaukstoša Latvija ar spēcīgiem novadiem. To grib gan tie, kas atbalstīs Varakļānus Madonas novadā, gan tie, kas atbalstīs Varakļānus Rēzeknes novadā.

Bet es konkrēti, personīgi izdarot šo izvēli... Man ir svarīgi apzināties – cik stipra būs Latgale, tik stipra būs arī Latvija, un šajā griezumā mana izvēle iet par labu tam, ka Varakļāni ir Rēzeknes novadā.

Tā ka es balsošu “par” šo priekšlikumu un aicinu to darīt arī citus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Paldies, kolēģi, par viedokļiem un plašajām debatēm.

258. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 258. – deputāta Teirumnieka priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 51, pret – 38, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

Es atvainojos, pirmā bija pieteikusies... tomēr Jūlija Stepaņenko.

Lūdzu, Jūlija...

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Lai cik par lēdiju sevi nemēģinātu saukt vieglas uzvedības sieviete, viņa nekad nekļūs par lēdiju. Tāpat, lai cik mēs nedzirdētu no Mūrnieces kundzes to, ka mēs atrodamies Saeimas sēdē, šī nav normāla Saeimas sēde.

Es vienkārši aicinu to, ka mēs šodien dzirdējām divus ļoti nozīmīgus viedokļus par Varakļānu pievienošanos Madonai... Es šos viedokļus nedzirdēju. Lielākā daļa cilvēku, kuri klausījās Saeimas sēdi... Un es negribētu ticēt tam, ka sēdes vadītāja bija ieinteresēta tajā, lai šo viedokli nedzirdētu pārējie cilvēki. Es runāju par Beitneres‑Le Gallas kundzes viedokli un Liepiņas kundzes viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, es vēlētos (Skaņas pārrāvums.)... mans komentārs par procedūru noteikti paliktu stenogrammā. Tātad šobrīd es atrodos Sēžu zālē, es strādāju ar Saeimas tehniskā personāla konfigurētu datoru. Pirms sēdes tehniskais personāls pārbaudīja šī datora atbilstību, vai ir pietiekami skaidrs attēls, vai ir pietiekami laba skaņa.

Ir pilnīgi skaidrs, ka mana uzruna nebija labi sadzirdama vai nebija sadzirdama vispār. Sēdes vadītāja to gan redzēja, gan dzirdēja, ka ir tehniskas problēmas ar uzrunas dzirdamību, un nepārtrauca sēdes norisi, lai šīs tehniskās problēmas atrisinātu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Es no savas puses, kolēģi, gribētu teikt, ka es brīnišķīgi dzirdēju gan, ko teica Beitneres-Le Gallas kundze, gan arī – ko teica Liepiņas kundze. Es gribētu teikt, ka neapmierinātība ar balsojumu nevarētu būt pamats tam, lai apstrīdētu procedūru un pateiktu, ka kaut kas nebija tā, kā vajag.

Protams, visi pārējie var izteikties – dzirdēja, nedzirdēja, es konkrēti dzirdēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Jā, paldies par dzirdamību.

Es esmu runājusi vairākas reizes, bet... šodien, protams, ir vairāki traucējumi... arī no sēdes...

Mūrnieces kundze! Ik pa mirklim arī jūsu runa tiek vai nu traucēta, vai... tā ir lēnāka. Un arī Rancāna kunga runa tika traucēta. Tā ka šodien ir ļoti būtiski traucējumi. Es strādāju attālināti, tātad varu spriest, un to parādīs arī Saeimas sēdes ieraksts.

Bet... paldies arī Prezidija loceklei, ka viņa ir mainījusi tehnisko nodrošinājumu. Otrajā reizē runa bija labāk dzirdama.

Līdz ar to skaidrs, ka visas tehniskās lietas var atrisināt. Un, iespējams, kādreiz vajag mazliet pagaidīt, lai cilvēki... vai nu pieslēdzas, vai nepieslēdzas. Un, manuprāt, tas ir diezgan būtiski – dzirdēt, ja deputāti piedalās e-Saeimā... vai viņi var dzirdēt un piedalīties ar pilnām savām tiesībām šādā risinājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies visiem kolēģiem, kuri runāja par procedūru.

Vēl Ilmārs Dūrītis bija pieteicies.

Vārds Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr aicināt...

Es personīgi dzirdēju ļoti labi. Jā, atsevišķos gadījumos tiešām skaņa raustās, bet... Es arī aicinu kolēģus pašiem parūpēties par to, lai tie mikrofoni, kurus mēs izmantojam, un arī austiņas būtu pārbaudītas un darbotos. Daudzi no šiem lielākajiem protestētājiem nezin kāpēc nepiedalījās tehniskajās apmācībās, kurās mūs instruēja par to, kā e-Saeima jālieto.

Tā ka, es domāju, tā nebija, ka nevarēja dzirdēt. Un principā arī pašiem deputātiem ir atbildība par to, lai viņi varētu piedalīties šajās attālinātajās e‑Saeimas sēdēs. Es domāju, ka to var izdarīt. Ja jau to var izdarīt lielākā daļa jeb vairums, tad to var izdarīt jebkurš deputāts. Tā ka viss tika nodrošināts, lai mēs varētu kvalitatīvi strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

(Skaņas pārrāvums.)... lai ierobežotu šāda veida īsas pamācības mīlestībā neatkarīgi no tā, kā skanētu...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, ka man ar ierīcēm viss ir kārtībā, viss strādā lieliski. Bet tajā pašā laikā... tiešām bija šie divi runātāji... Bija ļoti grūti saklausīt, it sevišķi to, ko teica Liepiņas kundze tajā brīdī, kad viņa uzrunāja.

Bet... Šajā gadījumā es tikai gribētu teikt, ka šajā, attālinātajā, režīmā mums tomēr iespējas pārliecināt kolēģus ir stipri ierobežotas... un iepriekšējais balsojums... iepriekšējais jautājums tāds bija.

Ir ļoti ierobežotas iespējas nodot savu sakāmo citiem kolēģiem, kā es jau vienreiz minēju. Es taču neredzu, ar ko es runāju, tas ir virtuāli. Runāt virtuāli – tas nav tas pats, kas klātienē, jūs taču man piekritīsiet.

Bet... nu, par šiem runātājiem jāteic, ka tiešām nevarēja dzirdēt. Vismaz attiecībā uz mani tā bija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Raivim Dzintaram.

Dzintara kungs, mēs jūs tiešām nedzirdam šobrīd! Šoreiz nu gan ir tas gadījums, kad mēs kādu deputātu nedzirdam.

R. Dzintars (NA).

Nu, lūk, tas bija vēl viens apliecinājums tam, ka problēmas ar tehniku var rasties. Un tās iespējams atrisināt.

Ja runājam par konkrētajiem deputātiem, tad es arī apliecināšu no savas puses: kad strādāju attālināti, dzirdamība bija laba. Tajā brīdī... Protams, skaļums debatētājiem atšķiras, bet ir tādi, kuri runā klusāk... Un, iespējams, arī attālināti... ir tā priekšrocība, ka mēs varam pagriezt datoros skaļumu un runātāju aicināt runāt tuvāk mikrofonam. Jo, protams, arī tad, ja klātienē Sēžu zālē mēs pagriezīsimies prom no mikrofona, tad pārējie... iespējams, dzirdēs (Skaņas traucējums.)... piemēram, radioklausītāji... tā ka varēja visu saklausīt... un debates...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam, kurš arī vēlas runāt par procedūru.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Nu, es ceru, ka rīt Saeimas priekšsēdētāja mūs, visus deputātus, uzaicinās piedalīties normālā sēdē šeit, Sēžu zālē, sakarā ar to, ka būs laikam atcelta ārkārtējā situācija Latvijā. Tad mēs varēsim labāk dzirdēt. Bet tagad... Mēs visi izmantojam vienu un to pašu tehniku, bet... Patiešām – mēs sēžam šeit, vienā zālē, gan ar Lindu Ozolu, gan ar Dagmāru Beitneri‑Le Gallu, bet es, piemēram, viņas abas divas dzirdu ļoti slikti. Tāpat arī Raivi Dzintaru... arī bija ļoti klusi...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Un tagad vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, kas otro reizi runās par procedūru.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

(Nerunā mikrofonā.) Kā runāt, ja mūs nevar dzirdēt? Man internets...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Tikai viens piemērs. Raivja Dzintara runu praktiski nevarēja dzirdēt. Un tas būs ierakstā jūtams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsaucieni: “Nav Linda Liepiņa!”; “Nav! Viss, beidzam!”)

Labi. Tātad runa par procedūru ir beigusies. (Starpsauciens.)

Godātie kolēģi! Man jāteic, ka dažus runātājus varēja dzirdēt labāk, dažus – sliktāk. Bet visu teiktais bija dzirdams un (Starpsauciens.) bija saprotams.

Jums tika dots vārds. Jums tika dots vārds, jūs nepieteicāties! (Starpsauciens.)

Turpinām Saeimas sēdi. Atgriezīsimies pie mūsu darba kārtības jautājumiem.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs debatēt tuvāk datoros iebūvētajiem mikrofoniem un arī pašiem būt atbildīgiem par to, lai jūsu teiktais būtu dzirdams un saprotams (Starpsauciens.) visiem sēdes dalībniekiem un klausītājiem. Kā redzam, tas lieliski izdodas arī tiem deputātiem, kuri bija satraukušies par to, ka viņu teiktais varētu būt mazāk sadzirdams vai mazāk saprotams.

Turpinām Saeimas sēdi. Turpinām darbu pie likumprojekta.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs. (Starpsauciens: “... otro reizi...”)

A. T. Plešs. 259. – deputāta Rancāna priekšlikums. Tas ir identisks Teirumnieka kunga priekšlikumam, par kuru nupat balsojām. Un arī tas paredz no Madonas novada izslēgt Varakļānu novadu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Pavisam īsi. Paldies par jūsu atbalstu balsojumā par iepriekšējo priekšlikumu. Mans priekšlikums ir identisks.

Aicinu to atbalstīt arī šoreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti (Troksnis.) godātie kolēģi! Uzgaidīšu, kamēr norims uztraukums zālē.

Kā es jau teicu, šis Varakļānu jautājums tiešām ir ļoti simbolisks, jo tas ļoti daudz ko pasaka par kolēģu vērtībām. Ziniet, daudziem patīk runāt par vērtībām, bet varbūt ne tik daudzi domā, kuras vērtības tiešām ir nozīmīgas.

Manuprāt, spēja dzīvot atbilstoši savām vērtībām ir tas, kas nošķir tiešām nobriedušus cilvēkus no mazāk nobriedušiem, nobriedušu sabiedrību – no mazāk nobriedušas. Skaidrs, ka pamatinstinkts ir balsot par savējiem, iestāties par savējiem. Bet tur, kur ir spēja kādu vienreiz pasludinātu vērtību piemērot pret visiem, tātad arī pret savējiem – un arī pat tad, kad savējiem tas nepatīk... Šis iznākums, šī spēja šo vērtību piemērot arī pret savējiem kādā konkrētā gadījumā, – tas tiešām nošķir nobriedušu no mazāk nobrieduša.

Es to jums, kolēģi, ilustrēšu ar diviem piemēriem.

Rancāna kungs te tikko, iepriekšējā reizē, runāja par to, ka, lūk, ja konkrēti Varakļānos tikai trešdaļa nobalsoja par kādu iznākumu... ja tā ir tikai trešdaļa no kopējā iedzīvotāju skaita, tad tas pavisam neskaitās. Nu, tad jums, Rancāna kungs, jābūt gatavam šo attiecināt arī, piemēram, uz Saeimas vēlēšanu iznākumu.

Tā... Paskatīsimies, kas te noticis. Balsojot par (Skaņas defekts.)... piedalījās tikai 54 procenti no visiem tiem, kuri balsstiesīgi. Un Latgalē šī aktivitāte bija tikai 40 procenti. Tad, ja mēs to salīdzināsim ar Varakļānu aktivitāti, kas bija 41 procents... Tā ir pat augstāka nekā vidējā aktivitāte Latgalē. Tad, ja mēs paskatīsimies uz Jaunās konservatīvās partijas rezultātiem... Nu, it kā ieguva 13,59 procentus... Ja mēs skaitām... Rancāna kungs, no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita tie ir tikai septiņi procenti. Un, ja skatāmies, kā ir Latgalē, tad nu sanāk, ka par Jauno konservatīvo partiju... pārstāv tikai nepilnu četru procentu... iedzīvotāju skaitu...

Tātad, Rancāna kungs, ja jūs uzskatāt... ja jūs tā uzskatāt, nu tad jums vajag nošauties, Rancāna kungs, – tad jūs īsti neko nepārstāvat. Jūs pārstāvat četrus procentus no Latgales iedzīvotājiem un kādus septiņus procentus – no Latvijas iedzīvotājiem.

Tad nu esiet gatavi: ja jūs kaut ko sākat un pasakāt “a”, tad vajag padomāt arī par “b”, “c”, “d” un tā tālāk, Rancāna kungs.

Tālāk. Turpināsim, kolēģi. Otrais piemērs ir attiecībā uz to jautājumu – vai mēs ņemam vērā cilvēku viedokli? Vai mēs respektējam cilvēku brīvu izvēli? Tātad ir jautājums arī tiem, kas no partijas Attīstībai/Par!, kas tagad runā, ka jāpievērš uzmanība tam, kāda ir bijusi cilvēku izvēle (Nav saklausāms.)... jautājumu.

Tātad ir jautājums kolēģiem no “Attīstībai/Par!”: kāpēc citiem novadiem, citiem iedzīvotājiem, netika dota iespēja izteikt savu gribu par to, ko tad viņi grib, – kuram novadam pievienoties vai nepievienoties un tā tālāk?

Kāpēc tad šī brīvā izvēle, šī demokrātiskā vērtība, tika attiecināta tikai uz Varakļāniem? Dažos citos gadījumos tā tika pat apspiesta no ministra Pūces puses. Tad kas tas ir – tā ir vērtība, demokrātija un indivīda brīvības, cilvēka brīvas izvēles tiesības? Vai tas viss tiek piemērots tikai tad, kad ir ērti, bet tad, kad tas nav ērti, par to tiek aizmirsts?

Kā es jau teicu, kolēģi, šeit ir ļoti daudz, par ko aizdomāties... un ļoti daudziem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Laiks pārtraukumam.

Vispirms – deputātu reģistrācija.

Reģistrācija ir veiksmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates.

Par 259. priekšlikumu bija pieteikušies debatēt vēl deputāti.

Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Es redzu, ka šis priekšlikums izraisa ļoti daudz emociju.

Īsumā es gribētu teikt... atbildēt Dombrovska kungam. Protams, Jaunajai konservatīvajai partijai bija vairāk par 7 procentiem – tie bija 8. Skaitliskā izteiksmē tas ir vismaz astoņas reizes vairāk, nekā Varakļānu iedzīvotāji aptaujā piedalījušies... un kur nu vēl nobalsojuši.

Bet... Es gribētu teikt Dombrovska kungam: jūs esat ilgāk politikā, un politika nav joka lieta, kā mēs redzam. Un tas, ka jūs kļūstat neadekvāts, neko labu par jums neliecina. Bet es ar sapratni izturos pret jūsu satraukumu un savaldības zaudēšanu, un tāpēc es vienkārši aicināšu jūs turpmāk tā nedarīt un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā nevērsīšos.

Un, lai izvairītos no turpmākām asām diskusijām un emocijām, kas šeit ir, un vēl jo vairāk tāpēc, ka šis jautājums jau ir izlemts, es atsaucu savu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Es aicinu atcerēties, ka atrodamies Saeimas sēdē, un izturēties citam pret citu ar cieņu.

Tātad 259. priekšlikums ir atsaukts. Bet debates ir vēl iespējamas.

Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Augstu godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Linda Liepiņa, šeit nav nekāds zooloģiskais dārzs, kur būtu jāķērc pilnā rīklē! Nu, ja ir vēlēšanās izklaigāties, izķērkties, tad ir jābrauc uz mežu. Un nevajag atkal varbūt gatavot kārtējo Facebook rullīti, lai kaut kā izceltos.

Mēs pieņēmām zināšanai tavas bažas par to, ka e-rīks, iespējams, brīžiem nestrādā par 100 procentiem, tāpēc nevajag traucēt citu deputātu darbu, kuri ir noskaņojušies konstruktīvi strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pirmkārt, es aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu. Un, otrkārt, es atgādinu, ka vajag izturēties citam pret citu ar cieņu šeit, Saeimas sēdē.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Kolēģi! Pirms ejam tālāk un pārejam pie nākamā priekšlikuma, Linda Liepiņa un Jūlija Stepaņenko vēlas runāt par procedūru.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, Mūrnieces kundze.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka biju pieteikusies arī runāt par procedūru otro reizi... pirms iepriekšējā priekšlikuma... un ka biju pieteikusies tādā kārtībā, kā jūs esat to noteikuši, – caur e-pastu. Diemžēl, lai gan šī informācija jums tika nogādāta arī personīgi, kā man saka Saeimas tehniskais dienests, jūs man vārdu runāšanai par procedūru nedevāt.

Un atbilde Dūrīša kungam. Vēlos vērst, Dūrīša kungs, jūsu uzmanību uz to, ka esmu piedalījusies apmācībās par šīs sistēmas lietošanu, bet viena lieta ir piedalīties apmācībās un otra – piedalīties jau pilnīgi reālās Saeimas sēdēs un pieņemt reālus lēmumus ar sistēmu, kas... kas, manuprāt, nav leģitīma.

Un Geidāna kungam es, protams, varētu atbildēt, ko nozīmē runāt par izskatāmo jautājumu. Bet... nu, viņam tas ir diezgan svešs, tāpēc šoreiz par Geidāna kungu neko nekomentēšu. Par sevi var izlasīt visu Facebook...

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Tātad vārds Liepiņas kundzei tika dots, bet Liepiņas kundze šo iespēju runāt neizmantoja.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, kura arī ir pieteikusies runāt par procedūru.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Lai pieteiktos runāt par procedūru, ir sākumā jāuzraksta e-pasts, jāsagaida, kamēr Saeimas darbinieks to izdrukās un aiznesīs līdz Mūrnieces kundzei, un tad jāpiesakās, piespiežot podziņu.

Mēs ļoti ilgi gaidām, lai pateiktu par tādām tehniskām ķibelēm – piemēram, nav sadzirdama viena deputāta runa vai otra deputāta runa... vai, piemēram, par to, ka kaut kas ir noticis ar datoru. Tas ir Saeimas dators, un mēs esam, protams, apmācīti strādāt ar šo sistēmu. Visi saprot, kā tas ir darāms. Bet tas, ka notiek dažādu iemeslu dēļ (piemēram, varbūt dažiem deputātiem atrodoties citās telpās) tehniski traucējumi... un daži deputāti savās ierīcēs to nedzird, bet daži – dzird... tas nenozīmē to, ka deputāti ir intelektuāli zemākā attīstības līmenī nekā tie, kuri dzird. Tas nav saistīts ar apmācību. Tas ir saistīts diemžēl ar mūsu tehnisko iespēju.

Un vēl es vēlos pateikt to, ka diemžēl Saeimas administrācija nav padomājusi par pogu, ar ko var pieteikties debatēm par procedūru... kurai bija jābūt ļoti operatīvi risināmai, jo, lai pieteiktos par procedūru...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, minūte ir pagājusi.

Pirmkārt. Man jāsaka, kolēģi, ka visiem, kuri ir pieteikušies runāt par procedūru, izmantojot e-pastus, vārds ir dots. Jautājums – kā deputāti ir izmantojuši šo iespēju.

Otrkārt. Tehniskais nodrošinājums ir Saeimas administrācijas sagādāts, manuprāt, pietiekami labs. Ja ir tehniskas problēmas ar datoriem, šeit atrodas Saeimas darbinieki, administrācijas darbinieki, kas visiem ļoti operatīvi spēj sniegt kvalificētu palīdzību. Es aicinu to arī izmantot.

Godātie kolēģi, turpināsim darbu pie likumprojekta. Tas ir mūsu galvenais uzdevums šodien.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Kolēģi, 260. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Madonas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 260. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 58, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 261. – deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums. Tas paredz veidot Madonas novadu – tādu, kādu ir piedāvājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija –, taču... ir mainīta administratīvo teritoriju secība šajā konkrētajā priekšlikumā. Komisija šādu secību neatbalstīja un priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Neslēpšu, ka mani pārsteidza balsojums par to, ka Varakļānu novads nebūs pie Madonas novada (tātad – iepriekšējais Saeimas balsojums). Tādēļ aicinu jūs atbalstīt 261. priekšlikumu, lai kaut kādā veidā... nu, labotu, iespējams, to kļūdu, kas jums radusies bija iepriekš, spaidot pogas šajā sistēmā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 261. – deputātes Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 44, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 262. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz veidot Madonas novadu, nosakot, ka administratīvais centrs ir Madona. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 262. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 13, pret – 45, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 263. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz Ērgļu novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 263. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 56, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 264. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Lubānas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 264. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 56, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 265. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Varakļānu novada saglabāšanu tā esošajās teritoriālajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 265. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 53, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 266. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Cesvaines novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 266. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 53, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 267. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Mārupes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 267. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 268. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz veidot Piņķu novadu ar administratīvo centru Piņķos. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 268. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 58, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 269. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz veidot Bieriņu novadu ar administratīvo centru Mārupē. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 269. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 59, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 270. – deputātes Muižnieces priekšlikums, kas paredz no komisijas piedāvātā Ogres novada varianta izsvītrot Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saistībā ar šo un arī nākamo priekšlikumu es vispirms gribu atgādināt, ka – saskaņā ar VARAM pausto šīs reformas sakarā un to, kas beidzamajā laikā nemitīgi uzsvērts, – šīs reformas mērķis ir izveidot pārdomātu un ekonomiski attīstīties spējīgu administratīvo teritoriju ar vietējām pašvaldībām.

Otrajā lasījumā Ikšķiles novada jautājums zināmu iemeslu dēļ netika skatīts. Tādēļ, lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām realizēt tām likumos noteiktās funkcijas salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, es esmu iesniegusi tālākos priekšlikumus – 291. un 292. priekšlikumu –, kas paredz pašreizējo Ikšķiles pilsētas teritoriju pievienot jaunizveidotajam Salaspils novadam. Tas būtu, manuprāt, tikai loģiski, jo, es domāju, mēs visi saprotam, ka Ikšķile ir patiešām, tā teikt, uz Rīgu vērsta. Te var strīdēties, piemēram, par Tīnūžu teritoriju, kur... nu, tad var arī skatīt nākamo priekšlikumu, bet ir skaidrs, ka šī teritorija būtībā ir piederīga tā sauktajai Pierīgai.

Līdz ar to... debatējot izklāstīšu pretargumentus iecerei Ikšķili pievienot Ogres novadam un apsvērumus, kāpēc uzskatu, ka tā pievienojama Salaspils novadam. Nav noslēpums, ka Ikšķiles novada pašvaldība šīs reformas sakarā ir bijusi viena no skaļākajām un aktīvākajām, jau no pirmajām dienām ir aizstāvējusi savas un savu iedzīvotāju intereses un vēlmes šīs reformas sakarā. Pašos pirmsākumos, protams, līdzīgi kā daudzas citas pašvaldības Latvijā, tā iestājās par Ikšķiles novadu kā atsevišķu vienību; tam es arī īsti nevarētu piekrist, tomēr atšķirībā no citām pašvaldībām tieši Ikšķiles novads ir, manuprāt, bijis labs piemērs vēlmei sadarboties.

Tomēr... par spīti šai vēlmei uz sadarbību no Ikšķiles puses... Kad pēc tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (ministrs pats šīs tikšanās laikā pieļāva iespēju par Ikšķiles pievienošanu Salaspils novadam, ja dome tā lemtu!) domnieki pieņēma šo lēmumu, ka Ikšķile administratīvi teritoriālās reformas ietvaros varētu tikt apvienota ar Salaspili (nevis ar Ogres novadu, kā šobrīd paredzēts), pašvaldība un tās iedzīvotāji šobrīd būtībā tiek klaji ignorēti.

Sagatavojot administratīvi teritoriālās reformas modeli, VARAM kā Pierīgu bija definējusi teritoriju kopumu, kas pieguļ Rīgai un sastāv no Ādažu, Ulbrokas, Salaspils, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadiem. Un līdz ar šo teritoriju kopumu pastāvēja arī definējums par šiem novadiem raksturīgākajiem sociālekonomiskajiem rādītājiem. Proti, būtu jābūt pieaugošam iedzīvotāju skaitam, pozitīviem demogrāfiskajiem rādītājiem, izteiktai iedzīvotāju ikdienas migrācijai Rīgas virzienā, lielam iedzīvotāju īpatsvaram vecuma grupā līdz darbspējas vecumam, augstam iedzīvotāju ienākumu līmenim un tamlīdzīgi, kā arī pozitīviem attīstības rādītājiem. Un interesanti, ka tieši Ikšķiles novads atbilst absolūti visiem šiem iepriekš nosauktajiem! Un svarīgi, ka, tāpat kā citas Pierīgas pašvaldības, tas katru gadu veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā! Tomēr šīs reformas ietvarā Ikšķile nekādi nav tuvināta galvaspilsētai piegulošajai teritorijai, bet to ir paredzēts apvienot ar Rīgai... pretējā virzienā esošo Ogres novadu. Tas, manā ieskatā, nav pareizi un nesaskan ar mērķi par pārdomātību lēmumu pieņemšanā.

Kolēģi! Ja palūkojam, kas šobrīd vada Salaspili, Ogri un šo teritoriju lokāli politiskos procesus, man personīgi patiešām šķiet, ka šis tomēr ir piemērs par politiskajām, nevis iedzīvotāju un novada interesēm.

Un visbeidzot vēlos norādīt, ka Ikšķiles pilsētas teritorijas nepievienošana Ogres novadam... tas, starp citu, radītu situāciju, ka mums būtu viens skaitliski pavisam neliels novads, Salaspils novads, mazākais no jebkuriem Pierīgas novadiem pēc šīs reformas, blakus ārkārtīgi milzīgam novadam – Ogres novadam. Savukārt Ikšķiles pievienošana Salaspils novadam nemainītu jaunveidojamo novadu skaitu, tāpēc uzskatu, ka tā atbilst  šīs reformas mērķim un – tas vissvarīgāk! – novada iedzīvotāju interesēm, pamatojot to gan ar sociālekonomiskajiem rādītājiem, gan, piemēram, teritorijas attīstības indeksu.

Tāpēc aicinu atbalstīt vai nu šo, vai nākamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runāšu uzreiz gan par šo, gan arī par visiem citiem priekšlikumiem, kuri attiecas uz Ogres un Ikšķiles apvienošanu vienā novadā.

Sēdes vadītāja. Dzintara kungs, ir aicinājums runāt skaļāk vai tuvāk mikrofonam.

R. Dzintars. Jā.

Runāšu uzreiz gan par šo priekšlikumu, gan par visiem citiem, kuri attiecas uz Ogres un Ikšķiles apvienošanu vienā novadā.

Manā ieskatā, šī apvienošanās ir ļoti loģiska.

Jā, es piekrītu, aptauja tiešām liecina, ka Ikšķiles iedzīvotāji vēlētos saglabāt atsevišķu, neatkarīgu Ikšķiles novadu. Taču tas būtu pretrunā ar šīs administratīvi teritoriālās reformas būtību – veidot lielākus novadus, kas spēj piedāvāt kvalitatīvākus pakalpojumus.

Pēc 2019. gada datiem, Ikšķiles novadā dzīvoja mazāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju. Vidusskolā mācījās 58 skolēni; tas nozīmē, piemēram, to, ka nevienā no vecuma grupām nav iespējams nokomplektēt paralēlklases.

Savukārt par iedzīvotāju viedokli par apvienošanās iespēju ar kādu citu novadu... par to mums vienkārši nav ticamu datu.

Ja atmetam attiecības pašvaldību vadītāju starpā, tad redzam, ka Ogres un Ikšķiles novadu teritorijas ir cieši saistītas. Tās saista kopīga vēsture, bet, protams, vēl būtiskāk ir tas, kas saista šodien.

Attālums starp Ogres un Ikšķiles pilsētām ir tikai 1,9 kilometri. Ja paskatāmies kartē, – Ikšķiles novads burtiski ieskauj... Ogres iestādes apmeklē 15 procenti Ikšķiles iedzīvotāju. Piemēram, daudziem labi zināmais Ogres tehnikums un Ogres ledus halle fiziski atrodas Ikšķiles teritorijā.

Kolēģi! Aicinu neatbalstīt šo un citus priekšlikumus, kas paredz izšķirt Ogres un Ikšķiles kopējo novadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mani apsvērumi balstīti uz to, ko es dzirdēju un secināju Administratīvi teritoriālās reformas komisijā.

Pirmais. Strīds par to, vai Ikšķile ir pie Ogres novada vai pie Salaspils novada. Diskusiju gaitā tapa skaidrs, ka Ikšķiles iedzīvotāji, arī uzņēmēji un arī pašvaldība, kategoriski iestājās par to, lai viņi būtu pie Salaspils.

Bija runa par Tīnūžu pagastu, kas tiešām ir pie pašas Ogres... un tur dabas parks “Ogres Zilie kalni” un dažāda veida institūcijas... un tā tālāk.

Es tomēr negribētu, lai mēs atkārtojam iepriekšējās reformas kļūdas, kad apzināti... piespiedu kārtā liekam kādai teritorijai iekļauties citā teritorijā un faktiski jau apzināti radām nākotnē pretrunas un nesaskaņas. Kā mēs zinām, iepriekšējās reformas gaitā Saeima bija spiesta atgriezties pie tā jautājuma... Kurzemes puse, piejūra... un risināt šīs nesaskaņas, mainīt savu lēmumu.

Es domāju, ka šis deputātes Anitas Muižnieces priekšlikums ir vērā ņemams, nosakot robežas starp Ogri un topošo Salaspils novadu. Jāņem vērā šis Tīnūžu pagasta faktors.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, Ikšķiles novads – būtisks novads!

Šo priekšlikumu, ko iesniegusi Muižnieces kundze, es arī aicinu atbalstīt, jo jau no paša reformas sākuma Ikšķiles novada iedzīvotāji, kuru nav maz... katrā ziņā tur ir tuvu pie 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un, es domāju, ikvienam ir skaidrs, ka turpmākajos gados turienes iedzīvotāju skaits tikai pieaugs, un arī VARAM sniegtā prognoze par iedzīvotāju skaita pieaugumu liecina par to, ka tas tikai palielināsies.

Protams, arī budžets... Tā ir pašpietiekama pašvaldība. Tā iemaksā pašvaldību finanšu dotācijā vairāk nekā miljonu ik gadu. Protams, par to, es domāju, jautājumu nav.

Arī attiecībā uz funkciju pildīšanu, es domāju, nevienam nevajadzētu rasties jautājumiem – ko viņi spēj izpildīt, ko nespēj izpildīt.

Tomēr šajā gadījumā ir jāsaprot tas, ka šajā procesā... šie iedzīvotāji vienā brīdī, kad viņi runāja par to, ka Ikšķilei jāpaliek kā patstāvīgam novadam... vienā brīdī arī viņi pieņēma to, ka, okay, patstāvīgs novads nebūs, bet tas varētu tapt kopā ar, piemēram, Salaspili.

2019. gada 30. oktobrī Ikšķilē bija... Tika organizētas tādas kā tautas sapulces. Arī es uz vienu no tām biju aizbraucis, taču vairāk sekoju līdzi tiešraidēs, kas bija pieejamas. Tur tika skaidri pausts viedoklis, ka varētu arī būt virziens uz Salaspili. Un tajā sanāksmē piedalījās arī ministrs, un attiecībā uz to ministrs arī apliecināja: ja tas tā notiktu, tad šis novads arī izpildītu tos kritērijus, kas būtu Pierīgas novadam nepieciešami. Diemžēl komisijā šādu piedāvājumu, šādu modeli kā tādu neizskatīja vispār.

Man ļoti gribētos cerēt, ka visa Ikšķiles un Ogres apvienošana nav tikai ledus halles dēļ. Ikšķile tomēr ir kaut kas daudz vairāk pa ledus halli un pat tehnikumu.

Un te es piekristu... un man arī liekas, ka tā problēma ar atsevišķu robežu, tieši robežu starp Ikšķili un Ogri, kuru būtu vērts pārskatīt... protams... Neapšaubāmi Ikšķiles ienākumi arī ir vērā ņemams aspekts, ko, protams, gribētos varbūt kādai blakus esošai pašvaldībai veiksmīgāk izmantot... un... arī savām vajadzībām... Bet šajā gadījumā, ja mēs ņemam vērā pašu iedzīvotāju viedokli, tad, protams, viedoklis ir virzījis šo attīstību citā, otrā, virzienā. Tas tika pausts gan komisijas sēdēs, gan arī šajās iedzīvotāju jeb tautas sapulcēs (ja tās tā var nosaukt). Un, protams, šī viņu, šo blakus esošo novadu, draudzība vismaz pagaidām... vēl nepieņemot reformu... Jo tas, ko šobrīd mēs dzirdam plašsaziņas līdzekļos, – par to, kā viens otru jau šobrīd, vienojoties par budžetu... kas kam ko prasa, kas kam ko prasa pretī... Jau iezīmējās šīs nesaskaņas. Manuprāt, tas nav pareizi. Un tas fakts jau šobrīd demonstrē to, ka ilgtermiņā diez vai tur veiksmīga sadarbība sanāks. Un, kā jau Kazinovska kungs minēja, iespējams, ka mums Saeimā nāksies pēc... pirms... arī pēc iepriekšējās reformas... atgriezties pie šā jautājuma un šo jautājumu tomēr ņemt un pārskatīt.

Tāpēc... Es aicinu šo Muižnieces kundzes priekšlikumu atbalstīt, jo tas savā ziņā atspoguļo to, ko arī pati pašvaldība ir vairākās vēstulēs, vairākos lēmumos paudusi. Neviens nevar noliegt – Ikšķile ir bijusi ļoti, ļoti aktīva pašvaldība, kas savu viedokli paudusi visdažādākajos veidos. Taču šobrīd tas... Es uzskatu, ka šis Ikšķiles redzējums nedz komisijā, ne šodien Saeimas sēdē  nemaz līdz galam nav izvērtēts.

Tātad Ikšķiles virziens... Salaspils virzienā... tas līdz galam nav izvērtēts. Un līdz ar to arī šis balsojums par to, ko darīt ar Ikšķili, – vai pievienot Ogrei vai ne... šis tomēr nav, manuprāt, labākais redzējums, kādu varēja izveidot attiecībā uz šo novadu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 270. – deputātes Muižnieces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 74, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 271. – deputātes Muižnieces priekšlikums, kas paredz no Ogres novada svītrot Ikšķiles pilsētu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi, otro reizi! Man, protams, ir ļoti žēl par iepriekšējo balsojumu, bet... arī... Mazliet atsaucoties uz deputāta Raivja Dzintara teikto un minot piemērus (piemēram, par Ogres tehnikumu), tāpat es varētu minēt, nu, tās strīdīgās teritorijas, kas varētu būt šie te... “Ogres Zilie kalni”... un tamlīdzīgi...

Es esmu iesniegusi arī vēl vienu priekšlikumu par atsevišķi... Ikšķiles pilsētas pievienošanu Salaspils novadam, jo, ja vēl... nu, runājot par to Tīnūžu novada teritoriju un šīm strīdīgajām detaļām, kas patiesi arī daļai iedzīvotāju varētu šķist vairāk... tuvākas Ogrei, tad ir pavisam skaidrs, ka tieši pilsēta ir uz Rīgu vērsta, tuvāk Pierīgai, un noteikti, veidojot kopā ar Salaspils novadu, izveidotos viena spēcīga, sabalansēta, liela Pierīgas pašvaldība, kas varētu konkurēt gan ar Mārupes novadu, gan ar... nu, ne gluži konkurēt, bet būt līdzvērtīgās pozīcijās ar Ķekavas novadu, Mārupes novadu un citām Pierīgas teritorijām.

Tā ka es aicinu atbalstīt arī šo...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Visu cieņu Helmaņa kungam!

Par iepriekšējo balsojumu – tiešām ļoti labs rezultāts, ja skatās no Ogres pašvaldības viedokļa, bet ļoti slikts, ja skatās no Ikšķiles pašvaldības viedokļa.

Bet es arī šo priekšlikumu aicinātu atbalstīt. Un šī priekšlikuma, nu, pretējam viedoklim... aicinu tomēr izteikties. Manā ieskatā, nedz komisijā šie jautājumi tika pēc būtības izskatīti, nedz ir sniegtas atbildes uz pašvaldības iesniegtajiem jautājumiem.

Līdz ar to šajā gadījumā pastāv ļoti liels risks, ka tas tiks apstrīdēts Satversmes tiesā. Vēršu uzmanību uz to!

Aicinu tomēr komisijas vadītāju komisijas vārdā izteikties, jo ir bijis daudz neskaidrību jau pašā reformas veidošanas procesā un arī šobrīd tās turpinās. Skaidrojumi ir vajadzīgi, jo ir signāli par to, ka tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesā. Un, ja šo lietu vērtēs, tad, protams, būtu svarīgi no šī priekšlikuma atbalstītājiem sagaidīt kādu argumentāciju par to, kāpēc tas tā tiešām ir, jo tas, kas ir bijis līdz šim... Kā jau minēju, pats vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tikdamies ar iedzīvotājiem, ir paudis, ka šī alternatīvā versija būtu iespējama un būtu izskatāma, bet tā ne reizi netika, vismaz komisijā netika, izskatīta. Šis profils vispār nav ticis analizēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos piebilst to, ka, diskutējot par konkrēto jautājumu, kas attiecas uz Ikšķiles pašvaldību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija diezgan izsvērti argumentēja un skaidroja, kādā veidā jau šobrīd Ikšķiles pašvaldībai ir sadarbība vairākās jomās, kā arī dažādu veidu citus objektīvus (Nav saklausāms)… tajā skaitā kopīgus infrastruktūras elementus, attālumu vienai no otras... to, kas liecina par pozitīvu sadarbību nākotnē. Un, ņemot vērā šos apsvērumus, kuri diskusijā tika pausti gan no deputātu puses, gan arī no ministrijas puses, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271. – deputātes Muižnieces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 72, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 272. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz veidot Ogres novadu tās teritorijā. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Es atvainojos! Es kļūdaini pieteicos, nepaspēju atteikties...

Sēdes vadītāja. Tātad deputāte Muižniece debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 272. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 58, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 273. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbilstoši tam, ko Saeima ir lēmusi likumprojekta tekstā, šis priekšlikums precizē apdzīvotās vietas nosaukumu – nosaukuma “Ogres pilsēta” vietā tagad būs nosaukums “Ogres valstspilsēta”. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 273. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 274. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Tas paredz veidot lielo pilsētu ar lauku teritoriju, proti – “Lielā pilsēta ar lauku teritoriju – Ogre”. Respektīvi, tas nozīmētu, ka tiek veidots Ogres novads bez Ogres pilsētas tajā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es pieteicos par šo priekšlikumu padebatēt, lai kolēģi saprastu to problemātiku, kas ir iezīmējusies.

Ogre šobrīd ir valstspilsēta, bet pamattekstā tā saglabājas kā novads. Un šajā gadījumā, tai esot kā novadam, tā būtībā ne ar ko neatšķiras no tāda novada kā, piemēram, Madona vai... vai kāds cits – Dobeles novads... vai jebkurš cits novads.

Bet tajā pašā laikā... Mēs esam nodefinējuši to, ka Ogre ir valstspilsēta, tāpēc turpmāk pie kādām likumdošanas izmaiņām... es nedomāju, ka šis konkrētais priekšlikums to varētu atrisināt. Bet kaut kādā veidā... tomēr būs jādomā par to, kādā veidā panākt, lai šis te... Ogre, tāpat arī Valmiera, tāpat arī Jēkabpils... kādā veidā... nodefinēt, kas tas tāds īsti ir, jo šobrīd sanāk tā, ka tas ir novads (novads – tāds pats kā Madona!), kaut gan šī valstspilsēta tur ir iekšā. Nu tad viens piedāvājums ir – lielā pilsēta ar lauku teritoriju... vai – valstspilsēta ar lauku teritoriju. Bet – lai tas ir kaut kas cits, izņemot novadu, jo šobrīd... Tā arī nav izdevies šī likumprojekta izskatīšanā skaidri nodefinēt, kas ir kas. Šobrīd tas ir vienkārši kā novads.

Balsojumu par šo priekšlikumu neprasu. Aicinu tikai padomāt par šiem jautājumiem. Nākotnē tas radīs savā ziņā izaicinājumu – kā tikt ar šo problēmu galā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bet... man jāteic, ka mēs balsosim par šo priekšlikumu šajā sistēmā.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 274. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 275. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz veidot Lielvārdes novadu ar administratīvo centru Lielvārdē. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Attiecībā uz Lielvārdes novadu un atsevišķo... Šis priekšlikums paredz arī apvienot to... kopā ar Ķegumu un Ķeguma... novadiem... un administratīvo centru – tieši tā, kā minēja Pleša kungs, – Lielvārdē.

Gribētu teikt, ka, gatavojot likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā, šāds variants tika apspriests ar pašvaldībām, uzaicinot... Kad komisijā mēs konsultējāmies ar pašvaldībām, šāds jautājums tika aktualizēts, un pēc tam arī atsevišķas domes nosūtījušas vēstules par to, ka viņi šādam risinājumam piekristu. Diemžēl tālāk, skatot komisijā šo jautājumu, lai arī pašvaldības bija sagatavojušas, atbildīgā komisija tomēr noraidīja... nu, bez tādas padziļinātas izpētes, kur no tā būtu ieguvumi, kur – zaudējumi.

Es esmu iepazinies ar šiem domju lēmumiem un paskaidrojošiem rakstiem par to, kādā veidā varētu veiksmīgāk darboties... notikt Ķeguma un Lielvārdes novadu apvienošana. Manā ieskatā, šī būtu ļoti sekmīgi strādājoša pašvaldība. Es aicinātu to arī atbalstīt. Visiem ir pieejams jaunveidojamās pašvaldības profils, ko ir atsūtījušas pašas pašvaldības. Manuprāt, tas būtu veiksmīgāks no dažādiem aspektiem – gan no kultūrvēsturiskiem, gan arī no citiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Atbildīgās komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 275. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 13, pret – 57, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 276. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Lielvārdes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 276. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 54, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 277. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Ikšķiles novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 277. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 55, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 278. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz Ķeguma novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 278. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 55, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 279. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas piedāvā Olaines... Olaines novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā.

Vienlaikus jānorāda, ka šim priekšlikumam... nav norādīts, kur atrastos Olaines administratīvais centrs. Ņemot vērā šo apstākli, priekšlikums ir juridiski nekorekts, tāpēc komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 279. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 57, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 280. – deputātes Ingas Goldbergas priekšlikums, kas paredz no Preiļu novada izslēgt Kastuļinas pagastu un pievienot to Krāslavas novadam (par to Saeima jau ir nobalsojusi). Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 280. – deputātes Goldbergas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 281. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz veidot Preiļu novadu. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 281. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 56, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 282. – deputāta Adamoviča priekšlikums, kas paredz veidot Preiļu novadu... tādā redakcijā... un to papildinot ar Sutru pagastu... Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 282. – deputāta Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 46, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 283. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz veidot Preiļu novadu ar administratīvo centru Preiļos, pievienojot tam Aglonas pagastu... novadam attiecīgi... Taču komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 283. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 284. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Aglonas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 284. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 57, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Plešs, Voika, Golubeva un Agešins lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 10. jūnija pulksten 13.00.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 26. maija attālinātajā ārkārtas sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 10. jūnija pulksten 13.00! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 3, atturas – 1. Līdz ar to sēdē izsludināts pārtraukums līdz šā gada 10. jūnija pulksten 13.00. Tātad darbu pie šī likumprojekta atsāksim rīt pulksten vienos dienā.

Godātie deputāti! Lai novērstu Covid-19 turpmāku izplatību, kā arī ņemot vērā, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Slimību profilakses un kontroles centra vēstuli... Šajā vēstulē norādīts, ka, ņemot vērā Saeimas darba specifiku un Saeimas sēžu laikā Saeimas zālē izvietojamo cilvēku skaitu, Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka Saeimas namā arī turpmāk nodrošināt divu metru distances ievērošanu un veicināt attālināta darba veikšanas turpināšanu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī 57 Saeimas deputātu aicinājumu Prezidijam arī turpmāk, kamēr valstī ir noteikti pulcēšanās ierobežojumi un distancēšanās pasākumi, sasaukt Saeimas attālinātās sēdes.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis konstitucionālo tiesību ekspertu viedokli par Prezidija tiesībām sasaukt Saeimas attālinātās sēdes ārkārtēju apstākļu gadījumā.

Lai nodrošinātu sociālās jeb fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, Saeimas Prezidijs ir nolēmis Saeimas šā gada 26. maija attālinātās sēdes darba kārtības izskatīšanu turpināt, kā arī Saeimas turpmākās sēdes sasaukt un noturēt platformā e-Saeima.

Kolēģi, tātad rīt darbu turpināsim platformā e-Saeima.

Vēl notiek deputātu reģistrācija. Paldies. Tā sekmīgi ir notikusi.

Pārtraukums līdz šā gada 10. jūnija pulksten 13.00.

Paldies visiem šodien par darbu.

(Pārtraukums.)



Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 18. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums
2020. gada 9. jūnijā

Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2521, 2521A,
[1-5Pa, 1-15Reg, 1P-238P, 239P-377P, 2521Bal])
   
- Ziņo - dep. A. T. Plešs
   
- Debates - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Dombrava
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. E. Papule
  - dep. V. Valainis
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. A. Kazinovskis
  - dep. J. Dombrava
  - dep. V. Valainis
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. A. T. Plešs
  - dep. A. Kazinovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Adamovičs
  - dep. A. Kazinovskis
  - dep. M. Golubeva
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Kazinovskis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. M. Golubeva
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. S. Dolgopolovs
   
- Par procedūru - dep. L. Liepiņa
   
- Debašu turpinājums - dep. E. Teirumnieks
  - dep. M. Bondars
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Kursīte-Pakule
  - dep. A. Skride
  - dep. A. T. Plešs
  - dep. J. Rancāns
  - dep. D. Beitnere-Le Galla
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. V. Valainis
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Butāns
  - dep. J. Rancāns
  - dep. D. Beitnere-Le Galla
  - dep. A. Kazinovskis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. V. Valainis
  - dep. J. Butāns
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. L. Ozola
   
- Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Rancāns
  - dep. E. Papule
  - dep. I. Dūrītis
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Dzintars
  - dep. I. Klementjevs
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. E. Papule
   
- Debašu turpinājums - dep. J. Rancāns
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. J. Rancāns
  - dep. A. Geidāns
   
- Par procedūru - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Stepaņenko
   
- Debašu turpinājums - dep. L. Liepiņa
  - dep. A. Muižniece
  - dep. R. Dzintars
  - dep. A. Kazinovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Muižniece
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Valainis
   
Informācija par sēdes turpinājumu



Sēdes videotranslācija

26/09a.06.2020. 14.00
16.00
18.00



Svētdien, 9.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196