Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 3. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Mēs varam sākt.

Labdien, godātie deputāti! Turpināsim izskatīt šā gada 26. maija sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, trešais, galīgais, lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Turpinām strādāt ar likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) trešajā lasījumā, ar tabulu Nr. 2521A.

Vakardien piepauzējām pie 175. – deputāta Valaiņa priekšlikuma, par ko bija plānotas debates. Kā jau minēju, šīs Pārgaujas novada neatkarības... atsevišķa novada saglabāšana komisijā netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Paldies.

Sveicināti, kolēģi! Turpinot debates par šo priekšlikumu. Viktors Valainis jau iesāka un izteicās par to, ka personīgi viņam nav zināmi kritēriji, kuros lauku apvidos un kā tiek organizēts sabiedriskais transports bez maksas cilvēkiem. Varu atbildēt Viktoram Valainim, ka kritēriji ir skaidri noteikti, tos var arī... Es personīgi savā Facebook lapā dalos ar visu jaunāko informāciju, ko mēs darām Satiksmes ministrijā.

Viens no kritērijiem ir apdzīvotības blīvums – mazāks par 4 iedzīvotājiem kvadrātkilometrā. Otrs kritērijs – valsts dotācijas segums pār izmaksām ir lielāks par 85 procentiem (vai autobusa noslodze ir vidēji zem 2,5 pasažieriem). Tātad izpildās šie kritēriji, autobuss maršrutā kursē un ir bez maksas visiem pasažieriem, kuri vēlas izmantot tā pakalpojumus.

Visādi citādi vēlos pateikt, ka, protams, joprojām atbalstu Pārgaujas novada pievienošanu Cēsīm un neatbalstu saglabāšanu tā esošajās robežās. Jo, kā jau minēju, šajā novadā tiek... ir jau izsludināts konkurss un tiks izbūvēts jauns reģionālas nozīmes autoceļš vieglākai nokļūšanai Cēsīs, tiek labots vienīgais grants posms starp ciemiem Auciems un Raiskums, tādējādi atvieglojot cilvēku mobilitāti novadā un nokļūšanu topošā novada centrā.

Līdz ar to aicinu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Paturpinot kolēģa Butāna kunga teikto, es tieši vēlējos runāt par to, ka Satiksmes ministrija domā ne tikai par sabiedriskā transporta sistēmas reformām un attīstību, tai skaitā arī par bezmaksas maršrutiem, bet šajā konkrētajā... Pārgaujas novada sakarā ir laba lieta, ka tiek labots arī ceļš, šis grants posms, ko Butāna kungs pieminēja (nu, tas ir paredzēts arī plānā) un kas savieno Auciemu un Raiskumu. Jā, tas ir vietējās nozīmes ceļš – 287. –, protams, var teikt, ka tas varbūt it kā... Tā kā nenozīmīgi uzlabojumi ir vispār tajā savienojuma stiprināšanā, bet, nu... un var teikt, ka tas ir varbūt īss – tur ir ap pusotru kilometru, bet jebkurā gadījumā, nu, katrs šāds solis ir tas, manuprāt, pareizais virziens.

Tā ka man jāsaka paldies Satiksmes ministrijai, kas strādā vairākos virzienos vienlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 175. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 175. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 56, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 176. – arī deputāta Valaiņa kunga priekšlikums. Arī par Pārgaujas novada saglabāšanu tā esošajās robežās, nosakot, ka administratīvais centrs ir Stalbe. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Šis ir identisks priekšlikums iepriekšējam un principā neko nemaina, jo pašreiz arī administratīvais centrs ir Stalbe. Manuprāt, tādi priekšlikumi, kas viens otru dublē, vispār būtu jāatsauc, lai mēs nekavētu šīs reformas pieņemšanu, jo mēs nevaram kavēties ne tikai ar šo reformu, bet mums priekšā ir daudz ļoti svarīgu reformu, tajā skaitā augstskolu reforma, tajā skaitā ostu reforma un citas reformas, kas ir tiešām ļoti svarīgas.

Nevar kavēties tikai tāpēc, ka ir iesniegti tik daudzi priekšlikumi administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Tāpēc, ja ir iespējams, tiešām lūdzu Viktoru Valaini atsaukt vismaz tos priekšlikumus, kas dublē viens otru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Butāna kungs! Neuzņemiet to, lūdzu, personiski, bet vai tiešām nejūtat, cik pašmērķīgas ir jūsu nepārtrauktās uzstāšanās? Ja jūs domājat, ka deputāti jāapgaismo par katra novada vēsturi, pie tam pārsvarā skolas līmenī, tad maldāties. Lielākā daļa to zina un daudz dziļākā līmenī. Kas nezina, es domāju, tie paši izsvērs, vai viņiem tas ir jāzina.

Attiecībā uz ceļu līmeni katrā novadā. Ticu, ka jūs ne tikai ceļu līmeni un skaitu labi pārzināt, bet arī autobusu pieturu skaitu un izvietojumu, bet šie ekskursi vairumā gadījumu ir lieki.

Ik pa brīdim jūs mēģināt pazemot – vai Viktoru Valaini, vai citu savu oponentu. Pie politiskās kultūras pieder arī cieņa pret oponentiem, nemēģinot katrā brīdī vilkt ārā visu, ko jūs par viņiem zināt. Pašvaldības jautājumos, lai kā jūs censtos, vismaz pagaidām Valaini jums nepārspēt. Valodas kultūras un izteiksmes loģikas ziņā savukārt deputāts Sergejs Dolgopolovs ir tas, no kura latviešiem, tostarp jums, būtu daudz, ko pamācīties.

Es netaisos jūs pamācīt vai jums norādīt, cik bieži jāuzstājas. Vienīgi – teiktā nozīmība nav proporcionāla runu garumam un biežumam. Runājot, protams... Runājiet, protams, cik jūs vēlaties, vienīgi uzklausīt jūsu garās tirādes nudien nesagādā nekādu prieku.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu savukārt atgriezties debatēs pie 176. priekšlikuma, kuru iesniedzis deputāts Valainis.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, kolēģi! Es runāšu ne tikai par 176. priekšlikumu, kas jau daļēji ir izdebatēts vakar un šodien, bet par to problēmu, kāpēc parādās šāda veida garas, ne vienmēr auglīgas debates.

Man šķiet, ka šeit ir problēma tanī, ka reformas sagatavotāji nav padomājuši par to, kā pareizi rīkoties šinī situācijā.

Pirmais... Nu, tika teikts, ka, lūk, tiks izremontēti ceļu posmi, pat nosaukts, kāds ceļa posms – 17 kilometru garš ceļš no Cēsīm līdz Valmieras šosejai –, ka būs renovēti tilti. Tas viss ir ļoti skaisti. Bet, ja mēs reformējam pašvaldības, palielinot to teritoriju, būtu svarīgi paskatīties, kā tas projekts tiek skatīts no visu ministriju pusēm. Teiksim, kā Veselības ministrija plāno teritoriālajā griezumā organizēt veselības aprūpes tīklu, tai skaitā arī ātro medicīnisko palīdzību, kā Izglītības un zinātnes ministrija, pārtraucot savu asiņaino karu ar augstskolām, domā izveidot visu veidu mācību iestādes jaunajās teritorijās un kā viņi gatavi piesaistīt arī nepieciešamās investīcijas. Un tā tālāk, un tā joprojām. No vienas puses.

No otras puses, gatavojot reformu, mēs esam aizmirsuši, ka šeit pietrūkst divi ļoti svarīgi likumi.

Pirmais likums ir “Par pašvaldībām” jaunā redakcijā, kas ir ārkārtīgi svarīgs, pirmām kārtām nosakot, kādas būs jaunās autonomās funkcijas. Šodien tās formulētas pietiekami miglaini, nu, teiksim, tāds piemērs, ka pašvaldību autonomā funkcija ir nodrošināt iedzīvotāju pieejamību veselības aprūpei. Vai tas ir asfaltēts ceļš, vai tā ir izveidota veselības aprūpes iestāde? Un tā tālāk, un tā joprojām.

Otrs likums, kāda vispār trūkst šobrīd, ir par pašvaldību darbības finansiālo pusi – kā izskatās finansēšana pašvaldībām jaunajos apstākļos.

No tā visa kompleksa atkarīgs arī, nāks vai nenāks investīcijas. Jo, kā pareizi norādīja Andris Kazinovskis, cilvēks ar lielu pieredzi, – ka nevis teritorijas lielums vai iedzīvotāju skaits ir tie noteicošie. Ir vairāki faktori, kas jāņem kopā. Un tāpēc... Tas arī noveda... Šo te nosacījumu trūkums noveda pie tā, ka parādās ļoti daudz priekšlikumu un ir ne visai konstruktīvas debates par to.

Es ļoti augstu vērtēju Valaiņa kunga profesionalitāti un it īpaši viņa darbaspējas. Šinī gadījumā viņa argumentācija par Pārgaujas novada pievienošanu mani nepārliecināja, bet šāda diskusija ir nepieciešama, lai pieņemtu optimālu lēmumu. Tas ir svarīgi.

Un, starp citu, ceļu uzturēšana augstā vai normālā līmenī nekādā gadījumā nav saistīta ar ATR kontekstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Interesanti dzirdēt no Janīnas Kursītes-Pakules kundzes uzslavas Latvijas Komunistiskās partijas centrālkomitejas darbonim. Es... man jāatvainojas, ka vispār Dolgopolova kungs šeit, šajā diskusijā pie priekšlikuma, tiek ievilkts. Es par viņu nekad neesmu runājis, vismaz šodien.

Un es... Tas jautājums, kas man vairāk rodas, ir un ir neatbildēts – kāpēc tad nav pretenziju pret to, ka tiek iesniegti šie dublējošie, nesakarīgie priekšlikumi un pēc tam netiek atsaukti, bet savukārt parādās pretenzijas pret to, ka, lūk, arī pozīcijas deputāti izmanto šo iespēju un stāsta aktuālo pie katra priekšlikuma, tai skaitā, kas skar attiecīgā novada dzīvi, attīstību, ieguldījumus infrastruktūrā un tamlīdzīgi.

Kāpēc tad nav drosmes pirms... Piemēram, tās ilgās debates, kas bija otrajā lasījumā... Es tur nedzirdēju lielas pretenzijas pret garajām debatēm, kuras, manuprāt, tiešām bija nekonstruktīvas un kur pie visdažādākajiem priekšlikumiem gāja visdažādākās lietas.

Šajā gadījumā, ja mēs runājam par 176. priekšlikumu, kur vienkārši tehniski gandrīz vai viens vārds atšķiras no 175., manuprāt, ir pamatoti uzdot šos jautājumus, cik jēdzīgi tas vispār ir.

Un es domāju – pamācībām, piesaucot kā labos piemērus apšaubāmas reputācijas cilvēkus, manuprāt, šeit nav vietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es šoreiz piekritīšu tiem jaunajiem zemgalda staigātājiem.

Godīgi sakot, man ir papildu jautājums Jānim Butāna kungam, kurš izrāda tādu zināmu pieredzes apliecinājumu, runājot par pašvaldību reģionālo reformu (piemēram, runājot par Skrīveriem, pieminot “Skrīveru gotiņas”), kas, manuprāt, ir tādā labā dzīves pieredzē un praksē balstīta, nu, pieeja. Man faktiski ir jautājums par to... Viņa padoms būtu ļoti svarīgs.

Es zinu, ka Latvijā ir vairāki norvēģu cilvēkiem piederoši veikali, kas pārdod Briseles vafeles. Tās katrā no veikaliem ir izkārtotas citā vietā, un ne vienmēr, ieejot Norvēģijai piederoša... Norvēģijas cilvēkiem piederošajos pārtikas veikalos, tās var atrast. Varbūt, ka to var sakārtot arī šeit, piedāvājot kādu priekšlikumu, lai visi pircēji (un es ceru, ka Butāna kungam garšo Briseles vafeles) tās vienkārši un ātri var atrast.

Es tiešām novērtēju šos... šīs biežās uzstāšanās un arī, nu, to saturu. Domāju, ka Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāji tiešām ir gandarīti, redzot viņa uzstāšanos, viņa saturiskās runas. Iesaku runāt biežāk.

Paldies. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es ļoti gribētu aicināt Feldmana kungu: pirms spriedelēt par reputācijām – apšaubāmām vai skaistām –, paskatīties spogulī.

Paldies. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam... Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Jā, cita acī skabargu redz, savā – baļķi neredz.

Ja es vismaz visās savās runās uzstājos par konkrēto priekšlikumu (arī šajā par Pārgaujas novadu konkrēti), tad pārējie nezin kāpēc debatē par Briseles vafelēm un kaut kādiem skaistumiem un aplamībām, nevis par to, kas šajā priekšlikumā ir pareizi vai nepareizi.

Savā ziņā paldies arī, ka ir kāds paskatījies, kur tad es esmu mācījies, un redz, ka tiešām ar savu skolu es lepojos. Es domāju, arī skolotāji, kas mani ir mācījuši, vai skolas direktors, es domāju, nebūs vīlušies par debatēm – ka kāds beidzot debatē par priekšlikumu. Un viņi arī piekritīs, ka šis Pārgaujas novads būtu pievienojams Cēsīm un debates tiešām notiek par konkrēto administratīvo vienību... ģeogrāfiska rakstura tādā kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Butāna kungs, jūs atkal un atkal nesaprotat, un es te mēģinu visādas pedagoģiskas pieejas, bet acīmredzot ne jau parastai izglītībai piemērotas. (Smiekli.)

Es jau atbalstu jūsu centienus, es arī saku, ka jūsu bijušās ģimnāzijas skolotāji lepojas ar jums. Visticamāk, es domāju, ir jāievieš kāda aptauja, lai noskaidrotu, cik lepnuma pārpilni viņi šobrīd ir, neskatoties uz to, ka ir eksāmenu laiks un ka faktiski tuvojas arī brīvdienas vai gatavošanās nākamajam mācību gadam attālināti.

Tā ka turpiniet! Es jūs aicinu turpināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par šo priekšlikumu...?

A. T. Plešs. Komisijā šo priekšlikumu – veidot... saglabāt Pārgaujas novadu tā esošajās teritorijās – neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 176. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 59, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 177. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Vecpiebalgas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 177. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 54, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 178. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī paredz Vecpiebalgas novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās, nosakot, ka Vecpiebalga ir šī novada administratīvais centrs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Paldies.

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es pieteicos arī pie iepriekšējā, bet interesanti: es nospiežu, bet tas tā kā ar novēlošanos piesakās.

Kāpēc es balsošu “par”, un kāpēc es aicinātu tomēr atbalstīt šo Vecpiebalgas novadu? Ir, manuprāt, dažas lietas. Mēs pamatojam ar attīstības centriem, bet mēs tomēr esam aizmirsuši un zināmā mērā ignorējam šos kultūrvēsturiskos novadus.

Te es gribētu atgādināt, ka Vecpiebalga jau nav nekāds industriālais rajons un tur arī nekas nemainīsies, ja mēs to pievienosim pie Cēsīm vai pie kaut kāda milzīga apriņķa, bet mēs sagrausim to tradīciju, kas bija saistīta ar Vecpiebalgas vēsturi un kultūru. Tur dzimuši ne tikai Kārlis Skalbe vai brāļi Kaudzītes, kas sarakstīja “Mērnieku laikus”, vai Antons Austriņš, tur ir dzimuši tādi grāmatizdevēji kā Jānis Roze vai Jānis Ozols, vai savā laikā tur strādāja Garlībs Merķelis.

Vecpiebalgas novada īpatnība ir tā, ka tur vēl pirms dzimtbūšanas atcelšanas zemniekiem tika piešķirta lietošanā zeme, kuru viņi arī pēc tam izpirka, un tur praktiski nav bijušas jaunsaimniecības (tās ir vienzirga 11 hektāru vai 22 hektāru divzirgu saimniecības kā agrārreformā), bet tur pārsvarā bija 50 hektāru un lielākas saimniecības. Tas radīja pilnīgi citu kultūrvidi. Mēs zinām arī, ka Vecpiebalgā bija brīvzemnieku jeb... tāpat kā Kurzemē bija ķoniņi, tā Vidzemē bija leimaņi, Vecpiebalgā ir arī Leimaņu ciems. Tur ir arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle Vēveros. Tātad tas ir, manuprāt, ārkārtīgi izcils kultūras novads.

Lai mums nepārmestu, ka mēs (un to jau cilvēki arī pārmet)... ka šī reforma ir struktūrfondu sadales un partiju politiskās ietekmes reforma, tad es domāju, ka Latvijā nekas pilnīgi nemainītos, ja pastāvētu tādi kultūras novadi kā Vecpiebalga vai Sēlija, ka tas mums būtu jāievēro.

Paldies un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Man jāpiekrīt Kiršteina kungam, ka par šo... par Vecpiebalgas novadu ir pamats diskusijai. Nu, runājot par 178. priekšlikumu, arī tas, mēs redzam, pats par sevi tīri tehniski būtiski neatšķiras no iepriekš noraidītā 177. priekšlikuma, ar vienu vārdu atkal atšķiras. Faktiski dublējošs priekšlikums. Jebkurā gadījumā, ja jau runājam arī pēc būtības, tad man tā sajūta ir, ka, nu, tas kultūrvēsturiskā faktors... kultūrvēsturiskais faktors ne vienmēr pilnībā pārklājas ar to, kā būtu jāizskatās administratīvajai teritorijai. Administratīvā teritorija ir tas, par ko mēs tieši šobrīd, nu, šajā kontekstā šajā likumprojektā runājam. Skaidrs, ka kultūrvēsturiskie aspekti, iespējams, būs jāņem vērā tajā diskusijā, kur mēs diskutēsim tieši par šiem kultūrvēsturiskajiem aspektiem.

Runājot par to, vai Vecpiebalgas novada iedzīvotāji kaut kā jūtas vai nejūtas, vai kādu atbalstu no valsts viņi sajūt. Piemēram, arī šajā laikā tā labā ziņa ir, ka paredzēts atjaunot asfaltceļa segumu uz Bērzkrogu pietiekami garā posmā, manuprāt, aptuveni 10 kilometri. Tas varētu... Tas ir tieši svarīgi Covid‑19 sakarā ar... Šie papildu 75 miljoni tur daļēji aizies. Nu, varbūt tas tieši stiprinās šo saikni novada iedzīvotājiem ar to potenciāli jauno administratīvās teritorijas centru.

Ja runājam par kultūrvēsturiskajiem aspektiem, nu, mums jau no šī likuma ir... Mums jāatceras, ka vēl būs vairākas lietas, kas izrietēs... Visādi uzdevumi ir doti šajā likumprojektā, pirmkārt, jau arī par administratīvajiem reģioniem ir dots uzdevums, un, otrkārt, ir arī doti uzdevumi strādāt pie... Mēs esam nobalsojuši arī par kultūrvēsturiskajām teritorijām un kā tās saglabāt, stiprināt. Un tad, nu, man tā loģika, ko es izmantoju, ir, ka tai diskusijai būtu jābūt pie tā.

Paldies Satiksmes ministrijai par to, ka, nu, arī no šiem 75 miljoniem Vecpiebalgas novada iedzīvotājiem būs kaut kāds labums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Paldies.

Jā. Vienu lietu es vēl gribēju pateikt. Saimnieciski Vecpiebalga ir pašpietiekams novads tādā ziņā, ka tur ir, teiksim, piena lopkopība, lauksaimniecība, tur ir porcelāna fabrika, tur ir zivaudzētava. Vai viņi pievienosies vai nepievienosies, teiksim, Cēsu novadam, tur pilnīgi nemainīsies nekas, jo tur praktiski maz brauc strādāt uz Cēsīm.

Es saprotu, ka tas ir labi, bet problēma ir tā, ko Kazinovska kungs ir norādījis, – ja mums būtu otrā līmeņa pašvaldības, tad šis Cēsu novads būtu apriņķis un tad, protams, nebūtu problēmu. Bet tagad nosaukt to par novadu un domāt, ka nu Cēsīm būtu kaut kas... vecpiebaldzēniem būtu kaut kas kopīgs ar Mārsnēniem vai ka viņi būtu milzīgi priecīgi tur kaut ko darīt, – nemainīsies pilnīgi nekas.

Bet mēs sagraujam tikai to pašu, ko es jau teicu, – to kultūrnovadu ietekmi. Ja runā par Cēsīm kā ekonomisko vilcējspēku, nu, saprotiet, tur puse iedzīvotāju brauc uz Valmieru strādāt, jā. Arī Cēsis zināmā mērā rūpnieciski ir vairāk saistītas ar Valmieru nekā ar Vecpiebalgu. Tā ka liela jēga nav.

Darīt tā var, bet es domāju, ka Latvijā... Es te piekrītu arī Feldmana kungam, lai gan jāsaka, ka to šoseju... jau ir uzbūvēta. Tur nav problēmu, teiksim, noasfaltēt gan līdz Jaunpiebalgai, gan līdz Cēsīm. Bet vienkārši žēl. Nu, kāpēc nevarēja būt, teiksim, kaut kādi divi vai trīs kultūrnovadi? Tas absolūti neko nemainītu. Tas būtu izņēmums.

Bet mēs vairāk sagraujam šinī gadījumā nekā kaut ko uzbūvējam no jauna. Tā, kā es jau teicu, tādi paši ir arī suiti – tādā stāvoklī. Jā, es piekrītu, varbūt būs šis likums par kultūras novadiem vai kaut kas tāds. Bet būtību jau tas nemaina. Vecpiebalgai no tā ne silts, ne auksts, godīgi sakot, jā, tikai pasliktināsies – ka viņus pievienos Cēsu novadam. Tur nekādas rūpnīcas no Cēsīm netiks celtas un nekāda liela jēga nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, kā jau iepriekšējie runātāji teica, mums izdevās savā laikā pārplānot finansējumu arī uz reģionālajiem ceļiem, ne tikai uz valsts galvenās nozīmes ceļiem, lai sakārtotu gan posmu līdz Bērzkrogam, gan arī tālāk. Protams, šobrīd citiem ir iespējas griezt lentītes un lielīties par izdarītiem darbiem, bet daudzās vietās šie plāni jau tika sākti, vadoties gan pēc izglītības reformas, gan arī pēc administratīvi teritoriālās reformas nākotnē.

Tas, kas būtu šobrīd ļoti svarīgi, tad, kad likums tiks pieņemts... varbūt pat ne pieņemts... jau šobrīd “Latvijas Valsts ceļiem” projektēt tehniskos projektus, lai tiešām arī šo finansējumu, kas ir papildus piešķirts, varētu gan šinī, gan nākamajā gadā spēt izmantot un tiešām arī būvēt. Svarīgākais ir, lai arī pēc pašvaldību vēlēšanām, kas būs 2021. gadā, šis finansējums būtu gan 2021., 2022., 2023. un tālākajos gados – līdz tam brīdim, kad mēs vismaz daļu no valsts budžeta finansējuma ceļiem būsim spējīgi segt no jaunā Eiropas Savienības plānošanas perioda.

Tā ka, kolēģi, es arī jūs aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Gribu pievienoties viedoklī Aleksandram Kiršteinam, jo Vecpiebalgas novads kā tāds tiešām... tas ir, kā lai saka, ar savu raksturu. Pazīstu daudzus vecpiebaldzēnus, tiešām daudzus, jo vecpiebaldzēni dzīvē parasti arī daudz kur izsitas un bieži vien nonāk arī darba gaitās Rīgā, un tāpēc gan vecpiebaldzēnu, gan cēsnieku ceļi krustojas. Viens ar... viens otru satiekot, viņi apmainās arī ar domām un viedokļiem par to, kā tad vajadzētu būt.

Faktiski situācija Vecpiebalgas novadā pašreiz ir tāda, ka, nu, tur nav tādu lielu uzņēmēju, kas dotu daudz darba vietu, bet novadam vairāk raksturīgs tas, ka tur ir tāda amatniecība vairāk, amatniecības rakstura uzņēmējdarbība, kaut kāda zemnieku saimniecības gaļas pārstrāde... Labi, lielākais, kas tur pēdējais bija, – zivaudzētava. Vai tur porcelāna... vai maizes ceptuve un tamlīdzīgi, bet tāda liela ekonomiska vilcējspēka īsti tur nav. Protams, ja cilvēks, pārvācoties uz skaisto Vecpiebalgas novadu dzīvot... Protams, ka viņam to darbu grūti būs atrast, ja vien viņš pats neizdomās, ar ko nodarboties.

Līdz ar to, lai arī kā... cik tas būtu raksturā spēcīgs un kultūrvēsturisks novads, progresa vārdā jāsaka, es tomēr atbalstu šī novada pievienošanu Cēsīm, jo arī Vecpiebalgas novads viens pats nespēj nodrošināt tos pakalpojumus, kas pašvaldībai jānodrošina, piemēram, veselības aprūpi. Nav arī zināms par interešu izglītību, vai tā interešu izglītība ir pietiekamā apmērā. Varbūt tā būs vajadzīga... tā būs vairāk sasniedzama tieši Cēsu pilsētā... Un citas lietas, kas plašāk pieejamas ir Cēsīs nekā Vecpiebalgā. Autobuss... sabiedriskā transporta satiksme ir apmierinoša ar Cēsu pilsētu, ar automašīnu ir ērti aizbraukt uz Cēsu pilsētu, līdz ar to tomēr aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un balsot par Vecpiebalgas pievienošanu Cēsīm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kolēģa Aleksandra Kiršteina runa praktiski... izraisīja pārdomas. Kārtējo reizi mēs meklējam kaut kādu šablonu – centri ap centriem –, mēģinām veidot jaunus novadus, bet tas šablons Latvijai diez vai der. Nav iespējams pēc viena šablona izveidot šos novadus, jo Latvija diemžēl šobrīd ir ļoti atšķirīga. Viena situācija – Rīgā, Pierīgā, cita – Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, cita – pierobežā, cita – pie jūras. Vienu pašu šablonu, manuprāt, ir nepareizi lietot, un šajā gadījumā es piekrītu Aleksandram par to, ka arī šeit, mūsu valsts vidienē, šis Vecpiebalgas novads, iespējams, varētu būt, jo kultūrvēsturiskās saknes, identitāte, kas ir daudzām kopienām Latvijā, būtu jāņem vērā.

Pie reizes gribu teikt, ka, skatot šos jautājumus par kopienām, par identitāti iepriekš komisijā... Man ir jāatvainojas gan sēļiem, gan suitiem – es nevarēju pārliecināt kolēģus, un diemžēl komisija neatbalstīja šo novadu izveidošanu.

Tomēr, ja mēs skatāmies uz pašvaldību kā tādu šablonu “centrs”, tad ap šo centru tagad viss veidosies. Ir uzņēmējdarbība, nav uzņēmējdarbība – ne jau tas ir būtiski, kurā vietā šobrīd šī uzņēmējdarbība atrodas, kādā lielākā vai mazākā centrā. Būtiski ir tas, vai mēs vēlamies, lai šī uzņēmējdarbība, uzņēmumi būtu vienā, otrā, trešā, ceturtā apdzīvotā vietā.

Es bieži vien mūsu valsti salīdzinu kaut vai ar kaimiņiem. Igaunijā braucot... Dienvidigaunija, līdzīgi kā Latgale, skaitās atpalikušākais reģions Igaunijā. Bet, braucot cauri visiem igauņu pagastiņiem, apdzīvotajām vietām, – tāda vai citāda ražotne tur ir. Tur ir ražotne. Mums nav visās vietās tādas ražotnes.

Es neatceros, kura partija... laikam “KPV LV” pirms vēlēšanām aicināja, ka bezmaz katrā ciemā, nerunājot jau par lielāku apdzīvoto vietu, jābūt ražotnei. Tad, lūk, šai reformai būtu tāds mērķis, bet, lai šādu ražotni izveidotu, būtu nepieciešams zināt, kādā veidā, no kurienes līdzekļi būs. Tā nekā šobrīd nav.

Es domāju, ka arī šis priekšlikums būtu atbalstāms. Veidojot šos lielos novadus, ir vēl viena problēma, kas... Nu, man nav skaidrs, kā to atrisināt. Tagad iedomājieties vairākas esošās pilsētiņas – vai Subate, vai Ilūkste, vai Zilupe, vai Kārsava, vai Viļaka –, tās vairs nebūs novadu centri. Tām nebūs savas pašvaldības, bet pašvaldībās jau ir ļoti daudz dažādu pienākumu. Pilsētiņās – vai lielāka, vai mazāka –, piemēram, apkure, komunālā saimniecība... Nu, iedomājieties: Ludza – 40 kilometru līdz Zilupei. Nu, kas veiks šo saimniecības apkalpošanu iedzīvotājiem? Kur Zilupes iedzīvotājs atradīs palīdzību 40 kilometru attālumā? Nu, manā skatījumā, tā ir neatrisināta problēma, un tās mazās pilsētiņas, manuprāt, atkal paliek, nu, tādā novārtā. Tajā pašā laikā mēs veidojam jaunas pilsētas tikai tamdēļ, ka tur būs novada centrs.

Nu nav līdz galam pārdomāta šī reforma, bet šo priekšlikumu es atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Pirmām kārtām tiešām prieks par šo mūsu lielisko e‑Saeimu.

Pārejot pie konkrētā priekšlikuma, es kā ģenētiski 50 procentu vidzemnieks, 50 procentu latgalietis arī nevarēju par šo nerunāt. Konkrēti, runājot par šoseju, kas ved no Bērzkroga uz Vecpiebalgu, – tā īstenībā jau šobrīd ir perfekti salabota, braucu pagājušo sestdien. Problēma ir tālāk – posmā no Vecpiebalgas uz Madonu. Tur šobrīd tiek remontēts, un tur tiešām jau tas viss progress notiek.

Ir skaidrs arī tas, ka, kā jau te pieminēja, Vecpiebalgā ir liela zivaudzētava. Faktiski pēc ūdens platības tā ir viena no lielākajām Eiropā. Pats personīgi pazīstu zivaudzētavas īpašnieku. Viņš audzē foreles, stores, dažādas citas zivis. Tikos ar viņu pagājušajā vasarā. Jāsaka, viņš no mūsu sarunām ar visām... ar abām rokām un visiem darbiem atbalsta to, ka Vecpiebalgas novads tiek... nu, faktiski pāriet lielākā novadā, tas pāriet Cēsu novadā. Viņš pats ir bijis arī Vecpiebalgas novada deputāts un atzīst, ka tā... Pirmām kārtām jau, ko vispār mums tas kopumā... šī novadu reforma (Nav saklausāms.)... īstenībā intelektuālais potenciāls un tā konkurence, ko mēs nevaram reizēm nodrošināt uz vietas mazos novados, palielināsies. Pat bijušie novada deputāti un konkrēti šis, kas ir liels uzņēmējs no Vecpiebalgas, man saviem vārdiem ir vairākas reizes apliecinājis šo atbalstu tam, ka tiek pievienota Vecpiebalga Cēsīm.

Protams, šo konkrēto priekšlikumu arī es neatbalstu.

Tā ka es domāju, ka Vecpiebalga savā kultūrvēsturiskajā vērtējumā to, ka no turienes cēlušies ļoti daudzi rakstnieki, neko nezaudēs, bet mēs... kā visi novada iedzīvotāji un mēs kā arī... kā katrs no kaut kurienes – vai no Rīgas, vai no kurienes – nākam, mēs visi kopumā tikai iegūsim ar lielākiem novadiem.

Paldies (es droši vien vēl kādreiz runāšu, bet, ja nu... ja nu es nepateikšu) – paldies Pleša kungam par darbu, ko viņš darīja, vadot komisiju. Paldies ministra kungam, Pūces kungam, kurš arī daudz, es zinu, klausās... Šīs faktiski visas diskusijas Saeimā, kas šobrīd notiek, Pūces kungs klausās. Un paldies viņam par šo milzīgo darbu, veidojot Latviju intelektuāli un faktiski ceļot Latvijas vērtību. Paldies liels.

Jā, šo konkrēto priekšlikumu tātad es neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Reformas kontekstā es varu teikt, ka šis reformas rezultāts Vidzemes augstienē man pašam nepatīk, neapmierina, jo, pētot demogrāfiju, pētot dažādus sociāli ekonomiskos faktorus, var redzēt, ka Vidzemes augstiene ilgstoši sastopas ar tām pašām problēmām, ar ko sastopas pierobežas zona. Reformas rezultātā faktiski arī visas šīs pašvaldības, pagasti, apdzīvotās vietas, kuras ir Vidzemes augstienē, kļūs par nomalēm jaunveidojamajos novados.

Protams, tas nenozīmē, ka attīstības iespējas tur nepastāvēs. Protams, ka tās var pastāvēt, ja notiks mērķtiecīgas investīcijas šajā teritorijā. Bet, protams, to būs sarežģītāk izdarīt nekā, ja tur būtu uz vietas pašiem sava pašvaldība ar savu attīstības centru.

Man pašam šķita, ka tā būtu lieliska ideja, ja Vidzemes augstienē būtu izveidojusies kopēja pašvaldība – Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Ērgļu un vēl vairāku citu pagastu veidota jauna pašvaldība – ar Vecpiebalgu kā iespējamo centru, kur arī tad tālākā perspektīvā varētu veidot šo Vidzemes augstienes attīstību.

Tomēr... Tomēr tas nenotika. Tagad es ceru, ka vismaz jaunveidojamajā Cēsu novadā, jaunveidojamajā Madonas novadā un citviet vismaz šīs lielākās apdzīvotās vietas iegūs vietējas nozīmes attīstības centra statusu. Ja pašvaldības būtu varbūt bijušas krietni aktīvākas, varbūt tas viss būtu veidojies nedaudz citādāk. Varbūt ar laiku, pēc vairākiem gadiem, mēs pie tā nonāksim, bet es tiešām uzskatu, ka tur ir nepieciešams mērķtiecīgs valsts atbalsts, lai mēs nodrošinātu attīstību šajā Centrālvidzemes daļā. Šobrīd mums tas rezultāts ir tāds, ka ir pašvaldība lēmuma rezultātā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Pagājušajā gadā, izpildot deputāta pienākumu, devos reģionālajā vizītē uz Vecpiebalgu, kur tikos gan ar pašvaldību, gan ar iedzīvotājiem, uzklausīju viņu domas gan par reformu, gan citām aktuālām problēmām.

Tāpēc, papildinot iepriekšējos runātājus par autoceļu, piemēram, uz Cēsīm, par ko plaši tika apspriests, kas tur par darbiem notiks. Faktiski autoceļš, jā, ir tiešām labā kārtībā, tomēr viena daļa no tā ir būvēta tālajā 2006. gadā, un faktiski autoceļš ir jau nodzīvojis savu laiku, tā kā nokalpojis. Lai pagarinātu autoceļa kalpošanas laiku, lai tas nesabruktu, šogad tiek veikti šī autoceļa virskārtas... segas atjaunošanas darbi 10... aptuveni 10 kilometru garumā, par ko jau sākotnēji minēja mans kolēģis Krišjānis. Līdz ar to nevar teikt, ka nekas netiek darīts – tiek darīts! – vai ka viss ir ideāli – tā arī nav.

Konkrēti Vecpiebalgas pašvaldība norādīja arī uz savām vēlmēm, kur viņi uzskata, kas veicinātu attīstību novadā, kas būtu darāms. Daļēji arī tas tiek darīts, piemēram, tiek uzlabots savienojums Vecpiebalgai ar Ērgļiem (tā bija viena no viņu vēlmēm), kur tiek uzlabots grants seguma ceļš. Tāpat bija vēlme arī savienot novadā esošos dažus ciemus, uzlabot savienojumus. Iespēju robežās tas, protams, tiek un tiks darīts.

Bet visādi citādi aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamie deputāti! Redz, kā daba tomēr nemīl tukšumu. Tas ir (Nav saklausāms.)... Valaiņa kungs ir tā kā pieklusis, Gobzema kungs arī nav...

Sēdes vadītāja. Kučinska kungs! Runājiet, lūdzu, mikrofonā! Mēs jūs visai vāji dzirdam.

M. Kučinskis. Nē, es izsaku savu prieku par šī nepārspējamā intelekta (Nav saklausāms.)... par apskati visas Vidzemes un pārējās Latvijas, tā ka viss, ko es gribētu piebilst (Nav saklausāms.)... balsojam “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Aicināšu apvienot abus debašu laikus. Vai mani dzird?

Sēdes vadītāja. Jūs ļoti labi dzird. Nospiediet vēlreiz “Pieteikties debatēm”, un tas notiks.

A. Geidāns. Nu labi, iespējams, man pietiks ar piecām minūtēm.

Es izstāstīšu... Esmu absolvējis Rīgas Tirdzniecības tehnikumu, un manā kursā mācījās tāds (Skaņas pārrāvums.)... Kristaps Pilsētnieks... kurš (Skaņas pārrāvums.)... Rīgas Tirdzniecības tehnikumu. Viņš ir no Vecpiebalgas. Vienu reizi viņš uzaicināja mūs uz dzimšanas dienu, un tad mēs braucām ar autobusu. (Skaņas defekts.)... ka ceļi bija diezgan slikti. Tas bija tālais 2002. gads. Mēs ar kursabiedru arī vienu citu... Bija Roberts Treimanis. Vecpiebalga bija skaista vieta, tur viņa māja atradās... tāda ieskauta meža ielokā, tur arī ezers. Mēs tur atpūtāmies, nu, bija labs tāds laiks, pozitīvs bija. Un arī pie viena... arī varbūt nodošu te sveicienu Kristapam Pilsētniekam... Mēs visi tā pabeidzām to, absolvējām Rīgas Tirdzniecības tehnikumu. Laba skola, jā. Mums bija direktors Azacs arī. Nu, smagi gāja, bet, nu, tālāk es esmu ticis. Man būs tagad... Es tālāk iestājos “Biznesa augstskolā Turība”...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Nu, es tiešām... es lūdzu runāt par konkrēto priekšlikumu!

A. Geidāns. Un priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Jūsu biogrāfijas apstāsti, protams, ir interesanti, kultūrvēsturiskie ekskursi arī ir interesanti...

A. Geidāns. ... priekšlikums...

Sēdes vadītāja. ... uzzinām par autoceļu būvniecību. Bet, lūdzu, par priekšlikumu! 178. priekšlikums.

A. Geidāns. Par priekšlikumu runājot, balsosim “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Paldies, Mūrnieces kundze un kolēģi! Man arī liekas, ka jārunā par konkrēto priekšlikumu, jo, klausoties visu šo, es tiešām sapratu, kur kurš ir mācījies un kas tik nenotiek Vecpiebalgas novadā, bet es gribētu runāt par šo priekšlikumu un to, ka novads ir jāsaglabā, jo mēs, šajā reformā ejot cauri daudziem vēsturiskajiem novadiem, vēsturiskajiem nosaukumiem, faktiski neņemam vērā latviešu tautas šos vēsturiskos, kultūrvēsturiskos novadus un kultūrvēsturiskās tradīcijas.

Protams, tie, kas argumentē “pret”, apgalvo, ka viss ir kārtībā, jaunajos novados arī varēs saglabāt... tieši tāpat kopt šīs kultūrvēsturiskās tradīcijas, bet es vēlos uzsvērt, ka šobrīd mēs neesam okupēti, nav padomju laiki. Mēs paši savā zemē nosakām to, kā mēs dzīvosim, bet mēs vadāmies pēc tādiem pašiem principiem, kā to darīja padomju nomenklatūras darbinieki, kuri vienkārši... Neinteresēja viņus mūsu kultūrvēsturiskās tradīcijas, viņi sazīmēja kaut ko par jaunu, neņemot vērā vēsturiskos novadus. Var būt, ka no administratīvā viedokļa tas arī bija loģiski, jo paskatījās, cik kilometru no centra ir, un viss kārtībā, apvilka ar cirkuli riņķī līniju, un novads ir gatavs, toreiz rajons.

Bet mēs šoreiz lemjam paši par savu nākotni. Tāpēc es aicinu saglabāt tādus novadus kā Vecpiebalgas novads un arī veidot citus, bet – skatoties uz latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm, lai šajās... lai šie nosaukumi saglabātos arī nākotnē, lai nebūtu tikai apdzīvota vieta, bet būtu novads un lai mēs, nu, ar lepnumu varētu būt patrioti savā kaut vai mazajā novadā, bet tādā, kas ir bijis Latvijā kā apdzīvota vieta un kur ir koptas tradīcijas gadu simtiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par Vecpiebalgas novadu, jo tas tiešām ir ļoti, ļoti nozīmīgs. No Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas puses, no šiem Vidzemes novadiem ir cēlušies ļoti daudzi latviešu tautas dižgari, rakstnieki, dzejnieki un dažādas kustības, nu, kas faktiski bija par pamatu mūsdienu latviešu identitātei, kāda tā tagad ir.

Tāpēc – es vēlreiz uzsveru! – es aicinu saglabāt Vecpiebalgas novadu un arī atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Man jāsaka paldies Geidāna kungam par tādu diskursu attiecībā uz viņa un Vecpiebalgas novada vēsturisko tādu sinerģiju, bet es... Nu, protams, man prieks viņu dzirdēt, bet es būtu labāk dzirdējis, ja Geidāna kungs kā Jelgavas patriots runātu pie tiem priekšlikumiem, kuri tika iepriekš iebalsoti... faktiski siles saglabāšana vecajiem vēžiem un blēžiem Jelgavā un Jelgavas novadā par sliktu... īpaši novada iedzīvotājiem. Man ļoti žēl, ka Geidāna kungs tad nerunāja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien! Es tikai vēlos pievērst Jaunās konservatīvās partijas uzmanību... un Butāna kunga it īpaši un Feldmana kunga arī īpaši, jo, ņemot vērā, ka šai frakcijai un tās pārstāvjiem piemīt tādi netikumi kā konsultēt, sniegt juridiskas konsultācijas Krievijas noziedzīgo grupējumu pārstāvjiem, kas ir izraidīti no Latvijas, ļoti uzmanīgi sekot un pēc tam atskaitīties gan parlamentam, gan arī sabiedrībai par izlietotajiem līdzekļiem autoceļu remontam. Man gan negribētos, lai noziedzīgi grupējumi atmazgā un pēc tam noziedzīgi nozog finanšu līdzekļus, par kuriem nākotnē būs jāatbild un parādsaistības jāsedz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tajā skaitā arī visos šajos novados dzīvojošajiem un viņu bērniem un mazbērniem būs uzņemtas saistības šo skaisto vai daļēji izzagto naudas līdzekļu...

Sēdes vadītāja. Paldies. Kolēģi, lūdzu, atgriezīsimies pie priekšlikuma.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie... Jā, cienītie kolēģi, es aicinātu – kā jau es iepriekš aicināju – atbalstīt šo, 178., priekšlikumu un nečīkstēt un neraudāt par grūtu dzīvi, bet nākošajās pašvaldību vēlēšanās tad arī startēt, pierādīt savu intelektu un ar intelektu pārspēt kādu no saviem oponentiem, nevis mētāties ar... tukšvārdību.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos uzsvērt to, ko arī vakardien pieminēju, ka atbilstoši Saeimas lēmumam mēs vēlamies veidot tādas pašvaldības, kas ir ilgtspējīgas un kurām ir pietiekama ekonomiskā jauda, un kuras var sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem salīdzināmā kvalitātē. Tas ir tas, par ko mēs lēmām pagājušajā gadā.

Šis komisijā bija, protams, centrālais elements, par ko mēs diskutējām, taču vienlaikus vēlos uzsvērt, ka, kā Krauzes kungs pieminēja, nevienai kopienai, nevienai teritorijai nākotnē netiks liegts kopt savas kultūrvēsturiskās tradīcijas. Ņemot vērā šos aspektus, ka tie tiešām ir nozīmīgi, komisijā tika pieņemti vairāki lēmumi, kādā veidā nākotnē stiprināt un attīstīt kultūrvēsturiskās telpas gan vēsturiskajās latviešu zemēs, gan arī šaurākā kopienu lokā, piemēram, suitu kopienas stiprināšana, attīstība... lībieši un citas, kuras būtu svarīgas. Šajā kontekstā arī Vecpiebalgas novads to noteikti varēs darīt, un līdz gada beigām mēs sagaidīsim no Ministru kabineta precīzu plānu, kādā veidā ko darīt.

178. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 178. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 52, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 179. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz virknes pagastu izslēgšanu no Daugavpils novada, kā tas ir atbalstīts komisijā, lai veidotu citas novadu konfigurācijas, kas ir nākamajos priekšlikumos. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 179. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 54, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 180. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Daugavpils novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 180. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 55, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 181. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika izveidots pēc konsultācijām un atzinumu saņemšanas no Daugavpils un Ilūkstes novada, kuri pauda vēlmi, ka Daugavpils novadu varētu pārdēvēt par Augšdaugavas novadu. Tā kā abas pašvaldības bija vienojušās par šādu redzējumu, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 181. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 182. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Ilūkstes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Man liekas, ka šis arī ir labs piemērs, kā mēs neņemam vērā, nu, Latvijas vēsturisko teritoriālo iedalījumu un to, ka arī šie vēsturiskie novadi... nu, ka Ilūkste pieder pie Sēlijas, savukārt Daugavpils novads ir Latgalē. Šeit ir runa par vecām vēsturiskām latviešu zemēm, faktiski arī kuras ir pieminētas Satversmes sākumā.

Man liekas, ka šis ir klasisks piemērs, kā reformas virzītāji tiešām labāk pieturas pie padomju laika teritoriālā iedalījuma, nevis vēlas atjaunot to vēsturisko un arī loģisko, ko var izveidot nākotnē, balstoties uz mūsu tautas kultūrvēsturiskajām vērtībām un teritoriālo iedalījumu.

Te es vēlos atgādināt, ka savulaik... tātad 30. gados... 20.–30. gados pastāvēja pat tāds Ilūkstes apriņķis un Ilūkste kā centrs. Faktiski šis apriņķis tika likvidēts 1949. gadā, nu, tātad kārtīgi padomju laikā, kad mūsu tautiešus izveda uz Sibīriju, tad, kad Latvijā te visu pārveidoja.

Nu, un mēs, protams, nevēlamies tagad, Saeimā pieņemot šo lēmumu, atgriezties pie tā, kā bija pirms tā laika. Mēs labāk ņemam par pamatu to, ko izveidoja padomju laikā, to, ko izveidoja okupācijas vara, un faktiski nav svarīgi, kā sauc šo jauno novadu – vai tas ir Daugavpils novads, vai tas ir Lejasdaugavas, Augšdaugavas, vai vienalga, kā –, bet svarīgi ir tas, ka principā mēs atgriežamies pie Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Daugavpils rajona.

Tāpēc es tomēr, nu, ieteiktu ieklausīties arī vietējos Ilūkstes iedzīvotājos, arī tajos, kas cīnās un atbalsta Sēlijas un sēļu identitāti, un veidot atsevišķi Ilūkstes novadu. Ilūkstes novads ir pilnībā pašpietiekams. Paskatieties uz skaitļiem – faktiski Ilūkstes novads var turpināt attīstīties un var būt attīstības centrs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Nepiekrītu Armandam Krauzem, jo mūsu apziņā jau kultūrvēsturiskie novadi paliek, vai tā būtu Sēlija, vai tā būtu Latgale vai Vidzeme. Tās vēsturiskās robežas jau arī nepazūd. Tas, ka šīs teritorijas tiek iekļautas kaut kādā administratīvajā vienībā, nenozīmē, ka kultūrvēsturiskais novads pazūd, tas joprojām saglabājas.

Ja mēs skatāmies, kāds varētu būt šis potenciālais Ilūkstes novads, tad redzam Ilūkstes pilsētu ar iedzīvotāju skaitu nedaudz virs divi tūkstoši. Manuprāt, nav nopietns pieteikums kā spēcīgam novada ekonomiskajam centram, kas spētu sniegt gan visus pakalpojumus, gan dot novada iedzīvotājiem darba vietas un tamlīdzīgi. Tai pašā laikā, ja mēs paskatāmies, cik tālu tā saucamais iespējamais Ilūkstes novada centrs Ilūkste ir no Daugavpils, – tie ir aptuveni 23–28 kilometri, kas ar automašīnu būtu braucami 25–30 minūtes. Nu, manuprāt, tas ir tepat vien, blakus.

Līdz ar to skaidrs, ka visā reģionā tas centrs šā vai tā būs Daugavpils un tā teritorija, novads, protams, ir apkārt Daugavpilij, un ekonomiskā vilkme būs Daugavpilī. Bet šajā gadījumā Daugavpils ir valstspilsēta, līdz ar to, nu, jautājums paliek... vairāk diskutēt par to, kur būs kopējais... Daugavpils vai, precīzāk, kā bija, Lejasdaugava, Augšdaugava... tas centrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Arī šinī... šinī gadījumā paliek aktuāls jautājums, kāpēc. Pamatojums ir, protams, ka uz Daugavpili varēs braukt strādāt, bet to jau arī tagad... Brauc tie, kas grib, un, kas negrib, tie strādā uz vietas.

Bet šeit “vislabāk” (pēdiņās)... “vislabāk” pamatoja Andris Skride, ka, lūk, apvienošana ir vajadzīga, jo tur ir intelektuālais potenciāls liels, pievienojot šīm pilsētām. Nu, tas, ka Daugavpilī tas ir, mēs nešaubāmies, bet Skrides kungs laikam neko nav dzirdējis par novadnieku biedrībām vai par kultūrainavu biedrībām, kuras ir šajos novados, tāpat kā Sēlijā bija savā laikā ļoti aktīva akadēmiķa Stradiņa darbība, kas noteica šo intelektuālo potenciālu. Vai tāpat Vecpiebalgā bija kultūrainavu biedrība un ēkas iepērk pārsvarā Rīgas un citu augstskolu pasniedzēji, kuri arī veido šo intelektuālo potenciālu. Nu, Skrides kungs neko par to nav dzirdējis, protams.

Šeit ir viena cita lieta. Es domāju, ka, ja Vecpiebalgas gadījumā tā bija vienkārši tāda kultūrvēsturiska kļūda, tad Sēlijas gadījumā tā ir ļoti rupja politiska kļūda. Kāpēc to nedrīkst darīt?

Es jums pateikšu, kāpēc. Pašreiz šajā pašā Ilūkstes novadā, piemēram, ir 67... kaut kur zem 70 procentiem latviešu. Tātad šajā novadā, kā nu tas sauksies – Lejasdaugavas vai Daugavpils –, tur jau ir 34 procenti bez Daugavpils, ar Daugavpili – 22 procenti latviešu. Tātad pilnīgi tiek sajauktas mentalitātes. Es nesaku, kas ir labāk vai kas ir sliktāk, bet tā ir atšķirība, ir pilnīgi citas svētku tradīcijas, pilnīgi cits dzīvesveids, un no ekonomiskā viedokļa tas nedos absolūti neko.

Nu, Daugavpils taču nebūvēs rūpnīcu, teiksim, Ilūkstē, ja viņi to gribēs, un, starp citu, tur divas rūpnīcas pašreiz taisās būvēt uzņēmēji. Viena laikam bija saistīta ar metālapstrādi, bet es stipri šaubos, vai pēc šīs pievienošanās Daugavpilij viņi to gribēs darīt, jo sadarbība nav bijusi pietiekami laba un sarunas ar Daugavpils vadību... Nu, teiksim, Ilūkstē viņi ir atraduši daudz dzirdīgākas ausis.

Tā ka tās ir pilnīgas blēņas par kaut kādu tur ekonomisko uzrāvienu. Nekas tāpat tur nemainīsies, bet divas politiskas kļūdas būs izdarītas – gan no kultūrvēsturiskā, gan no politiskā viedokļa. Protams, te jau nav tik svarīgi, vai tas ir Ilūkstes vai Sēlijas novads, vai pie Viesītes... Te pati būtība ir, ka Sēlija kā kultūrvēsturisks novads tiek likvidēta. Mēs, protams, varam runāt, ka tas neko nemainīs, bet vairākums šajā novadā... vairākums šajā novadā... būs pilnīgi citas mentalitātes cilvēkiem, un vietējiem iedzīvotājiem tas maksās ļoti dārgi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nu, es gribu uzteikt šodien Aleksandru Kiršteinu. Nu, ļoti daudz tādu racionālu argumentu... tiešām.

Par Ilūksti. Bija šīs diskusijas komisijā ļoti nopietnas. Es, piemēram, saklausīju to, ka bija pat savstarpēja vienošanās starp pašreizējo Daugavpils novadu, vadību un arī pašreizējo Ilūkstes novadu par to, ka viņi piekrīt, ka būs atsevišķi Ilūkstes novads. Komisija neņēma vērā. Mēs te, Rīgā, esam gudrāki, mēs neuzklausām vietējos, vēlmes pilnīgi ignorējam.

Bet ir viena ļoti būtiska lieta. Ikvienai reformai, it sevišķi, kas skar administratīvās teritorijas, ir jābūt stimulam, ja mēs ceram uz attīstību nākotnē. Šis stimuls bieži vien izriet no vietējiem iedzīvotājiem, no vietējās kopienas.

Ilūkstes gadījumā, jā, izrietēja tas, ka viņi vēlas vai nu novadu, vai būt kopējā Sēlijas novadā. Mēs ignorējām. Ja mēs to būtu ņēmuši vērā, vai nu Sēlijas novadu izveidojot, vai arī atsevišķi Ilūkstes novadu izveidojot, tas... šis stimuls pārvērstos par vēlmi censties strādāt, darboties vēl ar lielāku enerģiju.

Mēs Rīgā zinām labāk. Cik mēs ilgi tā veiksim reformas, nerēķinoties ar vietējiem iedzīvotājiem? Tā ir totāla kļūda! Priekš kā mēs to reformu taisām? Rīdzinieki, jūs priekš sevis taisāt? Vai tomēr mēs taisām priekš visas Latvijas, priekš visas Latvijas iedzīvotājiem, neuzklausot šo iedzīvotāju vajadzības un intereses.

Sēlija prasīja, viņi vienojās. Viņi vienojās. Sēlijas novadi kopējā sanāksmē vienojās, ka gatavi veidot Sēlijas novadu. Tad radās problēma – centrs. Es piedāvāju variantu, ja būs Jēkabpils, tad Jēkabpili varētu uztvert kā centru, līdzīgi kā ir Daugavpils novads ar Daugavpili, Rēzekne – ar Rēzeknes novadu, bet diemžēl Jēkabpils pilsēta netika atsevišķi izveidota kā valstspilsēta, un atkrita mans šis priekšlikums piedāvāt Sēlijai šo variantu.

Par Ilūksti. Līdz šim, uzskatu, Ilūkstes pilsēta ir centusies sekmīgi – savu iespēju robežās – attīstīties. Viss, kas tur ir paveikts, tas ir izdarīts. Tur daudzas lietas ir sakārtotas. To jau... no kosmosa neatlido, arī rīdzinieki to neizdara, to izdarīja viņi paši ar to vadību, kāda tā ir – slikta, laba, politiski pieņemama vai politiski nav pieņemama –, bet viņi to ir izdarījuši.

Tā ka es tomēr uzskatu, ka gan kultūrvēsturiskās teritorijas, ja iedzīvotāji vēlas, ir jāsaglabā, gan lielākas vai mazākas pilsētas jāsaglabā kā pašvaldības. Vairāk jāklausās iedzīvotājos, nevis jāspiež no augšas, pie tam nezinot, nepamatojot, nepaskaidrojot, kas būs labāk. Vienkārši kā baznīcā: ticiet, būs labāk! Kas būs labāk? Pagaidām mēs nezinām šajā reformas projektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājot Administratīvi teritoriālās reformas komisijā gan pie pirmā, gan pie otrā lasījuma un debatējot arī par Sēlijas novada iespējamo izveidošanu, es biju tā, kura atbalstīja šo ideju.

Jo, pirmkārt, vairākas pašvaldības vienojās par to, ka viņi varētu apvienoties Sēlijas novadā. Viņiem bija nepārprotama vīzija par sava Sēlijas novada tālāko ekonomisko attīstību, pašvaldību sadarbību visās nozarēs. Vienīgais klupšanas akmens bija tas, kuru pilsētu izvēlēties par attīstības centru. Sēlijas novadā ietilpstošajām pašvaldībām bija sava vīzija, kura diemžēl nesakrita ar varam priekšstatu par to, kādiem ir jābūt attīstības centriem Latvijā.

Protams, varētu uzteikt, slavināt Kiršteina kungu, bet pašlaik tas neko neglābs, jo komisijā Nacionālās apvienības intereses pārstāvošais Dombravas kungs bija pret šo nostāju. Un jūs tūlīt redzēsiet, kā Nacionālā apvienība par to nobalsos. Tas ir pirmais.

Un otrais. Vēlētos... Es arī esmu pedagogs un gribētu norādīt, ka tomēr, runājot par cipariem, ir jābūt precīzam. Butāna kungs pieminēja, ka Ilūkstes novadā dzīvo divarpus tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir maldinoša informācija, Ilūkstes novadā dzīvo sešarpus tūkstoši cilvēku. Vismaz 2019. gada statistika uz to norādīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par Ilūkstes novadu, tad es varbūt mazliet atgriezīšos vēsturē. Ilūkstes novads ir izveidojies vēl pirms iepriekšējās reformas, pirms 2009. gada. Ilūkste allaž ir turējusi savu novadu ļoti augstu, jo vadība ir rūpējusies par Ilūkstes novadu. To mēs redzam arī sakoptības un arī attīstības ziņā.

Kamēr vēl bija rajoni, rajonu padomes... Ilūkstes novads nekad īpaši nav iekļāvies Daugavpils rajonā, jo Daugavpils rajonā vai Daugavpils novadā dzīvo ļoti daudzu nacionalitāšu cilvēki, bet Ilūkstes novadā pārsvarā dzīvo, nu, sēļi. Ļoti žēl, ka sēļiem nav izdevies izveidot savu novadu, jo mēs tomēr skatām no šī viedokļa, ka sēļi ir vienmēr atšķīrušies no latgaļiem un no visiem pārējiem.

Tāpēc mans aicinājums ir atbalstīt Ilūkstes novadu kā atsevišķu pašvaldību, jo šodien Ilūkste nav piederīga ne pie Daugavpils novada, ne pie Jēkabpils novada. Ilūkstes novadu aicinu atbalstīt un atstāt tādā veidā, kāds tas ir šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Ir pozitīvā un negatīvā ziņa, ko pieminēja Regīna Ločmeles-Luņovas kundze. Pozitīvā ir tā, ka viņa klausās manī un klausās, ko es saku par Ilūkstes novadu. Negatīvā, ka viņa līdz galam nenoklausās un nesadzird visu, ko es saku. Un konkrēti es teicu, ka Ilūkstes novadā... Ilūkstes pilsētā ir mazliet vairāk nekā divi tūkstoši iedzīvotāju, nevis visā novadā. Tā ka, lūdzu, ņemiet par labu. Paldies, ka tomēr klausāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.

A. Krauze (ZZS).

Paldies visiem kolēģiem, kuri arī atbalsta šo ideju par Ilūkstes novada neatkarību, un es tiešām vēlos pateikties par to, ko par vēsturi minēja gan Aleksandrs Kiršteins, gan arī Janīna Jalinska. Es gribētu uzsvērt – nu, tomēr apdomājam, pirms balsojam, jo tā vēsture ir ļoti sena Ilūkstes novadam.

Ja mēs vēl skatāmies Ilūkstes apriņķa kontekstā, es gribu atgādināt, ka Ilūkstes apriņķis ir izveidots 1819. gadā, tātad ļoti sen, pat cara laikos. Un sēļi, kas dzīvoja šajā Ilūkstes apriņķī, – viņi tiešām ir saglabājuši savu identitāti, neskatoties uz dažādiem laikiem, uz dažādām varām. Nu, man... man ļoti gribētos, lai mēs, Latvijas Republikas Saeima, tagad, lemjot par administratīvi teritoriālo iedalījumu, tomēr ņemtu vērā šo iedzīvotāju intereses, jo man liekas, ka reformai pamatu pamatā ir jākalpo iedzīvotāju interesēs, nevis dažu deputātu izdomātu matemātisku skaitļu savirknējumā, pamatojot, ka tur ir par maz iedzīvotāju, par daudz... par maz ekonomiskās aktivitātes... un nespēs...

Tāpēc es aicinu atbalstīt tiešām šo vēsturisko novadu, kurš ir pastāvējis ļoti sen, un dot iespēju arī sēļiem saglabāt savu identitāti, ne tikai apvienojoties biedrībās un sirdī jūtoties sēļiem, bet arī – lai viņiem būtu savs novads.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Paldies.

Tikai neliela piezīme. Var jau būt, ka te tā ideja bija, pievienojot godīgos sēļus pie Daugavpils novada, – tas palīdzēs cīņā ar korupciju. Mēs taču neesam dzirdējuši, ka Ilūkstē, piemēram... ka viņi iepirktu tramvajus no Krievijas vai vecus autobusus no Rīgas vai saviem partijas biedriem pirktu zemes gabalus par četrreiz lielāku cenu – kā tas ir Daugavpilī. Protams, es saprotu, ka jebkurā gadījumā mēs te neko nepārbalsosim. Laiks rādīs, kā šī situācija izvērtīsies, un vienīgais, es ceru, ka Ilūkstes novads nebūs... ka tur 9. maiju tomēr nesvinēs, bet atzīmēs 8. maiju – Otrā pasaules kara beigas... kad tātad viņi būs pievienoti pie šī Daugavpils novada. Man te tāda vāja cerība... Un palīdzēs cīņā ar korupciju.

Paldies. Bet aicinu...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 182. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Starpsauciens: “Komisijā netika atbalstīts...”) Par – 12, pret – 52, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 183. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī paredz Ilūkstes novada saglabāšanu esošajā teritorijā ar administratīvo centru Ilūkstē. Tas arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 183. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 49, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 184. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izveidot Ilūkstes novadu citādākā konfigurācijā, tam sastāvot no esošajiem Aknīstes un Ilūkstes novada. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 184. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 49, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 185. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Dobeles novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 185. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 54, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Šobrīd notiek deputātu reģistrācija. Reģistrācija veiksmīgi noslēgusies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Kolēģi! Turpinām skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu trešajā lasījumā pēc tabulas Nr. 2521A.

Esam pie 186. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikuma. Tas paredz Auces novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 186. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 43, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 187. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Auces novadu tā esošajās robežās, nosakot, ka Auce ir administratīvais centrs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 187. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 45, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 188. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Tērvetes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Esam nonākuši reformā... skatīšanā... līdz Zemgales novadiem. Pašreiz tiek apskatīts Tērvetes novads.

Iepriekš no kolēģiem, īpaši no Zaļo un Zemnieku savienības kolēģiem, dzirdēju, kā aizstāvēja dažādus novadus, tai skaitā Vecpiebalgas novada atstāšanu, tad šajā gadījumā par, piemēram, Tērvetes novada saglabāšanu esošajā teritorijā šīs debates kaut kā neredz.

Tad man rodas jautājums – kas tam par iemeslu ir? Vai tas... tā ir tāda divkosība, ka vienā gadījumā tas ir pareizi un otrā... otrā gadījumā tas, lūk, ir savādāk, jo Dobeles pusē dzīvo šī... šīs partijas deputāts. Līdz ar to, nu, jā, nav skaidrs.

Bet visādi citādi es, protams, atbalstu lielāku Dobeles novadu un aicinu noraidīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 188. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 188. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 49, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 189. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī paredz Tērvetes novada saglabāšanu tā esošajās robežās, nosakot, ka administratīvais centrs ir Tērvete. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 48, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 190. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz no Jelgavas novada izslēgt Jelgavas pilsētu. Tas ir saistīts ar Jelgavas valstspilsētas kā atsevišķas pašvaldības izveidi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 54, pret – 17, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 191. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz  Jelgavas novada saglabāšanu tā esošajās robežās, nosakot, ka tā administratīvais centrs ir Jelgava. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 191. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 50, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 192. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Ozolnieku novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 192. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 47, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 193. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Ozolnieku novada saglabāšanu tā esošajās robežās, nosakot, ka tā administratīvais centrs ir Ozolnieki. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 193. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 49, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 194. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz no komisijā atbalstītās redakcijas... no Jēkabpils novada svītrot virkni pagastu, tādējādi piedāvājot veidot citus novadus citādākā konfigurācijā. Kā vienu no tiem, par ko mēs balsojām, – Ilūkstes novadu – veidot kopā ar Aknīstes novadu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 194. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 48, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 195. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Romāns Naudiņš, paredz no Jēkabpils novada izslēgt Vīpes pagastu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Es vēlos runāt Vīpes pagasta iedzīvotāju vārdā, jo Vīpes pagasta iedzīvotāju iniciatīva bija tā, kuru atbalstīja Līvānu novada dome. Šī iniciatīva bija par Vīpes pagasta pievienošanu Līvāniem, bet nu man ir jāsaka tā, ka diemžēl arī visa šī ārkārtas situācijas laikā izmantotā... izmantotais veids, kādā tiek skatīta šī reforma, neļāva arī iedzīvotājiem un novada deputātiem piedalīties šajās debatēs komisijā, jo faktiski arī pārējie deputāti, kas piedalījās šajā komisijā, ir liecinieki tam, ka nu diemžēl nebija tā, ka mēs skatījām visus priekšlikumus pēc kārtas, bija dažādi sagrupēti šie priekšlikumi pēc dažādām jomām un mērķiem, un domas. Bet tajā brīdī, kad tika sākts skatīt šo priekšlikumu, tad arī attiecīgi nebija iespējas pievienoties šai Zoom platformai attiecīgajiem novada pārstāvjiem. Līdz ar to man jāsaka, ka arī šis... nu tas nebija tiešām kvalitatīvi izskatīts priekšlikums.

Un tas, ko es vēlos piebilst arī pie sava priekšlikuma, ir tas, ka faktiski Līvānu novada dome ir nosūtījusi arī vēstuli VARAM, informējot par to, ka šāda iedzīvotāju iniciatīva ir un ka šāda iniciatīva ir atbalstīta.

Arguments par to, ka Krustpils novads neatbalsta Vīpes pagasta pievienošanos Līvānu novadam, manuprāt, ir... nav vērā ņemams, īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd notiek arī pārdale attiecībā uz Krustpils novadu. Un iedzīvotāji nav dzimtcilvēki. Ja tā ir viņu iniciatīva, ja viņi izmanto infrastruktūru, kas ir Līvānu novadā, un ja viņi ir izteikuši šādu vēlmi (faktiski var teikt, ka lielākā daļa nobalsojušo balsstiesīgo iedzīvotāju šo vēstuli ir parakstījuši), tad man liekas, ka mums nav tiesību šeit, Saeimā, neuzklausīt viņu vēlmi. Ne jau mums būs jādzīvo Vīpes pagastā, viņiem būs jādzīvo tur, un viņi zina... Viņi zina vislabāk, kur viņi gribētu savu administratīvo centru.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Šis jautājums arī ir viena no tādām problēmām, kas ir radusies laika gaitā. Proti, Zemgale mūžu mūžos ir bijusi Daugavas kreisajā pusē. Bet tagad, tad, kad izveidoja Jēkabpils novadu un pievienoja Krustpils pilsētu un esošos pagastus, tai skaitā Kūkas, Atašieni, Vīpi un tā tālāk, izrādījās, ka Zemgale ir arī labajā pusē. Faktiski Latgalei atņēma lielu daļu teritorijas tikai tādēļ, ka nebija nofiksēti reģioni – Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme – ar robežām. Un atkal šī kļūda tiek pieļauta.

Bet par šo konkrēto gadījumu, atceroties komisijā diskusiju. Manā skatījumā, ja iedzīvotāji izteikuši vēlēšanos (tur argumentācija bija gan darbavietas Līvānos, gan komunikācija, dažādu veidu pakalpojumi, ko Līvānos viņi saņem, jo tuvāk Līvāni nekā Jēkabpils), manā skatījumā, tas būtu atbalstāms, jo pirmām kārtām arī Līvānu novads... tas ir viens no mazākajiem šobrīd. Un, ja pienāk klāt kaut vai šis nelielais Vīpes pagasts ar iedzīvotājiem, tad arī tur palielinās šī teritorija Līvānu novadam, un arī iedzīvotāju skaits palielinās.

Kas saistās ar Jēkabpils novadu, pie kura tagad būs šis tagadējais Krustpils novads, tad šim Jēkabpils novadam gan īpaši neko, manā skatījumā, neizsaka šis nelielais pagasts. Es domāju, ja deputāti balsos “par” šo Vīpes pagasta pievienošanu, tas būs pareizāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos piebilst nedaudz par priekšlikuma skatīšanu, ko minēja Stepaņenko kundze. Vēlos norādīt, ka nodrošinājām visiem, kuri vēlējās, iespēju piedalīties šajā komisijas sēdē – kā nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tā, protams, arī pašvaldībām un iedzīvotājiem. Jāsaka, ka bija situācijas attiecīgās komisijas sēdēs, kad dalībnieku skaits sēdē sasniedza aptuveni 100 dalībnieku, ko nebūtu fiziski iespējams nodrošināt klātienes sēdē Saeimā jebkurā komisijas telpā, līdz ar to tādā ziņā tika nodrošināta plašāka iedzīvotāju un pašvaldību uzklausīšana, protams, pašvaldībām piesakoties arī attiecīgi pie konkrētiem jautājumiem, tika dots arī vārds izteikties.

Papildus tam arī šīs komisijas sēdes tika translētas Saeimas tiešraidē, tādējādi paplašinot potenciālo interesentu loku, kurus konkrētie jautājumi bija ieinteresējuši. Un, protams, lai identificētu un noteiktu, kuras personas piedalās komisijas sēdēs, tad, nu, atsevišķos gadījumos, ja lietotāja vārds bija tikai telefona modeļa nosaukums, tad, protams, ja atbildīgie konsultanti nespēja identificēt konkrētu personu, šādā situācijā tika uzdots jautājums, kas ir šī persona, vai citās situācijās, ja netika sniegta atbilde, attiecīgi netika ļauta iespēja piedalīties tiešā veidā.

Savukārt attiecībā uz to, kādā veidā tika izskatīti šie priekšlikumi, līdzīgi kā komisija šo principu ieturēja otrajā lasījumā, ka pašvaldības tika uzklausītas, konsultējoties ar tām pa šiem reģioniem – Kurzeme, Latgale, Vidzeme... Vidzeme, Kurzeme –, tad līdzīgu praksi mēs arī ieturējām trešajā lasījumā, un šie priekšlikumi pie šīs sarežģītās strukturēšanas priekšlikumu tabulā tika strukturēti pa reģioniem un tādā veidā tika izskatīti.

Konkrētais, 195., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 195. – deputāta Naudiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 46, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 196. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Sprūde, ir identisks 195. priekšlikumam. Un tas komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, es saprotu, ka laikam otrreiz nobalsot par šo priekšlikumu nav iespējams, bet es vēlos vēl nedaudz paskaidrot arī stenogrammas dēļ par to, kādā veidā notika šī... šo priekšlikumu skatīšana.

Tā diemžēl bija, ka tātad bija pieejama tabula, tā tika strukturēta pa ceļam, vienojoties attiecīgi komisijā ar deputātiem, kādi priekšlikumi tiks skatīti sākumā un kādi – pēc tam. Ja būtu šī tabula strukturēta tā, kā iepriekš deputāti komisijā būtu vienojušies, – skatīt pa dažādām daļām, tad būtu, protams, arī vieglāk sekot līdzi, bet tur diemžēl tiešām bija visu dienu jāpavada, klausoties konkrēti komisijas darba gaitu, arī, piemēram, cilvēkiem no viena novada – viņiem bija jāklausās visu laiku šo... šīs debates, lai spētu saprast, kurā brīdī viņiem jālec iekšā un jāaizstāv savs priekšlikums.

Tāpēc es vēlos oponēt Pleša kungam – nebija tiešām tā, ka te visiem, arī no malas pieaicinātajiem, bija skaidrs, kurā brīdī viņi varētu pieslēgties runāt, un tas nu gan nebija tā, kā jūs šobrīd sakāt.

Un attiecībā, jā, uz Vīpes pagastu, nu, ne visiem cilvēkiem bija tiešām iespēja sekot līdzi un pieslēgties konkrētā brīdī, jo konkrēti par šo jautājumu es varu teikt, ka sākotnēji bija doma, ka to jautājumu skatīs nākamajā dienā, un tad pēkšņi mēs saņemam ziņu, ka tūlīt, tūlīt sāksies šī priekšlikuma izskatīšana, un cilvēki, kuri bija aizņemti arī savos darbos, paralēli klausoties šo komisiju, viņi vienkārši nepaspēja pieslēgties. Viņi vienkārši nepaspēja pieslēgties šai Zoom platformai. Un ļoti labi tas, ko jūs sakāt, ka jūs neesat pat laiduši iekšā atsevišķus lietotājus, kurus jūs nevarējāt identificēt. Tas gan, man liekas, ir vēl viens pārkāpums attiecībā uz procedūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 196. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 196. – deputātes Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 52, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 197. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas Jēkabpils novadu... precizē Jēkabpils pilsētas apdzīvotās vietas statusu, nosakot, ka tā... Jēkabpils novadā iekļaujas Jēkabpils valstspilsēta. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 197. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 198. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz noteikt tādu apdzīvotās administratīvās teritorijas veidu kā lielā pilsēta ar lauku teritoriju. Jēkabpils... Komisija, diskutējot par šāda veida iedalījumu, to neatbalstīja ne Jēkabpils, ne citiem Viktora Valaiņa piedāvātajiem variantiem. Līdz ar to arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 54, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 199. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz saglabāt Jēkabpils novadu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 199. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 55, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Un 200. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, arī paredz Jēkabpils novada... tā saglabāšanu esošajās robežās, nosakot, ka administratīvais centrs ir Jēkabpils. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 200. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 53, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 201. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz izveidot Jēkabpils novadu ar administratīvo centru Jēkabpilī. Un tā būtiskā atšķirība šeit ir, ka Jēkabpils novads tiek veidots bez Jēkabpils pilsētas. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 201. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 54, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 202. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Aknīstes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 55, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 203. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, arī paredz Aknīstes novada saglabāšanu tā esošajās robežās, nosakot, ka administratīvais centrs ir Aknīste. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 203. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 57, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 204. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Krustpils novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Tā nu ir sanācis, ka par šo novadu zinu mazliet vairāk. Un varbūt kādam liekas, ka šis novads ne ar ko neasociējas un ir vienkārši kārtējais novads, par kuru nenotiek nekādas diskusijas, bet... bet, faktiski jau visu bērnību pavadot šī esošā... minētā novada teritorijā, varu teikt, ka šis novads ir kā vārti uz Latgali. Tas ir tāds bez maz vai Latgales priekšpostenis, kad brauc virzienā no Rīgas cauri Jēkabpilij. Un, lai arī šie ir vārti... kā vārti uz Latgali, faktiski šajā teritorijā nav neviena tāda lielāka centra jeb ekonomiskā vilcējspēka, kas varētu nodrošināt novada patstāvību. Faktiski tā ir Jēkabpils – pilsēta, kas reģionā nodrošina visu ekonomisko attīstību un uz kurieni tiecas cilvēki – gan saņemt izglītību, gan pēc darbavietām.

Un līdz ar to, lai vai kā gribētos, ka varbūt... šis novads būtu varbūt pats par sevi atsevišķi, faktiski tam nav nekāda pamatojuma.

Līdz ar to aicinu tomēr to pievienot Jēkabpilij un balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 204. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 204. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 59, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Un 205. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, arī paredz Krustpils novada saglabāšanu tā esošajās robežās, nosakot, ka administratīvais centrs ir Krustpils. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 205. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 206. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Salas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Šeit ir līdzīgs gadījums, kā jau iepriekš debatējām par citiem novadiem.

Faktiski Salas novads un pati Sala, teiksim, tāda apdzīvota vieta, kura ir pazīstama... varbūt mēs pazīstam ar maizes ceptuvi, tur cep maizi, bet faktiski tad, kad es ciemojos šajā apdzīvotajā vietā, labi novēroju to, ko tad... kāda ir cilvēku kustība. Un rītos pietura ir pilna. Autobusi... cilvēki ar autobusiem brauc uz Jēkabpili, tāpat pēc darba viņi vakarā atgriežas no Jēkabpils, un tas attālums no Salas līdz Jēkabpilij ir tik niecīgs kā Rīgā no viena... vienas apkaimes pārvietoties uz otru apkaimi, līdz ar to nodalīt divas dažādas administratīvas vienības, manuprāt, nav lietderīgi. Un šis priekšlikums tāpēc nav atbalstāms. Un novads būtu pievienojams Jēkabpilij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 206. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 206. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 60, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 207. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, arī paredz Salas novada saglabāšanu, nosakot, ka administratīvais centrs atrastos Salā. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 207. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 60, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 208. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Viesītes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 208. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 58, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 209. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Viesītes novada saglabāšanu tā esošajās robežās, nosakot, ka administratīvais centrs ir Lone. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 60, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 210. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Viesītes novada izveidošanu citādākā konfigurācijā, nosakot, ka tā administratīvais centrs ir Viesīte. Komisijā pēc diskusijām, komisijas ieskatā, daudz... daudz, tā teikt, ilgtspējīgāk un pamatotāk ir šīs administratīvās teritorijas iekļaut lielākā – Jēkabpils – novadā, tādā veidā nodrošinot attīstību. Un šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Pieļauju, ka daudzi no mums nemaz nav bijuši Viesītē, un viņiem arī... tiem, kas nav bijuši, arī grūti iztēloties, kāda tad šī apdzīvotā vieta ir. Nu, man ir bijusi tā iespēja tur pabūt, un visādi citādi, protams, skaista vieta ar grandiozu padomju laikā celtu būvi apdzīvotās vietas centrā, bet visādi citādi tā liekas tāda, kā lai saka, Dieva aizmirsta vieta, kur saimnieciskā darbība ir visai kūtra, pieejamie pakalpojumi ir visai ierobežoti un iedzīvotāju skaits sarūk visai strauji.

Līdz ar to man ir jāpievienojas komisijas viedoklim un jāsaka, ka administratīvā vienība – novadi – būtu tomēr pievienojama Jēkabpils pilsētai, kur šie gan administratīvie resursi, gan pakalpojumi, gan darbavietas ir vairāk un plašāk pieejami nekā Viesītē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Es vēl joprojām tikai gribu atgādināt Butāna kungam, ka viņa ģeogrāfijas zināšanas var būt arī nepilnīgas un cilvēki ir bijuši Viesītē. Un nevajag apgalvot, ka ir vai nav bijuši. Gaidu atbildi par norvēģu Briseles vafelēm.

Tomēr priekšlikums bija ļoti nopietns, un aicinu tomēr runāt pēc būtības un par būtību, izsakot savus komentārus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Apspriežot šos jautājumus, kas saistās ar nelielu novadu veidošanu vai tomēr pievienošanu kādam citam novadam, es gribētu teikt, ka faktiski tā jau ir valsts problēma, ka lauki... tai skaitā arī Viesītes novads ir iztukšojies...  un šī attīstība nav vēlama... nav vēlamajā līmenī.

Ko tagad mēs darām? Mēs kā strauss smiltīs iebāžam galvu, izliekamies, ka viss būs kārtībā, ja, teiksim, kā tāda Viesītes novada vairs nebūs. Tas tiks pievienots Jēkabpilij, un tad Viesītē viss pēkšņi atrisināsies. Nē!

Vēlreiz gribu atgādināt, ka viss saistās ar vēlēšanos kādu teritoriju attīstīt vai neattīstīt. Un līdzekļi, nauda faktiski ir visam pamatā, plus cilvēku vēlēšanās darīt. Nauda, līdzekļi paši par sevi vēl neko nerisina, vēl vajadzīga iedzīvotāju vēlēšanās to darīt. Un politika, kāda bija līdz šim valstī, ka tika piedāvāts valsts pārvaldē šis princips – valsti pārvaldām kā uzņēmumu (kur ir labi, tur ir okay, tur mēs ieguldām, kur nav labi, tur mēs likvidējam, apvienojam, savienojam)... tas nav pareizi. Ja tas darbojas biznesā, tad šāds princips pēc būtības nedrīkst darboties valstī pārvaldē... valsts pārvaldē, teritorijas pārvaldē.

Valsts viena no galvenajām funkcijām ir izlīdzināt visu... teritorijas vienmērīgu attīstību. Ja tas tā nav, valsts neveic pareizi, pietiekami savas funkcijas.

Ko vispār valsts ir darījusi šajos 30 gados, lai atvieglotu tiem iedzīvotājiem dzīvi lauku teritorijās, kur netiek atbalstītas finansiāli viņu vajadzības? Vai nodokļi ir samazināti? Nav. Dotācijas speciāli... īpašas mērķdotācijas, kā tas ir, piemēram, Igaunijā, kur bija deviņas mērķprogrammas atpalikušajām teritorijām? Nav Latvijā. Nu, kas vēl ir? Piemaksu pie algām ārstiem, skolotājiem, lai viņi paliktu tur, šajās lauku teritorijās, arī nav. Tas princips ir nepareizs. Tā ir bijusi faktiski liberālā pieeja šiem jautājumiem. Viss ir ačgārni.

Piemēram, izglītības modelis. Es jau laikam vienreiz stāstīju. Sadarbības partneri Polijā. Viņiem ir tā, ka šis koeficients – seko... nauda skolēnam – ir pilnīgi pretējs, nekā ir Latvijā. Kur ir tālāk no lielās pilsētas... Pilsētā koeficients viens, un tālāk sākas – attālums, blīvums. Tikai palielina šo koeficientu. Laukos Polijā skolotāji saņem daudz vairāk ar koeficientiem, nekā pilsētā. Mums ir pilnīgi pretēji – jo vairāk skolēnu, jo vairāk saņem skola, protams, Rīga, pilsētas. Nu, tā ir tā politika, kas dzen lauciniekus prom no lauku teritorijas. Cik mēs ilgi šo politiku piekopsim? Šī reforma neatrisina, šī reforma vēl vairāk pastiprina šo nomales efektu. Nu, mēs nedomājam valstiski, cilvēki brauc ar autobusu. Kāpēc viņi brauc? Ir jāuzdod jautājums – kāpēc? Kā izdarīt, lai viņi nebrauktu, lai otrādi tas būtu?

Ir, ko pamācīties no citām valstīm, bet mēs neņemam vērā to. Mums – ka tikai nauda... apgrozīt... Rīga... vairs nezina, kur. Izpriecu namam, Lielajai ģildei, diviem parkiem. Tūlīt būs supermuzejs kaut kāds. Tas viss ir ERAF, tas viss... ir reģionu nauda. Kāpēc... Kāpēc Rīga? Kāpēc zogat no reģioniem naudu? Kāpēc? Nu, tāda valsts, kas apzog savus iedzīvotājus, ilgi nepastāvēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Visu cieņu kolēģiem, kuri runā par priekšlikumu, un viņu viedoklis var patikt, var nepatikt, bet svarīgi, ka tiek debatēts parlamentā par konkrēto priekšlikumu.

Savukārt tiem, kuri īsti nav pamodušies un nesaprot, kas šeit notiek, es atgādinu, ka mēs runājam par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto... likumu. Un šajā gadījumā par Viesītes...

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, es jūs aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu.

J. Butāns. ... par Viesītes novadu... Un savukārt tie, kas saka... kuriem sakrājušies... vafeles, tās vafeles var paturēt pie sevis.

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, kolēģi! Manuprāt, šie Valaiņa kunga priekšlikumi, kas ir... nu, kā tādi kompleksi, tie visi attiecas aptuveni uz vienu reģionu Latvijā. Un daudzi no tiem ir savstarpēji ļoti, ļoti līdzīgi, pat dublē viens otru, arī labi atspoguļo to problēmu, kas mums ir.

Ļoti mazi novadi, kas, kā jau kolēģi iepriekš izteicās, nespēj paši sevi uzturēt, un mēs nudien tiešām esam spiesti tos apvienot lielākos novados, lai šī vilkme, ekonomiskā vilkme, būtu lielāka un lai cilvēkiem nebūtu jāpamet lauki.

Kolēģi, arī šīs konkrētās reformas kontekstā mēs visi saprotam, ka cilvēku aizbraukšana no laukiem ir, nu, viens no, tostarp arī mūsu, nacionālās drošības jautājumiem, bet mūsu kā Saeimas atbildība ir patiesībā paskatīties spogulī un atbildēt sev – ko mēs darām, lai tā nebūtu?

Kazinovska kungs pirms brīža nosauca ļoti skaudri, skaudros vārdos tās problēmas, ar ko ik dienas ir jāsastopas cilvēkiem laukos. Un, lai turpmāk šādu priekšlikumu, kur mums ir jāpievieno šīs mazās apdzīvotās vietas lielākiem novadiem, būtu mazāk, mums pašiem ir kā atbildīgam parlamentam paralēlas reformas tik tiešām jāvirza paralēli. Ja tie ir ienākumi, kas liek cilvēkiem pamest mazos novadus un, kā šinī gadījumā, Viesītes novadu pievienot Jēkabpils novadam, ko mēs arī tūlīt darīsim, tad, piemēram, mums noteikti nevajadzētu kavēties ar to, ka mēs liekam dienaskārtībā un virzām uz priekšu jautājumu par mazo parādsaistību atlaišanu. Laukos cilvēkiem šī ir akurāt ļoti liela problēma, un es domāju, ka mēs ļoti palīdzētu trūcīgiem cilvēkiem, maznodrošinātiem cilvēkiem, cilvēkiem, kas nesaņem vairāk par minimālo algu, un palīdzētu viņus noturēt tajās vietās, kur viņi ir dzimuši, kas ir viņu vēsturiskā dzīvesvieta. Cilvēki no laba prāta nebrauc projām – to jau mēs visi apzināmies, tāpēc ļoti svarīgi, un, manuprāt, šis parlaments... 13. Saeima ir sevi parādījusi kā atbildīgu parlamentu, kas spēj virzīt uz priekšu reformas. Tāpēc šādas drosmīgas reformas mums ir jāvirza un jādara tas paralēli.

Arī izglītības jautājumi – tie ir akūti jautājumi, kas... ar kuriem nedrīkst kavēties, un tas būs viens no instrumentiem, kas mums palīdzēs cilvēkus noturēt šajās vietās un nodrošināt vienmērīgu apdzīvotību.

Bet šo konkrēto priekšlikumu, kā es teicu, šobrīd mums ir jāskatās, kāda ir tā situācija Latvijā, nākas noraidīt. Un aicinu to darīt arī pārējos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Tā kā man diemžēl nav iespējas atslēgties no Butāna kunga runām, man ir jāklausās tāpat kā citiem deputātiem. Es vēlētos, pirmkārt, Bondara kungu palūgt paklusēt, es tiešām nedzirdu neko...

Otrkārt, es gribētu atvainoties Viesītes iedzīvotājiem par Butāna kunga vārdiem par to, ka Viesīte ir Dieva aizmirstā vieta. Es domāju, Butāna kungam tad bija jābūt godīgam līdz galam un... iesniegt šim likumprojektam priekšlikumu – mūsu Latvijas teritoriālajā iedalījumā paredzēt tādu vienību kā Latvijas Dieva aizmirstā vieta. Un uzskaitīt apdzīvotas vietas, kuras varētu par tādām uzskatīt.

Es tad noteikti šim priekšlikumam iesniegtu grozījumu un nosauktu “Dieva aizmirstās vietas” par “valsts aizmirstām vietām”, tādējādi pievienojoties Kazinovska kunga teiktajam par to, ka tas, kas notiek ar mūsu dažiem ciemiem, kuri pārvēršas par nomalēm, ir viena problēma – tās tiešām ir valsts aizmirstās vietas.

Diemžēl šī Saeima, ieskaitot JKP, kura tā skaļi rūpējas par Viesīti, tostarp nobalsoja pret valsts programmu nomaļu efekta nepieļaušanai, tādējādi nobalsojot arī pret iespēju tādām pilsētām kā Viesīte attīstīties un kļūt par mūsu Latvijas nākotni. Atgādināšu vēl, ka tās pašvaldības, kuras vēlējās apvienoties un izveidot Sēlijas apvienoto novadu, tieši Viesīti bija izvēlējušās par savu topošo Sēlijas attīstības centru. Viņiem to neļāva valdošā koalīcija, ieskaitot JKP, kuri tagad iztēlojas par Viesītes aizstāvjiem.

Lūdzu, iztiksim bez liekulības, nepārvērtīsim šīs debates par konkrētiem priekšlikumiem par debatēm par savu politisko nākotni, kurai tā trūkst “3 × 500” un kur debatēs daži deputāti atļaujas kādu Latvijas pilsētu nosaukt par Dieva aizmirstu vietu. Vēlreiz atvainojos Viesītes iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Slikta audzināšana vēl nav pamats mācīt citus.

Runājot par priekšlikumu. Vairāki deputāta Valaiņa priekšlikumi ir domāti tam, lai mudinātu cilvēkus sākt draudzēties ar galvu un, pirms pieņemt kaut kādu vēsturisku lēmumu, tomēr padomāt, pārdomāt, izvērtēt, atsaucoties nevis uz saukļiem vai kaut kādiem tādiem jēdzieniem, ka lielāks – tas ir labāks, un tāpēc arī tieši Valaiņa kunga priekšlikums izraisīja tās pārdomas, ko šodien demonstrēja Andris Kazinovskis. Un tām pārdomām ir īstā vieta, jo tiešām no tā, ka Viesīte vai kāda cita vieta tiks pievienota kādai lielākai pašvaldības teritorijai... no tā nekas nemainīsies.

Un te nav tikai cilvēku vēlme vai slinkums, vai kā savādāk, jo, ja valstij,

izņemot ATR, nav citu instrumentu, kā veicināt attīstību, nu, tā ir traģēdija.

Tāpēc šeit nav runa par to – labs vai slikts deputāts Valainis, labi vai slikti viņš ir rīkojies, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus, viņš vienkārši labo to brāķi, ko ir pieļāvusi ATR komisija Pleša kunga vadībā.

Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā diez vai vajadzētu vērtēt atsevišķu deputātu rīcību, bet vajadzētu vērtēt pašu priekšlikumu.

Priekšlikums nerada īpašu entuziasmu, jo tas nav ne risinājums, ne arī nerisinājums. Tāpēc šeit, godīgi sakot, ir ne vairāk kā mēģinājums imitēt reformu. Ne vairāk un ne mazāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Īpaši kolēģi no pozīcijas, tie, kas tik bieži runā par teju katru Valaiņa kunga priekšlikumu! Es gribētu pateikt jums lielo paldies. Nu, es diemžēl... Man nebija iespējas tieši piedalīties šīs ATR komisijas darbībā, bet mani visu šo laiku ļoti interesēja tiešām, kāda ir tā racionālā... kādi ir tie pamatojumi, kas stāv aiz visas tās administratīvi teritoriālās reformas, kāpēc jūs esat nolēmuši pārzīmēt Latvijas karti tieši šādi, jo nekādos VARAM ziņojumos es nekādu šādu ne pamatojumu, ne racionalitāti, neko, nekādus ne aprēķinus, ne ko, atrast nespēju.

Bet tagad, īpaši pateicoties deputātam Jānim Butānam, man šī racionālā... šie koalīcijas pamatojumi kļūst daudz skaidrāki, uz kādu tādu... izpratni par konkrētiem reģioniem, par reģionālo attīstību un tā tālāk tas viss balstās. Tāpēc es... īpaši deputātu Jāni Butānu es aicinātu pēc iespējas biežāk uzstāties par katru priekšlikumu. Es domāju, ka tas ir viss ļoti izglītojoši ne tikai... ne tikai Saeimas kolēģiem, bet arī, es domāju, ka arī šo konkrēto novadu iedzīvotājiem. To, kāpēc koalīcija... ko koalīcija domā par šiem novadiem, ko tā zina par šiem novadiem. Un ar kādu pamatojumu tā pieņem lēmumu tos novadus kā tādus likvidēt, pievienot kādam citam un tā tālāk.

Tāpēc paldies jums, Butāna kungs. Lūdzu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu konkrēti par šo priekšlikumu.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Jā, labdien, kolēģi! Es arī šiem pašiem priekšlikumiem gāju cauri un cītīgi skatījos, un tiešām nesaprotu. Ja mēs tā runājam par Viesīti šobrīd, ko tad Viesītes iedzīvotāji vēlas? Vai viņi grib Viesītes novadu, vai viņi grib Sēlijas novadu, vai nu kādu vēl novadu?... Kādi nu šeit tie priekšlikumi ir sasniegti šobrīd, ja.

Manuprāt, šis vairāk atgādina tādu šaušanu visos virzienos, nu kā tikai saglabāt kādam tur to amatu un vietiņu, darba vietiņu, jo es citu izskaidrojumu šim neredzu. Vienojieties par kaut ko vienu, nāciet un runājiet, nevis šobrīd Viesītei ir 210... 11... visos priekšlikumos, ka galvenais, kaut kur to Viesīti pielikt, pat ja varbūt iedzīvotāji to nemaz nevēlas.

Es regulāri apmeklēju Viesīti. Es tur arī netālu bērnību esmu pavadījis, un joprojām aktīvi iesaistos dažādos pasākumos.

Viesītes cilvēki lielākā daļa strādā Jēkabpilī, arī Rīgā un tamlīdzīgi. Un, manuprāt, šis ir pilnīgi loģiski, ka viņi tomēr tā vai tā, lai arī būtu šis Viesītes teorētiskais novads, tāpat viss viņiem notiek Jēkabpilī, tāpēc nu nevajag mākslīgi šo te raustīt.

Un es tomēr aicināšu, ja jau mums te visiem aizrāda par tām priekšlikumu runāšanām un nerunāšanām, tad konsekventi aizrādām visiem, nevis atsevišķiem deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Par konkrēto priekšlikumu...?

A. T. Plešs. Par konkrēto priekšlikumu. 210. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 210. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 57, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 211. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Sēlijas novada veidošanu ar administratīvo centru Jēkabpilī. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, labdien, kolēģi! Par šo priekšlikumu būtiski minēt dažas lietas.

Pirmām kārtām atbilstoši Satversmes tiesas vienam no spriedumiem, kur tika vērtēta administratīvi teritoriālā reforma, vērtējot administratīvi teritoriālo reformu, Satversmes tiesa nonāca pie atzinuma... atziņas, kādā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli, par ko šodien vairākkārt jau uzdod šo jautājumu. To iedzīvotāju viedokli, Satversmes tiesas ieskatā, pauž domes... dome. Un šajā gadījumā šajā priekšlikumā šo viedokli pauda komisijā – nepārprotami pauda! – septiņas domes vienprātīgi. Septiņas domes vienprātīgi! Nebija vienprātības par to, kur ir administratīvais centrs, respektīvi, nesakrita pašu novadu domas ar komisijas viedokli, kur tam vajadzētu būt. Nu, komisijā domas dalījās.

Protams, kādā veidā dome nonākusi pie šī viedokļa, ir dažādas metodes, tomēr šīs reformas pašā sākumā (ir svarīgi pie šī priekšlikuma to norādīt) bija... dažāda veida aptaujas tika veiktas... Viena no tām tika apturēta no ministra puses un... un bija vēršanās policijā par to, kas noticis domē, kur rezultātā radās strīds un savā ziņā ietekmēja jebkādu citu pašvaldību vēlmi organizēt šāda veida aptaujas. Beigās izrādījās (ko lēma Satversmes tiesa), ka šai pašvaldībai bija taisnība. Un tas ir stāsts par Ikšķili, un... Bet, protams, tas neapšaubāmi ietekmē, cik man zināms, daudzu pašvaldību vēlmi organizēt šādas aptaujas, un, es domāju, ja tas nenotiktu, varbūt tās aptaujas būtu daudz precīzākas un labākas, un, es domāju, šodien mēs vēl... šodien... rītā mēs vēl runāsim arī par citām aptaujām, par to ticamību, piemēram, par Varakļāniem... un citi jautājumi, kas, visticamāk, radīsies.

Bet šeit man ir svarīgi atzīmēt, ka šajā priekšlikumā, respektīvi, tiek veidota... tiek piedāvāts veidot Sēlijas novadu. Un, kā man te iepriekš jau debatētāji bija pārmetuši, ka ir iesniegti vienādi priekšlikumi... Nē, šie priekšlikumi nav vienādi, un tā starpība ir ļoti būtiska, jo jūs redzat – šajos priekšlikumos iekavās ir minēts... arī šim priekšlikumam iekavās ir minēta Jēkabpils, tas nozīmē... tātad administratīvā vienība Sēlija. Un iekavās norāda administratīvās vienības administratīvo centru. Šajā gadījumā administratīvais centrs ir norādīta Jēkabpils. Un šajā gadījumā tas arī paredzētu to, ka tiek veidota Sēlijas novadu apvienība no septiņiem novadiem, vienots Sēlijas novads.

Tātad 2012. gadā jau tika izveidota Sēlijas novadu apvienība... par to sadarbību dažādās jomās. Līdz šim nekad nebija izdevies Sēlijas novadā ietilpstošajām pašvaldībām pašām vienoties par savstarpēju sadarbību arī citās jomās, un te man jāsaka, tiešām prieks, ka šajā gadījumā tas izdevās. Un šīs pašvaldības vienojās par savu kopīgu sadarbību tādās jomās kā... nu, ka turpmāk varētu kopīgi sadarboties visās jomās, kas pašvaldību funkcijas noteic... nu, tas, ka viena no galvenajām ir izglītības joma un sociālie pakalpojumi, un citas, kas arī atspoguļojās viņu lēmumos.

Manuprāt, šis priekšlikums būtu atbalstāms. Šī ir iespēja izmantot, izveidot ne tikai vēsturisko zemi, kā ir noteicis prezidents, rosinājis, bet noteikt reālu pašvaldību – Sēlijas novadu –, kur iedzīvotāji paši lemtu par savām attīstības perspektīvām. Sēlijas novads pēc profila, kas sagatavots arī bija, gan finansiāli, gan iedzīvotāju skaita ziņā būtu ļoti liela pašvaldība, spēcīga, viens no... Šis kļūtu viens no lielajiem... viens no ļoti lielajiem Latvijas novadiem gan ar lielu budžetu, gan ar lielu iedzīvotāju skaitu, gan ar potenciāli dažādām iespējām attīstīties un ar administratīvo centru Jēkabpilī.

Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas... salīdzinoši... ir tāds pats kā Rēzeknes novads un citi novadi, tā ka... vai pat lielāks... tā ka... Un šis atbilst tādam vēsturiskam garam. Un tiešām tā ir mūsu šobrīd šīs reformas kontekstā tāda fināla iespēja izveidot Sēlijas novadu. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, uzsvēršu, ka Sēlijā man nav nedz mājas, nedz dzīvokļa, pat ne maza zemes pleķīša, bet es tik tiešām uzskatīju, ka tā ir pareiza doma, ka Sēlijā būtu jābūt atsevišķai pašvaldībai, ir jābūt savam attīstības centram, un tāpēc otrajā lasījumā es biju iesniedzis priekšlikumu, kas paredzēja izveidot Sēlijas pašvaldību ar centru Viesītē. Tajā brīdī es pat nebiju runājis ar pašvaldībām par šādu kopēju iniciatīvu, bet pašvaldības pašas sanāca kopā un nolēma, ka viņi atbalstītu šādu variantu, ka tiktu veidota šī kopējā Sēlijas pašvaldība ar Viesīti kā centru. Tas tik tiešām bija tāds nebijis precedents, ka tik daudzas pašvaldības spēj savstarpēji vienoties par kopēju redzējumu, kā veidot šo Latvijas teritorijas karti šajā Latvijas pusē.

Un joprojām es uzskatu, ka tā ir laba un pareiza doma, ka Sēlijā būtu jābūt atsevišķai pašvaldībai. Man ir žēl, ka otrajā lasījumā neizdevās vienoties par šādas atsevišķas pašvaldības esamību, lai gan mēs jau bijām šajās diskusijās nonākuši ļoti tuvu tam, un arī trešajā lasījumā diemžēl mēs nenonācām līdz balsojumam par atsevišķu Sēlijas pašvaldību.

Ja mēs būtu nonākuši, tad, visticamāk, mēs iegūtu tik tiešām pietiekami lielu pašvaldību. Jā, bez liela, izteikta centra tās ietvaros, bet ar krietni lielākām attīstības perspektīvām nākotnē, ja tai pie vadības būtu labs un prasmīgs saimnieks.

Ceru, ka neatkarīgi no Saeimas balsojuma Sēlija spēs attīstīties, bet vēlreiz uzsvēršu, ka es uzskatu, ka šai Latvijas pusei būtu bijis pareizi, ka tiktu izveidota atsevišķa pašvaldība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Kolēģi, šī priekšlikuma kontekstā es vēlos gan reaģēt uz debatētāju izteikto, gan kopumā runāt par šo priekšlikumu, kas skar Sēlijas novada izveidi.

Valaiņa kungs pieminēja Satversmes tiesas spriedumu, kas izšķir strīdu starp VARAM un Ikšķili attiecībā uz iedzīvotāju aptaujas rīkošanu. Šeit jānorāda, ka Ikšķile apstrīdēja to, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības atcelt pašvaldību izdotus nolikumus. Un katrā ziņā šis spriedums diezgan plaši iezīmēja šo problēmu lauku, kāds šobrīd pastāv, un tas tādā ziņā noteikti sekmēs arī nākotnē judikatūras attīstību un sapratni arī nākamajiem ministriem... un ministriem kopumā, cik tālas ir šīs rīcības pilnvaras.

Vienlaikus mēs kā ministrija... Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neapstrīdēja pašvaldību tiesības rīkot dažādās formās šīs iedzīvotāju aptaujas un to, kādā veidā iedzīvotāju viedokli noskaidrot, un tas spriedums, kā jau minēju, ir diezgan plašs un izsvērts. Un, lai gan nosliecās par labu Ikšķiles pašvaldībai, tas diezgan skaidri un plaši iezīmēja tās problēmas, kuras šīs aptaujas veikšanā... arī veica pati Ikšķiles pašvaldība, jo arī šī minētā pašvaldība varēja izmantot citus rīkus, kādā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli, kā to darīja arī daudzas citas pašvaldības Latvijā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Ja runājam par Sēlijas pašvaldības izveidi, tad par šo jautājumu mums plašas diskusijas sākās komisijā jau otrajā lasījumā, un būtībā komisijas vairākuma redzējums bija tāds, ka mēs kopīgi šīs Sēlijas novadu pašvaldības varētu redzēt vienotā novadā vai nu ar Aizkraukles, vai attiecīgi Jēkabpils pašvaldību, un tas galvenais priekšnoteikums, kāpēc es personīgi... arī es nesaredzu, ka Sēlijas novads būtu vērtējams kā atsevišķa administratīvā teritorija, ir tiešām šis attīstības potenciāla nākotnē trūkums, jo, diskutējot par dažāda veida administratīviem un arī attīstības centriem, kas potenciāli varētu būt Sēlijas novadā, bija diskusijas par Viesīti kā administratīvo un arī attīstības centru. Taču, nu, arī, salīdzinot datus, piemēram, ar Aizkraukli un Jēkabpili, nu, nav šobrīd to indikāciju, ka tur varētu būt nopietna ekonomiskā attīstība, un skaidrs... protams, jebkurā apdzīvotā vietā mēs varam nodrošināt instrumentus, lai veicinātu attīstību, taču, pie, teiksim, mazas ekonomiskās intensitātes ir skaidrs, ka ir nepieciešams ļoti milzīgs līdzekļu apjoms tam, lai nodrošinātu, teiksim, izrāvienu un izaugsmi. Un, es domāju, daudz saprātīgāk no valsts līdzekļu izlietojuma ir koncentrēt līdzekļus tajās vietās, kur ir jau šie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi, un tos tādā veidā stiprināt. Šajā gadījumā jāsaka, ka vērtējumā Sēlijas novadam nebija šie priekšnoteikumi.

Taču vienlaikus jāsaka, ka ir arī pozitīvie apstākļi. Tas, ka komisija un arī Saeima ir atbalstījusi Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, to, kādā veidā stiprināt un attīstīt kultūrvēsturiskās zemes, to skaitā ir arī Sēlija. Un šī bija patiesībā viena no tādām ļoti būtiskām diskusijas šķautnēm – tieši šis kultūrvēsturiskais aspekts un pašvaldību iespējas kopt savas tradīcijas un stiprināt kopienu. Un to šādā veidā... robežas pašvaldībām neliegs to darīt. Kultūra iet pāri robežām, un man prieks, ka Saeima ir nobalsojusi par Valsts prezidenta priekšlikumu, kas ļaus stiprināt kultūrvēsturiskās kopienas ne tikai Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, bet arī Sēlijā.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sēlija vienmēr ir bijusi, tā ir, un tā būs. Personīgi es un, domāju, neviens pret to neiebildīs, un Sēliju kā tādu mēs visi atbalstām. Bet mēs... un tai skaitā es atbalstu arī Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi.

Ja skatāmies no šāda skatpunkta, tad mums reforma konceptuāli ir jāmaina. Ja mēs veidojam Sēlijas novadu, tad mums jāveido ir Latgales novads, Vidzemes novads, Zemgales un Kurzemes novads. Diemžēl šī reforma nav tādā skatu grieznī, un ir veidota savādāk. Līdz ar to pašreiz šādā administratīvā izskatā Sēlijas novadu atbalstīt nevaru, bet piekrītu Artūra Toma Pleša viedoklim un prezidenta iniciatīvai par to, ka kultūrvēsturiski šie novadi paliek un savā starpā pašvaldības var turpināt sadarboties un savu kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt, kā tas bijis līdz šim.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Te parādās viena problēma. Diemžēl ilgi jo ilgi netika pieņemts arī šobrīd... likums par referendumu. Ja tas būtu noticis, tad šādos izšķirošos brīžos (arī Sēlijas jautājumā) iedzīvotāji noteikti droši vien paši būtu pieņēmuši lēmumu saistībā ar šo likumu, bet diemžēl aptaujas (tās notiek) – kāda tiek ņemta vērā, kāda ne.

Par Sēliju. Redziet, mēs, Latvija, esam bagāta bijusi un joprojām esam ar dažāda veida kultūru dažādību, ar valodas dažādību, tas viss ir bagātība, tas tā jāuztver. Bet laika gaitā mēs pamazām arī daudz ko zaudējam. Tas pats līvu jautājums. Žēl, ka iet zudumā šīs bagātības. Bet arī Sēlija, tā vairākkārt savās sanāksmēs, pat kongresos Sēlija ir identificējusi savu... Sēlija... piederību Sēlijai. Iedzīvotāji, zinātnieki, arī nelaiķis Jānis Stradiņš. Visu cieņu.

Un šī reize, administratīvi teritoriālā reforma, ir tā reize, kad valsts varētu palīdzēt šo identitāti stiprināt.

Piekrītu tam, ka ir meklēta kaut kāda alternatīva. Tas ir kultūrvēsturisko teritoriju atbalstīšanai. Bet daudz vienkāršāk ir šīs kultūrvēsturiskās teritorijas atbalstīt, dažāda veida programmas ieviest tad, ja ir konkrēta pašvaldība. Es nezinu, kas tas ir par... kas tā ir par tādu apmātību, ka tam novadam ir jābūt ekonomiski pamatotam un... un ar centru – obligāti ar centru! Tas centrs veidojas, ja cilvēki paši grib, ja valsts pati grib. Ja cilvēki nevēlas, paliek tukšas pilsētas daudzās valstīs – pilnīgi tukšas! –, nerunājot jau par kaut kādu apdzīvotu vietu.

Sēlijas variantā bija šī diskusija un arī konkrēti priekšlikumi. Un priekšlikums, manā skatījumā, reālākais bija viens no šiem priekšlikumiem, ka Jēkabpils būtu pilsēta un... un Sēlija varētu būt kā atsevišķs novads, kur centrs varētu būt Jēkabpilī, bet diemžēl Jēkabpils nepalika par pilsētu, netika nobalsota par pilsētu kā atsevišķu teritoriju, administratīvo teritoriju.

Tik un tā es uzskatu, ka identitāte ir saglabājama, it sevišķi, ka to... šo vēlēšanos izsaka paši iedzīvotāji, lielākā daļa, jeb pārstāvji, konkrēti pašvaldību vadītāji, tad, kad viņi sanāca kopā. Neaizmirsīsim, pašvaldību vadītāji, deputāti – tie ir iedzīvotāju vēlēti pārstāvji, un, ja viņi ko saka, tad viņi saka iedzīvotāju vārdā, tāpat kā mēs, katrs no mums. Mēs runājam, bet aiz mums stāv vēlētāji.

Tad es uzskatu, ka tomēr, apsverot visus “par” un “pret”, nenotiktu traģēdija, ja mēs nobalsotu par Sēlijas novadu. Es domāju, ka šis priekšlikums būtu jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Kārtējo reizi mēs dzirdam vienu un to pašu. Pleša kunga runā izskanēja, ka ir nepieciešami milzīgi līdzekļi. Kādi un cik? Kādiem mērķiem? Kādām programmām?

Mēs runājām, ka, lūk, Valsts prezidents ir ierosinājis kultūrvēsturisko apvienību, kas sauktos Sēlija, un ka Saeima ir to atbalstījusi nezin kādā formātā un kādā veidā.

Man šķiet, ka šinī gadījumā ir ļoti svarīgi kaut paskatīties, kā tas notiek arī citās Eiropas Savienības valstīs. Teiksim, Spānijā visa struktūra ir uzbūvēta tieši šādā veidā. Katalonija, Basku zeme... un tā nav tikai Spānija. Te ir arī Beļģija, arī citas valstis. Ko mēs kautrējamies ņemt labus piemērus no Eiropas? Ko mēs kautrējamies paeksperimentēt arī šinī jomā? Atbalstot pirmām kārtām iedzīvotāju vēlmi saglabāt savu identitāti, saglabāt savas kultūrvēsturiskās tradīcijas, saglabāt savu vienotību.

Es domāju, ka šinī gadījumā tas priekšlikums ir vietā. Un tā argumentācija pret šo priekšlikumu neiztur nekādu kritiku.

Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Jā, kolēģi, es par konkrēto priekšlikumu, ja jau mēs te stāstām par argumentāciju un kritiku. Ņemot vērā, kā mēs jau iepriekš esam nobalsojuši... šis priekšlikums jau pēc būtības vairs nav aktuāls. Un mēs to visi saprotam, bet mēs turpinām par to debatēt.

Bet, ja mēs runājam par Sēliju, mēs visi, es domāju, labi zinām, kāda bija tā vēsture, cik... manuprāt, šī jau ir versija, nu, vismaz piektā par to, kādai būt Sēlijai, tika piedāvāti dažādi varianti, pašas vietvaras ir gājušas apspriesties un neko beigās nav izspriedušas, un vēl, un vēl, un vēl. Un, nu, ticiet man, es esmu runājis ar Sēlijas iedzīvotājiem, es tur regulāri esmu... viesojos, ja. Un tur pat pārsvarā valda, nu, viens viedoklis.

Pirmkārt, ja mēs runājam kaut vai par to pašu Neretu, piemēram, ja tā vēsturiski vienmēr ir bijusi vai nu tad pie Jēkabpils, vai nu pie Aizkraukles, un tā šobrīd vispār neredz nekādu problēmu, ja tā atkal būtu pie Aizkraukles, kas, starp citu... arī viņi tā ir nobalsojuši, tāpēc var pat piekrist kaut kur par tām iedzīvotāju aptaujām, ja pārmet mums, ka koalīcija tās interpretē un izmanto tā vai šādi, tad, nu, opozīcija dara tieši to pašu, jo neretieši nobalsojuši par Aizkraukli.

Un es varētu daudz te stāstīt par šīm iedzīvotāju vēlmēm un tamlīdzīgi. Bet šī Sēlija (un to jau kolēģi pieminēja), nu, tā jau nav tagad pēkšņi izdomāts stāsts, Sēliju visi, es domāju, deputāti zina, kur atrodas un kas skaitās vēsturiskā Sēlija un tamlīdzīgi, un nevienu brīdi viņiem nav bijis aizliegts sadarboties un kopā darīt lietas. Kaut kā līdz šim, redz, nu (nezinu gan, kāpēc, varu nojaust), tas nav izdevies. Bet tagad, kad daži kundziņi var palikt bez darba un varas, pēkšņi viņiem ir izdevies vienoties. Tikai nez kāpēc to deputātu vienīgo, kurš ir no Sēlijas, viņiem... viņi tā arī līdz šai dienai nav uzrunājuši.

Man ir daudz jautājumu, vai tur tiešām cīnās par iedzīvotājiem, vai kungi vienkārši primitīvi dala sev amatus, jo viens no argumentiem, ko man nekautrējās klātienē kungs viens atzīt... pašvaldības vadītājs: “Bet tad jau mani vairs neievēlēs.” Jā, es ceru, ka tieši tevi vairs, kungs, neievēlēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 211. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 211. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 49, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 212. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Sēlijas novada izveidi ar administratīvo centru Salā. Tas netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 212. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 51, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 213. priekšlikums, ko arī iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Sēlijas novada izveidi ar administratīvo centru Salā. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 213. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 54, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Notiek deputātu reģistrācija. Tā ir pabeigta. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Par procedūru pieteikusies runāt deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Labdien, kolēģi! (Tehniskas problēmas.)

Es varu? (Tehniskas problēmas.)

Sēdes vadītāja. (Vēršas pie kāda.) Viena minūte, ja, sistēmā? Paldies.

D. Beitnere-Le Galla. Labdien, kolēģi! Es pieteicos runāt par procedūru, jo man liekas dīvaini, ka šajā faktiski mūsu valstij tik ļoti svarīgajā jautājumā, kas mums ir jādebatē, jāpieņem likums... ka dažiem deputātiem tā kā norāda nerunāt.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs runājam, bet (Starpsauciens.)...

Labi, vēlreiz.

Labvakar, kolēģi! Vai tagad dzirdat? Jā? Paldies. Labvakar, kolēģi! Es tikai gribēju izteikt par procedūru manas pārdomas, jo (Skaņas pārrāvums.)... Nu mans laiks būs pagājis jau.

Es vēlreiz mēģināšu. Vai tagad būs labi? Paldies. (Smejas.)

Labdien, vēlreiz! Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka šī ir ļoti svarīga reforma visai valstij, un mums ir jādebatē, bet katrā ziņā gribu teikt, ka es izbaudu šīs debates. Tas ir ļoti svarīgi, jo šīs debates klausās Latvijā daudzviet cilvēki. Un cilvēkiem, es domāju, ir ļoti svarīgi redzēt, ka mēs pieņemam šo likumu, ka mums ir sarežģīti, ka mums ir jādebatē, mums saduras viedokļi, mēs nevaram strauji, ātri, dažos lasījumos pieņemt šo likumu. Mums ir jāuzklausa visi viedokļi.

Es gribu pateikties kolēģim Jānim Butānam, kurš izsakās kā profesionālis, viņš gandrīz doktors faktiski ir par šo jautājumu. Es gribu teikt, ka mums ir ļoti svarīgi par šo jautājumu ļaut runāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko, kura arī vēlas runāt par procedūru.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Es arī tiešām izbaudu šīs debates un Butāna kunga stāstus, bet es tikai vēlos arī procedūras un Saeimas stenogrammas dēļ norādīt, ka diemžēl koalīcija bija tieši tā, kura otrajā lasījumā nogrieza debašu laiku opozīcijai līdz pat vienai minūtei, ja nemaldos, un tikai opozīcijas ļoti spēcīga pretdarbība panāca to, ka mēs atgriezām vismaz trīs minūtes debatēm.

Tā ka, ja mēs runājam par debašu nozīmīgumu, tad diemžēl ir jāsaka tā, ka otrajā lasījumā mums faktiski tika liegts izteikt savu viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad kolēģi ir izteikušies par debašu nozīmīgumu.

Šobrīd mēs strādājam e-Saeimā un debašu laiks ir piecas minūtes. Vai deputāts Feldmans kaut ko grib teikt par procedūru?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Paldies par dažādiem viedokļiem par procedūru. Es tieši par procedūru arī vēlējos atzīmēt, ka tieši šobrīd trešajā lasījumā debašu laiks taču nav saīsināts, un tāpēc arī deputātei Stepaņenko neviens neliedz, un, lūdzu, informējiet, ja kāds jums liedz arī attiecīgi īstenot savas tiesības demokrātiskajā procesā. Beidziet skatīties pagātnē, visu laiku tikai par pagātni. Raudzīsimies nākotnē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi, paldies.

Tātad lūdzu šo sadaļu slēgt.

Atgriezīsimies pie darba, pie likumprojekta izskatīšanas.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Jā, kolēģi, raudzīsimies nākotnē un turpināsim izskatīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā lasījumā, tabula Nr. 2521A.

Un esam pie 214. priekšlikuma, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis. Tas paredz no Krāslavas novada svītrot... izņemt Kaplavas pagastu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 214. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 58, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 215. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Krāslavas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 215. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 57, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 216. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Aldis Adamovičs, un tas atšķirībā no komisijas piedāvātās redakcijas veido Krāslavas novadu, kas ir bez esošā Dagdas novada. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Jā, labdien, kolēģi! Tātad es esmu iesniedzis 216. un 218. priekšlikumu, kas paredz atstāt divus diezgan spēcīgus un lielus Latgales novadus pašreizējās teritorijās. Tas ir Krāslavas novads un Dagdas novads.

Nu, ja Krāslavas novads ir kā bijušā Krāslavas rajona liela daļa, tad Dagdas novads... gribu teikt un sīkāk paskaidrot, ka šobrīd arī ir liels un spēcīgs novads ar aptuveni septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju un tikpat lielu teritoriju, cik ir Krāslavas novadam. Šobrīd Dagdas novadu veido gan Dagdas pilsēta, gan 10 pagasti... Un jāsaka, ka izglītības sistēma Dagdas novadā ir labi attīstīta, sākot no pirmsskolas interešu izglītības iestādēm, arī divas labas vidusskolas (Dagdas un Ezernieku), kā arī Daugavpils Būvniecības tehnikuma filiāle darbojas profesionālajā izglītībā.

Tāpat jāsaka, ka Dagdas novadā ļoti labi funkcionē veselības un sociālās aprūpes centrs “Dagda”. Tāpat tiek sniegti visi... pašvaldību likumā paredzētās funkcijas, pakalpojumi iedzīvotājiem. Dagdas novadā ir ļoti lielas un spēcīgas zemnieku saimniecības, attīstīta lauksaimniecība, arī uzņēmēji, kas darbojas gan Dagdas pilsētā, gan novadā. Pēdējos gados ir veikti arī ļoti... un realizēti ļoti lieli un apjomīgi Eiropas Savienības fondu projekti gan komunālo pakalpojumu jomā, gan infrastruktūras jomā.

Un tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt manus priekšlikumus: tātad 216. – saglabāt Krāslavas novadu pašreizējā teritorijā – un 218. – saglabāt Dagdas novadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 216. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 216. – deputāta Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 56, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 217. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Inga Goldberga, paredz Krāslavas novadam pievienot Kastuļinas pagastu. Pie šī vēlos pieminēt, ka komisijā ir saņemta Aglonas novada domes vēstule un atzinums, un viņi šajā dokumentā norāda, ka atbalsta gan Šķeltovas, gan Grāveru, gan Kastuļinas pagasta pievienošanu Krāslavas novadam.

Otrajā lasījumā komisija vienojās par Šķeltovas un Grāveru pagasta pievienošanu Krāslavas novadam.

Trešajā lasījumā atbalstīja arī Kastuļinas pagasta pievienošanu Krāslavas novadam un likumsakarīgi šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 217. – deputātes Goldbergas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – 4, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 218. priekšlikums, ko iesniedzis Aldis Adamovičs (kā jau viņš arī savā uzrunā minēja), paredz Dagdas novada robežu saglabāšanu to esošajā izskatā. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 218. – deputāta Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 56, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 219. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz no likumprojekta pielikuma izslēgt Kuldīgas novadu. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 219. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 220. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz izslēgt virkni administratīvu teritoriju no Kuldīgas novada. Pēc diskusijām komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 220. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 221. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ēriks Pucens, un tas paredz no Kuldīgas novada izslēgt Alsungas pagastu un Gudenieku pagastu. Šis priekšlikums saistīts ar citiem Pucena kunga priekšlikumiem, paredzot Alsungas novada izveidi. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Kolēģi! 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla un saglabājama vērtība. Suiti ir vienīgie tādi Latvijā. Ja novadi mums nav tikai administratīvi ekonomiska vienība ar cilvēkiem kā ražojošām vienībām, tad suitu novadam būtu jābūt kā krāšņai magonei novadu vidū.

Suitu devums un spējas kultūrtūrisma jomā galu galā arī ir ekonomiska kategorija – tikai ar lielu pievienoto vērtību. Suitus ir novērtējuši japāņi, igauņi, lietuvieši un citi ārpusnieki, bet piesardzīgi bijuši paši latvieši. Sak, nu lai jau dzied, nekāda ļaunuma taču no tā nav. Suiti ar savām dziesmām un humoru mūs priecējuši Saeimā ne vienos vien Jāņos un citās reizēs. Protams, ne tas ir galvenais iemesls, kāpēc jābūt suitu novadam.

Suiti, protams, nepazudīs, arī atrodoties Kuldīgas un Ventspils novadā, bet dalīts ir dalīts. Vai mēs nevaram iepriecināt suitus un paši sevi, novērtējot ne tikai ekonomisko, bet arī virsekonomisko vērtību nesējus, nobalsojot “par” suitu novadu.

2009. gadā internetā varēja lasīt arī labvēlīgus komentārus par to, ka suiti iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Un kāds rakstīja: “Suiti ir ņipri, pašapzinīgi, iedomīgi un lecīgi – viss, kas stipri pietrūkst vidējam latvietim, malači.” Citāta beigas.

Es esmu par malačiem un aicinu arī pārējos kolēģus man pievienoties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Tātad šis mans iesniegtais priekšlikums sasaistās ar manu 223. priekšlikumu, kur es runāju par Alsungas novada jeb suitu novada izveidošanu.

2009. gada reformā Gudenieku pagasts tika pievienots pie Kuldīgas novada, un šajā laikā Gudenieku pagasts ir pazaudējis ļoti lielu iedzīvotāju skaitu. Tātad lielākais iedzīvotāju skaita kritums Kuldīgas novadā – 27,7 procenti, un tas atrodas patiešām Kuldīgas novada pašā nomalē, kur tika solīts arī šis asfaltētais ceļš Gudenieku iedzīvotājiem, bet ko valdība nav izpildījusi līdz šim laikam (nu, cerams, varbūt pēc šīs reformas tas būs).

Bet, ja Gudenieku pagasts atrastos jaunveidotajā suitu jeb Alsungas novadā, tad būtu tikai vairs jānoasfaltē aptuveni seši kilometri un Gudenieku pagasts Alsungas centram būtu daudz tuvāk. Varbūt tālāk par suitu novadu es pastāstīšu pie sava 223. priekšlikuma.

Aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu un izslēgt no Kuldīgas novada Alsungu un Gudenieku pagastu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tiešām tam ir liela jēga un liela nozīme Latvijas vēsturē, tagadnē, pagātnē un nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Uzklausot Administratīvi teritoriālās reformas komisijā pārstāvjus no šiem novadiem un pagastiem... no suitiem, pārliecība bija, ka ir nepieciešams suitu novads, bet vienīgā problēma bija, ka Jūrkalnes pagasts, kas atrodas Ventspils novadā, nepiekrīt tam. Es domāju, ka nav līdz galam šīs vienotības. Lai gan saglabāt identitāti ir ļoti, ļoti svarīgi. Un administratīvajā teritorijā kā reiz tas ir viens no mehānismiem, kas palīdz saglabāt šo identitāti, var dažādas programmas ieteikt, arī valsts piedāvāt, bet, ja nav kopējās administratīvās teritorijas, kopējās pārvaldības, kopējo pārstāvju, deputātu vienā kopējā pašvaldībā, tad šie kopējie pasākumi nav tik efektīvi.

Un es tomēr aicinātu atbalstīt arī suitus. Jo mēs bieži vien skatāmies Eiropas Savienībā, skatāmies direktīvas, bet mēs neskatāmies to virzību, to kārtību, kāda vien ir šajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un šī kārtība... kā viens no nosacījumiem ir šīs dažādības, šī ūnikuma... šī unikālo bagātību, tradīciju kopu saglabāšana un attīstīšana.

Mēs Latvijā ignorējam, mums ir vēl joprojām aizspriedumi, iespējams, varbūt no iepriekšējās sistēmas vai tamlīdzīgi. Atkal ir jāskatās, ko lūdz vai... ko prasa šie vietējie iedzīvotāji. Un suiti prasa savu novadu.

Es tomēr aicinātu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Es arī aicinātu Saeimu šobrīd atbalstīt šo priekšlikumu, jo kultūras daudzveidība, cilvēku vienotība ir Latvijas spēka avots.

Un Saeimas ēkā ļoti bieži valsts nozīmes svētkos ir aicinātas būt klāt tieši suitu sievas. Un šoreiz aicinu izrādīt cieņu un novērtējumu ne tikai svētku reizēs ar aplausiem, bet šajā gadījumā vārdus apliecināt ar darbiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un izrādīt Latvijas kultūras vēsturei un kultūras tradīcijām atbilstīgu novērtējumu un cieņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam otro reizi.

Ē. Pucens (KPV LV).

Jā, nedaudz arī papildinot, atbildot arī Andrim, 2009. gadā, kad tika jau reformas ietvarā runāts par potenciālo suitu novadu, Gudenieku un Jūrkalnes deputāti nobalsoja “par” šādu suitu novada izveidošanu, viņi bija atbalstoši.

Un es... es domāju, ka cilvēki tagad varbūt Jūrkalnes novadā baidās no pārmaiņām, bet, ja mēs virzītu šādu priekšlikumu kā suitu novads un būtu kaut kādas mērķētas valsts atbalsta programmas tieši suitu novadam, par ko mums būtu jāpastāv, tas būtu tikai super.

Un patiešām aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, kolēģi, es arī aicināšu nobalsot “par” suitu novadu. Kāpēc?

Pirmkārt, šeit ir tiešām spilgta kultūrvēsturiskā identitāte, kura atšķirībā no Sēlijas nefigurē Valsts prezidenta izveidotajā Latvijas vēsturisko zemju sarakstā. Tātad pastāv šaubas par to, kā turpmāk šī identitāte saglabāsies, ja nebūs pieskatīta no valsts puses.

Otrais arguments ir tas, ka tiešām abas pašvaldības izteica nepārprotamu vēlmi pastāvēt tieši kā specifiskam, atsevišķam suitu novadam.

Trešais arguments, ka ne tikai pašu pašvaldību domes, bet arī paši iedzīvotāji izteica šo nepārprotamo vēlmi, jo tieši Alsungas un Gudenieku novada iedzīvotāji bija visaktīvākie piketu un mītiņu dalībnieki šeit, pie Saeimas, par ko varēja pārliecināties visi deputāti.

Pēdējais arguments. Ja mēs atteiksim suitu novadam pašlaik, tad mēs varbūt varēsim realitātē ieraudzīt, ka izmirst šīs teritorijas, reāli parādot nomales efekta esību Latvijas nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es ļoti uzmanīgi klausījos visas debates un gribēju par suitiem parunāt. Mūsu Saeimā, 13., vispopulārākais deputāts ir ar suitu saknēm, un tas esmu es. Mani... Mans vecaistēvs un attiecīgi mani radinieki, un saknes ir no suitiem.

Es zinu, ka suiti ir ļoti spēcīgi cilvēki ar ļoti spēcīgu kultūrvēsturisko identitāti, un tāpēc šis priekšlikums būtu jāatbalsta. Galu galā mēs novadus veidojam ne tikai pēc tehniskiem parametriem, mēs veidojam arī, ņemot vērā cilvēku identitātes jautājumus.

Tāds piemērs ir kaut vai Sēlija, par kuru runāja kāds cits deputāts, ar kuru man ikdienā ir pietiekami konfliktējošas attiecības, bet kur ir sava loģika, kāpēc šādi argumenti izskan. Ja tādi argumenti izskan par vienu Latvijas reģionu, tad ir diezgan loģiski, ka tādi paši argumenti var izskanēt arī par citiem Latvijas reģioniem, un suiti ir ļoti spēcīgi cilvēki. Es domāju: ja mēs dodam iespēju suitiem arī uz zināmu pašnoteikšanos savos... savā novadā, Latvija no tā tikai kļūs stiprāka. Iegūs no tā visa Latvija. Turklāt iegūs gan Kuldīga, gan Ventspils, gan Liepāja, gan visa Kurzeme, iegūs arī Latgale.

Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu ne tikai tāpēc, ka manas saknes ir no suitiem, un ne tikai tāpēc, ka es personīgi pazīstu arī suitu sievas, ne visas, protams, bet, nu, vismaz daļu.

Jā, tie ir tie argumenti. Es domāju, ka šeit nav tik daudz racionālu argumentu, cik emocionālu argumentu un brīžiem arī tāda emocionāla inteliģence un emocionāla līdzsapratne un līdzjušana par cilvēkiem Latvijā ir nepieciešama arī parlamentā.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Kolēģi, es aicinātu neizturēties selektīvi pret faktiem un informāciju, kas, visticamāk, ir mūsu rīcībā.

Es esmu saņēmis vēstuli, un es pieļauju, ka arī visi Saeimas deputāti ir saņēmuši vēstuli no biedrības “Maģie suiti”, kas pārstāv suitu kultūridentitātes dalībniekus Jūrkalnes pagastā. Viņi skaidri norāda to, ka nevēlas šāda Alsungas novada veidošanu.

Es citēšu: “Mēs esam neizpratnē, ja viedokli jūrkalniešu vārdā cenšas paust citi, to darot it kā cēlu mērķu labā. Esam dzirdējušas par dažādām lokālām suitu kopienas aktivitātēm, tajā skaitā suitu parlamenta nodibināšanu. Informējam, ka šajā pašnodibinātajā formējumā nav neviena jūrkalnieša, un nav arī dzirdēts, ka kāds vēlētos tajā darboties. Ceram, ka mūsu rūpi par sava pagasta nākotni sapratīs arī tie suiti, kuri pauž suitu kopienas, tātad arī it kā kopēju, viedokli, to nepārrunājot visos suitu pagastos.”

Pie šī te vērts arī nozīmēt... vērts arī atzīmēt, ka 2009. gadā, kad tika veikta iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma, Jūrkalnes pagastā tika veikta aptauja, kur toreiz kopējais iedzīvotāju skaits pagastā bija ap 400 iedzīvotājiem. Aptaujā piedalījās 192 iedzīvotāji, no kuriem 175 iedzīvotāji pauda vēlmi pievienoties Ventspils novadam.

Un es domāju, ka tiešām suiti ir stipri. Suiti ir, bija un būs, un tas, kas parāda suitu spēku, par spīti dažādiem laika grožiem, dažādām robežām, kādas ir bijušas... Suitu kultūra ir bijusi spēcīga un pratusi attīstīties vairāk nekā 400 gadu garumā. Es domāju, ka arī šajā gadījumā, kad mēs lemjam par ekonomiski spēcīgāku un kopumā daudz, daudz jaudīgāku pašvaldību izveidi, arī pēc tās... pēc šīs reformas suiti būs spēcīgi un varēs kopt savu kultūru ne sliktāk kā līdz šim.

Es neatbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu kolēģus darīt tāpat.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Vai mani dzirdat? Ja? Dzirdat? Paldies.

Es gribētu arī runāt par balsošanas motīviem. (Tehniskas problēmas.) Pleša kungs citēja “Maģo suitu” vēstuli. Es saņēmu suitu parlamenta vēstuli. Es domāju, ka parlamentā jūs esat dzirdējuši, ka suiti ir trīs dažādu veidu – ir dižie, maģie un krētainie. Un es pieņemu, ka viņu starpā nav vēl politiskas vienošanās, kā viņi gribētu dzīvot nākotnē kā vienoti suiti. (Tehniskas problēmas.)

Es gribētu teikt, ka es balsošu “par”. Esmu piedalījusies ekspedīcijā, esmu pētījusi, analizējusi, rakstījusi par suitiem, Janīnas Kursītes-Pakules ekspedīcijas sastāvā esot. Es nedrīkstu balsot “pret”, jo es solīju suitu parlamentam balsot “par”.

Pat ja arī šis balsojums būs negatīvs suitiem šodien, es gribu teikt, ka katrs likums fiksē realitāti ar pagātnes noskaņu. Tas dos varbūt iespēju suitiem labāk izprast savu situāciju nākotnes Latvijā un vienoties par to veidu, kā viņi gribētu attīstīties.

Es atceros – 2009. gadā jau bija runa par šo neasfaltēto ceļu. Ir ļoti skumji klausīties, ka valsts nenovērtē šo ļoti svarīgo novadu mūsu kultūrā, etnogrāfijā, mūsu mentalitātē. Ar šo likumu, ar šo balsojumu valsts arī parādīs savu attieksmi pret suitiem.

Tā ka aicinu... Ja arī šis balsojums būs negatīvs suitu vienotībai, iespējams, nākotnē suiti spēs labot (Nav saklausāms.)… Labosim šo likumu par labu suitu vienotībai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Es aicinu mūs nenovirzīties šajā pavēlajā vakara stundā no tā, par ko ir šis likumprojekts. Šis likumprojekts, ko mēs skatām, ir par administratīvajām teritorijām. Tas nav par cieņas izrādīšanu, tas nav par mūsu senčiem un visu vēsturi, kuru mēs ierakstītu vienā likumprojektā. Mēs arī neesam baroni, kas var dalīt zemes par kaut kādiem nopelniem un par kaut kādu... kaut kādu iejūtību. Mums šeit, šajā likumprojektā, ir iezīmētas jaunas administratīvās teritorijas, kuras būs spēcīgas, ekonomiski spēs nodrošināt gan izglītības, gan kultūras dzīvi tādā līmenī, lai suiti varētu plaukt un zelt.

Arī jau esošajā Alsungas novadā ne visur visi daudzskaitlīgie suitu kolektīvi spēj izbraukāt uz Rīgu uz Dziesmu svētkiem un uz citām vietām par pašas pašvaldības naudu. Mums ir vajadzīgs lielāks, stiprāks novads suitu attīstībai. Mēs esam šajā likumprojektā paredzējuši citus veidus, kā godāsim teritorijas un tālāk tās attīstīsim.

Tāpēc es aicinu cienīt suitus un balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā. Oponējot Pleša kungam, es vēlējos tikai norādīt, ka... tikai to, ka šis, 221., priekšlikums, kuru pašlaik mēs izskatām, paredz izslēgt no pielikuma 18. punkta par Kuldīgas novadu 18.1. un 18.3. punktu, proti, ir runa tikai un vienīgi par Alsungas pagastu un par Gudenieku pagastu. Tāpēc argumentācija par Jūrkalnes pagastu – šajā gadījumā tai nav nozīmes.

Es vēlreiz atkārtoju – lūdzu balsot “par” šo priekšlikumu, jo tas ir korekts arī no pašvaldības domes un pašvaldības iedzīvotāju vēlmes izteikšanas viedokļa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Manas dzimtas mājas bija Gudeniekos. Tās sauc “Buļļi”. Jo manu vecotēvu un attiecīgi radiniekus... Viņiem uzvārds bija Bullis.

Tad, kad jūs, dārgie kolēģi, balsosiet par suitu novadu... Lai jūs varbūt motivētu kaut kādā veidā... Un nevaru atrast citus argumentus. Ja jūs nobalsosiet “par” suitu novadu, tad es apsvēršu iespēju nomainīt uzvārdu no Gobzems uz Bullis par godu suitu novadam.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt suitus un aicinu šo identitāti uzturēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Labvakar, godātie kolēģi! Ja mēs runājam par suitiem, tad no trīs novadiem suiti pēc reformas būs divos novados.

Kāpēc es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu? Suiti paši nav vienoti tajā, kā viņiem turpmāk dzīvot, kā jau šeit ir pieminēts, un, iespējams, jāpaiet vēl kādam laikam, lai paši iedzīvotāji vienotos par to, kā viņiem ir labāk, – vai visiem kopā vai katram dalītos novados.

Es esmu tikusies ar vairākiem nevalstisko organizāciju vadītājiem, kas ikdienā nodarbojas ar suitu kultūrtelpas kopšanu. Viņi man ir rādījuši tabulas, kā Jūrkalnes suiti un Kuldīgā Gudenieku suiti tiek no savām pašvaldībām līdzfinansēti un kā Alsunga, tādēļ ka tai nav tik liela rocība, nevar līdzfinansēt šos suitu kultūrtelpas projektus. Vismaz tie nevalstisko organizāciju vadītāji, ar ko es esmu runājusi, ļoti labprāt gribētu, lai Alsungas novads tiktu pievienots Kuldīgas novadam.

Un, jā, suiti ir ļoti stipri ļaudis. Ja viņi spēj, trīs novados būdami, iekļūt UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā., tad es nevaru iedomāties, kāpēc lai viņi pazaudētu savu identitāti, esot divos novados.

Vēl gribu teikt, ja mēs nobalsotu par vienotu suitu novadu, tas būtu vis... (Skaņas defekts.) vismazākais Latvijas novads un reizē arī visnabadzīgākais Latvijas novads. Vai visnabadzīgākais Latvijas novads būtu tas, kurš varētu veiksmīgi attīstīties? Nu, ļoti stipri par to šaubos.

Tāpēc es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 221. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 221. – deputāta Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 43, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 222. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Kuldīgas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 222. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 58, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 223. – deputāta Ērika Pucena priekšlikums. Saistīts ar 221. priekšlikumu, ko Saeima nupat kā noraidīja, un paredz veidot Alsungas novadu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Patiešām ļoti žēl man par iepriekšējo balsojumu. Man ir sanācis tā, ka es dzīvoju patiešām netālu no Alsungas novada. Bet arī salīdzinot... Mēs vienmēr skatāmies, kā attīstās Lietuva, kā attīstās Igaunija. Arī Igaunijā ir mazi novadi, kuri ir tikpat lieli, kā būtu šis jaunveidojamais suitu novads. Ir Igaunijā Setumā novads ar 3200 iedzīvotājiem. Ja mēs izveidotu suitu novadu, tā iedzīvotāju skaits būtu 2300 un tas būtu, kā teica kolēģe, patiešām krāšņs zieds Kurzemē, kurš arī varētu attīstīties ar kaut kādu savādāku dinamiku.

Tas, ka Alsunga tiks iekļauta Kuldīgas novadā... Nu, tur nenotiks uzreiz kaut kāds megabrīnums, nesāksies... nesāks ražotnes rasties, nesāks bērni dzimt. Viņi dzīvos to pašu dzīvi. Strādājot Kuldīgas novada domē, es esmu redzējis nomaļu efektu tepat Kuldīgas novada domē, kur pašu pagasti finansējumu saņem arvien mazāk un mazāk. Tas ir spilgts piemērs – kāda ir bijusi attieksme pret Gudeniekiem, kur asfalts vēl joprojām nav uzliets un... Gudenieki ir, nu, patiešām pilnīgi tukši, iedzīvotāji no turienes aizbrauc, skolas tiek aizslēgtas, un nekas tur nenotiks. Es nenovēlu to Alsungai.

Man patiešām ir ļoti daudzi pazīstami cilvēki no Alsungas, un es pie viņiem braucu ciemos. Citreiz viņi pajoko man pretī, kad mēs runājam par reformu, ka varbūt Alsungu nepievienos Kuldīgas novadam, bet Kuldīgu pievienos Alsungai.

Es ceru, ka Alsungas iedzīvotāji – suiti – nepazaudēs savu degsmi un mums visiem kopā būs jācīnās par kultūrtelpas attīstīšanu un ilgtspēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atbalstīšu arī šo Ērika Pucena priekšlikumu, jo faktiski veidojas valstī tāda bīstama tendence – centralizācija, līdzekļu centralizācija.

Tad, kad ir šī vēlme decentralizēt, kā es jau piedāvāju, caur reģioniem, tad sastopamies ar lielu pretestību. Tagad, veidojot šos lielos novadus, mana pilnīga pārliecība ir, ka tāda paša veida centralizācija, līdzekļu centralizācija, notiks jaunajos novados un šis nomaļu efekts vēl vairāk pastiprināsies, jo nomales attīstība faktiski ir atkarīga no vairākiem faktoriem.

Pirmais, protams, – līdzekļi. Līdzekļu vienmēr trūkst. Centrā, tur, kur atrodas pašvaldības, teiksim, mītne, centrālais novads, pilsēta parasti risina vispirms savas problēmas. Tas jau ir tagad no pašreizējās situācijas, no iepriekšējās reformas 2008., 2009. gadā skaidri redzams. Tas, kas paliek pāri, – grūti pateikt...

Otrs. Vēl ir iemesls – kāda ir deputātu struktūra, cik godprātīgi ir šie deputāti pašvaldībā, arī priekšsēdētājs. Atbalstīs vai ne – tas ir liels risks. Un pretēji – ja ir šie mazie novadi, kaut vai vismazākais novads, kā arī šajā gadījumā, ja mēs izveidojam, nu, tas ir garants – ar mazākiem, lielākiem līdzekļiem... tas ir garants, ka viņi risinās tieši savas problēmas, suitu problēmas šajā gadījumā.

Es vakar minēju mazo Baltinavas pagastu. Man piezvanīja viens deputāts un teica, ka zināmu laiku Baltinavas pagasta, atvainojos, novada deputāti ziedoja pilnīgi simtprocentīgi savas algas, tos dažus desmitus eiro, novada vajadzībām. Faktiski strādāja par velti. Lūk, tas ir patriotisms, tas ir vietējais patriotisms, lai tikai būtu labāk mazajam novadam. Vai lielajos novados ir tādi piemēri? Vai Rīgā kaut...? Vai ir tāds piemērs, ka deputāts noziedo Rīgai savu algu? Nav!

Tāpēc es vēlreiz uzsveru – jāņem vērā vietējo iedzīvotāju vēlmes un prasības. Manā skatījumā, tas bija obligāti jādara šajā reformā. Obligāti! Suiti, sēļi, Latgales pašvaldības – visi, kas uzskata, ka viņi labāk grib dzīvot, un, ja ir šī iespēja, tā nav pretrunā ar mūsu likumdošanu, ar Satversmi, bija jāļauj. Kāpēc mēs liedzam?! Kaut kāda lielummānija, kaut kāda fobija, lieluma fobija. Būs centrs – būs labāk. Nu nebūs labāk, nomalēs nebūs labāk.

Tāpēc es atbalstu arī šo suitu novada izveidošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. (Skaņas defekts.)

Dolgopolova kungs, vārds jums. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Piedodiet, kaut kas ar aparātu bija.

Es jau šodien minēju, ka principā valsts nosaka finansēšanas – pašvaldību finansēšanas – principus. Tā ir patiesība. Neatkarīgi no tā – liela pašvaldība vai maza pašvaldība. Paskatīsimies šīsdienas statistiku. No 119 pašvaldībām apmēram 110 dzīvo ar valsts... ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijām. Ko tas nozīmē? Te iekšā ir arī valstspilsētas, kā tās tagad sāka dēvēt, un mazās un lielās pašvaldības. Līdz ar to, kā valsts organizē finansēšanu – pašvaldību finansēšanu –, no tā būs atkarīga arī pašvaldību iedzīvotāju dzīve. Līdz ar to šodien tie argumenti, kas izskanēja no kolēģiem, no apvienības “Attīstībai/Par!”, nu, godīgi sakot, ir diezgan tādi pavirši, jo mēs paši nosakām šo procedūru, šos principus. Bet diemžēl reformas tēvi par to vispār nav domājuši. Es ne par velti šodien teicu, ka ārkārtīgi svarīga ir nepieciešamība izveidot šāda veida likumu, kas noteiktu pašvaldību finansēšanas principus.

Paldies.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Es uz otro lasījumu biju iesniegusi priekšlikumu par Jūrkalnes pagasta pievienošanu Kuldīgas novadam tieši ar šo domu, lai visi suiti draudzīgi ir vienā novadā un viņiem ir kopīga iespēja attīstīties.

Es saņēmu diezgan lielu tādu, varētu teikt pat, uguns joslu savā virzienā no Jūrkalnes puses. Biju arī aizbraukusi pēc tam tikties... un uzklausīju viņu viedokli, un es pievienojos tam, ka suiti ļoti labi tiek galā ar to, ka viņi katrs ir savā pašvaldībā. Protams, šobrīd iznāk, ka viņi būs divās, nevis vairs trīs. Bet viņi ir sajutuši, vismaz maģie suiti ir sajutuši, ka Ventspils novads ar viņiem lepojas, iegulda, atbalsta un cenšas pēc iespējas vairāk, kā saka, veicināt šo kultūrtelpas attīstību un arī tās iespējas, projektus un dažādas idejas atbalsta.

Tāpēc es šo konkrēto priekšlikumu nevaru atbalstīt, jo Jūrkalnes pagasts mani pārliecināja un es otrajā lasījumā to savu priekšlikumu atsaucu. Viņi ļoti vēlas palikt Ventspils novadā, tur, kur viņi arī šobrīd ir, un turpināt darboties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam otro reizi.

Ē. Pucens (KPV LV).

Jā, nedaudz arī papildinot... Es ļoti labi atceros, ka pirms vēlēšanām bija divas partijas, kas bija aizbraukušas uz gadatirgu Alsungā. Tā bija “KPV LV” un Attīstībai/Par!, kuri runāja, cik labi būs suitu novadam, kā tas attīstīsies, kā to atbalstīs. Es domāju, pirms nākamajām vēlēšanām Attīstībai/Par! vairs nebrauks uz Alsungu un nestāstīs, cik viss būs labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, kolēģi! Es gribēju reaģēt arī uz vairāku citu kolēģu teikto.

Ja mēs runājam par šī priekšlikuma paredzēto suitu novadu, kā jau norādīja, tas tiešām būtu pats mazākais, arī finansiāli nabadzīgākais novads. Un, manuprāt, mums kā parlamentam ir pienākums arī spēt ļoti valstiski paskatīties uz visu šo reformu un Latviju kopumā.

Viena lieta ir, ka es ticu, ka mēs katrs individuāli ar lielu cieņu un lielu apbrīnu attiecamies pret suitu kultūrvēsturisko mantojumu un tiešām apliecinām savu cieņu katram cilvēkam, kurš ikdienā lolo un rūpējas par šo mantojumu un turpina to attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Bet, runājot par administratīvajām teritorijām, mums ir jāspēj valstiski paskatīties uz šo un jāsaprot, vai tiešām šis novads spēs sevi uzturēt un vislabākajā veidā palīdzēt... un atbalstīt savus iedzīvotājus.

Kolēģi jau minēja arī šo nomales efektu un vienu priekšlikumu, ko, ja es pareizi atceros, pirms... vai vakardien laikam mēs izskatījām un balsojām par to... Es arī balsoju pret šo priekšlikumu. Un, manuprāt, šeit ir ļoti svarīgi nevis vienkārši ar šādu priekšlikumu likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” mēģināt risināt šo problēmu, bet centrālajai valsts varai – šinī gadījumā gan likumdevēja... gan likumdevējai varai, gan izpildvarai – neizvairīties no atbildības, jo, protams, arī valdībai un Saeimai ir jāspēj uzņemties atbildību par iedzīvotājiem nomalēs.

Suitu novads ir mūsu rietumu robežā. Mums ir jāskatās un, protams, jāspēj analizēt, kādas ir akūtās problēmas cilvēkiem ikdienā un kā mēs to arī centrāli varam palīdzēt atrisināt, lai nebūtu šis nomales efekts, lai cilvēki nebūtu spiesti pārvietoties: sliktākajā gadījumā emigrēt no valsts, labākajā gadījumā pārcelties uz tuvākajiem reģionālajiem centriem vai galvaspilsētu Rīgu. Protams, mēs gribam, lai cilvēki dzīvo tur, kur viņi... kur ir viņu dzimtā puse.

Es jau minēju, un es izmantošu iespēju vēlreiz atkārtot, ka Saeimai šajā gadījumā administratīvi teritoriālā reforma nav vienīgais instruments, kā domāt par pašvaldību budžetu. Domājot par cilvēku... Mēs vienmēr visos jautājumos vēlamies cilvēku likt centrā. Ir arī citi instrumenti mūsu rīcībā un tostarp arī mūsu darba kārtībā. Es aicinu arī Saeimas kolēģus spēt uz administratīvi teritoriālo reformu paskatīties valstiski un kontekstā ar citiem instrumentiem, kas mums ir doti. Vienu no tiem es jau minēju un atļaušos atkārtot – mums darba kārtībā...

Vēršu uz to arī sabiedrības uzmanību, kas... jo īpaši cilvēki, kas... no kuriem daudzi tik tiešām dzīvo lauku teritorijās un arī pierobežas, arī nomaļās teritorijās. Mums ir iespēja palīdzēt daudziem no tiem, jo mēs zinām, ka ārpus lielajām pilsētām cilvēku ienākumi ir mazāki. Jāatzīst, daudzi saņem varbūt tikai līdz minimālajai algai. Mums ir jārisina šis instruments, jāskatās, kā mēs varam atbalstīt cilvēkus, palielinot viņu ienākumus, neapliekot šos mazos ienākumus ar nodokļiem, kas ir nesamērīgi. Arī tā būtu valstiska rīcība no mūsu kā likumdevēja puses un arī no valdības kā izpildvaras.

Tie cilvēki, kas diemžēl... Bieži vien laukos tas notiek – vai tie ir ātrie kredīti, vai tās būtu azartspēles, kas iedzen viņus parādu jūgā, kas varbūt Rīgā mums varētu likties nelieli parādi. Varbūt tās ir mazas parādsaistības, mūsu izpratnē, bet šiem cilvēkiem tā ir kā tāda nāves spirāle, ja tā varētu teikt, kas viņiem neļauj izrauties un uzplaukt, un veltīt tos līdzekļus, kas ir viņu rīcībā, savai ģimenei un bērniem, piemēram.

Tāpēc šos likumprojektus, kas atvieglotu mūsu iedzīvotāju ikdienas dzīvi kā, piemēram, likumprojektu paketi par mazo parādsaistību atlaišanu, es tiešām aicinu aktīvi virzīt paralēli ar administratīvi teritoriālo reformu, jo mums cilvēkiem ir ne tikai jāsaka, ka mēs pieņemsim administratīvi teritoriālo reformu un pēc tam kaut kad vēl dažus instrumentus, kas palīdzēs reģionos, bet mums ir jāparāda arī sava labā griba un gatavība šīs lietas virzīt paralēli. Lai cilvēki saprot, ka mēs ne tikai runājam un solām, bet arī darām. Tiešām, kā jau iepriekš arī teicu, es uzskatu, ka 13. Saeima ir parādījusi savu spēju virzīt uz priekšu drosmīgas reformas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Es aicinātu ne tikai valstiski paskatīties (kas, protams, ir svarīgi) uz novadiem, bet arī valstiski, tas ir, finansiāli, atbalstīt, kur to vajag, izcilības... Un suiti ir mūsu izcilība, Latvijas izcilība, viena no nedaudzajām izcilībām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 223. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Pucens, netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 223. – deputāta Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 46, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 224. – Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Alsungas novadu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 224. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 56, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 225. – Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Skrundas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Steidzoties veikt reformas, brīžiem gadās, ka mēs pieļaujam kādas kļūdas un, iespējams, arī skatot šo priekšlikumu par Skrundas novada saglabāšanu, mēs esam pieļāvuši vienu kļūdu, jo ir izpalikušas debates trešajā lasījumā par to, kur tad vajadzētu būt Skrundas pilsētai un Skrundas novadam.

Pašreiz sanāk tā, ka Skrundas pilsēta un novads tiks iekļauts Kuldīgas novadā, bet faktiski, es domāju, mums, vairumam, Skrundas pilsēta asociējas ar Liepājas šoseju, jo, braucot no Rīgas uz Liepāju, bieži vien mēs piestājam Skrundā un pirms Skrundas mums sanāk braukt garām Saldum. Tā satiksmes artērija vairāk ir tieši ar Saldu, un saikne Skrundai ir, manuprāt, vairāk ar Saldu, un arī attāluma ziņā, laika ziņā, sabiedriskā transporta ziņā... jebkāda cita transporta ziņā tieši Saldus ir tas, kur Skrundas pilsētas un novada iedzīvotājiem ir vieglāk nokļūt nekā uz Kuldīgu.

Līdz ar to es ceru, ka, noraidot šo priekšlikumu (jo skaidrs, ka novads ir par mazu un ir vajadzīga iekļaušanās kādā lielākā novadā), tomēr tiks labotas un pārskat... izskatīts, kādas kļūdas ir pieļautas, pieņemot šo reformu, jo saprotams, ka nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Mēs esam tomēr darītāji un darot mēdzam pieļaut arī kļūdas.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet turpināt debates par to, kur tad Skrundai būtu labāk – vai tā būtu Kuldīga vai tomēr Saldus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Jā, nedaudz kolēģim doktoram gribas atbildēt. Kuldīgai ar Skrundu ir jau patiešām ciešas saiknes, jo arī Kuldīga ar Skrundu sadarbojas sporta skolas ziņā... sportiskā ziņā – volejbola kultūra tiek attīstīta kopēji, notiek čempionāti.

Es aicinātu patiešām, kolēģi, vairāk strādāt pie šosejas attīstības, lai Kuldīga un Skrunda tiktu savienotas, jo kādreizējā reāllaikā Kuldīga ar Skrundu bija vienā novadā. Un uz Saldus pusi – nu, patiešām nekādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Neesmu īsti sapratis. Mums tagad jāgatavo priekšlikums šā likuma grozījumiem, vai mēs organizēsim ceturto lasījumu?

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisija, cerams, ieviesīs skaidrību.

A. T. Plešs. Komisijā pēc diskusijām arī par Kuldīgas novadu un Saldus novadu kopumā... Komisijas ieskatā, neredzēja... atstāt Skrundas novadu tā esošajās robežās, jo tiešām ir dažādu veidu sociālekonomiskie izaicinājumi Skrundai kā salīdzinoši mazam novadam un arī citiem. Līdz ar to 225. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 225. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 56, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 226. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz no komisijas veidotās redakcijas – Ķekavas novada – izslēgt Baldones pagastu un Baldones pilsētu.

Par vienu no konfigurācijām, ko Valaiņa kungs piedāvāja veidot kopā ar Iecavas novadu, mēs jau lēmām un Saeima to noraidīja. 226. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Pilnīgi noteikti šoreiz pievienojos komisijas lēmumam saistībā ar šo... gan šī, gan nākamo divu priekšlikumu noraidīšanu. Paskaidrošu, kāpēc.

Es pati esmu no Ķekavas novada pašas nomales, kas robežojas arī ar Baldones novadu, un man šī situācija, domāju, ir ļoti labi zināma. Abi šie novadi patiesībā dala izglītības infrastruktūru, jo nereti Ķekavas novada iedzīvotāji izvēlas bērnus sūtīt vai nu uz Baldones vidusskolu, vai uz otru skolu, kas tur ir. Tieši tāpat rīkojas baldonieši. Katrā no šiem novadiem ir savas stiprās puses, un katrā no tiem, protams, ir arī savi trūkumi. Es kā Ķekavas novada iedzīvotāja pilnīgi noteikti saredzu tikai un vienīgi ieguvumus, abiem šiem novadiem apvienojoties.

Turklāt man nav īsti skaidrs pēc tam nākamais un 228. priekšlikums, kur ir paredzēts atstāt Baldones novadu pilnīgi pašu par sevi stāvošu, bet par to es, iespējams, debatēšu arī pie 228.

Katrā ziņā, ko būtu svarīgi deputātiem zināt, – es esmu jautājusi arī Ķekavas novada domes deputātu viedokli par to, vai Ķekavas novadam būtu jāpaliek atsevišķi stāvošam, jo, protams, tas ir pašpietiekams un dzīvotspējīgs, tā teikt, arī pats par sevi, bet Ķekavas novada domes deputāti, ar kuriem es esmu runājusi, ir vairākkārt uzsvēruši atbalstu šai reformai un norādījuši uz to, ka viņi... viņiem nav nekādu iebildumu. Kā es saprotu, arī komisijā ir mēģināts stāstīt, ka, nu, būtu... ka šādi iebildumi varētu būt. Tā ka Ķekavas novads noteikti atbalsta šo abu novadu apvienošanu.

Tāpēc es aicināšu visus noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Atbalstu kolēģes Anitas Muižnieces teikto un pilnībā piekrītu, un tā ir taisnība, ka, ja jūs esat bijis Baldonē... Arī skatāmies, kā tad Baldones iedzīvotāji pārvietojas un kur ir viņu galvenā... galvenie ceļi, pa kuriem viņi brauc, un kur tā tieksme ir... un redzam, ka tā jau pārsvarā ir uz Rīgu. Ceļš uz Rīgu ved vai nu caur Ķekavu, vai otrs variants ir caur Salaspils... caur Rīgas HES.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka transporta kustība un jebkura kustība – gan saimnieciskā, gan arī... Tika pieminēta izglītība... Tas ir tikai loģiski, ka Baldone, Daugmale un Ķekava kopā ir vienā novadā.

Līdz ar to piekrītu un aicinu noraidīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 226. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 226. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 57, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 227. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Ķekavas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 227. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 57, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 228. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Baldones novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 228. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 57, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 229. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz no likumprojekta pielikuma izslēgt Lejaskurzemes novadu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 229. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 57, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 230. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Lejaskurzemes... Dienvidkurzemes novadam mainīt administratīvo centru no Liepājas uz Grobiņu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Es arī esmu iesniegusi priekšlikumu, kas saturiski ir identisks šim priekšlikumam par to, lai Lejaskurzemes, nu jau Dienvidkurzemes novada administratīvais centrs atrastos Grobiņā.

Argumentēšu nedaudz, kāpēc šis priekšlikums. Tad, kad tika pirmajā variantā piedāvāts, ka administratīvs centrs būs Liepājā, topošā Dienvidkurzemes novada pašvaldību vadītāji teica – jā, ļoti iespējams, tas ir labs risinājums, viegli sasniedzams – un centās jau tīri praktiski iesaistīties šī, varētu teikt, nolēmuma izpildē, apzināja iespējas, kur viņi Liepājā varētu izvietot šo savu administratīvo centru, lai tur būtu gan lēmējvara, gan klientu apkalpošana. Bet diemžēl, apzinot situāciju un iespējas, tiekoties ar Liepājas pilsētas pašvaldību, viņi saprata, ka tas ir diezgan sarežģīti. Tika piedāvātas telpas, kas ir grūti sasniedzamas: ceturtais stāvs, un arī automašīnu novietošana Liepājas centrā neizrādījās tik vienkārši atrisināms jautājums.

Tad viņi diskutējot nonāca līdz priekšlikumam, ka viņiem pašiem savā novadā ir ļoti laba infrastruktūra, ļoti labas iespējas administratīvo centru izveidot Grobiņā. Protams, viņi arī apsolījās, ka noteikti nodrošinās klientu apkalpošanas punktu Liepājā, lai cilvēki, kam ir vieglāk sasniegt Liepāju nekā Grobiņu, piemēram, braucot no Pāvilostas vai Nīcas, varētu savus dokumentus un vēlējumus atstāt arī Liepājā.

Es saņēmu elektronisko vēstuli ar aicinājumu iesniegt šo priekšlikumu un arī iesniedzu. Tā kā visu astoņu pašvaldību vadītāji (vienu pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētāja vietnieks, pārējās – domes priekšsēdētāji) atbalstīja šo priekšlikumu, tad es arī to iesniedzu un ļoti aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Labdien, kolēģi! Es varbūt vēlētos mazliet oponēt Indriksones kundzei, jo, ja mēs skatāmies – un reformu tiešām būvējam uz ekonomiskiem pamatiem un faktos balstītu –, tad zinām, ka jau tika piešķirtas telpas sadzīves pakalpojumu ēkā tieši jaunās novada domes vajadzībām.

Ja mēs skatāmies pēc jaunā iedalījuma, ja tā būtu Grobiņa, tad tie būtu tikai padsmit kilometri no esošās Liepājas domes, ar kuru viņiem būtu jāsastrādājas. Tā pati plānošana, tā pati atkritumu apsaimniekošanas plānošana un visas pārējās funkcijas, ko mēs jau esam deleģējuši uz kopējo sadarbību. Tas nebūtu ekonomiski pamatoti, ja mēs viņus tagad atdalītu atsevišķās pilsētās.

Turklāt mēs arī esam pieņēmuši pārejas noteikumus, ka līdz 2024. gadam ir jāveic šo valstspilsētu un apkārtējo novadu sadarbības izvērtējums. Un, ja nākotnē šis izvērtējums būs ar noslieci uz to, ka tomēr apvienotās teritorijas ar valstspilsētām strādā labāk un efektīvāk, tad tas ir tikai normāli, ka jau šobrīd visa apkārtējā novada pašvaldība būtu Liepājas pilsētā, nevis Grobiņā vai Rucavā, vai jebkur citur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Vēl, papildinot kolēģi Uldi Budriķi, varu piebilst: skaidrs, ka Liepāja ir tā lielā pilsēta reģionā šajā Latvijas galā un visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo šajās lauku teritorijās, mazapdzīvotajās vietās, ir vajadzīgi un ir svarīgi dažādi pakalpojumi – vai tie būtu veselības pakalpojumi, izglītības pakalpojumi, vai tā ir kāda veida iepirkšanās, un ļoti... tiešām ļoti liela varbūtība, ka vairums no šiem iedzīvotājiem arī strādā Liepājā. Tas ir tikai loģiski: ja šiem cilvēkiem ir nepieciešamība lielākoties nokļūt Liepājā, ka pie reizes arī šī administrācija, novada administrācija, atrodas Liepājas pilsētā, nevis rodas tāda situācija, ka iedzīvotāji aizbrauc uz Grobiņu, bet viņiem pie reizes vajag apvienot arī praktisko ar lietderīgo, tātad nokļūt arī tai Liepājā, saņemt citus pakalpojumus, un tas ir lieks laika patēriņš. Manuprāt, absolūti neefektīvs risinājums, jo vairāk vadīts no emocionālā viedokļa.

Ja no emocionālā viedokļa, tad, manuprāt, pat varētu skatīties nevis tikai Grobiņu kā šo administratīvo centru, bet tikpat labi izvērtēt arī citas novada apdzīvotās vietas. Te jau mēs varētu izvērst tādu plašu izdomu – vai tā būtu Priekule, Pāvilosta, Rucava vai vēl kāda vieta.

Līdz ar to, manuprāt, Uldis Budriķis ļoti konkrēti un pareizi argumentēja, ka šim centram ir jāatrodas Liepājā, jo tas ir visefektīvākais veids. Šeit satiekas visi novada iedzīvotāji neatkarīgi no tā, vai administratīvais centrs atrodas Grobiņā vai citur, jo Liepāja jau faktiski ir tas galapunkts, kas vajadzīgs iedzīvotājiem, kur nokļūt.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Jā, patiešām šis ir viens no lielākajiem novadiem, kas tiks izveidots pēc reformas. Mani priekšlikumi, kas sekos vēlāk, arī atdala Aizputi un Pāvilostu no Dienvidkurzemes novada, jo šis attālums līdz administratīvajam centram ir milzīgs un iedzīvotājiem varētu būt problemātiski to sasniegt.

Es atbalstīšu Grobiņas... Grobiņu kā administratīvo centru, bet es ceru, ka tiks atbalstīts mans priekšlikums par Aizputes novada izveidošanu, kur varētu būt Aizputes un Pāvilostas administratīvais centrs. Kā paredzēts tālāk, Grobiņa būs attīstības centrs, jo jaunizveidoto novadu administratīvie centri būs attīstības centri. Grobiņa ir pietiekami tuvu Liepājai, lai attīstītos, bet Aizpute paliks tā kā nostāk un sāks atpalikt no... atpalikt no Latvijas attīstības... arī Latvijas kartē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, redziet, arī šajā gadījumā, veidojot šo lielo novadu, ir tā pati problēma, ko es jau minēju iepriekš saistībā ar pilsētām, kuras vairs nebūs centri. Rodas jautājums, kā šīs pilsētas tiks pārvaldītas, kā tiks sniegti pakalpojumi iedzīvotājiem un tālāk, un tā tālāk.

Kas attiecas uz centru. Jebkurā gadījumā, ja ir vienošanās starp vairākiem novadiem, kas šobrīd apvienojas, par kaut kādu konkrētu centru – šajā gadījumā Grobiņu –, tas ir daudz labāk nekā, ja par šo administratīvo centru izvēlas Liepāju, jo tik un tā ir ieguvēji. Pirmkārt, vienam centram vairāk... tātad iespēju vēl vairāk iedzīvotājiem attīstīties. Otrkārt, ir zināma veida decentralizācija. Decentralizācija, kas ir normāla parādība Eiropas Savienības dalībvalstī.

Latvija vispār tūļājas ar decentralizāciju. Nu atkal var minēt šo pašu Igauniju. Lūdzu, Tartu – Kultūras ministrija. Mēs tūļājamies. Mēs uzskatām, ka vienā vietā ir daudz tā kā “efektīvāk” (pēdiņās). Muļķības! Jebkurā vietā, kur ir šis centrs, vai administratīvais centrs vai pilsēta, arī ir tās darbavietas, cilvēki. Tā nav tikai sociāla problēma, tā ir pašnoteikšanās. Tas varbūt tomēr būtu jāsaprot.

Šajā gadījumā, kas saistās ar Dienvidkurzemes novadu, cik es atceros no komisijas, tad bija vienošanās par centru Grobiņā. Varbūt es kļūdos, bet man liekas, ka tā bija.

Es balsošu “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Labvakar, godātie kolēģi, vēlreiz! Tiem, kas runā par to, ka topošajā Dienvidkurzemes novadā ir tikai lauki apkārt Liepājai, es gribu atgādināt, ka topošajā novadā būs piecas pilsētas. Protams, varētu būt diskusija, kura ir novada centrs, bet šobrīd esošie novadi ir vienojušies savā starpā, ka tā būs Grobiņa. Es gribētu teikt, ka, sazinoties ar esošo novadu vadītājiem... Viņi kopā ir izdarījuši lielu izpētes darbu – gan kā labāk sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, gan kā arī labāk jauno novadu pārvaldīt. Pirms nedēļas es sazinājos ar vairākiem esošo novadu vadītājiem, tajā skaitā arī Nīcas novada vadību, kura apliecināja, ka, jā, arī viņi, kas turpmāk būs vieni no nomales, ir gatavi tam, ka novada centrs būs Grobiņa.

Tāpēc es aicinu balsot par Grobiņu kā Dienvidkurzemes novada centru.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kāda nozīme ir tam, ko ir lēmuši vietējie vadītāji? Dabīgi, ka centrā ir redzamāk, kā ko darīt, bet es ieteiktu pielietot arī tādu praksi, kura pastāv Eiropas Parlamentā: viena sēde ir Briselē, viena sēde ir Strasbūrā. Šinī gadījumā var būt tāds risinājums, ko varētu piedāvāt vietējās varas pārstāvjiem. Būs visiem apmierinošs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Izklausās, ka esam nonākuši tirgus placī, tagad tirgojamies par to, kur jābūt šim novada centram. Redzu, ka daži ir gatavi ietirgot Aizputi pret Grobiņas centru, citi ir gatavi ietirgot vēlēšanu rezultātus, bet neviens nesaka, kā būtu efektīvāk un ērtāk novada iedzīvotājiem.

Man pilnīgi nav skaidrs, kāpēc ir jāliek administratīvais centrs Grobiņā, ja turpat, pāris kilometru tālāk, atrodas Liepājas pilsēta. Absolūti neracionāla līdzekļu izšķērdēšana! No Grobiņas līdz Liepājai pat var aiziet kājām, tur pat ir izveidots veloceļš, un katrs var aizbraukt tur. Nu kāpēc ir vajadzīga tāda līdzekļu izšķērdēšana un... domāt tikai par savām politiskajām ambīcijām, lai būtu Grobiņā centrs, nevis iedzīvotājiem ērtākā Liepājas pilsētā? Nu, manuprāt, tas ir neloģiski.

Aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Gribu izteikt replikas uz iepriekš izskanējušo.

Pirmkārt, šis tiešām ir ļoti praktiskos apsvērumos balstīts priekšlikums. Ar emocijām tam nav nekāda sakara, jo tiešām tika veikta praktiska izpēte un atbilstošās telpas, kas tika piedāvātas, izrādījās nepiemērotas.

Otrkārt, stāsts ir par līdzekļu efektīvu izmantošanu. Manuprāt, ja ir atbilstoša infrastruktūra esošajā novadā, kur ir atbilstošas telpas un iespējas nodrošināt administrācijas darbu pilnā apmērā, un arī esošie darbinieki, kas šobrīd strādā Liepājas pierobežā, ja tā var teikt, un citās pilsētās, ir gatavi turpināt darbu pašvaldībā, tad kāpēc viņiem likt doties uz darbu ik dienu Liepājā?

Un vēl ir jautājums par to, vai, nomājot telpas vai pat iegādājoties īpašumu, vai – vēl sapņainākas pilis! – uzbūvējot īpašumu, tas nebūtu izšķērdēšanas pasākums? Tāpēc, manuprāt, ir jāuzticas vietējo pašvaldību vadītājiem un viņu vērtējumam un spriedumam.

Vēlreiz atgādinu, ka ērtībai, lai cilvēki varētu visus pakalpojumus saņemt, klientu apkalpošanas centrs noteikti būs arī Liepājā... un labi sasniedzamā vietā, bet tas varētu būt viens kabinets, nevis vesela ēka.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Beigsim izskatīt šo priekšlikumu un tad lemsim par pārtraukumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jā, nu, runājot par šo Liepājas... nu, vai tagad jau citā nosaukumā... lielnovadu, man gribētos vērst uzmanību... Tie, kas kaut nedaudz orientējas ģeogrāfijā un arī vispār spēj lasīt karti... Nu, tad mēs redzēsim, ka pašreizējie Nīcas un Rucavas novadi, kas atrodas uz dienvidiem no Liepājas, sastāda pietiekami lielu platību šajā topošajā lielnovadā.

Man tas arguments, ka tomēr šim administratīvajam centram būtu jābūt Liepājā, nevis kaut kur citur, ir tāds, ka šī šoseja, kas savieno Nīcas un Rucavas novadu ar Liepāju (un kā vienmēr tas ir bijis līdz šim, bez līkumiem un taisnākajā ceļā šīs lielās platības ved uz Liepāju)... ir Liepājas–Klaipēdas šoseja. Šajā sakarā man šķistu, nu, diezgan pamatoti, ka, ja jau tur ir pietiekami lieli... Protams, tur cits jautājums par iedzīvotāju skaitu, kāds šajā lielajā platībā dzīvo, un cik tieši brauktu, teiksim, pa šo šoseju. Pretējā puse varētu izvirzīt argumentu, ka, piemēram, tie, kas brauc no Pāvilostas puses, tie gan... Faktiski tātad, ja ceļš iet uz Grobiņu, tad tiem atkal tas būtu izdevīgi.

Man liekas, nu, ka lielā mērā daudzās lietās arī ieradumiem ir liels spēks. Mēs jau visi zinām, ka arī tie, kas brauc saņemt dažādus pakalpojumus un arī iepirkties no Pāvilostas puses, tomēr bieži vien izmanto šo ceļu Liepājā caur... gar slimnīcu un iebrauc Liepājā, nesasniedzot Grobiņā Rīgas šosejas... krustojumu ar Liepājas–Rīgas šoseju.

Tad faktiski tas ir vien... Tiem, kas ir ziemeļu pusē, ir bijis šāds ieradums, savukārt tiem, kas ir dienvidu pusē, nav tādu alternatīvu. Jā, tur ir alternatīvs ceļš, kas ir daudz... nu, kas ir būtisks līkums, lai aizbrauktu uz Grobiņu, bet viņiem ir šī centrālā... nu, faktiski valsts nozīmes autoceļš Klaipēda–Liepāja, pa kuru viņi brauks uz Liepāju. Arī tas ir tas ieradums, ka viņi droši vien izmantos šo šoseju.

Tad man ir nākamais jautājums – ja jau mēs runājam un veidojam šo lielnovadu iedzīvotāju interesēs un pirms tam to neapvienojām ar Liepāju, tad, nu, es pieļauju, ka arī būs šajā domē, novada domē, pārstāvēti cilvēki arī no Rucavas un Nīcas un faktiski tad arī viņi ir... viņi sekos savām iepriekšējām paražām un arī dosies, visticamāk, uz Liepāju spriest tās lietas par novadu, kā saka, novada domē kopā ar kolēģiem, kas būs atbraukuši no ziemeļu puses.

Ja mēs savukārt sakām: “Nē, tikai būs no... Tie, kas no ziemeļiem, tie tiks ievēlēti novada domē... Savukārt tie, kas no Nīcas un Rucavas, lai tiek... brauc, kā grib.” Nu, tas, protams, ir... tāda neliela ignorance, bet pozīcija, ko var ieņemt.

Mana pozīcija ir tāda, ka visiem būtu... Ja jau šis ir tāds kompromisa risinājums, ka arī tam novada centram būtu jābūt tādam, nu, kompromisa vietā, kas varētu būt... kas ir Liepāja... arī tieši loģistikas... pamatojoties ar loģistikas argumentu un to platību, kas ir tieši... skar šo šoseju Liepāja–Klaipēda... tāpēc es atbalstīšu to, ka Liepājā ir šī lielnovada centrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jaunās konservatīvās partijas deputāti turpina spēli ar nosaukumu “Šeit redzu, šeit neredzu”. Jo – pastāstiet, lūdzu, man, kur ir loģika apgalvot, ka Grobiņa nav cienīga būt par novada attīstības centru tikai tādēļ, ka attālums starp Liepāju un Grobiņu ir divi kilometri.

Es ieteiktu te dažiem deputātiem no JK tomēr ieskatīties Latvijas kartē un ieraudzīt, piemēram, to, ka Mārupi, kura piespiedu kārtā tikko pasludināta par pilsētu, no Rīgas nešķir vispār neviens kilometrs, tā tieši robežojas ar Rīgu.

Ja mēs runājam par līdzekļu izšķērdēšanu, tad gaidu JK priekšlikumu par Mārupes nekavējošu pievienošanu Rīgai, lai līdzekļi netiktu izšķērdēti.

Otrs kolosāls piemērs ir Ulbroka. Tur nu arī ir pāris kilometru. Es domāju, Ulbroka, kura arī gatavojas kļūt par pilsētu, noteikti steidzami ir jāpievieno Rīgai. Priekš kam mums izšķērdēt valsts līdzekļus?

Turpināt? Es domāju, ka cilvēks ar ģeogrāfijas izglītību var absolūti droši veikt tādu uzskaitījumu. Bet man ir lūgums – kad jūs uzstājaties šeit ar kaut kādiem politiskiem paziņojumiem... nu, vienkārši paskatieties bišķiņ plašāk gan uz Latvijas karti, gan to, kas būs šīs reformas rezultātā. Pameklējiet tur sev vietu un, galvenais, pameklējiet loģiku savos izteikumos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam otro reizi.

Ē. Pucens (KPV LV).

Jā, kad... Runājot par reformu, es apbraukāju arī šos visus Dienvidkurzemes novadus un runāju ar pašvaldību vadītājiem, un viņiem pat vairākkārt ir bijušas šīs diskusijas, kur būs administratīvais centrs. Tur ir tāds patiešām spilgts piemērs, ka mazākums, kas uzskatīja, ka kaut kur citur varētu būt šis administratīvais centrs, ir piekrituši tam, ka tas varētu būt Grobiņā.

Es domāju – ja viņi ir spējuši vienoties, nu, mums tas būtu jāatbalsta.

Un, atbildot Butāna kungam, – nu, diez vai šeit ir tirgus laukums. Par tirgošanos varbūt jūs paši varētu parunāt vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Ločmeles-Luņovas kundzei jau nu, protams, īpaši, vēl tajos senajos laikos, pirms Rīgas dome netika atlaista, gribētos, lai apkārtējie... Pierīgas šos turīgos novadus pievienot Rīgas pilsētai, lai būtu vairāk naudas, ko izsaimniekot Rīgas domē. Bet tie laiki, par laimi, varētu arī aiziet uz neatgriešanos.

Runājot par to, kāpēc Liepājā... Es vēršu uzmanību, ka te ir runa ne tikai par to, ko domā kaut kādu konkrētu novadu domju vadītāji, kas bieži vien dzīvo, varbūt arī nedaudz atrāvušies no reālās dzīves, savos siltajos beņķos sēžot daudzus, daudzus gadus, bet arī – kādi ir iedzīvotāju tie praktiskie, faktiskie ieradumi: kur viņi brauc iepirkties, kur viņi brauc arī uz citām valsts iestādēm, jo, nu, būsim... Mums jārunā ir atklāti.

Ir jau ne tikai pašvaldību iestādes un pašvaldību iestāžu sniegtie pakalpojumi, bet arī valsts iestāžu sniegtie pakalpojumi. Vai ir kādas valsts iestādes, kuras plāno tagad, piemēram, sniegt pakalpojumus arī Grobiņā? Es domāju, ka lielākā daļa publiskās... Vispār šie arī valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu sniegšanas punkti, visticamāk, arī turpmāk būs izvietoti tieši Liepājas pilsētā. Nu, būtu diezgan tā dīvaini iedomāties, ka ir tikai pašvaldību sniegtie pakalpojumi.

Tāpēc, arvien vēl ņemot vērā arī iedzīvotāju ieradumus, es domāju, ka Liepāja būtu ļoti labs administratīvās teritorijas centrs arī šim lielnovadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Par šo priekšlikumu. Tātad man būtu jāizskaidro, kādi bija tie apstākļi, kad es priekšlikumu iesniedzu, protams, veidojoties Dienvidkurzemes novadam un Liepājai atsevišķi... atsevišķi turpmāk dzīvošanai. Šis jautājums par to, kur būs administratīvais centrs, pacēlās jau arī otrajā lasījumā.

Šajā gadījumā vismaz man tā pieeja bija pilnīgi skaidra, kā nonākt līdz tai pareizajai atbildei, ja esošie novadi nespēj savā starpā vienoties. Tomēr šeit ne tikai paši novadi spēja vienoties par to, ka tai būtu jābūt Grobiņai, bet arī es vērsos pie Latvijas Universitātes pētniekiem, kas, analizējot lielos datus, arī pēc dažādiem citiem kritērijiem noteica to, ka Grobiņa ir ekonomiskais centrs arī šim Dienvidkurzemes novadam. Ar šiem datiem, ja ir interese, var, protams, iepazīties un tos sameklēt, nezinu gan, vai Saeimas mājaslapā, bet VARAM mājaslapā gan to varētu izdarīt. Tur ir šie pētījumi.

Nākamā lieta – attiecībā uz pakalpojumiem... par domu, ka cilvēks brauc uz tirgu un tad dodas uz pašvaldību pēc pakalpojuma. Ir mazliet jāsaprot tas, ka... kas ir tie pakalpojumi, ko cilvēks saņem, un kādi ir tie gadījumi, kad cilvēks vēršas pašvaldībā pēc kāda pakalpojuma. Tāpēc jārunā daudz konkrētāk. Šajā gadījumā, visticamāk... Vismaz runājot ar Grobiņas pašreizējo vadību, ir skaidrs, ka nebūs nekādas jaunas administratīvās ēkas jātaisa, strādās tajās pašās. Pārvaldes forma viennozīmīgi būs tāda, ka pārvaldē tiks iesaistītas arī citu novadu esošās ēkas, piemēram, izveidojot izglītības pārvaldi vai izvietojot kādā novadā plānošanas iestādi, un tā veidojot šo novadu pārvaldību.

Šīs lietas, protams, var salīdzināt. Mēs varam skatīties uz Jelgavas novadu, kur Jelgavas novada administratīvā ēka atrodas Jelgavas pilsētā. Tāpat mēs varam skatīties uz Rēzeknes novadu, arī tur šī situācija ir tāda. Bet šie novadi diemžēl nav salīdzināmi tādā tiešā veidā, jo gluži vienkārši Jelgavas novadā nav tādas administratīvās... tādu administratīvo centru ar tik lielu iedzīvotāju blīvumu, kā tas ir Liepājas gadījumā Lejaskurzemes novadā, kur tādi ir... un ne viens vien. Tās tiešām, kā iepriekšējie runātāji minēja, jau ir pat pilsētas, tās jau var saukt par pilsētām.

Es ticu, ka Grobiņa pamazām augs, un tai ir bijusi tendence augt. Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, arī Grobiņa... Saeima... varbūt ne šis sasaukums, bet kāds no sasaukumiem lems par pilsētas statusa noteikšanu arī Grobiņai. Ceru, ka tā notiks jau tuvākajā laikā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Man ir viena laba ziņa – JK tomēr mani klausās. Un ir viena slikta ziņa – JK joprojām ir problēmas ar kognitīvajām spējām. Jo viss, ko es pateicu, – tās bija rūpes par jūsu partijas politisko konsekvenci un mēģinājums uzrunāt jūsu spēju loģiski domāt.

Runājot par to, ka pašvaldības funkcija tiešām ir pakalpojumu sniegšana saviem iedzīvotājiem, vēlētos norādīt, ka, līdzīgi kā Grobiņas iedzīvotāji dažus pakalpojumus absolūti brīvprātīgi saņem Liepājā, tieši tas pats notiek arī Mārupē, Babītē, Ulbrokā un tā tālāk. Un tieši Rīgā viņi izmanto gan infrastruktūru, gan bērnudārzus, gan skolas. Zinu to, ka ļoti daudz Mārupes bērnu mācās tieši Rīgā – Zolitūdē, Imantā un tā tālāk.

Tāpēc esiet, lūdzu, konsekventi un atbalstiet Grobiņu kā Dienvidkurzemes novada attīstības centru.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Paldies, kolēģi, par izvērstajām debatēm, bet komisijā šo, 230., priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Tehniskas problēmas. Starpsaucieni.)

Vienu mirkli! Es sapratu. (Starpsaucieni.) Pagaidiet! Vienu mirkli! Sakiet, vai ir izdevies atrisināt IT problēmas? (Starpsaucieni.) Viss strādā? Viss strādā? Pārbaudiet savu balsojumu, vai jūs esat nobalsojusi! (Starpsaucieni.) Mēs pārbalsosim, jā. Mēs pārbalsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! (Starpsaucieni.) Par – 52, pret – 18, atturas – 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Plešs, Tērauda, Šteins un Skride lūdz turpināt sēdi līdz pulksten 19.00 un tad izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 9. jūnija pulksten 14.00. Lūdzu aktivizēt jautājumu par procedūru!

Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta līdz pulksten 19.00 un tad izsludināts pārtraukums līdz šā gada 9. jūnija pulksten 14.00! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 3, atturas – 1. Tātad strādājam šovakar līdz pulksten 19.00 un tad izsludinām pārtraukumu līdz šā gada 9. jūnija pulksten 14.00.

Vārds komisijas vārdā deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs. 231. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz mainīt Lejaskurzemes novada nosaukumu uz nosaukumu “Dienvidkurzemes novads”.

Vēlos piezīmēt, ka Saeima par šo jau ir nobalsojusi likumprojekta tekstā, visur aizstājot nosaukumu “Lejaskurzemes novads” ar “Dienvidkurzemes novads”. Šo komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 231. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 232. – deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Saistīts ar viņa iepriekš iesniegtu priekšlikumu, par kuru Saeima jau lēma. Šis konkrētais priekšlikums paredz veidot lielu Liepājas novadu, tajā iekļaujot arī Liepājas pilsētu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 232. – deputāta Budriķa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 233. – deputāta Ērika Pucena priekšlikums. Paredz veidot Dienvidkurzemes novada administratīvo centru Grobiņā, taču bez esošajiem Aizputes un Pāvilostas novadiem. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Tātad vēlreiz par savu priekšlikumu, kur es runāju par Aizputes novada izveidošanu kopā ar Pāvilostas novada izveidošanu. Nu, saliekot kopā šo novadu ekonomisko attīstību un arī iedzīvotāju daudzumu, – viņi ir tikpat līdzīgi kā Līvānu novads. Novads ir spējīgs attīstīties un arī būtu spējīgs attīstīties... Braucot uz Pāvilostu, varam paskatīties, kā Pāvilosta ir attīstījusies, kā osta sāk attīstīties. Arī Aizputē cilvēki sāk veidot ražotnes un lauksaimniecības uzņēmumi sāk arvien vairāk attīstīties. Lopkopība, metālapstrāde. Šis novads ir potenciāli dzīvotspējīgs, un iedzīvotāji spēj tur atrast darbu un izveidot jaunus uzņēmumus.

Ļoti interesanti, ka... Es ceru, ka Jānis Dombrava arī iestāsies par šo novadu, jo Nacionālās apvienības mērs arī uzskata, ka Aizpute būtu gatava par savu naudu pastāvēt. Aicinu Jāni iestāties arī par Aizputes novadu, kā viņš iestājās par Saulkrastiem.

Ceru, ka atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, Ēriks Pucens iepriekš teica, ka viņš balsos par Grobiņu kā centru ar nosacījumu, ja atbalstīs viņa priekšlikumu – konkrēti šo priekšlikumu. Kā gan to savādāk saukt, ja ne par tirgus placi?

Un redzēsim, ka tirgus placis Saeimā nestrādā. Šo Ērika Pucena priekšlikumu ne es, ne, es domāju, vairums neatbalstīs.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. – deputāta Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 234. – deputātes Indriksones priekšlikums. Paredz veidot Lejaskurzemes novadu ar administratīvo centru Grobiņā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo atbalstīja pašvaldību vēlmi novadu saukt par Dienvidkurzemes novadu. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Tā kā es pati iesniedzu priekšlikumu par Lejaskurzemes novada pārdēvēšanu par Dienvidkurzemes novadu, bet šis priekšlikums bija iesniegts tad, kad vēl lēmums nebija pieņemts, es atsaucu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. Paldies.

Nākamais ir 235. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz veidot Dienvidkurzemes novadu ar administratīvo centru Grobiņā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 235. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 48, pret – 18, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 236. – deputāta Ērika Pucena priekšlikums. Paredz veidot Aizputes novadu, kas izveidotos no esošā Aizputes un Pāvilostas novada. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

 Šis ir mans priekšlikums, par ko es jau nedaudz runāju. Tātad, nu, par saviem priekšlikumiem... Es balstos patiešām uz saviem vēlētājiem. Runājot ar attiecīgajām domēm – Aizputes domi un Pāvilostas domi –, redzēju, ka šāds... šāds novads varētu attīstīties.

Es uzturu balsojumu par šo un aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 236. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 236. – deputāta Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 237. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Aizputes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 237. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 54, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 238. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Durbes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jau iepriekš dzirdēju viedokli par to, ka Liepājas novadā ir vairākas pilsētas un nav mazapdzīvotu teritoriju. Tad, nu, lūk, Durbes novads ir ar vienu pilsētu. Un interesanti gan būtu zināt, vai šie deputāti tiešām zina, cik šajā pilsētā ir iedzīvotāju un cik šī pilsēta ir liela, un vai tā ar savu lielumu un ekonomisko jaudu varēs vilkt šo novada teritoriju.

Skaidrs, ka visiem zināms, ka faktiski Durbes pilsēta nemaz neatbilst kritērijiem par pilsētas statusu, tas vienkārši vēsturiski tā ir saglabājies, ka Durbe ir ar pilsētas statusu.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka tur nav ne pietiekams iedzīvotāju skaits, ne pietiekami liela ekonomiskā vilkme, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu par atsevišķa Durbes novada izveidi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 238. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 238. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 57, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 23. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet! Vai ir kādas tehniskas problēmas? Viss ir kārtībā.

Godātie kolēģi! Tātad mēs vienojāmies pulksten 19.00 par pārtraukumu līdz šā gada 9. jūnija pulksten 14... līdz pulksten 14.00.

Šobrīd notiek deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Paldies par darbu šodien.

Pārtraukums līdz šā gada 9. jūnija pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)



Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 18. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums
2020. gada 3. jūnijā

Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) (3. lasījums)

(Dok. Nr. 2521, 2521A,
[1-3Pa, 1-12Reg, 1P-238P])

 

 

- Ziņo

- dep. A. T. Plešs

 

 

- Debates

- dep. J. Butāns

 

- dep. K. Feldmans

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. J. Kursīte-Pakule

 

- dep. S. Dolgopolovs

 

- dep. K. Feldmans

 

- dep. E. Papule

 

- dep. S. Dolgopolovs

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. E. Papule

 

- dep. A. Kiršteins

 

- dep. K. Feldmans

 

- dep. A. Kiršteins

 

- dep. U. Augulis

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. A. Kazinovskis

 

- dep. A. Skride

 

- dep. J. Dombrava

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. M. Kučinskis

 

- dep. A. Geidāns

 

- dep. A. Krauze

 

- dep. K. Feldmans

 

- dep. Ļ. Švecova

 

- dep. U. Augulis

 

- dep. A. Krauze

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. A. Kiršteins

 

- dep. A. Kazinovskis

 

- dep. R. Ločmele-Luņova

 

- dep. J. Jalinska

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. A. Krauze

 

- dep. A. Kiršteins

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. J. Stepaņenko

 

- dep. A. Kazinovskis

 

- dep. J. Stepaņenko

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. E. Papule

 

- dep. A. Kazinovskis

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. L. Ozola

 

- dep. R. Ločmele-Luņova

 

- dep. S. Dolgopolovs

 

- dep. V. Dombrovskis

 

- dep. S. Riekstiņš

 

- dep. V. Valainis

 

- dep. J. Dombrava

 

- dep. A. T. Plešs

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. A. Kazinovskis

 

- dep. S. Dolgopolovs

 

- dep. S. Riekstiņš

 

- dep. D. Beitnere-Le Galla

 

- dep. J. Stepaņenko

 

- dep. K. Feldmans

 

- dep. A. Adamovičs

 

- dep. J. Kursīte-Pakule

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. S. Dolgopolovs

 

- dep. A. Kazinovskis

 

- dep. E. Papule

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. R. Ločmele-Luņova

 

- dep. A. Gobzems

 

- dep. A. T. Plešs

 

- dep. D. Beitnere-Le Galla

 

- dep. I. Voika

 

- dep. R. Ločmele-Luņova

 

- dep. A. Gobzems

 

- dep. D. Bluķe

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. A. Kazinovskis

 

- dep. S. Dolgopolovs

 

- dep. I. Indriksone

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. L. Ozola

 

- dep. J. Kursīte-Pakule

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. S. Dolgopolovs

 

- dep. A. Muižniece

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. I. Indriksone

 

- dep. U. Budriķis

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. A. Kazinovskis

 

- dep. D. Bluķe

 

- dep. S. Dolgopolovs

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. I. Indriksone

 

- dep. K. Feldmans

 

- dep. R. Ločmele-Luņova

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. K. Feldmans

 

- dep. V. Valainis

 

- dep. R. Ločmele-Luņova

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. J. Butāns

 

- dep. I. Indriksone

 

- dep. Ē.Pucens

 

- dep. J. Butāns



Sēdes videotranslācija

26/03a.06.2020. 13.00
15.00
17.00



Svētdien, 9.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196