Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas piecpadsmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 19. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)

Sēdes vadītāja. Sveicināti, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs. Turpinām izskatīt 2020. gada 14. maija sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 688/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Turpinām debates par 3. priekšlikumu.

Par procedūru. Lūdzu... Jūs esat pieteicies par procedūru runāt vai runāt debatēs? (Dep. A. Gobzems: “Debatēs – esmu, bet es gribu par procedūru runāt.”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mūrnieces kundze! Divi tehniski jautājumi.

Ņemot vērā, ka neatkarīgajiem deputātiem nav dotas tiesības izveidot frakciju un līdz ar to neatkarīgie deputāti šodien arī nevēlas paši veikt tehnisko darbu un skaitīt balsis, mums nav atbildes – kas skaitīs mūsu balsis? Tas ir jautājums numur viens. Mēs iepriekš paziņojām, ka būsim lielajā Saeimas zālē.

Un jautājums numur divi, par procedūru runājot. Ņemot vērā, ka no Juridiskā biroja pagājušonedēļ tika saņemta atbilde, ka Saeimā šī distancēšanās ir bijusi ar rekomendējošu raksturu, jautājums ir tāds: vai tehniski ir iespējams šodien debatēt no Saeimas tribīnes?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākšu ar atbildi uz otro jautājumu. Nē, debatēt no Saeimas tribīnes nav iespējams.

Attiecībā uz pirmo jautājumu. Jums ir izvēlēts savs balsu skaitītājs – Linda Liepiņa.

Tātad deputātiem ir iespējas izvēlēties, ko viņi vēlas, – nākt tiešām un strādāt vai arī veikt dažādas citas darbības.

Es aicinu jūs racionāli... nākt un strādāt. Ja jūs nespējat saskaitīt paši savas četras balsis, tad tā arī pasakiet, ka tas nav iespējams. Jo... Jūs ar to lieliski tikāt galā līdz šim. (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru! Mūrnieces kundze, par procedūru! Mūrnieces kundze, par procedūru!”) Lūdzu! Jums bija iespēja, un jūs apliecinājāt, ka jūs lieliski spējat skaitīt paši savas balsis. Ja jūs paziņojat, ka pēkšņi jūs vairs neesat spējīgi to darīt, tad Saeima domās, kā šo jautājumu... sakārtot. (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šajā Saeimas zālē atrodas arī citi pie frakcijām nepiederoši deputāti, kuru balsis skaita Feldmans, kurš ir šajā zālē ievēlēts par balsu skaitītāju. Mūrnieces kundze, arī jūsu balsi skaita Feldmana kungs, nevis jūsu frakcija.

Tāpēc, Mūrnieces kundze, lūdzu, nemēģiniet pazemot pie frakcijām nepiederošos deputātus...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, jūs neviens nemēģina pazemot. Ja pēkšņi ir radušās nepārva...

J. Stepaņenko. Un, lūdzu, dariet to, ko jūs esat nolēmuši šajā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātei Stepaņenko.

Ja pēkšņi ir radušās nepārvaramas problēmas un jūs pēkšņi nespējat skaitīt paši savas četras balsis (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.)... neviens jūs nemēģina pazemot... tad mēģināsim rast... atradīsim iespēju, kā... kas jūs var saskaitīt. (Starpsauciens.)

Labi, slēdzam šīs debates. Nu, iedodiet lapas deputātam Krišjānim Feldmanam. (Starpsauciens: “Bija nedēļa laika sagatavoties!”)

Jūs oficiāli nepieteicāt... Oficiāli šī jūsu vēlme nākt uz Saeimas Sēžu zāli nekur netika pieteikta un netika reģistrēta.

Iedodiet lapas deputātam Feldmanam! Viņš spēs saskaitīt arī papildus vēl četras balsis. (Aplausi.)

Sākam sēdi.

Debates par 3. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, Mūrnieces kundze, es ceru, ka uz nākamo sēdi tehniski varēs... varēs runāt no Saeimas tribīnes. Šis tomēr ir parlaments!

Par PVN. 2005. gada 6. jūnijā, tas ir, pirms gandrīz 15 gadiem, Krišjānis Kariņš publiski medijos sacīja, ka viņš cīnīsies par PVN samazināšanu uz 5 procentiem. Ir pagājuši 15 gadi, bet viņš joprojām šo cīņu nav uzvarējis. Šodienas apstākļos viņam ir paraksta tiesības, un pat tagad viņš nespēj šo cīņu uzvarēt! Tas acīmredzami parāda divas lietas. Lieta numur viens: vai nu Kariņa kungs ir nekompetents un nespējīgs, vai... Otra lieta – Kariņa kungs ir melis.

Šodienas apstākļos, zinot, kā beidzās iepriekšējā Saeimas sēde... Ir pilnīgi skaidrs, ka tā Saeimas sēde beidzās, lai dīlotu jautājumu par PVN samazināšanu uz 5 procentiem. Tika izsaukts Atis Zakatistovs no KPV LV, lai norautu šo jautājumu, tāpēc ka ļoti tuvu PVN samazināšanai mēs bijām iepriekšējā Saeimas sēdē.

Es šodien gribu vērsties pie frakcijas KPV LV. Frakcija KPV LV, jums šodien ir jātiek galā ar to, ka Atim Zakatistovam nav mugurkaula!

Ja jūs publiski norunājāt, ka jūs atbalstīsiet PVN samazināšanu, tad kas tieši pa šīm dažām dienām ir mainījies? Ko jūs notirgojāt? Kāpēc jūs vienmēr kaut ko notirgojat un nepastāvat par saviem principiem? Es aicinu jūs šodien pastāvēt par saviem principiem un parādīt tautai, ka jums tādi vispār ir.

Nepastāvot par šiem...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es lūdzu atbalstīt opozīcijas priekšlikumu par samazināto PVN likmi attiecībā uz tūrisma nozari.

Es uzskatu, ka Zemkopības ministrijas iepriekšējā periodā veiktais... PVN samazināšana un... atsevišķiem lauksaimniecības produktiem... vēlāk Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums par ietekmi uz kopējo tautsaimniecību, uz ieguvumiem šajā nozarē strādājošajiem... deva ļoti jūtamu pienesumu. Gan Zemkopības ministrija bija atbalstījusi samazināto PVN pārtikai, gan arī tie mazumtirdzniecības tīkli, kas realizēja lauksaimniecības preces, kas tika tirgotas Latvijā. Tas viss iedeva papildu pienesumu un arī multiplicējošu efektu visai Latvijas ekonomikai.

Tātad atrunas, ka šī norma nedos papildu ieguvumu šajā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, cilvēkiem, kas tur darbojas, – tie ir maldinoši paskaidrojumi, tie neatbilst patiesībai.

Lūdzu atbalstīt šo normu.

Man liekas, ka frakcija KPV LV pārāk lēti un pārāk ātri atdevās valdošajai politiskajai elitei. It īpaši jāņem vērā, ka jau nākamajā dienā pēc lēmuma neatbalstīt šo normu frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA nāca klajā ar priekšlikumu samazināt PVN pārtikas produktiem... arī vairākiem citiem tajā klāstā... Tas acīmredzami norāda uz ļoti vāju un neargumentētu, un ļoti noniecinošu... pozīciju KPV LV deputātiem un politiskajam spēkam kā tādam.

Lūdzu atbalstīt šo normu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim.

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Paldies.

Godātie deputāti! Šobrīd situācija nav tik viennozīmīga.

Mēs esam izstrādājuši Latvijai stratēģiju par ekonomisko atkopšanos. Mēs esam radījuši un turpinām strādāt pie dažādiem atbalsta mehānismiem tieši tūrisma un viesmīlības nozarei, ēdinātājiem, lai tas nestu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību, labumu kopumā.

Un tas, par ko mēs jau esam konceptuāli vienojušies, ir atbalsts divos etapos: atbalsts tiem uzņēmējiem, kuru darbība Covid-19 ierobežojumu dēļ principā ir bijusi apturēta tātad; atbalsts, tieši tēmēts darbības atjaunošanai, pilnvērtīgas darbības atjaunošanai, arī tiem uzņēmējiem, kuru darbība bija daļēji, teiksim, ietekmēta.

Ja mēs skatāmies kopumā, tad pievienotās vērtības nodoklis uzņēmumam, kura apgrozījums ir nulle, ir precīzi nulle. Šāds atbalsts uzņēmumam šajā brīdī, kad viņam ir saistības pret produktu piegādātājiem, kad viņam vēl ir saistības par telpu īri, nedos praktiski neko.

Un tas, ka mēs šo prasību... un šo nodokļa samazinājumu uzskatām kā pienesumu, – tā ir. Un mēs arī turpināsim cīnīties par pievienotās vērtības samazinājumu budžeta ietvarā, lai mēs jau redzam tad konceptuāli, kā tas ietekmēs tautsaimniecību kopumā. Bet šobrīd mums ir vajadzīgi šie instrumenti, kas palīdzēs tieši uzņēmējam atjaunot darbību, algot atkal darbiniekus un maksāt nodokļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Es vēlētos apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu runas laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Zakatistovs. Labdien! Es katru dienu braucu no Siguldas. Un apmēram Vangažos ir tā vieta, kur... labajā malā pārdod kapakmeņus. Un uz tiem kapakmeņiem ir rakstīts: “Par krīzes cenām.”

Es izmantoju šo, iesākot savu runu, lai vērstu uzmanību uz mūsu tautas droši vien iedzimto spēku – ka pat grūtos apstākļos... ka patiesi starp izvēlēm, kuras ir vissmagākās, mēs mēģinām atrast kaut kādu optimismu un teikt, ka labākais starp sliktāko tomēr ir tas ceļš, kas ir ejams.

Es labprāt runāju par šo jautājumu un vēlos vērst cilvēku uzmanību...

Jā, ir pilnīgi objektīvi, ka nozare – ēdinātāji... un izmitināšanas nozare – ir objektīvi visvairāk cietusi un... acīmredzami visvairāk cietusi. Un tas nav sabiedrībā nevienam jāpierāda.

Tad, kad mēs domājam, kā šai nozarei palīdzēt, mums ir sev jāuzdod jautājums – kas būtu labākā izvēle no daudzām sliktām izvēlēm?

Un PVN ziņā... PVN nav vienīgais veids, kā palīdzēt nozarei. Nozarei var palīdzēt trijos veidos. Pirmais ir samazināts PVN. Otrais ir vaučeri jeb... principā palielināt naudas daudzumu nozarē. Un trešais ir granti.

Un šobrīd PVN pats par sevi nav pašmērķis. Mērķis ir palīdzēt nozarei. Un, ja mēs domājam par PVN samazināšanu, tad... šajā brīdī, kad krīzē apgrozījums ir principā nulle, tas tiešām nevienam nepalīdz. Jo... 21 procents no nulles, ja mani matemātika neviļ, ir nulle. Un 12 procenti no nulles arī ir nulle. Un arī 5 procenti no nulles ir nulle.

Šajā brīdī, kad mēs domājam, kā atdzīvināt nozari, mums ir jādomā, kā palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem ir aizvērti uzņēmumi. Viņiem ir vajadzīgs kapitāls grantu veidā, lai viņi var iepirkt ēdienu, var reklamēt sevi, var vērt vaļā savas nozares. Un tam ir vajadzīga nauda.

No otras puses, nozarei kopumā ir nepieciešams kapitāla pieplūdums. Un kapitāla pieplūdums šobrīd nebūs straujš no tūrisma. Tādu kapitāla pieplūdumu varētu sabiedrībai dot valsts.

Un šie ir tie divi virzieni, kuros mums vajadzētu strādāt, domājot par nākotnes... attīstību.

PVN nav vienīgais veids, kā palīdzēt nozarei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es nevērsīšos pie vilka aitas ādā – Zakatistova kunga –, kurš, manuprāt, ir no sākta gala bijis KPV LV lielākais manipulators.

Es nevērsīšos arī pie Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra, kurš nezin kāpēc runā par pievienotās vērtības samazinājumu, nevis par nodokli. Nu, tas tikai liecina par to vājo izpratni, kāda ir par ekonomiskajiem procesiem.

Es vērsīšos pie KPV LV, saviem bijušajiem kolēģiem, pie Ievas, pie Kaspara, pie Ivara. Neviens nesapratīs kārtējo reizi jūsu neparasto domu maiņu, kas, iespējams, būs notikusi kopš ceturtdienas, kad jūs iestājāties par PVN samazinājumu nozarei. Un, ja, iespējams, jūs šodien savas domas būsiet mainījuši, padomājiet par to, kāpēc un kā dēļ kārtējo reizi kāds mēģina manipulēt ar jūsu viedokli un sirdsapziņu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tos, kuri cīnās pret pelēko zonu šajā nozarē, Reirs nosauca par apsēstiem.

Reirs ir komunists – to teica Kaimiņš, deputāts Kaimiņš, 12. Saeimā. Un acīmredzot šis komunisma rēgs ir tik ļoti izteikts, ka Kaimiņa kungs šodien nobijās. Nobijās no komunista – tieši tāpat, kā no komunista nobijās lielākā daļa viņa biedru, bijušo biedru, KPV LV.

Es saprotu, ka komunisms mūsu zemē nekur nav palicis... pazudis un šī pakļaušanās šim komunisma rēgam šodien ir ļoti izteikta.

Es, protams, aicinu balsot “par” šo priekšlikumu.

Bet... Mēs ļoti labi redzam šodienas nodevību nozares pārstāvju priekšā – to, ka tie cilvēki, kuri solīja atbalstīt...

Mēs redzam, kas šodien notiek!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs varam ar vieglu roku 250 miljonus bez padziļinātas apspriešanas noveltīt airBaltic. 250 miljoni – tas nozīmē, ka gandrīz trīs gadi šai apkalpojošajai nozarei ir vispār bez nodokļiem...

Iedomājieties, kāda palīdzība tā būtu!

Tā vietā pasaules labākajam bārmenim ir jāraud Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Tāpēc ka valsts viņu ir uzmetusi. Un ne jau viņu vienīgo. Ļoti daudzus cilvēkus Latvijā valsts ir uzmetusi. Un tā ir jūsu atbildība, koalīcija! Jūsu visu atbildība. Kā jūs uzmetat Latvijas sabiedrību!

Tāpēc šodien – varbūt pirmo reizi pa ilgiem laikiem – nobalsojiet kaut ko “par” cilvēkiem! Pārmaiņas pēc!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Ir tāds seriāls “Viņas melo labāk”.

Kad mēs skatāmies uz šo koalīciju, tad šķiet, ka šo “seriālu” varētu nosaukt “Viņi zina labāk”. Viņi visu laiku sarunājas ar sevi, un pat tajās retajās reizēs, kad viņi pajautā nozarei, kādu atbalstu tai vajag... nozare atbild: “Samaziniet, lūdzu, PVN vismaz uz pēckrīzes laiku!” Tad viņi saka: “Nē! Mēs zinām labāk! Izdomājiet kaut ko citu!” Un to atbalstu, ko nozare prasa, lai tiešām sniegtu to palīdzību vairāk nekā 30 tūkstošiem darbinieku, viņi neiedod! Baro ar tukšiem solījumiem, ka būs kādi granti (es domāju, ka tos kā savas ausis bez spoguļa neredzēt), sauc nozari par apsēstajiem... un visbeidzot – domā, ka arī kapakmeņi tiešām ir tāds savdabīgs izmitināšanas veids.

Kamēr jūs tā domāsiet, jūs tiešām nolaidīsiet pa burbuli veselu nozari, kurā strādā ārkārtīgi liels darbinieku skaits.

Atbalstiet taču beidzot to! Pati nozare saka, ka tas viņiem palīdzēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Es arī... Atļaušos ļoti spilgtu citātu izmantot, ko pieminēja Zakatistova kungs... Jo ir jāsaprot arī KPV LV un Zakatistova kungam, ka tas kapakmens – šīs partijas balsojums par šo priekšlikumu... Būs vēl vairāki burti tajā kapakmenī, kas stāvēs uz KPV LV, tā teikt, apglabājamo vietas. Jo tur būs apbedīti tie skaistie nodomi, tie skaistie priekšlikumi, tie skaistie saukļi, ko šis politiskais spēks un Zakatistova kungs... kopā ar Nemiro kungu un Vitenberga kungu... izmantoja, startējot Saeimas vēlēšanās (un, visticamāk, arī turpmāk mēģinās startēt). Taču loģikas un konsekvences šajos argumentos nav nekādas.

Nemiro kunga argumenti absolūti neatbilst ekonomiskajai patiesībai.

PVN samazināšana uz 5 procentiem – tas dotu papildu efektu un padarītu šo nozari krietni vairāk konkurētspējīgu un dzīvotspējīgu nekā jebkad agrāk. Un citas nozares – tāpat.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums tiešām ir par atbalstu nozarēm – gan tūrisma mītņu, gan sabiedriskās ēdināšanas nozarei. Bet ne jau tādā veidā, kādā valdība līdz šim ir šo atbalstu sniegusi. Valdība ir līdz šim iemācījusies dot pabalstus. Bet šis priekšlikums ir par ekonomisko stimulēšanu, par pieprasījuma palielināšanu. Par to, kā stimulēt, lai cilvēki izvēlētos pakalpojumus tajās nozarēs, kuras šobrīd tiešām ir pilnīgi... apstājušās.

Pagājušajā nedēļā, kad diskutēja par šo priekšlikumu, tika pieminēta Vecrīga. Bet, ticiet man, Latvijas laukos šīs nozares ir apstājušās vēl vairāk.

Mēs runājam par pievienotās vērtības nodokli, runājam par... 21 mīnus 5 – tas ir 16... proti, par 16 procentiem...

Un, lai visiem būtu skaidrs, par ko ir runa, – runa ir par to, kā izkustināt to, kas stāv. Proti, ja mēs pieņemam, ka ar šībrīža nodokli tā krava, kas ir jāizkustina, ir 100 kilogramus smaga, tad, piemērojot šo pazemināto nodokli, kravas svars būs tikai 84 kilogrami. Un katrs, kas saprot kaut ko no mehānikas, sapratīs, ka 84 kilogramus izkustināt no vietas ir vieglāk nekā 100 kilogramus.

Tāpēc tie argumenti, kuri šodien skanēja no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra un arī no Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra, ka, ja mēs no nulles iekasējam pievienotās vērtības nodokli... un tas ir nulle šajā gadījumā, runājot par pievienotās vērtības nodokli kā stimulējošu instrumentu... tie argumenti nav vietā.

Tātad – vēlreiz atkārtoju! – stāsts ir par pieprasījuma stimulēšanu šajās nozarēs.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es domāju, mums visiem ir skaidrs, kas šeit notiek. Notiek liela teātra izrāde. Absolūti visi to apzinās, bet mēģina tēlot, ka nesaprot.

Pagājušajā sēdē šajā teātra uzvedumā tika izmēģināts pat visaugstākās pakāpes, visaugstākā ranga āksts, lai šo spēli iesāktu.

Ziniet, dažreiz ir vēlme šajā spēlē nepiedalīties. Bet mums ir cilvēki, kuri gaida tomēr šīs spēles finālu. Un viens no tiem, kuri gaida, ir Jānis Jenzis – ilggadējs Latvijas Restorānu biedrības vadītājs. Cilvēks, kurš ilgus gadus vadījis nozari, es domāju, absolūti visu saprot gan par šo biznesu, gan par skaitļiem – par nullēm un par nulles vērtības izmaiņām. Bet nezin kāpēc viņš tomēr pieprasa... Viņš ļoti gaidīja, ka Saeima atbalstīs nozarei šo 5 procentu PVN!

Nezin kāpēc JAUNĀ VIENOTĪBA un pats premjers deva mājienu, ka, lūk, būs nevis šis samazinātais, 5 procentu, PVN divām nozarēm, bet... jāsamazina PVN pārtikas produktiem. Varbūt viņiem ir citas ekonomikas zināšanas nekā Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Miezaiņa kungam, kurš nezin kāpēc uzskata, ka nodokļu samazinājums nav instruments ekonomikas atdzīvināšanai... konkrētajā nozarē, kuru skāruši ierobežojumi Covid-19 dēļ.

Es ļoti ceru, ka valdošā koalīcija šodien neturpinās demonstrēt savu nezināšanu ekonomikā un neturpinās šo absurdo, teatrāli politisko spēli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie ierindas... KPV LV ierindas deputāti, es vēršos pie jums! Vai jūs tiešām domājat, ka, ja jaunais jūsu partijas priekšsēdētājs Zakatistova kungs tagad saka, ka... ā, tūrismam – samazinātā likme... ko piedāvājis arī jūsu ekonomikas ministrs... tas viss ir tāda muļķība, ja? Jo apgrozījuma taču nav, ir taču vaučeri, ir taču pabalsti... un tā tālāk... Un jūs domājat, ka tas viss aizies! Vai jūs neesat pamanījuši, ka, ja Zakatistova kungs saka, ka tā ir tāda muļķība, jo uzņēmumiem taču nav apgrozījuma (kāda tur pievienotā vērtība?!)... tas nozīmē, ka jūsu ekonomikas ministrs, kurš pats to piedāvājis... tad sanāk, ka viņš... ka viņš ir muļķis? Kāpēc viņš ir piedāvājis tādu priekšlikumu? Jūsu... bijušais ekonomikas ministrs Nemiro kungs, kurš pagājušo ceturtdien pateica: “Cik labs priekšlikums!”, – viņš arī ir muļķis? Tā sanāk, ja? Un jūs – ko? Jūs domājat, ka vēlētājs šo... kaut ko nav pamanījis?

Vai jūs neesat sapratuši, ka tas viss tiek darīts, lai pazemotu tieši jūs, lai parādītu visai sabiedrībai, jūsu vēlētājiem, cik viegli ir panākt to, ka jūs mainīsiet savu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Man priekšlikums, kā mēs varētu iziet no šīs situācijas. Domāju, ja... kā minēja KPV LV kolēģi... Tātad, ja no nulles iekasē nodokli, tad sanāk nulle. Jo šobrīd... nu, tad arī nodokļu ieņēmumu zudums... arī nebūs nekāds. Ja mēs šādu likmi pieņemsim, tas neko nemainīs.

Bet vispār, ja jūs runājat par šiem grantiem, – nu, kāpēc ne? Nu, lai iet tie granti, lai iet citi atbalsta mehānismi, bet lai iet arī šis!

Jo, ja mēs skatāmies... Palasiet starptautiskos portālus – BBC vai CNN –, kur parādās tas, kā šobrīd... Valstis parāda to – beidzot atvēruši pludmali Francijā, Itālijā... Jau tagad, kamēr viņiem ir šie ierobežojumi! Viņi jau vilina pie sevis tūristus. Viņi jau pieņem lēmumus – piešķir dažādus atbalsta mehānismus. Mēs – gaidīsim nodokļu reformu?! Kolēģi, kad tā vēl būs?

Tā ka es aicinu jau šobrīd pieņemt lēmumus un cīnīties par konkurētspēju.

Kolēģi, kļūsim konkurētspējīgi jau tagad, nevis atliksim šos lēmumus uz vēlāku laiku!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es aizmirsu jums pastāstīt to, ko par jums domā jaunieši. Tie jaunieši, kuri mācās, piemēram, augstskolās un, lai samaksātu par mācībām, piestrādā restorānos, kafejnīcās, bāros, viesnīcās par viesmīļiem, bārmeņiem, pavāriem, pavāru palīgiem un tā tālāk. Viņi jums saka: “Jūsu dēļ mēs esam spiesti pašlaik iet un prasīt to mācību kredītu, to naudiņu, kuru agrāk mēs varējām paši nopelnīt.”

Parunājiet ar tiem Latvijas gidiem, kuri bija pašnodarbinātie un kuriem VID, jūsu vadītais VID, atteica dīkstāves pabalstu!

Un tagad jūs vēlaties, lai jums kāds tic? Visi atcerēsies gan šo brīdi, gan visu, kas krīzes laikā notika ar dīkstāves pabalstiem un ar visu ekonomikas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam otro reizi.

K. Ģirģens (KPV LV).

Pirmo reizi – precizēsim!

Labdien, kolēģi! Šodien – pirmo reizi...

Sēdes vadītāja. Otro reizi!

Ģirģena kungs, Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļa saka: otro reizi.

K. Ģirģens. Atvainojos!

Es vēlos teikt, ka es joprojām esmu palicis pie sava viedokļa, jo nozarei ir nepieciešama – tūlīt un tagad! – palīdzība.

Mēs runājam, piemēram, par vaučeriem vai sava veida... cita veida sistēmu, kas varētu būt kā papildinošais efekts, bet, manā izpratnē, tas būtu, ka... tas sāk darboties pēc neilga... pēc ilgāka laika.

Bet PVN samazināšana ir tas, kas jau būtu jūtams... jau šobrīd – pie pirmajiem nodokļu maksājumiem. Un tas ļautu tiem uzņēmumiem, kuri, teiksim tā, vēl izdzīvojuši, arī uzrāvienu vēl saglabāt. Un, protams, nevajag aizmirst arī par tiem uzņēmumiem, kuri ir aizslēgti!

Vēlos vērst uzmanību arī uz to – mums vēl ir arī jautājums par airBaltic: airBaltic mēs nevis 250, bet, ja nemaldos, jau 282 vai 283 miljonus dodam. Un...

Vai var, lūdzu, apvienot...?

Sēdes vadītāja. Jums ir otrais debašu laiks. Vairs nav, ko apvienot.

Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Šteins. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sveicināti, sēdes skatītāji un klausītāji!

3. priekšlikums, par ko tikko notika debates, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Daudzes, Bergmaņa, Auguļa, Dombrovska, Liepiņas, Gobzema, Stepaņenko, Šmita, Papules un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 36, pret – 39, atturas – 14.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 4. – deputātu Ločmeles‑Luņovas, Švecovas, Dombrovska un Goldbergas priekšlikums, kas paredz izmaiņas dīkstāves pabalsta regulējumā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”)... vēlas debatēt.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es domāju, tas ir viens no loģiskākajiem priekšlikumiem šodien, jo dīkstāves atbalsta... pabalsta minimālais slieksnis jeb tā saucamā atbalsta grīda – 180 eiro – būtu jāsaņem ikvienam valsts oficiāli izveidota nodokļu režīma dalībniekam, kuru skāruši Covid-19 izplatības dēļ ieviestie ierobežojumi.

Sāga par dīkstāves pabalstu ieies Latvijas ekonomikas vēsturē ar savu nejēdzību un ar savu absurdo gaitu, kuru, ticiet man, ir novērtējuši vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Tādēļ ka tas dīkstāves pabalsts netika saņemts laicīgi, jo... un tādējādi tika pieņemti nepareizi lēmumi, cilvēki palikuši bez darba... cilvēki, kuri nezin kāpēc ir iestājušies... Nodarbinātības valsts aģentūrā ir reģistrējušies kā bezdarbnieki – tā vietā, lai paliktu savā darbavietā un saņemtu šo dīkstāves pabalstu.

Pašlaik situācija ir tāda, ka... Visiem, kuriem VID atteica šo pabalstu, mūsu premjers vienu dienu apsolīja: “Lūk, mēs labosim šo kļūdu, un jums šis dīkstāves pabalsts būs!” Bet pašlaik ir tā, ka pašnodarbinātajiem, kuriem iepriekš VID atteica, joprojām šie 180 eiro nepienākas. Tāpat kā nepienākas patentmaksātājiem, par kuriem joprojām neviens šajā valstī nedomā.

Viss, ko mēs dzirdam, ir tikai solījumi. Kamēr nebūs šie solījumi izpildīti, es prasīšu ikreiz, tiklīdz mūsu Saeimas darba kārtībā būs likums par Covid-19 pasākumiem mūsu valstī. Tagad es prasu, lai šie 180 eiro būtu ikvienam, kurš bija griezies pie Valsts ieņēmumu dienesta pēc dīkstāves pabalsta.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un tādā veidā atbalstīt arī Latvijas tiesībsarga ierosinājumu izdarīt to pašu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pie mums vērsās sporta treneri, kuri kā pašnodarbinātie šobrīd joprojām cīnās un mēģina saprast to Valsts ieņēmumu dienesta futbolu, kuru spēlē ar viņiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi un arī Ministru kabinets. Proti, tas, ka viņi kā pašnodarbinātie saņem... nav tiesīgi saņemt šo dīkstāves pabalstu, ir pamatots ar to, ka viņi pārāk maz nodokļos ir samaksājuši.

Tik tiešām šis priekšlikums atrisinātu šo problēmu, kura ir... kārtējo problēmu, kura ir, šajā gadījumā – šo sporta treneru izkrišanu cauri dīkstāves pabalsta sietam.

Cilvēkiem, protams, nav nekādi uzkrājumi izveidoti, ar kuriem viņi varētu šobrīd izdzīvot. Viņiem ir arī kredīti, viņiem ir savi ikdienas maksājumi. Un, tā kā sporta treneriem bija liegta iespēja turpināt darbu šajā dīkstāves periodā, valstij būtu vajadzējis parūpēties par to, lai arī viņiem būtu iespēja saņemt dīkstāves pabalstu. Bet šobrīd ir tā, ka tas... Šos Valsts ieņēmumu dienesta lēmumus, protams, var pārsūdzēt, bet... Mēs ļoti labi zinām: ja Ministru kabineta noteikumi (tādi, kādi ir) nav mainīti, tad cilvēkiem vienkārši parādīs atkal durvis.

Mēs vēlamies... tiešām aicinām valdību padomāt par to, ka ir ļoti liela cilvēku grupa... konkrēti, ilustrācijai – sporta treneri... pašnodarbinātie, kuriem šobrīd ir pilnībā gājis secen valsts atbalsts.

Mēs lūdzam jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs lūdzam jūs padomāt par cilvēkiem, kuriem šobrīd nav vispār iztikas līdzekļu. Un tā tas ir ne tāpēc, ka viņi nav veidojuši uzkrājumus... tāpēc, ka viņiem nebija iespējams veidot uzkrājumus, jo, protams, viņiem bija tāda alga... bet tāpēc, ka valsts šo...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vakar vakarā es runāju ar sporta skolotāju pa telefonu. Viņš man zvanīja un stāstīja, ka sākotnēji viņam esot bijis jāpiesakās dīkstāves pabalstam un, protams, Valsts ieņēmumu dienests viņam ir atteicis, jo viņš ir pašnodarbināta persona. Un tad viņš esot dzirdējis, ka televīzijā Kariņš ar Ašeradenu saka, ka šiem cilvēkiem esot jāpiesakās dīkstāves atbalsta pabalstam. Un šie sporta skolotāji pieteicās dīkstāves atbalsta pabalstam, bet līdz šai dienai viņi nav saņēmuši nekādu palīdzību.

Un vienlaikus Vācijā... Man vakar pa dienu bija telefona saruna ar uzņēmēju, kuram viens no uzņēmumiem ir Vācijā. Viņš man saka: “Zini, kā ir? Es vienu dienu atveru bankas kontu un skatos – man ir ieskaitīta kaut kāda nauda. Samērā paliela. Skatos – kas man ir ieskaitījis? Vācijas valsts institūcijas man ir ieskaitījušas! Es pat neesmu pieteicies nekādai atbalsta sistēmai. Vācijas valdība man vienkārši ir ieskaitījusi naudu pateicībā par to, ka es esmu strādājis Vācijas nodokļu režīmā!”

Kas notiek Latvijā? Latvijā cilvēkiem aizliedz strādāt un pēc tam pasaka, ka viņiem nav tiesību saņemt atbalstu!

Un vienlaikus... Saka, ka iztikas minimums Latvijā ir lielāks nekā tas atbalsts, kuru jūs piedāvājat kaut kādai izšķirotai grupai. Vienlaikus jums atrodas līdzekļi daudzām citām lietām. Tagad jūsu tā pagaidu dome Rīgā, piemēram, meklē par 3000 eiro padomes locekļus. Nebija padomes, tagad vajag izveidot padomi – krīzes laikā.

Tā jūs strādājat, koalīcija! Jums cilvēki neinteresē. Jums interesē tikai... jūs paši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Patentmaksas veicējam, kam ir atteikts dīkstāves pabalsts, nav tiesību pieteikties uz dīkstāves palīdzības pabalstu.

Autoram, kurš atbilstoši Latvijas likumdošanai ir saņēmis autoratlīdzības, bet nav reģistrējies kā pašnodarbinātais, jo nav tik lielas summas saņemtas ik mēnesi, nav tiesību saņemt dīkstāves pabalstu. Patentmaksu maksātājiem arī joprojām nav tiesību saņemt dīkstāves pabalstu.

Šie ir jautājumi, kurus nu jau pirms divām nedēļām valdība solīja atrisināt, vienlaikus spiežot pogu “nē” jeb “pret”, kad ir runa par opozīcijas priekšlikumiem. Šodien es skatos Ministru kabineta darba kārtību, bet joprojām neredzu šos jautājumus darba kārtībā.

Es redzu, ka šeit ir informatīvais ziņojums par drošu un attālinātu darbu valsts pārvaldē.

Nu, kolēģi, mans aicinājums – nu paskatāmies kaut nedaudz ārpus valsts pārvaldes, ministriju, iestāžu sienām! Tur ir ļoti daudz cilvēku, kuriem jau šodien, jau rīt un parīt nebūs, ko ēst.

Es vienu nozari minēšu. Par sportu jau skanēja...  Bet kultūras nozarē, tādēļ ka ir liegts organizēt pasākumus, ir cietuši 11 600 darba ņēmēju – vairāk nekā 11 ar pusi tūkstoši darbinieku! Un tā statistika ir diezgan bēdīga: no tiem, kas strādā šajā nozarē un vispār vēršas Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu atbalstu, vien nepilni 60 procenti kvalificējas; 40 procenti, kas labticīgi iet pēc palīdzības, jo ir maksājuši nodokļus, saņem atteikumu.

Cilvēkiem, protams, ir pamatots jautājums – cik maksā pieviltas cerības? It īpaši situācijā, kad Kariņš joprojām saka... un arī citi ierēdņi... ka naudas mums ir ļoti daudz un palīdzēts tiks visiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Turpinot argumentāciju par savu priekšlikumu, varētu norādīt uz to, ka daži no Ministru kabineta noteikumiem ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo neatbilst Satversmei.

Latvijas Republikas Satversmes 91. pants noteic: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Savukārt ar noteikumiem Nr. 236 valdība ir pieļāvusi nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret pašnodarbinātajiem, to skaitā patentmaksas maksātājiem. Ar noteikumu Nr. 236 punktu... 3.1. apakšpunktu valsts īpaši atbalstījusi vispārējā nodokļa režīma uzņēmējus (tanī skaitā tos, kuru līdzšinējā darbība, valsts skatījumā, nav bijusi godprātīga), nesniedzot līdzvērtīgu atbalstu tikpat legāliem, Latvijas Republikā atzītiem nodokļu maksātājiem – uzņēmējiem, kas savu uzņēmējdarbību īsteno kā pašnodarbinātie, kuri, starp citu, ir arī godprātīgi.

Mums ir vajadzīgi arī šie...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tad, kad sākās pirmā lielā krīze, –2008. gadā – tad bija arī aicinājums: “Lūdzu, par vienu latu jūs varat dibināt savu SIA un pelnīt naudu!” Un, protams, daudzi cilvēki gāja un pēc tā principa nodibināja, un sāka kaut ko darīt. Bet... Ir tāds teiciens: gods maksāt nodokļus šai valstij. Tāpēc ka, ja tu to dari godīgi, tad tu zini: ja tev būs slikti, valsts palīdzēs. Tagad ir tas gadījums... Cilvēki tikai tāpēc, ka starptautiski ir tāda situācija saistībā ar koronavīrusu, nevar neko nopelnīt, jo valsts aizliedz viņiem pārvietoties un taisīt savu biznesu... viņi prasa to minimumu: “Palīdziet tagad, šobrīd!” Un jūs negribat atbalstīt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šodien, braucot uz Saeimu, es runāju ar uzņēmēju, kurš pateica tādu lietu: “Es pagājušajā gadā nodokļos samaksāju 180 tūkstošus eiro, bet nu saņēmu no valsts pigu. Atlaidu 17 darbiniekus! Un es ļoti labi sapratu šo valsts “sveicienu”. Turpmāk Latvijas valstij nodokļus es nemaksāšu.” Tā man teica uzņēmējs, stāstīdams par to “paldies”, ko valsts viņam ir pateikusi.

Un tas pats arī ar māksliniekiem. Kā tad mēs sildīsim kultūras nozari? Mēs uzcelsim vēl... iegrūdīsim betonā... Mēs uzcelsim vēl vienu koncertzāli, lai tā tukša tur stāv. Atbalstīt māksliniekus, atbalstīt kultūras cilvēkus – to mums nevajag. Lai viņi brauc projām! Mums galvenais ir betonā uzcelt koncertzāli, tā būs tā ekonomikas sildīšana šodien, cilvēku atbalstīšana krīzes laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šīs visas krīzes, manuprāt, tāds galvenais vadmotīvs, par ko mums visiem jādomā, būtu, kādā veidā neuztaisīt vēl vienu “veiksmes stāstu”, kur dienas beigās ieguvēji ir visi, izņemot pašus valsts iedzīvotājus.

Un šeit tas... Tā lieta jau ir jāapdomā no tā viedokļa, vai mēs neesam nokavējuši jau šos dīkstāves pabalstu paplašinājumus. Un vai tiešām kaut kādā veidā mēs neesam nokavējuši šo iespēju cilvēkiem palīdzēt. Nu, paskatīsimies, kā ir citās Eiropas valstīs. Piemēram, Īrija, tur ir 350 eiro nedēļā... maksāja cilvēkam. Šīs Covid-19 krīzes dēļ ir apturēta iespēja strādāt... 350 eiro nedēļā... Un viņi iedeva visiem.

Un arī man... Es domāju, daudziem... Es domāju, ikkatram no mums ir kāds pazīstams vai nu radinieks, vai draugs, vai kāds paziņa, kas strādā Īrijā. Es tiešām piezvanīju, un viņa man izstāstīja, kā tā situācija tur ir, un tur cilvēki ir droši par savu situāciju, jo tiešām šis atbalsts tiek sniegts visiem. Šobrīd Īrijā ir sākušās diskusijas, kā šo atbalstu samazināt, kuras jomas atsāk darbu, kādā veidā to... kuras jomas vairāk stimulēt un tādā veidā panākt to, lai ir ne tikai veiksmes stāsts valstij, bet arī tās iedzīvotājiem.

Tiešām veidojas situācija, ka valdība ir savā ziņā, nu, kaut kā no visiem nobijusies un domā tikai par valdības institūcijām, ļoti šauri skatās uz to jautājumu... un no dažādām organizācijām, kas signalizē jau mēnešiem... signalizē par to, ka mums ir nepieciešams atbalsts... izliekas tās nedzirdam. Bet tajā pašā laikā nevar nepievienoties... Mēs pēc brīža runāsim par to, kādā veidā mēs vienkārši izliekam 250 un vairāk miljonus eiro. Tā ka, nu, manuprāt, šeit nav...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 4. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Ločmeles‑Luņovas, Švecovas, Dombrovska un Goldbergas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 4. priekšlikumu: par – 30, pret – 50, atturas – 4.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 5. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Bergmaņa, Daudzes, Auguļa, Dombrovska, Liepiņas, Gobzema, Stepaņenko, Šmita, Papules un Švecovas priekšlikums. Paredz izmaiņas dīkstāves pabalstu regulējumā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Turpinot jau iesākto tēmu, šis ir skaidrs priekšlikums, kā labot tos defektus, kas ir dīkstāves pabalstu sistēmā, kurus mēs redzam no cilvēku pieredzes.

Viena daļa šim priekšlikumam paredz: ja cilvēks ir pašnodarbinātais un viņam Valsts ieņēmumu dienests atsaka dīkstāves pabalstu, tad viņam ir tiesības Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā lūgt dīkstāves palīdzības pabalstu – 180 eiro.

Šādi gadījumi, kad atsaka pašnodarbinātajiem, ir diezgan daudz, jo ir prasība samaksāt vismaz 20 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nozīmē... mēnesī... Kas nozīmē, ka ir ļoti daudz tam pašnodarbinātajam jāpelna, lai viņš var piecus procentus no sociālās apdrošināšanas iemaksām... tos 20 eiro var sakrāt.

Otrs gadījums ir autoratlīdzību saņēmēji. Mums likums neprasa... Kamēr nopelnītā summa nesasniedz mēnesī minimālo algu – 480 eiro šobrīd –, tikmēr nav obligāti jāreģistrējas kā pašnodarbinātajai personai. Īpaši radošajā nozarē ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad autors saņem autoratlīdzības. Tās summas nav ļoti lielas, un līdz ar to arī netiek reģistrēti kā pašnodarbinātās personas. Arī viņiem nav tiesību saņemt dīkstāves pabalstu un arī dīkstāves palīdzības pabalstu.

Mēs piedāvājam vismaz 180 eiro šiem cilvēkiem maksāt. Tas aizsniegs ļoti daudz individuālos brīvmāksliniekus, kam Kultūras ministrija joprojām meklē kritērijus, domājot, kā viņus varētu atbalstīt. Un noteikt arī, ka šo pabalstu var saņemt jau no marta sākuma tā iemesla dēļ, ka ir ļoti daudz to autoru, kas vērsās Valsts ieņēmumu dienestā. Nezināja, ka saņems atteikumu. Valsts ieņēmumu dienests pat palīdz, saka, ka, lūdzu, reģistrējieties kā pašnodarbinātās personas.

Paldies arī Valsts ieņēmumu dienestam par šīm konsultācijām, bet viņi var reģistrēt autorus kā pašnodarbinātās personas tikai no 1. maija, kas nozīmē, ka par martu palīdzību saņemt nevar, par aprīli – arī ne, vien par nākamo mēnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Manuprāt, šis ir ļoti labs priekšlikums tiem, kuri savulaik domāja, ka mēs patiešām vēlamies piešķirt 180 eiro pabalstu visiem tiem, kas iepriekš krita cauri tā saucamajam dīkstāves pabalsta sietam. Šobrīd jau mēs redzam, ka diemžēl kā vienots mehānisms nedarbojas ne valdība, ne arī esošā atbalsta sistēma un vēl joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuri nesaņem dīkstāves pabalstus un diemžēl arī kaut kādu iemeslu dēļ nepretendē uz šo... uz šo vienreizējo pabalstu gadījumā, ja viņi nesaņem dīkstāves pabalstu.

Tā ka... Jā, Stepaņenko kundze jau iepriekš lasīja sporta treneru iesūtīto vēstuli. Un viņi nav vienīgie.

Tā ka... Es lūdzu, ja mūsu vēlme, likumdevēja vēlme, ir bijusi patiešām atbalstīt ar vienreizēju pabalstu 180 eiro apmērā katru, kurš šobrīd nesaņem ienākumus un atrodas dīkstāvē, tad, manuprāt, šis ir lielisks priekšlikums, lai jūs par to nobalsotu kopā ar mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs līdz ar to arī lūdzam valdību pievērst uzmanību situācijai, kad vairāki pašnodarbinātie... Nu jau, nezinu, laikam jau tūkstošos mērāms skaits cilvēku... kuri saņem šos atteikumus un nezina tiešām, ko tālāk iesākt, jo tālāk vienkārši visas durvis ir ciet.

Šajā situācijā es tiešām... Mani nedaudz arī izbrīna tas, ka mums te, Saeimas Sēžu zālē, atrodas arī Sporta apakškomisijas vadītājs un nekādā veidā viņš nav reaģējis uz to, ka faktiski viņa pārraudzībā esošās nozares pārstāvji lūdz pievērst uzmanību tam, ka šāda problēma pastāv. Bet nu... Es neesmu redzējusi nevienu Sporta apakškomisijas sasauktu sēdi, kurā šis jautājums tiktu risināts.

Es saprotu, ka šie treneri drīzumā vērsīsies (ja viņi to vēl nav izdarījuši) arī pie valdības un pārējiem deputātiem ar lūgumu atrisināt šo problēmu nevis tā, ka varbūt kaut kad maijā vai, es nezinu, jūnijā, vai jūlijā viņi dabūs kaut kādus piecus eiro, bet ka viņi varēs tiešām segt savus ikdienas izdevumus no šī dīkstāves palīdzības pabalsta. Jo tiešām cilvēkiem ir tāda īpatnība, ka viņiem ir jāēd katru dienu un ir jāmaksā komunālie maksājumi. Tur neko nevar darīt. Un atšķirībā no jums, godātie kolēģi, viņiem nav uzkrājumu. Viņiem nav bankā ne skaidras, ne neskaidras naudas uzkrājumu. Viņi vienkārši dzīvo no tā, ko saņem. Lūdzu, vienkārši saprotiet, ka bez jums Latvijā atrodas parastie cilvēki, kuriem nav lieki uzkrājumi, no kuriem viņi var kaut kādā veidā šos divus mēnešus iztikt.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju papildināt savu kolēģi Jūliju Stepaņenko. Mums tiešām it kā formāli ir Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš, bet vienīgā saistība viņam ar sportu ir tāda, ka vēsturē viņš varēja ieiet kā pirmais Saeimas deputāts, kurš ir izcēlis kautiņu Saeimas zālē. Tas ir vienīgais sasniegums sporta jomā.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu, Gobzema kungs! Par priekšlikumu!

A. Gobzems. Tas ir par priekšlikumu, Mūrnieces kundze! Klausieties uzmanīgi! Klausieties uzmanīgi arī jūs, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Runājiet par priekšlikumu!

A. Gobzems. Tas ir par sportu. Par sportu jums vajadzētu paklausīties, Mūrnieces kundze, uzmanīgi!

Tad, kad ir jāatbalsta sporta skolotāji, tad Sandis Riekstiņš aiziet uzpīpēt, ja. Tas ir viņa sasniegums ieguldījumā un atbalstā sporta skolotājiem. Vairāk nekāda cita atbalsta no Sanda Riekstiņa nav.

Skaidrs, ka tur ir citas problēmas, kāpēc tas tā ir. Tāpēc, ka šis amats tiek arī ieņemts tikai aldziņas dēļ – kā lielākajai daļai, kas pēc tam sašūt, ka viņiem vairāk vai mazāk ir... Tad par mazu tās kompensācijas pie algas, kad uz darbu jābrauc, un tur piemaksā kaut ko, un par maz piemaksā un tamlīdzīgi. Tāpēc tas ir galvenais iemesls, kāpēc sporta skolotāji netiek atbalstīti. Sandis Riekstiņš no JKP neatbalsta sporta nozari. Tas ir jāpasaka godīgi. Viņš neatbalsta sporta skolotājus, jo vienīgais, kas viņam... gribas, ir pretlikumīgi paņēmieni Saeimas zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Lūdzu!

M. Šteins. Komisijā 5. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Bergmaņa, Daudzes, Auguļa, Dombrovska, Liepiņas, Gobzema, Stepaņenko, Šmita, Papules un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 5. priekšlikumu: par – 32, pret – 50, atturas – 4.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 6. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa, Dombrovska, Liepiņas, Gobzema, Stepaņenko, Šmita, Švecovas un Papules priekšlikums. Paredz izmaiņas finanšu ministra tiesībās lemt par ieguldījumiem valsts kapitālsabiedrībās un citās institūcijās. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, patiesi, kolēģi, priekšlikuma būtība ir noteikt, ka jebkurš ieguldījums valsts kapitālsabiedrībā vai kapitālsabiedrībā, kurā valstij ir izšķiroša nozīme, vai arī apropriācija ministrijām ar šādu mērķi ir jāsaskaņo ar Saeimu. Lielā mērā šis priekšlikums ir nācis tā iemesla dēļ, ka, ne ar vienu nesaskaņojot, bez pietiekamām publiskām diskusijām, bez skaidras argumentācijas valdība ir pieņēmusi lēmumu par nu jau 286 miljonu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā. Vienlaikus ar to, ka mēs centus te dzenājam, strīdoties par to, kam dot dīkstāves pabalstu... palīdzības pabalstu 180 eiro, kam nedot. Vien daždesmit miljonu visu šo mēnešu laikā ir izmaksāts reālai ekonomikai – iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Un, kas, protams, rada bažas, – ir tā milzīgā pārliecība, ar kādu vēl pirms dažām nedēļām valdība, satiksmes ministrs Linkaits un airBaltic vadība argumentēja, ka vajadzēs 150 miljonus eiro, nu, līdz 150. Pagāja dažas nedēļas, nu jau ir jaunais plāns Destination 2025 CLEAN, kur nepieciešamais finansējums ir 286 miljoni eiro.

Ja mēs paskatāmies arī citu valstu pieredzi, ļoti labi redzam, ka šis atbalsts vismaz uz citu fona izskatās ļoti dāsns. Tas ir vairāk nekā puse no ikgadējā airBaltic apgrozījuma, tas ir vairāk, nekā, piemēram, citas aviokompānijas saņem no savām valdībām, kur, piemēram, Austrian Airlines ir apsolītas vien garantijas – viss. Edelweiss Air – arī garantijas. Un SAS – arī kredītgarantijas. Vien Latvijas valdība var būt tik dāsna, ka nepaskaidrojam, kāds ieguvums būs nodokļu maksātājiem piešķirt ieguldījumu pamatkapitālā (ļoti nozīmīgu summu), nepasakot, kam tas tiks izmantots, kāds Latvijas nodokļu maksātājiem no tā labums un kas būs ieguvējs, – vai tik ne galu galā lidmašīnu līzinga kompānijas, nevis Latvijas nodokļu maksātāji?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es arī gribētu pievērst uzmanību šim priekšlikumam no tāda skatpunkta – kāpēc mēs to vispār iesniedzām? Nu, tas... Rodas pārdomas... Mēs te divus mēnešus jau... Saeimā šajos krīzes apstākļos katrs savā telpā spriežam un strīdamies, pārbīdām pārsimt tūkstošus, varbūt miljonu... Un, godīgi sakot, Saeima patiesībā neko īsti jau pati nav ieviesusi. Mēs nodarbojamies te salīdzinoši ar tādu drupaču stumdīšanu pretstatā tam, ko šobrīd dara valdība.

Un es jau nesaku, ka valdībai to nevajag darīt, bet kurš no jums... mums valdībai ir devis tādas tiesības? Protams, ar šo Covid-19 likumu šīs tiesības valdībai ir dotas, ko, kā mēs redzam, valdība nekautrējas izmantot. Bet, ja mēs šobrīd šeit... pie iepriekšējiem priekšlikumiem mēs runājām par salīdzinoši nelielām summām, ko varētu nodrošināt, lai cilvēkiem tiešām kaut kādā veidā šajos krīzes apstākļos palīdzētu, mēs principā bez tāda Saeimas politiskā atbalsta sniedzam šādus te milzīgus, daudzu simtu miljonu vērtus atbalsta mehānismus tiešām tādās... divdomīgās situācijās.

Mana kolēģe Dana jau pareizi izstāstīja to pieredzi, kāda ir citās valstīs ar aviokompāniju atbalstu. Tāpat nekur nepazūd šī šaubu ēna par to, vai tik šajā atbalsta summā nav iekļauti kaut kādi jau iepriekš sastrādāti zaudējumi un tās problēmas, kas jau tāpat notiktu, šobrīd vienkārši tiek noslaucītas ar Covid-19 ēnu. Es domāju, neviens no politiķiem šo likumu... balsojot par Covid-19 likumu, nebija balsojis, jau zinot to, ka tas dod arī tiesības valdībai tērēties simtos miljonu bez Saeimas mandāta. Šis prasa tomēr kaut kādu politisku mandātu. Iepriekš vienmēr Saeima šādas lielas investīcijas ir izskatījusi...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Nu tā diezgan interesanti mums te sanāk. Jau vairāk nekā divu mēnešu laikā koalīcija, valdība nevar pieņemt nevienu – nevienu! – konkrētu lēmumu attiecībā uz tiem vairākiem desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas ir nodarbināti tūrisma nozarē.

Mums tikai šodien... mums ir Zakatistova kunga spriedelēšana par to, ka iespējams palīdzēt ar vaučeriem, iespējams, ar samazinātām nodokļu likmēm un tā tālāk. Nu, tie spriedelējumi jau... nu, cik? Jau divus mēnešus spriedelējat, kas tas būs – vaučeri vai samazinātās nodokļu likmes.

Bet tajā pašā laikā valdība, es uzskatu, ļaunprātīgi izmantojot Saeimas piešķirtās pilnvaras pieņemt lēmumus saistībā ar krīzi bez saskaņojuma ar Saeimu... ļaunprātīgi izmantojusi šīs tiesības, pieņemot šo lēmumu bez vispār jebkādām konsultācijām... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem par to neko nezinot, Saeimas deputātiem par to būtiski neko nezinot... par tiem vairāk nekā 250 miljoniem. 280 plus, lai... ja mēs esam precīzi.

Un tad, kolēģi, ja šis ir vairāk... kā kolēģe minēja... šī ir vairāk nekā puse no airBaltic ieņēmumiem viena gada laikā. Ja mēs to salīdzināsim ar citām aviolīnijām, tad, piemēram, ja mēs virzāmies Ziemeļvalstu virzienā, tajās pašās Ziemeļvalstīs SAS tiek piešķirti tikai apmēram 7 procenti no SAS ikgadējiem ieņēmumiem. Un nevis grantu, nevis ieguldījumus pamatkapitālā, bet aizdevumus. Lufthansa – tikai 36 procenti no gada ieņēmumiem, un arī ar prasībām. Pašlaik notiek sarunas par to, kādas prasības būs attiecībā uz Lufthansa.

Kādas prasības jums ir attiecībā uz airBaltic, attiecībā uz valdes locekļu algām, attiecībā uz citiem parametriem? Vai jūs vienkārši tā...  jums uzņēmums iesniedzis biznesa plānu, un jūs tagad izmaksājat nodokļu maksātāju...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, mēs visi labi atceramies, kad tikko sākās šī Covid-19 krīze, tad Reira kungs aptuveni ar vienas dienas starpību parādījās zilajos TV ekrānos... un no sākuma bija viens miljards, tad bija divi miljardi, trīs un, manuprāt, arī četri miljardi pēc tam bija. Tas... it kā... nauda, ar kuru mēs jums, uzņēmēji, palīdzēsim.

Un tad... Nu jau mēs divus mēnešus te, Saeimā, mēģinām skaldīt matus un saukt jūs pie kaut kāda veselā saprāta, un stāstīt par tiem piemēriem, nu, kā cilvēki cīnās par izdzīvošanu un par kaut kādiem pabalstiem... par to, kā mēs vai... iedzīvotāji skaita kapeikas. Naudas nav.

Šķiet, ka, nu, sākumā tam Reiram vajadzēja nākt ārā ar tādu paziņojumu, nu, ka esam maza, nabadzīga valsts, naudas nav, tieciet galā kaut kā paši. Tas būtu godīgi, skatoties, kas te notiek Saeimā šos divus mēnešus.

Bet tad pēkšņi burvīgs paziņojums no valdības. Šobrīd jau 286 miljoni, man liekas, airBaltic tiek atvēlēti. Nu, tā ka... Nu, pilnīgi dabīgi, ka mūsu vēlētāji uzdod jautājumus: “Kā un kam jūs to naudu dalāt? Un kāpēc 286, kāpēc ne 100, kāpēc ne 150?”

Un īsti jau nav, ko atbildēt. Neviens... Es kaut kā neatminos, ka mēs būtu kaut ko pārdalījuši esošajā budžetā, un kaut kā man... Manuprāt, par šādām summām attiecībā pret to, ko mēs te izpildām, to pornogrāfiju attiecībā uz atbalstu uzņēmējiem un cilvēkiem, nu, par šādām naudas summām kādam vajadzētu turēt par vajadzīgu atnākt līdz Saeimai kaut ko pastāstīt un painformēt. Ja tā vietā man ir jāredz Viņķeles kundzes fuck you ekrānā, nu, tad diezgan skaidra ir tā (Starpsauciens.)... diezgan skaidra ir tā attieksme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tieši par apsēstību varētu saukt nevis to, ka daži uzņēmēji vēlas sakārtot savu nozari, bet gan to, ka daži politiķi, varbūt ne visai godīgi politiķi, saskata krīzē šādas iespējas. Jo mēs redzam, ka tā saucamā helikoptera nauda ir izdevīga godīgai valdībai. Tādai, kurai nav jāmēģina kaut kādā veidā izdomāt dažādas shēmiņas un samaksāt tiem, kuriem viņi vēlas kaut ko samaksāt.

Šajā gadījumā ir nevis “helikoptera nauda”, bet “betona nauda”, kuru ļoti interesanti dalīt tikai atsevišķiem politiķiem. Šajā gadījumā, protams, šis priekšlikums nosaka to, ka Saeimai būtu jākontrolē tas, ko valdība šajā krīzes laikā dara un kādā veidā valdība tērē šo Ziemassvētku dāvanu, kura vienkārši ir nokritusi no zila gaisa un kura pēc tam būs jāatdod visiem – visiem! – cilvēkiem, kuri šobrīd ir saņēmuši no Valsts ieņēmumu dienesta Viņķeles kundzes deju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Iepriekšējā krīzē mums bija “Parex banka”. Tur tika miljards vai cik iztērēts. Un mēs zinām, kā tas viss beidzās.

Man ir bažas, ka airBaltic ir kaut kāds līdzīgs stāsts šodien, ņemot vērā to slepenību… kur tad gandrīz 300 miljoni jau uz šo brīdi tiek ieguldīti, īpaši laikā, kad airBaltic ir atlaidis ļoti daudzus darbiniekus. Un tas risinājums varēja būt ļoti vienkāršs – atteikties kaut vai no vienas lidmašīnas, no vienas līzinga lidmašīnas, lai nevajadzētu atlaist darbiniekus uz krīzes laiku. Tāpēc ir tikai loģiski, ka kāds skaidrojums ir nepieciešams.

Es saprotu, ka koalīcijai šobrīd ir 51 balss. Un es saprotu, ka tajā skaitā arī Eglīša kungs, kurš mums te uzdodas par milzīgu ekonomistu, bet reālajā dzīvē... reālajā laikā parlamentā vairāk tuvojas Sanda Riekstiņa izgājieniem, varētu kā “ekonomists” (pēdiņās) vismaz uzkāpt tribīnē debatēt un paskaidrot, kur tad būs šie miljoni.

Es saprotu, ka tie neaizies Juraša konsultāciju firmām vai Juraša sievas konsultāciju firmām, bet kurām firmām un kā tie aizies? Kā izmainīsies attiecība starp īpašniekiem pamatkapitālā, un kur tā tiks iztērēta? Nu, tik elementāras lietas, kuras nebūtu slēpjamas no sabiedrības.

Tā vietā – kas šeit notiek? Daži ministri rāda pirkstus, daži deputāti viens otru attēlo un domā, kurš būs lielāks gailēns, bet parastie iedzīvotāji tūlīt sāks mirt badā, Eglīša kungs, kamēr jūs te ņirgājaties un smejaties, man priekšā sēžot. Eglīša kungs! Jums vajadzētu paskatīties, kā dzīvo parastie cilvēki!

Sēdes vadītāja. Debatējiet, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Gobzems. Es debatēju, Mūrnieces kundze! Beidziet vienreiz mani pārtraukt! Klausieties, ko es runāju! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Naudas un budžeta līdzekļu piešķiršana gan airBaltic, gan Rīgas lidostai, gan “Latvijas gaisa satiksmei” rada vairāk jautājumu, un tie ir ļoti, manuprāt, komplicēti, jo neviens ne no profilējošajām komisijām, ne no kādām citām komisijām nav saņēmis detalizētu paskaidrojumu par izlietojamo un ekonomisko pamatojumu tieši šādam finansējumam un tieši šādām summām.

Vēl viena lieta, kas raisa ļoti aizdomīgu attieksmi pret finansējuma piešķiršanu, ir faktu analīze, ka, piemēram, Rīgas lidostai papildu finansējums no Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas tika akceptēts un piešķirts tikai pēc tam, kad tika nomainīts lidostas vadītājs. Attiecīgi pēkšņi slimības problēmas skāra iepriekšējo vadītāju, kura bija pietiekoši kompetenta un kurai bija pietiekoši nopietna gan starptautiska sertificēšanas karjera, gan arī attiecīga pozīcija starptautiskajā jomā lidostas vadībā. Un tikai tad, kad viņa paziņoja par to, ka viņa aiziet no šī amata, lidostai tika piešķirts finansējums.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nepieļaut izsaimniekot shēmām budžeta līdzekļus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

(Skaņas pārrāvums.)... jāglābj, ir jāsniedz tai palīdzība, lai pēc krīzes tā spētu maksimāli ātri atgriezties tirgū un varbūt kādu pat apsteigt. Bet, piedodiet, 250 miljonus piešķirt bez Saeimas lēmuma, manuprāt, ir, viegli izsakoties, kaut kas ļoti neadekvāts. Tas nav vienīgais efektīvais un svarīgais uzņēmums valstī. Ja mums kādu dienu būs kaut kas jāpalīdz “Latvijas finierim”, mēs tāpat darīsim?

Es vienkārši atgādināšu: 250 miljoni! Tas ir tieši... aptuveni tik, cik visa restorānu un izmitināšanas nozare samaksāja nodokļos divarpus gadu garumā. Faktiski tas, ko viņi samaksāja nodokļos divarpus gadu garumā… pelnītais. Mēs šodien viņiem pateicām, ka viņiem būs jāmaksā nodokļi tā kā līdz šim. Tajā pašā laikā pa otrām durvīm mēs iedodam 250 miljonus, pat negribot, ne tikai nelemjot, bet negribot zināt – kam tieši.

Saprotiet, vienkārši atcerieties, šī... kā jebkura valdība, šī valdība kaut kad aizies. Iespējams, pavisam drīz. Jūs visi šeit paliksiet un nesīsiet atbildību ne tikai par šiem lēmumiem, bet par to, ka jūs pat negribējāt zināt un lemt, kam tieši un kāpēc šie līdzekļi tiek novirzīti airBaltic.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi, ievērojiet, lūdzu, ka koalīcijas deputātiem absolūti nav, ko teikt. Nevienam! Absolūti nav, ko atbildēt. Es domāju, ka viņi paši ir absolūtā neziņā par to, ko tad tādu viņu valdība absolūtā slepenībā ir nolēmusi. Un šis, lai visiem būtu absolūti skaidrs, šis ir Jaunās konservatīvās partijas virzīts lēmums par airBaltic glābšanas plānu par tiem 280 miljoniem eiro, un Jaunā konservatīvā partija ir tieši tā partija, kura iestājusies par naudu airBaltic, bet pret jebkādu konkrētu palīdzību, tā teikt, parastajiem mirstīgajiem tūrisma nozarē. Tas tieši tā ir.

Nu tad, lūdzu, Jaunās konservatīvās partijas kolēģi, pasakiet kaut ko, atbildiet, aizstāviet savu ministru Linkaitu! Aizstāviet šo lēmumu – piešķirt tieši šādu atbalstu! Tieši tik lielu. Vai jums ir, ko teikt? Vai jūs varat kaut ko teikt? Vai jūs spējat?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi. Jūs ieskatieties, lūdzu, šajā priekšlikumā. Te jau... Mēs neesam pret to, ka vajag vai nevajag atbalstīt airBaltic. Mēs tiešām gribam pārliecināties par to, ka tās izlietotās summas ir pēc būtības un šis ir tas labākais veids, kā šo naudu tērēt.

Tas, ko mēs gribam, – mēs gribam parlamenta kontroli. Aicinu koalīcijas deputātus saprast visus, jo īpaši tos, kas iestājas par atklātību, tiesiskumu, un jo īpaši tos, kas stāv aiz šī priekšlikuma. Tā ir Jaunā konservatīvā partija. Lai vai kā mēs skatītos, tas ir viņu ministrs, kas šo ir virzījis, par ko mēs runājam attiecībā uz airBaltic.

Nu pastāv opozīcijai dažādas... Mēs varam aicināt Valsts kontroli, nu tad... vai viņi ņem vai neņem vērā... revidēt vai nerevidēt... Mēs redzam jau pieredzi, kas te notiek, kad paskatās, kas notiek valsts pārvaldē. Mēs varam organizēt izmeklēšanas komisijas... Aicinājums līdz tam nenonākt. Bet mēs varam nonākt. Šīs ir pietiekoši lielas summas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Visi zina, ka Vācija ir turīga valsts, vai ne? Un visi arī zina, ka viens no Vācijas simboliem aviācijā ir Lufthansa. Un tad šķiet, ka šajā situācijā vajadzētu Vācijas valdībai grūst naudu Lufthansa, aci nepamirkšķinot. Bet vēl pirms dažām dienām mans bijušais kolēģis Vācijas finanšu ministrs Olafs Šulcs un arī SPD vadība teica, ka Lufthansa var necerēt uz vienkārši čeka izrakstīšanu. Ka, jā, Vācijas valdība sniegs atbalstu šai aviokompānijai, Vācijas simbolam, ka tas būs ar nosacījumiem un ar stingru kontroli, kā šie līdzekļi tiks izmantoti. Vācija zina, ko dara! Un Vācijas politiķi arī zina, ka nevar šķaidīties ar naudu vieglprātīgi, ka tā nav viņu nauda, tā ir viņu cilvēku, viņu nodokļu maksātāju nauda. Viņi zina, ka ir jābūt atskaitīšanās sistēmai.

Un tieši tas arī ir tas, ko mēs ar šo priekšlikumu vēlamies panākt, – Saeimai jeb tautas priekšstāvjiem ir jāzina, kādas būs šīs investīcijas, kādēļ un kādam mērķim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šeit, parlamenta zālē, atrodas Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs no JKP Butāna kungs. Butāna kungs šodien pierādīs, ka viņš šajā ministrijā amatu ieņem tikai savas trīs tūkstoš eiro algas dēļ un viņa braukšanas kompensācija (40 eiro par autobusu) arī viņam ne par ko patiesībā nebūtu jāmaksā.

Šodien Butāna kungam kā Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram vajadzētu kāpt tribīnē un izskaidrot sabiedrībai, kur airBaltic lietos 286 miljonus. Tieši tas ir jūsu vistiešākais darba pienākums, Butāna kungs! Atpelniet vismaz to autobusa kompensāciju. Atpelniet un paskaidrojiet visai Latvijas tautai! Tas ir jūsu darba pienākums, Butāna kungs! Nevis sēdiet nokārtu degunu un balsojiet kā marionete.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā opozīcija! Es vēršos šobrīd pie jums. Es zinu, ka notiek sarunas par Satversmes 81. panta atjaunošanu modernākā redakcijā. Un tas dos iespējas Ministru kabinetam tad, kad Saeima nevarēs lemt dažādus jautājumus, izlemt ar likuma spēku dažādas lietas. Es saprotu, ka Saeima pēc tam... iespējams, Saeimai būs nepieciešams pēc tam apstiprināt šos Ministru kabineta lēmumus, bet, ticiet man, jūsu balsis tur vairs nebūs vajadzīgas. Tā ka, ja jūs, godātā opozīcija, piekritīsiet koalīcijai atvērt šo Pandoras lādi, arī jūsu atbildība būs pēc tam par tiem lēmumiem, kurus pēc tam Saeima nevarēs atcelt, jo koalīcijai nevajadzēs opozīcijas balsis vienkāršam balsu vairākumam. Divas trešdaļas jūsu balsu ir vajadzīgas tikai tāpēc, lai iebalsotu šos Satversmes grozījumus.

Butāna kungam es vēlos pateikt to, ka principā jums ir dota iespēja izteikties, nevis mums ir jālasa ziņās, ko jūs tur esat, nezinu, pateicis. Pat jums šobrīd Saeimas debatēs ir iespēja attaisnot šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, paldies. Es vēlētos vērsties pie saviem koalīcijas kolēģiem un arī... paralēli arī pie tiem visiem, kas klausās šīs debates. Tātad es saprotu... Es aicinu jūs apzināties, kas pašlaik notiek, kāda ir šī priekšlikuma būtība. Šī priekšlikuma būtība ir par to, vai mēs vēlamies parlamentāro kontroli pār to, kas tagad notiek, vai ne. Vai mēs vēlamies pašlaik pieļaut dzīres mēra laikā vai ne. Ja jūs šo priekšlikumu noraidāt, tad jūs esat tie, kuri tagad pasludina, ka šīs dzīres mēra laikā būs iespējamas, ka nebūs nekādas kontroles, ka varēs darīt, ko grib, miljonus varēs vienkārši šķiest. Un pēc tam tautai to visu vajadzēs apmaksāt.

Es pirmām kārtām šeit vērsos pie saviem kolēģiem – pie Jaunās konservatīvās partijas. Jūs nācāt ar šiem uzstādījumiem par drosmīgu, gudru, atbildīgu rīcību. Ja jūs tagad šo neatbalstāt, tad tas būs pēc būtības tas pats, kas VIENOTĪBAI bija OIK.

Jūs tagad taisāt savu OIK. Jūs piedalīsieties tagad, ļoti iespējams, ļoti lielās naudas izšķērdēšanās, miljonu afērās, par kurām jūs būsiet līdzatbildīgi. Pēc tam jūs saviem vēlētājiem vairs nevarēsiet iestāstīt, ar kādiem mērķiem jūs patiesībā šeit esat nākuši.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un pieiet atbildīgi pašlaik notiekošajam. Pretējā gadījumā tas, ko jūs pašlaik darāt, – jūs rīkojat dzīres mēra laikā. Un šajās dzīrēs jūs piedalīsieties, bet visai pārējai sabiedrībai tās vajadzēs apmaksāt.

Sēdes vadītāja. Debates...

I. Zariņš. Tas ir pagrieziena punkts pašlaik jūsu... jūsu politiskajā karjerā. Padomājiet labi, ko jūs darāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vārdā informēju, ka 6. – deputātu grupas priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa, Dombrovska, Liepiņas, Gobzema, Stepaņenko, Šmita, Švecovas un Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 6. priekšlikumu: par – 33, pret – 54, atturas – 2.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Feldmans, Butāns, Ozola, Rancāns un Riekstiņš lūdz izsludināt 15 minūšu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts 15 minūšu pārtraukums! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 15 minūšu pārtraukumu: par – 70, pret – 6, atturas – 6.

Sēdes vadītāja. Lēmums pieņemts.

Pārtraukums līdz pulksten 15.50.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Turpinām darbu pie likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Tātad mēs palikām pie 7. – deputātu Švecovas, Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Reiznieces-Ozolas un Papules priekšlikuma. Priekšlikums paredz 2020. gadā atlikušos līdzekļus valsts budžetā politisko partiju finansēšanai novirzīt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

Ļ. Švecova. Jā, paldies.

Jaunā konservatīvā partija 2019. gadā apspriedes laikā par 2020. gada budžetu ļoti operatīvi un pat ārpus plānotā laika pieteica palielināt finansējumu partijām, kaut attiecīgā iepriekšējā plānošanas dokumentā bija krietni ilgāks laika periods domāts diskusijām un arī aprēķiniem partiju papildu finansējuma piešķiršanai.

Diemžēl krīzes situācijā, kad tūkstošiem cilvēku nesaņem dīkstāves pabalstu, kad vairāki tūkstoši uzņēmumu atrodas uz bankrota sliekšņa, kad maznodrošinātas ģimenes netiek papildus atbalstītas un kad valsts finansējums tiek izšķērdēts nepārdomāti, airBaltic un arī attiecīgajām “Rīgas satiksmes”... ne tikai “Rīgas satiksmes”, bet arī Rīgas lidostas un gaisa satiksmes korporācijām, manuprāt, tikai pareizi būtu, ka Jaunā konservatīvā partija arī nāktu papildus ar priekšlikumu un ieviestu moratoriju uz papildus piešķirtā finansējuma izmantošanu politisko partiju reklāmām un izdevumiem, un tēriņiem. Man liekas, ka iedzīvotāji un vēlētāji ir pelnījuši arī attiecīgo jostu savilkšanu no politiķiem un politiskajiem spēkiem šajā jautājumā. Līdz ar to mana priekšlikuma būtība ir ieviest moratoriju un nepalielināt partiju finansējumu tikmēr, kamēr neuzlabosies ekonomiskā situācija valstī.

Par aprēķiniem es ņēmu ekonomistu un ekspertu vērtējumu, kurā gadā Latvijas ekonomika varēs atkopties pēc krīzes. Latvijas ekonomika varētu atkopties tikai 2022. gadā – tikt pie līmeņa, kāds bija ienākumiem Latvijas valsts budžetā 2019. gadā.

Līdz ar to, manuprāt, arī politiķiem un partijām vajadzētu būt līdzatbildīgiem par šo ekonomisko krīzi un tās sekām. Uzņemties to atbildību un samazināt savu apetīti un savas vēlmes, nodrošināt līdzsvarotu sabiedrības interešu aizstāvību un savas apetītes samazināšanu, atgriežot to uz 2019. gada partiju finansējuma līmeņa.

Paldies. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gan pēc saraksta nebiju pieteikts, bet labi. Par finansējumu partijām. Es saprotu, ka JKP šodien balsos “pret” un gribēs saglabāt finansējumu savai partijai, jo viņiem ir savās rindās tuvākajā nākotnē jāuzņem deputāts Kaimiņš. Kā mēs zinām, deputātam Kaimiņam jādzīvo ir no rokas mutē. Viņam ir... grūti dzīves apstākļi. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc partiju finansējums ir tik būtisks JKP, jo viņiem būs jāpabaro deputāts Kaimiņš, kurš šodien nevarēja atnākt nobalsot par PVN samazināšanu, lai gan pagājušonedēļ kā tāds varonis teica, ka viņš jau esot par PVN samazināšanu. Šodien viņš nobijās. Drosme Kaimiņa kungam jau sen ir papēžos. Tāpēc varbūt...

Es, protams, balsošu “pret”, jo man nešķiet, ka deputāts Kaimiņš dzīvo no rokas mutē, un nedomāju, ka partijām šobrīd finansējums ir nepieciešams, un tas, uz ko es aicinātu politiskās organizācijas, visas, kas saņem finansējumu, – šobrīd šo finansējumu noziedot tām personu grupām, kurām jūs atteicāt dīkstāves pabalstus, dīkstāves palīdzības pabalstus, tām mammām raudošajām, kas raksta, ka jūs... ka viņām nav, par ko pabarot savus bērnus. Es jūs aicinu šo naudu vienkārši noziedot. Vismaz vienu labu lietu dzīvē izdarīt. Jums nav jāuztur deputāts Kaimiņš. Gan jau viņš pats tiks galā ar saviem sponsoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tad, kad jūs nācāt klajā ar iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanu septiņkārtīgā apmērā, jūs arī deklarējāt to, ka mazināsies vai vispār tiks novērsta sponsoru ietekme. Ar azartspēļu biznesa jautājumu mēs redzējām, ka sponsoru ietekme nekur nav palikusi. Tā tepat vien ir, un tikai brīnumainā kārtā Kariņa kunga iejaukšanās šo sponsoru ietekmi kaut kādā veidā varbūt novērsa. Tāpēc nevajag sev melot, godātie kolēģi, un nevajag arī uz tā rēķina palielināt sev finansējumu. Tāpat jums tiks gan finansējums, gan sponsoru nauda, un tāpat jūs darīsiet tikai to, ko jums liek. Tāpēc mēs aicinām atteikties no šī finansējuma palielināšanas līdz 2022. gada beigām un šos atlikušos līdzekļus tātad novērst... veltīt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ja kāds oponēs, ka mēs tagad nevaram šajā likumā kaut ko tādu paredzēt... Mēs ļoti vienkārši šajā likumprojektā grozījām arī Darba likumu, teicām, ka tas, kas Darba likumā attiecas uz normālo situāciju, šajā situācijā nav uztverams. Un tieši tāpat arī šajā gadījumā šis... šī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma savādāka uztvere varētu būt piemērojama arī šajā likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Mēs aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu un aizdomāties par to, ka jums tiešām... jums nepietiks tās naudas, lai mēģinātu pārliecināt tos cilvēkus, kuriem jūs esat ar saviem balsojumiem atteikuši, lai viņi uztvertu nopietni jūs un jūsu tukšos solījumus. Jums vienkārši nepietiks tās naudas. Nevajag tērēt veltīgi to naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsauciens: “Ar SASKAŅU runājam paši! Ar SASKAŅU runājam paši! Jūs jau... to naudu...”)

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis būtu laiks droši vien, kad Artusam Kaimiņam vajadzētu paklusēt. Bet tas, ko es vēlējos teikt, ir... Nu, ir pilnīgi skaidrs, ka koalīcijas deputāti neatteiksies no šī partiju finansējuma un šis partiju finansējums piecu miljonu apmērā ir kļuvis par tādu oficiālu barotni no valsts budžeta... Nu, par nožēlu jāatzīst. Un salīdzinoši, teiksim, nu, šodien Valsts ieņēmumu dienests ir publiskojis... Pret šiem pieciem miljoniem partiju finansējuma uz šo dienu dīkstāves pabalstos izmaksāti nepilni 25 miljoni. Nu, tātad reiz pieci, tā ka piecas reizes mazāk būtu partiju finansējums, ko saņem kādas, es nezinu, cik tur bija – astoņas partijas? Cik šajās astoņās partijās biedru, un cik ir aktīvu biedru, nav kaut kādas mirušās dvēseles... Nu, jūs paši ļoti labi zināt. Piemēram, cik “KPV LV” varētu būt biedri palikuši? Pēc šodienas, es domāju, lieliskā balsojuma par PVN samazināšanu, teiksim, restorāniem un viesnīcām, vēl varētu būt kāds atbirums. Tikpat skaidrs ir arī, ka šis partiju finansējums ir nepieciešams, lai, nu, par to uzturētu šādus neloģiskus balsojumus vai nopirktus balsojumus... nu, ar kaut kādiem tur amatiem varbūt partijās vai vēl kaut ko... Tas jau... Ja jūs domājat, ka tas nav redzams un ka ierindas cilvēks to nesaprot, – nu, ļoti žēl.

Un vēl viena lieta, ko es gribu pateikt. Tā reālā, faktiskā dīkstāve jau ir šeit. To mēs šeit lieliski redzam, atrodoties šajā zālē, kur dīkstāvē sēž JK deputāti. Jūs pat pateikt neko nevarat. Un jūs pat nevarat ne aizstāvēt kādu no priekšlikumiem, ne pateikt kaut ko “pret”, neko. Nu ko, par dīkstāvi pieci miljoni gadā – nu, fantastiski! Līdz nākošajām vēlēšanām tā arī turpiniet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, balsojumi parlamentā apliecina, ka deputāti, kas ir koalīcijā, ir marionetes. JK deputāti visi ir marionetes! Viņi skatās, kā Jurašs pacels sarkano kartīti un nobalsos pret bērniem ar invaliditāti un pret ģimenēm ar bērniem... Un arī trīs bērnu māmiņas... nobalsos. Kā Jurašs liks, tā nobalsos! Un klusēs par kukuļiem, par pusmiljonu no dažādām privātbankām un tādā garā. Tas pierāda, ka partiju finansējums reāli nedarbojas. Vai Attīstībai/Par! un azartspēles. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas tā notiek. Vai Kaimiņš un Meroni. Viss pierāda, ka šis partiju finansējums no valsts budžeta nedarbojas, ka jūs esat marionetes. Jūs tādi bijāt, un jūs tādi būsiet. Vairāk vai mazāk jums dod to naudu – nav starpības! Tāpēc daudz vērtīgāk būtu šo naudu jums vienkārši nedot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 7. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Švecovas, Gobzema, Liepiņas, Stepaņenko, Reiznieces-Ozolas un Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 7. priekšlikumu: par – 17, pret – 51, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 8. – deputātu Stepaņenko, Gobzema, Liepiņas, Šmita, Švecovas, Papules, Ločmeles‑Luņovas, Dombrovska, Valaiņa, Reiznieces‑Ozolas, Jalinskas, Daudzes un Kučinska priekšlikums. Paredz papildu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta 150 eiro apmērā.

Komisijā tika uzklausīti arī valdības pārstāvji, kuri minēja, ka tiek strādāts pie atbalsta pasākumiem šajā jomā un ir atbalsta veidi, kas jau apstiprināti. Komisijā 8. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi, nu, ar nožēlu jāsecina, ka aiz visiem airbaltikiem un visām pārējām Ziemassvētku dāvanām ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, iet pašā pēdējā vietā. Un viņi ir paši pēdējie, par kuriem valdība ir sākusi it kā aizdomāties un lemt.

Ļoti labi, ka bija iesākts lemt par to, ka šis pabalsts varētu būt ikmēneša un šis pabalsts varētu būt 180 eiro apmērā. To mēs redzējām Sociālo un darba lietu komisijā apspriedē. Bet pēdējais valdības lēmums – šis vienreizējais pabalsts 150 eiro apmērā – tā kā tāda, ziniet, tā tāda ņirgāšanās faktiski... Nu, tā, ziniet, mēs esam izpildījuši, nu, viss! Lieciet mūs mierā! Tas apmēram pēc tā izskatās.

Bērnu... Tās ģimenes, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, ir vissmagākajā situācijā gan tajā gadījumā, kad vecākiem ir iespēja strādāt no mājas, bet arī jāpieskata bērns, gan arī tādā situācijā, kad bērns ir... bērnam bija jāatgriežas no speciālās skolas un vecākiem bija ļoti lieli sarežģījumi, gan arī citās situācijās, kurās vecāki zaudēja darbu un nevarēja atrast iespēju, kādā veidā ar bērniem tālāk dzīvot, gan arī situācijās ar bērnu speciālo ēdināšanu. Visās situācijās šīs ģimenes bija pēdējā vietā jūsu domās.

Arī tagad ar 150 eiro... nožēlojamu vienreizēju pabalstu jūs domājat, ka būsiet atrisinājuši to, bet mēs rosinām 150 eiro pabalstu izmaksāt katru mēnesi, sākot ar ārkārtējās situācijas sākumu līdz pat gada beigām, kad situācija būs stabilizējusies.

Mēs aicinām jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vai jūs zināt, kāpēc netiek piešķirts atbalsts ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti, un netiek... koalīcija neraujas atbalstīt kā prioritāru grupu? Tā atbilde ir ļoti vienkārša – šeit neko nevar nozagt, neko nevar sashēmot, nevar uztaisīt nekādus iepirkumus par paaugstinātām cenām, nevar ielikt amatos savus pietuvinātos, partijai nevar būt... Nevar kā no Attīstībai/Par! Dace Rukšāne-Ščipčinska, deputāte, kas sūdzas soctīklos, atbraukt ar džipu uz Saeimu un paprasīt par to 163 eiro kompensāciju, esot miljonāra dzīvesbiedre.

Tie ir tikai bērni ar invaliditāti. Tie nav svarīgi šajā valstī. Un varbūt tāpēc, Juraša kungs, šodien, pirms jūs paceļat sarkano kartīti, no tā pusmiljona, ko jūs ar sievu saņēmāt, vismaz vienai šādai ģimenei noziedojiet. Varbūt tad jūsu domas mainīsies, Juraša kungs, pirms jūs saņemat nākamo pusmiljonu kādā citā štellē. Parādiet, ka jūs interesē kaut kas vairāk par savu personisko labklājību! Parādiet, ka jūs interesē bērni ar invaliditāti un ģimenes ar bērniem vispār!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Es tiešām aicinu valdību pievērst uzmanību šim jautājumam un labot to kļūdu, kas tika pieļauta, manuprāt, pagājušonedēļ, lemjot par šo vienreizējo pabalstu, – izlabot to uz ikmēneša pabalstu. Jo pie mums bija vērsušies ļoti daudzi vecāki, kuri audzina bērnu ar invaliditāti, gan tie vecāki, kuri bija uzņēmuši bērnus atpakaļ no speciālajām skolām, gan tie, kuri cīnījās, strādājot no mājām un cenšoties pieskatīt bērnu.

Ir problēma, par kuru mēs esam runājuši jau vairākas reizes. Ir problēma arī par to, ka vecāki nevarēja atļauties šo iespēju – paaicināt cilvēku uz mājām, lai palīdzētu bērniem, jo cilvēks... cilvēks no malas, auklīte, varēja arī nejauši inficēt bērnu ar Covid-19. Tāpēc bērni bija vislielākajā riska grupā.

Vairākas problēmas, ar kurām saskārās šīs ģimenes, netika uzklausītas, netika pieņemtas zināšanai šeit, Saeimā. Mēs runājām vairākas reizes par to, pievērsām jūsu uzmanību, bet jūs vienkārši ignorējāt mūsu lūgumus.

Ir labi, ka šis vienreizējais pabalsts ir pieņemts, bet mēs lūdzam, lai tas būtu ikmēneša pabalsts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Stepaņenko, Gobzema, Liepiņas, Šmita, Švecovas, Papules, Ločmeles‑Luņovas, Dombrovska, Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Jalinskas, Daudzes un Kučinska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 8. priekšlikumu: par – 32, pret – 51, atturas – 4.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 9. – deputātu Dombrovska, Ločmeles-Luņovas un Švecovas priekšlikums. Paredz pašvaldībām dot tiesības piešķirt pabalstus krīzes situācijās.

Kā komisijā minēja Finanšu ministrija, šobrīd pašvaldībām jau... pašvaldības var piešķirt dažādus pabalstus bez ierobežojumiem. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Iesniedzām šo priekšlikumu ar mērķi nodrošināt iztikas minimumu, naudu dzīvei tiem cilvēkiem, kuriem tika atteikts dīkstāves pabalsts un kuri to nesaņem joprojām.

Priekšlikuma būtība: pašvaldība var piešķirt ģimenei vai personai krīzes situācijā pabalstu, kura apmērs vienai personai kopā ar dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu nevar pārsniegt 300 eiro mēnesī. Konkrētas situācijas ir sekojošas: piemēram, pašnodarbināta persona, konkrēts cilvēks, kurš man rakstīja, Alīna, kas strādāja tūrisma nozarē. Dīkstāves pabalsts tika atteikts. Pēc tam kad valdība pieņēma lēmumu tomēr noteikt to “grīdu” 180 eiro apmērā, viņa pagājušo piektdien, tas ir, 15. maijā, saņēma maksājumu 104 eiro 52 centi par martu. Viņa man raksta: “Sakiet, lūdzu, a par aprīli kad gaidīt? Maija beigās vai jūnijā?” Neviens nevar atbildēt. Iedomājieties: kopš 13. marta vienīgais iztikas minimums ir šī nauda – 104,52 eiro, kas saņemti 15. maijā. Vienlaicīgi viņai tika atteikts krīzes pabalsts. Ko darīt cilvēkiem, kuriem dīkstāves pabalsts nepienākas pat 104,52 eiro apmērā?

Mēs lūdzam to noteikt pat zemāku nekā minimālā alga valstī. Mēs lūdzam to noteikt divreiz zemāku, nekā to ir noteikusi Pasaules Banka, vērtējot iztikas minimumu mūsu valstī, un nevis pašlaik, kad inflācija ir spēkā, bet pāris gadus atpakaļ. Mēs lūdzam noteikt šo iespēju, lai cilvēkiem...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, es tagad negribu runāt gari un kaut ko izklāstīt... Argumenti un tā tālāk. Bet uzdodiet sev jautājumu – vai jums tiešām... jums, ko, žēl šādi cilvēkiem sniegt... ļaut pašvaldībām sniegt atbalstu? Tas nav ne no jūsu kabatas, ne no valsts kabatas.

Teiksim, pavisam nesen pat Valsts kontrole ir atzinusi, ka pašvaldības daudz labāk orientējas pabalstu politikā nekā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests. Jūs paši saprotat, ka, nu, tā pabalstu izsniegšana... dīkstāves pabalstu izsniegšana Valsts ieņēmumu dienestā ir bijusi, maigi izsakoties, ne visai optimāla. Ja tā būtu optimāla, jūs paši negrozītu visus tos normatīvos aktus attiecībā uz to, ko viņiem drīkst izsniegt un ko nedrīkst izsniegt, vai ne?

Un šeit īpaši, kolēģi, es tagad... Es te lasu vienu ziņu par vienu deputātu. Es negribu saukt viņa vārdu un uzvārdu, bet te viens no mūsu kolēģiem atzīstas, ka viņam ar Saeimas deputāta atalgojumu, kas ir trīs tūkstoši eiro uz rokas, jādzīvo no rokas mutē. Ar trim trūkstošiem eiro uz rokas. Nu, kolēģi, jūs ar šādiem tekstiem... jūs tiešām tagad ar šo balsojumu gribat cilvēkiem parādīt, ka jums ir žēl cilvēkiem palīdzēt... pašvaldībām nodrošināt pabalstu 300 eiro uz rokas cilvēkiem? Nu, ieslēdziet sirdsapziņu, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, es tikai vēlētos atgādināt, ka pašlaik valsts ieguldījums krīzes pabalstos ir 40 eiro. 40 eiro! Jūs varētu iedomāties – ģimene... un kā to varētu iztērēt... 40 eiro vienkārši pārtikas iegādei? Vai tiešām valsts... Nav žēl saviem cilvēkiem tikai 40 eiro? Un pie tā krīzes pabalsts tiek atteikts cilvēkiem, jo pašvaldības vērtē cilvēku ienākumus, cilvēku īpašumu vērtību. Viņi laikam iedomājas, ka pašlaik cilvēkiem tiešām ir laiks pārdot savus īpašumus, mašīnas, dzīvokļus, lai būtu, par ko paēst.

Lūdzu, atbalstiet 300 eiro, kur valsts ieguldījums varētu būt nedaudz lielāks nekā pašreizējie 40 eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Patiesībā par šo priekšlikumu vajadzēja runāt nevis man, bet deputātam Kaimiņam. Es tiešām uzmanīgi noklausījos viņa pēdējo interviju, kurā viņš stāstīja sabiedrībai, ka viņam ar, cik tur, trīs vai četru tūkstošu algu ir jādzīvo no rokas mutē katru mēnesi. Un šeit mēs runājam par cilvēkiem, kam mēs plānojam nepiešķirt 300 eiro. Deputāts Kaimiņš, kurš dzīvo no rokas mutē, varētu aizstāvēt šos cilvēkus, jo viņš saprot, kā tas ir – dzīvot no rokas mutē.

Par šo priekšlikumu būtu bijis jārunā Butāna kungam ar trīs tūkstošu eiro algu un 40 eiro transporta kompensāciju. Butāna kungam tāpēc, ka pirms ievēlēšanas parlamentā viņam bija maksātspējas problēmas. Tās faktiski tika atrisinātas, esot parlamentā. Un arī viņam būtu jāaizstāv parastie cilvēki, bet viņš to nedara.

Šeit ir vēl virkne deputātu, kas pirms tam nav saņēmuši tādas algas kā parlamentā. Un tas ir viņu dzīves lielākais sasniegums. Viņiem būtu jāaizstāv šie cilvēki, kuriem jūs šodien atkal kārtējo reizi atteiksiet.

Bet situācija var mainīties, godātie deputāti no JKP tajā skaitā un ne tikai, no visas koalīcijas. Jūsu labie laiki tuvojas izskaņai. Jūs to vēl nejūtat un nesaprotat, bet katrs šāds balsojums jūsu labos laikus pietuvina beigām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo vismaz Saeimai ir iespēja parādīt, ka mēs neesam atrauti no realitātes atšķirībā no valdības kolēģiem.

Kāpēc es to saku? Es gribu vienu mazu piemēru jums minēt. Kamēr mēs tagad laužam šķēpus un, kā mana vecmāmiņa teiktu, dzenam par kapeiku blusu uz Rīgu, strīdoties par dīkstāves pabalstiem, valdībai, šķiet, ir pilnīgi cita realitāte.

Un tas mazais piemērs ir – Finanšu ministrija šobrīd līdz 4. jūlijam ir izsludinājusi pieteikšanos, lai pētītu ēnu ekonomikas iemeslus Latvijā. Brīdī, kad ir jāuzrota piedurknes un jāatbalsta uzņēmēji, jāatbalsta ģimenes, lai viņi var izdzīvot, Finanšu ministrija par 251 tūkstoti pētīs ēnu ekonomikas iemeslus Latvijā un to darīs divus gadus. Tas nozīmē, ka šī valdība pat negrasās neko darīt šajā jomā. Viņi pētīs divus gadus, maksās 250 tūkstošus eiro un vienlaikus pateiks, ka ģimenēm ir jāiztiek ar, nezinu, nieka tur 40 eiro, ko valsts piešķīrusi.

Nu, parlamenta deputātiem vismaz ir iespēja parādīt, ka mēs saprotam, kā cilvēki dzīvo, ko viņi domā, kādas ir viņu vajadzības, ne tikai dzīvojam sociālajos tīklos vai kaut kādās ministriju sanāksmēs, virpuļojot ap savu orbītu un neredzot, kas realitātē notiek.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Dombrovska, Ločmeles-Luņovas un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 9. priekšlikumu: par – 30, pret – 52, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 10. – deputātu Dombrovska, Ločmeles‑Luņovas un Švecovas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, ka tiesu izpildītājiem 2020. gadā aizliegts vērst piedziņu uz jebkāda veida pabalstiem.

Komisijas sēdē tika uzklausīta Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kuri minēja virkni argumentu pret šo priekšlikumu. Joprojām pastāv vairāki mehānismi parādnieku tiesību aizsardzībai, taču mazāk aizsargāti minētā priekšlikuma dēļ varētu būt uzturlīdzekļu saņēmēji. Tāpat komisijā tika minēts, ka katrai personai ir tiesības lūgt tiesu atlikt izpildi, ja ir pamatotas grūtības izpildīt spriedumu.

Uzklausot visus argumentus, komisija lēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Jā, nu, augsti godātie kolēģi! Es pat atkal nezinu, kāpēc vajag kaut ko skaidrot un argumentēt par šo priekšlikumu. Nu tā it kā ir pašsaprotama lieta... Ja cilvēkiem ir smagi laiki, ja viņi faktiski ir pazaudējuši darbu.

Šeit mums pavisam nesen viens no koalīcijas deputātiem Zakatistova kungs vispār runāja par veselu nozari, tūrisma nozari, par kuru it kā atbild viņa politiskā partija, par tūrisma nozari, kurā, kā viņš saka, ir... apgrozījums ir nulle jau divu mēnešu laikā. Un Zakatistova kungs neko šajā sakarā... un viņa partija neko šajā sakarā nav izdarījusi, izņemot spriedelēšanu par to, vai palīdzēt ar vaučeriem vai ar samazināta nodokļa likmi, vai kaut kā savādāk.

Tātad šī, manuprāt, kolēģi, ir aksioma. Ja mums ir šāda krīzes situācija, ārkārtējā situācija, ja cilvēki zaudē darbu, ja viņiem nav nekādu iespēju, kā sev atrast iztiku, ja viņiem tiek maksāts pabalsts, nu, ļaut tiesu izpildītājiem no šiem pabalstiem vēl kaut ko iekasēt – nu, tas ir absolūti greizi, ārpus morāles. Ja kādam ir bažas par to, ka tas kaut kādā veidā negatīvi skars alimentu saņēmējus, tad bija iespējams komisijā šo priekšlikumu grozīt, daļēji atbalstīt, iesniegt komisijas priekšlikumu, bet nekādas šādas iniciatīvas ne no viena no koalīcijas deputātiem nebija, kolēģi.

Tāpēc aicinu kaut kā atgriezties pie sava cilvēcīguma, kolēģi, tiešām atcerēties par to, kā tas bija, pirms jūs visi kļuvāt par deputātiem – pēc kādiem diviem gadiem šis laiks iestāsies vēlreiz lielākajai daļai no jums –, un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Patiešām man ļoti žēl, ka šajos ekrānos, kas ir mums visapkārt, es nevaru jums uzskatāmi nodemonstrēt. Šodien viens kungs atsūtīja tieši bildi, kas ir no “Latvijas Pasta”, kur viņš bija aizgājis, lai izņemtu no Vecpiebalgas novada pašvaldības saņemtu pabalstu 80 eiro apmērā.

Tad, kad viņš gāja pēc šī pabalsta (vairāku nedēļu garumā tā ir vienīgā nauda, par ko šim cilvēkam un viņa ģimenei ir jāiztiek), tad par lielu izbrīnu... nu, kā kuram... par lielu izbrīnu... Jūs droši vien tas neizbrīna, jo jūs jau vairs te nekas neizbrīna, skatoties uz koka sejām šeit, zālē... Bet nu, paturpinot šo stāstu, tātad izdrukā var redzēt, ka no šiem 80 eiro trīs reizes pa 15 eiro ir novilkta naudas summa viena rīkojuma izpildei no zvērinātiem tiesu izpildītājiem un Valsts ieņēmumu dienesta inkaso.

Nu, tas ir šausmīgi! Mēs ar vienu roku iedodam, atmetam 80 eiro. Uz tā fona, ka mēs... mūs pat neinteresē, kur paliek 250 miljoni, kurus mēs ar vieglu roku tūlīt iedosim airBaltic... Cilvēks ir dabūjis no pašvaldības 80 eiro, un tanī pašā dienā viņam tiek novilkti nost 45 eiro Valsts ieņēmumu dienesta inkaso.

Eu, nu nopietni?! Un jums ir vienalga. Nu, bravo!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Nepiekritīšu Liepiņas kundzei par to, ka visiem valdošās koalīcijas deputātiem ir koka sejas. Vismaz vienu priecīgu seju mēs tikko redzējām. Tas bija Šteina kungs, kuram beidzot bija, ko teikt no koalīcijas puses par to, kāpēc tika noraidīts opozīcijas priekšlikums.

Es labprāt redzētu tikpat priecīgu Šteina kunga seju, kad viņš argumentēti iebilst pret citiem opozīcijas priekšlikumiem, kuri gan jau tika noraidīti, gan vēl tiks noraidīti.

Bet par argumentāciju. Ziniet, Šteina kungs, jā, bija argumenti pret šo priekšlikumu tikai tādēļ, ka tādā veidā mēs diskriminēsim bērnus, kuriem pienākas uzturlīdzekļi.

Pirmkārt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varēja izstrādāt komisijas priekšlikumu, uztaisot izņēmumu no šī priekšlikuma tieši bērniem.

Otrkārt, pat šī argumentācija absolūti neder, jo, piemēram, vīrieši, kuriem ir jāmaksā uzturlīdzekļi saviem bērniem no iepriekšējās laulības, viņiem varētu būt arī citi bērni citā ģimenē, un šai ģimenei, jaunajai ar bērniem, varētu būt tieši šie dīkstāves 180 eiro, kas ir izdzīvošanas jautājums. Ko – mums vieni bērni ir labāki, tie, kuriem uzturlīdzekļi pienākas, un citi bērni, kuriem ir jādzīvo no dīkstāves pabalsta 180 eiro apmērā, ir sliktāki? Jūs vispār domājat, ko jūs darāt? Nu, vismaz padariet kaut ko ar savu seju!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es citēšu Arni Kaktiņu: “Vēsture atkārtojas, un, ja mēs neesam izpratuši to, kas un kā ir noticis pagātnē, tad neizbēgami iekāpsim tajās pašās problēmās, turklāt ļoti postoši. Iepriekšējās krīzes lielākais zaudējums un traģēdija bija emigrācija, un tagad tā var būt vēl lielāka.” Tas ir... 7. maijā Arnis Kaktiņš to ir teicis, un šis priekšlikums tiešā mērā ar to sasaistās.

Jo, ja mēs skatāmies iepriekšējās krīzes problēmas, tad tieši šī vēršanās pret iedzīvotāju ienākumiem no tiesas izpildītājiem un banku piedzinējiem, un tā tālāk tajā brīdī, kad cilvēks ir vislielākajās problēmās, arī spieda ļoti lielu Latvijas sabiedrības daļu braukt projām. Šobrīd tā būtu milzīga nelaime. Tajā brīdī, kad Latvijai atver robežas vaļā, un ar mūsu dāsni atbalstīto airBaltic Latvijas iedzīvotāji sāk braukt projām. Tās var būt tās sekas, pie kā mēs varam visu Covid-19 veiksmes stāstu novest un kas saistās ar šo Covid-19 krīzes apkarošanu.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šādus priekšlikumus un šo kolēģu iesniegto priekšlikumu pilnīgi vietā. Jo tad, kad cilvēkam iet grūti un viņš vēršas pēc pabalsta, jo viņš ir nodzīts tik tālu, ka jau vēršas pēc pabalsta, un tajā brīdī vēl viņam apcērp šo pabalstu... Nu, piedodiet, tā biļete jau nav dārga – 40–50 eiro, un tu esi Īrijā vai Anglijā, var izvēlēties. Tā ka tik daudz tā pabalsta pietiks. Kolēģi, aizdomājieties! Un tur ļoti, kā man saka Dūklava kungs, kas zina, kas notiek ne tikai Latvijā, lauksaimniecībā... tajās valstīs šobrīd ļoti trūkst darbaroku. Padomājiet, ko mēs darām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kamēr notiek debates par to, vai atņemt pabalstus caur tiesas izpildītājiem, tikmēr Juridiskās komisijas vadītājs un bijusī skolotāja pārspriež kādus svarīgākus jautājumus. Un tad man, protams, rodas jautājums Muižnieces kundzes virzienā. Muižnieces kundze, ja jau ir tik garlaicīgs tas darbs parlamentā, tad varbūt vajadzēja (Starpsauciens: “Par priekšlikumu varētu?”) palikt tajā skolā.

Sēdes vadītāja. Pievērsieties priekšlikumam! Lūdzu, pievērsieties priekšlikumam!

A. Gobzems. Bet, ja jūs esat parlamentā... Noklausieties mani līdz galam. Noklausieties līdz galam, nepārtrauciet pusvārdā!

Sēdes vadītāja. Bet arī sāciet par priekšlikumu, lūdzu, runāt!

A. Gobzems. Noklausieties līdz galam, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Sāciet runāt par priekšlikumu!

A. Gobzems. Savukārt, ja jūs esat parlamentā, tad varbūt vajag rūpēties par to, kā atbalstīt cilvēkus, kuriem tiek piešķirti niecīgi pabalsti! Tāpēc mani nevajag pārtraukt, lai es varu pateikt to, ka jāatbalsta cilvēki, kuriem izsniedz pabalstu. Es saprotu, Kaimiņš ir satraukts par to, ka viņš dzīvo no rokas mutē (Dep. A. Kaimiņš: “Par priekšlikumu! Par priekšlikumu!”)... ka viņš dzīvo no rokas mutē ar saviem trīs vai četriem tūkstošiem. (Dep. A. Kaimiņš: “Par priekšlikumu runā!”) Šeit ir runa par maziem pabalstiem, kurus jūs atņemat. Un beidz bļaustīties, Kaimiņ, sāc taupīt (Dep. A. Kaimiņš: “Gobzem, sargi zobus! Es tev nopietni! Sargi zobus!”), ja nespēj dzīvot ar savu deputāta algu! (Dep. A. Kaimiņš: “Nopietni! Sargi...”) Šajā konkrētajā gadījumā es aicinu arī tevi, deputāt Kaimiņ, balsot “par” to, lai cilvēkiem neatņemtu pabalstus, jo tu zini vislabāk, kā tas ir – dzīvot no rokas mutē ar četriem tūkstošiem mēnesī. (Dep. A. Kaimiņš: “Iedomājies – kā būs bez zobiem un no rokas mutē dzīvot!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mēs (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) atrodamies parlamentā. Es atgādinu to kolēģiem.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Dep. A. Gobzems: “... un narkomāns! Un narkomāns!”)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! (Dep. A. Gobzems: “Un narkomāns!”) Mūrnieces kundze! Es ļoti lūdzu jūs (Starpsauciens.)... Mūrnieces kundze, es ļoti lūdzu jūs tiešām cienīt gan tautu, gan pārējos deputātus un aicināt kolēģus Saeimā nenodarboties ar blakuslietām, kamēr notiek debates. Un es aicinu arī Kaimiņa kungu neizteikt draudus par fizisku izrēķināšanos pārējiem deputātiem. Es ceru, ka Mūrnieces kundze to arī piefiksēja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu...

J. Stepaņenko. Un, ja mēs runājam... Mūrnieces kundze, paldies...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, sāciet debates par priekšlikumu.

J. Stepaņenko. Ja mēs runājam par priekšlikumu... Mūrnieces kundze, paldies, ka atļāvāt man runāt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu...

J. Stepaņenko. ... tad mēs runājam par to, ka, ja gadījumā valdība būtu tiešām pildījusi savus pienākumus un palīdzējusi tautai, un ieviesusi visus dīkstāves pabalstus tā, kā tie būtu domāti, lai neviens nekristu cauri sietam, tad iespējams, tiesu izpildītāji varētu vērst piedziņu uz pabalstiem, kas ir pielīdzināmi darba algai, kā viņi to šobrīd arī dara. Bet situācijās, kad viens nevar saņemt pabalstu pienācīgā apmērā, otrs saņem atteikumu un kaut kādus sīkus grašus... Tad šajā gadījumā es uzskatu, ka mums ir tiešām jāievieš moratorijs uz parādu piedziņu, kas ir attiecināms uz pabalstiem tieši šajā gadījumā, jo valdība nav izpildījusi savus pienākumus attiecībā uz nodokļu maksātājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šajā priekšlikumā ir viens atslēgas vārds. Tas ir vārds “pabalsti”. Priekšlikuma jēga ir liegt vērst piedziņu uz jebkāda veida pabalstiem. Nu, un taisnība ir tiem deputātiem, kas jau akcentēja: ja cilvēks reiz ir vērsies pēc pabalsta, tas nozīmē, ka viņam ir ārkārtīgi kritiska situācija. Tā ir viena tēze.

Otra. Ir dažādas politikas. Ir preventīva politika, tā būtu gudrāk, ka mēs kā politiķi arī spējam prognozēt sekas un novērst tās, vēl pirms sākušās problēmas. Bet otrs ir kļūdu labojums. Lielā mērā, es domāju, politiķiem arī ir jāuzņemas atbildība par kļūdām, kas ir pieļautas, kā dēļ liela daļa Latvijas sabiedrības šobrīd ir situācijā, ka viņiem uz kakla ir tiesu izpildītāji. Es minēšu dažus piemērus.

Ārkārtīgi bezatbildīgā banku kreditēšanas politika, kas tika pieļauta... un vēl šodien... vēl mēģina rast risinājumu, kā cilvēkus atbrīvot no tā parādu jūga. Pēc 20 gadiem tagad beidzot ir saprasts, ka vajadzētu atlaist daļu no kredītiem, kurus cilvēki tāpat nevar atdot.

Ātrie kredīti. Politiķi, iepriekšējo valdību vadītāji līdz 2015. gadam gaidīja, lai vispār sāktu ierobežot šo augļošanu. Tikmēr... cik daudz ģimenes ir nolaistas jau padibenēs!

Azartspēles. Tagad ar lielu pompu mēs krīzes situācijā aizvērām uz brīdi azartspēles, kamēr katras ielas stūrī kā sēnes bija saaugušas spēļu zāles... Vairāk nekā baznīcu un skolu Latvijā.

Tās ir šobrīd sekas, ka cilvēkiem uz kakla ir tiesu izpildītāji. Un tad jūs vēl gribat šajā situācijā, kad viņi ir aizgājuši pēc pabalsta, to naudu viņiem atņemt. Nu esam kaut nedaudz atbildīgi arī par to, ko paši iepriekšējos gados esam savārījuši!

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsauciens.)

Kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Lūdzu, neļaujieties provokācijām! Neļaujieties provokācijām!

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinātu deputātus, kas te no koalīcijas... Riekstiņu un Kaimiņu, kas te bļaustās no vietas, paskaidrot savus balsojumus “pret” to, ko viņi runāja pagājušonedēļ. Kaimiņš varētu paskaidrot, kā viņš pagājušonedēļ solīja, kā “par” PVN viņš balsos, ka samazinās PVN. Par to viņš varētu... nevis bļaustīties no vietas. Riekstiņš, kurš tikai māk bļaustīties no vietas, varētu paskaidrot (Dep. A. Kaimiņš: “Par priekšlikumu! Mūrnieces kundze!”), kā viņš nobalsoja pret sporta skolotājiem, esot Sporta apakškomisijas vadītājs. Bet vienīgais, ko viņi spēj, jo vārdu krājums vairāk neatļauj, ir bļaustīties no vietas un izteikt trulības. Tas ir vienīgais.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi, vai zināt, kas ir interesanti? Vērot jau kuro gadu... jau 10 gadus, ka cilvēki, kas uz Saeimu atnāca, nu, faktiski no ielas, tik ātri kļuvuši par kungiem. Sevi uzskata par kungiem.

Kolēģi, tas nav uz ilgu laiku. Ja jau iepriekšējās vēlēšanās vēlētāji izbalsoja pusi no Saeimas, tad kāpēc jūs domājat, ka nākamajās vēlēšanās viņi neizdarīs to pašu? Viņi atkal izdarīs to pašu – viņi izbalsos ārā pusi no Saeimas. Un tad būs jums tāda karma (ziniet, ir tāda lieta): kad jūs būsiet atpakaļ tajās ielās, tad, es domāju, jūs droši vien satiksiet kādu cilvēku, kuram dīkstāves pabalsts bija atteikts šajos laikos... kādu, kurš saņēma mazāk nekā tos pašus 300 eiro.

Jūs droši vien satiksiet arī cilvēkus, kuriem tika veikta piedziņa no viņu pabalstiem, un viņi, iespējams, painteresēsies: “A kā jūs balsojāt tad Saeimā visos šajos jautājumos? Vai tas bija dēļ jums?”

Ko jūs viņiem atbildēsiet? Padomājiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Informēju, ka komisijā 10. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Dombrovska, Ločmeles-Luņovas un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

A. Kaimiņš. Tā kā šobrīd likumā jau ir atrunāts, ka nevar piedzīt nekādā veidā tiesu izpildītāji...

Sēdes vadītāja. Mēs... Kolēģi, mēs balsojam! Ināra Mūrniece – pret. (Starpsaucieni.)

A. Kaimiņš. Tātad tas...

Sēdes vadītāja. Pēc tam ir motivācijas.

A. Kaimiņš. Tātad likumā jau ir noteikts, ka tiesu izpildītājs nevar no pabalstiem paņemt naudu...

Kaimiņš balso “pret”. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Artus, mēs balsojam. Mēs balsojam.

A. Kaimiņš. Jā, jā, es pateicu, jā. Es pateicu arī, kāpēc. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. “Pret”, ja?

(Turpinās balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 10. priekšlikumu: par – 32, pret – 49, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 11. – deputātu Ločmeles-Luņovas un Klementjeva priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2020. gadā Latvijā tiesīgi ieceļot ārvalstnieki, kuru ģimenes locekļi ir Latvijas pilsoņi (vecāki, bērni, adoptēti bērni, laulātie). Ierodoties Latvijā no jebkuras valsts, izņemot Lietuvu un Igauniju, jādodas 14 dienu pašizolācijā.”

Noskaidrots, ka priekšlikums... Komisijā noskaidrojām, ka priekšlikums ir juridiski neprecīzs. Lai risinātu minēto jautājumu, būtu jāgroza norma, kas ir rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kura 4.18. punktā ir minēts par atļauju ieceļot, šķērsot robežu. Komisijā 11. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies par iespēju izteikties.

Šis bija tas gadījums, kad Šteina kungs izteicās vairāk nekā citi komisijas deputāti un komisijas vadītājs... pašā komisijas sēdē. Jo... Lemjot par manu priekšlikumu, debates nebija vispār nekādas. Un es nezinu, no kurienes Šteina kungs ir ņēmis norādi uz to, ka mans priekšlikums nav juridiski korekts. Jo pat Juridiskajam birojam nedeva iespēju izteikties.

Un tieši tāpēc komisijas deputāti nevarēja saprast, kas ir par iemeslu – kāpēc ir jānoraida absolūti humanitāra rakstura priekšlikums, kurš ļaus ģimenēm apvienoties Latvijas teritorijā, jo ir runa tikai par Latvijas pilsoņu laulātajiem, vecākiem, bērniem, adoptētajiem bērniem. Un šī norma ir ņemta viens pret vienu no mūsu kaimiņvalsts – no Lietuvas, kur šī norma ir spēkā kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas. Līdzīga norma ir arī Polijā, līdzīga norma ir Dānijā... nemaz jau nerunājot par citām valstīm, tādām kā Bulgārija, Rumānija! Un tā tālāk.

Ņemsim šajā gadījumā piemēru no Lietuvas un pieņemsim likumu, kas piespiedīs Ministru kabinetu izstrādāt tādus noteikumus, kuri ļaus mūsu ģimenēm apvienoties valsts teritorijā, nešķirot ģimenes!

Atbalstiet, lūdzu, absolūti humanitāru priekšlikumu! Ja ir nepieciešams, pielabojiet to ar Ministru kabineta noteikumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 11. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Ločmeles‑Luņovas un Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 11. priekšlikumu: par – 28, pret – 55, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 12. – deputātu Švecovas, Dombrovska, Ločmeles-Luņovas un Goldbergas priekšlikums, kas paredz ārkārtējās situācijas laikā neaplikt ar nodokļiem darba devēja kompensāciju darbiniekam līdz 70 eiro mēnesī par izdevumiem, kas radušies, veicot darba pienākumus attālināti. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es esmu viens no šā priekšlikuma iesniedzējiem, un es tagad sapratu savu “kļūdu”; sapratu, kāpēc šis priekšlikums, visticamāk, netiks atbalstīts. Proti, jūs... Neviens no jums nav gatavs vispār runāt un neko skaidrot, kāpēc jūs parasti neatbalstāt to vai citu priekšlikumu.

Es tagad saprotu, ka viss, kas attiecas uz nodokļiem... Jūs neesat, es sapratu, gatavi samazināt nevienu nodokļu likmi, ja tikai runa nav par šņabi un alkotūrismu. Tātad, ja es pareizi saprotu, jūsu, koalīcijas, nostāja ir tāda, ka nodokļu izmaiņas ir iespējamas tikai attiecībā uz stipro alkoholu.

Ja es kaut ko nepareizi sapratu, tad... tad dodiet ziņu, pasakiet kaut ko!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā... Priekšlikuma būtība ir tāda, ka uzņēmumiem, kuri darbojas dīkstāves režīma laikā... un kuri attālināti izmanto darbiniekus... ka būtu ļoti labi – konkurētspējas paaugstināšanai un viņu atbalstam – atbrīvojumu no nodokļiem nodrošināt vismaz šiem maksājumiem uzņēmuma darbiniekiem, kuri attālināti strādā. Tas nodrošinātu arī papildu iespēju apmaksāt darbiniekiem, kas veic amata pienākumus no mājas... segt komunālos pakalpojumus, daļēji – elektrības pakalpojumus, interneta pakalpojumus... segt papildu izdevumus, kuri radušies kaut kādā saistībā ar amata pienākumu pildīšanu. Un vienlaikus tas arī nodrošinātu darbinieka lojalitāti uzņēmumam, darba pienākumu kvalitatīvu pildīšanu, līdz ar to – arī konkurētspēju pašam uzņēmumam.

Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi arī, lai tiem uzņēmumiem, kuri saglabā darba vietas, kuri saglabā ekonomisko aktivitāti šajos krīzes apstākļos, kuri spēj pielāgoties un veikt... sniegt savus pakalpojumus vai nodrošināt kaut kāda veida... šo uzņēmumu pārvaldīšanu attālināti... lai tiem būtu arī nodokļu atvieglojums attiecībā uz nelielu summu, ko varētu izmaksāt, šādi pabalstot un atbalstot gan uzņēmuma darbiniekus, gan pašu uzņēmumu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu pilnīgi skaidrs, ka šis priekšlikums netiks atbalstīts, jo, kā visi jūs saprotat, šis ir opozīcijas priekšlikums!

Daļa noteikti to neatbalstītu arī vēl tāpēc, ka viņi nav nemaz izlasījuši, kas tas par priekšlikumu. Tie, kuri tagad izlasīja... visticamāk, liela daļa no tiem, kuri izlasīja, vispār pirmo reizi uzzināja, ka šādi izdevumi tiek aplikti ar nodokļiem.

Būtībā šis ir ļoti labs priekšlikums, kuru es arī aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un vienlaikus es aicinu parlamentu pieņemt lēmumu par ārkārtas stāvokļa izbeigšanu!

Latviju pasaules presē dēvē par veiksmes, absolūtās veiksmes, stāstu. Un, ja jau “neveiksmīgā” Igaunija ir izbeigusi ārkārtas stāvokli, tad es aicinu izbeigt to arī Latvijā, ļaut cilvēkiem strādāt.

Jums, dārgā koalīcija, nebūtu nokārtām galvām jābalso pret Latvijas tautu, pret Latvijas cilvēkiem, nebūtu jābalso pret to, ka... Mēs piedāvājam principā sīknaudu, atvainojos par vulgaritāti, cilvēkiem. Un pat to jūs noraidāt.

Tāpēc ārkārtas stāvoklis Latvijā šobrīd nav nepieciešams. Nav neviena parametra, kas norādītu uz to, ka tas būtu vajadzīgs. Tas šobrīd faktiski tiek uzturēts tikai divu iemeslu dēļ: pirmais – Rīgas dome ir sagrābta, un otrais – tie ir iepirkumi bez konkursiem un slepeni piešķirti daudzi miljoni... tostarp – arī airBaltic... faktiski gandrīz 300 miljonu apmērā...

Citu iemeslu ārkārtas stāvoklim šobrīd nav.

Ļausim cilvēkiem strādāt, ļausim viņiem nopelnīt! Tad neapmierinātība, kas sabiedrībā ir, būs mazāka... nekā... tajā visā procedūrā, ar ko jūs šeit rādāt sabiedrībai, ka jums ir vara un ka jūs balsojat... Konsekventi – katrā sēdē, katrā balsojumā – balsojat pret Latvijas tautu. To jūs darāt katru reizi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā... Kolēģi, es par šo priekšlikumu...

Manuprāt, tiešām... Nu, daudzi... daudzi saka (un nevar nepiekrist): krīze savā ziņā ir arī iespēja. Un tā ir iespēja arī Latvijai kopumā audzēt savu konkurētspēju dažādos veidos – ieviešot gan kaut kādas modernākas zināšanas... Un, es domāju, ikviens no mums šobrīd ir sācis lietot tādus rīkus, ko iepriekš... noteikti varbūt tikai dzirdējis bija par tādiem. Un daudz kas mainīsies! Un šis priekšlikums savā ziņā mainīs arī mūsu ikdienu un neapšaubāmi padarīs Latviju konkurētspējīgāku. Un šis priekšlikums, manuprāt, ir ne tikai uz Covid-19 laiku, bet... vispār ilgtermiņā būtu jāievieš, ja mēs gribam izmantot šo situāciju savas konkurētspējas veicināšanai.

Tāpēc es aicinātu to atbalstīt. Ļoti labs priekšlikums!

Un domāsim par savas valsts attīstību – ne tikai glābšanu, bet par attīstību! Jo pretējā gadījumā te ir tikai... Nu, mēs nodarbojamies ar tādu ugunsgrēku... lielu ugunsgrēku dzēšanu. Pie tam atsevišķos gadījumos... kā, piemēram, jau iepriekš minētais airBaltic... Nu, jautājums – vai tiešām tas izlietais ūdens... tik daudz bija jāizlej?

Tā ka – paldies. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Īstenībā, protams, Saeimas deputātiem vajadzēja iepriekšējā sēdē atbalstīt priekšlikumu par to, lai visiem vecākiem, kuru bērni pašlaik mācās attālināti... kompensētu arī tos izdevumus, kuri ģimenēm radušies sakarā ar to, ka vairs nav iespējas bērnu aizsūtīt uz skolu un... lai viņš tur amortizē visus savus darbarīkus, tērē elektrību un tā tālāk...

Pašlaik jums pat neprasa, lai šie līdzekļi kaut kā būtu izdalīti no valsts budžeta. Jums lūdz tikai vienu – ļaut pašam uzņēmējam atbalstīt savu darbinieku... to mazumiņu no 70 eiro...

Nu, ja jūs neatbalstāt vecākus, tad atbalstiet vismaz biznesu! Tas taču ir jūsu mīļākais sporta veids.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es sniegšu tādu nelielu piemēru, kā tas... par šo aplikšanu ar nodokļiem... darba devēja izdevumus attiecībā uz darbiniekiem...

Piemēram, ja jūs būtu tāds labs darba devējs un gribētu pabarot savus darbiniekus ar pusdienām bez maksas, tad tas jums kā uzņēmējam nebūtu bez maksas, jo šīs it kā bezmaksas pusdienas valsts apliktu ar nodokli.

Nu, tas tā – lai jūs saprastu, par ko vispār ir šis stāsts.

Bet šeit ir runa par attālināto darbu. Un, ja jau mēs vārdos... tik bieži runājam par to, ka Latvijas uzņēmumiem ir jākļūst efektīvākiem, tad šis jautājums jau nu gan ir tas, par ko tiešām, kā Valaiņa kungs teica, mums uz priekšdienām būtu jādomā. Jo viens no... viena no tādām, nu, efektivitātes lietām varētu būt arī tā, ka darbinieki arī bez šīs krīzes strādās attālināti. Un ir pilnīgi loģiski, ka darbiniekiem būs izdevumi, kurus... viņi vēlēsies, lai darba devējs tos sedz.

Tā ka būtu vērts ieklausīties ne tikai tagad, bet arī uz priekšdienām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 12. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Švecovas, Dombrovska, Ločmeles-Luņovas un Goldbergas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 12. priekšlikumu: par – 32, pret – 51, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 13. – deputāta Pimenova priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: “Pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, šā likuma darbības laikā var nepiemērot tiesiskā regulējuma noteikumus attiecībā uz mācību satura apguvi valsts valodā.” Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien! Es lūdzu apvienot abus...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

I. Pimenovs. Paldies.

Deputāti ir labi informēti, ka ir sākusies mazākumtautībām piederīgo bērnu vispārējās izglītības pāreja uz mācībām latviešu valodā. Tikmēr krievvalodīgo bērnu vecāki vēršas ar lūgumiem atjaunot viņu bērniem iespēju ārkārtējās situācijas apstākļos mācīties galvenokārt ģimenes valodā.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību to speciālistu nostājai, kuri iebilst pret attālinātām mācībām kā tādām. Piemēram, aģentūras LETA ziņojumā... Kā norādīja Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija, skolotāji ir novērojuši, ka skolēni neprot organizēt savu laiku. Asociācija norādīja, ka parasti skola organizē divas trešdaļas bērna dienas laika, bet šobrīd šī organizēšana nenotiek un viss ir uz vecāku pleciem.

Ja attālināto mācību apstākļos pusaudžiem ir grūti koncentrēties tam, kas tiek translēts uz ekrāna, kad nodarbības notiek ģimenes valodā, tad vēl jo grūtāk ir tad, ja nodarbības notiek valodā, kuru viņi prot slikti vai nezina vispār. Un mācīties kļūst ārkārtīgi grūti, bet dažreiz pat ir neiespējami.

Vecāki stāsta, ka šāda mācību norise kritiski pazemina mācīšanās motivāciju, īpaši no 1. klases līdz 6. klasei. Rodas riebums pret jebkuru mācīšanos.

Visstiprākais trieciens būs izdarīts šajā septembrī 1. klases skolēniem, jo ārkārtējās situācijas dēļ viņiem nebija dota iespēja apmeklēt sagatavošanās nodarbības. Un kam tagad var būt tiesības likt viņiem mācīties valodā, kas nav viņu ģimenes valoda, arī pusi no mācību satura?

Ir skaidrs, ka attālinātās mācības – tā ir cena par mūsu bērnu drošību no sērgas un ka šis murgs beigsies. Taču, ja ir iespējams kaut daļēji atvieglot psihisko spriedzi, tad tas ir jāizdara.

Summējot teikto, lūdzu pārskatīt attālināto mācību apstākļos īstenojamo mazākumtautību izglītības politiku un ārkārtējā situācijā nodrošināt mazākumtautībām piederīgajiem skolēniem iespēju mācīties dzimtajā valodā.

Es ierosinu papildināt likumu ar jaunu pantu. Tā redakciju nupat nolasīja Šteina kungs, bet es to atkārtošu vēlreiz: “Pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, šā likuma darbības laikā var nepiemērot tiesiskā regulējuma noteikumus attiecībā uz mācību satura apguvi valsts valodā.”

Es aicinu deputātus šo manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 13. priekšlikumu: par – 19, pret – 59, atturas – 1.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 14. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Liepiņas, Stepaņenko un Gobzema priekšlikums, kas paredz atjaunot atvieglojumus Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Tātad ir pieteikušies debatēs.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Pēc iepriekšējām debatēm, kad mēs runājām par braukšanas maksas atvieglojumu atcelšanu Rīgas pilsētā, tiešām notika pārvērtības – kaut kādas izmaiņas notika. Bet, manā ieskatā, ar to ir par maz. Ir jāatvieglo pilnībā... jāatjauno braukšanas maksas atvieglojumi.

Vēl nupat, šajā starplaikā, sazinājos ar vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas uzskata līdzīgi.

Interesanti ir tas, ka arī politisko partiju pārstāvji uzskata, ka šie atvieglojumi ir jāatjauno. Bet līdz rīcībai diemžēl nenonāk.

Tāpēc, manā ieskatā, attiecībā uz šīm aizsargmaskām un citiem jautājumiem par to, kādā veidā varētu nodrošināt drošību sabiedriskajā transportā... par to būtu jādomā primāri, un šie atvieglojumi būtu jāatjauno. Jo... Mēs varam paskatīties bildes, kā notiek pārvietošanās sabiedriskajā transportā. Nu, piedodiet, kolēģi, – šie transportlīdzekļi ir pārbāzti... piebāzti jau šobrīd...  pārbāzti tā sauktajās pīķa stundās! Tajos brauc gan seniori, gan jaunieši – visi kopā.

Kāda šeit vispār ir doma? Vai šis ierobežojums, ka cilvēks var braukt tikai par savu naudu, kaut ko maina? Manā ieskatā, tas neko nemaina, tas vistiešāko ietekmi atstāj uz cilvēku makiem.

Tāpēc, manā ieskatā, šie atvieglojumi ir jāatjauno.

Es aicinu atbalstīt gan 14., gan 17. priekšlikumu, ko mēs esam iesnieguši. Šie priekšlikumi kopā... Tas viss strādās daudz veiksmīgāk nekā šobrīd, kad seniori braukt var, bet tikai par savu naudu. Jo tad, kad viņi par savu naudu brauc, – tad viņi ir pasargāti. Bet tad, kad valsts apmaksā viņiem šos braucienus, – tad viņi  nav pasargāti.

Ja paskatāmies šīs bildes, kā sabiedriskajā transportā pārvietojas cilvēki... Izejot no Saeimas vai no rītiem nākot uz darbu, paskatieties, kādi izskatās sabiedriskie transportlīdzekļi! Es braucu ar velosipēdu, es redzu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī šis ir piemērs, kā netiek atbalstīti pensionāri – Rīgas pensionāri. Un tas ir absolūts absurds!

Tātad, ja Rīgas pensionāri brauc par maksu, tad viss ir droši; ja viņi brauc bez maksas, tad nav droši. Ja pensionārs brauc ar atvieglojumiem sabiedriskajā transportā ārpus Rīgas, tad arī ir droši. Tikai Rīgā ir īpaši bīstami, ja ir atvieglojumi pensionāriem.

Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka arī šeit... šai koalīcijai – un jo īpaši “Attīstībai/Par!” ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Pūci! – interesē vairāk tas, kā pretlikumīgi ierobežot Satversmē garantētās cilvēku tiesības. Interesē dažādi amati. Piemēram, tagad izveidos tās padomes “Rīgas namu pārvaldniekā”, kuru agrāk nebija. Tagad izveidos! Ir konkursi izsludināti; tur savējos varēs ielikt ar 3200 eiro algu. Tas interesē!

Jaunupam kā Pūces klasesbiedram droši vien arī ir kādas... pietiekami daudzas intereses Rīgā. Piemēram, nodot kādu uzņēmumu uz privatizāciju. Sabiedrībā jau runā, ka kaut kāda daļa no “Rīgas mežiem” tā varētu būt. Un arī tas pats “Rīgas namu pārvaldnieks” esot jāatdod privāto rokās. Sponsori...

Tas viss interesē šos cilvēkus! Un mēs atkal atgriežamies pie tā, ka partiju finansējums neko nav līdzējis; ir tikai sponsori, iepirkumi, amati un viss pārējais. Un tad, kad ir jānobalso par pensionāriem, lai pensionāri varētu braukt ar atvieglojumiem sabiedriskajā transportā, – tad to nevaram; tad atkal nav politiskās gribas un koalīcijas stabilitātes vārdā ir jānobalso pret pensionāriem.

Tā ir visa atbilde uz to...

Un arī Beitneres-Le Gallas kundze balsos “pret” – tāpat kā visos iepriekšējos balsojumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es aicināšu jūs atbalstīt priekšlikumu. Bet, kā es saprotu, jūs tas neinteresē, jo notiek visādas blakussarunas pa kaktiem. Un Mūrnieces kundze arī neievieš kārtību.

Bet, ja runājam par atlaidēm braukšanai, tad... ne tikai pensionāri, bet arī skolēni... Es domāju, ir tiešām jāatjauno saistošajos noteikumos paredzētās kategorijas... šie atvieglojumi, jo... Mēs ļoti ceram, ka drīz atjaunosies arī interešu izglītība. Bērni ir izslāpuši pēc tā, lai viņi varētu saņemt dažādus pakalpojumus gan sporta skolās, gan arī mākslas skolās. Un arī bērniem būtu tiesības braukt bez maksas – tieši tāpat, kā tas tika noteikts... un arī pensionāriem...

Joprojām mēs tiešām nesaprotam to loģiku... Ja šobrīd braukšanai sabiedriskajā transportā ir ieviesta papildu prasība attiecībā uz šīm sejas maskām, tad ir jāsaprot, ka braukšana sabiedriskajā transportā ir kļuvusi daudz drošāka. Tā taču jūs gribējāt. Un, ja jau jūs esat šo drošuma līmeni paaugstinājuši, tad nebūtu nekādu šķēršļu, lai ļautu pensionāriem izmantot sabiedrisko transportu bez maksas – tāpat, kā tas bija līdz šim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ja šie braukšanas maksas atvieglojumi ir atcelti it kā sabiedrības drošības nolūkos, tad... Tie ir absolūti maldi! Un par to jūs varētu pārliecināties... Ja, piemēram, tā pati Viņķeles kundze kaut reizi būtu izbraukusi ar sabiedrisko transportu un tā vietā, lai (Starpsauciens.)...

Nu jau, Juraša kungs, jūs tik skaļi runājat, ka es jau sevi vairs nedzirdu. (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) A tu, Kaimiņ, aizveries, lūdzu! Tā. Tātad...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es tiešām... Es atgādinu vēlreiz visiem, kas ir šajā zālē: mēs atrodamies parlamentā. Lūdzu ar cieņu izturēties pret parlamentu. (Zālē troksnis. Starpsauciens.)

Lūdzu, turpiniet debates, Liepiņas kundze.

L. Liepiņa. Vienkārši traucē runāt.

Tātad (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze!...”)... Es drīkstu debatēt tālāk, vai debatēs tālāk Jurašs?!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet debates!

L. Liepiņa. Es drīkstu runāt tālāk, vai Jurašs runās tālāk?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet debates! (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze! Jūs ieviesīsiet kārtību?”)

L. Liepiņa. Ieviesīsiet varbūt kārtību zālē?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet debates! (Dep. A. Gobzems: “Jūs vadīsiet... ieviesīsiet kārtību zālē?”)

L. Liepiņa. Tātad, ja šie...

Sēdes vadītāja. Izbeidziet bļaustīties!

Lūdzu, turpiniet debates!

L. Liepiņa. Tas, ka šie atvieglojumi ir atcelti drošības nolūkos, – tie ir absolūti maldi! Par to var pārliecināties, braucot ar sabiedrisko transportu.

Viņķeles kundzei tā vietā, lai vadītu diskotēku ar paceltiem pirkstiem, vajadzētu... Nu, labāk, lietderīgāk būtu, ja viņa sabiedriskajā transportā... nu, kaut vai pensionāriem mācītu, kā pareizi valkāt sejas masku.

Bet būtu vēl labāk, ja koalīcija atklātu patieso iemeslu, kādēļ šie atvieglojumi ir atcelti. Vai tā nav tāda vietas norādīšana “Saskaņas” elektorātam līdz pašvaldību vēlēšanām?

Esiet godīgi pret sevi – kādēļ jūs esat atcēluši šos ierobežojumus? Jo – tas nav stāsts par drošību.

Tas ir absurdi – domāt, ka pensionāri braukā tikai uz lielveikaliem vai uz tirgu.

Es aicinu beigt mānīties un nosaukt lietas īstajos vārdos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Tas, protams, jauki, ka daži deputāti grib lemt ne tikai par valsts lietām, bet arī iejaukties katras pašvaldības darbībā (Starpsauciens.) un lemt par to, ko kurai pašvaldībai darīt. Bet... faktiski, spriežot par priekšlikumu, deputāti nav pamanījuši, ka jau pagājušajā nedēļā Rīgas administrācija nākusi ar paziņojumu, ka izvērtēs iespēju atgriezt... atjaunot atlaides pensionāriem, lai viņi var braukt bez maksas noteiktos laikos... noteiktās stundās.

Respektīvi, šis priekšlikums jau tiek izvērtēts... Jau pagājušajā nedēļā...! Un ja tas būs iespējams... Ja Rīgas administrācija, izvērtējusi to, atzīs to par vajadzīgu, pamatotu un iespējamu, tad tas tiks īstenots. Ne jau Saeimas deputāti tagad lems par to, ko kurai pašvaldībai darīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai-Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā... Es domāju, ka vajadzētu vēl kādu darba grupu noorganizēt, kura izvērtēs iespēju izvērtēt iespēju. (Smiekli.)

Bet nu paturpināšu tēmu par to, ko darīt valstij, ko – pašvaldībai.

Es arī priecājos, ka Butāna kungs iejaucās šajā diskusijā, un ceru, ka arī rūpīgi klausīsies, jo koalīcijas kolēģi tiešām argumentēja iepriekšējās diskusijās šo nepieciešamību noteikt lielāku maksu: tādēļ ka mēs rūpējamies par iedzīvotāju drošību. Tur veselības aspekti tika ņemti par pamatu. Bet te es savukārt aicinu ievērot konsekvenci un padomāt par risinājumiem braukšanai arī citos transportlīdzekļu... satiksmes veidos.

Sabiedriskajā transportā, piemēram, autobusos, mēs redzam, ka vismaz ir mēģināts ieviest divu metru distanci (ir tādas speciālas uzlīmes, ar kurām kaut kā mēģina to pasažieru plūsmu organizēt)... Redzam arī labus piemērus: kad ārvalstīs dzīvojušie tautieši atgriežas Latvijā caur ostu, tad ir attiecīgs eskorts, kas viņus pavada, aizvedot līdz mājām, lai nebūtu daudz laika staigāt apkārt un potenciāli inficēt citus.

Taču palūkojieties, kas notiek ar airBaltic reisiem! Viens piemērs no praktiskas pieredzes, nesen tautiešiem atgriežoties ar repatriantu reisu Rīgā no Amsterdamas: lidmašīna bija pilna, nekādas divu metru distancēšanās iespējas nebija, cilvēki stāvēja rindās uz labierīcībām, stumjoties cits citam virsū, arī no apkalpes puses nebija cilvēku kustībai nekādas organizācijas. Tiklīdz kā nozvana signāls par siksniņas attaisīšanu, visi stāvgrūdām stumjas ārā no lidmašīnas. Tur viņiem iedod aizpildīt veidlapu ar atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieejami nav; arī ar informāciju par personas datu aizsardzību (hipersaitīte uz papīra ir izdrukāta) iespējas iepazīties nav. Un pēc tam, kad cilvēks pamet lidostu, viņam ir vēl sešas stundas – sešas stundas! – laika, lai nokļūtu savā dzīvesvietā. Un tad... Iedomājieties, ko visu tajās sešās stundās vēl var pagūt izdarīt, ņemot vērā, ka pat temperatūra nav mērīta un nav arī vēl kādi citi drošības pasākumi veikti!

Tad jābūt konsekvencei: tad visos transportlīdzekļos rūpējamies par iedzīvotāju drošību, par veselības... preventīviem pasākumiem un neaizbildināmies ar rūpēm un praktisko atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie pensionāri, lai jūs saprastu: mēs tagad runājam par atlaidēm jums Rīgas sabiedriskajā transportā!

Rīgas mēra amata kandidātam Jurašam ir pilnīgi vienalga, viņš vienkārši klačojas ar deputāti Ozolu laikā, kad ir jāaizstāv Rīgas pensionāri.

Pēc tam jums televīzijā Jurašs stāstīs, kā viņš jūs aizstāv, tāpat kā Le‑Gallas kundze un Mūrnieces kundze, kas balsos “pret” šajā balsojumā (un to varēs pārbaudīt pēc tam), saldu mēli stāstīs, kā par pensionāriem iestājās Rīgā!

Tā ir dzīves realitāte – divkosība visos iespējamos veidos. Un vislabāk to nodemonstrēja Jurašs, kuram ir pilnīgi vienalga, kas Rīgas sabiedriskajā transportā notiek. Lai gan viņam kā Rīgas mēra amata kandidātam būtu jādebatē un jāaizstāv Rīgas trūcīgāko iedzīvotāju daļa, tas ir, pensionāri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! No Butāna kunga mēs dzirdējām frāzi: ļaujiet pašvaldībai pašai lemt. Un to pateica deputāts, kurš visrupjākajā veidā iejaucās... diezgan apšaubāmā veidā iejaucās pašvaldības darbā, atlaižot Rīgas domi par tiem pārkāpumiem, par kuriem... Šobrīd mēs redzam – arī jaunā administrācija kaut ko līdzīgu sāk veidot.

Bet, ja runājam par to, ka šai koalīcijai tiešām neinteresē rīdzinieki, tad es tiešām lūgtu Mūrnieces kundzi turpmāk pievērst uzmanību tam, ka deputāti zālē nodarbojas ar blakusdarbiem, un aicināt viņus risināt sarunas tur, kur viņi netraucē pārējiem kolēģiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tad, kolēģi, vispirms paši, lūdzu, ievērojiet to, ko ievērot jūs aicināt citus! (Aplausi.)

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi. (Starpsauciens: “Mēs traucējam kādam?”; “Kam mēs traucējam?”; dep. A. Gobzems: “Mēs runājam pa telefonu, Mūrnieces kundze?”)

Vārds deputātei Lindai Liepiņai, otro reizi. Lūdzu!

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, Butāna kungs kārtējo reizi spridzina ar saviem komentāriem un kārtējo reizi neizmanto (Starpsauciens.) iespēju paklusēt.

Un vajadzētu droši vien iemācīties, par ko var un par ko nevar lemt Saeima, it sevišķi ārkārtas stāvokļa laikā, un ar ko atšķiras pieņemts lēmums no lēmuma, kas ir kaut kādā pieņemšanas procesā. (Dep. J. Stepaņenko: “Par procedūru var, lūdzu?”)

Butāna kungs, ir tik daudz lēmumu, kurus pieņem jau gadu desmitiem šajā valstī, bet kā nevar, tā nevar... Bet jūs jau esat vēl tāds jauns: kur tad nu jums zināt to, cik ātri vai ilgi mūsu valstī tiek pieņemti dažādi lēmumi! Un nevajag izlikties par idiotu, ja jūs tāds neesat.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es aicinu visus, kas atrodas šajā zālē, neļauties provokācijām un saglabāt mieru.

Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Mēģināsim fokusēties uz priekšlikumu.

Es esmu spiests atbildēt Butāna kungam.

Jaunā konservatīvā partija, jūs lēmāt par to, ka domi atlaižat, jūs lēmāt par to, ka ieceļat Attīstībai/Par! cilvēkus domes pārvaldībā. Jūs šobrīd esat vistiešāk līdzatbildīgi – kopā ar pārējiem koalīcijas partneriem! – par to, kas notiek Rīgas domē.

Nevienā no Zaļo un Zemnieku savienības pārvaldītajām pilsētām, nevienā no šīm pašvaldībām, nav atcelti braukšanas maksas atvieglojumi. Nevienā! Visā Latvijā vienīgā pilsēta, kurā ir atcelti braukšanas maksas atvieglojumi, ir Rīga, par kuru jūs, Butāna kungs, esat līdzatbildīgs politiski, jo jūs atlaidāt... un iecēlāt... un šobrīd vienīgais veids... Šobrīd nav pašvaldības pārvaldības. Šobrīd ir valsts iecelta pārvaldība. Un tajā brīdī, kad pagarinājās vēlēšanu termiņš... Šobrīd arī Saeimai ir jāuzņemas atbildība par to, kas tur notiek!

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tehniskais pārtraukums piecas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Turpinām Saeimas sēdi. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas sēžu zālēs.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Es lūdzu atbalstīt bezmaksas braukšanas atjaunošanu daļai iedzīvotāju kategoriju, nodrošināt sociālo atbalstu iedzīvotāju grupām, nepieļaut diskriminējošu attieksmi pret viņiem, un es uzskatu, ka Butāna kunga atsauce uz to, ka nejaukties pašvaldības darīšanās, ir ļoti nekorekta, jo pats Pūces kungs, ministrs, iejaucas ļoti rupji (ko atzina Satversmes tiesa) Ikšķiles iedzīvotāju anketēšanā, rupji pārkāpjot iedzīvotāju intereses un ierobežojot viņu tiesības izteikties.

Pati Satiksmes ministrija ir izsludinājusi sāls ziemas–rudens iepirkumu tagad, pavasarī, lai arī ļoti aizdomīgos un neskaidros apstākļos nodrošinātu ļoti daudzus finanšu līdzekļu izlietojumus neskaidriem iepirkumiem. Manuprāt, miljonu piešķiršana bez īpaša ekonomiska pamatojuma vairākām kompānijām, aizdomīgi iepirkumi Satiksmes ministrijai pieprasa būt krietni korektākai un atbalstošākai pret parastiem iedzīvotājiem, nodrošinot iespēju pārvietoties minimālo prasību nodrošināšanai dzīves vajadzībām. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un neaizbildināties ar ierobežojumiem un nepatiesiem apgalvojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, deputāti Budriķis, Muižniece, Zālīte-Grosa, Riekstiņš un Kazinovskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma: par – 74, pret – 4, atturas – 3.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates par 14. priekšlikumu.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Rīgas pašvaldība pašlaik Latvijā ir viena unikāla pašvaldība, jo pēc būtības tā pašvaldība vairs nav pašvaldība, kas nodrošina savā teritorijā pašpārvaldi, kas pieņem lēmumu, kas atbilst šīs konkrētās teritorijas iedzīvotāju interesēm, jo pašlaik Rīga ir valdošās koalīcijas ārpakalpojuma saņēmēja, piespiedu ārpakalpojuma saņēmēja. Jo, ja Rīgas administrācija rīkotos kā pašvaldība, droši vien tā rīkotos kā Daugavpils pilsētas pašvaldība, kura gan pirmā ieviesa atlaižu atņemšanu pensionāriem, gan pirmā arī atgrieza atpakaļ visas atlaides. Jo tā ir nepārtrauktā kontaktā ar saviem iedzīvotājiem un saprot, kas ir nepieciešams konkrētajā brīdī un kas būtu labs pilsētas iedzīvotājiem. Rīgas administrācija rīkojas tā, kā viņiem liek no augšas ārpakalpojuma sniedzējs, jo viņi negrib uzklausīt to, ka pensionāriem (viņu makiem) pašlaik braukšanas maksa ir nepanesams, smags slogs. Viņi uzklausa... norāda tikai uz to, ka viņi uzklausa epidemiologus, – arguments, kuru var apšaubīt. Un, es domāju, jebkurš normāls cilvēks piekrīt tam, ka viss, kas pašlaik notiek, – tā ir spēle “labais un sliktais policists”, jo administrācija ir sliktais policists, un, kad nāks Rīgas ārkārtas vēlēšanas, parādīsies tie labie policisti, kuri solīs, ka, lūk, būs jums atpakaļ tās atlaides. Būs, būs, bet tikai nobalsojiet par mums! Netīra politiska spēle. Tāpēc, lūdzu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Paldies Regīnai Ločmeles-Luņovas kundzei par to, ka pieminēja Daugavpili, jo citādi jau likās, ka paliks joprojām spēkā Viktora Valaiņa vārdi, ka ārpus Rīgas jau nav nevienas pašvaldības, kura būtu lēmusi par braukšanas maksas atvieglojumu atcelšanu.

Kā labi var atrast informāciju Daugavpils mājaslapā, tad jau 16. martā Daugavpils lēma par visu braukšanas maksas atvieglojumu atcelšanu pilnīgi – pilnīgi! – visiem, un Rīga sekoja tikai Daugavpils labajam piemēram.

Un tad ir jājautā šiem deputātiem, kuri tagad ierosina šo priekšlikumu Rīgā, – kur tad viņi bija brīdī, kad Daugavpilī bija atcelti šie braukšanas maksas atvieglojumi? Kāpēc tad nebija priekšlikuma, ka vajag atjaunot šos atvieglojumus? Pareizi, jo Daugavpili taču vada SASKAŅAS pārstāvis, nevis kāds cits pārstāvis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

No manis buča Butāna kungam. Paldies! SASKAŅA prot labi valdīt, un Daugavpils tam ir piemērs. Un lūdzu jūs, sekosim līdzi labajam Daugavpils piemēram un atcelsim visus ierobežojumus, lai Rīgas pensionāri brauktu kā agrāk – bez maksas!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Butāna kungs! Esiet, lūdzu, uzmanīgāks! Valaiņa kungs minēja ZZS...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Mēs jūs ļoti slikti dzirdam! Moderatoram un Tehnikas nodaļai...

D. Reizniece-Ozola. ... kā piemēru, nerunājot par Daugavpili.

Bet ar Rīgu, jums jāsaprot, ir īpaša situācija. Nevienā citā pašvaldībā nav atlaista pašvaldības vadība un nav iecelti trīs ierēdņi, kas maz ko saprot no pašvaldības darba. Kāpēc es tā saku? Vēl pirms neilga laika bija intervija “Krustpunktā”, kur administrācijas vadītājs ne uz vienu jautājumu par Rīgas pašvaldības darbu nevarēja atbildēt pēc būtības. Viņš uz visu atbildēja, ka viņam nav informācijas, ka viņš nav iedziļinājies, ka viņš nezina.

Tādā situācijā, ja administrācija nezina vai nevar, vai kaut ko saprot pilnīgi šķērsām, tad Saeimai ir jānāk palīgā un jāpasaka, kas ir jādara. Šinī gadījumā – ka nedrīkst atcelt pensionāriem braukšanas atvieglojumus un ka tam nav nekāda sakara ar veselības aprūpi, un tam nav nekāda sakara... izņemot to, ka tā ir, tiešām jāpiekrīt Ločmeles-Luņovas kundzei, netīra politiska spēle.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis, 14., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Liepiņas, Stepaņenko un Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 14. priekšlikumu: par – 33, pret – 56, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 15. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Vucāns, Daudze, Bergmanis, Augulis, Liepiņa, Gobzems, Stepaņenko, Šmits, Papule un Švecova, paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt mērķprogrammu radošo nozaru atbalstam vismaz 40 miljonu eiro apmērā. Šobrīd... Šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies, kolēģi!

Mēs paskatāmies kalendārā – ir jau 19. maijs. Vairāk nekā divus mēnešus mēs esam ārkārtas situācijā un ir ierobežota gan pārvietošanās, gan tikšanās brīvība, publiskie pasākumi ir liegti, vien pamazām sākot mazliet ko atvērt un liberalizēt. Un šajā laikā ir divas nozares, kas ir ārkārtīgi cietušas. Tā ir tūrisma nozare, un tā ir kultūras un pasākumu organizēšanas nozare.

Tas, ko šo divu mēnešu laikā valdība ir spējusi izdarīt, – šodien tūrisma nozarei un ministram Vitenbergam, un deputātiem iedot kurvīti samazinātam PVN, kas būtu mērķtiecīgs atbalsts šai nozarei, savukārt pirms dažām dienām kultūras ministru, Puntuļa kungu, aizsūtījusi mājās labot kļūdas.

Paskatāmies, ko dara kaimiņvalstis. Es papētīju – Igaunija, piemēram, kultūras jomai jau marta beigās ieviesa krīzes stipendijas (arī reģionos) individuāliem māksliniekiem, kur mūsu valdība vēl meklē kritērijus un nevar saprast, kā gan atbalstīt individuālu mākslinieku, kas nepieder nevienai radošai organizācijai. Lietuva kopumā jau ir lēmusi par 68,3 miljonu atbalstu dažādiem pasākumiem, tai skaitā arī infrastruktūras attīstības pasākumiem. Latvija – nu, pagaidām apaļu nulli kultūrai ir piešķīrusi. Kāpēc tas ir slikti? Tādēļ, ka arī esošā dīkstāves pabalsta sistēma... kur ļoti daudzi autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksu veicēji, pašnodarbinātie, kas ir raksturīgi kultūras nozarei, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atbalstu nesaņem nemaz vai saņem ļoti niecīgu.

Un mēs esam piedāvājuši savu redzējumu gan par finansējuma apjomu, gan arī priekšlikumu tiem pasākumiem, kurus vajadzētu atbalstīt kultūras jomā, lai beidzot pieņemtu lēmumus.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

(Skaņas pārrāvums.)... ministrija tiešām ir izstrādājusi nacionālās kultūras nepārtrauktības plānu un to darījusi sadarbībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, privātajiem producentiem, nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Radošo savienību padomi, kas atbildīga par individuāliem māksliniekiem, kuriem radošās personas likuma ietvaros piešķirts radošās personas statuss.

Kopējā atbalsta summa ir aptuveni 30 miljoni. Šo nacionālās kultūras nepārtrauktības plānu koalīcija konceptuāli ir atbalstījusi. Tas ietver arī šos opozīcijas priekšlikumus, ko jūs redzat priekšlikumā.

Un šobrīd Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju strādā pie finanšu precizēšanas, lai sabiedrība gūtu šo finanšu atbalstu, tā ka atbalsts būs.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es priecājos, ka atbalsts vispār būs. Bet tas, kas jums jāsaprot, ka laikam ir nozīme. Un jūs to tagad notriecat politiskās spēlītēs, konkurences cīņā un greizsirdībā. Tā vietā, lai Puntuļa kunga priekšlikumu atbalstītu, jūs liekat viņam labot savu piedāvājumu, saīsinot atbalsta laiku un atbalsta apjomu. Es pirmo reizi redzu, man liekas, tā tāda interesanta parādība, ka krīzes laikā kvotē idejas. Ja agrāk bija budžeta veidošanas procesā kaut kādas politiskās kvotas vai deputātu kvotas, tad tagad šķiet, ka ir šausmīga greizsirdība uz jebkuru politisko spēku, tās ministru vai kādu Saeimas pārstāvi, kas nāk ar kādu ļoti vajadzīgu ideju kādas nozares atbalstam. Tad visiem šķiet, ka mums arī vismaz kaut ko vajag, lai būtu ko politiski pārdot, vai vismaz paliksim kāju priekšā, lai ne tik ātri un ne tik viegli tas atbalsts tiktu piešķirts. Tas, kas jums jāsaprot šajā gadījumā, – vairāk nekā 11 tūkstoši kultūras nozarē strādājošo tādēļ cieš.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Divi mēneši, divi metri, un... un tagad šitas te vārds “būs” – tas jau skan kā lamuvārds. Būs! Izejiet uz ielas un kādam uzņēmējam vai radošo nozaru pārstāvim pasakiet “būs”. Solīt sola, bet nedeva. Ko nozīmē “būs”? Cik ilgi jūs barosiet ar to “būs”? Tas tāpat kā pirms diviem mēnešiem – Reirs iznāca un pateica “ir”. Nu, divi mēneši paiet, skatāmies – nu nav. Nu nav, tā kā bijām domājuši sākumā. Tad, kad Ritvars Jansona kungs saka “būs”... Kas būs? Čiks un viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlos norādīt uz to, ka Kultūras ministrija bija pirmā, faktiski sākoties šim ārkārtas stāvoklim, kas piedāvāja risinājumu, lai dīkstāves atbalsts tiek sniegts arī pašnodarbinātajām personām. Pirmā ar šādu iniciatīvu nāca, guva atbalstu, vēlāk arī šos pasākumus precizējot. Un, jā, kā teica Jansona kungs, šobrīd notiek aktīvs darbs Ministru kabinetā, lai vienotos, lai pārliecinātu un panāktu plašu atbalstu jau ļoti jaudīgiem (es gribētu teikt, uz Baltijas valstu fona jaudīgākiem) atbalsta pasākumiem Latvijas kultūras cilvēkiem. Un vienā ziņā es pilnīgi piekrītu Danai Reizniecei-Ozolai – politiskai greizsirdībai šeit nav vietas, un to es aicinu ņemt vērā ikvienam, arī šī priekšlikuma iesniedzējiem, jo mēs visi ļoti labi saprotam, ka sniegt šo priekšlikumu būs... sniegt atbalstu kultūras cilvēkiem būs iespējams tad, ja par to būs plaša izpratne, plaša vienošanās un par to būs atbalsts Ministru kabinetā. Tāpēc šeit nav būtiski... Es pilnīgi piekrītu – jo ātrāk panāksim atbalstu, jo labāk. Mēs darām visu iespējamo, lai tas būtu ātrāk. Mēs aicinām arī šī iesnieguma autorus darīt... palīdzēt mums, darīt to, lai tas izdotos ātrāk, uzrunāt Finanšu ministriju, uzrunāt, iesaistīt dažādas sabiedriskās autoritātes, uzrunāt dažādu partiju biedrus, un es domāju, ka mēs esam tuvu rezultātam. Cenšoties vienam otru pārbalsot, diemžēl bez rezultāta var palikt ne kultūras nozare vien. Un es domāju, ja mēs būtu patiesi pret sevi, tad arī opozīcijas pārstāvji to ļoti labi saprastu. Tā ka paldies, ka jūs aktualizējat šo jautājumu un parādāt, ka jūs arī esat kopā ar mums, un es ļoti ceru, ka mēs rezultātu panāksim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man... apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Gobzems. Jaudīgi – teica Raivis Dzintars. Vienīgais, ko Nacionālā apvienība jaudīgi ir izdarījusi, ir Imantu Parādnieku iekārtojusi padomnieka amatā pie Krišjāņa Kariņa. Visjaudīgākā Latvijas un Latvijas kultūras samazināšanās telpa ir notikusi laikā, kad Nacionālā apvienība ir bijusi pie varas, kad latviešu skaits Latvijā ir samazinājies. Tas ir vienīgais, kas ir jaudīgi.

Vēl jaudīgi ir tas, ka šobrīd tiek lemts, ka tajā skaitā Kultūras akadēmijā un Mākslas akadēmijā tagad būs padomes. Tā kā padomju laikā. Jaunas barotavas. Krīzes laikā tas jau tiek lemts. Tas ir ļoti jaudīgi. Padomju vara tagad izlems, ko darīt kultūrā, mākslā un visur citur. Jaudīgi droši vien ir tas, ka arī saviem būvniecības kaut kādiem, es pieļauju, sponsoriem mēs sakām, ka mēs tagad nevis palīdzēsim māksliniekiem (zinot, ka mums ir fantastiski mākslinieki, pasaulē slaveni mākslinieki)... mēs nevis viņiem palīdzēsim... un mēs atkal betonā iegrūdīsim. Par to kāds deputāts iepriekš parlamentā runāja, un tagad viņš to ir aizmirsis. Vienīgā sildīšana būs betons, tukša koncertzāle... uzbūvēsiet tagad. Ģeniālākā ideja kultūras sildīšanai ir tā, ka jūs tagad, krīzes laikā, būvēsiet koncertzāli! Kas tur ies – tajā koncertzālē? Visi tie, kas emigrēs pēc šīs krīzes, kam šī valsts, mūsu valsts, diemžēl vairs nebūs vajadzīga? Visi tie, kam jūs nepalīdzējāt? Tie? Tie tur ies? Nē, neies! Jau tagad mums koncertzāles nav pārpildītas. Bet mums ir salīdzinoši trūkumā esoši mākslinieki un kultūras darbinieki. Mums ir visstraujāk depopulētā teritorija... Latvijā... Nacionālā apvienība, un jūs sakāt – jaudīgi. Raivi Dzintar, kas ir jaudīgi? Jūsu algas? Jūsējā personīgi un Mūrnieces kundzes alga? Tas ir jaudīgi? Kaimiņam nav jaudīga alga, viņam nepietiek, viņam no rokas mutē ir jādzīvo. Bet jums droši vien...

Bet varbūt arī šajā lietā jums nevajag rīkoties... kā Valsts ieņēmumu dienests 16. martā, cik es atceros, teica, ka nav risinājuma par patentu maksājumiem, tagad ir 19. maijs – joprojām nav risinājuma. Kad jūs palīdzēsiet? Tā kā Kariņš pēc 15 gadiem PVN samazinās? Un tāpat nespēj samazināt. Kad jūs beigsiet melot? Kad jūs palīdzēsiet? Kurā datumā? Nosauciet datumu, kad jūs palīdzēsiet cilvēkiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vēl neliela piebilde. Nu, par to naudu, nezinu – būs vai nebūs, tas nav no mums atkarīgs.

Viens neliels ieteikums varbūt Nacionālajai apvienībai, kuras pārziņā ir šī kultūras nozare. Igaunijā jau pirms, manuprāt, divām nedēļām noteikti bija gatavs tāds laika grafiks pasākumu organizatoriem un visiem cilvēkiem, kas darbojas kultūras jomā. Laika grafiks, tāds kā kalendārs, teiksim, no 1. jūnija... kas ir atļauts no 1. jūlija... un tas ir ļoti būtiski, ja, pat līdz gada beigām, nu, uz... pasākumu ierobežojumi, teiksim, uz cilvēku skaitu, uz to, vai pasākumi brīvā dabā vai slēgtās telpās. Un šiem cilvēkiem šī informācija ir ļoti nepieciešama, lai zinātu, kā plānot savu biznesu. Šī neziņa par nākotni šobrīd varbūt dzen lielākā izmisumā šos cilvēkus, kas darbojas šajās sfērās, nekā varbūt tas atbalsts, ko nezina, vai viņi saņems.

Tā ka lūdzu arī par to padomāt. Un, ja ir vajadzīgs Igaunijas piemērs, es to varu nosūtīt kādam, kā tas izskatās Igaunijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Kultūras ministrs, protams, ir ļoti simpātisks ministrs mums, bet vienlaicīgi viņš droši vien ir arī vājš ministrs, jo kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas Latvijā pagāja divi mēneši un viena nedēļa, bet joprojām pašnodarbinātiem nav nodrošināta pat minimāla dīkstāves pabalsta saņemšana, nav nodrošināti dīkstāves pabalsti un jebkurš atbalsts patentmaksātājiem, jo ar to kultūras ministrs nodarbojas divus mēnešus un vienu nedēļu.

Nesen tiešām izlasījām, ka, lūk, ir atrasta recepte Kultūras ministrijā kultūras jomas stiprināšanai Latvijā. Lūk, akustiskā koncertzāle, kura būs gatava – kad? Pēc trim, četriem, pieciem gadiem? Kā kultūras jomai pašlaik plānot savus nākotnes ienākumus? Ar ko rēķināties – ka atkal tiks savējam? Un vai tiešām tas ir kultūras jomas atbalsts, nevis jūsu iemīļotās būvniecības nozares atbalsts? Esiet, lūdzu, godīgi, bet mēs, opozīcija, turpināsim jūs stiprināt un stiprināsim arī Kultūras ministriju, lai viņiem būtu par ko atskaitīties kultūras jomas darbiniekiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es vēlētos izteikt atzinības vārdus Raivim Dzintaram. Tam, ko viņš pateica, var piekrist vai nepiekrist, bet tas, kas atstāja uz mani ļoti dziļu iespaidu, ir tas, ka šajā Saeimā Raivis Dzintars ir faktiski vienīgais, kurš ir spējīgs vismaz kodolīgi pamatot, pēc būtības argumentēt, atbildēt opozīcijai un vispār paust savu viedokli.

Un es te, kolēģi, domāju, ka, nu, īpaši tādām partijām kā... kuras sevi uzskata, tā teikt, par viseiropeiskākajām, visgudrākajām un... nekā visi citi... Nu, ja kāds pirms 10 gadiem, piemēram, teiktu man vai kādam citam, ka 13. Saeimā vienīgais deputāts, kurš visā Saeimā būs vispār spējīgs kaut kā pamatoti izteikties par savu pozīciju un to aizstāvēt, būs Raivis Dzintars, nu, es nezinu, cik daudzi tam ticētu. Un ko tas nozīmē, kolēģi? Nu... cik zemu, cik zemu daži ir krituši, ja Raivis Dzintars... Nacionālā apvienība faktiski palikusi vienīgā partija, kura ir spējīga pamatot, argumentēt savu nostāju.

Padomājiet par šo, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi, pirms dažām nedēļām mēs, opozīcija, sniedzām priekšlikumu par to, lai atļautu baudīt mākslu un tostarp arī kinomākslu attālināti, sēžot automašīnā, un saņēmām atteikumu.

Un atkal pēc divām nedēļām mēs redzam, ka šis priekšlikums tika ņemts vērā. Nu, šī greizsirdība tiešām ir tik liela, tik liela, ka jūs paši sev tā kā iešaujat kājā un tiešām visus tos labos priekšlikumus, kurus mēs sniedzam, jūs tā kā attālināt par divām nedēļām, nu, faktiski... Es domāju, ka cilvēki jau tāpat neatcerēsies, kurš bija tas rosinātājs, un jums tiešām nav, par ko satraukties.

Bet, ja mēs runājam par Dzintara kunga ieteikumu mums mēģināt aizkliegties līdz finanšu ministram un darba grupai, tad es jums varu pateikt vienu interesantu lietu – opozīcija nekad netiek aicināta šajās darba grupās. Lūdzu, ņemiet vērā šo! Mēs nekad netiekam aicināti. Tas, ko mēs varam darīt, ir sniegt šos priekšlikumus, ko mēs arī darām ļoti aktīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram otro reizi.

R. Dzintars (NA).

Jā, paldies.

Kolēģi, tāda jocīga sajūta, protams, no SASKAŅAS dzirdēt komplimentus, bet lai nu tas paliek.

Nu, īstenībā jau opozīcija dara savu darbu un kritizē un, redzot, ka kaut kas notiek, cenšas iesniegt priekšlikumus ātrāk, un tas viss ir arī saprotami. Tāpat kā saprotami, ka tiek kritizēts ministrs, saukts par vāju un tā tālāk. Nu, riskanti būtu tad, ja, piemēram, nozares pārstāvji, nozares pārstāvošās organizācijas tā teiktu, nevis to teiktu opozīcija, bet, piemēram, komisiju sēdēs, kur ministrs prezentēja paveikto un iecerēto... tad mēs tomēr jūtam pietiekami lielu atbalstu mūsu ministram, jo arī visi šie priekšlikumi – tie tomēr ir sadarbībā ar nozarēm veidoti. 32 miljonu plāns attiecas uz cilvēkiem. Mēs runājam par atbalstu radošajām personām, par valsts pasūtījumu, nevis par betonu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nacionālā apvienība! Zināt, jūsu argumentācija – tā ļoti amizanti izskatās no malas. Varbūt jūs paši to neredzat, pašiem jums liekas, ka jūs runājat ļoti saturīgi un ļoti jēdzīgi, bet no malas tas atgādina tādu komēdijas... man atgādināja vienu komēdijas filmas sižetu, kur mēģināja nozagt behemotu, un, lai viņu nozagtu, viņu vajadzēja no sākuma iemidzināt. Un tad pēc plāna viņiem tas neizdevās īsti, jo izrādījās, ka behemots guļ. Tad viņi teica, ka... Vispirms tad vajadzētu viņu pamodināt. Priekš kam? Priekš tam, lai viņu varētu iemidzināt. Tas ir apmēram tas pats, ko jūs tagad piedāvājat. Ja jau jums tik tiešām rūp kultūras darbinieku nākotne, rūp atbalsts viņiem un jūs tagad stāstāt, cik milzīgi... visādas milzīgas problēmas jums ir jārisina... lūk, šeit ir gatavs lēmums. Jums vienkārši atliek to atbalstīt, un šī problemātika būs atrisināta. Pretējā gadījumā jūs tagad rīkojaties kā šie behemota zadzēji. Stāstāt vienu, bet īstenībā jums galvā ir kaut kāds pavisam cits plāns, un rezultātā kultūras darbinieki, par kuriem jums ir pienākums rūpēties, kas ir jūsu nozare, jums uzticēta politiskajā pārraudzībā, vienkārši turpina mocīties. Un tie esat jūs, kas tagad moka Latvijas kultūru un badina to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 15. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Daudzes, Bergmaņa, Auguļa, Liepiņas, Gobzema, Stepaņenko, Šmita, Papules un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 15. priekšlikumu: par – 30, pret – 50, atturas – 4.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 16. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Vucāns, Augulis, Dombrovskis, Liepiņa, Gobzems, Stepaņenko, Šmits, Švecova un Papule, paredz šajā likumā papildināt pārejas noteikumus, nosakot, ka Ministru kabinets nekavējoties aptur jebkāda veida darbības, kas saistītas ar Ministru kabineta 2020. gada 7. maija sēdes lēmumu par 250 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā līdz atsevišķa Saeimas lēmuma saņemšanai par konkrēto ieguldījumu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mēs jau diskutējām par ieguldījumu airBaltic un par nepieciešamību saņemt Saeimas atbalstu šādam lēmumam, arī nodrošinot deputātiem nepieciešamo informāciju, kas pārliecinātu par investīciju nepieciešamību, par biznesa plānu un tā nopietnību, un par izdevīgumu arī Latvijas iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem.

Zināt, ir tā, ka krīzes situācijas tiešām nereti ir arī labs brīdis investīcijām jeb ieguldījumiem. Un pieredzējuši uzņēmēji to izmanto kā tādu iespēju laiku. Es domāju, ka tas ir viens no tādiem faktoriem, kas jāņem vērā, vērtējot plānotos ieguldījumus arī airBaltic. Valsts no savas puses ir solījumu devusi ieguldīt 250 plus 36 miljonus. Un tad ir jautājums, ko dara mūsu partneris, jo Latvijas valsts nav vienīgais akcionārs. Otrs akcionārs ir Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošais AIRCRAFT LEASING 1, kam pašlaik pieder gandrīz 20 procenti akciju, un loģiski būtu, ka viņš arī uzņemtos risku un ieguldītu proporcionālu finansējumu airBaltic glābšanā. Bet viņš to nedara. Latvijas valsts ir vienīgais ieguldītājs, un mūsu daļas līdz ar to palielinās no 80,05 procentiem uz 91 procentu. Mēs esam vienīgie, kas iznes šo finanšu slogu. Vienlaikus arī ministrs komentēja, ka nav izslēgts, ka privātais investors kaut kad nākotnē varētu piedalīties. Paskatīsies, kā tas viss beigsies, ja tiks ar sausām kājām cauri, varētu vēl padomāt par ieguldījumu, bet šobrīd var redzēt – cilvēks, kurš acīmredzot biznesa plānu ir redzējis, atšķirībā no mums, ar savu naudu riskēt negrib.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! 2020. gada 6. maija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē tika uzklausīti airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Tāpat tika pieprasīta informācija no Satiksmes ministrijas par esošā finansējuma pārdali, kā arī pieprasīto un piešķirto valsts finansējumu tās resoram. Komisijā tika saņemti materiāli, un kopējie 417 miljoni tika atspoguļoti uz divām lapaspusēm, neskatoties uz to, ka tika pieprasīta detalizēta informācija ar ierobežotu pieejamību. Mēs varam uzdot jautājumu: vai tas ir normāli – lemt par 417 miljoniem, nezinot, kam tā nauda būs paredzēta, un mēs ļoti labi zinām, ka šī parāda slogs gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem. Vai mums pašiem nerodas jautājums, kāpēc šo divu mēnešu dīkstāvi mēs apmaksājam gandrīz pilnā apmērā, kādi bija airBaltic gada ieņēmumi iepriekšējos gados? Bet vēlos vērst uzmanību, ka šī nozare ir cietusi un, protams, arī ir nepieciešams atbalsts. Tādēļ, kolēģi, redzot šo ārkārtas izsaimniekošanas situāciju, es aicinu KPV LV frakcijas deputātus, citu frakciju deputātus un neatkarīgos deputātus iesniegt priekšlikumu par ārkārtas situācijas pārtraukšanu ar šī gada 25. maiju. Paldies, un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka ir daži precizējumi un nepareiza atbalstāmā summa, kas ir ierakstīta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi, tad, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apsvēra iespēju piešķirt ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, šo papildu pabalstu, tad, protams (viens no variantiem bija ikmēneša pabalsts toreiz vēl 180 eiro apmērā)... un, redziet, viens no mīnusiem, kas tika minēts pie šī pirmā varianta, bija, ka tas ir pārāk dārgi un ka šis “pārāk dārgi” (tie ir divi mēneši pabalsta izmaksas ģimenēm) izmaksātu 2,82 miljonus. Tas ir gandrīz vai simtreiz mazāk – simtreiz mazāk!... simtreiz mazāk, nekā jūs šobrīd akli mēģināt iegāzt airBaltic. Un tā, kā Ģirģena kungs teica, – nesniedzot pienācīgu pamatojumu un vienkārši uzgrūžot šo parādu šīm pašām ģimenēm, kurām jūs vienkārši atvēlat nieka 150 eiro vienu reizi, lai tās vienkārši vairāk jūs netraucētu ar savām problēmām. Tas ir nožēlojami.

Paldies Ģirģena kungam par priekšlikumu. Es domāju, ka ir tiešām pienācis laiks izbeigt izmantot šo ārkārtas situāciju klajai zagšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es uzsvēršu, ka šeit runa nav par to, vai sniegt atbalstu vai nesniegt atbalstu grūtībās nonākušajai nacionālajai aviokompānijai. Bet runa ir par to, vai tas ir pieņemami, kā rīkojas valdība, absolūtas slepenības apstākļos pieņemot lēmumu par vairāk nekā 280 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu tomēr privātas aviokompānijas pamatkapitālā, nekādi nekonsultējoties ar likumdevēju, neiepazīstinot likumdevēju ar šīs kaut kādas analīzes pamatojumu šādam lēmumam. Vai tas ir pieņemami? Un atbilde ir, ka tas ir kliedzoši, kolēģi, un tas ir absolūti nepieņemami. Un, ja jūs (es nezinu, kas bija tam visam virzītājs un iniciētājs), Jaunā konservatīvā partija... ja jūs uzskatāt, ka šis jūsu kārtējais piemērs, nu, tas... godīgi, gudri un kā tur bija... ka tas ies cauri bez jebkādiem jautājumiem no sabiedrības puses, nu tad jūs pavisam neesat gudri, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, Butāna kungs, jūs esat joprojām Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Un joprojām jautājums ir aktuāls. Jūs varētu, nu, vienreiz pa visu šo laiku atpelnīt savu atalgojumu – trīs tūkstošus eiro – un 40 eiro kompensāciju par autobusu un uzkāpt tribīnē, un paskaidrot Latvijas sabiedrībai vismaz tik elementāru detaļu. Vai 285 miljonos, kas tiek ieguldīti airBaltic... tas nozīmē to, ka privātā akcionāra akciju sadaļa tiks samazināta vai netiks? Proti, vai privātajam akcionāram tiks faktiski uzdāvināti miljoni? Numur viens.

Numur divi. Paskaidrot – kur tieši tiks ieguldīti 285 miljoni? Sabiedrībai to paskaidrot – sabiedrībai interesē, Butāna kungs, kā jūs pildāt savus amata pienākumus. Tas ir jūsu uzdevums, jūs esat valsts amatpersona. Un paskaidrojiet sabiedrībai, kas notiks ar 285 miljoniem un vai jūs pats uzņemsieties personisku atbildību, ja šie miljoni tiks nozagti ārkārtas situācijas ietvarā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi, es nebūtu parakstījis šo ierosinājumu... vai atsaucis savu parakstu, ja mēs šīs dienas pirmajā cēlienā būtu atbalstījuši tādu loģisku parlamenta vēlmi (deputātu iesniegtu vēlmi) redzēt detalizētāk, kam tieši šo naudas summu tiek paredzēts novirzīt. Ar mūsu masku iepirkumu... iepirkšanas piemēru, es domāju, ka ir tikai normāli, ka mēs sniedzam tās atbildes sev un sabiedrībai, lai neradītu lieku stresu.

Bet man arī viena replika. Visu šo, kā mēs vadām šo krīzi... Man ienāca prātā viena cita replika uz Ivara Zariņa teikto joku par behemotu, kurš guļ un tad tiek modināts, lai iemidzinātu vēlreiz. Tur, starp citu, Ivar, ir loģika kaut kāda vēl. Man šis vairāk atgādina... tas, kā mēs jau divus mēnešus vadām krīzi, tādu citu vienu joku par behemotiem, kur viens behemots sēž peļķē un laiž burbuļus, skrien garām otrs un saka: “Klausies, draugs, skrienam ķert tauriņus!” Otrs saka: “Jā, es tagad te visu pametīšu un iešu ķert tauriņus...” Un tieši tā tie cilvēki, kas šobrīd krīzē cietuši, īpaši privātajā sektorā, vienkārši skatās, kā mēs laižam burbuļus un ķeram tauriņus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Atbildot uz deputātu dažādajām, teiksim, diskusijām, varu teikt, ka... varu apbēdināt – tas neesmu es viens vai tas nav viens ministrs, kurš pieņem lēmumu vienpersoniski par finansējuma piešķiršanu kādai kapitālsabiedrībai. Jūsu zināšanai, to dara visa valdība kopā, izvērtējot situāciju, analizējot plusus, mīnusus, riskus un tamlīdzīgi. Tas no vienas puses.

No otras puses, ja mēs paskatāmies, ko Latvijas valstij dod kompānija airBaltic. Tātad iepriekšējā gadā kompānija ir... uzņēmums ir samaksājis aptuveni 18 miljonus valsts budžetā. Vai opozīcija, deputāti, kas šeit debatēja, uzskata, ka šie 18 miljoni valsts budžetā nav vajadzīgi? Vai tās darba vietas, ko nodrošina airBaltic, nav vajadzīgas? (Starpsauciens: “Viņi jau nenodrošina!”) Vai tas pienesums, ko dod airBaltic uzņēmējdarbībai Rīgā un Latvijā, nav vajadzīgs? Nu, ja tāda ir mūsu opozīcija, tad diemžēl, manuprāt, šeit debatēm pat īsti nav vietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka ministram Linkaitam vajag nekavējoties atlaist no darba savu parlamentāro sekretāru un pieņemt kādu citu. Jo, Butāna kungs, jums informācija... Es nezinu, kur esat pavadījis visu šo laiku, kamēr jūs it kā strādājat par parlamentāro sekretāru. Valdībai visu dokumentāciju – valdībai! – sagatavo tieši atbildīgais ministrs no jūsu partijas. Pārējie ministri to atbalsta vai neatbalsta. Bet tā primārā atbildība ir tomēr saistīta ar ministru, kurš ir sagatavojis lēmumu. Un tas ir jūsu ministrs, Butāna kungs.

Tālāk. Attiecībā uz jūsu argumentāciju... Ja mēs sekojam šai jūsu ļoti interesantajai loģikai, tad sanāk – kas? Tad jebkuru summu nodokļu maksātāji var samaksāt, lai noturētu vienu kompāniju? Tad kāpēc tie 285...? Varbūt 500... pēc jūsu loģikas? Tad 500 miljoni eiro arī – okay? Varbūt... Ko tad? Miljardu varbūt, lai tikai noturētu vienu...?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tikai gribētu atgādināt vēlreiz, ka jautājuma būtība nav par to, vai airBaltic ir jāsniedz palīdzība vai nav, bet par to, kādā veidā un kur šie līdzekļi tiks novirzīti.

Un, Jāni, tev... nevis tev debates traucē... tavs amata pienākums... Ieklausies tajā amata nosaukumā: parlamentārais sekretārs – cilvēks, kurš uztur saiti starp valdību un parlamentu. Tieši tev šodien, ja ministrs nav varējis ierasties, bija jābūt šeit (tribīnē vai savā vietā) un jāskaidro – tik detalizēti, cik valsts interesēs to var izdarīt –, kam tieši šī naudas summa aizies.

Viss!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tomēr aicinātu Butāna kungu atbildēt uz virkni jautājumu.

Kur tiks ieguldīti attiecīgie līdzekļi? Numur viens.

Numur divi. Vai tiks samazināta privātā īpašnieka, akcionāra, daļa uzņēmumā? Ja netiks – kāpēc?

Trešais. Ieguldīšana pamatkapitālā – tas nozīmē, ka šie līdzekļi pēc tam tālāk tiks kaut kur izlietoti. Kur tie tālāk tiks izlietoti?

Un pabeidzot. Butāna kungs, jums vajadzētu atcerēties, ka Latvijas valsts vēsturiski airBaltic ir ieguldījusi tik daudz – tik ļoti daudz!–, ka tagad sākt skaitīt, ka kaut kas ir iemaksāts valsts budžetā, ir vienkārši nekorekti.

Tāpēc sabiedrībai ir tiesības zināt, kur katrs santīms tiek izlietots. Un jums kā parlamentārajam sekretāram ir jāsniedz... tas ir jūsu amats, jūsu pienākums – sniegt atbildi uz šiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Butāna kungs! Ja airBaltic strādātu šobrīd tikpat labi, kā tas ir bijis pie pilna apgrozījuma, pilnas jaudas un ar milzīgu apriti cilvēku skaita ziņā, tad šis ieguldījums būtu jāatstrādā vairāk nekā 10 gadus. Vairāk nekā 10 gadus, ja situācija būtu tikpat laba, kā tā bija pirms ārkārtas situācijas!

Jūsu pienākums būtu šeit pastāstīt, kāds ir plāns, cik gadu garumā patiesībā šis ieguldījums atmaksāsies. Tas ir tikai viens no jautājumiem.

Otrs jautājums. Es atceros – arī 2011. gadā... jūsu partijas biedrs Gatis Eglītis... tolaik, manuprāt, no Eiropas Komisijas puses arī uztraucās, vai šis ieguldījums neatstās negatīvu ietekmi uz valsts budžeta deficīta bilanci.

Tas ir vēl viens jautājums. Es tikai divus minēju, bet tādu ir ļoti daudz.

Jums profesionāli būtu jāizskaidro Saeimas deputātiem, nevis jāmāžojas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā... Butāna kunga paziņojums, ka Satiksmes ministrija nav atbildīga par šitik liela finansējuma piešķiršanu lidsabiedrībai airBaltic, ir neizprotams. Un, manuprāt, viņa paziņojums, ka visi ministri ir atbildīgi, vairāk izskatās, es atvainojos, pēc organizētas grupas piesegta, finansiāli nepamatota darījuma... budžeta līdzekļu izsaimniekošanas darījuma, kas netiek nekādā veidā... jau pašlaik arī... ne komentēts, ne izskaidrots.

Tā ka Butāna kungs organizētā grupā, ar veselu... citu dalībnieku dalību, ir akceptējis un... nemaz nezinot, vai... atbalstot vai pat mudinot izdarīt šo noziedzīgo nodarījumu, ir ieguldījis – bez pietiekama ekonomiska pamatojuma! – vairāk nekā 250 miljonus nodokļu maksātāju naudas darījumā, kam, nu, grūti izsekot.

Un vēl viena interesanta lieta, kas... un atziņa, kas šodien izkristalizējās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Kad Latvijas Banka tika lūgta sniegt arī savu viedokli un komentāru par šitik lielu ieguldījumu – no budžeta līdzekļiem! – attiecīgajā kompānijā, viņi ļoti delikāti atbildēja, ka tas nav viņu kompetencē un viņi atsakās to komentēt.

Tātad, manuprāt, te ir acīmredzami... Ja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs nevar neko komentēt un arī Latvijas Banka atsakās no komentāriem, tad nu kaut kas tur nav labi – tad patiešām pastāv organizētā grupā vienošanās par budžeta līdzekļu izsaimniekošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Butāna kungs! Tad, kad jūs šeit uzklausījāt debates par airBaltic un mēģinājāt šeit, Sēžu zālē, kaut kā uz to reflektēt, tēlojot kaut kādas zināšanas par airBaltic, jūs, starp citu, izsaucāties: “Zābaks tāds!”

Man ir jautājums: jūs to zābaku... par zābaku nosaucāt Vjačeslavu Dombrovski, satiksmes ministru Tāli Linkaitu? Vai zābaks esat jūs pats?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa, Dombrovska, Liepiņas Gobzema, Stepaņenko, Šmita, Švecovas un Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 16. priekšlikumu: par – 31, pret – 44, atturas – 8.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Un noslēdzošais ir 17. – deputātu Valaiņa un Reiznieces‑Ozolas priekšlikums, kas ir par bezmaksas mutes un deguna aizsegu, masku nodrošināšanu Rīgas sabiedriskajā transportā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es vēlētos atzīmēt, ka es biju pieteicies debatēm attiecībā uz iepriekšējo jautājumu, pirms debates tika noslēgtas, nevis uz šo jautājumu. Bet... nu, tad es izmantošu savu laiku šim priekšlikumam, paskaidrošu... pateikšu to, ko es vēlējos pateikt.

Butāna kungs! Vai tas, ko jūs teicāt, apliecina (no jūsu vārdiem!), ka tā nemaz nebija Satiksmes ministrija, kas bija gatavojusi šo priekšlikumu? Jo jūs kā parlamentārais sekretārs nemaz nebijāt lietas kursā par šī priekšlikuma virzīšanu. Es runāju par airBaltic. Tas rada tiešām nopietnus jautājumus... Interesanti – kā vispār šis priekšlikums ir tapis?

Tas, ko mēs vēlējāmies noskaidrot šeit, parlamentā, un par ko bija debates, – nevis par to, lai palīdzētu vai nepalīdzētu lidsabiedrībai airBaltic, bet gan – kam... uz ko tieši ir vērsta šī palīdzība? Kas galu galā būs no šīs palīdzības ieguvējs – sabiedrība, šī kompānija vai atsevišķs tās akcionārs? Konkrētajā gadījumā tiešām ir jautājums par šo privāto akcionāru. Kā piedalās privātais akcionārs šīs kompānijas glābšanā? Jo viņš tika piesaistīts šai kompānijai tieši kā finanšu investors. Vai arī viņš no savas puses ieguldīs attiecīgo daļu? Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums, uz kuru jums būtu tomēr jāatbild kā parlamentārajam sekretāram, – kādas ir šī privātā akcionāra intereses pašlaik šinī kompānijā? Jo ar šo līgumu, kā mēs zinām, viņam tika noteikts garantēts ienākums – neatkarīgi no tā, kā sokas kompānijai. Vai arī... attiecībā uz šo ārkārtas situāciju... tagad sanāk tā, ka viņam joprojām šie, manuprāt, 6 procenti... šis garantētais ienākums tiks garantēts no viņa ieguldījumiem? Un mēs tagad to visu apmaksāsim, lai viņš to varētu iegūt?

Vai tas nebija patiesais iemesls, kāpēc jūs slēpjat, kāpēc jūs nevēlaties, lai Saeima balsotu par šo lēmumu, lai sabiedrībai būtu zināms, kam patiesībā šie miljoni tiek novirzīti?

Tā ka, Butāna kungs, es domāju, ka jums būtu ļoti nopietni jāizdara savs darbs, ja jūs tik tiešām godīgi, drosmīgi un gudri vēlaties pildīt savu pienākumu. Pretējā gadījumā... Ir acīmredzams, ka šī ir liela mēroga afēra, kuru jūs mēģināt sarīkot ārkārtas situācijas piesegā... ēnā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad par 17. priekšlikumu deputāti... debatēs vairāk nebija pieteikušies.

Vai deputāti prasa balsojumu par 17. priekšlikumu? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputātu Valaiņa un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 17. priekšlikumu: par – 30, pret – 55, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 688/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 73, pret – 9, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likums pieņemts.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Jurašs, Cielēns, Feldmans, Riekstiņš, Budriķis, Butāns, Žunna, Kazinovskis, Muižniece un Rancāns ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret (Dep. A. Kaimiņš: “Jā!”) šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Tātad iebildumi ir deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsauciens.) Vēl neviens runāt pagaidām nevar... pēc procedūras.

Tātad deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Pavļuta kungs, runāsiet...?

D. Pavļuts (AP!).

Nē, es vēlētos debatēt pie izskatāmā jautājuma, ja tāds tiktu izskatīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad neviens no deputātiem nevēlas runāt ne “par”, ne “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecību” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts: par – 47, pret – 21, atturas – 8.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, Kola kungs...! Vēlreiz atkārtojiet, Kola kungs!

R. Kols. Balsošanas rezultāts: par – 47, pret – 21, atturas – 8.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājums iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens: “Par procedūru!”) Nav vairs jautājumu par procedūru. Jautājums ir iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Laiks paziņojumam.

Godātie kolēģi! Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe Vita Anda Tērauda, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdi slēdzu.



Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 15. (ārkārtas) sēdes
2020. gada 14. maijā turpinājums
2020. gada 19. maijā

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 688/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2481B ,
[1D, 1-2, 1Pa, 1T, 1Reg, 3-6, 2Pa, 7-14, 3Pa, 15-17, 2B] )
Par procedūru - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
   
   
- Ziņo - dep. M. Šteins
   
- Debates - dep. A. Gobzems
  - dep. Ļ. Švecova
  Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs J. Miezainis
  - dep. A. Zakatistovs
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. J. Vucāns
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. I. Klementjevs
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Valainis
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. D. Šmits
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. I. Zariņš
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Valainis
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. V. Valainis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. J. Butāns
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. V. Valainis
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. J. Butāns
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. R. Jansons
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. R. Dzintars
  - dep. A. Gobzems
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. R. Dzintars
  - dep. I. Zariņš
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. K. Ģirģens
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Šmits
  - dep. J. Butāns
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. D. Šmits
  - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. Ļ. Švecova
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. I. Zariņš
   
Par lēmuma projektu “Par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecību” (Nr. 349/Lm13)
(Dok. Nr. 2216, 2216A ,
[2216Bals, 2216Reg] )



Sēdes videotranslācija

19a.05.2020 14.00
15.50
17.35




Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi: (14.00) (15.50)
Frakcijas KPV LV balsojumi: (14.00) (15.50)
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, dažu pie frakcijām nepiederošo deputātu balsojumi: (14.00) (15.50)
Frakcijas AP! balsojumi: (14.00) (15.50)
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi: (14.00) (15.50)
ZZS frakcijas balsojumi: (14.00) (15.50)
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi: (14.00) (15.50)


Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums