Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas pirmā (ārkārtas) sēde
2020. gada 16. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim 2020. gada 16. aprīļa ārkārtas sēdi, kas notiek daļēji attālināti.

Godātie kolēģi! Strādājam pēc tām pašām procedūrām, kuras izmantojām Saeimas iepriekšējās sēdēs 2. un 3. aprīlī. Vienīgi gribu vēlreiz atgādināt: lai pieteiktos runāt par iesniegtajiem likumprojektiem, lūdzu, izmantojiet savu e‑pastu... Saeimas e-pastu un nosūtiet šo pieteikumu uz e-pastu saeimas.sede@saeima.lv, norādot, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”. Lai pieteiktos debatēm par apspriežamo jautājumu, izmantojiet zaļās lapiņas.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, deputāti Jurašs, Feldmans, Mārtuža, Ozola, Rancāns un citi lūdz noteikt debašu laiku sēdē izskatāmajiem jautājumiem: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A. Gobzems: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 16. aprīļa ārkārtas sēdē tiktu noteikts šāds debašu laiks: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

... par debašu laika saīsināšanu, nosakot trīs minūtes, runājot pirmo reizi, vienu minūti – runājot otro reizi. Balsošanas rezultāts: par – 64, pret – 24, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lēmums ir pieņemts. Debašu laiks, runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko, kura vēlas runāt par procedūru.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Cienījamā Mūrnieces kundze, tajā brīdī, kad jūs pateicāt... pieteicāt jauno priekšlikumu no mūsu kolēģiem... starp to brīdi un brīdi, kurā mums bija jābalso, es domāju, pagāja dažas sekundes. Pa šo laiku neviens cilvēks nevarēja paspēt uzrakstīt e-pastu ar pieteikumu runāt “par” vai “pret”. Es lūdzu jūs ievērot attiecīgo kārtību un situācijā, kurā tiek ierobežotas opozīcijas tiesības, tomēr izvēlēties to ceļu, lai pēc tam jums nebūtu kauns.

Un vēl. Godātie kolēģi, ja jūs turpināsiet ierobežot debašu laiku, lūdzu, atcerieties arī to, ka ir iespējams arī pieteikt debašu laika palielinājumu – atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Jūs negribēsiet pieredzēt to, ka opozīcija iesniegs neskaitāmus lūgumus palielināt debašu laiku līdz piecām minūtēm; tas “uzkarinās” visu Saeimas... sistēmu.

Tāpēc, lūdzu, respektējiet savus kolēģus! Jums nav nekādu precedentu, ka debates būtu ieilgušas... būtu ilgušas pārāk ilgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies Stepaņenko kundzei, kura bija pieteikusies runāt par procedūru.

Acīmredzot mums visiem jāmācās strādāt mazliet pa jaunam, un es saprotu, ka bija vajadzīga arī pauze, lai deputāti varētu pieteikties un izteikt savu viedokli.

Tātad turpinām darbu. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Rīgas domes atlaišanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti negatīvu attieksmi nepauž. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze! Es atvainojos! Par procedūru!”)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mūrnieces kundze! Ņemot vērā, ka visi kolēģi nav vienā zālē, man tomēr ir lūgums, lai būtu mazliet lielāka pauze pēc tā jautājuma, vai ir iebildumi vai nav. Es saprotu, ka iebildumu pret šiem likumprojektiem, visticamāk, nebūs, bet tomēr, ja nu kādās citās zālēs...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs! Par šiem likumprojektiem... tātad par nodošanu komisijām... bija iespēja pieteikties no sava, deputāta, e-pasta, un aicinu šo iespēju arī laikus izmantot.

A. Gobzems. Jā, bet deputātiem var būt iebildumi...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam! Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Tātad, kolēģi, lūdzu, ievērojam procedūras! Tās ir aprakstītas, jums katram uz e-pastu nosūtītas, un aicinu pie tām pieturēties.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Vandas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 8. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Augstākās tiesas tiesneses Vandas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar došanos pelnītā atpūtā.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Tiesneses apbalvojumi:

1998. gadā – Augstākās tiesas Atzinības raksts par ilggadēju godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā;

2005. gadā – Augstākās tiesas X gadu Izdienas nozīme;

2008. gadā – Augstākās tiesas Atzinības raksts par ilggadēju godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā;

2008. gadā – Augstākās tiesas XV gadu Izdienas nozīme;

2010. gadā – Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme;

2013. gadā – Augstākās tiesas XX gadu Izdienas nozīme;

2018. gadā – Augstākās tiesas XXV gadu Izdienas nozīme.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties tiesnesei par ieguldīto darbu un aicinu ar 2020. gada 30. aprīli atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Vandu Cīruli no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti vēlas debatēt par šo jautājumu? Iespēja pieteikties debatēt bija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Vandas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsojuma rezultāts par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Vandas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata”: par – 90, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Edītes Vernušas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 8. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Augstākās tiesas tiesneses Edītes Vernušas atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar došanos pelnītā atpūtā.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Tiesneses apbalvojumi:

2009. gadā – Augstākās tiesas X gadu Izdienas nozīme;

2010. gadā – Augstākās tiesas Atzinības raksts par ilggadēju godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā;

2012. gadā – Augstākās tiesas Temīdas balva “Gada tiesnesis”;

2012. gadā – Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīme;

2014. gadā – Augstākās tiesas XV gadu Izdienas nozīme;

2018. gadā – Augstākās tiesas Temīdas balva “Īpašā Temīdas balva”;

2018. gadā – Valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira;

2019. gadā – Augstākās tiesas XX gadu Izdienas nozīme.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties tiesnesei par ieguldīto darbu un aicinu ar 2020. gada 30. aprīli atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Edīti Vernušu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Edītes Vernušas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Edītes Vernušas atbrīvošanu no tiesneša amata”: par – 87, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Irēnas Loginas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 8. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Irēnas Loginas atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar došanos pelnītā atpūtā.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

1997. gada 2. oktobrī Latvijas Republikas Saeima iecēla Irēnu Loginu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

1999. gada 30. septembrī Saeima apstiprināja Irēnu Loginu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

2007. gada 11. janvārī Saeima apstiprināja Irēnu Loginu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

2014. gada 27. martā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veica tiesneses profesionālās darbības novērtēšanu, sniedzot pozitīvu atzinumu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties tiesnesei par ieguldīto darbu un aicinu ar 2020. gada 7. maiju atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Irēnu Loginu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Irēnas Loginas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Irēnas Loginas atbrīvošanu no tiesneša amata”: par – 91, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Elīnas Slišānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 8. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Elīnas Slišānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Elīnu Slišāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Elīnas Slišānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Elīnas Slišānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”: par – 88, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ulda Apsīša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 8. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par tiesneša Ulda Apsīša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Uldi Apsīti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ulda Apsīša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Ulda Apsīša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”: par – 88, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Sallijas Vikentjevas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 8. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par tiesneses Sallijas Vikentjevas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Salliju Vikentjevu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sallijas Vikentjevas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Sallijas Vikentjevas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”: par – 88, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Līgas Cielavas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 8. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Līgas Cielavas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Līgu Cielavu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Līgas Cielavas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Līgas Cielavas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”: par – 86, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Gunas Troikas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 8. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Gunas Troikas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Gunu Troiku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Gunas Troikas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Gunas Troikas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”: par – 88, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mūrnieces kundze! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi lēmuma projektu... Tātad... piekrist “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogrammas 23.01.00 “Valsts vides dienests” 13 348 eiro apmērā uz Satiksmes ministrijas budžeta programmu 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu. Lūdzam arī jūs, kolēģi, atbalstīt šo... grozījumu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam”. Paldies jau iepriekš!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs nav pieteicies neviens deputāts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”: par – 85, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa rīkojumu Nr. 161 un 2020. gada 9. aprīļa rīkojumu Nr. 174, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2020. gada 15. aprīļa sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos dokumentus par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam un grozījumiem 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Nosaukšu būtiskākos grozījumus un papildinājumus.

Tātad pirmais. Ir papildināts un precizēts institūciju uzskaitījums, kuras ir tiesīgas nepiemērot Publisko iepirkumu likumu tādu preču un pakalpojumu iegādei, kas nepieciešami vīrusa Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai, ārstniecībai, attiecīgo publisko pasākumu organizēšanai un attālinātā mācību procesa organizēšanai. Publisko iepirkumu likuma normas minētajiem mērķiem atļauts nepiemērot arī Saeimai, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un institūcijām.

Otrais. Ir noteikts Eiropas Savienības pilsoņiem un valstspiederīgajiem atļaut šķērsot robežu vienu reizi, lai viņi varētu atgriezties savās mītnes zemēs.

Trešais. Pirms atgriešanās Latvijas Republikā personai turpmāk jāsniedz rakstisks apliecinājums par pašizolācijas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņas par sevi, tajā skaitā par faktisko dzīvesvietu, kurā persona ir sasniedzama. Attiecīgais pārvadātājs atbildīgs par šo anketu nodošanu Valsts robežsardzei.

Tāpat Veselības ministrijai ir dots uzdevums sagatavot pasākumus rīcībai ar tā mirušā cilvēka ķermeni, kurš bijis inficēts ar Covid-19 vai par kuru ir bijušas aizdomas par inficēšanos.

Tāpat ir noteikts, ka visiem zvaniem uz informatīvo tālruni 8303 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemēro nulles tarifu.

Bez tam ir paredzēts, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darba vietā un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs par to nav jāveic izmeklēšana atbilstoši līdzšinējiem iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Paredzēts arī, ka pašvaldības saņemto dotāciju bērnu ēdināšanai var izmantot izglītojamo ēdināšanai, kuri nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm neatkarīgi no izglītojamo izglītības ieguves formas vai vietas.

Turpmāk ar Covid-19 inficēto personu un to kontaktpersonu kontroli sadarbībā ar Veselības inspekciju veiks arī Valsts policija un pašvaldības policija. Policijai tāpat ir tiesības meklēt un piespiedu kārtā nogādāt karantīnas vietās vai faktiskajā dzīvesvietā minētās personas.

Noteikts arī, ka prasības par robežu šķērsošanas aizliegumu neattieksies uz jūrniekiem, kuri atgriežas Latvijā vai... lai varētu nokļūt darba vietā uz kuģa.

Noteikts, ka Ekonomikas ministrija lemj arī par atļauju etilspirta ar attiecīgo koncentrāciju izvešanai ārpus Latvijas teritorijas, savukārt Veselības inspekcijai noteikts pastiprināti uzraudzīt dezinfekcijas līdzekļu tirgu.

Pie noteiktiem nosacījumiem publisko personu iepirkumos turpmāk atļauts iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus, kuriem šobrīd nav uzsākta vai pilnībā pabeigta novērtēšanas procedūra un kuri nav marķēti ar CE marķējumu.

Tāpat ir noteikts, ka institūcijas, kuras veikušas iepirkumus, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, savās mājaslapās publicē vismaz šādu informāciju: piegādātāja nosaukums, reģistrācijas numurs, iepirkuma priekšmets, apjoms un līgumcena.

Uzklausot iestāžu ziņojumus, komisija ārkārtas situācijas pagarināšanu un attiecīgos grozījumus atzina par pamatotiem, situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Sveicināti, kolēģi! Pirmām kārtām vēlos jums visa Ministru kabineta vārdā izteikt sirsnīgu paldies par jūsu ātro un operatīvo darbu un par lemto, ka likumā Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” ir izdarīti grozījumi un Ministru kabinets šobrīd ir daudz brīvāks lemt par ārkārtējās situācijas pagarinājumu. Mēs jau varējām šo jauno likuma normu izmantot un noteikt ārkārtējās situācijas pagarinājumu ne vairs uz trīs mēnešiem, kā tas būtu bijis vecajā redakcijā, bet uz četrām nedēļām kopš iepriekšējās ārkārtējās situācijas beigām, proti, līdz 12. maijam.

Vēlos jums apliecināt, ka joprojām ļoti rūpīgi balansējam sabiedrības veselības un drošības aspektus ar nepieciešamo ierobežojumu apmēru, lai tie būtu tieši laikā – ne par vāju, ne par stipru –, balansējot šo sabiedrības veselības aspektu ar skaidru apzināšanos, ka mums ir jāpanāk situācija, kurā mēs esam brīvi no vīrusa, bet ar šiem ierobežojumiem, pasākumiem tomēr nenonāvējam tautsaimniecību neatgriezeniski, jo dzīve būs arī pēc pandēmijas. Tieši tādēļ ir izmantota iespēja šo ārkārtējo situāciju pagarināt uz mēnesi.

Izmantojot matemātiskus aprēķinus... aprēķinu modeļus, ko lieto infektologi un epidemiologi visā pasaulē, šobrīd prognozes par pīķi gan inficēto, gan saslimušo skaitā liecina, ka Latvijā tas varētu būt ap 25. aprīli. Bet šie skaitļi (vēlreiz uzsveru, ka tā ir prognoze) liecina, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mēs varētu būt ļoti labā situācijā, kur gan inficēto skaits, gan slimnīcā esošo slimnieku skaits ir tādā apmērā, ko Latvijas veselības aprūpes sistēma spēj kvalitatīvi aprūpēt bez dramatiskām izmaiņām slimnīcu darba organizācijā.

Vēlos uzsvērt, ka daļa no šajā rīkojumā paredzētajiem uzdevumiem jau tiek īstenoti, jo, kā jūs zināt, rīkojums stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža un Saeimai vienkārši ir jādod tas savs fināla akcepts.

Tā vēlos jūs informēt, ka iepirkumi, ko veica Nacionālais veselības dienests, par individuālajiem aizsarglīdzekļiem... Informācija par tiem ir pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā – gan ar piegādātāju firmu nosaukumiem, gan cenām, gan specifiski atšifrētu izmaksu par transportēšanu, ja tāda ir bijusi atsevišķi rēķināta.

Šeit vēlos vērst jūsu uzmanību, ka šie iepirkumi tika izdarīti laikā, kad aizsarglīdzekļi faktiski globāli nebija pieejami. Vēlos jums apliecināt, ka Nacionālais veselības dienests bija ne vien profesionāls, spējot šos iepirkumus noorganizēt un nodrošināt piegādi Latvijas ārstniecības iestādēm, bet – kas ir vēl īpaši svarīgi un varbūt ne gluži vienmēr raksturīgs valsts pārvaldei – arī uzņēmās risku un atbildību šos līgumus noslēgt. Jo mēs zinām, ka sabiedrībā šī diskusija par to, cik kvalitatīvi aizsarglīdzekļi, cik pamatoti iepirkumi, ir ārkārtīgi intensīva.

Šeit es ļoti ceru arī uz jūsu izpratni un atbalstu tajā, ka neiebaidīsim ierēdņus bez vajadzības. Ja mēs paralizēsim ierēdņus, turot nepārtraukti viņus aizdomās par to, ka kaut kas tiek pirkts nepareizi, šķībi vai vēl kaut kā, mēs faktiski varam nonākt situācijā, kur ierēdņu vienīgā izvēle būs šo lēmumu nepieņemt. Un tad jautājums ir – kas notiks ar šīm piegādēm?

Vēlos arī apliecināt, ka proaktīvi, vēl pirms Valsts kontrole iesaistījās, pati esmu sazinājusies gan ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, gan Valsts kontroli un esam izrunājuši šo situāciju par iepirkumiem ārkārtējos apstākļos, apzinoties, ka tāda pilnvērtīga Publisko iepirkumu likuma piemērošana šobrīd nav iespējama. Līdz ar to vēlos jums apliecināt, ka ne vien Veselības ministrija, bet arī Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ļoti atbildīgi izturas pret to, ka līdzekļi ārkārtējā situācijā būtu izlietojami iespējami efektīvi un arī caurskatāmi.

Tāpat vēlos jūs informēt par to, ka valsts iepirktie aizsardzības līdzekļi jau ir izdalīti ārstniecības iestādēm, pie tam, izmantojot šajā rīkojumā noteikto regulējumu, ir piešķirti arī privātajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem, kuri nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Vēlos uzsvērt, ka šajā situācijā primārais ir, lai mediķis ir aizsargāts, nevis tas, kādā uzņēmuma darbības formā un kādās attiecībās ar valsti viņš ir.

Tāpat 240 tūkstoši aizsargmasku ir izsniegts arī Labklājības ministrijai, un tas adresāts būs un jau ir... Šie aizsarglīdzekļi ir daļēji jau izdalīti arī sociālās aprūpes centros, proti, tur, kur uzturas mūsu seniori, jo tur gan darbinieku, gan klientu aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga.

Tas īsumā būtu viss. Ja ir kādi jautājumi, būšu priecīga atbildēt, un vēlreiz paldies jums par jūsu operatīvo darbu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien! Paldies. Labdien, kolēģi! Gribu teikt paldies visiem dienestiem, kas šajā situācijā strādā, īpaši šobrīd uzsverot arī sociālo dienestu darbinieku un arī sociālo pedagogu darbu. Viņu loma šobrīd ir nenovērtējama un ļoti nozīmīga.

Es aicinātu valdību – un acīmredzot Viņķeles kundze šobrīd pārstāv valdību; var saprast pēc klātbūtnes – papildināt vai grozīt valdības rīkojumu, šo rīkojumu mainot... to normu, kas attiecas uz brīvpusdienām 1.–4. klasei, piešķirot tiesības valsts budžetu izmantot visiem bērniem, kas mācās 1.–4. klasē, nevis tikai maznodrošinātajiem, trūcīgajiem un daudzbērnu ģimenēm.

Nav pieņemami, ka šajā situācijā, kad, piemēram, ģimenē ir divi bērni un vecāki varbūt ir arī strādājoši attālināti... Vecākiem nav iespēju šobrīd saņemt valsts normālā situācijā noteiktās brīvpusdienas saviem diviem bērniem tikai tāpēc, ka viņi neatbilst statusam. Turklāt finansējums, kas ir 0,71 cents, šiem bērniem – visiem! – 1.–4. klasē pienākas.

Lūgtu arī novērst to pretrunu, kas ir valdības rīkojumā un Izglītības un zinātnes ministrijas vēstulē (ko parakstījusi valsts sekretāre, cik ir pieejama informācija), kas zināmā mērā aizliedz izmantot arī brīvas formas, kādā veidā pašvaldība nodrošina šīs brīvpusdienas.

Es aicinu valdību to labot, jo vēl ir vismaz pusotrs mēnesis līdz mācību gada beigām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Tas, ko es vēlos teikt, ir, ka mēs nevaram ieslīgt statistiskajā pašapmānā par pīķiem, kurus gaidām, vai salīdzinājumiem ar citām valstīm, kuriem vispār nav nekādas nozīmes.

Mums ir jādara viss, lai samazinātu to negatīvo efektu, ko cīņa ar šo, atļaušos teikt – ķīniešu, vīrusu ir nesusi sabiedrībai. Šī cīņa neapstājas tikai ar ierobežojumiem, kas ir svarīgi valdībai, šī cīņa ir jāskatās plašāk.

Tikpat svarīgi kā atvērts “Depo” veikals... Šodien ir jābūt atvērtām arī bērnu sporta nodarbībām, jo fiziskajai aktivitātei ir vistiešākais sakars ar bērnu veselību un garīgo attīstību. Tas sasaucas, starp citu, arī ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Protams, tas prasa darbu un ir svarīgi tamdēļ ieviest daudz plašāku testēšanu. Tas Latvijā nenotiek. Ir jāuzlabo diagnosticēšana, un, piemēram, mums ir nevis jāaizliedz cilvēkiem saņemt medicīnas pakalpojumus, bet jāatļauj, jāatjauno iespēja saņemt medicīnas pakalpojumus visiem citiem pacientiem ar citām veselības problēmām un šie pacienti ir vienkārši jātestē arī attiecīgi uz šo vīrusu. To veselības ministre nedara.

Veselības ministre runā par to, ka caurskatāms finansējums tiek tērēts. Es atvainojos, veselības ministrei vajadzētu paskaidrot, kāpēc 100 tūkstoši tiek tērēti šobrīd mediju aģentūrām. Vai tāpēc, lai taisītu veselības ministrei PR akcijas šajā laikā?

Kur ir solījumi par ārstu algām? Ārsti liek paziņojumus, ka šīs algas netiek palielinātas. Kur ir šie solījumi, Viņķeles kundze? Varbūt ir jābeidz tas jūsu PR un jāizdara lietas, kas ir vajadzīgas Latvijas sabiedrībai? Jo tas, kas šobrīd notiek... Starptautiskais Valūtas fonds ir jau pateicis, ka Latvijā būs dziļākā krīze no visām Baltijas valstīm. Pateicoties jums, Viņķeles kundze! Tostarp pateicoties jums.

Vēl viena lieta, kas ir jāpasaka. Šī ārkārtas situācija valdībai ir bezgala ērta, jo aiz šīs ārkārtas situācijas valdība var paslēpt visas tās neizdarības un visus tos politiski nepareizos lēmumus, kas ir tikuši pieņemti.

Kāpēc OIK joprojām nav atcelts? Tāpēc, ka mēs pīķi gaidām? Varbūt tikai tāpēc nav atcelts OIK, ka tā ir kārtējā zagšanas akcija. Un tā par jebkurām pozīcijām, par sejas masku iepirkumiem. Publiskajā telpā ir redzams, ka Veselības ministrija iepērk maskas dārgāk nekā citi cilvēki, kas ir spējīgi tās piegādāt no tiem pašiem piegādātājiem... faktiski no Ķīnas.

Sēdes vadītāja. Paldies, runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien! Es pateicos ministrei Viņķelei par ziņojumu un izmantoju šo iespēju, lai viņai uzdotu jautājumu tieši saistībā ar epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem attiecībā uz personām, kuras ieradušās no ārvalstīm.

Mēs zinām, ka četras lidmašīnas ierodas no dažādām ārzemju lidostām – Amsterdamas, Kopenhāgenas, Tenerifes, varbūt vēl no kādas citas, kuru es nezinu. Tur ir īstenībā simtiem pasažieru, kas ielido Rīgā. Nav skaidrs... nav skaidri daži apstākļi, vai visiem pasažieriem ir pienākums nodot analīzes testēšanai.

Pirmkārt, saka – tas nav obligāts pasākums, līdz ar to īstenībā pasažieri pēc tam dodas uz mājām, un nav nekādas iespējas secināt, vai pat ceļā uz mājām viņi nevar inficēt citas personas, kuras viņiem varbūt būtu pieskārušās.

Otrkārt, nav arī ziņas, vai tik tiešām viņiem nav nodrošinātas tās aizsargmaskas, kuras ir obligātas, piemēram, personām, kuras apmeklē ārstniecības iestādes vai citas iestādes, vai...

Manā ieskatā, tas būtu ļoti svarīgi, lai tik tiešām attiecībā uz šīm personām būtu nodrošināti visi, visi pasākumi, kas novērstu pilnībā jebkādu inficēšanu no... ievestu no ārzemēm, jo valstī jau daudz kas ir darīts. Bet nebūs lielas jēgas, ja tieši šīm... šo četru lidmašīnu pasažieru dēļ mēs sagaidīsim jaunu infekcijas uzliesmojumu. Tas nebūtu prātīgi. Daudz ir darīts, un tikai viena nepareiza rīcība var sabojāt visu iepriekšējo darbību rezultātus.

Es lūdzu ministri uz manu jautājumu atbildēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Turpinot tikko Igora Pimenova teikto, varu apliecināt, ka šodien vismaz divu repatriācijas reisu organizētāja privātkompānija bija vērsusies, lai visiem repatriantiem sagādātu individuālos aizsarglīdzekļus. Bija vērsusies Satiksmes ministrijā – atteikums. Bija vērsusies Veselības ministrijā – atteikums. Vienīgā ministrija, kura reāli palīdz, pašlaik ir Ārlietu ministrija, kuras Konsulārā departamenta vadītāja sazinājās ar Dānijas vēstniecību.

Ir runa par Kopenhāgenas reisu, kur lidmašīnā šovakar būs 60 mūsu pilsoņi, starp kuriem ir 11 nepilngadīgas personas. Dānijas vēstniecība nopirks šiem mūsu cilvēkiem aizsarglīdzekļus, lai viņi droši varētu tikt no Rīgas lidostas līdz mājām. Tas ir pirmais.

Otrais. Otrā problēma, ka visiem šiem cilvēkiem nav pienākums obligāti nodot analīzes uz Covid-19 lidostā. Tas nav iestrādāts mūsu normatīvajos aktos.

Otra mana uzstāšanās daļa būs par brīvpusdienām skolēniem. Ir absolūti aizmirsts par tādu bērnu kategoriju kā tie bērni, kuriem diagnožu dēļ ir nepieciešamas speciālas diētas, kuras tika nodrošinātas skolā, saņemot brīvpusdienas. Piemēram, bērni, kuri slimo ar mukoviscidozi un kuriem ir nepieciešama palielināta kaloriju deva ikdienā, un kuru vecāki dažādu iemeslu dēļ pašlaik nevar nodrošināt bērniem šo palielināto kaloriju devu vienkārši... Tie cilvēki... tie bērni pakļauti papildu riskam.

Tā ka es aicinu padomāt, jo atsauksmes – lai par to domā pašvaldības... Piemērs ar Rīgu rāda, ka Rīgas administratori diemžēl par šiem bērniem ir aizmirsuši un nedomā vispār.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei otro reizi.

I. Viņķele (veselības ministre).

Paldies. Tātad – atbildot uz Pimenova kunga jautājumiem. Vai aizsargmaskas ir izsniegtas? Aizsargmaskas tika izsniegtas arī ar iepriekšējo repatriācijas reisu atlidojušajiem. Un uz Ločmeles-Luņovas kundzes komentāru, ka privātiem operatoriem ir atteikts, – es to noskaidrošu. Jo principā tā vienošanās ar lidostu bija tāda, ka atlido... Viena... ir viena pazīme. Cilvēks ir ielidojis, viņam piešķir masku. To es nokontrolēšu vēl papildus.

Otrs jautājums. Vai cilvēkiem ir iespējas nodot testus? Jā, NMPD brigāde strādā lidostā, un arī vakardien ielidojušajiem bija iespēja nodot testus. Testēti obligāti tiek cilvēki, kuriem ir kāds no saaukstēšanās simptomiem (šeit pat nelietosim Covid-19), un temperatūra tiek mērīta visiem. Tiek piedāvāts arī tiem cilvēkiem, kuriem nav simptomu, nodot analīzes, un daļa to arī izmanto. Šis ir gadījums, kurā nesimptomātisku pacientu, pasažieru testēšana, epidemiologuprāt, nevis politiķuprāt – un šajā ekspertīzē es vairāk tomēr uzticos epidemiologiem –, nav lietderīga, jo tas var uzrādīt negatīvu rezultātu ar lielu varbūtību, kas nozīmē... kas nenozīmē, ka cilvēkam šie simptomi nevar parādīties pēc trim dienām.

Es ļoti, ļoti aicinātu mums pašiem nedemonizēt šos mūsu tautiešus, kuri atgriežas Latvijā. Mēs runājam par viņiem kā par spitālīgajiem, par tādiem, kuri ar savu rīcību mērķtiecīgi ierodas Latvijā apdraudēt mūs visus pārējos. Sociālo antropologu veiktais pētījums skaidri apliecināja to ačgārno bildi, kurā mēs kā draudus saskatām tos citus – svešos, pat ne savus ģimenes locekļus, kuriem īstenībā inficēties statistiski ir tieši tāda pati, ja ne augstāka iespēja.

Runājot par to, ka šo cilvēku nogāde līdz dzīvesvietām... Ar dažām pašvaldībām ir sekmīga sadarbība, un cilvēkiem atbrauc pretī no pašvaldībām. Bet informācija par tiem, kas ielido, tiek savākta. Robežsargi to savāc, un tā tiek nodota pēc tam Valsts policijas un arī epidemiologu rīcībā.

Tad es atbildēšu uz kolēģa teicienu, kurš pauda skaidri... deputātam ētiski nepieņemamus, vispār pat vienkārši normālam cilvēkam nepieņemamus raksturlielumus... kā ķīniešu vīruss. Tad šim kolēģim, kurš nezin kāpēc vēlas, lai veselības ministre testē cilvēkus, es teikšu tā. Izņēmuma kārtā jūs es varētu notestēt, ar lielu varbūtību apdraudot jūsu veselību. Bet, ja jums ir akurāt tāda vajadzība, es pat pieļauju, ka man tas sagādātu zināmu prieku.

Par pārējiem cilvēkiem es teikšu: paldies Dievam, ka veselības ministre netestē, jo tas ir skaidri un gaiši... mediķu augsti profesionāla manipulācija, kas tiek veikta, lai šo testu pareizi paņemtu.

Runājot par testējamo kategorijām. Tās ir pietiekami paplašinātas. Šobrīd testi tiek ņemti tiem pacientiem, kas tiek uzņemti ārstniecības iestādēs ar tādām diagnozēm, kuras ietekmē imūnsistēmu. Tātad tas tiek darīts gan pacientu drošībai, gan mediķu drošībai. Tiek testēti tirdzniecības darbinieki, PVD inspektori, muitnieki, robežsargi. Ģimenes ārstiem ir tiesības nosūtīt pacientus pie... uz testēšanu.

Mēs redzam, ka pagājušajā diennaktī testēto skaits ir 1400, kas ir ļoti cienījams daudzums. Mēs esam no tā izkritiena Lieldienu brīvdienās atkopušies, un vēlos apliecināt, ka testēšanas grupas tiek palielinātas. No šiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir nopirktas arī iekārtas, kas ļauj references laboratorijas jaudu palielināt. Un mūsu mērķis, uz ko ejam, ir līdz trīs tūkstošiem testu diennaktī, ko, es ceru, mēs aprīļa beigās arī varēsim sasniegt.

Es aicinu patiešām arī deputātus izmantot iespēju sazināties ar saviem ģimenes ārstiem, ja ir tāda nepieciešamība, un veikt testus, bet, vēlams, tomēr profesionālu mediķu izpildījumā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministrei.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Veselības ministre labi sāka, bet atkal paslīdēja kāja, slikti beidza diemžēl... par šiem jokiem runājot.

Es vēlos par testēšanu nedaudz parunāt... Ne par to testēšanu, par kuru Viņķeles kundze teica nesen... tikko. Par tiem darbiniekiem, kuri strādā ne tikai dažādos tirdzniecības uzņēmumos, bet arī, piemēram, rūpnīcās un tādos lielākos uzņēmumos, kuros cilvēki ir joprojām spiesti kontaktēties savā starpā, lai gan arī, protams, ievērojot divu metru distanci. Es uzskatu, ka šajā situācijā, lai mēs varētu saglabāt uzņēmumu dzīvotspēju... Es esmu uzklausījusi vairāku uzņēmēju bažas par to, ka atsevišķiem darbiniekiem, parādoties dažādiem simptomiem... nu, viņiem nav iespējas... arī ģimenes ārsti ne vienmēr ir ļoti, teiksim, čakli nosūtīt uz analīzēm, jo kāds var uzskatīt kaut kādu parastu klepošanu par Covid‑19 simptomu, kāds nevar. Līdz ar to, manuprāt, ir jāpaplašina arī to darba devēju loks, kuri ir tiesīgi nosūtīt savus darbiniekus uz analīzēm, jo, kā mēs redzam, ja darba devējs grib pārliecināties, ka viss kolektīvs ir vesels, tad šobrīd viņš pats apmaksā šīs analīzes.

Šeit, protams, gribētos arī norādīt uz analoģiju ar Saeimu. Šajā gadījumā brīnumainā kārtā bez maksas visi deputāti tika notestēti, neprasot nekādu atlīdzību no katra deputāta, un Saeima var turpināt savu darbu.

Tālāk par skolēnu ēdināšanu. Tieši pievienojoties Ločmeles-Luņovas kundzei un Papules kundzei, arī es vēlos piebilst to, ka šajā rīkojumā ietvertās normas ir tiešām absolūti ačgārnas kaut vai arī vēl tādēļ, ka esat aizmirsuši par bērniem invalīdiem, kā Ločmeles-Luņovas kundze norādīja, un esat aizmirsuši arī par tiem izglītojamajiem, kuri ir deklarēti citā dzīvesvietā. Un, ja, piemēram, kāds... kāda daudzbērnu ģimene vai kāds trūcīgais bērns ir deklarēts citā pašvaldībā, viņš vispār tad nesaņem nekāda veida palīdzību, jo viņš nemācās konkrētā pašvaldībā, viņš ir deklarēts citā. Šī ačgārnā norma noteikti ir jālabo, jo izmantot šo likuma nepiln... nu, nevis nepilnību, bet tādu iespēju, kura šobrīd tiek dota Izglītības un zinātnes ministrijai, izvairīties no tiešu pienākumu veikšanas attiecībā uz izglītojamo ēdināšanu tikai tāpēc, ka likumā ir rakstīts, ka šie izglītojamie iegūst izglītību klātienē (tagad ne pēc savas gribas viņi visi iegūst savu izglītību neklātienē)... Nevajadzētu šādā veidā pieļaut šo situāciju un...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Viņķeles kundze, politiķe bez tautas dotā mandāta, lūdzu, paskaidrojiet ārstiem, kāpēc jums vajadzēja iztērēt 180 tūkstošus mediju kompānijai “MEDIJU TILTS”, nevis atdot šo naudu ārstiem. Paskaidrojiet, kāda ir cena, jūsu tā saucamā veiksmes stāsta cena, gan ekonomiski, gan arī citu slimību kontekstā. Beidzot nosauciet to, cik ir izveseļojušies no šī konkrētā vīrusa. Un paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc iepirkumi par sejas maskām vai par sejas aizsargvairogiem ir par dārgāku cenu, nekā tie ir pieejami tirgū. Izskaidrojiet sabiedrībai, kāpēc ārsti 50 procentu vietā saņēma piecu procentu pielikumu pie algas. Paskaidrojiet to!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Mēs no savas puses noteikti atbalstīsim šo lēmuma projektu un... par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, bet gribētu izmantot iespēju, ka šeit ir izglītības... veselības ministre Viņķeles kundze.

Nu, pirmām kārtām, Viņķeles kundze, aicinātu cienīt opozīciju un (nu, politiķiem augstprātība īsti nepiestāv), ja reiz opozīcijas kolēģis saka kaut ko, kas jums varbūt ne pārāk patīk, nu, cieņpilni arī atbildēt, nevis ņirgāties par to.

Otra lieta pēc būtības, kam gribētu pieskarties, tas ir, pievērst uzmanību vairāk... Šobrīd ļoti daudzu uzmanība tiek pievērsta valsts pārvaldes un valsts pārvaldes pakļautībā esošajām struktūrām, bet mazāka uzmanība tiek pievērsta pašvaldību struktūrām. Vakardien bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kur ļoti skaidri arī iezīmējās vesela virkne jautājumu, kas pašvaldībām varētu būt tomēr... kas pašvaldībām varētu (Starpsauciens.)... Jā. Kas pašvaldībām varētu būt tāds... tiešām būtiski risināmi jautājumi šodien. Es domāju, par sejas maskām te jau daudzi izteikušies un runājuši, bet es gribētu pieskarties jautājumiem par sociālajiem darbiniekiem un sociālās aprūpes centriem. Pieņemsim... Nu, mēs zinām šo gadījumu Rīgā, kur sociālās aprūpes centrā bija Covid-19 paciente, un zinām to ceļu, kā viņa nonāca līdz tam sociālajam aprūpes centram. Šodien citos likumos arī sniegšu priekšlikumus, bet aicinātu jūs jau šobrīd padomāt par to... Respektīvi, ir šie sociālie aprūpes centri, grupu dzīvokļi un dažādi citi objekti, kur tieši seniori tiek aprūpēti, un, ja seniors atgriežas no slimnīcas, būtu vēlams viņu pārbaudīt (tieši šīs Covid-19 analīzes noteikt par obligātām) tajā brīdī, kad viņš no slimnīcas ierodas atpakaļ šajā grupu dzīvoklī vai sociālās aprūpes centrā, lai nepakļautu riskam citus šī aprūpes centra klientus. Lai tomēr būtu skaidrība par to, ka šis cilvēks tiešām ir vesels, jo varbūt viņš ārstējās ar vienu slimību, bet nonāk atpakaļ centrā un pakļauj citus cilvēkus riskam jau tieši ar šo bīstamo Covid-19 vīrusu.

Un attiecībā uz informācijas pieejamību – arī šeit jābūt kaut kādam reģistram, ļoti strauji jāizveido šis reģistrs, lai informācija par šiem Covid-19 slimniekiem būtu pieejama pilnīgi visiem – ne tikai mediķiem un Infektoloģijas centra darbiniekiem, bet visiem, kas nonāk saskarsmē ar šiem... tieši amata pienākumus pildot, visiem darbiniekiem, ne tikai valsts pārvaldei, bet arī pašvaldībai... pašvaldību pakļautībā esošajās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Runas laiks beidzies.

Kolēģi, strādāsim bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Es gribētu vērsties pie ministres kundzes. Ja jūs nevarat turēt stresu, ko rada viena deputāta uzstāšanās, tad jautājums – kādu stresu jūs spējat turēt? Šis ir diezgan nervozs laiks visiem. Es domāju, ka cilvēkiem ir tiesības paust uzskatus, kaut arī tie nav, kā lai saka, saderīgi ar jūsu pārliecību vai valdības pārliecību, lai cik tie nebūtu varbūt atšķirīgi, un uztvert tos ar mieru.

Otra lieta. Es kā pie valdības pārstāves... man būtu jautājums. Mēs dzirdam ļoti skaļi šobrīd no Tirdzniecības un rūpniecības kameras (arī šorīt), ka tiek strādāts pie tā... un ka to dara kamera... izstrādā plānu, kā mēs nodrošināsim ekonomikas turpināšanos, joprojām sadzīvojot ar šo vīrusu, un tas stāsts ir tāds, ka to taisa rūpniecības kamera, kur kaut kādā veidā taisās integrēt valdību.

Mans jautājums ir pavisam konkrēts. Kad mēs varam sagaidīt no valdības kaut kādu konkrētu redzējumu, konkrētu plānu, kā mēs šo sadzīvošanu plānojam realizēt, konkrēti kaut kādus laika rāmjus?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Kolēģi! Tātad atbildot uz Valaiņa kunga jautājumiem par (vai pārdomām drīzāk)... par sociālās aprūpes centriem.

Kā jau informēju savā pirmajā uzstāšanās reizē, pirms Lieldienām Veselības ministrijas Nacionālais veselības dienests Labklājības ministrijas rīcībā nodeva vairāk nekā 200 tūkstošus sejas masku, kas ir paredzētas gan valsts sociālās aprūpes centru, gan arī pašvaldību sociālo aprūpes centru darbiniekiem. Un šobrīd centralizētā individuālo aizsarglīdzekļu iegāde ir nodota Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, kur tiek apkopotas arī pašvaldību vajadzības, līdz ar to valsts uzņemas šo lielākā iepircēja lomu un apgādā pēc tam tās institūcijas, kurām tas ir nepieciešams.

Otrs. Runājot par testēšanu. Tur, Valaiņa kungs, varbūt jūs varat nākt talkā, jo pašvaldību sociālās aprūpes centri atsakās no iespējas tikt testētiem, lai cik tas dīvaini neizklausītos. Jo vēl divas nedēļas atpakaļ, kad mēs uzsākām šo skrīningu sociālās aprūpes centros, brīvprātīgā pieteikšanās bija, nu, tā ļoti maigi sakot, neaktīva. Šobrīd mēs vienkārši informējam sociālās aprūpes centrus, piedāvājot viņiem noteiktus laikus, kad šī testēšana ir iespējama. Un šorīt savā operatīvajā krīzes vadības sanāksmē mēs runājām, ka acīmredzot būs jāgroza šis rīkojums par ārkārtējo situāciju un jānosaka testēšanas obligātums. Ja jūs varat, Valaiņa kungs, ar saviem sakariem iedarboties uz pašvaldību sociālajiem centriem, būšu jums ļoti pateicīga, jo tas, manuprāt, ir nesaprātīgi – atteikties no testēšanas.

Tad uz Šmita kunga jautājumu par to, vai valdība gatavo šādu atgriešanās plānu. Jā, tiek strādāts. Ekonomikas ministrs ir uzņēmies iniciatīvu, un arī Latvijas Investīciju un attīstības... LIAA... aģentūra arī pie tā strādā, mūsu epidemiologi un infektologi šobrīd pēc pieejamās informācijas par to, kā šī vīrusa gaitu pasaulē prognozē zinātnieki, arī piedāvās indikatīvos kritērijus, pēc kuriem... kurus mēs varētu tad papildināt ar šo ekonomikas atgriešanās plānu. Bet jau šobrīd ir skaidrs, ka mēs dzīvosim jaunā, normālā realitātē, kur iespēja, ka vīruss cikliski atgriežas, ir ārkārtīgi liela.

Tad divi komentāri, nevis atbildes uz jautājumiem. Jautājums Valaiņa kungam. Īsti nevar saprast attālināti, vai jūs lietojat ķirurģisko masku. Ja tā, tad es vēlos jūs informēt, ka gan Pasaules Veselības organizācija, gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ļoti sirsnīgi iesaka tiem, kas nav mediķi, nelietot ķirurģiskās maskas, jo vispārējo individuālo aizsarglīdzekļu globāla deficīta apstākļos tās tomēr primāri ir paredzētas mediķiem. Savukārt deputāti, kas vēlas pasargāt savu veselību, var izmantot Latvijā izgatavotas nesertificētās maskas.

Savukārt, runājot par manu stresa noturību, Šmita kungs, – tā ir ārkārtīgi augsta. Un es patiešām izbaudu iespēju diskutēt arī ar opozīcijas kolēģiem, jo atšķirībā no tās ikdienas, kas man ir jau kopš janvāra, kurā visi cilvēki ar kājām uz zemes ir Covid-19 tēmā, Saeimā opozīcijā var sastapt cilvēkus, kuri riņķo savā orbītā, un tā patiešām ir ļoti patīkama atslodze šai stresa pilnajā laikā. Paldies par iespēju diskutēt arī par tēmām, kurām gluži tieša sakara ar Covid-19 vīrusa apkarošanu nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, labdien, kolēģi! Vispirms paldies ziņotājam par ziņojumu. Tas bija sagatavots tā, lai tiešām varētu pilnīgāk izprast ziņojuma jēgu.

Par ko es vēlētos... uz ko es vēlētos jau laicīgi norādīt – uz to, kas notiek... tās tendences, kuras varbūt izriet ne tik daudz no šī ziņojuma, bet tās jau parādās (un parādās jau šeit debatēs), un es domāju, ka, cik ir zināms, jau nākamajā ziņojumā varētu būt daudz uzskatāmāk redzams. Proti, par varas centieniem sarīkot dzīres mēra laikā. Diemžēl tā tas vienmēr ir bijis, un izskatās, ka Latvija nebūs izņēmums šinī gadījumā.

Un šeit es vēlētos norādīt tieši par šiem... par to, kādā veidā vara izmanto līdzekļus, kas ir paredzēti cīņai ar šo krīzi. Tātad par to, kā tie tiek novirzīti, kā tie tiek tērēti, kam tie tiek novirzīti. Jau publiskā informācija ļoti daudz ko parāda.

Pie mums arī vēršas cilvēki, kuri nāk ar konkrētiem faktiem, kas liecina, ka tiek pieņemti... Ļoti iespējams, mēs varam runāt par ļoti nopietniem koruptīviem riskiem, par to, kādā veidā šī nauda tiek izsaimniekota.

Un tas, kas mani vēl jo vairāk satrauc, – tas, ka es esmu ieguvis informāciju, ka (tā kā notiek vēršanās tagad pēc informācijas... pieprasījumiem, lai noskaidrotu, kā tad patiesībā... par šo lietu patiesiem apstākļiem, par šiem iepirkumiem) vara ir nolēmusi veikli to visu noslepenot, proti, atdos to Aizsardzības ministrijai, uztaisīs par valsts noslēpumu, lai nevarētu šo informāciju iegūt. Es ļoti ceru, ka tas nav fakts, ka tas tā nenotiks, ka vara mainīs savu viedokli par to un ka sabiedrībai būs iespēja sekot līdzi, cik godprātīgi, cik efektīvi un cik mērķtiecīgi šī nauda tiek izmantota, izlietota tieši tam, kam tā ir domāta.

Mēs no savas puses, opozīcijā, esam bijuši ļoti iecietīgi, mēs esam sekojuši tam līdzi, bet neesam pašlaik nekādus soļus vēl spēruši. Taču, ja vara tā turpinās darīt, mums nāksies sākt aktīvi tam sekot līdzi, ja vara pati nespēs nodrošināt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Tas, ko es vēlētos dzirdēt no Veselības ministrijas... Šeit ir veselības ministre... Kā jūs esat nolēmuši šinī krīzes laikā novērst mediķu izdegšanas sindromu, jo tas noteikti sāksies. Pašlaik jūs, protams, sev karināt pie krūtīm medaļas, stāstāt, kādi jūs esat malači, bet pamatā tas viss turas nevis uz jūsu rīcību, bet gan uz mediķu pašaizliedzīgo darbu... kurus jūs izmantojat kā dzimtcilvēkus un vienkārši dzenat klaušās, lai sev varētu kārt medaļas pie krūtīm, bet par viņiem nespējat parūpēties. Savukārt sev saistītām struktūrām... cilvēku struktūrām jau novirzāt lielu naudu, kura patiesībā pirmkārt pienāktos mediķiem. Tā ir otrā lieta.

Tātad es vēlētos dzirdēt par šo un arī par to, kā mēs nodrošināsim nācijas veselību, jo Covid-19 vīruss nav atcēlis citas slimības. Kā tiks nodrošināts tas, lai cilvēki arī ar citām slimībām varētu saņemt sev nepieciešamo medicīnisko aprūpi?

Un trešā lieta, pavisam īsi, nobeidzot...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, Viņķeles kundze! Man patiess prieks, ka jūs izbaudāt šo laiku šeit, Saeimā. Kaut kā ir sagadījies tā, ka, riņķojot savā orbītā, kā jūs sakāt, man ir nācies pakomunicēt ar dažiem mediķiem, kas acīmredzot arī riņķo tikai un vienīgi savā orbītā. Un ir patiesi žēl skatīties, ka šīs orbītas kaut kā nesatiekas.

Parunāsim par to orbītu, kas ir Veselības ministrija. Droši vien ar tiem patiesiem darba darītājiem. Jūs esat gatava testēt Aldi Gobzemu, lai gan jūsu tiešais pienākums būtu, manuprāt, atbildēt arī uz Alda Gobzema uzdotajiem jautājumiem. Tādēļ es mēģināšu uzdot vēlreiz jautājumu par to, kas nu jau ir izskanējis arī publiskajā telpā par to piecu procentu algas pielikumu mediķiem, kas ir rezultējies bruto apmaksā 50 centi par stundu. Un tas atbilst patiesībai. Ir pieejami arī dokumenti par šo Cipules kundzes izdoto rīkojumu.

Un tad mans jautājums būtu šāds – vai Veselības ministrija uzrauga, kā tiek sadalīti šie līdzekļi, kas ir paredzēti tieši mediķu atalgojuma celšanai, jo, teiksim, mūsu kā likumdevēja sākotnējā griba bija, ka mēs paredzējām 20 procentus pie algas pielikt visiem mediķiem. Nu tas koalīcijai nebija toreiz pietiekami labs regulējums.

Tādēļ šobrīd mēs esam nonākuši pie tā, ka ir 5 līdz 50 procenti ārstiem. Ir jūtama ļoti liela neapmierinātība, un es tiešām gribu dzirdēt, Viņķeles kundze, jūsu viedokli – vai jums tas šķiet taisnīgi? Un kā Veselības ministrija uzrauga šo? Un vai jūs varat apstiprināt vai noliegt izskanējušo informāciju, ka Veselības ministrijas darbinieki un ierēdņi ir tikuši arī pie piemaksām, kas ir pat 50 procenti pie algas tieši martā un aprīlī? Vienkārši nav... nav žēl, ja jau valdība šādā te veidā, teiksim, nu, kā saka... negribētos teikt, svaida naudu apkārt, bet gribētos saprast, cik mēs esam godīgi pret ārstiem šajā konkrētajā gadījumā naudas sadalē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, es tomēr gribētu dažas lietas precizēt. Mans... Tas, ko es runāju par sociālajiem darbiniekiem, es vairāk minēju par klientiem, ne par darbiniekiem. Un, ja par darbiniekiem ir kāda informācija, kur darbinieki atsakās no šīm pārbaudēm, tad, nu, man būtu rosinājums. Es arī sazinājos jau ar ekspertiem šajos jautājumos. Neviens neko tādu nav dzirdējis. Tad lūgums būtu, nu, tad atsūtiet individuāli un pasakiet... Un es tiešām no savas puses izdarīšu visu, lai tas tā nenotiktu, lai pašvaldības tomēr ieklausītos tieši šajā jomā. Bet pagaidām tā izklausās pēc tādas maldinošas informācijas. Varbūt kāds atsevišķs gadījums, bet ne jau sistēma kopumā. Stāsts vairāk bija tieši par klientiem. Vecs seniors, kurš, nākot no slimnīcas... lai seniors šo Covid-19 infekciju neievazā grupu dzīvoklī vai kādā sociālās aprūpes centrā... šobrīd viņiem pārbaudes nav obligātas. To vajag noteikt obligāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Man būs divi jautājumi Viņķeles kundzei kā valdības pārstāvei šodien.

Pirmais. Vai, lūdzu, nodosiet valdībai rosinājumu pārskatīt attiecīgo grozījumu tieši par 1.–4. klašu brīvpusdienu piešķiršanu visiem skolēniem, nosakot arī brīvu formu un veidu... izvēli pašvaldībām?

Un otrs jautājums. Vai valdība plāno izskatīt arī atbalstu, papildu piemaksu jeb atalgojuma palielinājumu (zinot, ka tas ir pašvaldības budžets, bet tomēr no valdības budžeta puses) pirmsskolas izglītības pedagogiem – tiem, kuri strādā attiecīgi noteiktajās dežūrgrupās?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Te, kolēģi, par atalgojumu. Papildu piemaksas, tā sauktās krīzes piemaksas, kuras kopumā pa trīs mēnešiem tiek rēķinātas apmēram astoņu miljonu apmērā, ir attiecināmas uz NMPD darbiniekiem, uz Slimību profilakses un kontroles centra darbiniekiem... Nacionālais veselības dienests un tie mediķi slimnīcās, kuri strādā ar Covid-19 inficētiem pacientiem, un arī laboratoriju darbinieki, kuri strādā 24/7 režīmā faktiski jau pusotru mēnesi, vairāk.

Šīs piemaksas no sākta gala un arī pēc tam pie apropriācijas pārdales valdībā tika tieši tā arī plānotas, ka tās ir atkarīgas no cilvēka darba intensitātes un no tā, vai viņš ir iesaistīts šajā epidēmijas apkarošanā, jo, kā mēs zinām, šobrīd ir arī mediķi, kuri, gluži pretēji, faktiski ir ar pietiekami samazinātu darba slodzi un par kuriem mēs arī gādājam un rūpējamies, domājot par to, kā viņiem varētu šo dīkstāvi kompensēt.

Katra iestāde, katras iestādes vadītājs veic aprēķinu, jo iestādes vadītājs zina vislabāk, kurš no viņa darbiniekiem cik lielu papildu slodzi un kādas bīstamības apstākļos ir strādājis. Gan daļai slimnīcu, gan šo minēto iestāžu darbiniekiem ir paspēts piemaksas aprēķināt tā, lai jau varētu pievienot pie marta algas izmaksas, bet tas diemžēl nav vairākums. Un šobrīd tiek rēķinātas piemaksas atbilstoši katra cilvēka slodzes pieaugumam, un tās tiks izmaksātas vai nu ar aprīļa algu (bet tas atkal ir atkarīgs no iestādes vadītāja izvēles), vai kā atsevišķs maksājums.

Informācija par NMPD un šis viss būs publiski. Mēs esam vienojušies, ka iestādes to arī publisko. Ir 18 darbinieki, kas par papildu slodzi dažādos reģionālajos centros saņem summētu piemaksu. Un princips tam ir konkrēti identificēta saskare ar Covid-19 pacientiem. Tātad šo piemaksu apjoms tiek procentuāli aprēķināts pēc tā, cik izbraukuma stundas kolēģi ir tieši pavadījuši darbā ar Covid-19 pacientiem. Tiem, kuriem nav bijusi saskare, Rīgā tiek rēķināta 10 procentu piemaksa, citur Latvijā – pieci procenti, bet vēlreiz uzsveru – kuriem nav bijusi saskare un kuriem līdz ar to arī tā darba slodze nav tik ļoti pieaugusi. Tie ir dati par NMPD brigādēm.

Par Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Piemaksās... izmaksās tātad papildu atalgojumu par 241 slodzi, no tām 50 procentu apmērā piemaksa būs par 35 slodzēm. Tie ir tie cilvēki, kuri patiešām ir daudz vairāk strādājuši ar epidēmijas novēršanu, pārējiem 30 procentu apmērā piemaksa.

Un šeit es vēlos uzsvērt, ka krīze un krīze... Bet tāpat, manuprāt, tas ir vadības pamatprincips, ka piemaksa par kaut ko ekstra ir atkarīga no tā, cik daudz vairāk cilvēkam šis darbs ir bijis jāveic.

Atbildot uz Liepiņas kundzes vaicājumu, vai Veselības ministrijā arī būs piemaksas. Jā, Veselības ministrijas ierēdņi... Mums ir krīzes komanda (apmēram 15 cilvēki), kas strādā tā, kā apmēram deputāti strādā budžeta pieņemšanas laikā, tik intensīvi, tikai to dara jau faktiski no janvāra. Jā, uzskatu, ka arī mani kolēģi ierēdņi ir ar ļoti smagu darbu godam pelnījuši šīs piemaksas. Informācija par to būs, protams, pieejama arī publiski.

Un vēl viens komentārs par to, vai un kā politiķi rāpjas vai nerāpjas kādam uz pleciem. Šeit ir vērojama tāda interesanta tendence, ka opozīcijas politiķi ir tie, kas strādā un cīnās, un pozīcijas politiķi ir tie, kas izrādās. Nu, te acīmredzot ir jautājums par skatpunktu, jo no mana skatpunkta izskatās diezgan otrādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Gribētu atkārtot Papules kundzes jautājumu par to, vai tiek plānots tuvākajā laikā iekļaut grupā, kur... to darbinieku grupā, kuri drīkst pretendēt uz valsts apmaksātu piemaksu pie sava darba algas, arī pirmsskolas pedagogus.

Un līdzīgs jautājums ir arī par pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, un runa ir nevis par pašvaldību tiesībām viņiem piemaksāt, bet par to, lai valsts piemaksātu šiem darbiniekiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Tad trešā lieta, ko es vēlējos... ko es vēlētos redzēt no valdības, – tas ir šis tālākās rīcības plāns pēc vīrusa krīzes, kā mēs izmantosim šo jauno situāciju, kas ir radusies, šīs iespējas, kas ir Latvijas valstij kā mazai, dinamiskai valstij pavērušās, nevis vienkārši turpināsies šī tīksmināšanās... tīksmināšanās par esošo situāciju, mēģinot iestāstīt, ka tas ir esošās valdības veiksmes stāsts, cik veiksmīgi viņi tiek galā.

Patiesībā tas ir iepriekšējās VIENOTĪBAS “veiksmes stāsta” rezultāts, kad Latvija tika depopulēta, tika vāji integrēta ekonomiskajos procesos. Pateicoties tam, mums šeit pašlaik vīrusa izplatība ir krietni minimālāka.

Un, ja būtu šī volejbolistu komanda atbraukusi nevis uz Igauniju, bet uz Latviju, tad mēs, protams, atkal kā jau vienmēr varētu būt tikai astē un skatīties, kā pārējie tiek ar to daudz veiksmīgāk galā nekā mēs.

Tā ka es aicinātu tomēr būt objektīviem un domāt jau tālāk par nākotni, par nākotni, kā mēs izmantosim šo situāciju, lai Latvijai tiešām būtu reāls veiksmes stāsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi no koalīcijas, tā tiešām bija nekaunība – samazināt debašu laiku. Jūs redzat šobrīd, ka mēs nevaram paspēt izteikt visas savas bažas, kuras mēs arī saņemam no citiem cilvēkiem.

Viņķeles kundze, jūs palaidāt atkal iespēju runāt tikai par lietu. Šādā veidā mēģinot noniecināt opozīcijas darbu, jūs pati ar sevi nonācāt pretrunā, jo jūs savas runas sākumā pateicāties par to, ka Saeima ir operatīvi pieņēmusi likumu par Ministru kabineta iespēju pagarināt šo ārkārtējo situāciju vairākas reizes. Es vēlos jums atgādināt, ka šis likumprojekts tika sastādīts opozīcijas kopīgiem spēkiem, un tāpēc jūs šobrīd esat pilnīgi nonākusi, vēlreiz teikšu, pretrunā pati ar sevi. Un tiešām tā vietā, lai atnāktu uz Saeimu un izklaidētos (kā jūs sakāt), šobrīd apceļot visādā veidā citus deputātus, jūs vienkārši tiešām šobrīd pieslēdzieties tam... saviem tiešajiem pienākumiem un runājiet tikai par tiem, atbildiet uz mūsu jautājumiem!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Atbildot uz Papules kundzes un Ločmeles-Luņovas kundzes jautājumu, es nodošu šo informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai un lūgšu, lai izglītības un zinātnes ministre arī rūpējas par to, ka šie priekšlikumi tiktu virzīti Ministru kabinetā izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Ministres kundze neatbildēja, vai ir plānoti grozījumi rīkojumā un plānots nodrošināt brīvpusdienas visiem 1.–4. klases skolēniem no valsts budžeta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad vai komisijas vārdā par šo lēmuma projektu ir kas piebilstams?

J. Rancāns. Es domāju, mēs gana esam diskutējuši. Piebilstams nekas nav. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa rīkojumu Nr. 161 un 2020. gada 9. aprīļa rīkojumu Nr. 174, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa rīkojumu Nr. 161 un 2020. gada 9. aprīļa rīkojumu Nr. 174, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””: par – 86, pret – 1, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Laiks paziņojumi.

Tātad gribu jūs informēt, ka Prezidijs plāno šodien sasaukt otru ārkārtas sēdi, un vienlaikus vēlos piebilst, ka no 12.00 sāksies arī Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeru attālināta videokonference. Ja tā nebūs beigusies, sēdi vadīs Dagmāra Beitneres-Le Gallas kundze.

Un ir plānotas arī komisiju sēdes. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride lūdz paziņot, ka komisijas sēde sāksies 15 minūtes pēc sēdes beigām attālināti.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde attālināti sāksies mazliet vairāk nekā pēc 10 minūtēm – 12.10, tā ka jums ir laiks sagatavot savus datorus, savas darba vietas, un, kā teikt, mums ir nodoti divi likumprojekti. Darbosimies!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde ir plānota trešdien ierastajā laikā – pulksten 10.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izrādās, nesanāk.

Labi, kolēģi. Tātad sanāk divas komisijas, kuras turpinās darbu.

Ir vēl viens paziņojums. Ļoti skaistu pusapaļu jubileju ir svinējis mūsu kolēģis Vladimirs Nikonovs.

Un šodien dzimšanas dienas svin mūsu kolēģi Andris Kazinovskis un Atis Zakatistovs. Mēs viņus sveicam! (Aplausi.)

Paldies.

Līdz ar to 2020. gada 16. aprīļa ārkārtas sēdi slēdzu.

Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 1. (ārkārtas) sēde
2020. gada 16. aprīlī

Par procedūru
   
  - dep. J. Stepaņenko
   
Par likumprojektu “Grozījums Rīgas domes atlaišanas likumā” (Nr. 644/Lp13)
(Dok. Nr. 2322, 2322A
[1.Balsojums-DebLaiks] )
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 645/Lp13)
(Dok. Nr. 2323, 2323A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 646/Lp13)
(Dok. Nr. 2324, 2324A)
   
Par likumprojektu “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 647/Lp13)
(Dok. Nr. 2325, 2325A)
   
Par procedūru - dep. A. Gobzems
   
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 649/Lp13)
(Dok. Nr. 2327, 2327A)
   
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Vandas Cīrules atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 373/Lm13)
(Dok. Nr. 2312
[2312Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Edītes Vernušas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 374/Lm13)
(Dok. Nr. 2313,
[2313Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Irēnas Loginas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 375/Lm13)
(Dok. Nr. 2314,
[2314Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Elīnas Slišānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 376/Lm13)
(Dok. Nr. 2315,
[2315Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ulda Apsīša apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 377/Lm13)
(Dok. Nr. 2316,
[2316Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Sallijas Vikentjevas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 378/Lm13)
(Dok. Nr. 2317,
[2317Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Līgas Cielavas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 379/Lm13)
(Dok. Nr. 2318,
[2318Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Gunas Troikas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 380/Lm13)
(Dok. Nr. 2319,
[2319Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. V. Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 372/Lm13)
(Dok. Nr. 2311,
[2311Balsojums] )
   
- Ziņo - dep. M. Bondars
   
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa rīkojumu Nr. 161 un 2020. gada 9. aprīļa rīkojumu Nr. 174, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 381/Lm13)
(Dok. Nr. 2328,
[2328Balsojums, 2328Registracija] )
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
- Debates veselības ministre I. Viņķele
  - dep. E. Papule
  - dep. A. Gobzems
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  veselības ministre I. Viņķele
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. A. Gobzems
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Šmits
  veselības ministre I. Viņķele
  - dep. I. Zariņš
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. V. Valainis
  - dep. E. Papule
  veselības ministre I. Viņķele
  - dep. R. Ločmele-Luņova
  - dep. I. Zariņš
  - dep. J. Stepaņenko
  veselības ministre I. Viņķele
  - dep. E. Kucins
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
  - dep. M. Bondars
  - dep. A. Ašeradens



Sēdes videotranslācija

16a1.04.2020 10.00



Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošo deputātu A. Blumberga un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederošo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi


Sestdien, 30.maijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196