Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas sešpadsmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 2. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Labrīt, Saeimas deputāti un Saeimas darbinieki, kas šodien ir pulcējušies dažādās zālēs, lai ārkārtējās situācijas laikā sanāktu uz Saeimas sēdi. Vēsturiski pirmo, kad mēs strādājam attālināti, bet mēs esam ceļā uz e-Saeimu pilnībā.

Godātie kolēģi! Lai mēs šodien varētu sanākt šādā režīmā un iespējami pilnvērtīgi un iespējami droši strādāt, mūsu Saeimas komanda – darbinieki – pusotru nedēļu ir strādājuši ārkārtīgi intensīvā režīmā, tātad strādājuši arī brīvdienās, arī ļoti vēlās vakara stundās. Teiksim viņiem paldies – tiešām milzīgu, sirsnīgu paldies – pieceļoties! Un teiksim paldies ar aplausiem gan ģenerālsekretārei, gan visiem pārējiem! (Aplausi.)

Paldies.

Godātie kolēģi! Es gribu jūs informēt par kārtību, kādā mēs šodien strādāsim. Būs nianses, kas būs atšķirīgas no darba, pie kura mēs jau esam pieraduši.

Tātad, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, arī Saeimā ir ieviesta virkne piesardzības pasākumu, par kuriem jūs jau vakar tikāt informēti elektroniski. Savos e-pastos jūs vakar saņēmāt ne tikai informāciju par veiktajiem piesardzības pasākumiem Saeimā un telpās, kur šodien noritēs Saeimas sēde, bet arī informāciju par Saeimas sēdes norises gaitu.

Kolēģi! Lai mēs varētu veiksmīgi strādāt šādā režīmā, no visiem tiek gaidīta liela disciplinētība, organizētība un ļoti liela atbildība.

Un tagad par to, kā mēs šodien strādāsim.

Jā, Saeimas deputāti atrodas dažādās telpās. Katrā telpā ir arī attiecīgo Saeimas frakciju deleģētie balsu skaitītāji un pie frakcijām nepiederošo deputātu izvirzītais balsu skaitītājs. Tāpat katrā telpā atrodas deputātu klātbūtnes apliecinājuma veidlapas, kurās deputāti norāda savu vārdu, uzvārdu un savu klātbūtni Saeimas sēdē apliecina ar parakstu. Aicinu deputātus šīs veidlapas aizpildīt līdz sēdes beigām. Sēdei noslēdzoties, balsu skaitītāji šīs veidlapas iesniegs Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļai.

Katrā telpā atrodas arī Saeimas Administrācijas tehniskais darbinieks, kurš jums sniegs nepieciešamo atbalstu sēdes laikā.

Par runas pieteikšanu un debašu kārtību.

Deputāts, kurš vēlas izteikties par iesniegtajiem likumprojektiem, no sava Saeimas e-pasta uz e-pastu saeimas.sede@saeima.lv nosūta informāciju, norādot, vai viņš runās “par” vai “pret”. Tātad vārds tiks dots deputātam, kurš pirmais būs pieteicies runāt “par” vai “pret”. Debatēm deputāti piesakās tikai pie apspriežamā jautājuma – tikai pie apspriežamā jautājuma! –, aizpildot veidlapu “Lūdzu vārdu” (kā mēs sakām, tās ir zaļās lapiņas) un iesniedzot to attiecīgajā telpā esošajam Saeimas Administrācijas tehniskajam darbiniekam, kurš tad šo informāciju nosūta sēdes vadītājam.

Deputāti debatēs piedalās pieteikumu saņemšanas kārtībā, un debatētāji runā no savas vietas attiecīgajā sēžu zālē. Kolēģi, tātad mēs debatējam no vietas. Uzsākot runu, deputāts ieslēdz mikrofonu.

Un, kolēģi, ir viena nianse. Tā kā, debatējot no vietas, ir grūtāk precizēt, kad jūs beidzat savu uzstāšanos, būsim pieklājīgi cits pret citu arī šajā ārkārtas situācijā. Kad jūs beidzat runāt, pasakiet “paldies”, un tad sēdes vadītājs zinās, ka jūs savu uzstāšanos esat beiguši un ka tā nav kāda pauze. Tātad “paldies” apliecinās, ka uzstāšanās ir pabeigta.

Un, kad mēs sāksim balsošanu, tad pirms balsošanas es jūs vēlreiz informēšu par balsošanas kārtību.

Vai varam sākt darbu? Varam ķerties pie darba? Paldies.

Pirms mēs sākam darbu, ir saņemts 10 deputātu iesniegums.

Deputāti Jurašs, Feldmans, Zālīte-Grosa, Muižniece, Budriķis un citi lūdz saīsināt runas laiku, debatējot par Saeimas 2020. gada 2. aprīļa pirmajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem: noteikt, ka, runājot pirmo reizi, debašu laiks ir trīs minūtes, bet, runājot otro reizi, – viena minūte.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad deputātiem ir iebildumi, un mums ir jābalso.

Pirms balsojuma informēšu par to, kāda ir balsošanas norise.

Tātad balsošana notiek katrā telpā atsevišķi. Katrs deputāts nosauc savu vārdu un uzvārdu – skaļi nosauc savu vārdu un uzvārdu! – un pauž savu attieksmi: “par”, “pret” vai “atturas”. Piemēram, “Ināra Mūrniece – par.”

Balsis skaita telpā esošais balsu skaitītājs. Pēc tam balsu skaitītāji balsojuma rezultātus nosūta balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam. Pēc tam došu vārdu Rihardam Kolam, kolīdz viņš būs apkopojis deputātu balsu skaitīšanas rezultātus.

Varam sākt. Tātad, kolēģi, mēs balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 2. aprīļa pirmajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem tiktu noteikts debašu laiks: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot atkārtoti – viena minūte.

Lūdzu zvanu! Lūdzu sagatavoties balsu skaitītājus! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 2. aprīļa pirmajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem noteiktu debašu laiku: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte!

Sākas balsojums.

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas.

Esam gatavi uzklausīt (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru…”) balsu skaitītājus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu, nosakot trīs minūtes, runājot pirmo reizi, vienu minūti – runājot otro reizi: par – 64, pret – 24, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad lēmums pieņemts. Debašu laiks šajā (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru…”) ārkārtas sēdē ir trīs minūtes, runājot pirmo reizi, viena minūte – runājot otro reizi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam, kurš vēlas runāt par procedūru.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es runāju ne tikai savā vārdā, bet arī virknes opozīcijas deputātu vārdā, ar kuriem es telefoniski nupat sazinājos. Proti, pirms šī balsojuma es biju tas, kurš pauda viedokli, ka es esmu “pret”, un tāpēc mēs balsojām. Bet šādu pašu viedokli bija gatavi izteikt arī citi opozīcijas deputāti, kas informēja, ka tehniski vispār nav iespējams šobrīd šādu viedokli uzklausīt... Tas nozīmē, ka tehniski būtu jāgaida nez cik minūšu, kamēr deputāts, kurš saka, ka viņš ir “par” vai “pret” kādu izvirzīto jautājumu... būtu jāgaida, lai sagatavotu zaļās lapiņas, tās apkopotu... vai tādas ir vai tādu nav... Tā kā es esmu Saeimas zālē, es to varēju izdarīt mutvārdos un ļoti ātri. Mēs paši redzējām, cik ilgs balsojums bija... un balsu skaitīšana notika gandrīz pusstundu vienam balsojumam.

Es aicinu koalīciju atgriezties pie saprātīga risinājuma, nevis padarīt šo dienu par farsu šajā zālē.

Un vispār Saeimā visiem deputātiem ir veikts Covid-19 tests. Tas ir bijis negatīvs...

Sēdes vadītāja. Vai jūs ļoti īsi varētu formulēt savu priekšlikumu?

A. Gobzems. Mans priekšlikums ir tāds – atgriezties pie normāla režīma. Pretējā gadījumā šī sēde būs garāka nekā pati krīze.

Sēdes vadītāja. Tātad Gobzema kungs aicina mūs noturēt Saeimas sēdi Saeimas Sēžu zālē, kurā pulcētos visi Saeimas deputāti.

Kolēģi, šāds priekšlikums nav balsojams. Esam pieņēmuši lēmumu... Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu, sazinoties ar deputātiem, sazinoties ar frakciju priekšsēdētājiem, – noturēt Saeimas sēdi, deputātiem pulcējoties atsevišķās sēžu zālēs.

Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana.

Paziņojums par Jāņa Butāna 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte‑Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Ir 13. Saeimas deputātes Jutas Strīķes nāvi apliecinošs dokuments...

2019. gada 31. janvāra sēdē Saeima ir apstiprinājusi Jāņa Butāna deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Jaunās konservatīvās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam Jānis Butāns ir uzaicināts iestāties Saeimas sastāvā pastāvīgi, un viņš tam ir piekritis.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šī gada 31. marta sēdē izvērtēja visus saņemtos dokumentus un līdz ar to paziņo, ka Jānis Butāns 13. Saeimas sastāvā ir nevis uz laiku, bet pastāvīgi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paziņojumu esam uzklausījuši.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Evas Mārtužas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās konservatīvās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte‑Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Kolēģes! Godātie kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 6. panta pirmo un trešo daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu “Par Evas Mārtužas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās konservatīvās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

No Jaunās konservatīvās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā 13. Saeimā ir ievēlēts Tālis Linkaits, kurš ir nolicis 13. Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku.

Nākamais deputāta amata kandidāts, šajā gadījumā – kandidāte, šajā vēlēšanu apgabalā ir Eva Mārtuža, kura ir piekritusi uzņemties 13. Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku.

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Evu Mārtužu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

E. Mārtuža.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Paldies. Tātad solījums parakstīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu sagatavoties balsu skaitītājus! Balsosim par lēmuma projektu “Par Evas Mārtužas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās konservatīvās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsojumu!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu.

Balsu skaitītāju vārdā – Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Evas Mārtužas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās konservatīvās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Balsošanas rezultāts: par – 88, pret un atturas – nav. Atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Apsveicu Saeimas deputāti Evu Mārtužu! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Turpinām darbu.

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam”.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Mēs dzīvojam tik tiešām interesantos laikos, grūtos laikos un ārkārtas situācijas laikos. Es esmu tomēr pilnībā pārliecināts, ka mēs visi, kopā strādājot, – valdība, Saeima un sabiedrība kopumā... ka mēs to visu arī veiksmīgi pārvarēsim.

Mūsu valsts un, protams, arī valdības virsmērķis ir ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā un sargāt katra iedzīvotāja veselību un dzīvību. Tāpēc valdība ir pieņēmusi dažādus ierobežojumus, kuri attiecas gan uz sabiedrību kopumā, gan uz uzņēmējdarbību.

Mēs esam pieņēmuši virkni lēmumu, lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem un darba devējiem šos grūtos laikus, tā teikt, pārziemot ar dažādu veidu atbalstiem, to skaitā dīkstāves atbalstu.

Mēs, protams, atgriezīsimies pie normālas ikdienas darbības, tiklīdz tas būs droši no veselības viedokļa mums visiem. Mūsu mērķis nav palikt šādā stāvoklī, mūsu mērķis, protams, būs atgriezties normālā darbībā.

Bet, lai mēs varētu atgriezties normālā darbībā, ir ļoti svarīgi katram valsts iedzīvotājam uztvert visus ierobežojumus un epidemiologu ieteikumus nopietni. Sekojot šīm norādēm, mēs sargāsim savu veselību, savu tuvinieku veselību, savu kaimiņu, savu pilsētu, ciemu iedzīvotāju veselību un galu galā arī glābsim cilvēku dzīvības.

Šajos apstākļos valdība šobrīd strādā nepilnā sastāvā – bez ekonomikas ministra. Un es esmu pārliecināts, ka valdībai... ir nepieciešams pildīt šo amatu, jo ļoti daudzi lēmumi, kuri ir jāpieņem, saistās tieši ar ekonomikas jomu, ar uzņēmējdarbības jomu. Mums jādomā par to, kā mēs iziesim ārā no krīzes, un tāpēc mums ir vajadzīgs pilntiesīgs, ar Saeimas balsojumu apstiprināts ekonomikas ministrs.

Es šodien izvirzu ekonomikas ministra amata kandidātu Jāni Vitenbergu no politiskās partijas “KPV LV”.

Jānis Vitenbergs jau kopš šīs Saeimas sasaukuma sākuma ir sekmīgi vadījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbu. Viņa vadībā komisija ir izskatījusi vairākus nozīmīgus likumprojektus, likumu grozījumus, kurus ir virzījusi Ekonomikas ministrija.

Ministra amata kandidāts pārzina šīs nozares atbildības sfēras un vajadzības, līdz ar to viņš spēs nekavējoties pilnvērtīgi iekļauties valdības darbā.

Jānis Vitenbergs ir saņēmis arī nepieciešamo pielaidi darbam ar valsts noslēpumu; tas ir ļoti no svara, jo viņš kā komisijas loceklis darbojas Saeimas Nacionālās drošības komisijā kopš 2019. gada februāra. Vadoties no līdzšinējās sadarbības ar Jāni Vitenbergu, es pats secinu, ka viņš spēj pamatoti un loģiski argumentēt savu viedokli, panākot izvērstus risinājumus tieši mūsu valsts tautsaimniecības interesēs.

Tātad es, protams, aicinu jūs atbalstīt Jāni Vitenbergu ekonomikas ministra amatā.

Visbeidzot es vēlos pateikties visiem Saeimas deputātiem – gan pozīcijas, gan opozīcijas –, kuri, neskatoties uz sarežģīto situāciju, turpina savu darbu. Es zinu, ka vairākas Saeimas komisijas jau aktīvi izmanto videokonferences iespējas, lai darbs neapstātos un valstij tik ļoti svarīgi lēmumi tiktu savlaicīgi pieņemti. Arī šodienas sēde ir apliecinājums tam, ka grūtībās mēs nevis nolaižam rokas un padodamies, bet meklējam un atrodam risinājumus, kas mūsu valstij un tautai ir nepieciešami.

Paldies jums visiem.

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram.

Kariņa kungs, man arī pa viedierīcēm pienākušas ziņas, ka jūs tūlīt pēc savas runas dodaties projām. Vai tās ir patiesas? Vai jūs vēl uzkavēsieties debašu laikā?

A. K. Kariņš. Es palikšu, cik ilgi varēšu, lai tiktu vēl uz Ministru kabineta sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad premjerministrs vēl paliek zālē.

Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Premjerministra kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Tātad jaunie konservatīvie ir konsekventi iestājušies par bezkompromisa tiesiskumu un nacionālās drošības jautājumiem, un jaunie konservatīvie vienmēr ir uzskatījuši, ka augstos valsts amatos ir jābūt godprātīgiem, profesionāliem un valstij lojāliem cilvēkiem. Īpaši šajos krīzes apstākļos, kad valdība un Saeima lemj par bezprecedenta atbalsta apjomu uzņēmējiem vairāku miljardu eiro apmērā, plus, atceroties to, ka Ekonomikas ministrija ir atbildīga par nacionālās drošības un stratēģiskās nozīmes enerģētikas aktīviem – tātad elektroenerģija, gāzes tirgus, “Latvenergo”, Conexus un tā tālāk.

Ir skaidrs, ka līdz šim valsts drošības jautājumi nebija atrisināti līdz galam. Jāsaka, pirms divām dienām mums bija laba attālinātā tikšanās ar premjerministra kunga dalību un “KPV LV” pārstāvjiem un mēs saņēmām solījumus, ka veiks... ka tiks veiktas darbības, lai mazinātu nacionālās drošības riskus Ekonomikas ministrijas resorā.

Mēs, protams, sekosim visam līdzi un no savas puses arī neatlaidīgi palīdzēsim ekonomikas ministram tikt pie lēmumiem, kas dos proaktīvas un gudras rīcības rezultātus šajos krīzes apstākļos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie kolēģi! Frakcijas SASKAŅA vārdā paudīšu mūsu visu kodolīgu viedokli par kandidātu.

Mūsu frakcija nevar atbalstīt šo kandidātu. Iespējams, ka Jānis Vitenbergs ir labs cilvēks, bet mums nekas nav zināms par viņa ekonomisko programmu, par viņa redzējumu un iespējamiem risinājumiem. Mums nekas nav zināms arī par viņa zināšanām, iemaņām un prasmēm ekonomikas jomā, un balsot “par”, godātie kolēģi, nozīmē uzņemties atbildību par šo cilvēku, par šo kandidātu. Uzņemties atbildību par Jāni Vitenbergu mēs nevaram.

Vienlaikus varu apliecināt, ka mūsu frakcija domā valstiski un valdības redzējumu un likumprojektus, kuri risinās dažādas problēmas mūsu valstī krīzes apstākļos, mēs gatavojamies atbalstīt. Varbūt mēģināsim tos radoši papildināt, bet par šo konkrēto kandidātu balsot nevaram.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Visi kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, apzinoties to, ka šodien ir ļoti smagi krīzes apstākļi un ir ļoti... kas ir ļoti dramatiski ietekmējuši mūsu uzņēmējdarbību... Arī turpmākā nākotnē šī situācija ne visai spoži izskatās un būs jāmeklē risinājumi.

Kā jau mēs pirms vairākām nedēļām norādījām, ir ļoti slikti, ja šādos apstākļos valdība strādā bez ekonomikas ministra, kas viennozīmīgi šobrīd ir viens no svarīgākajiem ministriem valdībā. Tas nav normāli, ka šo situāciju... ka ministriju vada iekšlietu ministrs, sēdēdams uz diviem krēsliem šajā situācijā.

Tāpēc mēs arī uzskatām... un ļoti pareizi ir tas, ka, teiksim tā, uz pārbrauktuves zirgus nemaina. Vitenberga kungs ir vadījis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, ir bijis kaut kādā sasaistē arī ar savas frakcijas ministru pirms tam. Šobrīd būtu pareizi, ja viņš turpinātu šo darīt, un arī mēs atbalstīsim Vitenberga kunga kandidatūru. Šobrīd, mūsu ieskatā, mēs dodam tādu avansa atbalstu Jānim, bet turpmāk pilnīgi noteikti ir...

Mēs gribam redzēt skaidru redzējumu no Vitenberga kunga jau šodien, lai jau šodien Vitenberga kungs ķeras pie darba un skaidri pauž, kādu atbalstu sniegs šodien uzņēmējiem. Jāsaprot arī, kas notiks pēc mēneša, kas notiks pēc diviem, kādā veidā tiks glābta jau dramatiskā situācijā esošā Latvijas ekonomika.

Tāpēc mēs šobrīd, konstruktīvi strādājot, nu, visnotaļ nejūtamies droši par “bezkompromisa tiesiskuma” aizstāvjiem, bet Vitenberga kungam šajā situācijā mēs uzticamies un aicinām arī atbalstīt.

Mēs sniegsim savas balsis par šo ekonomikas ministru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātās dāmas un kungi! Kolēģi! Man būs, pirms es apspriedīšu konkrēto... paudīšu viedokli par konkrēto kandidātu, vēl tāds neliels ievads.

Proti, par apstākļiem, kādos mēs zaudējām iepriekšējo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro. Faktiski tāds bezprecedenta gadījums, kad nevis netiek iedota pielaide valsts noslēpumam, bet tiek atņemta. Tiek atņemta tieši ministra pienākumu pildīšanas laikā, kas, manuprāt, ir nopietna situācija, kura iespējamā apjomā būtu jādara publiski zināma vismaz Saeimas deputātiem. Kas ir tas noziegums, ko tieši, pildot ekonomikas ministra pienākumus, noteiktais ministrs ir veicis?

Ja mēs šādu skaidrojumu nesniedzam, ja nesniedz šo skaidrojumu arī pats bijušais ekonomikas ministrs vai viņa partija, vai jebkurš cits, kurš ir informēts par lietas apstākļiem, mēs patiesībā uzdodam pamatotu jautājumu – varētu sākt uzdot – par to, vai drošības iestādes kaut kādā brīdī te pārspīlēti ietekmē... savas funkcijas. Nu, ja ar to neietekmē demokrātiskos procesus. Uz šo jautājumu, arī tālākos lēmumus pieņemot, būtu jāsaņem atbilde.

Kas attiecas uz Jāni Vitenbergu konkrēti kā ekonomikas ministra amata kandidātu. Ja mēs būtu nosacīti tādos miera laikos, man noteikti būtu ļoti daudz jautājumu. Es gribētu no Jāņa dzirdēt, arī tieši kā SASKAŅAS kolēģi teica, izklāstu un redzējumu par viņa vīziju par ekonomiku, par tiem svarīgākajiem darbiem, kas valstī jāveic. Mēs neesam miera laikos. Mēs redzam, kā mēs šodien sanākam, cik sarežģīti mums ir vienu balsojumu veikt, un viennozīmīgi es piekrītu tam, ka valstī ir šajā brīdī jābūt ekonomikas ministram.

Patiesībā zināms noziegums ir tas, ka tik daudz laika ir pagājis un krīze jau tik daudzas nedēļas iet ne tikai bez ministra, bet arī valsts sekretāra. Par to būtu jāatbild tiem, kas šādu situāciju ir radījuši mūsu parlamentā, un tā nav opozīcija, kā mēs zinām.

Tāpēc es esmu attālināti, ja tā var teikt, sazinājies ar Jāni un paudis savu viedokli par tām kroplībām, kuras mēs šodien esam veikuši, sniedzot atbalstu uzņēmējiem. Esmu sadzirdēts. Jānim ir līdzīgs uzskats. Ja Jānis to ir gatavs koriģēt tālākajos valdības lēmumos, vismaz rosināt koriģēt, es nevaru viņu neatbalstīt šodien.

Tās galvenās lietas, ja mēs paņemam par šiem dīkstāves atbalstiem un ekonomikas atbalstiem, kas tiek sniegti, – būs steidzami jānovērš tas, ka valdes locekļi nevar saņemt dīkstāves kompensāciju. Steidzami būtu jākoriģē tas, ka uzņēmums ir labs tikai tad, ja tam martā (pirms gada), kā saka, bija kaut kāds apgrozījums, bet, ja tas gadījumā ir atvēries aprīlī, tad neko nevar saņemt, lai cik būtu nomaksājis nodokļos. Nodokļu parādi – 150 eiro... Smieklīgs skaitlis! Jo tas ir pirmām kārtām nacionāla...

Es prasītu apvienot laikus, ja drīkst.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu, turpiniet!

D. Šmits. Piemēram, punkts par to, ka, ja pirms gada parāds bija 150 eiro vai lielāks, uzņēmumam nepienākas dīkstāves atbalsts, ir absurds, jo, piedošanu, tieši nacionāla kapitāla uzņēmumiem, kas... Mēs neesam gadsimtiem uzkrājuši līdzekļus. Šī būs problēma.

Un vēl virkne lietu, kuras mēs šodien darām muļķīgi, lai glābtu Latvijas ekonomiku. Pēc būtības dīkstāves atbalsts nav... nav domāts kā sociālais pabalsts. Tam ir jābūt atbalstam, kas atļauj ekonomikas mugurkaulam pārdzīvot šo laiku un tā tālāk. Jautājumu ir ļoti daudz, ļoti daudz kas ir savārīts.

Es zinu, ka Jānis... Lielos vilcienos mums līdzīgs skatījums, tāpēc es tevi šodien atbalstīšu, kā saka, kredītā. Bet pie visiem pārējiem jautājumiem atgriezīsimies jau pēc krīzes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, sēdes vadītāja! Ministru prezidenta kungs! Ilgi nekavēšu jūsu laiku.

Didzis Šmits jau ļoti daudz ko pateica, un būtu vēl, protams, daudz kas sakāms, kas attiecas šajos krīzes apstākļos uz uzņēmēju atbalstu.

Bet, Jāni, es šoreiz... Mans balsojums arī būs “par”, lai gan, kā tu zini, es neatbalstu šo valdību, bet es noteikti atbalstīšu šajos laikos tavu kandidatūru. Vēlu tev ne tikai veiksmi, bet vēlu arī, kā tu iepriekš esi darījis, uzklausīt uzņēmējus, būt dzirdīgam.

Izmantojot izdevību, es gribu arī pateikt lielu paldies visiem “KPV LV” ministriem, kas šobrīd strādā valdībā, par to, ka jūs ne tikai vārdos, bet arī darbos esat faktiski uzklausījuši opozīcijas ieteikumus, ņēmuši tos vērā un arī ieviesuši dzīvē. Jāni, es ceru, ka arī mūsu sadarbība ar tevi šajos apstākļos būs līdzīga kā ar pārējiem “KPV LV” ministriem. Paldies.

Aicinu arī pārējos šajos apstākļos atbalstīt Vitenberga kandidatūru, ņemot vērā to, cik mums šobrīd ekonomikas ministrs tiešām ir nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, es tāds... Personīgi par Jāni Vitenbergu, kurš ir mūsu kolēģis jau vairāk nekā gadu, es neko sliktu neesmu dzirdējis. Kopumā, pēc kolēģu atsauksmēm, viņš ir visādi labs un foršs cilvēks.

Bet, kolēģi, kā arī kolēģis Didzis Šmits izteicies, nu, pat miera laikos mēs gribētu, lai mūsu ekonomiku vadītu ne tikai labs un foršs, bet arī profesionāls cilvēks. Bet mums šodien nav miera laiki. Mums ir krīzes laiki. Un ekonomikas... Mēs runājam par krīzi, kura, visticamāk, būs tikpat smaga kā 2009. gadā. Ekonomikas ministrs ir otrs svarīgākais cilvēks valdībā pēc veselības ministra.

Es domāju, ka mēs... ne tikai mēs visi kā SASKAŅAS frakcijas deputāti un mani kolēģi, es domāju, ka visa sabiedrība tomēr gribētu redzēt šajā amatā, nu, tiešām profesionāli ar dziļu izpratni ekonomikā – gan kopumā, gan arī Latvijas ekonomikā –, cilvēku ar izglītību un pieredzi. Šeit, piedodiet, bet ar to, ka cilvēks ir foršs, nepietiek. Mēs diemžēl šajā kandidātā neredzam ne pietiekamu... ne izglītību, ne pieredzi. Tāpēc, pārstāvot savu vēlētāju, es nekādi nevaru atbalstīt šādu kandidātu. Nekur nav rakstīts, ka ministram – ekonomikas ministram vai citam ministram – jābūt konkrētas partijas, konkrētas frakcijas pārstāvim. Jūs esat brīvi, dārgā koalīcija, izvēlēties. Cilvēku mums Latvijā tiešām netrūkst... profesionāļu ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Jūs bijāt brīvi izvēlēties kādu no šiem cilvēkiem. Un jūs to esat izvēlējušies, balstoties tieši uz jūsu koalīcijas politisko loģiku. Un par to, es nezinu, kādu cenu, bet es baidos, ka kaut kādu cenu visa Latvijas sabiedrība samaksās, un par to būs atbildība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, premjerministra kungs! Saeimas kolēģi! Mēs, kā jau jūs dzirdējāt, atbalstīsim Vitenberga kunga kandidatūru ekonomikas ministra amatā – un tieši tādēļ, lai viņš jau tūlīt var ķerties pie darba. Mēs esam krīzes situācijā, un jau ir redzams klāsts ar uzdevumiem, kas viņam kā ekonomikas ministram būtu jāizdara.

Pirmais, protams, ir attiecībā uz uzņēmēju atbalstu. Tas, ka sākotnēji tika noteiktas nozares, jau ir pierādījis sevi kā kļūdu. Uzņēmēji cerībās, ka varēs saņemt tūlītēju atbalstu, lai varētu glābt savu saimniecisko darbību, jau ir vīlušies, redzot, ka kritēriji ir sarežģīti, praktiski neizpildāmi. Ir virkne uzdevumu, kas ir jālabo. Didzis Šmits jau minēja dažus. Piemēram, ja uzņēmējs nav strādājis pilnu gadu, tad nevar pierādīt pietiekamu apgrozījuma kritumu; valdes locekļu atlīdzības jautājums un valsts kapitālsabiedrību atbalsts dīkstāvē.

Otrs lielais bloks, protams, ir arī palīdzēt, es teikšu tā, Finanšu ministrijai un valdībai kopumā izvērtēt valsts līdzekļu ieguldījumu, tai skaitā valsts kapitālsabiedrībās un konkrēti airBaltic.

Publiski ir izskanējusi informācija, ka valdība šobrīd plāno uzņēmumā ieguldīt 150 miljonu. Nav nekāda pamatojuma, vismaz sabiedrībai redzama, kādēļ tas būtu jādara tieši šādā apmērā, kādēļ tas būtu jādara tieši šobrīd un vai pēc būtības tas glābs situāciju uzņēmumā. Vienlaikus ar to, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi nesaņem pietiekamu atbalstu, tas nav pieņemams.

Bet krīze kaut kad beigsies, un te jāsaka, ka viena liela nozare, par kuru ekonomikas ministram būs jāatbild un jāsniedz konkrēti risinājumi, ir enerģētika. Neļausim aizmirst jūsu politiskā spēka solījumu atcelt obligātā iepirkuma komponenti. Tas ir bijis līdz šim kā karsts kartupelis, kuru jūs esat mētājuši no rokas rokā, bet risinājuma nav.

Otrs jautājums. Mēs ļoti sekosim līdzi, lai jūs turpinātu iepriekšējā ministra politiku neatļaut būvēt Skultē sašķidrinātās gāzes termināli, ja tas radīs papildu maksājumus sabiedrībai, ja tas radīs vēl vienu OIK.

Tā ka tie ir daži komentāri un darba uzdevums jums kā ekonomikas ministram tuvākajā laikā.

Es arī vēlu izdošanos un stingru stāju valdībā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es neatbalstīšu Jāņa Vitenberga kandidatūru ekonomikas ministra amatā, un es paskaidrošu. Nevis tāpēc, ka man būtu kādas antipātijas pret Jāni, bet ir citi – daudz būtiskāki – iemesli.

Šobrīd krīzes laikā mēs nevaram atļauties apstiprināt amatā personu, kurai būs jāiestrādājas, kurai nav tādas objektīvas dzīves pieredzes. Tas ir numur viens.

Numur divi. Krīzes apstākļos, kādi ir šobrīd, par ekonomiku valstī visa atbildība būtu jāuzņemas premjeram Kariņam, kurš sēž šajā zālē, nevis jānoveļ uz kādu citu. Tieši un tikai, un vienīgi premjeram Kariņam. Viņam ir jāizstrādā plāns ekonomikas atveseļošanai, un tā ir tieša premjera atbildība. Tas ir numur divi.

Numur trīs – par iepriekšējā ekonomikas ministra noņemšanu, jau sākoties krīzei. Pilnīgi skaidrs, ka tās bija politiskās spēles, kuras, visticamāk, iniciēja pati Jaunā VIENOTĪBA, jo piešķirt ministram pielaidi un pēc pāris... faktiski, nu, pēc nepilna gada šo pielaidi noņemt – ir jābūt ļoti būtiskiem noziegumiem, lai to izdarītu. Mēs par to nezinām.

Pirmie par pielaides noņemšanu uzzināja žurnālisti, un premjers izlikās, ka viņš neko nezina. Kurā valstī vēl tā ir? Nevienā. Tās bija politiskās spēles krīzes laikā.

Tādēļ šodienas apstākļos es aicinātu premjeru Kariņu uzņemties atbildību par ekonomikas sakārtošanu, uzņemties atbildību par OIK atcelšanu jau no šodienas – nevis vilkt to jautājumu garumā – un palīdzēt visiem, kas ir cietuši, visiem biznesmeņiem un tamlīdzīgi, nevis tikai pietuvinātām personām.

Kāpēc šobrīd premjers Kariņš ir tik dāsns un ir gatavs apstiprināt Jāņa Vitenberga kandidatūru, manā ieskatā? Tāpēc, lai būtu, uz ko novelt tās nākošās milzīgās ekonomiskās problēmas, kas sagaida Latviju.

Paklausīsimies uzmanīgi, ko premjers Kariņš teica attiecībā uz potenciālo ekonomikas ministru, kādas ir kvalitātes. Vienīgo, ko nosauca, – spēju formulēt domu. Tas bija vienīgais premjera citāts. Es atvainojos, spēja formulēt domu nav svarīgākais jautājums. Šobrīd svarīgākais jautājums ir palīdzēt uzņēmējiem, palīdzēt visai sabiedrībai kopumā, tajā skaitā, Kariņa kungs, atceļot arī OIK jau šodien.

Tie ir tie mani argumenti, kāpēc es balsošu “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Mani frakcijas kolēģi jau teica, ka Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīs ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga kandidatūru, balsojot “par”, bet tas būs balsojums avansā.

Covid-19 vīrusu, iespējams, mēs varam uzvarēt, slēdzot robežas. Ekonomiku mēs varēsim atdzīvināt, tikai atrodot saprātīgu veidu, kā šīs robežas atvērt. Vispirms Baltijā, pēc tam Eiropas Savienībā un pēc tam arī pasaulē. Ar to kopā ar premjeru jau no šodienas būs jāstrādā ekonomikas ministram, jāstrādā vaiga sviedros.

Vēlu veiksmi tajā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Premjerministra kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst pēc šīm debatēm?

Kolēģi, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu sagatavoties balsu skaitītājus. Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam”! Lūdzu, balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam”: par – 69, pret – 6, atturas – 2.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts. Apsveicam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. (Aplausi.)

Paldies premjerministram, kurš dodas veikt darba pienākumus valdībā. Mēs jums sūtām ekonomikas ministru. Strādājiet!

Mēs arī turpinām darbu.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Feldmana, Ašeradena, Lībiņas-Egneres, Teirumnieka un Šnores iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Ļoti īsi izklāstīšu šī priekšlikuma būtību. Priekšlikums ir izveidots, domājot par tiem vecākiem, kuri šobrīd saņem vecāku pabalstu. Ja gadījumā pastāv situācija, ka ārkārtējās situācijas radīto seku dēļ (kas varētu būt, piemēram, uzņēmuma maksātnespēja, absolūti apturēta darbība) šim vecākam, vecāku pabalsta saņēmējam, nav iespēju atgriezties darbā, tad vecāku pabalsta saņemšana turpinās līdz ārkārtējās situācijas beigām un arī vienu mēnesi pēc tās, saprotot to, ka arī ārkārtējās situācijas apstākļi ir tādi, ka darbu citā uzņēmumā varētu būt ne tik viegli atrast.

Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par iestāžu darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid‑19 izplatību” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, dzirdat, ja? Man attiecībā uz šo likumprojektu ir vienas pārdomas, un es arī iesniegšu priekšlikumus tālāk šajā likumprojektā. Aicinātu kolēģus jau tagad pārdomāt.

Tātad attiecībā uz šiem sodiem. Viens ir palielināt sodus, un sodi, protams, darbojas ļoti labi pret tiem, pret kuriem tiem būtu jādarbojas, –cilvēkiem, kuri vēlas paklausīt likumam. Bet ir, protams, liela cilvēku grupa, kuri īsti nav ieinteresēti.

Mēs visi atceramies situāciju, kur presē ļoti plaši izklāstīja par Centrāltirgus nelegālo cigarešu pārdevējiem, kuriem sodi ir desmitos tūkstošu... administratīvie sodi. Viņiem nav nekādas starpības, vai viņiem ir 10, 20 vai 50 tūkstoši, viņi tāpat neplāno sodu maksāt.

Attiecībā uz Covid-19 slimniekiem arī šobrīd jau ir skaidri... Veidojas situācija, kad ir cilvēki, pret kuriem šie sodi... naudas sodi acīmredzot nedarbosies, jo viņiem tas gluži vienkārši neizsaka pilnīgi neko.

Šajā gadījumā mans priekšlikums – un kas ir šī likuma trūkums –, ka vajag atjaunot administratīvo arestu tiem, kuriem noteikta karantīna, kuri ir Covid-19 pozitīvi un nedrīkst staigāt apkārt. Viņiem noteikt nevis tikai naudas sodu, bet to, ka pašvaldības policija vai Valsts policija var uzlikt administratīvo arestu uz 14 dienām, respektīvi, tādā veidā piespiedu kārtā izolējot šos cilvēkus no apkārtējās sabiedrības.

Pretējā gadījumā šobrīd jau ir bijušas tādas situācijas. Esmu par tām informēts, ka divi... divi Covid-19 pozitīvi slimnieki mierīgi pēc tās ziņas saņemšanas, ka viņi ir pozitīvi, pēc visas informācijas, ka ir karantīna un tā tālāk, viņi mierīgi turpina savas ikdienas gaitas, paziņojot, ka viņiem šī slimība nav aktuāla. Un tu vari likt, kādu sodu tu gribi, ja viņš tādu pozīciju ir ieņēmis un ja šis sods pret viņu nestrādā, tad tā situācija ir diezgan bēdīga.

Tāpēc es uzskatu – lai šis likumprojekts darbotos, tas ir būtiski jāpapildina. Esmu sagatavojis šādus priekšlikumus un tos arī iesniegšu šī likumprojekta tālākajiem lasījumiem. Pret tādu likumprojektu, kāds tas sagatavots šobrīd, esmu “pret”.

Bet es, godātā Saeimas priekšsēdētāja... sēdes vadītāja... Es neuzturu balsojumu, bet paudu savu pozīciju, kāpēc esmu “pret”. Bet balsojumu neuzturu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad balsojums netiek uzturēts.

Tātad likumprojekts... Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Pie šī jautājuma par procedūru vēlējās runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Es gan vēlējos runāt par procedūru attiecībā uz iepriekšējo jautājumu, bet droši vien kaut kāda laika nobīde. Es aicināju nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies, bet tas nav procedūras jautājums, un mēs šo jautājumu jau esam izskatījuši.

Tātad darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 25. marta rīkojumu Nr. 119, 2020. gada 27. marta rīkojumu Nr. 132, 2020. gada 29. marta rīkojumu Nr. 138 un 2020. gada 31. marta rīkojumu Nr. 140, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2020. gada 1. aprīļa sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Tika iesniegti kopumā četri rīkojumi, bet būtiskākos grozījumus... ārkārtas stāvoklī... es nosaukšu šeit. Protams, ne visus, bet būtiskākos.

Tātad pirmais – ir ierobežota veselības pakalpojumu sniegšana, izņemot dzīvību glābjošos veselības pakalpojumus.

Tāpat ir aizliegts Latvijas tirgum paredzēto zāļu eksports uz trešajām valstīm.

Otrais. Ir pārtraukta klubu darbība (domāts – sporta klubu darbība).

Trešais. Paplašināts iestāžu loks, kurām ir tiesības palielināt virsstundu skaitu uz 60 stundām nedēļā un saņemt līdzekļus to apmaksai.

Ceturtais. Noteikts, ka Valsts robežsardze Valsts policijai nodod datus par personām, kas iebraukušas no ārvalstīm, šo personu kontroles veikšanai.

Piektais. Tāpat ir noteikts, ka brīvdienās tirdzniecības centros drīkst strādāt tikai pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali, preses tirdzniecības vietas, vakcinācijas kabineti. Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritērijus tirdzniecības centru noteikšanai.

Sestais. Tāpat ir noteikts, ka netiek piemērotas nodevas un tarifi Covid-19 informatīvajam tālrunim 8345.

Septītais punkts. Vides normatīvajos aktos noteikto sabiedrisko apspriešanu rīkot attālināti; uzsākto projektu termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad valstī ir ārkārtas situācija.

Tāpat ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests var apturēt kontroles pasākumus, tajā skaitā tos, kuri atrodas apstrīdēšanas stadijā uz ārkārtas situācijas laiku.

Bez tam ir palielināts atļautais transportlīdzekļu vadīšanas laiks no 9 uz 11 stundām.

Noteikts, ka budžeta izdevumus, kas saistīti ar Covid-19 ierobežošanu un tā seku pārvarēšanu, nodrošina, palielinot budžeta deficītu. Savukārt attīstības projektiem izmanto Eiropas Savienības un ārvalstu finansējumu.

Tāpat ir noteikts, ka lēmumos... lēmumu par izglītības programmu realizēšanu Iekšlietu ministrijas izglītības iestādēs pieņem iekšlietu ministrs.

Noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestādes var noteikt citām personām saistošus uzvedības noteikumus šajās iestādēs.

Noteikts, ka pašvaldības dotācijas un neizmantotos līdzekļus bērnu brīvpusdienām drīkst izmantot trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu ēdināšanai.

Noteikts personām nerīkot privātus pasākumus, izņemot bēres, kas rīkojamas ārpus telpām, nodrošinot divu metru distanci starp personām.

Noteikts, ka personām, atrodoties publiskās iekštelpās un ārpus tām, ir jāievēro savstarpēja divu metru distance. Vienlaicīgi publiskās iekštelpās un ārpus telpām var ne vairāk kā divas... var atrasties ne vairāk kā divas personas.

Personas, kas dzīvo... Šo nosacījumu par sociālo distancēšanos publiskās iekštelpās un ārpus telpām var neievērot personas, kas dzīvo vienā saimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā saimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Personām, kurām laboratoriski ir apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, noteikts pienākums, pieprasot un saņemot pakalpojumu, informēt pakalpojuma sniedzēju par inficēšanos ar Covid-19, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informēt par inficēšanās risku.

Tāpat ir noteiktas tiesības aizsardzības ministram lemt par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot iestādes izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi.

Noteikts, ka Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma pieprasa un elektronisko sakaru komersanti izsniedz informāciju par konkrēto personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss. Minētos datus drīkst izmantot tikai epidemioloģiskai izmeklēšanai.

Komisija, uzklausot iestāžu ziņojumus, šos papildu ierobežojumus un nosacījumus atzina par pamatotiem, situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem. Tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Godātie kolēģi! Deputāti Jurašs, Feldmans, Muižniece, Znotiņš un Eglītis lūdz turpināt 2. aprīļa ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Turpināsim sēdi.

Debatēs vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Sveicināti, kolēģi! Paldies par jūsu gatavību organizēt darbu tā, lai pasargātu savu un darbinieku veselību un piedalītos ne vien ar lēmumiem, par ko Ministru kabinets jums ir pateicīgs, bet arī ar jūsu piemēru infekcijas Covid‑19 pārtraukšanā.

Esmu deleģēta no Ministru kabineta sniegt pamatojumu šiem grozījumiem rīkojumā par ārkārtas situāciju. Referents ļoti precīzi uzskaitīja būtiskākās izmaiņas. Vēlos īpaši akcentēt dažas, par kurām ir bijušas arī lielākas un plašākas diskusijas un kontroversāli viedokļi sabiedrībā.

Pirmais, tas ir, par plānveida un ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumu. Valdība nemitīgi balansē lēmumus starp drošību... starp sabiedrības veselības drošību un ekonomisko aktivitāti. Jo mēs ļoti labi apzināmies, ka šiem ierobežojumiem ir jābūt tieši tik striktiem un ne striktākiem, kā tas ir nepieciešams tieši šobrīd.

Situācija mainās dinamiski, un tādēļ, vērtējot epidemioloģiskos datus un analizējot ekspertu ieteikumus, veselības aprūpes iestādes, mediķi un pacienti ir vispār atzīti kā viena no visvairāk sargājamām un saudzējamām sabiedrības grupām vairāku apsvērumu dēļ.

Mediķi tādēļ, ka tas faktiski ir būtiskākais resurss, kas var līdzēt gan epidēmijas pārtraukšanā, gan arī slimo cilvēku ārstēšanā, un arī tādēļ, ka, strādājot vairākās darbavietās, risks, ka medicīnas darbinieks var kļūt par jaunā koronavīrusa nēsātāju, multiplikatoru, ir pietiekami augsts. Savukārt pacienti jau pēc noklusējuma ir ievainojamākā grupa, kuru inficēšanās gadījumā slimības gaita var noritēt nesalīdzināmi smagāk.

Tieši tādēļ, sekojot ekspertu ieteikumiem, mēs uz laiku (šobrīd līdz 14. aprīlim) esam samazinājuši tos plānveida un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus gan publiskās, gan arī privātās veselības ārstniecības iestādēs, saglabājot pieejamu pietiekami plašu pakalpojumu klāstu, kas ietver gan akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību, gan onkoloģisko pacientu aprūpi, gan grūtnieču aprūpi, gan tādas manipulācijas, kuru neizdarīšana draudētu cilvēkam ar paliekošu invaliditāti, arī diagnostikas pakalpojumus. Mēs apzināmies, ka šādi ierobežojumi ir ļoti rūpīgi jāvērtē, tādēļ ka, ilgstoši ierobežojot, mēs varam, protams, sastapties ar citām sekām, ja cilvēkam... Bez koronavīrusa joprojām ir arī citas slimības, kad laikus ir jāsniedz palīdzība. Tādēļ šobrīd tas ierobežojums ir uz divām nedēļām.

Otrais ir saistīts ar šo divu metru... un pulcēšanās aizliegumu. Kā jau minēju, valdība rūpīgi pa dienām, pat reizēm pa pusdienai, vēro situāciju. Novērtējot to, kā daļa sabiedrības (ne visi, jāsaka) uzvedās un izvēlējās rīkoties brīvdienās, tomēr pietiekami plaši dodoties atpūtā brīvā dabā, tika pieņemts lēmums par ierobežojumu aizliegt pulcēties vairāk par diviem cilvēkiem, neievērojot šo divu metru distanci... vai vienas mājsaimniecības locekļus.

Vērtējot arī aizliegumu darboties veikaliem tirdzniecības centros, mēs skatījāmies uz citu valstu pieredzi un šajā gadījumā par paraugu ņēmām Vāciju, kas tos ierobežojumus neattiecināja uz tirdzniecības vietām, kas ir saistītas ar pārtiku cilvēkiem vai dzīvniekiem, higiēnas nodrošinājumu, optometriju un arī aptiekām.

Vēlos jums apliecināt, ka Latvijas valdības vadmotīvs, pieņemot lēmumus krīzē, ir tieši šāds: vispirms ir infektologu un epidemiologu ieteikums, tad mēs lūdzam... un skatāmies, kā ierobežojumi var nodrošināt šo ieteikumu izpildi, kā mēs varam to izdarīt ar iespējami, cik nu šai situācijā ir iespējams, mazākām traumām ekonomikai, un tad seko politisks lēmums.

Paldies. Tas man būtu šajā reizē viss.

Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministrei.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, paldies ministres kundzei par izklāstījumu. Arī referents diezgan plaši izklāstīja.

Es gribētu pieskarties tiem jautājumiem, kas šajā ziņojumā neparādās, un gribētu aicināt valdību turpmāk, veidojot šos normatīvos regulējumus, pievērst uzmanību tieši pašvaldību jautājumam un tam, kas notiek tieši pašvaldībās.

Viss ļoti pareizi – ir uzsvars uz medicīnas darbiniekiem, pilnīgi piekrītu. Tikpat pareizs uzsvars ir uz vecāku cilvēku aizsardzību, jo īpaši to cilvēku aizsardzību, kuri ir riska grupā. Te mēs varam paņemt vienu piemēru. Rīgā ir 6000 cilvēku, kuriem ir mājas aprūpe. Šiem 6000 cilvēku, kuriem nepieciešama mājas aprūpe... Pieņemsim, sejas aizsarglīdzekļi (sejas maskas) ir 1500 uz visu Rīgas domes Labklājības departamentu, uz visām šīm iestādēm, kas ar to nodarbojas...

Tāpat, protams, ja mēs runājam par materiālajām rezervēm, jādomā, kādā veidā arī pašvaldībām palīdzēt tur, kur tas nav īsti izdevies, bet kur ir ļoti liels skaits...

Tāpat jābūt skaidram rīcības plānam. Mēs šobrīd redzējām situāciju... patversmes situāciju, kur bija uzliesmojums. Bet jābūt skaidram rīcības plānam, kāda šobrīd nav, attiecībā uz citām... pieņemsim, pansionātiem, dienas centriem, kas šobrīd ir aizvērti, grupu dzīvokļiem, kur dzīvo... Kas notiek, ja kādā no šiem...? Jābūt arī kaut kādam redzējumam, vadlīnijām, jo šobrīd nav valdības ziņojuma pašvaldībām, kā to risināt.

Tāpat ļoti svarīgs jautājums ir par dīkstāvēm, lai arī pašvaldībām būtu šīs tiesības... Saprotiet situāciju – muzeji, kultūras nami, visas... bērnudārzi šobrīd strādā nepilnā režīmā. Šobrīd situācija ir tāda, ka, ja mēs vadāmies pēc likumiem, tad šie cilvēki principā ir jāatbrīvo no darba, jo viņiem algu nevar maksāt, jo viņi gluži vienkārši nestrādā. Un tādu cilvēku ir ļoti daudz! Ja šāda regulējuma tuvākajā laikā nebūs... un ir aprīlis... ir algu izmaksas laiks... tūlīt sāksies... Ir steidzami jāatrisina šis jautājums, jādod pašvaldībām iespēja... tāpat kā valstij savām kapitālsabiedrībām, kuru darbība nenotiek... izmaksāt dīkstāves naudu, jo pretējā gadījumā šie cilvēki būs jāatlaiž un viņi kļūs par sociālā budžeta klientiem. Manuprāt, tas šobrīd nebūtu tas, kas būtu vispareizākais.

Tāpēc, kolēģi, aicinu valdību īpaši pievērsties šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies ministres kundzei par izklāstu.

Taisnība – nav vienkārši šajā situācijā atrast to līdzsvaru starp sabiedrības veselības drošību un ekonomisko aktivitāti. Bet! Viens aicinājums patiesi – pirms arī publiski izskan ziņa par to, ka valdība lemtu par ārkārtas situācijas pagarinājumu līdz pat trim mēnešiem, sniegt detalizētu skaidrojumu, kāpēc tas ir nepieciešams, sniegt arī argumentus. Jo pēc būtības tā reakcija, īpaši uzņēmējdarbības pusē, protams, bija ļoti negatīva, īpaši – redzot arī to, ka tas valsts solītais atbalsts netiek piešķirts tik gludi, kā uzņēmēji cerēja. Viņi taču uz to atbalstu cerēja, viņi ar to rēķinājās! Ja ir plāns vēl pagarināt ārkārtas situāciju, tad ir jābūt arī jauniem atbalsta pasākumiem, īpaši vēršot atbalstu uz tiem uzņēmējiem, kuri vēl mēģina strādāt.

Un, protams, arī jāskatās, ko citas valstis dara. Viens piemērs, ko arī uzņēmēji min, ir Polija, kur, ja uzņēmējs vēl strādā, tad valsts daļēji sedz tam darbaspēka izmaksas un nodokļus.

Mēs, protams, varam šobrīd priecāties, ka par 88 procentiem nodokļu izpilde ir bijusi marta beigās, bet ir jāsaprot, ka marts ir bijis saimnieciski vēl ļoti aktīvs mēnesis, nākamais mēnesis būs ļoti grūts, daudz sliktāks. Un tāpēc, ja kāds uzņēmējs vēl neatlaiž savus darbiniekus, bet mēģina strādāt, tad valstij vajag arī to savu plecu pielikt, lai to varētu izdarīt, un darbaspēka nodokļa atvieglojumi ir viena no iniciatīvām, ko uzņēmēji arī no savas puses piedāvā. Tā ka aicinu apsvērt.

Par sabiedrības veselības drošību. Balstoties arī uz praktiskiem piemēriem, ir aicinājums tomēr atrast līdzekļus, lai jūs varētu nodrošināt automātiskas vai daudz plašākas Covid-19 analīžu... pārbaudes noteiktai vecuma grupai, piemēram, 60 gadus veciem un vecākiem ļaudīm; jūs arī paši norādāt, ka tā ir tā riska grupa. Šobrīd, ja cilvēks nevar pierādīt, ka tam ir bijis kontakts ar Covid-19 inficētu personu, tad par analīzēm ir jāmaksā vai arī jādodas pie ģimenes ārsta saņemt nosūtījumu. Un nereti tas ģimenes ārsts ir vienīgais novadā. Ja cilvēks tiešām ir slims, tad sanāk, ka var izolēt arī šo ārstu. Jo ir gadījumi, ka atbrauc no ārvalstīm dēls, meita, radinieks, kuram pašam simptomu nav, bet kurš var aplipināt šo vecāka gadagājuma ģimenes locekli. Un, ja tam atbraukušajam nav pierādīts Covid-19, tad tie 80 eiro no šī vecāka gadagājuma cilvēka ir jāprasa. Viņiem ir īpaši svarīgs ātrums... Tā ka aicinu to atrisināt.

Un tagad pēdējais. Ļoti daudz iniciatīvu šobrīd arī no sabiedrības jau nāk... ka vajadzētu iegrožot cenas pirmās nepieciešamības produktu grupām... Protams, tas nav iespējams brīvā tirgus apstākļos, bet sakaru pakalpojumus... un aicinājums ir valdībai ar sakaru kompānijām strādāt, lai neatslēdz bez brīdinājuma komunikācijas līdzekļus īpaši tagad, kad daudzas lietas attālināti notiek.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mēs ļausim debatēt tiem, kas pieteikušies debatēs. Pēc tam tiks dots vārds Dombrovska kungam, kurš vēlas runāt par procedūru.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas deputāti! Arī pārstāvot valdības lēmumus, es... gribēju divus akcentus 31. marta rīkojuma papildinājumā... Tie galvenokārt ir saistīti ar izglītības procesu.

Un uzreiz ir jāakcentē tas, ka attālinātajā mācību procesā ļoti svarīgs patiešām ir sadarbības mehānisms, kas... rit šobrīd ne tikai starp ministriju, bet arī starp pašvaldībām... Un teikšu uzreiz, ka konkrētajā procesā... Milzīgs paldies jāsaka Latvijas Pašvaldību savienībai, kas ļoti daudzus jautājumus risina kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, un tāpēc arī šie tehnoloģiju jautājumi, arī bērnudārzu darba jautājumi tiek risināti optimāli.

Un tieši par pirmsskolas iestāžu darbību ir arī šis... viens no papildinājumiem. Vēršu uzmanību visiem vecākiem, ka bērnudārzos joprojām var darboties tikai dežūrgrupiņas un joprojām ir ļoti stingri nosacījumi attiecībā uz to, ka ir jābūt zīmei no ārsta, ja kāds no vecākiem ir atradies pašizolācijā vai arī karantīnā, un ir jābūt noteikti arī nosacījumam, ka bērns citur nevar tikt pieskatīts.

Un svarīgi, ka bērnudārzs var noteikt arī savus saistošos noteikumus trešo personu pārvietošanās ierobežojumiem bērnudārzā. Tas attiecas arī uz katru vecāku.

Un otrs. Pagājušajos grozījumos ir pieņemts punkts par brīvpusdienām. Vēršu uzmanību... lieku akcentu, ka brīvpusdienām paredzētā dotācija ir ar trim īpašām iezīmēm:

pirmkārt, tā tiek mērķēta uz maznodrošinātajām, trūcīgajām un daudzbērnu ģimenēm;

otrkārt, tā var tikt attiecināta ne tikai uz 1.–4. klasi, bet arī līdz 9. klasei... uz minētajām mērķgrupām;

treškārt, tā tiek attiecināta uz katru izglītojamo, kas atrodas, ir deklarēts konkrētajā administratīvajā teritorijā. Un vēršu uzmanību, ka šo naudu var iztērēt tikai ēdināšanai. Tātad – karstas pusdienas vai arī sausā paka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies izglītības un zinātnes ministrei.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Attiecībā uz nupat ministres pausto... jautājums ir par pirmsskolas izglītības iestādēm, kur... Šobrīd mazākos novados varbūt nebūs šī problēma, bet lielākās pilsētās tā visādā ziņā varētu būt, jo sevišķi Rīgas pilsētā, – ka, darbojoties bērnudārziem šajā dežūrrežīmā... Protams, mēs uzticamies, ka šie bērni, kas tiek vesti uz bērnudārziem... un ka vecāku apliecinājumi šajās zīmēs ir patiesi un godīgi... Bet šo bērnudārzu darbiniekiem ir jānokļūst uz šiem bērnudārziem! Šobrīd Rīgas pilsētā ir atceltas visas... lielākā daļa no šiem atvieglojumiem, un šie atvieglojumi tika attiecināti arī uz tiem darbiniekiem, kas apkalpo un strādā bērnudārzos, – tie ir gan pedagogi, gan auklītes, gan pavāri... un tā tālāk, un tā tālāk. Viņu algas jau arī līdz šim nebija no tām lielākajām. Un līdz ar to viņu nokļūšana uz šiem bērnudārziem, ja vēl viņiem ir uz turieni jābrauc ar vairākiem sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ir diezgan sarežģīta, un tad var notikt, ka kaut kādā brīdī šis cilvēks vienkārši fiziski nevarēs nonākt bērnudārzā. Un tas ir ļoti būtiski, jo mēs apzināmies, ka šajās dežūrgrupās parasti atrodas tie cilvēki, kas... šobrīd ir šajās frontes līnijas pirmajās rindās. Tie ir mūsu dienesta cilvēki, tie ir veselības sistēmas cilvēki, un par viņu bērniem ir jārūpējas, bet mēs zināmā mērā pakļaujam šos bērnus nelielam riskam. Tāpēc uzskatu, ka par šo vajadzētu aizdomāties šobrīd administrācijai, kas vada Rīgas pilsētu; vajadzētu domāt par to un varbūt ar Izglītības un zinātnes ministriju kopā atrast šo iespēju.

Es runāju ne tikai par Rīgas pilsētu; es domāju, ka citās pilsētās ir līdzīga situācija. Līdz ar to... kā radīt šo... un mazināt šos riskus... Un, iespējams, varbūt vajadzētu arī padomāt par to, lai arī šiem darbiniekiem, kas strādā pirmsskolas izglītības iestādēs, varētu kaut kādā veidā piegādāt šos individuālos aizsardzības līdzekļus, lai arī viņi būtu pietiekoši nodrošināti, strādājot ar visu... domāju, arī ar visneaizsargātākajiem... arī ar šo bērnu grupu tajā skaitā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, kurš vēlējās runāt par procedūru.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Jau bijušas divas reizes, kad bija jautājums par to, vai deputātiem ir, iespējams, iebildumi... Un apskatoties... Es tā saprotu, ka Saeimas galvenajā... plānā... Sēžu zālē... Jūs pateicāt, ka deputātiem iebildumu nav... Nu, ja... es saprotu, jūs varat redzēt tikai to, vai... iebildumi... iespējams... bija tikai tās frakcijas deputātiem, kas šobrīd sēž galvenajā – Saeimas Sēžu zālē.

Man liels lūgums.

Es te saskatu procedūras pārkāpumu. Man lūgums šādu praksi neatkārtot un tiešām pārliecināties, vai visu frakciju deputātiem tiešām nav iebildumu attiecībā uz katru konkrēto jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Mēs te strādājam ar jaunām procedūrām un jaunā sistēmā. Kamēr mēs vēl salāgosim un pielāgosimies, acīmredzot paies laiks. Paldies par to, ka uz šo situāciju jūs norādījāt. Tagad mēs runāsim ar moderatoriem sēžu zālēs, lai viņi sekotu līdzi deputātiem un deputātu reakcijai un dotu ziņas arī mums šeit – uz Saeimas Sēžu zāli. Vēlreiz paldies, ka jūs vērsāt uzmanību. Tagad mēs pārrunāsim to ar moderatoriem. Tas prasa arī deputātu lielāku iesaisti Saeimas darbā.

Paldies.

Rancāna kungs, vai ir kas piebilstams pirms balsojuma par lēmuma projektu?

J. Rancāns. Nekas piebilstams nav. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu sagatavoties balsu skaitītājus. Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 25. marta rīkojumu Nr. 119, 2020. gada 27. marta rīkojumu Nr. 132, 2020. gada 29. marta rīkojumu Nr. 138 un 2020. gada 31. marta rīkojumu Nr. 140, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsojumu!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu uzmanību!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Balsojuma rezultāts par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 25. marta rīkojumu Nr. 119, 2020. gada 27. marta rīkojumu Nr. 132, 2020. gada 29. marta rīkojumu Nr. 138 un 2020. gada 31. marta rīkojumu Nr. 140, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””: par – 86, pret – 1, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Juraša atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu sagatavoties balsu skaitītājus! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Juraša atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu, balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu uzmanību! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Juraša atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”: par – 83, pret – 3, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmums projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Žunnas atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”.

Vai kāds no deputātiem vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Lūdzu sagatavoties balsu skaitītājus! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Žunnas atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Lūdzu, balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, uzmanību! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Godātie deputāti! Balsojuma rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Žunnas atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”: 86 – par, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Juraša ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Es vēlētos jūs aicināt balsot “pret” Jura Juraša apstiprināšanu darbam Juridiskajā komisijā. Un es paskaidrošu, kāpēc. Juris Jurašs šobrīd ir tiesājama persona krimināllietā. Esot Juridiskajā komisijā, Saeimas deputātiem, kas ir šajā komisijā, faktiski sanāk iespēja, vismaz teorijā, ar dažādiem politiskiem lēmumiem ietekmēt tiesu varu. Ņemot vērā, ka Juris Jurašs ir tiesājama persona, nebūtu pieļaujams, ka Juris Jurašs ir komisijā, kas var ietekmēt lēmumus, kas attiecas uz tiesu varu, kas tiek sagatavoti Juridiskajā komisijā un tālāk virzīti izskatīšanai Saeimas sēdē.

Es piekristu Jura Juraša apstiprināšanai jebkurā citā Saeimas komisijā, taču Juridiskai komisijai ir tiešs sakars ar tiesu varu, kā saka, zem kuras āmura šobrīd ir Jura Juraša krimināllieta.

Tie ir mani argumenti, kāpēc es aicinu parlamenta deputātus balsot pret. Tas ir arī visas sabiedrības interesēs, jo normālā demokrātiskā sabiedrībā tiesājama persona Juridiskajā komisijā, manuprāt, nevarētu strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Vispirms es gribētu, ka kāds no koalīcijas apstiprina vai noliedz to informāciju, kas intensīvi izskan publiskajā telpā par to, ka šis... ievēlēšana komisijā un vēlāk kļūšana par komisijas vadītāju ir politisks darījums par Jāņa Vitenberga apstiprināšanu ekonomikas ministra amatā. Tas ir pirmais.

Otrais. Nedaudz papildinot Gobzema kungu. Šobrīd no JKP puses izskan milzīgs sašutums un milzīgas bažas par to, ka Nemiro kungam atņēma pielaidi, ka valsts ir kaut kādā drošības apdraudējumā un ka ir kaut kādi reideristi, kas kaut kur lenc kaut kādas ministrijas.

Tajā pašā laikā, es saprotu, Jurim Jurašam pielaide Juridiskās komisijas vadītāja amatā nav nepieciešama, bet tik un tā mēs šobrīd viņu virzām par Juridiskās komisijas locekli. Un atļaušos uzminēt ­– vēlāk par vadītāju... cilvēku, kuram ne tikai nevar būt pielaide valsts noslēpumam, bet kurš šobrīd tiek tiesāts par valsts noslēpuma izpaušanu.

Pirms es varētu atbalstīt Juraša kandidatūru, es gribu dzirdēt, ka šis nav vismaz darījums par... apmaiņā pret Vitenberga kungu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Juraša ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu, balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

Mikrofonu Rihardam Kolam!

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Juraša ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”: par – 71, pret – 13, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Žunnas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Žunnas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu uzmanību!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Normunda Žunnas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”: par – 86, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”: par – 85, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Vai deputāti vēlas debatēt? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu, balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”: par – 87, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu, balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”: par – 86, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu, balsojam!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”: par – 87, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Kolēģi! Darba kārtība izskatīta. Paldies par operatīvo, raito darbu gan koalīcijai, gan opozīcijai, visiem deputātiem, kas piedalījās sēdē. Paldies visiem darbiniekiem, kas nodrošina šo sēdi.

Un ir paziņojumi.

Tātad piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām notiek Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde (attālināti).

15 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām notiek Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (attālināti) un Sociālo un darba lietu komisijas sēde (attālināti).

Lūdzu deputātus būt gatavībā piedalīties šo komisiju sēdēs.

Paldies. Darba...

Vēl vārds deputātam Jurim Rancānam paziņojumam.

J. Rancāns (JK).

Jā, es gribēju paziņot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde – 15 minūtes pēc šīs sēdes beigām. Tiekamies, kolēģi, attālināti, caur mūsu datoriem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nu, redziet, arī komisijas priekšsēdētājs to vēlreiz apstiprina.

Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 16. (ārkārtas) sēde
2020. gada 2. aprīlī

Informācija par sēdes norisi
   
Par procedūru - dep. A. Gobzems
   
Paziņojums par Jāņa Butāna 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu
(Dok. Nr. 2274)
[1.Balsojums-DebLaiks ]
   
- Ziņo - dep. J. Kursīte-Pakule
   
Lēmuma projekts “Par Evas Mārtužas 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Jaunās konservatīvās partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 360/Lm13)
(Dok. Nr. 2275)
[ 2275Balsojums ]
   
- Ziņo - dep. J. Kursīte-Pakule
   
Svinīgais solījums
  -E. Mārtuža
   
Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam” (Nr. 361/Lm13)
(Dok. Nr. 2279)
[2279Balsojums ]
   
- Ziņo - Ministru prezidents A.K. Kariņš
   
Debates - dep. G. Eglītis
  - dep. V. Agešins
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Šmits
  - dep. L. Liepiņa
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Vucāns
   
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 627/Lp13)
(Dok. Nr. 2271, 2271A)
   
Priekšlikums - dep. A. Muižniece (par)
   
Par likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 628/Lp13)
(Dok. Nr. 2272, 2272A)
   
Par likumprojektu “Likums par iestāžu darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (Nr. 632/Lp13)
(Dok. Nr. 2280, 2280A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 633/Lp13)
(Dok. Nr. 2286, 2286A)
   
Priekšlikums - dep. V. Valainis (pret)
   
Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
   
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 25. marta rīkojumu Nr. 119, 2020. gada 27. marta rīkojumu Nr. 132, 2020. gada 29. marta rīkojumu Nr. 138 un 2020. gada 31. marta rīkojumu Nr. 140, ar kuriem grozīts 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 366/Lm13)
(Dok. Nr. 2285)
[2285Balsojums]
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Debates veselības ministre I. Viņķele
  - dep. V. Valainis
  - dep. D. Reizniece-Ozola
  izglītības ministre I. Šuplinska
  - dep. R. Bergmanis
  - dep. V. Dombrovskis
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Juraša atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas” (Nr. 362/Lm13)
(Dok. Nr. 2281)
[2281Balsojums]
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Žunnas atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas” (Nr. 363/Lm13)
(Dok. Nr. 2282)
[2282Balsojums]
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Juraša ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 364/Lm13)
(Dok. Nr. 2283)
[2283Balsojums]
   
Debates - dep. A. Gobzems
  - dep. D. Šmits
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Normunda Žunnas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 365/Lm13)
(Dok. Nr. 2284)
[2284Balsojums]
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Nr. 344/Lm13)
(Dok. Nr. 2207, 2212A)
[2207Balsojums]
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 345/Lm13)
(Dok. Nr. 2208, 2212A)
[2208Balsojums]
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Reiņa Znotiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 346/Lm13)
(Dok. Nr. 2209, 2212A)
[2209Balsojums]
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Cielēna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 347/Lm13)
(Dok. Nr. 2210, 2212A)
[2210Balsojums2210Registracija]
   
Paziņojums
  - dep. J. Rancāns




Sēdes videotranslācija

02a1.04.2020 10.00


Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekššsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošoš deputātu A. Blumberga un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederoššo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi


Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums