Atbildes uz deputātu jautājumiem
2019. gada 19. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā viens jautājums. Deputāti Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems, Karina Sprūde un Didzis Šmits ir uzdevuši jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes iesaisti projektā”.

Uz jautājumu atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam ir sniegta rakstveida atbilde. Deputātus sniegtā atbilde neapmierina, un viņi vēlas uzdot papildjautājumus.

Vai jūs, ministra kungs, papildus sniegtajai rakstveida atbildei pirms papildjautājumu uzdošanas vēlaties ko teikt? Jā, lūdzu! Divas minūtes...

J. Bordāns (tieslietu ministrs).

Paldies, nē, man nav, ko teikt. Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Labi, ministrs nevēlas neko papildus teikt.

Lūdzu, vai jautājumu iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumu ministram?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, ministra kungs, par to, ka jūs ieradāties.

Es no savas puses vēlos iesniegt divus papildjautājumus saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

Pirmais jautājums ir šāds.

Jūs rakstveidā atbildējāt, ka projekta izmaksas netiek segtas no valsts budžeta, bet jūs nenorādījāt projekta finansētāju, kaut gan aktīvi iesaistījāties šī projekta popularizēšanā, nekādā veidā nenorobežojoties no žurnālistu sniegtās informācijas. Tāpēc man ir jautājums tāds...

Ja valsts iestāde iesaistās projektā, manuprāt, tai būtu jāzina projekta finansēšanas avoti. Tas ir valsts drošības un korupcijas novēršanas jautājums. Vai jūs varat atklāt projekta finansētāju un summu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Atbildei divas minūtes, lūdzu!

J. Bordāns. Paldies.

Tas ir... man nav zināms kāds specifisks projekta finansētājs, jo, manuprāt, šāda projekta finansētāja nav bijis. Tas ir... ja nemaldos, žurnālistu portāla, kas saistīts ar “TV NET” ideju, iniciatīvu, un viss... Manas iesaistes tur nav bijis. Vienīgā iesaiste ir bijusi tā, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde ir izvērtējusi, cik lielā mērā var ļaut žurnālistiem piekļuvi noteiktai informācijai. Bet izvērtējot ņēma vērā to, ko arī vispār... cik daudz drīkst liegt žurnālistiem, jo, kā zināms, viņiem ir tiesības ar noteiktu informāciju iepazīties. Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir tas... cilvēki atrodas ieslodzījumā. Neviens nevar liegt ieslodzītajiem tikties, tai skaitā ar žurnālistiem, un komunicēt ar cilvēkiem. Tikai tik vien ir bijusi iesaiste, ka mēs... nevis Tieslietu ministrija, bet Ieslodzījuma vietu pārvalde ir spējusi kontrolēt, lai notiktu likumīgas darbības. Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungam. Lūdzu, iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu!

 

J. Stepaņenko. Otrs papildjautājums ir šāds.

Ņemot vērā, ka publiski ir izskanējusi informācija par to, ka šis projekts ir tapis sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kā arī, ņemot vērā, ka pati pārvalde aktīvi iesaistās projekta popularizēšanā, piemēram, sociālajos tīklos, mēs uzdevām jums atklāt jautājumu par to, uz kādas vienošanās pamata ir notikusi šī sadarbība.

Nevar būt, ka jūs ielaidāt cietumā grupu žurnālistu bez rīkojuma, bez vienošanās ar projekta autoriem par intervēšanu, par materiālu pasniegšanu. Šādi dokumenti nevar būt noslepenoti, tiem noteikti kaut kur ir jābūt, un es vēlētos ar tiem iepazīties.

Paldies.

J. Bordāns. Jā. Nē, tā nav vienošanās. Vēlreiz atkārtoju, ka komunikācija notika uz likuma pamata, Ieslodzījuma vietu pārvaldei veicot resocializācijas darbu un izpildot savas funkcijas par ieslodzīto... nu, noteikumiem, kā viņi tiek turēti ieslodzījumā, kādā veidā tiek kontrolēta viņu komunikācija ar ārpasauli – ar tuviniekiem vai žurnālistiem. Tikai uz šo normatīvu pamata arī notika komunikācija. Tas, ka, iespējams, ir bijusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes komunikācija un varbūt attiecīgu rakstu... es nevaru precīzi pateikt, vai tā ir bijusi, bet es attiecīgu rakstu... es nevaru precīzi pateikt, vai tā ir bijusi, bet es pieļauju, ka varēja būt arī, teiksim, atzīmēšana sociālajos tīklos. Tā ir ikdienas prakse, jo viena no Ieslodzījuma vietu pārvaldes funkcijām ir adekvāti komunicēt ar sabiedrību, darīt zināmu (tas ir arī tās pienākums)... informēt par notikumiem ieslodzījuma vietās, brīdināt sabiedrību par sodu izcietušo personu iznākšanu brīvībā, par to, ka šie cilvēki ir sabiedrības daļa. Un viņu funkcijās ietilpst arī komunicēšana ar žurnālistiem.

Tā ka speciāla vienošanās nebija nepieciešama.

Sēdes vadītāja. Paldies par atbildi.

Ir iespējams citiem deputātiem uzdot trīs jautājumus. Jautājumam viena minūte un atbildei – divas minūtes. Lūdzu!

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu! Paldies.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jūsu atbildēs par projekta lietderību vairākkārt izskanēja viedoklis, ka sabiedrība ir jāsagatavo noziedznieku iznākšanai no cietuma, jo tuvojas iespējamais apžēlošanas laiks. Tāpat jūs minējāt, ka sabiedrība arī esot atbildīga par to, vai noziedznieks atkārtos noziegumus.

Vai noziedznieka komplimentāra portretēšana un resocializācijas atbildības pārlikšana uz sabiedrību ir, jūsuprāt, labākais veids, kā nodrošināt noziedznieku resocializāciju un nepieļaut jaunu noziegumu izdarīšanu?

J. Bordāns. Ir daudzi veidi. Tie ir vienlīdz svarīgi, bet viens no būtiskiem apstākļiem – sabiedrībai jābūt informētai par situācijas realitāti.

Mēs zinām, ka sabiedrībā ir personas ar invaliditāti, ka sabiedrībā ir personas ar dažādiem, tai skaitā, psihiskiem traucējumiem, sabiedrībā ir bērni un sirmgalvji... un daudzi citi reāli notikumi, ar ko sastopas cilvēks savā dzīvē, tāpat visās sabiedrībās ir arī ieslodzītie. Pasaulē vēl nav bijusi tāda civilizācija, valsts un sabiedrība, kur nenotiek noziegumi un kāds neizcieš sodu ieslodzījuma vietās. Latvija arī ir tāda. Un šie stāsti, šī informācija ir pieaugušiem cilvēkiem, nobriedušai sabiedrībai.

Es zinu tikai... savā dzīvē esmu pieredzējis... Mums diemžēl ir bijusi mūsu dzīves pieredze. Mēs esam dzīvojuši totalitārā sabiedrībā, kuru vada noziedznieki. Viņi gan slēpa komunistus un totalitāros režīmus. Līdzīgi bija arī fašistiskajā... vai nacistiskajā Vācijā, kur no sabiedrības slēpa patiesību un izgaismoja tikai noziedznieku prāta, dzīves skaisto pusi un attēloja viņus gan mākslā, gan arī, teiksim, audzinot bērnus un pašiem dzīvojot kā saulei... tikai vienīgi patīkamas lietas.

Tas noveda šīs sabiedrības pie degradācijas un sabrukuma. Bet tikai tās sabiedrības, kuras ir stipras, atklātas un runā par to, ar ko cilvēkiem dzīvē jāsastopas, ir izturīgas.

Sēdes vadītāja. Paldies. Laiks!

J. Bordāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl, lūdzu, jautājumi?

Ļ. Švecova. Izklāsts brīvā dzīvesstāsta formā tiek publicēts saziņas līdzeklī ar jūsu ziņu un atbalstu.

Kāda ir jūsu morālā atbildība noziegumu upuru tuvinieku priekšā, piedaloties šādu noziegumu detalizēta, populāra, izklaidējoša izklāsta publicēšanā?

J. Bordāns. Pirmām kārtām jebkura, tai skaitā morālā, atbildība ir žurnālistam, jo nedz es, nedz jebkurš Tieslietu ministrijas darbinieks... Es vāji saklausīju jūsu jautājumu, bet laikam sapratu, par kuru publikāciju jūs... Vienā no daudzajām publikācijām bija atainoti kādas notiesātās personas pārdzīvojumi, viedokļi un to notikumu atstāsts, kurus viņš bija piedzīvojis. Šis atstāsts pilnībā ir attiecīgā žurnālista profesionālās... profesionāli ētiskā atbildība. Domāju, ka viņam arī varētu jautāt un viņš arī varētu precīzāk atbildēt, ko ar to domājis un kāda ir varētu jautāt un viņš arī varētu precīzāk atbildēt, ko ar to domājis un kāda ir viņa atbildība.

Ieslodzījuma vietu pārvaldei un man kā Tieslietu ministrijas vadītājam varētu būt atbildība par robežām, kādās tas tiek runāts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl, lūdzu, jautājums? Trešais – pēdējais.

Ļ. Švecova. (Nav skaidri saklausāms.) ... ka šis projekts ir tapis žurnālistu sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kā arī jūs savā atbildē sniedzāt motivējošus skaidrojumus par projekta nozīmīgumu, kas liecina par to, ka pats atbalstāt tieši šādu informācijas pasniegšanas veidu.

Noziedznieka dzīvesstāsta un intervijas brīvā forma, kurā tiek atspoguļotas nozieguma izdarīšanas detaļas, varētu veicināt citu potenciālu noziedznieku vēlmi nonākt šādā slavas zenītā.

Ar kādiem ekspertiem ir notikušas konsultācijas par iespējamiem šāda projekta riskiem sabiedrībai, pirms Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde iesaistījās šajā projektā un piedalījās tā popularizēšanā?

J. Bordāns. Vēlreiz jāsaka, ka es visai vāji saklausīju visas detaļas, kuras jūs minējāt, bet, manuprāt, jūsu jautājumā šķietami... faktiski ir iekļauti dažādi apgalvojumi, no kuriem es norobežojos. Tas – pirmkārt.

Otrkārt, vispārīgi minot, man ir... vismaz es vienu lietu saklausīju, kas nebija patiesa, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde vai Tieslietu ministrija aktīvi sadarbojas šo publikāciju... tapšanā vai tamlīdzīgi. Mēs izpildījām normatīvos aktus. Mēs... es te domāju – Ieslodzījuma vietu pārvalde. Un jūs varētu precizēt datus, kad žurnālisti pildīja savus pienākumus. Viņi pildīja savus pienākumus, informējot sabiedrību par kaut kādiem notikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Smejas.)

Bet diemžēl šeit ir rakstīts: “Trīs jautājumi.” Ja? (Dep. Ļ. Švecova nerunā mikrofonā.)

 

J. Bordāns. Ā, tas bija pēdējais jautājums?

Sēdes vadītāja.  ... ekspertiem...

J. Bordāns. Jūs varētu vēlreiz skaļāk, ja iespējams, runāt?

Sēdes vadītāja. ... mikrofons...

J. Bordāns. Ar kādiem ekspertiem es...?

Ļ. Švecova. Ar kādiem ekspertiem... (Dep. Ļ. Švecova nerunā mikrofonā.) ... par iespējamiem riskiem šim projektam?

J. Bordāns. Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir ļoti augsti kvalificēti eksperti šajos jautājumos. Mums nav nepieciešami ārējie eksperti. Jūs varat iepazīties ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju Ilonu Spuri – viņa ir viena no augstākajiem ekspertiem valstī un ne tikai valstī, bet arī Eiropā. Viņa ir Eiropas Ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku asociācijas valdes locekle, kura savā 20 gadu ilgajā karjerā bijusi atbildīgā par resocializācijas jautājumiem Ieslodzījuma vietu pārvaldē Latvijā.

Es domāju, ka jums būtu vērts komunicēt un iegūt daudz labas informācijas par apstākļiem ieslodzījuma vietās, par... un tā tālāk. Arī jums pazīstami cilvēki droši vien būtu daudz kvalificētāki pēc tikšanās ar Ilonu Spuri.

Ar vienu no tādiem mēs komunicējām ar Austrijas vēstniecības palīdzību un Austrijas tieslietu ministra palīdzību. Diemžēl viņš izvairās no Latvijas tiesvedības.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

J. Bordāns. Jūs zināt, par ko es runāju.

Sēdes vadītāja. Tā mēs varētu ļoti ilgi turpināt, bet paldies par jautājumiem deputātiem un paldies ministram Bordānam par atbildēm.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sadaļu mēs šodien slēdzam.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2019. gada 19. septembrī

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna atbilde uz deputātu jautājumu “Par Ieslodzījuma vietu pārvaldes iesaisti projektā” (iesniegts 12.09.2019.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 50/J13)
(Atbildes dok. Nr. 1317)
Atbilde - tieslietu ministrs J. Bordāns
Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
Atbilde tieslietu ministrs J. Bordāns
Papildjautājums - dep. J. Stepaņenko
Atbilde tieslietu ministrs J. Bordāns
Papildjautājums - dep. Ļ. Švecova
Atbilde tieslietu ministrs J. Bordāns
Papildjautājums - dep. Ļ. Švecova
Atbilde tieslietu ministrs J. Bordāns
Papildjautājums - dep. Ļ. Švecova
Atbilde tieslietu ministrs J. Bordāns

Balsojumi

Trešdien, 11.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196