Īpašu ievērību pelna problēmas, kas saistītas ar veselībai nekaitīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanu republikā.

Ir izveidojies nopietns stāvoklis, piesārņojot augkopības un dārzeņu produkciju ar pesticīdiem un nitrātiem. Sākot ar 1987.gadu, republikā organizētas vairāk nekā 60 agroķīmiskās laboratorijas. Tas tomēr vēl nenodrošina nitrātu satura kontroli visā lauksaimnieciskajā produkcijā.

Izdarot izlases veida kontroli, konstatēts, ka nitrātu pieļaujamās robežas tiek pārsniegtas kartupeļos, kāpostos, gurķos un arī lielā daļā citu dārzeņu.

Reāli uzlabot produkcijas kvalitāti varētu, izmantojot īpašu cenu politiku un radot apstākļus, kuros saimniecības un individuālie ražotāji būtu ieinteresēti produkcijas kvalitātē. Lai samazinātu pesticīdu kaitīgo ietekmi, jāpāriet lauksaimniecībā uz maztoksisko pesticīdu un augu aizsardzības bioloģisko līdzekļu lietošanu.

Jāsaka, ka vēl šodien republikā nav atrisināts jautājums par toksisko atkritumu glabāšanu, pārstrādi un likvidēšanu. Joprojām dažādi sadzīves un rūpniecības atkritumi izgāztuvēs un mežu nostūros saindē augsni un ieplūst gruntsūdeņos. Trūkst efektīvu gan ekonomisku, gan juridisku līdzekļu, ar kuriem varētu ietekmēt uzņēmumus veikt pasākumus savu atkritumu pārstrādei vai glabāšanai.

Pašreiz zinātniskā ražošanas apvienība “Resurss” veic toksisko atkritumu inventarizāciju visos republikas uzņēmumos un organizācijās. Šis darbs notiek pēc bilances principa - cik izejvielu ievedu, cik no tām pārvērtās produkcijā un cik atkritumos. Tālāk kontrolē, kā šie atkritumi tiek pārstrādāti vai nodoti glabāšanai speciālā poligonā, kuru noteikti ir republikā jāuzbūvē.

Vienlaikus ar toksisko atkritumu poligona būvi, kas dos iespēju tos ekoloģiski droši uzglabāt, steidzami risināms jautājums par moderna šo toksisko vielu pārstrādes uzņēmuma celtniecību, acīmredzot šajā darbā jāiesaista arī ārzemju firmas. Kapitālistisko valstu pieredze šajā jomā vieš pārliecību, ka šāds risinājums dos pozitīvu ekoloģisko efektu.

Biedri deputāti!

Pašreizējās ekonomiskās attiecības vēl nerada ne rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu, ne celtniecības un transporta organizāciju pienācīgu ieinteresētību dabas aizsardzības pasākumu realizēšanā, izejvielu izmantošanā un ražošanas atkritumu utilizēšanā. Tāpēc visiem uzņēmumiem, apvienībām un organizācijām jāparedz noteikti normatīvi maksai par dabas resursiem un par piesārņojošo vielu izplūdi dabas vidē. Tādu normatīvu izstrādi republikas valdība uzdeva Valsts dabas aizsardzības komitejai, un šis darbs šodien jau tiek veikts. Šiem normatīviem jāstimulē saprātīga un kompleksa zemes, ūdeņu, mežu, derīgo izrakteņu un citu dabas resursu izmantošana. Šie normatīvi tiks veidoti divējādi. Pirmkārt, tā būs maksa par vielu pieļaujamo izplūdi. Otrkārt, vairākas reizes lielāka maksa par vielu izplūdes pieļaujamo parametru pārsniegšanu. Šī paredzētā kārtība atbilst pamatprincipiem, kādi noteikti republikas pārejai uz pašpārvaldi un pašfinansēšanos.

Biedri deputāti!

Nedaudz par ekoloģisko situāciju dažos republikas reģionos.

Vispirms par stāvokli Ventspilī. Ekoloģisko situāciju šeit nosaka Ventspils ostas rūpnīcas ķīmisko kravu komplekss, Ventspils jūras tirdzniecības ostas kālija pārkraušanas komplekss un naftas un naftas produktu eksporta uzņēmums. Iznācis ir tā, ka savā laikā nepārdomātas rīcības rezultātā visi šie uzņēmumi ir uzcelti pilsētā, neievērojot nekādas drošības normas. Pati svarīgākā šeit ir nevis ekoloģiskā problēma (tā, protams, arī ir būtiska), bet gan drošības problēma. To radījuši pašreiz izveidojušies apstākļi, proti, pilsētas teritorijā lielos daudzumos glabājas ķīmiski bīstamas, viegli uzliesmojošas un sprāgstošas vielas. Šo objektu atrašanās pilsētas centrā ir nopietns drauds Ventspils iedzīvotājiem. Jāņem vērā, ka avārijas gadījumā neizbēgami izraisīsies arī ļoti smagas ekoloģiskās sekas. Latvijas Zinātņu akadēmijas ekoloģiskās ekspertīzes slēdziens ir viennozīmīgs - ķīmiski bīstamās, viegli uzliesmojošās un sprāgstošās vielas no pilsētas ir jāpārvieto uz citurieni. Ministru Padome kopā ar vissavienības ministrijām strādā pie šā jautājuma konkrētā risinājuma, un tuvākā laikā tiks pieņemti attiecīgi lēmumi un šodien mūsu sesijā piedalās arī PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks biedrs Gusevs un vēl vesela rinda atbildīgu darbinieku, es domāju, ka šā brauciena rezultātā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai apmierinātu visas mūsu republikas pilsētu iedzīvotāju prasības šīs ekoloģiskās situācijas un bīstamās situācijas regulēšanā. Domāju, ka tāds pozitīvs lēmums būs.

Nedaudz par stāvokli Olainē.

Olaines rūpniecības uzņēmumu un pilsētu notekūdeņi tiek attīrīti divpakāpju bioloģiskās attīrīšanas iekārtās. Taču šo iekārtu celtniecība nav pilnīgi pabeigta, tāpēc arī netiek sasniegta nepieciešamā šo ūdeņu attīrīšanas pakāpe. Ar Olaines notekūdeņiem turpinās Lielupes baseina intensīva piesārņošana. Šajos notekūdeņos ir liels daudzums specifisku vielu. Daļai no šīm vielām nav pat noteikta maksimāli pieļaujamā koncentrācija. Gaisā tiek izsviestas toksiskas organiskās vielas: piridīns, formaldehīns un citas. Nemākulīgi izveidotajās izgāztuvēs glabājamie ražošanas apvienības “Biofarm” un zinātniskās ražošanas apvienības “Biolar” toksiskie atkritumi izraisījuši gruntsūdeņu bīstamu piesārņojumu izgāztuvju apkārtnē. Lai normalizētu stāvokli šajā reģionā, Ministru Padome pieņēma speciālu lēmumu 1989.gada 4.oktobrī - Nr.325, kurā paredzēts intensīvi celt vides aizsardzības objektus un uz laiku pārtraukt rūpniecības celtniecību. Jāsaka, ka Jelgavas celtniecības trests un citas organizācijas šo lēmumu pilda visai neapmierinoši. Tika pieņemts papildu lēmums, ar kuru tika atļauts vienlaicīgi ar vides aizsardzības objektu celtniecību izpildīt celtniecības darbus un organizēt 1990.gadā vienreizēji lietojamo šļirču ražošanu piektajā ražošanas korpusā.

Jūrmala.

Jūrmala ir unikāls dabas un kultūrvēsturisks veidojums Rīgas jūras līča piekrastē. Šis trauslais dabas komplekss var sniegt iedzīvotājiem labas atpūtas un ārstniecības iespējas, ja vien slodze minētajā teritorijā tiktu regulēta ekoloģiski pieļaujamā līmenī. Diemžēl pašlaik Jūrmala ir kļuvusi par rūpniecības un hipertrofētas tūrisma industrijas zonu. Tas ir pretrunā ar Baltijas jūras un citu dabas resursu aizsardzības interesēm.

Pieaugot ražošanas apjomiem Slokas celulozes un papīra kombinātā, apkārtējā vidē izveidojusies asa konfliktsituācija. Šis kombināts ir izbūvējis pagaidām republikā lielākās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tās attīra ne tikai kombināta, bet arī apmēram pusi no Jūrmalas pilsētas notekūdeņiem. Taču šo iekārtu darbība ir nestabila un nav pietiekami efektīva. Galvenais iemesls šādai situācijai ir celulozes ražotnes atkritumu iekļūšana notekūdeņos, tādēļ pat attīrīti notekūdeņi stipri toksiski ietekmē Lielupes ekosistēmu. Turklāt šī celulozes ražotne izsviež atmosfērā lielu daudzumu kaitīgu vielu. Tie izraisa saudzējamās kāpu meža un zaļās zonas degradāciju. Tas pamatoti rada gan Jūrmalas iedzīvotāju, gan tās viesu neapmierinātību un sašutumu. Speciāli izveidotās zinātnieku un valsts kontroles dienestu ekoloģiskās ekspertīzes slēdzienā viennozīmīgi secināts, ka iespējami īsos termiņos jālikvidē celulozes ražotne, kā arī jāierobežo un daļēji jāpārprofilē papīra ražošana 13.piecgadē. Un arī priekšlikums, ka šodien, šajā sesijā, ir jānobalso, lai ar 1.janvāri Slokas kombināta darbība būtu pārtraukta.

1990.gada republikas valsts plāna projektā celulozes ražošana Slokā nav paredzēta. Tajā pat laikā Maskavā Valsts plāna komiteja šim mūsu lēmumam pretojas un pagaidām nav priekšlikumu, kā kompensēt šo celulozes ražotni, lai papīra ražošana republikā tiktu turpināta.

Vasaras laikā rekreācijas slodze kāpu zaļajā zonā ir 600 cilvēku uz vienu hektāru, kas 60-kārtīgi pārsniedz pieļaujamos normatīvus. Negatīvi pilsētas zaļos apstādījumus ietekmē arī autotransports un vietējās nozīmes katlu mājas. Tādēļ arī tikai 30% no pilsētas mežiem ir apmierinošā stāvoklī. Ir arī pludmales saglabāšanas problēma.

Biedri deputāti!

Šie atsevišķo reģionu ekoloģiskās situācijas raksturojumi liecina par to, cik daudz un dažādu problēmu ir katrā pilsētā un rajonā, katrā saimnieciskās darbības jomā, un liecina arī par to, ka vēl šodien maz kas tiek darīts, lai sākumā apstādinātu ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos republikā kopumā un katrā rajonā atsevišķi un tālāk veidotu saimniecisko darbību tā, lai šī situācija būtu normatīvu robežās.

Šeit liela nozīme būs tam, cik aktīvi šajā darbā iesaistīsies zinātne, visa sabiedrība un cik konsekventi darbosies kontrolējošie orgāni.

Līdzšinējie sociālie un ekonomiskie kropļojumi ir nopietni deformējuši un bremzējuši zinātniski tehniskā progresa attīstību republikā. Šīs negatīvās sekas atspoguļojas arī izstrādnēs, kas veltītas vides aizsardzībai. Zinātniskie kolektīvi darbojas atrauti viens no otra, parasti ar novecojušu, darbietilpīgu un mazefektīvu aparatūru. Pētniecisko tematu apmaksas sistēma nestimulē iespējami ātrāku darba nobeigšanu un ieviešanu praksē. Pētniecisko tematu izvēli nenosaka vis problēmu faktiskā aktualitāte tautsaimniecībā, bet gan atsevišķu zinātnieku vai laboratoriju subjektīvie, iemīļotie, ērtie un disertablie pētniecības virzieni.

Principiāla nozīme ir faktoram, ka līdz šim lielākais darba apjoms tika ieguldīts cīņā ar antropogēnās noslodzes radītajām sekām, bet nevis ar vides stāvokļa pasliktināšanās cēloņiem. Dabas aizsardzības pamatproblēmas nekad neizdosies atrisināt, ja arī turpmāk tiks strādāts tikai pie attīrīšanas iekārtu skaita un jaudas palielināšanas, jaunu atkritumu izgāztuvju iekārtošanas. Jāatzīst gan, ka šie centieni pašreiz Latvijā ir pilnīgi neatliekami, taču vienlaikus zinātniskā doma jāorientē uz modernām, apkārtējai videi nekaitīgām tehnoloģijām un ražošanas cikliem, kur vienas ražotnes atkritumi ir citas ražotnes izejmateriāls. Šobrīd var droši apgalvot, ka tieši mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana ir centrālais dabas aizsardzības prakses jautājums.

Zinātniski konsultatīvā un informatīvā dienesta trūkums vides aizsardzībā ir novedis kritiskā situācijā Latvijas Valsts dabas aizsardzības komiteju un republikas valdību. Praktiski visas tautsaimniecības nozares ir apgādātas ar jaudīgu zinātniski pētniecisko bāzi. Šie pētnieciskie institūti parasti nozares ietekmi uz apkārtējo vidi interpretē vienpusīgi, izceļot pozitīvos momentus, bet negatīvā ietekme tiek apslēpta vai arī, ja tas nav izdarāms, tad attaisnota ar visdažādākiem argumentiem. Ekoloģisko jautājumu prioritārā nozīme sabiedrības attīstībā diktē nepieciešamību vistuvākā laikā izveidot Lietišķās ekoloģijas institūtu Valsts dabas aizsardzības komitejas struktūrā. Vienota informācijas iegūšanas, uzkrāšanas un apstrādes sistēma, zinātnisku prognožu sastādīšana par vides kvalitātes izmaiņām, tautsaimniecības nozaru ekoloģizācijas programmu un plānu sastādīšana, direktīvo orgānu konsultēšanu un kvalifikācijas celšana, kā arī citi vitāli nepieciešami uzdevumi būtu uzticami Lietišķās ekoloģijas institūtam.

Ekoloģiskās izglītības līmeni nepieciešams turpmāk uzskatīt par visu rangu vadošo darbinieku kvalifikācijas rādītāju. Ir nepieciešams būtiski uzlabot dabas aizsardzības izglītošanas darbu visos līmeņos.

Arī pamatotus lēmumus vides aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas sfērā valsts direktīvie orgāni varēs pieņemt tikai tad, ja šo iestāžu rīcībā, pirmām kārtām Valsts dabas aizsardzības komitejas rīcībā, būs pilnīga informācija par vides kvalitatīvo stāvokli republikas teritorijā un blakus esošajos reģionos. Šajā nolūkā tūlīt jāķeras pie vienotas monitoringa sistēmas izveides Latvijā. Tai cieši jāsaistās ar Baltijas baseina valstu monitoringu. Šobrīd dati par vides kvalitāti ir dažādu nozaru rīcībā un pārziņā (Agrorūpnieciskā komiteja pārzina zemes resursus, apvienība “Latvijas mežs” - mežu un medību resursus, hidrometeoroloģijas pārvalde - ūdens un gaisa kvalitātes mērījumus utt.). Informācija netiek krāta pēc vienotas sistēmas. Ir pienācis laiks izveidot vienotu monitoringa sistēmas koordinācijas centru Valsts dabas aizsardzības komitejā. Tikai izveidojot vienotu informatīvo sistēmu, kas būs brīvi pieejama visiem speciālistiem un sabiedrībai, varēs izstrādāt pamatotus dabas aizsardzības perspektīvos virzienus, noteikt prioritātes, izstrādāt koncepcijas, pieņemt mērķtiecīgus lēmumus un novērtēt visu veikto pasākumu efektivitāti.

Viens no pamatnosacījumiem dabas aizsardzības darba uzlabošanā ir arī izglītot iedzīvotājus un celt viņu kultūras līmeni ekoloģijas jomā.

Jāsaka, ka izglītības jomā stāvoklis tuvākā laikā būtiski mainīsies, jo patlaban dabas aizsardzības jautājumiem pastiprināti pievērš uzmanību republikas augstskolās. Rīgas politehniskā institūta Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte sāks gatavot speciālistus dabas aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā, Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāte - apkārtējās vides ķīmiskā kontrolē. Arī citās augstskolās tiks veikta attiecīgu speciālistu sagatavošana.

Nepieciešami ir arī plaša profila jeb teritoriālie dabas aizsardzības speciālisti, kas prastu gan novērtēt situāciju kopumā, gan prognozēt ekoloģijas sekas. Šajā sakarībā domāju, ka ir jāizskata jautājums par dabas aizsardzības fakultātes izveidošanu kādā no republikas augstskolām.

Biedri deputāti!

Lai sekmīgi aizsargātu apkārtējo vidi, saglabātu dabas resursus un risinātu citus ar ekoloģiju saistītus jautājumus, ir jāmaina vides aizsardzības vadības struktūra un jārada attiecīgi normatīvie akti.

Pirmkārt. Ir nepieciešams juridiski nošķirt Latvijas PSR valsts īpašumu no citu PSRS republiku valsts īpašuma, lai republikas administratīvajās robežās esošā zeme, tās dzīles, gaisa telpa, meži, iekšējie un teritoriālie ūdeņi, kontinentālais šelfs un citas dabas bagātības atrastos republikas jurisdikcijā.

Ir nepieciešams izstrādāt projektu jaunam Latvijas PSR likumam par dabas aizsardzību, kas aizstātu neskaitāmos lēmumus un normatīvos aktus, kas paredzētu vienotu valsts pārvaldes un kontroles sistēmu, ekonomiskos vides kvalitātes regulēšanas mehānismus, atbildības nenovēršamību par dabas aizsardzības likumu pārkāpumiem un citas juridiskās normas. Nepieciešams izvērst likumprojekta visas tautas apspriešanu.

Nepieciešams nekavējoši izstrādāt likumu par Latvijas PSR Valsts vides aizsardzības komiteju, uzdodot šim augstākajam valsts pārvaldes, ekspertīzes un kontroles orgānam vides aizsardzības laukā izstrādāt un realizēt vienotu vides aizsardzības politiku, veikt valsts ekoloģisko ekspertīzi un organizēt valsts ekoloģijas inspekcijas funkcijas.

Nopietns darbs kardinālā dabas aizsardzības darba pārkārtošanā mūsu zemē tika uzsākts ar PSKP CK un PSRS Ministru Padomes un tam sekojošā identiskā Latvijas KP CK un Latvijas Ministru Padomes 1988.gada 15.marta lēmumu Nr.85 “Par dabas aizsardzības darba kardinālu pārkārtošanu Latvijas PSR”. Šajā pusotra gada periodā notiek dabas aizsardzības pārvaldes sistēmas reorganizācija un ir izveidota Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja, kam pēc ieceres vajadzēja kļūt par centrālo valsts pārvaldes orgānu dabas aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas jomā. Diemžēl līdzšinējā Valsts dabas aizsardzības komitejas darbība, kaut arī ir panākusi virkni pozitīvu pārmaiņu, tomēr kardinālas izmaiņas dabas aizsardzības jomā nav radījusi. Izanalizējot Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas un Latvijas PSR Ministru Padomes 85.lēmumu ar šodienīgu skatījumu, nevar nepamanīt stagnācijas gadu iesakņojušos stereotipus, kas nonāk pretrunā ar pašreiz izstrādātajiem un vēl izstrādājamiem likumdošanas aktiem: par vietējo pašpārvaldes orgānu pilnvaru būtisku palielināšanu, par pāreju uz Latvijas ekonomisko un politisko suverenitāti; par īpašuma tiesībām uz dabas resursiem u.c.

Protams, ministriju un resoru monopoltiesībām uz dabas resursu izmantošanu, peļņas izlietošanu un šīs darbības paškontrolei bija jādara gals. Taču to var izdarīt divējādi - gan nododot dabas resursu racionālas izmantošanas un atražošanas jautājumus vietējo pašpārvaldes orgānu - Tautas deputātu padomju ziņā, gan arī radot vienotu valsts dabas aizsardzības kontroles orgānu - komiteju. Taču jau šobrīd, arī izanalizējot attīstīto valstu pieredzi, ir skaidrs, ka pārņemt visas kontroles un racionālas dabsaimniecības organizēšanas funkcijas no rūpniekiem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, zivsaimniekiem, kalnrūpniekiem utt., kas līdzšinēji ir veikušas šo darbu, praktiski nav iespējams un galvenais - nav arī nepieciešams. Centrālajam valsts dabas aizsardzības orgānam nav jānodarbojas ar sīku pārkāpumu un nekārtību konstatēšanu, nebūtisku konfliktu un sūdzību izskatīšanu, bet gan jārisina un jāatrisina principiāli vides aizsardzības stratēģijas un taktikas jautājumi Latvijas tautu interesēs. Tas nozīmē, ka cīņa ar vides kvalitātes degradācijas sekām jānomaina ar cīņu pret šo negatīvo parādību iemesliem. Visi pārējie lokālie un konkrētie dabas aizsardzības konflikti pilnīgi patstāvīgi ir jāatrisina vietējiem pašpārvaldes orgāniem, dabas resursu apsaimniekotājiem un ražošanas uzņēmumiem.

Centrālajam ekoloģiskās situācijas pārvaldes orgānam Latvijā jārealizē sekojošas pamatfunkcijas:

1. Jānosaka un jārealizē vienota vides aizsardzības politika.

2. Jārealizē ražošanas objektu, projektu, programmu valsts ekoloģiskā ekspertīze, jāuzstāda un jāuztur vides kvalitāti garantējošās prasības esošajiem, jaunceļamajiem un projektējamiem objektiem.

3. Ar ekoloģiskās inspekcijas palīdzību jāveic valsts vides aizsardzības kontrole.

Vienotas vides aizsardzības politikas realizēšana republikā ir neatliekams darbības virziens, kam jānodrošina ekoloģisko ierobežojumu ieviešana visās tautsaimniecības sfērās, vides kvalitātes uzlabošanās perspektīvā. Šajā nolūkā tiek organizēta teritoriālo komplekso dabas aizsardzības shēmu izstrāde, republikas ekoloģiskā rajonēšana un attiecīgu vides kvalitāti raksturojošo parametru noteikšana konkrētos reģionos un zonās. Tiek sastādītas dabas aizsardzības programmas un plāni, realizēta to izstrādes kontrole. Tiek izstrādāti racionālu dabsaimniecību garantējoši ekonomiskie regulēšanas mehānismi - noteikta diferencēta maksa par dabas resursu izlietošanu, izstrādātas zaudējumu atlīdzības noteikšanas metodikas, noteiktas sankcijas par virsnormatīvo apkārtējās vides piesārņošanu utt.

Valsts ekoloģiskās ekspertīzes uzdevums ir nepieļaut apkartējās vides kvalitātes pasliktināšanās iespējas nākotnē un uzturēt prasības, kas garantē visu esošo un projektējamo objektu izvietojuma un darbības atbilstību reģionā noteiktajiem vides kvalitātes raksturlielumiem. Ekoloģiskā ekspertīze noraida visus tos plānus un projektus, kuros pasūtītājs un izpildītājs negarantē noteikto vides kvalitātes parametru ievērošanu, vai arī netiek realizētas dabas resursus taupošas tehnoloģijas.

Valsts ekoloģiskā inspekcija veic kontroles funkcijas Latvijas valsts interesēs - kontrolē dabas aizsardzības likumdošanas normu ievērošanu neatkarīgi no resoriskās, administratīvās piederības, aptur jebkuru saimniecisko darbību, kas nonāk pretrunā ar likumdošanas aktiem, ierosina krimināllietas vai piemēro citas sankcijas atkarībā no nodarītā zaudējuma smaguma un bīstamības.

Visas trīs minētās pamatfunkcijas iespēs realizēt Latvijas Valsts vides aizsardzības komiteja tikai tajā gadījumā, kad tā būs neatkarīgs valsts orgāns un tiks izveidota Latvijas PSR Augstākās Padomes pakļautībā. Valsts vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju un tā vietniekus (vides aizsardzības politikas; ekoloģiskās ekspertīzes un ekoloģiskās inspekcijas sfērās) ievēl Latvijas PSR Augstākā Padome.

Valsts vides aizsardzības komitejas reģionālos orgānus veido rajonu un republikas pakļautības pilsētu vides aizsardzības komitejas, kas izveidotas pie Tautas deputātu padomēm un kuru priekšsēdētāju ievēl Tautas deputātu padome. Reģionālās vides aizsardzības komitejas realizē vienotu vides aizsardzības politiku, veic ekoloģisko ekspertīzi un izveido ekoloģisko inspekciju rajona vai pilsētas teritorijā.

Valsts vides aizsardzības komiteja savu darbu organizē ciešā sadarbībā ar Latvijas PSR Ministru Padomi, vietējiem pašpārvaldes orgāniem, dabas resursu apsaimniekotājiem un sabiedriski politiskajām organizācijām.

Biedri deputāti! Šis ir principiāli atšķirīgs vides aizsardzības organizācijas struktūras variants. Tas ievērojami atšķiras no iepriekšējā Maskavā izstrādātā modeļa varianta. Pašreizējā Valsts dabas aizsardzības komiteja Latvijā ir vienlaikus tieši pakļauta Vissavienības Valsts dabas aizsardzības komitejai un republikas Ministru Padomei. Tās rokās bija paredzēts koncentrēt visas dabas resursu izmantošanas kontroles funkcijas, taču tā nespēja un nespēs veidot vienotu dabas aizsardzības politiku, izstrādāt vides aizsardzības stratēģiju un taktiku, veikt koordinācijas darbu starp citiem vides kontroles dienestiem, izstrādāt un apstiprināt reģionālus vides kvalitātes kontrolrādītājus, veikt neatkarīgu ekoloģisko ekspertīzi.

Ierosinu papildināt iepriekš izstrādāto sesijas lēmuma projektu ar sekojošu 42.punktu, kas skanēt tā: “Izstrādāt un iesniegt līdz 1990.gada 1.janvārim Latvijas PSR Augstākajai Padomei projektu likumam par Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteju, paredzot tās izveidošanu Latvijas PSR Augstākās Padomes pakļautībā un nodot tai sekojošas pamatfunkcijas:

1) noteikt un realizēt vienotu vides aizsardzības politiku;

2) realizēt ražošanas objektu, projektu, plānu, shēmu, programmu valsts ekoloģisko ekspertīzi, uzstādīt un uzturēt vides kvalitāti garantējošas prasības esošajiem, jaunceļamajiem un projektējamiem objektiem;

3) ar ekoloģiskās inspekcijas palīdzību veikt vides aizsardzības valsts kontroli.”

Biedri deputāti!

Pašreizējas straujas ražošanas attīstības apstākļos apkārtējās vides aizsardzība līdzās citiem aktuāliem sociāli ekonomiskiem jautājumiem ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām un tūlīt risināmām problēmām. Ir pilnīgi skaidrs, ka līdzšinējais darbs apkārtējās vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā nav bijis pietiekams. Šis darbs neatbilst pārbūves prasībām.

Situāciju radikāli izmainīt būs iespējams tikai tad, ja visu nākamo paaudžu vārdā apkārtējās vides aizsardzībai vajadzīgo nozīmi ne tikai vārdos, bet arī darbos piešķirs ikviens mūsu sabiedrības loceklis un darba kolektīvs, uzņēmums, ministrija un resors, kā arī republikas vadība, partijas un sabiedriskās organizācijas, jūs, biedri deputāti!

Novēlu visiem sekmes šajā grūtajā, bet visiem ļoti vajadzīgā darbā.

Tas īsumā man viss, es ļoti maz pieskāros konkrētiem faktiem, par tiem pieteikušies ļoti daudzi deputāti. Es runāju galvenokārt par pamatprincipiem. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Deputāte Siņeļņikova iesniedza deputāta pieprasījumu par stāvokli Olainē, īsumā es teicu, kāds stāvoklis, ka mēs neapmierinoši pildām 325.lēmumu. Un Celtniecības komitejai, Jelgavas celtniecības trestam un celtniecības pārvaldei, kuri atrodas Olainē, un arī tiem uzņēmumiem, kuri atrodas Olainē, ir, bez šaubām, viss, lai šis lēmums būtu 100% izpildīts, tikai tā mēs varēsim parādīt savu attieksmi pret ekoloģisko problēmu risināšanu. Kas attiecas šeit uz dažiem konkrētiem jautājumiem, atbildēs b.Kaņeps.

Siņeļņikova.

? ????? ?????????, ?????? ??????... ? ?? ????????????? ??????? ?? ??????????? ??????.

Priekšsēdētājs. ??????? ????????????, ? ????? ??????? ????????? ?????, ????? ????????? ?????????? ??????, ? ?? ??????, ??????????.

Siņeļņikova. ? ?? ????????????? ??????? ?? ???? ??????????? ??????. ???? ? ??????? ??????? ????? ?????? ??????????? ???????????? 325-?? ????????????? ?? ????????, ?????? ??? ??? ?? ??????, ????? ????????????? ?? ????? ??????. ? ?????? ??? ?????????? ???????. ??????. ? ???? ??????? ?? ?????? ?????????????, ????? ?? ????????????? ????????? 325-? ????????????? ?????????????, ?????? ?? ??????? ?? ????? ????. ??????. ??? ? ????? ?????? ??????? ????????????? ? ????????????? ???? ?? ???????????? ??????????? ???????? ??? ????? ???????? ? ? ????? ???? ?????? ???? ????????? ????????????? 325 ? 8 ????????? ?????? ????????? ???? ?????, ??????? ??????? ????????? ??? 3 ????????? ?????? ??????. ???? ??????? ??????? ???? ????????? ? ???, ??? ????? ???? ?????????? ?? ?????????? ??????, ?????? ?????? ???????? ???????, ????? ????????????? ??????? ???? ?? ?????????? ??????. ?????? ??????. ? ???? ??????? ?????? ?????????????, ??????? ? ??? ????? ????? ?? ?????????? ?????? ??????????? ?????????? ????????? ??? ???? ??????? ?? ?? ?????, ??? ?? ??????? ? ??????.

Priekšsēdētājs. Norunāsim, lai būtu kaut kāda kārtība, jo vēl būs jautājumi, tie, kas ir iesniegti, turēsimies pie vecās kārtības, pirms sava galavārda jūs, b.Lancer, atbildētu uz šiem jautājumiem. Lūdzu iesūtīt jautājumus rakstiski.

Un vēl ir viens deputāta - Baldones 273.vēlēšanu apgabala deputāta b.Mickus Spodras - pieprasījums uzņēmuma “Radons” Baldones ceha darbības un paplašināšanas papildu izpētei. Arī šo deputātes pieprasījumu mēs nodosim b.Lanceram, lai viņš galavārdā pats uz šo jautājumu atbild. Tātad mēs, kā es saprotu, varam pāriet pie šī jautājuma apspriešanas.

Vārds pirmajam tiek dots Gunāram Andrušaitim, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta direktoram, un sagatavoties Ritai Kukainei. Šie divi pirmie biedri kā eksperti uzstājas šajā apspriežamajā jautājumā.

G.Andrušaitis.

Godātie deputāti! Man šodien liels gandarījums, ka mūsu Augstākā Padome izskata jautājumu par Latvijas ekoloģisko stāvokli. Man liekas, ka tādā sesijā šis jautājums nebija izskatīts kopš 59.gada, kad mēs pieņēmām likumu par Latvijas dabas aizsardzību. Tā kā nav brīnums, ka daudzas lietas mums ir sasāpējušas un prasa neatliekamu izskatīšanu.

Es šodien negribu pakavēties pie tiem krīzes jautājumiem un situācijas, kāda ir republikā. Jāmeklē izeja no tās situācijas, kāda ir republikā. Mums jāveido pasākumu ķēde un organizācija, kas varētu mūs pasargāt no tālāka ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanās un zināmā mērā reabilitētu pašreizējo ekoloģisko situāciju mūsu republikā. Vispirms es gribu pakavēties pie tāda jautājuma, kas man liekas ir ļoti svarīgs un kas ir, ņemot vērā, ka mūsu republika pāriet uz ekonomisko patstāvību, mēs mainām republikas rūpniecības infrastruktūru. Lūk, 15 gadus mums republikā jau darbojas Dabas aizsardzības kompleksā programma. Šī programma nevienu gadu faktiski nav pildījusies. Man ir bijusi tā iespēja visus šos gadus strādāt kopā ar šo programmu, gan izstrādāt, gan piedalīties viņas pārbaudē. Es esmu nonācis pie tāda secinājuma, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, kas ir traucējis šīs programmas izstrādi, ir tas, ka mums nav bijusi republikas pietiekošā bāze šo dabas aizsardzības jautājumu risināšanā. Lūk, šo bāzi es uzskatu tādā veidā, ka mums ir nepieciešams izveidot:

1) konstruktoru biroju, grupu speciālistu, kas būtu spējīgs sekot līdzi tai attīstībai, kāda pašlaik ir ekoloģiskās industrijas attīstība pasaulē, kas būtu spējīga sekot līdz uz vietas Latvijā un mums dotu konstruktīvus priekšlikumus gan lokālām attīrīšanas ietaisēm, gan citām ietaisēm un iekārtām. Tagad mēs redzam, ka daudzi izstrādātie projekti, ko mēs šeit esam spiesti realizēt, tai skaitā Rīgas attīrīšanas iekārtas, viņas ir nepilnīgas, pie tam tai pašā laikā mums nav speciālistu, kas spēj novērtēt. Mēs 3 mēnešus bijām spiesti nodarboties ar jautājumu par to, vai hlorēt vai nehlorēt Rīgas notekūdeņus, jo vienkārši mums vajadzēja izēsties cauri tai pasaules literatūrai, kas arī ir uzkrājusies, jo līdz šim mēs ar tādiem jautājumiem nenodarbojāmies.

Lūk, lai nebūtu tāds gadījuma raksturs, kā mums tagad tas ir, kad “Pilsētprojekts”, “Komunālprojekts”, “Rūpniecības projekts” un citi institūti tā epizodiski nodarbojas ar šo jautājumu risināšanu, šāda organizācijas radīšana būtu ļoti nepieciešama. Kā nākošā pakāpe būtu vajadzīga attiecīga rūpniecības profilēšana, kas radītu šīs universālās attīrīšanas iekārtas, arī vienlaicīgi tātad montāžas un celtniecības organizācijas, lai nebūtu tā, ka šodien... 2 nedēļas atpakaļ... izskatījām par Ķesterciema pionieru nometnes celtniecības pārtraukšanu. Kad aizbraucām iepazīties ar šo pionieru nometni, tur uzcelts lielisks, t.i., vajadzēja būt uzceltām lieliskām attīrīšanas iekārtām, bet viņas ir celtas tādā veidā kā tajā anekdotē, kur tiesāja cementu un cements teica, ka neesmu vainīgs, jo nebiju klāt. Attīrīšanas iekārtas celtas bez cementa. Pašlaik tur ir tikai armatūras režģi palikuši pāri. Ir jādomā par to, lai būtu kvalificēta celtniecība. Un visbeidzot, mēs ļoti daudz par to runājam, kamēr mums pašiem nebūs savas kontroles un mēraparātu iegāde. Mēs pašlaik atduramies pret valūtu. Vakardien bijām Ventspilī, mēs atdūrāmies pret to, ka mums vajag iepirkt par ļoti lielu valūtas daudzumu, lai uzstādītu Ventspilī mēru un kontrolaparatūras iekārtas. Tādas iekārtas ir vajadzīgas ne tikai Ventspilī. Tās ir vajadzīgas visā republikā būtībā, lai mēs varētu objektīvi spriest par stāvokli, kāds ir republikā. Lai mēs varētu objektīvu monitoringu organizēt republikā. Ņemot vērā augsto elektronikas un radiotehnikas attīstības līmeni mūsu republikā un to, ka mums ir arī speciālisti, kas individuāli ar šiem jautājumiem nodarbojas gan Rīgas Politehniskajā institūtā, gan Latvijas Valsts universitātē, mēs varētu veidot kādu aparatūru ražošanu mūsu republikā. Pie tam tā ir ļoti perspektīva rūpniecības nozare. Pasaulē tie, kas savlaicīgi pārķēruši šo virzienu, tās firmas ir kļuvušas par ļoti bagātām firmām. Šai sakarībā vajadzētu attiecīgi mainīt lēmuma projekta trešo punktu, ieslēdzot visā pilnībā šo kompleksu, kuru es nosaucu.

Tālāk, otrs jautājums ļoti īsi - par Dabas aizsardzības komiteju. Mēs esam radījuši Dabas aizsardzības komiteju, neesam ar to apmierināti, es visus jautājumus šeit negribu izskatīt. Vēl vairāk, mēs esam neapmierināti ar Maskavas komiteju, bet, runājot par šo komiteju, zināmā mērā b.Lancers jau šiem jautājumiem pieskārās. Esam uzbūvējuši māju bez pamatiem. Šie pamati mums ir tieši tas, ka mums trūkst šai komitejai vienota kontroles sistēma. Mums pašlaik ir Hidrometpārvalde un apkārtējās vides kontrole, “Baltribvod” nodarbojas ar šiem jautājumiem, vēl citas organizācijas nodarbojas. Es domāju, ka tas bija pagātnē, ka šīs organizācijas tika radītas. Ka tagad būtu laiks viņas likvidēt, “Hidromet” atstāt par “Hidromet” un apkārtējās vides kontroli nodot Dabas aizsardzības komitejai, tāpat arī citas organizācijas, kas nodarbojas ar apkārtējās vides kontroli. Zināmā mērā mēs pat iegūtu - ar mazāku cilvēku skaitu varētu izstrādāt daudz efektīvāku kontroles sistēmu mūsu republikā. Mēs strādājam pie zinātnisko pamatu izstrādāšanas SEPP sistēmā. Zinātniskie pamati ir izstrādāti, bet mums pašiem Padomju Savienībā, tai pašā laikā Latvijā, lūk, šādu monitoringu sistēma izstrādāta nav. Un kā otra pakāpe šai kontroles sistēmai, kas ir vajadzīga mūsu komitejā kā otra pakāpe, - tā ir vienotā inspekcija. Lai nebūtu tā, ka pašlaik inspekcija par ūdeņiem, inspekcija par dzīvniekiem, par augiem, inspekcijas vēl daudz citādākas, kas viena ar otru nav saistītas un strādā neatkarīgi viena no otras. Ir vajadzīga, mēs savā starpā tā nosaucām, “ekoloģiskā policija”. Ekoloģiskās policijas izveidošana republikā ar lielu varu ir ļoti nepieciešams virziens, kas ir jāizveido pie šīs Dabas aizsardzības komitejas. Tad šai Dabas aizsardzības komitejai būs gan materiāli par to, kas pašlaik notiek republikā, gan arī viņa varēs ar savu inspekciju attiecīgi ļoti ātri reaģēt, piem., sodīs, sauks pie atbildības vainīgos.

Trešais jautājums, ar kuru es ļoti īsi gribu griezties pie jums, deputāti - par Baltijas jūru. Baltijas jūra pašreiz ir ļoti sarežģīta un liela problēma, bet mums vistuvākais ir Rīgas jūras līcis. Rīgas jūras līcī ar katru gadu situācija pasliktinās. Pasliktinās dažādos veidos, es pie tā nepakavēšos. Pateikšu jums tikai vienu - mums zivju nozveja Rīgas jūras līcī ir samazinājusies pēdējos 10 gados 3-4 reizes. Mums būtībā zvejnieki arī ļoti labi zina, ka mūsu vērtīgās zivis no nozvejas ir pilnīgi pazudušas. Pēdējos 2 gadus, pēc Baltijas zivsaimniecības institūta datiem, Rīgas jūras līcī simtprocentīgi ir aizgājuši bojā visi reņģu ikri nārstu vietā. Tām reņģēm, kas dzīvo un uzturas populācijā Rīgas jūras līcī, bet arī tām, kas ir Baltijas jūrā, kas nāk Rīgas jūras līcī uz nārstu. Līdz ar to, kāda būs zvejnieku nozveja nākotnē, gan Baltijas jūras ekonomiskajā zonā, par to mēs šodien runājam, gan Rīgas jūras līcī, to mēs nezinām.

Man ir tāds priekšlikums. Vajadzētu iekļaut punktu par Rīgas jūras līci un viņam pieguļošo kilometru zonu, nākotnē runājam arī par 5 kilometru zonu. Visu šo apgabalu izveidot par Dabas aizsargājamo objektu. Ar noteiktu statusu, ar noteiktu regulējamo saimniecisko darbību. Ja runā par šo darbību šai līcī, tad viens tāds piemērs. Zinātniskam darbam, resp., ģeoloģiskajiem pētījumiem, aizliegts pielietot akustisko metodi, jo tur ir spridzināšana. Tai pašā laikā Rīgas jūras līcī ir ļoti liels kvadrāts, kur armijai nupat notika mācības, kur armija spridzina utt. Tā darbība ir daudz lielāka. Izveidojot šādu Rīgas jūras līča liegumu, mēs, pirmkārt, uzlabosim to situāciju daudz ātrāk, pie tam jāņem vērā, ka būsim spiesti iesaistīt visu republiku, jo Rīgas jūras līča situāciju nosaka visas republikas darbība, izņemot Ventas baseinu, daļu no Kurzemes. Man liekas, ka tā ir laika reglamentēta situācijas jeb noteikumu ieviešana Rīgas jūras līcī, kas pašlaik ir ļoti nepieciešama un vajadzīga. Un tāda mums šeit šodien ir jāpieņem.

Vēl viens jautājums, kas attiecas uz visu mūsu tautu un kas mums šodien šeit sesijā ir jāaktivizē visā tautā. Tā ir vides sakoptība. Biedri, mēs neesam pietiekoši līdz šim par to domājuši. Tas ir visas dabas aizsardzības un ētikas un sociālo un audzināšanas pamatu pamats. Par vides sakoptību mēs domājam ļoti maz. Ja mēs runājam par vides sakoptību, tad zināmā mērā tas arī norāda uz mūsu kultūras līmeni. Ja mēs kaut kur braucam un apskatāmies, kā tur izskatās, mēs vienmēr sakām, ka, redziet, te ir sakopta vide. Dzīvo kulturāli. Pie mums, ja atbrauc, nevarētu teikt, ka mēs vizuāli, paskatoties uz mūsu apkārtni, ka mēs kulturāli dzīvojam. Vides sakoptība mums nav tāda, kā mēs gribētu, ne tāda, kāda kādreiz bija. Mums kādreiz vides sakoptība bija daudz, daudz labāka. Gan lauku ciematos, gan apdzīvotās vietās. Arī pilsētā. Ja mēs runājam par pilsētām, tad, kā saka, mums nav naudas. Tā nav naudas problēma. Apskatieties, mums taču ir tādas pilsētas kā Talsi, pēc tam Madona, kuras patiešām mēs varam rādīt visiem un teikt, redziet, kā tur dzīvo. Tai pašā laikā mums ir daudz citu pilsētu, kur nav ko teikt, tās ir nolaistas līdz pēdējam. Tai pašā laikā arī par lauku ciematiem. Ja savā laikā Dabas aizsardzības biedrība izsludināja konkursu par lauku ciematiem un apdzīvotām vietām, ražošanas centriem, tad tagad šim konkursam faktiski nav nozīmes, jo tur piedalās vieni un tie paši. Kur jau ir kārtība, tur ir kārtība. Bet vietējās padomes un varas orgāni nav rūpējušies par šo vides sakoptību un pietiekošu atbalstu šim aicinājumam, ko izsludināja Dabas biedrība, un atbalsts netika iegūts mūsu republikas iedzīvotāju vidū. Par to mums šoreiz būtu ļoti jādomā.

Jādomā ir šai pašā laikā, runājot par nolaistās vides sakoptību, arī speciālistiem. Mums izzuda tādi speciālisti kā ainavu arhitekti, kas spējīgi ar šiem jautājumiem nodarboties. Nesen bija 2 pārraides pēc kārtas no Lietuvas, kur mūsu speciālisti, kuri ļoti augstu bija aizbraukuši strādāt uz Lietuvu, jo Latvijā viņiem nebija vairāk darba, lai gan Latvijā viņi bija daudz ko paveikuši.

Mēs Rīgā esam uzcēluši vairākus lielus, milzīgus dzīvojamos masīvus, bet cik mums ir parku? Ja savā laikā Rīga skaitījās parku pilsēta, tad tagad ir palikuši tie parki, kas bija vecajā Rīgā, bet jaunajā Rīgā, kas ir daudz lielāka par veco Rīgu, neviena parka vairāk nav. Un kādi izskatās šie rajoni? Tas pats Purvciems. Tajos masīvos valda tāda pati kārtība kā Čerjomuškos, kur katrs stādīja, ko varēja, un veidoja, kā prata. Es domāju, ka par šo vides sakoptību vajadzētu speciālu punktu šajā lēmumā. Un sesijai griezties pie visiem republikas iedzīvotājiem, bet saimniecību vadītājiem pie rūpnīcu vadītājiem, un galvenokārt pie deputātu padomēm, ar aicinājumu ar ļoti nopietnu aicinājumu iesaistīt visus republikas iedzīvotājus vides sakoptības stāvokļa uzlabošanā.

Un beidzot, divi vārdi par zinātni. Šeit jau pašā sākumā tika teikts, ka šie ekoloģiskie jautājumi bija ne paši svarīgākie, arī zinātne par ekoloģiju bija otrās šķiras, un sakarā ar to mums daudz zinātnieku šajā jomā trūkst. Nav reģionāla ekoloģija, cilvēka ekoloģija, paša svarīgākā, mums nav sociālo aspektu lauksaimniecībā. Es domāju, ka ekoloģijas zinātnei ir jāveltī lielāka vērība un ne tā kā lēmuma projektā ierakstīts, ka tikai prioritāte dod, teiksim, ekoloģiskiem pētījumiem par bezatkritumu tehnoloģiju, prioritāti dod problēmām, kas ir saistītas ar ekoloģiskiem jautājumiem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Es gribu atgādināt, ka deputātiem, gan uzaicinātiem, kuriem šodien tiks dots vārds, kad mūsu reglaments maksimālais ir 15 minūtes, bet, lūdzu, mēs tā norunājām jau vakar un aizvakar, ka censties iekļauties 10 minūtēs, lai dotu iespēju vairākiem biedriem izteikties, tas tā atgādinājuma kārtā. Vārds Ritai Kukainei - PSRS tautas deputātei, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūta direktorei. Nākošais uzstāsies deputāts Mucenieks.

R.Kukaine.

Cienījamais sesijas priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Civilizēto un attīstīto valstu pieredze rāda, ka tikai ar likumu var aizstāvēt dabu. Aizstāvēt dabu no pašiem cilvēkiem, no civilizācijas, no rūpnīcu ekspansijas tikai ar likumu. Šodien mūsu valstī praktiski likums nenodarbojas. Tā nav. Mums ir tikai deklarācijas, kas ir ierakstītas gan PSRS Konstitūcijā, gan arī republikas Konstitūcijā, bet es domāju, ka mēs jau to mainījām, ja nemainījām, tad mainīsim. Mums ir vesela virkne lēmumu, kurus var pildīt un var arī nepildīt. Un šodien mēs esam liecinieki tam, pie kā tas viss noved. Šodien mēs esam krīzes, ekoloģiskās krīzes, situācijā. Pieņemti ļoti svarīgi dokumenti, es teiktu, liktenīgi dokumenti, ko pieņēma šī sesija vakardien, un šodien es gribu minēt deklarāciju, kurā teikts un pasludināts, ka visas dabas bagātības mūsu republikā pieder republikai. Tur mēs pieņēmām arī ļoti svarīgu likumu par ekonomisko neatkarību. Tagad mums ir atvērtas durvis pašiem kārtot jautājumu ekoloģijā, pašiem aizsargāt savas bagātības, dabas bagātības arī. Un praktiski šodien mums vajadzētu noteikt tos soļus, kas vispirms jāizdara. Manuprāt, vispirms vajag izstrādāt ļoti stingro un gandrīz bargo likumu par dabas aizsardzību un šodien, jau šinī sesijā, izveidot ļoti kompetentu komisiju, kurā arī nozīmēt gan juristus, gan ekologus un citus speciālistus. Mēs zinām, cik nopietna grupa strādāja pie Konstitūcijas papildinājumiem un grozījumiem. Viņi strādāja gandrīz pusgadu. Es domāju, ka likums par dabas aizsardzību ir arī ļoti nopietns un arī pie tā jāstrādā, un jādod laiks. Šodien par to arī runāja biedrs Lancers. Esmu ļoti priecīga, ka viņš tam piekrīt... Nākošais vēl, kā saka, jākontrolē likumu izpilde. Šodien mums ir izveidota Dabas komiteja. Viņa jau darbojas mūsu republikā un Savienībā vairāk par gadu, bet praktiski viņa ir bezspēcīga un nekādas būtiskas izmaiņas dabas aizsardzībā mēs nejūtam. Manuprāt, tas ir tādēļ, ka tā ir tā Dabas komiteja, kas ir pakļauta Ministru Padomei. Tas man liekas principiāli nepareizi. Tikko pie mums bija viesi no Vācijas Federatīvās Republikas, no vienas no zemēm, viņi pārstāvēja Dabas aizsardzības ministriju, un, izrādījās, viņi mums pastāstīja, ka viņi ir atbildīgi tikai parlamenta priekšā un pašam prezidentam. Un es domāju, ka mums vajadzētu veidot neatkarīgu Dabas komiteju, kura būtu pakļauta Augstākajai Padomei, un arī ar lielām tiesībām. Līdz šim mums nav izstrādāts arī statuss, ko drīkst darīt komiteja dabas aizsardzībā, ko viņa nav tiesīga darīt. Es domāju, ka arī īsākā laikā jāizstrādā statutus, statusu šai komitejai. Un es pilnīgi neapmierināta ar tiem priekšlikumiem, ko šodien šeit izteica biedrs Lancers savā referātā. Par to, kā viņš redz, kā mums mūsu republikā jāpārorganizē dabas aizsardzība. Vispirms es domāju, ka pats fakts, ka šodien uzstājās ar referātu par ekoloģisko situāciju viens no mūsu premjera vietniekiem, kas atbild par celtniecību, kas nav nemaz speciālists tanī jautājumā. Tālāk otrs vietnieks, biedrs Misurkins, ir tas, kas atbild mūsu Ministru Padomē par ekoloģiju. Viņš atbild arī reizē par rūpniecību, un patiešām tad, kad izšķirās jautājums par ekonomisko efektivitāti vienai vai otrai rūpnīcas darbībai un par ekoloģijas kaitīgumu, ko tās rūpnīcas dod, manuprāt, šīs abas divas personas, nosvērās tieši uz ekonomiskās efektivitātes pusi. Un tādēļ es domāju, ka ļoti pareizi darīja Francijā, ka prezidents par Ministru Padomes vietnieku nozīmēja Zaļo partijas līderi, tas patiešām cīnīsies par dabu un neies ne uz vienu kompromisu. Tālāk es domāju, ka fakts, ka mēs tik ilgi nevaram nokārtot acīmredzamu absurdu, ka mums kūrorta vietā, Jūrmalā, darbojas Celulozes un papīra kombināts, tas ir saistīts, visu laiku pirmajā vietā izvirzās ekonomiskais jautājums. Valstij nav papīra, trūkst papīra un tā tālāk. Bet es domāju, ka no ekonomiskā viedokļa arī tas nav pareizi, ka mēs bendējam kūrortu, kur ir ielikti milzīgi līdzekļi, ceļot sanatorijas, un šodien praktiski mēs šo kūrortu nevaram izmantot cilvēku atveseļošanai. Tieši cilvēki, kas tur atbrauc, viņi var tikai saslimt, jo patiešām mēs zinām, ka astoņus gadus jau nedrīkst peldēties Lielupē, mēs zinām, ka otro sezonu ir slēgta Jūrmala. Tas viss norāda, ka mums pilnīgi jāatgriež visu mūsu dabas organizācija no galvas, kā viņa ir, uz kājām. Jānoformē dabas komiteja ar ļoti kompetentiem un galvenokārt pilnīgi ļoti principiāliem cilvēkiem, kas neies ne uz vienu kompromisu, kas patiešām aizstāvēs cilvēku un dabas intereses. Tas jāizdara, es domāju, tuvākā laikā mēs to izdarīsim. Nākošais, protams, ka es neredzu, nevaru šeit runāt par zinātni, ir priekšlikums mūsu republikā organizēt speciālo pielietojamo ekoloģijas institūtu. Es šaubos, ka mēs varam būt tik izšķērdīgi, sevišķi pieņemot likumu par ekonomisko patstāvību, ka taisīt atkal vēl vienu institūtu. Mums jāizmanto mūsu zinātniskais potenciāls, bet kā to izdarīt, kā organizēt. Varbūt vajadzētu pārprofilēt vienu vai otru no institūtiem, kas šodien ir Vissavienības pakļautībā, un tādu mums ir daudz, un arī viens otrs no viņiem ir bioloģiska rakstura. Tā ka par to visu jādomā un tas jādara, jo patiešām mūsu Dabas aizsardzības komiteju vajag apbruņot ar mūsdienīgām metodēm, jo šodien praktiski mēs nenosakām visas tās ķīmiskās kaitīgās vielas, kas šodien tiek dabai un kas cirkulē dabā. Un mums jārada jaunas metodes, jauni arī līdzekļi, kā to noteikt. Un tas ir, protams, zinātnes uzdevums. Nu un, ????????? ????? ???????????? ????? ??????????? ???????????? ?????? ????????? ???? ????????? ???????? ??????, ??????? ???????? ?????? ?? ?????, ? ??????????? ???????? ?????? ???????? ? ??????, ? ??????????, ? ???????? ?????. ?? ?????? ? ????????? ?????????? ?????? ???? ????????? ?????? ???????? ??????????? ??????????? ?????? ?? ?????? ?????????? ???????? ? ?????????? ? ??????? ?????? ??????????? ?????? ? ?????? ???? ????????????? ? ????????????? ???????????. ??????????? ????? ?????? ? ??????????????? ????? ???? ?????????? ? ?????? ?????????? ????? ????????? ???????, ????? ??? ??????????????????? ? ???????, ??????. ??? ??????? ?? ????????, ??? ?????? ???????? ????? ???????. ? ?????, ??? ??????? ? ????? ??????????? ???????? ???????, ??, ???????, ?? ???? ?????????? ????????????. ??? ???????? ??????, ? ?????, ??? ??? ?????? ?????, ??? ?????? ?????? ???????, ???? ?? ????? ???????? ??????? ? ????????? ????????. ??? ???????? ???????? ?????, ? ?????, ??? ?? ?????? ?????????? ??????? ?????????? ?????? ?????? ? ???, ????? ??? ? 1 ?????? 1989 ???? (???? ??? ???????, ???????, ? 1 ????????) ??????? ???????? ????????? ????????????, ? ?????? ???????????? ?????????. ? ?????, ???? ?????? ????? ??????? ??????, ?????? ??? ????? ??????? ?????? ??????? ?????, ?????? ??? ????????? ??? ??? ??????? ?????????, ?????? ????? ??????????????? ????? ?? ???????, ? ?????, ??? ?? ???? ?????? ?? ??????? ???? ???????? ???????? ??????????? ???????????? ?????? ????????? ????. ??? ? ???????? ??? ???????, ?? ??????? ? ?????? ????????????. ??????? ?? ????????. (????????????.)

Priekšsēdētājs. Vārds Alojas 229.vēlēšanu apgabala deputātam I.Muceniekam, Latvijas PSR Augstākās Padomes Dabas aizsardzības komisijas priekšsēdētājam. Nākošais runās deputāts Kaņeps.

I.Mucenieks.

Cienījamie deputāti! Domājam, ka mēs būsim vienisprātis, ka dabas aizsardzība ir visas mūsu tautas pamatrūpe. Taču Augstākās Padomes sesijā ekoloģija tiek apspriesta diemžēl citu 14 jautājumu starpā. Bet ja jau nu tas tā ir, tomēr ļoti gribētos, lai runas sesijā būtiski ietekmētu atsevišķus mazdzirdīgus republikas vadītājus, vietējās tautas deputātu padomes, ministriju un valsts komiteju, kā arī saimnieciskos vadītājus. Visus tos, kas sagandē Latvijas dabu. Analizējot radušos stāvokli dabas aizsardzībā, deputātu pastāvīgā komisija izdarīja secinājumu: Latvija atrodas saasinātā ekoloģiskās krīzes situācijā. Tās galvenie cēloņi ir, pirmkārt, rūpniecības, celtniecības un lauksaimniecības nepārdomāta, ekoloģiski nepamatota attīstība.

Otrkārt, resoriska pieeja dabas resursu izmantošanā.

Treškārt, zinātnes atziņu un prakses lielā distance.

Ceturtkārt, pēdējos gados krasi izteiktie migrācijas un urbanizācijas procesi.

Un visbeidzot, nesodīti dabas aizsardzības likumu pārkāpumi.

Pie cēloņu sakarības vajag attiecināt arī kritiku ciema, ciemata, rajona un pilsētu izpildkomiteju adresēs, ministriju un resoru vadītāju adresē, kuri vārda tiešā nozīmē ignorēja Augstākās Padomes Prezidija, Augstākās Padomes pastāvīgās dabas aizsardzības deputātu komisijas lēmumus un rekomendācijas ekoloģijas jautājumos.

Tāpat pie cēloņu sakarības jāattiecina arī republikas Ministru Padomes slikti veiktais organizatoriskais un kontroles darbs par tās pašas pieņemtiem vairāk nekā 20 lēmumiem. Sevišķi gribētu pasvītrot, ka netiek organizēti pienācīgi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas un Ministru Padomes kopējie pieņemtie lēmumi. Detalizēta programma, analoga kā šodien mēs apspriežam sesijā, tika pieņemta pavisam nesen, 1988.gadā, par principiāli pareizu formulējumu, par radikāliem dabas aizsardzības jautājumiem republikā.

Taču šie labi formulētie punkti un uzdevumi šodien no jauna tiek diskutēti un apspriesti sesijā. Es domāju, ka šīsdienas sesijā vietā būtu izvirzīt jautājumu arī par to, ka Ministru Padomei ir jānes un ministriju vadītājiem ir jānes principiāla atbildība par iepriekš pieņemto lēmumu neizpildi. Biedrs Lancers šodien atskaitījās un teica, runāja savā ziņojumā un teica, ka tā nu gadījās ar situāciju Ventspilī, bet es gribētu teikt, cienījamie biedri, ka 15-20 gadus atpakaļ, tā ir mūsu vēsture, ko mēs paši esam veidojuši, un šeit teikt, ka tā nu gadījās, kad mēs esam kopā ar cilvēkiem, kuri šo gadīšanos formēja, es domāju, ka ir pavisam neprincipiāli un nelietišķi. Cēloņi slēpjas arī tanī apstāklī, ka vairāk nekā četrus gadu desmitus nepietiekoši izdalītos kapitālieguldījumus dabas aizsardzības objektu būvei, iekārtu iegādei, ekoloģiskās situācijas uzlabošanai saimniecisko orgānu vadītāji visos ešelonos, un galvenokārt celtnieki, sistemātiski neapguva. Es nosaukšu tikai vienu ciparu: pagājušajā gadā netika apgūti šim nolūkam paredzētie 9,8 milj.rubļu. Un tā katru gadu, mums aiz muguras. Piecgades trijos gados notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvei, būve bija jāpabeidz desmit pilsētās un ciematos. Faktiski tika uzbūvēts tikai piecās. Šodien vēl 40 pilsētās un pilsētciematos jāuzbūvē attīrīšanas iekārtas. Rīgas pilsētas attīrīšanas iekārtas būvē 12 gadus. Lai gan šeit mums visiem cienījams zinātnieks centās argumentēt arī šeit grūtības, kuras it kā pastāvēja objektīvi, es domāju, kad celtnieku un, ja gribat, arī visu pārējo darbība jeb, pareizāk sakot, bezdarbība ir pielīdzināma noziedzībai pret Latvijas sirmo galvaspilsētu Rīgu, pret mūsu tautu. Domāju, ka nav jājautā, kur ir cilvēki - Rīgas pilsētas vadītāji, bet uz viņu sirdsapziņas gulstas Rīgas un likteņupes Daugavas, un Rīgas jūras līča piesārņošana. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka republikas Valsts plāna komiteja, ministrija un valsts komitejas, saimniecisko organizāciju, uzņēmumu vadītāji maz rūpējas par dabas aizsardzības tehnisko jaudu paplašināšanu. Nenodrošina efektīvu darbu šajā jomā. Šeit jau tika pamatoti minēts, un mēs vēl gribam uzsvērt, ka kapitālieguldījumu limitu un darba programma šīm vajadzībām tiek formēta pēc pārpalikuma principa. Uzbūvētie notekūdeņu attīrīšanas objekti, uzmontētās tehnoloģiskās iekārtas, ekoloģijas jomā netiek efektīgi ekspluatētas. Pietiek norādīt, ka 90 procentu rūpniecības ražotņu republikā piesārņo apkārtējo vidi. It sevišķi pārtikas rūpniecības un ādas pārstrādes, metālapstrādes, būvmateriālu, papīra ražošanas un citu nozaru rūpniecības uzņēmumi. Neizdarību rezultātā tikai viena trešā daļa netīro notekūdeņu, kurus pagājušajā gadā novadīja atklātos ūdens baseinos, bija attīrīti līdz normatīva prasībām. Jāpasvītro, biedri, arī, ka Latvijā netika veikts starptautiskā nolīguma “Helnom” paredzētais darbs, lai 1985.gadā tiktu pārtraukta netīro notekūdeņu novadīšana Baltijas jūrā.

Izveidojusies atklāto ūdeņu bakterioloģiskās piesārņošanas izteikta pieauguma tendence. Sācies arī pazemes gruntsūdeņu saindēšanās process, kā mēs dzirdējām no ziņojuma. Dabas aizsardzības komisija izsaka stingru kritiku vietējo padomju izpildkomiteju, uzņēmumu, iestāžu vadītājiem, kā arī republikas instanču vadītājiem, ka ne vienmēr jums pietiek laika un dažreiz arī vēlmes principiāli izvērtēt ekoloģiskos jautājumus un veikt efektīvu organizatorisko un kontroles darbu šajā jomā. Rupji ignorējot dabas aizsardzības likumdošanu, neattīstot dabas aizsardzības objektu jaudas, daudzos gadījumos nelikumīgi tiek sankcionēta pilsētu un lauku apdzīvoto vietu attīstība, kā arī atsevišķu ražotņu rekonstrukcija vai jauna būvniecība, dārzkopības kooperatīvu vai atsevišķu objektu izvietošana lieguma zonās. Trīs gadu laikā nekas nav veikts ekoloģiskajos jautājumos Valmieras ugunsdzēsības iekārtu rūpnīcā, Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā utt. Piesārņo upes lopkopības fermas, kompleksi padomju saimniecībās “Ulbroka”, “Rudbārži”, “Likna”, “Šķaune” un citi. Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, Bauskas, Ogres un Liepājas rajonos, upju un ezeru ūdenstilpņu aizlieguma joslās ir uzbūvēti dažāda rakstura ūdeņu piesārņotāji objekti. Tiek iekārtotas dārzkopības biedrības, naftas produktu noliktavas un kūtsmēslu krātuves. Tā, piemēram, tikai viens piemērs, rupji ignorējot likumdošanas prasības un 1987.gada Ministru Padomes lēmumu par atsevišķi aizsargājamiem dabas objektiem Latvijā, Rīgas pilsētas izpildkomitejas vairāki dienestu vadītāji uz Jūras kara flotes vajadzībām izdalītās zemes Rīgas jūras līča aizlieguma joslā pagājušajā gadā ar noziedzīgu vienaldzību sankcionēja liela garāžas kooperatīva “Buļļi” patvaļīgi iesākto celtniecību.

Turpat blakus, sanitārajā zonā, apkārt ieilgušajam Rīgas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kompleksa būvobjektam un Buļļu salā nelikumīgi izvietot dārziņu. Rīgas pilsētas un visaugstākie vadītāji ar šādu padoto darbinieku rīcību samierinājušies. Pamatotu satraukumu pauž Rīgas un Limbažu rajonu iedz īvotāji par pārlieku intensīvu šo rajonu atsevišķu teritoriju pārapdzīvotību ar dārzkopjiem no Rīgas pilsētas. Bez jebkādas ekoloģiskās izpētes, kā arī jūras un upju lieguma zonās. Taču republikas Ministru Padome šo rajonu izpildkomiteju kļūdu labot uzskata par neiespējamu. Augstākās Padomes deputāti, kuri izskatīja šo jautājumu, izteica viennozīmīgu domu, ka dabas aizsardzības interesēs kļūda ir jālabo. Pēdējos gados republikā krasi izteikta gaisa piesārņošana. Tikai ceturtā daļa kaitīgo vielu, ko atmosfērā pērn izvadīja stacionārie piesārņotāji, tika uztvertas un padarītas nekaitīgas. Rīgā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Olainē un virknē citu pilsētu kaitīgo vielu daudzums gaisā pārsniedz pieļaujamo. Nepietiekoša vērība tiek veltīta piesārņojuma samazināšanai, ko rada transports un skābie lieti, kā arī problēma ar freona pielietošanu tautsaimniecībā. Augstākminēto jautājumu risināšanā mūsu zinātniskie institūti, ministrijas un valsts komitejas maz sadarbojas ar citām republikām un Eiropas valstīm. Nopietni piesārņo arī dabu pilsētas sadzīves un ražošanas atkritumi. Izgāztuves, no kurām 4/5 neatbilst sanitāri tehniskajām prasībām. Arī 11% pesticīdu, 35% minerālmēslu noliktavu un 20% graudu kodināšanas punktu neatbilst normām. Republikā vēl līdz šim laikam vairāk nekā 500 objektiem nav noteiktas sanitārās aizsardzības zonas. Pie mums nav atrisināts jautājums, kā padarīt nekaitīgus šķidros sadzīves un tehnoloģiskos atkritumus un kur glabāt toksiskos rūpniecības pārpalikumus. Republikā nav radīti arī priekšnoteikumi, lai, veicot pilsētbūvnieciskās apbūves projektēšanu, būtu ievērots higiēnas un ekoloģijas prasības, lai tiktu novērtēts esošais, prognozējamais apkārtējās vides stāvoklis. Vairāk nekā 2/3 no izstrādātajiem projektiem nav iespējams apstiprināt ekoloģisko problēmu risinājuma trūkuma dēļ. Tad spriediet par projektēšanas institūtu attieksmi ekoloģijas jautājumos. Pamatotas bažas izsaka mūsu parlamenta vēlētāji, ka republikā maz vērības velta nekaitīgas lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanai. Pie mums ir dažādi institūti: lopu, putnu, augu aizsardzības, kombinētās lopbarības ražošanai, bet ar cilvēku uzturzinātni un pārtikas produktu tehnoloģijas problēmām republikā nodarbojas pavisam niecīgā apjomā. Gadiem ilgi netiek risināta nekaitīgu pārtikas produktu ražošana. Inerta šajā jomā ir arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmija. Republikas agrorūpnieciskā komiteja ignorē sanitāro dienestu pamatotās prasības, lai izdalītu lauksaimniecības produktu ražošanai no pesticīdiem un nitrātiem tīras augsnes zonas. Nekontrolētā pesticīdu, minerālmēslu, antibakteriālo līdzekļu lietošana novedusi pie tā, ka iedzīvotāji uzturā lieto slimu dzīvnieku gaļu, pienu un citus saindētus lauksaimniecības produktus. Neskatoties uz iepriekšējās sesijās izteikto kritiku, vēl joprojām republikā nav pietiekami plaši izvērsts no resoriem neatkarīgu kontroles laboratoriju tīkls par uzturam piedāvātās produkcijas atbilstību normatīviem.

Republikā bērnu pieaugošās alerģijas šodien jau ir kļuvušas par parastu parādību, kā arī pēdējos gados par 1,5 - 2,5 reizēm pieaudzis jaunpiedzimušo bērnu skaits ar iedzimtām patoloģijām un saslimšanām. 2/3 no iedzīvotāju saslimstībām ir saistītas ar apkārtējās vides augsto piesārņotības pakāpi. Bet Veselības aizsardzības ministrija un attiecīgie šīs ministrijas dienesti ar šādu stāvokli arī samierinās republikā. Noklausoties ziņojumu sesijā, vērtējot faktisko situāciju, mēs varam droši secināt, ka esam slikti Latvijas saimnieki, ka pārbūve ekoloģijā mūsu republikā vēl nav sākusies. Trauksme par cilvēku saindēšanu, draudošo situāciju tuvākā nākotnē nezin sabiedrība, jo diemžēl visos līmeņos cenšas slēpt patieso stāvokli. Nepietiekami par to runā zinātnieki, televīzija un radio, maz par to raksta presē. Biedri, pirms gada izveidotā Dabas aizsardzības komiteja, jāteic, ka arī iepriekš šeit tika kritizēta, vēl atrodas pārdomās. Bieži vien vēl ir republikas instanču ietekmē tikai tāpēc, ka tās vieta republikas pārvaldes sistēmā ir vienā līmenī ar ministrijām un valsts komitejām. Komiteja nevar realizēt vienotu vides aizsardzības politiku un ekoloģisko inspekciju to pilnvaru ierobežotības dēļ. Taču, lai izstrādātu nolikumu jeb likumu par šīs komitejas darbību, acīmredzot gadam vajadzēja pietikt, bet kā mēs noskaidrojām, gatavojoties sesijai, tad, lūk, šo nolikumu nevar izstrādāt tikai tāpēc, ka Maskava tam nav devusi savu nolikumu un nav devusi šai rīcībai savu sankciju, savu atļauju.

Domāju, tagad, pēc Deklarācijas pieņemšanas par republikas patstāvību, šī komiteja to beidzot varēs arī darīt. Ar lielu nokavēšanos mēs esam ķērušies arī pie dabas aizsardzības kompleksās shēmas izstrādāšanas. Balti plankumi ir likumdošanā par aizsargājamiem dabas objektiem. Saimnieciskā darbība tālu atpaliek no zinātnisko atziņu sasniegumiem. Šādu uzskaitījumu plaši aptver ziņojums un ekspertu līdzziņojums, kā arī neapšaubāmi izvērsīs deputātu runās šīsdienas sesijā. Lēmumu projekts paredz arī likumdošanas jomā noteiktus uzdevumus mūsu republikas Ministru Padomei izstrādāt šo dokumentu projektus un iesniegt šajā sakarībā Augstākajai Padomei attiecīgo likumdošanas dokumentu projektus. Protams, bez likumdošanas, domājam, ka priekšplānā jāizvirza arī dabas aizsardzības ekonomiskās regulēšanas metodes. Taču, lai atmodinātu snaudošos vadītājus, lai možāka kļūtu arī sabiedrība šajā jomā, dabas aizsardzības deputātu komisija atbalsta sabiedrības ierosinājumu jaunajā Latvijas PSR Kriminālkodeksā paredzēt atsevišķu nodaļu “Ekoloģiskie noziegumi”. Tāpat arī, domājam, ka valsts uzraudzības nolūkā par apkārtējās vides aizsardzību būtu lietderīgi izveidot Vides aizsardzības prokuratūru. Augstākās Padomes deputātu komisija atzinīgi uztver domu un atzīst par lietderīgu pārkārtot dabas aizsardzības komitejas pakļautību Latvijas PSR Augstākajai Padomei. Daudzus konstruktīvus priekšlikumus aptver sesijai iesniegtais Latvijas PSR Ministru Padomes un deputātu komisijas papildinātais lēmuma projekts apspriežamajā jautājumā. To būtiski papildina Dabas aizsardzības komitejas sabiedriskās padomes iesniegtais priekšlikums, darba kolektīvu, sabiedrisko organizāciju un atsevišķu pilsoņu iesniegtie priekšlikumi.

Nule, pirms manas nākšanas šeit uz tribīni, savus priekšlikumus atsūtīja arī Interfronte, acīmredzot - pirms lēmuma pieņemšanas tie pelna pienācīgu ievērību. Domāju, ka apspriešanas gaitā un izveidotās redakcijas komisijas darba rezultātā tiks iesniegts pilnīgots lēmuma projekts šajā svarīgajā jautājumā, ko izskata sesija. Sarežģīti ir strādāt ar priekšlikumiem un lēmumiem, kas ietver sevī, acīmredzot, ļoti daudz papildinājumu, taču es gribētu pasvītrot, ka mūsu vēlētāji, ka Latvijas cilvēki gaida no sava parlamenta radikālu lēmumu savas izdzīvošanas interesēs.

Nobeigt savu uzstāšanos, cienījamie sesijas dalībnieki, es gribu ar domu, ka nodrošināt Latvijā dzīvojošo cilvēku vitālās tiesības uz ekoloģiski drošu un labvēlīgu vidi, tiesības uz veselīgu pārtiku, novērst ļaunās sekas, kādas izraisa un izraisīs nākotnē mūsu rīcība attiecībā pret dabu, vienīgā maģistrālā ceļa maģistrāle ir suverēna Latvija, tā kā to nule izlēma mūsu Augstākās Padomes sesija. Tikai ar jaunu, pilnīgi jaunu sociālo, ekonomisko un ekoloģisko politiku mēs spēsim atrisināt mūsu sarežģīto situāciju. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Acīmredzot, es tomēr, kas attiecas uz reglamentu, laikam izsakos neskaidri, jo deputāti nesaprot, ko es vēlos. Tad es pateikšu īsi un skaidri - lūdzu deputātus iekļauties 10 minūšu robežās, arī komisijas priekšsēdētājam runāt 17 minūtes tā kā par daudz. Nākošajam vārds Rīgas 33.vēlēšanu apgabala deputātam V.Kaņepam, Latvijas PSR veselības aizsardzības ministram.

V.Kaņeps.

????????? ????????! ?????? ?????????? ????? ????????????? ?????????????? ?????? ? ??????. ????????????? ?????????? ? ?????????? ?????? ???????. ??? ????????? ???????? ??????????? ????????, ??????? ??? ?? ?? ????? ?????????? ?????? ??????? ???????????? ????. ?? ??? ????????? ? ?????? ???????????? ??????????, ??????????????, ??????????, ??????????????, ? ????? ? ??????????? ????????? ? ???????. ? ????? ?? ???????, ????? ???????? ? ???????????????? ?????????? ?????????. ??????, ????????????? ?????? ????? ? ???????? ????????? ?????? – ??? ???? ???????, ?? ???? ??????? ???????????? ????????. ?????? ???????????, ??? ????? ???????? ? ??????????? ? ?????????? ???????? ????? 20 ?????????, ????????? 80 – ??? ??, ??? ?????, ??? ?????, ??? ????, ?????? ???????? ????, ? ????? ???????? ???????? ? ???????? ???? ????.

??????? ?????????????????? ???????? ??????? ? ???: ????????, ??????! ? ?????, ??? ???????, ?????? ??? ?? ??? ?????????. ? ????????? ?? ???? ?????????, ???? ??????? ??????: ??????? ?????????? ?????, ?? ???????? ????, ????? ????? ? ???????. ? ????? ????????? ?? ???? ????????????? ??????? ???????, ???????????. ?? ??? ??????? ????? ??????. ??? ????? ? ???????????? ?????????? ????? – ??? ??? ??????? ???????. ? ?????????, ?? ?? ?? ????? ???????? ???????? ??? ?????????. ??? ?????? ?????? ?? ?????, ????????? ?????????? ?? ????, ?? ??? ??. ?? ????? ???????????? ??????????????. ??????????????? ????????????? ???????? ????????? ???????? ???? ?????????, ?? ??? ??? ????????, ? ????????? ?????? ???? ?????. ?? ???? ???????: ? ?? ?????? ?????. ?? ??????? ??????? ?????????????? ????????? ??????????. ?????? ??????? ???????? ????????? ???????? ?????? ? ?????. ??????? ??????? ???????? ??????????, ??????????, ?????????, ??????????????? ????, ? ????????????? ?????????? ?????????? ?????? ????????, ?????????. ??????, ??? ??????? ???????? ??????? ????????? ? ????????? ?????. ????????, ??? ??? ????????? ??????? ?? ?????? ??????????? ????????????? ???????? ?? ?????? ???????? ????? ??????????. ???? ????? ????? ?????????? ? ???????? ?????? ? ????? ??????? ?? ????????????? ?????????? ?????, ?? ?????? ?????, ??? ?? ??? ?????? ??????, ??????? ????????, ??? ?? ???? ??????? ?????????, ?????????? ? ??????????, ??????, ??????. ?????? ?????????????? ? ???? ??????? ???????????????, ???, ????????, ? ?????????? ?? ????????? 10 ??? ? 10 ??? ???????? ????? ??????? ?????????? ? ??????????, ? ??? ???? ?????????? ??????? ????????? ? ??????????, ? 1,7 ???? ?????? ??????????????? ?????, ? 2,5 ???? – ????????????? ?????? ??????????, ? ????? ????? ????????????????? ?????? ? 3,5 ???? ???? ????? ??????????? ?????????? ?????? ????????, ? 2 ???? – ???????????? ?????, ? ??????? ???? – ??????????? ?????????.

? ??? ?????? ????? ??????? ????? – ??????. ? ???? ???? ????????????? ?????? ??????????? ? ????? ? ????????, ? ??????. ?? ???? ???????? ?????. ???????? ??????? ?????????? ? ?????????????.

? ??????? ??????. ?????????????? ?? ?? ???????. ? ????????? ????? ???? ????????????? ????????? ???? ??????, ?? ? ?? ?????? ??????, ?????-?????? ???????? ???? ?????? ????? ??????? ???? ???????. ??????? ???? ????????, ????????? ????????, ??? ??????? ????? ?? ???????? ????????? ???? ? ??????????? ?????????. ? ??? ????? ? ????????? ?????????? ??? ????? ??????????? ??? ?????????? ???????????? ?????????? ?????? ? ?????? ?? ???? ??????????, ?? ?????? ? ?????? ????????. ?? ???? ??????????????? ??????? ?????? ????????? ??? ? ?????????????????? ????????? ??????????. ???????, ??????, ???????????? ????????????? ?? ??????? ???????? ????????? ?????????, ??????????? ????? ??????? ?????? ??????????. ?????? ??????? (??????? ?? ???? ??? ??????????) ???????? ???????? ??????? ????? ????, ?????????. ?????? ??????? ???????? ???? ?? ???????? ?????????. ???, ????????, ? ????? ??????????? ???????, ?? ???? ?????????? ????? ????????????? ?? ?????? ?????.

???? ????????, ??? ??? ?????????????? ?????????????????? ??????????? ?????? ????????? ?????????? ? ?????? ???????? ?????? ??????? ??? ? ??????? ???? ? ???????? ? ??????? ?????????????? ???? ????????, ????????? ??????? ????????? ??????-????????????, ?????????? ???? ?? ?????? ??????? ???????????, ???????????? ?? ?????? ????????????? ?????? ??????, ???????? ?????????? ?????? ? ?? ?????? ?????????? ???????????? ??????????? ???????, ????????????, ??????????????, ????????????. ??????? ?????????????? ???????????? ? ??????? ??????, ??????? ??? ????????????????, ??????? ??????????????? ? ????????? ?????? ?? ??? ????. ??????? ???????????, ??????? ???? ? ????????, ????????? ???????????? ??????. ??????? ????? ?????????, ??? ???????? ??????, ??? ???????? ????????, ? ???????, ???????? ? ?????? ?? ???????? ? ??????-??????? ??????.

???????? ?????? ????????? ? ????????????? ? ???????????????? ???????????? ??????????????? ??????-????????????????? ????????? “??????? ?????????? ???????? ?????????? ????? ?? ????????? ???????? ????????? ??????? ?????????, ??????, ??????”, ? ????? ???????? ??????????? ??????? ???, ??? ???????? ? ????? ??????? ????????. ?????????? ??????????? ? ?????????????? ???????? ???????????? ? ???????. ? ?? ??????? ???????, ???????? ????? ? ??????????????? ?????????????????? ???????? ???????????. ?????? ???????? ????????? ????? ? ???????. ?? ????? ??????????????? ?????????? ???????????? ?? ?? ????????????, ?????????? ??????? ??????????? ???????? ???????????? ? ????????? ??????????. ? ?????????? ? ?????? ?? ?????? ??????? ????????? ???????? ?????? ?????-??????????? ?? ????. ??????????? ?????? ?????????? ? ? ?????? ?????????? ??????? ??????????, ???????????? ???????????????. ?? ???? ??????, ?? ????? ??????????, ??? ??? ???????????? ????? ??????? ????????? ??? ?????? ???????? ??????.

?? ??????, ????????, ?? ???? ?????. ???? ??????????, ????? ??? ??????? ?????? ????????? ?? ????????????? ?????????? ? ?????? ? ????????? ???????? ?????????, ?? ?????? ????? ? ??????????? ?????????? ? ????????? ?????????? ????, ? ??? ????? ?????????? ???????????????? ???????? ???, ??? ????? ?????? ??????, ? ??????????? ?????????, ???????? ???????? ? ????????? ???, ?????. ???? ????????? ????????? – ??? ???????? ??? ??????????? ?????? ????????? ? ???????? ?????????? ???????? ?????, ???????????? ???????, ????????, ?????, ?????, ????????, ???????????????? ?????. ???? ???????? ???, ???????? ????????, ??? ?? ?????????? ?????????-???????? ??? ???????????? ??????????? ? ??? ????????? ????? 200 ????? ???????, ? ??? ????? ? ???? 80 ?????, ??? ?? ?????? ???? ?? ??????. ????? ????????? ???????????.

? ??? ???????? ? ?????? ???????????? ????? ??????? ???? ?? ????????????? ??????? ??????? ??????? ?? ????? ?????????? ???????? ? ?????????? ???????? ???????? ???? ?? ???????????????? ???????????. ?????????? ???????? ????????????, ????? ????????????? ???????? ??????????? ????. ?? ??? ??????. ??? ???????? ??? ????? ?????????? ?????????? ??? ?? ?????? ??? ????? ???????. ??????? ??? ???? ??????? ?????? ???????? ? ????, ??-?? ???? ??? ??????? ???? ?????????? ???????? ??????? ??? ??-???????? ????? ? ???????? ???????????? ?????????? ? ??????? ?? ???? ???????? ? ?????? ???????????? ? ????? ?? ????? ???????? ?????????????, ? ??? ????? ??????, ?? ??? ? ?? ??????, ? ?? ????? ??????? ???????????? ?????????? ??????????????? ?????????? ??????, ? ???????????? ???????? ?????????????? ????????? – ??? ?????? ???? ????????????? ???????????, ??????? ??????? ? ?????? ????????, ? ???? ? ?????????????. ? ????????, ?????????? ?????? ? ?????????? 423, ??????????? ???????? – 29 ?????. ?????? ??????? ????.

????????, ?? ???????????? ??????????? ? ?????????-????????????? ????????? ???????. ?????? ?????????? ???????????, ??? ??? ????????, ??? ??????? ???????? ?????????. ?????? ?????? ????? ???????????? ??? ?????????? ? ?????????????, ??????????, ??????????, ?? ? ?? ???? ???????? ?? ?????? ???????. ??????, ??? ? ????? ???????? ?????? ???????????????? ???????, ? ??? ????? ? ? ?????? ??????? ??????????? ???????, ?????? ???? ????????????. ?????? ??? ????????? ????????? ? ????????????? ???, ??? ???? ?????????? ??????. ??? ???????????? ??????? ????, ????????????? ???????? ??????? ???????? ??????, ??????????.

??????. ?? ???????????? ????????? ??????. ??-??????, ?? ?????? ?????? ? ???????????????? ??????? “???? ?????????????? ????????” ? “????????????? ????????????”. ??? ??????????? ?????. ??????? ?? ????? ????????, ?????? ??? ????, ??????? ?? ???????? ? ? ???????????, ???? ?????????? ???. ??????????? ???? ?????? ????????? ? ?????????? ??????????? ????????????? ????????. ??????. ???? ????????????? ?????? ????? ???? ?? ?? ??? ???? ???????, ??? ?? ??? ?? ????????, ??? ?? ??? ?? ???????????????. ???? ???????? ????????? ?????????, ??? ???????? ?????? ????????, ????????? ???????? ??? ?????????? ???????? ?????????? ??? ? ?????????? ??? ????????????? ????? ?????????? ??? ???????????? ? ?????????? ????????.

?????, ????????, ?????????? ???, ??? ?? ??????? ? ????????, ???????? ? ????????. ?? ?????? ?? ??? ?????? ? ?????? ???????, ??????? ? ?? ?????????? ? ???, ??? ?????? ???????? ?? ??????????? ?????????? ??? ???????????? ??????????? ??????? ????? ???????? ?? ??? ?????

? ???? ???? ??????????? ??????. ????????? ?????????.

??????. ??????, ? ?????, ????? ???????? ????????, ????????? ?????? ?? ??????????, ??? ?? ????????????, ?????? ???? ????????? ???????. ?????? ?????.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Lūdzu bez uztraukumiem. Deputāts Mucenieks lūdz paziņot, ka redakcijas komisijai jāpulcējas pusdienas pārtraukumā Augstākās Padomes Prezidija sēžu zālē, t.i., 1.stāvā, kur līdz šim redakcijas komisija strādāja. Līdz ar to mūsu sesijas rīta sēdi paziņoju par slēgtu. Mēs savu darbu sākam pulksten 15.00. Pusdienas pārtraukums uz vienu stundu.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Pirms dot vārdu nākošajam runātājam, ir ienākuši divi deputātu, tautas deputātu grupas pieprasījumi. Pirmais - par pagājušā sesijā pieņemto Augstākās Padomes lēmumu par Interfrontes streiku organizāciju un lūdzam dot atbildi. Šis jautājums ir ieslēgts dienas kārtībā un atbildi uz to saņemsiet. Un otrs - tautas deputātu grupas pieprasījums attiecībā par Latvijas PSR Augstākās Padomes 13.jūlija lēmumu par pilsoņu komiteju darbību. Šo pieprasījumu es nododu Latvijas PSR Augstākās Padomes pastāvīgās likumdošanas komisijai izskatīšanai un sesijas beigās lūdzu sagatavot atbildi.

Vārds Olaines 276.vēlēšanu apgabala deputātei Rudītei Bērziņai, Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietniecei. Nākošais runās deputāts Vītols.

R.Bērziņa.

Cienījamie deputāti! Olaines pilsēta joprojām ir viens no ekoloģisko problēmu smagumpunktiem mūsu republikā. Ir pagājuši divi gadi, kopš sabiedrība un zinātnieki atklāti un pilnā balsī runā par pieļaujamo piesārņotības līmeni Olainē, visās ekoloģiskajās sfērās, gaisā, virszemē un gruntsūdeņos. Es neatgādināšu tos skaitļus, kas daudzkārt publicēti presē, par ko ir runāts radio un televīzijā, tikai minēšu dažus faktus, proti, katru gadu atmosfērā tiek izmesti vairāki tūkstoši tonnu kaitīgo vielu no uzņēmumiem, katlu mājām, no autotransporta. Izmetumos sastopams ap 60 dažādu kaitīgu vielu, pie tam ap 15 no tām nav noteikta pieļaujamā koncentrācija un to iedarbība uz dzīviem organismiem. Kā apkārtējās vides kontroldienests mums tagad ziņo laikrakstā “Darba Balss”, tad visai bieži Olaines pilsētas atmosfērā ir konstatēts dažādu kaitīgo vielu kā formaldehīna, sālsskābes, izopropilspirta, fenola, slāpekļa dioksīda un citu pieļaujamo normu pārsniegšana vairākkārtīgi. Piemēram, aizvakar dienas laikrakstā ir ziņojums, ka jūlija pagājušajā nedēļā ir konstatēti 3 gadījumi, kad slāpekļa dioksīda pieļaujamā norma ir pārsniegta 3,6 reizes. Un viens gadījums, kad fenola norma pārsniegta 1,5 reizes. Gaisa baseina piesārņotības blīvuma ziņā Olainē ir vislielākais piesārņotības blīvums no visām Latvijas pilsētām. Tāpat arī Misas upē tiek iepludināti nosacīti attīrīti ūdeņi, nerēķinot lietus notekūdeņus, attīrīšanas ietaises strādā nestabili, jo notekūdeņos ir liels daudzums grūti oksidējamo vielu. Rezultātā Misas upes ūdeņi lejpus Olaines ir stipri piesārņoti un Misas upe ir iekļauta ūdenstilpņu sarakstā, kur jāveic neatliekami pasākumi stāvokļa uzlabošanai.

Savukārt galvenie gruntsūdeņa piesārņojuma avoti ir neefektīvās ķīmiskās atkritumu izgāztuves, sadzīves atkritumu izgāztuve, atmosfēras nokrišņi un atmosfēras atkritumu aerosoli, kā arī piesārņotie virszemes ūdeņi. Nemitīgi no gada gadā pieaugošie ražošanas apjomi prasa aizvien jaunu darbavietu radīšanu uz nemūsdienīgu, netīru tehnoloģiju pamata, atstājot novārtā gan cilvēku ar viņa interesēm un vajadzībām, gan dabas resursus. Ne par velti Olainē ir ļoti augsta saslimstība ar dažādām slimībām. Astmātiskais bronhīts, acu iekaisuma slimības, dzirdes traucējumi, ādu slimības, tā saucamās ekzēmas, nieru patoloģija un citas. Un tas jau vairs nav vērā neņemams fakts. Pati dzīvoju Olainē 18 gadus un visu to esmu redzējusi un izbaudījusi uz saviem bērniem. Arī dzeramo ūdeni pilsētā drīkstam lietot tikai pēc novārīšanas. Agrāk bija veselības ķīla - saule, gaiss un ūdens. Bet kas tagad? Visa tā rezultātā tika izstrādāti pasākumu plāni, pieņemts attiecīgs Ministru Padomes lēmums Nr.325. Šo kārtas skaitli šodien zina gandrīz katrs Olaines iedzīvotājs. Negribu apgalvot, ka rūpnīcas, kas puslokā aptver mūsu pilsētu, neko nedara. Tomēr šodien jāsecina, ka izmaiņas uz labo pusi ir visai minimālas. Var jau saprast, ka, lai uzceltu jaunu attīrīšanas objektu pēc pastāvošās kārtības, ir nepieciešams gads projekta darbiem, pusgads materiālu pasūtīšanai un vēl gads vai divi celtniecībai. Tomēr nevar un nedrīkst saprast, ka gadu pēc minētā 325.lēmuma pieņemšanas sāk jau neievērot tajā noteiktos darba termiņus. Acīmredzot Ministru Padome nepietiekami kontrolē un nelabprāt veicina sava lēmuma izpildi. Ļoti vājš palīgs ir arī pilsētas Tautas deputātu padome, kuras izpildkomiteja šodien praktiski strādā bez priekšsēdētāja, kurai joprojām nav reālas varas un iespēju efektīgi iedarboties uz šiem procesiem. Analizējot stāvokli lielākajā Olaines uzņēmumā “Latbiofarm”, jāsecina, ka gan ražošanas tehnoloģija, tās apgādātība ar gaisa un ūdens attīrīšanas iekārtām, gan speciālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un atkritumu uzkrājēji ir institūtu savā laikā projektēti un attiecīgi saskaņoti un uzcelti. Tātad pamatvaina par radušos ekoloģisko situāciju jāuzņemas vecajam administratīvi komandējošam aparātam, pie kura jāpieskaita gan vissavienības resori, gan republikas valdība un inspekcijas, gan arī rūpnīcu vadība. Vēl gribu vērst jūsu uzmanību uz metodēm, kuras Olaines problēmu risināšanā piedāvā republikas galvenais sanitārais ārsts biedrs Derkačs. No viņa puses šogad tika pieņemts lēmums par Olaines 1.vidusskolas slēgšanu, poliklīnikas celtniecības pārtraukšanu un visu veidu sociālās sfēras objektu celtniecības un projektēšanas apturēšanu Olaines pilsētā, jo šeit regulāri tiek reģistrēti pieļaujamo gaisa piesārņošanas normu pārkāpumi. Bet nav saprotams, kāpēc viņš, pieņemot tādu pārsteidzīgu lēmumu, nedomāja, kā novērst šos piesārņojuma normas pārkāpumus un kur izvietot šos bērnus, ja aizslēgs skolu, kas, ja neies skolā, vienalga turpat apkārtējās mājās dzīvos. Acīmredzot viņš tādā veidā mēģināja labot savu resoru kādreiz pieļauto kļūdu jau uzcelto rūpnīcu projektu saskaņošanā. Tātad jūs redzat, kāda attieksme ir pret mūsu pilsētas iedzīvotāju sasāpējušajām problēmām.

Rodas jautājums, ko darīt? Visvienkāršākais, protams, būtu slēgt rūpnīcu, un ne tikai “Latbiofarm”. Tomēr zinot katastrofālo stāvokli ar medikamentiem un vienreizējo šļircu apgādi mūsu valstī, tas nekādu godu mūsu republikai nedarītu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka attīstīto kapitālistisko valstu pieredze rāda, ka tehniski ir iespējams strādāt tīri arī ķīmijā. Tādā sakarā gribu teikt, ka “Latbiofarm” 5.korpusā uz importa iekārtas pamata tiks radīts iecirknis vienreizējo šļircu ražošanai un pirmā kārta plānota jau 1990.gada II ceturksnī. Desmit miljonu šļircu, izmēros 2, 5 un 10 mililitri. Gada beigās vēl 100 milj.šļircu. Tā ka republikā ir nepieciešams 50-70 miljonu šļircu gadā, tad pietiks arī pārējām Baltijas republikām. Tikai šeit es nevaru saprast, kā mēs varam iespēt izpildīt 325.lēmumā paredzētos pasākumus, ja to neesam izdarījuši līdz šim laikam un tas ir jāizdara līdz šļircu ražošanas ceha atvēršanai.

Priekšlikumi, kas būtu jāveic:

pirmkārt, vajadzētu organizēt un nodrošināt agrāk pieņemto lēmumu izpildi, kas ir vērsti uz ekoloģiskās situācijas uzlabošanu un sociālās sfēras attīstību Olaines pilsētā, tai skaitā, dzeramā ūdens jaudu attīstībā. Es uzskatu, ka šeit nekādas atkāpes nedrīkst būt. Šeit sakarā ar celtniecību komitejai vistuvākajā laikā ir jālikvidē pieļautās atpalicības, kur pirmajā pusgadā plāns ir izpildīts tikai par 60 procentiem. Otrkārt, jārisina jautājums par pilsētas Tautas deputātu izpildkomitejas nostiprināšanu, lai uz vietas efektīvi varētu vadīt visus šos procesus. Treškārt, dabas gāzes vada celtniecība uz Olaini. Jautājums jau ilgus gadus ir aktuāls, ir vairākkārt noteikti termiņi, bet līdz pat šim gadam nekas nav darīts. Tiesa, pašreiz notiek projektēšana, gribu atgādināt, ka dabas gāzei ir izšķiroša nozīme dabas aizsardzības jautājumu risināšanā, gan gaisa, gan ūdens resursu aizsardzībā. Ceturtkārt, pilnībā jāapgūst ārzemju pieredze un uz šīs pieredzes pamata jāpilnveido ekoloģisko jautājumu risināšanas programma. Tam, iespējams, būs nepieciešamas zināmas valūtas summas, kura būtu jāsedz attiecīgiem vissavienības resoriem, bet nepieciešamības gadījumā arī republikas valdībai.

Piektkārt, nepieciešama valūta ekoloģiskās laboratorijas, kura strādās neatkarīgi no Olaines uzņēmumiem, aparatūras iegādei. Šajā sakarībā es gribu lūgt republikas valdību palīdzēt mums. Un nobeigumā atļaušos rūpnīcas inženieru vārdā izteikt pateicību republikas valdībai un pirmām kārtām Ministru Padomes priekšsēdētājam b.Bresim par Vācijas Federatīvās Republikas speciālistu apciemojuma organizēšanu Olainē. Sarunās ar šiem augsti kvalificētiem speciālistiem radās pārliecība par izvēlētā ceļa pareizību un daudz jaunu ierosmju, kuras attīstot turpmākos kontaktos, mēs spēsim iegūt tādas zināšanas, kas var garantēt pasākumus Olaines ekoloģisko problēmu risināšanā. Un vēl gribu piebilst, ka ļoti nepareizi šajā mūsu sesijā, tik saspringtā un tik nopietnā, ieslēgt tādu mums visiem svarīgu un nopietnu jautājumu kā ekoloģija, jo šeit, manā skatījumā, vajadzēja uzaicināt arī uzņēmumu, šo piesārņotāju, vadītājus, ekoloģisko komisiju pārstāvjus un tādā veidā ļaut arī viņiem uzklausīt mūsu domas, un mēs uzklausītu viņu domas. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Par pēdējo - kad uzaicināt šeit. Mūsu telpas neatļauj, tas ir viens. Un otrs: tā kā mūsu sēde tiek translēta pa radio visai republikai, kas savā veidā jau arī kompensē to, bez šaubām, būtu labāk, ja mēs varētu visus uzaicināt. Pirms es dodu nākošajam runātājam vārdu, 167.vēlēšanu apgabala deputāts Raimonds Pauls lūdz atbildēt uz diviem jautājumiem. Pirmais jau ir par to, ko mēs... pieprasījums sakarā ar streiku Rīgas ostā, par kuru sniegs paskaidrojumu prokuratūra, kas tika uzdots un kas ieslēgts darba kārtībā, un otrs ir tāds jautājums - “PSRS Tautas deputātu kongresā deputāts Viktors Alksnis apgalvoja, ka Latvijas teritorijā ir nodibinātas un darbojas kaut kādas kaujas vienības. Vai republikas attiecīgiem orgāniem ir kāda informācija šajā jautājumā?” Es lūgtu prokuratūras darbinieku, kas ziņos par šā jautājuma pirmo pusi, lai arī sniedz informāciju šajā jautājumā.

Alksnis. ? ????? ?????????? ????????, ??? ? ????????? ????????.

????????????. ??????. ? ?????, ??? ??, ??? ???????? ????????, ???????????? ? ??????? ???????? ? ????? ????????? ??????????????? ??????, ???? ???????????. ??? ????? ?????. Labi. Man jautājums ir, un esmu spiests nolasīt, es nevaru nelasīt. Tā kā tas nav mans izgudrojums, man ienācis tas iesniegums. Vārds Vaiņodes 228.vēlēšanu apgabala deputātam Leonam Vītolam - republikāniskās apvienības “Latvijas mežs” ģenerāldirektoram, nākošais runās biedrs Janeks.

L.Vītols. Godātie deputāti! Kad vakardien kolēģis Zemribo brīdināja, ka tur, kur ir emocijas, tur nav prāta, es rūpīgi savu uzrunu attīrīju no visa tā, kas varētu būt zīmogots ar vārdu “emocijas”. Un tādēļ es atvainojos, ja mana uzruna nebūs pietiekoši krāsaina, tas nekas, lai tikai krāsaina mums būtu daba. Mūsu padomju lielvalsts pilsoņi daudzus gadu desmitus ir mācīti pie jēdziena “???????????? ?????????”. Tā arī ir par mežu ierakstīts mežu kodeksā - “???????????? ?????????”. Tad, kad viņu ierakstīja un arī es piedalījos pie tā, meža kodeksa sastādīšanas, atklāti sakot, nekādas lielas šaubas viņš toreiz neizsauca. Tikai tagad es tā īsti nojaušu, kādu, ja tā var sacīt, dziļumbumbu slēpj šis jēdziens. Ja jau reiz viņš ir visur, tad acīmredzot pieder visiem un, kā mēs jau labi zinām, kas pieder visiem, tas nepieder nevienam. Un tieši šis apstāklis, es domāju, dabas aizsardzībā visspilgtāk izpaužas, es domāju, ka viņš ir sabojājis morāli tiem cilvēkiem, kas tieši atbild par dabu vai ir dabas draugi, bet katrā ziņā vadmotīvs un ceļa maize citiem, kas mežos ierodas atpūsties, sarīkot kādu pikniku un tā tālāk, un tā tālāk. Acīmredzot, pateicoties tieši šim formulējumam, saulainā Rīgas un citu lielo pilsētu apkārtnē katru dienu liesmo vairāki desmiti ugunsgrēku, un katru viņu ir aizdedzinājis cilvēks. Šinī situācijā es esmu pārliecināts, ka nav citas izejas kā dzelžaini noteikt to un katram saprast to, ka nekas dabā nav par brīvu. Nekas dabā nedrīkst būt par brīvu. Par dabu ir jāmaksā un dārgi jāmaksā. Un otrs - neviens, kas dabai nodara pāri, nepaliek nesodīts. Otrs svarīgs moments - “nepaliek nesodīts”. Un tagad pie mežiem. Ja mēs tā viegli varētu sadalīt republikas mežus, tad trijās grupās: pirmie, kur ir zināma kārtība, tie būtu tie, kas nodoti “Latvijas meža” pārziņā; otrie - kur šīs kārtības ir pamaz, šie ir lauksaimniecības sistēmas meži un trešie ir tādi, kur kārtības vispār nekādas nav, tie ir tie saucamie pārējie meži, par kuriem es runāšu tālāk. Kā jau minēju, 41 procents republikas teritorijas klāta ar mežu. Pirms kara bija 28 skeptiķi, saka, ka republika aizaugusi ar krūmiem. Nav taisnība, ir arī krūmi, republikā ir ievērojami palielinājušās mežu platības. Skeptiķis teiks atkal - ar nekvalitatīvu mežu. Tad atļaujiet varbūt trīs skaitļus nosaukt. Kad mūsu mežaudžu kopējā krāja ir palielinājusies, es domāju - valsts mežu fonds, kas ir mūsu pārziņā, par 51 miljonu kubikmetriem, periodā no 1956.gada līdz 1988.gadam. Piemēram, šie gadi, skuju koku audžu krāja ir palielinājusies par 88 miljoniem kubikmetru un tanī skaitā priežu audžu krāja ir palielinājusies par 79 miljoniem kubikmetru. Ja mēs to tā viegli pareizinām ar celmnaudas lielumu, kas nebūt nav objektīva, tā ir ļoti maza, tad arī sanāk, ka par 400 miljoniem rubļu ir palielinājušās dabas bagātības, kas mums ir bijušas uzticētas. Un, atceroties biedra Lancera teikto šīsdienas ziņojumā, ka nākotnē bagātākā būs tā valsts, kam būs vairāk mežu, es domāju, ka mēs jau esam devuši savu ieguldījumu mūsu neatkarīgai, brīvai Latvijai. Šo rezultātu ir devusi tāda saimniecības darbība, kuras mērķis ir veikt produktīvā pieaugšanā ar zinātniski pamatotu selekciju un sēklu saimniecību attīstību: mērķtiecīgām, ekoloģiski pamatotām mežu kopšanas cirtēm, hidrotehnisko meliorāciju, mežu ceļu būvniecību un citiem pasākumiem. Taču ne visās jomās mums ir gājis veiksmīgi. Kā vienu no tādām, kur mēs neesam izdarījuši to, ko vajadzēja, ir mežu meliorācija. Mežu nosusināšana palielina audžu ražību trīs līdz četras reizes, taču pašreiz atvēlēto līdzekļu izpildes apjomi ir niecīgi. Četri līdz 6,5 tūkstoši hektāru gadā. Tādēļ mežu melioratīvais fonds apgūts tikai par 43 procentiem vai vēl jānosusina 561 tūkstotis hektāru. Tādā tempā nosusinot, mums vēl vajadzēs 100 gadu. Tādēļ apjoms būtu jāpalielina tuvākā laikā vismaz četras reizes. Sabiedrību satrauc mežu sanitārais stāvoklis, precīzāk izsakoties, sausie un vēja gāztie koki mežā. Es jau vairākas reizes, teiksim, presē un radio esmu informējis, ka tas nebūt neatstāja kaut kādu graujošu iespaidu uz mežu audzēm, kas tur paliek, ka drīzāk ir estētisks moments vai ekonomisks moments, bet korespondenti, kā saka, mani ir vairākkārt apsmējuši par to, bet es vienalga palieku pie savām domā, jo tās zinātniski pamatotas. Kādēļ nav kārtība, teiksim, kādēļ mums nav savākti šie kritušie un kaltušie koki un kādēļ kādam sēņotājam aizķeras kāja un viņš vēl uzkrīt otram virsū. Tādēļ, ka vienkārši nav tādas tehnikas. Tad, kad ar zirdziņiem varēja izstrādāt, katrā ziņā varēja katru koku savākt. Tagad mums ir lieljaudas traktori, un katram tādam kokam piebraukt klāt nevar. Tā ir zināma nodeva tehnikai, tāpat kā lauksaimniekiem ir zināma nodeva tehnikai, kad viņiem gribot vai negribot uz hektāru paliek trīs, četri, pat pieci centneri ne sausu koku, bet graudu tehnikas vārdā. Savukārt savu iespaidu atstāj arī nenoregulētās cenas no šiem sausiem kokiem. Var iegūt tikai malku, un katrs malkas sagatavošanas kubikmetrs mums dod zaudējumus - septiņus rubļus. Tātad parēķiniet paši. Kritiska situācija pēdējos gadu desmitos mežu ekoloģiskajā sistēmā izveidojusies lielo pārnadžu skaita rezultātā, sevišķi apdraudētas skuju koku audzes. Mežu ekoloģiskās situācijas uzlabošanai neatliekami veicami ir sekojoši galvenie noteikumi, likumdošanas kārtībā pārstrādājot Mežu kodeksu: būtiski paplašināma republikas un nozares kompetence, nodrošinot neatkarīgi no mežu piederības vienotu ekoloģisko un mežsaimniecisko prasību ievērošanu mežu apsaimniekošanā, kā arī attiecīgas kontroles organizācijā. Radikāli pārveidojumi mežsaimniecības ekonomiskajā organizācijā, pārejot uz tāmju budžeta finansēšanu, uz saimnieciskā aprēķina mehānismu. Galvenie mežsaimniecības pasākumi ekoloģiski pamatotos apjomos mežu meliorācijā, mežu atjaunošana, kopšanas cirsmes, mežu aizsardzība iekļaujami valsts pasūtījumu sastāvā un nodrošināmi ar finansēm no republikas budžeta. Plašāk izmantojamas līgumcenas koksnes realizācijā, neatliekami izstrādājams meža vērtības kadastrs. Ir reorganizējama medību saimniecības sistēma, pārejot uz progresīvām ekonomiskām, uz līgumiem pamatotām formām. Noteikti vajadzētu noteikt izdot likumdošanu par atlīdzības noteikšanu postījumiem, ko izdara lauksaimniecībai, mežsaimniecībai meža dzīvnieki. Šeit man ir lūgums, kaut gan es pats piedalījos redakcijas komisijā, šo jautājumu, ja būtu atbalsts, ietilpināt vēl lēmuma projektā. Un tagad divos vārdos par kolhozu mežiem, kur, kā es teicu, nav pietiekošas kārtības. Šeit es laika trūkuma dēļ daudz nepakavēšos, vienīgi atzīmēšu to, ka viņi ierīkotās mežu kultūras nekvalitatīvas kopšanas (cirtes) veic 77 procentu apjomā. Notiek priežu un bērzu audžu izlaupīšana un pats interesantākais - pie lielā koksnes deficīta, no atļautās tāmes viņi neizcērt 300 līdz 400 tūkstoš kubikmetru koksnes. Nu taisnība, jāsaka, tie nav skuju koku zāģbaļķi, tie ir lapu koki, bet tomēr koksne. Un tagad, cienījamie deputāti, pie tās kategorijas, kur kārtības nav nekādas. Tātad nesalīdzināmi sliktāks, vietām pat katastrofāls, stāvoklis ir mežos, kas ietilpst tā saucamo pārējo mežu kategorijā. Šo mežu mums ir vairāk nekā 160 tūkstoši hektāru. Tas ir apmēram tikpat daudz kā Cēsu rajonā kopā. Liela daļa no šiem mežiem pieder Valsts aizsardzības ministrijai, šos mežus pārzina tā saucamā kara mežniecība, jāsaka, diezgan mežonīgs nosaukums, ja atceramies, ka nu jau 44 gadus ir miers. Lielākajā daļā šajos mežos ir izvietoti dažādi izmēģinājumu un treniņu poligoni. Lielākais absurds ir tas, ka praktiski visos poligonos ir kāds no īpaši aizsargājamiem republikas dabas objektiem. Ādažu, Lilastes poligonā 7,5 km jūras krasts, tālāk - puse no meža masīva Tērvetē ir dabas parks, visiem jums labi pazīstamais un daudziem varbūt iecienītais, otra šī meža masīva puse ceļa otrā pusē ir “??????? ???????????”. Papes poligonā vesels komplekss jūras piekrastes 1 km zonā arī aizsardzības objekts. Papes ezerā ornitoloģiskais liegums - īpaši aizsargājamais objekts. Ķupas kāpa - augstākā kāpa mūsu piekrastē un visā Eiropā slavens gājputnu pārlidošanas ceļš. Poligonos patvarīgas un arī sankcionētas cirtes notiek, notiek kokmateriālu tirgošanās gan republikā, gan ārpus tās. Grantskarjeru izsaimniekošana, nelikumīga būvniecība, ugunsgrēki netiek dzēsti dienām. Klasisks piemērs: lielākais ugunsgrēks Papes poligonā. 6.jūlijā pulksten 13.30 MRS novērotājs no uguns novērošanas torņa ziņo, ka poligonā dūmi, mežzinis nekavējoši ziņo kara mežniecībai, tālāk varam sacīt, ka tikai 15.30 ierodas pirmie desmit kareivji, degšana turpinās 7.jūlijā. Tikai tad, kad admirālis pulksten 14.30 nodod savu rīkojumu Liepājas jūras kara bāzei izdalīt 300 matrožus un vajadzīgo tehniku, sākas kāda kustība, bet, ņemiet vērā, tas jau ir otrā dienā. Un tikai ap 21.00 7.datumā ierodas 150 cilvēku no kara bāzes un tad sākas normāla, ja šeit var pielietot šo vārdu, organizēta dzēšana. Tātad viegli varam mēs izskaitļot: 30 stundas vajadzēja, lai sāktu šo ugunsgrēku dzēst, un 6 stundas, lai izpildītu admirāļa pavēli. Dzēšana turpinājās sešas dienas, izdega 52 hektāri, zaudējumi 40 tūkstoši rubļu, nostrādātas 2233 cilvēkdienas, 245 mašīnmaiņas, 10 traktormaiņas, 9 ekskavatormaiņas, sadedzis viens ekskavators un vēl citi zaudējumi. Te neviļus nāk prātā doma, kā būtu, ja būtu kaut kas nopietnāks. Varbūt atkal tāpat kā Lielā Tēvijas kara laikā, kad beigu beigās Liepāju vajadzēja aizstāvēt pilsētas privātajiem iedzīvotājiem. Līdzīgus, varbūt ne tik iespaidīgus piemērus varētu nosaukt arī Ādažu poligonā un citur. Es esmu dziļi pārliecināts, ka armijas poligonu skaits un platība ir pārliecīga greznība mūsu mazajai republikai. No apgrozības izņemti desmitiem tūkstoši hektāru meža un auglīgu lauksaimniecības zemju. Stāsta, ka Dobeles poligonā esot pussagruvušas pienotavas, no kurām kādreiz uz Rīgu veda pa tonnai sviesta. Ļoti labi saprotu, ka bez armijas pagaidām neiztikt. Taču poligoni būtu jāorganizē ar jēgu.

Priekšsēdētājs. Biedri Vītol, 16 minūtes jau, lūdzu, turpiniet, bet tomēr... Nobeidziet domu, bez šaubām.

L.Vītols. Taču poligoni būtu jāorganizē ar jēgu, un, teiksim, varētu būt viens poligons, kur trenējas visi, bet ne tā kā tagad - jūrniekiem savs, tankistiem savs, lidotājiem savs, motorizētiem kājniekiem savs un tā tālāk. Arī par poligonu lielumu jādomā. Es jautāju kādam augsti stāvošam komandierim, kādēļ ir vajadzīgi bombardēšanai 4 tūkstoši hektāru liels poligons. Viņš man atbildēja, drošībai. Taču, ja mūsu armijai ir ieroči, ar kuriem vairāku simtu kilometru attālumā trāpījuma precizitāti mēra metros, tad kas tie ir par ieročiem, ar kuriem var trāpīt tikai 4 tūkstošu hektāru platībā. Te jau nāk prātā tas mednieks, kas no pļavas siena šķūnī neesot varējis trāpīt, bet no šķūņa pļavā gan katru reizi. Summējot šos skumjos faktus, paredzēt arī lēmuma projektā... paredzēt punktu... atklāti sakot, kā redakcijas komisijas loceklis zinu, ka šis punkts jau tur ir paredzēts, kurā īpaša komisija izpētītu visus šos manis pieminētos un nepieminētos gadījumus un izstrādātu priekšlikumus par radikālu šo poligonu samazināšanu un likvidēšanu visur tur, kur viņu sastāvā ir īpaši aizsargājamie Latvijas dabas objekti. Paldies.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti, es vēlreiz griežos pie katra: nedomājiet tikai katrs par sevi, kad jūs runājat, bet domājiet par citiem, kuri arī grib runāt.

Vārds Jurim Janekam - PSRS tautas deputātam. Nākošajam vārds Jaščenko.

J.Janeks.

Biedri deputāti! Man ir tas gods un laime dzīvot un strādāt tādā rajonā, kurā jūras robeža ir 140 km garumā. Tā, protams, ir laime un gods, bet arī diezgan, varētu teikt, darbībā sarežģīti. Ja mēs zinām, ka tagad ar 1990.gadu tiek, varētu teikt, atvieglots robežapsardzības statuss. Mēs katrā ziņā esam par to un gribam, lai šo jūras piekrastes zonu varētu izmantot arī mūsu paaudze, ne tikai glabāt vi ņu un saudzēt nākošajām paaudzēm. Katrā ziņā šāds liels jūras un mūsu rajona teritorijas garums ir saistīts ar daudzām arī tādām nepilnībām, kas mums pašreiz ir piekrastes zonā. Vienu, ko es gribētu teikt, ir sakarā ar robežu apsardzības atvieglojumiem ar 1990.gadu. Mēs arī uzskatījām, ka nepieciešams sanākt kopā, lai izskatītu šo jautājumu. Mūsu Tautas fronte noorganizēja zinātniski praktisko konferenci, kurā arī pieņēma ļoti plašu lēmumu, pēc tam notika mums izpildkomitejas sesija, kurā pieņēmām arī vairākus nopietnus tādus punktus. Nu es šodien palūdzu vārdu tikai tāpēc, lai uz viņiem varbūt arī vērstu šodien deputātu un arī redakcijas komisijas uzmanību. Mēs uzskatām tā, ka piekrastes zonai ir vajadzīgs statuss ne tikai vides aizsardzībai, bet arī lai viņu varētu ieviest tādā saimnieciskā darbībā. Mēs nedomājam, ka viņu vajadzētu uzreiz piepludināt ar tūristiem, bet es domāju, ka to, ka viņa ir unikāla, šī piekraste un pludmale, mums vajadzētu izmantot. Protams, ja Rīgas jūras līcis ir, tā teikt, diezgan slikts, lai nepārspīlētu vairāk, tad mums patreiz arī Baltijas jūrā ir noticis tāds, nu stipri liels, negadījums, ja tā varētu teikt, kaut gan viņš ir noticis apzināti. Baltijas jūras kara flote, kura, iznīcinot savas sprāgstvielas, uzspridzināja vai nu jūras krastā, vai pašā jūrā, tas tā vēl tieši nav noskaidrots, nu, teiksim, Baltijas jūrā pašreiz iekšā droši vien kādi 25-30 tonnu fosfora, kurš ceļo dažādos nenoteiktos virzienos un kurā pludmalē viņš parādīsies, to mēs nezinām. Tā ka tas ir ļoti slikti. Nu mēs savā šajā sesijā ierakstījām, ka atzīt par pamatotu īpaši aizsargājamo teritoriju kompleksa izveidošanu Liepājas rajona piekrastes zonā, nosakot tam patstāvīgu administratīvi organizatorisku pārraudzības un pārvaldes formu, kas padota rajona padomei. Nu mēs domājam, tātad tur iesākumā nevajadzētu daudz cilvēku, nu pāris cilvēku, bet blakus šai pārvaldes formai, nu saimnieciskas darbības, es domāju, ka līdzās vajadzētu būt arī uzraudzības formai, un mans uzskats ir tāds, ka varbūt pilsētās tik pārlieku daudz darbinieku ieslēgt nav vajadzīgs, kas uzrauga sapulces, mītiņus utt., bet varētu kādu daļu novirzīt arī šo piekrastes zonu uzraudzībai. Tā saucamās “zaļās policijas”. Tas būtu ļoti nepieciešams, jo diemžēl mūsu cilvēki... tikai viņus pierunāt uz apzinīguma rēķina, man liekas, ka būs ļoti grūti. Un sevišķi ir iespiedies prātā visiem kolektīvās atbildības princips, un, ja ir kolektīvā atbildība, tad praktiski atbildība ir ļoti maza.

Nu mēs arī tur paredzējām pieprasīt līdzekļus, un tā tālāk. Nu šeit, arī biedrs Vītols runāja par Papes poligonu, es tur daudz nepieskaršos, es tikai lūgtu arī varbūt šodien pieņemt tādu lēmumu: ierakstīt, ka Papes poligons ir jālikvidē, jāpārvieto uz citu vietu. Viņš nevar pastāvēt. Ministru Padomes Prezidijs ir izdevis tādu lēmumu, bet es domāju, ka tas ir nepieciešams. Arī ļoti ātrā tempā tagad mūsu Baltijas piekrastes zonā atkal uzsāk celtniecību Baltijas Jūras kara flote 1,1 ha platībā, mēs pat bijām aizmirsuši, ka tāda tur izdalīta ir. Viņi ierodas un, kā teikt, neiepazīstoties, nesasveicinoties, ļoti ātrā tempā izvērš celtniecību. Pēc mūsu pieprasījuma, lai viņi pārtrauc, viņi to nedara, jo tas esot ārkārtīgi slepens objekts. Kaut gan viņš tiek celts vienas mājas pagalmā, gandrīz. Nu vēl mums ir teritorijā ļoti daudz tādu Baltijas kara apgabala objektu, mēs par tiem esam iesnieguši Ministru Padomei, un mēs lūdzam tomēr izskatīt viņus saprātīgi un, ja šīs teritorijas netiek izmantotas, tad noteikti atdot viņas atpakaļ rajonam. Jo viņas faktiski tiek, ja tur ir grants krājumi vai meži, viņi tiek izsaimniekoti. Tā, nu un nobeidzot, varbūt es gribētu tikai pateikt to, ko es dzirdēju, ko sacīja Laimonis Embrekts Tautas frontes Domes sēdē, kad viņš izsacīja tādu savu koncepciju - man nav jāuztraucas par to, kas nav iespējams, bet man ir pietiekoši daudz ko darīt, kas ir iespējams. Es domāju, ka tas arī mums tā ir. Un to vajadzētu darīt. Un viņš teica arī vēl tādu lietu, ka, ja kaut ko dara, tad tajā daļā vajag iekosties kā buldogam un nelaist vaļā, vai nu iet bojā tā daļa, vai buldogs. Es visiem novēlētu ļoti nopietni strādāt pie jautājumiem, kas Latvijai ir vajadzīgi. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Ventspils 146.vēlēšanu apgabala deputātam Valērijam Jaščenko, Ventspils jūras ostas dokeru brigādes brigadierim.

V.Jaščenko.

???????? ????????! ? ??????, ??? ??????? ?????? ???? ???????? ??????? ? ????? ????????????? ????? ? ???, ??????????????? ?????????, ???? ?????????. ???? ??????? ?? ??????, ?? ????????, ?? ????????. ? ???????????????? ???????? ? ????????.

??????? ???????? ?????? ???????, ? ??? ?????????????? ? ??? ?? ????? ?????? ????. ? ??????? ????????? ??????. ??????? ????????? ????????? ???? ???????? ???, ? ???????? ????????????? ????? ????????? ???????????, ????? ??? ??????????. ???????? ??? ???? ? ?????? ??????????. ?? ???? ?????? ???????????? ???? ?????. ?? ????? ?????? ? ???, ?? ?????? ?????? ?????????? ????????????? ??????? ???????? ????. ?? ????? ?????? ? ?? ????? ???? ??????????? ????????? ????????. ?????? ????????? ?????, ???? ???, ??? ???????????, ???????? ?????????? ??? ?????? ? ??????, ? ??? ? ????? ?????? ????????? ?????, ????? ???????? ? ????? ??????. ????? ???????, ??? ???? ?????? ??????, ? ??????, ????? ??????????, ??? ???? ????????. ????????? ??????????? ?????, ?????????? ???????????? ????? ????????? ??????????? ? ??? ????. ??? ????????????? ???? ?????? ??? ?????????????? 30-35 ????????? ???? ?????, ??????? ? ?????? ???? ???????, ??? ???????? ???? ???????? ????. ????? ???? ?????????, ???????????, ???????? ? ????, ????????? ? ?????, ? ????. ????????? ??????. ? ??? ???? ?????????? ?????? ? ?????? ?????????? ?? ?????????? – ????????????, ??? ????????? ????????, ????? ?????? ????, ? ????? ? 30-???????? ??????? ??????? ????, ? ??? ?????????? ?? ??? ?????, ?? ??? ???????????? ? ????. ?? ????? ??????? ???? ?????, ??? ?? ???, ???????, ??????, ?? ?????????? ???????????, ??????? ????????? ? ?????? ??????? ??????. ??? ????????????? ??????????? ?????. ???????? ???????. ????? ?????? ??????? ????????? ?????, ???? ??? ??????????, ??? ????? ???? ????????? ???? ????? – ?????, ??????? ? ??????. ???????????? ????? ? ??????? ????? ???????? ?????????? ?? ?????, ???? ?? ???????????? ???????????. ????, ??????????? ????? ?????? ????????? ? ??? ? ??????????. ????????? ?????? ????????????? ????? ??????????, ??? ???????????? ????????? ????????????? ?????? ??????, ? ? ?????? ?????? ?????? ??????????? ????? ?? ??????????? ? ???????? ???????. ??? ??? ?????, ?? ?????? ?????. ??????? ??????, ??? ??? ?????????? ??????? ???????, ??? ???? ????????? ???????? ? ????????, ? ??? ?????? ???? ?????. ????? ???? ????????? ???? ????? ???-?? ?? ??????????? ??????. ?? ?????? ?????????? ???????? ????? – ??? ???????? ???????? ? 15 ????????? ?????? – ? ? ?????????? ????? ? ?????? ??????? ?????? ?????? ???????? ????? ??????? ?????? ?? ????????. ????? ?????, ????? ?????????? ? 300-400 ?????? ?? ??????????????. ? ?????? ?????? ????? ??????????? ??????????. ???????? ????? ??????????? ? ????? ??????. ????????, ?? ??????? ????? ??????? “?????? ???????”. ????? ?????? ?? ?????? ?? ?????? ????? ?????????? ??????, ????? ?????? ????? ??????? ???? ?? ???????. ???? ????? ??? ????? ???????, ??? ? ?????? ???????? 15-?????? ????? ? ???????? ?? ??????? ? ???????? ?? ????? ?????????? ? ???????. ??? ?? ????? ???????? ? ?? ??????????? ????? ? ??????? ??? ???????. ?????? ???????, ????????? ??? ?????? ?????, ?? ??????, ? ?????????? ????????? ?????? ?? ???????? ???????. ??????, ??? ??? ???????? ???? ??-??? ????? ? ??????, ??? ??? ???? ??????. ????? ??????, ????? ????? ? ?? ?????, ????? ????? ????????? ???????? ? ??? ??????, ????? ????????. ??????? ???? ??????????? ??????????? ??????? ??????, ???? ?? ????????? ????????, ???????? ?????????????, ??????? ????????????????? ??????????? ?????. ????? ?????? ?????????? ??????? ??????? ? ??????? ???????????? ??????? ?? ????? ???????. ????? ?????, ?? ???? ????? ?????, ??? ? ????? ?????? ???????? ????????????? ?????????? ??????. ? ??????, ??? ??? ??????? ?????? ????????? ????????????? ??? ?? ?????? ???????????. ? ???? ??????????? ? ??????????. ????????? ???????? ?????????? ????? ?? ????? ??????? ??????? ????????????? ????????, ? ?????, ???? ????? ????? ???????????????? ?? ????????, ????????????? ?????? ?? ??????????????? ???????????? ??????????? ?????? ?? ??????????? ? ????????? ??????????????? ?? ????????? ?????? ?????????? ???????. ??? ???? ?????? ?????????? ? ???, ????? ??????? ???????????? ? ????????? ??? ????? ???????? ??? ????????? ?? ???????????? ?????. (????????????.)

Priekšsēdētājs. Vārds Indulim Emsim, Republikas dabas aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietniekam, gatavoties biedram Ozoliņam.

I.Emsis.

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šobrīd vides aizsardzības situācija Latvijā ir raksturojama kā ekoloģiskās katastrofas priekšvakars. Sabiedrība un speciālisti ekoloģijā apzinās šo kritisko situāciju. Tauta mostas, atver acis un konstatē, ka tikai visās sfērās nozīmēs sabiedrību citādu kā līdz šim, iespējas pārtraukt vides kvalitātes degradācijas procesu. Kontrolēt un vadīt dabsaimniecību un nodrošināt Latvijas novadu etnogrāfiskās kultūrvides saglabāšanu, sakopšanu un atjaunošanu, savienojot to ar valsts ekonomisko augšupeju. Lai šos mērķus sasniegtu, ir nepieciešama revolūcija mūsu attieksmē pret dzīves vidi un dabas resursu izmantošanu. Ekoloģiskās lejupslīdes pamatiemesli ir cieši saistāmi ar visas sabiedrības esamības ekonomisko, sociālo, politisko krīzi, kas sevišķu “uzplaukumu” sasniedza tā saucamajā stagnācijas periodā. Tādēļ ir loģiski, ka, neskatoties uz arī iepriekšējos gados noteiktas sabiedrības daļas enerģijas pūliņiem, gaidītie pozitīvie rezultāti izpalika. Drīz būs jau vesels gads, kopš darbu uzsākusi Valsts dabas aizsardzības komiteja. Atskatoties nesenā pagātnē, tautas deputāti vēl atcerēsies, ka Latvijā Dabas aizsardzības komiteja jau reiz bija. Tā eksistēja turpat 5 gadus. No 1961. līdz 1965.g. Jau toreiz tā birokrātiskajam aparātam acīmredzot bija pārāk nepatīkams orgāns, jo toreizējās komitejas priekšsēdētājas Maskalkinas vadībā bija slēgta Rīgas Superfosfāta rūpnīca, vairākas reizes apturēts Pļaviņu HES celtniecības projekts, jau toreiz tika paredzēti vairāki konkrēti varianti Slokas celulozes un papīra kombināta pārprofilēšanai un tamlīdzīgi. Komitejai bija plašs sabiedrības atbalsts.

Taču nebija vienota sistēma, nebija reģionālās komitejas, un viņi bija pakļauti Valsts plāna komitejai. Šo un citu subjektīvu iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums, un komiteju likvidēja. Vēlreiz pieļaut situāciju, ka dabas aizsardzības mehānisms kļūs lieks, mums vienkārši nav tiesību. Kopš šī brīža, līdz pat pagājušajam gadam, Latvijā ar dabas aizsardzību nodarbojās pilnīgi patstāvīgi katrs resors. Resoriskā diktāta apstākļos par vides aizsardzības jautājumiem domāja tikai tad, kad jau galīgi ūdens sāka smelties mutē. Resoriskā diktāta apstākļos nav izdevīgi tērēt naudu kaut kādām tur modernām tehnoloģijām, attīrīšanas iekārtām. Tāds jēdziens kā “ražošanas kultūra, darba un sadzīves kultūra, teritorijas sakopšana” vispār ir materiālas muļķības, pats galvenais ir plāns, plāns par katru cenu, nerēķinoties ne ar ko. Ja šo situāciju vēl papildina ar voluntāro un pilnīgi neprofesionālo lēmumu mēru, kad Latvijā forsētos tempos tiek celtas rūpnīcas un ražotnes Ventspilī, Ogrē, Valmierā un citur. Te netiek domāts ne par darbaspēku, ne par ekonomiku, ne par ekoloģiju, ne par ētiku. Ja klāt pievienojam vēl meliorāciju un lauksaimniecības ķimizāciju nepieredzētos mērogos, kuras rezultātā aramzemes platība pēckara periodā samazinās par 1,2 milj.ha, bet nepieredzētos tempos pieaug ūdens baseina entrofikācija, kad pat līdz 30% no minerālvielām un kūtsmēsliem nenonāk vis laukos, bet gan upēs, ezeros un jūrā. Tiek spridzināti dižkoki, ar visām saknēm izrauti ceļu aizsargstādījumi, iztaisnotas mazās upes, saspridzināti, samalti šķembās dižakmeņi, tiek celtas fermas un degvielas noliktavas muižu parkos, un baznīcās glabā minerālmēslus, atvieglota tipa cūku fermas ceļ uz upju un ezeru krastiem. Minerālmēslus un ķimikālijas iemācās kaisīt no lidmašīnas, kūdras purvus nosusina, pārvērš lētā degmateriālā. Latvijas krāšņākās ainavas jūras piekrastē un upju palienēs izskaistina ar atpūtas kokbūdiņu pilsētu, dārzkopības, vasarnīcu pilsētiņām bez kanalizācijas, un visā šajā periodā ceļ un ceļ gan jaundzīvojamos rajonus, gan rūpnīcas, kaut arī attīrīšanas iestāžu nav, to celtniecības termiņi tiek atlikti no gada uz gadu. Atkritumu rūpnīcu neprojektē un neceļ. Lai vides kvalitāte izskatītos labāka, uzliek ierobežojumu datu publicēšanai par reālo situāciju, neražo un neapgādā kontroles organizācijas ar mēraparātiem un izdara tā, lai dabas aizsardzībai veltīts preses izdevums Latvijā vēl nebūtu šobaltdien.

Speciālistu ekoloģijas jomā negatavo, pilsētas komunālo un zaļumsaimniecību, ar kuru Rīga savulaik ir lepojusies, nolaiž līdz stāvoklim, ka pat Brāļu kapu ansamblī dzīvžogu var nekopt, zāli var nepļaut, nerunājot pavisam jau par vides elementāro sakoptību pilsētas nomalēs vai republikas perifērijā.

Nelaime ir tā, ka tauta visu to redz, pie visa tā pierod, sāk uzskatīt, ka tā jau tam ir jābūt. Tikai pateicoties vispārējam atmodas procesam, iespējai samērot savu dzīves vidi ar pasaules labākajiem un sliktākajiem standartiem, rodas apjēga, kurp mēs ejam. Te nu mums pasaka priekšā, ka aktivizējusies arī zaļo kustība, kas tiešām sniedz palīdzību šajā situācijā.

Rodas apjēga, ka tā dzīvot un saimniekot tālāk nevar, ir jāatrod cits ceļš. Tālāka ceļa nospraušana ir arī, cienījamie deputāti, jūsu rokās. Latvijas Valsts dabas aizsardzības komiteja šodien ir pavisam jauns un labils, nepieredzējis, nenostabilizēts, materiāli un tehniski neapbruņots, daudzus vides aizsardzības aspektus vēl nekontrolējošs orgāns, bet darboties gribošs, komplektēts tikai no speciālistiem ar augstāko izglītību kādā no dabsaimniecības ekonomikas vai tieslietu jomā, kuri ar sirdi un prātu grib izmainīt kritisko ekoloģisko situāciju uzlabojumu virzienā. Cienījamie deputāti, es esmu spiests izmantot šo augsto tribīni un griezties pie jums arī pēc merkantīlas palīdzības. Apstākļi, kādos šobrīd jāstrādā Dabas komitejai, pilnīgi nenormāli. Mēs esam izvietoti īrētās telpās, kurām īres līgums beigsies 1990.gadā, un, ko darīt tālāk, nezinām. Centrālā aparāta štatus nav iespējams nokomplektēt, jo nav kur izvietot cilvēkus. Ministrijas likvidē vienu pēc otras, bet telpas kā nevaram, tā nevaram atrast. Darbu uzsākušas 7 reģionālās komitejas, inspektoru darbs ir mobils, darbs, tas ir darbs mežā, pie upes, fermā... un ražošanas objektiem un tamlīdzīgi. Diemžēl komitejai vēl nav piešķirts neviens transporta līdzeklis. Uz mūsu atkārtotiem pieprasījumiem atbildīgi Valsts plāna darbinieki pamāca, ka vajag pirkt talonus un braukt ar taksi. Var būt ka tā ir ērtāk: ja inspektors ir paralizēts, tad nerodas problēmas. Komiteja nespēs darboties bez vides kontroles uzdevumiem, bez pienācīgi aprūpētām laboratorijām. Diemžēl mūsu laboratorijas celtniecība... laboratorijas korpusā ir pārtraukts. Tiek paziņots, ka trūkst būvmateriālu, un nekādi mūsu pūliņi nav iespējuši situāciju labot. Valūtas nav, nav arī aparatūras, monitoringa sistēmas... datu apstrādē un tamlīdzīgi. Vissavienības resori valūtu iebāž savā kabatā, bet vides piesārņojumu un ekoloģiskās sekas atstāj mums.

Pat tā valūta, ko mūsu inspektori piedzen par pārkāpumiem no ārzemju firmām, Dabas aizsardzības fondā nonāk rubļu izteiksmē. Rodas pārliecība, ka komiteja tomēr ir nevēlama.

Varbūt cer, ka to likvidēs, kā iepriekšējā reizē. Neskatoties uz šīm grūtībām, mēs strādājam. Darba apjoms ir milzīgs. Es te nepakavēšos pie šīs situācijas, kāda pašlaik ir izveidojusies. Laiks negaida, un vienlaikus tiek risināta kadru komplektēšana, kadru kvalifikācijas celšanas, ekoloģiskās situācijas normalizēšanas uzdevumi republikā. Izveidota un aktīvi strādā sabiedriskā padome, kuras idejas ir iekļautas arī šinī lēmumprojektā. Sabiedrība ļoti lielas cerības saista ar plaši izreklamētā ekoloģiskā centra izveidošanu pie Zinātņu akadēmijas. Pēc ieceres, šim centram vajadzēja nodrošināt direktīvos orgānus un komiteju ar kvalificētām, kompleksām, zinātniski pamatotām izstrādnēm un eksperta vērtējumiem visos aktuālos vides aizsardzības jautājumos. Diemžēl šis vitāli svarīgais darba orgāns tā arī nav radīts. Izdabūt, piemēram, ekspedīciju uz Mažeiķu zonu, kur, kā jūs zināt, naftas pārstrādes rūpnīca ietekmē arī mūsu teritoriju, nav izdevies līdz šai dienai, vienīgais, ko mēs panācām, Politehniskā institūta studentus aizsūtījām tur izsekot šo situāciju. Komitejas darbība nav iedomājam bez kvalificētas zinātniski informatīvas palīdzības, tāpēc ir saprotams, ka šādi kolektīvi arī ir izveidoti jau Lietuvā - 146 cilvēki, Igaunijā - 120 cilvēki, mēs esam nulles variantā. Tālāk es lūdzu atbalstīt tautas Augstākās Padomes deputātus... mūsu priekšlikumu par informatīvā centra un ekoloģijas, pielietojamās ekoloģijas, institūta izveidošanu mūsu komitejas struktūrā.

Paldies akadēmiķei Kukainei par atbalstu šai idejai. Viens no mūsu pamatuzdevumiem ir realizēt valsts kontroli par dabas resursu izmantošanu un par to, kā tiek ievēroti likumdošanas akti. Dabas aizsardzības Valsts kontroles funkcijas ir sadrumstalotas republikā šobrīd. Tās realizē sanitārepidemioloģiskais dienests, Hidrometeoroloģiskā pārvalde, Agrorūpnieciskā komiteja, “Latvijas mežs”, Baltijas baseina zivju aizsardzības pārvaldes un citas organizācijas, taču atbildība par šo darbu veikšanu ir uzlikta Dabas aizsardzības komitejai. Nu vai tas man izklausās īpatnēji, ka ar kontroli nodarbojas viena organizācija, bet atbild par šo kontroli cita organizācija. Tāda ir pašreiz situācija. Par mūsu perspektīvām diezgan detalizēti ziņoja biedrs Lancers, es tik varu teikt, ka mēs pilnā mērā atbalstām šīs te viņa izteiktās idejas, proti, lai radītu lūzumu apkārtējās vides kvalitātes degradēšanās procesā, Valsts dabas aizsardzības komiteja situācijas normalizēšanai izmanto ekonomiskos, juridiskos un sociālos ietekmēšanas līdzekļus. Mēs ceram panākt dabas aizsardzībai piešķirto līdzekļu būtisku palielinājumu, tas ir iekļauts jūsu projektā. dabas aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas veicināšanai, sākot ar 1990.gadu, plāno ieviest ekonomiskos regulēšanas mehānismus. Mēs nosakām pašreiz maksu par dabas resursu izmantošanu, kā arī sankcijas par virsnormatīvo vides piesārņošanu, kā arī šie jautājumi ir ietverti jūsu lēmuma projektā. Lūdzu atbalstīt šo virzienu. Cenšamies izveidot vienotu automatizētu informācijas sistēmu par vides kvalitāti republikā. Šajā nolūkā nepieciešams pārveidot un modernizēt kontrollaboratoriju tīklu informācijas apstrādei, plaši pāriet uz automatizēto sistēmu. Dabas aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas vadībā paredzēts pārorientēties no centralizētās sistēmas uz teritoriālo pašorganizēšanos, ievērojot reģionu ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās īpašības. Galvenais uzdevums šajā jomā ir dabas aizsardzības valsts dienestu un Tautas deputātu padomju kopdarbības mehānismu izveidošana. Galvenokārt paredzēts akcentēt darbu, kas vērsts uz ražotņu ekoloģizāciju to rekonstrukcijas gaitā, kā arī uz tautsaimniecības plānošanas darbu pilnveidošanu, ievērojot visus ekoloģiskos ierobežojumus, atsakoties no gigantomānijas ražotņu celtniecībā. Visus aizsardzības uzdevumus paredzēts veikt pilnīgas atklātības atmosfērā un balstoties uz visu sabiedrības progresīvo spēku līdzdalību. Ekoloģiskās izglītības līmeni paredzēts izvirzīt par kritēriju, kas nosaka visu rangu vadošo darbinieku atbilstību ieņemajam amatam. Ekoloģiskās zināšanas uzskatāmas par vienu no izglītības reformas stūrakmeņiem. Pašreiz izvēršam ciešu un konstruktīvu sadarbību dabas aizsardzības jomā ar kaimiņu republikām, kā arī ar citām Baltijas baseina valstīm, lai izstrādātu vienotus principus un darbības plānus ekoloģiskās drošības garantēšanai republikā. Nobeidzot - par Valsts dabas aizsardzības komiteju tādā perspektīvā.

Republikas ekoloģiskās situācijas uzlabošanas un visas republikas iedzīvotāju vārdā to nepieciešams izveidot par varošu un neatkarīgu orgānu. Tad arī visi nākošie lēmumu projekti, kas tiks nodoti jūsu izskatīšanai, būs daudz viengabalaināki un mērķtiecīgāki. Lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu par Valsts dabas aizsardzības komitejas pilnvaru paplašināšanu. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Leopoldam Ozoliņam, PSRS tautas deputātam, sagatavoties deputātam Ječkovam.

L.Ozoliņš.

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie viesi, dārgie deputāti, biedrs Emsis jau izteica, kas bija uz sirds arī sabiedriskajai padomei, kurā es ietilpstu, un es jūs ļoti lūdzu atbalstīt visus tos priekšlikumus, ar kuriem nāks priekšā redakcijas komisijas priekšsēdētājs, un nobalsot par tiem, jo tie ir tapuši ļoti grūtās, ilgstošās cīņās.

Gribu pakavēties pie tādiem ļoti sasāpējušiem un man ļoti grūti pārdzīvojamiem momentiem. Visu laiku mums ir stāstīts, ka mēs dzīvojam labi un dzīvosim vēl labāk. Tagad visi runā, ka mēs dzīvojam slikti, un es negribētu, lai mēs teiktu, ka mēs dzīvosim vēl sliktāk. Var būt tā teikts, ka mēs dzīvosim, ja ne sliktāk, tad grūtāk. Un tāpēc par Jūrmalu. Jūrmalas bojāeja pašreiz ir visiem skaidra, bet man ir ļoti sāpīgi, un es nezinu, ko atbildēt savam dēlam, kurš, asaras rīdams, zvana man pa telefonu uz darbu un lūdz atļauju peldēties. Man nav ko viņam teikt, kā tikai tas, ka aizliegt to. Vai tās ir bijušas tikai celtnieku kļūdas, kā tas bija Ļeņinakanā, vai tās ir bijušas projektētāju kļūdas, kā tas bija Baškīrijā - Ufā. Vai tās ir bijušas zinātnieku kļūdas, kā tas bija Černobiļā. Vienā vietā šīs kļūdas vai resoru intereses cilvēkus sadedzināja dzīvus, simtiem un tūkstošiem, citā vietā viņus dzīvus apraka, citā vietā lēni apstaro un viņus apglabā pa vienam līdz šai dienai. Jūrmalā it kā nekas sevišķs nenotiek. Ventspilī par 50% palielinājusies ir psihiski nepilnvērtīgo bērnu dzimšana, kā jūs dzirdējāt no ministra Kaņepa ziņojuma, nerunājot par alerģiskām slimībām, par priekšlaicīgu grūtniecības pārtraukšanu un citām. Jūrmalā nekas tāds nenotiek, bet tomēr arī šeit palielinās bronhiālās astmas saslimšanas gadījumi, kas spiež cilvēku ilgstoši ārstēties. Slimība nav ārstējama, tās ir ilgstošas mocības, šeit Jūrmalā ir novērojama dermatīts, hipertonija, un jūs zināt, ka sēra anhidrīds veido sērskābi kopā ar lietu, ar miglu, šeit Jūrmalā kas ir, un, ieelpojot šo sērskābes saitezoli, veidojas vēlāk vēzis. Cilvēki mirst ar vēzi. Un ja mums ir tādi vadītāji, kā atomenerģētikas pārvaldes, faktiski resora, atomu rūpniecības drošības nodrošināšanas pārvaldes priekšnieks, kurš var mums paskaidrot: cienījamie cilvēki, nebaidieties no Černobiļas vēža, tā ir radiofobija, slimība, kas mūs visus ir pārņēmusi, mums ir bailes no radiācijas, nav tik traki, Černobiļas vēzis parādīsies tikai pēc 10-15 gadiem (žurnāls “????? ???” 4.numurs šinī gadā). Es šodien negribētu, lai cienījamie Maskavas viesi un lai mūsu ministri, un mūsu partija un valdība mūs mierinātu, ka nevajag baidīties no bronhiālās astmas, nebaidieties no ekzēmas, kas neļauj cilvēkam ne iemigt, ne dzīvot dienām un naktīm, nebaidieties no vēža, viņš jau nebūs ne rīt, ne parīt, varbūt jums vispār, Ozoliņ, nebūs nekas. Jūs izdzīvosiet, jūs esat stiprs. Bet es esmu ļoti vājš, it sevišķi pēc Ļeņinakanas un Ufas Baškīrijā. Un es nevaru teikt, ka cilvēkam, kuram ir emocijas, tam nav prāta. Man arī varbūt un varbūt biedram Zemribo, un vēl varbūt kādam citam, staigājot pa Ļeņinakanas ielām, nebūs emocijas, man tās emocijas tur uzreiz pazuda. Man bija tikai fiksējošs pārdzīvojums, tad emocijas parādījās, tad, kad es ieraudzīju savus bērnus, Latvijas sniegu, Latviju. Vai tad tiešām Jūrmalas, kādreiz pasaulslavenā kūrorta, liktenis būtu tikai Slokas slēgšanas vai neslēgšanas jautājums. Vai tiešām mūsu cilvēku un mūsu bērnu veselība un mūsu liktenis būtu Slokas kombināta slēgšana vai neslēgšana. Es domāju, ka tas šodien ir pilnīgi viennozīmīgi. Ir jānobalso par to, ka Slokas monstrs ir jāslēdz, kurš ir izpleties briesmīgi. Neviens jau to nezin, ka viņa jaudas pieaugušas desmitām un simtām reižu.

Un tagad par Ventspili. Vai tad tiešām nevar saprast to, ka Ventspils ir bumba ar laika degli, tāpat kā Baldone, un ja Baldones radioaktīvo vielu krātuve ir celta no tā paša cementa, no kura ir celta Spitaka un Ļeņinakana, un ja tas ir tas pats cements, no kura ir celtas Ķesterciema attīrīšanas iekārtas, no kuras ir palikuši tikai dzelži. Ko mēs varam gaidīt no Baldones radioaktīvās krātuves, kad viņa sāks brukt, un varbūt viņa jau brūk. Tas ir laika jautājums. Un tikai kā Ventspils akrilnitrilskābes noliktava, 10 000 tonnas akrilnitrilskābes vietā zilskābe, un jūs sapratīsiet, ko nozīmē šīs pilsētas centrā tagad jau, jo pilsēta jau ir apaugusi apkārt, šī bumba, vai to var nosaukt vispār par bumbu, tas ir kaut kas briesmīgāks. Tas ir kā no Černobiļas izlaistais džins, ko mēs neviens un neviena valdība, ne Magatē un ne Hammers, un ne kāds cits varēs viņu savākt un iebāzt šeit pudelē atpakaļ, un 2000 gadus tur nevarēs dzīvot, tas jau nav nekas, ka par dzīvošanu maksā 30 rubļus mēnesī klāt. Es domāju, ka Ventspils ir jāupurē dzīvībai, nevis dzīvība jāupurē Ventspilij. Un nobeigumā, jūs atvainojiet, ka manī runā emocijas, mēs bez emocijām esam cirtuši, smēluši, šāvuši, parakstījuši nāves spriedumu vēl nedzimušajiem. Un ja es šodien saņemu no Maskavas dokumentu, kurā rakstīts, ka “?????????? ???????????? ??????? ? ?????? ??? ?? ???????????? ??????? ? ? ??????????? ????? ???????? ?????? ????????? 6 ??? (?? ???? -????????? ?????????? ????????????) ?? ??????????????, ?? ???????????? ???????? ?????????, ? ????? ???????????, ? ????? ?????????? ??????????????? ???????????????? ?????????”.

Man jāpateicas vismaz par godīgumu maniem vecākajiem brāļiem, ka tas tā ir uzrakstīts un es šodien varu to nolasīt. Un man jāpārmet arī mūsu valdībai. Diemžēl ne pašreizējai, kurai es izsaku vislielāko cieņu, es gribu nolasīt vēl vienu citātu no šīs vēstules, lai man nepārmestu pārliekā emocionalitātē. “????????????? ?????? ????????? ???? ?? 16 ???? 1976 ???? ? 567 ?? ????????? ? ????? ????? ? ???????? ? 1985 ???? ???????? ?????????? ? ??????? ?? ???? ????, ? ?????? ??????? ? ??????”. Tas pats ir par Rīgu. Un vēl viens: “????????? ??????????? ? 1988 ???? ?? ?????? ?????? ?? ???????? ??????? ????????? ????? ????? ? 10-25 ???.”

Nu es gribu pajautāt biedram V.Gusevam, kas ieradies pie mums kā viesis, kad es varēšu atļaut savam asaras rijošam dēlam peldēties dzintarjūrā un ar kādu datumu konkrēti es nejutīšos kā Ventspils naftas amonjaka un kālija sāls metanolu ražojošo monopolu ķīlnieks.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds Rēzeknes 150.vēlēšanu apgabala deputātam Jevgenijam Djačkovam, apvienības “Degviela” ģenerāldirektoram.

J.Djačkovs.

????????? ????????????, ????????. ??? ??????? ?????? ???????? ????????? ??? ? ??????????? ??????. ? ???? ??? ?????????? ???-????? ?????? ??? ????????????? ???????????? ?? ????????? ????? ? ?????????????? ?? ???????, ??? ??? ??? ??????????? ??????? ???????? ???? ? ??????? ?? ?????? ??????? ?????? ??????????, ?? ? ???? ??????????. ? ???? ?????? ? ????, ??? ????????????? ??????????? ????????? ? 1961 ???? ? ??????? ??????????????? ?? ?????????? 28 ???. ???????, ? ???????????. ????????????, ?????????, ?????????? ?? ?????? ???????? ????????, ??? ????????? ??? ????????. ??????????? ???????? ????????. ??????????? ????????????? ???????? ?????? ????? ???????, – ?? ? ????? ?????? ???? ?????? ???. ????????????? ???????????? ??????????? ???????? ??????????? ???????, – ?? ? ????? ?????? ???? ????? ???. ?? ??????? ?????????????!

???????? ???????. ???? ??????? ??????????? ????????????????????????, ??????? ?????????? ????????? ?????, ?????? ? 1976 ????. ? ???????????? ?? ????, ? ???? ??????? ? 1982 ????. ????? ??????????, ? ??????? ????, ??????????? ? ????????? ????, ? ????? ? ??? ????????? ??????????? ???????????? ???????? ???? ??????? ??????? ??????? ????????? ? ??????? ?????? ?? ??????? ???????? (???????????, ?? ????????????? ??????????? ? ?????????? ??? ? ???????, ? ?? ??????? ?????????? ?????????? ???????? ?????????????? ???????????). ??? ? ?????? ???????? ????? ????????? ??? ? ???????, ????? ????????? ???????? ???????? ???-???? ?? ?????????? ???????????? ???????. ? ?????? ?? ?????????? ? ???????-???? ???????? ???????? ???????? ? ?????????? ?????????????, ??????? ??, ??? ?? ??????? ???? ?? ?????? ??? ???????? ?????? ?? ?????????????? – 300 ????? ??????. ?? ? ??????? ?????????? ?????? ?? ?????????? ? ?? ???????? ??????: ????? ??? ??????, ??????? ???????, ??????? ? ????? ????????? ??????? ?????? ?????????. ? ??????? ? ???? ????? 3 ??????, ?? ???? ? ?????? ????? ? ????? ??????: ??? ? ?????, ?????????? ? ??????. ? ?????? ? ?????, ???? ??????? ? ????????, ? ? ????????? ???????: ??? ?? ??? ??????? ????????? ?? ???? ???????? ??? ??????. ? ??????, ????????, ? ?? ?? ???????, ???? ?? ???? ?????? ??? ????????. ??, ???????? ???????? ???????? ????????. ??? ???????? ????????. ? ?????, ??????: ????? ??????, ?? ?? ??????, ????? ??????-?? ???? ? ?????, ? ? ?? ??????, ????? ?????? ???? ? ????????, ? ? ?????? ? ??????????. ??? ??? ??????? ??????? ???????? ????? ???! ? ?? ???? ??? ?????????? ??????? ????????????, ?? ????? ?????????? ????????? ? ??? ??? ???? ??????? ?? ????, ????? ????????? ????, ??????? ????, ?????? ?????????? ??????. ?????? ???????: ????????, ??????, ? ?.?. ? ?.?. ??????? ???? ?????????? ???????? ????????, ? ?? ???????? ?????? ?? ??????. ?? ??? ???? ?????? ???????, ??????? ???????? ???????.

? ??????? ???? ???? ?????? ????? ????????? ? ????? ????????? ? ??? ?? ?????? ?????????: ????????, ??????????, ?????? ?????? ?? ??????????, ?? ??????????? ???????????, ??????? ???????? ????? ??????? ? ?????? ? ???????? ? ???????? ??? ?????? ?????? ?????? ??????, ???????? ?????????????? ??????. ??????? ?????? 28 ???? ?????: “???????? ??????, ????????. ??????????? ???? ?????? ? ???????? ???????? ????, ???????? ????, ??????? ?????????? ??? ? ?????? ???????????????? ??????????? ? ??????? ???? ?? ????????? ????????????? ????????????? ????????? ?? ??????????? ??? ?????????? ?????? ?????????? ???????? ? ? ??????????? ?????????? ???????????????? ????????????????.”

??????? ?????????. ??????? ????? ????? ??????: “???????? ?????????, ???????? ??????, ??? ????????. ????? ??????????? ? ???????? ??????? ?????????? ???, ???????????? ????, ????????????? ????, ???????????????? ???? ? ?????? ???????????????? ??????????? ? ???????? ???????, ???????????? ? ?????? ???????? ??????. ??????? ???? ? ????????? ????????????? ????????????? ????????? ? ????? ?????????? ?????????? ???????????????? ????????????????, ?? ?????? ??? ???? ?? ??????????? ?????? ?????????? ????????.” ??? ???? ??????? 13 ??????? 1988 ????. ?? ???????, ??? ??? ??? ??????, ???-?????? ??????????? ? ?? ?????????? ???????? ???????????. ???? ?? ???????, ? ??????? ???????? ???? ? ??? ???????? ???? ???? ????????? ??????? ????????. ? ?? ???????, ??? ?? ??????? ? ????????-????????????? ??????? ?????????? ??? ???? ????????, ??? ????, ??????? ??????? ??????????? ?????????? ????????? ? ??????????, ????? ????????????? ?? ???????? ?????????????????. ? ??????? ????????, ???? ?????????, ??????: ? ??????????? ? ????? ???????. ??????, ?? ? ???????????, ? ?? ???? ?????? ??????????, ??????, ?? ? ??????? ?????? ????????? ???????? ??? ??? ???? ????????, ? ??? ?????? ???. ?????? ??????, ? ???? ?????? ????, ??? ? ???? ???? ????? ???? ???????, ??????, ????????????? ?? ?????? ???????, ? ????????? ??????????? ??????????????, ? ?? ?????? ???????????? ????????, ? ?? ?????? ????????????? ??????? ? ??? ?????. ?? ? ??? ? ?????? ? ????? ?????-?? ????? ????????, ?? ?????????????? ??????? ??? ?? ????, ??? ? ???. ? ??????????? ?????????? ????????. ? 1985 ???? ????????? ??????: ????????? ?????? ???????????????, ?????????, ??????? ?????? ????, ??? ?????? ??? ????????, 70 ??, ????? ?????????, ?????????? ??????, ???????? ??? ?????? ???? ???????. ??? ???????, ??? ??? ?????? ??? ?? ????????? ??????????? ??????. ?????????, 2 ?????? ????, ? ??? ????????????, ?????????????? ?????, ? ? ?????? ??????. ???? ?????? ??? ??? ??? ????????? ?????? ??? ??? ??????????????? ???????? ????? ????? ??????, ? 10 ????????????? ???????????????? ????? ? ????? ?? ?????????? ???????????? ??????. ?? ?????????????, ????? ??????????? ???? ??? ?????. ??????? ?????? ???????, ??? ??? ????????????? ??? ??? ??? ???????, ??? ??? 12-?????? ????? ?????? ?? ????????? ?? ????? ??????? ??????????-???????????????????? ? ????????.

??????? ????????! ? ???? ???? ???????, ??? ? ?????? ????? ????????? ????, ?? ???????, ?????? ??????, ??????? ????????????? ???????? ????? ??????? ? ??????, ??????? ???????? ???????? ?????????????? ??????, ? ????? ?????? ??? ?????? ??????? ??????, ?? ???????? ????? 33 ???????? ???? ???????????? ???????? ???????????, ??????? ??????? 150 ???????? ?? ?????, ?????????? ? ??????? ???-?? ????? 5 ?????????? ??????, – ???????? ?????. ? ??????, ??? ?????? ??? ???????, ?? ?????? ?????????? ????. ?? ???? ???????? ????????????, ? ???? ???? ? ??? ?????????? ???????????.

??????? ????????! ?????????? ????, ??????????. ??????? ????????? ? ????? ????????? ???? ? ????????, ? ????? ????, ???? ? ? ???????????. ??????. ? ???????????? ???????, ?????????? ?????? ???????????? ??? ????????????? ?????? ????????? ???? ?? ?????????????? ??????????? ???????????, ? ??????? ????????????? ? ???????????? ??????? ??????? ??????????? ???????????? ??????????, ??? ??????? ?????? ????????? ???????? ??? ??????, ??? ?, ???????? ??????????, ?? ? ????? ?????? ?? ?????. ?? ??? ????? ?????????? ??????????????, ?? ?? ?????????, ??? 120 ?????????. ? ?????????? ???????? ????? ???? 260 ?????????. ?? ???????, ? ??? ? ??????? ??????, ? ??????, ?????????? ??????????, ???????? ??????????? ???????? ??? ??? ???? ? ????? ?????? ??????? ??? ?? ?????, ????? ?????? ?????? ? ?????????. ? ???? ????? ????????, ??????? ?? ??????, ???????????, ??????? ??? ??????????? ? ?????? ?????? ??? ????. ? ??????. ? ????? ?? ??????? ???????: ?????????? ?????????? ????????????????????, ??? ????????, ??? ??????, ??????????????? ????????? ? ???? ?????????. ??????, ?????????, ??????????? ?????? ????? ???????????? ?????????? ? ??????, ??????? ??? ???? ????????????, ? ?? ??????? ?? ?????. (????????????.) ???? ??? ?????, ??????, ???????: ????? ??????, ????? ??????. ??? ??????? 0,5-1 ???????. ? ??????, ??? ??? ?????? ??????????.

? ????? ??? ?????????? ????, ??? ????? ????????? ??????.

? ??????? ?????, ???? ?????? ? ????? ??????, ??? ?? ????? ???????????????-???????????????? ?????????? ????? ??????????? ??????? ???? ????????, ??? ??????? ????? ????? ??????????, ?? ? ?? ?????? ? ??????????, ??? ????? ??? ??????? ?? ?????? ????????, ?? ? ?????.

? ????? ?????????? ??? ???????????, ???????? ????????. (????????????.)

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Informācija pārdomām. Deputātu grupa man ir iesniegusi tādu ļoti īsu un konkrētu: “Ierosinām pārtraukt debates, pietiekoši runāts.”

Kāda ir situācija šodien? Pieteikušies ir 29 cilvēki. Pašreiz norunājuši ir 11. 12. - biedram Blūmam ir vārds, no lauciniekiem vēl neviens nav runājis. Biedram Blūmam vārds, domāju, ir jādod. Biedrs Gusevs lūdz vārdu, tam ir jādod. Kā darīsim? Vienu momentiņu. Tad, kā darīsim? (Zālē sarunas.)

Biedrs Ziedonis ļoti prasa vārdu. Nu varbūt, ko mēs lauzīsim šķēpus par vienu cilvēku, nu ja grib, vēl jau biedrs Asaris, mums daudzi grib, tad mums ir jāstrādā visu nedēļu. Nu norunājam tā, ka biedram Blūmam, biedram Ziedonim, biedram Gusevam. Liekam uz balsošanu. Balsu skaitīšanas komisija. Ir divi priekšlikumi, par kuriem mēs balsosim. Pirmais priekšlikums ir tāds: vai biedram Blūmam un biedram Gusevam iedot izteikties un ar to debates pārtraukt. Otrais priekšlikums ir - biedram Blūmam, biedram Ziedonim un biedram Gusevam un tad pārtraukt. Skaidrs? Vēlreiz atkārtoju, par ko balsojam? Pirmais - par to, lai biedram Blūmam un biedram Gusevam, un ar to beidzam, pacelt kartiņas! Skaitiet, lūdzu. Par - 175.

Nu bet pārbaudīsim, kā mēs balsojam: vienreiz vai divreiz. Kas ir par to otro variantu, lai iedod vārdu trijiem, kā mēs runājām. Saskaitīsim, vai tas cipars mums sanāks kopā vai nesanāks. Par - 73.

Tātad viena daļa deputātu ir aizgājusi. Nu, ar vārdu sakot, vairākums tomēr ir par to, lai biedram Blūmam un biedram Gusevam, un ar to debates beidzam.

Dambis.

Cienījamie deputāti! Tā kā mums priekšā ļoti svarīgi jautājumi izlemšanā un balsošanā, es lieku priekšā pārskaitīt visus tos deputātus, kas šodien atrodas šeit, vakara sēdē. Kopīgo skaitu šajā momentā. Ja man dos vārdu, es varu ziņot, kādi deputāti nepiedalās sesijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu pacelt kartiņas, lai mēs konstatētu kopīgo skaitu, cik esam palikuši. Lūdzu uzmanību, jo, skatoties no prezidija, zālē ir redzams, ka karstuma iespaidā vai nē, bet mūsu rindas kūst, retākas kļūst.

Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja V.Dambja informācija.

A.Dambis. Biedri deputāti, vakara sēdē ņem dalību 266 deputāti. Rīta sēdē bija 279. Tātad jau nav 13.

Priekšsēdētājs. Skaidrs, tātad vajadzīgais skaits - 2/3 - mums ir, strādāt mēs esam tiesīgi, lēmumus pieņemt esam tiesīgi. Lēmums tātad ir pieņemts. Tagad biedrs Blūms jau ir, kā saka, pārdedzis visu savu runu jau, tagad otrreiz atkārtos, lūdzu.

Blūms.

Cienījamie deputāti! Cienījamie sesijas viesi! Es kā lauku pārstāvis gribu visiem šodien likt pie sirds: ja mēs pieņemam tik svarīgus lēmumus Latvijai šinīs sesijas dienās, es domāju, ka mums kopīgi jāķeras kopīgiem spēkiem, un tas, kas mums ir, jāpataisa par tīru, skaistu. Mūsu kopīgā republika, mūsu tālā nākotne, mūsu bērnu nākotne - tas mums ir svarīgi, un mēs bez tā nevaram elpot un dzīvot. Šodien visiem jāsadodas rokās... jebkādā viņš tur darbībā piedalās, bet galvenais mums šodien ir likvidēt bumbu ar laika degli, kas mūsu republikai draud no visām pusēm. Mūsu kolhozs atrodas starp... un kad, teiksim, uzlabojas jautājums, tas ir arī jūtams. Mūsu kolhozs atrodas starp trijām “bumbām”, viena bumba pārkārtošanās rezultātā - raķešu bāze - ir likvidēta. Vēl divas bumbas - naftas pārstrādes rūpnīca un lidotāji ar saviem radariem - vēl stāv. Saslimstība saimniecībā palielinājusies vismaz trīskārt, bez tam visus naftas rūpnīcas atkritumus, ap 70%, galvenokārt saņem mani vēlētāji. Maniem vēlētājiem, kas mani vēlējuši, tiem tieši iet viss pār galvām pāri. Tad nākošreiz, ja būs jāvēlē, mani nevarēs vairs ievēlēt, jo nevarēs vairs atnākt un balsot.

Priekšsēdētājs. Pasakiet, kur tā rūpnīca atrodas? Lai saprastu, ka tā nav mūsu republikā.

Blūms. Mažeiķu. Nu es gribētu vēl minēt arī to, ka viņas vaina ir pierādīta, jo viņa maksā kontribūcijas Mažeiķu rajonam apslēptā veidā. Tā ka Vissavienības resors apslēptā veidā izpērkas no tiem, kas indē gaisu. Es domāju, ja tā ir, tad arī mums jāpieprasa, lai viņi izpirktos. Lauksaimniecībai viņi iepērk it kā palīdzību lauksaimniecībai, iepērk par 4 miljoniem tehniku un palīdz arī celt Mažeiķu pilsētu. Tas ir viens. Bet šodien es neesmu galvenokārt par to, lai runātu par citiem, bet mums jārunā pašiem par sevi, par savu, ko mēs darām lauksaimniecībā. Ne viens vien runātājs jau minēja par to, ka mēs arī ekoloģijai darām pāri. Jā, mēs darām pāri, un par to arī mums ir jāatbild. Šodien kur mēs darām pāri. Dažkārt ziemas laikā izkaisot minerālmēslus, neiestrādājot, tā ir vislielākā pāri darīšana. Tad ir organisko mēslu izklaidēšana ziemā, skaidrs, nav visām saimniecībām pa spēkam to izdarīt tikai vasarā un iestrādāt. Bet es nāku priekšā ar priekšlikumu, ka tās spēcīgās saimniecības vismaz lai izbūvē mēslu krātuves un lai šos kūtsmēslus iestrādā tikai vasarā, lai vismaz mēs daļēji procentuāli varētu palabot savu lauksaimnieku vainu. Vēl gribu teikt arī par to, ka mēs esam savas fermas, lielfermas sabūvējuši upju, ezeru krastos. Nu un tās bija vecu latviešu tādas tradīcijas, kad savas saimniecības būvēja tuvumā ūdenim. Un mēs te esam pielaiduši lielu kļūdu, un kā biedrs Romaševskis teica, lai to kļūdu labotu, tad vajag 2 miljardus rubļu. To mēs nevaram, bet mums ir katrā saimniecībā jādomā par to, lai mēs izmantotu pakaišus, izmantotu pēdējo, ko mēs varam, ar ko mēs varam plūstošo vircu saglabāt. Un arī šeit ir lielas iespējas, ja katrs saimnieks, katras saimniecības vadītājs un brigadieris, un visi speciālisti ķersies samazināt šo ekoloģisko piesārņotību. Tāpat par ciematu ūdeņu attīrīšanu. Ciematu ūdeņu attīrīšana ne visās saimniecībās ir. Piemēram, Saldus pilsētā. Saldus ezers Saldus iedzīvotājiem ir peldvieta. Un šo peldvietu piesārņoja tikai viena saimniecība. Cik tad maksā izbūvēt tās attīrīšanas iekārtas, un būtu, kur peldēties cilvēkiem, utt. Mēs paši esam vainīgi, un mums šodien kā brīvai, suverēnai tautai jāķeras pie šīs vainas labošanas. Tāds pats vaininieks es esmu. Es esmu paņēmis gaļas kombinātu no valsts, kurš bija sagrūšanas stāvoklī, šodien mums liek jau ekoloģiskos sodus virsū. Tā kā es viņu saņēmu, tad viņam bija labākās attīrīšanas iekārtas, bet, kad viņš nonāca kolhoza īpašumā, tad viņam jau bija jāliek sodi virsū. Tad vairs attīrīšanas iekārtas nebija labākās republikā, bet sliktākās. Šodien kolhozam jāņem no kabatas pusmiljons ārā un steidzīgi jāiekārto attīrīšanas iekārtas, jo gaļu piegādāt mums, jo apturēt gaļas piegādi mums neviens neļaus. Nu un tagad mēs arī te, redakcijas komisijā, sēdējām, un redakcijas komisijā es, ko es uzskatu, ka, šādai sesijai gatavojoties, mēs nevarējām sagatavoties tik īsā laikā. Te vajadzēja pamatīgāk, pamatīgāk, no reģioniem, no rajoniem ņemt ziņas un pamatīgāk sagatavoties. Es uzskatu, ka sesija jāsasauc tuvākajā laikā vēl vienu reizi par ekoloģiskiem jautājumiem un pamatīgi pāris dienas mums šis jautājums jāizspriež. Vēl es gribu runāt par naudu. Izrādās, ka nauda nemaz nav izlietota, kas ekoloģijai paredzēta. Man liekas, ka šeit, arī es gribu mazliet padomāt par to, ka naudas līdzekļus vēl var iegūt uzņēmumiem no nodokļiem. Ja mums ir ceļa nodoklis, tad var būt arī ekoloģiskais nodoklis. Varbūt arī tas pašaplikšanās nodoklis. Katrs mūsu pilsonis, ja mēs sesijā pieņemsim... ja trūks tā nauda, mēs varam sasaukt sesiju, un katrs pilsonis rublīti vai divus dos, bet tie ir miljoni rubļu. Mēs varam izlaist loterijas, mēs varam vēl kaut ko, par naudu nav jautājums. Bet jautājums ir materiālā puse, ko mēs darīsim ar materiālo pusi. Ļoti patīkami, ka PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks b.Gusevs atrodas šeit. Šeit mums iesalusi Rīgā robotu rūpnīcā, un cik es esmu dzirdējis, tad viņu nevajag ne Maskavai, ne mums. Un viņa tā kūtri ceļas. Man liekas, ka varētu pārprofilēt šo rūpnīcu steidzīgi, kas gatavo attīrīšanas iekārtas, kur attīrīt smagos metālus, vai specializēties kaut kādas gaisa padeves ierīču izgatavošanai utt.

Mēs izdarītu labu savai republikai un palīdzētu daudz citām republikām, un man liekas, ka tāda celtne paliktu par mūsu tautas celtni, bet robotu celtne mūsu tautas ienaidnieku celtu. Un es domāju, ka šis jautājums varbūt PSRS Ministru Padomē būtu reāli lemjams. Vai pretējā gadījumā jāpārprofilē kāda cita rūpnīca, kura strādā ar zaudējumiem. Tad mēs varēsim domāt: ja mums būs šī materiālā puse, mēs varēsim domāt par kaut kādu, teiksim, savas ekoloģijas glābšanu. Tāpat arī, teiksim, meliorācijas un tās celtnieku pārvietojamās kolonnas... viņas ir izputēšanas priekšvakarā. Šodien mums izpārdod tehniku, jo mēs esam meliorācijā samazinājuši naudas līdzekļus, ja ziniet, ka nāk no augšas, no pašas Maskavas, ja nāk un pasaka, ka meliorācija ir ienaidnieks. Bet mūsu meliorācija nav ienaidnieks, jo tur vienu otru upīti aiz pārskatīšanās pārbagarējuši, tad tā. Bet, ja Latvijā nebūtu meliorācijas, tad mums vispār nebūtu te ko ēst. Es jums šodien no šīs tribīnes varu pateikt: vispār jums nebūtu ko ēst. Bet mēs tūliņ: kā Maskavai ir slikti, nu teiksim, kaut kur Uzbekijā slikti ar irigāciju, tad uzreiz izlietoti miljardi rubļu, tad uzreiz Latvijā arī ir slikti un noņem naudu nost, un mēs sēdēsim bez meliorācijas. Šitos meliorācijas PMK vajadzētu pastiprināt, lai viņi kolhozos taisa attīrīšanas iekārtas. Es domāju, ka šie jautājumi, un es tikai esmu par reāliem jautājumiem, un es nepiekrītu šitiem visiem pieņemtiem: panākt, apsteigt, aiziet, un kaut kur mēs te pieņemam rezolūcijas, bet konkrētas lietas... Tādēļ ir jāsasauc sesija, un par katru rajonu, par katru lietu jāpieņem konkrētas lietas, konkrēti datumi. Un ja neizpilda, ja neizpilda, mēs... Mums jāpieņem par pilsonību tūliņ likums. Obligāti nākošā sesijā par pilsonību. Ja neizpilda, tad izslēdz tevi ārā no pilsoņiem un ej, un staigā. (Zālē smiekli. Aplausi.)

Starp citu, biedri, jūs smejaties, bet mums ir sagatavots kolhozā lēmuma projekts: ja rupji pārkāpj ekoloģiju saimniecībā, kolhoznieks tiek izslēgts no kolhoza. Tālāk, vēl mazlietiņ, vēl vienu minūti.

Par Rīgas attīrīšanas iekārtām. Rīgai ar rītdienu pienu un gaļu, te brēc, vispār piegādāt nevar. Jo nu mēs esam visi kopā - laucinieki un rīdzinieki. Un neviens, kas šeit zālē sēž, ja neviens nevar pacelt roku, ka es neesmu ekoloģijai izdarījis kaut ko ļaunu. Neviens nevar. Ja viens ir zālē, paceliet roku, kas nav izdarījis ekoloģijai ļaunu, ieskaitot “moskvičus”. Neviens to nevar pateikt, un tādēļ katrs mēs varam darīt 10% mazāk... piesārņot... jeb 5%, nu savā personīgā dzīvē kaut vai ņemot. Kaut vai ņemot savā personīgā dzīvē. Un tas mums būs liels panākums. Bet par Rīgas attīrīšanas iekārtām, ziniet, kāda man tā sajūta, es esmu tai komisijā par celtniecību un būvmateriāliem, būvmateriālu ražošanu, par nožēlošanu. Šinī bēdīgā Latvijas komisijā, kur mēs cīnāmies, bet nekā nevaram panākt, man liekas, ka tās Rīgas attīrīšanas iekārtas ir kaut kā tiem celtniecības resoriem par ienākumu avotu, jo tur papildus dos vienmēr asignējumu. Un jo viņi garāk novilcinās, jo tie asignējumi tur būs lielāki. Un tur vispār celtniecība nenotiek, to mēs varam šeit pateikt: ja ceļ 9 gadus, tad saka, ka ceļ. Es paskaitīju pēc platības - viss kolhozs. Bet mēs ceļam skolas, klubus utt. Pēc tās platības, ko viņi šeit ir uzcēluši, tad viņi mana viena maza kolhoza līmenī.

Paldies par uzmanību.

Sekmes Rīgas attīrīšanas iekārtu celtniekiem! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. ????? ??????????????? ????????? ???????? ??????, ??????? ??????????? ???????????? ?????? ????????? ????? ???.

Gusevs.

????????? ????????! ????????? ??????, ??????, ?? ?????????? ??????????? ?????????, ? ??? ?????????? ???????, ??? ??????? ? ??????????????? ???????????? ???????????, ????????? ???????????? ? ??????? ??????????, ??????, ??????, – ??? ?????? ???????? ?????? ? ????????? ????????. ??????? ??????? ? ??????? ?????? ????????? ????, ??????? ???????? ?????? ????? ?????????? ??????? ??????? ????????, ?????? ??? ?????? ?????????? ? ??????????????? ??????, ??????? ?????? ???????? ? ?????????? ??????????? ??????????. ? ?? ???? ?????? ?????? ??????, ??? ?????? ?????? ??????? ??????? ???????? ?? ??????. ??? ?????? ? ???????????????? ???????? ?? ??????? ?? ?????????? ??????? ???????????? ?????? ? ?????????? ???????? ? ??????????, ??????. ???, ????? ?? ???????? ??????????????? ????, ????????? ??? ??????? ??????? ???????????? ????????, ?????? ??????????????? ???????.

????????, ??????? ?? ????????? ?? ?????????? ??????? ???????? ????? ?????????????????? ? ???????? ? ????? ???????? ??????? ????????, ???????? ?????????? ??????????????? ????????????? ?????? ????? ???????????? ???????? ? ???????? ????????, ??????????. ???? ???????????, ??? ????????????? ?????? ???????? ??????????? ?????????? ? ???????, ??? ??? ?????????? ????????????? ??????? ????????? ???????????????? ????????? ????? ?????? ??????????. ?????? ???????? ?? ??? ???????, ?? ??? ????????, ????????? ????????? ????????? ??????????? ?? ???????????? ????????????? ?????????? ? ???? ??????? ??????, ? ??? ?????????? ? ???????????? ????????? ? ???????.

?????? ????? ?? ??????????. ????? ????????? ????? ?????? ????? ?????? ???????. ??? ??????? ??????? ??????? ???????, ?????????????, ???????? ??????????, ?????????? ?????????? ? ???????????? ?? ???????????? ?????, ??????????? ??????, ?? ??????????????? ????????. ?????????? ???????????? ? ???????????? ???????? ?? ??????????? ??????? ??????? ?? ??????? ????? ? ?? ??????? ??????, ?? ??????? ??????? ?????????? ????????? ?? ?????????. ??? ?? ?? ???????????? ??????????? ???? ???????

??? ????, ????? ?? ???????? ? ???????? ?????, ? ???????????? ??????? ????????????? ????, ? ??????????? ????? ??????? ? ??? ? ???? ?.?. ???? ?????????? ?????????? ??????? ?????? ???????????? ? ????????????? ?????? ??????????, ??????????????? ??????????? ? ???????????, ??????? ?????? ??? ????? ?????? ???????????. ????, ??-??????, ?? ?????? ????????? ?????????, ????? ?????????????? ???????? ?? ??????????? ??????? ??????? ????????, ??????????????? ???????, ???????, ??????, ?????????????. ??? ?????????????? ??????. ?? ???????? ? ????? ??????????? ? ???????, ??? ? IV ???????? ?.?. ???????????? ?? ???????????? ??????????? ????????? (??? ?????????????? ?? ??? ???? ??????? ???????, ????? ?? ??????? ??? ? ?????? ??????? ??????????? ????????? ?????? ????????????) ?????? ????????? ????????? ??????? ?????? ????????. ? ??? ????? ???????????? ? ????????? ?????, ?? ?????? ???? ??? ?? ?????? ??????????, ????????? ?????????? ????????? ?????????? ?????????. ?????? ???????????, ???? ??????? ? ?????? ????? ??????????? ????????? ? ??????????????? ??? ??????????, ??? ? ??????????.

??????. ???? ????? ??????, ? ??? ????? ? ??????????, ??????? ? ???, ??? ?????????? ??????????? ?????? ?????????????, ????????????? ???????? ??????? ? ??????????? ?????? ?????? ??? ??????????? ? ???????????? ?????????????, ? ??????????? ???????????? ?????? ????????????, ?? ?????? ????????????? – ????????, (?????), ? ??? ????? ???????? ??????? ????????? ? ?????? ??????????, ?? ??????? ?????? ?????????????.

????? ????? ?????? ???????? ???????? ?????? ???????????? (? ???? ???????? ??????? ?????? ?????????? ?????? ??????, ??? ??? ???????? ?? ????????? ???????? ???????, ?????? ? ?????????) ????????? ???? ???????????? ?????????? ?? ???????? ?????? ??????????. ?? ??? ????? ??????? ?????? ? ??? ???????? ????????????, ? ??? ???? ??? ????????, ?? ??? ??? ??????? ????? ???????????. ????? ????????? ????? ????????, ????? ?????????? ????? ???????????? ? ??????? ????????, ??????? ?????????? ?? ???? ????????? ??????????, ? ????? ??????? ?????????????????? ??????? ?????????? ????????? ?????? ?? ???? ???????????, ??????? ????? ???????? ????? ??????? ??????????? ???????????. ?????????? ???????????? ??? ????????????, ??????????, ??? ? ?????? ??????????? ???????, ?????? ????? ??????? ???????????????, ???????????? ? ????????? ?????? ????????? ???? ?? ?????????? ?????????? ?? ??????? ???????, ?????????? ? ?????????? ?????????? ?? ????? ????? ? ?????????? ?????????. ????, ????????, ???????? ???????, ? ??? ??????? ???????????? ?????? ??????????, ?? ???????????? ?????????? ?????? ??? ???????????, ??????? ?????? ???? ?????? ? ????? ?????????. ???? ???????, ??? ?? ?????? ?????? ??????, ????????????? ????? ? ??????????, ?? ?????? ??? ?????????? ????????? ??????????? ???? ??? ????????, ??? ?????? ???? ?????? ??? ??????? ??? ?????????????, ??? ? ???????????? ?????????. ? ?? ???? ??????????? ???? ???????? ?? ???, ??? ??????? ?????????????? ????? ????????? ???????????????, ???????? ??????????, ??????? ???????? ? ?????????? ???????? ? ??????? ????? ??? ???????, ??? ? ????????. ?? ???? ??? ?? ?? ????? ?????? ???????? ???????? ? ??? ??? ??????????, ????? ????????? ??????????????? ????.

?? ????????? ??????????-????????? ??????.

???, ???????? ????????, ????????, ??? ??? ??????????? ????????? ???????????????? ?????????????, ?? ? ?? ????? ?? ????????? ???? ???????? ?? ??????????????? ? ???????????. ??????, ??? ????????? ???????? ???????????????, ????????? ??????? ??????????-????????? ??????, ? ????????? ????. ???? ????????? ?????????, ????? ????, ?? ??????? ?????????, ? ??? ?? ????? ? ????? ?????????????? ? ??????? ?????????? ???????? ??????????????? ?? ??????, ??? ??? ? ??????? ??????? ??????? ?????? ????, ? ??? ????? ?????????????? ????? “???????”. ???? ?????????? ? ?????? ????? ? ???? ?????????????????? ????? ??????.

?? ??????. ? ??, ????????, ????? ?? ???????????????, ? ?????? ?? ?????? ????. ? ????? ???????, ???????????? ?????????????, ????????? ??????????????, ?????????? ?????? ???????? ???, ????? ?????????? ???? ????????? ??????, ? ???? ? ???? ?????? ?? ????????? ? ???????????, ? ????????????? ?????? ??????, ?? ??? ????? ???????. ???? ?? ????? ?????? ????????, ? ?? ????????? ???????????? ??????? ?????, ??? ???????????? ?????? ?? ???????. ? ?????????? ???? ???????, ??? ?????? ?????????? ?????? ?????? ??? ??? ???????? ? ????????????? ???????? ????? ??????????? ??? ?? ?????? ? ?????? ???????. ???? ???? ???? ? ???, ????? ??????? ???????? ???????? ??????? ?????? ? ? ????????? ??? ????? ? ??????? ?????????? ???????? ??? ? ???, ??? ?? ???????????? ?????? ?? ???? ????, ??????? ?? ???????, ????????? ????????. (????????????.)

Zemribo. ??????? ?????, ? ???? ????? ??????. ??, ??? ?? ?????? ??? ???????? ? ????? ?????????? ? ????????? ????????????? ???????? ? ?????? ??????????, ????? ?? ??? ????????????? ? ?????-???? ????????? ?????? ????????? ????? ? ????? ? ??? ???????? ?? ???? ?????

Gusevs. ???? ????? ??? ???????. ????? ??????? ? ?????????? ????????. ?? ?????? ???????????? ? ???????????? ????????????? ????? ??????????, ??? ? ????????? ?????, ? ?????? ? ????? ??????? ??????, ????????? ?.???????? ?? ????????? ?? ?????? ? ?????? ?????????, ? ?????????? ?????? ? ??????, ? ?? ?????????? ??????? ??????, ? ?? ??????, ??????????????? ???????? – ?????????? ??????? ???????????? ???????? ? ????????????????, ??????? ????? ??????? ??? ????????, ? ??????? ? ???????. ? ?? ?? ????? ? ??? ???????, ??? ? ???? ???? ? ????? ??? ?????????, ?? ??????? ???? ????????, ?????? ?? ?????? ???????? ?? ????????? ??????, ????? ????????????????? ??????? ????? ???????, ? ??? ????????? ???????? ?, ? ?????, ? ???? ????? ????? ??????????? ?????????.

Priekšsēdētājs. ???????? ???????????? ????? ???????, ???????, ????? ??? ????????? ????? ???????, ??? ?????????? ???????????, ???? ???????????? ? ??????, ????? ?????????????? ?????. (????????????.)

Priekšsēdētājs. Paziņoju pārtraukumu uz 30 minūtēm.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs. Turpinām sesijas darbu. Vārds galavārdam biedram Lanceram.

Lancers.

Biedri deputāti! Vispirms visiem tiem, kas šodien uzstājās, liels paldies par konstruktīviem priekšlikumiem, un es domāju, tie, kuri šodien nedabūja vārdu, ka viņi rakstiskā veidā savas uzstāšanās iesniegs, un acīmredzot arī tur ļoti daudz racionālu graudu, kurus varēs izmantot savā turpmākajā darbā. Bet negribas varbūt sīkāk apstāties pie tām problēmām, ko šeit tie, kas uzstājās, izvirzīja. Es varu pateikt jums, ka visi tie jautājumi tiks sīki izstudēti, daļēji tie jau ir lēmuma projektā, kuru mēs, redakcijas komisija, izstrādājām, tā ka daļa šo jautājumu būs atrisināta šinī lēmuma projektā. Pie pārējiem jautājumiem Ministru Padome strādās, lai viņus maksimāli pareizi risinātu. Vienlaicīgi, tā kā man ir dots vārds un šī tribūne, es gribētu atbildēt uz deputātu pieprasījumiem.

Deputāts, tautas deputāts Ozoliņš uzdod tādu jautājumu: “Kas traucēja un traucē uzņēmumu lokālo attīrīšanas ierīču celtniecību?” Nu, ja tā vienā vārdā pateikt, - tā ir mūsu nedisciplinētība un neizdarība. It nekas netraucē, ja būtu vēlēšanās, tad, bez šaubām, visu to lietu darīt var. Acīmredzot tā sistēma, par ko mēs te šodien runājām, nav efektīva - ne juridiskā, ne ekonomiskā sistēma. Tā, vot, noved pie tā, ka mēs nevaram izdarīt to, kas mums ir vajadzīgs. Tātad mums pēc iespējas ātrāk jāiekļauj šie likumi ekonomiskā sistēmā, lai mēs tiešām savus ekoloģiskos jautājumus risinātu tā, kā viņi ir jārisina.

Nākošos jautājumus uzdod trīs deputāti - Dandzbergs, Ozoliņš un Lucāns - par Engures ciema, par Ķesterciema attīrīšanas iekārtu būvēšanu 90.gadā un vai tiks izdalīti materiālie resursi. Nu uz šo jautājumu es varu atbildēt tā, ka pagaidām tautsaimniecības plāns nākošajam gadam tiek formēts, un vai šis jautājums tiks, šo plānu formējot, attiecīgi izskatīts, nu un ja mēs visi kopā nonāksim pie slēdziena, ka viņas ir jāturpina būvēt, tad arī tiks izdalīti materiālie resursi.

Tālāk atbilde deputātei Siņeļņikovai par Olaini. Es jau savā ziņojumā arī īsumā centos atbildēt, ka 325.lēmumu, par nožēlošanu, šodien celtnieki vēl pilda slikti, bet es varu no šīs tribīnes paziņot, ka gada beigās viss tas, kam bija jābūt uzbūvētam no ekoloģiskiem objektiem saskaņā ar 325.lēmumu, celtniecības komiteja un Jelgavas trests uzbūvēs.

Nākošais jautājums, kas tika uzdots, par šo šļircu ražošanu. Nu jāsaka, ka tāds oficiāls lēmums mums Ministru Padomē nav, kaut gan Prezidijā šis jautājums ir aprunāts un visi Prezidija locekļi bija vienisprātis, ka šāda ražotne jāveido, ņemot vērā to, ka republikas sabiedrība acīmredzot šodien ir ieinteresēta, lai tomēr mēs šīs vienreizējās lietojamās šļirces, lai mēs viņas tik tiešām dabūtu, un šis tas ceļš, pa kuru mums jāiet, lai viņas, teiksim, ražotu mēs paši. Es zinu, ka Rīgas rajona izpildu komiteja savā... jeb, respektīvi, sesija... pareizāk būtu teikts - Tautas deputātu sesija izpildkomitejā arī pieņēma lēmumu, ja tas netiks... nu ierobežota ekoloģisko objektu celtniecība, ka viņi principā piekrīt šāda objekta celtniecībai. Paralēli ekoloģisko objektu celtniecībai Olainē.

Un trešais jautājums par to, kādēļ netiek aizliegtas tās ražotnes, kur lielāks PTK jeb PTV. Nu acīmredzot kontrolējamās iestādes strādā slikti, tad arī no deputātu puses vairāk spiediet uz kontrolējošiem orgāniem, lai viņi izpilda savus pienākumus. Nākošais jautājums ir no Baldones 273.vēlēšanu apgabala - Mickus pieprasījums: vai izveidot papildu komisiju, kas nodarbosies ar Baldones radona ceha darbības paplašināšanu, papildu izpēti. Nu es nezinu, vai tas ir vajadzīgs, jo burtiski neilgi atpakaļ Ministru Padomes Prezidijā šis jautājums tika sīki izskatīts. Ir pieņemts Ministru Padomes lēmums šinī jautājumā. Tā kā iesniegums ir, mēs papildus izstudēsim šo jautājumu, un, ja mēs atradīsim, teiksim, ar speciālistiem kopā, ja šis jautājums būs vajadzīgs, tad mēs Ministru Padomē šo komisiju nodibināsim. Man jāsaka vēl, ka, runājot par Ventspili, es vienkārši savā ziņojumā nepateicu to, ka par Ventspils problēmām ir ļoti nobažījušies un arī prasa pieņemt visādus ekstrā mērus deputāti Kantmanis, Lakšis, Cielavs, Jaščenko, Terentjevs, Sedihs, Bartkevičs un Berdņiks. Cienījamie vēlētāji, lai jūs pateiktu, lai jūs zinātu, ka deputāti, ko jūs esat vēlējuši, viņi arī tāpat ar jums kopā ir nobažījušies par visām šīm problēmām, kas Ventspilī ir. Ja jūs uzmanīgi klausījāties biedra Guseva uzstāšanos šeit, tos solījumus, acīmredzot jaunnedēļ, trešdien konkrēti, kā bija teikts, Maskavā acīmredzot pirmo reizi tiks noslēgts, tik tiešām vēsturē pirmo reizi, kad starp divām valdībām, starp Padomju Savienības un Latvijas republikas valdību tiks noslēgts kaut kāds savstarpējs līgums. Tālāk, biedri deputāti, es gribēju jums sniegt vēl vienu atbildi uz deputāta pieprasījumu, kurš bija iesniegts pagājušajā sesijā, un tas skan sekojoši: “Pārbaudot iepriekšējās Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā deputāta iesniegtā pieprasījuma minēto jautājumu par Baltijas jūras krasta zonas piesārņošanu, tad cilvēkiem un dabai nodarīts ievērojams zaudējums. Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas starpresoru komiteja noteikusi vainīgos un nodarīto zaudējumu apjomus. Tas ir par to, ka piekraste tika piesārņota ar ķīmiskām vielām. Jūs ziniet visi to vēsturi, kad, teiksim, Rīgas, ne tikai Rīgas jūrmalā, bet visā Baltijas jūras krastā no Liepājas līdz Ventspilij bija vairāki tādi gadījumi, kad cilvēki tika apdedzinājušies ar šīm vielām. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka Papes poligona teritorijā 1988.gada pavasarī tika...

Priekšsēdētājs. Biedri Lancer, tas mums ir kā atsevišķs jautājums, nu nez vai tā, labprāt, tad jau mums jātiek galā ar to jautājumu. Šo jautājumu, jo šeit mums lēmums ir jāpieņem. Tas ir ar dabu saistīts. Nu par dabu saistīts, tā mēs varam visu sasaistīt kopā, tomēr beigsim šo, bet tas ir atsevišķs jautājums. Mums ir sagatavots atsevišķs lēmums, kur mēs griežamies pie konkrētām personām, lai šo jautājumu... tā ka nevajag... Es domāju tikai, kas saistīti tieši... viņš ir saistīts ar ekoloģiju, jā, bet nu pagājušo sesiju ar šo te mums nevajag jaukt kopā, ja. Piekrītiet? Jā.

Lancers. Lai beigtu sarunu par šīsdienas sesiju, es vēlreiz gribu pateikties visiem deputātiem, kuri šeit uzstājās, un es domāju, ja mēs to, ko mēs šodien šeit runājām... un lēmumi, kas būs pieņemti, tā ir tikai tā pirmā daļiņa, pirmais solis visā tajā grūtajā darbā, kas mums kopā ar jums ir jādara. Un es gribētu tiešām, lai mēs visi, neskatoties viens uz otru, nemeklētu vainīgos viens otrā, kopēji darītu šo smago darbu, lai mēs savu apkārtējo vidi, kurā mēs dzīvojam, lai mēs viņu atveseļotu un lai mēs tiešām varētu ar atklātām acīm skatīties acīs, tā divreiz iznāk, saviem bērniem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Tā, pirms mēs sākam apspriest projektu, lēmuma projektu šajā jautājumā, ir divi deputātu grupu pieprasījumi. Es nenosaukšu, kas ir rakstījis, tas būtībā nav tik būtiski, pirmais ir saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju: “Lūdzam pieņemt Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu par PSRS Ceļu satiksmes ministrijas pavēles punktu, kaut kādu 8c, attiecībā par valodas lietošanu dzelzceļu sistēmā”, nu par ko arī tagad masu informācijas līdzekļos daudz pēdējā laikā, pēdējās dienās, es varētu teikt, iet runa, es domāju, ka mēs uzdosim biedram Bartkevičam, es nezinu, vai šodien viņš paspēs atbildēt vai nē. Bet nu... izskatīt biedram Bartkevičam, tā kā tas ir saistīts ar likumu par Latvijas PSR valsts valodu. Izskatīt biedram Bartkevičam. Un arī otrs grupas iesniegums, kuru arī varētu uzdot Ministru Padomei un Baltijas kara apgabalam nākošajā sesijā, bez šaubām, atbildēt, jo es jums tūlīt izlasīšu, jo to šodien izlemt nevar. Deputātu pieprasījums: “Lai uzlabotu ekoloģisko situāciju Rīgas jūras līča piekrastē, lūdzam izskatīt jautājumu par karaspēka daļas Tukuma rajona Ragaciemā, kura izvietota kāpu zonā, pārdislocēšanu uz citu, mazāk bīstamu vietu no ekoloģiskā viedokļa.” Tā kā jūs saprotat, šodien neviens nevar pateikt, jautājums ir jāuzdod Ministru Padomei un Baltijas kara apgabalam, lai dotu deputātiem atbildi nākošajā sesijā. Piekrītiet? Jā. Tā, lūdzu. Pirms sākam tomēr apspriest projektu, kaut kādu projektu mēs tomēr pieņemsim, kaut kāds projekts ir jāpieņem, jo kaut kāds solis uz priekšu ir sperts, liels vai mazs, kaut vai tas, kā mēs teicām, pirmo reizi vēsturē sāk jau darboties mūsu līgumattiecības forma republikā ar centru, kas nākošajā nedēļā tiks noslēgts. Šeit deputātu grupa nāk ar šādu priekšlikumu: “Uzskatot, ka ekoloģiskā jautājuma apspriešana šeit, šajā sesijā, notiks sasteigti, formāli un vecajā bezmērķībā, ierosinām steidzīgi vēl šoruden sasaukt Augstākās Padomes sesiju, kas pilnībā veltīta vides sakoptības jautājumiem”. Tā kā šeit plašāk - ne tikai ekoloģija, bet arī sakoptība, “ar obligātām ministriju komiteju vadītāju atskaitēm par pietiekoši aptverošu jautājumu loku, ar pietiekošu laiku debatēm, ar vides sakopšanas darbu stratēģijas projektiem: ko darīt uz zemes, nevis uz papīra”. Nu pieņemt tādu acīmredzot var kādā no nākošajām... nu mums ir jālemj. Tad nākošajā sesijā - vai nu šeit izteikt vēlējumus šoruden... un mums daudz darba būs šoruden, nu lai Prezidijs izskata, ar vārdu sakot, un dod savus priekšlikumus savā jautājumā. Nav iebildumu? Jo šodien jau mēs vēl neesam šo jautājumu nobeiguši skatīt un jau nolemt nākošo... Acīmredzot šeit jau deputāti, kas ir iesnieguši, sāk šo jautājumu jau plašāk ar Rīgas sakoptību, par ko gāja runa, kaut gan tie jautājumi, bez šaubām, ļoti tuvu saistīti. Nu tik plaši šodien pat neskan mūsu sesijas darba kārtība. Tātad uzdot Prezidijam izskatīt, plānojot kārtējos sesijas jautājumus, savu darbu. Nav iebildumu tādā veidā? Nav. Tagad tā - vārds no redakcijas komisijas biedram Muceniekam.

Vārds redakcijas komisijas deputātam Muceniekam. Lūdzu!

Mucenieks. Cienījamie deputāti! Situācija ir vairāk nekā sarežģīta, jo sabiedriskie formējumi, sabiedrība, gatavojoties sesijai, pēdējā periodā parādīja ārkārtīgi lielu aktivitāti un iesniedza ļoti daudz priekšlikumu par sesijā apspriežamo jautājumu. Bez tam Dabas aizsardzības komitejas sabiedriskā komisija 52 cilvēku sastāvā izstrādāja otru variantu ar priekšlikumu sesijai izskatīt un pieņemt. Redakcijas komisija strādāja, lai šo iesniegto variantu iekļautu Ministru Padomes iesniegtā lēmuma projekta sastāvā. Tāpēc redakcijas komisija liek priekšā Ministru Padomes izstrādāto lēmuma projektu, kas iesniegts izskatīšanai, pieņemt par pamatu.

Priekšsēdētājs. Kādas domas deputātiem? Piekrist! Balsojam, nebalsojam? (“Nē!”) Nebalsojam. Lūdzu konkrēti.

Mucenieks. Par apspriešanas kārtību. Tagad preambulu apspriest atsevišķi un pārējo lēmumu apspriest pa punktiem.

Priekšsēdētājs. Un arī acīmredzot nav iebildumu? Lai gan, teiksim, ka tas stagnācijas laika garā. Bet nu citādi ko te var izdomāt, citādāku paņēmienu.

Mucenieks. Es gribētu orientēt deputātus uz to, ka ļoti daudz būs jāstrādā, lai izdarītu papildinājumus. Bet centīsimies vienlaicīgi lasīt gan iesniegto projektu, gan arī priekšlikumus.

Tātad preambulas daļā pirmajā daļā svītrot vārdus “tāpat kā visā valstī”, vidusdaļā, proti, 6.rindā, aiz vārdiem “šajā jomā” papildināt ar tekstu: “sistemātiska ir kļuvusi pieņemto dabas aizsardzības likumu un normatīvu neizpilde. Pēc būtības nepildās arī pēdējais Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas un Latvijas PSR Ministru Padomes 85.lēmums par dabas aizsardzības kardinālu pārkārtošanu Latvijas PSR, kā arī Augstākās Padomes Prezidija un Dabas aizsardzības komisijas lēmumi.”

Priekšsēdētājs. Kādam nav iebildumi pret tādu iestarpinājumu? Nav.

Mucenieks. Pie preambulas viss. Tātad par lemjošo daļu.

Priekšsēdētājs. Varbūt pie preambulas deputātiem ir kādi vēl iestarpinājumi, papildinājumi? Jeb vai pietiek, šeit ir koncentrēti pateikts, ka šajā jomā mums veicās nesekmīgi. Tā, lūdzu, pa punktiem.

Mucenieks. Pirmajā punktā. Teikuma sākumā aiz vārda “rūpniecības” papildināt ar vārdu “celtniecības”. Punkta nobeigumu labot, aiz vārdiem “pārpalikuma princips” ierakstīt: “nenovērstie dabas aizsardzības likumu pārkāpumi un vainīgo nesodīšana, informācijas trūkums par ekoloģisko stāvokli ir apkārtējās vides kvalitātes nepārtrauktas pasliktināšanās galvenie cēloņi, kas saasinājuši krīzi republikā.”

Priekšsēdētājs. Nu acīmredzot var piekrist komisijai. Nav iebildumu? Nav.

Mucenieks. Pie 1.punkta redakcijas komisijai citu papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Deputātiem pie pirmā punkta, atskaitot to, ko lika priekšā? Nav?

Mucenieks. 2.punktā pie pirmā apakšpunkta. Vārdus teikuma vidū “lai piecgadē” izteikt šādi: “lai piecgades beidzamajā gadā”, tālāk kā tekstā. Teikumu nobeigt sekojoši: “tālākā perspektīvā līdzekļus dabas aizsardzībai paredzēt apjomā, kas garantē ekoloģisko programmu izpildi.”

Priekšsēdētājs. Piekrītam? Piekrītam.

Mucenieks. 2.2 Iebildumu nav.

Priekšsēdētājs. Deputātiem? 2.2. Nav.

Mucenieks. Priekšlikums: vēl 2.punktā ierakstīt 2.3.apakšpunktu, pārceļot saturu no 3.punkta 3.apakšpunkta un to izteikt sekojošā redakcijā: “atzīt par nelietderīgu dabas aizsardzības jomā valsts kontroles organizēšanu pēc nozaru principa. Noteikt, ka līdz 1990.gadam Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja pāriet tiešā Latvijas PSR Augstākās Padomes pakļautībā un Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja kontrolē visus dabas izmantošanas un aizsardzības jautājumus. Nekavējoši uzlabot komitejas materiāli tehnisko bāzi. 1990.-1991.gadu laikā izdalīt valūtu iekārtu iegādei Valsts dabas aizsardzības komitejas laboratorijām. Piešķirt Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai tiesības pārtraukt tādu jebkuras personas darbību, kas pasliktina ekoloģisko stāvokli vai traucē dabas aizsardzības pasākumu veikšanu. Uzdot Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai līdz 1990.gada 1.janvārim izstrādāt un iesniegt Latvijas PSR Augstākajā Padomē projektu likumam par Latvijas PSR Valsts vides aizsardzības komiteju.”

Priekšsēdētājs. Nu ļoti garš punkts, bet laikam jau to būtību, par ko šeit gāja runa, viņš arī izsaka. Kā deputāti domā? Piekrist? Kāds iebilst.

(No zāles jautājums: Biedri Muceniek! Vai ar juristiem ir saskaņots, ka viena Dabas aizsardzības komiteja izies no Ministru Padomes pakļautības Augstākās Padomes tiešā pakļautībā?)

Jurists. Ja Augstākā Padome nolemj piešķirt citu statusu, par to jau vakar izraisījās diskusija, tad, protams, pie tās vadības shēmas, kas ir šodien, viņa neiet iekšā, bet, ja Augstākā Padome nolemj tai piešķirt citu statusu, tad tas ir iespējams. Mums tas ir mūsu pašu rokās, ja mēs nolemjam piešķirt valsts komitejai citu statusu un pakļaut viņu Augstākajai Padomei.

Protams, nav tāda precedenta, mūsu republikā līdz šim nav bijis.

Bet pati tā kontroles funkcija reāli izvēršama, ņemot vērā to specifiku, kas ir dotajā komitejā. Ir jārada precedents, ir jābūt.

Priekšsēdētājs. Nu tas, ka nav precedenta, domāju, ka no tā mums baidīties nevajag. Bet te ir jāiziet tīri no lietderības principa: kā praktiski darbosies šī komiteja, vai tieši Augstākās Padomes vadībā, šeit jau ir par to jādomā. Tā ka es domāju, precedenta ziņā, nu juridiski tas ir iespējams. Kā tālāk viņu noformēt, to praktisko.

Lūdzu, biedre Klibiķe.

V.Klibiķe. Sekretariāts šodien saņēmis vienu tādu priekšlikumu, ka šo komisiju pakļaut tieši biedram Bresim.

Priekšsēdētājs. Nu tas jau, vai biedram Bresim vai kam, tik un tā tas Ministru Padomes izpildorgāna pakļautībā. Bet šeit iet runa, ka šī komisija strādā likumdevēja orgāna pakļautībā. Tā es saprotu. Te ir tā principiālā atšķirība. Un kontrolē izpildorgānu. Tajā skaitā arī Ministru Padomi. Šeit acīmredzot ir tā būtība. Nu tas ir principā, kādu jūs termiņu dodiet visam tam? Līdz kuram laikam?

Mucenieks. 1990.gada 1.janvāris.

Priekšsēdētājs. Nu jāstrādā. Vajag izmodelēt to jautājumu, kā tur iznāk, jo galu galā mēs redzēsim, ja darba gaitā iznāk kādas, teiksim, varbūt es pārspīlēju, nejēdzības, mēs kārtējā sesijā varam atgriezties, jo mums vēl ne viena vien sesija būs šajā gadā. Un šeit arī kaut kādas varbūt niansītes, tad izmainīs. Bet pagaidām varbūt pieņemt un izvirzīt jautājumu tieši tā - izstrādāt. Lai pēc Augstākās Padomes nebūtu nekādas iespējas mainīt. Deputāti piekrīt?

Nu Augstākās Padomes starplaikā darbojas Prezidijs, tas jau turpmāk. Ja mēs runājam par nākošo, par tālāku perspektīvu, pēc vēlēšanām, ja tad vienalga - vai mums būs kongress, vai mums būs tieši vēlēta Augstākā Padome, viņa būs patstāvīgi darbojošās, un tad, bez šaubām, nevajadzēs Prezidiju, bet ja šodien, bez šaubām, par katru jautājumu mēs nesauksim, es tā saprotu, vismaz sesiju, bet nu kaut kādas pilnvaras mēs deleģējam Prezidijam. Bet nu principā tālāk Augstākā Padome. Mēs jau pieņemam uz perspektīvu.

Strautmanis. Manuprāt, te nav jautājums, par ko varētu diskutēt, jo ir taču Konstitūcijā skaidri ierakstīts, ka sesiju starplaikā Augstākās Padomes funkcijas izpilda Augstākās Padomes Prezidijs. Tad līdz nākošajām vēlēšanām, pats par sevi saprotams, protams, ka visus tos jautājumus risinās Prezidijs. Nu un ja Prezidijam rodas kaut kādas šaubas, teiksim, nu negrib ņemt uz sevi atbildību, tad kārtējā sesijā to izvirzīt. Nu bet līdz... šīs padomes darbības mūžs, kā saka, vairs nav ilgs, bet tālāk, bez šaubām, Augstākajai Padomei...

Priekšsēdētājs. Pagaidām pilnīgi pareizi, kā biedrs Strautmanis teica, es arī centos tā, kā teica pagaidām Prezidijs. Ja vajadzīgs, izvirzīs uz sesiju. Tā kā es vēlreiz gribu atkārtot: mums jau šogad būs sesija, ne viena vien.

(Oherins?) 244. Cienījamie deputāti! Nekādā gadījumā negribot, jāsaka, samazināt ekoloģisko aspektu, jāsaka, lomu mūsu sabiedriskā dzīvē. Es lūgtu, pirms pieņemat lēmumu, apdomāt varbūt tādu variantu. Lieta tāda, ka Augstākajai Padomei un sesijai un arī nākošajam jaunievēlētajam orgānam tuvākā gada laikā, manuprāt, ārkārtīgi intensīvi jāstrādā likumdošanas jomā. Un visi mēs redzam, kā iet trīs dienas mūsu, jāsaka, pasākums, un visi ir aizņemti, juristi, speciālisti, visi ir aizņemti. Un tikai ar to, ka mēs, jāsaka, komiteju pakļausim, tieši padosim augstākam valsts varas orgānam republikā, vai ar to šī kvalitāte tiks nodrošināta. Ja tas būs tā, es momentāli savu vārdu, jāsaka, teicu - savu balsi par to, bet es baidos, ja pieredze šodien rāda, ka mēs uz šodienu, es to varu pilnīgi autoritatīvi apgalvot, vēl neesam izsmēluši pat tās iespējas, kādas mums ir šai komitejai Ministru Padomes lokā. Ja jūs uzskatiet, jāsaka, ka šis arguments nav vērā ņemams, nu ko, neiebildīsim, bet domāju, ka ir vērts par to padomāt. Varbūt tik tiešām vajadzēja šai sakarībā uzdot izstrādāt variantu, bet nepieņemt galīgo lēmumu. Tas ir mans priekšlikums.

Zemribo. Mēs šodien tikko pieņēmām grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijā un, ja jūs uzšķiriet to biezo grāmatiņu, attiecībā uz Konstitūciju, kur ir gari... 102.pantā... 102.panta 6.punktu pārcēlām tagad uz 97.pantu, tad tur ir ierakstīts, ka Augstākā Padome ievēl Latvijas PSR Tautas kontroles komiteju, Latvijas PSR Apkārtējās vides aizsardzības komiteju.

Priekšsēdētājs. Redziet, biedri, cik mums ir “gara” atmiņa par to, ko mēs šorīt lēmām, jau vakarā neatceramies. Nu tā diemžēl ir. Tā kā šeit es tikai domāju tā, ka ne jau Augstākā Padome vai Prezidijs strādās šīs komitejas vietā. Viņi tikai prasīs, kontrolēs un droši vien dos zināmas pilnvaras augstāk. Vienīgi šeit jau ir tas. Tā ka paldies, biedri Zemribo. Mums par nožēlošanu, man te tos jautājumus, kuri izskatīti, novāca, tā ka es nevaru paskatīties atpakaļ. Labi, ka jums viss sakrauts kaudzītē. Tātad par šo punktu nav ko debatēt.

Mucenieks. Otrajā punktā papildinājumu, grozījumu vairāk nav redakcijas komisijai.

Priekšsēdētājs. Deputātiem? Otrajā punktā. Deputātam Asarim ir.

Asaris. Man būtu priekšlikums obligāti atzīt par nepieciešamu šajā pašā punktā arī “nodrošināt pilsētu, apdzīvotu vietu harmonisku turpmāko attīstību un pieļauto disproporciju neatliekamu un mērķtiecīgu likvidāciju”. Bez tā šos uzdevumus mēs neveiksim.

Priekšsēdētājs. Nu tas to var rakstīt, bet tas ir... Deklarācija tāda. Tas neko tādu, viņš neko... tas ir vēlējums tāds, uz to mēs cenšamies, kā mērķis, tad jau tas ir preambulā jāieraksta... šis te, es domāju. Ka mēs nodrošinām labvēlīgu apdzīvojamo vidi, tad jau tas labāk iederas, manā skatījumā, preambulā iekšā.

Asaris. Nu bet tas ir minēts 2.punktā, lai likvidētu apkārtējās vides degradācijas cēloņus un sekas.

Priekšsēdētājs. Man iebildumu nav, bet viņš ir tāds, ierakstīt viņu var, bet viņš neko tādu... nu vēlējums, vēlējuma formā viņš ir. Kā deputāti domā? Ierakstīt? Nu ierakstīt! Lai mums tikai neiznāk no tā lēmuma... viņš izplūdis par daudz.

Deputātam Orlovam bija.

Orlovs. ? ???? ?? ?????? 3.5.

Mucenieks. “Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei”. Par 3.1. iebildumu nav.

Priekšsēdētājs. Deputātiem par 3.1.? Nav.

Mucenieks. 3.2. ir izteikts sekojošā redakcijā: “Līdz 1990.gada 1.jūnijam izstrādāt Latvijas PSR likumprojektu par dabas aizsardzību. Likumprojektā cita starpā paredzēt administratīvās un kriminālās atbildības pastiprināšanu par dabas aizsardzības likumu pārkāpumiem, strīdu izskatīšanas kārtību ar kaimiņu republikām, ja šie pārkāpumi aizskar citu subjektu tiesības. Ekoloģiskajai informācijai pilnīgu atklātumu un atbildību par šīs informācijas noklusēšanu, deformēšanu un izplatīšanas ierobežošanu. Racionālus un resursu taupošas dabas saimniecības ekonomiskā mehānisma izveidošanu, ieviešot diferencētas maksas par dabas resursiem, apdrošināšanu par ekoloģisko risku, kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, nodokļu sistēmas, soda sankcijas un tamlīdzīgi.”

Priekšsēdētājs. Ar vārdu sakot, mēs jau dodam konkrēti, kādā virzienā šim likumam ko vajadzētu saturēt, kādas normas, kādā virzienā strādāt, nevis vienkārši likumprojektu par dabas aizsardzību, bet jau ieskicējam zināmus tādus, nu galvenos, virzienus, tā varētu teikt.

Es domāju, ka tas ir pareizi un ka ne ar šo visu strādājot var rasties arī vēl citi kaut kādi momenti, ar to nav izsmelti visi, bet galvenie virzieni tomēr ir ieskicēti. Konkrētāks iznāk tas lēmums. Kā domā deputāti?

(No zāles jautājums: Šodien Konstitūcijā mēs pieņēmām, ka mēs esam pagaidām visaugstākais valsts varas orgāns. Tātad visu to, ko uzskaitīja biedrs Mucenieks, vai viņš var garantēt, ka rītdien neparādīsies jauna sadaļa šim. Un pēc tam būs pateikts, bet šeit nav ierakstīts.)

Priekšsēdētājs. Nē, tā kā es jau teicu, vairāk var būt. Šeit ir tas minimums, kuram jābūt. Es tā saprotu.

Mucenieks. Tā arī tas ir domāts, ka dotas galvenās ievirzes un tas ir nobeigts un tamlīdzīgi. Tātad nenogriežot, bet gan dodot tikai ievirzes, kā nepieciešams.

Priekšsēdētājs. Es to tā arī saprotu pirmajā lasījumā pat bez tā un tamlīdzīgi.

Mucenieks. Ļoti pareizi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

Mucenieks. 3.apakšpunktu mēs esam pārcēluši kā 2.3.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs. Jā, to mēs norunājām.

Mucenieks. 3.4.punkta 2.rindkopā teikuma vidū vārdus “resursu taupīgu bezatlikumu” nomainīt ar vārdiem “resursu mazietilpību”. Šī punkta pēdējā rindkopā aiz vārda “iekārtu” iestarpināt vārdus “projektēšanu un”, tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Pieņemams acīmredzot. Nav iebildumu? Nav.

Mucenieks. Par punktu 3.5. un 3.6. komisijai iebildumu nav.

Priekšsēdētājs. 3.5. ir. Lūdzu! ??????????.

(No zāles: ? ???? ????? ??????????. ? ????????? ???????????? ???????????? ?????? ???????????????????? ?????????, ? ?????, ? ????????? ????? ?????????, ??? ???? ????, ?? ????????? ?? ??????????? ?? 1990 ????, ?? ???? XIII ?????????. ? ????????? ?? ???????? ???: “???????? ????????????? ?????????? ??????????? ? ??? ? 1990 ???? ??????????? ??????????? ?? ???????????? ???????????? ?????? ????????????????, ???? ?? ??? ??????? ?????????? ??????????.”)

Mucenieks. Ir arī citos apakšpunktos tālākā lēmuma gaitā šis jautājums nav aizmirsts.

Priekšsēdētājs. ???????, ??? ???? ?????? ???-?? ?????? ???? ??? ? ???????, ??? ??? ? ?????, ???????. ??? ????? ??? ??????? ??????? ?????.

Orlovs. ???????? ????????! ???????? ??????????? ???????? ? ????????? ???? ???? ???????, ? ????? ? ???, ??? ??????????? ??????????? ?????????????? ?????????? ?????? ????????????????????? ?????????, ????? ????? 3.6. ?????????, ??? ???????? “?? 1990 ???? ?????????? ? ??????? ????????? ????????? ???”, ???????? ????? “??????? ????????? ??????????? ??? ??????? ???? ?? ?????????????? ??????????? ???? ???????”.

Priekšsēdētājs. ?????????, ???????, ???????????. ??? ??????????? ???. ? ???????? ??????? ???? ?????-?? ??????????

Kirejevs. ? ???? ?????? ?????????? ?? ?????? 3.5. ?????? ?????, ???????? “?????????? ????????????-???????????????? ???? ??? ??????? ?????????? ??????????????? ??????? ???????? ??????? ? ???????? ??????????? ????”. ?? ?????????? ?? ????????? ?????????? ??????? ? ?? ??????? ?????????? ????, ??????? ????????? ?? ?????????? ????? ??????????. ??????? ? ????????? ????? ????????: “? ?????????? ????????”.

Priekšsēdētājs. ???????, ?????????, ????? ????????? ?? ??????, ? ?????.

Salenieks. (?) 36.punkts. ... “kopā ar Lietuvas PSR Ministru Padomi...”, un šeit arī bija kopā ar Baltkrievijas PSR, mēs varam juridiski uzdot arī savai Ministru Padomei, bet mēs taču nevaram direktīvu uzdot kopā ar to Ministru Padomei, viņa var atgriezties, atrast ceļus, kādā veidā, bet nevaram mēs “uzdot kopā ar” direktīvā formā.

Priekšsēdētājs. Tas ir tā domāts, ka kopā, nevis kopā... nu paši mēs viņus nevaram izlemt.

Salenieks. Nu bet tad mēs nevaram rakstīt vārdu “uzdot” mūsu Latvijas PSR Ministru Padomei kopā ar Lietuvas Ministru Padomi, kā mēs varam uzdot kopā divām Ministru Padomēm.

Priekšsēdētājs. Kā jūs iesakāt?

Salenieks. Es ļoti atvainojos, es tieši tāpēc arī saku, ka ir uzdots divām Ministru Padomēm. Mūsu Augstākā Padome nav tiesīga uzdot divām Ministru Padomēm. Tikai mēs varam savai Ministru Padomei, vārds “kopā” nav pieņemams. Redakcijas komisijai ir jāatrod vārds formulējumam.

Mucenieks. Ir priekšlikums: darba procesā kopā ar juristiem atrediģēt.

Priekšsēdētājs. Nu, ar vārdu sakot, doma ir skaidra, varbūt tas formulējums juridiski nav īsti izdevies, un patiešām, mēs nevaram uzdot ne Lietuvas Ministru Padomei, ne Baltkrievijas, bet jārisina mūsu Ministru Padomei kopā tas tomēr ir jārisina. Tā kā šeit vajag paskatīties kopā ar juristiem, pakonsultēties, ir šeit krimināls vai nav. Lūdzu, vēl.

(No zāles: ??????????? ???????? ?????? ? ????????? ???????????, ?? ? ?????, ??? ?????? ????? ???????????? ?? ?? ???????????. ????? ?????????? ??????? ?????? ???????, ?????? ??????, ???? ?????? ???????? ???????, ? ????? ????? ?????-?? ???????????????????? ??????? ????? ?????????? ??????????, ????? ??????????? ? ???????????, ??????? ? ??????????????? ???????, ?????????? ? ??? ?????, ??? ????? ??????? ???????????? ???????, ??????? ?????????? ? ?????????? ??????? ? ???????? ?????. ?????, ?????????????? ????????? ????????)

Mucenieks. ? ???????, ??? ????? 3.2. ??????????, ???????????? ????? “Izstrādāt strīdus izskatīšanas kārtību ar kaimiņu republikām, ja šie pārkāpumi aizskāruši citu subjektu tiesības”, proti, mūsu tiesības tātad to paredz 32.punktā.

Priekšsēdētājs. 3.2. ir jau paredzēts. ??? ????????????? ? ?????? 3.2. ? ???????????, ??????? ?????? ????????.

Mucenieks. Par 3.7.punktu. Rindkopu “Izstrādāt pasākumus...” svītrot un to aizstāt ar tekstu: “Līdz 1991.gadam izstrādāt zinātnisko pamatojumu aizsargājamās teritorijas izveidošanai Ventspils un Talsu rajonu piekrastē lībiešu kultūrvēsturiskajā zonā. Līdz 1990.gada 1.jūnijam izstrādāt un nodot apspriešanai projektu likumam par kūrortu pilsētas statusa piešķiršanu Jūrmalai, Siguldai, Baldonei, Ogrei un citām perspektīvām kūrorta vietām. Līdz 1990.gada 1.februārim izstrādāt priekšlikumus lēmumam par aizsargājamās joslas paplašināšanu gar Rīgas jūras līci un Baltijas jūru. Līdz 1991.gada 1.janvārim izstrādāt Rīgas jūras līcim, kā arī kā īpaši nozīmīgam dabas objektam tā izmantošanas statusu un noteikt tā atsevišķus atveseļošanas un aizsardzības režīmu.”

Priekšsēdētājs. Kā deputāti domā? Piekrist? Piekrist, lūdzu.

Mucenieks. 3.8.punktu izteikt sekojošā redakcijā: “Līdz 1990.gada 1.janvārim noteikt konkrētus termiņus ekoloģiski bīstamo kravu transporta operāciju slēgšanai Ventspilī un citiem drošības pasākumiem Ventspilī. Kā arī veikt naftas un naftas produktu eksporta uzņēmumu komplekso rekonstrukciju līdz 1993.gadam. Uzstādīto noteikumu neizpildīšanas gadījumā attiecīgo ražotni vai transportu slēgt.” Te ir vietā arī pie šī punkta iestarpināt priekšlikumu, ko iesniedz biedrs Asaris, un arī to atbalsta mūsu prezidents. Lai ar 1990.gadu tiktu izslēgta ķīmiski bīstamu viegli uzliesmojošu un sprāgstošu vielu tranzītkravu pārvadāšana cauri Rīgai.

(No zāles: Vai drīkst provinces vietējās padomes deputāts izteikt priekšlikumu par Ventspili. Man ir priekšlikums, ierakstīt sekojošu tekstu: “Pieņemt zināšanai PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka biedra V.Guseva dotās garantijas...”)

Priekšsēdētājs. Pirmā vietnieka.

(No zāles: Pirmā vietnieka, jā. ...ka 1989.gada trešajā ceturksnī tiks pieņemts kopējs PSRS Ministru Padomes un Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums, kura izpilde nodrošinās iedzīvotāju drošību ekoloģiskās krīzes pārvarēšanā un izveidojušos sociālo disproporciju likvidēšanu Ventspils pilsētā.” Otrā rindkopa: “Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam 1989.gada ceturtajā ceturksnī noklausīties Latvijas PSR Ministru Padomes atskaiti par veikto darbu ekoloģiskās krīzes pārvarēšanā Ventspils pilsētā.” Divām daļām otrs variants: “noklausīties attiecīgu informāciju Augstākajā Padomē”, kaut gan es domāju, ka Augstākā Padome būs pārslogota ar likumdošanas jautājumiem.)

Priekšsēdētājs. Nu var piekrist, nu bet to.

(No zāles: Šajā punktā ar to vajag sākt un, ja vajag konkrēti, tad Augstākās Padomes Prezidijs ir ignorējis un nav informējis Augstākās Padomes sesiju par pilsētas padomes sesijas 29.marta lēmumu, kurā tā griezās pie Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijas: “atbalstīt Ventspils pilsētas prasību par stingras iedarbības indīgo un ķīmisko kravu pārkraušanas pārtraukšanu caur Ventspils ostas rūpnīcu”, tad es lieku priekšā, tas ir viens formulējums, konkrēti par ķīmiju. Otrs variants ir sekojošs: “Uzdot republikas Ministru Padomei nodrošināt kompleksu ekoloģiskās krīzes pārvarēšanas kompleksās programmas izstrādāšanu, realizēšanu Ventspils pilsētā.” Tālāk rindkopa: “Pieņemt zināšanai, ka Latvijas PSR Ministru Padomes Prezidijs ar 1989.gada 26.jūlija lēmumu ir noteicis, ka ar 1990.gada 1.janvāri ir jāpārtrauc nitrilskābes eksports caur Ventspils ostas rūpnīcu, bet amonjaka eksports ar 1991.gada 1.janvāri.” Lūk, tādi varianti, ko es, provinces deputāts, piedāvāju.)

(No zāles: Es esmu par pirmo, tātad es domāju, ka viņi viens otram pretī nerunā.)

Priekšsēdētājs. Nē, nerunā, bet mums ir.

(No zāles: Es lieku priekšā: pirmkārt, vajag obligāti iefiksēt, lai būtu oficiālā lēmumā “pieņemt zināšanai biedra Guseva...” to, ko viņš mums te solīja, tas ir pirmais un obligāts. Un otrais - es piedāvāju to variantu, ko nolasīju, ka “jāizstrādā, jārealizē kompleksā programma Ministru Padomei” un “pieņemt zināšanai...”, ka viņa noteikusi šādu te termiņu, lai aizvāktu no Ventspils nitrilskābes akrilu un amonjaku.)

Priekšsēdētājs. Skaidrs. Nu, vārdu sakot, principā tas ir tas pats, ir pateikts šeit, varbūt ir mazliet precīzāk noformulēti, tā ka varbūt komisija, ja neiebilstu, var pieņemt to priekšlikumu un atrediģēt. Nav iebildumu? Labi, tiek pieņemts. Kā par Olaini paliek? Šinī 3.8.punktā ir arī Olaine.

Mucenieks. Pārējais paliek kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Nu labi, tad sadalīsim... tad Olaini atsevišķā punktā - 3.9. vai kāds tas būs... tā numerācija. Acīmredzot tā mums ir jādara.

Mucenieks. Olaine atsevišķā punktā, atstājot Rīgas pilsētu.

Priekšsēdētājs. Jā. Nu vēl šajā punktā atsevišķā apakšpunktā.

Mucenieks. Jā. Par Olaini mums ir arī atsevišķs 3.8. Tā 3.8.punkta otro daļu, kas attiecas uz Olaini, izteikt sekojošā redakcijā kā atsevišķu punktu: “Nodrošināt apkārtējās vides uzlabošanas programmas izpildi Olainē, pārtraukt jaunu rūpniecības objektu celtniecību, uzstādīt efektīgas attīrīšanas toksisko atkritumu utilizācijai un vides kontroles iekārtas. Uzskatīt par lietderīgu vienreizējās lietošanas šļircu ceha būvniecību ražošanas apvienībā “Latbiofarm”, paredzot tam papildu celtniecības jaudas.”

Priekšsēdētājs. Kā deputāti domā? Piekrist? Komisijai piekrītam.

Mucenieks. Lūdzu 3.9.

Priekšsēdētājs. Varbūt par 3.8. vēl ir?

Kalnciems. Lūdzu, Jan Janovič, man ir piebilde. Šeit būtu svarīgi: 325.lēmuma realizācija, kas attiecas viss uz Olaini, ir uzdota veikt “Himstroi” 42. spēkiem. Ir lūgums vienreizējo šļircu ražošanu neuzdot... izņemot “Himstroi”... tas ir citai celtniecības organizācijai jāveic, tā ir kategoriska mūsu deputātu prasība. Tā nav ierakstīts.

Mucenieks. Paredzot tam papildu celtniecības jaudas. (Balsis zālē.)

Kalnciems. Tās celtniecības jaudas lai nebūtu “Himstroi”, jo “Himstroi” nav tādu jaudu, biedri Lancer. Jūs ne sliktāk kā es to zinu. Šādu jaudu “Himstroi” nav, 4,5 miljoni ir “Himstroi” jauda.

Priekšsēdētājs. Nu es domāju, ka šeit ir jāpietiek. Lūdzu, Rīgas rajona izpildkomiteja, tieciet ar Ministru Padomi galā, un šeit mēs, deputāti, laikam neizlemsim. Principā te ir jautājums. Viņi saka, ka tas ņemts vērā, jūs sakiet, ka nav. Satiecieties un sarunājiet. Bet principā ieraksts principiāls paliek tāpat. Nav iebildumu pret to?

Mucenieks. 3.9.punkts izteikts sekojošā redakcijā: “Jūrmalas pilsētā noteikt prioritāti dabas savdabības genofonda un rekreatīvo resursu aizsardzībai, kā arī vides kvalitātes uzlabošanai. Jūrmalas tālāko attīstību īstenot tādos apjomos, kas atbilst tās ekoloģiski pieļaujamai ietilpībai. Nekavējoties sākt visu kūrortpilsētas specifikai neatbilstošu ražotņu un rūpniecības rakstura noliktavu pārcelšanu ārpus pilsētas teritorijas. Ministru Padomei šajā darba jomā iesniegt konkrētu programmu.”

Priekšsēdētājs. Kā deputāti domā? Piekrist? Par 3.9. deputātiem ir vēl kaut kas? Nav.

Mucenieks. 3.10.punktu izteikt šādā redakcijā: “Līdz 1990.gada 1.janvārim pārtraukt Slokas celulozes un papīra rūpnīcā celulozes ražošanu.”

Priekšsēdētājs. Tā. Piekrist tam var un visus piespiest, bet šeit kaut kā ir jāmeklē vai jādod kaut vai uzdevums vai kas, jo mums jāmeklē celuloze kaut kur ir. Lai mēs varētu... Nu labi, mēs celulozi pārtrauksim vārīt un ko tālāk darīsim? Kaut kam ir jādod uzdevums to celulozi kaut kur meklēt. Nu ir Ministru Padome, lai domā, mēs varam tā šeit nekonkretizēt, vai ne. Varam tā pieiet. Kā Ministru Padome domā par to?

Ramāns. 1990.gadā nebija paredzēta celulozes ražošana, kā mēs to jau norunājām pagājušā gada sesijā. Diemžēl pagājušajā nedēļā, izskatot šo jautājumu pie PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja biedra Masļukova, atteica mums celulozi iedot no citurienes.

Priekšsēdētājs. Nu jādomā, jāmeklē, bet ar celulozes vārīšanu es domāju, ka mēs saprotam visi, ka celulozes vārīšana Jūrmalā, bez šaubām, ir jābeidz, bet lai mēs nepaliekam ar 1.janvāri bez papīra. Mēs tagad nevaram, ir tādi periodi, kad nevaram iedot vairumtirdzniecībā nevienu eksemplāru avīžu, bet, ja mēs negādāsim savlaicīgi par celulozi, mēs nenodrošināsim arī tiem, kas ir parakstījušies uz laikrakstiem. Tā ka par to jādomā ir, nu es pret to neiebilstu, es tikai varbūt šeit atgādinātu tādu punktu Ministru Padomes adresē vai Valsts plāna personā vai kā, es nezinu. Lai gan smagi, lai domā par celulozi.

Mucenieks. Punktu 3.11. izteikt sekojošā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Mēs to celulozi atstājam tā vienkārši, pat nerunājam par celulozi. Labi, darba kārtībā tas jautājums tiks risināts. Celuloze mums jāmeklē kaut kur citur. Biedri Cīruli, lūdzu.

Cīrulis.

Es ļoti atvainojos, tas varētu būt kā atsevišķs punkts, bet, tā kā šobrīd sākās šī saruna, es domāju, ka varbūt lietderīgi šo ideju pateikt, jo pašlaik... un es iekļauju šajā pašā 3.punktā, kā tas ir numurējams, varbūt kā atsevišķs punkts tāds: “Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei izveidot darba grupu, kas līdz 1990.gada 1.janvārim izstrādātu komplekso programmu par otrreizējo izejvielu savākšanu un pārstrādes organizēšanu, izgāztuves samazināšanu un rosināt kooperatīvo darbību šajā virzienā.” Es gribēju pateikt to, ka žurnālistiskajā darbībā mēs jau esam sen mēģinājuši popularizēt šo ideju, esam salīdzinājuši ar ārzemju pieredzi, mēs ieaugam mēslos, mēs drīz vairs nevarēsim staigāt pa mežu, visur konservu bundžas, stikli un viss kaut kas tamlīdzīgs, tai pašā laikā mēs iznīcinām, sapūdējam makulatūru un savā laikā, kad “Cīņā” mēs šo jautājumu risinājām, tad arī no Slokas bija tāda ierosme, ka Slokā varētu pat, teiksim, izskatīt jautājumu par makulatūras pārstrādāšanu, pie kam daži apgalvoja, ka šinī gadījumā pat tas nebūtu kaitīgi. Es nedomāju, ka šinī gadījumā vajadzētu to darīt Slokā, bet, manuprāt, ja mēs esam republikas saimnieki, tad man jādomā, pirmkārt, lai šī republika būtu tīrāka, otrām kārtām jādomā...

Priekšsēdētājs. Jā, biedri Cīruli, skaidra jūsu doma. Viņa ir visnotaļ atbalstāma, kā viņu noformulēt? Tā kā trešais punkts nav jāraksta - uzdot Ministru Padomei, 3.punkts - tas viss tiek uzdots Ministru Padomei, tā ka tur tikai noformulēt. Lūdzu.

Ozoliņš. Cik man zināms, tad katru kvartālu 240 tonnas makulatūras izved uz Itāliju. Varbūt varam pārstrādāt tepat?

Priekšsēdētājs. Uz ārzemēm par valūtu eksportējam, par valūtu mēs kaut ko pērkam, ne jau to valūtu zeķē krājam, bet, ja rezerves ir, tad acīmredzot nu kaut kur viņu pie kaut kāda apakšpunkta var - vai nu pie šī vai nu kaut kur, vai pie Slokas. Lūdzu, biedri Narkevic, kas jums bija.

Narkevics.

Lūdzu neatspoguļot lēmumā neko par makulatūru, jo pašreiz, tā kā makulatūra ir licencēta un mēs nezinām, kāds būs stāvoklis uz licencēm rīt, un es teikšu tā, ka vienu gadu ir pārpilnība, otrā brīdī ir ass deficīts. Kā būs rīt, to pat nav iespējams pateikt. Lemt par makulatūru - tas nebūtu lietderīgi.

Priekšsēdētājs. Nu galu galā nav jāraksta šeit iekšā tanī lēmumā, bet nu prātā jāpatur. Bet ir maksimāli jāizmanto šī iespēja, šajā ziņā es biedra Cīruļa priekšlikumu atbalstu. Es domāju, ka pārējie deputāti arī tādās pašās domās ir. Tā, tad labi, tātad ar 9.cauri.

Mucenieks. Punktu 3.11. izteikt sekojošā redakcijā: “Līdz 1990.gada 1.janvārim izstrādāt konkrētus priekšlikumus republikā radušos kaitīgo atkritumu pārstrādāšanai un atrisināt jautājumu par neutilizējamo toksisko un radioaktīvo atkritumu ekoloģiski drošu uzglabāšanu.”

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

Mucenieks. Punktā 3.12. priekšpēdējo vārdu “tehnoloģijas” svītrot un pēdējo teikumu papildināt ar vārdiem “līdz 1993.gadam”.

Priekšsēdētājs. Tas bija par ūdens atkārtotu izmantošanu. Jā, par 12., tieši par 12.

Oherins.

Cienījamie deputāti, domāju, ka šajā tekstā 12.punktā ir ārkārtīgi šauri panākt, lai rūpniecības uzņēmumos ierīkotu lokālas attīrīšanas iekārtas, es domāju, ka jāraksta ir vārds “visos tautsaimniecības objektos”, transporta uzņēmumi, kuros ir ne mazāka šāda attīrīšana, ir tautsaimniecības uzņēmumi, bet ne rūpniecības.

Priekšsēdētājs. Visā tautsaimniecības nozarē, pareizi. Es domāju, ka biedra Oherina priekšlikums ir pareizs. Neiebilstat? Par 3.12. nav vairāk? Nē.

Mucenieks. Par 3.13. redakcijas komisijai papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Deputātiem arī nav.

Mucenieks. Par 3.14. Priekšpēdējo vārdu “žurnāli” svītrot un aizstāt ar vārdiem “preses izdevumu”.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot plašāk, lai nav tur noreglamentēts, ka tikai žurnāli.

Mucenieks. Par 3.15. komisijai priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Un deputātiem?

Mucenieks. Kopumā par 3.punktu ir priekšlikums - papildināt 3.punktu ar virkni apakšpunktiem. Atļaujiet man ar tiem iepazīstināt.

“a) Līdz 1990.gada 1.janvārim izstrādāt diferencētu cenrādi lauksaimniecības produktiem, nosakot ekonomiskas priekšrocības ekoloģiski tīrai produkcijai. Nodrošināt tirgū un kooperatīvajā tirdzniecībā realizējamo lauksaimniecības produktu ķīmisko, radioaktīvo un bakterioloģisko kontroli un šo produktu realizētājiem uzlikt par pienākumu ar sertifikātiem informēt pircējus par kontroles rezultātiem.”

Priekšsēdētājs. Tā acīmredzot, ka pašu punktu, varbūt kura nav, bet kāpēc mēs tā, ja vēl ir cipara indeksācija, uzreiz mēs pārejam uz alfabētu. Ja jau mēs uzreiz tā ejam, lai būtu vienveidīgi.

Mucenieks. Varam rakstīt 3.16.

Priekšsēdētājs. Tātad no alfabēta atkāpjamies un ejam cipara indefikācijā. Par pašu punktu tas ir formāli, bet par saturu. Piekrist? Jā.

Mucenieks. 3.17. Nodrošināt ūdens baseina piekrastes joslai efektīvu aizsardzību, pārtraukt mazo upju iztaisnošanu, pārtraukt celtniecības darbu upju palienēs, senlejās un to krastos. Šajā nolūkā izstrādāt jaunu likumu par ūdens baseinu aizsargjoslām. Meliorācijas un citos vides pārveides projektos iekļaut ainavu kopšanas un bojāto teritoriju renaturalizācijas pasākumus. Pabeigt visu izmantoto grants karjeru rekultivāciju līdz 1993.gadam. Nu laikam pareizs punkts. Nepareizs? Nu lūdzu, biedri Ozoliņ.

Ozoliņš. Celtniecību upju palienēs, arī meliorāciju, celtniecību un meliorāciju. Tāpēc vēl jo daudzās vietās, arī līdz upes krastiem, un rok grāvjus.

Priekšsēdētājs. Nu un daudzas upes ir iztaisnotas un palikušas par novadgrāvjiem. Nav iebildumu. Nav iebildumu? (Balsis zālē.)

(No zāles: Nu vai var aizliegt Meliorācijas institūtam pilnīgi, nu ja kāds gabaliņš paliek.)

Oherins. Iet runa par pļavām, un, ja kāds gabaliņš paliek, tad to netaisnos.

Priekšsēdētājs. Nu principā mums tāds uzdevums ir jāizvirza, jo daudzas ainavas mēs esam sabojājuši ar to upīšu iztaisnošanu, novadgrāvju, tādu meliorācijas grāvju pārtaisīšanu.

Es domāju, ka tas ir iespējams.

Atgriežoties pie iepriekšējā, es gribu vērst uzmanību uz to - par sertifikātu izdošanu no kontrolējošo orgānu puses. Tas nevar būt, visā pasaules praksē šodien pastāv, ka produkcijas ražotājs garantē produkcijas kvalitāti. Piemērojot attiecīgu sertifikātu. Produkcijas pircēji - saņēmēji līdz ar to garantē. Kontrolējošie orgāni darīs savu darbu.

Mucenieks. Šeit tā arī rakstīts: “Šo produktu realizētājiem uzlikt par pienākumu ar sertifikātu informēt pircējus.”

Priekšsēdētājs. Te ir otrādi - ražotājiem.

(Debates zālē: Realizētājs šinī gadījumā ir starpnieks. Ražotājiem.)

Salputra. Iet runa par kooperatīvo un tirgū realizēto produkciju, ko individuālie realizē. Ir runa par to produkcijas apjomu.

Priekšsēdētājs. Nu tā, kā ir pareizi, es jau sajuku.

Salputra. Bet īpašniekiem vajag informēt pircēju, jābūt oficiālam sertifikātam, kāda ir viņa produkcijas kvalitāte.

Priekšsēdētājs. Tā kā ir pareizi - ražotājam vai realizētājam. Es domāju, ka ražotājam. (Skan balsis.)

Jā, bet tātad jāgādā par to sertifikātu ražotājam.

(No zāles: Ražotājs nodod realizētājam ar sertifikātu.)

Priekšsēdētājs. Jā, tā. (Zālē troksnis.)

Strautiņš. Cienījamie deputāti, nestrīdēsimies. Es varu šinī jautājumā sniegt mazu informāciju.

Mēs kopā ar Standartu komiteju esam noorganizējuši laboratoriju šādu sertifikātu un analīžu izstrādei un izsniegšanai. Ar šiem sertifikātiem tiks apgādāti gan kolhozi, gan individuālie ražotāji pēc līguma noslēgšanas par ekoloģiski tīru produktu piegādi. Jautājums jau ir risināts, ir valūta, ir telpas, notiek remonts un ar 1990.gadu ražu saņemsim šādus sertifikātus.

Priekšsēdētājs. Sertifikāti ir principiāls jautājums.

Strautiņš.

Principā vajadzētu sertifikātu dot ražotājam. Jāizdara zemes analīze un ne tikai produkta analīze. Bet vai mēs spēsim gada laikā atveseļot zemi, par to es vēl neesmu pārliecināts.

Priekšsēdētājs. Nē, nu tas ir cits jautājums, bet principā par to jau Salputra arī saka: nevis realizētājam, bet ražotājam.

Strautiņš. Ražotājam, nododot savu produkciju tirdzniecības organizācijai jeb tirgum, jāuzrāda sertifikāts.

Priekšsēdētājs. Pareizi, nu skaidrs. Biedri Misān, neievediet neskaidrību jau skaidrā jautājumā. Ja jūs par šito pašu.

(Balss zālē).

Bet mēs pienācām pie tā, no kā es brīdināju. Bija skaidrs, kļuva neskaidrs.

Biedrs Strautiņš vēlreiz skaidros.

Strautiņš. Cienījamie biedri, nenoliedzami, ka visos veikalos un visos tīklos nebūs tāpat kā visā pasaulē ekoloģiski tīra produkcija. Būs atsevišķi uzņēmumi un veikali, kas pārdos par dārgākām cenām tārpainus ābolus, bet ekoloģiski tīrus un ķīmiski neapstrādātus ābolus. Ne velti Francijā uzvarēja lozungs - “no ābola izbāž galvu tārpiņš un saka, ja izdzīvoju es, izdzīvos arī cilvēks”. (Zālē rosība.)

Priekšsēdētājs. Nu es domāju, vai vērts mums te tālāk strīdēties, tomēr laikam par to sertifikātu ir jāgādā ražotājam. Pirmām kārtām viņam ir jāražo kvalitatīva prece, tad tirgotājs pārdos, ja tā prece būs saražota kvalitatīva. Jūs nepiekrītat?

Ozoliņš. Mēs esam spiesti pašreiz tomēr vismaz zināt tās radiācijas spēku vai kvalitāti, ko mēs pērkam Centrālajā tirgū. Bumbierus, no dienvidiem ievestos, plūmes, ko neražo mūsu ražotājs, un visu pārējo. Es to pieprasu tāpēc, ka es zinu, cik tas ir nopietni. Varbūt deputāti neaptver to, cik tas ir nopietni - apēst vienu radioaktīvu ķirsi. Kur pussabrukšanas periods viņam ir 50 gadi. Tas ir, kad cilvēks nomirs, viņam zarnā vēl pukstēs atoms. Kāpēc nevar tiešām dot tam pārdevējam zīmi, uz kuras uzrakstīts “brīvs no radiācijas”.

Priekšsēdētājs. Nē, nu pareizi, par to, lai viņš tirgotos, viņam pašam ir jāgādā. Lai viņam pašam jāgādā, kāpēc tirdzniecībai par to jāgādā? Nelaist vienkārši uz tirgu, ja nav tāda sertifikāta. Nelaiž uz tirgu vispār, ja es pareizi saprotu. Jo šeit principā, vai tirdzniecības organizācijai tas sertifikāts ir jāgādā, vai ražotājam. Tomēr...

Mucenieks. Priekšlikums par 3.18.: “izstrādāt ekoloģiski pamatotus”...

Priekšsēdētājs. Mēs vēl neesam beiguši apspriest, lūdzu.

Mucenieks. “Izstrādāt ekoloģiski pamatotus smilšu un grants ieguves pieļaujamos izstrādes apjomus un tehnoloģiju noteiktā ūdens baseinu atradnēm.”

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Ir iebildumi.

Ozoliņš. Kategoriski iebilstu. Mēs norunājām pavisam citā redakcijas komisijā, kurā es piedalījos, par ūdens baseiniem. Bija runa, ka pilnīgi pārtraukt upēs un pārtraukt pielaides tikai zināmu laiku, kamēr atrod iespēju, vismaz līdz jaunam gadam. Jo iepriekšējā jau bija pieņemts tāds lēmums, ka pārtraukt upēs ņemt. Jo Lielupes krasti iebrūk, Buļļupes 12 m dziļi, un iebruks attīrīšanas iekārtas, ko būvē. Komisija, es nezinu, kā tas ir iznācis, atkal pašreiz nolasa citu variantu.

Mucenieks. Redakcijas komisija atrada par neiespējamu noformulēt tādā veidā, kā ierosināja biedrs Ozoliņš.

Ozoliņš. Būs katastrofa. Es brīdinu, ir jau katastrofa.

Mucenieks. To prasa arī tautsaimniecības intereses.

Priekšsēdētājs. Jūs runājiet tā, lai tur arī dzird.

Mucenieks. Tātad redakcijas komisija par Ministru Padomes darbiniekiem un tautas saimniecību vadītājiem, kas piedalījās redakcijas komisijā, atrada par iespējamu ierakstīt šādā formulējumā, jo pašreiz nevar viennozīmīgi uz konkrētu dienu, kaut arī tas būtu uz gada pēdējo dienu, aizslēgt visas grants un smilts ieguves karjerus.

Ozoliņš. Tomēr norādiet konkrētu termiņu.

Priekšsēdētājs. Nu ja nevar, nu prasīt neiespējamo arī mēs nevaram. (Balsis no zāles.)

Mucenieks. Nav iebildumu.

Ozoliņš. Es brīdinu par ekoloģisku katastrofu šinī te jomā.

Priekšsēdētājs. Nu vajag acīmredzot saprāta robežās rīkoties un skatīties uz vietām, bet vai mēs varam tieši šodien nosaukt datumu, ka no tāda...

Ozoliņš. Pusgadu var nosaukt. Jūs saprotiet, cik tas ir nopietni, kad iebrūk krasti. Pārdod zemi. Suverēnās Latvijas zemi pārdod resoriem.

Priekšsēdētājs. Nu jārisina šeit katrā konkrētā gadījumā, un tādu kopēju recepti mēs nevaram dot. Principā vispār, bez šaubām, šis punkts ir ierakstīts, bet datumu konkrēti nosaukt acīmredzot...

Janovskis. 1.jūlijs ir reāls. Tur tiešām ar šo jautājumu vienkārši jātiek skaidrībā: kur varam, kur nevaram ņemt smilti un granti, kur ekoloģiski ir atļauts, kur nav.

Priekšsēdētājs. Ja 1.jūlijs reāls, lūdzu.

(Balsis zālē: Labi, rakstām pirmo jūliju.)

Mucenieks. Tātad rakstām: “no 1990.gada 1.jūlija pārtraukt grants, smilts un māla ieguvi upju baseinos”.

(Balsis zālē: Ir nofiksēts.)

Ozoliņš. Mazu paskaidrojumu... smilšu ņemšana nodara upei neatgriezenisku ļaunumu, jo upe zaudē pašattīrīšanās spējas. Un, ja Slokas mēsli neattīrās, tad tāpēc ir maksimāli izsmelta Lielupē smilts un iznīcinātas visas seklās vietas, kur attīrījās un kur kā caur filtru gāja šie mēsli cauri.

(No zāles. Tātad: kurās vietās drīkst ņemt, kurās nedrīkst. Jāizdara inventarizācija. Upes arī ir jāattīra.)

Mucenieks. Redakcijas komisija ir nofiksējusi biedra Janovska priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Tas ir: izstrādāt priekšlikumus vai iztaisīt inventarizāciju? Jūs sakiet - līdz 1.jūlijam?

(Balsis zālē: Līdz 1990.gada 1.jūlijam izdarīt to, kas tur ir teikts.)

Priekšsēdētājs. Kas tur ir teikts? Jūs sapratāt?

Mucenieks. Sapratu.

Priekšsēdētājs. Tad nolasiet, kā jūs sapratāt.

Mucenieks. “Līdz 1990.gada 1.jūlijam izstrādāt ekoloģiski pamatotu smilšu, grants un māla ieguves pieļaujamos izstrādes apjomus un tehnoloģijas noteiktām ūdens baseina izstrādēm.”

Priekšsēdētājs. Nu pareizi, tagad piekrītat. Piekrīt.

Mucenieks. “3.19. Nekavējoties veikt visenerģiskākos pasākumus, lai panāktu Rīgas pilsētas centrālo attīrīšanas iekārtu nodošanu ekspluatācijā plānotajos termiņos, un nodrošināt nepieciešamo valūtas līdzekļu izdalīšanu šī uzdevuma kvalitatīvai izpildei. Likvidēt disproporciju starp attīrīšanas iekārtu un ar to saistīto citu būvniecības objektu tempiem.”

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav.

Mucenieks. “3.20. Līdz 1990.gada 1.jūlijam izstrādāt kārtību, kādā gar autoceļiem un dzelzceļu joslām izdalāmas sanitārās aizsardzības zonas, kur aizliegta dzīvojamo ēku celtniecība un ierobežojama uzturā izmantojamo produktu ieguve.

Līdz 1992.gadam nodrošināt autotransporta apgādi ar neetilēto benzīnu, izveidot laboratoriju degvielas kvalitātes kontrolei.”

Priekšsēdētājs. Tā, jautājums par neetilēto benzīnu, tas ir reāls? Mums benzīna vispār trūkst, bet mēs runājam, ka mums vajag neetilētu. Lūdzu.

Djačkovs. Izmantojot gadījumu, kad šeit ir biedrs Gusevs, es viņam uzdevu šo jautājumu, un viņš deva piekrišanu šo jautājumu izskatīt. Es domāju, ka mums ir jāpanāk republikai benzīna un dīzeļdegvielas piegāde, jo mēs strādājam Tjumeņā, attīstām naftas kompleksu un mums ir pilnīgas tiesības uz šo degvielu.

Priekšsēdētājs. Tiesības ir, bet vai mums dos.

Djačkovs. Jāpanāk ir.

Priekšsēdētājs. Es neesmu pretī, bet vai tas ir reāli. (Balsis zālē.)

Ja tas ir reāls, kaut vai teorētiski reāls, tad tas mums ir jāizlemj.

Lūdzu, biedri Djačkov, vai reāli vai nereāli? Īsi un skaidri.

Djačkovs. ????????????? – 92 ?????? ???????? ??????????????? ? ???????? ?? ???????. ? ??? ????? 92 ??????? ???????????????? ???. ???????? ??? ?????????? ??? ???, ? ?? ??????????. ??????????? – ????????? ????, ????? ?????????-??????????? ????? “????????”, ? ??????????? ? ????????? ??????????? ????? ????????????? ???? ?????, ??????? ?????? ?????????? ? ???, ? ???????? ??? ???????????? ???????????? ?????, ??????? ???????? ????? ????? ?????????? ??????????????, ?? ????, ??? ????? ??????????????? ??????. ??????????? ????.

Priekšsēdētājs. ??????, ??? ?????????.

Mucenieks. Tā 4.punktu izteikt sekojošā redakcijā: “Uzdot Latvijas...

Priekšsēdētājs. Pagaidiet. Nav vairāk par 3.punktu nekā? Biedram Asarim ir ko teikt.

Asaris. Man ir priekšlikums - pie 3.punkta vēl pierakstīt tādu, ka “Ministru Padomei nodrošināt pēc 1981.gada pieņemto Vissavienības lēmumu atcelšanu, jaunu rūpniecības un zinātniskās pētniecības objektu būvniecību un esošās paplašināšanu Rīgā un Daugavpilī”. Mēs zinām, ka valdība jau ir iesniegusi PSRS valdībai priekšlikumu par 15 šādu rūpnīcu būves atcelšanu, pagaidām it kā pozitīvs lēmums būtu par 6. Es domāju, ka būtu ļoti labi, ja mēs šeit vēl to nofiksētu.

Priekšsēdētājs. Nu viņš iesniegts ir, kā nu...

Mucenieks. Labi, nav iebildumu. Tas priekšlikums arī. (Sarunas zālē.)

Priekšsēdētājs. Principā var piekrist. 6 pagaidām no 15, jācīnās tālāk.

Mucenieks. Bija iekļauts, tikai tālākā numerācijā. Paldies.

Varnas. Priekšsēdētāj, atļaujiet atgriezties pie 3.10.punkta. Man nav skaidrs, kāpēc no pirmās redakcijas tika izņemta frāze par Slokas rūpnīcas pārprofilēšanu 13.piecgadē. Tādu lēmumu ir pieņēmusi Jūrmalas IK. Ja mēs to neatstāsim, Sloka turpinās ražot papīru pašreizējā tehnoloģiskajā līmenī uz ievestās celulozes bāzes un turpinās piesārņot apkārtējo vidi.

Mucenieks. Jautājumā par Sloku mēs pieņēmām konkrētu lēmumu, kad pārtraukt ražošanu.

Varnas. Pieņēmām tikai par celulozi.

Mucenieks. Dabīgi, ja celulozes nebūs, tad neražos. Pats par sevi saprotams.

Priekšsēdētājs. Ne nu papīru tad ražos. Bet ko tad darīs? Bet ko tad darīs kolektīvs? Tad jāpārprofilē. Jādomā.

Varnas. Es tomēr lūdzu atstāt iepriekšējā redakcijā.

Mucenieks. Nē, tas ir ierakstīts, mēs jau runājām, mēs varam atgriezties pie tā punkta. Taču visi pieņēma konkrētā redakcijā, kā ar šī gada pēdējo dienu pārtrauc darbu uz celulozes bāzes.

Varnas. Bet tā ir celuloze, saprotiet. Ja Ministru Padome atradīs līdzekļus, kur atrast celulozi, fabrika turpinās ražot papīru.

Mucenieks. Nu acīmredzot...

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Man ir lūgums. Tas ir rupji teikts, bet negulēsim tomēr, kad mēs runājam par konkrētu punktu, vajag uzreiz reaģēt, ja mēs tagad sāksim atgriezties pie katra punkta atpakaļ, jūs piedodiet, ka es tā rupji uzvedos, bet, ja mēs esam pārgājuši pāri, tad mēs sāksim atkal visu no gala.

Varnas. Tas ir būtisks.

Priekšsēdētājs. Nu būtisks, jā, bet kāpēc jūs klusējāt, kad gāja runa par Sloku, speciāli izdalīja apakšpunktu. Labi, izņēmuma kārtā.

Ramāns. Ir ziņa par Sloku. Tātad piekrītot pieņemtajam lēmumam par 55 tūkst. šobrīd ražojamās celulozes ražošanas pārtraukšanu un apsolot, ka tiks darīts viss, lai šo celulozi mēģinātu dabūt no ārpuses, tai pat reizē mums visiem ir jāsaprot: ja iznāktu sliktākais variants un mēs to celulozi nedabūsim, tad Slokā mēs nevarēsim ražot 114 tūkst. tonnu papīra. Tas ir 37 tūkst. dažādu ietinamo papīru automātiem, ko mēs izmantojam dažādu pārtikas produktu fasēšanai, 3,4 tūkst. dažādu biļešu papīru, 27,8 tūkst. tonnu perfokaršu papīru - mēs esam vienīgie ražotāji Savienībā - un 43 tūkst. dažādu citu veidu ietinamā papīra. Tas nozīmē, ka mums samazināsies arī papīra daudzums par 114 tūkst. tonnām. Tas ir vispesimistiskākais gadījums, kurš mums visiem ir jāzina. (Zālē sarunas.)

Bresis. Tas ir principiāls jautājums. Augstākajai Padomei jāuzņemas atbildība par visu to.

Priekšsēdētājs. Bez šaubām. Nu tad tā, griezīsimies atpakaļ un sāksim par katru punktu? (Nē.)

Nu, ja mēs to punktu apstiprinājām un biedrs Ramāns teica, kādu izeju meklēsim, tad meklēsim tādu izeju un nav vairs, ko griezties atpakaļ, tā mēs varam pie katra punkta. Tagad mēs atcerēsimies, ka tur smiltis, mālus, varbūt vēl kaļķi, un vēl kaut kas nav ierakstīts, un tā mēs varam bezgalīgi. Vai kaut kādas dūņas ņemt ārā.

Es domāju atstāt, kā mēs nolēmām, jo jāstrādā tā kā tā būs, bez papīra dzīvot nevar, jāmeklē citas izejas, kur viņu dabūt, jāmeklē arī, ko darīt ar Slokas kombināta kolektīvu. Jo tur tomēr ir darba kolektīvs, ko viņš darīs. Tā kā par pārprofilēšanu arī jādomā. Es nezinu, Jūrmalas IK lēmumu ir pieņēmusi par slēgšanu, bet ko tālāk darīt vai ir domājusi, vai ne, es nezinu. Tā kā tas arī ir jautājums.

Nu bet mēs šodien to neizskatām speciāli. Es tikai kā piemēru ilustrēju. Tāpēc par 3.punktu vēl kas ir? Nav. Ceturtais.

Mucenieks. 4.punktu izteikt sekojošā redakcijā: “Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam sagatavot un nosūtīt PSRS Ministru Padomei un PSRS Aizsardzības ministrijai:

4.1. Slēgt poligonus, kas izvietoti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kā arī izskatīt jautājumu par poligona slēgšanu Rīgas, Saldus un Dobeles rajonos.

4.2. Veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai likvidētu noziedzīgās darbības sekas divreiz sarkankarogotās Baltijas flotes poligonā Popē un lai garantētu iedzīvotāju drošību.

4.3. Līdz 1990.gada 1.janvārim iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei pilnīgu informāciju par elektromagnētiskā lauka ietekmes zonām.

4.4. Visu jaunceļamo objektu projektus saskaņot ar Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteju.

4.5. Iesniegt priekšlikumus par kārtību, kādā 1990.gadā veicama Latvijas PSR teritorijā izvietoto PSRS Bruņoto spēku lietošanā nodoto teritoriju inventarizācija, piedaloties Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai un ražošanas apvienības “Latvijas meži” darbiniekiem.

Priekšsēdētājs. Komisijā kāds no Baltijas kara apgabala darbiniekiem bija?

Mucenieks. Nē.

Priekšsēdētājs. Nu slikti, vajadzēja ieslēgt.

Mucenieks. Ministru Padomes izstrādātajā variantā 4.punkts ir iesniegts, te viņš ir plašāk izvērsts un ir norādīti konkrēti poligoni.

Priekšsēdētājs. Tā. Kādas ir deputātu domas šajā jautājumā? (Sarunas zālē.) Kādas ir deputātu domas šajā jautājumā?

Vajag iet pie tribīnes, pie mikrofona, lai var dzirdēt.

Briļs.

Sakarā ar to, ka līdz šā gada janvārim ekoloģijas jautājumi bija mana sfēra un tikai ar 1.janvāri pārgāja b.Oherina, šo jautājumu mēs esam diskutējuši neskaitāmas reizes. Pat nodibināta komisija, kas mums bija izveidota šo jautājumu izskatīšanai. Visas valstis, kur pastāv armija, pastāv poligoni. Cita lieta: cik lieliem poligoniem jābūt, kādā viņiem jābūt ir virzienā, tiem poligoniem, - tas jāizskata. Tāpēc es piekrītu redakcijai, kas bija pirmā iesniegta no Ministru Padomes: izveidot darba grupu kopā ar Baltijas kara apgabalu, robežapsardzības Baltijas floti, lai tiešām veiktu inventarizāciju, jo tagad ir daudz poligonu, kuri ir lieki sakarā ar tehnikas jauninājumiem, viņi nav vajadzīgi, bet viņi pastāv, kā saka, kādreiz ir iedoti. Tieši iekļaut varbūt nākošā vai aiznākošā sesijā izskatīšanai. Tāda redakcija, kādu tagad pašlaik biedrs Mucenieks piedāvā ar sadalījumiem, viņa nav saskaņota, un mēs esam reāli, vajag pieņemt tādus lēmumus. Tāpēc lūgums būtu atgriezties pie pirmā projekta. Paldies par uzmanību.

Artmane. Manuprāt, bija reāli, tikai termiņš nav minēts.

Priekšsēdētājs. Ir minēts. Tad jau šeit ir reālāk. Šeit ir līdz 1.janvārim dots uzdevums iztaisīt inventarizāciju.

Artmane. Tas ir labāk.

Priekšsēdētājs. Jā, tas ir labāk, konkrēti līdz 1989.gada 1.janvārim izveidot tādu starpresoru komisiju un izdarīt inventarizāciju, un pēc tam iesniegt sesijai. Varbūt tiešām pagaidām izvērstu nepieņemt, kā biedrs Briļs teica, līdz 1.janvārim iztaisīt visos poligonos kopā ar ieinteresētiem inventarizāciju. Tas ir reālāk un pēc tam sesijā, kas būs, iesniegt, tad jau konkrētu. Es domāju, ka tas ir reālāk. Patiešām ir jāpieņem reāli, mēs nevaram kaut eiforijā dzīvot un pieņemt kaut kādus nereālus... Mums jābūt reāliem politiķiem. Deputāti neiebilst? Tagad atgriežamies atpakaļ pie redakcijas varianta. Neiebilstat? (Nē.)

Mucenieks. Un pēdējais punkts. Daudz priekšlikumu un domas izsaka par to, ka Latvijas dabas ainavas tiek slikti koptas, uzturētas un tā tālāk. Te arī šodien tikko ienesa katoļu grupas izteiktās rūpes par Aglonas baznīcas un apkārtnes jautājumiem utt. Daudz līdzīgu priekšlikumu ir. Tāda doma ir redakcijas komisijā: “Uzdot Tautas deputātu padomes IK izveidot īpašus aprūpes dienestus ainavu kopšanai un īpaši aizsargājamo dabas objektu uzturēšanai, kā arī uzsākt vērtīgo ainavas elementu aprūpi. Līdz 1990.gada janvārim izskatīt jautājumu par ekoloģiskā dienesta izveidošanu rajonos un republikas pakļautības pilsētās.”

Priekšsēdētājs. Nu lieta vajadzīga, acīmredzot. Reāli tas mums ir? Nereāli? Kā domā IK? Šeit pārstāvji ir. ?????????? – ??????? ????????? ????? ?????.

Stroganovs.

???????? ????????! ?? ?????? ?????? ?????????? ?????? ?????, ???????????? ??????? ???????? ????? ??????????. ? ? ???? ??? ????? ??????????? ?????????, ??? ?? ????????? ???? ??? ????, ????? ??? ?????? ????????, ?? ????? ? ?????????? ???????????? ? ???? ????, ? ????????? ???? ???? ???????. ?? ???? – ???? ????? ?? ????? ???????????????? ?? ?????????, ??????? ?? ?????????. ??????????? ?????? ?? ???????, ?? ??????, ?? ?????, ??? ??????? ??????????, ??????? ???? ?? ?????????? ???, ????? ?? ????? ??????????, ??? ??????? ?? ???? ??????, ??? ??????? ??????????? ????? ???????. ??????????? ??? ??? ??????????? ?? ???????? ?????? ?? ??????? ??? ?????????. ?????????????, ?????? ?????, ? ??? ????? ?????, ?? ???? ??? ??????? ?????? – ??? ????? ????????????? ??? ??????, ???? ?? ??????????? ???? ? ?????? ?????????? ????. ?, ??-????????, ??? ??????? ????? ???????????, ??? ?????? ???? ??????????? ????? ??????????????. ??? ????? ? ??? ???? ????????????? ????. ???? ?? ??????? ????? ???????, ???? ???? ????? ????????. ??? ???? ???????????? ???????????! ? ???? ????????????? ?????? ???? ???????? ?????? ???????? ????, ??????? ??????????? ????????????? ????????????.

Priekšsēdētājs. ??????, ???? ????? ??????. ????? ??????? ? ????????????????.

Mucenieks. Mēs varētu noņemt tos vārdus “uzdot vai rekomendēt”, bet mēs varētu atstāt: “Tautas deputātu padomes IK izveidot īpašus aprūpes dienestus” un tālāk kā tekstā. Jo runa jau ir par to, kad aprūpes dienests...

(Balsis no zāles: Nav zināmas skaidrības, ir tikai emocijas, kādam jābūt dienestam, cik tur jābūt cilvēkiem, ar ko viņi nodarbosies, kas viņiem algu maksās un kas tas ir “ainava”?)

Lembergs.

Man ir konkrēts priekšlikums. Šobrīd visas soda naudas par nodarīto ļaunumu dabai konkrētā teritorijā, piemēram, Ventspilī, 650 tūkst.rbļ. gadā ienāk republikas budžetā. Pēc tam mēs ejam ar pastieptu roku, lūdzam, ka viņas, šai gadā 30 tūkst., nav, kā saka, ventspilnieki, atvainojiet, mums nav priekš jums. Tāpēc ir priekšlikums: visu šo naudu atstāt vietējā budžetā, nosakot ar Ministru Padomes lēmumu, ka tas ir iespējamais avots attiecīgo orgānu finansēšanai un arī citu pasākumu finansēšanai. Kā to darīt, to lai izlemj vietējā Tautas deputātu padome. Lai ir arī kaut kāds finansiāls avots.

Priekšsēdētājs. Redziet, tikai te ir viens tāds bīstams moments: ja mēs gribam kaut kādu struktūru veidot un ja paredzēt, ka viņa dzīvos tikai no soda naudām, tad tas dienests nebūs ieinteresēts, lai stāvoklis uzlabotos un lai tā soda nauda...

Lembergs. Iekasēt visas soda naudas.

Priekšsēdētājs. Iekasēt, tad jā, bet viņš būs ieinteresēts, lai pārkāptu, lai ir tā soda nauda. Tā kā šis diez vai ir pareizākais ceļš.

Lembergs. Otrs variants ir Finansu ministrija. (Balsis zālē.)

Priekšsēdētājs. Biedri Blekte, jūs par to pašu jautājumu? Tad lūdzu.

Blekte.

Nu, biedri Lemberg, ja jūs visu to precīzi nezināt, tad nevajag visas auditorijas priekšā visu stāstīt, to, kur viņa, tā nauda, ir, nekādā republikas budžetā šī nauda neienāk. To var apstiprināt biedrs no komitejas. Šī nauda nonāk komitejas speciālā kontā, uzkrājas tur un, kā jūs nobalsojāt arī par ekonomisko patstāvību, saimniekošanas principiem, tad ar 1.janvāri šī nauda nonāks vietējos budžetos.

Priekšsēdētājs. Tā kā šodien mums jau jāiet reāli, jārēķinās ar to, ka no 1.janvāra mums jāsāk skaitīt, uz kā rēķina, no kā mēs maksāsim. Ja līdz šim varēja prasīt no augšas, tad tagad būs pašiem jāmeklē. Es nezinu, šo var tikai kā tādu rekomendāciju izteikt, bet nolemt tādus dienestus radīt, vai tas ir reāli? Lūdzu, biedri Ziedoni.

Ziedonis.

...kas nāk no Liepājas rajona, tur ir izvirzīts pants par vietējo padomi, tas nav tā galīgi izdomāts, un liepājnieki, te biedrs pareizi teica, ka tūlīt vietējā padome, ja nevar nekādu lēmumu, tad rekomendācijas līmenī mums šādas lietas ir jādara.

Priekšsēdētājs. Nu tikai rekomendācija, tas ir ierakstīts lēmumā.

Ziedonis. Tad mēs rekomendējam ieteikt zemes sardzi - vides sardzi, tāpat kā ir mežu sardze, ūdens sardze un vārtu sardze, tā ir arī vides sardze. Un vietējās padomes iniciatīvā ir atrast līdzekļus.

Priekšsēdētājs. Pareizi, ja liepājnieki ir atraduši, lai viņi pēc tam padalās pieredzē, kā tos līdzekļus atraduši, tā ka es domāju, arī šeit ierakstīt tādu lemjošu un visiem ļoti strikti, ka visiem tā jābūt - laikam nevar, tādu rekomendējošā līmenī. Biedri Bān, jūs par šo pašu jautājumu?

Klibiķe.

Atbalstīt vietējo padomju izpildkomiteju iniciatīvu. (Zālē sarunas.)

Priekšsēdētājs. Biedri Bān, lūdzu.

Bāns.

Man jautājums par Babītes ezeru savu vēlētāju vārdā. Es pirmajā dienā iesniedzu priekšlikumus, tos biedre Klibiķe paziņoja, ka ir saņemti, un tā es pacietīgi gaidīju līdz lēmuma beigām, bet atspoguļojumu šis unikālais dabas aizsardzības objekts nav... man ir lūgums tomēr šo unikālo dabas objektu, kas iet bojā, ietvert.

Priekšsēdētājs. Nu es nezinu, vai mēs pārskaitīsim visus ezerus.

Ozoliņš.

Es gribu paskaidrot, ka Babītes ezers tagad strauji ies bojā, jo aizbērta ir vienīgā vieta, kur viņam pienāca ūdens. Tas arī ieteikums projektētājiem, inženieriem celtniekiem. Tas ir noziegums, ja Babītes ezers pašreiz neattīrās nemaz. Un svins, kas tur ir sabērts, ir sevišķi kaitīgi.

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka tas jāskatās Dabas komitejai, nevis Augstākajā Padomē. Ja mēs sāksim tādos sīkumos, tad mēs, gribam vai negribam, jau uzņemamies administratīvās funkcijas. Ja katru ezeru sākam ņemt uzskaitē - nu unikālus, kā teiksim, Rīgas jūras līci, bez šaubām, vai principā palienu pļavas, ir cita lieta, bet, ja katru konkrētu ezeru, tad mēs jau uzkraujam par daudz, es domāju. Tā, Leo Bērziņam ir kaut kas.

Bērziņš.

Par ieteikumu Tautas deputātu padomes izpildkomitejām izveidot Ekoloģisko dienestu. Ir valdības un partijas Centrālās Komitejas lēmumā Nr.85 no pagājušā gada marta ierakstīts, ka izpildkomitejām vajag vadīt un koordinēt dabas aizsardzības pasākumus savā administratīvajā teritorijā. Ar ko viņiem strādāt tādā gadījumā, ja neizveidos, teiksim, šādu dienestu. Tad ir tikai lēmumi, sesiju, izpildkomiteju, bet darba šinī jautājumā nav. Es uzskatu, ka ieraksts ir pareizs un viņu vajag atstāt. Kā izdalīt līdzekļus, to vajag lemt un skatīties.

Priekšsēdētājs. Vajag atrast rekomendējošu formu, nevis lemjot šodien, vajag realitātes līmenī. Nav iebildumu deputātiem, ka vēl komisija pastrādās, atradīs tādu pieņemamu rekomendējošu formu, nevis strikti lemjošu, ka tikai tā un ne citādi? Ņemiet vērā, ka, pārejot uz pašfinansēšanos, nebūs jau visos rajonos vienādi. Mums jābūt tādām iespējām manevrēt, nevar būt visos rajonos vienādi. Tā kā Liepāju šeit minēja, nav teikts, ka Jelgavā var būt tāpat. Kā es saprotu, un vairākums arī piekrīt, ka 5.punkts paliek tādā rekomendējošā formā.

Mucenieks. Un visbeidzot, šeit uzstājās biedrs Djačkovs un izteica ļoti pamatīgu domu jautājumā par Ventspili, un ir sagatavots šeit šāds formulējums, varbūt prasa atstrādāšanu, to varētu apvienot ar to formulējumu, ko ieteica ventspilnieki: “Prasīt PSRS valdību pieņemt lēmumu par Ventspils naftas un naftas produktu eksportuzņēmuma komplekso rekonstrukciju, uzdodot to veikt PSRS Transporta celtniecības ministrijas uzņēmumiem līdz 1993.gadam, atsevišķu objektu celtniecībā iesaistot ārzemju firmas. Paredzēt normatīvus valūtas atskaitījumiem no gada peļņas par tumšo naftas, par gaišo naftas produktu eksportu, kā arī republikas Ministru Padomes fondā”.

Priekšsēdētājs. Redziet atkal, mēs pieņēmām Deklarāciju, mēs izdarījām izmaiņas Konstitūcijā, ka mēs paši visu lemjam, un atkal - prasīt. Mēs tagad nevaram prasīt, mums ir jāslēdz līgums ar PSRS Ministru Padomi. Izdarījām, bet domas mums tomēr darbojas pa vecam. Nekādu prasību, mēs vairs neko neprasām, mums ir jāslēdz līgums, jāvienojas par savstarpējo izdevīgumu. Tā ka te ir cits formulējums.

Lembergs. Ja man tiktu dots vārds debatēs, man būtu sekojošs priekšlikums: ņemot vērā Ventspils mezgla valūtas ienesīgumu valstij, ka ar 1990.gadu, to šobrīd būtu jāsāk gatavot, Ministru Padomei jāslēdz līgums ar PSRS valdību, protams, vietējo padomi arī nevajadzētu aizmirst šajā darbā, ne jau parakstā, bet sagatavošanas periodā, par Ventspils jūras transporta mezgla ekspluatācijas ekoloģiskajiem, drošības un ekonomiskajiem noteikumiem - ekspluatācijas noteikumiem. Trīs momenti - ekoloģija, ekonomika un drošība.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi pareizi. Panākt šāda līguma noslēgšanu, bet nevis prasīt PSRS.

Lembergs. Prasīt nevajag, jāslēdz līgums.

Un, otrkārt, par naftas bāzi - plaši iesaistot ārzemju celtniecības firmas. Plaši, plaši, plaši.

Mucenieks. Acīmredzot tādā priekšlikumā, kā biedrs Djačkovs liek un Ventspils, ņemot vērā šo.

Priekšsēdētājs. Biedrs Salenieks vēl ko grib teikt.

Salenieks. Es vienkārši gribu teikt: jo tālāk mēs ejam, jo dziļāk purvā. Jo lieta ir tāda, ka par Ventspili mēs jau vienu punktu pieņēmām, kur bija par līguma slēgšanu ar PSRS Ministru Padomi, visi aplaudēja, un cik tas ir brīnišķīgi. Tagad aizgājām līdz 5.punktam, sākam atkal par Ventspili. Ja ir vēl kaut kādi pieslīpējumi aiz punkta vai komata, ja gribam par Ventspili pateikt, tad to vajag pateikt tajā pašā punktā. Tad mēs sāksim malt visu no sākuma.

Mucenieks. Tas tiek tā arī saprasts, ka samontēt to punktu ar biedra Djačkova teikto.

Priekšsēdētājs. Biedram Zemrībo ir vēl kaut kas.

Zemrībo. Biedri, man ir lūgums dot man divas minūtes izziņai, divas minūtes priekšlikumam. Mums gan Vissavienībā, gan republikā ir tāda tendence, ka krasi samazinās to ļaužu skaits, kas tiek notiesāti, un tomēr es gribētu jūs iepazīstināt ar tiesas statistiku jautājumos, kas attiecas uz tiem gadījumiem, kad tiek vainīgie notiesāti par to likumpārkāpumu izdarīšanu, kas tiek saistīti ar ekoloģiju. 1979.gadā mums tika notiesāti 185, tas ir pirms 10 gadiem, pirms 5 gadiem - 1984.gadā - 94, pagājušajā gadā mēs notiesājām 27. Stāvoklis ekoloģijā krasi pasliktinās, cīņa, ja tā varētu teikt, arī, katrā ziņā nepastiprinās. Bez tam es gribēju vēl pasvītrot, ka pagājušajā gadā tika notiesāti tikai pēc diviem pantiem, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgu zveju un par nelikumīgām medībām. Pārējie panti pagājušajā gadā netika piemēroti. Tādēļ man ir priekšlikums: lēmumā ielikt punktu, kurš uzdod republikas tiesību aizstāvēšanas iestādēm pastiprināt cīņu pret likumpārkāpējiem ekoloģijas jomā.

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka pilnīgi pieņemami. Nav iebildumu? Nav.

Zemrībo. Otrs priekšlikums: papildināt lēmuma pēdējo punktu, kurā uzdot par pienākumu Augstākajai Padomei nākamajā gadā, 1990.gadā, pārbaudīt, noklausīties, kā tiek pildīts šis lēmums.

(No zāles: Tā vairs nebūs Augstākā Padome.)

Priekšsēdētājs. Augstākajam valsts varas orgānam, tā teiksim.

(No zāles: Tad būs cits sastāvs.)

Priekšsēdētājs. Jā, bet problēma paliek, ekoloģiskie jautājumi ir jālemj neatkarīgi no sastāva. Orgānam kā tādam, nevis personāli tiem, kas šodien te sēž. Par to iet runa. Biedri Ozoliņ, jums vēl kaut kas, lūdzu.

Ozoliņš. Jautājums biedram Zemrībo. Vai ir iespējams tiesāt upju un kuģniecības pārvaldi, kas ir nelikumīgi paņēmusi virs normas desmitiem reižu vairāk smilšu miljonos rubļu vērtībā. Vai iespējams tiesāt?

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka detaļās jums ar biedru Zemrībo jātiekas un tas jānoskaidro. Te skan priekšlikums - pieņemt kopumā. Vēl viens priekšlikums - lūdzu.

Janovskis.

Cienījamie deputāti, es pilnīgi atbalstu biedra Zemrībo priekšlikumu par to, ka jāpastiprina cīņa par ekoloģiskiem pārkāpumiem, bet ziniet: var pastiprināt tikai tad, kad ir tiesības to darīt. Ja šodien mums par satiksmes noteikumu pārkāpumiem var sodīt uz vietas, tad par ekoloģisko pārkāpumu, ja neatbilst automobilis ekoloģiskām prasībām, to izdarīt nevar. To var izdarīt tikai Tautas deputātu padomes administratīvo lietu komisijā. Tāpēc es lieku priekšā, lūk, šādu redakciju: “Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam nekavējoties pieņemt grozījumus Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, piešķirot tiesības autotransporta ekoloģiskās kontroles dienestam un valsts autoinspekcijas amatpersonām sodīt transporta līdzekļu vadītājus un uzņēmumu vadītājus ar naudas sodu par ekoloģisko normu pārkāpšanu, negriežoties Tautas deputātu padomes izpildkomitejas administratīvajās komisijās. Noteikt, ka naudas sodu transporta līdzekļu vadītājiem piedzen pārkāpuma izdarīšanas vietā.” Šodien to pielietot nedrīkst. Un neviens dienests nevar efektīvi strādāt. Tas neprasa nekādus kapitālieguldījumus.

Priekšsēdētājs. Šajā likumā, kur mēs pieņemam vispārīgos principus, diez vai šeit detaļās vajadzētu. Mums ir tā slimība, ka mēs cenšamies tādā vispārējā likumā iestarpināt arī detaļas.

Mucenieks. To nevajag koplikumā un nevajag tajā likumā, kuru mēs gribam izstrādāt. Ir Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Priekšsēdētājs. Domāju, ka par to jūs varat griezties Prezidijā, iesniegums tiks izskatīts, ja tas ir Prezidija kompetencē. Dodiet priekšlikumu. Jūs esat tādu iesniedzis.

Janovskis. Es tagad iesniedzu.

Priekšsēdētājs. Nu tagad, bet ātrāk jūs esat iesniedzis? Nu iesniedziet. Tas tiks izskatīts. Nevajag gaidīt sesijas. Ja ir kaut kas, ko var. Lūdzu, biedre Artmane.

Artmane. Godājamie biedri deputāti! Mēs sākām to likumu izstrādāt visos sīkumos, ideāli, kāds viņš būtu vēlams. Starp citu, likums nav tā sagatavots mūsu izskatīšanai, lai mēs viņu varētu sīkumos izstrādāt. Mums vajag izstrādāt tikai lielajos vilcienos. Ja būs tā, kā biedrs satiksmes ministrs teica, ka sodīs uz vietas katru, tur jau vajag statusu nolikt, jo tad jau būs tā, ka vienu sodīs par to, vienu - par to, un iznāks ļoti liela netaisnība. Jo mums jau nav norādītas vietas, kur mēs drīkstam apstāties, kur mēs drīkstam savu mašīnu novietot. Es lūdzu pieņemt likumu tikai lielos vilcienos un sīkumus izstrādāt tad, kad visi priekšlikumi būs sagatavoti.

Priekšsēdētājs. Vēl jo vairāk, ka biedrs Krūmiņš, Prezidija Juridiskās nodaļas vadītājs apstiprinās, ka tas ir Prezidija kompetencē. Nu ko, tad mēs šeit sesijā par to runājam, ja to var izdarīt Prezidijs. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Biedrs Dubra. (Zālē troksnis.)

Dubra.

Mēs par visiem jautājumiem runājam, bet aizmirstam par vienu lietu. Mums ir sabiedriskās organizācijas, kustības, kas kaut ko dara un daudz labu dara. Neviena vārda šeit nav teikts, vai mēs tās noraidām, vai atbalstām, tātad jāuzraksta tā. Ir klubi, ir biedrības, kustības un jaunatne tur piedalās. Neviena vārda šeit nav.

Priekšsēdētājs. Ko jūs liekat priekšā?

Dubra. Vajag izmantot viņu darbu ekoloģiskās situācijas uzlabošanai.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Es gribu likt priekšā, mūsu vispārīgās runāšanas laiks ir pagājis, - ja kādam deputātam ir kāds priekšlikums, tad, lūdzu, konkrēti noformulēt un iesniegt, nevis tā vispārīgi parunāt. Biedri Dubra, ja jums ir konkrēti noformulēts punkts vai apakšpunkts, dodiet viņu, bet nevis tādas idejas mētāt, lai mēs tad te sēžam vēl stundu vai pusstundu un debatējam. (Zālē rosība.)

Ir priekšlikums pieņemt kopumā. Ar tām izmaiņām, kuras šeit tika runātas un kuras vēl mazlietiņ atļaut komisijai paslīpēt. Kas par šo lēmumu, lūdzu pacelt kartiņas. Vairākums. Paldies. Varbūt kāds ir pret? Kas ir atturējies? Viens atturas. Divi atturas. Trīs atturas. Četri, pieci. Pieciem atturoties, lēmums ar labojumiem tiek pieņemts. Biedri deputāti, ir priekšlikums nākošo izskatīt jautājumu par Augstākās Padomes Prezidija dekrētu apstiprināšanu. Vārds Augstākās Padomes Prezidija sekretāram biedram Daudišam.

Daudišs.

Cienījamie deputāti! Es lieku priekšā referātu nelasīt. Mums ir jāapstiprina Prezidija divi dekrēti un divi lēmumi. Tātad četri dokumenti. Tie ir jūsu materiālos. Šie dokumenti ir bijuši publicēti. Vai man ir nepieciešamība viņus komentēt? (No zāles: Nav!) Ja ir kādi jautājumi, var tos uzdot.

Priekšsēdētājs. Nav jautājumu. Biedram Saleniekam ir jautājums? Nē. Konkrēti. Lūdzu. Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā. 19.maija dekrēts. Vai šeit ir kādi jautājumi? (No zāles: Nav!) Tad kas par pieņemšanu, lūdzu balsot. Kas pretī? Nav. Atturas? Nav. Pieņemts.

Nākošais par kooperatīvu aplikšanu ar nodokļiem. Biedram Saleniekam ir jautājumi.

Salenieks. Man šajā sakarā ir divi precizējumi, jo lieta tāda, ka dekrēta 1.punktā, ja visi zina, ir, es nelasīšu tekstu, tur iet runa par to, ka tiek aplikti ar šo nodokli visi, izņemot kolhozus un zemnieku saimniecības. Te rodas neloģisms, bet ko darīt, ja trīs zemnieki ir apvienojušies kooperatīvā un ražo lauksaimniecisko produkciju, tātad viņi momentāli apliekami ar nodokli. Es lieku priekšā konkrēti - ka ir nepieciešams to tekstu, kas ir iekavās, izteikt šādā redakcijā: “izņemot kolhozus, zemnieku saimniecības un to pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes kooperatīvus”. Te ir strikti nodalīts, neviens cits nevar uzsēsties viņam uz kakla, tieši zemnieku un kolhozu kooperatīvi, jo savādāk mums tā vienlīdzība, par kuru mēs runājam pie zemnieku saimniecībām, nevar būt.

Priekšsēdētājs. Ko par to saka biedrs Krūmiņš. Var piekrist? Nu paļausimies uz Ministru Padomes priekšsēdētāju, ka var piekrist.

Salenieks. Un otrs precizējums. Šinī pašā dekrētā 2.punkta 2.apakšpunkts, kur iet runa par to, ka ienākuma nodokļi 40% apmērā tiek ieturēti no kooperatīviem, tur pēc teksta. Bet kontekstā 3.un 4.punkts - iet runa par starpnieku kooperatīviem, kas pārdod ārpus republikas. Bet 4.punktā nezin kāpēc šis vārds “starpnieku” nav minēts. Un līdz ar to rodas nesaprašana, ja ir nepieciešams, es varu viņu izlasīt un komentēt, lai viņš būtu vairāk saprotams. Ja realizējam ārpus republikas, izveduma apjoms ja pārsniedz ieveduma apjomu, te neiet runa par ražošanu, te ir tīri par starpniekiem, kuriem maksimālā summa noteikta, es vismaz tā saprotu, ka likumdevēji tā domāja. Un šajā sakarībā es lieku priekšā, ka šī punkta sākums ir izsakāms: “40% no ienākumiem, kas gūti no starpnieka darbības, realizējot kooperatīvu un pilsoņu, kas veic individuālo darbu, ražoto produkciju ārpus Latvijas PSR robežām” un tālāk pēc teksta.

Blekte. Es otram priekšlikumam negribētu piekrist.

Priekšsēdētājs. Biedrs Blekte saka, ka pirmajam var piekrist, bet otrajam nevar piekrist.

Salenieks. Es nezinu, tad tas jautājums ir apspriežams, jo runa ir par starpniecību. Jo ražotājs nevar, realizējot produkciju, - viens kooperatīvs nevar nodrošināt, lai no citas republikas tādu pašu apjomu viņš dabūtu atpakaļ. Pēc likuma burta - te ir runa tīri par starpniecības operāciju. Tas pats, ko mēs sakām par apmaiņas tirdzniecību.

Priekšsēdētājs. Mēs jau nesakām, ka viņš lai nemaksā, lai maksā attiecīgu nodokli un darbojas, neiet runa pat aizliegšanu, tikai cita nodokļa likme te ir.

Blekte. Ja arī viņš pats ražo un realizē, un ja tas realizācijas apjoms pārsniedz to, ko viņš iepērk, arī apliekams ar 40% nodokli. Nekādā gadījumā viņš var arī nebūt starpnieks.

Salenieks. Bet tur taču nav loģikas. Kad vienlaicīgi viņam ir produkcijas ražošana un iepirkšanas operācijas ārpus republikas robežām. Produkcijas ražotājs realizē vispirms produkciju un pēc tam viņam prasa, lai viņš iepērk kaut kādu apjomu. Viņš nekad nenodarbosies ar iepirkšanu. Te ir sajauktas divas funkcijas. Tirdzniecības funkcija un ražošanas funkcija. Mēs nevienam rūpniecības uzņēmumam kā tādam neprasām, ja viņš realizē produkciju ārpus mūsu republikas, mūsu VEFam neprasām, lai viņš produkciju iepirktu ārpus republikas.

Blekte. Nav runa par rūpnīcām. Viņš nopirks tirgū, teiksim, sporta kreklus, kaut kur Azerbaidžānā vai kaut kur citur, uzzīmēs futbolbumbu vai mērkaķīti, pārdos par citu cenu - aiz Urāliem.

Priekšsēdētājs. Biedri Saleniek, mēs jūs uzklausījām, nevajag par katru vārdu mēģināt uzspiest savu viedokli. Mēs jūsu viedokli uzklausījām, uzklausījām biedra Blektes viedokli, šis jautājums tika debatēts arī Augstākās Padomes Prezidijā. Uzņem šo jautājumu sāpīgi, bet tomēr mēs nācām arī Prezidijā pie tāda slēdziena, ka tie starpnieki tomēr pelna kolosālas naudas, paši neko neražojot. Lūdzu, biedre Rukmane.

Rukmane. Varbūt speciālisti var atbildēt - te ienākuši priekšlikumi, ka pazemināt arī nodokli tiem kooperatīviem, kuri projektē un ceļ lauksaimniecības objektus. Vai tas tika ņemts vērā?

Priekšsēdētājs. Kas uz to var atbildēt?

Strautmanis. Biedri deputāti, vai nevarētu tā: tā kā mums, deputātiem, šis lēmums uz rokas nav un neviens viņu galvā neatceras, varbūt šodien viņu neapstiprināt, atgriezt atpakaļ Prezidijā, lai kopīgi ar juristiem izskata un nākošā sesijā viņu apstiprina.

Priekšsēdētājs. Prezidijā mēs izskatījām, bet kāpēc tas nav uz rokas, es nezinu.

Krūmiņš. Šis jautājums - dekrēta projekts par kooperatīvu aplikšanu ar nodokļiem tika divreiz izskatīts Augstākās Padomes Prezidija sēdē, pirmoreiz APP nolēma nodot atpakaļ republikas Ministru Padomei pārstrādāšanai. Tas tika publicēts republikas presē apspriešanai, tika plaši apspriests, un priekšlikumi tika apkopoti Ministru Padomē. Un savukārt pēc tam - otrreiz Prezidija sēdē tika izskatīts šis jautājums, kur ziņoja biedrs Čepānis. Tā kā šos jautājumus gatavoja valdība, es domāju, ka vajadzētu lūgt varbūt, lai biedrs Čepānis vai arī biedrs Prozors no Ministru Padomes atbild par šiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir kaut kādi jautājumi? Vai biedrs Blekte par projektēšanas kooperatīviem var kaut ko pateikt?

Blekte. Ja projektēšanas kooperatīvi noslēdz līgumu ar zemnieku saimniecībām par projektēšanu par valsts izcenojumu, par valsts izcenojumiem, es to uzsveru, viņi tiks aplikti ar 5-10% nodokli un izpildkomitejām, starp citu, ir tiesības arī viņus atbrīvot atsevišķos gadījumos atkarībā no viņu darbības.

Priekšsēdētājs. Tas ir katras vietējās izpildkomitejas kompetencē.

Blekte. Svarīgi ir, lai viņi strādātu par valsts izcenojumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi jautājumi? Pietiek? Apstiprināt? Kas par to, lai apstiprinātu, lūdzu pacelt kartiņas. Nospiedošs vairākums. Paldies. Varbūt kāds ir pret? Biedrs Salenieks pret. Vēl divi, trīs, četri. Skaitiet. Četri pretī. Kas atturas? Pieci atturas. Ar balsu vairākumu likums tiek apstiprināts.

Lēmuma projekts par biedra Urvanceva atbrīvošanu no Latvijas PSR Valsts rūpniecības komitejas priekšsēdētāja pienākumiem. Skaidrs jautājums? Kā, lūdzu? (Zālē: iemesls.)

Biedrs Urvancevs ievēlēts Savienības apvienībā, nezinu, kā pareizi saucas - “Autoelektropribor” saucas, vārdu sakot, apvienoti visi tie uzņēmumi, kas Savienībā ir saistīti ar šo nozari, un viņš pāriet uz darbu Maskavā. Sakarā ar to, ka viņš ir ievēlēts, nu ja nu mēs neļausim aiziet, tad jārīko jaunas vēlēšanas. Bet vēlētāju griba mums ir jārespektē, un biedrs Urvancevs jāatbrīvo. Nav iebildumu? (Nav!) Lūdzu balsot. Paldies. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Pieņemts vienbalsīgi.

Un pēdējais - lēmuma projekts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēta apstiprināšanu, ar kuriem izdarītas izmaiņas Latvijas PSR Augstākās tiesas sastāvā. Es ceru, ka tas visiem ir uz rokas. Šeit ir jautājums? (Nav!) Priekšlikums apstiprināt. Kas par, lūdzu pacelt kartiņas. Paldies. Kas pret? Kas atturas? Lēmums tiek pieņemts vienbalsīgi.

Tagad pēc reglamenta, ko mēs esam norunājuši, it kā darbs būtu beidzies. Bet pārnest uz rītu vai pirmdienu vai ir vērts?

Mums ir palikuši ziņojumi. Es jums pateikšu, kas mums ir palicis, kas nav izskatīts. Tā, vēl mums ir jāizskata par izmaiņām dažu Latvijas PSR Augstākās Padomes komisiju sastāvā. Jā, un Valsts celtniecības un Valsts apgādes komisijas informācijas par veikto darbu. Vai tagad skatīt, vai atlikt uz nākošo sesiju? Dot iespēju izlaboties šīm organizācijām? Uzlabot darbu vēl labāk, ja? Bet tad ir jābalso. Nav? Nav.

Par izmaiņām pastāvīgajās komisijās. Ir iesniegts priekšlikums ievēlēt deputātu Anatoliju Jakutinu par Tautas patēriņu preču komisijas priekšsēdētāju, atbrīvojot viņu no šīs komisijas locekļa pienākumiem. Šo priekšlikumu atbalsta vecāko padomes sēde. Kā par Jakutina ievēlēšanu? Biedrs Jakutins ir šeit? Ir. Kas par, lūdzu balsot! Paldies. Kas pret? Kas atturas? Nav. Pieņemts.

Sakarā ar to, ka deputāts Imants Daudišs ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru, ierosinu atbrīvot viņu no Latvijas PSR Augstākās Padomes Starpnacionālo attiecību jautājumu komisijas priekšsēdētāja pienākumiem. Nu, jautājumi ir? Nav. Kas par šo priekšlikumu, lūdzu balsot. Paldies. Kas pret? Kas atturas? Jautājums izlemts vienbalsīgi.

Par minētās komisijas priekšsēdētāju ierosināts ievēlēt deputātu Valeriānu Brokānu, atbrīvojot viņu no Latvijas PSR Augstākās Padomes Likumdošanas ierosinājumu komisijas locekļa pienākumiem. Biedri Brokān! Kāds viņš izskatās, jāpagriežas tikai par 180 grādiem. Varbūt biedru Brokānu priekšā izsaukt? Jautājumi biedram Brokānam varbūt? Nav. Tad balsojam. Kas par biedra Brokāna kandidatūru? Lūdzu balsot! Paldies, vairākums ir redzams. Kas pret? Kas atturas? 2 atturas. Diviem atturoties, biedrs Brokāns tiek ievēlēts par minētās komisijas priekšsēdētāju.

Deputāts Jānis Ambainis ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija locekli, tādēļ ir priekšlikums atbrīvot viņu no Augstākās Padomes Rūpniecības, transporta un sakaru komisijas locekļa pienākumiem.

Nu arī loģiski. Kas par to, lai biedru Ambaini atbrīvotu no komisijas locekļa pienākumiem, lūdzu balsot. Kas pret? Kas atturas? Nav.

Tātad izmaiņas pastāvīgo komisiju sastāvā arī mēs esam izdarījuši.

Tā, mums paliek vēl jautājums - atbildes uz deputātu pieprasījumiem. Tādu ir daudz.

Lūdzu, biedri Lancer.

Biedri, lūdzu, lūdzu uzmanību. Grūti, saprotu, bet mums nav vieglāk. Tā ka vienās grūtībās mēs esam.

Lancers. Tātad informācija, ko es jau sāku savā galavārdā runāt. Pārbaudot iepriekšējā Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā deputātu iesniegto pieprasījumu minētā jautājumā par Baltijas jūras krasta zonas piesārņošanu, kas cilvēkam un dabai nodarījis ievērojamus zaudējumus, Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas Starpresoru komisija noteikusi vainīgos un nodarīto zaudējumu apjomus. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka Papes poligona teritorijā 1988.gada pavasarī tika uzspridzinātas 440 fosfora aviācijas bumbas, rupji pārkāpjot instrukcijas dūmu bumbu uzbūvē un īpatnību 17.panta prasības, kurās noteikts tās sadedzināt vai izkausēt. Tādēļ tika izpostīts mežs kāpu zonā, iznīcināta zemsedze 4,1 ha platībā, kā arī ar ķīmiskām vielām piesārņota zeme. Ugunsgrēkos iznīcināti un bojāti vairāk nekā 10 ha mežu platību. Kopējie zaudējumi aprēķināti vairāk nekā 37 tūkst. rubļu apmērā. Un kā jūs dzirdējāt no deputāta Vītola ziņojuma, ka tas turpinās, šodien tikai citādā aspektā, kur tika apmēram 60 ha mežu izpostīti. Šo pārkāpumu rezultātā fosforu saturošās pirotehnisko līdzekļu atliekas nokļuva jūrā un ar viļņiem tika izskalotas krastā. 14 cilvēki, noturot fosfora gabaliņus par dzintaru, guvuši ķīmiskos apdegumus. Ar šādu rīcību Baltijas flotes gaisa karaspēka daļa Papes poligonā pārkāpusi Baltijas jūras aizsargjoslas režīmu, kas noteikts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1987.gada 10.aprīļa lēmumu Nr.107 “Īpaši aizsargājamie dabas objekti Latvijas PSR teritorijā”, kā arī ornitoloģijas lieguma robežu, kas noteikta ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1977.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.241. 1988.gada 29.septembrī Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja materiālus nosūtīja Baltijas flotes prokuratūrai, kura, noskaidrojot apstākļus, konstatēja, ka 1988.gada februārī un martā Gaisa karaspēka daļas Nr.09956 komandieris majors Kaštanovs, kam bija uzdota aviācijas bumbu likvidēšana, devis pavēli veikt spridzināšanu grupai spridzinātāju majora Parfoņenko un kapteiņa Abrosimova vadībā. 1989.gada 7.februārī pret viņiem tika ierosināta krimināllieta. Veicot šīs lietas izmeklēšanu, bija nepieciešams speciāls ekologu slēdziens. Tādēļ tika nodibināta PSRS un Latvijas PSR Dabas aizsardzības komitejas speciālistu ekspertu komisija. Komisija apstiprināja, ka Papes poligona teritorijā, laikā no 1976.-1988.gadam Baltijas flotes gaisa karaspēka daļas regulāri spridzināja munīciju, pārkāpjot dabas aizsardzības likumdošanu. 1989.gada 5.jūnijā šo jautājumu izskatīja sanāksmē pie mana kolēģa b.Misurkina. Tika ierosināts Baltijas flotei 1989.-1990.gadā sakārtot un rekultivēt Papes poligona teritoriju, kā arī kopīgi ar Latvijas Dabas aizsardzības komiteju, Liepājas rajona izpildkomiteju līdz 1989.gada 5.augustam sagatavot priekšlikumus par poligona pārcelšanu citā vietā. Ministru Padome 1989.gada 23.jūnijā nosūtījusi Baltijas flotes prokuratūrai vēstuli ar lūgumu paātrināt izskatīšanu. Lietas pabeigšanas izmeklēšanas pēdējais termiņš tika vairākas reizes pārcelts. Šoreiz ir nozīmēts 7.augusts. Liepājas, Ventspils, Talsu un Tukuma rajonu izpildkomitejām un Liepājas un Ventspils pilsētu izpildkomitejām uzdots regulāri apsekot piekrasti iedzīvotāju atpūtas vietās. Ja nepieciešams, izlikt tajās brīdinājuma uzrakstus un informēt iedzīvotājus vietējā presē un pa radio. 1989.gada 30.jūnijā Liepājas rajona Tautas deputātu padomes sesijā deputāti tika informēti par izmeklēšanas gaitu, kā arī pašreizējo situāciju Baltijas jūras piekrastē, jo pēdējie fosfora izskalojumi Papes poligona teritorijā konstatēti š.g. 26. un 27.jūnijā. Tātad ne visai sen.

Sesijā tika pieņemts lēmums ar prasību, lai Latvijas PSR Ministru Padome PSRS Aizsardzības ministrijā ierosinātu jautājumu par Papes poligona slēgšanu. 1989.gada 12.jūlijā jautājums par pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu Baltijas jūras piekrastes piesārņošanu ar ķīmiskām vielām, tiktu izskatīts Ministru Padomes Prezidija sēdē. Prezidijs nolēma atbalstīt Liepājas rajona Tautas deputātu padomes lēmumu un griezties ar šo jautājumu PSRS Aizsardzības ministrijā par Papes poligona slēgšanu.

Nu un tas arī principā ir viss. Tātad poligons ir acīmredzot noteikti jāslēdz, jo viņš netiek izmantots absolūti nekam.

Priekšsēdētājs. Ir jautājumi?

S.Mickus.

Lūgums b.Lanceram uz manu pieprasījumu. Jūs kādam teicāt, ka sastādīta speciāla komisija un skatāt, vai šī komisija ir nepieciešama. Bet es jums gribētu teikt, ka šīs nav nekādas emocijas, tā ir dzīves nepieciešamība, jo, kamēr tas radons mums tur glabājas, tie 25 gadi atpakaļ, un tad mums nebija šāds Daugavas HES ar ūdenskrātuvi, no kuras tiek ņemts dzeramais ūdens Rīgai. Un tā pirmā komisija strādāja, viņa strādāja ziemas apstākļos, kad bija sniegs un šādu gruntsūdens līmeņu... netika izdarīti. Un es domāju, ka to būtu nepieciešams izdarīt, un Baldonē ceļas gruntsūdens. To vajag zināt, vai neies šīs radioaktīvās vielas gruntsūdenī. Tad mēs ne tikai Baldonē būsim saindēti, bet arī Rīgas iedzīvotāji, kuriem tiek dzeramais ūdens.

Priekšsēdētājs. Bet mēs par Baldoni pašreiz nerunājam. Mēs runājam par citu iesniegumu. Tas nav jūsu jautājums.

Bojārs. Pavisam mazs jautājums, kā tur tika teikts. Vai tur tika izvirzīts jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu cietušajiem? Tas ir mūsu, mans un biedra Cīruļa, jautājums.

Lancers. Nu, bez šaubām, arī zaudējumu atlīdzināšana. Ja ir ierosināta krimināllieta, tad krimināllieta tiks visos aspektos izskatīta.

Priekšsēdētājs. Lai būtu skaidrība, es nolasīšu, kāds ir sagatavots lēmuma projekts par biedra Lancera ziņojumu.

“Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:

1. Pieņemt zināšanai Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka biedra Lancera ziņojumu par to, ka republikas valdība ar PSRS Ministru Padomes starpniecību griezusies PSRS Aizsardzības ministrijā ar lūgumu veikt pasākumus, lai novērstu to, ka Baltijas flotes gaisa karaspēka daļa pārkāpj no apbruņojuma noņemtās munīcijas iznīcināšanas noteikumus, kā arī, lai Baltijas flotes kara prokuratūra ātrāk pabeigtu izmeklēšanu krimināllietā, pret karaspēka daļām, kas vainīgas šajos pārkāpumos.

2. Lūgt Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu ģenerālpulkvedi Georgiju Kuzņecovu, PSRS Jūras Kara flotes aviācijas pavēlnieku, izskatīt šo jautājumu dienesta kārtībā, saukt pie atbildības amatpersonas, kas sankcionējušas munīcijas iznīcināšanas darbu norisi Papes poligonā, un veikt bīstamo seku drīzāku likvidāciju, kā arī atrisināt jautājumu par poligona pārdislokāciju.”

Tā kā šie jautājumi netiek noņemti, viņi tiek risināti tālāk. Tas ir projekts. Ja jūs piekrītat?

Bojārs. ...vajag pielikt vārdus “un kompensāciju cietušajiem”. Un viss būtu kārtībā.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi piekrītu.

(No zāles: 1.punktā “griezties ar lūgumu”, ne ar “lūgumu”, bet ar “prasību” griezties.)

Priekšsēdētājs. Atpakaļ pagriezt nevar. Ir jau griezušies, tas ir jau darīts. Tas bija lūguma formā. Tā kā tas bija pirms suverenitātes pieņemšanas, biedri Bresi.

Zemrībo. Biedri Vagri, attiecībā par to izmeklēšanu. Kam mēs adresējam to?

Priekšsēdētājs. Baltijas Kara flotes prokuratūrai. Ātrāk pabeigt izmeklēšanu. Lai ātrāk pabeigtu izmeklēšanu.

Zemrībo. Tātad Ministru Padome ir griezusies, neraugoties uz to, lietas izmeklēšana nav nobeigta, tādēļ man ir priekšlikums: griezties, tā kā mēs esam Augstākā Padome, par šādas lietas izskatīšanu mēs darām zināmu PSRS galvenajam prokuroram vai arī PSRS ģenerālprokuroram, viņam ir pakļauta arī kara prokuratūra. Darām zināmu, ka lietas izmeklēšana nav nobeigta un ka mēs lūdzam veikt nepieciešamos pasākumus.

Priekšsēdētājs. Pareizi, nav iebildumu.

(Runā no zāles.)

Priekšsēdētājs. Izlemt jautājumu, bet to, kas ir par griešanos pie ģenerālprokurora, es domāju, ka to var pieņemt. Lūdzu.

(Runā no zāles b.Klibiķe.)

Priekšsēdētājs. Biedre Klibiķe, šodien realitāte ir tāda, ka bez poligoniem pilnīgi mēs iztikt nevaram. Ir jautājums, vai vajadzīgi viņi tik bezsamērīgi lieli. Un vai viņi vajadzīgi šinī vietā, kur, teiksim, laba zeme un visādas, teiksim, viņi tiešām var aiziet citā vietā, kur viņi netraucē. Kad mēs pilnīgi likvidēsim bruņojumu, tad varēs atteikties. Būsim reālisti tomēr. Kaut kur jau poligonam ir jāatrodas.

Nu mēs piedāvāsim, lai viņš varbūt ir Lietuvas teritorijā. Nē? Neprasīsim, lai viņš ir tieši pie mums. (Zālē rosība.) Dažādi ceļi var būt.

Tā ar to papildinājumu, ko ierosināja biedrs Zemrībo, var pieņemt? Jā.

Nemocīsim vairāk biedru Lanceru par šo jautājumu. Tad kas par to, pacelt kartiņas. Paldies. Kas pret? Atturas? Nav. Lēmums tiek pieņemts.

Nākošais, biedri Lancer, jums vēl ir.

Lancers. Jā, par Tereškovas ielu.

Priekšsēdētājs. Nē. Dzīvoklis-90. Asara, Dambja, Čuriševa un Ščupanovska pieprasījums.

Lancers. Jā, man te ir vesela strīpa pieprasījumu. Dzīvoklis-90. Bez šaubām, man ir savākta informācija, kura aizņemtu apmēram pusstundu. Bet es saprotu, ka mēs visi esam noguruši.

Priekšsēdētājs. 30 minūtes - nulli noņemam nost - 3 minūtes.

Lancers. Tātad es arī 3 minūšu laikā pacentīšos izskaidrot, ka mums, tā kā tas bija principā runāts par Rīgu, bet es gribētu runāt par šo jautājumu drusciņ plašāk, ieskaitot tajā skaitā arī Rīgu. Mēs dikti rūpīgi izanalizējām to gaitu, kādā veidā mums iet “Dzīvoklis-90” izpilde. Pirmkārt, “Dzīvoklis-90” paredzēja, ka šinī piecgadē republikā kopumā ir jāuzbūvē 5,9 miljoni kvadrātmetru jeb 100 000 dzīvokļu. Pēc šīsdienas gaitas, kā celtniecība noris, mēs esam pārliecināti, ka šis cipars tiks pārsniegts. Un mēs uzbūvēsim no 6,3 - 6,5 milj. kvadrātmetru dzīvokļu. Tajā pašā laikā ir jāsaka, ka dzīvoklis, mums šodien ir 100% pārliecība, ka tā gaita, kas notiek laukos ar dzīvokļu celtniecību, dod pilnīgu garantiju, ka laukos šis jautājums būs 100% atrisināts. Tātad programma “Dzīvoklis-90” laukos būs atrisināta. Par citām pilsētām un rajonu pilsētām, republikas pakļautības pilsētām, ir lielas, dažāda lieluma grūtības, un ir skaidrs, ka par veselu rindu pilsētām šī programma izpildīta netiks dažādu iemeslu dēļ. Konkrēti tika uzdots jautājums par Rīgu. Jā, vēl viens aspekts, šo programmu sastādot, lai, teiksim, tie, kas atradās rindā līdz 1981.gada 1.janvārim, Rīgā līdz 1987.gada 1.janvārim, ir paredzēts no jauna uzbūvētiem dzīvokļiem 60% ir jānovirza šo rindu dzēšanai. Bet tad, kad sākās šo jaunbūvēto dzīvokļu sadale, tad šeit šie 60% praktiski nekur netika izpildīti. Dažādos rajonos, dažādās pilsētās dažādi. No 20 līdz maksimums 50% robežām. Ja mēs runājam konkrēti par Rīgu un par pagājušo gadu, tad pagājušajā gadā Rīgā kopumā rindas dzēšanai no uzbūvētiem dzīvokļiem ir izdalīti 38%, bet pat pilsētas izpildkomitejai uzbūvētiem un pilsētas izpildkomitejas rindas dzēšanai tikai 19%. Pārējie dzīvokļi tika novirzīti dažādām citām vajadzībām, kā dzīvokļu atbrīvošanai tur, kur vajadzētu jaunu celtniecību veikt, teiksim, visādām atvieglotām rindām utt. Ja mēs šodien izanalizējam tos apjomus, kas ir Rīgas pilsētas izpildkomitejai palikuši, es varu nosaukt ciparu, tas ir drusciņ vairāk par 2000 dzīvokļiem, kas ir jāiedod, lai līdz rindai, kura ir līdz 1978.gada 1.janvārim, nodrošinātu tad, ja Rīgas izpildkomiteja atradīs iespēju ne 60%, bet 50% no jaunuzbūvētiem dzīvokļiem izdalīt šiem rindā stāvošajiem, šī rinda uz 1991.gada 1.janvāri būs nodzēsta. Tie, kas stāv līdz 1978.gada 1.janvārim.

Jāsaka, ka, teiksim, tos apjomus, ko Rīgas izpildkomiteja plāno Celtniecības komitejai, viņi ir lielāki, nekā ielikti ir “Dzīvoklis-90”, tajā lēmumā, kas ir apstiprināts Centrālkomitejā un Ministru Padomē. Izpildkomiteja pieņēma savu lēmumu, kur ir lielāka... nekā šī Centrālkomitejas un Ministru Padomes pieņemtais lēmums. Bez šaubām, es saprotu, ka arī pilsētas izpildkomiteja droši vien jau tā pa labi un pa kreisi šos dzīvokļus nedalīja, acīmredzot bija tāda nepieciešamība šos dzīvokļus novirzīt citā virzienā. Bet acīmredzot, lai tomēr mēs būtu konsekventi un savus lēmumus lielā mērogā pildītu, tad acīmredzot Rīgas pilsētas izpildkomitejai būtu jārekomendē tomēr paskatīties, kā atlikušā laikā, pusotra gada laikā, tas, kas tiks uzbūvēts, lai tomēr novirzītu to rindas dzēšanai un uz 1991.gada 1.janvāri varētu, teiksim, atskaitīties par to, ka šis jautājums ir atrisināts.

Tagad par dzīvokļu celtniecību. Nu par pagājušā gada plānu noraušanu Celtniecības komitejas darbinieki jau tika sodīti, tas tika izskatīts Ministru Padomes sēdē par gada rezultātiem, par to es vairs neatkārtošos.

Stāvoklis šogad. Stāvoklis vispār ir ļoti saspringts un, redziet, šeit varbūt drusciņ deputātiem nu tādai zināšanai: Ministru Padome nozīmēja, noteica plānu Valsts celtniecības komitejai - valsts pasūtījumu Rīgas pilsētā 260 tūkstoši kvadrātmetru dzīvokļu celtniecībai. Mūsu darba kolektīvi, balstoties uz likumu par darba kolektīvu, izskatīja šīs savas iespējas, pieņēma 217 tūkstošus kvadrātmetru. Un šos 43 tūkstošus kvadrātmetrus kategoriski atteicās pieņemt, izejot no darbaspēka resursiem un no citiem apsvērumiem. Nu tā kā komandējošās metodes šodien ir beigušās, nu bet es tomēr pamēģināju, kā tas nozīmē, kā šajā situācijā darboties ar komandējošām metodēm, uzrakstīju pavēli, ar kuru centos ar varu piespiest darba kolektīvu. Bez šaubām, viņi šo pavēli noprotestēja, un man bija šī pavēle jāatmaina. Nu bet mēs neapstājāmies, meklējām tomēr ceļus, kādā veidā palielināt, un šodien ir burtiski divas nedēļas atpakaļ ar izpildkomiteju parakstīts atsevišķs protokols, ar kuru mēs tomēr kopā ar izpildkomiteju, ar viņu aktīvu atbalstu, mēģināsim risināt 240 tūkstoš kvadrātmetru dzīvojamās platības izbūvi. Un šinī sakarībā es gribu teikt to, ka, bez šaubām, mēs visi atbalstām 56. Ministru Padomes lēmumu par migrācijas pārtraukšanu, un šeit divu domu vispār nevar būt, lai viņu neievērotu. Es vienkārši gribu darīt deputātiem zināmu, ka šis lēmums mūsu nozarē rada papildu spriegumu, jo, teiksim, mēs varam par pirmo pusgadu, mēs esam pazaudējuši jau 1000 cilvēku, tajā skaitā Rīgā vairāk nekā 600. Cilvēki aiziet uz kooperatīviem jeb daži, tie, kas dzīvoja kopmītnē, aizbrauca vispār projām no Rīgas, bet, par nožēlošanu, Rīgas iedzīvotāji pie mums nenāk strādāt, kaut gan, teiksim, darba algas mums nav no mazajām, mums ir pietiekoši, ja mēs strādājam pēc otrā modeļa. Šodien mēs esam jau pārgājuši uz nomas kolektīviem, mums abi ēku celtniecības kombināti ir nomas kolektīvi ar kooperācijas likuma pielietošanu, bet, vienalga, šos cilvēkus, teiksim, piesaistīt darbā mēs nevaram. Tātad būtu visas sabiedrības, deputātu padomes... pilsētu deputātu padomei ir tāds liels lūgums: kopā ar mums risināt darbaspēka jautājumu, jo kādi arī lēmumi nebūs pieņemti, ja mēs neatrisināsim jautājumu, ka cilvēki nāks pie mums strādāt, mēs nekādus dzīvokļus neuzcelsim vai nu būs Lancers, vai būs Ivanovs vai Liepiņš, vai kas. Šinī amatā bez cilvēkiem, bez darbaspēka, mēs šo uzdevumu neatrisināsim. Nu tas īsumā, ja trijās minūtēs.

Priekšsēdētājs. Nebija trīs, bija daudz vairāk, bet es nezinu... Bet šeit ir sagatavots tāds lēmuma projekts. Pirmais punkts ir standarta: “Pieņemt zināšanai.” Es domāju, ka mums vajadzētu tomēr Augstākajai Padomei izteikt tādu neapmierinātību, tomēr ar to dzīvokļu celtniecības gaitu republikā... Nu mēs konstatējām faktu, pagājušajā gadā norāvām, šogad taisāmies atkal noraut. Nu vienkārši pieņemt zināšanai, es domāju, ka vajadzētu šo pirmo punktu mazliet pārformulēt, ka Augstākā Padome nu nav apmierināta ar... izsaka kaut kādu tādu... es pat nevaru atrast īstu vārdu, neapmierinātību ar dzīvokļu celtniecības gaitu republikā un sadali. Man liekas, ka tādā redakcijā mums vajadzētu, tālāk viss tas būtu nonācis savās vietās.

Otrais: “Vērst Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas un Latvijas PSR Valsts celtniecības lietu komitejas vadības uzmanību uz vajadzīgās kontroles un saskaņotības trūkumu, praktiski risinot jautājumus, kas saistīti ar programmas “Dzīvoklis-90” izpildi Rīgā.”

Un trešais punkts: “Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam 1989.gada trešajā ceturksnī noklausīties Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka, Latvijas PSR Valsts celtniecības lietu komitejas priekšsēdētāja Jāņa Lancera pārskatu par programmas “Dzīvoklis-2000” un apakšprogrammas “Dzīvoklis-90” izpildes gaitu republikā.” Nu klausījāmies, bet nu kā mēs konstatējām, ka nav, un pieņemam zināšanai. Vai varam mēs šodien tā vienkārši pieņemt zināšanai? Man liekas, ka mūsu attiecība... ka mēs kā Augstākā Padome... tad kaut kāds satraukums ir par to, izteikt kaut kādu satraukumu par to, ka nerisinās šie jautājumi. Es domāju, ka var noformulēt to jautājumu, bet nevis vienkārši pieņemt zināšanai. Tās ir manas domas, es nezinu kā jūsu. Vienkārši pieņemt zināšanai ir par maz. Piekrītiet? Jā. Deputātam Asarim ir kaut kādas piebildes.

Asaris. Man būtu jautājums biedram Lanceram. Tomēr tāds - es - saprotiet mani pareizi, es, protams, neatbildu par dzīvokļu sadali, bet mani interesē, kā Valsts celtniecības komiteja vērtē vispār šos direktīvos, noteiktos skaitļus dzīvokļu celtniecības programmai “Dzīvoklis-90”, “Dzīvoklis-2000”, vai tie tomēr nav kaut kur voluntāri, nesabalansēti ar mūsu reālām iespējām un vai viņi nav jāpārskata?

Lancers. Viennozīmīgi - ir jāpārskata un, ja šodien tiks pieņemts lēmums, ka man septembra mēnesī Prezidijā dot ziņojumu, tur es plašāk izklāstīšu savu viedokli šinī jautājumā.

Priekšsēdētājs. Pareizi. Vajag klausīt, biedrs Lancers ir sagatavojies, ka viņu klausīs, un tas ir labi. Biedri Cīruli, lūdzu.

Cīrulis. Es saprotu, ka to nevar tūdaļ un šajā sesijā - izskatīt šo jautājumu, bet man tomēr liekas, ka būtu lietderīgi rudenī vai pat krietni ātrāk, kad būs vēlreiz atgriešanās pie šī jautājuma, tomēr zinātniski dziļi un pamatoti izskatīt arī jautājumu par dzīvokļu sadali, tādēļ ka par dzīvokļu sadali visbiežāk ir neskaidrības, klīst pat dažādas tenkas, es atvainojos, un pārspīlējumi tādēļ vien, ka gluži vienkārši nav skaidrības. Piemēram, par to, cik dzīvokļus saņem, teiksim, karavīri, virsnieki, mums ir visdažādākie dati. Mums vajadzīgs samērā objektīvi, lai Augstākā Padome varētu objektīvi novērtēt.

Priekšsēdētājs. Es domāju, ka Augstākās Padomes Prezidijs, izejot no tiem rezultātiem, no tās situācijas, kāda būs septembrī, kad klausīsimies biedra Lancera ziņojumu Prezidijā, izejot no konkrētās situācijas, konkrēti ir arī jārīkojas. Varbūt tādā veidā. Var tā piekrist? Jā. Pirmo punktu tomēr pamainīt un tad var pieņemt. Tomēr jābalso par šo lēmumu. Lūdzu paceliet kartiņas. Vairākums. Kas ir pret? Kas atturas? Pieci. Lēmums tiek pieņemts, pieciem atturoties, pirmo punktu pārtaisot tādā redakcijā, kad neizsauc tādu neapmierinātību un satraukumu.

Tālāk, biedri deputāti, tāda paradoksāla situācija, ka mums vēl divi jautājumi no pagājušās reizes, divi deputātu pieprasījumi: sakarā ar notikumiem Rīgā, Tereškovas ielā 25 un deputātu grupas pieprasījums sakarā ar streikiem dažās rūpnīcās un organizācijās. No prokuratūras runās prokurora vietas izpildītājs biedrs Daukšis, vakar vakarā saslimis un nav kam paziņot.

(No zāles: Atlikt.)

Priekšsēdētājs. Atlikt uz nākošo sesiju? (Zālē: Jā!) Jo Lanceru vienu klausīt nav jēgas, tā ir tikai viena puse. Atliekam? (Jā!) Varbūt par to “Radonu” vēl.

Lancers. Mēs Ministru Padomē izskatīsim, droši vien ar mums kopā, mēs uzmanīgi paskatīsim vēlreiz šo jautājumu par “Radonu”. Tikko Ministru Padomes Prezidijā pieņēmām lēmumu. Tur visi jautājumi tika izskatīti, tur bija zinātnieki, komisijas, un visi jautājumi tika skatīti.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Paliek neizskatīti trīspadsmit deputātu pieprasījumi. Uz nākošo reizi, ja kāds no deputātiem to uzstāj, var arī izskatīt un var arī rakstiski. Es domāju, ka Prezidijs atkarībā no tā, var vai nevar, lai izskata, ko var - to lai atbild. Tur ir dažādi pieprasījumi.

Biedram Paulam ir kaut kas. Man arī viens jautājums, kas vakar palika gaisā karājoties, kas mums ir jānorunā.

Pauls. Es vēlreiz lēni nolasīšu savu jautājumu.

“PSRS Tautas deputātu kongresā deputāts Viktors Alksnis apgalvoja, ka Latvijas teritorijā ir nodibinātas un darbojas kaut kādas kaujas vienības.” Tāds bija jautājums. Tālāk es atbildēšu paša Viktora Alkšņa vārdiem, kuri bija iespiesti laikrakstā “Za Rodinu” 4.jūnijā, tieši kongresa laikā, kad šis laikraksts parādījās mūsu delegācijā. “Man ir zināms, ka šādas cienības tiek veidotas. Šai ziņā ir neapgāžami pierādījumi, turklāt tie nemitīgi papildinās ar jauniem datiem.”

??????? ????????????, ? ????????? ? ??? ?? ??????.

Priekšsēdētājs. Labi, vārdu sakot, jums ir iespējas tikties ne vienu vien reizi, es domāju, ka tādus jautājumus, man ir lūgums pie deputātiem, kārtot savā starpā bez Latvijas PSR Augstākās Padomes starpniecības. Tātad pārējos mēs atstājam uz nākošo sesiju, kā jau vienojāmies. Bet, kā jūs zināt, vakar tika izvirzīts jautājums par likuma pieņemšanu, pie tam nekavējoties šajā sesijā, pret streikiem, un biedrs Plotnieks teica, ka juristi tādu likumu var uzrakstīt pāris stundu laikā. Pret streikiem. Pēc tam biedrs Cīrulis bija dzirdējis kaut kādu informāciju, ka ir pieņemts Savienībā kaut kāds akts. Par nožēlošanu, oficiāli tādu oficiālu apliecinājumu šai ziņā pagaidām nav. Biedrs Cīrulis meklēja, es nezinu, kur viņš bija dzirdējis, nu tas nav svarīgi. Bet, es domāju, kā es saprotu, ja arī šis likums tiks izstrādāts Savienībā, tādam likumam arī mums ir jābūt, arī likuma nosaukumam jābūt - nevis pret streikiem, bet noteikti par streikiem kā tādiem, jo streiki mums šodien ir realitāte - ekonomiskie streiki, cita lieta ir par politiskiem streikiem. Es domāju, ka šādā likumā būs reglamentēti streikošanas noteikumi, pie kādiem var streikot, pie kādiem nevar. Būs arī atļaušanas un būs aizlieguma normas, tā ka nevar būt, ka tikai nolieguma, un, ja mēs tagad izrausim tikai vienu daļu un pieņemsim aizlieguma normas, nerunājot par to, kas tiek atļauts, es domāju, ka ar to mēs stāvokli ne tikai uzlabosim, bet tieši otrādi - pasliktināsim, saasināsim, tādēļ man ir konkrēts priekšlikums: uzdot sesijas vārdā, ja jūs piekritīsiet, uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam neatkarīgi no tā, kas tiek strādāts centrā, bez šaubām, konsultējoties un strādājot varbūt pat kopā, paralēli, vai vienlaicīgi, izstrādāt likumu par streikiem un, kā tas ir pieņemts, apspriest un pēc tam pieņemt un varbūt nākošajā sesijā apstiprināt, jo šeit, kā saka, karstu putru nevar strēbt, biedri. Saprotiet pareizi. Nav iebildumu deputātiem? (Zālē: Nav.) Ir vajadzīgs par šo balsot? (Nē.) Tikai tad nekādas pretenzijas, ka es esot kaut kur pazaudējis kādu konkrētumu. Tā kā klausās visa republika, nebalsosim, nebūsim formālisti. Reizē ar to, tad varbūt ne pilnīgi, bet tomēr, cik mums bija spēka, mēs sesijā ietvertos jautājumus izskatījām. Noslēdzot sesiju, ko man gribētos teikt. Es domāju, ka to pareizi sapratīs, tā nav pašreklāma, ka, nobeidzot darbu, mēs tomēr varam teikt, ka mēs kopīgi esam spēruši grūtu, bet tomēr soli uz priekšu pārbūves gaitā. Tāds mans vērtējums. (Aplausi.)

Kādi ir pārmetumi, aizrādījumi par sesijas vadīšanu? (Nav.)

Klibiķe. Ir saņemtas ļoti daudzas telegrammas, bet viena simpātiska telegramma bija, ka, lūk, šī sesija biedra Vagra vadībā parādīja, ka mums rodas vairāk uzticības Latvijas Kompartijai. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Ja telegramma bija adresēta man - tad to nevajadzēja varbūt arī tā afišēt visai publikai. Paldies, biedri deputāti, par kopīgo darbu un līdz nākošajai sesijai, kurā piedalīšos kā deputāts.