Stenogramma: Latvijas Republikas 9.Saeimas pavasara sesijas vienpadsmitā sēde 2009.gada 11.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet
vietas!

Kolēģi, es vēlreiz aicinu jūs ieņemt vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 11.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums
ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar
lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai lēmuma projektu „Par
likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.580/Lp9) atsaukšanu”. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC):
„Balsot!”) Darba kārtība ir grozīta…

Es atvainojos, vai deputāts Andris Bērziņš uzstāj uz balsojumu? (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Balsot!”) Deputāts Andris Bērziņš uzstāj
uz balsojumu par darba kārtības grozījumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas
sēdes darba kārtībā tiek iekļauts Juridiskās komisijas sagatavotais lēmuma projekts
„Par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.580/Lp9) atsaukšanu”!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – nav. Darba
kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba
kārtībā un izskatīt darba kārtības 20.punktu, tas ir, likumprojektu „Grozījumi
Maksātnespējas likumā”, kā darba kārtības 10.punktu – pēc likumprojekta
„Grozījumi Civilprocesa likumā” ar reģistrācijas numuru 1218/Lp9. Vai deputātiem
ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba
kārtību un iekļaut otrajā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo darba
kārtības punktu likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”
izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba
kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem” Prezidija ziņojumu par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba
kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas
sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem” iekļaut Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas
sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem
likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 22, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Un Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes
darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja
maksātnespējas gadījumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba
kārtību.

Saeimas Prezidijs aicina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst?

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandrova, Bendrātes,
Latkovska, Ķikustes un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Pilsētas
domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šajā
Saeimas sēdē mēs atgriežamies pie jautājuma, ko apspriedām pagājušajā sēdē.
Toreiz vairums no jums nobalsoja „pret” šā frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Mūsu iesniegtā likumprojekta, mūsu
ierosinājuma būtība ir uzsākt nopietnu diskusiju par to, vai tiešām Rīgas domē ir
nepieciešami 60 deputāti. Taču šie grozījumi neattiektos nedz uz šodienu, nedz uz
šo gadu, nedz uz šo sasaukumu. Mēs ierosinām sākt diskusiju par to, lai, sākot ar
2013.gadu, pašvaldību vēlēšanās ievēlētu… tieši Rīgas domē ievēlētu nevis
60, bet 30 deputātus.

Šis ir ļoti nopietns pārbaudījumu laiks ikvienam no mums, un, ja
mēs paši nestrādāsim pie šiem valstij ļoti būtiskajiem jautājumiem, tad neviens
mūsu vietā to neizdarīs. Mēs jau esam strādājuši un esam spēruši ļoti nopietnus
soļus, piemēram, esam sākuši strādāt pie valsts pārvaldes reformas un būtiski
mazinājuši valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs gan skaitlisko
sastāvu, gan arī atalgojumu. Mēs esam sākuši sakārtot amatpersonu haotisko
atalgojuma sistēmu. Esam sākuši kārtot šo atalgojuma sistēmu, un neviens mūsu
vietā to neizdarīs.

Tāpēc es lūdzu, kolēģi, atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks”
priekšlikumu par deputātu skaita samazināšanu Rīgas domē un to nodot apspriešanai. (No
zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Kāpēc ar budžetu kavējaties? Vai tad šis ir
svarīgāks?”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies deputāts Juris
Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cik ilgi mēs nodarbosimies ar kaut kādiem
plakātiskiem piedāvājumiem? Ja jau mēs runājam par izmaiņām Latvijas Republikas
galvaspilsētā Rīgā, tad varētu diskutēt par īpašu likumu par šo galvaspilsētu,
bet izraut ārā no visām funkcijām vienkārši vienu skaitli un ielikt tā vietā otru
skaitli – tas ir vairāk nekā bērnišķīgi. Tas man atgādina tos deputātus, kas to
izmeklēšanas komisiju ierosināja nodibināt… Par to mēs runāsim vēlāk. Ja mēs
šādi turpināsim mētāties ar skaitļiem, mētāties ar idejām, nesaprotot, ar ko tas
var beigties, tādā gadījumā tāds pats haoss turpināsies.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret” likumprojekta
nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aleksandrova, Bendrātes,
Latkovska, Ķikustes un Bērziņa iesniegtā likumprojekta „Grozījums Pilsētas domes,
novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 40, atturas – 16. Likumprojekts komisijai
nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””
nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Čepānes, Druvietes,
Laicāna, Šadurska, Kalnietes un Kursītes–Pakules iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt
„par”, viens -„pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātei Janīnai
Kursītei–Pakulei.

J.Kursīte–Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība”
frakcija).

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Piedāvājums griezt pēc
iespējas vairāk, veidojot krīzes budžetu, norāda uz to, ka mēs joprojām nedomājam
par vērtībām un par to, kāpēc šai valstij jābūt un uz ko valsts balstās.

Protams, paēduši ļaudis ir labāki nekā neēduši, un par to ir
jādomā. Bet pat daudz dramatiskākās situācijās – deportācijās vai dodoties trimdā
– ļaudis ņēma līdzi gan maizes klaipu, gan Bībeli, gan grāmatu bērniem, gan
ģimenes fotogrāfijas, pat tautastērpu. Var samazināt daudz ko, ietaupīt uz daudz kā,
bet absolūti nepiedodami ietaupīt uz grāmatniecības rēķina. Tas ir kā ķermenim
izņemt sirdi. Kāda velna pēc tad ķermenis ir vajadzīgs bez sirds?

Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika pieņemts it kā
kompromisa variants, saskaņā ar kuru PVN samazinātā likme tiek piedāvāta
oriģinālliteratūrai un mācību literatūrai. Ar vienu roku dodot, ar otru tiek
atņemts… Es saprotu, ka lielu daļu literatūra neinteresē, bet tomēr es turpināšu.

Pabalstot mācību literatūras, tikai mācību literatūras,
izdošanu, bet pagriežot muguru zinātniskajai un tulkotajai literatūrai, mēs paši
savām rokām radām, pirmkārt, grāmatu tirgus kropļojumu, kur kādam tiek dota
priekšroka konkurences cīņā, otrkārt, kurš gudrais un kādā šķirotavā šķiros,
kas ir mācību, kas zinātniskā literatūra…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kursītes kundze… Godātie
kolēģi! Vai varētu palūgt klusumu? Man liekas, ka neviens šobrīd nedzird, ko
deputāte Kursīte runā… (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņa jau neko nepasaka!”)

Turpiniet, lūdzu, deputāte Kursīte!

J.Kursīte–Pakule. Vai, piemēram, Kanta „Tīrā prāta
kritika” ir mācību literatūra vai zinātniskā, vai tulkotā? Lai pamatotu, ka tas
vai cits izdevums ir mācību literatūra, agrāk grāmatu izdevēji pazemīgi gāja
saskaņot papīrus uz Izglītības ministriju un Bibliogrāfijas institūtu. Vai mums par
maz papīru šajā valstī? Es nemaz nerunāju par to, ka ar diskriminējošu attieksmi
pret zinātnisko un tulkoto literatūru tiek kārtējo reizi diskriminēta arī zinātnes
attīstība valstī.

Treškārt. Cilvēki, kas pārdzīvojuši padomju laikus, nav muļķi,
viņi atradīs adatas aci, pa kuru izlīst, bet vai tas ir tas, kam ir jātērē cilvēku
enerģija?

Ceturtkārt. Zinot, ka uz 15.maiju tipogrāfijās ražošanas
pasūtījumi ir kritušies par 70 procentiem, bet grāmatu apgrozījums pirmajos četros
šā gada mēnešos ir krities par 60 procentiem, jābūt vai nu ļoti naivam, vai ļoti
ciniskam, slaucot govi, kamēr tā nosprāgst.

Ja PVN nodokli samazinātu visai nozarei, nevis tās atsevišķiem
sektoriem, būtu cerības izdzīvot un valstij saņemt nodokļu ieņēmumu. Ja ne –
papildināsies jau tā lielās bezdarbnieku rindas un nodokļu parādnieki.

Apbrīnojamā kārtā, ceļot nodokļu slogu, samazinot algas un tā
tālāk, pazudušas no redzesloka azartspēles. Azartspēlēm arī esot grūta situācija.
Oi, oi, oi! Izsaku līdzjūtību. Bet kas šajā valstī galu galā ir prioritāte –
grāmatas vai azartspēles? Man jāatkārto: „Quo vadis, Latvija?”

Šajā gadījumā es izteicu savu personisko viedokli un uzskatu, ka no
tā neatkāpšos. Tomēr „Pilsoniskās Savienības” frakcijas deputātu vairākums ir
ņēmis vērā pārējo valdību veidojošo frakciju vadītāju ieteikumu atsaukt
frakcijas deputātu sagatavoto likumprojektu, kamēr Saeimā tiek izskatīta valsts
budžetu pavadošo likumprojektu pakete, kurā iekļauts arī likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Tomēr frakcijas deputāti uzskata
par pienākumu atkārtoti iesniegt Saeimā šodien atsaukto likumprojektu, lai tajā
iestrādātās normas uzņēmējdarbības uzlabošanā varētu stāties spēkā vēl
šogad.

Tāpēc Saeimas kārtības ruļļa 86.panta devītajā daļā
noteiktajā kārtībā deputāti Seile, Druviete, Kalniete, Laicāns un Šadurskis
iesniedz Saeimas Prezidijam savu parakstu atsaukumu. (No zāles dep. J.Dobelis:
„Priekš kam tev vajadzēja runāt?”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ņemot vērā to, ka ir atsaukti iesniedzēju paraksti un līdz ar to
likumprojekts vairs tālāk nav skatāms, pārejam pie nākamā darba kārtības punkta.
Lūdzu Dokumentu nodaļu iereģistrēt to.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto
likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”
nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai
deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Darba likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba
lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti
neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir
iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts – „Par
neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 12.jūnijā”.
Deputāts Nikolajs Kabanovs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada
12.jūnijā. Vienu reizi sesijā deputātam ir tiesības uz šādu atvaļinājumu. Lūdzu
zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam
Kabanovam šā gada 12.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Atvaļinājums deputātam Kabanovam piešķirts.

Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Likumprojektu
izskatīšana”, mums ir jālemj vēl par iespējamiem darba kārtības grozījumiem.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz šīs pašas komisijas
izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta
likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt vēl vienas izmaiņas
šodienas sēdes darba kārtībā, proti, sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”
iekļaut arī likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”, ko ir
izstrādājusi šī pati komisija, un lūdz atļaut virzīt šo likumprojektu
izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt
izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā – iekļaut sadaļā „Likumprojektu
izskatīšana” kā pirmos jautājumus Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Darba likumā” un „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret
šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Cienītais Prezidij! Šis ir likumprojekts
„Grozījumi Darba likumā” – likumprojekts Nr.1340/Lp9, ko iesniedzis Ministru
kabinets.

Likumprojektā, kā jūs redzat, ir divas lietas. Pirmā ir saistīta
ar uzskaites sistēmu, kas ir Finanšu ministrijā. Tas ir tāds tehnisks jautājums. Un
otrā ir grozījumi attiecībā uz likumprojektiem, lai varētu sakārtot likumdošanu
šajā situācijā.

Es aicinu Saeimu šo likumprojektu atbalstīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums
ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par
steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Darba likumā”! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts
atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Es aicinu arī likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī datumu,
kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 10.30,
šodien. Un izskatīšana rītdien Saeimas ārkārtas sēdē, respektīvi, 12.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis
Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdi! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta
iesniedzēja Ministru prezidenta vietā ir iekšlietu ministre Mūrniece, un likumprojekts
attiecas uz neapliekamā minimuma samazināšanu pensionāriem no 165 uz 90 latiem. Tā ir
likumprojekta būtība.

Es aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 23, atturas – 9. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

G.Bērziņš. Es aicinu Saeimu arī likumprojektu pieņemt pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts
skar visnabadzīgākā Latvijas iedzīvotāju slāņa ieņēmumus. Un man ir pirmais
jautājums iesniedzējai – cienījamai iekšlietu ministrei: kur ir progresīvā ienākumu
nodokļa likme? Kāpēc šajā likumprojektā šīs likmes nav, lai tomēr visa slodze,
izejot no krīzes, būtu ne tikai uz maznodrošināto pleciem, bet arī uz bagātajiem?

Otrs jautājums. Visiem ir skaidrs, ka PVN likmes palielināšana tikai
samazināja ieņēmumus valsts kasē. Mēs gribējām vēlreiz izdarīt to pašu kļūdu,
jo pagaidām, paldies Dievam, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu ir pat vairāk,
nekā ieplānots.

Un trešais moments. Šo likumprojektu parakstīja Iekšlietu
ministrija, un uzskatu, ka tas nav nejauši, jo tikai ar Iekšlietu ministrijas spiedienu
var piespiest cilvēkus pieņemt visu šo budžeta paketi, par kuru mēs balsosim rīt.

Un, cienījamie cilvēki, ņemot vērā mūsu attieksmi pret
policistiem, esmu pārliecināts, ka Iekšlietu ministrija šajā jomā mums nepalīdz.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vakar
kā milzu sasniegums šajā valstī tika pasniegts tas, ka ar Ministru prezidenta
rezolūciju Valsts kancelejas vadītājai tagad alga būs vairs tikai 2200 latu mēnesī.
Nu lieliski! Kā milzu sasniegums tiek pasniegts arī tas, ka valdība nekādā veidā
nespēj ķerties klāt dividendēm – tām dividendēm, kas tiek patērētas, pērkot kaut
kādas greznas automašīnas.

Tās dividendes nevar aplikt ar nodokli, jo tas ir nenormāli
sarežģīti. Nav iespējams ieviest progresīvo ienākuma nodokli nekādā veidā, jo tas
ir grūti. Nav iespējams aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli tās lepnās mājas
Baltezerā, Jūrmalā un visur citur. Nav iespējams izdarīt neko, lai valstī iegūtu
500 miljonus latu.

Ir jācērp izdevumi. Uz kā rēķina?

Te publiski izskan, ka ir ķērušies klāt pensionāriem un samazinās
viņiem pensijas par 35 miljoniem latu, bet tā nav taisnība. Tas, par ko jūs taisāties
tagad nobalsot, ir atņemt pensionāriem vēl 100 miljonus latu. No 500 miljonu latu
ietaupījuma 135 miljonus latu šai valstij saziedos pensionāri, no kuriem 90 procenti
jau tagad dzīvo zem iztikas minimuma. Attopieties! Ar šo grozījumu katram pensionāram
no pensijas tiek atņemti 20 lati. Kā jūs paskatīsieties viņiem acīs tagad? Arī
jūs, tie, kas te tagad runā zālē. Kauns!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Pensionāri strādā nevis tāpēc, ka viņi ļoti
grib strādāt, bet tāpēc, ka viņiem pietrūkst līdzekļu, lai samaksātu par
komunālajiem pakalpojumiem, par dzīvokli.

Es neredzu šajā paketē pasākumus, kas būtu saistīti ar to, ka ir
paredzēts samazināt komunālo pakalpojumu cenas. Varbūt bija jāsāk ar to, nevis ar
viņu ienākumu griešanu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko
piebilst? Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav
nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 26, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – pulksten 11.00
rītdien, 12.jūnijā. Izskatīšana otrajā lasījumā arī rītdienas ārkārtas sēdē,
12.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1335/Lp9 – likumprojektu
„Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Šo likumprojektu par grozījumiem Saeimas kārtības rullī ir
iesnieguši gandrīz visu frakciju deputāti. Šie priekšlikumi kopumā paredz triju
veidu grozījumus, triju veidu disciplīnas uzlabošanu.

Kā pirmā ir disciplīnas nodrošināšana Saeimas sēdē, uz kuru
attiecas likumprojekta 1.pants par grozījumiem 76.pantā. Un, kā jūs, kolēģi, to labi
zināt, tad varbūt ievērojiet: tā ir situācija, kas ir līdzīga situācijai šobrīd,
kad Saeimas zālē ir tāds troksnis, ka deputāti, kas vēlētos dzirdēt runātāju,
tikai ar grūtībām to var izdarīt. Tāpat tas attiecas arī uz sēdes vadītāju, kuram
ir grūti dzirdēt, ko runā deputāti, kā arī saprast, vai kādi deputāti prasa vai
neprasa kādus balsojumus. Šajā sakarā tiek dots papildu instruments sēdes
vadītājam. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad turpmāk jūs biežāk dzirdēsiet
āmura piesitienus un, cerams, arī ievērosiet, ka tas nozīmē, ka ir nepieciešama
kārtība zālē.

Kā otrais ir Saeimas frakciju disciplīnas uzlabošana. Šajā sakarā
deputāti ir atsaukušies uz vēlētāju norādījumiem, kuri ir izteikuši iebildumus
pret deputātu nepārtrauktu staigāšanu, no vienas frakcijas aizejot un veidojot citu.
Tātad esam formulējuši grozījumu 186.pantā, nosakot, ka ne mazāk kā pieci viena
nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju, bet viena
nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju.

Saeimas Juridiskā komisija, apspriežot šo pantu, lēma, ka tas,
iespējams, būtu vēl pilnveidojams, arī nosakot, ka deputāti, kas ir ievēlēti no
viena saraksta, nevar pievienoties frakcijai, kas ir ievēlēta no cita saraksta. Līdz ar
to netiktu deformēta vēlētāju griba, kāda ir izteikta, balsojot vēlēšanās.

Trešais jautājums ir par finanšu disciplīnu. Tas attiecas uz
taupības pasākumiem Saeimā. Šeit ir paredzēts samazināt pabalstus tiem deputātiem,
kas atstāj deputāta amatu. Vienlaikus gribu informēt, ka, ja ir kādi pārpratumi, jo
bieži ir bijuši jautājumi par to, kādas kompensācijas saņems tie, kas šajās
vēlēšanās ir ievēlēti Eiropas Parlamentā vai pašvaldībās… Vēlreiz atgādinu,
ka, ņemot vērā jau iepriekš izdarītos grozījumus Saeimas kārtības rulli, šie
Eiropas Parlamentā un pašvaldībās ievēlētie Saeimas deputāti nekādas
kompensācijas nesaņems, jo viņi saņems atalgojumu savā jaunajā darbavietā. Līdz ar
to šis pabalsts ir nulle.

Un Juridiskā komisija, izskatot šos priekšlikumus, novērtēja, ka
likumu ir nepieciešams pieņemt ļoti steidzami, lai iekļautos budžeta pieņemšanas
procesā, un tādēļ aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jābalso par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam,
kā arī otrā lasījuma datumu.

V.Muižniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam
– šodien līdz pulksten 10.00. Izskatīšana šīsdienas sēdē otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa
likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs
4454.

Uz otro lasījumu tika saņemti piecpadsmit priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu
atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir
atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 10. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Un 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi šajā
likumprojektā. Gribu atgādināt, ka tas tiek pieņemts steidzamības kārtībā, lai
varētu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” un lai šīs
normas būtu saskaņotas ar Civilprocesa normām. Juridiskā komisija ir atbalstījusi
šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa
likumā” priekšlikumu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”,
trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, salīdzinot ar otro
lasījumu, likumprojektam „Grozījumi Maksātnespējas likumā” ir nākuši klāt
ievērojami daudz priekšlikumu. Un šie priekšlikumi ir vērsti uz komercsabiedrību
maksātspējas atjaunošanas procesa efektivitāti.

1. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji
atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 3. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir
atbalstīts, un tas ir vērsts uz tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas
efektivitāti. Jo šajā gadījumā to varēs lūgt visas komercsabiedrības neatkarīgi
no to aktīvu vērtības. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka tām jābūt reģistrētām
Komercreģistrā trīs gadus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 6. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji
atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 8. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 10. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 14. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Arī 15. – ministra kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 17. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 18. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 19. – arī ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 23. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 24. – arī Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un, kā jūs redzat, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 26.priekšlikums, kolēģi, ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo
likumā ir nācis klāt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, kas tiešām
paaugstinās šo maksātspējas atjaunošanas efektivitāti. 26.priekšlikumu ir
iesniegusi Juridiskā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 27. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 28. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 29. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 30. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 31. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 32. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 33. – arī Juridiskās komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 34. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 35. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 36. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 37. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Arī 38., kas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums,
ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 39. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 40. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 42. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 43. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 44. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 45. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 46. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un, kā jūs redzat, iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 47. – kā es jau teicu, ir Juridiskās komisijas
priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 48. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 49. – ministra kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 50. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts daļēji, iekļauts 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Tātad, kā mēs redzam, 51. ir Juridiskās komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 52. – Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji un
iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 53. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 54. – ministra Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 55. – arī Segliņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 56. – tieši tāpat. To iesniedzis Segliņa kungs. Šis
priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 57. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Un
šeit es gribu pateikt, ka turpmāk bankrota procedūras uzsākšanai nebūs nepieciešams
atsevišķs kreditoru sapulces lēmums un tā apstiprināšana tiesā, bet bankrota
procedūru administrators uzsāks automātiski, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 58. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Atbalstīts ir arī tieslietu ministra Segliņa kunga
priekšlikums – 59.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 60. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 61. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 62. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 63. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts, tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Arī 64.priekšlikums, ko iesniedza Segliņa kungs, ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 65. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 66. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 67. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 68. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 69. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Arī 70.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija,
ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 71. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā, par kuru jau runājām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 72. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.
Atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Arī 73. – tieslietu ministra Segliņa kunga priekšlikums
– ir atbalstīts un iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Un pēdējais ir 74. – Juridiskās komisijas priekšlikums.
Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Juridiskajā komisijā likumprojekts tika atbalstīts
trešajam lasījumam. Komisijas vārdā gribu izteikt pateicību Maksātnespējas
administrācijai, tieslietu ministram Segliņa kungam un Tieslietu ministrijas
darbiniekiem, kuri pārstāvēja ministriju komisijas sēdēs, kā arī visiem komisijā
esošajiem deputātiem par atsaucību.

Paldies! Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Konvenciju par Eiropas Universitātes
institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes
institūta izveidi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar
dokumentu Nr.4446.

Godājamie kolēģi! Šī konvencija mums ir jāratificē tāpēc, ka
tikai un vienīgi to Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuras ir ratificējušas
šo konvenciju, ir tiesības startēt Eiropas Universitātē, tātad studēt Eiropas
tiesību maģistrantūrā un doktorantūrā.

Godājamie kolēģi! Komisija likumprojektu ir atbalstījusi
vienbalsīgi. Lūdzu nobalsot par tā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par Eiropas
Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas
Universitātes institūta izveidi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un
nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Izskatīsim dokumentu Nr.4415 – likumprojektu
„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kuru komisija sagatavojusi
trešajam lasījumam.

Komisija priekšlikumus ir gan saņēmusi, gan arī izstrādājusi
pati. Kopumā ir četrpadsmit priekšlikumu.

1. – iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisija to
ir atbalstījusi, iekļaujot savā priekšlikumā, kura numurs ir 2.

Aicinu atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu! Lūdzu zvanu! Es
atvainojos, par kuru jūs vēlējāties balsot: par 1. – ministres Mūrnieces
priekšlikumu vai par 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurā
ir iekļauts Mūrnieces kundzes priekšlikums? (No zāles dep. V.Agešins: „Par to,
kuru mēs izskatām!”) Tātad balsojums būs par 1.priekšlikumu. Balsosim par 1. –
iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 32, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Tādā gadījumā aicinu atbalstīt 2. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu – un balsojumam pieiet ar visu nopietnību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt Juridisko biroju tabulas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir
atbalstīts komisijā. Aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu deputātus
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko
komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums.
Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 8.priekšlikumā atbildīgā komisija atbalstījusi
ministru Segliņu. Aicinu arī jūs atbalstīt ministru.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 9. ir tieslietu ministra Segliņa priekšlikums, kurš
komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat 10. – Segliņa priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 11. – tieslietu ministra priekšlikums – ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 12.priekšlikumā atbildīgā komisija atbalsta Juridisko
biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 13. ir tieslietu ministra Segliņa priekšlikums, kuru
komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un 14. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es,
protams, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdz ar to likumprojekts… visi priekšlikumi ir
izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – 6. Likums
pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt tālāk mūsu
apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu
deputātu – Bendrātes, Kariņa, Latkovska, Seiles un Kursītes–Pakules –
parakstītu iesniegumu ar priekšlikumu svītrot no šodienas sēdes darba kārtības
likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu…? (No zāles: „Ir iebildumi!”)
Deputāti iebilst. Tātad mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot.

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tātad mēs balsosim par
priekšlikumu – izslēgt šo likumprojektu no darba kārtības. Balsojot „par”,
mēs svītrojam likumprojektu no darba kārtības. Par…

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dobelim!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā negaidīti, uzreiz mums piedāvā kaut ko
izslēgt. Vieni kliedz: „Slēgt ārā!”, otri: „Nē!” Varbūt kāds varētu
pamatot, kāpēc grib izslēgt?

Sēdes vadītājs. Vai… Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam
Guntim Blumbergam!

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Vienkārši komisijas vārdā es lūdzu atlikt šā likumprojekta
izskatīšanu par vienu nedēļu – līdz nākamajai ceturtdienai, jo ir jāprecizē dažas
normas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs to izslēdzam
no šodienas sēdes darba kārtības un ieliekam nākamās sēdes darba kārtībā? (No
zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta
trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nesaņēma. Aicinu parlamentu atbalstīt
likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā”, trešais
lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4443
-likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā”.

Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt minēto
likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tūrisma
likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”,
trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim
ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1143/Lp9. Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus trešajam lasījumam.

1. – deputāta Dolgopolova priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.
(No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – deputāta Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 36, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 2. – deputāta Dolgopolova priekšlikums. Netika
atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 2. – deputāta Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt
likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas
deklarēšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – nav. Likums
pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”,
trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4447 – likumprojekts „Grozījumi
Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums. Atbildīgā komisija saņēma astoņus
priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts
Juridiskās komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam… Nē, deputāts
Lagzdiņš tomēr negrib debatēt. Līdz ar to debates ir beigušās. Deputāti neiebilst
pret 1.priekšlikumu.

I.Valers. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 3. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 4. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 5. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 8. – tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa
likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju
cietušajiem””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 4448 – „Grozījumi likumā
„Par valsts kompensāciju cietušajiem””.

Trešajam lasījumam ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra pilnvarojumā parlamentā sekretāra
R.Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā
atbalstīts. Priekšlikuma būtība ir precizēt likuma „Par valsts kompensāciju
cietušajiem” mērķi. Tas tagad atbildīs Krimināllikumā veiktajām izmaiņām.
Grozot Krimināllikuma 131.pantu par noziedzīgu nodarījumu, tiek atzīta personas
apzināta inficēšana ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, kā arī ar B vai C hepatīta
vīrusu. Līdz ar to šis likums atbildīs arī jaunajam Krimināllikuma 131.¹ pantam,
kurā par noziedzīgu nodarījumu tiek atzīta personas apzināta inficēšana ar
bīstamas infekcijas slimības izraisītāju, ja rezultātā nodarīti smagi miesas
bojājumi vai iestājusies cietušā nāve. Iniciatīva veikt šādu likuma grozījumu
bija deputātam Valdim Ģīlim, otrajā lasījumā mēs to atbalstījām, šobrīd šis
priekšlikums ir uzlabots un atbilst Krimināllikumā veiktajiem grozījumiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 3. – tieslietu ministra pilnvarojumā parlamentārā
sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 4. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 5 – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 6. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 7. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 8. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 9. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 10. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 11. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts Juridiskās komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 13. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 14. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 15. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 16. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Valers. 17. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. 18. – parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums.
Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Valers. Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā,
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
valsts kompensāciju cietušajiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”,
trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Dokumenta numurs 4449.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā
sekretāre Silaraupa. Komisija šo priekšlikumu atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija,
precizējot parlamentārās sekretāres iesniegtā priekšlikuma tekstu. Lūdzam
atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu
trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo
sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. likums pieņemts.

A.Seile. Paldies par balsojumu.

Laimīgu ceļu labam likumam!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Godājamais priekšsēdētāj! Skatīsim
dokumentu Nr.4450, tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

1. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tas nav atbalstīts. (No zāles:
„Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 4. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 5. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 7. – politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 9. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 12. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 13. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 16. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts
daļēji un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas
noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Kolēģi, vēlos izstāstīt 22.pārejas noteikuma būtību,
lai visiem būtu skaidrs. Lai būtu pilnīga saprašana, vēlos paskaidrot, ka ar šo
likumu mēs pašvaldību regulatorus pievienojam vienotajam Latvijas lielajam regulatoram.
Un tas notiek, sākot ar 1.novembri. Līdz 31.oktobrim strādā pašvaldību regulatoru
komisijas, pēc tam ir tikai viens regulators – vienotais regulators. Bet pašvaldību
regulatoru likvidācijas komisijas, kuras strādā līdz gada beigām, tātad no
1.novembra līdz 31.decembrim, turpina finansēt pēc tā paša principa, pēc kā
finansēja pašvaldību regulatorus. Respektīvi, regulējamie uzņēmumi turpina maksāt
nodevas pašvaldības regulatora budžetā un no šā budžeta tiek finansēta
pašvaldības regulatora likvidācijas komisija. Tā ka, lai būtu pilnīga skaidrība!

Visbeidzot 21., 22., 23. un 24. – deputāta Leiškalna priekšlikumi.
Nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Zaķis. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas
bija iesniegti trešajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu
likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4413. Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija izskatījusi minēto likumprojektu otrajam
lasījumam. Ir saņemti kopumā 44 priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.
Likumprojekts atbalstīts un papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 3. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 7. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 15. – identisks Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 16. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 18. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 19. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 20. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 21. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 22. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 23. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 24. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 26. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 27. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 28. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 29. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 30. – arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 32. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 33. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 34. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 35. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 36. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 37. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 38. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 39. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 40. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 41. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 42. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Ķikuste. 43. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Nav
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Ķikuste. 44. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Arī
nav atbalstīts. Bet komisija meklēs risinājumus, lai ideju atbalstītu drusku citādā
veidā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Personu
apliecinošu dokumentu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 16.jūnijs vai jūlijs?

S.Ķikuste. Jūnijs.

Sēdes vadītājs. Jūnijs. Sestais mēnesis. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā”,
otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte
Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4414. Otrajā
lasījumā izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā”.

Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu
atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tautas
skaitīšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam
– 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs.
Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvokļa
īpašumu””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis
Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot minēto
likumprojektu otrajam lasījumam, ir izvērtējusi sešus priekšlikumus.

1. un 2. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Arī 3. un 4. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir
atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. Arī divi pēdējie, proti, 5. un 6. – Juridiskā biroja
priekšlikumi, pilnībā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
dzīvokļa īpašumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam –
22.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 22.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”,
otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta
„Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi komisijā
netika saņemti. Likumprojekts izskatīts komisijas sēdē. Aicinu parlamentu atbalstīt
to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilās
aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”,
pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts
ir izstrādāts, pamatojoties uz Banku augstskolas Satversmes sapulces apstiprinātajiem
grozījumiem Satversmē.

Šie grozījumi paredz studējošo pārstāvju atsaukšanas kārtību
Banku augstskolas Satversmes sapulcē un Senātā, kā arī daudzus citus jautājumus,
arī to normu svītrošanu, kas ir nonākušas pretrunā ar šobrīd spēkā esošo
Augstskolu likumu.

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ir izskatīts gan ministrijā, gan
Saeimas Juridiskajā birojā, gan, protams, atbildīgajā komisijā. Tas ir atbalstīts,
un es aicinu arī jūs darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Banku augstskolas
Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!
Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 16.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”, pirmais
lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar
Autortiesību likuma 67.pantu Kultūras ministrija izsniedz un anulē atļauju mantisko
tiesību, šā likuma izpratnē autortiesību, kolektīvā pārvaldījuma veikšanai.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 185.pants paredz, ka pieteikuma par
administratīvā akta atcelšanu, kas šinī gadījumā ir atļaujas anulēšana,
iesniegšana tiesā aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums
saņemts tiesā.

Izskatāmais likumprojekts nosaka izņēmumu no vispārējā principa,
paredzot, ka lēmuma par autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas atļaujas
anulēšanu pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību.

Te gan vēlos vērst jūsu uzmanību: autoru mantisko tiesību
kolektīvo pārvaldījumu organizācijas pārstāv vairākus tūkstošus Latvijas autoru,
kā arī desmitiem reižu vairāk ārzemju autoru, un, iesniedzot priekšlikumus otrajam
lasījumam, lūdzu to ņemt vērā, lai, īstenojot un pielietojot praksē šo grozījumu,
netiktu radīts vakuums autoru intelektuālā īpašuma tiesiskajā aizsardzībā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada
2.jūnija sēdē izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu un lūdz arī Saeimas
deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Autortiesību
likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 13.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likuma „Par kultūras pieminekļu
aizsardzību””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts
Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir līdzīgs iepriekšējam un
paredz likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” ietvert izņēmumu no
vispārējā principa par administratīvo aktu darbību un izpildi, nosakot, ka kultūras
ministra lēmumu par valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu apstrīdēšana
vai pārsūdzēšana neaptur to darbību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada
2.jūnija sēdē izskatīja šo likumprojektu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par
kultūras pieminekļu aizsardzību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis. Paldies par vienprātīgo atbalstu. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – šā gada 22.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 22.jūnijs, sestais mēnesis.

J.Porietis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Invaliditātes likums”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Godātie
kolēģi! Likumprojekta „Invaliditātes likums” otrajam lasījumam kopumā izskatīti
un izdiskutēti, un analizēti septiņdesmit priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.
Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā
-, kas komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 4. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 5.priekšlikumā -, kas komisijas
sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 10. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretārā
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 11. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 12. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 13. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā –
14.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Godātie kolēģi, vai jūs varētu mazliet klusāk?… Tas attiecas
arī uz deputātiem man tieši pretī…

Turpiniet, Barčas kundze!

A.Barča. 16. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 17. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 18.priekšlikumā -,
kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 19.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis,
komisijas sēdē atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 20. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā –
21.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 22. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 24. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 25. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 27. – tiesībsarga Romāna Apsīša priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 29.priekšlikumā. Tāpat arī
deputāta Valda Ģīļa iesniegtais 28.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts
atbildīgās komisijas priekšlikumā – 29.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 30. – tiesībsarga Romāna Apsīša priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 31.priekšlikumā -, kas
ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 32. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Tieši tāpat 33. – komisijas priekšlikums – sēdē
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 34. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 36.priekšlikumā -, kas
ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 35. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 37. – ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.
Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 38. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais
priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 39. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 40. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Atbalstīts
daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 2.priekšlikumā, kuru Saeima jau ir
atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pie 40.priekšlikuma acīmredzot mums ir pašreiz
jāapstājas, jo ir pienācis laiks pārtraukumam. Pēc pārtraukuma turpināsim ar
41.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam
deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Juridiskās
komisijas sēde pēc vienas minūtes komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai
Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.35
Sociālo un darba lietu komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās, tūlīt.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam
Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pēc piecām minūtēm
Apmeklētāju pieņemšanas centra telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vaira
Paegle, Jānis Dukšinskis, Jānis Lagzdiņš, Jānis Reirs, Viktors Ščerbatihs un
Imants Valers.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Invaliditātes likums”
otrajā lasījumā. Mēs apstājāmies pie 41.priekšlikuma.

Komisijas vārdā runās deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

41.priekšlikumu iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis. Komisijas sēdē
nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 42. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 44. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Komisijas sēdē
nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 45. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 46. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas priekšlikumā – 47.priekšlikumā -, kas
ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Barča. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 49. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 50. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Atbalstīts,
iekļaujot komisijas priekšlikumā – 51.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 52. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji
atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā – 53.priekšlikumā -, kas
ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 54. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 55. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 56. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. Gluži tāpat 57. – komisijas izstrādāts priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 58. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 59. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra
priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas priekšlikumā
-60.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 61. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Komisijas sēdē atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 61.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums
atbalstīts.

A.Barča. 62. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 63. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 64. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 65. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No
zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 65. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 11, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

A.Barča. 66. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 67. – komisijas izstrādāts priekšlikums. Sēdē
atbalstīts. (No zāles: Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 67. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 13, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

A.Barča. 68. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts
priekšlikums. Sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 69. – atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums.
Sēdē atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par 69. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 12, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Barča. Un 70.priekšlikums, kuru Sociālo un darba lietu komisija ir
izstrādājusi jaunā redakcijā kā pārejas noteikumu 8.punktu. Komisijas sēdē ir
atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu kolēģus balsot par likumprojektu „Invaliditātes likums”
otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Invaliditātes likums”
otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

A.Barča. Komisija aicina deputātus iesniegt priekšlikumus līdz šā
gada 17.augustam.

Sēdes vadītājs. 17.augusts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”,
otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte
Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.4440 – likumprojektu „Grozījumi Bērnu
tiesību aizsardzības likumā” – otrajā lasījumā. Esam saņēmuši 13
priekšlikumus.

1. – deputāta Buhvalova priekšlikums. Komisija neatbalstīja, jo
šāda norma jau ir iestrādāta citos likumos.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija daudzkārt tika iesniegusi
grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredzēja aizliegt izlikt uz
ielas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, neierādot tām citu dzīvojamo platību.

Pašreiz apstākļos, kad ekonomiskā krīze aizvien padziļinās,
PCTVL frakcija piedāvā pievienot Bērnu tiesību aizsardzības likumā tikai vienu
rindiņu: „Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt izlikta no dzīvojamās telpas,
neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

Latvija taču ir ratificējusi Konvenciju par bērnu tiesībām, kas
nosaka, ka dalībvalsts saskaņā ar nacionālajiem apstākļiem un savu iespēju
robežās veic nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu palīdzību vecākiem, kas audzina
bērnus, it sevišķi attiecībā uz viņu nodrošināšanu ar uzturu, apģērbu un
mājokli. Ja runā par šīm iespēju robežām, tad attīstības līmenis un ienākumu
līmenis pie mums ir līdzīgs līmenim, kāds ir sastopams dažās Latīņamerikas
banānu republikās. Bet, ja runā par nacionālajiem apstākļiem, tad mūsu klimatā,
kā zināms, banāni gar ielu malām neaug un ģimeņu ar bērniem izlikšana uz ielas ir
līdzvērtīga nāves spriedumam.

Derētu uzsvērt, ka, ja ģimenes ar bērniem no denacionalizēto māju
īrnieku kategorijas vēl kaut kādā mērā aizsargā likums „Par dzīvojamo telpu
īri”, tad dzīvokļu īpašnieku ģimenes neviens neaizsargā.

Bērnu tiesību aizsardzības likums ir tā sauktais jumta likums, kur
runa ir par principiem. Ja mēs atbalstīsim PCTVL frakcijas priekšlikumu, tad Saeima
paudīs savu apņemšanos nepieļaut ģimeņu ar bērniem izlikšanu uz ielas, kas
novedīs arī pie attiecīgiem speciālo likumu grozījumiem.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Komisijas vārdā varu teikt: ja iesniedz šādu prasību
tiesā par izlikšanu no dzīvokļa, tad vienlaikus tiek ziņots arī pašvaldībai un
bāriņtiesai un šī dzīvesvieta tiek nodrošināta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buhvalova priekšlikumu!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 49, atturas – 14.
Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 3. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Tas ir atbalstīts, redakcionāli
precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 4. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas
priekšlikumā – 5.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 6. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas
priekšlikumā – 7.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 8. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot komisijas
priekšlikumā – 9.priekšlikumā -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 10. – Ministru prezidenta, Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli
precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 11. – deputāta Mirska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Sergejam
Mirskim.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mana
priekšlikuma būtība ir skaidra un gaiša bez papildu runām.

Kad uz Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju atnāca Rīgas
Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors Gulbja kungs, viņš pasvītroja, ka,
neskatoties uz dažādu likumu normām, ģimenes ar bērniem tiek izliktas no dzīvokļiem
un ka tas bieži gadās.

Es lūdzu tikai vienu: aizsargājiet bērnus un garantējiet šo normu
Bērnu tiesību aizsardzības likumā – jumta likumā! Komisija neatbalstīja manu
priekšlikumu, bet es ceru, ka Saeima tomēr ieklausīsies veselā saprāta argumentos.
Runa ir ne tikai par denacionalizēto namu īrniekiem; sarežģītajā ekonomiskajā
situācijā, kad cilvēkiem var pietrūkt naudas, lai regulāri apmaksātu dzīvokli un
veiktu komunālos maksājumus, var arī paplašināties parādnieku izlikšana no
dzīvokļiem. Esiet žēlsirdīgi kaut pret bērniem! Pašvaldībām ir jāpiedalās
tiesas procesos, un, ja lēmums par izlikšanu no dzīvokļa tomēr ir pieņemts, uz to
brīdi pašvaldībai ir jāgarantē, ka ģimenei ar bērniem tiks piešķirts
sanitārajām normām atbilstošs dzīvoklis un runa būs nevis par izlikšanu uz ielas,
bet par pārcelšanu uz citu, kaut arī ne tik komfortablu dzīvokli.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis deputāta Mirska
priekšlikums ir ļoti tuvs mana kolēģa Valērija Buhvalova priekšlikumam, kuru
komisija jau kopā ar Saeimu noraidīja demagoģisku apsvērumu dēļ.

Gribu precizēt, ka šobrīd likums regulē jautājumu par ģimeņu ar
bērniem izlikšanu no telpām. Norma, kas aizstāv šīs ģimenes, eksistē tikai likumā
„Par dzīvojamo telpu īri”. Tātad tā attiecas tikai uz denacionalizēto māju
īrniekiem un uz nelielu skaitu cilvēku, kuriem ir dzīvoklis pašvaldībai piederošā
namā.

Norma attiecas ne uz visām šīm īrnieku kategorijām, bet tikai un
vienīgi uz maznodrošinātajiem. Un pati šī norma ir ierobežota, jo… Šeit ir divas
lietas. Tiesa dod informāciju pašvaldībai tikai divas reizes: pirmajā reizē, kad
sākusies tiesas prāva, un otrreiz, kad īrnieks jau zaudējis tiesas prāvu un tātad
zaudējis arī dzīvokli. Un viss! Bet deputāta Mirska priekšlikumā šī iespēja ir
paplašināta. Pašvaldībai būtu pienākums piedalīties tiesas prāvās un aizstāvēt
savus vēlētājus. Un šis ar jumta likumu saistītais priekšlikums paredz arī to, ka
šis aizstāvēšanas princips tiktu attiecināts arī uz dzīvokļu īpašniekiem, kas
krīzes laikā varētu viegli šo dzīvokli zaudēt.

Līdz ar to lūdzu Saeimu tomēr šo 11. – deputāta Mirska
priekšlikumu – atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene. Pašvaldību pienākums arī pašreiz ir nodrošināt
ģimenes ar bērniem ar dzīvojamo platību. Līdz ar to otrreiz likumā ielikt šo normu
nav nepieciešams. Gadījumā, ja tas netiek ievērots un tiešām tiek pārkāpts spēkā
esošais likums, attiecīgās personas ir saucamas pie atbildības, lai tiktu ievērotas
likuma normas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Sergeja Mirska
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 46, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un
iekļauts komisijas 13.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Vārds
debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt komisijas
13.priekšlikumu. Jo sanāk tā, ka mēs it kā iestrādājam likumā šo daudzbērnu
ģimenes koncepciju, bet reizē arī atliekam tās īstenošanu, un īsti nav skaidrs,
kādēļ mēs to darām. Vai tā nav kārtējā divkosība no mūsu puses?

Nu jā, komisijā izskanēja tādi argumenti, ka mums šobrīd nav
naudas, ka ir krīzes situācija… Bet es gribu uzsvērt, ka tas grozījums, ko mēs jau
atbalstījām, par īpašu atbalstu daudzbērnu ģimenēm nekādā gadījumā nenosaka,
par kādu atbalstu ir runa, – vai tas paredz kaut kādus jaunus izdevumus. Pilnīgi
iespējams, ka runa ir vienkārši par esošā atbalsta pārdali, un tā tālāk.

Tā ka faktiski es domāju, ka atlikt to uz pēckrīzes laiku nebūtu
pareizi, jo tieši krīzes laikā daudzbērnu ģimenēm ir vajadzīgs šis īpašais
atbalsts. Mēs ar vienu roku tur it kā kaut ko dodam, bet būtībā nedodam neko un līdz
ar to vienkārši maldinām šīs daudzbērnu ģimenes. Es domāju, ka tas vienkārši nav
godīgi! Ja mēs neesam gatavi īstenot šos solījumus, tad nevajag tos iestrādāt
likumā. Bet, ja jau mēs to esam ielikuši likumā un esam par to nobalsojuši, tad
jāķeras pie darba uzreiz.

Tāpēc es aicinu jūs noraidīt šo 13.priekšlikumu un uzreiz
ķerties pie darba, bet valdībai uzreiz domāt par to, ka vajag tieši tagad atbalstīt
daudzbērnu ģimenes. Tieši tagad – laikā, kad šis atbalsts visvairāk šīm
daudzbērnu ģimenēm ir vajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāte Circene.

I.Circene. Jā, paldies.

Ņemot vērā to, ka šis punkts nosaka… ka Ministru kabinets nosaka
kārtību, lai ieviestu šos noteikumus, tad tiek mainīts tikai izstrādāšanas
termiņš. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds… Nē, vairs nav vārda!… Otro reizi jūs
vairs nevarat runāt debatēs, jo debates ir beigušās.

Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Cilvēktiesību un sabiedrisko
lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

I.Circene. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam –
28.augusts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars
Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4441. Uz otro
lasījumu komisija ir gan saņēmusi, gan arī pati izstrādājusi priekšlikumus. Kopumā
ir pieci priekšlikumi.

1. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Tas guvis daļēju
atbalstu un iekļauts komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. – frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Arī
tas guvis daļēju atbalstu un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Paldies.

Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu otrajā
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu
trešajam lasījumam šā gada 1.jūliju.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”,
pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu
Nr.4445 – likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” (reģistrācijas
numurs 1089/Lp9).

Godājamie kolēģi, šis ir kodekss, kuru ir izstrādājusi Eiropas
Padome un kuram ir pievienojusies lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu un arī
vesela virkne citu valstu. Kodeksa galvenā būtība ir tā, ka tas nosaka it kā kopēju
ietvaru visām valstīm, kuras grib pretendēt uz civilizētas valsts statusu it īpaši
sociālajā jomā.

Godājamie kolēģi, jums var rasties jautājums – kā šā dokumenta
ratifikācija, apstiprināšana Saeimā saistās kopā ar to situāciju, kādā mēs esam
sakarā ar budžetu, un vai tas kaut kā tieši neietekmē budžetu. Gribu uzreiz pateikt,
kolēģi, ka tas budžetu nekādā veidā neietekmē. Pat vairāk! Manuprāt, šajā
situācijā, kad valdošā koalīcija demonstrē fiskālām interesēm pakļautu esošās
sociālās sistēmas deformēšanu, jāteic, ka šis kodekss varētu būt kā bāka, kā
ceļa zvaigzne tālākai nākotnei, kā virziena norādne, kā vajadzētu virzīties
sociālās drošības sistēmām, lai tās būtu lielākā vai mazākā mērā
harmonizētas visā pasaulē.

Godājamie kolēģi! Eiropas Sociālās drošības kodeksa
ratifikāciju ir atbalstījusi gan Sociālo un darba lietu komisija, gan Cilvēktiesību
un sabiedrisko lietu komisija, un arī Ārlietu komisijā, trešajā reizē skatot šo
jautājumu, mēs esam guvuši deputātu vienbalsīgu atbalstu.

Aicinu nobalsot par šo dokumentu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Sociālās
drošības kodeksu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu. Priekšlikumu
iesniegšanas termiņš – šā gada 12.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – „Parlamentārās
izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību
tieslietu sistēmā gala ziņojums”.

Komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Vispirms es gribu skaidri
pateikt, ka izmeklēšanas komisija strādājusi sekmīgi, par spīti visādām skauģu
izdarībām un visādām vēlmēm izjaukt komisijas darbu.

Bet, lai skaidri saprastu, kādos apstākļos komisija sāka strādāt,
vajadzētu arī atgādināt, kas toreiz notika Latvijas sabiedrībā, jo tūlīt pēc
9.Saeimas vēlēšanām Latvijas sabiedrība tika pastāvīgi histerizēta ar
visdažādākajiem paņēmieniem un jebkuru notikumu vēlējās izmantot, lai satrauktu
cilvēku prātus.

Un šādos apstākļos parādījās izdevums „Tiesāšanās kā
ķēķis”, kurā publicētas it kā notikušas sarunas starp tiesnešiem un advokātiem
par iespējamiem tiesu procesiem. Tam, ka izdevumā publicētais materiāls ir nelikumīgi
noklausītu telefona sarunu izmantošana, retais pievērsa uzmanību. Protams, arī
9.Saeimas deputāti viens otrs centās dažādi reaģēt uz sabiedrībā notiekošo, un
daļai no viņiem radās ideja – nu tad dibināsim vienu kārtīgu izmeklēšanas
komisiju! Vismaz daži vai arī dažas varēs paspīdēt sabiedrības priekšā ar tēlotu
varenu cīņu pret ļaunajiem spēkiem. Un tā nu šo komisiju nodibināja ar Saeimas
lēmumu 2007.gada 6.septembrī.

Sākotnēji katrai Saeimas frakcijai bija tiesības izvirzīt uz
komisiju savus pārstāvjus. Tas arī notika. Bet laika gaitā komisijā notika izmaiņas,
jo viens otrs aizgāja dažādu iemeslu dēļ, viens otrs no jauna atgriezās, tā ka viss
tas ir noticis.

Tad, kad komisija uzsāka savu darbu, bija skaidri jāsaprot, ko tai
vajadzētu darīt. Vai tiešām vajadzētu…. nu, es teikšu, izākstīties publiski un
aicināt it kā uz pratināšanu gan tiesnešus, gan advokātus, gan prokurorus un tēlot
galvenos pratinātājus, faktiski dublējot prokuratūras darbu, vai arī izanalizēt to,
kas tieslietu sistēmā ir noticis kopš it kā minēto notikumu atstāstīšanas, tātad
gandrīz desmit gadu laikā, un kā tālāk varētu palīdzēt attīstīties tieslietu
sistēmai.

Es gribu norādīt arī vēl vienu lietu. Ne tikai šīs nelikumīgi
noklausītās telefona sarunas bija ierakstītas un noklausītas pretēji visam, bet
nebija pieejami arī sarunu oriģinālteksti. Bija tikai tulkojumi no krievu valodas, bet
audioierakstu nemaz nebija. Tātad sarunu atbilstību patiesībai varējām vērtēt tikai
aptuveni.

Tā kā šie izskatāmie jautājumi tiešām bija ļoti specifiski, uz
komisijas sēdēm tika aicināti eksperti gan no tiesnešu, gan advokātu, gan prokuroru
vidus, gan arī ar juridisko jautājumu risināšanu saistīto iestāžu pārstāvji.
Komisijas sēdēs piedalījās visaugstākā līmeņa pārstāvji – gan Augstākās tiesas
priekšsēdētāji, gan ģenerālprokurors, gan tieslietu ministrs, Satversmes tiesas
priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas
priekšnieks un tā tālāk. Tātad komisijai bija iespējas iegūt pilnu informāciju par
to, kas notiek tieslietu sistēmā.

Uzaicinātās amatpersonas izteica savu viedokli par stāvokli
tieslietu sistēmā dažādos laikposmos un arī izteica piedāvājumus iespējamiem
uzlabojumiem un pilnveidojumiem pašā tieslietu sistēmā un arī ar to saistītajos
jautājumos.

Tā kā šo komisiju nodibināja neilgi pēc publicētās informācijas
par it kā notikušajām sarunām, komisijai sākumā savā darbā bija jāseko līdzi
notiekošajam sabiedrībā, sabiedrības reakcijai uz publicēto informāciju.

Kādu laiku, kā jau pie mums valstī tas ir pierasts, bija zināms,
tā teikt, pēchisterizācijas periods, viens otrs kaut ko teica, izteicās, izvirzīja
versijas. Tagad tas viss ir noplacis. Šobrīd sabiedrībā ir iestājies pilnīgs klusums
un nevienu vairs neinteresē, kas notiek tieslietu sistēmā. Izņemot dažus, kas tur ir
iesaistīti, ne vairāk.

Un tagad nedaudz sīkāk par to, ko tiešām profesionāļi no
Ģenerālprokuratūras ir izdarījuši. Viņi izveidoja īpašu prokuroru darba grupu,
kura Kriminālprocesa likuma 369.panta ceturtās daļas 4.punkta un Prokuratūras likuma
16.panta pirmās daļas 1.punkta kārtībā tiešām pārbaudīja žurnālista Lapsas
izdrukātajās, atšifrētajās un Brūkleņa grāmatā „Tiesāšanās kā ķēķis”
publicētajās Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu un Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu telefonsarunās ar zvērināto advokātu Grūtupu
un Grūtupa biroja darbiniekiem minētās civillietas, pieņēma paskaidrojumus no
tiesnešiem par 1998.-2000.gadā iespējami notikušajām telefonsarunām un tajās
minētajiem faktiem un izvērtēja tiesnešu rīcības likumību un atbilstību Tiesnešu
ētikas kodeksa kanoniem.

Tā kā telefonsarunu audioierakstu nebija, ar resoriskās pārbaudes
veikšanai pieļaujamiem līdzekļiem un metodēm nebija iespējams konstatēt, vai
izdrukās atšifrētās un grāmatā publicētās telefonsarunas saturiski precīzi
atbilst faktiski notikušajām sarunām.

Pēc sarunu atšifrējumos minētajiem dalībniekiem, lietas
izskatīšanas vai nolēmuma pieņemšanas datuma un citām sarunās minētajām ziņām
tika identificētas 42 civillietas, kuras izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu
tiesas kolēģijas tiesneši vai kuru izskatīšanā piedalījās Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori un Augstākās tiesas
Civillietu tiesu palātas tiesneši.

Tiesas nolēmumi likumā noteiktajā kārtībā netika pārsūdzēti,
un tie ir stājušies likumīgā spēkā. Līdz ar to šajās lietās nav Civilprocesa
likuma 484.pantā noteiktā pamata prokurora protesta iesniegšanai. Tiesnešu rīcībā
netika konstatētas Krimināllikuma 291.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
sastāva pazīmes, apzināti nelikumīga sprieduma taisīšana, tāpēc resoriskās
pārbaudes materiāli netika virzīti kriminālprocesa uzsākšanai.

Tika pārbaudīti arī iesniegtajās izdrukās atšifrētajās un
grāmatā „Tiesāšanās kā ķēķis” publicētajās advokāta Grūtupa un Grūtupa
biroja darbinieku sarunās ar prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem minētie fakti.
Pārbaudē konstatēts, ka telefonsarunu atšifrējumos minēto personu rīcībā nav
saskatāmi Prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpumi. Tāds ir prokuratūras darbinieku
darba rezultāts. Mēs sadarbojāmies ar prokuratūras darbiniekiem, regulāri saņēmām
informāciju un sekojām līdzi, bet mēs nekādā gadījumā nevarējām tēlot
prokurorus. Tas būtu vienkārši smieklīgi.

Augstākajā tiesā notika plēnums. Visi bija uztraukušies. Plēnuma
gaitā izveidoja darba grupu minēto sarunu pārbaudei, izanalizēja vairākas
civillietas. Zināmu laiku tieslietu sistēmā tiešām bija vērojama paaugstināta
psiholoģiskā spriedze. Ne pirmo reizi publiski izskanēja jautājums par to, kas īsti
notiek tieslietu sistēmā. Tiesneši nolēma izveidot savu Ētikas komisiju, Saeima
savukārt likumā „Par tiesu varu” iekļāva atbilstošu normu.

Pēc iepriekšminētās publikācijas parādīšanās tās negatīvais
iznākums bija attiecību pasliktināšanās starp tiesu varas profesijām. Pēc vairāku
ekspertu domām, attiecības kļuva redzami saltas, ar savstarpējām aizdomām un
piesardzību.

Tomēr bija jāņem vērā, ka publicētās sarunas attiecas uz diezgan
paseniem pagātnes notikumiem, cerot, ka kaut kas līdzīgs šodien nebūtu iespējams. Ir
liela atšķirība starp Latvijas tiesu sistēmu 1996.-2000.gadā un šodien, sākot ar
tiesnešu kadru kvalitāti, spriedumu pieejamību sabiedrībai, spēju iepazīties ar
tiesu darbu.

Šajā laika periodā Saeimā pieņemti ļoti nozīmīgi procesuālie
likumi – Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Kriminālprocesa likums.
Minēto procesu izpratnei nepieciešamas mūsdienīgas zināšanas, kam jābalstās uz
atbilstošu izglītību.

Neapšaubāmi, tiesu sistēma ir ievērojami progresējusi, skatoties
no vairākiem viedokļiem, arī no kadru viedokļa. Kādreiz bija lielas problēmas ar
tiesnešu kadru nodrošinājumu, īpaši rajonos. Šodien stāvoklis ir mainījies uz labo
pusi. Arī jauno juristu vidū ir vērojama sabiedriska aktivitāte, ir nodibināta un
darbojas Latvijas Jauno juristu asociācija.

Tātad ar šādiem iepriekšminētajiem faktiem, vērtējumiem un
notikumiem rēķinājās arī komisija savā darbā. Un tad jāatbild bija uz vairākiem
jautājumiem. Piemēram, vai var būtiski veikt izmaiņas visā tieslietu sistēmā? Kā
rīkoties ar esošās sistēmas pašregulāciju – vai atstāt pašregulācijas tiesības
pašai tieslietu sistēmai vai mainīt dažus pašregulācijas principus?

Un šeit ir nedaudz jāatgādina, kas notiek sabiedrībā. Bieži
sabiedrības vērtējums par juridisko profesiju balstās uz vājām zināšanām par
juridiskiem jautājumiem, juristu profesionālās prakses negatīviem ekscesiem un tiešo
saskari ar juridisko profesiju pārstāvjiem, kur vislabākais piemērs ir notariāts.
Notārus visi ciena un mīlē, un godā atšķirībā no citiem tieslietu sistēmas
pārstāvjiem.

Sabiedrības viedoklis būtu līdzsvarotāks, ja būtu iespējams
papildināt nepietiekamās zināšanas. Un šeit būtu jāatmet pašu juristu kūtrums,
novēršot juristu pārkāpumus, lai sabiedrības nepieciešamība pēc tiesu varas
tuvotos uzticībai pret šo varu kopumā, nevis tikai atsevišķas juridiskās profesijas
pārstāvi.

Lai radītu kādu kopēju vērtību apjomu, vispirms tomēr katrai
profesijai pašai jārūpējas par savu ētisko un arī disciplināro atbildību. Tātad
nonākam tomēr pie juridisko profesiju pienākuma nodrošināt pašregulējumu. Tas
nozīmē, ka lielākā daļa no tā darba, kas darāms juridisko profesiju vienošanā un
to vērtību standarta noteikšanā, ir jāizdara pašām profesijām. Zināms
ieguldījums kopīgo vērtību noteikšanā varētu būt arī iezīmētie tiesu iekārtas
attīstības pamatprincipi, no kuriem varētu minēt interešu saskaņotības principu,
kas paredz tiesu varas pārstāvju un sabiedrības interešu saskaņošanu. Varētu
palīdzēt indivīdiem pieejama tiesa, kas ietvertu tiesas sniegto pakalpojumu
uzlabošanu, tiesas procesa modernizāciju, sabiedrības informēšanu par tiesu darbību
un tiesu nolēmumu pieejamību.

Tagad pieskaršos dažiem apsvērumiem, kas izskanēja, komisijai
strādājot.

Vai tas princips, pēc kā šodien veido Tiesnešu kvalifikācijas
kolēģiju un Tienešu disciplinārlietu kolēģiju, varētu palikt tā, kā ir, vai
varbūt būtu jāpārskata šis princips, lai šajās kolēģijās būtu nevis noteikta
pārstāvniecība, bet tiešām cilvēki, kas varētu sekmīgāk strādāt? Un būtiski ir
arī tas, cik lielā mērā būtu iespējams kolēģiju sēdēs piedalošos novērotājus
iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesā.

Mūžsenais jautājums par tiesnešu vecuma cenzu, par tā noteikšanu.
Vismaz administratīvajās tiesās varētu strādāt jauni tiesneši, kuru vecums
nesasniedz 30 gadus un kuri mācījušies administratīvo procesu. Un, tā kā laikposms,
kas aizritējis kopš augstākās mācību iestādes pabeigšanas līdz 30 gadu vecuma
sasniegšanai, reizēm ir diezgan garš, būtu vēlams pārdomāt par šā laikposma
samazināšanu.

Tālāk. Pārāk neskaidrs, izplūdis ir jēdziens „tiesneša
palīgs”, par ko runā likuma „Par tiesu varu” 99.pants. Šķiet, ka būtu
pilnīgāk jāizstrādā šis pants un nopietnāk jāpievēršas tiesnešu palīgu
sagatavošanai, jo tas varētu palīdzēt jauno juristu sagatavošanai tiesneša darbam.

Tālāk. Ļoti nopietns, smags jautājums ir tiesu noslodzes
regulēšana, kas prasa ievērojamus līdzekļus, nedabīgi daudz līdzekļu. Jāpievērš
lielāka uzmanība, piemēram, mediācijai, latviski sakot, starpniecībai. Man patīk
latviski vārdi. Mediācija kā alternatīvs domstarpību risināšanas veids
izlīdzinātu tiesu noslodzi, jo atsevišķas tiesu kompetences tiktu nodotas citām
institūcijām.

Daudz strīdu, nesaskaņu un domstarpību joprojām ir šodien,
spriežot par procesuāliem jautājumiem. Ja runājam par likumdošanas pilnveidošanu,
tad jāieskatās vienā otrā likumā, vai tas nav pārāk vecs jau un vai nevajadzētu
padomāt par jauna likuma izstrādāšanu. Arī tā ir lieta, par kuru ir jādiskutē.

Komisijas uzdevums bija piedāvāt risinājumus. Piedāvāt pārdomām
risinājumus! Tātad runa ir par jaunu Prokuratūras likumu, jo vecais Prokuratūras
likums ir aptuveni 15 gadus vecs un līdz ar to visu laiku tiek lāpīts, raustīts un
šūdināts.

Ir runa arī par juridisko profesiju standartu apvienošanas iespēju,
piemērojot vienotus standartus. Jo cilvēks aiziet no vienas juridiskās profesijas un
atrod citu juridisko profesiju vai vienas profesijas pārstāvji kādu izslēdz no savām
rindām, bet citi – pieņem. Tas ir jautājums pārdomām, protams, jo… Es jums
pateikšu vienu. Daļa juristu domā apmēram tā (pēc tā paša principa, pēc kā
savulaik domāja kompartijas sekretāri): „Ir divas patiesības. Pareizāk sakot, ir
viena nepatiesība un ir otra patiesība, tāpēc ka to paužu es.”

Tālāk. Ja šie paši tieslietu sistēmas un līdzīgie pārstāvji
sadarbotos tā, ka viņi arī praktiski sanāktu kopā un rīkotu kopīgas konferences,
seminārus un juridisko jautājumu pētījumu sanāksmes, varbūt tad mēs varētu
novērst to, ka viens un tas pats likums tiek tulkots tā, kā katram tas iepatīkas.
Visbēdīgākais ir… visbēdīgākais ir šis teiciens „veikls advokāts apspēlēs
neveiklu prokuroru”. Un tur nu neviens neprasa, cik tur tās objektīvās patiesības ir
un cik tās nav.

Zināma problēma ir saistīta ar visu spriedumu brīvu pieejamību,
lai tie būtu pieejami pilnā apjomā jebkuram Latvijas Republikas pilsonim. Šodien tas
tā nav. Tāpēc vajadzētu maksimāli censties publiskot visu instanču tiesu nolēmumus,
veidojot vienotu datubāzi, kuras arī nav. Un šādu nolēmumu publiskošana varētu dot
iespēju analizēt tiesnešu nolēmumu ne tikai lietas dalībniekiem, bet arī visiem
interesentiem.

Vēl vienreiz atgriezīšos pie šā milzīgā risināmo jautājumu
daudzuma. Faktiski, ja tā paskatās reāli, katra trešā lieta tiek atlikta. Un,
protams, svarīgi ir tas, lai advokāts tur būtu klāt. Un krimināllietās trešdaļa no
lietu atlikšanas iemesliem ir tieši advokātu neatrašanās uz vietas. Nu mierīgi min
kā attaisnojumu slimību, un viss.

Šodien nav arī tāda nopietna jēdziena kā lietu sūtīšana papildu
izmeklēšanai. Un svarīgs jautājums ir… tas it kā patlaban tiek risināts… par
tiesu kalendāra izveidi, lai neiznāktu tā, ka vienam advokātam it kā ir jāatrodas
vairākās sēdēs vienlaicīgi.

Vēl ir jautājums par nepieciešamību izskatīt visas lietas trīs
tiesu instancēs. Piemēram, ja runā par apelāciju, varbūt šo instanču skaitu var
samazināt. Pārkāpuma, par kuru pienākas sods 5 vai 10 latu, izskatīšana ir pārāk
smagnēja un dārga. Ja te sāksies izrunāšanās par kaut kādu naudas tērēšanu, tad
mēs varētu paskatīties, kur to naudu tiešām tērē.

Nu, protams, Satversmes principi ir jāievēro un ļoti uzmanīgi šie
jautājumi ir jāsaskata. Nedod Dievs, ka tur sāks kāds uztraukties arī par tiem 5
latiem.

Tagad runāsim par likumdevēja darbu drusciņ un par lieki
iztērētajiem līdzekļiem un lieki nosēdētām stundām un tā tālāk.

Ir mums šodien likums „Par tiesu varu”. Ir arī tāda jocīga
iecere šo likumu nomainīt ar Tiesu iekārtas likumu. Vesela rinda juristu principā
iebilst pret Tiesu iekārtas likumu. Tagad paskatieties, cik ilgi velkas darbs pie šā
Tiesu iekārtas likuma, kurš nebūt nav pat gatavības vai priekšgatavības stadijā, jo
tiesu vara un tiesu iekārta nav viens un tas pats. Un tagad iznāks tā interesanti, ka
pat jau pats 1.pants tiek tā sagrozīts, ka daudziem juristiem tas nav pilnīgi
pieņemams. Runa ir par tiesnešu zvērestu, kurš arī ir sagrozīts. Tā ka nopietni
juristi ar krietnu pieredzi kategoriski protestē pret šādu zvēresta tekstu.

Un tagad es atgriezīšos pie tā jautājuma, no kura vienmēr nezin
kāpēc cenšas sabiedrības lielākā daļa izvairīties, – vai drīkst publicēt, dot
sabiedrībai atklātu pieeju tādiem materiāliem, kuri iegūti nelikumīgi. Diemžēl
arī Latvijā pēc šīs grāmatas iznākšanas sākumā bija liela kliegšana, brēka, un
tie varoņi, kas dibināja to komisiju šeit, Saeimā, arī domāja saspēlēties ar
sabiedrību, brēkt kopīgi: nelieši tādi un šitādi! To, ka nelikumīgi šie
materiāli tika iegūti, tas praktiski nevienu neuztrauca.

Un tāpēc es jums vienu faktu minēšu.

2005.gadā prokuratūra nepamatoti atteica kriminālprocesa uzsākšanu
par zvērināta advokāta Grūtupa telefonsarunu noklausīšanos. Atteica! Šo pašu
2005.gadā pieņemto lēmumu vēlāk atcēla. Uzsāka kriminālprocesu. Rezultāts ir tas,
ka daži juristi viens ar otru uz ielas vairs nesasveicinās.

Es tomēr gribu atgādināt Latvijas Zvērinātu advokātu padomes
lēmumu, jo tur ir nopietni juristi. Nav pieļaujama nelikumīgi iegūtu ziņu
izmantošana secinājumu izdarīšanai par jebkuras personas rīcību, bet vērtējumu
advokātu rīcībai un advokatūras uzdevumu noteikšanu var izdarīt pēc prokuratūras
oficiāla atzinuma par informācijas iegūšanas likumību.

Vajadzētu gan kādreiz ieklausīties šajos vārdos, jo ir jābūt
kaut kādai skaidrībai par to, cik tālu var sniegties oficiālas iestādes tiesības
pārkāpt pilsoņu konstitucionālās tiesības, piemēram, noklausīties pilsoņu
privātās sarunas un tās izmantot tiesu procesos.

Mēs tādu skaistu nodaļu esam iedibinājuši Latvijas Republikas
Satversmē, tā ir 8.nodaļa – „Cilvēka pamattiesības”. Šīs nodaļas 96.pantā ir
šādi vārdi: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences
neaizskaramību.” Vai nelikumīgi noklausītu telefonsarunu izmantošana publiskajā
telpā atbilst Satversmes 96.pantā teiktajam? Komisija pēdējās divās sēdēs
vienbalsīgi apstiprināja to, ka no pretlikumīgā ceļā iegūtiem materiāliem
sacerētu darbu parādīšanās atklātībā nav atbalstāma. Tāda rīcība neveicina
tieslietu sistēmas tālāku progresīvu virzību.

Es gribu kārtējo reizi atgādināt, ka jebkuram pilsonim, jebkurai
valsts iestādei, īpaši drošības iestādei, būtu jāpievērš uzmanība tam, ka nav
nekādas garantijas, ka arī šodien neturpinās indivīda tiesību pārkāpšana,
nelikumīgi iejaucoties pilsoņu privātajā dzīvē un noklausoties telefonsarunas.
Diemžēl kādu tas maz uztrauc līdz tam brīdim, kad viņa uzvārds tur parādās.

Un tāpēc, rūpīgi izanalizējot visu iegūto informāciju un
apsverot visus izskatītos priekšlikumus, ir skaidri jāapzinās, cik būtiski ir
turpmākajā tieslietu sistēmas attīstībā pieturēties pie vairākiem pamatprincipiem.
Tiesa ir valsts varas pārstāve, kas ir neatkarīga un nedrīkst būt pakļauta nekādai
citai ietekmei kā vienīgi likumam.

Otra lieta ir tā, ka Latvijas tieslietu sistēmā notiek objektīvas
izmaiņas, proti, arī paaudžu maiņa; tas ir būtiski. Tas prasa laiku, sabiedrības
izpratni un arī prasmīgu likumdošanas pilnveidošanu. Latvijas Republikas Saeimai ir
iespējas arī turpmāk pastāvīgi piedalīties tieslietu sistēmas uzlabošanas darbā,
taču tam jānotiek bez skaļa populisma un tas jāveic, nopietni sadarbojoties ar
zinošiem ekspertiem.

Tieslietu sistēma Latvijā attīstās, tās attīstība ir būtiska,
it īpaši nopietnākos saimnieciskos apstākļos, un šis process ir jāveicina ikvienam.

Es gribu pateikties tiem komisijas darbiniekiem, tiem deputātiem, kas
tiešām strādāja godprātīgi, kas nemēģināja iegūt sev lētu popularitāti,
nelaidās prom no komisijas un palika strādāt tur līdz galam.

Paldies. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Bravo! Bravo!”)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti vēlas debatēt par
ziņojumu.

Pirmā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne. (No zāles dep.
J.Dobelis: „Ha–ha–ha!”)

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Kā norādīts gala ziņojumā, komisija tika
izveidota gandrīz pirms diviem gadiem, proti, 2007.gada 6.septembrī, un pēc trijiem
mēnešiem būs pagājuši divi gadi. Pirms pusgada, pagājušā gada 2.oktobrī,
komisijas priekšsēdētājs Dobeļa kungs iepazīstināja Saeimu ar starpziņojumu un
lūdza pagarināt šīs komisijas darbības termiņu. Žurnāls „Jurista Vārds” šo
starpziņojumu pagājušā gada 11.novembra numurā bija lūdzis vērtēt vairākiem
neatkarīgiem speciālistiem, proti, politisko zinātņu doktoram Valtam Kalniņam un
tiesību maģistriem Gatim Litvinam un Artai Snipei. Un neatkarīgo ekspertu secinājumi
par šo garadarbu ir iznīcinoši. Proti, tiek uzsvērts, ka tā ir vieglprātīga pieeja
parlamentārajai izmeklēšanai, tiek uzsvērta zema darba kvalitāte, ka tas diskreditē
šā institūta ideju un mērķus, neveicina atbilstošas un stabilas parlamentārās
izmeklēšanas prakses izveidošanos un grauj jau tā zemo sabiedrības uzticību
parlamentam. Proti, advokāte Arta Snipe uzskata, ka darbs ir vērtējams ar atzīmi
„vāji” un grauj parlamenta autoritāti un ka vispārzināmos faktus un frāzes
šādā ziņojumā daudz labākā kvalitātē varētu sagatavot jebkurš Tieslietu
ministrijas referents dažu dienu laikā. Un beidzot viņa secina, ka, salīdzinot
izmeklēšanas komisijas radīto produktu (es runāju par starpziņojumu) ar citu valstu
parlamentu izmeklēšanas komisiju daudzu desmitu vai pat simtu lappušu ziņojumiem,
kuros dažkārt ir izpētīts visdažādāko avotu klāsts un redzams daudz atsauču,
rodas sajūta, ka aplūkotais teksts ir skolas līmeņa vingrinājums „Spēlēsim
parlamentāro izmeklēšanu”.

Līdz ar to mēs varējām gaidīt, ka šajos pēdējos sešos
mēnešos gala ziņojums tiks kvalitatīvi uzlabots. Diemžēl, godātie kolēģi,
salīdzinot abus šos komisijas priekšsēdētāja sagatavotos ziņojumus, tie ir tā kā
dvīņu brāļi: 90 procentos tā teksta nekas nav mainīts. Un patiešām rodas
jautājums: ar ko komisija ir nodarbojusies pēdējos sešus mēnešus?

Ierobežotā laika dēļ es nevaru analizēt ziņojumā ietvertos
muļķīgos apgalvojumus, piemēram, par juristu profesionālās prakses ekscesiem, par
juristu grupu cīņām, par jaunām metodēm likumu nogriešanā, par jaunām metodēm
tiesību normu interpretācijā… Kā mēs redzējām, tikko no tribīnes Dobeļa kungs
runāja par tādu interpretācijas metodi kā divdomīga interpretācijas metode, un
viņam ir vēlme, lai nu visi juristi sanāktu kopā un vienotos par vienu vienotu
interpretācijas metodi. Viņš nepatiesi apgalvoja, ka sabiedrībai nav iespējams
iepazīties ar tiesu nolēmumiem, gan arī runāja muļķības par cilvēku pamattiesību
ierobežošanu.

Godātie kolēģi! Palasiet kaut vai ziņojuma pēdējā lapaspusē
„atklātos” (pēdiņās) tieslietu sistēmas pamatprincipus! Un viens no tiem satur
arī pamācības jums, kolēģi! Un proti (es citēju): „Saeimai ir iespējas arī
turpmāk pastāvīgi piedalīties tieslietu sistēmas uzlabošanas darbā.” Vai tad tas,
godātie kolēģi, ir kaut kas jauns? Taču vēl autors piebilst, ka tam esot jānotiek
bez skaļa populisma, publiskas izrādīšanās un nopietni sadarbojoties ar zināmiem
ekspertiem.

Es domāju, godātie kolēģi, ka šo gala ziņojumu, kuru analizēs
juristi un kurš būs publiski pieejams… tas tiks publicēts, patiešām visupirms
vajadzēja, lai mēs sevi neapkaunotu, parādīt ekspertiem. Un proti, galvenais komisijas
secinājums, kā arī mēs dzirdējām, ir tāds, ka no pretlikumīgā ceļā iegūtiem
materiāliem sacerētu darbu parādīšanās atklātībā nav atbalstāma, jo tāda
rīcība neveicinot tieslietu sistēmas progresīvu tālāku virzību.

Dobeļa kungs ļoti uztraucās par to, cik šī komisija ir
izmaksājusi. Es pieminēšu tikai galīgo skaitli: šajos divos gados tas ir vairāk
nekā 33 tūkstoši latu.

Un tagad par skaudību un par skauģēm. Ja šīs parlamentārās
komisijas… ja šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ir
iedomājies, ka viņš ir kompetents tiesību sistēmas problēmu identificēšanā, tad
es, ja man būtu tādas ambīcijas, varētu rakstīt ziņojumus par Mendeļejeva tabulas
grozīšanu.

Godātie kolēģi! Komisija nav sasniegusi savu mērķi un nav pat
centusies identificēt galvenās problēmas tieslietu sistēmā. (No zāles dep.
L.Ozoliņš: „Pareizi!”) Man ir kauns par to.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis…
(No zāles dep. J.Dobelis: „Komisijas vārdā!”) Debates tiek slēgtas, jo
deputāts Dobelis tomēr nevēlējās runāt debatēs.

Ņemot vērā, ka par attiecīgo ziņojumu mums nav jābalso, mēs arī
līdz ar šo ziņojumu un debašu slēgšanu uzskatām šo jautājumu par izskatītu. (No
zāles dep. J.Dobelis: „Man ir tiesības!”)

Izskatīsim nākamo jautājumu – lēmuma projektu „Par
likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā”” (Nr.580/Lp9) atsaukšanu”.
Šo lēmuma projektu iesniegusi Juridiskā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma
projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.580/Lp9)
atsaukšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””,
pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ainars Baštiks.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija pēc
plašām diskusijām ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā
„Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, kuri paredz
ierobežot izmaksas no darbinieku prasījumu garantiju fonda, kas saistītas ar darbinieku
prasījumiem darba devēju maksātnespējas gadījumā. Tā kā pēdējos mēnešos ir
strauji pieaudzis tādu uzņēmumu skaits, kuri nespēj izpildīt savas saistības pret
darba ņēmējiem, strauji izsīkst līdzekļi darbinieku prasījumu garantiju fondā. Un,
lai novērstu to slikto situāciju, ka šie līdzekļi pilnīgi izbeigtos, iesniegtie
grozījumi paredz noteikt ierobežojumu, ka apmierināmā prasījuma summa nevarēs būt
lielāka par četrām minimālajām algām. Pašreiz šādu ierobežojumu nav. Tāpēc
komisijas vārdā pazemīgi lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt
tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums jālemj par steidzamību. Vai deputāts Štokenbergs
vēlas runāt par steidzamību? Nē, nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta
„Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas
gadījumā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Mums jābalso arī par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Pirms balsojuma uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es negribētu, lai te
rastos iespaids, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kaut kādā milzīgā
vienprātībā ir atbalstījusi šo likumprojektu. Nu tā tas nav! Un kāpēc tās
vienprātības nebija, tas iemesls – es paskaidrošu – ir tāds.

Kopumā uzņēmēji katru gadu saziedo 25 santīmus par katru
strādājošo – gadā 2,2 miljonus latu. Ir izveidojies uzkrājums, tā sauktais
uzkrājums šajā fondā, kas šā gada sākumā arī bija 2,2 miljoni latu. No tās
naudas, kas ir fondā… divas trešdaļas no šīs naudas – 1,4 miljoni latu – tiek
tērēti ne jau darbinieku aizsardzībai, bet maksātnespējas administrācijai. Ja kāds
uzņēmējs domātu saimniekot tā, ka uz katru nopelnīto latu viņš divus latus
iztērē administrācijai, tad tāds uzņēmums beigtu pastāvēt vienā dienā. Bet
valstī šī sistēma pastāv jau vairākus gadus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika apspriests ārkārtīgi
saprātīgs, manuprāt, priekšlikums par šīm izmaksām. Šogad papildus, ja mēs ņemam
vērā uzkrājumus, ir vajadzīgi tikai 182 000 latu, kas būtu tikai kādi 15
procenti apmēram no visas tās summas, kas tiek tērēta maksātnespējas
administrācijai. Jūsu zināšanai, par viena tukša uzņēmuma administrēšanu, kurā
nekas nav palicis pāri, administrators saņem 400 latus par dažu papīru rakstīšanu.
400 latus! Tas, ko šobrīd Saeimai piedāvā nobalsot, ir priekšlikums, lai tiem
strādājošajiem, kas darbu zaudēs uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, turpmāk
maksātu tikai dažus mēnešus 187 latus mēnesī. Te nu ir tas stāsts par vienlīdzību
un taisnīgumu!

Es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Godātie kolēģi! Mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu
pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par
darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pieņemšanu
pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 24, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas
laiku otrajā lasījumā.

A.Baštiks. Jā, lai likumprojektu uzlabotu, ir arī dots laiks
priekšlikumiem, un tātad to iesniegšanas termiņš ir šā gada 15.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Un kura būs izskatīšanas diena, lūdzu?

A.Baštiks. Šā gada 18.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšana – līdz
15.jūnijam, izskatīšana – 18.jūnija sēdē.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.
Paldies.

A.Baštiks. Paldies. Āmen!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Aigars
Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis gan ir
likumprojekts, par kuru Sociālo un darba lietu komisijā bija pilnīga vienprātība. Un
tas ir saistīts ar to, ka mēs visi zinām faktu, ka 2009.gada maijā bez darba bija jau
125 868 cilvēki un tikai apmēram puse no viņiem saņem bezdarbnieka pabalstu.

Likumprojekts sniedz krietni lielākas iespējas šiem cilvēkiem
saņemt turpmāko apmācību. Tas sniedz iespēju arī saglabāt darba vietu varbūt ne
gluži pilnā apmērā, bet vismaz daļēji, un tāpēc es pirmām kārtām aicinu atzīt
šo likumprojektu par steidzamu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim
likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam
„Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par
steidzamu.

A.Štokenbergs. Paldies, kolēģi!

Es aicinu to pieņemt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

A.Štokenbergs. Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas
termiņu 15.jūniju, lai mēs varētu izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā Saeimas 18.jūnija sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – „Grozījumi Ārstniecības
likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu
komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, un komisijas
slēdziens ir tāds, ka likumprojektam būtu nepieciešama steidzamība, tāpēc komisijas
vārdā lūdzu piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jābalso par steidzamības
piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu
likumprojektam „Grozījumi Ārstniecības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Ģīlis. Pirmajā lasījumā komisija ir atbalstījusi šo
likumprojektu un lūdz arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības
likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma
datumu.

V.Ģīlis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.jūnijs, un par
galīgā lasījuma datumu lūdzu noteikt 18.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais
lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4433B.

Tā kā šodien šo likumprojektu esam jau sākuši izskatīt,
Juridiskā komisija tā otrajam lasījumam saņēma trīs priekšlikumus.

1.priekšlikumu, kas ir par likuma 76.pantu, iesniedzis deputāts
Jānis Porietis, un ar šo priekšlikumu tiek uzlabota pirmās daļas redakcija. Komisija
priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim
Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Protams, var visādus liekulīgus priekšlikumus te ieviest un tēlot
sabiedrības priekšā, bet, ja pats referents pārkāpj Kārtības rulli, kā tas notika
nupat, tad man ir grūti šādiem priekšlikumiem sekot.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam, bet man gan jāatgādina, ka
jārunā ir par priekšlikumu un sēdes vadītāja rīcība nav komentējama.

V.Muižniece. Paldies.

Taču, ja jau runājam par Kārtības rulli, tad jāatgādina, ka
Kārtības rullis arī ļoti skaidri nosaka, kuros gadījumos pēc debatēm vēl tiek
pausts viedoklis. Tas tiek pausts tad, kad izskata likumprojektus un runā komisiju
vadītāji, kas droši vien ir ziņotāji. Tas droši vien ir zināms visiem deputātiem.

Par regulējumiem. Kas attiecas uz parlamentārās izmeklēšanas
komisiju (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņa runā par priekšlikumu?”), šajā
likumprojektā nekādu normu nav, un regulējums ir tāds, kas neparedz pēc ziņojuma
uzklausīšanas un tā apspriešanas nekādus balsojumus un nekādus papildu viedokļus.
Viss viedoklis no parlamentārās izmeklēšanas komisijas puses ir ierakstāms
ziņojumā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Jārunā par priekšlikumu!”) Turklāt
šo darbību regulē īpašs likums, kuru savukārt gan izstrādāja cita sasaukuma
Juridiskā komisija. Un tas ir Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, kurā viss
ir izsmeļoši uzrakstīts. Un deputātiem, strādājot ar priekšlikumiem Saeimas
kārtības rullī, ļoti rūpīgi ir jāpēta pats Kārtības rullis. Ja tur ir
nepieciešami uzlabojumi, komisija vienmēr ir gatava uzklausīt, taču tā nav saņēmusi
šādus priekšlikumus.

2.priekšlikums ir…

Sēdes vadītājs. Tātad… Es atvainojos! Vai pret 1.priekšlikumu
kādam ir iebildumi? (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņa jau nerunā par
priekšlikumu!”) Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles dep. J.Dobelis:
„Balsot!”) Deputāts Dobelis prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. –
deputāta Porieša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

2.priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskās komisijas, un, kā
jau es jūs informēju, ziņojot par pirmo lasījumu, ir pilnveidota 186.panta redakcija
un otrais teikums ir papildināts. Tagad tas skan tā, ka „viena nosaukuma deputātu
kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā
frakcijā”. Tātad papildinājums ir tāds, ka „nevar iestāties citā frakcijā”.

Juridiskā komisija to atbalstīja pilnā vienprātībā. Lūdzu
atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Arī 3.priekšlikums ir sagatavots Saeimas Juridiskajā
komisijā, un tas ir precizējums pārejas noteikumos, un tas attiecas uz kompensāciju
samazinājumiem. Tātad 14.panta otrās daļas 2.punktam samazinājums ir par 20
procentiem, bet kompensācija, kas noteikta atbilstoši 14.panta 3.punktam (un tā, es
varu paskaidrot, ir sakaru kompensācija), ir samazināma par 30 procentiem.

Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Muižniece. Līdz ar to visi sagatavotie priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas
kārtības rullī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Bet es informēju, ka
ir saņemts deputātu Plinera, Buvhalova, Sokolovska, Mitrofanova un Buzajeva jautājums
labklājības ministram Uldim Augulim „Par Latvijas Republikas līgumiem ar Krievijas
Federāciju un Baltkrievijas Republiku par sadarbību sociālās drošības jomā”.
Šis jautājums tiek nodots labklājības ministram Uldim Augulim.

Savukārt šodien paredzētā jautājumu un atbilžu sniegšanas sēde,
kur bija paredzēts sniegt atbildes uz sešiem jautājumiem, uz kuriem visiem ir saņemtas
arī rakstiskas atbildes, nenotiks, jo ir saņemta informācija no visiem ministriem, uz
kuriem tas attiecas, ka sakarā ar šodienas Ministru kabineta ārkārtas sēdi pulksten
17.00 neviens no ministriem nevar ierasties. Līdz ar to jautājumi tiek pārcelti uz
nākamo ceturtdienu.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pulksten 13.00 notiks Publisko izdevumu un revīzijas
komisijas sēde 106.telpā. Speciāli es to atgādinu Kārlim Šadurska kungam.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai
Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām
minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Ventam
Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas sēde tūliņ – pulksten 12.30, bet pats svarīgākais –
rīt pulksten 9.00 komisijas telpās runāsim par Konkurences likumu.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim
Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Dzintaram
Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskās komisijas sēdes turpinājums pulksten 12.30 Juridiskās
komisijas telpā. Viens jautājums.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vaira
Paegle, Ina Druviete, Uldis Ivars Grava… (No zāles: „Ir!”) Kārlis
Leiškalns… Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Leons Līdums, Jānis Reirs, Ivans
Ribakovs… Viktors Ščerbatihs un Jānis Tutins.

Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informēju, ka šodien pulksten
12.50 notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā tiks lemts par Saeimas ārkārtas sēdes
sasaukšanu rīt pulksten 11.00.

Savukārt Saeimas šodienas sēdi, tātad Saeimas 11.jūnija sēdi,
tagad pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 11.sēde

2009.gada 11.jūnijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.1329/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.4412, 4412A)
Par likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr.1330/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.4417, 4417A)
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.1331/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.4418, 4418A)
Par likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.1332/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Noraidīts) (Dok. Nr.4428, 4428A)
Priekšlikumi	– dep. S.Ķikuste (par)
	– dep. J.Dobelis (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.1333/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.4429, 4429A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.1334/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Atsaukts) (Dok. Nr.4435, 4435A)
Motivācija	– dep. J.Kursīte–Pakule
Par likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr.1336/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.4439, 4439A)
Par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” (Nr.1340/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.4468)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1341/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Dok. Nr.4469)
Par darba kārtību
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 12.jūnijā (Dok. Nr.4455)
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr.1340/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4468,4476)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1341/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4469, 4476)
Ziņo	– dep. G.Bērziņš
Debates	– dep. V.Buzajevs
	– dep. A.Štokenbergs
	– dep. J.Sokolovskis
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.1335/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4466)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1218/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4454)
Ziņo	– dep. S.Āboltiņa
Likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1094/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4451)
Ziņo	– dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi” (Nr.587/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.4446)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1144/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4415)
Ziņo	– dep. K.Leiškalns
Par darba kārtību
Par procedūru	– dep. J.Dobelis
	– dep. G.Blumbergs
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr.1157/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4421)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Grozījums Tūrisma likumā” (Nr.1162/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4443)
Ziņo	– dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr.1143/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4444)
Ziņo	– dep. S.Šķesters
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1103/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4447)
Ziņo	– dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr.1070/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4448)
Ziņo	– dep. I.Valers
Likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.1115/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4449)
Ziņo	– dep. A.Seile
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.1128/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (3.lasījums) (Dok. Nr.4450)
Ziņo	– dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr.1168/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.4413)
Ziņo	– dep. S.Ķikuste
Likumprojekts „Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā” (Nr.1136/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.4414)
Ziņo	– dep. S.Ķikuste
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvokļa īpašumu”” (Nr.1167/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.4416)
Ziņo	– dep. J.Lagzdiņš
Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr.1195/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.4420)
Ziņo	– dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” (Nr.1221/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.4226, 4430)
Ziņo	– dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā” (Nr.1194/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.4149, 4431)
Ziņo	– dep. J.Porietis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr.1200/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.4175, 4432)
Ziņo	– dep. J.Porietis
Likumprojekts „Invaliditātes likums” (Nr.577/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.4437)
Ziņo	– dep. A.Barča
Paziņojumi
	– dep. V.Muižniece
	– dep. I.Circene
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. G.Blumbergs
	– dep. S.Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs
Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.1121/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Dok. Nr.4440)
Ziņo	– dep. I.Circene
Debates	– dep. V.Buhvalovs
	– dep. S.Mirskis
	– dep. V.Buzajevs
	– dep. B.Cilevičs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.1122/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (Iekļauts likumprojekts Nr.1175/Lp9) (2.lasījums) (Dok. Nr.4441)
Ziņo	– dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” (Nr.1089/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Dok. Nr.3683, 4445)
Ziņo	– dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā gala ziņojums (Dok. Nr.4453)
Ziņo	– dep. J.Dobelis
Debates	– dep. I.Čepāne
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.580/Lp9) (atveras jaunā cilnē) atsaukšanu” (Nr.711/Lm9) (Dok. Nr.4459)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr.1180/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4467)
Ziņo	– dep. A.Baštiks
Debates	– dep. A.Štokenbergs
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr.1336/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4439)
Ziņo	– dep. A.Štokenbergs
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.1329/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4412, 4464)
Ziņo	– dep. V.Ģīlis
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.1335/Lp9) (atveras jaunā cilnē) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4433B)
Ziņo	– dep. V.Muižniece
Debates	– dep. J.Dobelis
Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim „Par Latvijas Republikas līgumiem ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par sadarbību sociālās drošības jomā” (Nr.168/J9) (atveras jaunā cilnē))
Paziņojumi
	– dep. O.Spurdziņš
	– dep. A.Bērziņš (ZZS)
	– dep. I.Circene
	– dep. V.A.Krauklis
	– dep. G.Bērziņš
	– dep. Dz.Rasnačs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	– Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 11.06.2009. 09:03:22 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 11.06.2009. 09:05:14 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 11.06.2009. 09:10:38 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4428 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Datums: 11.06.2009. 09:18:04 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4469 nodošanu komisijām

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam N.Kabanovam šā gada 12.jūnijā
Datums: 11.06.2009. 09:18:52 bal005
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. N.Kabanovam

Grozījumi Darba likumā (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:22:32 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4468 steidzamību

Grozījumi Darba likumā (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:23:04 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4468 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:24:38 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4469 steidzamību

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:30:30 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4469 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:34:40 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4466 steidzamību

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:35:14 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4469 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.06.2009. 09:38:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4454 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Maksātnespējas likumā (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:48:14 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4451 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi un Konvenciju, ar ko groza Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:49:30 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4446 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:51:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:51:38 bal016
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:53:30 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4415 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:56:20 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4421 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Tūrisma likumā (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:57:14 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4443 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:58:08 bal020
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:58:36 bal021
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 09:59:12 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4444 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:01:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4447 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:04:36 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4448 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:05:56 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4449 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:06:58 bal026
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (3.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:10:24bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4450 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:15:18 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4413 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Tautas skaitīšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:16:30 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4414 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu” (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:17:48 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4416 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:19:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4420 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:20:56 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4226 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Autortiesību likumā (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:23:10 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4149 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 10:24:40 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4175 pieņemšanu 1.lasījumā

Invaliditātes likums (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:05:18 bal035
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu

Invaliditātes likums (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:06:10 bal036
Balsošanas motīvs: Par 65.priekšlikumu

Invaliditātes likums (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:06:48 bal037
Balsošanas motīvs: Par 67.priekšlikumu

Invaliditātes likums (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:07:28 bal038
Balsošanas motīvs: Par 69.priekšlikumu

Invaliditātes likums (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:08:16 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4437 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:12:24 bal040
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:18:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:21:20 bal042
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:21:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4440 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:23:28 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4441 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 11:26:02 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3683 pieņemšanu 1.lasījumā

Par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.580/Lp9) atsaukšanu
Datums: 11.06.2009. 12:03:56 bal046
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4459

Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 12:06:08 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4467 steidzamību

Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 12:09:32 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4467 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 12:11:42 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4439 steidzamību

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 12:12:08 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4439 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 12:12:20 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4412 steidzamību

Grozījumi Ārstniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.06.2009. 12:13:56 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4412 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.06.2009. 12:17:26 bal053
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Saeimas kārtības rullī (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 11.06.2009. 12:19:02 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4433B pieņemšanu 2.lasījumā

Frakciju viedokļi

2009.gada 11.jūnijā

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”.

Saeimas deputāti tūlīt jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāts Arturs Krišjānis Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Manuprāt, svarīgākais un nozīmīgākais, kas valstī tiek lemts šajās dienās, ir budžeta grozījumi. Proti, sakarā ar pasaules ekonomikas finanšu krīzi, kas skar arī Latviju, dēļ tā, ka mūsu iepriekšējās valdības neuzkrāja naudu, bet iztērēja visu nodokļu maksātāju naudu, mēs šobrīd katru mēnesi tērējam apmēram par trešo daļu vairāk, nekā mēs nodokļos ieņemam. Tā ir valdība.

Tātad iztrūkums šogad ir apmēram miljards latu, starptautiskie donori mums saka tā, ka viņi ir ar mieru mums aizdot pusi no šīs summas, ja mēs to otro pusi ietaupām. Tātad par apmēram 500 miljoniem latu mums ir jāmazina izdevumi.

Šis fakts ir bijis zināms pēdējos divus mēnešus. Premjerministrs Dombrovskis un finanšu ministrs Repše ir centušies pārliecināt kolēģus ministrus, ka katram ministram ir jāatrod veids, kā šos līdzekļus ietaupīt. Diemžēl ne visi ministri šo uzdevumu ir pildījuši, un rezultātā tagad pēdējā nedēļā diezgan sasteigtā kārtā šie līdzekļi vēl ir jāatrod.

Ļoti labi ir tas, ka mūsu sociālie partneri palīdz valdības darbā, palīdz tiem ministriem, kuri savu darbību agrāk nebija veikuši. Esmu pārliecināts, ka valdība piedāvās grozījumus. Esmu pārliecināts, ka Saeima gan rītdien, gan arī nākamnedēļ pieņems šos grozījumus galīgajā lasījumā, ka budžets tiks, varētu teikt, izglābts un ka mūsu valsts nepiedzīvos vissliktāko scenāriju.

Bet ir jāsaka, ka mēs šobrīd maksājam divas cenas. Pirmā cena ir tā, ka iepriekšējās valdības neuzkrāja naudas līdzekļus, un otrā cena ir tā, ka pēdējos divus mēnešus diemžēl pārāk daudzu nozaru ministri ir nodarbojušies nevis ar sadarbību ar finanšu ministru un premjerministru, bet faktiski ar pretdarbību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātam Kariņa kungam.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai. Lūdzu!

B.Rivža (ZZS frakcija).

Labdien! Zaļo un Zemnieku savienības vārdā es gribu pateikt paldies visiem vēlētājiem pašvaldībās un arī visiem, kas atbalstīja mūsu Eiroparlamenta deputātu kandidātus.

Ja mēs runājam par šodienu, tad pozitīvi ir tas, ka Saeima ir pieņēmusi Konvenciju par Eiropas Universitātes institūta izveidi, kas ļaus mūsu studentiem studēt Eiropas universitātēs, un tas ir ļoti apsveicami.

Tāpat svarīgi ir tas, ka mēs skatījām grozījumus Tūrisma likumā, runājām par valsts kompensāciju cietušajiem Maksātnespējas likumā, ir izskatīti arī Banku augstskolas Satversmes grozījumi pirmajā lasījumā, jo augstskolas atkal gatavojas nākamajam studiju gadam, un Satversmes grozījumi ir svarīgi.

Šodien tika sākts skatīt arī grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, un tas notika tieši saistībā ar 10 procentu likmes piemērošanu, tas ir, ar samazinātas procentu likmes piemērošanu ne tikai medikamentiem, bērnu pārtikai, bet arī masu informācijas līdzekļiem, kam tagad būs samazinātas šīs summas… tātad visām zālēm… Ir rosinājums piemērot šo samazināto likmi arī vietējam kurināmajam – malkai, zāģskaidām, arī šķeldai. Un tas ir ļoti pareizi. Mums vietējais kurināmais ir jāatbalsta, un tieši ar to arī jāsekmē tā izmantošana.

Liela diskusija mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija par mācību grāmatām, arī par grāmatām kopumā. Un jāsaka, kā es personīgi uzskatu, ka mums vajadzēja piemērot mazo likmi visām grāmatām, jo tiešām ir grūti nodalīt, kura tad ir mācību grāmata un kura – zinātniskā literatūra, kuras ir vārdnīcas, kas tāpat ir vajadzīgas studentiem un vidusskolu audzēkņiem koledžās, kā arī zinātniekiem. Mums ir svarīga arī oriģinālliteratūra, un, protams, mums ir ļoti svarīgi arī kvalitatīvi tulkojumi. Tā ka faktiski visas grāmatas ir būtiskas, tāpēc mums būtu jāiestājas par visām grāmatām.

Šodien mēs skatījām arī grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz kompensāciju samazinājumu par 30 procentiem… no 20 līdz 30 procentiem deputātiem. Un arī šeit ir priekšlikums par to, ka vienā deputāta darbības laikā, viena sasaukuma laikā, deputāti nevar veidot citas frakcijas, tātad viņi strādā vienā frakcijā. Nu, tas ir tā, kā mums, piemēram, ir šajā laikā, ka mēs šobrīd esam ievēlēti deputāti, piemēram, no „Jaunā laika”, no kura atdalījās „Pilsoniskā Savienība” un izveidoja savu frakciju. Ir vēl arī citi piemēri. Taču nākotnē tas tā nevarēs būt.

Nu, ja mēs runājam tieši par to lielāko satraucošo jautājumu, tas ir, par budžeta grozījumiem, kas rītdien arī tiks skatīts Saeimas sēdē, tad jāsaka, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir ļoti satraukta par esošo situāciju ar budžeta grozījumiem. Un pirmām kārtām tāpēc, ka tas notiek ārkārtīgā steigā, lai gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcija jau 23.aprīlī tika aicinājusi premjeru sākt strādāt ar budžeta grozījumiem, lai pieņemtu tos līdz vēlēšanām. Nu mēs redzam, ka tagad pēc vēlēšanām mēs to darām tā, ka dienu un nakti strādājam.

Tas, ka izdevumi ir jāsamazina, nu, tas ir fakts. Tas ir jādara! Bet tomēr mums ir vēl nedēļa laika, un mums ir jāskatās un vairāk jāmeklē samazinājums ministrijās un dažādās citās institūcijās, tik būtiski nepasliktinot tomēr cilvēka, reāla cilvēka, situāciju, jo mēs redzam, ka mums ir augsts maznodrošināto iedzīvotāju īpatsvars. Un šādā situācijā šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.

Te nu es gribu teikt, ka mums vakar bija tikšanās ar aizsardzības ministru. Protams, mums ir saistības ar NATO valstīm, bet šādā grūtā situācijā mums tomēr vairāk ir jāskatās arī uz tām rezervēm, ko mēs varam samazināt. Es gribu teikt tā, ka vakar šajā diskusijā noskaidrojās tas, ka mums faktiski uz vienu kareivi ir vai nu viens ierēdnis, vai virsnieks, un tāda proporcija nevar būt šodienas apstākļos.

Un tāpat ir arī, piemēram, ar Aizsardzības ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Tai izlieto 31 miljonu latu, kas tiek izmaksāti speciālajai aģentūrai. Nu varbūt te var tomēr šos līdzekļus arī ieekonomēt, un tas ir tikai viens šāds piemērs.

Es negribu te īpaši uzsvērt Aizsardzības ministriju, jo tāda pati vai līdzīga situācija ir arī citās ministrijās un arī dažādās institūcijās. Nu, ja mēs ņemam kaut vai, piemēram, tiesībsarga institūciju, kas noteikti ir ļoti svarīga institūcija, bet šeit viena strādājošā uzturēšanai ir paredzēti 2300 lati mēnesī, un tādu faktu mums ir daudz. Tāpēc kopīgiem spēkiem mums tomēr vēl un vēlreiz ir jāpaskatās, vai mums nav iespējams samazināt administratīvos izdevumus. Un mums tas ir jādara.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Oskars Kastēns. Lūdzu!

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gribu pateikties frakcijas un arī savā vārdā mūsu vēlētājiem par jūsu izteikto atbalstu mums gan pašvaldību, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Jūsu uzticēšanās ir liels gods mums, un mēs strādāsim, lai attaisnotu jūsu uzticību.

Šobrīd notiek sarunas par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, lai sagatavotos veiksmīgam darba startam, un, neskatoties uz to, kādi būs šīs vienošanās rezultāti, LPP/LC frakcija ir gatava gan vadīt darbu Rīgas domē, gan strādāt komitejās un pildīt pirms vēlēšanām dotos solījumus.

Šobrīd pats aktuālākais jautājums ir budžeta grozījumi 2009.gadam, un tas ir primārais un vissvarīgākais likumprojekts, kas šobrīd uztrauc laikam faktiski visus mūsu valsts iedzīvotājus.

Man ir liels prieks par to, ka finanšu ministrs atrada drosmi, lai atzītu to, ka šie grozījumi ir nokavēti. Cilvēkiem, kas sekoja līdzi procesiem, tas jau bija skaidrs pirms tam, ka jūnijs šādiem grozījumiem ir stipri par vēlu. Bet tas tomēr bija visā šajā bēdu ielejā viens drosmīgs solis, kuru izdarīja finanšu ministrs.

Mūsu frakcija, LPP/LC frakcija, ir sašutusi par šo valdības slēpto stratēģiju, ka trīs mēnešu laikā netika veikti nekādi budžeta samazinājumi. Un tā rezultātā neilgi pēc vēlēšanām Ministru prezidents nāca klajā ar paziņojumu par budžeta samazinājumu par 500 miljoniem.

Protams, mēs uzskatām, ka tā ir vēlētāju apzināta un ciniska mānīšana un ka tā nav tikai skarba ekonomiska realitāte. Mūsu viedoklis ir tāds, ka, ja šis budžeta samazinājums tiktu veikts iepriekšējā premjera Godmaņa laikā martā, tad droši vien šis grieziens nebūtu bijis tik sāpīgs, jo šobrīd tas tiešām ir nokavēts un ielaists. Šobrīd samazinājums skar pilnīgi visus no budžeta finansētajās iestādēs strādājošos – gan ārstus, gan medmāsas, gan skolotājus, gan policistus, gan ugunsdzēsējus un vēl citu profesiju pārstāvjus. Rezultātā tiks samazinātas algas un atbrīvoti cilvēki.

Vēl pavisam nesen premjers Dombrovskis uz jautājumu, vai tiks samazinātas arī pensijas, atbildēja, ka pensijām klāt neķersies, tomēr pēc vēlēšanām tika pieņemts cits lēmums, proti, ka turpmāk piemaksas pie pensijas 70 santīmu apmērā saņems tikai tie pensionāri, kas pensionējušies līdz 1996.gadam, savukārt pārējiem pensionāriem piemaksa pie pensijas vairs netiks izmaksāta.

Mēs kategoriski neatbalstīsim šos grozījumus, jo LPP/LC frakcija uzskata, ka tas līdzinās darbībai, ka valdība iebāž roku sirmgalvja kabatā un no tās izvelk 15 latus. Protams, mēs meklēsim risinājumus, kur atrast šo 31 miljonu latu, lai robu budžetā aizpildītu un lai mūsu pensionāri neciestu.

Nobeigumā es vēl gribu piebilst, ka Saeima šodien skatīja arī interesantu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā gala ziņojumu. Faktiski šī izmeklēšanas komisija tika izveidota, pateicoties interesantai grāmatai „Tiesāšanās kā ķēķis”. Es izlasīju šo ziņojumu, kas varētu būt viens no dārgākajiem ziņojumiem vispār Latvijas vēsturē. Kopumā deputātu darbs, lai sagatavotu šo ziņojumu, mums izmaksāja 20 000 latu. Ziņojums ir… es pat gribētu precizēt: LETA rakstīja, ka ir 20 000, bet mani kolēģi rāda, ka tas 33 000 latu izmaksāja. Pat ja mēs ņemam mazāko skaitli un ja tas viss izmaksāja tiešām 20 000, tad, izdalot šo summu uz gala ziņojuma saturu, sanāca tā, ka viena A4 lapa izmaksāja 2666 latus. Ja mēs pieņemam, ka šī summa bija 30 000, tad attiecīgi tas jau būs stipri pāri – būs jau 3000 latu par vienu lapu. Šis ziņojums neko jaunu mums nesniedza. Mēs no ziņojuma noprotam to, ka nav iespējams konstatēt, vai grāmatā „Tiesāšanās kā ķēķis” publicētās telefonsarunas saturiski precīzi atbilst faktiski notikušajām sarunām. Un tādā gluži padomiskā stilā uzrakstītais pēdējais teikums šajā ziņojumā secina, ka tieslietu sistēma Latvijā attīstās un ka šis process ir jāveic jebkuros, arī saimnieciski sarežģītos apstākļos, kam visnotaļ grūti nepiekrist.

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies Kastēna kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Frakciju viedokļus turpina partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Sandra Kalniete. Lūdzu!

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Tāpat kā mani kolēģi savu partiju vārdā arī es „Pilsoniskās Savienības” vārdā vēlos pateikties visiem tiem daudzajiem vēlētājiem, kuri ir atbalstījuši mūs novadu vēlēšanās un kuri ir atbalstījuši mūsu, „Pilsoniskās Savienības”, sarakstu Rīgā, kā arī par to lielo atbalstu, ko mūsu kandidātu saraksts ir saņēmis Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Vēlēšanas tagad ir pagājušas, un pats būtiskākais tagad ir sākt domāt par to rezultātiem un tos analizēt. Tāpēc būtu svarīgi, lai arī labējās partijas, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, domātu par konsolidāciju – par to, kā nacionāldemokrātiskie spēki varētu startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās vienotā sarakstā.

Šobrīd mūsu sabiedrība ir ļoti satraukta par to, kā norit budžeta grozījumu pieņemšana. Ir izskanējuši daudzi un dažādi pārmetumi par to, ka tik ilgi valdība ir vilcinājusies ar budžeta pieņemšanu. Un es gribu šeit precizēt, ka jau kopš februāra, kad bija zināmi īstie skaitļi, par cik būs jāsamazina nākamais budžets, gan Ministru prezidents Dombrovskis, gan finanšu ministrs, stājoties savā amatā, šīs prasības izvirzīja valdības locekļiem. Tāpēc es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tie Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības ministri, kuri ar dažādām atrunām faktiski sabotēja šo uzstādījumu, ir pilnībā atbildīgi par tiem zaudējumiem, kuri pusgada laikā šeit, Latvijā, ir radušies.

„Pilsoniskā Savienība” atbalsta šo valsts finanšu glābšanas budžetu ar ļoti grūtu sirdi, tāpēc ka daudziem tas nesīs lielus materiālus zaudējumus un viņus no stabilas, labklājīgas dzīves pārsviedīs maznodrošināto cilvēku grupā. „Pilsoniskā Savienība” arī izvirza prasību, lai, samazinot ienākumus cilvēkiem, šis princips tiktu solidāri attiecināts uz visiem ienākumu samazinājumiem. Tieši tāpat īpaši svarīgi būtu, lai maznodrošinātajiem cilvēkiem ienākumu samazinājums proporcionāli būtu mazāks, ņemot vērā viņu dzīves apstākļus.

Runājot par Aizsardzības ministriju, es gribu uzsvērt, ka Aizsardzības ministrija ir vienīgā ministrija, kā to ir atzinuši arī Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, kas faktiski ir radikāli samazinājusi budžeta izdevumus un arī uzsākusi strukturālās reformas.

Vēl es gribu dažus vārdus pateikt par to, ka šodien „Pilsoniskā Savienība” paņēma atpakaļ priekšlikumus par grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, jo mēs lūdzām to samazināt visām grāmatām, kurināmajam un viesnīcām. Mēs paņēmām likuma grozījumu priekšlikumus atpakaļ tāpēc, ka vakar Koalīcijas padomē mēs saņēmām savu koalīcijas partneru solījumu atbalstīt šos priekšlikumus, izdarot budžeta grozījumus.

Un nobeigumā es vēl vēlos pateikt dažus vārdus par Parlamentāro izmeklēšanas komisiju sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā – par šīs komisijas gala ziņojumu. Es vēlos uzsvērt, ka tā ir nepieļaujama un vieglprātīga pieeja parlamentārajai izmeklēšanai un ka šis izmeklēšanas darbs ir veikts ļoti zemā kvalitātē. Tas ne tikai diskreditē parlamentārās izmeklēšanas komisijas kā institūcijas ideju un tās mērķus, bet arī neveicina atbilstošas un stabilas parlamentārās izmeklēšanas prakses veidošanos. Neveidojoties šādai praksei, tiek grauta jau tā zemā sabiedrības uzticība parlamentam un parlamenta darba efektivitātei, tam, ka parlaments spēj sniegt risinājumus un atrisināt sabiedrībai nozīmīgus problēmjautājumus.

Ja mēs salīdzinām šīs komisijas radīto produktu ar citu valstu parlamentu izmeklēšanas komisiju daudzo desmitu vai pat simtu lappušu ziņojumiem, kuros dažkārt ir izpētīts visdažādāko avotu klāsts un redzamas daudzas atsauces, rodas sajūta, ka šis dokuments ir skolas līmeņa vingrinājums – parlamentārās komisijas spēlēšana 9.klasē.

Es gribu piekrist manam kolēģim no Latvijas Pirmās partijas, ka šie 33 tūkstoši latu, ko šīs komisijas darbība ir izmaksājusi, faktiski ir nosviesti zemē. Turpmāk, veidojot parlamentārās komisijas, it īpaši pozīcijas deputātiem ir jāapzinās sava atbildība par vadību, kādu tie ievēlē parlamentārajā komisijā.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka, lai cik grūtam periodam ekonomiski mēs ietu cauri, latvieši ir… un Latvijas tauta ir sīksta. Mēs esam izturējuši daudzus vēsturiskus pārbaudījumus, izturēsim arī šo. Galvenais, lai mēs redzētu augstāko vērtību. Un šī augstākā vērtība ir Latvijas valsts.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Sandrai Kalnietei.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Miroslavam Mitrofanovam. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien ir notikusi pirmā Saeimas sēde pēc pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. PCTVL rezultāti pašvaldību vēlēšanās nav sevišķi labi. Mēs, PCTVL, zaudējām kampaņu Rīgā un citās lielajās pilsētās, bet PCTVL tiks turpmāk pārstāvēta tādās pašvaldībās kā Jelgava, Jēkabpils, Viļāni un Olaine.

Protams, neveiksme vietējās vēlēšanās apgrūtinās turpmāko partijas darbību, bet šis rezultāts ir arī izaicinājums un labs motīvs, lai pārskatītu PCTVL prioritātes un kadru politiku. Jebkurā gadījumā partija turpinās savu cīņu par cilvēku tiesībām un vēlētāju sociālajām interesēm.

Ja mēs pievēršamies Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, tad jāatzīst, ka PCTVL ir sasniegusi savu mērķi – partijas līdere Tatjana Ždanoka ir ievēlēta un turpinās savu darbu Eiropas Parlamentā, pārstāvot tur savus vēlētājus.

Bet nu atgriežamies pie Rīgas pašvaldības aktualitātēm.

Varbūt tā ir sakritība, ka tieši šodien, uzreiz pēc vēlēšanām, Saeima izlēma tā likumprojekta likteni, kurš paredzēja uz pusi samazināt Rīgas domes deputātu skaitu. Šo priekšlikumu izvirzīja partija „Jaunais laiks”, rīkodamās šajā gadījumā kā opozīcijas organizācija, nesaskaņodama šo radikālo soli ar valdību un citām partijām. Rezultāts: tā sauktais Rīgas domes apcirpšanas projekts netika atbalstīts Saeimas sēdē. Un arī mūsu frakcija, PCTVL, balsoja „pret”.

Argumenti ir šādi. Visu pirmais arguments ir tas, ka ekonomija varētu būt visai niecīga, jo pašvaldību deputāti saņem mazu algu.

Otrs moments. Slodze uz vienu deputātu Rīgas domē ir milzīga. Ja nopietni strādā, tad nepieciešams iedziļināties visai sarežģītajos jautājumos, kas skar pilsētas ekonomiku, attīstību, sociālās lietas un tā tālāk. Pat tagad, kad Rīgas domē ir 60 deputātu, diez vai visiem deputātiem ir laiks, lai rūpīgi izpētītu pašvaldības lēmumu būtību un zemtekstu. Ja skaits samazināsies, tad darba kvalitāte arī saruks.

Vēl viens arguments pret šo priekšlikumu. Jo mazāk būs deputātu pašvaldībā, jo vieglāk būs atrast pieeju pie katra no deputātiem no valdošās partijas puses un tādējādi nodrošināt opozīcijas deputātu pasivitāti vai pat lojalitāti valdošajiem.

Cits jautājums, ka pašreizējā Rīgas domes struktūra ir nepareiza un pastāv pārāk liela distance starp deputātiem un vēlētājiem. Un jāmeklē ir jauns risinājums, lai nodrošinātu Rīgas domes darbības efektivitāti.

Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāka skatīt budžeta grozījumus. Līdz šim brīdim tika izskatīti likumprojekti, kuriem ir mazāk satraucošu momentu. Likumprojekti, kurus mēs saņēmām no valdības, ir izstrādāti lielā steigā un tur ir daudz kļūdu. Mums ir tāds iespaids, ka valdība krīzes apstākļos rīkojas haotiski un tai līdz šim brīdim nav risinājuma, kādas reformas jāveic, lai samazinātu izdevumus un galu galā saņemtu ilgi gaidīto starptautisko kredītu.

Mans personīgais iespaids ir tāds, ka situācija kļūst haotiska un pat bīstama.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

Nākamais runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Esam ļoti pateicīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri par mums nobalsoja. Pirmo reizi apvienība „Saskaņas Centrs” saņēmusi tik daudz balsu Latvijas pašvaldībās un Eiropas Parlamentā. Tā nav bijis nekad – ne pašvaldību, ne Saeimas, ne kādās citās vēlēšanās. Ceram, ka mūsu deputāti godam pildīs savus pienākumus un sniegs savu artavu valsts un pašvaldību izaugsmei.

Par pieņemtajiem likumprojektiem.

Par PVN. Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti atbalsta 10 procentu likmes piemērošanu visām grāmatām un kartogrāfiskajiem izdevumiem, viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu mājās, viesnīcās, moteļos un kempingos, kā arī malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem.

Mēs nevaram pieļaut Latvijas naktsmītņu konkurētspējas zaudēšanu Eiropas valstu vidū. „Saskaņas Centrs” vēlas mazināt zaudējumus tūrisma biznesam, grāmatizdevējiem samazināt grāmatu pārdošanas cenas.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemts likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Likums stāsies spēkā 1.jūlijā un ir ļoti aktuāls, jo to gaida vairāki kredītņēmēji.

Par Dzīvesvietas deklarēšanas likumu. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītie izdevumi jāsedz no valsts budžeta, kā vienmēr tas ir bijis līdz šim. Savukārt varas partijas iestrādāja likumā normu, ka par deklarētu dzīvesvietu reģistrāciju maksājama valsts nodeva.

„Saskaņas Centram” tas nav pieņemams. Mēs balsojām „pret”.

Paldies jums par atbalstu. Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Jānim Eglītim. Lūdzu!

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms partijas un Saeimas frakcijas vārdā saku visiem paldies pa atbalstu vēlēšanās. Strādāsim kopā, lai rezultāti gan valstij, gan arī partijai nākamajās vēlēšanās būtu labāki.

Par Saeimas šīsdienas lēmumiem. Vispirms tika pieņemti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuri paredz deputātu atalgojuma samazinājumu un arī dažādu kompensāciju un piemaksu samazinājumu šobrīd par 20 procentiem, bet es domāju, ka rītdien vai nākamā nedēļā pie šiem jautājumiem būs jāatgriežas un būs jāveic turpmāki samazinājumi valsts budžetā šajā kontekstā.

Otrs ļoti svarīgs likumprojekts, kurš šodien tika pieņemts, ir jau pieminētais Maksātnespējas likums, kas maksātnespējas procesa legalizāciju fiziskām personām padarīs lētāku, ātrāku un vienkāršāku.

Vēl viens likums, kurš arī samazinās birokrātisko procedūru skaitu un dokumentu apriti, ir grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulatora likumā. Tiks pārskatīta regulatora struktūra, valstī tiks izveidots centrālais regulators, kas ļaus drusciņ objektīvāk un neatkarīgāk izvērtēt tarifus.

Otrajā lasījumā tika skatīts likumprojekts „Invaliditātes likums”. Šā likumprojekta izstrādē ļoti lielu darbu ir ieguldījis Valdis Ģīlis, kopā ar nevalstiskām organizācijām pat rīkoja atsevišķu konferenci. Galvenie ieguvumi no šā likumprojekta ir gan atbalsts invalīdiem, kuriem ir nepieciešams asistents, gan arī tas, ka padarīta saprotamāka un vienkāršāka invaliditātes grupu piešķiršanas procedūra.

Turpinās darbs pie valsts pārvaldes sakārtošanas, daudz ir diskutēts par daudzajām un lielajām uzņēmumu padomēm, un šodien Saeima ir skatījusi grozījumus divos likumos – likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Es domāju, tuvākajā laikā beidzot mēs varēsim teikt, ka šajā jomā ir kārtība.

Šodien Saeima jau ir skatījusi grozījumus steidzamības kārtībā un vēlāk turpinās skatīt būtiskus grozījumus likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Tātad šis jautājums kļūst ļoti aktuāls un tā risināšanā ir nepieciešama operatīva valdības un Saeimas rīcība, un tāda ir sekojusi.

Un nobeigumā par valsts budžeta grozījumiem. Jā, drusciņ pārsteidzoši ir te klausīties dažu kolēģu teikto par tiem ministriem sabotieriem, kas to vien dara, kā nepilda it kā visiem zināmas lietas. Ja Dombrovska kungs un Repšes kungs šādu uzstādījumu, ka 500 miljoni ir jānogriež valsts budžetam, būtu izvirzījuši skaidri un gaiši 7.aprīlī vai 7.maijā, tad nevienam šodien nebūtu ko pateikt. Šis uzstādījums publiski izskanēja 7.jūnijā – tieši pēc pašvaldību vēlēšanām, un, cik man ir zināms, ministri tiešām ir darbojušies tajos pilnvarojuma apjomos, kādus ir noteikusi Finanšu ministrija.

Protams, ir šobrīd budžeta grozījumu projektā ļoti daudzas satraucošas lietas. Bet, tā kā vakar šo jautājumu pārrunājām ar Tautas partijas izvirzītajiem ministriem, mums šodien būs priekšlikumi, kurus izteiksim Ministru kabineta sēdē. Es negribu šobrīd īpaši satraukt, no kaut kā baidot vai kaut ko solot. Es ceru, ka daudzas no tām lietām, kas bija iestrādātas projektā, tomēr nevajadzēs realizēt.

Lai mums visiem veicas, rītdien skatot šo jautājumu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Eglīša kungam no Tautas partijas frakcijas.

Un šodienas „Frakciju viedokļos” kā pēdējais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pateicas tiem vēlētājiem, kas balsoja par mūsu izvirzītajiem kandidātiem pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vietām ir veicies labāk, vietām – ne pārāk apmierinoši. Mums pašiem jāizvērtē, kādēļ tas tā ir bijis.

Šodien pie būtiskākā, neapšaubāmi, var pieskaitīt arī to, ka Saeima tuvojas budžeta izskatīšanai.

Izvērtējot vēlreiz un atgriežoties mazliet atpakaļ pie iepriekšējā pašvaldību vēlēšanu rezultāta, redzam, ka vienā otrā pašvaldībā no kādas kreisi orientētas partijas tika ievēlēts deputāts, kas gatavojas strādāt ar tulka palīdzību. Uzskatām, ka tas ir pilnīgi nepieļaujami un tā ir necieņa gan pret Satversmi, gan pret latviešu valodu, gan pret elementāru kārtību, jo tad jau jebkurš apmeklētājs nevar būt drošs, ka viņš varēs runāt ar deputātu. Tātad, ja Ministru kabinetam ir tiesības rosināt Saeimā likumu, ar kura palīdzību tiek atlaista kāda pašvaldība, ja tā nepilda likumu, mēs ierosinām, lai šāda pati kārtība būtu attiecināma uz atsevišķu deputātu, kuram valsts valodas zināšanas ir nepietiekamas viņa profesionālo pienākumu veikšanai.

Šobrīd valdība atrodas grūtas izvēles priekšā. Katru mēnesi tēriņi no valsts budžeta pārsniedz ieņēmumus par apmēram 100 miljoniem latu. Tas draud ar ļoti lielu deficītu gada beigās, tas draud arī ar to, ka jūlijā acīmredzot ne Starptautiskais Valūtas fonds, ne Eiropas Komisija nebūs gatava piešķirt kredīta nākamo daļu, lai šo izdevumu starpību dzēstu. Tātad, ja izdevumos nebūs šā 500 miljonu lielā samazinājuma, pie kura valdība pašlaik strādā, tad var gadīties, ka jūlijā būs lielas problēmas. Protams, Valsts kasē līdzekļi ienāks, bet pilnībā samaksāt gan algas, gan pensijas, gan pabalstus, gan arī veikt citus maksājumus, kurus veic valsts un pašvaldību iestādes, jūlijā acīmredzot vairs nevarēs pilnā apjomā, un ar katru mēnesi šis kavējums varētu kļūt arvien lielāks. Tāda ir tā traģiskā situācija, kurā diemžēl daudzu kļūdu dēļ, arī pārliecīga ekonomiskā optimisma dēļ esam nonākuši.

Neapšaubāmi, soļi, kurus valdība sper šobrīd, nebūs populāri. Tie diemžēl lielā apjomā var skart arī mazāk turīgo sabiedrības daļu, jo neapliekamā minimuma samazināšana, neapšaubāmi, vairāk ietekmē tos, kuru algas un pensijas ir mazas, un mazāk ietekmē tos, kuru ienākumi mēnesī ir lieli.

Tādēļ apvienības pārstāvji, tiekoties gan pie Valsts prezidenta, gan Ministru kabinetā otrdien, rosināja tomēr atrast iespēju, kā palielināt arī nodokļu slogu uz turīgāko sabiedrības daļu, nekavējoties ieviest arī tādus nodokļu instrumentus kā kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielāku likmi uz lielākiem ienākumiem. Šobrīd valdība diskutē. Gaidīsim rezultātus. Saeima ir gatava strādāt tuvākajās dienās, apzinoties, ka rezultāts būs rūgts, pieņemot šos grozījumus. Bet tas diemžēl būs ļoti rūgts arī tad, ja šādus grozījumus nepieņemsim.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Tāda bija šodienas pārraide „Frakciju viedokļi”.

To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!