"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām""

 

 

Rīgā

 

03.06.2009.                Nr.90/TA-1752, TA-1564

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"". Likumprojektu izstrādāja Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija (atbildīgās amatpersonas - Blumers 67082946, girts.blumers@mk.gov.lv un Lore 67013207, kaspars.lore@em.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 10 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 11 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  68.§ izraksts uz 1 lp.

4. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  69.§ izraksts uz 2 lp.

 

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

 

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitāl­sabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.; 2005, 2., 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 2., 6.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 47., 78.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 1.panta pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

 

"9) valsts kapitālsabiedrības kontrolēta kapitālsabiedrība – kapitāl­sabiedrība, kurā valsts kapitālsabiedrībai vai valsts kontrolētai kapitālsabiedrībai ir izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē, nodrošinot valstij izšķirošu ietekmi netiešā veidā;

10) pašvaldības kapitālsabiedrības kontrolēta kapitālsabiedrība – kapitālsabiedrība, kurā pašvaldības kapitālsabiedrībai vai pašvaldības kontrolētai kapitālsabiedrībai ir izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē, nodrošinot pašvaldībai izšķirošu ietekmi netiešā veidā."

 

2.  2.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Šis likums regulē tādas valsts kapitālsabiedrības, pašvaldības kapitāl­sabiedrības, valsts kontrolētas kapitālsabiedrības, pašvaldības kontrolētas kapitāl­sabiedrības, valsts kapitālsabiedrības kontrolētas kapitālsabiedrības, pašvaldības kapitālsabiedrības kontrolētas kapitālsabiedrības, valstij un pašvaldībai vai minētajām personām kopīgi piederošas kapitālsabiedrības darbību, kura izveidota, lai nodrošinātu publiskas personas komercdarbību privāto tiesību jomā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un ierakstīta komercreģistrā atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.";

 

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā reakcijā:

 

"7) tiek veidotas padomes un valdes un noteikta atlīdzība valdes un padomes locekļiem privātā kapitālsabiedrībā, kurā simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām.";

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Šis likums neregulē kārtību, kādā tiek atsavinātas valsts vai pašval­dības kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās, kā arī kārtību, kādā tiek pārvaldītas privātajai kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās."

 

3. Papildināt A sadaļas I nodaļu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

 

"2.1 pants. Kapitālsabiedrību dibināšanas pamats

Valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrības Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantā minētajos gadījumos."

 

4. Papildināt 3.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrību kon­trolētās kapitālsabiedrības, kā arī privātās kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, iemaksā valsts un pašval­dību budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

(7) Pašvaldības dome nosaka kārtību, kādā pašvaldības kapitālsabiedrība nodrošina pašvaldību kapitālsabiedrību kontrolēto kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļas (procentos no sabiedrības tīrās peļņas) ieskaitīšanu pašvaldību budžetā, kā arī minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas)."

 

5. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

 

"6.pants. Pašvaldības kapitāla daļu nodošana valstij vai citai pašvaldībai

(1) Pašvaldības kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā var nodot bez atlīdzības valsts vai citas pašvaldības īpašumā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu, ievērojot Komerclikumu un attiecīgās privātās kapitālsabiedrības statūtus.

(2) Pašvaldības kapitāla daļas pašvaldības kapitālsabiedrībā var nodot bez atlīdzības valsts vai citas pašvaldības īpašumā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

(3) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot valsts īpašumā, ja Ministru kabinets ir izteicis šādu lūgumu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.

(4) Pašvaldības kapitāla daļas var nodot citas pašvaldības īpašumā, ja attiecīgā pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu un pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

(5) Pašvaldības kapitāla daļu nodošanai valsts vai citas pašvaldības īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par privatizāciju un atsavināšanu."

 

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

 

"7.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana

(1) Lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(2) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā šīs pašvaldības kapitāl­sabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, ja šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs ir izteicis šādu lūgumu un attiecīgās pašvaldības dome ir devusi piekrišanu, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs pašvaldības dome, ja Ministru kabinets ir devis piekrišanu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.

(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome.''

 

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

 

''8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana

(1) Lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(2) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes izbeigšanu citā kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes izbeigšanu citā šīs pašvaldības kapitāl­sabiedrībā pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās un privātajās kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome."

 

8.  64.pantā:

svītrot otrās daļas 1.punktu;

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Valsts kapitālsabiedrības valdei nepieciešama Ministru kabineta iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielinā­šanai vai samazināšanai.

(22) Pašvaldību kapitālsabiedrības valdei nepieciešama pašvaldības domes iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielinā­šanai vai samazināšanai."

 

9.  98.pantā:

svītrot otrās daļas 1.punktu;

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Valsts kapitālsabiedrības valdei nepieciešama Ministru kabineta iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielinā­šanai vai samazināšanai.

(22) Pašvaldību kapitālsabiedrības valdei nepieciešama pašvaldības domes iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā, līdzdalības palielinā­šanai vai samazināšanai."

 

10. Papildināt likumu ar 99.1 un 99.2 pantu šādā redakcijā:

 

"99.1 pants. Kapitālsabiedrības likvidācija, ja kapitālsabiedrībai ir deleģēta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde

(1) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās nozares ministra priekšlikumu.

(2) Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei pieņem pašvaldības dome.

(3) Lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo visiem zināmajiem kapitālsabiedrības kreditoriem.

(4) Kapitālsabiedrības kreditori triju mēnešu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir tiesīgi pieteikt likvidatoram savus prasījumus.

(5) Kapitālsabiedrības kreditoru prasījumi, kas nav pieteikti saskaņā ar šā panta ceturto daļu, netiek nodrošināti un apmierināti.

 

99.2 pants. Lēmums par kapitālsabiedrības likvidāciju un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei

Papildus Komerclikuma noteikumiem lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošanu iestādei nosaka:

1) kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas mērķi un iestādi, kurai tiks nodota valsts pārvaldes uzdevumu izpilde;

2) darbības izbeigšanas nosacījumus;

3) termiņu, kādā valsts pārvaldes uzdevumi nododami iestādei;

4) uzdevumus tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm lēmuma izpildes nodrošināšanai;

5) saistības, kuru pārņemšana ir nepieciešama turpmākai valsts pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanai;

6) finanšu resursus un mantu, kas nepieciešama valsts pārvaldes uzdevumu izpildei."

 

11. Izteikt 104.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4)  Mantu, kas nav nepieciešama kreditoru prasījumu apmierināšanai, likvidators nav tiesīgs pārdot, ja vien lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts citādi."

 

12. Izteikt 131.pantu šādā redakcijā:

 

"131.pants. Piesaistes veidi

Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, var kļūt par privāto kapitālsabiedrību:

1) palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu ar īpašu mērķi (132.pants);

2) reorganizējot kapitālsabiedrību (133.pants);

3) nododot valsts vai pašvaldību kapitāla daļas bez atlīdzības attiecīgi valstij vai pašvaldībai (5. un 6.pants)."

 

13. Izteikt 133.pantu šādā redakcijā:

 

"133.pants. Kapitālsabiedrības reorganizācijas veidi

Reorganizācijas ceļā kapitālsabiedrība var kļūt par privāto kapitālsabied­rību:

1) pievienojot kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā – kapitālsabiedrības pievienošana);

2) pievienojoties kapitālsabiedrībai (turpmāk šajā sadaļā – pievienošanās kapitālsabiedrībai);

3) saplūstot ar kapitālsabiedrību (turpmāk šajā sadaļā – saplūšana ar kapitāl­sabiedrību);

4) sadalot kapitālsabiedrību, ja iegūstošā kapitālsabiedrība jau ir privātā kapitālsabiedrība (turpmāk šajā sadaļā – pievienošanās privātajai kapitālsabied­rībai sadalīšanas rezultātā)."

 

14. Izteikt I sadaļas VI nodaļu šādā redakcijā:

 

"VI nodaļa. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības
reorganizācija par privāto kapitālsabiedrību

 

150.pants. Reorganizācijā iesaistītās kapitālsabiedrības

(1) Reorganizācijas procesā var iesaistīt tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības.

(2) Pievienošanas procesā iegūstošā sabiedrība ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, bet pievienojamā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kura tiek pievienota.

(3) Pievienošanās procesā pievienojamā sabiedrība ir valsts vai pašval­dības kapitālsabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurai pievienojas.

(4) Saplūšanas procesā pievienojamās sabiedrības ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un privātā kapitāl­sabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir jaundibināmā kapitālsabiedrība.

(5) Pievienošanās privātajai sabiedrībai sadalīšanas rezultātā ir process, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir sadalāmā sabiedrība un sadalītā sabiedrība ir pievienojamā sabiedrība, bet iegūstošā sabiedrība ir privātā kapitāl­sabiedrība.

 

151.pants. Lēmums par reorganizācijas uzsākšanu

(1) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var pievienot valsts kapitālsabiedrībai.

(2) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kuru kapitālsabiedrību var pievienot pašvaldības kapitāl­sabiedrībai.

(3) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitālsabiedrību.

(4) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot pašvaldības kapitāl­sabiedrību.

(5) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības reorganizācijas uzsākšanu, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību saplūdīs valsts kapitālsabiedrība.

(6) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, ar kuru kapitālsabiedrību saplūdīs pašvaldības kapitāl­sabiedrība.

(7) Pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja ierosinājumu un attiecīgā ministra priekšlikumu, Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts sabiedrības reorgani­zācijas uzsākšanu, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot valsts kapitāl­sabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

(8) Pašvaldības dome pieņem lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības reorganizāciju, nosakot, kurai kapitālsabiedrībai var pievienot pašvaldības kapitāl­sabiedrību tās sadalīšanas rezultātā.

 

152.pants. Reorganizācijas nosacījumi

Ministru kabinets un pašvaldības dome ir tiesīga noteikt reorganizācijas nosacījumus. Ja, reorganizējot valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību, izveidojas privāta kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašval­dībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, par reorganizācijas nosacījumiem kapitālsabiedrību dibinātāji vienojas pirms lēmuma pieņemšanas par reorganizācijas uzsākšanu.

 

153.pants. Reorganizācijas kārtība

(1) Reorganizācija notiek saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma noteikumus.

(2) Reorganizācijas līgumā papildus norādāms termiņš, kad sasaucama privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce. Ja valsts vai pašval­dības kapitālsabiedrība tiek reorganizēta pievienošanās vai saplūšanas rezultātā vai pievienojot to kapitālsabiedrībai sadalīšanās rezultātā, reorganizācijas līgumā papildus norādāmi valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvji privātās kapitālsabiedrības valdē un padomē (ja tāda ir).

(3) Reorganizācijas līguma projektam pievienojams privātās kapitālsabied­rības statūtu grozījumu projekts un pilns statūtu teksts ar grozījumiem.

(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība var nesagatavot reorganizā­cijas prospektu.

(5) Komerclikumā paredzēto lēmumu par valsts vai pašvaldības kapitāl­sabiedrības reorganizāciju (343.pants) pieņem un reorganizācijas līgumu paraksta kapitāla daļu turētājs.

(6) Valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu par reorganizā­ciju tiesā nevar apstrīdēt Komerclikuma 346.panta pirmajā daļā minētās personas.

(7) Kapitālsabiedrības valde reorganizācijas līgumā noteiktajā termiņā sasauc tās privātās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulci, kura izvei­dosies reorganizācijas rezultātā. Sapulce apstiprina privātās kapitālsabiedrības statūtus, ievēlē pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju un veic citas likumā paredzētās darbības. Privātās kapitālsabiedrības statūti apstiprināmi ar ne mazāk kā trim ceturtdaļām no klātesošo balsu skaita, un uz šādu sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi, kas reglamentē attiecīgā veida kapitāl­sabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un norisi. Dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolā norādāmi tie dalībnieki (akcionāri), kuri balsojuši pret statūtu apstiprināšanu.

(8) Papildus Komerclikumā minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei, lai tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, kapitāl­sabiedrība iesniedz arī šā likuma 151.pantā minēto Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu."

 

15. Papildināt likumu ar J sadaļu šādā redakcijā:

 

"J sadaļa. Valdes un padomes veidošana sabiedrībā, kurā simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām

 

154.pants. Komerclikuma piemērošanas nosacījumi

Sabiedrība, kurā simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, darbojas atbilstoši Komerclikumam, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

 

155.pants. Padome

(1) Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, kurā simt procentu no kapitāla daļām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, padome netiek veidota.

(2) Akciju sabiedrībā, kurā simt procentu no balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, padome tiek veidota tikai tad, ja sabiedrības finanšu gada rādītāji atbilst vismaz divām no šā likuma 89.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm.

(3) Sabiedrības apgrozījuma, bilances kopsummas un darbinieku skaita noteikšanas kārtību nosaka saskaņā ar šā likuma 89.panta 1.1 daļu.

(4) Akciju sabiedrībā, kurā simt procentu no balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, padomes sastāvā ir trīs locekļi. Padomes locekļus ieceļ un atsauc akcionāru sapulce.

(5) Tādas sabiedrības padomes loceklis, kurā simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, vienlaicīgi var būt par padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās privātajās, valsts vai pašvaldību kapitāl­sabiedrībās.

(6) Sabiedrībā, kurā simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, padomes loceklis nedrīkst saņemt atlaišanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja viņš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām.

(7) Atlīdzību akciju sabiedrībā, kurā simt procentu no balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce šā likuma 92.pantā noteiktajā kārtībā.

 

156.pants. Valde

(1) Valdes locekļu skaitu un atlīdzību sabiedrībā, kurā simt procentu no balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, nosaka šā likuma 61., 94. un 96.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Valdes loceklis vienlaicīgi var būt par padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās.

(3) Ja sabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu vai kompensāciju līgumā noteiktajā apmērā, bet ne vairāk kā divu mēnešu atlīdzības apmērā."

&n bsp;

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 33., 34., 35., 36., 37., 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

 

"33. Valdes un padomes locekļiem privātās kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, kuri par tādiem iecelti līdz 2009.gada 30.jūnijam, atbilstoši šā likuma J sadaļai atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, sākot ar 2009.gada 1.septembri.

34. Ministru kabinets sagatavo un līdz 2010.gada 1.janvārim iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par to, kā tiek pārvaldītas kapitāla daļas kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai akcijām pieder atvasinātām publiskām personām, kuras nav pašvaldība.

35. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod nepieciešamos noteikumus, lai nodrošinātu šā likuma J sadaļas piemērošanu valdes un padomes locekļiem privātās kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām.

36. Kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai balsstie­sīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, līdz 2009.gada 30.jūnijam izvērtē to darbības atbilstību šā likuma 155.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem un neatbilstības gadījumā līdz 2009.gada 1.septembrim nodrošina kapitālsabied­rības padomes likvidāciju un attiecīgus grozījumus sabiedrības statūtos.

37. Šā likuma 3.panta sestajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus Ministru kabinets izdod ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim.

38. Privātās kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, padomes un valdes locekļi līdz 2009.gada 1.septembrim nodrošina to darbības atbilstību šā likuma 155.panta piektajā daļā un 156.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām. Ja privātās kapitāl­sabiedrības pārvaldes institūcija pēc 2009.gada 1.septembra konstatē, ka tās valdes vai padomes loceklis pārkāpj šā likuma 155.panta piektajā daļā un 156.panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, pārvaldes institūcija ne vēlāk kā līdz 2009.gada 10.oktobrim izdara attiecīgus grozījumus kapitālsabiedrības pamatdokumentos.

39. Ministru kabinets un pašvaldības izvērtē un līdz 2010.gada 1.janvārim attiecīgi pieņem lēmumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības līdzdalības nepieciešamību citās kapitālsabiedrībās, ja attiecīgā valsts un pašvaldību kapitāl­sabiedrība līdzdalību ir ieguvusi līdz 2009.gada 30.jūnijam."

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs

V.Dombrovskis

 

 

 

Ekonomikas ministrs

A.Kampars

Likumprojekta

"Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām""

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 15.10.apakšpunkta izpildi – izvērtēsim tiesiskā regulējuma radīto administratīvo slogu, pārskatīsim un vienkāršosim birokrātiskās procedūras, optimizējot valsts pārvaldes iestāžu struktūru, novēršot funkciju dublēšanos un apvienojot iestādes ar līdzīgām funkcijām vai nelielu strādājošo skaitu, tādējādi samazinot administrācijas izdevumus, – un 16.3.apakšpunkta izpildi, kas paredz īstenot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla reorgani­zāciju, stingri balstoties uz ekonomiskiem aprēķiniem un nepasliktinot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Likumprojekts sagatavots atbilstoši 2009.gada 23.aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē lemtajam (prot. Nr.16 42.§), izskatot Veselības ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" reorganizācijas uzsākšanu" (TA-1015), un Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokollēmumā (prot. Nr.26  1.§  3.punkts) dotajam uzdevumam.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un ievērojot SVF prasības, Latvijai jāveic strukturālās reformas.

Likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (turpmāk – likums) I sadaļa nosaka veidus, kādos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība var kļūt par privāto kapitālsabiedrību.

Minētās sadaļas 130.pants paredz tikai divus veidus – pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi vai reor­ganizāciju. Savukārt reorganizācijas veidi, kuru rezultātā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību, precīzi uzskaitīti likuma 133.pantā. Valsts kapitālsabiedrības pievienošana pašvaldības kapitālsabiedrībai šajos veidos neietilpst.

Tā kā likums neparedz valsts un pašvaldību kapitāl­sabiedrību apvienošanu, bet Komerc­likuma normas nevar piemērot, jo saskaņā ar likuma 130.pantu Komerclikums regulē tikai kārtību (procesu), kādā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privāto kapitālsabiedrību, jāveic attiecīgas izmaiņas likumā, lai nodrošinātu nepieciešamās strukturālās reformas veselības jomā.

Spēkā esošās likuma normas par padomes, valdes izveidošanu un atalgojumu nav piemērojamas privātām kapitālsabiedrībām, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, līdz ar to izveidojas situācija, ka kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu kapitāla daļu un balsstiesīgo akciju pieder publiskām personām, tiek piemērots atšķirīgs regulējums.

Likums nosaka kārtību, kādā:

1) tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kapitāl­sabiedrībās;

2) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;

3) tiek reorganizētas valsts un pašvaldību kapitālsabied­rības;

4) tiek atsavinātas valsts un pašvaldību kapitāla daļas privātajās kapitālsabiedrībās un valsts un pašvaldību kapitāl­sabiedrībās;

5) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu.

Likums neregulē kārtību, kādā tiek pārvaldītas un atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās, kā arī kārtību, kādā tiek pārvaldītas privātajai kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās.

Līdz ar to izveidojas situācija, ka ārpus likuma darbības jomas ir kapitālsabiedrības, ko dibinājušas atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldības.

Lai atrisinātu jautājumus par šādu kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldi, tādējādi nodrošinot vienādus principus publisko resursu pārvaldīšanai, likumprojekta pārejas noteikumu 31.punkts paredz uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un līdz 2010.gada 1.janvārim iesniegt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par to, kā tiek pārvaldītas kapitāla daļas kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai akcijām pieder atvasinātām publiskām personām, kas nav pašvaldības.

Ārpus spēkā esošā likuma darbības jomas ir arī valdes un padomes iecelšana un atlīdzības noteikšana kapitālsabied­rībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai balss­tiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašval­dībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām.

Līdz ar to izveidojas situācija, ka kapitālsabiedrībām, neskatoties uz to, ka simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām pieder publiskām personām, ir noteikts atšķirīgs regulējums attiecībā uz valdes un padomes locekļu iecelšanu un atlīdzības noteikšanu minētajām personām.

Likuma 6.pants neparedz iespēju pašvaldībai kapitāla daļas pašvaldības kapitālsabiedrībā nodot citai pašvaldībai, tās var nodot tikai valstij. Līdz ar to, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, izveidojas situācija, ka šādiem gadījumiem jāpiemēro likumā noteiktie nosacījumi par kapitāla daļu atsavināšanu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdē lemtajam (prot. Nr.26 1.§ 3.punkts) Ekonomikas ministrijai steidzami sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību meitas sabied­rību dibināšanas ierobežošanu un tādu pašu uzraudzības principu piemērošanu tām kā mātes kapitālsabiedrībām.

Saskaņā ar likuma 64.panta otrās daļas 1.punktu un 98.panta otrās daļas 1.punktu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības valdei jāsaņem dalībnieku (akcionāru) sapulces (pilnsapulces) iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citās sabiedrībās, tās palielināšanai vai samazināšanai.

Likuma 7.panta pirmā daļa un 8.panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme. Savukārt šā likuma 7.panta piektā daļa un 8.panta trešā daļa nosaka, ka lēmumu par valsts izšķirošās ietekmes iegūšanu vai zaudēšanu sabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par pašvaldības izšķirošās ietekmes iegūšanu vai zaudēšanu sabiedrībā pieņem pašvaldības dome (padome).

Šā gada 30.aprīlī Saeima steidzamības kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"", kurš stājas spēkā 2009.gada 1.jūnijā. Likumprojekts paredz, ka:

1) ja valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas citā kapitālsabiedrībā, tad valsts kapitālsabiedrības izšķirošajā ietekmē esošajā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību padome netiek veidota, bet akciju sabiedrībās padomes tiek veidotas atbilstoši šā likuma 89.panta pirmās, 1.1 un 1.2 daļas noteikumiem;

2) valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība nodrošina to, ka kapitālsabiedrībā, kurā tā ir ieguvusi visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas:

a) valdes locekļa atlīdzība nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam var piemērot koeficientu, kurš nedrīkst būt lielāks par 5. Valdes locekļa atlīdzības lielumu pārrēķina katru gadu un pārrēķināto atlīdzību sāk izmaksāt ar attiecīgā gada 1.maiju;

b) valdes loceklim, kurš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un kura darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tiek nodrošinātas tiesības saņemt atlaišanas pabalstu vai kompensāciju līgumā noteiktajā apmērā, bet ne vairāk kā divu mēnešu atlīdzības apmērā;

c) padomes un valdes loceklis ir persona, kura pārvalda valsts valodu un kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina padomes un valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi;

d) padomes loceklis nesaņem atlaišanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām;

e) atlīdzība padomes locekļiem tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz šā likuma 92.pantu.

3. Normatīvā akta projekta būtība 

Likumprojekts paredz precizēt likuma darbības jomu, nosakot, ka likums regulē valsts un pašvaldību kapitāl­sabiedrību darbību, kuras izveidotas, lai nodrošinātu publiskas personas komercdarbību privāto tiesību jomā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ja tā ierakstīta komercreģistrā atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.

Likumprojektā paredzēts noteikt kārtību, kādā tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas privātā kapitālsabiedrībā, kurā simt procentu no kapitāla daļām vai akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, nodrošinot, ka uz minētajām kapitālsabiedrībām tiek attiecinātas identiskas normas (likuma 47., 61., 89., 92., 94. un 96.pants). Tādējādi tiek nodrošināts, ka kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai akcijām kopīgi pieder publiskām personām, tiek piemēroti vienādi nosacījumi attiecībā uz padomes un valdes izveidošanu, kā arī likuma normas par atalgojuma noteikšanu.

Likumprojekts precizē likumā ietverto regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reorganizāciju, paredzot iespēju, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības reorganizācijas ceļā var kļūt par privātu kapitālsabiedrību, ne tikai pievienojot privāto kapitālsabiedrību, pievienojoties privātajai kapitālsabiedrībai, saplūstot ar privāto kapitāl­sabiedrību, sadalot kapitālsabiedrību, ja iegūstošā kapitāl­sabiedrība jau ir privātā kapitālsabiedrība, bet arī pievienojot, pievienojoties, saplūstot ar valsts vai pašvaldību kapitāl­sabiedrību, kā arī sadalot valsts vai pašvaldību kapitāl­sabiedrību, ja iegūstošā kapitālsabiedrība ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība pārveidojama par tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi.

Saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem t iešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes tiek dibinātas uz kapitālsabiedrību pamata, likvidējot attiecīgo kapitālsabiedrību, līdz ar to kapitāl­sabiedrības darbības izbeigšanai un likvidācijai piemēro likuma F sadaļas noteikumus, ciktāl šajā nodaļā nav noteikti izņēmumi.

Kā vienu no būtiskākajiem pamatprincipiem šādai kapitāl­sabiedrības pārveidošanai likumprojekts paredz, ka kapitāl­sabiedrības dibinātājs, uz kapitālsabiedrības pamata izveidojot tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi, ir atbildīgs par tiesību un saistību pārņemšanu, kas radušās kapitālsabied­rības darbības rezultātā.

Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības likvidāciju, pārņemot tai deleģētos pārvaldes uzdevumus, pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgā nozares ministra priekšlikumu.

Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības likvidāciju, pārņemot tai deleģētos pārvaldes uzdevumus, vai pārveido­šanu pieņem pašvaldības dome.

Lēmumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Kapitālsabiedrības kreditori triju mēnešu laikā no dienas, kad lēmums uzsākt kapitālsabiedrības pārveidošanu par tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādi publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ir tiesīgi pieteikt savus prasījumus kapitāla daļu turētājam.

Kapitālsabiedrības kreditoru prasījumi, kas nav pieteikti saskaņā ar šā panta piekto daļu, netiek nodrošināti un apmierināti.

Likumprojekts paredz, ka kapitālsabiedrības pārveidošana, nododot kapitālsabiedrībai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādei, nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju Darba likuma izpratnē, bet ir pielīdzināma valsts pārvaldes administratīvai reorganizā­cijai, līdz ar to minētais lēmums nav pamats darba tiesisko attiecību uzteikumam, tādējādi nodrošinot iespēju jaunvei­dojamajā iestādē nodarbināt jau esošos darbiniekus.

Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kontrolētas kapitālsabiedrības un valsts un pašvaldību vai vairāku pašvaldību kopīgi dibinātas kapitāl­sabiedrības valsts un pašvaldību budžetā maksā dividendes procentos no sabiedrības tīrās peļņas.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar pārejas notei­kumu 31.punktu, kas nosaka uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un līdz 2010.gada 1.janvārim iesniegt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par to, kā tiek pārvaldītas kapitāla daļas kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai akcijām pieder atvasinātām publiskām personām, kas nav pašvaldības.

Likumprojekts paredz iespēju pašvaldībai kapitāla daļas pašvaldības kapitālsabiedrībā nodot citai pašvaldībai, nepie­mērojot likuma noteikumus par kapitāla daļu privatizāciju un atsavināšanu.

Likumprojekts paredz noteikt:

1) kapitāla daļas turētājam jāsaņem Ministru kabineta vai pašvaldības domes atļauja, valstij vai pašvaldībai iegūstot izšķirošu ietekmi kapitālsabiedrībā;

2) valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības valdei jāsaņem Ministru kabineta vai pašvaldības domes iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai citās sabiedrībās, tās palielināšanai vai samazināšanai.

Vienlaikus tiek noteikta pārejas norma – Ministru kabinetam un pašvaldībai izvērtēt un līdz 2010.gada 1.janvārim attiecīgi pieņemt lēmumu par valsts un pašvaldību kapitāl­sabiedrības līdzdalības nepieciešamību citās kapitālsabied­rībās, kurās tā līdzdalību ir ieguvusi līdz 2009.gada 1.jūlijam

4. Cita informācija

–

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekts nodrošina nepieciešamo tiesisko bāzi valsts pārvaldes struktūras optimizācijai, sekmējot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību sniegto pakalpojumu pieejamību atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nodrošinot tiesisko pamatu un apvienojot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, tiks samazināti attiecīgo kapitālsabiedrību administratīvie izdevumi, kā arī sekmēta efektīvāka valsts pārvaldes resursu izmantošana pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.

Ietekme uz konkurenci ir vērtējama, pieņemot lēmumu par kapitālsabiedrību apvienošanu

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības privāto tiesību jomā darbojas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu. Ņemot vērā to, ka valsts un pašvaldību kapitāl­sabiedrību kapitāla daļu turētāji ir publiskas personas, likumprojekts ir vērsts uz šo personu resursu apvienošanu pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai sabiedrībai svarīgās jomās.

Ietekme uz konkurenci ir vērtējama, pieņemot lēmumu par kapitālsabiedrību apvienošanu, ņemot vērā konkurenci regulējošo normatīvo aktu prasības.

Optimizējot valsts pārvaldes struktūru, tai skaitā apvienojot valsts un pašvaldību resursus pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai, tiks palielināta attiecīgo kapitālsabiedrību darbības efektivitāte un samazināti administratīvie izdevumi

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Sociālā ietekme ir atkarīga no valsts un pašvaldību kapitāl­sabiedrību darbības jomas, kā arī no attiecīgo kapitālsabied­rību institūciju lēmumiem

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmo daļu publiska persona komercdarbību var veikt:

1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

3) stratēģiski svarīgā nozarē;

4) jaunā nozarē;

5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepiecie­šams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

Šā panta otrā daļa nosaka, ka komercdarbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabied­rību.

Līdz ar to, likumprojekts nodrošinās Ministru kabineta un pašvaldības domes kā publisko personu augstākās izpild­varas kontroli par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību veiktās komercdarbības atbilstību minētajām normām

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009.gads

Turpmākie trīs gadi

2010.

2011.

2012.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

3. Finansiāla ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

nav

nav

nav

nav

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

nav

nav

nav

nav

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

nav

nav

nav

nav

6. Cita informācija

 

Ietekme uz valsts budžetu ir atkarīga no pieņemtajiem lēmumiem par kapitāl­sabiedrību reorganizāciju, pārveidošanu.

Likumprojekts palielinās valsts un pašval­dību budžetu ieņēmumus, jo paredz, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kontrolētas kapitālsabiedrības un valsts un pašvaldību vai vairāku pašvaldību kopīgi dibinātas kapitālsabiedrības valsts un pašvaldību budžetā maksā dividendes procentos no sabiedrības tīrās peļņas

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par to sagatavošanu. Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekta 4.pantā paredzētos noteikumus sagatavos Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.

Valsts kanceleja sagatavos un līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegs noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlī­dzību, lai nodrošinātu šā likuma I sadaļas VII nodaļas piemērošanu valdes un padomes locekļiem privātās kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām kopīgi pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām.

Priekšlikumus par to, kā tiek pārvaldītas kapitāla daļas kapitālsabiedrībās, kurās simt procentu no kapitāla daļām vai akcijām pieder atvasinātām publiskām personām, kuras nav pašvaldības, Valsts kanceleja sagatavos sadarbībā ar iesaistī­tajām institūcijām atbilstoši likumprojektā noteiktajam

2. Cita informācija 

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām 

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

To attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta numurs (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta pro­jekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norā­dīto direktīvas vienību (uz­skaitot visu normatīvā akta projekta vienību numurus)

Komentāri

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām politiskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo politiskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) 

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms

4. Konsultācijas ar ekspertiem 

 

5. Cita informācija 

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Atbilstoši Ministru kabineta un pašvaldības domes pieņemtajiem lēmumiem un savstarpēji saskaņotiem reorganizācijas nosacījumiem

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un periodiskajā izdevumā "Latvijas Repub­likas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".

Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS)

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija 

Nav

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                                       V.Dombrovskis

 

Ekonomikas ministrs                                                            A.Kampars

 

Vizē:

Valsts kancelejas direktore                                                   G.Veismane

 

Vizē:

Ekonomikas ministrijas

valsts sekretārs                                                                                            A.Matīss

27.05.2009

2776

Blumers 67082946

Girts.Blumers@mk.gov.lv

Lore 67013207

Kaspars.Lore@em.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.33

2009.gada 26.maijā

 

 

68.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām""

     TA-1564

___________________________________________________________

(A.Kampars, K.Lore, V.Dombrovskis)

 

     Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai iekļaut likumprojekta tekstu šī protokola 69.paragrāfā minētajā likumprojektā.

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja

  

D.Vaivare

 

 

 

2009-MK-PROT-33-2605-#68.doc

1


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.33

2009.gada 26.maijā

 

 

69.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām""

     TA-1752

___________________________________________________________

(Ģ.Blumers, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā, ņemot vērā šī protokola 68.paragrāfu.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidents.

     3. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

     4. Valsts kancelejai divu nedēļu laikā sagatavot Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu, lai līdz 2009.gada 1.decembrim sagatavotu un iesniegtu noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par kapitāla daļu pārvaldīšanu kapitālsabiedrībās, kurās 100 procentu no kapitāla daļām vai akcijām pieder atvasinātām publiskām personām, kuras nav pašvaldība, un priekšlikumus par izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz to budžeta finansēto institūciju (biedrību, nodibinājumu, kapitālsabiedrību) uzraudzības un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu, kuru dibinātāji ir privāto tiesību subjekti.

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja

  

D.Vaivare

 

 

 

2009-MK-PROT-33-2605-#69.doc

1