Juridiskā komisija likumprojekts trešajam lasījumam

 

Rīgā, 2009. gada       jūnijā

Nr. 9/3 –

 

                                                                             Saeimas Prezidijam

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Maksātnespējas likumā″          (Nr. 1094/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts uz     lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                   V.Muižniece

 


Juridiskā komisija                                                                                                                                                                   Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Maksātnespējas likumā

 (Nr.1094/Lp9)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (74)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

19.pants. Administratora iecelšana

(1) Administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora amata kandidātu.

(2) Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora amata kandidātu, ja tās rīcībā attiecībā uz šo kandidātu ir pierādījumi par šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Priekšlikumu par administratora amata kandidātu tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5) Tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā tiesai iesaka citu kandidātu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 19.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(7) Šā panta pirmās daļas nosacījumus nepiemēro ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā. Šajā gadījumā administratoru ieceļ tiesa pēc komercsabiedrības ieteikuma un ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus administratora pienākumu pildīšanai.

(8) Maksātnespējas procesā, kurš pasludināts vienlaicīgi ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā, ja tiesa, ievērojot šā likuma 22.panta noteikumus, neieceļ citu administratoru.”

Juridiskā komisija

Papildināt 19.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Maksātnespējas procesā, kurš pasludināts vienlaicīgi ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 19.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Maksātnespējas procesā, kas pasludināts vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā.”

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no amata;

2) ja administrators atkāpjas no amata;

3) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process vai maksātnespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

 

 

3.

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 25.panta 3.punktu pēc vārdiem „tiesiskās aizsardzības process” ar vārdiem „izņemot šā likuma 19.panta astotajā daļā minēto gadījumu”.

 

 

Atbalstīts, redakc.

precizējot

2. Papildināt 25.panta 3.punktu pēc vārdiem „tiesiskās aizsardzības process” ar vārdiem „izņemot šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto gadījumu”.

 

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas priekšnosacījumi

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) tās aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

2) tā ne mazāk kā trīs gadus ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai komercsabiedrība pati ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), biedram vai viņu tuviniekiem (personām, kuras sastāv ar komercsabiedrības dalībnieku vai biedru laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei) ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), pasludināts maksātnespējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) komercsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3) Ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās pienākums ir informēt šo komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā piecas dienas pirms tā iesniegšanas.

 

 

4.

 

 

5.

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izslēgt 32.panta pirmās daļas 1.punktu.

Juridiskā komisija

Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un ja tā ne mazāk kā trīs gadus ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.”

 

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

3. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un ja tā ne mazāk kā trīs gadus ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.”

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā ir piemērojamas šādas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā tādu saistību izpildes atlikšana, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesa laikā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka komercsabiedrības prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana;

4) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

5) komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

(2) Kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas, soda naudas, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 33.panta pirmās daļas 3.punktu pirms vārda „pamatparāda” ar vārdu „proporcionāla”.

Juridiskā komisija

Papildināt 33.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārda „procentu” ar vārdu „proporcionāla”.

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izteikt 33.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Nodrošinātā kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais nodrošinātais kreditors.”

Juridiskā komisija

Izteikt 33.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.7

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. 33.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda „procentu” ar vārdu „proporcionāla”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Nodrošinātā kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais nodrošinātais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).”


 

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus komercsabiedrības norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

6) visu to neizpildīto saistību kopējo summu, kurām iestājies izpildes termiņš;

7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

8) visu komercsabiedrības aktīvu kopējo summu;

9) maksātspējas atjaunošanai nepieciešamo termiņu.

(3) Pieteikumam komercsabiedrība pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;

5) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 34.panta otro daļu ar 7.1 un 7.2 punktu šādā redakcijā:

„71) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestājas pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa beigām;

72) tās  komercsabiedrības ieķīlātās mantas saraksts, kura ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa  īstenošanai;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt 34.panta otro daļu ar 7.1 un 7.2 punktu šādā redakcijā:

„71) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestājas pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa beigām;

72) tās  komercsabiedrības ieķīlātās mantas sarakstu, kura ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa  īstenošanai;”.

 

 

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt komercsabiedrības likvidāciju.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, ja tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 5.,6.,7. un 8.punktu šādā redakcijā:

„5) līgumsoda pieauguma apturēšana;

6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme;

7) nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieauguma apturēšana;

8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktu ar vārdiem „izņemot šā likuma 40. panta trešajā daļā minētajā gadījumā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 36.panta pirmajā daļā:

papildināt 2. punktu ar vārdiem „izņemot šā likuma 40. panta trešajā daļā minēto gadījumu”;

 

papildināt daļu ar 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

„5) līgumsoda pieauguma apturēšana;

6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme;

7) nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieauguma apturēšana;

8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana.”

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas komercsabiedrības saistības;

2) tās komercsabiedrības saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to komercsabiedrības saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

4) tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) komercsabiedrības pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība ir saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) to darījumu veidus, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmērus.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt komercsabiedrības ieķīlātās mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišana.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 37.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

‘’(5) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības  atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus plāna īstenošanai. Ja tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts un vienlaikus tiek ierosināts juridiskās personas maksātnespējas process, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kas izriet no plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt piedāvātajā likumprojekta 37.panta piektās daļas otrajā teikumā vārdu „ierosināts” ar vārdu „pasludināts”

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 37.panta ceturto daļu pēc vārdiem „vai dzēšanu” ar vārdiem „kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. 37.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „vai dzēšanu” ar vārdiem „kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

‘’(5) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus plāna īstenošanai. Ja tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts un vienlaikus tiek pasludināts juridiskās personas maksātn espējas process, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses."

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Komercsabiedrība nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2) Ja uzaicinātais kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir jāsaņem piekrišana no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no visu to prasījumu summas, kuriem izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

(4) Ja kreditora prasījuma izpildes termiņš iestājas pēc šajā likumā noteiktā maksimālā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa, komercsabiedrībai nav nepieciešama attiecīgā kreditora piekrišana tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(5) Komercsabiedrības dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu.

(6) Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas komercsabiedrība nākamajā dienā to nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesā.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem uz tā izdarot saskaņojuma atzīmi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.  38.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "divas trešdaļas" ar vārdiem "vairāk par pusi";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Komercsabiedrība, nosūtot saskaņošanai visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, vienlaicīgi to nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus "pasākumu plāna saskaņošanas komercsabiedrība nākamajā dienā to" ar vārdiem "lietas ierosināšanas komercsabiedrība piecu dienu laikā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izteikt 38.panta trešo daļu šāda redakcijā:

„(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir jāsaņem piekrišana no nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk kā pusi no galveno prasījumu summas.”;

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izslēgt 38.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 3.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.  38.pantā:

izteikt trešo daļu šāda redakcijā:

„(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir jāsaņem piekrišana no nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas.”;

 

 

 

 

 

izslēgt ceturto daļu;

 

 

 

 

 

 

 

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Komercsabiedrība, nosūtot saskaņošanai visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, vienlaikus to nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību.”

 


 

 

 

 

17.

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt likumu ar VI1 nodaļu šādā redakcijā:

„VI1 nodaļa

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

 

38.1 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(1) Komercsabiedrībai, ievērojot šā likuma 32.panta otrajā daļā minētos ierobežojumus, ir tiesības vienlaicīgi iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 33. un 37.panta noteikumiem;

2) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojuši kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk kā pusi no galveno prasījumu summas;

3) komercsabiedrība ir vienojusies ar administratoru un kreditoriem par administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam;

4) komercsabiedrība ir saņēmusi administratora atzinumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna īstenošanas iespējamību.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

(3) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā papildus šā likuma 37.panta otrajā daļā noteiktajām ziņām norāda:

1) administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam;

2) pamatojumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstībai šā panta sestās daļas prasībām.

(4) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam nepiemēro šā likuma 33.pantā minētās metodes, kurām ir nepieciešama attiecīgās nodokļu administrācijas piekrišana.

(5) Vienošanās par administratora izvēli starp komercsabiedrību un tās kreditoriem ir uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais minimālais kreditoru skaits.

(6) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam ir jānodrošina, ka plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas ir vismaz tikpat liels, kā gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī komercsabiedrībai pasludinātu maksātnespējas procesu un uzsāktu bankrota procedūru.

(7) Šā likuma 36.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

 (8) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.”

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr.26

 

Skatīt 26.lpp.


 

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to apstiprinājusi tiesa.

(2) Tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ir pamats:

1) līgumsoda apturējumam;

2) to procentu pieauguma apturējumam, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme;

3) nokavējuma naudas pieauguma (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) apturējumam;

4) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturējumam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izslēgt 40.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 40.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Nodrošinātais kreditors var prasīt ieķīlātas komercsabiedrības mantas pārdošanu, ja šā likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums ietekmē viņa intereses un ieķīlātās mantas pārdošana būtiski neietekmē komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(4) Lēmumu atļaut ieķīlātas komercsabiedrības mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. 40.pantā:

izslēgt otro daļu;

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Nodrošinātais kreditors var prasīt komercsabiedrības ieķīlātas mantas pārdošanu, ja šā likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums ietekmē viņa intereses un ieķīlātās mantas pārdošana būtiski neietekmē komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(4) Lēmumu atļaut komercsabiedrības ieķīlātas mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.”

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par gadu no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

 

 

 

 

5. Aizstāt 42.pantā vārdu "gadu" ar vārdiem "diviem gadiem".

 

 

 

 

 

 

 

10. Aizstāt 42.pantā vārdu "gadu" ar vārdiem "diviem gadiem".

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai komercsabiedrības pieteikumu.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) komercsabiedrība ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījušas divas trešdaļas kreditoru;

3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) komercsabiedrība pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja tā ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(5) Administrators pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apstiprina tajā minētos faktus, un atzinumu par komercsabiedrības maksātspēju vai maksātnespēju.

(6) Komercsabiedrība pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(7) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, pamatojoties uz administratora pieteikumu saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktu, ir pamats maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

(8) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas lēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu tajā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Aizstāt 45.panta otrās daļas 2.punktā vārdus „atbalstījušas divas trešdaļas” ar vārdiem „atbalstījusi vairāk kā puse nenodrošināto”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izslēgt 45.panta otrās daļas 1.punktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 45. panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Administrators iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja:”

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 45. pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

„(41) Komercsabiedrība iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja tā nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (šā likuma 50.panta 6.punkts).”

Juridiskā komisija

Izslēgt likuma 45. panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izslēgt 45.panta septīto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. 45.pantā:

izslēgt otrās daļas 1.punktu;

 

 

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus „atbalstījušas divas trešdaļas” ar vārdiem „atbalstījusi vairāk nekā puse nenodrošināto”;

 

 

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Administrators iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja:”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

„(41) Komercsabiedrība iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja tā nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (50.panta 6.punkts).”;

izslēgt piekto un septīto daļu.

 

46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto komercsabiedrības rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

 

7. 46.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā likuma 36.pantā minētie aizliegumi tiek atcelti un apturēto līgumsodu, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā, ja tiesiskās aizsardzības process netiek īstenots vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nav izpildīts un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts. Šādā gadījumā tiek atjaunota arī pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas apturētā izpildes lietvedība.

(3) Apturētā izpildes lietvedība netiek atjaunota un šā likuma 36.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minētie aizliegumi netiek atcelti, ja, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, tiek ierosināts juridiskās personas maksātnespējas process.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

24.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25.

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 46.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā likuma 36.pantā minētie aizliegumi tiek atcelti un apturēto līgumsodu, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk kā puse nenodrošināto kreditoru un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts. Šādā gadījumā tiek atjaunotas arī pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas apturētās tiesvedības un sprieduma izpildes lietvedības.

(3) Apturētās tiesvedības un spriedumu izpildes lietvedības netiek atjaunotas un šā likuma 36.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minētie aizliegumi netiek atcelti, kā arī netiek atcelta līgumsoda pieauguma, procentu un nokavējuma naudas summas par neizpildītajām saistībām pieauguma apturēšana ja, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.”’;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 46. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:”

„(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk kā puse nenodrošināto kreditoru un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, tad šā likuma 36. pantā minētie aizliegumi tiek atcelti un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā. Šādā gadījumā tiek atjaunotas arī pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas apturētās tiesvedības un sprieduma izpildes lietvedības.

(3) Ja izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, apturētā tiesvedība un spriedumu izpildes lietvedība netiek atjaunota un šā likuma 36.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minētie aizliegumi netiek atcelti, kā arī netiek atcelta līgumsoda pieauguma, procentu un nokavējuma naudas summas par neizpildītajām saistībām pieauguma apturēšana.”

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

12. 46.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, tad šā likuma 36. pantā minētie aizliegumi tiek atcelti un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā. Šādā gadījumā tiek atjaunota arī pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas apturētā tiesvedība un sprieduma izpildes lietvedība.

(3) Ja, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, apturētā tiesvedība un sprieduma izpildes lietvedība netiek atjaunota un šā likuma 36.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minētie aizliegumi netiek atcelti, kā arī netiek atcelta līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summas par neizpildītajām saistībām pieauguma apturēšana.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

 

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar jaunu VII1 nodaļu šādā redakcijā:

„VII1 nodaļa

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

 

46.1 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības vienlaicīgi iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 33. un 37.panta noteikumiem;

2) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojuši kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk kā pusi no galveno prasījumu summas;

3) komercsabiedrība ir vienojusies ar administratoru un kreditoriem par administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam;

4) komercsabiedrība ir saņēmusi administratora atzinumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna īstenošanas iespējamību.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

(4) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam nepiemēro šā likuma 33.pantā minētās metodes, kurām ir nepieciešama attiecīgās nodokļu administrācijas piekrišana.

46.2 pants. Administrators ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa pēc komercsabiedrības ieteikuma.

(2) Vienošanās par administratora izvēli starp komercsabiedrību un tās kreditoriem (46.1 panta pirmās daļas 3. punkts) ir uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 46.1 panta pirmās daļas 2.punktā minētais minimālais kreditoru skaits.

 

46.3 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam ir jānodrošina, ka plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas ir vismaz tikpat liels, kā gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī komercsabiedrībai pasludinātu maksātnespējas procesu un uzsāktu bankrota procedūru.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā papildus šā likuma 37.panta otrajā daļā noteiktajām ziņām norāda:

1) administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam;

2) pamatojumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstībai šā panta sestās daļas prasībām.

(3) Šā likuma 36.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.”

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 46.1 pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošināta kreditora piekrišanu procentu samazinājumam.

(6) Šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu pamatparāda samazināšanai, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro, ja nodrošinātā kreditora pamatparāda samazinājums pārsniedz desmit procentus.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Papildināt likumu ar VII1 nodaļu šādā redakcijā:

„VII1 nodaļa

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

 

46.1 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 33. un 37.panta noteikumiem;

2) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojuši kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas;

3) komercsabiedrība ir vienojusies ar administratoru un kreditoriem par administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā;

4) komercsabiedrība ir saņēmusi administratora atzinumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna īstenošanas iespējamību.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

(4) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam nepiemēro šā likuma 33.pantā minētās metodes, kurām ir nepieciešama attiecīgās nodokļu administrācijas piekrišana.

(5) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu procentu samazinājumam.

(6) Šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu pamatparāda samazināšanai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro, ja nodrošinātā kreditora pamatparāda samazinājums pārsniedz desmit procentus.

46.2 pants. Administrators ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa pēc komercsabiedrības ieteikuma.

(2) Komercsabiedrības un tās kreditoru vienošanās par administratora izvēli (46.1 panta pirmās daļas 3. punkts) ir uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 46.1 panta pirmās daļas 2.punktā minētais minimālais kreditoru skaits.

 

46.3 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam ir jānodrošina, ka plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī komercsabiedrībai pasludinātu maksātnespējas procesu un uzsāktu bankrota procedūru.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā papildus šā likuma 37.panta otrajā daļā noteiktajām ziņām norāda:

1) administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā;

2) pamatojumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstībai šā panta sestās daļas prasībām.

(3) Šā likuma 36.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.”

50.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas vai nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;

5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Aizstāt 50.panta 2.punktā vārdus un skaitli „kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000” ar vārdiem un skaitli „no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 50.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) ir iestājies kāds no šā likuma 45.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14. 50.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdus un skaitli „kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000” ar vārdiem un skaitli „no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) ir iestājies kāds no šā likuma 45.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.”

52.pants. Personas, kuras var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori;

2) parādnieks;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši šā likuma 2.panta ceturtajai daļai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku reglamentējošajās speciālajās tiesību normās ir noteikts citādi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 52.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) administrators tiesiskās aizsardzības procesā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Papildināt 52.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) administrators tiesiskās aizsardzības procesā.”

 

53.pants. Kreditora iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 1., 2. un 3.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.

(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.

(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.

(5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors šajā pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus, ja tādi ir viņa rīcībā, minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

(8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta šā pieteikuma kopiju minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. Aizstāt 53.panta ceturtajā daļā vārdus un skaitli „kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000” ar vārdiem un skaitli „kuru galvenā prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 53. panta ceturtās daļas grozījumā vārdus „galvenā prasījumu apmērs” ar vārdiem „galvenā prasījuma apmērs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

&nb sp;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. Aizstāt 53.panta ceturtajā daļā vārdus un skaitli „kuru prasījumu apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1000” ar vārdiem un skaitli „kuru galvenā prasījuma apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500”.

 

54.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 3., 4. un 5.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju locekļu, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami;

2) kreditoru sarakstu, norādot kreditora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu;

3) likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu;

4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, norādot nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu). Parādnieka bilance un bilances pielikumi sastādāmi ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu;

6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei;

7) pierādījumu tam, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem;

8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām;

9) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

10) apliecinājumu tam, ka maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi.

(5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta ceturtajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu, kurā norāda:

1) pamatojumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai;

2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai;

3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt likuma 54. panta trešās daļas pirmajā teikumā skaitļus un vārdus „4. un 5. punktā” ar skaitļiem un vārdiem „4., 5. un 6. punktā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

&nb sp;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. Aizstāt 54. panta trešās daļas pirmajā teikumā skaitļus un vārdus „4. un 5. punktā” ar skaitļiem un vārdiem „4., 5. un 6. punktā”.

 

 

 

32.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 56.1 pantu šādā redakcijā:

„56.1pants. Administratora maksātnespējas pieteikums tiesiskās aizsardzības procesā

 

(1) Administrators, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 7. punktā minētajai pazīmei, pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) parādnieka pārstāvi vai pārstāvjus maksātnespējas procesa lietā.

(2) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas pamato pieteikumā minētos faktus.”

 

Atbalstīts

18. Papildināt likumu ar 56.1 pantu šādā redakcijā:

„56.1pants. Administratora maksātnespējas pieteikums tiesiskās aizsardzības procesā

 

(1) Administrators, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 7. punktā minētajai pazīmei, pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) parādnieka pārstāvi vai pārstāvjus maksātnespējas procesa lietā.

(2) Pieteikumam pievieno dokumentus, kuri pamato pieteikumā minētos faktus.”

60.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, ir izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

4) tās parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, kā arī atzinums par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esamību, to atbilstību maksātnespējas procesa pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz viņa parādsaistības;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un ir nepieciešamas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, minot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4) Pēc iecelšanas un līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst viņa pienākumu izpildes nodrošināšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt likuma 60.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja pamatojoties uz šā likuma 50.panta 6. vai 7.punktā minēto pazīmi tiek pasludināts maksātnespējas process.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Papildināt 60.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja, pamatojoties uz šā likuma 50.panta 6. vai 7.punktā minēto pazīmi, tiek pasludināts maksātnespējas process.”

63.pants. Administratora darbības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

2) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju;

3) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

4) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

5) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

6) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par maksātnespējas procesa cēloņiem;

7) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

8) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par iespējamiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem;

9) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

10) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un nodošanu administratoram;

11) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2) Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar pieteikumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksātnespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa norisi.

(4) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām.

(5) Administratoram ir pienākums pieprasīt, lai parādnieka dalībnieki izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta “h” punkta izpratnē, Padomes regulas Nr.1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu, kurā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt ar likumu pilnvarotajai iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību, kurā papildus norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) ka kreditora pieteikumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. 63.pantā:

 

papildināt pirmo daļu ar 2.1punktu šādā redakcijā:

„21) līdz pirmajai kreditoru sapulcei sastāda parādnieka bilanci;”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „iesniegumu”.

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 63.panta pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

„1.1) nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesā, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem, ja pamatojoties uz šā likuma 50.panta 6.punktā minēto pazīmi pēc komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma tiek pasludināts maksātnespējas process;

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 63.panta grozījumu šādā redakcijā:

 „63.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda „inventarizāciju” ar vārdiem „un sastāda parādnieka bilanci”;

 

aizstāt panta otrajā daļā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „iesniegumu”.” .

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

20. 63.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

„11) nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesā, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem, ja, pamatojoties uz šā likuma 50.panta 6.punktā minēto pazīmi, pēc komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma tiek pasludināts maksātnespējas process;

 

papildināt pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem „un sastāda parādnieka bilanci”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdu „pieteikumu” ar vārdu „iesniegumu”.

 

64.pants. Administratora tiesības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

7) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

10) ar triju ceturtdaļu balsstiesīgo kreditoru piekrišanu atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām;

11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

14) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Izteikt 64.panta 10.punktu šādā redakcijā:

„10) atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no kreditoru sapulcē klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 64. panta 10. punktā vārdus „no kreditoru sapulcē klātesošajiem balsstiesīgajiem kreditoriem” ar vārdiem „klātesošo balsstiesīgo kreditoru”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21. Izteikt 64.panta 10.punktu šādā redakcijā:

„10) atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas klātesošo balsstiesīgo kreditoru;”.

 

66.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar tās protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Izteikt 66.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) izstrādāt izlīguma projektu vai sanācijas plānu;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22. Izteikt 66.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) izstrādāt izlīguma projektu vai sanācijas plānu;”.

 

70.pants. Kreditoru prasījumu pieteikšana

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram tiesas noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par mēnesi un garāks par trim mēnešiem un kas skaitāms no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(2) Ja kreditors nokavējis tiesas noteikto prasījuma iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis tiesas noteikto prasījuma iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis to gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4) Kreditori savā pieteikumā norāda prasījuma pamatojumu, veidu, apmēru un rašanās laiku, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, un pieteikumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu prasījumu pamatojošu dokumentu norakstus.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas 41. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

(7) Maksātnespējas administrācija īsteno prasījuma tiesības attiecībā uz Maksātnespējas administrācijas piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Īstenojot prasījuma tiesības darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto naudas līdzekļu apmērā, uz Maksātnespējas administrāciju netiek attiecināti šā likuma noteikumi par kreditoru prasījuma pieteikšanas termiņu un kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu.

(8) Maksātnespējas administrācijas prasījums atmaksāt darbinieku prasījumu apmierināšanai tās piešķirtos naudas līdzekļus tiek ierakstīts kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas administrācija izmaksājusi darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas.

 13. 70.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tiesa var noteikt garāku kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.”;

 

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus „tiesas noteikto” ar vārdiem „šā panta pirmajā daļā minēto”.

 

 

 

 

 23. 70.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tiesa var noteikt garāku kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.”;

 

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus „tiesas noteikto” ar vārdiem „šā panta pirmajā daļā minēto”.

 


 

73.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

 

 

14. 73.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā.

(3) Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu piecu dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 73. panta otrās daļas 2. teikumā vārdus „novērš trūkumus” ar vārdiem „novērš trūkumus noteiktajā termiņā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 73. panta trešo daļu kā otrās daļas 3. teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

24. 73.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu piecu dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.


 

74.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1) Administrators pārbauda katra pieteiktā kreditora prasījuma pamatotību un pieņem pamatotu lēmumu par prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu. Administrators neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.

(2) Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai atzīt daļēji tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pilnībā vai daļēji.

(3) Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4) Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais prasījums pēc pārsūdzības termiņa beigšanās tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra. Kreditora prasījums netiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra, ja administratora lēmums ir pārsūdzēts. Līdz brīdim, kad tiesa ir izskatījusi sūdzību, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.

(5) Ja kreditors neceļ tiesā prasību tiesas noteiktajā termiņā, attiecīgais kreditora prasījums ir izslēdzams no kreditoru prasījumu reģistra.

(6) Ja tiesas noteiktajā termiņā kreditors ceļ prasību tiesā, viņa prasījums ir iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir. Balsstiesības viņam piešķiramas, ja ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atzīta attiecīgā prasība.

(7) Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu nosūtāms attiecīgajam kreditoram pa pastu, un sūtījums noformējams ierakstīta pasta sūtījuma veidā. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā.

(8) Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu administrators pieņem piecu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.

15. 74.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Administrators pārbauda katra pieteiktā kreditora prasījuma pamatotību un pieņem pamatotu lēmumu par prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt septīto daļu pēc vārdiem „prasījuma neatzīšanu” ar vārdiem „vai prasījuma daļēju atzīšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas”;

 

 

 

 

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem piecu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.”

 

39.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likums 74. panta pirmajā daļā vārdus „Administrators pārbauda katra pieteiktā kreditora prasījuma pamatotību un pieņem pamatotu lēmumu par prasījuma” ar vārdiem „Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma”.

 

Atbalstīts

25. 74.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt septīto daļu pēc vārdiem „prasījuma neatzīšanu” ar vārdiem „vai prasījuma daļēju atzīšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas”;

 

 

 

 

 

 

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem piecu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.”

75.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

(1) Administrators sadala pieteiktos kreditoru prasījumus šādās divās grupās:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

(2) Ja, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo ķīlu, nodrošināto kreditoru prasījumi netiek apmierināti pilnā apmērā, prasījumu nesegtajā daļā attiecīgie kreditori iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16. Izslēgt 75.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26. Izslēgt 75.panta otro daļu.

 

77.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma, tajā kreditori pieņem lēmumus. Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas administrācijas pārstāvji.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators.

(3) Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personiski vai ar pārstāvja starpniecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums uzrādīt kreditoru sapulces vadītājam pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(4) Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma norakstu par minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaist ītā likvidatora iecelšanu vai cita apliecinājuma pienācīgi apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu nolēmuma vai apliecinājuma tulkojumu valsts valodā.

(5) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Šī persona pārstāv kreditoru pilnā viņa prasījuma apmērā.

(6) Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simt kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.

(7) Administrators sniedz kreditoriem, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, nepieciešamās ziņas, kā arī atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot viņu vārdā.

(8) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(9) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi, izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc savas iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(10) Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(11) Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu dienu laikā izsniedz attiecīgi apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.

(12) Parakstīto protokolu administrators piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Noslēguma kreditoru sapulces protokolu un pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz arī tiesā.

(13) Kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces protokolu ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. Papildināt 77.pantu ar 8.1daļu šādā redakcijā:

„(81) Balsstiesīgi kreditori ir tiesīgi balsot tikai ‘’par’’ vai ‘’pret’’.’’

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27. Papildināt 77.pantu ar 8.1daļu šādā redakcijā:

„(81) Balsstiesīgi kreditori ir tiesīgi balsot tikai ‘’par’’ vai ‘’pret’’.’’

 


 

78.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcēs

(1) Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(2) Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas nenodrošinātajam kreditoram, kura prasījums ir pieteikts tiesas noteiktajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai prasījuma summai.

(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, mazāko atzīto kreditora prasījumu uzskatot par vienu balsi; pārējo kreditoru balsu skaitu nosaka, dalot katru atzīto kreditora prasījumu ar mazāko atzīto kreditora prasījumu.

(4) Ja ir mainījies kreditoru prasījumu apjoms, katrā kreditoru sapulcē kreditoru balsu skaits aprēķināms no jauna.

(5) Balsis kreditoram piešķiramas atbilstoši pamatparāda summai.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators pieteicis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad šīs regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iegūst kreditora tiesības pieteikto kreditoru prasījumu apmērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

18. 78.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „tiesas noteiktajā” ar vārdiem „šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā”

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, mazāko atzītā balsstiesīgā kreditora prasījuma pamatparāda summu uzskatot par vienu balsi; pārējo balsstiesīgo kreditoru balsu skaitu nosaka, dalot katru atzītā balsstiesīgā kreditora prasījuma pamatparādu ar mazāko atzītā balsstiesīgā kreditora prasījuma pamatparāda summu.”

 

 

 

 

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 78. panta otrās daļas 2. teikumā vārdus „atzītajai prasījuma summai” ar vārdiem „atzītajai galvenā prasījuma summai”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 78. panta trešās daļas redakcijā vārdu „atzītā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 78. panta trešās daļas redakcijā vārdus „prasījuma pamatparāda” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „galvenā prasījuma” (attiecīgā locījumā).

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izteikt likumprojektā piedāvātos likuma 78.panta grozījumus šādā redakcijā:

„78.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „tiesas noteiktajā” ar vārdiem „šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā”;

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, mazāko balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu uzskatot par vienu balsi; pārējo balsstiesīgo kreditoru balsu skaitu nosaka, dalot katra balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu ar mazāko balsstiesīgā kreditora galvā prasījuma summu.””

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 78. panta piektajā daļā vārdus „pamatparāda summai” ar vārdiem „galvenā prasījuma summai”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

28. 78.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „tiesas noteiktajā” ar vārdiem „šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā” un vārdus „atzītajai prasījuma summai” – ar vārdiem „atzītajai galvenā prasījuma summai”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, mazāko balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu uzskatot par vienu balsi; pārējo balsstiesīgo kreditoru balsu skaitu nosaka, dalot katra balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu ar mazāko balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus „pamatparāda summai” ar vārdiem „galvenā prasījuma summai”.

80.pants. Pirmās kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc ne agrāk kā mēneša laikā un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām.

(2) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu par pirmās kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(3) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu un uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

(4) Paziņojumā var norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Izteikt 80.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu. Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simt kreditoriem, paziņojumā par kreditoru sapulci administrators uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29. Izteikt 80.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu. Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simt kreditoriem, paziņojumā par kreditoru sapulci administrators uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.”

81.pants. Pirmajā kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) administratora atlīdzības un nodrošinājuma noteikšana;

3) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu;

4) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

5) parādnieka likvidācijas sākuma bilances apstiprināšana;

6) speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana;

7) administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana;

8) iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana.

(2) Administrators ir tiesīgs pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaut arī citus jautājumus.

(3) Ja pirmajā kreditoru sapulcē tiek konstatēts, ka parādniekam nav mantas vai nav iespējams to atgūt, kā arī nav iespējams noslēgt izlīgumu vai piemērot sanāciju, šajā kreditoru sapulcē var pieņemt lēmumu gan par bankrota procedūras uzsākšanu, gan par bankrota procedūras pabeigšanu.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirmā kreditoru sapulce lemj par iespēju atcelt bankrota procedūru un piemērot citu maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20. Izteikt 81.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) šā likuma 63.panta pirmās daļas 2.1punktā noteiktās parādnieka bilances apstiprināšana;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

 

 

 

 

 

 

 

47.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs M.Segliņš

15. Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 81.panta grozījumu šādā redakcijā:

„Izteikt 81.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) šā likuma 63.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās parādnieka bilances apstiprināšana;”.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 81. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) parādnieka bilances apstiprināšana (63.panta pirmās daļas 2.1punkts);”

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 81. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) parādnieka bilances apstiprināšana (63.panta pirmās daļas 2. punkts);”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.47

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.47

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30. Izteikt 81. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

„5) parādnieka bilances apstiprināšana (63.panta pirmās daļas 2. punkts);”

82.pants. Kārtējo kreditoru sapulču sasaukšana

(1) Kārtējo kreditoru sapulci sasauc ne retāk kā reizi gadā, lai izlemtu jautājumus, kas ir kreditoru sapulces kompetencē.

(2) Administrators ir tiesīgs sasaukt kārtējās kreditoru sapulces pēc savas iniciatīvas, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedzot pieteikumu par kārtējo kreditoru sapulci ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(3) Pieteikumā par kārtējo kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību.

(4) Ja nav pamata sasaukt noslēguma kreditoru sapulci, administrators ne vēlāk kā mēnesi pirms noteiktā maksātnespējas procesa beigu termiņa sasauc kārtējo kreditoru sapulci, lai izlemtu jautājumu par maksātnespējas procesā turpmāk veicamajām darbībām.

(5) Administrators sasauc kārtējo kreditoru sapulci mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas, ja to pieprasa:

1) kreditors vai kreditoru grupa, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu no parādnieka kopējās atzītās prasījumu summas;

2) parādnieka pārstāvis;

3) Maksātnespējas administrācija;

4) citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktajā Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā pieprasījumā iekļauj pieprasītāju sarakstu, viņu prasījumu apjomu, sapulces darba kārtību un tās sasaukšanas iemeslus. 

 

 

48.

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 82.panta pirmo daļu pēc vārdiem „kreditoru sapulces kompetencē” ar vārdiem „izņemot gadījumu, ja tiesā apstiprināts izlīgums.”

 

 

Atbalstīts

 

 

31. Papildināt 82.panta pirmo daļu ar vārdiem „izņemot gadījumu, ja tiesā apstiprināts izlīgums”.

 

83.pants. Noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru sapulces noteiktā izlīguma vai sanācijas termiņa beigām.

(2) Ja kreditoru sapulces noteiktais maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums ir bankrots, noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Ja bankrota procedūras pasākumu izpilde nav iespējama, noslēguma kreditoru sapulci sasauc mēneša laikā no dienas, kad tika konstatēta attiecīgo pasākumu izpildes neiespējamība.

(3) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās noslēguma kreditoru sapulces iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei attiecīgu pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

(4) Pieteikumā par noslēguma kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību.

(5) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā. Ja saistībā ar kreditoru prasījumu pilnīgu apmierināšanu attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu nav iespējams pieņemt, lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu pieņem administrators.

(6) Apstiprinot kreditoru sapulces vai administratora lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

 

 

 

 

 

21. Izslēgt 83.panta pirmajā daļā vārdus „izlīguma vai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32. Izslēgt 83.panta pirmajā daļā vārdus „izlīguma vai”.

 

99.pants. Ar ķīlu nodrošināta prasījuma izpildīšana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu (izlīgumu, sanāciju vai bankrotu), ja nav stājušies spēkā šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas izsole notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(4) No naudas, kas saņemta, pārdodot ieķīlāto mantu, vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto kreditoru prasījumus un izsoles izdevumus, no šīs summas atlikušie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(6) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus un izsoles izdevumus, nodrošinātie kreditori par nesegto daļu var pieteikt savus prasījumus administratoram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22. 99.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora statusu. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.”;

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu administrators pieņem un nosūta kreditoram piecu dienu laikā no brīža, kad kreditoram pārskaitīti pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi, kā arī par to informē kreditorus nākamajā kreditoru sapulcē.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33. 99.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora statusu. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.”;

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu administrators pieņem un nosūta kreditoram piecu dienu laikā no dienas, kad kreditoram pārskaitīti pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi, kā arī informē par to kreditorus nākamajā kreditoru sapulcē.”

108.pants. Izlīguma projekts

(1) Izlīgumam piemērojamās metodes, katra kreditora prasījuma segšanas apmēru un termiņu nosaka kreditoru sapulce. Izlīguma projektā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(2) Izlīguma projektu, pamatojoties uz kreditoru sapulces pieņemtajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā administrators.

(3) Izlīguma projekta izstrādes termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt izlīguma iespēj u.

 

 

 

 

 

 

 

 

23.  Izteikt 108.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izlīguma projektu, pamatojoties uz kreditoru sapulces lēmumu un kreditoru sapulcē pieņemtajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā parādnieka pārstāvis vai administrators.”

 

 

49.

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 108.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

„(11) Izlīguma projektā var paredzēt priekšrocības atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus izlīguma izpildei. Ja izlīgums netiek izpildīts un tiek uzsākta bankrota procedūra, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kas izriet no izlīguma izpildei piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.”

 

Atbalstīts

34. 108.pantā:

Papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

„(11) Izlīguma projektā var paredzēt priekšrocības atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus izlīguma izpildei. Ja izlīgums netiek izpildīts un tiek uzsākta bankrota procedūra, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no izlīguma izpildei piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Izlīguma projektu, pamatojoties uz kreditoru sapulces lēmumu un kreditoru sapulcē pieņemtajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā parādnieka pārstāvis vai administrators.”