Rīgā

 

29.05.2009.                Nr.90/TA-1199

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gratkovska 67036961, Indra.Gratkovska@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 15 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  44.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents,

bērnu, ģimenes un sabiedrības

integrācijas lietu ministrs                                              V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Krimināllikumā

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15., 24.nr.; 2008, 3., 4.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 156.pantu.

 

2. Papildināt 157.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī –

soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām."

 

3. Izslēgt 158.pantu.

 

4.  198.pantā:

izteikt pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(1) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu prettiesisku pieprasīšanu un pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbinieks vai cita persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, –";

 

izteikt trešās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(3) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedā­vājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, vai persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai piedāvātāja, vai jebkuras citas personas interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, –".

 

5. Izteikt 199.panta pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(1) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu, ja piedāvājums pieņemts, personiski vai ar starpnieku uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbiniekam vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus, lai tā, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību labuma devēja vai piedāvātāja vai jebkuras citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, –".

 

6. Papildināt likumu ar 199.1 pantu šādā redakcijā:

 

"199.1 pants. Labumu devēja atbrīvošana no kriminālatbildības

Personu, kura prettiesiski piedāvājusi vai devusi labumu, atbrīvo no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņo par notikušo."

 

7. Izteikt 320.pantu šādā redakcijā:

 

"320.pants. Kukuļņemšana

(1) Par kukuļa, tas ir, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu, ko veikusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par kukuļa vai tā piedāvājuma pieņemšanu, ko veikusi valsts amat­persona pati vai ar starpnieku pirms kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

(4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis izspiests, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."

 

8. Izteikt 322.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Par starpniecību kukuļošanā, tas ir, darbībām, kas izpaužas kā kukuļa vai tā piedāvājuma nodošana no kukuļdevēja kukuļņēmējam, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām."

 

9. Izteikt 323.pantu šādā redakcijā:

 

"323.pants. Kukuļdošana

(1) Par kukuļa, tas ir, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu, ja piedāvājums pieņemts, personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi organizēta grupa, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."

 

10.  326.1 pantā:

izteikt pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(1) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku jebkurai personai, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai pamudinātu kādu citu personu ietekmēt valsts amatpersonas darbību jebkuras personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, ja nav šā likuma 323.pantā paredzētā nozieguma pazīmju, –";

 

izteikt otrās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(2) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma pieņemšanu sev vai jebkurai citai personai, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, personiski ietekmētu valsts amatper­sonas darbību vai pamudinātu kādu citu personu ietekmēt valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu jebkuras personas interesēs, ja nav šā likuma 198. un 320.pantā paredzētā nozieguma pazīmju, –".

 

11.  326.2 pantā:

papildināt pirmās daļas dispozīciju pēc vārda "devēja" ar vārdiem "vai jebkuras citas personas";

papildināt otrās daļas dispozīciju pēc vārda "vienošanās" ar vārdiem "vai ja tās saistītas ar labuma izspiešanu".

 

Pārejas noteikumi

 

1. Tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajās krimināl­lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un kvalificēti pēc Krimināllikuma 156., 158., 320., 322. vai 323.panta, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta.

 

2. No soda izciešanas netiek atbrīvotas personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir notiesātas par šā likuma pārejas noteikumu 1.punktā minēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

M.Segliņš

Top of Form

 

 

Likumprojekta

„Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

1.        Informatīvais ziņojums par Kriminālprocesa likuma piemērošanas problēmām un to risinājumiem. Izskatīts 2008.gada 8.janvāra MK sēdē (prot. Nr.2 13.§).

2.        Attiecībā uz grozījumiem Krimināllikumā, kas saistīti ar kukuļošanu

2.1. V. Liholajas zinātniski pētnieciskais darbs „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā: likums un prakse”;

2.2. Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 2008. gada 10. oktobra novērtēšanas ziņojums par kriminālatbildību par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem (pieņemts GRECO 39. plenārsēdē Strasbūrā, 2008. gada 6.-10. oktobrī).

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

1.     Krimināllikumā (turpmāk – KL) likumdevējs, nosakot atbildību par goda un cieņas aizskārumiem, ir izveidojis divus noziedzīga nodarījuma pamatsastāvus, no kuriem viens ir goda aizskaršana (KL 156. pants), bet otrs – neslavas celšana (KL 157. pants). Ar goda aizskaršanu saprot tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību. KL 157. pants paredz atbildību par neslavas celšanu, ar ko saprot apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski.

Savukārt Civillikuma 2352.¹ pants paredz personai tiesības prasīt atlīdzību, ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem.

Gods ir personības sabiedriskais novērtējums, kura mēraukla ir paša indivīda uzvedība, viņa attieksme pret sociālām un garīgām vērtībām, sabiedrību, līdzcilvēkiem. Cieņa ir cilvēka pašnovērtējums, kurš pamatojas uz tam ieaudzinātajām un piemītošajām īpašībām. Šīs abas morālās kategorijas ir cieši saistītas un nosaka cilvēka reputāciju (statusu sabiedrībā), kura ietver cilvēka domas par sevi un citu domas par šo cilvēku. Tātad goda aizskaršanas tiešais objekts ir personas gods un cieņa subjektīvā nozīmē. Bet neslavas celšanas gadījumā – gods un cieņa objektīvā nozīmē, t.i., šo īpašību vērtējums no apkārtējo viedokļa.

Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt mutvārdos, kad cietušā vai kādas trešās personas klātbūtnē tiek izteikts cietušās personas fizisko, garīgo vai morālo īpašību novērtējums nepieklājīgā veidā vai tiek lietoti rupji vai lamu vārdi.

Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt rakstveidā – vēstulē, uzraksti dažādās vietās.

Goda aizskaršana un cieņas pazemošana var notikt arī ar darbību – iesitot pļauku, iespļaujot sejā, izdarot nepieklājīgus žestus.

Ievērojot minēto, KL un Civillikuma normas dublējas, proti, personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā aizskārusi personas godu un cieņu, tiktu uzsākts kriminālprocess. Un kriminālprocesa uzsākšana jau pati par sevi rada personai „neērtības”. Piemēram, saskaņā ar Advokatūras likuma 17. pantu pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku var atstādināt tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu. Šādi ierobežojumi nebūtu, ja persona būtu izvēlējusies aizsargāt savas tiesības civiltiesiskā kārtā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 7. pantu kriminālprocess var tikt veikts kā publiskās vai privātās apsūdzības process. Šī paša panta trešā daļa noteic, ka par KL  156., 157. un 158. pantā paredzēto nodarījumu tiek veikts privātās apsūdzības process, kurā apsūdzības funkciju īsteno pats cietušais.

Apsūdzība privātās apsūdzības procesā pēc satura ne ar ko neatšķiras no apsūdzības publiskās apsūdzības procesā. Līdz ar to rodas jautājums, vai tik nozīmīgs, personas dzīvi ietekmējošs fakts, kā atzīšana par apsūdzēto ar visām no tā izrietošām juridiskajām sekām KPL nav pārāk vienkāršota, proti, persona apsūdzētā statusu iegūst ar brīdi, kad tiesnesis, izskata personas, kurai radīts kaitējums, sūdzību un pieņem lēmumu par privātās apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanu, kas vienlaikus ir arī apsūdzības celšana.

Privātās apsūdzības institūtu var netraucēti izmantot arī savtīgu, negodprātīgu mērķu realizēšanai, kas nav vērsti uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, bet gan, piemēram, politisko konkurentu nomelnošanu, proti, priekšvēlēšanu laikā nepamatoti iesniedzot privātās apsūdzības sūdzību pret kādu konkrētu personu par personas goda un cieņas aizkaršanu, kas pieteikusi savu kandidatūru vēlēšanās. 

Saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas datiem pēc KL 156. panta 2005.gadā notiesātas 3 personas, 2006. gadā – 5, 2007. gadā – 3, 2008. gadā (līdz novembrim) – 1. Pēc KL 157.panta no 2005. – 2006.gadam nav notiesāta neviena persona, 2007. gadā – 1, 2008. gadā (līdz novembrim) – 1. Pēc KL 158. panta 2005.gadā nav notiesāta neviena persona, 2006. gadā – 1, 2007. gadā – 1, 2008. gadā (līdz novembrim) – 1.

Statistikas pārskats par civillietām pirmajā instancē

Neizskatīto lietu skaits pārskata perioda sākumā

Saņemto lietu skaits

Pabeigto lietu skaits

Lieta izskatīta ar spriedumu/ lēmumu

Tai skaitā prasība apmierināta

2005.gads

50

54

52

40

4

2006.gads

52

55

54

41

6

2007.gads

53

34

34

27

0

 

Salīdzinot statistikas datus par personām, kuras notiesātas par KL paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem attiecībā uz goda un cieņas aizskārumu vai neslavas celšanu un izskatītajām civillietām attiecībā uz goda un cieņas aizskārumu, secināms, ka civilprocesuālā kārtībā izskatītās lietas ievērojami pārsniedz to lietu skaitu, kas izskatītas kriminālprocesuālā kārtībā.

Savukārt attiecībā uz neslavas celšanu jānorāda, ka neslavas celšanas priekšmets ir izdomājums. Atbildība pēc KL 157.panta iestāsies tikai gadījumā, ja konstatēts, ka cietušo apkaunojošie fakti neatbilst īstenībai. Ja šādi fakti atbilst patiesībai, to paziņošana citām personām nevar tikt kvalificēta kā neslavas celšana. Izdomājumam jābūt tādam, kas cietušo apkauno.

Apkaunojoši fakti vai aizskarošas ziņas ir tādas, kas mazina personas godu un cieņu atsevišķu personu vai sabiedrības acīs. Vai ziņas ir aizskarošas, izlemj tiesa katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā vispāratzītas ētikas un morāles normas.

KL 157. pantā minētais termins „publiski” nozīmē, ka neslavas celšana izdarīta paziņojot nepatieso, apkaunojošo informāciju plašākam cilvēku lokam (sapulcē, konferencē, diskusijā).

Ar izplatīšanu iespiestā vai citādā pavairotā sacerējumā saprot otru personu apkaunojošu izdomājumu ievietošanu sacerējumā, kas pavairots, dodot iespēju ar to iepazīties neierobežotam personu lokam. No 158.panta, kas paredz atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, šāda izplatīšana atšķiras ar to, ka iespiestais materiāls nav publicēts masu saziņas līdzeklī, bet ir kā citādi pieejams drukātā veidā (skrejlapas).

 

2. Attiecībā uz kukuļošanu, neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālo uzpirkšanu, ir konstatētas problēmas šādās Krimināllikuma normās:

2.1.  KL 198. pants. Salīdzinot kukuļņemšanas un kukuļdošanas sastāvā ietvertās pazīmes, jāsecina, ka šie nodarījumi kā viens otru izraisoši nav raksturoti vienādi, jo KL 198. un 320. pantā ir ietverta norāde uz kukuļa priekšmeta vai tā piedāvājuma apzināti prettiesisku pieņemšanu, savukārt KL 323. un 199. pantā, raksturojot attiecīgi kukuļdošanu un komerciālo uzpirkšanu, uz rīcības prettiesiskumu un tā apzināšanos nav norādīts. Turklāt jānorāda, ka 198. pantā minētās darbības var notikt tikai apzināti un praksē procesa virzītājam nav iespējams pierādīt to, ka labums ir pieņemts apzināti. Tādējādi no KL 198. panta nepieciešams izslēgt vārdu „apzināti”.

2.2. KL 199. pants. Atbilstoši KL 199. pantā “Komerciālā uzpirkšana” noteiktajam atbildība par kāda labuma piedāvāšanu vai nodošanu tiek paredzēta tikai tad, ja tā adresāts ir uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas tāda pati pilnvarota persona, kas ir KL 198. panta otrajā daļā paredzētās neatļautas labuma pieņemšanas subjekts. Tādējādi šobrīd saskaņā ar KL 199. pantu kriminālatbildība nav paredzēta, ja labums tiek piedāvāts vai nodots 198. panta otrajā daļā minētajai personai, kura uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus, KL 198. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektam - uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbiniekam, kā arī citai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas. Tā kā nav pamata motivācijai, kāpēc vienā gadījumā labuma piedāvātājs un devējs būtu saucams pie kriminālatbildības un citā nē, ir nepieciešams paredzēt ikviena labuma piedāvātāja un devēja atbildību neatkarīgi no subjekta, kam labums tiek dots vai piedāvāts, ja vien tas izdarīts ar mērķi panākt kādu vēlamu rīcību no labuma saņēmēja vai piedāvājuma pieņēmēja puses.

2.3. Pašlaik KL 324. pantā paredzēts atbrīvot no kriminālatbildības tikai tādas personas, kuras iesaistītas kukuļošanā valsts institūciju dienestā, proti, kukuļdevēju, ja kukulis šai personai izspiests vai ja pēc kukuļa došanas persona labprātīgi paziņo par notikušo. Labprātīga paziņošana par notikušo ir nosacījums arī personas, kura kukuli piedāvājusi, kukuļošanas starpnieka un atbalstītāja atbrīvošanai no kriminālatbildības. Tomēr privātajā sektorā labuma devēja atbrīvošana no kriminālatbildības, ja persona, kas prettiesiski piedāvājusi labumu, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo, nav paredzēta. Ņemot vērā, ka iespējas atbrīvot no kriminālatbildības atsevišķas kukuļošanā iesaistītās personas mērķis ir kukuļošanas ierobežošana, tādi paši atbrīvošanas nosacījumi būtu paredzami arī attiecībā uz mantiskā labuma devējiem un starpniekiem privātajā sektorā (KL 199.1 pants).

2.4. KL 320. pants.

2.4.1. Pašlaik KL 320. pants nosaka, ka labuma guvējs ir pati valsts amatpersona. Tomēr praksē ir gadījumi, kad labums tiek dots kādai citai personai, kuras labuma saņemšanā valsts amatpersona ir ieinteresēta, tādējādi, arī pati saņemot labumu. Praksē šādi arī tiek interpretēta minētā norma. Arī Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas  3. pants nosaka, ka kukuļņemšana ir tāda veida apzināti veikta darbība, ar kuru jebkura šīs valsts publiska amatpersona pieprasa vai saņem, tieši vai netieši, jebkuru tai nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šai amatpersonai, gan jebkurai citai personai. (Piemēram, amatpersona pieņem labumu no augstskolas vadības, lai viņas bērns tiktu uzņemts augstskolā, neievērojot noteikto uzņemšanas kārtību.) Tādējādi ir nepieciešams konkrēti norādīt pantā, ka labums var būt domāts gan amatpersonai, gan citai personai.

2.4.2. KL 320. pantā šobrīd netiek diferencēta atbildība atkarībā no laika, kad kukulis tiek piedāvāts un dots un attiecīgi pieņemts piedāvājums vai pats kukulis - pirms kādas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas labuma devēja, tā piedāvātāja vai citas personas interesēs vai arī pēc tam (t.s. pateicība). Vadoties no citu valstu pieredzes, arī mūsu valsts Krimināllikumā būtu ieviešama diferencēta atbildība par kukuļņemšanu, paredzot bargāku sankciju, ja piedāvājums vai labums pieņemts par vēl priekšā stāvošu prettiesisku rīcību salīdzinājumā ar atbildību par kukuļņemšanu par jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību.

2.4.3. Soda noteikšanas prakses par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā analīze ļauj secināt, ka tā īpaši neatšķiras no citos pētījumos konstatētā gan soda veidu un to izciešanas nosacījumu izvēles ziņā, kad turpat vai puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda tiek noteikta nosacīti. Analizējot sodu noteikšanas praksi, secināms, ka ne vienmēr tiek ievēroti 46. pantā norādītie soda noteikšanas vispārīgie principi. Tāpat arī konstatēta KL 49. pantā ietverto vieglāka soda noteikšanas nekā likumā paredzētais sods un KL 55. pantā paredzēto nosacītas notiesāšanas noteikumu neievērošana. Ne vienmēr tiesu nolēmumos tiek pausta un motivēta tiesas pārliecība, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Tādējādi secināms, ka tiesas meklē dažādas iespējas, kā samazināt sodu zem KL Sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētās minimālās sankcijas. Tas liecina, ka KL 320. pantā ietvertās sankcijas ir pārāk bargas un neadekvātas nodarījumam, turklāt nav paredzētas iespējas piemērot alternatīvas sankcijas (piemēram, naudas sodu).

-  Ņemot vērā to, ka būtu nepieciešams KL 320. pantā diferencēt atbildību atkarībā no laika, kad kukulis tiek piedāvāts un dots un attiecīgi pieņemts piedāvājums vai pats kukulis - pirms kādas darbības izdarīšanas (vai bezdarbības) vai arī pēc tam, vieglāka sankcija jāparedz par kukuļa pieņemšanu pēc kādas likumīgas vai nelikumīgas darbības izdarīšanas, paredzot iespēju par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piemērot arī naudas sodu.

- Saskaņā ar KL 323. pantu par kukuļdošanu organizētā grupā ir noteikta pastiprināta atbildība, tomēr KL 320. pantā šobrīd pastiprināta atbildība par kukuļņemšanu organizētā grupā nav atsevišķi paredzēta. Tādējādi, lai saskaņotu KL normas attiecībā uz kukuļņemšanu un kukuļdošanu, kas izdarīta organizētā grupā, ir nepieciešams papildināt KL 320. pantu, paredzot arī atbilstošas sankcijas.

2.5. KL 322. pants.

2.5.1. Atbilstoši KL 320. un 323. pantā noteiktajam, kukuli var piedāvāt un nodot, kā arī kukuļa piedāvājumu vai pašu kukuli var pieņemt personiski vai ar starpnieku, taču KL 322. pantā starpnieka atbildība noteikta tikai tad, ja tas nodod kukuli no kukuļdevēja kukuļņēmējam. Tādējādi ir nepieciešams papildināt KL 322. panta pirmo daļu, paredzot kriminālatbildību arī par starpniecību kukuļošanā, kas izpaužas kukuļa piedāvājuma nodošanā no kukuļdevēja kukuļņēmējam.

2.5.2. Ņemot vērā to, ka pašreiz spēkā esošajā KL 322. panta redakcijā minētā „personu savešana” ir grūti norobežojama no līdzdalības, ir nepieciešams svītrot KL 322. panta pirmajā daļā vārdus „vai šo personu savešanā”, jo par līdzdalību kukuļošanā – attiecīgā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu sankcija būs vēl smagāka, nekā to paredz šobrīd spēkā esošā KL 322. panta redakcija. Ņemot vērā KL 20. panta piekto daļu līdzdalībnieks noziedzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu likuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību. Tādējādi persona par kukuļdevēja un kukuļņēmēja savešanu atkarībā no tā, kuras personas (kukuļdevēja vai kukuļņēmēja) interesēs darbojusies būs attiecīgi saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar KL 320. (kukuļņemšana) vai 323. pantu (kukuļdošana) un KL 20. panta otro daļu.

2.5.3. Šobrīd saskaņā ar KL 322. pantu kriminālatbildība par starpniecību kukuļošanā ir smagāka, nekā atbildība par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, kas ir nesamērīgi. Tādējādi ir nepieciešams grozīt KL 322. panta sankciju.

2.6. KL 323. pants.

2.6.1. Šobrīd kukuļdevēja, atšķirībā no kukuļņēmēja, kriminālatbildība nav diferencēta atkarībā no kukuļa priekšmeta apmēra atbildības. Tādējādi būtu nepieciešams papildināt KL 323. panta otro daļu ar jaunu kvalificējošu pazīmi, pastiprinot atbildību par kukuļdošanu lielā apmērā.

2.6.2. Lai pielīdzinātu sankcijas KL 320. pantā paredzētajām, ir nepieciešams grozīt arī KL 323. panta sankcijas.

2.7. KL 326.1 pants.

2.7.1. KL 326.1 panta pirmā daļa paredz kriminālatbildību par labumu piedāvāšanu vai nodošanu jebkurai personai, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, personiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu, savukārt minētā panta otrā daļa noteic kriminālatbildību par labumu, to piedāvājuma pieņemšanu ko izdarījusi jebkura persona, lai tā, izmantojot savu dienesta, profesionālo vai sociālo stāvokli, personiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu. Tā kā „darbība” ietver arī lēmuma pieņemšanu, lai izvairītos no liekvārdības un vienlaikus padarītu normu skaidrāku tās piemērotājam, KL 326.1 pantā vārdus „ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu” nepieciešams aizstāt ar vārdiem „ietekmētu valsts amatpersonas darbību (bezdarbību)”.

2.7.2. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija paredz, ka tirgošanās ar ietekmi var būt krimināli sodāma ne tikai personas, kura piedāvā vai dod labumu, interesēs, bet arī jebkuras citas fiziskās vai juridiskās personas interesēs, ko pašlaik KL 326.1 pants neparedz.

2.7.3. Saskaņā ar KL 326.1 panta pirmo daļu labuma došana vai piedāvāšana ir sodāma, ja tā izdarīta, lai panāktu personas, kas tirgojas ar ietekmi, personiski izdarītu ietekmi, savukārt šā panta otrajā daļā par sodāmu atzīta labuma vai piedāvājuma pieņemšana, lai ietekmētu personiski vai pamudinātu kādu citu izdarīt šādu ietekmēšanu. Labuma piedāvāšana un došana, tāpat kā labuma vai tā piedāvājuma pieņemšana, ne vienmēr būs trīspusējas attiecības, kad viena persona samaksā otrai, lai tā panāktu, ka trešā persona pieņem lēmumu par labu pirmajai. Šāda rezultāta sasniegšanai persona, kas tirgojas ar ietekmi atbilstoši KL 326.1 panta otrajā daļā noteiktajam ir saucama pie kriminālatbildības, ja  viņa iesaista vēl kādu citu personu, savukārt persona, kura dod labumu vai to piedāvā personai, kura tirgojas ar ietekmi par vēl kādas personas iesaistīšanu tam vēlamā rezultāta sasniegšanai, pie atbildības nav saucams. Ņemot vērā minēto, KL 326.1 panta pirmā daļa ir precizējama.

2.8. KL 326.2 pants. KL 320. panta trešajā daļā attiecībā uz kukuļa pieņemšanu, paredzēta paaugstināta kriminālatbildību par kukuļņemšanu, ja konkrētās darbības saistītas ar kukuļa izspiešanu, savukārt par prettiesisku labumu pieprasīšanu un pieņemšanu, ja tā saistīts ar šī labuma izspiešanu (KL 326.2 panta otrā daļa) pastiprināta kriminālatbildība nav paredzēta. Jānorāda, ka KL 320. pantā un KL 326.2 pantā paredzēta kriminālatbildība par līdzīgām prettiesiskām darbībām, atšķiras noziedzīgo nodarījuma subjekti (KL 320. pantā (kukuļņemšana) paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir valsts amatpersona, savukārt saskaņā ar KL 326.2 pantu pie kriminālatbildības tiek sauktas personas, kuras ir valsts vai pašvaldības iestādes darbinieki, kuras nav atzīstamas par valsts amatpersonām saskaņā ar KL 316. pantu). Atbilstoši KL 320. pantam kukuļņemšana izpaužas kā kukuļa pieprasīšana (par nelikumīgu darbību izdarīšanu) un kukuļa izspiešana (par likumīgu darbību izdarīšanu).

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

1) Lai risinātu normu dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību KL un CL, izstrādāti priekšlikumi izslēgt no KL atbildību par goda aizskaršanu.

Proti, paredzēts izslēgt KL 156. pantu „Goda aizskaršana”, kā arī izslēgt KL 158. pantu „Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī”, bet regulējumu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī pārnest uz KL 157. pantu „Neslavas celšana”. Tādējādi KL tiktu saglabāts viens pants, ka noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

2) Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar nepilnībām normatīvajos aktos attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu, izstrādāti šādi priekšlikumi grozījumiem KL:

1.              KL 198. panta  pirmās un trešās daļas dispozīcijā izslēgts vārds „apzināti”, lai nodrošinātu konsekvenci ar KL 323. un 199. pantu. Turklāt, izslēdzot no KL 198. panta vārdu „apzināti”, tiks novērstas problēmas, kas ir saistītas ar pierādīšanu.

2.              KL 199. pants papildināts, paredzot arī uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbinieka vai citas personas, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas vai organizācijas pilnvarotas tādas pašas personas, kā arī personas, kura uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus komerciālo uzpirkšanu, ja vien tas izdarīts ar mērķi panākt kādu vēlamu rīcību no labuma saņēmēja vai piedāvājuma pieņēmēja puses, lai nodrošinātu konsekvenci ar KL 198. pantu.

3.KL papildināts ar 199.1 pantu, kas paredz personas, kura prettiesiski piedāvājusi vai devusi labumu, atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo, lai nodrošinātu konsekvenci ar KL 324. pantu, kas paredz šādu nosacījumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā.

4.              KL 320. pants precizēts, diferencējot atbildību atkarībā no laika, kad kukulis tiek piedāvāts un dots un attiecīgi pieņemts piedāvājums vai pats kukulis - pirms kādas darbības izdarīšanas vai neizdarīšanas labuma devēja, tā piedāvātāja vai citas personas interesēs vai arī pēc tam (t.s. „pateicību” jautājums), nosakot bargāku sankciju, ja kukulis tiek solīts, piedāvāts vai dots un attiecīgi solījums, piedāvājums vai labums pieņemts par vēl priekšā stāvošu prettiesisku rīcību salīdzinot ar sankciju par kukuļņemšanu par jau izdarītu tiesisku darbību (bezdarbību).

KL 320. pants paredz atbildību par labuma vai tā piedāvājuma pieņemšanu, kas izdarīta ne tikai pašas valsts amatpersonas, bet arī citas personas, kuras labuma saņemšanā valsts amatpersona ir ieinteresēta,  interesēs.

Lai nodrošinātu konsekvenci ar KL 323. panta trešo daļu, KL 320. panta ceturtās daļas sankcija ir papildināta ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Ņemot vērā jaunās KL 320. panta dispozīciju redakcijas, nepieciešams grozīt arī sankcijas par pirmajā daļā paredzētajām darbībām, paredzot iespēju piemērot arī naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām. Smagākā sankcija par KL 320. panta ceturtajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz 12 gadiem. Turklāt, lai pielīdzinātu KL 323. panta trešās daļas sankcijai, kas paredz atbildību par kukuļdošanu organizētā grupā, KL 320. panta ceturtās daļas sankciju būtu nepieciešams papildināt ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

5.KL 322. panta pirmā daļa papildināta ar vārdiem „vai tā piedāvājuma” lai nodrošinātu konsekvenci ar KL 320. un 323. pantu, kas paredz kriminālatbildību par kukuļošanu, kas izpaužas kukuļa piedāvājuma pieņemšanā vai nodošanā.

Tā kā atbildība par līdzdalību starpniecībā kukuļošanā iestājas saskaņā ar citiem Krimināllikuma pantiem, KL 322. panta pirmajā daļā tiek svītroti vārdi „personu savešana”.

Lai novērstu situāciju, kad atbildība par starpniecību kukuļošanā ir smagāka, nekā atbildība par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, tiek grozīta arī KL 322. panta pirmās daļas sankcija, proti, brīvības atņemšanas sods tiek paredzēts četri gadi (sešu gadu vietā). Papildus tiek paredzēta iespēja piemērot piespiedu darbu vai naudas sodu līdz simts minimālajām mēnešalgām.

6.      KL 323. pantā grozītas sankcijas, kā arī papildināta otrā daļa ar kvalificējošo pazīmi – kukuļdošana lielā apmērā, lai nodrošinātu konsekvenci ar KL 320. pantu.

7.      KL 326.1 pantā vārdi „ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu” aizstāti ar vārdiem „ietekmētu valsts amatpersonas darbību (bezdarbību)”, jo amatpersonas darbība ietver arī lēmuma pieņemšanu.

KL 326.1 pants papildināts, paredzot kriminālatbildību par tirgošanos ar ietekmi jebkuras personas, ne tikai personas, kura piedāvā vai dod labumu, interesēs atbilstoši Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai.

Lai ievērotu konsekvenci starp KL  326.1 panta pirmo un otro daļu, tiek papildināta KL 326.1 panta pirmās daļas dispozīciju, paredzot kriminālatbildību arī par labumu piedāvāšanu vai nodošanu jebkurai personai, lai tā pamudinātu kādu citu personu ietekmēt valsts amatpersonas darbību.

8.  KL 326.2 panta otrā daļa papildināta, paredzot pastiprinātu kriminālatbildību par prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, ja tas saistīts ar šī labuma izspiešanu, lai nodrošinātu konsekvenci ar KL 320. panta trešo daļu, kas paredz paaugstinātu kriminālatbildību par kukuļņemšanu, ja konkrētās darbības saistītas ar kukuļa izspiešanu (par likumīgu darbību izdarīšanu).

 4. Cita informācija

 

 

 Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS. Grozījumi attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu, izstrādāti,  pamatojoties uz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores V. Liholajas veikto pētījumu „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā: likums un prakse”.

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Kriminalizējot t.s. „pateicību” pieņemšanu (kriminālatbildība iestāsies arī par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību), tiks ierobežota nepamatota labumu pieņemšana valsts pārvaldes iestādēs un valsts amatpersonu patvaļa, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.

Turklāt, vienādojot un piemērojot atbilstošas sankcijas par ar kukuļošanu saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, palielināsies sabiedrības uzticamība tiesībsargājošajām iestādēm un tiesām.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

  Nav attiecināms.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

  Nav attiecināms.

 7. Cita ietekme

  Nav.

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

(tūkst. latu)

 Rādītāji

 2009. gads

 Turpmākie trīs gadi

2010.

2011.

 2012.

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

  Nav attiecināms

 

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

  Nav attiecināms.

 

 6. Cita informācija 

 

  Nav attiecināms.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

        Ir sagatavots grozījums Kriminālprocesa likuma 7.pantā, kuru ir plānots iesniegt kā priekšlikums likumprojektam „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.1103/Lp9) pēc likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanas Saeimā pirmajā lasījumā, ja tiks atbalstīts likumprojekta 1., 2. un 3. pants.

 2. Cita informācija

  Nav.

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms.

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 

 

 

  

  

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

  Nav.

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Darba grupas rezultātā ir panākta vienošanās par visām likumprojekta pantu redakcijām.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  Likumprojekts izstrādāts ar tieslietu ministra 2008. gada 28. marta rīkojumu Nr. 1-1/150 izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā.

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

  Konsultācijas notikušas Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas ietvaros ar tiesību zinātņu ekspertiem A. Niedri, U. Krastiņu, V. Liholaju, A. Judinu un A. Reigasi, D. Mežuli. Pastāvīgajā darba grupā iesaistīta arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve.

Grozījumi attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu, izstrādāti  pieaicinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus.

Grozījumi attiecībā uz goda aizskaršanas dekriminalizāciju sagatavoti, pieaicinot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes
Cilvēktiesību Institūta pārstāvi A. Kuču, kurš izstrādājis pētījumu „Vārda brīvības robežas: Goda un cieņas aizskaršana, naida kurināšana.”.

 5. Cita informācija

  Nav.

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Saskaņā ar likumu „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Normatīvais akts tiks publicēta izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietots normatīvo aktu informācijas sistēma „NAIS” un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, indivīds var Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu par normatīvā akta atbilstību Satversmei (Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā). Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Kriminālprocesa likumā vai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

  Nav.

  

Tieslietu ministrs                                                                             M. Segliņš

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M. Lazdovskis

I. Bergmane

L. Popova

I. Gratkovska

 

 

 

18.03.2009. 08:45

4369

U. Zemzars

67036943, Uldis.Zemzars@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.33

2009.gada 26.maijā

 

 

44.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"

     TA-1199

___________________________________________________________

(M.Segliņš, I.Gratkovska, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs

  

V.Dombrovskis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja

  

D.Vaivare

 

 

 

2009-MK-PROT-33-2605-#44.doc

1