Atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu
2012.gada 24.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labvakar, augsti godātie deputāti! Labvakar, labklājības ministre!

Mēs sākam jautājumu un atbilžu sēdi.

Šodien mums ir tikai viens jautājums, kuru uzdevuši deputāti Zariņš, Potapkins, Urbanovičs, Mirskis, Ādamsons, Dolgopolovs, Ivans Klementjevs, Zemļinskis, Jakovļevs un Orlovs, – jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Ministrei ir tiesības izteikties divas minūtes, ja tā ir papildinformācija pie rakstiskās atbildes. Es saprotu, ka deputāti nav apmierināti ar rakstisko atbildi.

Pirmais jautājumu uzdot pieteicās Ivars Zariņš. Lūdzu, jums ir minūte jautājuma uzdošanai, un ministrei būs divas minūtes atbildei uz jautājumu. Lūdzu tribīnē! Sākam.

I.Zariņš (SC).

Jūs esat iesniegusi Saeimai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Kā pamatojums tiek minēts tas, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu speciālā budžeta ilgtspēju. Prezentējot šos grozījumus, tika minēti konkrēti skaitļi un tas, kā šie grozījumi ietekmēs speciālo budžetu ilgtermiņā. Tomēr nekādi aprēķini, kas varētu to apliecināt, deputātiem netika iesniegti. Esmu jau divas reizes lūdzis jūs tos iesniegt, lai varētu pārliecināties par piedāvāto grozījumu pamatotību. Bet joprojām neesmu tos saņēmis.

Sakiet, kāpēc jūs izvairāties tos iesniegt un kad tas beidzot tiks izdarīts?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Ivaram Zariņam.

Divas minūtes labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, lai atbildētu.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Jā. Zariņa kungs, tad mums ir jāsalīdzina tas informācijas apjoms, ko Labklājības ministrija jums ir iesniegusi pirms trijām nedēļām, ja es nemaldos, kā atbildi uz deputātu jautājumu, kur 2.pielikumā ir detāli atšifrēti speciālā budžeta ieņēmumi, izdevumi un uzkrātā rezerve, ņemot vērā plānoto grozījumu ietekmi, un tas ir aprēķināts faktiskajās cenās.

Acīmredzot ir notikusi kāda kļūda dokumentu apritē vai Saeimas lietvedībā, un šī vēstule ir pazudusi, par ko es ļoti šaubos.

Tad pēc šīs sēdes beigām es labprāt jums vēlreiz iedošu rokās šos aprēķinus.

Ja ir papildu jautājumi...

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais jautājums. Ivars Zariņš. Lūdzu, mikrofonu!

I.Zariņš. Šis pielikums nav pazudis. Esmu to saņēmis, bet tur nav nekādu aprēķinu, tur ir tikai rezultāti. Es vēlētos redzēt aprēķinus. Kādēļ es to jautāju? Jo no jūsu sniegtās atbildes, ko esat man sniegusi rakstiski, ir skaidri redzams, ka jūs izmantojat datus, kas neatbilst reālai aktuālai situācijai. Piemēram, migrācija, dzimstība, iedzīvotāju skaits un tā tālāk. Tāpat jūs apgalvojat, ka nākotnē nozīmīgi pieaugs Latvijā dzīvojošo mūža ilgums, balstoties uz prognozēm, kuru izstrādē Latvijas Labklājības ministrija nav piedalījusies. Un ne aprēķinu metodiku, ne pieņēmumus, ne faktorus, kuri izmantoti šo prognožu ticamības nodrošināšanai, jūs nevarat iesniegt. Zinot, ka, paaugstinot mūža ilguma prognozi, proporcionāli samazinās izmaksājamās pensijas apjoms, kā mēs varam pārliecināties par to, ka šī mūža ilguma prognoze nav manipulācija, lai uz pensionāru rēķina risinātu speciālā budžeta problēmas, nepamatoti samazinot izmaksas pensijām?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Divas minūtes ministrei.

I.Viņķele. Tātad par to, kādus datus Labklājības ministrija izmanto, ņemot par pamatu dažādu modeļu izstrādi. Kā jau Labklājības ministrijas atbildē ir norādīts, ir izmantoti Eurostat dati un arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat Labklājības ministrija ir arī norādījusi, ka ne Eurostat datu apkopošanā, ne metodikas izstrādē Labklājības ministrija patiešām nepiedalās. Jautājums ir par to, vai jūsu bažas par Eurostat datu atbilstību īstenībai ir pamatotas, jo šos datus izmanto arī, prognozējot demogrāfijas tendences pilnīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tad man arī ir retorisks jautājums. Ja jūs pats ar jūsu pieredzi regulatorā, visticamāk, arī neesat spējīgs izmērīt, pieņemsim, elektrības pretestību... Un tad tas jautājums ir – vai jūs apšaubāt šos mērījumus? Vai jūs apšaubāt pat arī, pieņemsim, zelta blīvuma rādītājus, kurus jūs pats noteikti nevarat izmērīt? Līdz ar to es gribu teikt, ka diemžēl Labklājības ministrijas rīcībā nav citu ticamu statistikas datu un prognožu, kā vien Eurostat dati. Bet mēs neesam vienīgā valsts, līdzīgi ir arī citās Eiropas Savienības valstīs. Līdz ar to jūsu šaubas faktiski ir jātulko plašāk: jūs apšaubāt vispār visu makroekonomikas prognozēšanas sistēmu ne vien Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Zariņa kungs, jūs izmantojāt iesniedzēju tiesības uzdot jautājumu. Pamatojoties uz Kārtības rulli, deputātam, kurš nav parakstījis iesniegumu, ir tiesības uzdot trīs jautājumus.

Lūdzu, Marjana Ivanova-Jevsejeva, pirmais jautājums!

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, Viņķeles kundze, savā atbildē jūs minat, ka viens no jūsu virsmērķiem ir veicināt ģimenes labklājību un sekmēt dzimstību. Tāpēc tiek piedāvāts paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu, paredzot, ka tā apmērs veido 50 procentus no minimālās algas.

Lai tie tomēr nebūtu tikai tukši, skaisti solījumi, – kad tieši jūs esat gatavi iesniegt šādu priekšlikumu apstiprināšanai?

Sēdes vadītājs. Es varu atgādināt, ka mēs varam uzdot jautājumus tikai sakarā ar šo vēstuli. Ja ministre uzskatīs, ka tas jautājums neattiecas uz šo vēstuli, viņa var atteikties no atbildes.

Lūdzu, divas minūtes!

I.Viņķele. Es neatteikšos, neatteikšos no atbildes! Tātad šobrīd valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts ģimenes valsts pamatnostādņu rīcības plāns, kurā kā viens no piedāvātajiem ģimeņu atbalsta mehānismiem ir neapliekamā minimuma un summas... atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšana.

Ar Finanšu ministriju līdz augusta beigām Labklājības ministrijai ir jātiek skaidrībā par to, cik liels šis atvieglojuma apmērs varētu būt nākamajā gadā. Lai to noteiktu precīzi, ir nepieciešami gan precizētie budžeta ienākumi... ieņēmumu prognozes, kas Finanšu ministrijai būs jāaprēķina saistībā ar PVN likmes samazinājumu, gan arī prognozes par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem nākamā gada budžetā, ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu.

Es gribu teikt, ka līdz vasaras beigām nākamā gada neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamiem lielums būs zināms.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi!

Gribu atgādināt deputātiem, ka var uzdot papildjautājumus, kuri attiecas uz konkrēto jautājumu un konkrēto atbildi. Paldies par sapratni!

Lūdzu, otrais jautājums. Marjanas Ivanovas-Jevsejevas jautājums.

M.Ivanova-Jevsejeva. Viņķeles kundze, tomēr vēl par šo tēmu precizējošs jautājums. Valdība jau ir piedāvājusi veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu nākamajā gadā, un Saeima ir atbalstījusi šo valdības priekšlikumu. Šī samazinājuma fiskālais apjoms, ja to izmantotu atvieglojumam par apgādājamā likmes paaugstināšanu, atļautu īstenot šo likmes paaugstināšanu pat vairāk nekā par 50 procentiem no minimālās algas.

Kādēļ jūs neiesniedzat savus priekšlikumus par šīs likmes paaugstināšanu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Atgādinu, ka ministres kundze var atteikties sniegt informāciju par šo jautājumu, tāpēc ka tas neattiecas uz šodien apspriežamo tematu.

Lūdzu, Ilze Viņķele, jums ir tiesības atteikties. Ja ne, tad divas minūtes, lūdzu.

I.Viņķele. Man ir īss komentārs. Es izmantošu sēdes vadītāja piedāvāto iespēju neatbildēt uz šo jautājumu, jo es uzskatu, ka tas nav korekti noformulēts, un pamatošu, kādēļ. Tādēļ, ka attiecībā uz deputātes minēto pieņēmumu par to, ka, viņasprāt, apgādājamā atvieglojumu apmērs ir palielināms virs 50 procentiem no minimālās mēnešalgas, man nav informācijas par to, uz kādiem finanšu pieņēmumiem balstoties šis apgalvojums tiek izteikts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es gribu atgādināt Marjanai Ivanovai-Jevsejevai, ka apzināti pārkāpt Kārtības rulli, – tas nav ētiski.

Vai trešais jautājums skars tēmu, par ko mēs šodien runājam? Ja tas atkal neattieksies uz tēmu, tad es to noņemšu bez tiesībām ministrei atbildēt. Lūdzu uzvesties korekti un neaizmirst, ka mums ir ne tikai Kārtības rullis, bet arī Ētikas kodekss. Paldies.

Lūdzu, jautājums! Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva. Izskaidrojumam tagad jautājums tieši par pielikuma otro daļu.

Ņemot vērā to, ka Pensijas likuma grozījumu pakete būs plašāka, nekā bija paredzēts līdz tam un kā izskaidrots otrajā pielikumā, Labklājības ministrija būs spiesta iztērēt vairāk līdzekļu to realizēšanai vēl līdz tam periodam, kad pēc jūsu prognozēm uzkrātā rezerve būs ar plus zīmi, tas ir, no 2015.gada.

Tātad – vai jūs esat pārliecināta, ka šādos apstākļos jums izdosies nodrošināt pensijas indeksāciju, sākot no 2013.gada, kā bija apsolīts līdz tam?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Viņķele. Tātad – par apsolījumiem. Esmu publiski komentējusi iespēju runāt par pensiju indeksāciju 2013.gada beigās, ievērojot nosacījumus – absolūti skaidrus nosacījumus – ienākumu analīze, ienākumu, izdevumu analīze sociālajā budžetā. Tas nav apsolījums, tā ir informācija par to, ka, pastāvot noteiktiem finanšu apstākļiem, mēs varam runāt par indeksāciju 2013.gadā.

Otrs. Visnotaļ atzinīgi vērtēju jūsu rūpes par sociālā budžeta ilgtspēju. Un es ceru, ka, rosinot šos priekšlikumus, kas tika atbalstīti un kas daļēji ir arī jūsu priekšlikumi, jūs šo rūpi par sociālā budžeta ilgtspēju esat ņēmusi vērā un līdz ar to mūsu kopējā sadarbība sociālā budžeta stabilizācijā turpināsies arī pēc šo likumprojektu pieņemšanas galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi! Paldies par interesantiem jautājumiem!

Deputātu vārdā atvainojos jums par tiem jautājumiem, kuri izskatījās nekorekti un kuri neattiecās uz tēmu.

Līdz ar to mēs sēdi slēdzam.

Paldies!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2012. gada 24. maijā

 

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles atbilde uz deputātu jautājumu „Par informāciju saistībā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””” (Nr. 9/J11)
(Atbildes dok. Nr. 888)
   

Papildjautājums
- dep. I.Zariņš
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
   
Papildjautājums - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Atbilde - labklājības ministre I.Viņķele
Otrdien, 10.decembrī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Jordānijas Hāšimītu Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Nawaf Tell
14:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196