1991.gada 10.septembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Prieksēdētājs: Lūdzu, kolēģi, izskatīsim treajā lasījumā likumu "Par obligāto valsts dienestu". Mums ir jāatgrie˛as pie 24.panta otrajā lasījumā.

A.Līgotnis: Kolēģi, pirms pārtraukuma mēs iegājām it kā tādā mākslīgā strupceļā, ka nevarējām vairs saprast, vai tas ir ā konkrētā panta otrais vai treais lasījums. Ja jūs atceraties, mēs par o lietu otrajā lasījumā balsojām. Tātad is tomēr ir treais lasījums. Tā kā mēs vienojāmies, ka, atgrie˛oties pie ā jautājuma treajā lasījumā, lemsim arī konceptuālus jautājumus, tad tagad mums ir atlicis treajā lasījumā izdarīt balsojumu- 12 mēnei vai 18 mēnei. Es domāju, par to vairs nediskutēsim. Izdarot tādu rezumējumu, es gribu atgādināt, ka bija divi deputāti- Ēlerts un Bērzs -, kuri iestājās par 12 mēneiem. Un darba grupa, mūsu Aizsardzības un ieklietu komisija, speciālisti no Ieklietu ministrijas un Sabiedrības droības departamenta bija par 18 mēneiem. Tā ka tagad mums palicis tikai balsoanas jautājums.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs! Par 24.pantu? Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, cienījamo referent! Bet vai tad nebūs spēkā mūsu lēmums, ka mēs izskatām tikai rakstiski iesniegtos un nopublicētos ierosinājumus? Par 18 mēneiem eit nekur nav minēts. Ir minēti tikai 12 mēnei. Tad kāpēc gan tas mums jāliek uz balsoanu?

A.Līgotnis: Tāpēc, ka mēs jau otrajā lasījumā par to vienojāmies.

I.Geidāns: Taču ajā dokumentā ir tikai 12 mēnei, eit nav skaitļa 18.

Prieksēdētājs: Geidāna kungs, mēs vienojāmies iepriekējā lasījumā, ka odien balsosim par 18 un par 12 mēneiem.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Lūdzu, balsojam par 24.panta variantu, ka militārajā dienestā dienesta ilgums būs 12 mēnei. Ņemsim mazāko laiku. Pēc tam balsosim par 18 mēneiem. Tātad variants- 12 mēnei. Rezultāts: 35.

Balsojam par variantu- 18 mēnei. Rezultāts: 57. Tātad otrajā lasījumā ir pieņemts is skaitlis.

Tagad mums jāskata viss teksts un jāskatās, kur ir redakcionālie labojumi. Es domāju, ka nevajadzētu skatīt visu pantu, pakavēsimies pie tā, kur ir kādi redakcionāli labojumi.

A.Līgotnis: Tātad sākam ar 1.pantu. Tajā darba grupai paai ir labojums. Mēs gribam, lai jauniei paspētu iestāties augstskolās. Tāpēc iesaukumu gribam veikt nevis no 18 gadiem, bet no 19 gadiem. Ja nav iebildumu, tad tā ierakstām 1.pantā. Attiecīgi arī tālāk, kur vajadzēs, tur is labojums jāizdara.

Deputātam Geidānam bija labojums 2.pantā. Viņ gribēja, lai pirmajā daļā pēdējo vārdu pārveido, proti, nevis "rezervē", bet gan "rezerves". Taču komisija to noraidīja, jo tā mums lika priekā redaktori, sakot, ka "dienests rezervē" ir literāri pareizāk.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, godājamo referent! Man ir praktisks jautājums: vai tad rezervē dienē? Rezervē sastāv, rezervē uzskaita, nevis dienē. Līdz ar to nevar būt "dienests rezervē". Sastāv no aktīvā dienesta un sastāv no rezerves dienesta. Tas var būt arī aktīvs, kad vajag.

A.Līgotnis: Saprotiet, var dienēt arī rezervē, jo arī rezervistiem ir zināmi pienākumi. Tie ajā likumā ir uzskaitīti. Te var arī tā būt. Mēs uzskatījām, ka nav vērts te kaut ko mainīt.

Tālāk. Nākamais labojums būtu 3.pantā. Jo mēs, darba grupa kopā ar Sabiedrības droības departamentu, gribam samazināt to periodu cilvēku dzīvē, kura laikā viņus var iesaistīt ajā dienestā. Agrāk bija 27 gadi. Pareiz jūsu priekā ir skaitlis 27, tātad līdz 27 gadiem var iesaukt. To mēs ierakstījām tādēļ, ka mums līdz im bija nepiecieama sasaiste ar PSRS karaklausības likumu. Pareiz tas jautājums atkrīt. Mēs liekam priekā 25 gadus.

Prieksēdētājs: Balsojam? Neviens neiebilst? Tad jau nav vajadzīgs balsot.

A.Līgotnis: Nākamie labojumi mums ir 8.pantā. Atkal kolēģis Geidāns ierosina, proti, piekto rindkopu papildināt ar palīgteikumu- "kurus apstiprina Augstākās padomes Prezidijs". Mēs to vienbalsīgi, bez jebkādām aubām noraidījām, jo uzskatām, ka Augstākās padomes Prezidijam jau nu nav jākļūst par kaut kādu instrukciju un nolikumu apstiprinātāju. Lēmumā par ā likuma spēkā stāanos mēs o funkciju esam uzlikui Ministru padomei.

Prieksēdētājs: Jā, lūdzu, tālāk.

A.Līgotnis: 9.pantā ir labojums deputātam Ēlertam, kur grib, lai būtu nevis divi iesaukumi, bet trīs iesaukumi. Man gan jāatgādina, cik es atceros, mēs otrajā lasījumā balsojām par to, vai divi iesaukumi vai trīs. Nobalsojām par diviem. Tā ka es pareiz nezinu...

I.Ēlerts: Mēs par to nebalsojām. Protams, tā kā mēs odien izlēmām, ka dienesta ilgums būs 18 mēnei, es o prieklikumu atsaucu. Taču es atceros, ka ar savu prieklikumu izprovocēju komisiju pagarināt os iesaukanas periodus. Pirmajā lasījumā komisijai, ja nemaldos, katra iesaukana bija divi mēnei. Tagad is laiks ir noteikts trīs mēnei. Es uzskatu, ka tā ir tīra valsts bud˛eta līdzekļu tērēana, jo iesaukanas komisiju locekļiem ir jāmaksā alga. Tādēļ es ierosinu katru o periodu samazināt uz mēnesi.

A.Līgotnis: Saprotiet, mēs jau nepagarinājām, tikai ņemot vērā jūsu prieklikumu. Iesaukanas komisija jau nesēdēs tajās telpās un negaidīs, kad nu tai stādīs priekā kādu iesaucamo cilvēku. Tiklīdz būs tā komanda salasīta, tā komisiju saaicinās un izlems. Līdz ar to viss darbs arī būs padarīts. Mēs esam pret o grozījumu.

I.Ēlerts: Kādēļ tad jūs iztaisījāt tik garu termiņu?

A.Līgotnis: Tāpēc, ka mums ī sistēma vispirms ir jāievie. Nevajag ielikt kaut kādos noteiktos rāmjos, lai pēc tam mums paiem vairs nebūtu izejas. Tiklīdz to varēs izdarīt o triju mēneu laikā, tā to izdarīs.

I.Ēlerts: Es ierosinātu tomēr balsot par abu termiņu samazināanu uz vienu mēnesi.

A.Līgotnis: Varam balsot. Kolēģi, es redzu, ka eit...

Prieksēdētājs: Lūdzu, Kostina kungs, kaut gan tas ir treais lasījums.

A.Līgotnis: Atvainojiet, es redzu, ka roku ceļ Sabiedrības droības departamenta pārstāvis. Varbūt uzklausīsim viņa viedokli.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz 9.pantu, tad es lūdzu visas aubas nolikt malā. Lieta tā, ka eit tālāk 10.pantā ir teikts, ka pavēli par iesaukanu izdos rajona papārvalde. Viņi konkrēti norādīs iesaukanas komisijas darba dienas. Un cilvēki, kas ieradīsies iesaukanas komisijā, izies medicīnisko izmeklēanu, bet tā vienmēr ievelkas mēnesi un pat ilgāk. Tāpēc cilvēki uz iesaukanas komisiju var nākt jau aprīlī vai maijā, bet lēmums par viņiem var tikt pieņemts jūnijā. Tāpēc is termiņ ir reāls, ticiet man kā speciālistam.

Un vēl. Iesaukanas komisijas locekļiem nav obligāti visu laiku jāsē˛ un jāgaida, kā eit cienījamais kolēģis teica, jāsē˛ un jāgaida, kamēr kāds cilvēks atnāks. Nē. Iesaukanas komisijai tiks noteiktas konkrētas darba dienas. Tāpēc es uzskatu, ka 9.pants jāatstāj bez izmaiņām./

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Silārs, pēc tam runās Sabiedrības droības departamenta pārstāvis.

I.Silārs: Es arī grie˛os pie kolēģiem ar lūgumu iedziļināties ajā likumā kopumā, apskatīties, cik tajā ir punktu. Ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā jau 1.oktobrī, un mums pareiz vēl nav nekādu iestrā˛u. Jau 1.janvārī jābūt ietērptiem tiem, kuri izgājui komisiju. Dienēt viņiem jāsāk jau 1.janvārī. Visu to nevar pagūt paveikt laikā no 1.oktobra līdz 1.novembrim, tas ir pilnīgi nereāli.

Prieksēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Me˛avilks: Trīs mēnei ir reāls laiks. Es papildinu Kostina kunga teikto, viņam taisnība. Un vēl pats galvenais- medicīniskās komisijas vienā dienā ir spējīgas kvalitatīvi izlaist apmēram 40 cilvēku. Un rajonos, kur iesaucamo ir daudz, tas prasa laiku. Otrām kārtām īs medicīniskās komisijas nevar katru dienu strādāt. Tāpēc ir trīs mēnei. Ne jau visos rajonos ilgs trīs mēneus. Tur, kur būs mazs iesaucamo skaits, to varēs paveikt arī mēnea laikā.

Prieksēdētājs: Ēlerta kungs, atbilde jūs apmierina? Ēlerta kungs atmet ar roku. Lūdzu, turpinām.

A.Līgotnis: Kolēģis deputāts ierosināja 10.pantu papildināt ar "komisijas prieksēdētājs", kas, respektīvi, nozīmētu, ka kārtējo iesaukumu izsludina iesaukanas komisijas prieksēdētājs. Mēs to noraidījām, jo pareizējā redakcijā noteikts, ka to dara valsts dienesta nodaļas prieknieks. Tas ir tas pats cilvēks. Nav vajadzīgs mums kaut ko labot.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, visnotaļ cienījamo referent! Vai gan mēs esam kādreiz redzējui kādu iesaukanas dokumentu vai pavēli, kuru paraksta nodaļa? Paraksta taču prieksēdētājs! Tātad tas arī jānorāda, nevis kā ajā tekstā rakstīts: "Nodaļa ar pavēli izsludina." Nodaļa- nē, pavēli paraksta prieksēdētājs. Tātad prieksēdētājs ar pavēli izsludina iesaukumu.

A.Līgotnis: Nodaļā nav prieksēdētāja, nodaļā ir prieknieks.

I.Geidāns: Nu, prieknieks, kāda tur starpība! Taču paraksta prieknieks, nevis nodaļa.

A.Līgotnis: Taču saprotiet, ka centralizētas iestādes vārdā uzstāties jau var tikai prieknieks.

I.Geidāns: Lūk, tātad jūs piekrītat, ka tur ir jābūt rakstītam "prieknieks", nevis "nodaļa".

A.Līgotnis: Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi lieki.

I.Geidāns: Tas nav lieki. Dokumentu paraksta prieknieks, nevis nodaļa.

A.Līgotnis: Ziniet, ābeces patiesības likumos nav jāraksta.

I.Geidāns: Es uzskatu, ka ir jāformulē precīzi. Jums jau ābeces patiesība ir nepareizi noformulēta, proti, ka nodaļa izsludina pavēli.

Prieksēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Me˛avilks: Lieta tā, ka nedaudz ir jāatgrie˛as pie kādas citas lietas. Jau 10.pantā tiek rakstīts- "valsts dienesta nodaļa". Lūk, o "nodaļu" vajadzētu nomainīt ar vārdu "pārvalde". Līdz ar to tas jādara visā likumā. Kāpēc? Rajonā pārvaldes jau tiek veidotas un ir izveidotas. odien tās tikai saucas- sabiedrības droības pārvaldes. Tām būtu jāsaucas par valsts dienesta pārvaldēm. Tādā gadījumā vārds "nodaļa" atkrīt. Arī tālāk tekstā visur vajag rakstīt "pārvalde". Iesaukanas komisijas prieksēdētājs, tātad ir arī pārvaldes prieknieks. Tāpēc, kas paraksta, vai iesaukanas komisijas prieksēdētājs vai pārvaldes prieksēdētājs, tam nebūtu būtiskas nozīmes. Taču vārdu "nodaļa" lūdzu mainīt ar vārdu "pārvalde".

A.Līgotnis: Jā, tam mēs piekrītam. To izdarīsim. Tas ir redakcionāls labojums.

Prieksēdētājs: Jā.

A.Līgotnis: Taču Geidāna prieklikumu mēs noraidām.

Prieksēdētājs: Jā, pieņemam. Lūdzu, turpinām.

A.Līgotnis: Mēs nonākam līdz 19.pantam un atkal uzduramies kārtējam Geidāna kunga prieklikumam. Tas papildinājumos nodrukāts aizmugurē, jūs varat izlasīt. Mēs to noraidījām. Kāpēc? Tāpēc, ka ajās pārvaldēs mēs iesaistīsim ne tikai tos cilvēkus, kuri strādās iesaukanas komisijā, bet arī cilvēkus, kuri o komisiju apkalpos. Tā būs maīnrakstītāja, arī sekretāres. Tāpēc mūsu redakcija ir daudz aptveroāka un plaāka. Mēs negribam o personu loku saaurināt, tāpēc noraidījām.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, turpinām.

A.Līgotnis: Tālāk mums ir 23.pants. Kolēģis Geidāns atkal liek priekā precizēt, kādās situācijās tad Ministru padomes prieksēdētājs var dienestniekus izmantot ārpus Latvijas. Mēs noraidījām tādēļ, ka mēs nevaram paredzēt visas iespējamās un neiespējamās situācijas. Ļoti jauki būtu, ja dzīvē nāktu priekā tikai tādas situācijas, kādas paredz kolēģis Geidāns. Taču var gadīties situācija, ka kāds jāarestē. Tie pai omoniei, teiksim, jāatgādā urp. Pakaļ taču sūtīsim sava konvoja pulka kareivjus. Tas taču dabiski. Mēs nevaram eit paredzēt visus dzīves gadījumus. Ja kādreiz mums liksies, ka Ministru padomes prieksēdētājs "auj pār strīpu", tas ir, sūta tur, kur nevajag, tad mēs taču jebkuru viņa lēmumu varam atcelt. Tā nav problēma.

Prieksēdētājs: Paldies. Tālāk.

A.Līgotnis: Tālāk- 26.pants. Kolēģis Geidāns ierosina pēdējos divus vārdus aizstāt ar frāzi, ka ie līdzekļi tiek pārskaitīti vietējā bud˛etā. Mēs esam kategoriski pret, jo ī dienesta lieta ir centralizēta, proti, visas valsts. Tādēļ arī finansēanai vajadzētu būt centralizētai, tas ir, no republikas bud˛eta. Tāpēc vietējie bud˛eti uz dienestnieku rēķina neko, mūsuprāt, nevar.

Prieksēdētājs: Paldies. Tālāk.

A.Līgotnis: Kolēģa Geidāna prieklikums ir arī 27.pantā. Tas ir nodrukāts aizmugurē, kur varat to redzēt. Mēs uzskatījām, ka mūsu redakcija ir visaptveroa. Te nav nepiecieams labot. Deputāta Geidāna prieklikums, mūsu skatījumā, ne ar ko nav labāks.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, visnotaļ cienījamo referent! Es piekrītu, ka mans prieklikums ne ar ko nav labāks par jūsu prieklikumu, tomēr es vēlētos paskaidrot, ka 27.panta redakcijā- ievērojiet otro rindkopu- mums ir rakstīts: "Aktīvā valsts dienesta pildīanas laikā var organizēt militāro apmācību." Ja mēs atķirsim likuma sākumu, kur teikts, kas ir aktīvais valsts dienests, proti, tas ir militārais dienests. Ja mēs eit rakstām, ka militārā dienesta laikā var organizēt militāro apmācību, tad, man liekas, tas ir bērniķīgi. Te jāraksta nevis "aktīvā valsts dienesta", bet "darba dienesta laikā var organizēt militāro apmācību", jo mēs gribam, lai visi tie, kuri strādā darba dienestā, tomēr arī iziet ierindas mācību.

A.Līgotnis: Es nesaprotu, vai kolēģis Geidāns apzināti vai nezināanas pēc mēģina maldināt republikas parlamentu, jo mums attiecīgajā pantā ir norādīts, ka aktīvais valsts dienests var būt gan militārs, gan darba dienests. Un ī pēdējā frāze jau vairāk attiecas uz darba dienestu, jo mēs tajā arī gribam apmācīt.

I.Geidāns: Tātad jūs man piekrītat, ka tur ir jāraksta "darba dienests"?

A.Līgotnis: Nekādā ziņā nepiekrītu.

I.Geidāns: Kolēģi, kur tad te ir loģika?

Prieksēdētājs: Lūdzu, tālāk.

A.Līgotnis: Nākamais ir 35.pants. Iepriekējā variantā otrajā lasījumā tas bija 38.pants. Man vispirms jāatvainojas kolēģei Buķelei, jo es kā jauns cilvēks steigā viņai apsolīju ievērot viņas prieklikumu, bet, kad mēs komisijā izanalizējām, tad secinājām, ka tas jānoraida. Ko viņa ierosināja? Viņa ierosināja "40" svītrot un tā vietā rakstīt "30". Taču tad situācija iznāk tāda, ka laikā no 30 līdz 50 gadu vecumam is rezervists ne reizi netiek apmācīts. Rezervisti mums ir vajadzīgi tāpēc, lai mobilizācijas gadījumā viņus varētu iesaukt un likt lietā. Mums nav jēgas kādu iesaukt, ja viņ 20 gadu laikā ir aizmirsis, kāds tas ierocis izskatās, turklāt, ja ir raduās jaunas ieroču sistēmas un jauna tehnika. Tāpēc mēs to noraidījām.

Pie ā panta vēl bija ļoti radikāls to mūsu deputātu prieklikums, kuri pārstāv radoo inteliģenci. Kolēģis Bels ierosināja vispār svītrot. Redziet, mums tie rezervisti vajadzīgi tāpēc, lai viņus varam izmantot. Ja izsvītrojam to visu ārā, tas ir, o pantu, tad mēs nekādu mobilizāciju nekad arī nespēsim realizēt. Mēs bijām pret. Viņam gan ir viedoklis, ka vajadzētu radīt papildu likumu jeb likumdoanas aktu, kur būtu sīkāk reglamentēts, kā visus os rezervistus un ar rezervistiem saistītos jautājumus regulēt. Tam principā varētu pievienoties. Mūsu skatījumā tas nav likuma jautājums, tas būtu nolikuma vai attiecīgā departamenta instrukciju jautājums. Ja mēs pie tāda kompromisa varētu palikt, tad to varētu realizēt arī dzīvē. Es redzu- māj ar galvu.

Prieksēdētājs: Paldies.

A.Līgotnis: 42.pantā kolēģis Ēlerts ierosina...

Prieksēdētājs: Es atvainojos, pirms tam vēl ir pants.

A.Līgotnis: Jā, es atvainojos.

E.Krastiņ: Man kolēģi teica, ka likuma autori ir jau izteikuies par 38.pantu. Un tikko kā referents jau attiecībā uz 26.pantu to uzsvēra, ka nekādi ieskaitījumi vietējā bud˛etā nevar būt. Tajā paā laikā 38.pantā ai nodaļai ir paredzēti finansējumi no pavaldības līdzekļiem. Gribētu atzīmēt, ka tas ir pretrunā ar pareizējām bud˛eta tiesībām, ar likumu par bud˛eta tiesībām. Mēs nevaram uzlikt pavaldībām nekādus pienākumus, to attiecīgi nekompensējot no valsts bud˛eta. Tāpēc es piedāvāju eit visu svītrot, atstājot tikai teikumu: "Valsts dienesta nodaļai dienesta telpas pieķir pavaldības", un viss. Ja līdzekļi iet valsts bud˛etā, tad finansēsim to pilnībā no valsts bud˛eta.

A.Līgotnis: Man ir jāatvainojas, ka es, steigā skrienot pāri iem pantiem, aizmirsu izvilkt no savas mapītes prieklikumu, kuru man rakstiski iesniedza deputāts (nevaru salasīt, kur deputāts tas bija). is ierosinājums sakrīt ar jūsu prieklikumu. Mēs tam pilnīgi piekrītam. Jo tās telpas, dabiski, ka jāatdod tur, kur tās reāli atrodas, tas ir, rajonos un pilsētās. Finansēanai un visam pārējam jābūt centralizētam.

E.Krastiņ: Piekrītam.

A.Līgotnis: Tātad pieņemam tādu, kādu kolēģis Krastiņ nupat nolasīja: "Valsts dienesta nodaļai dienesta telpas pieķir vietējā pavaldība." Un pārējo svītrojam ārā.

Prieksēdētājs: Ja tas ir svītrojams, par to ir jābalso.

A.Līgotnis: Jā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, balsojam treajā lasījumā par 38.panta tikko piedāvāto redakciju. Varbūt vēlreiz nolasi!

A.Līgotnis: Tātad mēs liekam priekā 38.pantu pieņemt ādā redakcijā: "Valsts dienesta nodaļai dienesta telpas pieķir vietējā pavaldība."

Prieksēdētājs: Lūdzu, balsojam. Praktiski neviens pret nebija. Nu, ja nav, tad nebalsojam. Atsauciet, lūdzu! Parasti, kad mums ir strīdi, tad mēs balsojam.

Lūdzu, deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Iepriekējā variantā otrajā lasījumā tas bija 43.pants. Par to, ka jāpiesakās 10 dienu laikā dzīvesvietas maiņas gadījumā, mēs nobalsojām ar 37 balsīm- par, ar 4- pret un 12- atturas. Taču jaunajā variantā 40.pantā atkal parādās īs 7 dienas, kaut gan nobalsots bija par 10 dienām.

A.Līgotnis: Paldies, ka jūs pamanījāt. Tā bija drukas kļūda. Es uzreiz laboju.

G.Preinbergs: Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu.

A.Līgotnis: Tālāk mums ir 42.pants. Deputāts Ēlerts ierosina, ka vismaz septiņas dienas iepriek ir jāpaziņo pavaldībām par personu izsaukanu uz dienesta nodaļu. Mēs to noraidījām ādu apsvērumu dēļ: reālajā dzīvē diez vai būs situācija, kad ajā valsts dienesta nodaļā jau kādu laiku iepriek varēs to zināt. Situācija taču mainās pa dienām, reizēm- pat pa stundām. Un vai mēs nedēļu iepriek varam zināt, ko darīsim. Jūs pai redzat, kā mēs katru dienu eit strīdamies par darba kārtību. Un vēl mazāka kārtība taču būs tajās dienesta nodaļās.

Prieksēdētājs: Lūdzu, tālāk.

A.Līgotnis: Vairs nekādu prieklikumu un papildinājumu nav. Var būt, ka es kādu esmu izlaidis, tādā gadījumā uzreiz piesakieties.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūsu atvainoanu, ka nebiju otrās balsoanas laikā, jo mums bija jācīnās par kaimiņvalsts demokratizāciju. Līdz ar to es izlaidu vienu svarīgu momentu, ar ko mēs varētu drusku pieslīpēt o likumu atbilstoi civilizētas valsts standartiem un arī pēc tādiem standartiem, kā ir pieņemts mūsu likumdoanā.

Es lieku priekā likuma beigās vēl pievienot 55.pantu ar ādu saturu: "Dubultās pilsonības gadījumā iesaucamā dienesta valsti nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas starptautisko līgumu noteikumiem." Es gribu teikt, ka pasaulē pastāv līgumu komplekss, kas burtiski saucas: "līgumi par dubulto pilsonību un dienestu armijā". Mums eit būs ārkārtīgi daudz strīdīgu gadījumu. Ja pievienosim ādu atrunu, kura, starp citu, ir arī civillikumā, Laulības un ģimenes kodeksā, proti, ja likums ir pretrunā ar starptautiskā līguma noteikumiem, tad darbojas starptautiskā līguma noteikums. Tas ir ne vairāk. Tādas atrunas mums ir praktiski visos civiltiesiskajos likumos. ādā veidā mēs tūlīt nomierinātu visus tos varbūtējos cilvēkus, kuriem eit būs dubultā pilsonība. Un tādu gadījumu būs ārkārtīgi daudz. Pasaules praksē tas ir tā: ja zviedri dzīvo Amerikā, tad viņi arī dienē Amerikā.

Prieksēdētājs: Bojāra kungs...

J.Bojārs: Tādu gadījumu būs ārkārtīgi daudz. Es lieku priekā o papildinājumu iebalsot, lai mūsu likums izskatītos tā, kā tas ir civilizētās valstīs.

Prieksēdētājs: Bojāra kungs! Mēs te neesam izlēmui jautājumu par vienu pilsonību, tā ka par dubultpilsonību vispār pāragri runāt. Tad, kad būs, tad varēsim balsot.

J.Bojārs: Tad jau atkal viss jautājums būs jāceļ 99 reizes, kamēr mēs iedabūsim darba kārtībā. Dubultā pilsonība būs, tas ir skaidrs visiem, kas vispār apjēdz. Tā jau ir odien.

Prieksēdētājs: Bojāra kungs, tas tieām ir nesagatavots jautājums. Lūdzu, Me˛avilks- pārstāvis no Sabiedrības droības departamenta.

P.Me˛avilks: Pēdējais- 54.pants- skan ļoti labi un pareizi, proti, ka dienestnieki un apmācībās iesauktie rezervisti par viņu nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Vai nevar turpināt, ka arī viņiem nodarītos zaudējumus atlīdzina saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem Ministru padomes noteiktajā kārtībā? Arī viņiem atlīdzina nodarītos zaudējumus, ne tikai viņi atbild.

A.Līgotnis: Es domāju, ka tas ir pilnīgi lieki, jo mums taču darbojas Civilkodekss, kur tas viss ir noregulēts un reglamentēts. Bet, atgrie˛oties pie tā, ko ierosina kolēģis Bojārs, jāsaka, ka, tā kā darba grupas locekļi gan katrs individuāli, gan visi kopā ir pret dubultpilsonību, tad mēs o ierosinājumu noraidījām.

J.Bojārs (no zāles): Tā eksistē. Bez tam cilvēki grib, lai viņiem...

Prieksēdētājs: Jā.

A.Līgotnis: Mēs uzskatām, ka eit viss ir izrunāts. Ierosinām kārtīgi zvanīt. Jāķeras pie balsoanas.

Prieksēdētājs: Zvaniet, lūdzu! Lūdzu, deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Es domāju, ja mēs jau 1.pantā atteicāmies no pilsonības jēdziena minēanas ajā likumā, tad par Bojāra kunga prieklikumu vispār nav jēgas runāt.

Prieksēdētājs: Lūdzu reģistrāciju. Vai visi reģistrējās? Rezultāts: 115.

Lūdzu, balsojam par likuma "Par obligāto valsts dienestu" pieņemanu. Rezultāts: par- 93, pret- 2 un atturas- 13. Lūdzu, tālāk.

A.Līgotnis: Projektu par Konstitūcijas grozījumiem, kas jums ir ajās broūrās, mēs atsaucām. Darba grupa noņēma.

Nākamais ir likums "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā". Es gribu teikt, ka atķirībā no otrā lasījuma ir izdarīts viens grozījums. Ja tad mēs likām priekā Kriminālkodeksu papildināt ar jaunu nodaļu, tad tagad mēs neliekam klāt jaunu nodaļu, bet vienas iepriekējās nodaļas vietā liekam o mūsu nodaļu. Mēs likvidējam visu to, kas attiecas uz armiju, uz PSRS Bruņotajiem spēkiem, tātad nodaļu par militāriem noziegumiem. Tās vietā ieliekam to, kas mums ir vajadzīgs. Jo mēs vairs neesam saistīti ar o armiju. eit nekādas problēmas nerodas. Tas ir tas, kas mums te ir izdarīts.

Prieklikumu attiecībā uz ā likumdoanas akta projektu bija iesniedzis tikai viens deputāts, proti, deputāts Ēlerts. Viņ ierosināja Administratīvo pārkāpumu kodeksa 200.pantā izsvītrot palīgvārdu "par". Taču es teiku, ka mēs nesapratām, kālab tas būtu jādara. Varbūt, ka tieām mēs neesam sapratui, bet uzskatījām, ka ā vārda izsvītroana likvidē ā panta loģisko jēgu. Ja mēs neesam sapratui, tad, lūdzu, pasakiet, kas ar to domāts.

I.Ēlerts: Tātad likumā par obligāto valsts dienestu attiecībā uz uzskaiti ir paredzēts, ka dienestniekam paam ir jāziņo par savas dzīvesvietas maiņu un tā tālāk. is 200.pants paredz, kurai amatpersonai par to, ka viņa neziņo par dienestnieka dzīvesvietas maiņu... un tamlīdzīgi. Tā ka jūs te pai nonākat pretrunā, bet es neuzstāju par balsoanu.

A.Līgotnis: Paldies, ka jūs neuzstājat. Jo mums ajā likumā ir arī daudzām amatpersonām pienākums ziņot par daudziem personību raksturojoiem faktiem- par miranu, par stāanos laulībā, par uzvārda maiņu. Tā ka eit tas tieām nav vajadzīgs.

Vairs nekādu labojumu un prieklikumu par o jautājumu nebija. Tātad varam balsot arī par ā projekta pieņemanu treajā lasījumā.

Prieksēdētājs: Vai jautājumu vairs nav? Prieklikumu? Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 88- par.

A.Līgotnis: Nākamais ir lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" spēkā stāanās kārtību". is lēmums, kas ir pēdējais dokuments ajā jūsu broūrā, sastāv no septiņiem punktiem. Kas tajā ir galvenais un būtiskākais?

Pirmkārt, mēs o likumu iedarbinām 1.oktobrī. Otrkārt, ar o pau datumu, tas ir, ar 1.oktobri, beidz darboties iepriekējais likums, proti, likums par alternatīvo dienestu. Un, trekārt, aktuāls un svarīgs ir tas, ka tās personas, kuras ir iesauktas un patlaban pilda alternatīvo dienestu, pēc tam, kad būs pieņemts jaunais likums, turpinās dienestu, pamatojoties uz o likumu. Tās personas, kurām dienesta laiks būs notecējis, tiks atvaļinātas. Tie, kuriem dienests vēl nebūs beidzies, to turpinās pēc jaunajiem noteikumiem. Pārējais ir detaļas, tehniski jautājumi. Par to, es domāju, nav vērts man runāt.

Prieksēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Atkal tikai viena vārda maiņa, proti, frāzē "dienesta nodaļu sistēmu" vārdu "nodaļu" mainīt ar "pārvaldi".

A.Līgotnis: Tās "nodaļas" mēs tur pārveidosim par "pārvaldēm".

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Buls.

A.Buls: Es par 3.punktu, proti, par vārdiem treajā rindā- "turpina pildīt". Tātad visi tie jaunie puii, kuri pēc pagājuā gada rudens un ā gada pavasara iesaukuma pareiz strādā uzņēmumos, tātad ie dienestnieki būtībā vairs netiek pakļauti im likumam. Viņi strādā tur, kur strādājui. Cik labi- to mēs arī apmēram zinām. Tātad vairs nepakļaujas im likumam un pilda savu veco dienestu. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Kāpēc? Tāpēc, ka pirmām kārtām tie jau ir 19-20 gadu veci vīri, kuri savā dzīvē tomēr jau ir vairāk nobriedui, kuriem ir arī neliela pieredze, nekā tā ir pareiz iesaucamajiem astoņpadsmitgadīgajiem. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu arī visiem tiem, kuri pareiz pilda alternatīvo dienestu, iziet o likumā paredzēto procedūru. Arī os 19 un 20 gadus vecos puius vajadzētu izmantot militārajos formējumos uz robe˛ām, kā arī cietumu apsardzībā. Es iesaku o punktu izteikt ādā redakcijā: "Noteikt, ka personas, kas likuma "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" spēkā stāanās brīdī pilda alternatīvo darba dienestu, pakļaujas ajā likumā noteiktajai dienesta pildīanas kārtībai, izpildot likuma 9.panta prasības."

A.Līgotnis: Mēs esam pret ādu iemeslu dēļ. Redziet, ja tas puisis jau gadu ir nodienējis, tad nav jēgas viņu iesaukt vēl uz pusgadu. Galu galā sākumā mēs taču uzreiz neiesauksim ne trīs, ne četrus, ne piecus tūkstous. Tas viss process ies pamazām. Un, cik sākotnēji mums būs vajadzīgi, tik pilnīgi pietiks ar tiem, kurus iesauksim no jauna.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamo prieksēdētāj! Cienījamo kolēģi referent! Es gribētu runāt par 4., 5., 6. un 7.punktu. Pirmkārt, man ir jautājums. Vai eit ir Ministru padomes, Veselības aizsardzības ministrijas, Finansu ministrijas un Ministru padomes Sabiedrības droības departamenta pārstāvji?/

A.Līgotnis: Man grūti pārredzēt pēdējās solu rindas, bet daļa no viņiem noteikti ir.

V.Kostins: */Tādēļ cits jautājums. Ja mēs pieņemam likumu vai lēmumu, tad tam jādarbojas. odien, 10.septembrī, visām īm organizācijām, ministrijām un resoriem uzliekam par pienākumu 20 dienu laikā, līdz 1.oktobrim, izstrādāt ļoti daudzus dokumentus, lai iedzīvinātu o valsts dienesta sistēmu. Tas ir principā. Vai es varu saņemt informāciju, ļoti īsu, kādā stadijā palaik ir o dokumentu izstrādāana, kādi ir prieklikumi un projekti, nolikumi no Ministru padomes, Veselības aizsardzības ministrijas, Finansu ministrijas puses? Vai viņi visi zina, kādus pienākumus mēs odien viņiem uzliekam?/

A.Līgotnis: Visi ie akti, kurus mēs pieprasām no attiecīgajām ministrijām, par 90 procentiem jau ir gatavi. o aktu izstrādāanas process sākās reizē ar ā likuma radīanu. Kā jūs zināt, o likumu mēs sākām jau izstrādāt pēc tam, kad beidzās atvaļinājums, apmēram pirms pusgada. Tā ka pāris nedēļu laikā tas viss bez kādām problēmām tiks izdarīts.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamo referent! Man būtu lūgums jums tik viegli nepadoties jūsu auditorijas iespaidam, jo cienījamais kolēģis no Sabiedrības droības departamenta vairākkārt runāja par to, kas būs nākotnē. odien ir Sabiedrības droības departaments, odien ir Sabiedrības droības pārvalde pilsētās un rajonos un valsts dienesta nodaļas- tas ir tā, kā cienījamais kolēģis Līgotnis ierakstījis savā likumā. Un mums nav pamata kaut ko mainīt, ka kādreiz būs Aizsardzības ministrija, ka kādreiz būs citādi. odien minētajām struktūrām ir ādi tiesiski formulējumi un tiem ir jābūt likumā. Un tad, kad tie mainīsies, tad mēs mainīsim. Tā ka es pilnīgi piekrītu tam, ka Līgotņa kunga formulējums nav jāgroza.

Prieksēdētājs: Lūdzu, vārds departamenta pārstāvim.

P.Me˛avilks: Pirmkārt, tik tieām pārvalde odien saucas Sabiedrības droības pārvalde. Reāli tā ir viena pati nodaļa, kurā ir četri cilvēki. Nav redzams, ka tur veidosies vēl kāda cita. Tātad pārvalde un nodaļa veic vienus un tos paus uzdevumus. Otrkārt, nodaļai, starp citu, pārvaldei, ir zīmogs un tā tālāk, ir visas tās juridiskās tiesības, kādas ir, veidojot pārvaldi.

Tālāk. Ja nodaļa veic visus iesaukanas jautājumus un arī risina to, kas likumā teikts, tad pārvaldes prieknieks un pārvalde kopumā paliek ārpus ā likuma, jo apsūdzēt, pārsūdzēt un caurskatīt varēs tikai centrālā iesaukanas komisija. Nodaļa pati par sevi tagad būs spiesta likvidēties, jo likums to liks, jo citu nodaļu nav. Saprotiet, pārvaldei taču ir viena nodaļa. Tādējādi nodaļa saplūst ar pārvaldi un veidojas viens kopīgs orgāns, kur saucas "pārvalde". Pārvalde nav izveidota uz likuma pamata, bet gan uz Ministru padomes lēmuma pamata. Saskaņā ar likumu pārvalde izveidota citā vārdā.

Prieksēdētājs: Paldies. Tagad, noklausoties o informāciju, viss ir skaidrs. Mēs esam nonākui pie balsoanas. Vispirms reģistrēsimies. Rezultāts: 107. Balsojam par lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" spēkā stāanās kārtību". Rezultāts: 96- par. Lēmums ir pieņemts.

kapara kungs, lūdzu!

J.kapars: Man sakarā ar frakciju sēdi, kas notiks pārtraukumā, ir ādi prieklikumi: iekļaut tūlīt darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma apsprieanu "Par da˛u sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbības izbeiganu". Tūlīt, kā pirmo.

Otrkārt, kā nākamo iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par pagastu pavaldību" un likumā "Par pilsētu pavaldību".

Trekārt, iekļaut darba kārtībā jautājumu par Augstākās padomes lēmumu "Par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas deputātu padomju atlaianu".

Prieksēdētājs: Jūsu prieklikums tātad ir balsot par visiem trim punktiem uzreiz blokā. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Par sēdes vadīanas kārtību. Pirms pusdienas pārtraukuma tika likts balsot par likumu par izmaiņām likumā "Par pilsētu pavaldību" kā steidzamu. Par o prieklikumu nobalsoja 64 deputāti, pret bija 14, atturējās 29. No sēdes vadītāja es gribētu saņemt paskaidrojumu. Pēc kādām normām vadījās, pēc kādām normām Augstākajai padomei jāvadās, ja tiek pieņemts lēmums par tā vai cita likumprojekta steidzamību? Es izskaidrou savu viedokli.

Man liekas, ka lēmums tiek pieņemts ar divām tredaļām balsu no deputātu skaita, kas piedalās balsoanā. Kad es nosūtīju atbilstou zīmīti sēdes prezidijam, sēdes vadītājs Krastiņ teica, ka is lēmums tiek pieņemts kā parasts lēmums ar 67 balsīm. Taču kā vienā, tā otrā gadījumā, par no˛ēlu, 64 balsu nepietiek. Tāpēc es uzskatu, ka lēmums par likuma par grozījumiem likumā "Par pilsētu pavaldību" steidzamību nav pieņemts. Vismaz lūdzu to man izskaidrot!/

Prieksēdētājs: Deputāts Endziņ.

A.Endziņ: Man ir lūgums tomēr neaizmirst, ka nākamais darba kārtības jautājums mums ir par to personu amnestiju, kas izdarījuas militāros noziegumus. Tas arī mums ir iekļauts kā steidzams jautājums, mēs tikai atbīdām. Tas ir ciei saistīts. Es tikai lūdzu to izskatīt tad, kad būsim pabeigui izskatīt jautājumu par valsts obligāto dienestu.

Prieksēdētājs: Es īsti nesapratu, Endziņa kungs, vai jūs gribat, lai to izskata tūlīt, nevis kapara kunga ierosinātos jautājumus? kapara kungs, pēc tam mēs varam izskatīt par amnestiju. Tas gan ir pirmajā lasījumā.

Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Es gribu pateikt attiecībā uz Zaļetajeva kunga teikto par balsoanas rezultātiem par steidzamību, proti, tad rezultāts bija: 70- par, 24- atturas, 13- pret. Zaļetajeva kunga informācija ir nepareiza. Viņ cenas mūs ievest maldināanā.

Prieksēdētājs: Tā ir atbilde Zaļetajeva kungam, jo es arī atceros, ka bija tiei 70, jo bija pacēlui rokas.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es tomēr atgrieztos pie balsoanas un piedāvātu cienījamajiem deputātiem nobalsot par kapara kunga prieklikumu. Teiksim, ja mēs runājam par Endziņa kunga piedāvāto, labi, lai tas iet pa prieku, bet nobalsosim arī tiei par iem trim jautājumiem, ka mēs tos tādā secībā arī iekļaujam darba kārtībā. Un vairs neko citu.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Paskaidroanas kārtībā man, protams, jāatbild uz to, ko tikko teica deputāts Bērzs. Es nezinu, kāda informācija ir viņam. Lūk, informācija, kuru izmantoju es,- tā ir izdruka. Pēc balsoanas es to paņēmu./

Prieksēdētājs: Jums jāskatās pēc stenogrammas, jo vienmēr tiek pieskaitītas to deputātu balsis, kuri nav spiedui pogas.

S.Zaļetajevs: */Es tomēr gribu atgādināt prieksēdētājam, ka tiei odien no rīta mēs pieņēmām precīzu lēmumu, ka tiek uzskaitītas tikai tās balsis, kas nonākuas maīnā. Mums jau bija bēdīgs precedents, un tiei tādēļ orīt notika atkārtota reģistrācija un tika atgādināts, ka nekādas paceltās rokas un viss pārējais netiks ņemts vērā. Es tā saprotu, ka āds lēmums tika pieņemts. Ka mums, atvainojiet, turpmāk tāda haosa nebūs. Bet viss notiks pietiekami likumīgi un pamatoti./

Prieksēdētājs: Paldies, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Tā ka tomēr paliek tikai tās 64 balsis, kuras redzamas ajā izdrukā. Tā ir likumīgs dokuments. Nekāda cita likumīga pamatojuma mums nav./

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Es, protams, saprotu, ka odien var tikt pieņemts jebkur lēmums. Bet es domāju, ka ievērot kaut kādu likumības ķietamību vajadzētu.

kapara kungs piedāvā iekļaut darba kārtībā jautājumu, par kuru pat dokumenti nav izsniegti. Es saprotu, ka eit ir daudz aizstāvju tam, ka mūsu apstākļos tā jādara, jo mēs sevi uzskatām par pilnīgi brīviem no jebkādiem noteikumiem. Tomēr es pret to iebilstu./

Prieksēdētājs: Balsosim par katru punktu atseviķi. Jautājumu par pavaldībām balsosim kā tādu, kas steidzami jāiekļauj darba kārtībā.

Deputāts Endziņ.

A.Endziņ: Es gribētu tomēr paskaidrot, ka Zaļetajevam nav taisnība, proti, nekāds lēmums netika balsots, netika pieņemts par to, kādā veidā notika ī balsoana ar rokām. Jāsaka, ka tas bija vienkāri sēdes vadītāja Gorbunova prieklikums, kuru viņ izteica kā savas domas, taču sēde par to nenobalsoja.

Prieksēdētājs: Tātad balsojam par visiem trim kapara kunga prieklikumiem, proti, par to iekļauanu darba kārtībā. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 109. Lūdzu, balsojam par to, lai darba kārtībā tiktu iekļauts jautājums par da˛u sabiedriski politisko organizāciju slēganu, par pavaldībām un par Daugavpils, Rēzeknes un Rīgas Kurzemes rajona padomju atlaianu. Tātad ir trīs jautājumi. Rezultāts: 72- par. Lēmums pieņemts.

Pēc tam, kad Endziņa kungs izteica savu lūgumu, mums vajadzētu izķirties. Endziņa kungs lūdza, lai likums par amnestiju tiktu izskatīts pirmais un pēc tam ie trīs iebalsotie jautājumi.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņ: Cienījamo prieksēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums ir izsniegts likumprojekts "Par personu amnestiju, kas izdarījuas militāros noziegumus" (dokuments Nr.157). īs amnestijas būtība ir āda. Tikko mēs nobalsojām un pieņēmām likumu par obligāto valsts dienestu, kā arī izdarījām attiecīgus grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā, izslēdzot visus tos noziegumus, kuri ir saistīti ar dienestu PSRS Bruņotajos spēkos, līdz ar to jautājumā par tām personām, kuras ir notiesātas un izcie sodu Latvijas Republikas teritorijā, nav nekādu problēmu. ajā sakarībā ceturtdien atbilstoi būs Augstākās padomes Prezidija akts, kas dos konkrētus uzdevumus un skaidrojumus, kādā veidā īs personas tiek atbrīvotas no soda izcieanas, kā arī tiek izbeigtas krimināllietas, kuras pret tām ir ierosinātas. Bet tajā paā laikā attiecībā uz personām, kuras ir iesauktas Latvijas Republikas teritorijā un kuras ir sodītas pēc Latvijas Republikas Kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, vai arī sodītas pēc Krievijas Federācijas vai citu savienoto republiku pantiem par noziegumiem, kas saistīti ar dienestu armijā, tātad par o personu amnestiju, uz otro lasījumu tiks piedāvāts Augstākās padomes lēmuma projekts, kas norādīs mehānismu, kādā veidā mēs rīkosimies, grie˛oties pie republiku augstākajām varas institūcijām, lai praktiski varētu sākt o amnestiju realizēt līdz galam. Man ir lūgums atbalstīt o likumprojektu, ko ir sagatavojusi un iesniegusi Latvijas Republikas Prokuratūra.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Kostina kungs!

V.Kostins: */Cienījamo referent! Man ir divi jautājumi. Ja atļausit, ļoti īsi. Mums nav KPFSR Kriminālkodeksa 238.-269.panta uzskaitījuma. Kā es saprotu, tie ir par kara noziegumiem. Vai jūs nevarētu īsi un konkrēti pateikt, kas tie ir par pantiem? Par kādiem kara noziegumiem? Visi kara noziegumi vai kādi atseviķi?/

A.Endziņ: Visi ie Kriminālkodeksa panti, kādi ir Krievijas Federācijā, ir analogi tiem paiem Kriminālkodeksa pantiem, kādi bija Latvijas Republikas Kriminālkodeksā un kurus mēs izslēdzām. Tātad, kā saka, ja nav āda panta, tad nevar būt arī runas par noziegumiem. Es jau skaidroju, ka ajā situācijā republikas ietvaros mēs varam o lietu izlemt pai. Taču mēs izsludinām amnestiju, tādēļ griezīsimies attiecīgi pie Krievijas Federācijas Augstākās padomes Prezidija vai pie Ukrainas, vai pie citas republikas, lai varētu sākt o amnestiju realizēt.

V.Kostins: */Un otrais jautājums. Vai jūs nevarētu nosaukt skaitu, cik Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju pakļaujas 1. un 2.punktam? Vai jums ir vai nav tāda analīze?/

A.Endziņ: Jā, āda analīze ir, ja jums interesē, tad, es domāju, ģenerālprokurors vai arī Juridiskā pārvalde var jums ādu izziņu sniegt. Ir uzskaitījums, personu uzvārdu saraksts, kurā norādīts, kur, par ko izcie sodu un tā tālāk.

V.Kostins: */Paldies./

Prieksēdētājs: Pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Endziņa kungs! Man jums ir tāds jautājums. Kā ī amnestija praktiski notiks? Lieta tā, ka par noziegumiem armijā notiesātie karavīri tiek nosūtīti nevis uz ieslodzījuma vietām, bet uz disciplinārajiem bataljoniem. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā disciplināro bataljonu nav. Disciplinārais bataljons ir tikai Baltkrievijā. Tas nozīmē, ka lielākais vairākums o notiesāto personu izcie sodu disciplinārajā bataljonā Baltkrievijā. Kā mūsu akts par amnestiju tiks izpildīts Baltkrievijā? Kas to izpildīs- tiesas, komisariāti? Kā tas notiks praktiski?/

A.Endziņ: Es jums jau paskaidroju. Man rokā ir projekts uz otro lasījumu. Visi deputāti saņems, lūk, o Augstākās padomes lēmuma projektu, kurā norādīts tas mehānisms, kādā veidā mēs griezīsimies un lemsim par o jautājumu, lai to varētu praktiski realizēt citu republiku teritorijā, citu valstu teritorijā. Tas ir akts, ko pieņēmām par saviem pilsoņiem. Un rīkosimies, lai is amnestijas akts varētu tikt realizēts dzīvē.

Prieksēdētājs: Deputāts Silārs.

I.Silārs: Pilnīgi piekrītot saturam, man jautājums: vai treajā rindkopā mums nevajadzētu korektāk ievērot formu, proti, kā minēt konkrēto likumu. eit ir: "saskaņā ar Latvijas Republikas 1991.gada 10.septembra likumu". Vai tur nevajadzētu "par"? Tā kā mums ir norādīts, kas tas ir par likumu.

A.Endziņ: Varam ierakstīt arī precīzi.

I.Silārs: Paldies.

Prieksēdētājs: Vairs jautājumu nav. Vai kāds vēlas izteikties? Nē. Lūdzu, balsojam par likuma "Par personu amnestiju, kas ir izdarījuas militāros noziegumus" pieņemanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 73. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, kapara kungs!

J.kapars: Pēc augusta notikumiem mēs pieņēmām lēmumu par Latvijas kompartiju. Pēc tam tika pieņemts lēmums par vairākām Latvijas kompartijas satelītorganizācijām. Runa ir par Darbaļau˛u internacionālo fronti, par Darba kolektīvu apvienoto padomi, Kara un darba veterānu organizāciju un par Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienību. Tagad jautājumu pārbaudīja gan Prokuratūra, gan Tieslietu ministrija, kurām ir ienākui konkrēti materiāli par o organizāciju līdzdalību augusta sazvērestībā vai tās veicināanā. Tāpēc odien izvirzās jautājums no cita aspekta, proti, par o organizāciju darbības izbeiganu.

Latvijas Komunistiskā partija jau tūlīt- 19.augusta rīta sēdē- pieņēma lēmumu par ā puča atbalstīanu. Tātad arī par īm satelītorganizācijām gan Prokuratūrā, gan Tieslietu ministrijā ir materiāls. Tas ir iesniegts arī Augstākajā padomē, proti, materiāls par o organizāciju līdzdalību darbībā gan pret 4.maija Deklarāciju, gan tiei augusta apvērsumā, gan arī par visu pārējo darbību. Tāpēc Augstākās padomes Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisija nāk ar prieklikumu izskatīt lēmumu par o organizāciju darbības izbeiganu. Mēs bijām spiesti griezties Augstākajā padomē ar prieklikumu, lai o jautājumu izskatītu steidzamības kārtībā tajā sakarībā, ka patlaban risinās daudzi īpauma jautājumi, proti, gan par Preses namu, gan arī citi īpauma jautājumi. Tāpēc juridiski atrisināt o jautājumu līdz galam mums ir nepiecieams burtiski odien.

Vēl ir otra jautājuma puse, proti, attiecībā uz tiem darbiniekiem, algotajiem darbiniekiem, kuri strādājui ajās organizācijās. Ir runa par kompensāciju, tas ir, algu izmaksu viņiem atbilstoi Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc mēs grie˛amies pie jums ar ierosinājumu, ka jāpieņem lēmums par Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības, Latvijas PSR Darbaļau˛u internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas antikonstitucionālās darbības izbeiganu, pārņemot o organizāciju mantu bez atlīdzības valsts īpaumā. Mēs vienīgi ierosinām ā lēmuma 2.punkta treajā rindiņā izņemt vārdus "saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju". Tad 2.pants skanētu ādi: "Izskaidrot Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības, Latvijas PSR Darbaļau˛u internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, Kara un darba veterānu organizācijas bijuajiem biedriem, ka viņiem ir tiesības apvienoties partijās un citās sabiedriskajās organizācijās, kuru mērķi un praktiskā darbība nav vērsti uz pastāvoās valsts iekārtas grozīanu vai gāanu, vai citādi nav pretrunā ar Konstitūciju un Latvijas Republikas likumiem." Tāds ir mūsu prieklikums.

Man būtu ierosinājums noklausīties Juridiskās pārvaldes prieknieka Dātava kunga informāciju par tiem materiāliem, kuri attiecībā uz īm organizācijām ienākui no Tieslietu ministrijas un Prokuratūras. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Dātava kungs! Vai arī kāds no Prokuratūras...

A.Dātavs, Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes vadītājs: Cienījamie deputāti! Ir saņemti divi atzinumi. Viens ir no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas. Augstākajā padomē tas ir saņemts ā gada 30.augustā. Tieslietu ministrs Skudras kungs tajā raksta, ka minētās organizācijas, kuras tikko nosauca kapara kungs, aktīvi atbalstīja militārā valsts apvērsuma izdarīanu, piedalījās Latvijas kompartijas Centrālās komitejas biroja darbībā 19.augustā un parakstīja aicinājumu par to, ka Latvijas iedzīvotājiem jāpakļaujas Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas lēmumiem un rīkojumiem. Arī atseviķas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Interfronte, savā aicinājumā laikrakstā "Jedinstvo" Nr.24, 1991.gada 21.-27.augustā izteica atbalstu PSRS Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejai.

ajā pretvalstiskajā darbībā iesaistījās ne tikai o organizāciju centrālie orgāni, bet arī rajonu un pilsētu organizācijas, par ko ir attiecīgi materiāli Tieslietu ministrijā. ajā sakarā tieslietu ministrs izsaka ādu prieklikumu Augstākajai padomei: apstākļos, kad Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas PSR Darbaļau˛u internacionālā fronte, Darba kolektīvu apvienotā padome, Kara un darba veterānu organizācija, Latvijas ĻKJS izvirzījuas mērķi likvidēt Latvijas Republikā nodibināto konstitucionālo kārtību un o mērķi sistemātiski cenas sasniegt ar nelikumīgām un vardarbīgām metodēm, to darbība ir aizliedzama kā antikonstitucionāla.

Līdzīga rakstura atzinums, kur Latvijas Republikas Augstākajā padomē saņemts, ir iesniegts arī no Latvijas Republikas Prokuratūras. ajā atzinumā republikas ģenerālprokurora vietnieks Ancāna kungs raksta, ka LKP CK ir kļuvusi par centrālo organizāciju, kura koordinēja o apvērsuma īstenoanas darbu Latvijas Republikā. Ir minēti konkrēti datumi un stundas, kad Rubika kungs kopā ar saviem padotajiem, kopā ar Interfrontes pārstāvjiem un Darba kolektīvu apvienotās padomes pārstāvjiem piedalījās attiecīgās sanāksmēs pie Baltijas kara apgabala pavēlnieka Kuzmina, apsprie˛ot jautājumus par apvērsuma izdarīanu. Tālāk ir arī atsauce uz jau minēto 19.augusta biroja sēdi, kurā piedalījās ne tikai biroja locekļi, bet arī Interfrontes vadītāji, Darba kolektīvu apvienotās padomes vadītāji, Kara un darba veterānu republikāniskās padomes prieksēdētājs un citi o sabiedrisko organizāciju atbildīgie darbinieki. Tika veikts konkrēts organizatoriskais darbs Ārkārtējā stāvokļa komitejas darbības atbalstīanai, tajā skaitā arī skrejlapas, kuru parakstīja īs minētās seas organizācijas, sagatavoana un izplatīana. Ģenerālprokurors min, ka raidstacijas "Sodru˛estvo" darbību ajā laikā ir finansējusi Darba kolektīvu apvienotā padome.

Pamatojoties uz minētajiem dokumentiem, kurus iesniedza Tieslietu ministrija un Latvijas Republikas Prokuratūra, arī ir sagatavots is Augstākās padomes lēmuma projekts, kas jums iesniegts izskatīanai.

Prieksēdētājs: Vai kolēģiem ir kādi jautājumi? Lūdzu, deputāts Bērzs. Es gan nezinu, kas tad īsti atbildēs: kapara kungs, Dātava kungs vai arī prokurors? Acīmredzot skatoties, kāds būs jautājums.

A.Bērzs: Man ir jautājums, uz kuru varbūt vislabāk varētu atbildēt Dātava kungs kā jurists. Vai tas ir iespējams, ka organizācija ir noziedzīga, ja tajā neviens pārstāvis nav noziedzīgi rīkojies, nav saukts pie atbildības par noziedzīgu darbību?

A.Dātavs: Ar o lēmumu īs organizācijas netiek atzītas par noziedzīgām, bet par tādām, kas darbojas pretrunā ar spēkā esoo Konstitūciju.

Prieksēdētājs: Paldies. Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Tādā gadījumā es vēlreiz paceļu savu jautājumu. Jūs minējāt īs organizācijas, vai ne? Mūsu zālē sē˛ o organizāciju vadītāji. Ja ir konstatēta o organizāciju prettiesiskā darbība, tad prettiesiski rīkojuies arī o organizāciju vadītāji. Kad jūs taisāties mums parādīt os materiālus par minēto organizāciju vadītājiem un arī par viņu mandātu likteņa izlemanu? Tas pats attiecas arī uz nākamo dokumentu.

A.Dātavs: Jā, cik man zināms, tad...

J.Bojārs: Jo nevar tā būt, ka vienu mēs izlemjam un otru neizlemjam. Tas cilvēks vienā padomē, teiksim, ir noziedzies pret Latvijas Konstitūciju, bet eit, Augstākajā padomē, viņ nav noziedzies pret Latvijas Konstitūciju. Kā tad tā?

A.Dātavs: Pēc manā rīcībā esoās informācijas, vairums o organizāciju vadītāju ir pratināti Latvijas Republikas Prokuratūrā. Es domāju, kad tiks savākti pietiekami pierādījumi, tad arī pienāks laiks un ģenerālprokurors sniegs o informāciju Augstākajai padomei.

Prieksēdētājs: Paldies. Mums laikam ir jābalso par ā lēmuma pieņemanu. Jūs gribat izteikties, Aleksejeva kungs? Lūdzu, Aleksejeva kungs, nākamais- Preinberga kungs.

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputātu kungi! Es, protams, odien noklausījos kapara kunga ziņojumu. Nu, jāsaka, neko pārsteidzou es nesaklausīju, jo ie cilvēki ir sistēmas audzināti, un viņiem vainas pierādīana pavisam nav vajadzīga. Acīm redzams, ka Viinska principi viņiem ir asinīs. Tāpēc nekā pārsteidzoa ajā runā eit nav. Bet pārsteidz tas, kaut gan arī tam nevajadzētu pārsteigt, ka deputātu vairākums tādas uzstāanās pieņem ja ne ar apmierinājumu, tad tomēr bez protesta.

Man jāsaka, ka is dokuments nav nekas cits kā izrēķināanās ar tām organizācijām, kuras nepatīk, ar tām organizācijām, pret kurām nav argumentu. Es varu apgalvot, ka nekad, nevienā masu informācijas līdzeklī man nav gadījies lasīt vai dzirdēt, ka kaut viena no īm organizācijām būtu aicinājusi uz vardarbīgu pastāvoās iekārtas gāanu. (Zālē troksnis.)

Protams, es varētu gan nosaukt piemēru, un ne vienu vien, kad viena vai otra cilvēka izteikumi tikui izkropļoti. Kaut vai tas, ka lēmuma projekts mums tika izsniegts pēc kapara kunga uzstāanās, jau runā pats par sevi. Tāpēc eit kaut ko pierādīt es uzskatu par neiespējamu. Es vienkāri domāju, ka mūsu sēdēm tomēr vajadzētu notikt kaut kādos pieklājības rāmjos. Paldies./

Prieksēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Cienījamo prieksēdētāj, cienījamie deputāti! Es visnotaļ atbalstu o lēmuma projektu. Man nav tādu ķietamu daiļrunības dāvanu kā iepriekējam runātājam, bet es gribētu pateikt tikai vienu: preambulā minēta Vislatvijas sabiedrības glābanas komiteja. Tātad tā būtībā ir o organizāciju koalīcija. Es uzskatu: ja mēs rakstām o frāzi preambulā, tai ir jāatspoguļojas arī lēmuma 1.punktā. Tāpēc man ir prieklikums 1.punktu papildināt, treajā rindā aiz vārdiem "veterānu organizācija" iekļaujot frāzi: "kā arī o organizāciju koalīciju Vislatvijas sabiedrības glābanas komitejas". Ja to neierakstām, mēs atstājam spraugu, lai atkal zem visādiem saukļiem, visādiem karogiem piedzīvotu to, ko piedzīvojām gan 20.janvārī, gan pēc tam. Paldies.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, iedodiet kapara kungam. Vairs neviens nevēlas izteikties? kapara kungs, varbūt jūs tad komentējiet. Da˛i prieklikumi ir iesniegti. Es domāju, ka redakcionāli tas ir pieņemams.

J.kapars: Es pieņemtu, ja nu vienīgi Dātava kungam varbūt būtu kādi iebildumi, bet es pieņemtu o Preinberga kunga prieklikumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 102. Deputāts Dīmanis par balsoanas motīviem.

S.Dīmanis: Bez aubām, ī juridiskā puse ir samērā sare˛ģīta. Tā kā mēs tikko saņēmām materiālu un eit konsultējāmies, es varu kļūdīties, taču, pēc manām domām, cik es zinu jurisprudenci, tad principā nevar būt noziedzīgas organizācijas, tas varbūt ir tāds publicistisks pagrieziens ļoti nopietnā dokumentā. Bez aubām, balstoties uz starptautisko tiesību pamata, varētu būt kaut kas līdzīgs Nirnbergas procesam. Taču, ja mēs balstāmies uz iekējo jurisdikciju, tad praktiski organizācija nevar būt pasludināta par noziedzīgu, jo ir katras atseviķas personas vaina un tikai. Pēc manām domām, eit juridiskajai pusei ir jābūt daudz, daudz solīdākai. Tāpēc es domāju: iekams visa ī juridiskā puse nav apskatīta, pagaidām vēl frakcijas nostāja ir tāda, ka no balsoanas vajadzētu atturēties.

Vēl ir kāda ļoti interesanta jautājuma puse. Ja mēs tomēr uzmanīgi apskatāmies, ko nozīmē pārejas periods, un jūs ļoti labi saprotat, cik pretrunīgs bija pārejas periods, un jūs ļoti labi zināt, ka liela Augstākās padomes deputātu daļa aizstāvēja savu vēlētāju uzskatu, ka ir jāsaglabā savienība. Un to, ka dzīve o jautājumu ir atrisinājusi citādi, vēl nevar uzskatīt par vainu tiem ļoti daudzajiem cilvēkiem, kurus tagad noņem no darba, pret kuriem tagad ir uzsāktas "raganu medības". Tāpēc domāju, ka mēs varam kļūdīties un starptautiskā sabiedrība o dokumentu uzņems ļoti negatīvi.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai vēl par balsoanas motīviem? Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Informācijai: no frakcijas "Līdztiesība" agrākā sastāva ir palikui 33 deputāti. Es lūgtu pirms balsoanas vēlreiz reģistrēties.

Prieksēdētājs: To mēs izdarīsim. Vai Endziņa kungam ir kaut kas ko komentēt no likumdoanas viedokļa?

A.Endziņ: Man nav ko komentēt, es atbalstu o lēmuma projektu.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies. Rezultāts: 117. Lūdzu, balsojam par lēmumu "Par da˛u sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju (mēs zinām, kuru) darbības izbeiganu". Rezultāts: 90- par, 2- pret, 7- atturas. Lēmums ir pieņemts.

kapara kungs, cik es sapratu, mums ir jāgaida, pēc pārtraukuma, kad likuma teksts būs pavairots, paskatīsimies, kur ir nākamais jautājums. Mēs 13 minūtēs varētu izskatīt likumprojektu "Par valsts ieņēmumiem no me˛a resursu realizācijas" treajā lasījumā. Man liekas, tas bija īss. Deputāti, lūdzu, neizklīstiet, jo pēc pārtraukuma mums būs jābalso par galīgo likuma pieņemanu.

K.ļakota: Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Jūsu uzmanībai pareiz ir dokumenti par labojumiem- Nr.144, Nr.148 un dokuments Nr.156. Tie labojumi, kuri bija iesniegti rakstiskā veidā... Dokuments Nr.156 ir lēmums par spēkā stāanos. Iesniegtie labojumi ir 148.dokumentā. Komisija tos izskatīja un ir pieņēmusi. Tā ka es nezinu, vai ir vajadzīgs balsot.

Ir viens labojums, kuru odien iesniedza deputāts Kide. Proti, 4.panta otrajā apakpunktā aiz vārdiem "me˛a resursu takses" ielikt piebildi "un to atlaides". Lai gan īsti tas tā pieņemts nav, principā, cik es runāju ar kolēģiem, nevienam iebildumu pret tādu piebildi nebūtu. Taču tā jau ir izteikta iepriek. Varbūt skaidrības labad varētu papildināt. Citu nekādu prieklikumu un papildinājumu nebija.

Prieksēdētājs: Budovska kungs, nē?

K.ļakota: Komisijas viedoklis ir, ka likumprojektu varētu pieņemt treajā lasījumā.

Prieksēdētājs: Reģistrēties laikam patlaban nevajag. Lūdzu, balsojam par likuma "Par valsts ieņēmumiem no me˛a resursu realizācijas pieņemanu. Rezultāts. 96- par, 2- pret un atturas- 3. Likums ir pieņemts. ļakotas kungs, kā es saprotu, mums vēl ir palicis lēmums. Lūdzu, balsojam par lēmumu.

K.ļakota: Es tikai varu piebilst, ka 1.oktobrī stājas spēkā saimnieciskais gads me˛saimniecībā. Citu iebil˛u nav.

Prieksēdētājs: Lūdzu, balsojam par dokumentu Nr.156, par lēmumu "Par likuma "Par valsts ieņēmumiem no me˛a resursu realizācijas" spēkā stāanās kārtību". Rezultāts: 97- par. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Latvijas valsts uzņēmumu un bijuo vissavienības pakļautības uzņēmumu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju"- 142.dokuments. Iesniedz Rūpniecības komisija.

Lūdzu, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi! Pagaidām lielākā daļa uzņēmumu Latvijā, izņemot vienīgi Aizsardzības ministrijai, tas ir, PSRS Aizsardzības ministrijai padotie uzņēmumi, ir pārņemti Latvijas Republikas īpaumā. Latvijas Republikai nevar būt vienaldzīgi, kas pārvalda os uzņēmumus. Mēs labi zinām, ka uzņēmumu pārvaldes darbinieki bija tā sauktā nomenklatūra. Ar tās iecelanu un pārvietoanu nodarbojās nupat kā darbību izbeigusī Latvijas Komunistiskā partija. Tā, piemēram, mēs ļoti labi zinām, kādi uzdevumi uzņēmumos līdz pat nesenam laikam bija kadru daļas vadītājiem, direktora vietniekiem kadru un ra˛oanas jautājumos. Arī tādi Latvijas uzņēmumos bija un vēl ir. Diem˛ēl valdības darbs ajā ziņā līdz im nebija pietiekams, pietiekami daudz ir arī īs nomenklatūras. Tādēļ ir radies lēmuma projekts, dokuments Nr.142, kas Ministru padomei un ministrijām dotu papildu tiesības atestēt tos pārvaldes darbiniekus, no kuriem galvenokārt ir atkarīgs uzņēmuma darbs. Vadoties pēc viņu darba ā gada laikā, tiek izlemts, vai viņi var ieņemt savu amatu, vai arī viņiem is amats ir jāatbrīvo. Bez tam minētais lēmums Ministru padomei un ministrijām dod iespēju, ja tas ir nepiecieams, pilnīgi reorganizēt uzņēmumu vadības struktūras.

Teiktais attiecas arī uz tiem Latvijas Republikas uzņēmumiem, kuri jau līdz im bija Latvijas Republikas īpaums, jo tajos ir tādas paas problēmas. Mēs nevaram tā vienkāri ļaut turpināt pārvaldīt uzņēmumus cilvēkiem, kuri ir darbojuies pret Latvijas Republikas interesēm. o lēmumu, es domāju, ilgi ir gaidījui arī mūsu vēlētāji. Vēlētāji bie˛i vien ir uzdevui jautājumu, kad tas tiks galā ar uzņēmumu vadītājiem, kuri absolūti ignorē Latvijas Republikas intereses un darbojas pret tām. Tas man būtu pavisam īss ievads.

Es atvainojos, tika iesniegts rūpniecības ministra vietas izpildītāja prieklikums par lēmuma 1.punktu. is prieklikums patlaban tiek izdalīts, jūs to varēsiet izlasīt. Tātad ne vienmēr paredzēt atestāciju, ne visos gadījumos, ne visiem uzņēmumiem, bet tikai nepiecieamības gadījumos. To izlemj pati ministrija. Jums būs jāizlemj, vai tas ir pareizāk. Varbūt pareizāks ir Rūpniecības komisijas izstrādātais variants? Ar to es arī beidzu. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Kolēģi referent! Es gribētu pievērst uzmanību 2.punktam, kur ierakstīts tāds teiciens: "nepiecieamības gadījumos". Vai jūs nevarētu paskaidrot, pēc kāda kritērija var noteikt nepiecieamību reorganizēt valsts uzņēmumu pārvaldes aparātu, un vai is kritērijs nenozīmēs visu vadītāju maiņu, kas uzskaitīti 1.punktā?/

I.Ēlerts: Tātad kritērijs būs uzņēmumu pārvaldes aparāta darbs ā gada laikā. Kritērijs tātad būs, vai uzņēmumu pārvalde turpmāk var pārvaldīt Latvijas Republikai piederoo uzņēmumu. Un, ja tiks konstatēts, ka nevar, tad ir ļoti iespējams arī gadījums, tas būs ļoti reti, kad tiek nomainīta visa pārvalde. Tā ka tas ir iespējams tikai nepiecieamības gadījumos, tad to izlems ministrija.

V.Kostins: */Es atvainojos, bet lūdzu papildināt. Kas pateiks un kas secinās, ka viņ var vai nevar vadīt? Tiks vērtēti augusta notikumi vai uzņēmuma nespēja eksistēt, ja tas nedod nekādu peļņu? Kas konkrēti pieņems lēmumu?/

I.Ēlerts: Tiks vērtēti ne tikai augusta, bet arī janvāra notikumi. Acīmredzot varētu tikt vērtēta darbība visā laika periodā pēc 4.maija. Bez tam, teiksim, jautājums par uzņēmuma darba lietderību nav tik vienkārs, arī uzņēmumu, kuri strādā ar zaudējumiem. Tie tomēr ra˛o tādu produkciju, kas ir vajadzīga gan Latvijā, gan arī valstīs, ar kurām mēs tirgojamies. Tā problēma nav tik vienkāra. Tas ne vienmēr būs kritērijs uzņēmuma darba izbeiganai.

Prieksēdētājs: Deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Man ir tādas lielas aubas par āda dokumenta nepiecieamību. No vienas puses, ir pieņemts lēmums par visa īpauma pārņemanu. Tālāk- Ministru padomei ir uzdots nodroināt ra˛oanas efektivitāti. Lai tad Ministru padome, vadoties pēc iem kritērijiem, lemj, kur direktors ir vajadzīgs un kur nav vajadzīgs. Vai jums neliekas, ka, pieņemot ādu lēmumu, mēs pārlieku politizēsim o procesu? Tas ir praktiski tāds slēpts politisks spiediens uz valdību. Man tā ķiet.

I.Ēlerts: Dīmaņa kungs, jums ir liela taisnība tajā ziņā, ka patieām Ministru padome un ministrija skatīsies, kur direktors var turpināt darbu un kur nevar turpināt. Bet bie˛i vien ir gadījumi, ka, teiksim, direktors var turpināt darbu, tomēr pēc Latvijas Republikas ieskatiem kadru daļas vadītājs ajā uzņēmumā darbu turpināt nevar. Likums par valsts uzņēmumu ļauj ministrijai un Ministru padomei nomainīt tikai direktoru. Ne vienmēr tas ir lietderīgi.

Prieksēdētājs: Deputāte Marjaa, pēc tam- deputāts Krūmiņ.

R.Marjaa: Kolēģi Ēlert! Man arī rodas lielas aubas, lasot o dokumentu, vai visu o pasākumu rezultātā netiks pārkāpti Latvijā spēkā esoās mūsu darba likumdoanas principi, ka netiks izjaukta profesionalitātes bilance, kas odien tomēr republikā mums pastāv. Tas var ļoti ļauni iespaidot mūsu ekonomiku. Paldies. Ja jūs sapratāt mana jautājuma būtību, varbūt jūs varētu atbildēt?

I.Ēlerts: Jā, es sapratu jūsu jautājuma būtību. Tādēļ tiek veikta atestācija. Laikam klātesoo vidū o procedūru daudzi ir izbaudījui, protams, tas ir ne visai patīkami. Es arī tam piekrītu, bet neredzu citu iespēju, jo es jau teicu- mēs nevaram uzticēt Latvijas Republikas īpaumu cilvēkiem, kuri ar to ir rīkojuies pret Latvijas Republikas interesēm.

R.Marjaa: Es sapratu, ka tad katrā konkrētajā gadījumā būs jākonstatē fakti, ka īs personas ir rīkojuās pret Latvijas interesēm?

I.Ēlerts: Protams, tas ir atestācijas komisiju uzdevums. Un sakarā ar to, ka līdz im par atestāciju bija PSRS normatīvie akti, 4.punktā Ministru padomei ir uzdots sagatavot o nolikumu. Tad varbūt ajā dokumentā...

R.Marjaa: Varbūt ajā dokumentā kaut kā vajadzētu minēt, ka atestējot vispirms ir jāņem vērā tas, vai īs personas līdz im ir rīkojuās pret Latvijas Republikas interesēm. Citādi mums var iznākt preventīva rīcība.

I.Ēlerts: Es domāju, ka tas ir atestācijas nolikuma jautājums. Tas nav ā lēmuma jautājums.

R.Marjaa: Bet tad tas nolikums mūsu rokās vairs nenonāks. Mēs pieņemam o lēmumu, un is lēmums ir orientieris nolikuma izstrādāanai. Mēs nevarēsim vairs mainīt Ministru padomes nolikumu. Varbūt vajadzētu minēt o faktu.

I.Ēlerts: Ja Marjaas kundze iesniedz konkrētu redakciju un deputāti to apsprie˛ un pieņem...

Prieksēdētājs: Deputāts Krūmiņ. Pārējie deputāti jautās pēc pārtraukuma.

Ģ.Krūmiņ: Es negribētu tik daudz uzstādīt jautājumu, bet kā Rūpniecības komisijas vadītājs palīdzēt manam kolēģim Ēlertam atbildēt uz da˛iem eit skartiem jautājumiem. Redziet, nav nekādas vajadzības o dokumentu uzskatīt par tādu politisku dokumentu. Mēs nezin kāpēc negribam atcerēties un redzēt visus tos notikumus, par kuriem mēs visu laiku bijām sautui, proti, par rūpniecības uzņēmumu nelikumīgu privatizāciju, par uzņēmumu mantas izvazāanu, par nelikumīgu kooperatīvu dibināanu pie uzņēmumiem. Par iesaistīanos, pretēji Latvijas Republikas likumiem, da˛ādās vissavienības akciju sabiedrībās un korporācijās. Tas viss bija vērsts uz Latvijas Republikas īpauma izvazāanu. Atestējot o uzņēmumu vadītājus, visi ie fakti tiks ņemti vērā, kā arī viņu saimnieciskā darbība, kas vērsta uz o uzņēmuma ekonomiskās bāzes vājināanu. ādi darbinieki netiks apstiprināti direktora amatā. Tas būs jautājums, kuru atestācijas gaitā noteikti ņems vērā.

Kas attiecas uz materiāliem, tad materiālu ir ārkārtīgi daudz. Cilvēki raksta Rūpniecības komisijai. Mums ir tādas mapes ar da˛ādiem nelikumīgu darījumu aprakstiem un da˛ādām represijām pret uzņēmumu strādniekiem, arodbiedrību aktīvistiem. Tautas frontes aktīvistiem, par diskriminācijas gadījumiem attiecībā uz strādniekiem. Visi ie jautājumi tiks komisijā ņemti vērā.

Prieksēdētājs: Paldies, Krūmiņa kungs! Ēlerta kungs, jums te laikam nevajadzēja atbildēt. Jurim Dobelim ir neliels paziņojums. Pēc tam sāksies pārtraukums, kas ilgs līdz pulksten 17.00.

J.Dobelis: Cienījamā Tautas frontes frakcija, es lūgtu jūs odien aktīvi piedalīties līdz galam, jo mums ir jāpalīdz tiem rajoniem, kuros ir ļoti smags stāvoklis vietējās padomēs.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Prieksēdētājs: Lūdzu, turpināsim uzdot jautājumus. Lūdzu, deputāts Buka, pēc tam- deputāts Bērzs.

S.Buka: */Mans pirmais jautājums nav referentam, bet sēdes prieksēdētājam. Darba kārtībā, kura atbalstīta Prezidija sēdē, runa ir par bijuo vissavienības pakļautības valsts iestā˛u, uzņēmumu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju. Es speciāli salīdzināju tekstus latvieu un krievu valodā, bet tie, atvainojiet, nesakrīt ar formulējumu, kas mums odien tiek piedāvāts. eit ir runa par Latvijas valsts uzņēmumu un bijuo vissavienības pakļautības uzņēmumu pārvaldes aparātu reorganizāciju, tas ir, faktiski reorganizācija aptvers visus. Vai o jautājumu Prezidijs ir izskatījis, un vai ir iesniedzis likumprojektu izskatīanai odienas sēdē ādā formulējumā?/

Prieksēdētājs: 142.dokuments- paskatieties gan eit, gan tur. Tātad vienkāri tur ir kļūda nosaukumā.

S.Buka: */Un tagad jautājums referentam. Pirmām kārtām, kā es saprotu, ī būs nevis profesionāla, bet politiska atestācija. Tiesa, to veikt būs ļoti sare˛ģīti, jo ministrijās, resoros un sabiedriskās organizācijās politisko partiju darbība ir aizliegta. Līdzās tam pārejas periodā uzņēmumi bija nenormālā juridiskā situācijā. Tie bija spiesti reizēm rīkoties pēc Latvijas Republikas likumiem, reizēm izmantot Padomju Savienības likumus. Un daudzos gadījumos tā nebija uzņēmumu vaina, bet nelaime. Būs ļoti grūti to nodalīt. Jo, piemēram, kā kadru daļas prieknieks var ietekmēt visas organizācijas darbību, jo viņ risināja tīri dokumentālas problēmas? Taču tas te ir iekļauts. Otrkārt, vai is lēmums attieksies arī uz pavaldību uzņēmumiem? Vai zem ī būs arī valsts uzņēmumi? Rīgai taču ir pamatfondi pusmiljarda rubļu vērtībā, tajā skaitā arī vesela rinda bijuo valsts iestā˛u un organizāciju. Tas ir pirmais jautājums: vai tas attiecas arī uz pavaldības uzņēmumiem, un kas o atestāciju izdarīs?/

I.Ēlerts: Tātad is lēmums uz pavaldības uzņēmumiem neattiecas. Tā ir katras pavaldības daļa. Tās var lemt, vai ir jāveic āda atestācija, vai arī var to nedarīt. Tas ir pēc pavaldības ieskatiem.

S.Buka: */Paldies. Tad vēl otrais jautājums. eit, kā es saprotu, runa ir par nomas uzņēmumiem, kas radīti uz republikānisko un Savienības uzņēmumu bāzes. Bet jūs taču zināt, ka vadību nomas uzņēmumiem ievēlē pats kolektīvs, tāpēc administratīvā kārtā to atbrīvot būs visai grūti. Bet tos darbiniekus, kā, piemēram, grāmatve˛us un visus pārējos, kolektīvs algo. ie algotie darbinieki faktiski atestācijai nav pakļauti. Es nemaz nerunāju par to, ka nomas uzņēmumos visbie˛āk jau ir parādījies pau nomas kolektīvu īpaums, kas da˛viet jau sasniedz ievērojamus apmērus. Kā tur is process īstenosies?/

I.Ēlerts: Cienījamais Bukas kungs, jūs acīmredzot vadāties pēc PSRS likuma par nomas uzņēmumiem un pēc PSRS likuma par valsts uzņēmumiem. Latvijas Republikā is likums nav spēkā, un Latvijas Republikas likumā "Par valsts uzņēmumu" ir noteikts, ka, kamēr kolektīvs jeb nomnieks nav izpircis pilnībā uzņēmumu, is uzņēmums ir valsts īpaums. Un tātad uz to attiecas visas likumā "Par valsts uzņēmumu" noteiktās normas.

S.Buka: */Bet vairāki nomas uzņēmumi ir raduies līdz o Latvijas Republikas normatīvo dokumentu pieņemanai, tajā skaitā arī Latvijai pakļautajos uzņēmumos. Tiem mēs ar saviem likumdoanas aktiem devām tiesības līdz 1.oktobrim pārreģistrēties, bet odien, jau līdz 1.oktobrim, atbilstoi 2.punktam mēs nepiecieamības gadījumā sākam atlaist cilvēkus, kuriem tur ir īpaums. eit taču notiek īpauma formu sajaukana./

I.Ēlerts: Cienījamais Bukas kungs, es saprotu, ka īpaumu jaucat tiei jūs. Jūs gribat sajaukt valsts īpaumu ar nomnieku īpaumu. Tātad, kamēr uzņēmums nav pilnībā izpirkts, tas pieder valstij. Tādas ir Latvijas Republikas likuma normas, tas arī ir lēmumā par likuma "Par valsts uzņēmumu" stāanos spēkā, proti, ka uz iem nomas uzņēmumiem, kamēr tie nav pilnībā izpirkti, attiecas likums "Par valsts uzņēmumu". Tātad īpauma formas jaucat tiei jūs. Tas ir tīrs valsts īpaums.

S.Buka: */Paldies, Ēlerta kungs, bet es domāju, ka tas sare˛ģīs turpmāko tirgus attiecību attīstību. āda politizācija.../

I.Ēlerts: Es piekrītu, ka āds likums Latvijas Republikā ir vajadzīgs, tur gan es piekrītu Bukas kungam.

Prieksēdētājs: Jautājumu vairs nav. Stroganova kungs, atvainojos.

F.Stroganovs: */Cienījamo kolēģi Ēlert! Kad mēs pieņēmām likumu par biedrībām, secinājām, ka ir divu veidu īpaumi. Ņemsim, piemēram, Latvijas Patērētāju biedrību savienību. Tajā taču ir daļa valsts īpauma un daļa sabiedriskā. Atbilstoi 1.punktam tādas biedrības patiesībā nokļūst ā lēmuma iedarbībā. Es pareizi saprotu vai ne?/

I.Ēlerts: Nē, Stroganova kungs! Uz uzņēmējsabiedrību is lēmums netiek attiecināts. Attiecībā uz jūsu konkrēti nosaukto organizāciju es nemāku pateikt, kāda tajā ir īpauma forma. Es to nezinu.

F.Stroganovs: */Tāpēc, ka viņiem ir jaukta īpauma forma: daļa valsts īpaums un daļa.../

I.Ēlerts: */...un daļa privātīpaums, ja?/

F.Stroganovs: */Ne privātīpaums, bet sabiedriskais, no pajām izveidots./

I.Ēlerts: Es varu tikai atkārtot, ka tādā gadījumā, ja tā ir uzņēmējsabiedrība, uz to neattiecas is lēmums, ja tas ir normas uzņēmums, tad diem˛ēl- attiecas.

F.Stroganovs: */Es domāju, ka ajā lēmumā īs nianses mums jāprecizē. Pagaidām tas uz iem jautājumiem nedod atbildes./

Prieksēdētājs: Debatēs pieteicies deputāts Dīmanis, nākamais- deputāts Buls.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka is dokuments vispār nav vajadzīgs, jo es domāju, ka direktoru korpusa nomaiņu var izdarīt pati valdība un viņai nav jāsaka priekā. is dokuments tikai ievazās mūsu ekonomiskajā sistēmā pārāk daudz politikas. Es gribu varbūt apgāzt da˛us aizspriedumus attiecībā uz direktoru korpusu. Es ļoti labi zinu o korpusu, pēdējā laikā esmu daudz ar direktoriem runājis. Tā nav vecā nomenklatūra.

Savienības pakļautības uzņēmumi pēdējā laikā bija vienkāri pamesti. Un neviens direktors, kas ir klasisks "nomenklaturčiks" nevarētu normāli darboties tajā ekonomiskajā sistēmā un tajās attiecībās, kuras pastāvēja visus os pēdējos trīs gadus. Pēc tam, kad tika pieņemts likums "Par valsts uzņēmumu", eit jau daudzmaz sāka parādīties ekonomika. Pēdējā laikā direktori interesējās galvenokārt par ekonomiku un praktiski neinteresējās par politiku. Bez aubām, viņi bija ļoti noba˛ījuies par savu nākotni un tāpēc ar vienu aci pieskatīja politiku, bet tas bija ļoti nedaudz.

Es kategoriski noraidu to, ka direktoru korpuss savā vairākumā vai pat atseviķa tā daļa bija pret Latvijas interesēm, pret Latviju. ajos uzņēmumos, to tagad valdība ļoti labi zina, tiek ra˛ota lielākā virsprodukta daļa, kas ir pamats bud˛eta ienākumiem.

Bez aubām, direktori bija ļoti ieinteresēti stāties visādos Savienības rakstura koncernos, asociācijās un tā tālāk. Taču tam ir zināms ekonomisks pamatojums, jo tā sauktās horizontālās saites, tātad tirgus attiecības, vēl nebija izveidojuās. Praktiski visas ministriju vertikāles tika grautas, un apstākļos, kad horizontālo saiu vēl nav, bet vecās vertikāles ir sagrautas, uzņēmēji vienkāri meklēja kaut kādu kompensāciju. Tas tieām reāli tā ir bijis, jo galvenais direktora uzdevums bija nodroināt sava uzņēmuma normālu darbību. Un es neredzu, vai ajā situācijā varēja atrast kaut kādu citu izeju.

Kas attiecas uz da˛ādu kooperatīvu izveidi, bez aubām, mēs varētu runāt par Latvijas īpauma izvazāanu. Taču, no otras puses, jebkuram, kas ir saistīts ar ra˛oanu, ir skaidrs, ka komplektācijas problēmas bija ļoti sasāpējuas visus os gadus. Jā, direktori neaizmirsa sevi, bet es nekādā gadījumā negribētu būt viņu vietā ajā sare˛ģītajā periodā. Praktiski neviens direktors nevarētu noturēties, ja ajos pēdējos divos gados kolektīvs būtu pret viņu. Un tas ir ļoti svarīgs kritērijs, starp citu.

Kas attiecas uz direktoru komunistisko pārliecību, nu nebija taču nekādas komunistiskās pārliecības direktoriem. (Zālē smiekli.) Jā, es tiei nogaidu o pauzi. Jūs nevarēsit tagad atrast nevienu piemēru, kad direktors būtu uzstājies kaut kādā ortodoksālā komunistiskā virzienā. Nu nav! Jūs varat tagad kaut ko izdomāt, bet pēdējo divu gadu laikā viņi praktiski bija aizgājui no visām partijas struktūrām. Jā, direktoriem var pārmest, ka viņi samērā aktīvi iekļāvās RHL darbībā. Taču vēl joprojām es uzskatu: ja mēs negribam izveido klasiski garlaicīgu Rūpniecības ministrijas struktūru, mums vajadzētu to dibināt, tiei balstoties uz tām idejām, kuras tika izteiktas RHL. Ka Potreki līdz pēdējam laikam bija palicis biroja sastāvā, tā ir, es uzskatu, mūsu ekonomikas nelaime, jo, vadoties pēc tā, mēs tagad sagrausim samērā ne sliktu ideju. Bez aubām, vadoties pēc viņu dokumentiem, lielākā direktoru korpusa daļa bija komunisti. Taču jāņem vērā tas, ka varbūt o direktoru esamība lielā mērā bija saistīta ar Savienības kā tādas pastāvēanu, jo viņu vadītā ra˛oana bija izteikti transnacionāla. Tas ir saprotams, jo tiei caur īm struktūrām varēja nodibināt tā sauktās starpdirektoru attiecības, kuras deva iespēju normāli darboties ra˛oanā.

Bez aubām, tagad varētu būt ļoti daudz da˛ādu absurdu situāciju. Mēs varam varbūt minēt da˛us piemērus par to, kas jau tagad reāli ir noticis. Lūk, direktors atnāk uz komisiju, uz atestācijas komisiju. Viņam tūlīt jautā: "Ko jūs darījāt augustā?" Viņ atbild, ka bijis atvaļinājumā. Viņam jautā: "Kad jūs aizgājāt no partijas?" Atbilde: "Tad un tad." Jautā: "Kāpēc tik vēlu? Ak, jūs vēl neesat aizgājui no partijas? Jā, bet Rubiks kaut kur teicis, ka tagad partija, ja tā nespēs darboties, aizies pagrīdē. Tas nozīmē, ka jūs esat pagrīdnieks." Apmēram tādas sarunas notiek.

Vai, teiksim, cits direktors, kur savā laikā, lai drusku pieklusinātu Tautas frontes popularitāti, bija apmēram tā izteicies: "Tagad uzņēmumam ir grūti, mēs nevaram uzturēt visus uzņēmuma darbiniekus. Tautas fronte bija pasludinājusi, ka tā ir gatava ciest, lai izveidotos neatkarīga Latvija, līdz ar to acīmredzot tiei tautfrontieiem vajadzētu pirmajiem dot iesniegumu un aiziet, jo tas varētu glābt uzņēmumu no finansiālā kraha." Lūk, arī tas tagad tiek pārmests un var kļūt par pamatu direktora atlaianai.

Es domāju, ka parlamenta attieksme pret direktoru ir viens no galvenajiem kritērijiem, kā parlamentu un arī Latviju tagad vērtēs tajās iedzīvotāju masās, kuras bija izteikuās par Savienību, bet tagad ir nostādītas reālā situācijā, meklē kaut kādu psiholoģisku atbalstu, mēģina tieām atgūt kaut kādu psiholoģisku līdzsvaru. Es domāju, ka is kritērijs būs viens no galvenajiem.

Un vēl kāds moments, pēdējais. Es domāju, ka tagad, kad vēl nav izveidojuās normālas tirgus attiecības, lielra˛oanas darbība mums ir ļoti vajadzīga. Un, kā es jau teicu, tā būs galvenais avots bud˛eta ieņēmumiem. Taču ī sistēma darbojas, balstoties uz personiskām direktoru attiecībām. Ja tagad ļoti daudzu direktoru vietā iecelsim jaunu nomenklatūru, bet tā būs tieām jauna nomenklatūra, kurai praktiski nav tādu reālu pazīanos un jau gadu gadiem izveidojuos attiecību ar ra˛oanas korespondentiem, mēs vienkāri apturēsim ra˛oanu. Bez aubām, es saprotu, ka varbūt daudzi uzskata, ka tiei tā arī ir jāizdara, lai apstājas, lai sagrūst. Es domāju, ka tas nav pareizi, jo ī ra˛oana pagaidām ir vienīgā reālā. Un, kamēr vēl neesam izveidojui nopietnas strukturālās izmaiņas, kas piesaistītu mūsu ra˛oanu Rietumu tirgiem, tik un tā būs jāra˛o Austrumiem. Es domāju, ka pagaidām ir jāsaglabā ī struktūra. Un es ļoti gribētu, lai īs problēmas risinātu tiei pragmatiski noskaņota valdība, nevis parlaments. Tāpēc es iesaku, ka varbūt tomēr vajadzētu pagaidīt ar ā dokumenta pieņemanu un vienkāri noņemt to no darba kārtības. Paldies.

Prieksēdētājs: Deputāts Buls, nākamais- deputāts Ozols.

A.Buls: Godātie deputāti un ministriju pārstāvji! Atgriezīsimies pie 24.augusta lēmuma, ar kuru noteikts, ka vissavienības pakļautības uzņēmumi ir pakļauti Latvijas Republikas jurisdikcijai kā Latvijas Republikas valsts īpaums. Pagaidām starpvalstu līgumos nav paredzēts citādi, tāpat izejas pozīcija, ka vissavienības uzņēmumi ir Latvijas valsts īpaums. o Latvijas valsts īpaumu pārstāv, ā īpauma funkcionēanu realizē valdība ar ministriju starpniecību vai tiei pati valdība. Tātad ajā sakarībā, ja reiz runājam par valsts uzņēmumu, tad valdībai un ministrijai nebūt nav nenozīmīgi, kas tad pārvalda o valsts uzņēmumu. Izejot no ā pieņēmuma, ka valsts uzņēmumu pārvaldīs cilvēks, kuram valsts uzticas, es neredzu nekādas negācijas tām divām normām, kuras paredz is lēmums.

Proti, norma par reorganizāciju. Nebūt nesaskatu o reorganizāciju kā kaut kādu dezorganizāciju, kaut kādu vecā pilnīgu jaukanu, nebūt ne. ī reorganizācija nav nekas jauns. Savā mū˛ā, sākot no 1963. un 1964.gada, esmu piedzīvojis vismaz trīs reorganizācijas. Sliktas vai labas- tās ir reorganizācijas, ir jauna kvalitāte. Ja runājām par īpaumu kā valsts īpaumu, tad runājām kā par abstraktu īpaumu. oreiz tas ir mūsu- Latvijas valsts- īpaums. Tāpēc ar o reorganizāciju tādā aspektā arī vajadzētu iet. Reorganizācija ir saistīta ne jau ar politiku, nebūt ne, bet gan ar ekonomisko politiku. Ko es ar to saprotu?

Paskatīsimies uz esoajām organizatoriskajām struktūrām: plānu daļa, darbaspēku daļa, sagādes daļa, realizācijas daļa. Ar ko nodarbojamies? Plānu daļai bija divi darbi- saņemt plānu, sadalīt pa struktūrvienībām, iztaisīt plāna projektu, iesniegt augstākstāvoajai struktūrai un taisīt atskaites. Kam ir vajadzīgs āds darbs, kad jādomā par mārketingu, sagādi- saņemt fondus, sadalīt fondus, dabūt piesaisti, realizēt. Nebūs vairs tā! Darbosies citi likumi. Lūk, tas, par ko Dīmaņa kungs jau izteicās, pareizi izteicās, ka jūk vertikālās saites. Tās ir sajukuas. Tik tieām, ajā laikā uzņēmumi mētājas kaut kur, nav vertikāles, pie kuras bijām pieradui, un nav arī horizontāles. Tad tāpēc pareiz tas reorganizācijas moments ir tiei mērķis, lai radītu os horizontālos, os tieos sakarus. Te darbojas, lūk, ie mārketinga likumi, ka ne jau no augas kaut kas nāk, bet paam jāgādā, paam vajag to visu radīt. Tā es saprotu o galveno momentu, ar ko saistīta lēmumā paredzētā uzņēmuma reorganizācija. Ne ar kādu politiku es to nesaistu. Protams, ar ekonomisko politiku Latvijas valsts interesēs, jo tas ir valsts uzņēmums. Taču tikai ar kolektīva interesēm, jo da˛kārt saka- direktors aizstāv kolektīva intereses. Jā, kolektīva, bet atbilstoi Latvijas valsts interesēm.

Otra lieta- par atestāciju. Atestācija arī nav nekas jauns. Mēs esam piedzīvojui vairākas atestācijas. Braucām uz Maskavu, jo ministrija atradās Maskavā. Tur ņēma priekā direktoru, ņēma priekā direktora vietniekus, kadru daļu, Ņēma priekā un atestēja. Bet ir arī tas jaunais moments, ka mums vajag redzēt os cilvēkus, ne jau tādēļ, lai atbrīvotu viņus, bet lai noprastu, cik viņi izprot o ekonomisko politiku, kā viņi virzīs o valsts uzņēmumu, dzirdēt no viņiem, cik viņi tam ir sagatavoti. Un, protams, arī no tāda viedokļa, kāds ir augusta dienu rezultāts. Padomāsim, kāpēc PSRS Ministru padomē gandrīz viss tika izformēts? Kāpēc Krievijas prezidents Jeļcina kungs nolasīja gandrīz pilnu sarakstu, nosaucot tos ministrus, kuri ir atbalstījui puču vai labākajā gadījumā klusējui? Pat no īm ministrijām, vienalga, kas viņ bija, vai koncerna vai korporācijas izveidotājs, vai vēl kaut kas. Būtībā tā ir pati ministrija, kura vēl saglabājusi o administratīvo struktūru. No iem augstākstāvoajiem, no iem vissavienības uzņēmumiem tas pats nāk arī uz leju. Cerības nebūtu seviķi lielas, ka ie vissavienības uzņēmumi nebūtu tādi, kuri tik tieām arī atbalstītu, jo prieknieks saka- atbalsta jauno kārtību. Tāpēc no ā viedokļa jāvērtē konkrētais gadījums augustā, augusta notikumi. Kā jau uzsvēru, tas nav galvenais. Galvenais, lūk, ir gan īs reorganizācijas, gan atestācijas, kuru rezultātā mēs spēsim ieiet jaunā struktūrā, jaunā ekonomikā un politikā, kas atbilstu Latvijas valsts interesēm, Latvijas valsts uzņēmumu interesēm, neskarot ne uzņēmējsabiedrības, ne arī ko citu, tikai Latvijas valsts uzņēmumus. ajā sakarībā es o lēmuma projektu atbalstu, protams, ar nelieliem izņēmumiem, kurus kā nepiecieamību iesniedza Millera kungs. Nebūs visiem nepiecieamības atestēt un reorganizēt. To izlems ministrija, tas ir ministrijas kompetencē. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Es esmu pieteicis deputātu Ozolu. Ir deputātu prieklikumi- pārtraukt debates. Vārds deputātam Ozolam, pēc tam balsosim.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Es gribētu nedaudz paplaināt piedāvātā lēmuma projekta darbību. Bula kungs lieliski pamatoja un pilnīgi argumentēti pamatoja ā lēmuma nepiecieamību attiecībā uz materiālo vērtību ra˛otājiem, proti, uz uzņēmumiem. Mums tādas paas problēmas ir arī sociālajā sfērā jeb tā sauktajā nera˛ojoajā sfērā. Arī tajā veidojas jaunas saimnieciskās attiecības, ir nepiecieama administratoru un vadītāju jauna kvalifikācija un profesionālā orientācija. Tāpēc man ir prieklikums o lēmumu attiecināt arī uz nera˛ojoo sfēru, konkrēti, ievieot papildinājumu, jau sākot ar lēmuma nosaukumu, proti, "Par Latvijas valsts uzņēmumu un bijuo vissavienības pakļautības uzņēmumu, iestā˛u un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju". Un attiecīgi arī 1. un 2.punktā papildināt- "ar iestā˛u un organizāciju uzskaiti". Tāda ir motivācija. Tas katrā gadījumā būtu zināms stimuls arī nera˛ojoās sfēras ministrijām. Protams, tas ir Ministru padomes uzdevums nepiecieamības gadījumā veikt o atestāciju. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 107. Lūdzu, balsojam par debau pārtraukanu. Rezultāts: 79.

Vārds uzziņai deputātam ļakotam.

K.ļakota: Godājamie kolēģi! Cik es zinu, pareiz notiek Ministru padomes līgumu slēgana ar uzņēmumu vadītājiem. Apmēram ar treo daļu uzņēmumu līgumi ir noslēgti. Vakar man iznāca iepazīties ar iem līgumiem. ajos līgumos ir redzētas tās lietas, par kurām mēs runājam ajā lēmumā. Baidos, vai neieiesim pretrunā ar iem līgumiem.

Prieksēdētājs: Paldies. Deputāt Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Deputāta ļakotas un deputāta Dīmaņa uzstāanās laikā es saklausīju tieas ba˛as par direktoru korpusu. is lēmums jau tāpēc arī ir radīts, lai, neaiztiekot direktoru, jo bie˛i vien patieām cits nevar vadīt o uzņēmumu, viņ varētu reorganizēt savus padotos. Bie˛i vien direktors tiei tādēļ pats to nespēj vai negrib izdarīt. Tā ka tas nerunā pretī tam procesam, kas notiek ministrijās, tas vienkāri papildina un ļauj arī pārskatīt da˛u ministriju līdz im pieņemtos lēmumus. Teiksim, Rūpniecības ministrija bie˛i vien ir apstiprinājusi direktorus. To ir nācies pārskatīt. Tātad uz laiku tiek dotas papildu pilnvaras tām pilnvarām, kuras ir noteicis likums "Par valsts uzņēmumu".

Tagad es gribētu īsi pateikt par iesniegtajiem prieklikumiem. Jums ir izdalīts materiāls ar rūpniecības ministra vietas izpildītāja Millera kunga prieklikumu. Jums ir jāizsver, vai 1.punktu pieņemt vienā vai otrā redakcijā. Bez tam jūs dzirdējāt Ozola kunga prieklikumu, ko nav nekāda pamata neatbalstīt, proti, ietvert arī iestādes un organizācijas gan virsrakstā, gan 1., 2. un 4.punktā. Turklāt Ministru padomes pārstāvis Aivars Krūmiņa kungs lūdz pagarināt nolikuma "Par atestāciju" izstrādāanas termiņu līdz 1.oktobrim. Nav pamata Ministru padomei dot pārāk īsu termiņu, zinot, ka viņa parasti to neizpilda. Tātad arī eit būtu jāpiekrīt. Un vēl- Marjaas kundze ieteica papildināt 1.punktu (vienā vai otrā variantā) ar palīgteikumu "ņemot vērā profesionālo atbilstību un faktisko darbību pēc 1990.gada 4.maija". Deputātiem tā kā būtu vispirms jāizlemj par 1.punkta vienu vai otru variantu. Tātad katrā gadījumā eit būtu jāievēro Ministru padomes un ministriju noslogotība, kuru Millera kunga variants, protams, samazina. Protams, te tātad paliek atestācija. Nekādā gadījumā tā nebūs pilnīga. Tas būtu jāizlemj. Vēl jāizlemj tas, vai sagatavot jaunu tekstu, vai ie pārējie nelielie grozījumi ir pieņemami tāpat, kā saka, "pēc dzirdes".

Prieksēdētājs: Jūs ar Millera kungu vienojāties?

I.Ēlerts: Nē, mēs par to neesam vienojuies. Tātad ir Rūpniecības komisijas variants un Millera kunga variants. Millera kungs nepiedalījās Rūpniecības komisijas sēdē, vienkāri nevarēja piedalīties. Pēc tam viņ iesniedza savu variantu. Tātad tas būtu jāizlemj deputātiem.

Prieksēdētājs: Rūpniecības komisija, vai eit ir kāds pārstāvis? Vai izķirties par Millera kunga variantu, vai par jūsu variantu, vai par kaut kādu... Par katru atseviķi, ja? Es vienkāri jautāju tāpēc, ka man uz galda ir tikai Millera kunga variants, bet nav Rūpniecības komisijas varianta. Es gribētu redzēt. Balsojam par visiem trim? Pareizi, ir divi varianti. Likās, ka vēl viens. Acīmredzot, pieņemot lēmumu, būtu jānobalso par vienu no iem variantiem.

Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Par balsoanas motīviem. Tātad, salīdzinot 1.punkta redakcijas, mēs redzam, ka Rūpniecības komisijas dotajā variantā ir stingri norobe˛ots atestējamo personu loks. No tā ir izslēgtas tādas kategorijas kā galvenais ekonomists, galvenais in˛enieris un citi ļoti nozīmīgi speciālisti. Millera kunga variants ajā ziņā dod plaākas iespējas. Taču es domāju, ka Millera kunga variants nav pieņemams tādēļ, ka, manā izpratnē, tur ir divi lieki vārdi, proti, "nepiecieamības gadījumā". Tāpēc mans prieklikums un aicinājums deputātiem ir pieņemt Millera kunga variantu bez vārdiem: "nepiecieamības gadījumā".

Prieksēdētājs: Millera kunga paa laikam nav? Ēlerta kungs, varbūt jūs izsakieties, vai tas ir pieņemams ajā variantā vai nav?

I.Ēlerts: Man jāatbild cienījamam Bērza kungam, ka tiei Millera kungs savā variantā uzstāj uz o "nepiecieamības gadījumā", jo pretējā gadījumā ministrijas tiks pārslogotas, ja tām uzņēmumu pārvaldes aparātā būs jāatestē visi. Tas nav reāli. Tātad ir iespējams vai nu viens variants, ko piedāvā Rūpniecības komisija, vai variants, ko piedāvā Millera kungs. Tātad- ne visus uzņēmumus, bet plaāku loku.

Prieksēdētājs: Jā, paldies. Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Es par balsoanas motīviem. Kā zināms, Ļeņins pirmajā vietā lika vadītāja politisko lojalitāti un tikai tad viņa profesionālās iespējas. Tas noveda pie tā, ka partiju pārplūdināja karjeristi. odien, pieņemot o lēmumu, mēs atkal atveram slū˛as, lai Latvijas Tautas fronti pārplūdinātu karjeristi. Tāpēc es domāju, ka vēsture atkārtojas. Taču tā atkārtojas ne tikai procesa sākuma stadijā vien. Es domāju, ka nobeiguma stadijā tā tāpat atkārtojas./

Prieksēdētājs: Aleksejeva kungs, lūdzu runāt tikai par tematu, jo partijas vēsturi diem˛ēl liela daļa no mums ir mācījusies. Tātad balsosim vispirms par Millera kunga variantu, tas ir, kuru piedāvā Rūpniecības ministrija. Pēc tam balsosim par to variantu, ko tekstā piedāvā Rūpniecības komisija. Lūdzu, reģistrēsimies. Jā, mēs jau reģistrējāmies.

Tātad balsojam par Millera kunga variantu, tas ir 161.dokuments. Rezultāts: 70- par. Balsojam par Rūpniecības komisijas variantu, tas ir 142.dokuments. Rezultāts: 49. Paliek Millera kunga iesniegtais Rūpniecības ministrijas variants.

Lūdzu, Ēlerta kungs, turpinām!

I.Ēlerts: Tātad, ņemot vērā Ozola kunga prieklikumu, virsraksts būtu āds: "Par Latvijas valsts uzņēmumu un bijuo vissavienības pakļautības uzņēmumu, iestā˛u un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju".

Prieksēdētājs: Jā, vadoties pēc lūguma, mēs tur mainām datumu.

I.Ēlerts: Tātad pirmajā variantā paliek spēkā Marjaas kundzes ierosinājums, ko atbalsta arī komisija, proti, ierakstām: "Ņemot vērā profesionālo atbilstību un praktisko darbību pēc 1990.gada 4.maija." Komisijai iebildumu nav.

Prieksēdētājs: Jā.

I.Ēlerts: Tātad par iestādēm un organizācijām es vairs neatkārtoju. 4.punktā tiek mainīts termiņ- 1.oktobris. Tas būtu viss.

Prieksēdētājs: Lūdzu, balsojam par lēmumu "Par Latvijas valsts un bijuo vissavienības pakļautības uzņēmumu, iestā˛u un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju".

Prieksēdētājs: Dīmaņa kungs, jūs nokavējāt.

S.Dīmanis: Par balsoanas motīviem, burtiski vienu sekundi.

Prieksēdētājs: Dīmaņa kungs, patlaban notiek balsoana. Rezultāts: 74- par, 7- pret un atturas- 14. Lēmums ir pieņemts.

Kamēr vēl dala dokumentus, mēs arī varētu pieņemt nelielu lēmumu par parlamentārās darba grupas izveidoanu sporta un fiziskās kultūras jautājumu risināanai. Tas tieām ir ļoti neliels, un mēs to ātri varam atrisināt.

Pavaldību dokumenti vēl nav izdalīti. Ir izdalīti. kapara kungs vai Lagzdiņa kungs, lūdzu.

J.Lagzdiņ: Godājamo prieksēdētāja vietniek! Godājamie kolēģi deputāti! Pavisam tiks iesniegti vairāk nekā 10 deputātu prieklikumi attiecībā uz grozījumiem un papildinājumiem pilsētas pavaldības un pagasta pavaldības likumos. Jums izsniegtajā dokumentā fiksēti tikai 10 prieklikumi, jo prieklikumi bija identiski, tādēļ tie ir fiksēti mazliet mazākā skaitā.

Pirmo prieklikumu, kas ir par pilsētu pavaldības likuma 39.pantu, iesniedza deputāts ļakota. Deputāts ierosināja svītrot no 39.panta redakcijas vārdus "Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumus". Komisija daļēji piekrita deputāta ierosinājumam. Tiks svītroti vārdi "Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumi". Tas nozīmē, ka pavaldību institūcijas un padomes prieksēdētāji var tikt atlaisti, ja tie nav izpildījui Latvijas Republikas likumus un Augstākās padomes lēmumus. Tāda ir prieklikuma un grozījuma jēga.

Prieksēdētājs: Paldies. Man teica, ka tiek iesniegti prieklikumi. Tie tagad vēl tiek pavairoti. Vai kādam kolēģim ir jautājumi par labojumiem? Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātam referentam āds jautājums. Mēs jau pirmajā lasījumā, apsprie˛ot projekta tekstu, diskusijas laikā it kā vienojāmies, ka 42. un 43.pantā tomēr vajag norādīt, kāda runa ir par 39.pantā paredzētajiem gadījumiem. Tāpēc es arī rakstiski neiesniedzu o prieklikumu. Taču tā eit nav. Tad iznāk, ka obrīd jebkuras pilsētas valdi vai revīzijas komisiju mēs varam atcelt tad, kad tas mums ienāk galvā, proti, bez jebkādiem prieknoteikumiem. Tāda ir konstrukcija. Mēs domājām kaut ko citu, bet tekstā ir ierakstīts pavisam atķirīgs variants. Tāpēc es atkārtoju savu prieklikumu- eit ir jāparedz 39.pantā noteiktie gadījumi.

J.Lagzdiņ: Kolēģi, jūsu jautājuma būtība ir saprotama. Likums ir konstruēts nepārprotami: 39.pantā ir noteikts, kādos gadījumos, proti, ja tiek pārkāpti Latvijas Republikas likumi un Augstākās padomes lēmumi. Tālāk ir noteikts, kāda ir mūsu darbība, ja atlai˛am pilsētu padomes. Nākamajos pantos norādīts, kāda atbilstoi ir mūsu rīcība, ja atlai˛am valdi un o galveno amatpersonu. Tātad arī citu likumu tiesiskā konstrukcija un uzbūve neprasa nepārtraukti atsaukties, tas loģiski izriet no likuma konstrukcijas.

Prieksēdētājs: ļakotas kungs.

K.ļakota: Runājot par 39.panta otro rindu, kur ir vārdi "nav izpildījui", bija prieklikums rakstīt "nav pildījui". Tomēr te ir diezgan būtiska starpība. Komisija varbūt to varētu ņemt vērā.

J.Lagzdiņ: Paldies. Tas var tikt ņemts vērā.

Prieksēdētājs: Mēs acīmredzot ejam pa pantiem un apsprie˛am. Te nebija jābalso.

J.Lagzdiņ: Ja nav pretenziju.

Prieksēdētājs: Es te neredzu pretenzijas. Tālāk.

J.Lagzdiņ: Tālāk ir otrais prieklikums, proti, deputāts Grūbe ierosināja 39.pantā pēc vārdiem "Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumi", tā kā mēs izsvītrojām "Ministru padomes lēmumi", tad pēc vārdiem "Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumi" papildināt ar vārdiem- "ja āda rīcība apdraud Latvijas valsts pastāvēanu vai teritoriālo integritāti". Jāsaka, ka deputāta Grūbes prieklikums ir ļoti būtisks. Ja tas tiktu pieņemts, tad Augstākā padome un Prokuratūra varētu risināt jautājumu par pavaldību institūciju atcelanu tikai tajā gadījumā, ja tās būtu pieļāvuas politiski nevēlamas darbības un pieņēmuas ādus politiski nevēlamus un nelikumīgus normatīvos aktus. Taču, manuprāt, reālā situācija obrīd republikā ir tāda, ka būtu nepiecieams disciplinēt pavaldības un tomēr paredzēt, ka varētu arī īpaos gadījumos, ja citādā veidā tiek pārkāpti Latvijas Republikas likumi. Tādēļ vienīgais, ko deputāts Grūbe pēc ā viņa konkrētā prieklikuma iesnieganas vēlreiz iesniedza rakstveidā, ir tas, ka pirms vārda "nav pildījui" jāieliek vārds "atkārtoti", proti, akcentēt o recidīva momentu, ja deputātiem nav iebildumu.

Prieksēdētājs: Jā, nav iebildumu. Lūdzu, tālāk.

J.Lagzdiņ: Godātie kolēģi! Tagad man būtu jāpievēras 9.labojumam, jo iesim pantu secībā. Tātad 9.labojumu ir iesniegusi deputātu grupa- Plotnieks, Geidāns, Apsītis, Bojārs un Gulbis. Tas ir jautājums, pēc kā iniciatīvas un pēc kā ierosinājuma Augstākā padome izskatīs jautājumu par o institūciju atlaianu? Kolēģi ierosina, ka tas varētu notikt pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas ierosinājuma. Motīvus mēs eit uzklausījām, proti, tas būtu demokrātiskāk, jo Augstākā tiesa ir koleģiāla institūcija. Pilnīgi pievienojoties, ka demokrātisma pakāpe eit būtu augstāka, es gribu tomēr vērst jūsu uzmanību uz praktiskām iespējām tiesu iestādēm uzraudzīt likumības ievēroanu. Ja mēs ādu pienākumu uzliksim tiesu iestādēm, tad tās paas nevarēs to veikt. Tām jebkurā situācijā būs jāgrie˛as pie prokuratūras iestādēm, vai arī prokuratūras iestādēm pēc savas iniciatīvas būs jāgrie˛as Augstākajā tiesā, un faktiski tiesa būs tikai kā caurskatīanas un balsoanas instance, jo ne tiesnei, ne piesēdētāji neierodas pavaldībās, nepārbauda dokumentus un nekontrolē to darbības likumību vai nelikumību. Taču likums par prokuratūras uzraudzību ģenerālprokuroram un rajonu un pilsētu prokuroriem tiei o pienākumu uzliek kā galveno. Tādēļ arī is prieklikums tika noraidīts.

Prieksēdētājs: Paldies. Varam iet tālāk.

J.Lagzdiņ: Tagad pievērsīsimies 7.prieklikumam. Deputāts Ēlerts ierosina 39.pantā un arī tālāk visā likumprojekta tekstā, kur ir runa par vēlēanām, par jaunām vēlēanām, rakstīt: "jaunas vispārējas vēlēanas". Tas ir tīri redakcionāls, precizējos prieklikums un ir pieņemts. Kas attiecas uz visu likuma redakciju, ādi precizējumi bija jāizdara vairākkārt.

Runājot par 3.papildinājumu, ko iesniedzis deputāts ļakota attiecībā uz likumprojekta 40.pantu, jāsaka, ka deputāts ļakota ierosina 40.panta 2.apakpunktu izteikt ādā redakcijā, ka "līdz jaunās valdes ievēlēanai tās pienākumus izpilda vecā valde". Deputāta ļakotas prieklikums pēc būtības ir pieņemts. Mēs izteicām un komisija akceptēja ādu 40.panta 2.apakpunkta redakciju, proti, ka Augstākā padome, izlemjot jautājumu par to, kas pēc pilsētas padomes atlaianas varētu realizēt pārvaldi attiecīgajā pavaldības teritorijā... Mēs eit ietvērām divus variantus. Tātad Augstākā padome, to izlemjot, var atstāt veco valdi, veco pilsētas valdi, ja uzskatīsim, ka tā varēs veikt īs pārvaldes funkcijas. Vai arī, ja uzskatīsim, ka tās darbība ir pārāk bīstama un ir pieļauts pārāk daudz likumpārkāpumu, tajā gadījumā varētu iecelt arī jaunu valdi. Tādējādi 40.panta otrās daļas redakcija skan ādi: "uzdot vecajai valdei". Tātad Augstākā padome var uzdot vecajai valdei. Vai arī: "pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija prieklikuma ieceltajai pilsētas pagaidu valdei līdz jaunas valdes ievēlēanai pildīt ā likuma 27.pantā un 31.pantā uzskaitītos pienākumus". Tātad eit ir varianti.

Prieksēdētājs: Nav citu prieklikumu? Lūdzu, turpiniet.

J.Lagzdiņ: Tātad par 4.prieklikumu. Deputāts ļakota ieteica papildināt 40.pantu ar 4.apakpunktu un noteikt, ka "uzdot vēlēanu komisijai organizēt atkārtotas pilsētas padomes vēlēanas". Komisija uzskatīja, ka is jautājums, kas un kādā kārtībā organizēs vēlēanas, nav jāregulē ajā īpaajā pantā. ī kārtība jau ir noteikta ar spēkā esoo Latvijas Republikas likumdoanu. Tādējādi mēs liekam priekā vispār neietvert 40.panta pirmajā daļā 4.apakpunktu, bet papildināt o pantu ar jaunas redakcijas otro daļu, kura skan ādi: "Jaunas vispārējās pilsētas padomes vēlēanas notiek kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas likums par vietējo padomju vēlēanām." Un viss is jautājumu komplekss, kas ir saistīts ar vēlēanām, tādējādi tiek atrisināts.

Prieksēdētājs: Deputātiem nav iebildumu. Nav arī prieklikumu.

J.Lagzdiņ: Deputāts ļakota vēl iesniedza prieklikumu svītrot 40.panta otro daļu, kurā ir noteikta un regulēta mūsu rīcība gadījumā, ja līdz kārtējām pilsētas padomes vēlēanām ir īsāks laika periods nekā viens gads. Komisijas viedoklis bija tāds, ka ajā gadījumā vēlēanas nebūtu jārīko. Bet pārvaldes realizēana attiecīgās pavaldības teritorijā būtu jāuztic vai nu vecajai valdei, vai arī jaunievēlētajai valdei. Bet par o jautājumu ir jābalso mums un jāizlemj tā, kā deputātu vairākums uzskatīs par vajadzīgu.

Prieksēdētājs: Tad varbūt tūlīt balsojam?

J.Lagzdiņ: Neapaubāmi.

Prieksēdētājs: Deputāta ļakotas prieklikums un redakcijas komisijas variants. Balsojam par deputāta ļakotas piedāvāto redakcijas variantu. Rezultāts: 45- par. Balsojam par redakcijas komisijas variantu, kas ir tekstā. Rezultāts: 53. Paliek is variants.

J.Lagzdiņ: Vēl par 5.prieklikumu. Deputāts ļakota ierosināja svītrot pilnībā 42.pantu un 43.pantu. Man kolēģi gan jāinformē, ka komisija izdarīja būtiskus grozījumus gan 42.pantā, gan 43.pantā. It īpai 43.pantā. Proti, 43.pantā padomei tika liegta tiesība paai pēc tam, kad atcelts līdzinējais padomes prieksēdētājs, ievēlēt jaunu pilsētas padomes prieksēdētāju. Jaunajā redakcijā ī tiesība ir dota tikai vecajai pilsētas padomei. is prieklikums ir pēc deputātu grupas iesnieguma, kura autors ir deputāts Biķis.

Prieksēdētājs: ļakotas kungs.

K.ļakota: Tāds teksts, kāds tagad ir, varētu palikt, ja eit tiktu ievērota Plotnieka kunga atsauce uz 39.pantu. Ja ajos abos ieliek atsauci uz 39.pantu, tad tādā veidā varētu palikt, un balsoana nav vajadzīga.

Prieksēdētājs: Lūdzu.

J.Lagzdiņ: Godātie kolēģi, skaidrības labad, ja jūs atļausiet, ādu redakcionālu labojumu var iekomponēt, ja tas palīdzēs pavaldībām un arī mums. Tādā gadījumā es domāju, ka komisija... neprotestēsim. Piekrītam.

Prieksēdētājs: Labi, tad to pēc stenogrammas. Akceptējam. Acīmredzot ir jābalso par likuma pieņemanu. Lūdzu.

J.Lagzdiņ: Es atvainojos, kolēģi, es esmu palaidis garām 6.prieklikumu, kas ir par 40.pantu. o prieklikumu rakstveidā iesniedzis deputāts Ēlerts. Proti, deputāts Ēlerts ierosina konsekventi ievērot formulējumus un vārdu salikumu- "jaunu vēlēanu", liekot to vārdu "atkārtotu vēlēanu" vietā. is prieklikums, protams, tika pieņemts.

Prieksēdētājs: Paldies. Cerams, ka kāds kolēģis nāks. Lūdzu, reģistrēsimies.

J.Lagzdiņ: Kolēģi, skaidrības labad es vēl gribētu informēt par lēmumu par ā likuma spēkā stāanos. Lēmums ir papildināts ar vienu punktu, kur nosaka, ka is likums ir spēkā tik ilgi, kamēr Latvijas Republikā sāks darboties konstitucionālā tiesa vai Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu kolēģija. Tātad tas ir tas ceļ, ko ierosināja deputāts Ābiķis.

Prieksēdētājs: ļakotas kungs, lūdzu!

K.ļakota: Man ļoti jāatvainojas, es lasīju 43.pantu ar tām izmaiņām, kādas tieām ir pieņemamas. Ja 42.pants būs tādā redakcijā, kādā tas ir patlaban, jūs saprotat, tad izjūk visa padotības kārtība- tātad Augstākā padome ieceļ valdi un padome paliek tā pati. Tad taču veidojas nenormālas attiecības! Tur nekāds normāls darbs nav iespējams. Tāpēc es esmu tomēr par to, ka 42.pants būtu jāsvītro. Lūdzu par to balsot. 43.pants varētu palikt ar to papildinājumu, bet 42.pants ir jāsvītro.

Prieksēdētājs: Balsojui mēs vēl neesam. Lūdzu.

J.Lagzdiņ: Godāto kolēģi! Es domāju, ka eit konfrontācijas iespējas nevarētu būt, jo Augstākā padome, izlemjot jautājumu, ievēlēt eit plenārsēdē attiecīgās pilsētas valdi vai uzdot pilsētas padomei, kura joprojām turpina funkcionēt, paai ievēlēt... Es domāju, ka mēs katrā konkrētajā gadījumā vadīsimies pēc reālās situācijas un, rūpīgi izskatot konkrēto situāciju, mēs nepieņemsim kļūdainu lēmumu. Taču varbūt kā rezerves variants ārkārtējiem gadījumiem is formulējums varētu palikt. Labi.

Prieksēdētājs: Lūdzu, balsojam. Deputāts ļakota iesaka 42.pantu svītrot. Mums tad praktiski ir jābalso ar balsojoo vairākumu, tad o pantu varam izsvītrot, pirms esam balsojui kopumā. Ja ne, tad pants, protams, paliek.

Reģistrējamies. Balsojam par 42.panta svītroanu. Rezultāts: 38. Nav vairākuma. Pants paliek.

Ja Lagzdiņa kungam un komisijai nav nekas piebilstams, varam balsot par likuma pieņemanu otrajā lasījumā un galīgi. Mēs tagad balsojam par pagasta pavaldību. Jā, par pilsētas, es atvainojos. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Rezultāts: 76- par. Ir pieņemts.

Tagad par lēmumu par spēkā stāanos.

J.Lagzdiņ: Godātie kolēģi! Lēmumā par minētā likumprojekta spēkā stāanos ir trīs punkti. 1.punkts nosaka, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemanas brīdi. Otrais punkts nosaka, ka ā likuma 23., tas ir, 42. un 43.panta noteikumi attiecas arī uz tiem pilsētu padomju prieksēdētājiem, kuri ievēlēti tieās, vispārējās vēlēanās. Es atgādināu to kārtību, proti, ka pilsētu padomju prieksēdētājus Augstākā padome var atcelt, bet plenārsēdē iecelt nevaram. Mēs tikai uzdodam attiecīgajām padomēm os prieksēdētājus noteiktā termiņā ievēlēt. Un 3.punkts nosaka to, par ko es jau minēju, proti, ka is likums darbojas līdz tam brīdim, kad mēs Latvijas Republikā izveidojam loģisku tiesisku sistēmu, kāda bija neatkarīgajā Latvijā, kad īs funkcijas veica Senāta administratīvais departaments. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, ļakotas kungs!

K.ļakota: Attiecībā uz 42.pantu es gribēju teikt, ka tajā nav runas par padomes prieksēdētāju. Par padomes prieksēdētāju ir runa tikai 43.pantā, 42.pants te ir lieks.

J.Lagzdiņ: Paldies.

Prieksēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums attiecībā uz lēmuma 3.punktu. Jau agrāk uzstājoties es teicu, ka, vispārīgi runājot, visi ie jautājumi jāizlemj tiesas ceļā, bet tas risinājums, kas tiek piedāvāts lēmumā, manuprāt, ir muļķīgs. Kā ar lēmumu var ierobe˛ot likuma iedarbību? Lai izmainītu kādu normu palaik spēkā esoā likumā, jāpieņem likums, nevis lēmums. Un pats formulējums "līdz konstitucionālās tiesas izveidoanai"? Kas tas par momentu? Jāpasaka pavisam precīzi- līdz tādai un tādai stundai darbojas is likums, no tādas un tādas dienas sāk darboties konstitucionālais likums. ī tagad ir kaut kāda deklaratīva norma, pat ne norma, tā ir pavisam vienkāra deklarācija, kurai nav normatīva rakstura. Tas ir paziņojums par nodomu, un nekas vairāk. Kā gan to var iekļaut un turpmāk izmantot?/

J.Lagzdiņ: Augstākā padome ir izveidojusi komisiju, kurai ir notektā termiņā jāveic visas tiesu sistēmas reforma Latvijas Republikā. ī komisija strādā Aizsardzības un ieklietu komisijas pakļautībā. Tad, kad ī komisija būs iesniegusi Augstākajā padomē jauno likumprojektu paketi par tiesu reformu Latvijas Republikā un kad tiks izveidota ī viena vai otra institūcija- konstitucionālā tiesa vai administratīvo lietu kolēģija Augstākajā tiesā -, tad is jautājums un arī konkrēti ī izveidoana būs. Mēs pieņemsim likumu un lēmumu, ar kuru noteiksim, kādā datumā Latvijas Republikā stājas spēkā ī jaunā tiesu iekārta. Ar to brīdi tad arī is likums beigs darboties, bet līdz tam brīdim tas būs spēkā.

Prieksēdētājs: Zaļetajeva kungs, vai jums vēl ir jautājums? Deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Es atvainojos. Es nespēju tik ātri reaģēt uz procedūras gaitu, proti, ja mums tomēr bija nepiecieams tūlīt pēc otrā lasījuma nobalsot arī par ā likuma treo lasījumu un ja Zaļetajevam nebija taisnība, ka bija 64 balsis, tad viņam bija taisnība, ka steidzamību pieņem ar divām tredaļām balsu. Vadoties pēc balsotāju skaita, bija nepiecieamas 78 balsis "par", bet bija 70- par. Tā ka ajā punktā viņam ir taisnība, es domāju, ka tas būs procedūras pārkāpums. Pirms lēmuma pieņemanas es tomēr lūgtu nobalsot par ā likuma treo lasījumu, lai mums nevarētu izvirzīt kaut kādas pretenzijas par procedūras pārkāpanu.

Prieksēdētājs: Lūdzu, apskatieties, vai procedūra ir pārkāpta vai ne. Lūdzu, balsu skaitīanas komisija, sniedziet uzziņu, lai mēs to varam pārbaudīt. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, ka tā izdruka, ko vicināja Zaļetajeva kungs, absolūti neattiecas uz balsoanu par steidzamību. Tā attiecas uz tīru procedūras jautājumu. Un tās 70 balsis nav jāņem vērā. Tā ir pavisam cita balsoana. Es to izdruku varu parādīt vēlreiz.

A.Bērzs: Nav svarīgi, kas bija, bet par steidzamību nobalsoja 70 deputāti, lai gan vajadzēja būt 78 balsīm "par". Steidzamība nebija pieņemta, jo nebija divu tredaļu, tāpēc vajag nobalsot par treo lasījumu. Kāda var būt problēma?

Prieksēdētājs: Ja tā ir, tad mēs varam izdarīt to lietu. Par likumu. Tiksim galā ar o lēmumu. Vai vēl ir prieklikumi par lēmumu? Par lēmumu prieklikumu nav. Tādā gadījumā paldies deputātam Zaļetajevam par modrību. Balsosim par o likumu treajā lasījumā. Rezultāts: 74- par, 15- pret, atturas- 8. is ir galīgais balsojums par likumu. Patlaban mēs varam balsot par lēmumu.

Balsojam par lēmumu "Par likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par pilsētu pavaldību"" spēkā stāanās kārtību". Rezultāts: 77- par, 10- pret, 9- atturas. Lēmums pieņemts. Lūdzu, turpinām.

J.Lagzdiņ: Godātie kolēģi! Par dokumentu Nr.163, proti, par likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par pagastu pavaldību"". Abi likumprojekti ir identi, un prieklikumi, kurus iesniedza deputāti, bija identiski. Tādēļ es lūdzu prieksēdētāju likt uz balsoanu jautājumu, ka mēs neizskatām atseviķus papildinājumus un grozījumus, jo tie tādā redakcijā, kāda bija attiecībā uz pilsētu pavaldības likumu, ir pieņemti arī pagastu pavaldības likumā.

Prieksēdētājs: Balsojam. Lūdzu, Marjaas kundze!

R.Marjaa: Man jautājums, es palaidu garām. Mēs palikām pie tā varianta, ka slēdzienu dod Augstākā tiesa? Tomēr tikai prokurors.

Prieksēdētājs: Lūdzu, balsojam par to, ka Latvijas Republikas likumu "Par pagastu pavaldību" izskatām bez apsprieanas debatēs, ņemot vērā, ka tas ir identisks jau iepriek pieņemtajam likumam. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Rezultāts: 79- par, pret- 10, atturas- 5. Kā mums tagad būs jābalso? Otrajā un treajā lasījumā? Lūdzu, balsojam par likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par pagastu pavaldību"" pieņemanu otrajā lasījumā. Es atvainojos, treajā lasījumā. Lūdzu, atsauciet, te par balsoanas motīviem.

K.ļakota: Runa ir par pagastu pavaldības likumu. Tur tie iebildumi nav identiski iebildumiem attiecībā uz pilsētu pavaldības likumu. Republikas pakļautības pilsētas mēs varam atļauties skatīt Augstākajā padomē, taču bija runa, ka par pagastiem jāskata rajona līmenī. Un netika pat paziņots, vai is prieklikums ir skatīts vai nav, un kādi ir rezultāti. Un iedomājieties, godātie kolēģi, tādu lietu, vai patieām mēs katru pagastu eit skatīsim? Kam tas ir vajadzīgs?

Prieksēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Par balsoanas motīviem. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumu pieņemanas procesa sadalīana vairākos lasījumos nav tikai tuka formalitāte. Tas tiek darīts tāpēc, lai visi ie momenti tiktu atdalīti cits no cita ar kaut kādām laika atstarpēm, lai būtu laiks padomāt un iesniegt savus prieklikumus, noformulēt tos. Nevar taču tūlīt pēc otrā lasījuma pasludināt treo un atcelt debates tikai tāpēc, ka neviens nav iesniedzis prieklikumus. Bet vai ir bijusi iespēja os prieklikumu iesniegt? Nevar taču likumdoanas procesu pārvērst par kaut kādu farsu!/

Prieksēdētājs: Jā, cienītais Zaļetajeva kungs, man liekas, kādam cilvēkam ir pie rokas reglaments. Principā par o likumu, kuru neesam apspriedui, ja labojumu nav, mēs varam balsot arī otrajā lasījumā un pieņemt pilnībā. Treais lasījums nav vajadzīgs.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Tiei to es gribēju Zaļetajeva kungam aizrādīt, to, kā mēs pieņemam os likumprojektus, proti, 17.punktā ir sacīts: ja, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, neviens no plenārsēdē ieteiktajiem labojumiem netiek akceptēts, likumu var pieņemt ajā lasījumā un galīgajā veidā. Un tas mums tiek darīts.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņ: Man jāatvainojas, godājamie kolēģi, tik tieām attiecībā uz pagastu pavaldības likuma grozījumiem tika iesniegts deputāta ļakotas prieklikums, proti, 39.pantā noteikt, ka jautājumu par pagasta pavaldību, pavaldību institūciju un pagasta padomes prieksēdētāja vai vecākā atcelanu izlemj attiecīgā rajona padome. Taču, ņemot vērā kolēģu ba˛as par to, ka varētu notikt, kā eit teica, izrēķināanās vai kaut kāda nelikumīga rīcība, vai kaut kādi cita veida nepatīkami incidenti, komisija uzskatīja, ka is ārkārtējais gadījums, ka mēs atceļam pagasta pavaldības institūcijas, tomēr būtu jāizskata Augstākajā padomē. Un tiei ā motīva dēļ komisija diem˛ēl nevarēja pieņemt deputāta ļakotas prieklikumu. Un arī ā iemesla dēļ komisija nepiekrita, ka o lietu var ierosināt rajonu un pilsētu prokurori.

Prieksēdētājs: Labojumu un prieklikumu nav. Balsojam par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par pagastu pavaldību"" pieņemanu. Rezultāts: 76- par, 14- pret, 4- atturas.

Lūdzu, izskatīsim lēmumu par spēkā stāanos.

J.Lagzdiņ: Lēmums ir identisks tam lēmumam, kādu pieņēmām attiecībā uz likuma "Par pilsētu pavaldību" spēkā stāanās kārtību. Tikai arī ā lēmuma 2.punktā tiek izdarīti grozījumi un svītrots, proti, vārdi "un 43.panta", atstājot 42.pantu.

Prieksēdētājs: Vai ir kādi prieklikumi? Nav. Lūdzu, balsojam par lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par pagastu pavaldību"" spēkā stāanās kārtību". Rezultāts: 76- par, pret- 8, atturas- 5. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz darba dienas beigām mums ir atlikuas 12 minūtes. Skatām nākamo jautājumu. Ziņojumam vārds Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Skrastiņa kungam.

J.Skrastiņ, Latvijas Republikas ģenerālprokurors: Cienījamie deputāti! Burtiski piecās minūtēs par to, kā ir grozīts likums un pieņemts lēmums par tā spēkā stāanos. Ģenerālprokuroram ir uzticēts ārkārtīgi atbildīgs uzdevums- Augstākajā padomē griezties ar savu prieklikumu tādos gadījumos, ja vietējās papārvaldes neievēro Latvijas Republikas likumus un Augstākās padomes lēmumus.

Izmantojot īs likumā pieķirtās tiesības, es arī grie˛os Augstākajā padomē ar prieklikumu izskatīt jautājumu par triju teritoriju pavaldību turpmākās darbības likteni, tas ir, jautājumā par Daugavpils pilsētas padomes un tās izveidoto institūciju tālāko darbību, par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona padomes un tās izveidoto institūciju tālāko darbību un par Rēzeknes pilsētas padomes un tās izveidoto institūciju tālāko darbību.
Es vēlos objektīvi informēt deputātus par to, kādi Latvijas Republikas likumu un lēmumu pārkāpumi ir bijui ajās padomēs, kāds stāvoklis ir ajā brīdī, kā arī par to, kāda bija o padomju attieksme pret 19.-21.augusta notikumiem, kad sazvērestības rezultātā tika mēģināts sagrābt valsts varu. Objektīvi runājot, protams, ir ļoti liela atķirība starp Daugavpils pilsētas, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona un Rēzeknes pilsētas padomju darbību, jo Daugavpils pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona padomes savā darbībā, sākot no 1990.gada 4.maija, būtībā ir pārkāpuas pau galveno likumu, tas ir, Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību. Un tas arī nosaka o padomju visu tālāko darbību un tos pārkāpumus, kuri izriet no īs nostādnes attiecībā pret Neatkarības deklarāciju.

Tā Daugavpils pilsētas Tautas deputātu padome 10.sasaukuma 4.sesijā pieņēma lēmumu par attieksmi pret Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemto "Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunoanu". Pieņemtajā lēmumā noteikts, ka Daugavpils pilsētas teritorijā ī Deklarācija nedarbojas ar visām no tā izrietoajām sekām savā turpmākajā darbībā. Tā kā ī informācija ir arī jums izsniegtajā materiālā, es sīkāk pie tās nepakavēos, tikai raksturou tālākās darbības, kas būtiski izriet no īs attieksmes pret Neatkarības deklarāciju. Daugavpils pilsētas Tautas deputātu padomes 10.sasaukuma 5.sesijā tika pieņemts lēmums par Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 73.gadadienas svinēanu. Lēmumā 7. un 8.novembris tika atzīts par svētku dienu. Tātad tika ignorēti visi Latvijas Republikas Augstākās padomes izdarītie grozījumi ajā jautājumā, un līdz ar to sakarā ar īm svētku dienām Daugavpils pilsētā tika radīta ļoti nopietna, saspringta situācija. ajā jautājumā tika iesniegts arī Daugavpils pilsētas prokurora protests, kur tika noraidīts. ajā jautājumā Augstākajai padomei tika iesniegts arī mans iesniegums, bet sakarā ar to, ka tas prasīja ilgu laiku, tas tika atstāts bez izskatīanas. Tas bija arī jau ilgu laiku pēc o svētku norises.

Glu˛i tāpat no attieksmes pret Neatkarības deklarāciju izrietēja Daugavpils Tautas deputātu padomes 4.jūlija lēmums, valdes lēmums Nr.368 attiecībā uz muitām. Mums jāņem vērā arī tas, kas tika darīts ar muitām pirms āda lēmuma pieņemanas, tātad is lēmums būtībā nozīmēja muitas neatzīanas un muitas grauanas kursa turpināanu. Jāatzīmē arī tas, ka is valdes lēmums tika pieņemts, balstoties uz Latvijas PSR Prokuratūras Daugavpils prokurora iesniegumu. ajā jautājumā tika iesniegts Latvijas Republikas Prokuratūras Daugavpils prokurora protests, kur tika noraidīts. Ir iesniegts arī protests Ministru padomē par vēl neatceltu valdes lēmumu.

Es pakavēos arī pie Daugavpils valdes nostājas augusta notikumu laikā, tas ir, pie valdes lēmuma Nr.435, kas tika pieņemts 20.augustā. Ar to tika noteikts, ka Daugavpilī rīkot streikus nav mērķtiecīgi. Pēc tam- 24.augustā- vēl tika publicēta valdes prieksēdētāja ˇarkova intervija, kurā tika izteikta doma, ka arī turpmāk Daugavpils Tautas deputātu padome vadīsies pēc PSRS Konstitūcijas un likumiem. Latvijas Republikas likumus ievēros tikai tik tālu, cik tālu tie nebūs pretrunā ar PSRS Konstitūciju.

Līdzīgs stāvoklis ir Kurzemes rajona priekpilsētā, kur arī 10.sasaukuma 4.ārkārtas sesija 1990.gada 23.maijā viennozīmīgi izteica negatīvu attieksmi pret Latvijas Republikas Augstākās padomes 4.maija Deklarāciju un aktīvi darbojās, lai panāktu, ka ī Deklarācija rajonā nedarbotos. Tika pieņemts arī aicinājums ar uzsaukumu rajona vēlētājiem, darba kolektīviem atbalstīt PSRS prezidenta 14.maija dekrētu, ar kuru Latvijas Republikas Augstākās padomes 4.maija Deklarācija tika pasludināta it kā par spēkā neesou. Tāpat, ignorējot Latvijas Republikas 3.oktobra likumu par svētku un atceres dienām, 2.novembrī tika izdots rajona izpildkomitejas prieksēdētāja rīkojums atzīmēt Lielās oktobra revolūcijas gadadienu, 7. un 8.novembrī rajona teritorijā pie mājām izlikt PSRS valsts karogus. Turpmākajā darbībā kategoriskā formā tika pieprasīts Latvijas Republikas Augstākajai padomei ņemt līdzdalību PSRS jaunā Savienības līguma sagatavoanā un parakstīanā. Attiecībā uz marta aptauju un PSRS referendumu 13.februārī Kurzemes rajonā tika pieņemts lēmums par PSRS referenduma sarīkoanu Kurzemes rajona teritorijā. ajā brīdī gan Daugavpils pilsētas padome, gan Kurzemes rajona padome attiecīgi savās sesijās ir pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk tās vadīsies pēc Latvijas Republikas likumiem un pirmām kārtām pēc konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

Tādējādi ajās abās padomēs ir notikusi aktīva to likumu nepildīana un pārkāpana, kuri bija tiei saistīti ar Latvijas neatkarības atgūanu, un jums- Augstākajai padomei- ir visnopietnākais pamats apspriest jautājumu par o padomju tālākās darbības iespējamību.

Rēzeknes padome nav pieņēmusi tādu lēmumu, ar kuru būtu atzīta par spēkā neesou Deklarācijas darbība Rēzeknes teritorijā. āds projekts Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomē 1990.gada 25.maijā ir iesniegts, ir gatavots izskatīanai, bet nav pieņemts. Tā ka Rēzeknes pilsētas padomē āds lēmums, kas neatzītu Deklarāciju un tātad neatzītu Latvijas ceļu uz neatkarības atgūanu, nav pieņemts.

Deputātu grupa 1990.gada 27.decembrī ai padomei bija pieprasījusi izskatīt lēmumu par attieksmi pret Savienības līguma parakstīanu. Arī āds lēmums pieņemts netika. Taču ir atseviķi momenti, kuros arī parādās Rēzeknes pilsētas padomes, es teiku, svārstīgā nostāja, un tomēr ir ignorēti Latvijas Republikas likumi principiālos jautājumos. Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes prezidijs 1991.gada 5.martā izskatīja jautājumu par iedzīvotāju aptaujas pilsētas un iecirkņu komisiju pilnvaru pagarināanu PSRS referenduma laikā. Augstākā padome 6.martā pieņēma lēmumu par attieksmi pret PSRS referenduma organizēanu un noteica, ka īs varas veidotās struktūras, mūsu vēlēanu struktūras, nepiedalās. Taču arī pēc tam, kad Augstākā padome pieņēma minēto lēmumu, Rēzekne savu attieksmi negrozīja. Tautas deputātu padomes sesija 1990.gada 19.oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru atļāva pilsētas uzņēmumiem un organizācijām, darba kolektīviem 7.novembri uzskatīt par brīvdienu. eit tomēr arī jāņem vērā formulējums "par brīvdienu", nevis "par svētku dienu", un runa ir par 7.novembri un nevis par 7. un 8.novembri. Tātad o triju teritoriālo pavaldību attieksmē ir zināmas atķirības, par kurām es centos jūs objektīvi informēt.

Es domāju, ka, izķirot o jautājumu, tomēr ļoti būtiski būtu skatīties vienu aspektu, proti, ka deputāti, kuri ir darbojuies padomēs, kuras savu attieksmi pret Neatkarības deklarāciju noteikuas kā negatīvu, tātad ir konceptuāli negatīvi vērtējuas tās vēsturiskās patiesības, ka Latvija ir vardarbīgi ietverta PSRS sastāvā, savā tālākajā darbībā, arī grozot o attieksmi, viņi nevarēs vairs īstenot o savu platformu. Paldies.

Prieksēdētājs: Paldies, ģenerālprokurora kungs! Vai kāds vēlas uzdot jautājumus? Deputāts Freimanis, lūdzu.

J.Freimanis: Skrastiņa kungs, es gribētu tomēr atgriezties pie deputāta Bojāra uzdotā jautājuma. Sakiet, lūdzu, vai mums tagad ir un vai būs pietiekami materiālu, lai runātu par mandātu atņemanu Ļaļinam un Eglītim, jo viņi ir piedalījuies... jūs zināt, kur... Un, starp citu, eit jau par pilsoni Ļaļinu, es pat nezinu, kā viņu nosaukt, mums te jau ir runāts. Kad mēs viņiem tiksim klāt?

J.Skrastiņ: Ja is jautājums ir krimināllietas izmeklēanas ietvaros, tad es varu tikai informēt par to, ka krimināllietas izmeklēana notiek ļoti aktīvi un ļoti daudz kas no krimināllietas materiāliem ir izmantots, gan gatavojot os materiālus, gan arī izskatot iepriekējo lēmumu, kur bija arī mūsu iesniegums. Es negribētu odien sniegt pilnīgu informāciju par laikiem un termiņiem, bet es varu pateikt tikai vienu, ka is jautājums tiks risināts ārkārtīgi individuāli. Tūlīt pēc tam, kad būs pietiekami pierādījumi par katras īs personas saukanu pie atbildības... jo mandāta atņemana kā tāda, es domāju, tas ir cits jēdziens, nekā tas, ko jūs laikam gribējāt jautāt. eit ir runa par to, ka tiks noņemta deputāta neaizskaramība un tiks dota atļauja viņa saukanai pie kriminālatbildības.

Prieksēdētājs: Deputāts Buka.

S.Buka: */Esmu ļoti priecīgs, ka ģenerālprokurors tomēr ir atradis starpību starp Daugavpils un Rēzeknes pilsētu padomju pozīcijām. Man tiei par Rēzeknes pilsētas padomi ir vairāki jautājumi. Manuprāt, dokumentu, kuru parakstījis ģenerālprokurors, sagatavojui negodprātīgi cilvēki prokuratūrā. Palasiet ī dokumenta 8.lappusi. eit teikts, ka Prezidijs izskatījis jautājumu 5.martā. is lēmums ir pretrunā ar 6.marta lēmumu, tas ir, 5.marta lēmums ir pretrunā ar 6.marta lēmumu. Tas nozīmē, ka pārkāpums ir ne tas, kas tika pieņemts 5.martā, bet gan tas, ka lēmums 6.martā netika atcelts. Tas nozīmē, ka eit notiek zināms juridisks pārspīlējums.

Tālāk. Sesija atļāva uzņēmumu darba kolektīviem uzskatīt 19.oktobri pa brīvdienu, kas ir pretrunā ar likumu. Pēc 4.maija, kā teikts turpmākajā rindkopā, tika apspriesti atseviķi jautājumi, kuros uzstāanās liecina, ka daļai deputātu ir negatīva attieksme pret Latvijas Republikas neatkarību, bet lēmumi netika pieņemti. Par to taču acīmredzot pilsētas padomei medaļas jāizsniedz, ka ie ierosinājumi nav atbalstīti, bet neizvirzīt jautājumu par tās atlaianu.

Tālāk, nākamā rindkopa. 25.maijā tika izskatīts jautājums, lēmums netika pieņemts.../

Prieksēdētājs: Bukas kungs, uzdodiet jautājumu.

S.Buka: */Tas ir, mani interesē tas, kāpēc visi ie piemēri, kas liecina, tiei otrādi, par pietiekami veselīgu Rēzeknes pilsētas padomes pozīciju, ir nokļuvui dokumentā, kura beigās rakstīts: "ievērojot to, ka Daugavpils un Rēzeknes pilsētu papārvaldes orgāni" un tālāk "pieņēmui vairākus antikonstitucionālus lēmumus"? Paskatieties iepriekējā rindkopā, kas tur teikts. Lēmums, kas atbalstītu līgumu, netika pieņemts, jo par to nobalsoja 28 no 60 balsoanas dalībniekiem. 10.janvārī bija publicēts aicinājums, kurā izteikta doma. Kā tā, vai mēs aizliedzam izteikt domu? Tad tas ir pretrunā ar to, ko mēs apgalvojām, ka pievienojamies Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai. Es ļoti gribētu, lai is dokuments ar ģenerālprokurora parakstu parādītos Maskavā, Eiropas Droības un sadarbības konferencē, kur piedalās arī Latvijas Republikas pārstāvji. Jo tā ir diskriminācija. Vai jūs to citādi vērtējat? Nav neviena lēmuma, bet jūs pasludināt padomi par antikonstitucionālu. Ir izteikti da˛ādi redzesviedokļi, bet prokurors uzskata, ka padomi vajag atlaist. Varbūt es kaut ko nesaprotu no tiesiskā redzesviedokļa? (Zālē troksnis.) Tas ir, Rēzeknes padomei nebija neviena lēmuma, bet tajā paā laikā ir prieklikums to atlaist./

J.Skrastiņ: Es jau savā runā to paskaidroju, ka 5. un 6.martā tika pieņemts viennozīmīgs lēmums nepiedalīties. Neskatoties uz to, ka is lēmums palika spēkā, īs Rēzeknes izveidotās vēlēanu sistēmas piedalījās ā referenduma rīkoanā. Līdz ar to, vārdu sakot, praktiskā darbība ir tā, par kuru mēs arī runājam, kur ir is pārkāpums noticis. Ja mēs runājam par to, ka ir ierakstīts iekā is jautājums par 25.maiju un 27.decembri, tad, es domāju, jūs sākumā pats minējāt, ka te runa ir par to, ka informācija ir pietiekami objektīva. Tieām tā arī kā objektīva ir gatavota, ī informācija ir gatavota pirms jūsu likuma sagatavoanas, tātad kā pamats ā jautājuma izskatīanai un nevis pēc ā likuma pieņemanas ar viennozīmīgu o norādījumu. Un arī pēc likuma ir noteikts, ka prokurors var ierosināt izskatīt. Un es o jautājumu arī ierosinu izskatīt. Un visi jūsu vērā ņemamie momenti, kurus izteicāt, ir jāvērtē kā deputātiem, jo eit informācija...

S.Buka: */Mēs Rēzeknes padomi atlai˛am par citādu domāanu, nevis par pieņemtajiem lēmumiem?/

J.Skrastiņ: eit ir minēti divi konkrēti lēmumi, par kuriem arī ir pārmetumi Rēzeknes pilsētas valdei...

Prieksēdētājs: Cienītais Bukas kungs! Ģenerālprokurors jau neatlai˛ padomi, tas ir jāizdara mums. Tā ka, lūdzu, uzdodiet jautājumus par lietu.

Lūdzu, ˇdanokas kundze!

T.ˇdanoka: */Cienījamais Skrastiņa kungs! Izskaidrojiet, lūdzu, sakarā ar Kurzemes rajona padomi. Tāda frāze: "Kā padomē, tā izpildkomitejā visa lietvedība ir krievu valodā." Kāds likums eit tiek pārkāpts?/

J.Skrastiņ: */Pirmkārt, ja tā runā, tad tas dokuments, kas palaik atrodas pie jums, jāatķir no manas mutvārdu uzstāanās. Tā kā likums pieņemts pēc ī dokumenta sastādīanas, tad, izlemjot to jautājumu, kuru mēs odien izskatām, Augstākajai padomei, lai cik tas būtu skumīgi, jāvadās pēc manas mutvārdu uzstāanās. Tāpēc es domāju, ka oreiz ne pēc ā dokumenta jāpieņem lēmums. Bet, ja runa ir par lietvedību krievu valodā, tad, protams, runa par Valodu likumu./

T.ˇdanoka: */Atbilstoi Valodu likumam, kā man zināms, punkts par lietvedību stājas spēkā no 1992.gada, no 1992.gada maija. Vai arī, iespējams, man nav taisnība? Es lūdzu jūs izskaidrot, ja man nav taisnība.../

J.Skrastiņ: */Es domāju, ka mēs tagad neapspriedīsim likumu par valodām, tāpēc es nosaucu tos konkrētos faktus, kurus es uzskatu par galvenajiem, kurus uzsvēru savā runā. Vēlreiz atkārtoju, ka dokuments sagatavots līdz tam, kad spēkā stājās likums, kas prokuroram dod tādas tiesības. odien es lūdzu jūs vadīties pēc tās mutvārdu informācijas, kuru es sniedzu kā vadoo un kurā bija izklāstīta o struktūru antikonstitucionālā darbība./

T.ˇdanoka: */Es vienkāri gribu no jums sagaidīt atbildi, vai lietvedība krievu valodā ir likuma pārkāpums. Jā vai nē? Īsi./ (Zālē troksnis.)

Prieksēdētājs: Jā, es domāju, ka ˇdanokas kundze apskatīsies Valodu likumā, jo viņa pati, man liekas, atbildi uz o jautājumu zina. Tas neattiecas uz īsdienas...

T.ˇdanoka: Nu, tad es sapratu, ka nav. Nekāds likums nav pārkāpts.

Prieksēdētājs: Kā jūs zināt, mums ir valsts valoda un ir krievu valoda- divas valodas.

Aleksejeva kungs, lūdzu!

A.Aleksejevs: */Cienījamais Skrastiņa kungs! Man jums ir jautājums. Sakiet, lūdzu, vai fakta atzīana, ka Latvija brīvprātīgi iestājusies Savienībā, ir vai nav krimināli sodāms noziegums?/

J.Skrastiņ: */Es nesaprotu, par ko, kāpēc mēs tagad.../ Kāpēc mēs tagad runājam par kriminālnoziegumu un par to, kā vērtēt kādu cilvēka konkrētu darbību abstraktā situācijā.

A.Aleksejevs: Es nerunāju par abstraktu situāciju, bet es runāju par pavisam konkrētu situāciju. Vai tā atzīana, ka Latvija brīvprātīgi ir iegājusi Padomju Savienībā, ir kriminālnoziegums vai ne?

J.Skrastiņ: Es ļoti atvainojos, bet es, odien uzstājoties, ne reizes neesmu runājis par kriminālnoziegumiem.

A.Aleksejevs: Es jums jautāju, es no jums gribēju dabūt atbildi.

Prieksēdētājs: Aleksejeva kungs, vai jums ir kāds konkrēts jautājums?

A.Aleksejevs: Nē, paldies. Ar to pietiek, ka jūs to neatzīstat par kriminālnoziegumu.

J.Skrastiņ: Es neesmu teicis ne "jā", ne "nē", tāpēc ka kriminālnoziegums nerodas abstraktās situācijās, bet tas var būt konkrētiem cilvēkiem par konkrētām darbībām.

Prieksēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Ja atļausit, es gribētu uzdot jautājumu sēdes prieksēdētājam. Man pilnīgi nav skaidrs, kādu dokumentu mēs tagad apsprie˛am- vai dokumentu, kurā formulēts Augstākās padomes lēmums? Pagaidām runa ir tikai par Latvijas Republikas Prokuratūras iesniegumu. Man cita dokumenta, par no˛ēlu, nav./

Prieksēdētājs: Zaļetajeva kungs, mēs apsprie˛am ģenerālprokurora informāciju, ko viņ tikko sniedza Augstākajai padomei. Ja jums par ģenerālprokurora doto informāciju ir sīkāki jautājumi, tad jūs varat pajautāt, vai viņ zina vēl kaut ko, vai ir vēl kaut kādi dati, vai var precizēt kaut kādu faktu, jo lēmums par padomes atlaianu ir jāpieņem mums, Augstākajai padomei. Ģenerālprokurors mums tiei tāpēc sniedza o informāciju.

S.Zaļetajevs: */Tas nozīmē, ka ī lēmuma projekts vēl nav sagatavots?/

Prieksēdētājs: Projektu ir sagatavojusi Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisija, bet to mēs pēc tam apspriedīsim.

S.Zaļetajevs: */Tad atļaujiet man uzdot jautājumu ģenerālprokuroram. Runa ir, lūk, par ko. Ir ierosināts atlaist padomes atbilstoi likumam, kas ir pieņemts odien un kas stājas spēkā ar pieņemanas brīdi, tas ir, odien. Vai ī likuma normas var piemērot darbībām, kas pieļautas līdz ā likuma pieņemanai? Vai runa ir par likumu, kam atpakaļejos spēks? Kā tas saskan? Es ļoti lūdzu, cienījamie kolēģi, neatbildēt man no vietas. Es jautājumu taču uzdevu prokuroram./

J.Skrastiņ: Zināmā mērā āda jautājuma nostādne ir pareiza, jo im likumam tieām tiek pieķirts atpakaļejos spēks, bet te nav runas par atbildību, bet gan par o organizāciju, o pavaldību turpmāko darbību. Pats likums jau runā pagātnes formā, tātad par darbībām, kuras ir notikuas pagātnē. Un līdz ar to es uzskatu, ka, teiksim, Augstākā padome ir tiesīga uz ā likuma pamata obrīd o jautājumu izskatīt.

S.Zaļetajevs: */Un vēl viens jautājums. Runa ir par to, ka mēs pieņēmām izmaiņas likumā par pilsētu pavaldību. Taču tajā paā laikā Kurzemes rajona padome nedarbojās likuma par pilsētu pavaldību rāmjos, bet pēc likuma par Rīgas pilsētas pavaldību. Kā mēs varam piemērot tikko pieņemta likuma normas, pat ar atpakaļejou spēku, pret varas orgānu, kas vispār nav darbojies ā likuma rāmjos?/

J.Skrastiņ: Pēc pareiz esoās kārtības Kurzemes rajons tomēr darbojas, vadoties pēc pilsētu pavaldības likuma. Vai to var piemērot vai nevar piemērot, tas, protams, ir atkarīgs no jūsu- deputātu- lēmuma. Es jūs esmu informējis par to, kas ajās konkrētajās pavaldībās prokuratūras darbības rezultātā ir noskaidrots, proti, kādas ir paas būtiskākās īs nekonstitucionālās darbības. Mēs pat neesam pakavējuies ne pie kādiem likuma pārkāpumiem, kas būtu tīri saimnieciski, sadzīviski un tā tālāk. Runa ir par tādiem pārkāpumiem, kuri liecina par paa galvenā, proti, par Deklarācijas nolieganu savā darbībā.

Prieksēdētājs: Man vienkāri ir lūgums, ja ir jautājumi par mūsu pieņemtajiem likumiem, tad mums tāpēc ir juriskonsulti, mums ir arī Juridiskā pārvalde, kurai mēs to varam prasīt. Tribīne nav jāpārvēr par...

S.Zaļetajevs: */Lieta tā, ka vispār ādi jautājumi tiek izlemti konstitucionālajā tiesā. Bet es jautāju vienam no mūsu republikas kvalificētākajiem juristiem. Es gribēju zināt viņa personīgo attieksmi. Es juridiski neesmu izglītots, atzīos. Tāpēc gribēju dzirdēt skaidru kvalificētu atbildi no cilvēka, kam ir atbilstoas zināanas./

Prieksēdētājs: Jā, bet ņemiet vērā, ka eit ir pārējie deputāti, kuriem juridiskās konsultācijas varbūt nav vajadzīgas. Tā ka, lūdzu, par lietu, deputāti!

ˇarkova kungs.

V.ˇarkovs: */Skrastiņa kungs, sakiet, lūdzu, vai jums bija iespēja agrāk atcelt vai noprotestēt Daugavpils pilsētas padomes lēmumus par viņu attieksmi pret Deklarāciju? Ja bija, tad kāpēc jūs tos neiesniedzāt Augstākajai padomei?/

J.Skrastiņ: Mēs esam protestējui gan pret Daugavpilī pieņemto lēmumu par svētku dienām 7. un 8.novembrī, gan esam protestējui pret muitas likvidēanu, tas ir, pret tiem lēmumiem, kurus Daugavpils padome pieņēma jau pēc tam, kad tika izveidota Latvijas Republikas Prokuratūra. Abos gadījumos mēs esam saņēmui noraidījumu.

V.ˇarkovs: */Tad man otrais jautājums. Kur jūs redzat pārkāpumu, pilsētas padomei pieņemot 19.-21.augusta lēmumus, kad pilsētas padome uzstājās ar komitejas atzīanu par antikonstitucionālu? Kur jūs eit redzat darbību, kas neatbilst Latvijas Republikas likumu prasībām?/

J.Skrastiņ: Es jau savā runā teicu, ka es uzskatu, ka galvenais jautājums ajā lēmumā ir par to, ka tiek paziņots, ka politiskais streiks ajā situācijā nav mērķtiecīgs. Tajā paā laikā is politiskais streiks varbūt bija vienīgais līdzeklis, ar kuru Latvijas Republika tajā situācijā varēja aktīvi pretdarboties un izdzīvot. Un, ja ajā brīdī tiek pieņemts lēmums par Augstākās padomes nostādnes ignorēanu un uzskatīt to par nemērķtiecīgu, tad mēs uzskatām to par nekonstitucionālu darbību.

Prieksēdētājs: Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņ: Atļausiet sniegt uzziņu.

Prieksēdētājs: Jā, lūdzu.

J.Lagzdiņ: Godātie kolēģi, es lūdzu jūs pievērst uzmanību, it īpai deputātam Zaļetajevam, likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par pilsētu pavaldību"" 39.pantam. Tajā ir āda redakcija: "Ja pavaldību institūcijas pēc to ievēlēanas, realizējot pilsētas pavaldību, atkārtoti nav izpildījuas vai ir pārkāpuas...", tātad pagātnes formā: "pēc to ievēlēanas". Tātad eit par spēkā esamību vai neesamību nevar būt runa, tas ir vērsts arī uz tiem pārkāpumiem, kuri ir pirms ā likuma pieņemanas.

Prieksēdētājs: Budovska kungs.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, klausoties pēdējos jautājumus, man ir prieklikums nobalsot par to, ka jautājumu uzdoana tiek pārtraukta. Pēc tam jāpāriet pie lēmuma projekta izskatīanas.

Prieksēdētājs: Paldies. Vēl viens deputāts pie pirmā mikrofona, pēc tam balsosim.

M.Bekasovs: */Cienījamais Skrastiņa kungs! Man jautājums par Rēzeknes pilsētas padomi. Pirmais. Tikai Prezidijs pieņēma lēmumu par referenduma rīkoanu, bet ne padome. Vai padome, visa padome ir atbildīga par to, ko nolemj Prezidijs? Tas ir pirmais jautājums. Un otrais jautājums. Vai nevajag atlaist arī visas pārējās padomes tur, kur bija kaut viena komisija referenduma rīkoanai?/

J.Skrastiņ: Es tieām arī tā gribu atbildēt, ka tas ir nodots deputātu vērtēanai. Jo mans uzdevums ir saskaņā ar o likumu ierosināt izskatīt. Es esmu ierosinājis izskatīt, informējot objektīvi. Tajā skaitā es centos būt arī objektīvs Rēzeknes jautājumā.

M.Bekasovs: */Un vēl jautājums, ja atļausiet. Par to, ka sesija pieņēma lēmumu atļaut organizācijām brīvdienu 19.oktobrī sakarā ar to, ka organizācijas padomei to bija lūguas. Kā jūs uzskatāt, vai tas ir pārkāpums? Jo padome neizsludināja o dienu par svinamu dienu, bet tikai atļāva organizācijām iespēju dot brīvdienu. Tas nebija likuma par svinamām dienām pārkāpums. Vai jūs tā neuzskatāt?/

J.Skrastiņ: Tas ir daļējs pārkāpums. Tā arī o jautājumu traktēsim, ka daudz nopietnāk ir tur, kur atzina divas dienas par svētku dienām. Tajā paā laikā ādā veidā arī noteica brīvdienas savas padomes teritorijā, kas likumdoanas aktos nekur nav paredzēts, proti, ka varētu noteikt brīvdienas bez oficiāli noteiktajām svētku dienām un bez tā darbadienu grafika, kāds paredzēts Darba likumdoanas kodeksā...

M.Bekasovs: */Es jūs saprotu, taču mēs, juristi, redzam likuma burtu, bet ne savu pieņēmumu. Paldies./

J.Skrastiņ: Tas nemaz nav pieņēmums.

Prieksēdētājs: Paldies, Skrastiņa kungs. Debatēs ir pieteikuies vairāki deputāti. Deputāts ˇarkovs pirmais lūdz vārdu. Nākamais ir Jānis ˇukovs- Daugavpils LTF valdes prieksēdētājs. Jūs gribat mainīties? Man ˇarkovs ierakstīts pirmais, pēc tam Vidavskis. Lūdzu, deputāts ˇarkovs, pēc tam- Vidavskis.

V.ˇarkovs: */Cienījamie deputāti! Pēdējā laikā pret Daugavpils pilsētas padomi ir izvērsta liela kampaņa, lai to atlaistu. Par to varam pārliecināties masu informācijas līdzekļu pēdējos ziņojumos, gan radio un televīzijā, gan avīzēs. Ļoti daudz da˛ādas spriedelēanas ap manu uzvārdu. Un odien mēs pārliecinājāmies, ka ļoti ātri, steidzamības kārtībā tiek pieņemts likums, lai varētu atlaist tās pilsētu padomes, kas, iespējams, pieņēmuas tādus lēmumus, lai tieām republikā saglabātu pilsonisku mieru un saskaņu.

Mēs sanācām uz pilsētas padomes sesiju, mums tagad grūta situācija, sare˛ģīta. Turklāt pēdējā laikā mēs uz pilsētas padomes sesijām sanācām bie˛i. is process turpinās. Un odien, kad es lūdzu o jautājumu neiekļaut darba kārtībā, jo pēc divām dienām mums būs sesija, es paziņoju par savu atkāpanos. Laikrakstā "Diena" odien ir publikācija par to, ka es lūdzu pilsētas padomi atbrīvot mani no ieņemamā amata, lai nebūtu konfrontācijas, lai deputāti savā vidū atrastu saskaņu, lai pilsētā turpinātos normāls uzņēmumu darbs un pilsētnieku dzīve.

Mēs sanācām uz pilsētas padomes sesiju un pieņēmām Daugavpils pilsētas padomes paziņojumu saviem vēlētājiem un, dabiski, republikas Augstākajai padomei. Mēs paziņojam par to, ka pilnīgi nepamatoti un juridiski nepierādāmi ir izdomājumi par pilsētas padomes atbalstu puča organizētājiem 1991.gada 19.-21.augustā. Diezin vai ir vērts pierādīt, ka pilsēta tajās dienās bija brīva no ārkārtējā stāvokļa ausmām. Un, kad es uzdevu jautājumu Skrastiņa kungam, pārliecinou atbildi nesaņēmu.

Un tagad par o dokumentu, kur mums ir. Pirmkārt, uzskatu, ka is dokuments ir sagatavots steigā. Es negribētu apvainot Skrastiņu, es viņu ļoti cienu, taču tomēr uzskatu, ka tas ir ļoti pavirs materiāls, eit ir pat tādas kļūdas, kas prokuroram godu nedara. Piemēram, 3.lappusē rakstīts: "1991.gada 26.augustā Daugavpils pilsētas padomes valde pieņēma lēmumu Nr.438" un citēju tālāk, ka "padome nolēma, ka no 1991.gada 21.augusta visā teritorijā ir spēkā likumi", un tā tālāk. Vai nu valde, vai padome, bet īs lietas jaukt nedrīkst. Lai tā būtu drukas kļūda, bet mēs to pilsētas padomē izskatījām. Un vismaz mūsu lēmumu par attieksmi pret Deklarāciju un citus lēmumus, kurus pieņēmusi padome- par svinamām dienām, par muitu -, neviens nav atcēlis. Patiesībā lēmumu par muitu mēs apturējām. Es par to tūlīt ziņoju Godmaņa kungam, jo tur bija pilnīga nekārtība, pilnīga bezkontrole- stacijā ķēra piecu minūu laikā. Mēs teicām: vajag visu iekārtot, dariet, kā pienākas, tad mēs jums ļausim strādāt. Preču stacijā, kur mums atrodas muita, mēs to neaizvērām un neapturējām. Tur, kur izlādē konteinerus, muitnieki darbojās. Bet pasa˛ieru stacijā mēs apturējām. Un tūlīt par to ziņoju Godmaņa kungam. Tas rāda, ka is dokuments ir paviri sastādīts. Tas gatavots speciāli, acīmredzot tādēļ, lai ātrāk izlemtu o problēmu, par ko mums ī saruna,- atlaistu padomi.

Es uzskatu, ka mēs darbojāmies pareizi, ja neviens mūsu lēmums nav atcelts. Bija pārejas periods, bija Deklarācijas 5.pants, kas mūsu republikā ļāva darboties Latvijas PSR Konstitūcijai un PSRS Konstitūcijai. Un tāpēc es uzskatu, ka attiecībā uz to bija iespējams protestēt, atcelt jebkuru mūsu lēmumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tāds precedents bija. Jūs droi vien zināt, ka mēs pieņēmām lēmumu par referendumu pilsētā. Tad Augstākajā padomē momentā tika izskatīts is jautājums, rīkot o referendumu mums aizliedza. Mēs pakļāvāmies un o referendumu nerīkojām. Tas gan bija Augstākās padomes iepriekējā sasaukuma laikā.

Mēs uzskatām un Augstākās padomes deputātiem paziņojam, tāpat saviem vēlētājiem, ka ajos apstākļos pilsētnieku intereu un tiesību aizstāvība iespējama tikai demokrātiskas neatkarīgas republikas veidoanas ceļā. Jo visos masu informācijas līdzekļos, ko vien es zinu, Tautas frontes valde apliecina, ka mēs celsim demokrātisku valsti. Tad arī rīkosimies demokrātiski! Mēs, atkārtoju to vēlreiz, sesijā esam atcēlui visus savus iepriekējos lēmumus. Un mēs teicām, ka nu, kad pārejas periods ir beidzies, pilsētas teritorijā darbojas tikai Latvijas Republikas likumi.

Ja runājam par Daugavpils deputātu korpusu, tad tas Tautas frontes nodaļas prasību atlaist pilsētas padomi kvalificē kā neatbilstou Latvijas likumdoanai, kam nav nekāda pamata. eit ir Tautas frontes pilsētas nodaļas un Latvijas Demokrātiskās darba partijas vadītājs. Pēdējā laikā tika rīkoti pasākumi- darba kolektīvu sapulces, galvenokārt iestā˛u kolektīvos, tādos kā pedagoģiskais institūts, mūzikas skola. Mītiņ notika. Kaut gan stāstīja, ka mītiņ bijis daudzskaitlīgs, mēs zinām, ka tajā piedalījās mazāk nekā tūkstotis, 500-600 cilvēku. Es uzskatu, ka deputātu darbību var novērtēt tikai vēlētāji. Lūk, tāpēc mēs sen uzstājamies, lai Augstākā padome pieņemtu likumu par deputātu atsaukanu. Mēs neesam aizmirsui par saviem pienākumiem vēlētāju priekā, darījām visu, lai ne mūsu vainas dēļ trūkstoo ekonomisko sakaru apstākļos, ne mūsu vainas dēļ augoajā dārdzībā, haosā, ne pēc mūsu iniciatīvas izvērstajās mītiņu kaislībās tomēr saglabātu normālu darba ritmu uzņēmumos, meklētu nesāpīgākos ceļus pārejai uz tirgus ekonomiku, aizsargātu pilsētnieku ekonomiskās un sociālās tiesības, nodroinātu viņiem mierīgu dzīvi un relatīvu labklājību. Lūdzu, sakiet man kaut viens no jums, ka mūsu pilsētā slikti tiek organizēta apgāde ar pārtiku, sliktāk norit dzīvokļu celtniecība, sliktāk strādā uzņēmumi, kas līdzekļus nepārskaita bud˛etā! Es jums varu pateikt, ka pirmajā pusgadā mēs republikas bud˛etā esam pārskaitījui 140 miljonus rubļu, 300 miljonus pārskaitīsim pavisam, bet savas pilsētas vajadzībām esam pusgadā iztērējui tikai 35 tūkstous. Ko jūs ajā sakarā varat teikt? Ka slikti strādā mūsu uzņēmumi? Vai mēs Ministru padomei, Augstākajai padomei esam kāda īpaa nasta? Es tā neteiktu.

Mūsu deputāti apliecina savu apņēmību arī turpmāk ieturēt kursu uz pilsonisku mieru un nacionālo saskaņu pilsētā, sadarboties ar sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, uzturēt līdzsvarotību, saprātīgumu savā darbībā, ar cieņu izturēties pret citādi domājoiem, stingri vērsties pret ekstrēmismu un vandālismu. Es aicinu jūs, cienījamie Latvijas tautas deputāti, tomēr nekļūdīties, nosakot Daugavpils pilsētas padomes turpmāko likteni. Atlaist to tikai par to, ka mēs svinējām 7. un 8.novembri, pēc tam īs dienas atstrādājot? Un par to, ka izteicām savu attieksmi pret Deklarāciju, kaut gan visi Latvijas Republikas likumi tika pildīti? Es uzskatu, ka pārsteidzība ī jautājuma izlemanā pavisam nebūs vietā. Jo mums republikā tomēr nāksies celt demokrātisku neatkarīgu valsti. Es aicinu visus Augstākās padomes deputātus meklēt kopīgu valodu. Atteikties no īslaicīgām interesēm, no sava politiskā drud˛a. Paldies./

Prieksēdētājs: Es atvainojos, vai Vidavska kungs būtu gatavs runāt? Man saraksts ir drusku sajaukts. Pēc tam ir pierakstījies deputāts Seiksts.

A.Vidavskis: */Cienījamie deputāti! Jautājums, kuru palaik apsprie˛am sesijā, ir, manuprāt, lakmusa papīrītis Augstākās padomes demokrātisma pārbaudei. ī jautājuma demokrātiskā izlemanā ir ieinteresēti tūkstoiem cilvēku, kas dzīvo Daugavpils pilsētā. Jā, pilsētas padome ir pieņēmusi lēmumus, kuri bija pretrunā ar Augstākās padomes lēmumiem. Tie ir norādīti Latvijas Republikas Prokuratūras iesniegumā, pie tiem sīkāk neapstāos. Teiku tikai to, ka os lēmumus pilsētas padome ir pieņēmusi, ievērojot cilvēku viedokļus. Jā, tāds noskaņojums cilvēkiem bija! Ņemsim, piemēram, lēmumu par 7.novembra svinēanu. Neilgi pirms īs dienas pilsētā bija Īvāna kungs, vadīja komisijas sēdi par latvieu valodas mācīanas jautājumiem. Starp citu, komisija atzīmēja apmierinou darbu ajā jautājumā. Tad, lūk, runājot par o dienu, es biju priecīgs dzirdēt no Īvāna kunga: ja ļaudis odien grib, lai svin! Nākamgad, iespējams, tas vairākumam vairs nebūs vajadzīgs. Lūk, tā ir demokrātiska pieeja! Un eit es gribu izteikt pārmetumus Augstākās padomes Prezidijam, Augstākajai padomei, ka viņi agrāk nav reaģējui uz pilsētas padomes pieņemtajiem lēmumiem, neatcēla tos, tādā veidā sekmējot kļūmīgu lēmumu pieņemanu arī turpmāk.

odien izvirzīts jautājums par pilsētas padomes atlaianu. Es kā īs pilsētas padomes deputāts daudzu pilsētnieku un reāli domājoo deputātu vārdā uzskatu, ka izmantot o galējo mēru nav nepiecieamības. odien pilsētas teritorijā pilnā mērā darbojas Latvijas Republikas likumi. Pilsētas padomes prieksēdētājs no amata atteicies. Ir iespēja izveidot demokrātisku valdi, kas konsolidēs visus iedzīvotājus. Vakar tam bija gatavas organizācijas, kas apvienojuās ap Latvijas Tautas frontes pilsētas nodaļu. odien, uzzinājuas par Augstākās padomes sagatavoto lēmuma projektu, tās no vakardienas lēmuma ir atteikuās. Ja odien is lēmums par padomes atlaianu netiks pieņemts, es atkārtoju, netiks pieņemts, tad durvis uz sadarbību nav aizslēgtas. ā lēmuma nepieņemana dotu iespēju mūsu pilsētā radīt normālu radou atmosfēru, apvienot visus iedzīvotājus, pārliecināties par to, ka mēs tagad dzīvojam demokrātiskā neatkarīgā valstī. Aicinu jūs, cienījamie deputāti, ieklausīties manā runā, apmierināties tikai ar valdes atlaianu. Pateicos jums par uzmanību./

Prieksēdētājs: Jānis ˇukovs- Daugavpils LTF valdes prieksēdētājs un Daugavpils novada demokrātisko spēku koordinators. Nākamais- deputāts Seiksts.

J.ˇukovs, Daugavpils LTV valdes prieksēdētājs: Es nedaudz gribu piebilst pie tā, ko teica republikas ģenerālprokurors, un dot papildu informāciju. 1990.gada 13.decembrī pilsētas Tautas deputātu padomes 6.sesija, izskatot attieksmi pret jaunā Savienības līguma noslēganu, nolemj, ka gadījumā, ja Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome ietur destruktīvu pozīciju Savienības līguma parakstīanas jautājumā, tad tai tiks izteikta neuzticība un prasība atkāpties palikvidējoties. 1991.gada 10.janvārī pilsētas Tautas deputātu padomes 8.sesija pieprasa republikas valdībai ar Godmani priekgalā nekavējoties atkāpties sakarā ar prettautisku politiku, kā arī atlaist Augstāko padomi un izsludināt jaunas vēlēanas, pamatojoties uz PSRS prezidenta lēmumu par to, ka netiek ievēroti PSRS Augstākās padomes lēmumi. Saskaņā ar pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu tiek izveidota streiku komiteja, noturēts politisks protesta mītiņ, kurā tiek pieņemta rezolūcija ar prasību griezties pie PSRS prezidenta, citu republiku augstākajām padomēm panākt nekavējou Latvijas Ministru padomes atkāpanos, atcelt visus Latvijas Republikas lēmumus, kuri pieņemti pēc 1990.gada 4.maija, izteikt neuzticību Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Gadījumā, ja tas netiek izpildīts, lūgt Vislatvijas nacionālo glābanas komiteju uzņemties valsts vadīanu. 1991.gada 29.janvārī Tautas deputātu padomes 9.sesija nolemj, ka pilsētas rūpniecības uzņēmumiem jāpārtrauc nodokļu pārskaitīana republikas bud˛etā. 1991.gada 11.jūlijā, neskatoties uz Vislatvijas aptaujas rezultātiem, Daugavpilī tiek izveidota pilsētas valde. Lai nostiprinātu pilsētas komunistu pozīcijas, kur jau tā Tautas deputātu padomē ir 25 procenti komunistu, Latvijas Komunistiskās partijas Daugavpils pilsētas komitejas vadoie darbinieki gandrīz pilnā sastāvā tiek iekļauti pilsētas valdē. 1991.gada 14.jūnijā- Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā- pilsētā netiek izkārti karogi, pamatojoties uz to, ka īs atceres dienas nosaukuma formulējums neesot pieņemams. 1991.gada 3.jūlijā netiek atzīmēta Ebreju tautas genocīda piemiņas diena. Neskatoties uz to, ka pilsētas valde pieņem lēmumu Nr.437- par Latvijas Republikas likumu darbību pilsētas teritorijā pilnā apjomā, tas ir, pēc puča, ļoti kūtri tiek risināti jautājumi par partijas komitejas un Valsts droības komitejas telpu aizzīmogoanu. Netiek organizēta zemessardze. Turpinās dzīvojamo māju celtniecība pēc armijas daļu pieprasījuma.

1991.gada 27.augustā pilsētas Tautas deputātu padomes 15.sesijā pilsētas valde atkāpjas, atstājot pilsētas saimniecisko dzīvi seu valdes locekļu pārziņā. Tiek uzsāktas sarunas ar demokrātisko opozīciju. Diem˛ēl īs sarunas absolūti nekādus rezultātus nedeva, jo mēs uzskatām, ka padomes prieksēdētājs ˇarkovs pilsētas Tautas deputātu padomi vienkāri ir dezinformējis vairākos jautājumos, pasakot, ka viss ir kārtībā un visi var strādāt tālāk, tātad opozīcijai nav nekādu konkrētu prieklikumu. Tālāk- 5.septembrī notika jauna sesija, kurā tika ievēlēti jauni valdes locekļi- pavisam 13. Tātad pilsētas padomei, pilsētas valdei no 17 locekļiem 13 jau ir ievēlēti, atstājot četras vietas demokrātisko spēku pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka no iem 13 valdes locekļiem darbojas arī vecā valde, kura jau atkāpjas. Atkāpjas un atkal iet atpakaļ. Vakar notika pilsētas valdes sēde, kurā izskatīja Vladimira ˇarkova iesniegumu par atkāpanos no padomes prieksēdētāja amata. Daugavpils novada demokrātisko spēku padome uzskata, ka vienīgais ceļ, kā stabilizēt stāvokli pilsētā un panākt pilnīgu Latvijas Republikas likumu ievēroanu, ir pārtraukt esoās un grūstoās pilsētas valdes un Tautas deputātu padomes darbību, nozīmējot pagaidu valdi un izsludinot jaunas vēlēanas.

Prieksēdētājs: Paldies. Deputāts Seiksts. Jā, no deputāta Cilinska ir prieklikums, kas praktiski realizējas. Sarakstā, kur jau pieteicās Zaļetajevs, nav ievērota frakciju proporcionalitāte. Es pat nezinu, kas tās par frakcijām te ir, bet katrā ziņā Seikstam dodam vārdu, pēc tam debates beidzam.

A.Seiksts: Es ajā problēmā redzu trīs aspektus: juridisko, politisko un funkcionālo aspektu. Juridiskais aspekts ir, ja vērtē, kādā mērā lēmumi ir prettiesiski un kāda rīcība un darbība ir bijusi augusta dienās. Es o aspektu neskaru, jo man pietika ar to informāciju, ko sniedza ģenerālprokurora kungs. Es neskaru arī politisko aspektu, kur runa būtu par to, kā tā vai cita pavaldība atbalstījusi Latvijas Republikas ceļu uz neatkarību. Es gan piedalījos tikai vienā (es neesmu pilsētā ievēlētais deputāts) pilsētas padomes sesijā, kad bija runa par 4.maija Deklarāciju. Cienījamiem kolēģiem es varu teikt, kāpēc netika pieņemts is lēmums. Tikai tādēļ (mums fakti ir pietiekami), ka Tautas frontes un demokrātisko spēku platformas frakcija bija pietiekami liela, lai, "balsojot ar kājām", izgāztu ne vienu vien reizi ādus lēmumus. Tas ir vienīgais aspekts, kādēļ ādi lēmumi netika pieņemti. Ja juristiem vai vēl kādiem, kuri interesējas par iem jautājumiem, ir vajadzība iepazīties, es domāju, ka vēl ne visi Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes protokoli ir nobēdzināti.

Es pieskaros treajam, mazāk politizētam aspektam, proti, tas ir funkcionālajam aspektam. Rēzeknes padomē odien situācija ir tāda, ka abas frakcijas- vairākuma un mazākuma frakcija- ir pietiekami spējīgas, lai izgāztu jebkuru lēmumu. Piedodiet, kolēģi, es obrīd abstrahēos no politikas, no jurisprudences. Mani kā pilsētas iedzīvotāju interesē tikai viens fakts: vai Rēzeknes pilsētas padome odien var pieņemt lēmumu pilsētas iedzīvotāju interesēs vai nevar? Jebkuru lēmumu, kur skar kaut cik politiskus aspektus, izgā˛ viena vai otra frakcija. Un kā pilsētas iedzīvotājs, kuru interesē labiekārtoanas, komunālie jautājumi un citi, es redzu: kolīdz skar konkrētas personības vai politiskos jautājumus, jebkur lēmums tiek izgāzts. Un tagad kolēģi runā par demokrātismu. Mēs zinām latvisko pieredzi. Es atkal atkārtoju tiem kolēģiem, kuri sē˛ aizmugurējās rindās, ka obrīd es esmu tālu no politikas. Taču kāpēc parlamenti jebkuros līmeņos pasaulē cie parlamentāro krīzi? Pietiek tikai vienā aspektā, ja parlaments izrādās funkcionēt nespējīgs, lai pieņemtu lēmumus, tad tas ir pietiekams arguments, lai parlamentu atlaistu. Un svarīgākais nav, kādi karogi tajā dienā ir izkārti un kādus svētkus svinam. Tas tieām, kolēģi, nav pats svarīgākais. Svarīgākais ir tas, vai padome var funkcionēt vai nevar. Noskatoties Rēzeknes pilsētas televīzijas pārraidīto pēdējo pilsētas valdes sēdi un padomes sēdi, pilnīgi no malas skatoties un nepieskaroties nevienai politiskajai frakcijai, es nācu pie secinājuma, ka funkcionāli padome pastāvēt nevar, jo gan viena, gan otra frakcija (otra gan vairāk) pēdējā laikā ir nodemonstrējusi savu vēlēanos neatkāpties nekur. Un tāpēc es uzskatu, ka neatkarīgi no tā, par ko balsos vēlētāji, neatkarīgi no tā, kādas partijas vai frakcijas tur atkal darbosies priekvēlēanu periodā, es runāju tikai no viena aspekta, proti, normalizēt situāciju ar tīri praktisku jautājumu pieņemanu mūsu pilsētā var jauna padome.

Un tagad, kas attiecas uz ļoti cienījamā kolēģa Bekasova jautājumu. Ļoti cienījamais kolēģis izvirzīja jautājumu par to, ka būtu jāizskata visas padomes. Mūsu rajonā bija pāris padomju, kuras pieņēma lēmumu par PSRS referenduma atbalstīanu. īs padomes netiks izskatītas tikai tādēļ, ka rajona padome os lēmumus atcēla. Tāpēc acīmredzot mums is mehānisms ir jāredz. Tur, kur ie lēmumi ir atcelti, Augstākajai padomei acīmredzot ir viena taktika.

Kas attiecas uz kolēģa Vidavska, manuprāt, arī loģisko ierosinājumu par to, ka it kā varētu atlaist tikai valdes, man tomēr ir iebildums. Cienījamie kolēģi, būsim reālisti un sapratīsim, ko nozīmē ievēlēt, piemēram, demokrātisku vairākuma frakciju, koalīcijas vai kādu demokrātisku valdi, ja padome paliek iepriekējās pozīcijās? Valde nebūs spējīga darboties. Un gribot vai negribot tas nav atrisinājums. Tāpēc mans prieklikums ir atbalstīt o lēmumu.

Man vienīgi pie lēmuma projekta ir prieklikums. Ja mēs to pieņemam, tad 2.punkta otrajā rindkopā es pieprasītu obligāti ielikt termiņu, līdz kuram laikam Augstākās padomes Prezidijam tas ir jāizdara. Es pamatou- kāpēc. Tas ir tīri pagātnes stilā runāt, ka ir jau signāli par to, ka būs sabotā˛a, bezvaras periods, jo padomes būs atlaistas ar odienu, un ajā periodā būs ne tikai sabotā˛a, būs arī bezdarbība un būs arī rīkojumi, kuri man ir kļuvui zināmi un kuri man ir jāpārbauda, proti, ka vecās padomes bud˛etu izlieto savtīgās interesēs. Man jāpārbauda ie fakti. Tāpēc es ierosinu atbalstīt o lēmumu kā vienīgo visā Rēzeknes situācijā, nepolitizētu, bet funkcionāli spējīgu atrast situācijas atrisinājumu. Paldies.

Prieksēdētājs: Paldies. Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisija nāks ar lēmuma projektu? Zaļetajeva kungs, mēs nolēmām debates pārtraukt. Ja vajadzīgs, mēs balsosim.

S.Zaļetajevs: */Es nesaprotu, kāpēc ierobe˛o manas tiesības uzstāties./

Prieksēdētājs: Vadoties pēc vecā nolikuma, mums ir frakciju proporcionalitāte. Tā kā mums ir daudz frakciju un ļoti daudz neatkarīgo deputātu, tad, Zaļetajeva kungs, nekādi neiznāk. Kas jums ir pierakstījuies? Es ļoti no˛ēloju, bet man nav nekādu tiesību dot vārdu.

S.Zaļetajevs: */Pirmkārt, lēmums par debau pārtraukanu nav pieņemts, un es uzskatu, ka nevajadzētu tērēt laiku balsoanai, bet ļaut man uzstāties./

Prieksēdētājs: Es vados oreiz pēc reglamenta, nevis pēc balsoanas. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Tā kā patieām deputātam Zaļetajevam vārds nav dots, tad es nebūu netaktisks un ierosināu pārtraukt debates un lūdzu par to nobalsot.

Prieksēdētājs: Frakciju ierosinājums ir, bet es vienkāri runāju par to, ka mums pēc reglamenta nav jābalso, jo eit nav ievērota frakciju proporcionalitāte.

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka es zināmā mērā uzstāos kā opozīcijas pārstāvis./

Prieksēdētājs: Lūdzu, balsosim par debau pārtraukanu. Rezultāts. Pirms mēs sāksim apsprieanas procedūru, reģistrēsimies. kapara kungs, vai jums būtu jānāk tribīnē, lai skaidrotu o lēmuma projektu? Lūdzu, Dīmaņa kungs!

S.Dīmanis: Par balsoanas motīviem. Es ilgi meklēju vispareizākos vārdus, bet varu pateikt tikai vienu, ka mēs nedrīkstam tagad pieņemt o lēmumu, jo eit viss ir "ūts ar baltiem diegiem". Es ļoti labi saprotu, ka, tā kā opozīcijai nav savas preses, tad, bez aubām, rezonanse būs ļoti niecīga. Vienkāri, vēroties pie skaidrā saprāta, es gribu teikt, ka tieām tas nav parlamenta cienīgs dokuments. Praktiski viss balstās uz 4.maija Deklarāciju. Pārejas periodā opozīcija varēja izveidoties, tikai atbildot uz jautājumu- Savienībā vai ārpus tās. Un tagad apvainot opozīciju, kaut gan tā ir izpildījusi savu galveno uzdevumu pārejas periodā, atvainojiet mani,- tas ir vienkāri nesolīdi. Tā tas tieām ir. Pagaidiet, uzmanību! Tagad vērtējot to, kas ir noticis Maskavā, es skatos, ka pēc pirmā apvērsuma notika otrais apvērsums. Tas pats notiek pie mums. Jo es uzskatu, ka tagad likvidēt visas tās pavaldības, kurās bija uzvarējusi opozīcija, turklāt, no ārpuses skatoties, ādā te parlamentārā ceļā, bet pēc būtības- apvērsuma ceļā, es uzskatu, ka tas tieām ir kaut kas, kam nav precedenta. Es vēlreiz vēros pie jums ar lūgumu- nepieņemt odien o lēmumu. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Par balsoanas motīviem. Man ierobe˛oja laiku, tāpēc es varu pateikt tikai to, ka, atsakot man vārda brīvību, jūs parādījāt ārkārtīgu nevērību opozīcijai. Tas paliek uz jūsu sirdsapziņas. Bet jūs, iespējams, cienīsiet pai sevi un savus lēmumus? Tikko jūs pieņēmāt lēmumu par izmaiņām likumā, kuram 40.panta 1.apakpunktā teikts: "Augstākā padome, pieņemot lēmumu par pilsētas padomes atlaianu, nosaka termiņu pilsētas padomes jaunām vispārējām vēlēanām." To jūs pieņēmāt, bet ne opozīcija. Vai jūs savus lēmumus cienīsiet un pildīsiet vai ne? Kur jūsu piedāvātajā lēmuma projektā ir pilsētas jaunās padomes vēlēanu termiņ?/

Prieksēdētājs: Paldies. Vai vairs neviens nevēlas izteikties? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņ: Kolēģi, es esmu vienmēr ajā zālē centies aizstāvēt likumu. Es uzskatu, ka ajā gadījumā konkrētais lēmuma projekts da˛os punktos neatbilst nupat pieņemtajam mūsu likumam. Vienu o momentu nosauca Zaļetajevs. Man vienkāri bija pienākums to pateikt. Konkrēti runājot, tas ir par o termiņu un par valdes nozīmēanu, respektīvi, par īs valdes nozīmēanu. ie divi punkti netiek ievēroti.

Prieksēdētājs: Kāds ir jūsu prieklikums?

J.Lagzdiņ: Ir prieklikums atlikt ā jautājuma izskatīanu. Uz cik ilgu laiku jāatliek un kādā dienā tas izskatāms, jāizlemj tūlīt.

Prieksēdētājs: kapara kungs.

J.kapars: Tā kā te ir vairāki prieklikumi attiecībā uz termiņiem un es jau savā laikā frakcijā izteicu to, ka īs vēlēanas jānozīmē ne vēlāk kā 1992.gada februārī, es domāju, ka ādam termiņam mēs varētu piekrist.

Prieksēdētājs: Tas ir papildinājums pie 1.panta, proti, ne vēlāk kā 1992.gada februāris. Lūdzu.

A.Seiksts: Kolēģa Lagzdiņa ierosinājumus var izpildīt tūlīt pat, nozīmējot arī otru konkrētu termiņu, proti, kad Augstākās padomes Prezidijam ir jāizskata jautājums par pagaidu valdes izveidoanu. Es lieku priekā- desmit dienu laikā. Līdz ar to, ķiet, ka visas pretrunas būtu atrisinātas.

K.Matvejevs: */Ja prieksēdētājs atļautu, par motīviem./

Prieksēdētājs: Lūdzu.

K.Matvejevs: */Es negribu iedziļināties izsniegto dokumentu detaļās, mani vienkāri uzmanīgu dara tas, ka eit ir tieas pretrunas. No vienas puses, ir bijui vietējās varas orgānu lēmumi, kas radījui aubas, bet, no otras puses, tie nav atcelti. Lūk, man rodas ba˛as, ka ajā sakarā, ajā situācijā sabiedriskā doma Latvijā, un ne tikai Latvijā, o soli var uztvert kā savdabīgas politiskas represijas elementu, nevis uz likumu balstītu. Valstis, kuras mēs esam paradui uzskatīt par civilizētām, eiropeiskās valstis, neievēros to, kur un kad Latvijas likumdoana pārejas periodā nesaskanēja ar Savienības likumdoanu, kur un kad vietējo varas orgānu normatīvie akti nesaskanēja ar Latvijas Republikas likumiem. Tur droi vien redzēs tikai likumīgi ievēlētu lielu municipalitāu padzīanas faktu. Piedodiet, bet es nedaudz baidos, ka tas tiks uztverts tiei tā. Lūdzu deputātus par to padomāt./

Prieksēdētājs: Pagaidām ir dzirdēts prieklikums attiecībā uz 1.punktu, tas ir, papildināt ar termiņu, kad noteikt vēlēanas, proti, ne vēlāk kā 1992.gada februārī. Seiksta kungs ierosināja, ka nepiecieams noteikt termiņu, lai izveidotu pagaidu valdi. Pie kura panta tas ir? Tātad pie 2.panta ir papildinājums attiecībā uz Augstākās padomes Prezidiju.

A.Seiksts: 2.panta otro atkāpi papildināt ar vārdiem: "Augstākās padomes Prezidijam 10 dienu laikā".

Prieksēdētājs: Tātad uzdot pagaidu valdes izveidoanu 10 dienu laikā. Lūdzu, par motīviem.

S.Zaļetajevs: */Es uzstājos par viena projekta motīviem, bet pēc manas uzstāanās projekts ir būtiski mainījies. Vai atļausiet man uzstāties vēlreiz? Varbūt no tā būs kāds labums. Tad lūk, ja nu mēs esam sākui iet pa likumu cienīanas ceļu, tad es gribu pievērst jūsu uzmanību pieņemtajai normai, un tiei: pilsētas padomes jaunās vispārējās vēlēanas notiek kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas likumā "Par vietējo padomju vēlēanām". Es gribētu painteresēties pie cienījamā komisijas prieksēdētāja kapara: vai piedāvātais termiņ- 1992.gada februāris- atbilst ī likuma normām?/

Prieksēdētājs: Lūdzu, kapara kungs!

J.kapars: Tas atbilst visām likuma normām, jo mums pieņemtajā formulējumā būtu- ne vēlāk kā līdz februāra mēnesim. Tas atbilst vēlēanu likuma normām arī par attiecīgiem termiņiem.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Balsojam par Augstākās padomes lēmumu "Par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas deputātu padomju atlaianu". Rezultāts: 82- par, 15- pret un 2- atturas.

Acīmredzot odien vairāk nevienu no īsdienas darba kārtības jautājumiem mēs neizskatīsim. Nākamā sēde būs otrdien pulksten 10.00. Prezidijs lems par nākamo nedēļu.

Dineviča kungam ziņojums, pacieties mazliet!

J.Dinevičs: Cienījamie frakcijas kolēģi! Es atgādinu, ka rīt pulksten 10.00 mums sākas frakcijas sēde, kurā skatām ļoti svarīgu jautājumu. Aicinu visus būt sēdē klāt!

Prieksēdētājs: Vēl ir ziņojums Preinberga kungam.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Jūs mums uzticējāt izkārtot da˛as saimnieciskas lietas. is darbs ir aizsākts. ajā sakarībā es ļoti lūdzu jūs ņemt vērā, ka bufete deputātus apkalpo no pulksten 9.00 līdz 10.00 un pēc tam katrā pārtraukumā. Sē˛u laikā ir lūgums bufetes neapmeklēt. Paldies.

(Sēdes beigas)