1991.gada 3.septembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Prieksēdētājs: Par kompartijas īpaumu turpmāko izmantoanu Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisijas vārdā ziņo Lagzdiņa kungs. Lūdzu.

J.Lagzdiņ: Godāto plenārsēdes vadītāj, kolēģi deputāti! 24.augustā mēs pieņēmām Augstākās padomes lēmumu "Par Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību". Ar ā lēmuma 2.punktu mēs uzdevām Ministru padomei kopīgi ar pavaldībām atņemt līdzinējos kompartijas īpaumus, kā arī kopīgi izlemt jautājumu par to, kā izmantojami ie īpaumi. Balstoties uz o 24.augusta lēmumu, Ministru padome, respektīvi, Ministru padomes prieksēdētājs, 1991.gada 28.augustā pieņēma rīkojumu Nr.323-R. Pamatojoties uz ā rīkojuma 1.punktu, ir izveidota valdības komisija Biera vadībā. Minētajai komisijai laikā pēc puča ir jāapzina Latvijas Republikas īpaumā pārņemtās telpas un jāizlemj jautājums, kādiem mērķiem īs telpas ir izmantojamas. Taču gan pirms ā rīkojuma pieņemanas, gan arī pēc ā rīkojuma pieņemanas Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisijā un Augstākajā padomē ierodas cilvēki, zvana cilvēki, raksta gan da˛ādu pavaldību amatpersonas, gan arī valsts pārvaldes institūciju amatpersonas, kā arī grie˛as ar ierosinājumiem mūsu kolēģi deputāti, ka is pieķiranas process būtu vairāk jākontrolē Augstākajai padomei.

Pavaldību komisija izskatīja o jautājumu un ierosina papildināt Ministru padomes izveidoto komisiju ar vairākiem deputātiem. Pavaldības komisija liek priekā papildināt ar četriem deputātiem, ja jūs vēlēsities, lai is deputātu skaits būtu lielāks, to mēs varēsim izdarīt odien. Lēmuma projekta 1.punkts uzdod Latvijas Republikas Ministru padomes 28.augustā izveidotajai komisijai iesniegt materiālus Augstākās padomes Prezidijam, kuram būs jāizlemj jautājums par o objektu pieķiranu īpaumā vai lietojumā. Kāds ir Pavaldību komisijas viedoklis? Man Pavaldību komisijas pilnvarojumā ir pienākums to jums odien izklāstīt. Turklāt pēc tam, kad bija tapis is lēmuma projekts, tajā ir izdarīti da˛i grozījumi.

Lai precīzāk skanētu lēmuma projekta 1.punkts, lieku priekā to izteikt ādā redakcijā: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomes prieksēdētāja ar 1991.gada 28.augusta rīkojumu Nr.323-R izveidotajai komisijai PSKP un citu PSRS organizāciju bijuo īpaumu tālākas izmantoanas...", un tālāk kā tekstā. Savukārt 2.punktā deputātu Jāni Lagzdiņu nomainīt ar deputātu Leonīdu Alksni un deputātu Einaru Repi- ar Raitu Černaju.

Tādi ir divi grozījumi. Tātad 1.punktā ir precizēts, pamatojoties uz kādu lēmumu, kādai komisijai būs jāiesniedz Augstākās padomes Prezidijā. Bez tam, kolēģi, eit es gribētu izteikt savu personīgo viedokli, proti, apsvērsim to, vai Augstākās padomes Prezidijam ir pa spēkam veikt o darbu. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Paldies. Lagzdiņa kungam grib jautāt deputāts Grūbe, pēc tam- deputāts Budovskis.

G.Grūbe: Cienījamais Lagzdiņa kungs! Vai jūs nevarētu piekrist, ka eit būtu arī lauksaimnieku pārstāvis? Sakarā ar to, ka īpaumi atrodas arī laukos, vai nevarētu būt āds pārstāvis? Vai jūs nebūtu pret Krūgaļau˛a kunga kandidatūras iekļauanu ajā sarakstā?

J.Lagzdiņ: Paldies. Kolēģi, es atvainojos, es varbūt nolasīu valdības komisijas personālsastāvu, jo tā ir ļoti svarīga komisija. Tātad es lasu: "Komisijas prieksēdētājs- Ilmārs Biers, komisijas prieksēdētāja vietnieks- U.Grūbe (Rīgas pilsētas izpildkomitejas prieksēdētāja vietnieks), komisijas sekretārs- Prauliņ (valdības administrācijas galvenais speciālists). Komisijas locekļi: J.Dinne (valdības padomnieks), Nellija Janaus (kultūras ministra pirmā vietniece), Sandra Kalniete (ārlietu ministra vietniece), Kārlis Līcis (valdības lietu ministrs), J.Rītiņ (Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes prieksēdētāja vietnieks), J.neiders (Galvenās arhīvu pārvaldes ģenerāldirektors), J.Vārpiņ (valdības padomnieks), Vukāns (Municipālā departamenta daļas vadītājs) un V.Ziemelis (Latvijas Republikas Augstākās padomes lietu pārvaldnieka vietnieks)." Tāds ir komisijas sastāvs.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija gribētu ierosināt vēl eit iekļaut Aleksandru Kirteinu. Viņ pēc profesijas ir arhitekts un labi zina daudzus os objektus. Vēl ir viens jautājums- es domāju, ka ir būtiski aizstāvēt arī Augstākās padomes intereses ārlietu jautājumos, jo tas ir saistīts ar daudzām telpām, kas turpmāk varētu būt Augstākās padomes reprezentācijas sfēra.

Prieksēdētājs: Paldies. Deputāt Ābiķi, jūs gribat uzdot jautājumu? Deputāts Blumbergs.

O.Blumbergs: Es domāju, ka mums tomēr laika gaitā, kamēr te cīnāmies par Latvijas valstisko neatkarību, būtu viena tāda spēcīga organizācija- Latvijas Tautas fronte. Un domāju, ka eit vajadzētu būt kādam tās pārstāvim. Jo jaunajām sabiedriskajām struktūrām, jaunajiem formējumiem arī nepiecieamas ēkas, zināmas ērtības. Un eit tāda īsta pārstāvja neviena nav. Mēs esam diezgan tālu aizgājui no Tautas frontes, atrāvuies savas darbības gada laikā. Tāda īsta pārstāvja, kas zinātu, kāds pareiz ir sabiedrisko organizāciju stāvoklis, atraanās vieta un izvietojums, mums nav. Tāpēc vajadzētu eit noteikti kādu pārstāvi no turienes.

J.Lagzdiņ: Atļaujiet man izteikt personīgo viedokli. Tādā gadījumā es piekrītu. eit būtu jāievēro sabiedriski politisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju intereses, bet tādā gadījumā mums būtu ajā komisijā jāievēlē daudz un da˛ādu ļoti nopietnu un cienījamu organizāciju pārstāvju. Bez tam ajā komisijas sastāvā ir cilvēki, kuri savā laikā ir bijui vadoi Tautas frontes darbinieki. Un es domāju, ka viņi vēl joprojām pārzina Tautas frontes vajadzības un citu sabiedrisko organizāciju vajadzības. Tāds ir mans personīgais viedoklis.

Prieksēdētājs: obrīd mums ir konkrēti papildinājumi, proti, Krūgaļau˛a kandidatūra un Kirteina kandidatūra. Principā es domāju, ja komisija to vēlas, mums atliek tikai piekrist. Ja cilvēki pai ir gatavi strādāt, tad tas ir tas, kas ir vajadzīgs. Kirteina nav klāt. Ārlietu komisija, vai jūs esat pārliecināta, ka Kirteina kungs piekritīs?

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka is jautājums obrīd ir pēc būtības, nevis formāls. Man liekas, ka līdz im brīdim tas, ka Aleksandrs Kirteins obrīd vēl nav atgriezies no Amerikas, es domāju, tas nedrīkstētu traucēt patieām o pārstāvniecību ārlietu jautājumu risināanā. Tādas funkcijas viņam arī iepriek ir bijuas Ārlietu komisijas sastāvā.

Prieksēdētājs: Paldies. Lagzdiņa kungs, acīmredzot atstājam?

J.Lagzdiņ: Jā, varētu piekrist.

Prieksēdētājs: Jābalso ir par izdarītajiem labojumiem, ko Lagzdiņa kungs jums minēja, proti, Krūgaļau˛s, Alksnis, Černajs, Repe un Seleckis. Lūdzu, reģistrējamies. Rezultāts: 88.

Balsojam par lēmumu "Par valdības komisiju PSKP un citu PSRS organizāciju īpaumu tālākas izmantoanas jautājumiem". Rezultāts: 70- par, 10- atturas. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es tomēr vēl par o lēmumu. Jā, Seleckis ir izglītības darbinieks un bijis izglītības darbinieks. Tagad viņ ir deputāts. Bet vai nevarētu tomēr valdībai ierosināt- iekļaut no valdības puses ajā komisijā kādu Izglītības ministrijas pārstāvi? Jo tiei izglītības iestādes ir katastrofālā stāvoklī. Pareiz Universitāte ir katastrofālā stāvoklī. Un mani kārtējo reizi izbrīna fakts, ka tiei no Izglītības ministrijas ajā valdības komisijā nav neviena pārstāvja.

Prieksēdētājs: Paldies. Pirmkārt, Izglītības ministrija varētu nākt ar ierosinājumiem Prezidijā, jo Prezidijs izskatīs arī os ierosinājumus un jautājumus. Otrkārt, Prezidijs pieņem jūsu ierosinājumu. Mēs griezīsimies pie valdības ar lūgumu, lai tā savā komisijā tomēr iekļauj arī Izglītības ministrijas pārstāvjus.

Astotais punkts darba kārtībā ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par īpauma nodokli"" treajā lasījumā. Ziņo Černaja kungs.

R.Černajs: Cienījamais prieksēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu izskatīanai tiek piedāvāts dokuments Nr.37- "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par īpauma nodokli"". Komisija pēc otrā lasījuma rakstiskus iesniegumus, kas ierosinātu redakcionālus vai citādas dabas jautājumus, praktiski nav saņēmusi. Komisija tātad lūdz balsot par o likumprojektu treajā lasījumā. Varbūt kāds vēlas izteikties?

Prieksēdētājs: Paldies, Černaja kungs! Lūdzu, balsojam par likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par īpauma nodokli"". Rezultāts: 71- par. Grozījumi likumprojektā ir pieņemti.

Devītais darba kārtības punkts ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par peļņas nodokli"" treajā lasījumā. Mēs par to jau runājām.

R.Černajs: Tas ir ā paa 37.dokumenta turpinājums. Komisija ir saņēmusi papildinājumus no Juridiskās pārvaldes, Ministru padomes un Fizkultūras un sporta komitejas. ie labojumi likumprojektā ir iestrādāti. Vairs citu labojumu komisijas rīcībā nav.

Prieksēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Es gribētu runāt par 32.panta pirmo daļu, kur ir runa par nodokļu atvieglojumiem tiem uzņēmumiem, kuru statūtu fondā pamatkapitālā bez valsts īpauma ir arī cits īpaums. Pagājuo reizi, jūs atceraties, bija runa par sabiedriskajām organizācijām, ka mēs nepamatoti dotu atvieglojumu plai pazīstamai sabiedriskai organizācijai, kuras vairs nav. Tātad situācija bija cita. Es sarunās ar kolēģi Kodoliņu, kur o likumu gatavoja, vienojos, ka sabiedriskās organizācijas tādā gadījumā varētu pieminēt. Situācija ir mainījusies, un pilnīgi nepamatoti eit ir parādījies arī pavaldību īpaums. Tātad pavaldību uzņēmumi nonāk neizdevīgā stāvoklī. Es ierosinātu ajā panta redakcijā divās vietās svītrot vārdus "pavaldību un sabiedrisko organizāciju", tas ir, 14.pants likumā par labojumiem, kur ir runa par 32.pantu. "Pavaldību un sabiedrisko organizāciju"- divas reizes atkārtojas ī četru vārdu kopa. Es ierosinātu to svītrot. Tas ir 37.lapā, kas ir pēdējā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Komisijā āds jautājums nav izskatīts. Par svītroanu balso plenārsēde.

Prieksēdētājs: Ziediņa kungs!

Z.Ziediņ: Man ir jāatvainojas komisijai, jo sakarā ar visām neatkarības deklarācijām un mūsu atzīanu un neatzīanu ir kaut kur pazudis mans labojums attiecībā uz 15.punktu, tas ir 33.panta labojums. Tajā rakstīts par ar nodokli apliekamo peļņas daļu, kura attiecīgiem veidiem tiek samazināta par 2,85. Lai izteiktos par o jautājumu, es ļoti lūdzu, vai par to ir jābalso. Vai jūs kā vadītājs varētu dot man piecas minūtes tribīnē. Pēc tam par o manu ļoti konkrēto prieklikumu nobalsot atseviķi plenārsēdē, ja tas ir iespējams?

R.Černajs: Atbilstoi reglamentam mums ir treais lasījums, kā jūs zināt. Man ir jājautā, kā domā deputāti, vai deputāti neiebilst.

Prieksēdētājs: Ja deputāti neiebilst, Černaja kungs...

R.Černajs: Otrajā lasījumā is pants... Ja ir konceptuāls raksturs, par to jau ir nobalsots. Mēs praktiski atgrie˛amies pie otrā lasījuma.

Z.Ziediņ: Tas ir papildinājums.

Prieksēdētājs: Lūdzu, noklausīsimies Ziediņa kungu!

Z.Ziediņ: Cienījamie kolēģi! Man vēlreiz jums jāatvainojas. is labojums tika pārrunāts ar Lauksaimniecības un me˛saimniecības komisiju. Tas tika drukāts, bet ar visu to haosu neviens nesekoja līdzi, tāpēc tas ir pazudis. Ir runa par 33.pantu jeb 13.punktu jums izsniegtajā likumprojektā. Te ir uzskaitīta vesela virkne pasākumu: kultūras, veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes un citi labdarības mērķi, kuriem rūpniecības uzņēmumos tiek samazināts peļņas nodoklis 2,85 kārtīgā summā, ja ī nauda tiek novirzīta attiecīgajos fondos ziedojumiem.

Pareiz veidojas situācija, es ar ļoti lielu pārliecību kā Rūpniecības komisijas loceklis varu pateikt, ka rūpniecības uzņēmumi, pateicoties mūsu neizdarībai un pateicoties Āboltiņa kunga ļoti lielajam totālajam inertumam, izveidojui kolosālu bud˛eta saldo. 1.septembrī, pirms mēs sākām tagad dalīt to bud˛etu, mēs uzzinām, ka ir kaut kādi apvērsuma draudi, ka republikā bija 800 miljoni, es atkārtoju- 800 miljoni, uzkrāta brīva nauda no mūsu maksātāju nodokļiem. ie miljoni gulēja nesaprotamos kontos un neatrada nekādu pielietojumu. Tas pats veidojās ar rūpniecības uzņēmumiem, kuriem peļņa daudzos gadījumos ir palielinājusies 10 rei˛u. Tā, piemēram, Rīgas tabakas fabrikai, kurai plānotā peļņa pusgadā ir 2,5 miljoni, peļņa bija 14 miljoni rubļu. Korekcijas ajos jautājumos neviens nav ienesis. Tajā paā laikā, no otras puses, veidojas Ministru padomes lēmums "Par celtniecības apturēanu Rīgas pilsētā" un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekts, kas vēl nav noprecizējis jautājumu par pilsētā esoo zemju īpaumu. Tātad rūpniecības uzņēmumi reāli o peļņu nevar izmantot, lai uzlabotu savu strādājoo dzīves apstākļus. Cik nu viņi var ienest iekā da˛ādās iekārtās vai ietvert amortizācijā, tik tā ir. ī nauda guļ rūpniecības uzņēmumu kontos, un nekāda reāla pielietojuma tai nav.

Bez tam, cienījamie deputāti, es vēru jūsu uzmanību uz tīri matemātisku formulu, kuru es gan lūdzu savam kolēģim izveidot tad, kad būs runa ar Āboltiņu. Ja katru dienu mums palielinās īs brīvās peļņas atlikums pilsētā un ar katru dienu saglabājas ļoti augsts inflācijas līmenis, tad katra diena, kad mūsu bud˛etā vai rūpniecības uzņēmumu kontā paliek nauda, nes mums tieus, materiālus zaudējumus. Un es apsolu, ka tad, kad mēs izskatīsim, Ministru padome pateiks, cik tiei materiālus zaudējumus mums ir nodarījusi Ekonomikas ministrija, neizveidojot modeli, lai o naudu atgrieztu atpakaļ ra˛oanā. Un jāatgrie˛as pie vecās markas, ka princips ra˛oanā ir: nauda- prece; nauda- nauda; prece- nauda un tā uz prieku. Diem˛ēl ī nauda uzkrājas un apgrozījuma nav. Biju Igaunijā tajās trakajās dienās, es domāju, ko viņi tur ar o brīvo naudu dara? Izrādās, ka tur tādas problēmas nepastāv. ī nauda ir jau laikus plānveidīgi novirzīta tām mērķprogrammām, kuras republika uzskata par vajadzīgām.

Un tagad pie paas būtības. Būtība ir tāda, ka izglītība, kultūra, zinātne un tas viss pārējais uzskaitījums, protams, ir ļoti labs, bet mums ir jādomā arī par tām jaunajām formām, kuras pai esam izveidojui un kuras ir nonākuas totālās finansiālās grūtībās. Es domāju mūsu zemniekus. Mūsu zemnieki kredītus nesaņem. Diem˛ēl līdz im laikam zemnieku kredīti nāca caur tā saukto Latvijas Agrorūpniecisko banku, kas ir PSRS Valsts bankas filiāle. ī banka pat par otro pusgadu nebija saņēmusi finansu kredītu plānu. Tāpēc visas naudas izdoanas zemniekiem bija totāli nobremzētas.

No otras puses, sakarā ar to, ka republikā ir izveidojusies preču bir˛a, man jāsaka, ka rūpniecības uzņēmumos ir nauda un pilnīgi visas mantas, kas zemniekam nepiecieamas. Nav tādas mantas nopērkamas, nav tādas mantas atrodamas, kas nebūtu Latvijā pareiz nopērkamas. Pieņemsim, traktors maksā 1000 zirgspēkā. Jūs zināt, četrdesmitnieki bir˛ā maksā 40000-80000. Taču tas tur ir- arī pape, īferis, cements, linolejs.

Un tāpēc mans konkrēts prieklikums- 15.punktā, ajā 33.panta labojumā pēc visa ā uzskaitījuma (lūdzu, paņemiet savas lapiņas), tātad: "pārskaitījumu veidā iemaksāt kultūras, veselības aizsardzības, zinātnes un labdarības pasākumiem, fondiem un programmām..." vēl iestarpināt vārdus- "kā arī zemnieku saimniecību attīstībai pēc tieiem mērķprogrammu līgumiem". Izlasiet ļoti uzmanīgi o pantu. Lai viņi neizķiestu rūpniecības līdzekļus, diferencē is 15 procentu apjoms, kas tajā pantā ir jau iekā. Izlasiet uzmanīgi un rūpīgi. Man ir lūgums visiem tiem, kas tieām grib paskatīties uz jaunām formām lauksaimniecībā. Diem˛ēl es vēlreiz atvainojos vadītājam un arī jums, ka ierosināju ielikt o iestarpinājumu: "kā arī zemnieku saimniecību attīstībai pēc tieiem mērķprogrammu līgumiem". Ja jūs piekrītat, es gribēju iespraust o vārdu "mērķprogrammu", lai nebūtu tā, ka rūpniecības uzņēmumi nodod zemniekam naudu, bet viņ nopērk videomagnetofonu (visiem ir skaistas meitenes) un, kaut kur pa laukiem braukādams... Bet varbūt tiei "mērķprogrammas līgums", kad ī nauda tiek nodota, lai celtu kūti vai kaut kādu citu ēku, vai kolektīvi iegādātos lopus, vai kaut ko citu.

Lūdzu o manu labojumu atbalstīt, vadoties pēc mana mutiskā ierosinājuma, jo varu pateikt vēl vienu lietu, drusku gan lieloties, proti, es kā deputāts savam pagastam divos lielos rūpniecības uzņēmumos, tas ir, jau minētajā Rīgas tabakas fabrikā un Rīgas ampaniea un vīna fabrikā, kuriem arī naudas pietiek (man ajos uzņēmumos ir draugi), vienojoties ar direktoru, panācu, ka ādas summas jau tiek izdalītas. Protams, pareiz āda lēmuma nav. īs summas tiek izdalītas uz rūpniecībā palikuā sociālās attīstības fonda rēķina. Man būtu ļoti liels lūgums, tā kā tas diferencējas eit ar iem 15 procentiem (izlasiet ļoti precīzi 15.pantu), tādā gadījumā jāpieliek klāt eit arī is teikums: "kā arī zemnieku saimniecību attīstībai pēc tieiem mērķprogrammu līgumiem". Paldies. Lūdzu par o jautājumu nobalsot.

Prieksēdētājs: Paldies, Ziediņa kungs! Tagad vajadzētu izteikties Černaja kungam. Jūsu prieklikums ir ļoti vērtīgs un vērā ņemams, un obrīd, es domāju, ka tas ir nopietns prieklikums, par kuru mēs nevaram acīmredzot nobalsot tūlīt treajā lasījumā. Mēs jau tā izdarām labojumus ajā likumā. Varētu uzdot komisijai atgriezties pie tā un nākt ar jaunu labojumu projektu. Var pat īstenot tādu variantu- balsot atseviķi par o pantu, proti, vai mēs to akceptējam vai ne. Un atgriezties tikai pēc tam, kad būsim nobalsojui.

Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Katrā ziņā Ziediņa kunga prieklikums ir ļoti vērā ņemams, bet tomēr tas būtu apsprie˛ams, lai to eit iekļautu. Man bija konsultācijas gan ar valdības administrācijas, gan ar valdības pārstāvi, gan ar Juridiskās pārvaldes pārstāvi. Tomēr kas ir ie tieie līgumi un kādā veidā tas iekļaujams? Es negribētu, ka mēs tik konceptuālus jautājumus iebalsotu likumā, vadoties tikai pēc mutiska ierosinājuma. Labi, mēs vēlreiz sagatavosim pirmo un otro lasījumu. Mums tomēr jāstrādā tā, kā strādā normāls parlaments, nevis vienkāri tādēļ, ka mēs gribam kaut ko labu izdarīt. Nevis mēs gribam, bet tas tomēr ir jādara likumdoanā noteiktajā kārtībā. Es domāju, ja mēs to izdarīsim pēc divām nedēļām, tad liela ļaunuma nebūs.

Prieksēdētājs: Nevis, ka būs ļaunums, bet mēs Ziediņa kungs, nevaram pārkāpt procedūru.

Z.Ziediņ: Vai ādā gadījumā mēs nevarētu pie ā likuma atgriezties rīt? Visi kopā pastrādājam, bet to jautājumu tomēr nokārtojam, jo aiz katra ā panta nestāv nekāda Latvijas atzīana vai neatzīana no Albānijas vai "Nealbānijas" puses. Te ir konkrēta persona, kas varētu stāties konkrētos līgumos un konkrēti risināt savu darbību. Ļoti liels lūgums- iestrādāt to tagad un iebalsot rīt kopā ar visu likumu.

Prieksēdētājs: Ziediņa kungs, ja komisija atzīs par nepiecieamu, mēs varam atgriezties rīt, bet pilnīgi atseviķi pa pantiem tas tik un tā būtu labojams. Tas tomēr ir ļoti nopietni, lai mēs laistu bez diskusijām. Deputātiem tomēr jāapsprie˛.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņ: Ja mēs nobalsosim treajā lasījumā, tad rīt mēs nevarēsim atgriezties. ajā gadījumā es gribētu atbalstīt Ziediņa kunga prieklikumu, mēs varētu pārtraukt treo lasījumu, komisija atgrie˛as un apsprie˛ o prieklikumu. Rīt tad to varētu likt uz balsoanu.

Prieksēdētājs: Komisija ir ar mieru. Principā man- sēdes vadītājam- arī ir tādas tiesības, proti, atdot treajā lasījumā un vēl pārbaudīt, kā likums darbojas.

No zāles: Tas ir balsojams jautājums.

Prieksēdētājs: Principā, vadoties pēc reglamenta, man ir tiesības bez balsoanas atgriezties ajā lasījumā vēlreiz, tas ir, pārskatīt likumprojektu. Vai neviens deputāts neprotestē, ka mēs līdz rītdienai...

No zāles: Tādā gadījumā, ja mēs esam atstājui, izdarīsim par pārējiem.

Prieksēdētājs: Mums ir 14.pants. Acīmredzot jābalso...

No zāles: Tas ir 15.pants.

Prieksēdētājs: Nē, 14.pants.

No zāles: Nē, 15.pants- par svītrojumiem...

Prieksēdētājs: 14.pants- labojumā.

No zāles: 14.pantā bija Ēlerta kunga svītrojumi. eit mēs varētu piekrist "sabiedriskās organizācijas" svītrot, bet "pavaldības" gribētu atstāt. Kā Ēlerta kungs skatās?

Prieksēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Cik es atceros pēc iepriekējā likuma teksta, mēs pavaldībām, pavaldību uzņēmumiem apstākļus padarām sliktākus, palielinām tiem nodokli. Es simtprocentīgi to nevaru apgalvot, bet pēc atmiņas to atceros. Vismaz likuma pirmajā lasījumā un otrajā lasījumā pavaldības netika minētas. Pilnīgi droi.

No zāles: Es lieku priekā līdz rītdienai atgriezt 14. un 15.pantu otrajā lasījumā. Pārējos pantus, par kuriem nav domstarpību, odien pieņemt.

Prieksēdētājs: Principā mums nav bijuas domstarpības, mēs esam balsojui, tā ka varam uzskatīt, ka tie ir pieņemti treajā lasījumā. Mēs balsojam tad, kad mums ir kādas domstarpības par pantu. 14. un 15.pants atgrie˛as treajā lasījumā. Rīt mēs balsojam kopumā par likumu.

No zāles: Likumprojekts rīt ir balsojams.

Prieksēdētājs: Jā, protams. Kamēr nav grozījumi likumprojektā, tikmēr mēs tā nevaram.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas PSR Civilprocesa kodeksā nodokļa parādu piedziņas jautājumos" otrajā lasījumā. Birkava kungs, lūdzu!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Ja jūsu papīros atrodas 35.dokuments, tad, lūdzu, paņemiet to. Baidos, ka daudziem tā nebūs, tāpēc īsi atgādināu, par ko ir runa. Tātad pirmajā lasījumā mēs jau pieņēmām izmaiņas civilprocesa sadaļā, kas saistās ar nodokļu un obligātās apdroināanas parādu piedziņu no fiziskajām un juridiskajām personām. Jautājuma būtība ir tā, ka līdz im parāda piedziņa varēja būt tikai no fiziskajām personām. obrīd varu teikt, ka komisija vispusīgi apsprieda iesniegto Edmunda Krastiņa prieklikumu svītrot obligātās apdroināanas parāda piedziņu, jo obligātā apdroināana ir institūts, kuram nav vēl precīzas reglamentācijas. Turklāt mums vēl nav likuma par apdroināanu. Tā kā procesuālā kārtība ir seviķa kārtība, tad, ja visā likumprojektā mēs svītrosim vārdus "un obligātā apdroināana", tādā gadījumā parādu piedziņā varēs izmantot vispārējo tiesāanas kārtību, jo tās ir līgumiskās attiecības. Tādēļ ajā 35.dokumentā ir divi varianti. Es komisijas vārdā liktu priekā balsot par variantu, kurā mēs visos pantos svītrojam vārdus "un obligātās apdroināanas". Tādējādi mums būtu pieņemts likumprojekts, likums, saskaņā ar kuru nodokļu piedziņa no fiziskajām un juridiskajām personām būtu precīzi reglamentēta un obligātās apdroināanas maksājumu piedziņa būtu vispārējā tiesāanās kārtībā.

Prieksēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais Birkava kungs! Sakiet, lūdzu, kā jūs lemtu o jautājumu par obligāto apdroināanu? Ir ļoti pareizi, ka eit nav "valsts obligātā apdroināana", jo likums par valsts uzņēmumu paredz obligātu "valsts uzņēmuma apdroināanu", bet ne valsts apdroināanu.

V.Birkavs: Ēlerta kungs! eit tomēr acīmredzot pareiza būtu ī vispārējā kārtība, jo, paredzot o kārtību, mums vajadzētu, lai gan valsts, gan privātajās apdroināanas firmās būtu speciālas personas, kurām ir tiesības sastādīt mantas aprakstu un tamlīdzīgi. ādas tiesības viņiem nevar būt, un mums viņiem ādas tiesības nav jādod. Tādēļ, svītrojot vārdus "obligātā apdroināana"- vai tā ir valsts vai privātā -, mēs vienkāri pārceļam to kārtību uz tiem institūtiem, kuriem ir ādas tiesības.

I.Ēlerts: Skaidrs. Paldies.

Prieksēdētājs: Vairs jautājumu nav? Ja nav prieklikumu, mēs varētu iziet pa pantiem, kā tas mums pieņemts otrajā lasījumā. Pirmais balsojums ir par 4.panta redakciju. Vai nebija nekādu iebildumu?

V.Birkavs: Es ierosinātu balsot bez vārdiem "un obligātās apdroināanas". Par o variantu.

Prieksēdētājs: Variantu gadījumā mēs balsosim. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 75. Birkava kungs ierosina vispirms balsot par pirmo variantu, tas ir, bez vārdiem "un obligātās apdroināanas". Pēc tam balsosim par variantu, kas ir lasāms bez īm iekavām.

V.Birkavs: Principā es ierosinātu tā, ka mēs nobalsojam par to, ka visā likumprojektā mēs svītrojam vārdus "un obligātās apdroināanas". Tad mums nekas nesajuks.

Prieksēdētājs: Lūdzu, par vārdu "un obligātās apdroināanas" svītroanu. Rezultāts: 62- par. Formāli mums jānobalso par variantu, kurā ir rakstīti arī vārdi: "obligātā apdroināana". Lai būtu pilnīga skaidrība, varbūt kāds nevar izķirties, balsos divas reizes. Rezultāts: 32. Mums paliek visā likumprojektā, mēs pieņēmām, ka paliks bez vārdiem "un obligātās apdroināanas". Par otro pilnīgi tas pats- "obligātā apdroināana", no tās mēs esam atteikuies. Vai par citiem jautājumiem nav prieklikumu? Nav. Treajā labojuma projekta pantā par 240.pantu. Es saucu pēc labojuma projekta pantiem. Nav. Piektais? Nav. Sestais? Nav. Septītais? Arī nav.

Lūdzu, balsojam par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā" pieņemanu otrajā lasījumā. Principā mēs varam balsot vispār par pieņemanu. Nebija neviena labojuma, neviena ieteikuma.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņ: Varbūt tas ir tīri redakcionāli, jo mēs pieņemam lēmumu par grozījumiem ajā kodeksā. Mums vairs nav Latvijas PSR, bet ir Latvijas Civilprocesa kodekss.

Prieksēdētājs: Tas ir automātiski pēc mūsu lēmuma.

A.Endziņ: Jāizņem ārā. To mēs tūlīt...

Prieksēdētājs: Izsvītrojam. Vēlreiz reģistrāciju. Pāris deputātu ir parādījuies.

V.Birkavs: Tā kā praktiski ajā lasījumā neviens prieklikums nav ienācis, tad nobalsojot, treais lasījums mums nebūs vajadzīgs.

Prieksēdētājs: Tas nav vajadzīgs pēc reglamenta. Mēs likumu pieņemam kopumā. Reģistrējuies esam. Lūdzu, balsojam par likuma "Par grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā nodokļu parādu piedziņas jautājumos" pieņemanu otrajā lasījumā un kopumā. Selecka kungam ir jābalso ar roku. Rezultāts: 77- par un atturas- 1. Tātad likums ir pieņemts.

Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu un par visiem sekojoiem jautājumiem. Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Kolēģi deputāti! ajā situācijā, kāda ir pēc puča, es domāju, ka visiem skaidrs- mums steidzami ir jārada savas militārās struktūras. Tas jādara tūlīt. Ja ne tūlīt, tad katrā ziņā rīt uz pusdienas laiku gan. Pēc pirmā lasījuma no deputātiem un deputātu komisijām mēs esam saņēmui 42 prieklikumus ā likumprojekta uzlaboanai. Turklāt apsprieana eit bija daudz plaāka, tā neaptvēra tikai deputātus, bet arī vietējās pavaldības. Prieklikumi ienāca arī no atseviķiem pilsoņiem. Kopīgais prieklikumu skaits, ko izanalizēja darba grupa, sniedzās pāri simtam. Protams, daudzos jautājumos ie prieklikumi dublējās un cits citu sedza. Bet katrā ziņā no iem deputātu iesniegtajiem 42 ierosinājumiem 29 tika atzīti par vēlamiem un nepiecieamiem, lai tie tādā vai citādākā veidā tiktu iekļauti ajā likumprojektā. Es runāju par dokumentu nr.32, jo is likumprojekts jums ir izsniegts divas reizes. Viens ar iepriekējo datumu, citu numuru, bet pats pēdējais ir 32.numurs. Es nevaru pakavēties pie katra mūsu izdarītā labojuma, bet tos galvenos es gribētu minēt un vērst uz tiem jūsu uzmanību.

Ar ko tad atķiras is projekts no pirmajā lasījumā redzētā? Pirmais. Nosaukumā "valsts dienests" tika pārveidots par "obligāto valsts dienestu". Tātad is vārds "obligātais" nosaukumā nāk iekā. Nākamais, ja jūs atķirat 2.pantu, tad redzat, kā tiks risināti valsts dienesta jautājumi pēc pilsonības statusa reglamentēanas. Tur ir noteikts, ko mēs tad sauksim darba dienestā, ko- militarizētajā. eit ir tāda situācija noteikta, ka militarizētajā dienestā, kas būs saistīts ar ieroču nēsāanu, ieroču lietoanu, mēs sauksim tikai Latvijas Republikas pilsoņus. Taču, kad tas būs, to mēs nevaram pateikt.

Nākamais- 19.pantā bija izdarītas izmaiņas, tās faktiski izrietēja jau no pirmā lasījuma, jo pirmā lasījuma gaitā mēs nobalsojām par to, ka visos gadījumos, kad dienestniekiem tiek saglabātas vidējās izpeļņas, īs garantijas naudas izteiksmē jāmaksā no valsts bud˛eta līdzekļiem. Nākamais- 22.pants- ir par dienesta ilgumu. Pareiz jūs redzat, ka ir noteikti divi da˛ādi dienesta ilgumi- 18 mēnei un 24 mēnei. 18 mēnei būs militarizētajā dienestā, Ieklietu ministrijā, muitas dienestā, Sabiedrības droības departamentā. 24 mēnei, tātad divi gadi- darba dienestā.

30.pantā tika izdarītas izmaiņas. Faktiski, kamēr mēs nonācām līdz pirmajam lasījumam, mēs domājām par visiem- par zemniekiem, par studentiem, par mācītājiem, bet nebijām padomājui par deputātiem. Pareiz esam ierakstījui, ka arī deputātiem, to pilnvaru laikā iesaukumu aktīvajā valsts dienestā atliek, tas ir, deputātiem un deputātu kandidātiem priekvēlēanu kampaņas laikā. Tā kā pirmajā lasījumā ajā pantā mums nebija precizēts īs atlikanas periods, proti, uz cik ilgu laiku var atlikt, tad pēc Silāra kunga prieklikuma ierakstījām, ka atlikana var būt uz gadu. Bet, ja īs atlikanas pamatojums saglabājas, tad to var atkārtot.

Tie ir tie galvenie, būtiskākie grozījumi, par sīkākiem es nerunāu. Lasot, pai esat redzējui. Bet es gribu teikt, ka darba grupa ir strādājusi ar ļoti lielu atbildības izjūtu. Es domāju, ka mēs- ī kompānija, kas rakstīja minēto likumprojektu,- bija pietiekami kompetenta ajos jautājumos. Te piedalījās pārstāvji no Ieklietu ministrijas, no Prokuratūras, no Tieslietu ministrijas, Sabiedrības droības departamenta un Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes. Pareizējā redakcijā, kādā is likums tiek likts priekā, visu ieinteresēto puu intereses ir maksimāli sabalansētas. Tāpēc es ļoti lūgtu, pirms nākat klajā ar jauniem radikāliem prieklikumiem, padomāt, vai tieām tie neapgā˛ visu ā likuma struktūru. Jo pēc pirmā lasījuma mēs saņēmām milzīgu kaudzi prieklikumu, un mums tieām radās daudz, ļoti daudz problēmu. Tas man par o likumu ir viss. Es domāju, tagad mēs varam ķerties pie atseviķiem pantiem.

Prieksēdētājs: Lūdzu, mēs varētu apspriest pa pantiem.

E.Krastiņ: is likums pirmajā lasījumā bija pieņemts bez visām īm būtiskajām izmaiņām, kas notikuas mūsu valstī, PSRS. Nav noslēpums, ka agrāk is dienests, kā zināms, bija aizsargs mūsu jaunieiem pret dienestu PSRS Bruņotajos spēkos. Gribētos dzirdēt, vai jaunā situācija nav radījusi nepiecieamību kaut ko pārskatīt arī ā valsts dienesta koncepcijā? Vai mums nav raduies jauni apstākļi? Vai is likums atbildīs mūsu valsts jaunajam tiesiskajam statusam?

A.Līgotnis: Jā, tas atbildīs. Tad, kad mēs sākām rakstīt o likumu, mēs nedomājām, ka tas ir pārejas likums, bet tas tika domāts un paredzēts arī tā, lai tas sākumā, pēc tam, kad Latvijas Republika kļūs reāli neatkarīga, darbotos vismaz pirmajos gados. Mums ir jārēķinās ar tādiem momentiem, ka pilsonība joprojām nav noteikta. Tad, kad tā tiks noteikta, neapaubāmi, ļoti liels būs to jaunieu skaits, kas nebūs Latvijas Republikas pilsoņi. Tādēļ vienīgais, kas mums tika grozīts, ir tas, ka no 32.panta mēs izsvītrojām to, kas attiecas uz PSRS kara komisariātiem, jo tādu mums vairs nebūs. Taču ierakstījām tādu frāzi, ka attiecīgajām PSRS militārajām institūcijām, jo sākotnējā periodā tas būs kara apgabala tābs, bet, kad tā vairs nebūs, tad droi vien būs PSRS vēstniecība, militārais ataejs, ar kuriem mums būs jāstājas kontaktā.

Un kā jau teicu, 2.pantā mēs esam reglamentējui to, kas notiks pēc tam, kad būs noteikta pilsonība. Redziet, mēs ai lielajai jaunieu masai, kura nebūs Latvijas Republikas pilsoņi, nevaram radīt eit kaut kādu labklājības oāzi. PSRS armijā viņus iesaukt būs problemātiski, bet tajā paā laikā diez vai mēs esam ieinteresēti dot viņiem ieročus savā armijā. Tāpēc mums ir jādomā, ko ar viņiem darīt. Mums būs vajadzība pēc darba dienesta. Tur liela daļa no viņiem varēs pielikt savu roku.

Prieksēdētājs: Stroganova kungs, ja jums ir jautājums par pantiem, tad par pantiem mēs uzdosim atseviķi. Ja jūs gribat uzdot jautājumu par visu likumu, tad jautājiet patlaban.

F.Stroganovs: */Sakiet, lūdzu, kā būs, ja mēs pārskatīsim o vispārīgo nosacījumu, kā eit teikts, ka personām no 18 līdz 50 gadiem obligāti būs jāiziet valsts dienests. Agrāk pieņēmām nolikumu, ka karadienests PSRS Bruņotajos spēkos tiek ieskaitīts darba stā˛ā. Vakar programmā "Vremja" tika paziņots, ka Baltijas kara apgabalā izsludināta to jaunieu demobilizācija, kas iesaukti no Baltijas republikām. Vai jūs saprotat, kāda situācija ir radusies? Kolēģi saka: "Situācija ir mainījusies." ie jauniei nu var nonākt ļoti sare˛ģītā situācijā. Līdz ai dienai viņi ir kalpojui PSRS Bruņotajos spēkos. Pavēle izdota vakar. Atbilstoi im likumam viņiem nāksies... Vienā vietā viņi jau ir dienējui, bet pēc ī likuma viņi var tikt iesaukti vēl vienu reizi./

A.Līgotnis: Nē, otrreiz viņi netiks iesaukti, jo, kā redzat, 33.pantā ir viens punkts, kur ir noteikts, ka no dienesta mūsu valsts dienestā atbrīvo personas, kas ir iesauktas PSRS Bruņotajos spēkos. Tātad, kas tur ir aizgājis, tas tur ir. Mums 33.pantā neviens vārds nav noteikts par to, vai viņam jānodienē viss vai daļēji.

Prieksēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamo autor, vai jūs un jūsu komisija tomēr neapskatījāt o būtībā negatīvo alternatīvā dienesta pieredzi? Vai nenovērtējāt, ka Latvijas Republikai būtu izdevīgāks profesionāls militārs dienests? Tātad profesionāli robe˛sargi, profesionāla armija, profesionāli muitnieki. Zemessargi mums ir neprofesionāļi, tas ir ļoti pareizi, tas jau diezgan daudz ko atrisina. Vai būs jēga iztērēt naudu jaunieu mācībām, kuras būtībā nedos vajadzīgo efektu? Vai jūs o jautājumu esat skatījui gan no finansiālā, gan no aizsardzības spēju viedokļa? Vai to mums nevajadzētu pārskatīt un par to balsot? Faktiski es patieām ierosinātu par to pat nobalsot.

A.Līgotnis: o jautājumu mēs skatījām gan darba grupā, gan Aizsardzības un ieklietu komisijā. Mēs nonācām pie vienota secinājuma, ka mūsu Latvijas Republikas armijai principā būtu jābūt atalgotai un brīvprātīgai armijai. Taču mums armijas jautājums rodas nevis tad, kad mēs to varēsim izdarīt, tas ir, kad varēsim sākt komplektēt uz brīvprātības principiem, bet mums tas ir jāatrisina odien. Mums ir jārada īs struktūras. odien vai rīt to mēs varam izdarīt, tikai īstenojot obligāto iesaukumu. Tātad gan darba grupas, gan Aizsardzības un ieklietu komisijas viedoklis bija tāds, ka vispirms mums ar iesaukuma palīdzību, ar ā likuma palīdzību jārada īs armijas struktūras. Un tikai tad, kad mums būs jau kadri (pareiz taču vajadzīgs ser˛antu sastāvs, jaunāko un vecāko virsnieku sastāvs), kad obligātā valsts dienesta realizācijas gaitā tas mums būs radīts, pēc pāris gadiem noteikti uz to pāriesim. Tā ir dzīves realitāte, bet odien to nav iespējams realizēt.

Prieksēdētājs: Paldies. Ja kopumā par likumu jautājumu vairs nav, tad pāriesim pie apsprieanas pa pantiem. Izteiksim gan ierosinājumus, gan jautājumus, jo tad ar tiem tiksim ātrāk galā. Par ievaddaļu? Acīmredzot par ievaddaļu arī jaunajā situācijā nebūs citu prieklikumu.

1.pants- nav ierosinājumu un jautājumu. 2.pants- nav. 3.pants- nav. 4.pants- nav. 5.pants, 6.pants- nav. 7.pants, 8.pants- arī nav. 9.pants, 10.pants, 11.pants- nav. 12.pants, 13.pants- nav. 14.pants- nav. 15.pants.

A.Līgotnis: Vai atļausiet man divus vārdus?

Prieksēdētājs: Lūdzu.

A.Līgotnis: Pēc tam, kad is materiāls jau tika sagatavots, nodrukāts un jums izdalīts, mēs esam izsvītrojui: "Latvijas Republikas Prokuratūras pārstāvji". Sākotnēji mēs to ielikām ar nolūku, domājot par Daugavpils rajonu un Kurzemes priekpilsētu, lai tur is likums netiktu sabotēts. Taču pēc visiem iem notikumiem uzskatām, ka tas vairs nav nepiecieams un Prokuratūrai nav jāiejaucas tur, kur tai neklātos to darīt. Tāpēc izsvītrojām.

Prieksēdētājs: Paldies. 16.pants- nav. Praktiski laboti ir visi panti, kā jūs redzējāt pēc aizmugurē pievienotās informācijas. 17.pants- nav.

18.pants. Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */17.pants ir pretrunā ar 33.pantu. 33.pantā ir konkrēti norādīts, kas tiek atbrīvoti no valsts dienesta. 17.pants dod tiesības to izlemt komisijai. 17.pants jāpārstrādā atbilstoi 33.pantam. Jo 33.pantā konkrēti teikts, kas netiek iesaukti, bet 17.pantā konkrēti mēs sakām, ka o jautājumu izlemj komisija. Jāizdara tā, lai ie panti atbilstu viens otram./

A.Līgotnis: Es domāju, ka eit nekādas pretrunas nav, jo komisijas uzdevums ir noteikt, lai tādu vai citādu lēmumu pieņemtu attiecībā uz Jāni, Pēteri vai Kārli. Tas, ka viņi pieņems vienu no iem lēmumiem, tas ir neapaubāmi. Un, skatoties pēc 33.panta kritērijiem attiecībā uz konkrētu personu, viņi arī vienu no iem četriem lēmumiem pieņems. Manā skatījumā te nekādu problēmu nav.

Prieksēdētājs: Paldies. Tālāk- 18.pants, 19.pants. Treā sadaļa- 20.pants, 21.pants, 22.pants.

A.Līgotnis: Vai atļausiet man izteikties?

Prieksēdētājs: Lūdzu.

A.Līgotnis: Kad is materiāls jau tika sagatavots, pēc tam, kā jūs redzat, pirmspēdējā rindkopā bija rakstīts: "Personas, kurām reliģiskā piederība neļauj pildīt militāro dienestu, tiek norīkotas darba dienestā." Vakar mēs o likumprojektu skatījām komisijas sēdē, un komisija ar balsu vairākumu iebalsoja arī tādu domu, ka tie pacifisti, kam pacifistiskā pārliecība neļauj pildīt militāro dienestu, ka tie arī jānorīko darba dienestā. Ja nevienam iebildumu nav, tad mēs to varam pieņemt un iet tālāk. Taču, ja ir pretenzijas, tad būs jābalso.

Prieksēdētājs: Nav. Mums ir labvēlīga attieksme pret pacifistiem. Preinberga kungs, jūs gribat par nākamo pantu, proti, par 23.pantu?

G.Preinbergs: Man būtu iebildumi pret pau pirmo rindiņu, proti: "militārajā dienestā- 18 mēnei". Es domāju, ka mūsu Latvijas dienestā nebūs ne raķeu, ne atombumbu, tādēļ seviķi ilga izglītoanās nebūs vajadzīga. Man ķiet, ka ar tiem 12 mēneiem, kā tas ir bijis līdz 1940.gadam, būtu jāsamierinās. Turklāt mums ir jārēķinās ar to, ka ie puii būs vajadzīgi arī tautsaimniecībā. Ja viņus paņemsim uz tik ilgu laiku prom, tas nebūs prāta darbs. Tātad mans prieklikums ir 12 mēnei.

Prieksēdētājs: Lūdzu.

A.Līgotnis: Tā, es izteikos.

Prieksēdētājs: Lūdzu, izsakiet argumentus. Pēc tam vēl runās Felsa kungs.

A.Līgotnis: Izteiku savu un komisijas viedokli. Pirmkārt, Ieklietu ministrija mums prasīja, lai būtu 18 mēnei. Otrkārt, kāpēc tas tiek tā prasīts? Redziet, ja būtu 12 mēnei, tad gadā būtu divi iesaukumi. Tādējādi katrā iesaukumā uzreiz puse aiziet prom no dienesta, respektīvi, ajā dienestā paliek tikai 50 procenti no apmācītajiem kadriem. Tātad mums nebūtu tā armijas kvantitatīvā sastāva, kāds mums vajadzīgs. Mums reāli būtu jāfunkcionē ar pusi, tas ir, ar pusarmiju. Tāpēc tas ir tā paredzēts.

Prieksēdētājs: Felsa kungs, jūs par to pau gribējāt?

A.Felss: Es tiei par to pau, es gribēju dzirdēt argumentāciju par tiem 18 mēneiem.

Prieksēdētājs: Paldies. Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es atbalstu Preinberga kunga ierosinājumu un atgādinu, ka es tiku ierosinājis izdarīt nevis divus, bet trīs iesaukumus gadā. Tas o problēmu atrisina. Mēs varētu pieņemt kompleksi. Es patlaban neuzstāju uz savu prieklikumu, bet es atbalstu Preinberga kunga prieklikumu. Tādā gadījumā, ja mēs nobalsotu par dienesta laika saīsināanu, komisija varētu attiecīgi izmainīt.

A.Līgotnis: Es paskaidrou, kādēļ netika pieņemts Ēlerta prieklikums par trim iesaukumiem. Proti, tādēļ ka Sabiedrības droības departaments kategoriski bija pret, jo tad viņiem iznāk nepārtraukti gadu nodarboties ar iesaukanu un ar demobilizāciju. Jā, tad tā praktiski iznāk. Tāpēc, lai nonāktu pie kompromisa ar to, ko mums ierosināja Ēlerta kungs, mēs ā iesaukuma laiku pagarinājām par vienu mēnesi. Atcerieties, pirmajā lasījumā bija divi iesaukumi un katrs divu mēneu garumā. Pareiz mēs pagarinājām līdz trim mēneiem. Tātad, ja to sasummē kopā, tad pusgadu jau būs iesaukums. Mēs domājam, ka pietiek.

Prieksēdētājs: Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Līgotņa kungs, jums gan bija pavisam cits formulējums, kāpēc jūs noraidījāt manu prieklikumu. Proti, tāpēc ka tas nesaskan ar iesaukanas termiņiem, kādi ir PSRS. Tas bija jūsu formulējums.

A.Līgotnis: Tas bija viens, bet is ir otrs.

I.Ēlerts: Un tas, ka jūs pagarināt katru iesaukumu līdz trim mēneiem, ir tīra valsts bud˛eta līdzekļu tērēana iesaukanas komisiju locekļu darba apmaksai. Tas ir pilnīgi nepieļaujami.

Prieksēdētājs: Berķa kungs!

A.Berķis: Vai ir rēķināts, cik vispār armijas mums vajag? Daudz jau atkarīgs no tā, cik mums vajag karavīru.

A.Līgotnis: Jā, apmēram ir rēķināts.

A.Berķis: Kā tad iznāk, vadoties pēc iem daudzumiem?

A.Līgotnis: Tas pareiz ir valsts noslēpums.

A.Berķis: Varbūt, ka mums jāiesauc uz seiem gadiem, lai aizpildītu.

A.Līgotnis: Ja jūs liksit priekā, tad balsosim.

Prieksēdētājs: Ir divi varianti: 18 mēnei un gads. Vai vēl kāds grib izteikties par vai pret, jo par to mums būs jābalso. Kaut gan, protams, nav tik daudz, lai mēs to galīgi izlemtu.

Lūdzu, Jund˛a kungs!

T.Jundzis: Tieām tā ir pietiekami pamatota problēma, kuru deputāti izvirza. Man arī tā nosliece ir vairāk uz 12 mēneiem. Taču ir da˛as tehniskas problēmas, kuras arī Līgotnis cenas mums visu laiku pierādīt. Es domāju, ka ir pamats pie īm problēmām un argumentiem, kurus arī Līgotņa kungs min, atgriezties. Ja jūs mums dotu tādu iespēju, tad līdz treajam lasījumam mēs vēlreiz saistītos ar Ieklietu ministriju, visu to izskaitļotu, jo viņu domas arī ir mainījuās. No sākuma viņi it kā bija par 12 mēneiem, tagad viņi kategoriski prasa pusotru gadu. Tāpēc mums ir jāizsver. Es domāju, ka nav nekā traka, ja o pantu vēlreiz liksim uz balsoanu treajā lasījumā. Tas būs jau jaunnedēļ.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Par 2.pantu domājot: ja ierakstām konkrētus termiņus, tad jābūt atsaucēm. Konkrētiem dienējoajiem var būt da˛ādi apstākļi kara vai darba dienestā. Teiksim, daudzbērnu ģimene. Likumā jābūt norādītam- un tiei ajā pantā -, kādu iemeslu dēļ dienesta laiks var tikt saīsināts. Tas jānosaka likumā, nevis kādai pavaldības vai komisariāta komisijai./

A.Līgotnis: Nu, redziet, Stroganova kungs, ja jūs būtu izlasījis ne tikai 23.pantu, bet ticis līdz 33.pantam, tad jūs redzētu, ka no dienesta atbrīvo tos, kam ir divi nepilngadīgi bērni. Tātad daudzbērnu ģimeņu problēma eit neradīsies.

Prieksēdētājs: Mums paliek vienīgi problēma par o dienesta laiku.

A.Līgotnis: Es domāju, ka vajadzētu balsot, jo cik ilgi tad mēs atliksim o jautājumu. Jāizlemj, vai dienesta laiks būs 18 mēnei vai gads.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Vai drīkst zināt, cik ilgi Latvijas armijā kalpo drēbes, tas ir, kāds ir formas tērpu lietoanas laiks?

A.Līgotnis: Es jūs nesapratu.

A.Berķis: Proti, ja pusnovalkātas drēbes būs jāatdod atpakaļ.

A.Līgotnis: Es pat nezinu, vai is jautājums ir nopietns, jo Berķa kungam skaidri ir zināms, ka mums nekādu formas tērpu vēl nav.

Prieksēdētājs: Formu pielāgos dienēanas termiņam, jo ilgāk dienēs, jo stiprāku audumu izvēlēsies.

A.Līgotnis: Lāpīsim, Berķa kungs!

Prieksēdētājs: Ziediņa kungs!

Z.Ziediņ: Sakiet, lūdzu, vai ir izskatīts jautājums arī par divu gadu ilgu dienestu? Varbūt, ka varētu likt uz balsoanu arī termiņu 24 mēnei.

A.Līgotnis: Ja jūs ierosināsit, balsosim.

Z.Ziediņ: Jā, lūdzu.

Prieksēdētājs: Ziediņa kungs ierosina divus gadus. Taču es nedzirdēju, ka is ierosinājums būtu pietiekami nopietns.

A.Līgotnis: Ieinteresētajām pusēm, proti, Ieklietu ministrijai un Sabiedrības droības departamentam, ir nepiecieami 18 mēnei.

Prieksēdētājs: Labi. Jau pirmajā lasījumā arī izvirzījās jautājums par 12 mēneiem, tagad ir ie 18 mēnei, tādēļ vienkāri nobalsosim, ko mēs izvēlamies.

Vispirms balsojam par 12 mēneiem, jo is prieklikums izvirzīts nupat. Otrs ir redakcijas komisijas prieklikums- 18 mēnei. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņ: Tomēr man liekas, ka mēs im jautājumam pieejam kaut kā ļoti mehāniski. Nav pamatojuma, kāpēc vajag tiei 18 mēneus. Cik izmaksās 12 mēnei? Lūk, ī ir viena problēma, ko pacēla Berķa kungs, proti, ka gadā ir vajadzīgs viens formas tērpa komplekts. Ja mums ir pusotrs gads, tad tur jau rodas īs problēmas- cik tas viss izmaksās, cik liels personālsastāvs ir vajadzīgs? Es domāju, ka tomēr jādod kaut kāds skaitliskais pamatojums. Citādi tas būs vienkāri emocionāls un mehānisks risinājums.

Prieksēdētājs: Man gan liekas, ka attiecībā uz iem dienesta mēneiem da˛ādās valstīs ir da˛ādi, ir arī laiks viens gads. ajā jautājumā īpai daudz argumentu nevar atrast, lai pierādītu deputātiem, ka ir jādienē tiei tik daudz, bet ne tik daudz. Vienalga tas būs pēc mūsu izjūtām, pēc mūsu emocijām. Es domāju, ir naivi cerēt, ka tad, ja būs kaut kādi skaitļi vai lapiņas, ka tas kādu, ja viņ to ir ieņēmis galvā, pārliecinās par to, vai jādienē 18 mēnei vai 12 mēnei, proti, ka ir jābūt tiei ādam dienēanas termiņam. Es lieku priekā pagaidām nobalsot, bet diem˛ēl nevaru jums garantēt, ka arī treajā lasījumā atkal nesāksies diskusijas par o pau termiņu. Lūdzu, reģistrējamies. Pēc tam varēs izteikties par balsoanas motīviem. Lūdzu.

V.Einiņ: Es domāju, ka mēs ļoti vieglprātīgi izdarīsim, ja tagad balsosim par 12 vai 18 mēneiem. Es uzskatu, kā jau Līgotņa kungs teica, ka tomēr pirmo gadu (tā kā bija prieklikumi par profesionālo armiju un tamlīdzīgi) mums vajadzētu eksperimentēt un vadīties pēc tā, kā kāds speciālists iesaka. Mēs, nebūdami speciālisti, uzreiz varam kaut ko sajaukt. Mans prieklikums ir balsot tomēr par 18 mēneiem.

Prieksēdētājs: Cienītie kolēģi, te arī bija is pamatojums, bet jūs saprotat, ka jebkurā gadījumā, ja mēs skarsim termiņus, tas mums vienmēr ir bijis, pieņemot likumus, tūlīt radīsies kāds cits prieklikums- par vienu dienu vai par diviem mēneiem, tas ir, vai vairāk vai mazāk.

Tātad argumentāciju jūs dzirdējāt, komisijai ir pamatojums, kāpēc vajag 18 mēneus. Da˛i deputāti domā citādi, tāpēc balsojam vispirms par gada termiņu, pēc tam par 18 mēneiem.

Lūdzu, balsojam par termiņu- 12 mēnei. Rezultāts: 38. Balsojam par termiņu- 18 mēnei. Rezultāts: 37. Lūdzu, balsojam par redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: 30.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es saprotu- balsoana ir notikusi, bet mani tomēr nedaudz mulsina ie skaitļi- 37 un 38. Tā tomēr ir ārkārtīgi nopietna problēma, no kuras ir atkarīgs daudzu jaunieu liktenis. Vai tomēr nevajadzētu treajā lasījumā o problēmu skatīt vēlreiz, kad zālē būtu vairāk deputātu, jo tā ir ļoti nopietna problēma?

Prieksēdētājs: Deputāts Budovskis.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu izteikt domu, ka mums no ā panta pieņemanas odien vajadzētu atturēties, jo principā es uzskatu, ka argumentācijas nav bijis. Mēs praktiski nezinām, kādas grūtības reāli radīsies, ja būs vai nu 12, vai arī 18 mēnei, un tā tālāk.

Prieksēdētājs: Cienītie kolēģi! Tie, kas obrīd esam zālē, mēs esam izķīruies. Man nav nekādu garantiju, vienalga pie ā paa skaitļa neatgriezīsimies no jauna treajā lasījumā, kad tāpat bezcerīgi strīdēsimies, kad tāpat vienam liksies loģisks tas, kas otram- neloģisks. Tātad obrīd mums vienīgā izeja ir atstāt tā, kā ir. Komisija līdz treajam lasījumam vēl var skatīties un meklēt pamatojumus, lai deputātiem tad treajā lasījumā pierādītu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka procedūrā ir paredzēts, ka ādās diskusijās, ādā momentā var pieprasīt arī ā jautājuma ekspertīzi. Tātad treajā lasījumā lai būtu āda ekspertīze tiei par o jautājumu. Pēc tam varētu o lietu izķirt līdz galam.

Prieksēdētājs: Tātad jūs redzējāt, arī komisija redzēja, kādi argumenti bija odien, ka vairākums bija par iem 12 mēneiem. Lūdzu treajā lasījumā, ja komisija uzskata par nepiecieamu, jāizskata analīze un argumentācija par labu abiem viedokļiem.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņ: Man arī ir lūgums izdarīt ekspertīzi, turklāt ī ekspertīze obligāti jāizskata detalizēti jautājumā par Latvijas rekrūu armijas procentuālo attiecību pret tiem iesauktajiem puiiem, kurus jūs domājat apmācīt gada laikā. Ja jūs domājat, ka gada laikā mēs uztaisīsim Latvijas armiju... nu, vīri, domājiet ar galvu!

Prieksēdētājs: Pārejam pie 24.panta. Nav prieklikumu. 25.pants. Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamo autor! Jūs esat noraidījui Rūpniecības komisijas prieklikumu noteikt Muitas departamentā un darba dienestā dienoajiem pilnu algu. Es saprotu jūsu nostāju, jūs gribat padarīt darba dienestu neizdevīgu, lai neatrastos pacifisti vai, pasarg' Dievs, vēl ticīgie. Sakiet, lūdzu, vai jūs esat padomājui, vai āds algas ierobe˛ojums nepadarīs darba dienestu par fikciju? Proti, ka ie dienestnieki slaistīsies un no viņiem būs drīzāk ļaunums nekā labums. Es tomēr ierosinātu nobalsot par Rūpniecības komisijas ierosinājumu un noteikt darba dienestā un muitas dienestā dienoajiem pilnu algu. Es domāju, ka par muitas dienestu vispār aģitēt laikam nevar, jo mēs saprotam, ko tas nozīmē.

A.Līgotnis: Es atļauos sākt ar to, ar ko jūs beidzāt, proti, ar muitas dienestu. Redziet, ja kāds ļoti grib iet strādāt muitas dienestā un pelnīt pilnu algu, tad viņam tāda iespēja ir. Viņ pirms iesaukanas var iet un strādāt muitā, un tad viņu glu˛i vienkāri ajā dienestā neiesauks. Tas attiecas uz muitniekiem, bet par darba dienestu... Jā, mēs negribam maksāt pilnu algu tāpēc, ka tad is dienests vispār ne ar ko neatķirsies no parastas strādāanas. Tad būs tāda pati nekārtība, kāda līdz im ir alternatīvajā dienestā. Mums ir jāstimulē, lai ietu militārajā. Ar ko tad mēs to stimulēsim, ja mēs tiem puiiem maksāsim 400-500 rubļus? Kur tad būs tas muļķis, kur sargās cietumus vai robe˛u?

Prieksēdētājs: Vai Ēlerta kungs uztur spēkā prasību par to, ka jābalso?

A.Līgotnis: is Ēlerta kunga prieklikums ir labojumos, kuri visiem izdalīti. Ja viņ uzstāj, tad mēs varam balsot. Taču tas pilnīgi sagrauj visu to koncepciju, pēc kuras vadoties is likums ir izstrādāts.

Prieksēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņ: Līgotņa kungs laikam aizmirsa vienu argumentu, ka bie˛i vien ne jau noteiks tā pilnā vai nepilnā alga, bet eit jau ir cilvēka brīvības zaudējums. Cilvēks jau netiek norīkots tajā darbā, kur viņ vēlas, bet tajā darbā, kur vēlas īs komisija. Nekur nav gan teikts, ka ajā darbā tiks maksāta 200 vai 300 rubļu liela alga. Te rodas problēma, vai āds darba dienests vispār ir vajadzīgs, ka divus gadus (starp citu, mums vajadzētu arī attiecīgi o ilgumu samazināt) būtībā tiks izniekots cilvēka darbs.

A.Līgotnis: Es to negribu komentēt.

Prieksēdētājs: Ir Rūpniecības komisijas prieklikums, to atbalstīja deputāti Krastiņ un Ēlerts. Mēs balsosim par o prieklikumu, kuru komisija ir noraidījusi. Pēc tam balsosim par komisijas variantu.

A.Līgotnis: Tikai tad es uzreiz gribu teikt: ja tiks pieņemts āds lēmums, ja tiks nobalsots par Rūpniecības komisijas ierosinājumu, tad droi vien radīsies jautājums, vai darba grupai vispār o projektu nenoņemt, jo zudīs jēga. Tajā militārajā dienestā mēs nekādi vairs nevarēsim dabūt cilvēkus.

Prieksēdētājs: Jund˛a kungs!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka te ir tomēr neizpratne par ā likumprojekta jēgu. Tā izskanēja konkrēti arī Krastiņa kunga jautājumā un arī da˛os iepriekējos jautājumos. Runa tātad ir par pienākumu pret valsti. Pirmām kārtām primārais ajā pienākumā ir dienests militāros formējumos. Otrām kārtām mēs nevaram rudenī un droi vien vēl pavasarī nodroināt, lai gadā apmēram visi ie 9 tūkstoi, kurus mēs ceram iesaukt, tiktu izmantoti militārajā dienestā. Tāpēc nebūs godīgi, ja mēs, teiksim, vienu daļu, tas ir, 60-70 procentus, izmantosim militārajā dienestā, bet pārējie pa to laiku, tā sakot, ganīsies mājās un nekā nedarīs. Nebūs godīgi. Tikai tāpēc mēs izvēlējāmies o, kā saka, piespiedu variantu, kad ir pienākums pildīt dienestu tautas saimniecībā. Un dienests arī tautas saimniecībā... Es domāju, ka vismaz tuvāko pāris gadu laikā mēs tajā vispār saredzam ā likuma jēgu, jo kaut kādā tālākā perspektīvā- es pieņemu pēc 3-5 gadiem- o likumu viennozīmīgi vispār atcelsim, un visi militarizētie dienesti, kā jūs jau te ierosinājāt, būs uz brīvprātības pamatiem. Tas mums ir vajadzīgs tiei tagad, lai maksimāli operatīvi iedarbinātu os dienestus, lai tūkstous cilvēku, kuri ir vajadzīgi koloniju sargāanai oktobrī, lai viņi būtu, lai oktobrī būtu tūksto robe˛sargu. Lūk, kāpēc mums tas ir vajadzīgs nekavējoties.

Un tāpēc, es domāju, is darba dienests vienkāri ir nepiecieams, lai līdzsvarotu valsts vajadzības pēc dienesta militarizētajos formējumos. Tāda ir ā jautājuma nostādne. Tāpēc, ja jūs konceptuāli o mūsu versiju pieņemat, tad arī atkrīt jautājums par kaut kādu algu uz vispārējiem pamatiem, tad mums arī tiem, kuri dienē darba dienestā, vārdu sakot, tikai tāpēc, ka viņiem nav vietas militarizētajā dienestā, tomēr jārada arī kaut kādi sare˛ģītāki apstākļi. Turklāt, es domāju, ka tas ir ļoti taisnīgi, jo visai ai dienesta uzskaitei, finansēanai un tā tālāk ir vajadzīgi kaut kādi valsts līdzekļi. Lai tad ie cilvēki, kuri strādā darba dienestā, palīdz nopelnīt os līdzekļus.

Prieksēdētājs: Deputāts Silārs.

I.Silārs: Es arī cienījamos kolēģus aicinātu drusku iedziļināties visa ā likuma būtībā, ņemot vērā to situāciju, kādā mēs pareiz atrodamies. Proti, mums ir jārada tādas struktūras, kādas līdz im nav bijuas. Lai mēs varētu pārņemt vai tikt vaļā kaut vai no ā PSRS ieklietu karaspēka, mums, pirmkārt, jau līdz 1.janvārim ir jārada īs struktūras, kuras pārņems visu koloniju apsardzi, iepriekējās izmeklēanas izolatoru apsardzi. Ir jārada jaunas struktūras, kuras sargās robe˛as. Jūs redzat, ka darba dienests zināmā mērā eit ir ielikts kā leģenda, jo, ja jūs palasīsit visu 30.pantu par to, kam tiek atlikts, tad faktiski mēs varēsim atlikt visiem tiem, kuri būs ārpus iem militārajiem dienestiem. Izlasiet 30.panta 11.apakpunktu, kur teikts, ka var atlikt personām, kuras nav iespējams iekārtot tāpēc, ka trūkst darba vietu, tiem, kuri strādā zemnieku saimniecībās, studentiem. Ņemiet vērā, ka no apmēram 10 tūkstoiem iesaukanas vecumā esoajiem jaunieiem liela daļa ir studenti, arī tiem, kuri mācās tehnikumos, tas atkrīt. Tātad galu galā ogad un nākamajā gadā mēs tā vien spēsim nodroināt to mūsu nepiecieamo militarizēto dienestu.

Prieksēdētājs: Paldies. Pirms balsoanas Krastiņa kungs vēl grib izteikt savu motivāciju.

E.Krastiņ: Es negribu izteikt motivāciju. Tādā gadījumā es palaik esmu absolūtā neizpratnē, kura no ā likuma interpretācijām atbildīs īstenībai. Vai tā, ko sniedz cienījamais deputāts Jund˛a kungs, vai tā, ko sniedza deputāts Silārs? Jund˛a kunga izskaidrojumā es dzirdēju, ka tātad militārajā dienestā negribēs iet. Mēs tajā paņemsim tik, cik vajag, bet pārējie, lai nevaļotos mājās, tiks aizsūtīti uz o darba dienestu, kur viņiem tiks maksāts minimums. Tajā paā laikā no Silāra kunga es dzirdēju, ka mēs savāksim tik, cik mums nepiecieams, bet pārējos būtībā atbrīvosim. Tos, kuri atteiksies un nevēlēsies iet militārajā dienestā, mēs, lūk, ieliksim darba dienestā, kur viņiem maksāsim minimumu. Es varu pateikt, ka Silāra kunga izskaidrojums mani apmierinātu, bet, tā kā Jund˛a kungs mums ir augstāka amatpersona, tad es vairāk ticu im izskaidrojumam, bet tas mani neapmierina ne vismazākajā mērā.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, Jund˛a kungs!

T.Jundzis: Es domāju, ka te nav pretrunu, ja Krastiņa kungs padomātu kompleksi par to, ko es teicu un ko teica Silāra kungs. Protams, personības intereses ir jāmēģina saskaņot ar valsts interesēm. Un, ja vien būs tāda iespēja, izejot no konkrētās situācijas, tad, protams, alternatīvā dienesta komisija, valsts obligātā dienesta komisija centīsies ņemt vērā īs intereses un da˛ādus apsvērumus. Ja viņ, kā saka, kategoriski būs pret o militāro dienestu un mums tajā paā laikā būs cilvēki, kuri vēlēsies dienēt, tad kāpēc gan nenākt viņam pretī, lai viņ dienētu darba dienestā? Tāpēc jau ir svarīgi radīt os apstākļus darba dienestā, lai tie nebūtu, tā sakot, tik labvēlīgi, ka visi lau˛as uz o darba dienestu. Es domāju, ka tajā, ko teica Silārs un ko teicu es, nav principiālu pretrunu.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs, tieslietu ministra vietnieks.

A.Krūmiņ, tieslietu ministra vietnieks: Man darba grupas vadītājam Līgotņa kungam būtu jautājums, varbūt tiei ne par konkrētu pantu, bet vispār par likumprojektu kopumā. Proti, ir principiālas dabas jautājums, kas saistās ar 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu. Kā jūs uzskatāt, vai no ā projekta, kapitāli pārstrādājot, mums nav jāizņem ārā normas, kas attiecas uz PSRS Bruņotajiem spēkiem, jo tā koncepcija, kas bija līdz 21.augustam, tagad būtiski mainās?

Prieksēdētājs: Krūmiņa kungs, āds jautājums jau bija.

A.Līgotnis: Jā, āds jautājums laikam jau bija. Es vismaz daļēji mēģināju atbildēt, bet patlaban teiku, ka neatkarīgi no 21.augustā pieņemtā ā mūsu likumdoanas akta mūsu republikā joprojām ir un ilgu laiku būs ļoti liels skaits jaunieu, kuriem ir visas tiesības sevi uzskatīt par PSRS pilsoņiem. Joprojām spēkā ir PSRS likums par vispārējo obligāto karaklausību. Uz PSRS pilsoņiem, vismaz uz tiem, kuri sevi par tādiem uzskata, is likums, neapaubāmi, attiecas. eit nevar būt divu domu. Mēs nevaram aizliegt PSRS pilsoņiem dienēt PSRS armijā. Tāpēc uzskatījām, ka eit būtiski grozījumi nav nepiecieami. Vienīgi to, kas attiecas uz kara komisariātiem, mēs izsvītrojām. Tāds viedoklis ir arī komisariātiem.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Es domāju, ka ajā jautājumā ir diezgan būtiskas domstarpības. Mani ī argumentācija galīgi neapmierina. Es domāju, ka arī daudzus klātesoos tā neapmierina. Es liktu jautājumu uz balsoanu.

A.Līgotnis: Ja Felsa kungs vispirms spētu atķirt PSRS pilsoņus no tiem Latvijā dzīvojoajiem jaunieiem, kuri nav PSRS pilsoņi, tad mēs o jautājumu varētu likt uz balsoanu, bet tagad tā ir problēma, kas nav atrisināta.

Prieksēdētājs: Lūdzu.

I.Caune: Līgotņa kungs, es ajā gadījumā nesaprotu, kas tad nodroinās iesaukanu PSRS Bruņotajos spēkos? Vai tad eit tiks atvērti atkal kara komisariāti vai kas? Ja kāds grib dienēt tajos bruņotajos spēkos, lai brauc uz Savienību, lai tur dzīvo un dienē.

A.Līgotnis: Es pilnīgi jums piekrītu, lai viņ brauc un lai dienē. Un tiklīdz viņ aizbrauks, tā mēs viņu savā dienestā vairs nesauksim.

I.Caune: Taču eit nav paredzēta tāda lieta, ka no Latvijas, no neatkarīgas valsts, ies uz kaut kādu citu valsti dienēt. Kas tad eit organizēs o dienestu PSRS Bruņotajos spēkos?

A.Līgotnis: Kas organizēs, tā nav mūsu republikas darīana. Ja viņ grib...

I.Caune: Nē, tā ir gan mūsu darīana.

A.Līgotnis: Ja PSRS pilsonis brīvprātīgi iet un brauc dienēt savas valsts armijā, lai viņ brauc, mēs tikai viņam paldies pateiksim.

Prieksēdētājs: Ābiķa kungs, un es ceru, ka mēs atgriezīsimies pie 25.panta. Kad nonāksim līdz pantam par PSRS armiju, jo mēs tā tomēr vienojāmies, tad varbūt turpināsim o pau diskusiju. Tagad es iesaku balsot par Ēlerta kunga un Rūpniecības komisijas prieklikumu, pēc tam- par redakcijas komisijas piedāvāto 25.panta variantu.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsojam par Rūpniecības komisijas piedāvāto 25.panta variantu. Rezultāts: 12- par. Lūdzu, balsojam par 25.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir lasāms. Rezultāts: 43.

Lūdzu, 26.pants- nav. 27.pants- nav prieklikumu. 28.pants- nav. 29.pants- nav. 30.pants. Ābiķa kungs, lūdzu, komentējiet!

A.Līgotnis: Es gribu pateikt tikai to, ka 30.pants un arī 33.pants pēc savas loģiskās uzbūves labāk iederētos iepriekējā nodaļā. Tad, kad mēs tiksim līdz treajam lasījumam, es domāju, būs mērķtiecīgi, ja to iestrādāsim iepriekējā. Tas tikai tā- par atraanās vietu.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Manuprāt, jūsu komisijas nostāja ajā jautājumā ir absolūti absurda. Tas ir nonsenss! Jo, teiksim, kā Latvijas teritorijā var darboties PSRS likums par karaklausību PSRS? Tad jau tikpat labi PSRS vietā mēs te varētu rakstīt- Ungārija, Francija, Japāna- vai vienalga kādas citas valsts nosaukumu. Nu tas ir absurds! Arī 31. un 32.pants! Mēs taču tagad esam neatkarīga valsts! Tas ir absurds!

A.Līgotnis: Mīļais kolēģi! Man ļoti patīk tāda jūsu principiāla nostāja, bet pasauli vajag skatīties tādu, kāda tā ir. eit tieām būs tūkstoi sveas valsts pilsoņu. Un vai jūs domājat, ka mēs valstiski esam ieinteresēti, ka tajā laikā, kad Latvijas Republikas pilsoņi dienēs armijā, ie pārējie tūkstoi, tā teikt, brīvie, apkārt klīstoie, aizņems visas tās labākās darbavietas? Es domāju, ka ne.

Dz.Ābiķis: Tad jau pēc jūsu koncepcijas iznāk, ka jūs atbalstāt leģionārus. Mums tagad Latvijas teritorijā tad vajadzētu vervēt ārzemju leģioniem zaldātus?

A.Līgotnis: Mēs nevervēsim. Mēs absolūti nevervēsim.

Dz.Ābiķis: Nu, bet kā tad...

A.Līgotnis: Bet neaizliegsim arī viņiem savus pilsoņus vervēt savā armijā.

Prieksēdētājs: Cienījamie kolēģi!

A.Līgotnis: Mēs galu galā esam ieinteresēti, lai taču viņi brauc uz turieni prom. Daļa apprecēsies, daļa sāks tur strādāt un neatgriezīsies.

Dz.Ābiķis: Un otrs pavisam neliels prieklikums, pavisam konkrēts un attiecas uz sportistiem. Vajadzētu svītrot vārdus "Latvijas Republikas"... "kas iekļauti valsts izlasē". Vai arī vajadzētu rakstīt: "kas iekļauti Latvijas Republikas izlasē". Taču labāk būtu ādi: "iekļaut valsts izlasē".

A.Līgotnis: Es pilnīgi piekrītu, atvainojiet, kur punkts tas ir?

Dz.Ābiķis: Tas ir 11.punkts.

Prieksēdētājs: Pirms mēs turpinām diskusiju, man tomēr būtu lūgums Likumdoanas jautājumu komisijas pārstāvjiem izlemt, vai sakarā ar o PSRS jautājumu minētie panti nav pilnīgā pretrunā ar mūsu pareizējo likumdoanu. Tas taču vispār ir jāsvītro ārā. Kā es saprotu, par to nevajadzētu turpināt diskusiju, bet jāapsprie˛, vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Varbūt Jund˛a kungs varētu dot kādu komentāru? Tas tomēr ir jūsu komisijas lolojums.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka pareizi būs, ja mēs uz treo lasījumu visus kā redakcionālus labojumus izsvītrosim, nav ko laiku kavēt.

Prieksēdētājs: Vai tas nozīmē, ka 30.panta 6.apakpunkts, 31.pants un 32.pants tiek izsvītroti?

No zāles: 33.pantā ceturtais.

Prieksēdētājs: Jā, tur tālāk ir tas pats. Vismaz tā mums vajadzētu vienoties, ka par PSRS viss tiek izsvītrots, jo tieām tikpat labi mēs varam spriest par Amerikas armiju vai vēl kādu citu armiju.

T.Jundzis: Redziet, ir tikai viena tāda neliela problēma. Jo, kā jūs redzat, tad mēs runājām par Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju dienestu- obligāto valsts dienestu. Visa problēma rodas tikai tāpēc, ka mums nav un kādu laiciņu nebūs skaidrības par pilsonību. Un kā jau Līgotnis teica, pareiz mēs nekādā veidā nevaram uzlikt par pienākumu PSRS pilsoņiem pildīt mūsu obligāto Latvijas Republikas valsts dienestu. Lai gan ir pastāvīgie iedzīvotāji, bet tāpēc jau tā problēma rodas, ka nav skaidrs, kur ir PSRS pilsonis. Ir skaidrs, kur ir ASV pilsonis, Vācijas pilsonis, bet nav skaidrs, kur ir PSRS pilsonis un kur ir Latvijas Republikas pilsonis. Tikai tāpēc mēs turpinām vadīties pēc principa, kāds līdz im ir bijis, proti, ka ļaujam viņam brīvi izvēlēties. Citu ceļu, kamēr nebūs atrisināts pilsonības jautājums, mēs vienkāri neredzam. Ja ir kādi labāki piedāvājumi, lūdzu.

A.Līgotnis: Es gribētu pateikt pēdējo argumentu. Saprotiet, kāpēc mums ir jāatstāj ie visi momenti attiecībā uz PSRS armiju? Ja izsvītrosim, tad, glu˛i otrādi, tie cilvēki būs ieinteresēti nevis braukt prom, bet viņi brauks urp, jo viņus PSRS armijā nesauks un mūsu dienestā arī nesauks. Tādējādi viņiem te būs paradīze.

Prieksēdētājs: Lūdzu, tātad turpinām apspriest PSRS jautājumus, kaut gan tā ir iejaukanās otras valsts iekējās lietās. Ēlerta kungs gaida savu kārtu.

Lūdzu, Cibuļa kungs!

J.Cibulis: Tad, kad jūs, Līgotņa kungs, uzstājāties ar pirmo lasījumu, es jau toreiz jums uzdevu jautājumu par iem visiem pantiem. Un tajā laikā jūs skaidrojāt tāpat kā pareiz. Argumenti pilnīgi nav mainījuies. Tāda nostādne man vispār rada izbrīnu. Es ierosinu visus os pantus izsvītrot. Tādā gadījumā pie mums, Latvijā, vārdu sakot, viņi tiks izaudzināti un nobaroti, pēc tam aizbrauks uz Padomju Savienību un kalpos armijā. Labākajā gadījumā viņi mums varbūt neuzbruks.

A.Līgotnis: Ziniet, lai pārtrauktu o diskusiju, teiku, ka principā nekāda liela nelaime jau laikam nenotiks, ja os PSRS pilsoņus kā pastāvīgos iedzīvotājus sauksim savā darba dienestā. Mēs nevaram ļaut viņiem galīgi izlaisties. Tāpēc mums tagad glu˛i vienkāri vajadzētu nobalsot un izlemt.

Prieksēdētājs: Cienītie kungi, tas arī, es domāju, Līgotņa kungam nav īsti labs arguments, jo daudzās pasaules valstīs dzīvo citu valstu pilsoņi, bet viņus neviens nesauc īs valsts armijā, tā taču ir parasta lieta.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Es patieām domāju, ka o 6.apakpunktu var svītrot. Varētu būt diskusija par alternatīvo dienestu, bet katrā gadījumā, ja viņi aizies dienēt PSRS Bruņotajos spēkos un, tā kā jūs teicāt, pēc tam viņi brauks atpakaļ, es nezinu, kā veidosies mūsu attiecības, bet, ja eit atbrauks atpakaļ sagatavoti "specnazisti" un dienestnieki, tad mēs patieām labi dzīvosim.

Prieksēdētājs: Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es arī esmu par to, ka varētu izsvītrot. Taču jāsaprot, ka tas nav balsoanas jautājums. Tas zināmā mērā ir starpvalstu jautājums. Kā par to vienosimies- tā ir viena lieta. Taču es aicinātu obrīd o jautājumu nesaasināt un varbūt atstāt mazliet atklātu. Rīt mums frakcijas sēdē būs runa par pilsonības jautājumu, varbūt sakarā ar iedzīvotāju reģistru un visu to turpmāko arī par to kļūs skaidrs. Tādējādi varbūt obrīd atstāsim o jautājumu atklātu.

Prieksēdētājs: Es būtu par to, Līgotņa kungs, varbūt mēs piekristu Cilinska kungam?

A.Līgotnis: Es piekrītu pilnīgi, jā.

Prieksēdētājs: Lai komisijas tagad saskaņo, jo tagad ir mainījusies konstitucionālā situācija Latvijā.

A.Līgotnis: Jā.

Prieksēdētājs: Vienkāri izdomāsim mums to pieņemamāko variantu.

A.Līgotnis: ā panta dēļ es eit ar ragiem un nagiem necīnīos.

Prieksēdētājs: Man liekas, ir četras lietas, kuras jāizskata sakarā ar PSRS armiju.

A.Līgotnis: Jā. To visu var...

No zāles:Man arī prieklikums palaik o jautājumu neapspriest, jo situācija ir mainījusies. Iesaukuma no Baltijas vairs nebūs, kara apgabala sarunas notiks ar Maskavu. Vēl jāapsprie˛as ar komisiju, ar valdības pārstāvjiem. Tātad o jautājumu palaik nevajag apspriest, proti, ādā situācijā, kādā ie panti patlaban ir, par tiem balsot nevar. Tā es uzskatu.

Prieksēdētājs: Paldies.

A.Līgotnis: Bet varbūt, ka tad...

No zāles: Un sagatavot uz treo lasījumu. Varbūt tad jārisina is jautājums kardināli, tas ir, svītrojam uzreiz ārā. Jā, jā, jā, pareizi. Es piekristu tādam variantam.

Prieksēdētājs: Es domāju, ka ādai svītroanai visi piekrīt. ādā veidā mēs to nevaram atstāt, tas ir skaidrs.

A.Līgotnis: Tātad visu, kas attiecas uz PSRS Bruņotajiem spēkiem, no ā likumprojekta svītrojam ārā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Pilnīgi pareiza rīcība, jo, skatoties os pantus, mēs atkal esam aizmirsui ā likuma pau pirmo pantu, kurā ir pateikts, ka pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja viņ ir Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, tad viņam ir jādienē te, nevis PSRS Bruņotajos spēkos.

Un otra lieta- es domāju, ka nākotnē Latvija starptautiskajā plāksnē tomēr būs tāda valsts, kura balstīsies uz starptautiski neitrālām pozīcijām, nevis valsts, kas gatavos militāro spēku priek kādas kaimiņvalsts.

Prieksēdētājs: Jā, patlaban gan ir sācies pārtraukums. Varbūt komisija tagad sagatavotu prieklikumus, acīmredzot par 30.panta 6.apakpunkta, 31.panta, 32.panta un 33.panta 4.apakpunkta svītroanu. Pēc pārtraukuma nobalsosim.

No zāles: Jā, labi.

Prieksēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Prieksēdētājs: Kolēģi! Mēs palikām pie problēmas par Padomju armiju. Komisija tātad piedāvā balsot par tā teksta svītroanu no attiecīgajiem pantiem, kuros ir runa par PSRS armiju, ja mēs tā varam īsi izteikties. Tātad deputāti, kuri ir pret svītroanu, kuri uzskata, ka mums ir jādienē Padomju armijā un jāatbalsta tās militārā varenība, tie var balsot pret. Tādā gadījumā is svītrojums netiks akceptēts ar balsu vairākumu. Runa ir par 30.panta 6.apakpunktu, par 31.pantu, par 32.pantu un 33.panta 4.apakpunktu.

Lūdzu, reģistrējamies. Jā, par svītroanu! Balsosim tiei par o pantu un apakpunktu svītroanu. Reģistrācija! Rezultāts: 69- arvien mazāk.

Lūdzu, balsojam par jau minēto pantu svītroanu. Jā, par visu, par visu, jo mēs obrīd risinām problēmu. Rezultāts: 57- par un atturas- 9, proti, tie, kuri nevar izķirties, kurā armijā viņi grib dienēt. Tātad is jautājums ir atrisināts, tas ir, uz treo lasījumu.

Un tagad es gribētu atgriezties, jo Ābiķa kungs attiecībā uz 30.pantu minēja kaut kādu redakcionālu labojumu, kuru es vienkāri nepaguvu fiksēt. Tas ir ņemts vērā, Līgotņa kungs jau to ir ņēmis vērā. Paldies.

No zāles: Jā, viss ir kārtībā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Par o pantu es esmu iesniedzis divus prieklikumus. Es lūgtu tos likt uz balsoanu atseviķi, proti, kā atseviķus prieklikumus. Un es vēlētos tos pamatot. Tātad ir runa par to, ka jāatliek iesaukums ne tikai dienas nodaļas studentiem un audzēkņiem, bet visiem studentiem un audzēkņiem, jo Latvijas Republika tuvākajā laikā nebūs pietiekami bagāta. Jau notiek sagatavoanās darbi, lai mācības augstskolā būtu par maksu. Acīmredzot ne visiem tas būs pa kabatai, tādēļ paplaināsies apmācības vakara un neklātienes nodaļās. Tur arī mācības būs par maksu, taču studentiem, mācoties tur, vienlaikus būs iespējams nopelnīt naudu un būs vieglāk apmaksāt o apmācību maksu. Tātad nedarīsim pāri tiem, kam jau tā ir grūtāk mācīties, proti, tiem, kas mācās vakara un neklātienes nodaļā. Ievērojot to, ka viņi būs maksājui mācību naudu, nepārtrauksim viņu mācības. Tādēļ es lūdzu deputātus atbalstīt manu prieklikumu 30.panta 1.apakpunktā izsvītrot vārdus "dienas nodaļa".

Un otrs, lai es neatgrieztos- es ierosinātu vispār personas, kuras beiguas augstākās mācību iestādes, no dienesta atbrīvot, jo viņu izmantoana karadienestā, it īpai vēl darba dienestā, es domāju, būtu neracionāla. Ja ādas personas mums varētu palīdzēt, tad tās varētu brīvprātīgi dienēt armijā, protams, jau profesionāli dienēt. Un tas ir pavisam kas cits. Tas neattiecas uz likumu par obligāto valsts dienestu.

Tie, kas būs iestājuies un nebeigs augstskolu, tie nonāks obligātajā dienestā, te nekādu aubu nav. Tādēļ es aicinātu deputātus atseviķi balsot par katru no iem prieklikumiem.

A.Līgotnis: Tagad es savukārt pateiku, kāpēc mēs os prieklikumus noraidījām. Redziet, ja cilvēks gribēs izvairīties no dienesta mūsu armijā, viņam atliks iestāties tikai kādas mācību iestādes vakara vai neklātienes nodaļā. Septiņus līdz astoņus gadus viņ tur mierīgi varēs "čabināt", tāpēc mēs to noraidījām. Ja mācās, tad lai mācās dienas nodaļā, bet pārējie- lai mācās pēc tam.

Attiecībā uz tiem, kas beigui augstskolu. Redziet, mēs negribējām dalīt savu tautu "gudrajos" un "antiņos". Galu galā mums būs vajadzīgi arī virsnieku, virsnieku vietnieku kadri. Acīmredzot tos būtu mērķtiecīgāk sagatavot no tiem, kuri ir vairāk izglītoti. Tāpēc vismaz os seus mēneus mēs gribam likt, lai varam sagatavot virsnieku, virsnieku vietnieku kadrus. Kur mēs viņus tad ņemsim! Tāpēc komisijas viedoklis ir pret iem grozījumiem.

Prieksēdētājs: Tātad balsojam par 30.panta 1.apakpunktu. Pirmā ir deputāta Ēlerta redakcija, proti, svītrojam "dienas nodaļas". Un otrā- redakcijas komisijas ierosinājums.

Lūdzu, balsojam par Ēlerta kunga prieklikumu. Rezultāts: 25- par, 13- pret un 24- atturas. Balsojam par redakcijas komisijas prieklikumu. Rezultāts: 37- par. Pieņemts redakcijas komisijas prieklikums.

Attiecībā uz otro ierosinājumu, Ēlerta kungs, atkārtojiet, kur pants tas bija?

I.Ēlerts: Tas ir papildinājums ar numuru 28. Tātad papildināt ar apakpunktu- "personas, kuras beiguas augstākās mācību iestādes", proti, īm personām iesaukums tiek atlikts.

Prieksēdētājs: Skaidrs. Tātad mēs balsojam tagad par 30.pantu kopumā. Vispirms- par Ēlerta kunga redakciju ar papildinājumu. Pēc tam par visu 30.pantu tādu, kādu redakcijas komisija to ir iecerējusi redzēt.

Tātad Ēlerta kunga prieklikums- 30.pantā vēl papildus ietvert vienu apakpunktu, tas būtu 12., ko ierosina, tas ir publicēts grāmatiņas beigās.

Lūdzu, balsojam par to, pēc tam- par komisijas prieklikumu. Rezultāts: 16. Balsojam par komisijas prieklikumu.

No zāles: Mums nevajag balsot par komisijas variantu, jo komisijas variantā tas nav iekā.

Prieksēdētājs: Es teicu, ka mēs vienkāri izvēlamies redakciju, tāpēc es tā formulēju. Tātad balsojam par 30.pantu komisijas redakcijā. Rezultāts: 39- par. Tātad 30.pantu esam pieņēmui ādā veidā.

Nākamais ir 31.pants, kas faktiski pēc īs numerācijas ir 33.pants ar attiecīgo svītrojumu. Nav citu prieklikumu? Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņ: Līgotņa kungs! Es izsaku atzinību jūsu rūpēm attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm. Par tām jūs teicāt pirmīt. Vadoties pēc jūsu norādes, ka tāda norma ir rakstīta 33.pantā, tomēr savā eksemplārā to neatradu. Tas attiecas uz to, ka no aktīvā valsts dienesta atbrīvo tos, kuriem ir divi nepilngadīgi bērni? Līdzīga norma ir 30.pantā, taču tajā teikts tikai par iesaukanas atlikanu. Situācija, ka iesaucamais jau atrodas ajā dienestā un tad viņam piedzimst, lūk, otrais vai divi bērni, ka tādā gadījumā viņ tiek atbrīvots no aktīvā dienesta, ādas normas nav likumā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Jā, eit tas nav, bet tajā pantā (es pareiz nevaru "uzķert", kur tas ir), kur mēs rakstām, ka atbrīvo pirms termiņa, ir rakstīts, ka atbrīvo pirms termiņa, ja dienesta laikā rodas apstākļi, kas paredzēti attiecīgajos punktos. Un viens no tiem punktiem ir tas, ja rodas otrais bērns, tur ir atsauce uz 30.panta 8.punktu, kur teikts, ja ir apgādībā vismaz divi nepilngadīgi bērni. Jo tieām var gadīties, ka iesauc mūsu armijā tad, kad ir viens bērns, bet, kamēr dienē, piedzimst tas otrais. Lai prieklaikus atvaļinātu, tas tur ir paredzēts. Un eit problēmu nav.

Prieksēdētājs: 35.pants.

A.Līgotnis: Te man saka priekā, ka esot 35.pants. Redziet, 35.pantā, ja to izlasīsiet, tad redzēsiet, ka tur tas ir atrisināts.

Prieksēdētājs: Paldies. Nākamais- 4.sadaļas 34.pants. Paldies. Tālāk- 35.pants, 36.pants, 37.pants, 38.pants. Lūdzu, deputāts Bels.

A.Bels: 38.pantā ārkārtīgi svarīgi punkti ir par rezervistiem. Jau Klauzevics to zināja, ka rezervistu iesaukana bie˛i vien paralizē tautsaimniecību. Prūsijas armija jau 1860.gadā stingri reglamentēja, līdz kādam vecumam var iesaukt rezervistus. Un tur bija skaitlis- tikai līdz 30, bet ir skaitlis 40. Praktiskā pieredze, ko ir guvusi Padomju armija, rāda, ka rezervistu iesaukana parasti daļēji paralizē ra˛as novākanu vai arī darbu rūpniecībā, praktiski nedodot arī nekādu labumu o zaldātu sagatavoanā.

Tāpēc es iesaku patlaban o punktu pilnīgi svītrot un reglamentēt to ar atseviķu likumu pēc tam, kad armija jau būs izveidota un tai būs komandieri, kuri zinās savu kontingentu un kuri būs arī kaut cik militāri izglītoti, un zinās pasaules progresīvo armiju un valstu pieredzi ajā jautājumā.

A.Līgotnis: Mēs o pantu ierakstījām tādēļ, ka mainās dzīve, mainās ieroču veidi un cilvēkiem, katram gadījumam, ir jābūt apmācītiem. Tad nav jēgas, ka mums vispār ir rezervisti. Kādēļ tad iesaukt ārkārtas situācijā, ja viņ nepratīs ar to ieroci rīkoties? Ne jau gadu simtiem uz prieku būs tas "kalaņikova" automāts un kirzas zābaki. Mainīsies gan tehnika, gan arī viss pārējais. Un tas nenozīmē, ja jau 1.oktobrī stāsies spēkā, tad mēs sauksim visus, kurus uzskatīsim par rezervistiem.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Līgotņa kungs! Mēs tagad esam izlasījui 4.sadaļu, bet man ir jāatvainojas par vienu lietu. Man nekādā ziņā nav mīlestības pret Padomju armiju, bet mēs tā ar ļoti lielu kaislību izbalsojām no 33.panta 4.punktu, bet tajā bija runa par to, ko darīt ar tiem puiiem vismaz vienu gadu, kuri būs nodienējui "krievos". Tagad viņi turpinās dienēt mūsu armijā. Pamatojoties uz o 4.punktu, mēs liekam viņiem dienēt otrreiz. Kā paliks?

A.Līgotnis: Ziniet, eit acīmredzot paliks tā, ka uz treo lasījumu tajā pantā, kur ir rakstīts, ka atbrīvo no dienesta, mums jāieliek papildu punkts, jo galu galā mēs viņus nesauksim otrreiz, nav jēgas.

Prieksēdētājs: Var jau būt, ka mums attiecībā uz viņiem būs jāpieņem pat speciāls lēmums, jo tas ir īpas gadījums. teina kungs, lūdzu.

V.teins: Man būtu āds jautājums. Ja man ir privātīpaums, un jums būs tiesības iesaukt uz seiem mēneiem, vai lai es bankrotēju?

A.Līgotnis: Protams.

V.teins: Protams, tad tiks iznīcināti visi jaunie privātuzņēmēji Latvijā. Paldies.

A.Līgotnis: Visi netiks. Visi nē. Varbūt tikai jūsējais.

V.teins: Tā vienkāri ir patvaļa, tādā gadījumā valsts...

A.Līgotnis: Pret valsti visiem pilsoņiem ir vienādi pienākumi neatkarīgi no tā, vai viņ strādā valsts uzņēmumā vai teina privātuzņēmumā.

Prieksēdētājs: Te būtībā prieklikums ir tikai tāds, cik es sapratu, ka deputāti uzskata (kaut gan tas nav izskanējis tieā veidā), ka 38.pantu vajadzētu svītrot. Vai ne, Bela kungs? Jūs esat par 38.panta svītroanu?

A.Bels: Te jau tas skar arī ģimenes. Bie˛i vien tā vienkāri tiek izputinātas ģimenes. Te viss ir jāreglamentē precīzi. Vai ir bērni, vai nav, kā viņi ir uzturami. Te ir ļoti svarīgas un nopietnas sociālas problēmas. Arī apakā rezervistu iesaukana. Ar vienu pantu un ar tik striktām normām mēs tomēr nevaram rīkoties tik ātri. Te vajag tā mierīgi, Līgotņa kungs arī teica, ka vajadzēs apmācīt. Tad, kad būs tā armija, tad var izlemt arī o jautājumu. Tādā nopietnā ceļā.

Prieksēdētājs: Vai tādā gadījumā tomēr nebūtu prātīgāk arī o lietu atstāt līdz treajam lasījumam? Tad būs vairāk deputātu, jo mūsu ir pārāk maz, lai ādu lietu izķirtu ar balsoanu.

Es informācijas pēc, vienkāri, lai mazliet būtu atslodze, pastāstīu, ka nupat tikos ar dāņu delegāciju, un es pajautāju par armiju. Dānijā dienesta laiks armijā un flotē ir no 9 līdz 11 mēneiem. Ja grib dabūt pakāpi- kaprāļa vai ser˛anta- tad dienē 18 mēneus. Dāņu valdības delegācija teica, ka viņi domā, ka mums kādus 5 gadus varbūt vajadzētu dienēt vismaz 18 mēneus, lai izveidotu armiju un pēc tam... Tāds bija viņu prieklikums. Es speciāli pajautāju par to.

Labi, pareiz atgrie˛amies pie 38.panta. Tagad ir 5.sadaļa- 39.pants. Nav prieklikumu. 40.pants- nav. 41.pants- nav. 42.pants- nav. 43.pants.

A.Līgotnis: eit bija Sabiedrības droības departamenta prieklikums- termiņu 7 dienas pagarināt līdz 10 dienām, lai viņiem nebūtu steigas un varētu mierīgi visu izdarīt. Arī citos pantos, kur pēc attiecīgā dokumenta ir minēts "7 dienas",- visur tur viņi gribēja "10 dienas". Mēs principā piekrītam. Ja nav iebildumu, tad izlabosim.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir jautājums Līgotņa kungam. Vai komisija uzskata, ka no PSRS karadienesta likumiem norakstītā metode, ka rezervistam paam jāpiesaka sava pārvietoanās, ir efektīva? Vai tā ir sevi attaisnojusi? Un vai o ziņu snieganu nevajadzētu uzdot attiecīgajām valsts institūcijām? Es mēģināju formulēt o pantu, komisija noraidīja, iespējams, ka man tas ir nepilnīgs. Komisija varētu piestrādāt, turklāt atzīmēu, ka likumā "Par izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ir speciāli paredzēts, ka sods ir par to, ka netiek sniegtas ziņas par o rezervistu, teiksim, dzīvesvietas vai tamlīdzīgām pārmaiņām.

A.Līgotnis: Jā, mēs uzskatām, ka is pienākums būtu jāuzliek paam pilsonim, jo pretējā gadījumā mums izveidojas slepenpolicistu sistēma, kuri vāks os faktus un kontrolēs katru o pilsoni. Mēs to negribam darīt, jo ejam uz demokrātiju. Tādēļ ir ādas izmaiņas.

I.Ēlerts: Es domāju, ka ī demokrātija nebūs efektīva. Daudz efektīvāk strādā tāda sistēma, kur attiecīgās valsts institūcijas un pavaldību institūcijas sniegs īs ziņas septiņu vai desmit dienu laikā.

A.Līgotnis: PSRS armijas likums 50 gadu praksē pie mums liecināja, ka darbojas nevainojami.

Prieksēdētājs: Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Vispār Ēlerta kungam ir taisnība. Es domāju, ka līdz ar likuma "Par iedzīvotāju reģistru" pieņemanu un ā reģistra izveidoanu tas tā varētu arī būt, bet līdz tam paies apmēram viens gads, pusotra gada- vismaz. Tāpēc līdz tam varētu būt komisijas variants. Pēc tam varam pārskatīt.

A.Līgotnis: Pēc tam varam pārskatīt.

Prieksēdētājs: Felsa kungs!

A.Felss: Jūs sakāt- mēs varam uzskatīt, ka pamatā ai reģistrācijai un visam pārējam ir dzīvesvieta. Taču kāda argumentācija darbiniekiem ir par to, kāpēc jāzina par darbavietas maiņu? Es saprotu, ja jāzina par dzīvesvietas maiņu.

A.Līgotnis: Loģiski, lai risinātu jautājumus par mobilizāciju, ir jāzina, kāda cilvēkam ir profesija, kur viņ strādā. is jautājums ir jāzina, jo nav jēgas viņu iesaukt kāda uzdevuma pildīanai, ja viņ tam absolūti nav sagatavots.

Prieksēdētājs: Ēlerta kungs laikam neuztur spēkā prasību- balsot? Uzturat? Tādā gadījumā balsojam. Ēlerta kunga prieklikums- 27.lappusē.

A.Līgotnis: Tādā gadījumā mums zudīs visa uzskaite, ar to rēķinieties.

Prieksēdētājs: Ja ir tāda motivācija, tad, ja vēl kāds grib, var izteikties par iem abiem variantiem. Patlaban balsojums par Ēlerta kunga redakcijas variantu attiecībā uz 43.pantu. Es ceru, ka deputāti būs jau izlasījui. Pēc tam balsosim par redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: 6- par. Balsosim par redakcijas komisijas variantu attiecībā uz 43.pantu. Rezultāts: 37- par.

Tālāk- 44., 45., 46., 47., 48.pants- 6.sadaļa; 49., 50., 51., 52., 53., 54.pants (es atceros, ka Somijas parlamentā, ja ādā veidā sauc pantus un neviens neatbild, tad sit ar āmuru), nākamais- 55., 56., 57. un 58.pants.

Tātad, vēl treajā lasījumā atgrie˛oties ar argumentiem pie 38.panta, proti, par rezervistiem, atgrie˛oties pie jautājuma par dienesta ilgumu, mēs varam balsot par likuma "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" pieņemanu otrajā lasījumā. Lūdzu, reģistrējamies. Rezultāts: 67. Man liekas, ka Kides kungs nepaspēja. Lūdzu, paceliet roku.

Lūdzu, balsojam par likuma "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" pieņemanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 61- par, 2- pret un 6- atturas. Likums ir iesniegts treajā lasījumā ar vajadzīgo informāciju.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinātu deputātus nobalsot par to, lai uz treo lasījumu komisija sagatavotu im likumam attiecīgu pamatojumu, proti, visus izdevumus, kuri saistīti ar armiju. Cik cilvēki varētu tikt iesaukti, izejot no demogrāfiskās situācijas? Cik mums pareiz varētu būt pieejami virsnieku kadri un tā tālāk? Pretējā gadījumā o likumprojektu treajā lasījumā būs diezgan sare˛ģīti izskatīt.

Prieksēdētājs: Var balsot, bet komisija, kura ir ieinteresēta, lai likumu pieņemtu, ir ieinteresēta arī sagatavot o argumentāciju pirms treā lasījuma.

Dz.Ābiķis: Bet varbūt tomēr ir nepiecieams nobalsot?

A.Līgotnis: Es varu uzreiz pateikt, lai ādu argumentāciju, kādu jūs to prasāt, sagādātu, man būs nepiecieami četri pieci mēnei. Mums nav uzskaitīts, cik daudz latvieu virsnieku dienē PSRS armijā kaut kur tālu Sibīrijā. Tas nav iespējams. Armija mums ir jārada- gribam mēs to vai negribam.

Dz.Ābiķis: Bet, atvainojiet, kā tad ī armija varēs sākt darboties, ja mums absolūti nav nekādas nojautas, kas os jauniesaucamos varēs komandēt? Tas arī ir absurds.

A.Līgotnis: Mēs iesāksim tā, cik reāli mēs sākumā spēsim nodroināt. Nevajag prasīt to, ko pāris dienu laikā nevar izdarīt.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, pārejam pie likuma. Vai arī mēs to patlaban neskatām? Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Faktiski tas ir jāizskata, jo mums ir jāiet uz prieku. Tātad patlaban jāskatās likums par grozījumiem Konstitūcijā un jāpieņem otrajā lasījumā. Pēc tam- izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālprocesa kodeksā un Kriminālkodeksā, jo visi ie likumi jādod reizē, cits bez cita tie nedarbojas.

Prieksēdētājs: Skaidrs. Lūdzu, ziņojiet!

A.Līgotnis: Tātad par grozījumiem Konstitūcijā. Godātie kolēģi, es saprotu, ka strādāt, vadoties pēc īs vecās Konstitūcijas, tas ir apmēram tas pats, kas pļaut ar sarūsējuu izkapti, bet nevaram no tā aiziet, jo ī Konstitūcija diem˛ēl mums joprojām ir spēkā. Komisijai nekādi labojumi rakstiskā veidā netika iesniegti. Vienīgais, ko eit esam izdarījui, ir tas, ka esam ielikui datumu, ar kuru im labojumam vajadzētu stāties spēkā, proti, ar 1991.gada 1.oktobri. Tas ir viss.

Prieksēdētājs: teina kungs, lūdzu!

V.teins: Man ir jautājums, par kādu Konstitūciju eit ir runa, ja tika pieņemta Neatkarības deklarācija un mēs balstāmies tagad uz Satversmi? Par kādu Konstitūciju vēl ir runa?

A.Līgotnis: teina kungs, es domāju, ka jums vajadzētu vienreiz izlasīt tos likumus, kurus mēs pieņemam- arī 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu. Tajā ir skaidri un gaii rakstīts, kas ir spēkā un kas nav.

V.teins: Es domāju, ka vajadzētu jums vienreiz pārstāt uzlabot Latvijas PSR Konstitūciju. Mums ir jāpielīdzinās Satversmei.

A.Līgotnis: Kad būs tāds projekts, tad līdzināsimies.

Prieksēdētājs: Paldies. Acīmredzot tas jautājums, ko izvirzīja teina kungs, ir ļoti būtisks.

A.Līgotnis: Pareiz is pants ir ķērslis valsts dienesta radīanai.

Prieksēdētājs: Tātad ir prieklikums- pagaidām, kamēr ir īs Konstitūcijas normas, kādas mums ir spēkā, jābalso par to grozīanu. Varbūt arī tajā brīdī, kad būs treais lasījums, tas vairs nebūs aktuāli, bet pagaidām...

A.Līgotnis: Tas nav iespējams. Vieglāk ir minūtes laikā nobalsot nekā te stundām diskutēt.

Prieksēdētājs: Citu iebildumu principā pret o labojumu, ja tāds būtu, nav? Tātad mēs vadāmies pēc principa- labāk minūtes laikā nobalsot.

Lūdzu balsoanas re˛īmu, un balsojam par likumu par tās Konstitūcijas, kuras nosaukumu nemaz negribas izrunāt vārdos, grozīanu. Lūdzu.

A.Līgotnis: is ir otrais lasījums, tādēļ nav vajadzīgas 100 balsis.

Prieksēdētājs: Otrais lasījums- tad tieām minūtes laikā var nobalsot. Rezultāts: 44. Pieņemts.

A.Līgotnis: Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā".

Prieksēdētājs: "PSR" vairs nav, to mēs automātiski esam izsvītrojui.

A.Līgotnis: Tātad "PSR" ir jāsvītro, jo pāris dienu atpakaļ mēs grozījām o kodeksa nosaukumu. Deputāts Ēlerts bija iesniedzis vienu rakstisku prieklikumu, kas ir ņemts vērā. Vairāk tādu nebija. Tas ir viss.

Prieksēdētājs: Vai prieklikumu vairs nav? Jautājumu nav? Lūdzu, balsojam par ā likuma pieņemanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 51- par, 2- pret un atturas- 7.

A.Līgotnis: Vēl mums ir likums par ā likuma spēkā stāanos. Taču vispirms man jāargumentē, kāpēc o dokumentu mēs nosaucām par likumu. Proti, tādēļ ka ar to mēs faktiski apturam cita likuma- alternatīvā dienesta likuma- darbību. Pirms sēdes Juridiskās pārvaldes speciālisti man centās iegalvot (man faktiski bija izdevīgi pieņemt tādu viedokli), ka eit vajadzētu nevis likumu, bet tik un tā tam būtu jābūt lēmumam. Ja mēs tam arī piekristu, tad mums pareiz to vispār nevajadzētu skatīt, bet gan tad, kad treajā lasījumā tiks pieņemts likums "Par valsts dienestu". Kā lēmumu tad to varam pieņemt vienā lasījumā.

Prieksēdētājs: Es ļoti atvainojos, es biju mazliet aizņemts ar citu lietu, lūdzu, atkārtojiet.

A.Līgotnis: Mans prieklikums tātad ir o dokumentu neskatīt, bet tad, kad treajā lasījumā tiks pieņemts likums "Par valsts dienestu", o dokumentu ar citu nosaukumu pieņemt kā lēmumu vienā lasījumā.

Prieksēdētājs: Jā, skaidrs. Paldies. Ar to tad jūsu misija odien arī ir beigusies.

A.Līgotnis: Paldies par sadarbību.

Prieksēdētājs: Paldies visiem! Pirms pārejam pie nākamā jautājuma, tiem, kas palikui zālē, es atkal varu nolasīt divu deputātu paziņojumus, proti, deputāta Gerasimova un deputāta Mihailova paziņojumu par to, ka arī viņi izstājas no frakcijas "Līdztiesība". Tādējādi odien "Līdztiesībai" ir tāda īpaa diena.

Pēdējais jautājums īsdienas darba kārtībā- par uzņēmumu, iestā˛u un organizāciju darbības apturēanas kārtību. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamo prieksēdētāj! Cienījamie deputāti! Rūpniecības komisijai, izstrādājot o likumprojektu, galvenais mērķis bija uzņēmēju intereu aizstāvība, reglamentējot valsts pārvaldes institūcijas tiesības un pienākumus, apturot vai ierobe˛ojot uzņēmumu darbību. Vairumā gadījumu uzņēmējdarbība ir saistīta ar kaitīgu ietekmi vai potenciālu bīstamību apkārtējai videi, darbiniekiem, sabiedrībai. Taču tas attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbību. āda ietekme vai bīstamība var būt arī citām iestādēm. Tā, piemēram, skolas apkurē varētu būt tvaika katls. Tāpēc is likums ir attiecināms ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī uz visām iestādēm un organizācijām Latvijas teritorijā.

Jau tagad pastāv normatīvu sistēma, kuras prasību ievēroana nodroina vides saglabāanu un bīstamības novēranu, riska pakāpi samazinot līdz pieņemami mazai. Uzņēmēju vai uzņēmuma vadītāju, kā arī iestādes vai organizācijas vadītāju piespiest ievērot os noteikumus var divējādi, proti, gan ar ekonomiskām, gan ar administratīvām sankcijām. Pagaidām vienīgais likums par ekonomiskajām sankcijām ir likums "Par dabas resursu nodokli". Es ceru, ka ādu likumu kļūs arvien vairāk. Vairumā gadījumu is jautājums varētu tikt regulēts ar ekonomiskām sankcijām. Taču ar to vien nodroināt normatīvu ievēroanu visās jomās nevarēs un nebūs iespējams, tādēļ ir nepiecieamas arī administratīvās sankcijas, proti, uzņēmuma daļēja apturēana vai darba ierobe˛oana.

Patlaban izstrādātais likums reglamentē ādu sankciju piemēroanas kārtību. Likums nosaka, ka pirms uzņēmuma darba apturēanas vai ierobe˛oanas uzņēmums ir jābrīdina. Tiek noteikts minimālais laiks, kādam jāpaiet pēc brīdinājuma. Ja uzņēmums nav novērsis brīdinājumā noteiktos pārkāpumu cēloņus, uzņēmumu var apturēt. Taču paredzēta arī apturēana bez iepriekēja brīdinājuma, ja pārkāpumiem ir iespējamas ļoti smagas sekas. Ir noteiktas arī Ministru padomes tiesības atlikt uzņēmuma apturēanu, ja āda apturēana var skart visas valsts intereses. Likumā ir reglamentēta arī uzņēmuma darbības atjaunoanas kārtība. Tai ir atvēlēts īss laiks, tas ir, viena nedēļa, kad attiecīgajai valsts pārvaldes institūcijai jāizlemj, vai atjaunot uzņēmuma darbu vai ne. Likums nemaina pareizējo valsts pārvaldes iestā˛u kompetenci uzņēmuma apturēanā, taču ir precīzi noteikts, kādas amatpersonas var apturēt un kādos jautājumos.

Likumprojekta sagatavoanas gaitā noskaidrojās jautājumi, kuri izraisa diskusijas. Un pirmais no tiem- vai pavaldībām ļaut lemt par uzņēmuma vai iestā˛u darba apturēanu vai ne. Risinājums ir atrasts. Tas ir saskaņots ar atseviķiem deputātiem no Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisijas, bet diem˛ēl komisijas lēmums mums netika iesniegts. Mēs gan to ļoti lūdzām. is risinājums ir tāds, ka pavaldības var apturēt uzņēmuma darbību tikai tad, ja tiek pārkāpti tie noteikumi, kurus pieņemt ir tiesīga pavaldība, tas ir, konkrēti, pilsētas pavaldības, kurām ir tiesības noteikt noteikumus par pilsētu in˛enierkomunikāciju aizsardzību, ēku un būvju uzturēanu, apbūvi tirdzniecības un sabiedriskās vietās. Rodas vienīgi jautājums, vai pārējos gadījumos uzņēmuma darbību var apturēt tikai attiecīgas valsts pārvaldes institūcijas un Vides aizsardzības komitejas amatpersonas, un pavaldībām eit var būt ierosinātāja loma.

Otrs bija jautājums, kā rīkoties, ja tiek mainīti normatīvi. Pēc jaunajiem normatīviem, kas parasti ir stingrāki, uzņēmuma darbība būtu jāaptur. Sākotnēji bija izstrādāts variants, ka ādu normatīvu maiņas rezultātā nepiecieamās pārbūves uzņēmumam būtu jāatlīdzina no valsts bud˛eta līdzekļiem. Taču tas varētu būt nopietns slogs bud˛etam. Pret to bija daudz pamatotu iebildumu. eit ir atrasts kompromisa variants, nosakot trīs gadu termiņu, kurā uzņēmums var strādāt pēc vecajiem normatīviem. Ja, paejot im trīs gadu termiņam, uzņēmums nav pārkārtojis savu tehnoloģiju atbilstoi jaunajiem normatīviem, attiecīgajām institūcijām ir tiesības apturēt tā darbību.

Un treā lieta ir kvalitātes nodroināana, ja to lūdz attiecīgā valsts pārvaldes institūcija. is jautājums ir ietverts likumā, tātad ir paredzēta uzņēmuma darbības ierobe˛oana, ja tiek pārkāpti kvalitātes standarti. Taču mana personīgā pārliecība ir tāda, kamēr varēs pārdot sliktu preci, tikmēr slikta prece arī tiek ra˛ota un tiks ra˛ota. Ir pavisam cita lieta, ja tiek ra˛ota bīstama prece, piemēram, elektrodroības, ugunsdroības standartiem un prasībām neatbilstoa produkcija. Tādā gadījumā īs produkcijas ra˛oana ir jāpārtrauc nekavējoties. Te jautājumu nav.

Tas īsumā būtu viss par o likumprojektu. Es esmu gatavs atbildēt uz deputātu jautājumiem. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne, nākamais- deputāts Freimanis.

I.Čepāne: Cienījamais Ēlerta kungs! Man ir divi jautājumi. Pirmais jautājums par likumprojekta 4. un 7.pantu. Redziet, 4.pantā procedūra ir tāda, ka uzņēmumu var apturēt tikai tad, ja to iepriek brīdina. Vai ne?

I.Ēlerts: Jā.

I.Čepāne: 7.pantā ir izņēmuma gadījumi, kad var uzņēmumus apturēt bez brīdināanas. Sakiet, lūdzu, ko jūs saprotat ar to, ka apkārtējās vides aizsardzības vai zivsaimniecības normatīvo prasību pārkāpumu dēļ iet bojā bioloģiskie resursi? Ko jūs saprotat ar bioloģiskajiem resursiem, ja par pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība? Kas to noteiks? Kā zināt, vai ir pārkāpums, to var noteikt tikai tiesa. Un ajā mūsu vides aizsardzības likumdoanā tiesas orgāniem pie apturēanas nav atvēlēta nekāda loma.

I.Ēlerts: Es neesmu speciālists vides aizsardzībā, tādēļ Rūpniecības komisija pamatojās uz Vides aizsardzības komitejas iesniegto formulējumu, kas eit ir dots, kā saka,- viens pret vienu. Es būtu ļoti pateicīgs, ja cienījamā Čepānes kundze iesniegtu prieklikumu. Arī es patieām tagad jūtu, ka is pamatojums attiecībā uz kriminālatbildību laikam nav pamatots. Tomēr kritērijs, ka iet bojā bioloģiskie resursi, acīmredzot ir pamatots. Ja izraisās strīdi un nonāk līdz tiesai, tas tiesai var būt diezgan skaidri izķirams jautājums, proti, vai pārkāpums ir bijis tik smags vai nav. Jo ir viena lieta, ka tiek piesārņota vide, bet bioloģiskie resursi neiet bojā. Un ir otra lieta, ka patieām...

I.Čepāne: Un vēl otrs jautājums, ja drīkst, par piekto nodaļu. Sakiet, vai o nodaļu ir akceptējusi Endziņa kunga vadītā komisija!

I.Ēlerts: Endziņa kunga vadītā komisija diem˛ēl savu atsauksmi par likumprojektu nav iesniegusi. Vienīgi divas reizes mēs iesniedzām Juridiskajai pārvaldei. Pirmo reizi tā noraidīja visus likumprojektus, jo tajos bija zināmas nepilnības. Vienreiz tā būtībā akceptēja o.

I.Čepāne: Es domāju, ka jums vajadzēja vērst uzmanību uz piekto nodaļu, jo tā ir ļoti neizstrādāta.

I.Ēlerts: Jā, cienījamie juristi, iesniedziet savus prieklikumus.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Ēlerta kungs, es jums oreiz gribētu vaicāt kā ķīmiķis. Sakiet tomēr, pēc kā jūs vadījāties 3.pantā par iem trim gadiem? Es gribu pamatot savu jautājumu. Redziet, viena ķīmija nav otra ķīmija. Un da˛os gadījumos var būt situācija, ka mēs nevaram ne dienu turpināt, teiksim, ra˛ot pēc vecās tehnoloģijas, bet citos gadījumos, mēs varam gaidīt os trīs gadus. Un bez tam, tā kā eit tieām ir runa par tehnoloģijas maiņu, tad, manuprāt, is 3.pants ir jāizstrādā sīkāk. Pēc kā jūs vadījāties? Tā bija kaut kāda analoģija vai kaut kas?

I.Ēlerts: Es jau savā uzstāanās reizē minēju, ka bija ierosinājums ādas pārbūves pieprasīt izdarīt tūlīt, tātad mainīt tehnoloģiju tūlīt un atlīdzināt uzņēmumam no valsts bud˛eta, kas acīmredzot bija nereāli. Tādēļ komisija pieņēma kompromisa variantu- atļaut turpināt trīs gadus, jo iepriekējais normatīvs kādreiz tomēr ir bijis pieļaujams. Normatīvus pēkņi mainot, mēs radām uzņēmumam zaudējumus. Var būt strīds par o termiņu, ja jūs pamatosit, ka termiņ ir vajadzīgs īsāks vai garāks, par to var diskutēt. Bet principā uzņēmējam pret pēkņu normatīvu maiņu, kas viņu var izputināt, kaut kādām, garantijām ir jābūt.

J.Freimanis: Vai Vides aizsardzības komitejā jūs o jautājumu izstrādājāt?

I.Ēlerts: Vides aizsardzības komiteja o jautājumu saņems pēc tam, kad komisija, ņemot vērā deputātu prieklikumus, būs sagatavojusi likumprojektu otrajam lasījumam. Pēc tam mēs iepazīstināsim visas attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas, ieskaitot Vides aizsardzības komiteju. is 3.pants radās, pamatojoties uz ministriju un o valsts pārvaldes institūciju prieklikumiem. Tātad patlaban tās ar to nav iepazīstinātas.

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, man arī nekādā ziņā nav skaidrs, kādā veidā is 3.pants saskan ar tiem termiņiem, kas ir 4.pantā. Jūs to izskaidrojāt ļoti miglaini, piedodiet.

I.Ēlerts: Jā, tas, protams, ir lielāks, jo tas ir pavisam cits gadījums. Viens gadījums, kad ir stabili normatīvi, un otrs, kad ir mainīgi normatīvi. Acīmredzot im termiņam ir jābūt lielākam.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Ziediņ, nākamais- deputāts Vanags.

Z.Ziediņ: Ēlerta kungs, man ir divi saistīti jautājumi. Pirmais, vai jūs esat saņēmis atbildi no Ministru padomes par jau eksistējoo, bet bez mūsu sankcijām privatizēto valsts uzņēmumu daļu? Es runāju par visām tām bez likumdoanas izveidotajām akciju un cita veida jaunajām uzņēmējdarbības formām, kuras ir izveidotas pirms mūsu likuma. Tātad vai jūs esat saņēmis atbildi, cik liels ir ādi privatizēto uzņēmumu īpatsvars Rīgā un republikā? Kurā vietā o uzņēmumu darbības apturēana vai atļauana tiks ieskicēta jūsu likumdoanā?

I.Ēlerts: Es īsti neizprotu, es domāju, ka likums attiecas uz jebkuru uzņēmumu, iestādi un organizāciju Latvijas Republikas teritorijā. Tas skaidri ir pateikts preambulā. Te nevar būt nekāda ķiroana. Būtībā tas attiecas pat uz PSRS aizsardzības struktūrām, ja tās piesārņo vidi, mums ir tiesības...

Z.Ziediņ: Ēlerta kungs, es atvainojos, jūs pats no mūsu Rūpniecības komisijas esat griezies valdībā ar lūgumu izskaidrot, cik daudz no Rīgas rūpniecības uzņēmumiem ir veikui privatizāciju, tas ir, veidojui akciju sabiedrības, paju sabiedrības vai citādi mainījui uzņēmuma darbības formu pirms mūsu noteiktā likuma. Es nerunāju par PSRS uzņēmumiem. Un kā o jau it kā esoo ārpus mūsu likumdoanas privatizēto privātuzņēmumu apturēana vai darbības atļauana tiks ieskicēta jūsu likumprojektā? Vai tur būs ādiem uzņēmumiem vieta vai nebūs?

I.Ēlerts: eit nav nekādas atķirības. Visi uzņēmumi ā likuma priekā ir absolūti vienādi, arī uzņēmējsabiedrības eit ir minētas. Es neredzu nekādu atķirību, neredzu kādas atķirības nepiecieamību.

Z.Ziediņ: Atķirība ir... es negribu ielaisties disputos, ka ie vissavienības uzņēmumi ir privatizējuies, pamatojoties uz vissavienības likumiem. Es gribu uzdot jautājumu attiecībā uz tiem valsts uzņēmumiem, kuri, vadoties pēc mūsu lēmumiem, pārnāca Latvijas jurisdikcijā. Proti, kādu vietu jūsu likumdoanā ieņems jautājums par o uzņēmumu legalizēanu vai apturēanu?

I.Ēlerts: Es atvainojos, eit "apturēana" nav politisks termins, tas ir tīri tehnisks termins. Tiek apturēts, ja tiek pārkāpti vides aizsardzības, ugunsdzēsības un tamlīdzīgi normatīvi. Es nesaprotu, Ziediņa kungs, kas zem jūsu jautājumiem ir apakā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Cupruns.

I.Cupruns: Ēlerta kungs, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz otrās sadaļas 1.panta apakpunktu. Es atļauos nolasīt: "Ja pārkāpti elektroiekārtu izbūves, ekspluatācijas vai elektrodroības noteikumi, elektriskās vai siltumenerģijas lietoanas noteikumi, uzņēmuma energokontrole, energoinspekcijas vecākie inspektori un inspektori var apturēt uzņēmuma darbību." Pirmām kārtām, es gribu teikt, ka eit nosauktos dokumentus diez vai var ar vienu ķerru pastumt. Tas ir milzīgs dokumentu kalns!

Un nākamais moments. Inspektors- tas ir gandrīz zemākais amats rajona energokontroles inspekcijā. Ja es to lietu labi saprotu, tad nākamais amats pēc inspektora ir oferis. Vairāk tur nav amatu. Vai nav pārāk liela atbildība tam inspektoram, faktiski pārāk lielas pilnvaras dotas? Es kā in˛enieris elektriķis ļoti labi zinu, ka nekur vēl nav bijis neviena objekta, kas pilnībā atbilstu iem nosacījumiem. Nosacījumi ir ārkārtīgi bargi, tie, teiksim, apjoma ziņā ir milzīgi. Un tikai inspektors, teiksim, ļoti zema līmeņa ierēdnis, spēj apturēt uzņēmuma darbību. eit nav kaut kas kārtībā.

I.Ēlerts: Cupruna kungs! To atrisina piektās sadaļas 15.pants, kas nosaka attiecīgo institūciju atbildību par to, ja uzņēmums ir apturēts neatbilstoi o normatīvu prasībām vai neatbilstoi im likumam. Tātad, ja inspektors jutīs, ka viņ riskē ar milzīgu atbildību un milzīgām naudas summām, viņ saskaņos to ar savu augstāko priekniecību.

I.Cupruns: Ēlerta kungs, ticiet man kā speciālistam, ka jebkuru uzņēmumu jebkurā brīdī var apturēt, vadoties pēc ā apakpunkta, es esmu gatavs jums to zvērēt.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

D.Vanags: Ēlerta kungs, kā jūs varat izskaidrot 2.panta redakciju, ja es to nolasīu ādi: "...lēmumu par uzņēmuma darbības apturēanu, ja pārkāpti pagasta tautas deputātu padomes apstiprinātie noteikumi", tālāk kā tekstā. Kā tad rīkoties tālāk?

I.Ēlerts: Cienījamais Vanaga kungs, ja jūs atceraties, kādu mēs pieņēmām likumu par pagasta pavaldību un pilsētas pavaldību, tad pagasta pavaldībai mēs nedevām tiesības apturēt uzņēmumus, bet pilsētas pavaldībām devām ādas tiesības. Es uzskatu, ka tas bija pilnīgi pamatoti. Un tas ļoti labi saskan arī ar o likumu. Tātad pagasta pavaldībai īs tiesības nav dotas.

D.Vanags: Pirmkārt, tajā reizē ī pieņemtā norma bija juridisks nonsenss, jo tas radīja situāciju, ka pilsētas deputāti kaut kādā ziņā ir pirmās kvalitātes deputāti, bet pagasta deputāti ir otrās kvalitātes deputāti. Un izrādās, ka par tiem visiem uzņēmumiem, kuri atrodas pagastos, dotajā brīdī pagasta padome it neko nevar spriest. Es domāju, ka, ādā veidā aizsargājot uzņēmumus, kuri atrodas pagastu teritorijās, is likums pārspēj visas robe˛as.

I.Ēlerts: Cienījamais Vanaga kungs, ja jūs iesniegsiet attiecīgo likumprojektu par izmaiņām likumā par pagasta pavaldību, kur arī tiks noteikts, kādos gadījumos var apturēt uzņēmuma darbību. Ja izdosies ādu likumprojektu aizstāvēt un panākt attiecīgā likuma grozīanu, tad būs jāmaina arī is likums. Ja tas notiks līdz otrajam vai treajam lasījumam, tad mēs, protams, iestrādāsim.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Caune.

I.Caune: Ēlerta kungs, vai jūs nedomājat, ka, izpildot o likumu, mūsu republikā pilnīgi viss, visa ra˛oana apstāsies? Es garantēju, ka arī Augstākajā padomē, par ko runāja Cupruna kungs, elektrotranslācija neatbilst tām prasībām, kuras ar katru mēnesi, ar katru dienu kļūst stingrākas. Tas pats notiek arī ar ugunsdroības noteikumiem un ar daudziem da˛ādiem citādiem noteikumiem. Tādējādi eit pilnīgi visu varēs apturēt. Vai jūs nedomājat, ka to vajadzētu kaut kā citādi pārstrādāt? Es nesaku, ka īm prasībām nevajag tikt izpildītām, ka tās prasības ir nepamatotas, bet vienkāri mūsu nolaistajā ra˛oanas procesā nav iespējams tās izpildīt. Prasība ir pareiza, ja noteikts pareizs normatīvs, bet izpildīt to nevar. Vai jūs domājat, ka būtu lietderīgi tomēr kaut ko eit pārstrādāt? Ja nē, tad varbūt vajadzētu iekļaut kaut kādu punktu, kur būtu paredzēts, piemēram, agrāk tā bija, ka to inspektora prasību var kaut kur pārsūdzēt vai izsaukt kādu komisiju, kas izlemj o jautājumu. Saprotiet, vismaz lauksaimniecībā simtprocentīgi viss ir aiztaisāms ciet. Es jau nedomāju, ka rūpniecībā vai lauksaimniecībā strādātu kaitnieki, bet, saprotiet, mums vienkāri ir sasista sile, mums nav kur ņemt to iekārtu, lai visu tur atjaunotu. Izdot tikai tādu likumu, tā vienkāri ir utopija, tas ir vēl vairāk par to, ka Rubiks 19.augustā pasludināja savu programmu.

I.Ēlerts: Cienījamais Caunes kungs! Visām im institūcijām jau patlaban ir tādas paas tiesības apturēt uzņēmumu darbību, kādas tās būs pēc ā likuma pieņemanas. eit nekas nav mainījies. Tādas tiesības ir. Likums tikai nosaka os brīdināanas termiņus un kārtību, kā tas ir izdarāms, bet nemaina apturēanas iemeslus. Tātad arī pārsūdzēanas kārtība, ja jūs uzmanīgi paskatīsities 10., 11. un 12.pantu, tad redzēsit, ka pārsūdzēanas kārtība ir paredzēta. Arī es domāju, ka tas o jautājumu risina. Tātad nekas nemainās, arī līdz im attiecīgajām valsts pārvaldes institūcijām tādas tiesības, neapaubāmi, bija, tikai nebija noteikta īs procedūras kārtība.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Felss.

A.Felss: Es piekrītu tam, ko iepriek teica Cupruns un Caune. Tomēr visādā ziņā gribētu, lai principiālā ziņā tiktu nobalsots par o pilnvaru līmeni, lai o likumu, kaut vai rajona līmenī, nevarētu likt lietā jebkur inspektors. Lai tas būtu rajona energokontroles vai celtniecības galvenais inspektors, bet ne kur katrs.

I.Ēlerts: Jā, par to patieām varētu balsot, un būtu ļoti patīkami, ja jūs amatpersonām iesniegtu konkrētus prieklikumus par konkrētu institūciju. Es tam principā piekrītu.

A.Felss: Tas būtu vienkāri izdarāms. Varētu eit izdarīt svītrojumu, neiesniedzot rakstisku prieklikumu.

A.Līgotnis: Jā, lūdzu. Par to ir jābalso.

Prieksēdētājs: Jautājumu vairs nav? Paldies, Ēlerta kungs. Debatēs grib izteikties deputāts Ziediņ. Freimanis un deputāte Čepāne.

Vārds deputātam Ziediņam.

Z.Ziediņ: Cienījamie kolēģi, cienījamais vadītāj! Paldies Dievam, mūsu eit ir maz un es varbūt visu priekā "nespīdēu" ar savu absolūti juridisko neizpratni. Manā skatījumā, likuma nosaukumā par uzņēmumu, iestā˛u un organizāciju darbības apturēanas kārtību katrā ziņā ietverta daudz plaāka sfēra, nekā eit atspoguļotie administratīvie pārkāpumi. Jo likumā lietotais termins "normatīvo prasību pārkāpums" ietver arī tos pārkāpumus, kuri ir vērsti pret Latvijas Republikas esoo likumdoanu un, protams,- valdības lēmumiem. ajā sakarībā es negribu nevienu vārdu vērst pret likumu, bet man ir lūgums Ēlerta kungam pirmām kārtām klausīties manī un pagriezt skatu uz manu pusi. Paldies. Man ir lūgums Ēlerta kungam o jautājumu sagatavot daudz vairāk paplainot, jo mūsu rūpniecībā ir kolosāla problēma ar tiem uzņēmumiem, kuri izveidoti, vadoties pēc toreizējās PSRS likumdoanas, dibinot, seviķi lielajos vissavienības uzņēmumos, da˛ādas privatizācijas formas, tas ir, paju sabiedrības, akciju sabiedrības un tā tālāk.

Es vēlreiz atkārtoju to domu, ko izvirzīju, uzdodot jautājumu. Tagad, kad visi vissavienības uzņēmumi ir pasludināti par Latvijas uzņēmumiem, man nav skaidrs, vai "Alfa", kas kā akciju sabiedrība dibināta pēc vissavienības nolikuma, var strādāt, vadoties pēc mūsu likumdoanas, tikai klaji un tehniski pārreģistrējoties kā Latvijas akciju sabiedrība vai paju sabiedrība, vai nevar? Tāpēc, nevēroties pret o likumu, es Ēlerta kungam gribētu teikt, ka jāizprot īs problēmas aktualitāte. Ja ir runa par organizāciju un iestā˛u darbības apturēanu, tad normatīvajām prasībām pieslēgt ne tikai instalāciju, kanalizāciju un ūdeni, bet pieslēgt klāt, manuprāt, pau svarīgāko, proti, Latvijas Republikā darbojoos likumdoanu un Ministru padomes lēmumus, lai mēs tiktu skaidrībā ar iem ļoti daudzajiem izveidotajiem uzņēmumiem, kuri privatizēti, pamatojoties uz PSRS likumdoanu. Paldies.

Prieksēdētājs: Deputāts Freimanis, nākamā- deputāte Čepāne.

J.Freimanis: Godātie kolēģi! Es gribētu iesākt savu runu ar kalambūru, ka jebkuram likumam ir jābūt viennozīmīgam. Ja Caunes kungs mums pierādīja, ka, vadoties pēc iem formulējumiem, ir iespējams aizliegt visu ko, viņam ir sava taisnība. Es gribu teikt, ka, vadoties pēc ā likuma bēdīgi slavenā 3.panta, ir iespējams ļaut strādāt jebkuram. Rezultātā taisnība būs Cupruna kungam, kur teica, ka tas tikai veicinātu korupciju. Es gribēju griezt Ēlerta kunga un komisijas uzmanību uz tādu faktu, ka mēs pareizējā momentā dzīvojam normatīvās dokumentācijas ārkārtīga vakuuma periodā. Proti, no PSRS normatīvās dokumentācijas mums agri vai vēlu būs jāpāriet uz Latvijas Republikas normatīvo dokumentāciju.

Tālāk- jebkurā gadījumā mēs dabūsim diskutēt par to, cik ilgi kas derēs un cik ilgi, no kura brī˛a derēs vai nederēs. Tas pats ir ar ekoloģiskajiem noteikumiem, ar toksikoloģiskajiem rādītājiem. Un, ja mēs jau tagad iepriek uzliekam trīs gadus, tad tādā gadījumā slikti strādājoai organizācijai, rūpnīcai ļauj "ķēzīt" gaisu vēl visus os trīs gadus. Un, no otras puses, teiksim, kā speciālists es varu teikt, ka odienas apstākļos jebkuras tehnoloģiskās un toksikoloģiskās dokumentācijas izstrādāana prasa vismaz vienu gadu. Tas nozīmē, ja mēs paļausimies uz to laiku, kad izkārtosim toksikoloģiskās kontroles, mums paies divi gadi. Tas ir pats mazākais. Līdz ar to divus gadus ādas fabrika "Kosmoss" vai kaut kas cits turpinās un turpinās strādāt pēc vecajiem noteikumiem. Ēlerta kungs argumentēja, ja līdz im ī organizācija ir strādājusi labi, vai nu pēkņi kaut kas slikts ir noticis?

Kolēģi, te ir runa, ka zinātne tomēr attīstās un tas, kas mums odien likās pieņemams, pēc jauniem mērījumiem var izrādīties absolūti nepieņemams. Es varu minēt eit vai tādu faktu, ka Olainē sadedzina ķīdinātāja atliekas, kuras satur fluoru. Pavisam nesen ir pierādīts, ka tie satur ārkārtīgi spēcīgu mutogēnu indi, kuru vispār nedrīkst palaist gaisā nekādās koncentrācijās. Un nekādu attiecīgu nosacījumu mums vēl nav. Mums vienkāri ir jāslēdz tūlīt un rīt.

Es gribētu ierosināt attiecībā uz 3.pantu, ka mēs nedrīkstam paredzēt os trīs gadus, bet mums ir jāparedz kaut kāds elastīgs formulējums un kaut kāda regulējoa institūcija, kas gan neskaidros gadījumos vai arī nepiecieamības gadījumos var pieņemt ārkārtēju lēmumu. Tas ir pilnīgi nepiecieami. Jo pretējā gadījumā mēs vienkāri bezgalīgi strādāsim likumdoanas aktu, normatīvo aktu vakuuma apstākļos un turpināsim radīt ekoloģiski nepieņemamu situāciju. Man diem˛ēl pareizējā momentā nav konkrētu formulējumu, taču es domāju, ka is jautājums ir jāizdiskutē Apkārtējās vides aizsardzības komisijā, īpai tas, kas attiecas uz vides aizsardzības jautājumiem. Man nav konkrētu formulējumu, bet svarīgi ir tas, lai is 3.pants nebūtu viennozīmīgs. Varbūt Čepānes kundze ajā jautājumā mani pat varētu papildināt.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne.

I.Čepāne: Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti gribētu jūs aicināt atbalstīt o likumprojektu pirmajā lasījumā. Un kāpēc? Protams, im likumprojektam kā visiem likumprojektiem ir vesela rinda trūkumu. Bet o likumprojektu, tiei runājot par vides aizsardzību, mēs esam gaidījui ļoti ilgi. Es gribu izteikt atzinību Ēlerta kungam un viņa komisijai, kas ir uzņēmusies atbildību ā likumprojekta izstrādāanā. odien es varētu teikt, ka visiem tiem likumdoanas aktiem, kas pirms ā likumprojekta pieņemti vides aizsardzības jomā, runājot par uzņēmuma apturēanu, faktiski nav nekāda reāla seguma. Ja vecajā likumdoanā, tas ir, PSRS likumā par valsts uzņēmumu, bija paredzētas deklaratīvas normas, ka uzņēmumu var slēgt vai apturēt gadījumā, ja rupji tiek pārkāpta likumdoana, tad arī pareizējā likumdoanā, kas regulē vides aizsardzības inspektoru darbību, ir noteikts, ka ādas tiesības ir. Taču kāda ir īs apturēanas kārtība, līdz im mēs vēl neviens to nezinājām. Mēs nezinājām, vai par o kārtību lēma izpildkomiteja vai lēma partijas komiteja. Ļoti bie˛i bija tā, ka im jautājumam mēs piegājām ar tādu resora pieeju, tādējādi faktiski uzņēmumi turpināja strādāt un piesārņot vidi.

Protams, im likumprojektam ir trūkumi. Un es pilnībā gribu atbalstīt Freimaņa kungu, kur, raugoties no zinātnieku viedokļa, runāja par iem trijiem gadiem. Jo tik tieām, tādus stingrus rādītājus, runājot par vides aizsardzību, mēs nevaram paredzēt. Bez tam es uzskatu, ka 8.pantā ir noteikti nepiecieams izdarīt korekciju. Kā jau norādīja mans uzdotais jautājums, ka uzņēmuma, tā struktūrvienības vai to atseviķas darbības var apturēt, dodot rakstveida rīkojumu bez īpaa brīdinājuma, ja normas pārkāpanas rezultātā iet bojā bioloģiskie resursi vai ja pārkāpj normas, par ko ir paredzēta kriminālatbildība,- tas ir ļoti nosacīts prieknoteikums. Redziet, kur tad noteiks, vai ir paredzēta kriminālatbildība vai nav? Faktiski ļoti grūti ir norobe˛ot administratīvo atbildību no kriminālatbildības. Tāpēc im jautājumam ir jāpieiet ļoti uzmanīgi.

Otrkārt, es uzskatu, ka piektā nodaļa ir ļoti neizstrādāta. Mūsu Juridiskā pārvalde un arī Endziņa kunga vadītā Likumdoanas jautājumu komisija acīmredzot ai nodaļai nav pievērsusi uzmanību. Es domāju, ka eit mēs varam aprobe˛oties ar vienu vai diviem pantiem, nosakot vienā pantā vispārējos principus, kuri regulē atbildību par ā likuma pārkāpanu. Un 2.pantā var būt noteikta to amatpersonu atbildība, kuras ir pārkāpuas o likumu, nepamatoti apturot uzņēmumus, par ko tik ļoti uztraucās Caunes kungs un arī pārējie kolēģi. Tā kā is likumprojekts komisijā bija iesniegts pirms 19.augusta, mēs neesam paspējui izskatīt. Es domāju, ka tuvākajā komisijas sēdē mēs izskatīsim un Ēlerta kungam iesniegsim rakstiskus prieklikumus.

Prieksēdētājs: Paldies. Deputāts Buls.

A.Buls: Godāto sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Mana uzstāanās saistīta ar Ziediņa kunga uzstāanos. Tikai tāpēc es esmu tribīnē. Nedomāju, ka ajā likumprojektā ir jāiestrādā tā norma, par kuru runāja Ziediņa kungs. Proti, kāpēc nevajag? Paskatīsimies mūsu pau 24.augustā pieņemto lēmumu, kas saucas "Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodroinājumu". Uz ā lēmuma pamata 25.augustā Ministru padome izdeva lēmumu Nr.215, kurā skaidri un gaii noteikts, ko darīt ar ādām akciju sabiedrībām vai citām uzņēmējsabiedrībām, kuras izveidotas Latvijas Republikā, vadoties pēc PSRS likumiem. Lasiet 8.punktu- tur arī viss ir pateikts, kā ar tiem jāizrīkojas, proti, ja tie nepārreģistrējas atbilstoi Latvijas Republikas likumiem, tad tie nevis jāslēdz (nedrīkst un nevajag ar slēganu jokoties, jo tur ir daudzi tūkstoi cilvēku, ko viņi darīs?), bet tie kļūs par valsts uzņēmumiem, tie maina statusu. Līdz ar to mums ar valsts uzņēmumu ir tiesības rīkoties tā, kā pienākas ar valsts uzņēmumu. Turpmākā privatizācija var notikt, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem par akciju sabiedrībām vai citām uzņēmējsabiedrībām. Tāpēc uzskatu, ka iestrādāt ajā likumprojektā to normu, ko ieteica Ziediņa kungs, nevajadzētu. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Začerinskis.

J.Začerinskis: Cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi gribēju izteikt vienu domu. Piekrītot tiem kolēģiem, kuri izteica domu, ka praktiski saskaņā ar o likumu var apturēt gandrīz jebkuru ra˛oanas uzņēmumu gan to iemeslu dēļ, kuri te tika minēti, gan arī tāpēc, ka nevienā ra˛oanas uzņēmumā praktiski nav mērinstrumentu, lai varētu pārbaudīt, vai normatīvi ikdienā ir ievēroti. Ja mērinstrumenti būs, tad tie būs tikai inspektoriem.

Taču otrs, kas ir svarīgāks un kas man personīgi nepatīk ajā lēmumā, ir tas, ka mēs atkal aizejam uz veco stilu- apturēt, aizliegt, noliegt un tā tālāk. Vai mēs nevarētu vienu krietnu daļu no visiem iem punktiem īstenot, iedarbojoties ar ekonomiskām svirām? Ja tieām dabai vai kam citam tiek nodarīti lieli zaudējumi, tad uzņēmums jāaptur, uzliekot ekonomiskas soda sankcijas, kuras varētu ļoti vienkāri noņemt. Mēs te visi kopā padomāsim, bet es gribētu aicināt, lai līdz otrajam lasījumam par to padomā pati komisija.

Prieksēdētājs: Vai jūs attiecībā uz likuma pieņemanu pirmajā lasījumā esat par vai pret?

J.Začerinskis: ajā brīdī es par likumu tomēr balsot nevaru.

Prieksēdētājs: Argumenti un motivācija ir izteikti. Mums atliek tikai balsot. Lūdzu, reģistrēsimies. Ja nobalso par pieņemanu pirmajā lasījumā, tad visus prieklikumus, kas ir, jānodod komisijai, komisija tos iestrādās uz otro lasījumu. Rezultāts: 66. Viss ir kārtībā. Pirmajam lasījumam nav vajadzīgs vairāk, kaut vai zālē ir trīs cilvēki. Balsojam par likuma pieņemanu pirmajā lasījumā. Tas ir konceptuāli, vai mēs to pieņemam vai noraidām. Rezultāts: 41- par. Visus prieklikumus iesniegt Ēlerta kungam, lai komisija turpina darbu.

Vārds paziņojumam sekretariātam.

A.Līgotnis: Visus rakstiskos prieklikumus par valsts dienestu es lūdzu iesniegt rīt līdz pusdienas laikam.

Prieksēdētājs: Tikai redakcionālus.

A.Līgotnis: Jā, protams.

Prieksēdētājs: Vai vēl ir paziņojumi? Komisijas prieksēdētājiem ir iespēja sniegt paziņojumus.

I.Ēlerts: Paldies deputātiem par izteiktajām domām un prieklikumiem. Es lūgtu iesniegt rakstiskos prieklikumus līdz nākamajai tredienai, ieskaitot, lai komisija pēc tam varētu sagatavot likumu otrajam lasījumam. Pēc tam varētu to novadīt caur visām valsts pārvaldes institūcijām, kuras ajā likumā ir ieinteresētas. Bez tā likumu nav iespējams sagatavot otrajam lasījumam.

Prieksēdētājs: Sēde beigusies. Arlabunakti!

(Sēdes beigas)