Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti otrdien, 7.jūnijā, diskutēja par iespējamajiem risinājumiem vienai no būtiskākajām problēmām, kas kavē tiesu procesu – kavējumiem apsūdzēto personu konvojēšanā uz tiesas sēdēm.
„Pēc šodienas tikšanās ir skaidrs, ka konvojēšanas funkcijas nodošana no Iekšlietu ministrijas tieslietu resoram neko neatrisinātu un, iespējams, radītu vēl vairāk problēmu. Sēdes laikā gan izskanēja vairāki priekšlikumi, kas vismaz daļēji varētu risināt sasāpējušās problēmas. Šogad visās tiesās un cietumos tiks ieviestas videokonferenču sistēmas, un, tās racionāli izmantojot, varētu mazināties nepieciešamība pēc konvojēšanas. Vēl viens risinājums būtu piemaksu ieviešana konvojēšanā iesaistītajiem policistiem, kas ļautu papildināt patlaban ļoti izretinātās Konvoja bataljona rindas,” uz iespējamajiem risinājumiem norāda apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Ņemot vērā, ka patlaban iekšlietu un tieslietu sistēmas ir viena ministra pārraudzībā, tieši šobrīd ir piemērots laiks, lai izvērtētu līdzšinējo policijas un tiesu sadarbību un meklētu iespējas to optimizēt, uzsvēra deputāti.
Apakškomisijas deputāte Ilma Čepāne (Vienotība) uzsvēra, ka procesuālo termiņu nepievērošana var novest pie pamatotām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas valstij izmaksās dārgāk nekā konvojēšanas sistēmas sakārtošana.
Savukārt apakškomisijas sekretārs Gaidis Bērziņš rosināja pilnvērtīgi izmantot videotiesu sniegtās iespējas, aicinot nepieļaut situāciju, ka kādā tiesu namā videokonferenču sistēma tiek izmantota tikai retu reizi, kamēr citviet konvoja kavēšanās dēļ jāatliek tiesas sēde.
Kā deputātiem šodien norādīja iesaistīto iestāžu pārstāvji, pēdējos gados būtiski pieaudzis tādu tiesas sēžu skaits, kas tiek kavētas vai atliktas tādēļ, ka apsūdzētā persona netiek laicīgi nogādāta tiesas zālē. Piemēram, šī iemesla dēļ 26.aprīlī uz nezināmu laiku Rīgas rajona tiesā bija jāatliek pat trīs tiesas sēdes. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Rīgā dažādu iemeslu dēļ atliktas vairāk nekā 350 lietas, uz kurām konvojētas apcietinātās personas.
Konvoju kavēšanās būtiski traucē tiesu darbu un ietekmē tiesnešu slodzi, taču arī valsts zaudē naudu, nevajadzīgi maksājot par advokātu un ekspertu atrašanos tiesā, kā arī apmaksājot ceļa izdevumus cietušajiem un lieciniekiem.
Konvojēšanu nodrošina Valsts policijas struktūrvienība, kurā patlaban iztrūkst apmēram trešā daļa darbinieku. Atsevišķos laikos, kad notiek vairākas tiesas sēdes vienlaicīgi, konvojēšanā iesaistīto policistu skaits būtiski jāpalielina, un to patlaban var izdarīt, vienīgi atraujot kolēģus no tiešo uzdevumu veikšanas patrulēšanā un noziedzības apkarošanā, deputātiem sacīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Ints Ķuzis. Savukārt kā viens no iemesliem darbinieku trūkumam Konvoja bataljonā minams tieši zemais atalgojums, kas pēc nodokļu nomaksas ir 230 lati.
Gan iekšlietu, gan tieslietu sistēmas pārstāvji deputātiem apliecināja, ka konvojēšanas funkcijas nodošana Tieslietu ministrijas pārziņā nebūtu īstais risinājums, jo problēma pamatā ir gan transporta, gan cilvēkresurusu trūkumā. Šāda reorganizācija varētu nozīmēt vēl lielāku darbinieku aizplūšanu, jo daļa policistu nepārietu uz jauno darbu tieslietu sistēmā, norādīja Valsts policijas pārstāvji.
Saeimas Preses dienests