Saeimas funkcijas

Latvijas parlamenta galvenās funkcijas:

  • likumdošana – likumu un likumu grozījumu pieņemšana;
  • Ministru kabineta darba uzraudzība jeb parlamentārā kontrole;
  • valsts budžeta pieņemšana;
  • valsts amatpersonu iecelšana un apstiprināšana;
  • ārpolitiskā darbība.

Likumdošana

Likumam normatīvo aktu hierarhijā ir augstākais juridiskais spēks. Tas nozīmē, ka visiem pārējiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, ir jāatbilst spēkā esošajiem likumiem.

Latvijas likumdevējs ir Saeima, līdz ar to viens no galvenajiem parlamenta uzdevumiem ir likumu pieņemšana. Ar likumdošanas procesu saprot gan jaunu likumu izstrādi un pieņemšanu, gan arī grozījumu izdarīšanu spēkā esošajos likumos.

Likumus pieņem ar balsu vairākumu Saeimas sēdēs. Likumprojekts uzskatāms par pieņemtu un līdz ar to kļūst par likumu, ja tas apspriests trijos lasījumos. Tomēr noteiktos gadījumos, tostarp pēc atbildīgās komisijas vai 10 deputātu priekšlikuma, likumprojektu ar Saeimas lēmumu var atzīt par steidzamu un apspriest tikai divos lasījumos.

Saeimai ir tiesības grozīt arī valsts pamatlikumu jeb Latvijas Republikas Satversmi. Satversmes grozījumus var pieņemt parlamenta sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas deputātu un par izmaiņām pamatlikumā nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo parlamenta locekļu. Ja Saeima groza Satversmes kodolu (1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu), šādi grozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. 

Saeima apstiprina arī visus starptautiskos līgumus, kas regulē likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus.

 

Parlamentārā kontrole

Latvija ir parlamentāra valsts, un viena no Saeimas funkcijām ir izpildvaras darba uzraudzība jeb parlamentārā kontrole. Augstākā izpildvara pieder valdībai jeb Ministru kabinetam. Valdība kopumā un katrs ministrs atsevišķi ir politiski atbildīgi Saeimas priekšā.

Reizi gadā Ministru prezidents parlamenta sēdē ziņo par valdības paveiktajiem un iecerētajiem darbiem, tāpat reizi gadā Saeimā rīko ārpolitikas debates. 

Komisiju darbs

Parlaments izpildvaras uzraudzību īsteno dažādos veidos, tostarp to veic Saeimas komisijas. Komisijas vērtē izpildvaras darbu, pieprasa informāciju par aktuālajiem jautājumiem no ministriem un ministriju pakļautībā vai pārraudzībā esošajām iestādēm, kā arī spriež par nepieciešamajiem uzlabojumiem to darbā. Komisijai ir tiesības uzaicināt izpildvaras amatpersonas sniegt paskaidrojumus.

Deputātu pieprasījumi un jautājumi

Deputātu pieprasījumi ir viens no parlamentārās uzraudzības rīkiem. Ja Saeimas deputāti nav apmierināti ar kādas nozares darbu, viņi var iesniegt valdībai pieprasījumu. Ja Saeima šo pieprasījumu atbalsta, tā saistībā ar pieprasījumu var pieņemt lēmumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabineta loceklim vai valdībai kopumā.

Saeimas deputāti var iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, viņa biedram, ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Atbildi uz jautājumu attiecīgā amatpersona iesniedz rakstveidā vai sniedz to mutvārdos deputātu jautājumiem paredzētā sēdē.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas

Ja kādā jautājumā ir nepieciešams noskaidrot apstākļus un savākt materiālus par valdības iestāžu rīcību, Saeima var izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Šāda komisija Saeimai jāieceļ, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības pieprasīt tās darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no Ministru kabineta locekļiem un viņiem padotajām iestādēm, kā arī no pašvaldībām un citām publisku personu institūcijām. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas var uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūrās un kapitālsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos (komercsabiedrībās), sabiedriskajās organizācijās un pie fiziskajām personām, ja to rīcībā ir valsts vai pašvaldību līdzekļi.

 

Valsts budžeta pieņemšana

Saeima katru gadu lemj par valsts budžetu nākamajam gadam un budžeta ietvaru trim turpmākajiem gadiem. Budžets ir valsts ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika periodam – vienam gadam. Valsts budžeta projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets, bet galavārds pieder Saeimai. Valsts budžeta projektu Saeima izskata divos lasījumos, un par valsts budžetu parlamentā ierasti ir visgarākās debates.

Valsts budžeta pieņemšana faktiski ir arī uzticības balsojums valdībai. Ja Saeima Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā noraida, uzskatāms, ka valdībai ir izteikta neuzticība. Tādā gadījumā Ministru kabinets atkāpjas un strādā līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Pēc budžeta gada beigām Ministru kabinets Saeimai apstiprināšanai iesniedz pārskatu par budžeta izpildi.

 

Amatpersonu iecelšana un apstiprināšana

Saeima ir atbildīga par vairāku augstu valsts amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, kā arī atbrīvošanu vai atlaišanu. Tostarp parlaments lemj par Valsts prezidenta, Saeimas Prezidija locekļu, valsts kontroliera, tiesībsarga, Latvijas Bankas prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amata kandidātiem. Visas amatpersonas Saeima ievēlē, ieceļ vai apstiprina atklātā balsojumā. Tas nozīmē, ka ikvienam interesentam ir pieejama informācija par to, kā katrs deputāts balsojis. 

Arī valdībai, lai tā sāktu pildīt pienākumus, ir nepieciešams Saeimas uzticības balsojums. Ministru prezidenta amata kandidātu izvēlas Valsts prezidents, uzdodot sastādīt Ministru kabinetu. Saeima ar balsojumu izsaka uzticību sastādītajai valdībai pēc tam, kad Ministru prezidenta kandidāts ir sniedzis parlamentam ziņojumu par valdības iecerēto darbību. 

 

Ārpolitiskā darbība

Saeima ir viens no varas atzariem, kas piedalās valsts ārpolitikas veidošanā, tostarp parlamentā ar ārlietām saistītus jautājumus skata Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā.

Ārlietu komisija izskata ar ārlietām saistītus tiesību aktus.  Komisija saskaņo mūsu valsts ārpolitikas nostādnes un priekšlikumus starpvalstu attiecību attīstībai. Pirms izskatīšanas Saeimas sēdē komisija lemj arī par starpvalstu līgumiem un Latvijas pievienošanos starptautiskām konvencijām. Ārlietu komisija izskata nominēto Latvijas vēstnieku kandidatūras, un tās viedoklis ir rekomendējošs Valsts prezidentam, kurš ieceļ vēstniekus amatā.

Eiropas lietu komisija lemj par valdības izstrādātajām nacionālajām pozīcijām Eiropas Savienības jautājumos, kā arī pārstāv Saeimas intereses, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju.  Eiropas lietu komisija tiekas arī ar deputātiem, kuri Latvijas iedzīvotājus pārstāv Eiropas Parlamentā. 

Viens no ārpolitiskās darbības instrumentiem ir amatpersonu vizītes. Lai stiprinātu valstu divpusējās attiecības, ārvalstu kolēģi apmeklē Saeimu un vizītēs dodas arī Latvijas parlamentārieši. Tāpat ar Saeimas amatpersonām un deputātiem tiekas ārvalstu vēstnieki. 

Saeima no deputātu vidus ievēlē arī delegācijas, kas mūsu valsti pārstāv starptautiskajās parlamentārajās organizācijās. Saeimā darbojas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem. Tās kalpo kā platforma valstu sadarbības veicināšanai. 

Pirmdien, 10.maijā
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces dalība Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju videokonferencē