Tikšanās un vizītes

21.maijā (21.05.2003.)
Šodien, 21.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalīsies Viļņas desmitnieka valstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās Lietuvā, Traķos. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pēc Lietuvas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska ielūguma piedalīsies Viļņas desmitnieka valstu - Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas - parlamentu priekšsēdētāju tikšanās.NATO kandidātvalstu politiskā solidaritāte un kopīgā rīcība, kas tika demonstrēta pēc Viļņas desmitnieka izveidošanas 2000.gada 19.maijā, ir bijusi rezultatīva. Prāgas sammita laikā Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saņēma ielūgumus kļūt par NATO dalībvalstīm. Tikšanās laikā Traķu pilī tiks pārrunātas tālākās sadarbības iespējas, īpaši akcentējot sadarbības parlamentāro dimensiju. Tiks pārrunāts NATO pievienošanās protokolu ratifikācijas process, kā arī NATO tālākās paplašināšanas perspektīvas. Tikšanos atklās Lietuvas prezidents Rolands Pakss un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks. Tikšanās laikā ir paredzētas diskusijas par tās galveno tēmu - "Eiropas drošība un transatlantiskās attiecības", kurā iesaistīsies Viļņas desmitnieka valstu parlamentu priekšsēdētāji. Tikšanās noslēgumā tiks pieņemta kopīga deklarācija.
20.maijā (20.05.2003.)
Otrdien, 20.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Pīteru Millikenu (Peter Milliken), kurš oficiālā vizītē šodien ieradies Latvijā.Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības, kā arī politisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī.Puses bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt, veidojot vēl ciešāku sadarbību, it īpaši pēc tam, kad Latvija uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska vieta ir arī NATO un tās realizētajiem uzdevumiem.Latvijas un Kanādas parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra parlamentu sadarbības nozīmi, deputātu pieredzes apmaiņu dažādos ar parlamenta darbu saistītos jautājumos. Labs formāts ir starpparlamentu sadarbības grupas. Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs izteica uzaicinājumu Saeimas priekšsēdētājai un Latvijas parlamenta deputātu delegācijai vizītē apmeklēt Kanādas parlamentu.I.Ūdre augstu novērtēja Kanādas palīdzību Latvijai Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras projektu ietvaros. Latvijai vērtīga bijusi viesu pieredze ekonomikas jautājumos, gatavībā iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Tagad Latvija savu pieredzi jau var nodot citām valstīm. Kā veiksmīgu piemēru I.Ūdre minēja Latvijas sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas, demokrātisko institūciju veidošanas, kā arī citos ar parlamenta darbu saistītos jautājumus.Puses pārrunāja arī pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā un sociālajā sfērā. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no darbības virzieniem ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī Latvijas reģioniem. Šajā jomā tiek izmantots arī Eiropas Savienības piedāvātais finansējums. I.Ūdre norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēki saprastu - viņu maksātie nodokļi tieši ietekmē budžetu, bet tas savukārt atsaucas uz iedzīvotāju algu lielumu - jo lielāki budžeta ieņēmumi, jo vairāk iespēju palielināt algas mediķiem, skolotājiem, citiem strādājošajiem. Sarunā piedalījās arī Kanādas parlamenta deputāti, kas pārstāv parlamentā ievēlētās partijas.
19.maijā (19.05.2003.)
       Pirmdien, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu kancleru Irvinu (Lord Irvine High Chancellor of Great Britain).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas, Eiropas Savienības paplašināšanās procesa norisi, gatavošanos referendumam par ES, kā arī likumdošanas harmonizācijas gaitu Latvijā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka pašlaik svarīgākā aktualitāte ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, tāpēc liels darbs tiek veikts, lai skaidrotu iedzīvotājiem jautājumus, saistītus ar ES, un pārliecinātu viņus aktīvi piedalīties referendumā. Viņa pozitīvi novērtēja Lietuvas referenduma rezultātus un pauda pārliecību, ka arī Latvijā tas būs pozitīvs, jo visas Saeimā pārstāvētās partijas paudušas atbalstu Latvijas dalībai ES.       I.Ūdre arī uzsvēra, ka ES visas dalībvalstis var iegūt ietekmi un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kamēr, paliekot ārpusē, vienīgais iespējams rīcības veids varētu būt tikai kritika. Saeimas priekšsēdētāja arī atzina, ka beidzamo četru gadu laikā norisinājies intensīvs darbs, harmonizējot Latvijas likumdošanu atbilstoši ES rekomendācijām un pašlaik galvenais ir šo likumu īstenošanas jautājums. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš valsts robežu nostiprināšanai, migrācijas kontrolei un kontrabandas apkarošanas pasākumiem.       Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar parlamentāriešu ētiku un to regulējošiem dokumentiem. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Latvijas vēsturē šāds dokuments nav bijis, pašlaik situāciju regulē likums par interešu konfliktu, kā arī ir izveidota īpaša darba grupa ētikas kodeksa izveidei, kurā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas un pieaicināti eksperti.       Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī ES struktūrfondu izmantošanas jautājumus un atzina, ka galvenokārt tie būtu jānovirza mazo un vidējo uzņēmēju vajadzībām.
20. un 21.maijā (19.05.2003.)
No 20. līdz 21.maijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Pīters Millikens (Peter Milliken) un delegācija. 
G.Talheims ieradies Latvijā, lai iepazītos ar situāciju lauksaimniecības jomā pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā un dalītos Vācijas kā ES dalībvalsts pieredzē šajā sfērā.G.Talheims sarunas sākumā atzinīgi novērtēja ES paplašināšanos un izteica atbalstu Latvijas integrācijai šajā Eiropas valstu organizācijā. Viņš pastāstīja, ka Vācija apvienošanās procesā ir guvusi lietderīgu pieredzi plānveida ekonomikas transformēšanā uz tirgus ekonomiku, ko varētu izmantot konsultāciju veidā, veicinot ekonomiskos procesus Latvijas integrācijas ceļā uz ES. Savukārt Ē.Jēkabsons, uzsverot veiksmīgo sadarbību politiskajā, ekonomikas un kultūras jomā, pateicās par Vācijas sniegto materiālo palīdzību un atbalstu pieredzes apmaiņas programmu realizēšanā, semināru un konsultāciju organizēšanā lauksaimniecības un vides aizsardzībā.Ē.Jēkabsons, runājot par ES paplašināšanās procesu, uzsvēra, ka "Latvija - daļa no Eiropas - ir kā tilts no rietumiem uz austrumiem. Tas ir Eiropas logs uz Krieviju, un Latvijas un Krievijas robeža jau tuvākajā nākotnē būs Eiropas un Krievijas robeža, tāpēc šeit paveras visplašākās iespējas investīciju ieplūšanai Latvijā". Viņš informēja arī par 20.septembrī paredzēto tautas nobalsošanu par Latvijas iestāšanos ES un pauda pārliecību par referenduma pozitīvo rezultātu, uzsverot, ka laikā līdz tautas nobalsošanai vēl jāveic liels iedzīvotāju informēšanas darbs par nepieciešamību Latvijai iestāties šajā organizācijā. G.Talheims uzsvēra, ka šim skaidrojumam jābūt ne tikai pirms referenduma, bet arī turpmāk - ar konkrētiem piemēriem, jo sabiedrība nepārtraukti jāinformē par notiekošajiem procesiem Eiropas Savienībā, un tas tikai stiprinās šīs Eiropas valstu savienības pamatvērtības - demokrātiju, drošību un pašnoteikšanos.
14.maijā (14.05.2003.)
13.maijā (13.05.2003.)
         Otrdien, 13.maijā, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē bija ieradies Spānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Havjers Gariges Flores.          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības, parlamentāros kontaktus, kā arī sadarbības iespējām, kādas abām valstīm pavērsies, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti.        Spānijas vēstnieks Havjers Gariges Flores informēja Saeimas priekšsēdētāju par to, ka pieņemts politisks lēmums par Spānijas vēstniecības atvēršanu Rīgā.        Pārrunājot ar Eiropas Savienību saistītus jautājumus, liela uzmanība tika veltīta gaidāmajam referendumam par dalību ES. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda cerību, ka Latvijā šā gada 20.septembrī gaidāmā tautas nobalsošana būs tikpat sekmīga kā Lietuvā. Viņa uzsvēra, ka referenduma rezultāts Lietuvā apliecina sabiedrības interesi un atbalstu valsts politikai.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Spānijas vēstnieks H.G.Flores bija vienisprātis, ka liela vērība jāveltī sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību. Iedzīvotājus uztrauc bailes no nezināmā, nepietiekama izpratne par institūciju darbību Briselē, tāpēc nozīmīga ir vispusīgas informācijas saņemšana. I.Ūdre uzsvēra, ka Saeimas deputāti aktīvi iesaistās šajā procesā un tiekas ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu ar ES saistītus jautājumus. Savukārt H.G.Flores akcentēja, ka Spānijai ir laba pieredze ES fondu izmantošanā, kas devis impulsu Spānijas tautsaimniecības attīstībai.          Sarunā tika skarti ar Eiropas Konventa darbu saistīti jautājumi. Tika atzīts, ka jaunajām dalībvalstīm, lemjot par ES nākotni, būtu jābūt tādām pašām tiesībām kā pašreizējām dalībvalstīm. I.Ūdre uzsvēra, ka ES arī nākotnē jābūt stiprai nacionālo valstu savienībai, kurā valstis saglabā savu unikālo kultūras identitāti un kurā tiek respektēta katras dalībvalsts suverenitāte neatkarīgi no tās lieluma.          Spānijas vēstnieks akcentēja, ka mūsdienās daudzus jautājumus nevar atrisināt tikai ar kādas vienas valsts iespējām vien. Piemēram, terorisms ir starptautiska problēma, kas jārisina valstu kopējiem spēkiem. H.G.Flores pozitīvi novērtēja Latvijas pozīciju Irākas jautājumā, uzsverot, ka solidaritātei ir liela nozīme un tā ir gan ES, gan NATO pamatā.        Runājot par sadarbību starp abu valstu parlamentiem, I.Ūdre pastāstīja, ka Saeimā darbojas arī Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupa; vizītē Latvijā tiek gaidīta Spānijas Deputātu Kongresa priekšsēdētāja. Ģeogrāfiski valstis atrodas tālu, tomēr tās vieno kopējas intereses un politiskais dialogs. Savukārt labas politiskās attiecības rada pamatu ekonomisko saišu stiprināšanai nākotnē.        Sarunas noslēgumā Spānijas vēstnieks pateicās Latvijai par atbalstu tankkuģa "Prestige" avārijas seku likvidēšanā un uzsvēra, ka mūs vieno viena pasaule, viena Eiropa un savstarpēja sadarbība.
Vizītes ietvaros Portugāles prezidents tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Einaru Repši, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī viesosies Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā.  Trešdien, 14.maijā, Portugāles prezidenta vadītās delegācijas pārstāvji Saeimā tiksies ar Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem, frakciju pārstāvjiem un Latvijas un Portugāles parlamentu sadarbības grupas locekļiem. 
5.maijā (02.05.2003.)
        Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 13.gadadienu, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pirmdien, 5.maijā, plkst. 15.00 uz interaktīvo prezentāciju aicinājusi dažādu Latvijas bibliotēku vadītājus, lai iepazīstinātu ar Saeimas izdoto kompaktdisku.        Prezentācijā uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, bet pēc tās ar interaktīvā kompaktdiska tapšanas ideju un gaitu iepazīstinās Saeimas Informācijas nodaļas vadītāja Anita Dūdiņa.        Paredzēts, ka pasākuma laikā I.Ūdre Latvijas bibliotēku asociāciju vadītājiem arī dāvinās izgatavotos kompaktdiskus, bet interaktīvo prezentāciju ar uzrunu noslēgs Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.        Uz pasākumu aicināti piedalīties 33 Latvijas bibliotēku vadītāji.
Piektdien, 24.janvārī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde (turpinājums)
13:30  Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Riharda Kola tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Liang Jianquan

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196