Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latviju un Igauniju vieno sena sadarbība, kas tagad turpinās un paplašinās. Mūsu valstis kopīgi izgājušas neatkarības atjaunošanas posmu, kā arī savu stratēģisko mērķu īstenošanu - dalību Eiropas Savienībā un NATO; tagad svarīgs abu valstu sadarbības aspekts ir darbošanās ES jauno kaimiņu iniciatīvā.              Arī Igaunijas prezidents norādīja, ka līdzšinējā sadarbība abu valstu starpā šodien pilnveidojas - tā kļūst dziļāka un plašāka visos līmeņos. Visuzskatāmāk to demonstrē mūsu sakari ekonomikas jomā - Latvijas un Igaunijas uzņēmēji paplašina savu darbību kaimiņvalstī, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par elektroenerģijas un gāzes nodrošinājumu, arī infrastruktūras sakārtošanu un attīstību.              Tikšanās dalībnieki pieskārās arī reģionālās sadarbības jautājumiem gan Baltijas Asamblejas ietvaros, gan arī kontaktu intensificēšanā ar Ziemeļvalstīm. Tika atzīmēts Baltijas Asamblejas ieguldījums starpvalstu attiecību paplašināšanā un norādīts, ka nākotnē tas varētu saistīties ar plānotā gāzesvada izbūvi Baltijas jūrā, kā arī ar attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Tika akcentēta parlamentu loma likumdošanas jomā, uzsverot, ka tas rada bāzi valdībai risināt jau daudz konkrētākus jautājumus. “Tāpēc te es saskatu Baltijas Asamblejas kā triju Baltijas valstu parlamentu organizācijas lomu un nozīmi”, sacīja A.Rītels.              Sarunas gaitā vairākkārt tika minēta mūsu valsts pieredze, kuru dažādu projektu ietvaros nododam citām valstīm gan eirointegrācijas jautājumos, gan arī reģionālu sadarbības struktūru veidošanā. Saeimas priekšsēdētāja arī minēja Eiropas Savienības nākotnes vīzijas nozīmīgumu - vairākkārt starptautisko forumos akcentēts, ka nepieciešams uzsākt diskusiju starp Eiropas Parlamentu un Eiropas valstu parlamentiem par to, kā efektīvāk veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību un kādai Eiropas Savienībai būt turpmāk.

              Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica premjerministru ar Horvātijas izcilo panākumu sportā - uzvaru Deivisa kausa izcīņā tenisā. Velkot paralēles ar politiku, I.Ūdre norādīja, ka panākumi nav atkarīgi no valsts lieluma - arī mazas valstis var sasniegt lieliskus rezultātus.              Sarunas gaitā puses apsprieda jautājumus, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī Horvātijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Horvātijas premjerministrs pastāstīja, ka pēdējos gados viņa valsts sasniegusi būtisku progresu, saskaņojot savu likumdošanu ar ES normām, kā arī pildot citus ES izvirzītos kritērijus. Viņš arī pateicās par Latvijas ciešo atbalstu Horvātijai tās eirointegrācijas procesā.               Arī Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka iestāšanās ES nav viegla - tā prasa labu valdības un parlamenta sadarbību, kā arī nepieciešamību šajā procesā iesaistīt gan valsts pilsoņus, gan tos pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Īpaši svarīgi tas ir tādos jūtīgos jautājumos kā lauksaimniecība un vides aizsardzība.              Puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Horvātiju izveidojušās labas un draudzīgas attiecības, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt. Labs sadarbības formāts ir parlamentu sadarbības grupas, kas darbojas gan Latvijas, gan Horvātijas parlamentos.              Sarunas dalībnieki arī pieskārās Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres vizītei Horvātijā, kas varētu notikt nākamā gada pavasarī.              Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja Latvijas un Horvātijas biznesa kontaktus. Kā zināms, Horvātijas premjerministra vizītes ietvaros notiek arī Latvijas un Horvātijas biznesa forums, kura laikā pārrunātas ekonomisko sakaru intensificēšanas iespējas. Kā perspektīvas tika minētas tūrisms, kuģu būvēšana, kokapstrāde un tekstilindustrija.

     Otrdien, 29.novembrī, Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupas deputāti tikās ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Macieju Klimcaku (Maciej Klimczak).      Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja Ināra Ostrovska sveica Polijas vēstnieku parlamentā un akcentēja abu valstu divpusējās sadarbības plašumu un daudzpusīgumu. Tam apliecinājums ir arī sadarbības grupu darbība Latvijas Saeimā, kur Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupā strādā 23 deputāti, teica I.Ostrovska.      Sarunas gaitā liela uzmanība tika pievērsta Baltijas jūras reģiona sadarbībai  un kopīgajiem infrastruktūras projektiem - VIA Baltica, Rail Baltica, kā arī sadarbībai enerģētikā. Abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešama intensīvāka Latvijas un Polijas parlamentu sadarbība un kontaktu aktivizēšana arī radniecisko komisiju līmenī ekoloģijas, vides aizsardzības un drošības jomās.      Apspriežot jautājumu par Baltijas Asamblejas 24.sesijas laikā Tallinā skatīto jautājumu par gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā un tā ietekmi uz Baltijas jūras reģiona vidi, sarunas dalībnieki izteica bažas par gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā, jo tā iespējamā kaitīgā ietekme uz apkārtējo vidi nav pietiekami izvērtēta.      Sarunas nobeigumā puses pārrunāja jautājumus par administratīvi teritoriālās reformas Polijā sagatavošanas gaitu, ieviešanu un tās modeļiem, kā arī turpmāku sadarbību un pieredzes apmaiņu kultūras un izglītības jomās. 

        Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalīsies 5.Eiropas un Vidusjūras valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē, kas notiks 25.-26.novembrī Barselonā, Spānijā.        24.novembrī I.Ūdre dosies uz Barselonu, lai piedalītos 5.Eiropas un Vidusjūras valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē. Tā notiek pirms Vidusjūras galotņu sanāksmes, kas sanāks 27. un 26.novembrī un iezīmēs Barselonas deklarācijas desmitgadi.        5.Eiropas un Vidusjūras valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē pēc Spānijas Deputātu kongresa spīkera Manuela Marina (Manuel Marina) un Spānijas Senāta spīkera Francisko Havjera Rojo (Francisco Javier Rojo) ielūguma piedalīsies ES dalībvalstu un kandidātvalstu, kā arī desmit Vidusjūras reģiona partnervalstu parlamentu vadītāji, kā arī Eiropas Parlamenta prezidents. Tā notiks Katalonijas parlamenta mītnē Barselonā.        Parlamentu priekšsēdētāji izvērtēs to, kas paveikts desmitgadē, kas pagājusi kopš Barselonas deklarācijas pieņemšanas, kā arī iezīmēs Eiropas un Vidusjūras partnerības tālākās perspektīvas. Darba sesiju, kurā tiks debatēts par partnerības politisko un ekonomisko dimensiju, vadīs Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borrels (Josep Borrell). Ar ievadziņojumiem tajā uzstāsies Itālijas parlamenta priekšsēdis Pjērs Ferdinando Kazini (Pier Ferdinando Casini) un Tunisijas parlamenta vadītājs Fuads Mebaza (Fouad Mebazaa).        Konferencē tiks runāts arī par drošību un stabilitāti Eiropas un Vidusjūras reģionā. Šo darba sesiju vadīs Somijas parlamenta spīkers Pāvo Lipponens (Paavo Lipponen). Ziņojumus sniegs Portugāles parlamenta priekšsēdis Žaime Gama (Jaime Gama) un Marokas parlamenta vadītājs Abdelvaheds Radi (Abdelwahed Radi).         Īpaša darba sesija tiks veltīta sabiedrības, kultūras un civilizāciju dialoga jautājumiem. To vadīs Turcijas parlamenta prezidents Bulents Arinčs (Bulent Arinc). Ar ievadziņojumiem uzstāsies Francijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Žans Luī Debrē (Jean Louis Debre) un Ēģiptes parlamenta spīkers Ahmeds Fati Sorurs (Ahmed Fathi Sorour). Konferencē paredzētas debates, kurās piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja.        Eiropas un Vidusjūras valstu parlamentu sadarbības veicināšanai pirms gada Atēnās tika izveidota Eiropas un Vidusjūras valstu Parlamentārā asambleja. Tajā darbojas arī Latvijas Saeimas delegācija.

        Trešdien, 23.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre darba vizītē apmeklēs Jūrmalu.         Plānots, ka Saeimas priekšsēdētāja tiksies ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Inesi Aizstrautu un pārrunās Jūrmalas attīstības plāna realizāciju un perspektīvas.

        Otrdien, 15.novembrī, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne tikās ar Moldova parlamenta Ārlietu un Eiropas integrācijas komitejas un Sociālo un darba lietu komitejas pārstāvjiem, kuri ieradušies Latvijā darba vizītē.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar aktualitātēm veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas jomā Latvijā un Moldovā, tai integrējoties Eiropas Savienībā (ES), un Latvijas pieredzi, reformējot veselības aprūpes un sociālās nodrošināšanas sfēras.         Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne viesus iepazīstināja ar komisijas darbības virzieniem un pastāstīja par prioritāriem sociālās nodrošināšanas, veselības aprūpes un darba likumdošanas jautājumu risināšanas aspektiem un dažādu sociālo reformu gaitu Latvijā. Viņa norādīja uz paveikto, piemēram, pensiju indeksāciju divas reizes gadā, tā sauktajām māmiņu algām, bērna piedzimšanas pabalstiem un citiem sociālā nodrošinājuma veidiem.        Moldovas parlamenta Sociālo un darba lietu komitejas priekšsēdētāja Valentīna Buliga informēja par Moldovas pievienošanos Eiropas Sociālajai hartai un īsumā pastāstīja par pašreizējo situāciju un uzsāktajām reformām veselības aizsardzības un sociālās apdrošināšanas jomā ceļā uz ES. Viņa arī pauda Moldovas puses ieinteresētību Latvijas pieredzes pārņemšanā šajos jautājumos.        Tikšanās noslēgumā Moldovas parlamenta deputāti izteica gandarījumu par tikšanos un iespēju pārrunāt šos svarīgos jautājumus, gatavojoties dalībai ES, un uzaicināja Sociālo un darba lietu komisijas deputātus vizītē apmeklēt Kišiņevu.

          Otrdien, 8.novembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Macieju Klimcaku (Maciej Klimczak), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.          Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica Polijas vēstnieku Latvijas parlamentā un akcentēja veiksmīgās un dinamiskās divpusējās attiecības, kas izveidojušās starp Latviju un Poliju. Tam apliecinājums ir arī sadarbības grupu darbība Latvijas Saeimā un Lietuvas Seimā. V.Muižniece atzīmēja nesen Polijā notikušo vēlēšanu rezultātus, kā arī norādīja, ka drīzumā arī Latvijā pirmsvēlēšanu kampaņas ies pilnā sparā.          Puses bija vienisprātis, ka abu valstu sadarbību iespējams paplašināt tieši parlamentārajā dimensijā. Viens no tādiem soļiem varētu būt kontaktu aktivizēšana radniecisko komisiju līmenī - vērtīga būtu informācijas un pieredzes apmaiņa jautājumos, kas skar Eiropas Savienības aktualitātes. “Jo labāk iepazīsim viens otru, jo labāk spēsim pārstāvēt mūsu kopīgās intereses - gan Baltijas jūras reģiona, gan Eiropas Savienības ietvaros”, teica M.Klimcaks.          V.Muižniece arī informēja par Latvijas paveikto, nododot mūsu eiointegrācijas pieredzi Moldovai, Ukrainai un Dienvidkaukāza valstīm, un uzsvēra, ka arī šajā jomā Latvijai un Polijai varētu būt kopīgi projekti. Savukārt Polijas vēstnieks Latvijā pauda vēlēšanos iesaistīties Baltijas valstu parlamentu un Polijas parlamenta pārstāvju kopīgā komisijā vai organizācijā. Saeimas priekšsēdētājas biedre apsolīja par to informēt Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvjus.          Tikšanās noslēgumā M.Klimcaks atgādināja par Polijas Seima maršala ielūgumu Saeimas priekšsēdētājai oficiālā vizītē apmeklēt Poliju.

             Tikšanās laikā puses, iepazīstinot ar komisiju darbības virzieniem, dalījās pieredzē jautājumos par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem - tiesībsarga institūcijas funkcionēšanu, prostitūcijas regulāciju, minoritāšu tiesībām un tiesībām uz informāciju.              Uzklausot partnerkomisijas priekšsēdētāju Zuzku Rujbrovu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Circene interesējās par tiesībsarga amata kandidāta izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūru, jo komisija pašlaik strādā pie Tiesībsarga biroja likumprojekta sagatavošanas izskatīšanai otrajā lasījumā. Z.Rujbrova pastāstīja, ka jau gadu darbojošās ombuda institūcijas vadītāju izvirza politisko partiju frakcijas un to apstiprina parlaments. Kandidātam jābūt personībai un autoritātei, kas iepriekš darbojies tiesību vai politikas jomā. Pašreizējais Čehijas ombudsmens ir bijušais tieslietu ministrs.             Vēl sarunas dalībnieki pieskārās jautājumam par prostitūcijas regulāciju vai aizliegšanu Čehijā. Z.Rujbrova pastāstīja, ka valdības sagatavotais prostitūciju regulējošais likumprojekts ir pretrunīgs, jo viedokļi par aizliegumu vai regulāciju ir atšķirīgi.             Tāpat arī tika pārrunāti jautājumi par dažādu programmu pieejamības nodrošināšanu sabiedriskajās un privātajās raidorganizācijās, īpaši nacionālajām minoritātēm, saistībā ar Radio un televīzijas likumprojekta un Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekta izskatīšanu Saeimā.   

         Otrdien, 1.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergmu.          Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar izmaiņas Baltijas Asamblejā (BA), abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas un sadarbību tādu starptautisko organizāciju ietvaros kā Eiropas Savienība (ES) un Ziemeļvalstu padome, kā arī aktualitātes attiecībās ar Krieviju.          Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja E.Ergma attiecības starp abām valstīm un parlamentiem novērtēja kā ļoti aktīvas un draudzīgas un uzsvēra sadarbības nozīmīgumu tādām nelielām valstīm kā Igaunija un Latvija savu kopīgo mērķu sasniegšanā ES un NATO kontekstā. Tā kā mērķis kļūt par šo organizāciju dalībvalstīm ir sasniegts, jādomā par izmaiņām BA, lai tā būtu pamanāmāka, aktīvāka un elastīgāka, sacīja E.Ergma. Kā vienu no iespējamajiem variantiem, lai uzlabotu BA darbu, Igaunijas priekšsēdētāja minēja parlamentu komisiju aktīvāku iesaistīšanu, jo “BA ir jābūt redzamai ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ES”.           Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda viedokli, ka BA struktūra ir jāmaina, lai veiksmīgāk risinātu svarīgus jautājumus. Pašreiz aktuāls ir jautājums par risinājumiem enerģētikas jomā, lai nodrošinātu energoneatkarību, tāpēc ir svarīgi diskutēt par Ignalinas atomelektrostacijas izmantošanas iespējām pēc tās plānotās slēgšanas, uzsvēra I.Ūdre.          Pārrunājot parlamentu sadarbību ES kaimiņvalstu politikā, puses bija vienisprātis, ka eirointegrācijas pieredzes nodošana palīdzēs nostiprināt demokrātiskās vērtības šajās valstīs, un apmainījās ar informāciju par valstīs uzsāktajiem projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Dienvidkaukāza valstīm.          Abas amatpersonas pārrunāja arī attiecības ar Krieviju un reģionālās sadarbības jautājumus.         Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja interesējās par e-balsošanas pieredzi nesenajās Igaunijas pašvaldību vēlēšanās, kur pirmo reizi vēlētājiem bija iespēja piedalīties vēlēšanās ar interneta starpniecību.         Otrdien, 1.novembrī, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Pāvels Maksimovs un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Iesniegumu komisijas priekšsēdētāju Zuzku Rujbrovu (Zuzka Rujbrová) un komisijas pārstāvjiem.          Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs P.Maksimovs sveica Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Iesniegumu komisijas pārstāvjus Saeimā un iepazīstināja ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un darbu parlamentā. Viņš pastāstīja, ka Mandātu un iesniegumu komisija ir pirmā komisija, kuru apstiprina jaunievēlētā Saeima un komisija galvenokārt nodarbojas ar deputātu imunitātes un rotācijas jautājumiem. P.Maksimovs tostarp informēja, ka 2004. un 2005.gadā komisijā izskatītas vienpadsmit deputātu administratīvās lietas, no kurām tikai vienā nav dota piekrišana izdot deputātu sodīšanai.        Savukārt Z.Rujbrova iepazīstināja ar Čehijas parlamenta Deputātu palātas Iesniegumu komisijas sastāvu un pastāstīja, ka darbs komisijā galvenokārt saistīts ar valsts iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanu, likumprojektu grozījumu izstrādi un tiesību aizsarga - ombuda - ziņojumu izskatīšanu, kā arī pastāstīja par citām Deputātu palātas komisijām, kuras izskata ar cilvēktiesībām saistītus jautājumus. Viņa arī informēja par Čehijas iekšpolitiskajām aktualitātēm, uzsverot, ka jaušama priekšvēlēšanu kampaņas gaisotne nākamajā gadā gaidāmajām parlamenta apakšpalātas vēlēšanām.        Sarunas ietvaros tika spriests arī par Deputātu ētikas kodeksa izstrādes gaitu mūsu parlamentā, un puses bija vienisprātis par tā nepieciešamību politiskā prestiža celšanā.         Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī svarīgus un aktuālus jautājumus abās valstīs, kas saistīti ar ģimenes tiesībām un cilvēku tirdzniecību.

           No šī gada 31.oktobra līdz 3.novembrim Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Igaunijas Republikas Rīgikogu priekšsēdētāja Ene Ergma un viņas vadītā delegācija.Pirmdien, 31.oktobrī