Trešdien, 7.jūnijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Irānas vēstniecības 1.sekretāru Mohammedu Bdžābidu Čariati (Mohammad Javad Shariati).          Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar pašreizējo situāciju Irānā saistībā ar kodolprogrammas attīstību, kā arī Latvijas un Irānas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Irānas vēstniecības 1.sekretārs M.B.Čariati nodeva ielūgumu Ārlietu komisijai ar delegāciju oficiālā vizītē apmeklēt Irānas parlamentu. Viņš pauda viedokli, ka kontaktu aktivizēšana veicinātu sadarbību un viedokļu apmaiņu politiski svarīgos jautājumos, uzsverot sadarbības iespējas starp abām valstīm gan starptautisko organizāciju ietvaros, gan kultūras, ekonomikas, tranzīta un enerģētikas jomā. Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle iezīmēja plašās sadarbības iespējas un uzsvēra Irānas kā tranzītvalsts nozīmi.         Puses pārrunāja sešu pasaules lielvalstu iesniegto priekšlikumu svarīgumu kodolkrīzes risināšanai un drošības nodrošināšanai, kas piedāvā jaunu daudzpusēju sarunu uzsākšanu. Irānas vēstniecības pārstāvis informēja, ka pašreiz notiek sarunas par izteiktajiem priekšlikumiem un iespējams, ka risinājums jau tiks atrasts jūnija beigās. Viņa valsts aicinājums ES ir saprast, ka Irāna ir miermīlīga valsts, kas neapdraud pasaules drošību. V.Paegle pauda atzinību par pozitīva dialoga uzsākšanu un atzīmēja, ka Latvija atbalsta pārdomātu un saskaņotu turpmāko darbību ar ES.         Sarunas noslēgumā tika skartas arī Irānas un Izraēlas divpusējās attiecības.

         Piektdien, 2.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Oktaiju Asadovu (Oktay Asadov).        Tikšanās laikā galvenā vērība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Azerbaidžānas divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskajās organizācijās.        I.Ūdre un O.Asadovs atzinīgi novērtēja abu valstu divpusējās attiecības un bija vienisprātis, ka to paplašināšanai vēl daudz iespēju - gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā. Aktivizējami kontakti starp abu valstu parlamentiem, jo Azerbaidžāna ir ieinteresēta Latvijas uzkrātajā likumdošanas pieredzē virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES), savukārt Latvija ES jauno kaimiņu politikas ietvaros gatava dalīties zināšanās par reformu veikšanu. Puses arī pauda kopīgu viedokli, ka nākotnē aktivizējami ekonomiskie sakari.        Pārrunājot attiecību padziļināšanas iespējas starptautiskā līmenī, kā būtiska tika minēta reģionālā sadarbība un sadarbība starptautiskajās parlamentārajās asamblejās.        Tikšanās noslēgumā Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētājs uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt oficiālā vizītē viņa valsti. Puses pauda pārliecību, ka nākotnē sadarbība starp abu valstu parlamentiem aktivizēsies.

         Savukārt no 2. līdz 4.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Azerbaidžānas Republikas parlamenta (Milli Medžlisa) priekšsēdētājs Oktajs Asadovs (Oqtay Asadov).        Piektdien, 2.jūnijā

        Trešdien, 31.maijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un komisijas deputāti tikās ar Starptautiskā valūtas fonda misijas vadītāju Reičelu Van Elkanu, ekspertiem Alanu Bruneru un Gevinu Greju un biroja pārstāvi Marselu Tirpaku.        Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs A.Šlesers sveica Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas pārstāvjus Saeimā un īsumā informēja gan par ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, gan arī par ilgtermiņa ekonomisko politiku, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu un uzņēmējdarbības politiku mūsu valstī.  Viņš atzina, ka Latvijā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības prioritāti.        Savukārt SVF misijas vadītāja R.Van Elkana pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu mūsu parlamentā un pastāstīja, ka SVF misijas pārstāvji uzturas Latvijā, lai iepazītos un uzklausītu dažādu ekspertu viedokļus par makroekonomisko situāciju mūsu valstī. Viņa informēja, ka iegūtā informācija nepieciešama, gatavojot ikgadējo ziņojumu SVF izpilddirektoru valdei par Latvijas tautsaimniecības attīstību un monetāro un fiskālo politiku. R.Van Elkana atgādināja, ka SVF mērķis ir sniegt atbalstu Latvijai pārejas procesā, palīdzot izstrādāt un realizēt ekonomisko politiku, kas būtu vērsta uz tautsaimniecības stabilizāciju; nodrošinātu forumu, kurā citas valstis un starptautiskie tirgi gūst informāciju par Latvijas tautsaimniecības attīstību un paredzamo ekonomisko politiku.        Sarunas laikā puses sprieda arī par straujo inflācijas pieaugumu, situāciju nekustamo īpašumu tirgū un finanšu sektorā Latvijā.

         Pēc Somijas parlamenta priekšsēdētāja Pāvo Liponena (Paavo Lipponen) ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 1.jūnijā Helsinkos piedalīsies Somijas parlamenta (Eduskunta) svinīgajā sēdē, kas veltīta Somijas parlamentārās reformas simtgadei.          Šīs svinības notiek par godu 100.gadadienai kopš parlamentārās reformas īstenošanas 1906.gadā. Pēc likumu “Par parlamentu” un “Par vēlēšanām” reformēšanas Eduskunta pirms simts gadiem kļuva par pasaulē modernāko parlamentu. Tika ieviestas vispārējās vēlēšanu tiesības, un Somijas sievietes pirmās pasaulē ieguva pilnas politiskās tiesības. Svinīgo pasākumu moto: “Vēlēšanu tiesības - ticība likumam. Somijas demokrātijas simtgade.”         Viesi svinību laikā tiksies arī ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu un noklausīsies svētku koncertu Somijas Nacionālajā operā.         Savukārt no 2. līdz 4.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Azerbaidžānas Republikas parlamenta (Milli Medžlisa) priekšsēdētājs Oktajs Asadovs (Oqtay Asadov).         Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētājs O.Asadovs tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Latvijas un Azerbaidžānas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem un apmeklēs Bulduru Dārzkopības vidusskolu.          Bulduru Dārzkopības vidusskolā notiks Azerbaidžānas vēstniecības un Latvijas Kultūras ministrijas organizētais labdarības koncerts Latvijas bērnu namu bērniem ar attīstības traucējumiem. Koncertā uzstāsies Azerbaidžānas valsts bērnu filharmonijas kolektīvs un tautas deju ansamblis “Dzintariņš” no Latvijas.

        Pirmdien, 29.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Viņa Svētību Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgo Patriarhu Aleksiju II, kas ieradies vizītē Latvijā.        Tikšanās sākumā Patriarhs Aleksijs II pasniedza Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei Krievijas Pareizticīgās baznīcas Svētās Apustuliskās Lielkņazienes Olgas otrās pakāpes ordeni par ieguldījumu sabiedrības garīgi tikumiskajā atdzimšanā un palīdzības sniegšanu Latvijas pareizticīgo baznīcai.        Sarunā Saeimas priekšsēdētāja un Visusvētīgais Patriarhs pārrunāja jautājumus, kas skar reliģiskās konfesijas, to savstarpējo sadarbību un saskaņu, kāda valda starp tradicionālajām konfesijām Latvijā, kā arī Latvijas pareizticīgo baznīcas pozitīvo lomu. Patriarhs Aleksijs II izteica pateicību Latvijas Saeimai par labo sadarbību ar pareizticīgo baznīcu Latvijā.        Tika pārrunāti arī Latvijas un Krievijas attiecību jautājumi un nepieciešamība padziļināt savstarpējos parlamentāros kontaktus.

         Piektdien, 26.maijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Austrijas Republikas Forarlbergas federālās zemes parlamenta prezidentu Gebhardu Halderu un viņa vadīto delegāciju, kura uzturas oficiālā vizītē mūsu valstī.         Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, Latvijas un Austrijas divpusējās attiecības un sadarbība Eiropas Savienībā (ES), kas Austrijai kā ES prezidējošai valstij šobrīd īpaši nozīmīga.         Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece un Austrijas Forarlbergas federālās zemes parlamentārieši pauda prieku par iespēju tikties Saeimā un bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojušās ļoti labas un sekmīgas attiecības dažādās jomās. Tomēr nākotnē tās pilnveidojamas, paplašinot sadarbību starp Latvijas reģioniem un Austrijas federālajām zemēm, kā arī aktivizējot parlamentāros kontaktus.         Tikšanās dalībnieki pārrunāja ES aktualitātes, tostarp jautājumu par Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību un Latvijas nostāju nodokļu harmonizēšanā. Puses arī akcentēja nacionālās identitātes saglabāšanas nozīmi un bija vienisprātis, ka Latvijai un Austrijai kā mazām valstīm meklējami kopīgi saskares punkti redzējumā par ES nākotni.          Viesi no Austrijas interesējās par Latvijas iekšpolitiskajiem jautājumiem - nodokļu politiku un situāciju sociālajā un izglītības sfērā.         Tikšanās noslēgumā abu valstu parlamentārieši pauda pārliecību par Latvijas un Austrijas kontaktu aktivizēšanos nākotnē - gan divpusējā, gan starptautiskā līmenī.

         Ceturtdien, 25.maijā, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti tikās ar Baltkrievijas demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.         Tikšanās laikā pārrunātas aktualitātes Baltkrievijas politikā un Latvijas kā kaimiņvalsts loma Baltkrievijas attīstībā un demokrātisko procesu virzībā.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle pauda Latvijas atbalstu un vēlmi palīdzēt demokrātiskas un tiesiskas valsts veidošanā.          Baltkrievijas apvienoto demokrātisko spēku līderis Sergejs Kaļjakins informēja par valstī notiekošo - represijām pret iedzīvotājiem, cilvēktiesību un vārda brīvības ierobežojumiem. Aktuāls ir jautājums par politiski notiesāto atbrīvošanu. Viņš uzsvēra palīdzības nepieciešamību no ārvalstu partneriem, arī Latvijas, un starptautiskajām organizācijām, lai risinātu šīs problēmas.          Pārrunājot vīzu režīmu starp abām valstīm, Baltkrievijas pārstāvji atzīmēja, ka būtu nepieciešama vīzas konsulārās nodevas samazināšana vai atcelšana, kas pašreiz ir vidējās mēnešalgas apmērā.          Tika skarts arī jautājums par Krievijas ietekmi enerģētikas jautājumos. Viesi norādīja, ka naftas un gāzes cenu iespējamais pieaugums varētu negatīvi ietekmēt Baltkrievijas ekonomikas attīstību.          Sarunas noslēgumā puses divpusējās attiecības starp abām valstīm novērtēja kā labas un izteica cerību par vēl aktīvāku sadarbību.

          Piektdien, 26.maijā, vizītē Latvijā uzturēsies Austrijas Republikas Forarlbergas (Vorarlberg) federālās zemes parlamenta prezidents Gebhards Halders (Gebhard Halder) un viņa vadītā delegācija.10.00......... Tikšanās ar Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Latvijas un Austrijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem.                   Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

       Trešdien, 24.maijā, Saeimas Latvijas parlamentāriešu grupas demokrātisko procesu atbalstam Baltkrievijas parlamentā un sabiedrībā priekšsēdētājs Roberts Jurķis, deputāti Alberts Krūmiņš un Guntis Bērziņš tikās ar Baltkrievijas demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.        Tikšanās laikā galvenā vērība veltīta jautājumiem, kas skar iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā pēc šā gada 19.martā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Baltkrievijas apvienoto demokrātisko spēku līderis Sergejs Kaļakins pastāstīja, ka iedzīvotāju aktivitāte demokrātisko procesu atbalstam valstī pieaug. Iedzīvotājos pakāpeniski samazinās bailes no pastāvošā režīma un parādās dzīvesprieks un ticība, ka valstī notiks pozitīvas pārmaiņas. Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz prezidenta vēlēšanu rezultātiem, pilsoniskās sabiedrības attīstība ir galvenais to priekšnosacījums. Turklāt jauniešu aktīvā līdzdalība ir lielākais sasniegums demokrātisko spēku attīstībā. Savukārt Baltkrievijas neatkarīgā laikraksta “Belarusskaja Delovaja Gazeta” redaktors Pjotrs Marcevs informēja par plašsaziņas līdzekļu darbu pagrīdes apstākļos.        Puses pauda kopīgu viedokli, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij un kaimiņvalstij ir būtiska nozīme demokrātisko procesu stiprināšanā Baltkrievijā.        Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja aktualitātes enerģētikas jomā - Baltkrievijas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, tai skaitā iespējamās gāzes un naftas produktu cenu sadārdzināšanās ietekmi uz valsts ekonomiku.