Šodien, 31.martā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Irākas emigrantiem Bakhtiaru Aminu un Aidu Usairianu, kuri ieradušies Latvijā, lai diskutētu par Irākas jautājumiem un dalītos savā pieredzē par notiekošo Irākā.
Tikšanās laikā viesi pastāstīja par Irākas prezidenta S.Huseina režīma noziedzīgajiem nodarījumiem, kas vērsti pret savas valsts iedzīvotājiem. Viņi akcentēja, ka pasaulē par tiem ir ļoti maz informācijas, jo visas reģiona informācijas aģentūras atrodas S.Huseina kontrolē. B.Amins pastāstīja, ka Irākas rīcībā ir ķīmiskie un bakterioloģiskie masu iznīcināšanas ieroči, ko tā izmanto arī pret valsts iedzīvotājiem. Viņš izteica nožēlu, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šim un vēl citiem faktiem nav pievērsusi uzmanību.
Uz deputātu jautājumu, kāpēc salīdzinoši mazs ir Irākas valsts iedzīvotāju atbalsts ASV un sabiedroto centieniem atbruņot Irāku, viesi norādīja, ka cilvēki ir ārkārtīgi iebaidīti un jūtas ļoti nedroši.
I.Vaidere viesus informēja par Saeimas pieņemto lēmumu par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai.
Tikšanās noslēgumā mūsu parlamentārieši izteica patiesu atbalstu demokrātiskajiem procesiem Irākā, kā arī centieniem sniegt pasaulei patiesu informāciju par notikumiem Irākā, jo "Latvija zina, kas ir genocīds," teica I.Vaidere.
Papildu info:
B.Amins un A.Usairiana ir emigrējuši no Irākas, taču turpina cīnīties par Irākas atbrīvošanu no represīvā S.Huseina režīma.
B.Amins pašlaik ir Zviedrijas pilsonis. Viņš ir starptautisko attiecību maģistrs, veicis doktorantūras pētniecību ģeopolitikā un studējis žurnālistiku Zviedrijā. Šobrīd viņš ir starptautiskās apvienības "Par taisnīgumu" izpilddirektors, kas koordinē 275 nevalstisko organizāciju darbību 120 pasaules valstīs, lai visas demokrātiskās pasaules sabiedrības uzmanību pievērstu S.Huseina realizētajam režīmam Irākā un panāktu starptautiska tribunāla vēršanos pret Irākas valdības noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīdu.
A.Usairiana pašlaik dzīvo Zviedrijā un aktīvi piedalās nevalstisko organizāciju un starptautisko institūciju cīņā par politiskajām pārmaiņām Irākā. Dzīvojot Irākas režīmā, viņa kļuva par vadošo sieviešu tiesību aizsardzības aktīvisti un aicināja mainīt Irākā valdošos ģimenes likumus, veicinot Irākas sieviešu emancipāciju. Lielu savas dzīves daļu par saviem uzskatiem viņa ir pavadījusi ieslodzījumā.
Šodien, 31.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministri Lenu Bjorklundi.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa tikšanās sākumā pastāstīja par komisijas darbības jomām, kā galvenās minot likumdošanas iniciatīvu un Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību. A.Laksa arī pastāstīja, ka pašlaik, kad aktualizējusies viedokļu polarizācija Irākas krīzes jautājumā, komisijai ir vēl viena prioritāte - sadarbība aizsardzības un iekšlietu jautājumos ar NATO un Eiropas Savienības valstu parlamentu attiecīgajām komisijām.
Atbildot uz Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministres L.Bjorklundes jautājumu par sabiedrības attieksmi pret Eiropas Savienību un NATO, un Latvijas dalību tajās, A.Laksa atbildēja, ka Latvija ir skaidri definējusi savas ārpolitiskās prioritātes, kā arī visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas pārstāv pozitīvu viedokli attieksmē par valsts dalību ES, līdz ar to var cerēt uz referenduma pozitīvu iznākumu kopumā. Savukārt, attiecība uz dalību NATO, saskaņā ar Latvijas likumdošanu referendums nav nepieciešams.
A.Laksa atzina, ka, neraugoties uz parlamentā notikušajām asajām diskusijām par valsts nostāju Irākas krīzes noregulējamā, partiju pārstāvju viedokļi saskanēja - Latvija nevar ieņemt neizšķirīgu, gļēvu - "nekādu" pozīciju.
Tikšanās gaitā A.Laksa atbildēja arī uz jautājumiem par situāciju Latvijas aizsardzības un iekšlietu jomās.
Nobeigumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs pateicās par Zviedrijas stabilo atbalstu Latvijai virzībā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO.
Preses dienests