Otrdien, 7.jūnijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Armenu Rustamjanu un viņa vadīto delegāciju.
Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecības, situācija Dienvidkaukāzā, kā arī Armēnijas sadarbība ar Eiropas Savienību (ES) un NATO.
Sarunas sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš Latvijas un Armēnijas attiecības, kas veidotas uz vispārējiem divpusējās sadarbības principiem un Latviju kā ES un NATO dalībvalsti, raksturoja kā stabilas un ar savstarpēju izpratni. Lai gan pēdējo gadu laikā divpusējām attiecībām ir bijis epizodisks raksturs - tās nav bijušas politiski aktīvas, ir veikts darbs līgumtiesiskās bāzes paplašināšanai vairākās jomās.
Runājot par situāciju Dienvidkaukāzā, Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rustamjans to raksturoja kā ļoti sarežģītu, jo Armēnijai un Azerbaidžānai ir atšķirīgi viedokļi Kalnu Karabahas jautājumā, bet Armēnijas un Turcijas attiecībās sensitīvs ir jautājums par armēņu genocīdu, ko Turcija nevēlas atzīt.
Puses arī sprieda par jautājumiem, kas skar Armēnijas virzību uz dalību starptautiskajās organizācijās. Viesi pastāstīja, ka Armēnijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar NATO, taču tā kā ārpolitisko mērķi nav izvirzījusi integrāciju šajā aliansē. Armēnija nav deklarējusi arī virzību uz integrāciju ES, tomēr tās prioritāte ir dalība Eiropas Padomē un sadarbība ar ES valstu parlamentiem, tādējādi uzturot dialogu ar ES, veicot iekšējās reformas un piemērojot savu likumdošanu ES standartiem. Tostarp A.Rustamjans atzina, ka Baltijas valstīm virzība uz ES bijusi veiksmīga un Armēnija ir ieinteresēta Latvijas gatavībā dalīties savā eirointegrācijas pieredzē. Armēnijas puse izteica arī vēlmi sadarbības formāta “3+3” (3 Baltijas valstis + 3 D-Kaukāza valstis - Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija) aktivizēšanā.
Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Armēnijas sadarbībai parlamentu līmenī vēl daudz iespēju, un izteica cerību par to aktivizēšanos nākotnē.
Otrdien, 7.jūnijā, Eiropas lietu komisijas un Juridiskās komisijas deputāti tikās ar Nīderlandes ministriju juridisko departamentu pārstāvjiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar likumdošanas kārtību Latvijā un tās saskaņošanu ar Eiropas Savienības (ES) normām, kā arī ES aktualitātes.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs viesus iepazīstināja ar likumdošanas kārtību mūsu valstī un abu komisiju galvenajiem darbības virzieniem. Runājot par likumdošanas procesu komisijās, Dz.Rasnačs uzsvēra, ka būtisks ir nevalstisko organizāciju un dažādu ministriju devums likumdošanas pilnveidošanā.
Tika pārrunāta arī Saeimas līdzdalība ES jautājumos, kas tiek realizēta ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, jo komisija lemj, vai apstiprināt, vai noraidīt valdības sagatavotās pozīcijas pirms to paziņošanas ES institūcijām. Dz.Rasnačs arī informēja par komisijas sadarbību ar no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un pastāstīja, ka mūsu valstī vēl nav atrisināts jautājums par to, kam vajadzētu uzticēt koordinēt visus ar ES saistītos jautājumus. Piemēram, ministrijas nespēja vienoties par vienotu valdības viedokli ģenētiski modificētās pārtikas ierobežošanas regulējumam. Savukārt Eiropas lietu komisijas deputāte Vineta Muižniece atskatījās uz Latvijas virzību uz integrāciju ES un atzinīgi novērtēja Nīderlandes pieredzes nodošanu Latvijai ceļā uz pilntiesīgu dalību šajā organizācijā.
Puses apmainījās arī viedokļiem par sarežģīto ES konstitūcijas ratifikācijas procesu un bija vienisprātis, ka ES dalībvalstīs sabiedrība nav pietiekami informēta par aktualitātēm ES un pastāv zināma plaisa starp valdību un sabiedrību, par ko liecina negatīvais referenduma iznākums Nīderlandē un Francijā.
Sarunas noslēgumā Dz.Rasnačs novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes turpinājumu Latvijā.
Preses dienests