Otrdien, 24.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroti vēstnieci Latvijas Republikā Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthonh), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās gaitā tika pārrunātas sadarbības intensificēšanas iespējas abu valstu starpā un abu valstu iekšpolitiskās aktualitātes.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējo sadarbību ar Taizemi. Lai gan abas valstis šķir liels ģeogrāfiskais attālums, kontaktus iespējams paplašināt starptautisko forumu ietvaros, piemēram, Starpparlamentu Savienībā, kas ir plašākais parlamentāriešu forums. Tāpat būtiska ir darbība reģionālajās organizācijās - Latvija tāda ir Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes sadarbība, savukārt Taizeme darbojas Āzijas Starpparlamentu organizācijā.
Pārrunājot iekšpolitiskos jautājumus, Taizemes vēstniece Latvijā raksturoja savas valsts ekonomisko situāciju, uzsverot, ka augstās enerģijas cenas ir iemesls būtiskam cenu sadārdzinājumam arī citās jomās.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja akcentēja situāciju lauksaimniecības jomā. I.Ūdre pastāstīja par lielajiem zaudējumiem, kādus mūsu valsts zemniekiem nodarījušas lietavas un plūdi Latgalē. Viņa arī pauda pārliecību, ka būtu nepieciešams rast finansējumu šo zaudējumu kompensēšanai.
Otrdien, 24.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nagorpičaju Sikkanderu (Nagoorpichai Sikkander), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Sarunā tika pārrunāta turpmākā Latvijas un Šrilankas attiecību veidošana, uzsverot parlamentārās sadarbības un apmaiņas vizīšu nozīmi abu valstu kontaktu padziļināšanā. N.Sikkanders uzsvēra, ka divpusējo attiecību jomā nākotnē jāstrādā pie līgumtiesiskās bāzes izveidošanas, jo tas veicinātu abu valstu sadarbības tālāko attīstību tādās jomās kā ekonomika un izglītība.
Šrilankas vēstnieks pateicās par Latvijas ieguldījumu palīdzības sniegšanā Šrilankas cunami izpostītajām teritorijām. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja par lietavu izraisīto plūdu skartajiem Latgales rajoniem un uzsvēra, ka tagad tiek meklēti risinājumi zaudējumu kompensēšanai.
Starp Šrilanku un Latviju ir izveidojusies sadarbība izglītības jomā, un Šrilankas puse būtu ieinteresēta iegūt atvieglojumus vīzu iegūšanā. N.Sikkanders atzinīgi novērtēja izglītības iespējas medicīnas jomā, kuras Latvija spēj piedāvāt studentiem no ārvalstīm.
Tikšanās noslēgumā I.Ūdre novēlēja panākumus un veiksmi N.Sikkanderam, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus.
Otrdien, 24.maijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP), komisijas deputāti un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) tikās ar Lietuvas Seima Ekonomikas komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) aktuālos jautājumus.
Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns Lietuvas Seima deputātiem izklāstīja Latvijas pozīciju jautājumā par Eiropas pakalpojumu direktīvu Lisabonas stratēģijas ietvaros, norādot, ka Latvija tajā vēlas panākt izcelsmes valsts principa ieviešanu un arī dažus izņēmumus. Tas nozīmē, ka citās valstīs strādājošajiem vajadzētu piemērot izcelsmes valsts likumdošanu, kas veicinātu dinamiska un konkurētspējīga pakalpojumu sektora attīstību. “Brīva darbaspēka kustība ir izšķirīgs faktors, lai veicinātu gan jauno, gan arī veco ES valstu ekonomisko izaugsmi,” teica O.Kastēns.
Analizējot diskusiju ES dalībvalstīs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs pauda bažas, ka pakalpojumu direktīva tomēr varētu tikt pieņemta stipri atšķirīga, nekā tā sākotnēji sagatavota, jo tā sauktajām vecajām dalībvalstīm ir vairāki iebildumi pret to. Tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu jāvienojas par kopīgu un stingru nostāju savas pozīcijas aizstāvēšanai.
Lietuvas Seima delegācijas vadītājs Vīts Navicks (Vytas Navickas) pateicās par vispusīgo informāciju un īsumā pastāstīja par Seima Ekonomikas komitejas darbību, skatot ekonomikas, transporta un infrastruktūras jautājumus.
Spriežot par pakalpojumu direktīvu, Lietuvas puse izteica atbalstu Latvijas nostājai, jo pozīcijas abām valstīm esot līdzīgas.
Runājot par citiem ar ES saistītiem jautājumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis (JL) norādīja vēl uz trim kopīgi aizstāvamiem jautājumiem ES, kas skar finanšu perspektīvu 2007.-2013.gadam, nodokļu harmonizāciju un Lisabonas stratēģijas ieviešanu.
Vēl puses pārrunāja arī situāciju saistībā ar Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Vācijā un Francijā.
Tikšanās noslēgumā Latvijas un Lietuvas parlamentārieši pieskārās arī enerģētikas nozares aktualitātēm.
Preses dienests