Tikšanās laikā tika pārrunāti abu valstu sadarbības jautājumi, kā arī Latvijas iespējamais atbalsts Gruzijai starptautiskajās organizācijās.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume akcentēja, ka Latvija uztver Gruziju kā vienu no nozīmīgākajiem sadarbības partneriem Dienvidkaukāza reģionā un atbalsta tās centienus stiprināt saiknes ar Eiropas un transatlantiskajām struktūrām. “Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir gatava sniegt palīdzību Gruzijai, piedāvājot savu pieredzi, piemēram, reformu īstenošanā”, teica J.Straume.
Savukārt Gruzijas prezidents M.Saakašvili sacīja, ka Gruzija par saviem ārpolitiskajiem mērķiem izvirzījusi tās pašas prioritātes, ko savulaik Latvija - integrāciju ES un Ziemeļatlantijas aliansē, tāpēc vērtīgs un noderīgs būtu jebkurš atbalsts un padoms. Tāpat prezidents informēja par Gruzijas iekļaušanos ES Jauno kaimiņu politikā un NATO Individuālās partnerības programmā.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins pastāstīja par savu neseno vizīti Gruzijā un gūtajiem iespaidiem Dienvidosetijā, par ko informējis arī ES ārlietu ministru sanāksmes dalībniekus Hāgā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu. “Uzskatu, ka situācija šajā reģionā ir ļoti bīstama, un esmu lūdzis, lai EDSO izvērtē iespējamību uz Dienvidosetiju nosūtīt starptautiskos miera uzturēšanas spēkus”, sacīja A.Kiršteins. Arī Gruzijas delegācijas pārstāvji tikšanās ietvaros vairākkārt skāra Dienvidosetijas jautājumu, lūdzot Latvijas atbalstu NATO Parlamentārajā asamblejā un EDSO izveidot īpašu komisiju Dienvidkaukāza reģiona drošības jautājumu risināšanai.
Trešdien, 13.oktobrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu komisijas delegāciju.
Tikšanās sākumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) sveica Vācijas Bundestāga deputātus Saeimā, savukārt Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas locekle Inese Šlesere (LPP) īsumā pastāstīja par paveikto un vēl darāmo likumdošanas jomā saistībā ar bērnu un ģimenes lietām, par Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta pārveidošanu par Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kuras uzdevums ir nodrošināt ilgtermiņa politiku šo jautājumu risināšanai, kā arī par rīcības plānu valsts ģimenes politikai nākamajiem deviņiem gadiem.
I.Šlesere, raksturojot situāciju Latvijā, uzsvēra straujo dzimstības samazināšanos, šķirto laulību un bez vecāku gādības palikušo bērnu skaita palielināšanos. Kā šo problēmu risināšanas piemērus viņa minēja Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas bērnu tiesību aizsardzības konvencijas principi; Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu, kas paredz tiesības piedzīt tiesas piespriestos uzturlīdzekļus no vecākiem, kuri nerūpējas par saviem bērniem; tā saukto māmiņu algu noteikšanu no nākamā gada 1.janvāra, kā arī ārpusģimenes aprūpes iestāžu reformu.
Vācijas Bundestāga Ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu komisijas delegācijas vadītāja Kerstina Griese, uzklausot I.Šleseri, atzina, ka līdzīgas problēmas ir arī Vācijā, bet pašlaik prioritārs ir jautājums par ģimenes un darba savietojamību, meklējot veidus, kā rosināt uzņēmējus veidot ģimenei draudzīgus uzņēmumus. Tāpat K.Griese norādīja uz nepieciešamību straujāk paplašināt bērnudārzu tīklu.
Bundestāga un Saeimas deputāti pārrunāja arī pilsoniskas sabiedrības veidošanas aspektus, kā arī nevalstisko organizāciju un jaunatnes lomu tajā.
Trešdien, 13.oktobrī, Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji - priekšsēdētājs Andrejs Klementejevs, locekļi Elita Šņepste, Ērika Zommere, Vitālijs Orlovs, Oskars Kastēns un Igors Solovjovs - tikās ar Gruzijas parlamenta deputātiem.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar Gruzijas virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs A.Klementjevs pauda prieku par Gruzijas parlamentāriešu vizīti Saeimā un uzsvēra, ka starp abām valstīm izveidojušās ļoti labas attiecības. Viņš akcentēja Latvijas atbalstu Gruzijas integrācijai starptautiskajās organizācijās, kā arī apliecināja mūsu valsts gatavību nodot pieredzi, kas uzkrāta, kļūstot par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Deputāte Ē.Zommere izteica cerību, ka arī Gruzijas parlamentā tiks izveidota līdzīga sadarbības grupa un padziļināsies kontakti izglītības, kultūras un sporta jomā. Savukārt grupas loceklis O.Kastēns atgādināja, ka šā gada septembrī Saeimas Eiropas lietu komisija un Gruzijas parlamenta Eiropas integrācijas komisija parakstīja Saprašanās memorandu, kas veicinās Latvijas eirointegrācijas pieredzes nodošanu.
Viesi izteica pateicību par mūsu valsts atbalstu Gruzijas ceļā uz integrāciju ES un NATO, kā arī pauda cerību par divpusējo attiecību padziļināšanos politikas un ekonomikas jomās.
Puses arī sprieda par situāciju Dienvidkaukāzā un Gruzijas ieinteresētību veicināt vienota un stipra reģiona izveidi.
Preses dienests