Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nillu Olavu Stavu (Nills Olav Stava).
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Norvēģijas vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un, vērtējot abu valstu divpusējās attiecības, uzsvēra to daudzveidību. “Latviju un Norvēģiju vieno gan politiski, gan ekonomiski, gan arī kultūras sakari,” sacīja A.Ārgalis. Viņš arī izteica pateicību Norvēģijas pusei par konsekvento politisko un praktisko atbalstu Latvijas ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī informēja par Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupu, kas darbojas Saeimā, un aicināja izveidot līdzīgu grupu arī Norvēģijas parlamentā.
Tikšanās dalībnieki pieskārās arī abu valstu sadarbībai ekonomikas jomā. Puses bija vienisprātis, ka šīs saites attīstās un nostiprinās, tāpat vērojams tirdzniecības apjoma pieaugums starp abām valstīm.
Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā pauda gandarījumu par veiksmīgajām abu valstu attiecībām un vēlreiz apliecināja, ka Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS sastāvā. N.O.Stava sacīja - Norvēģija lepojas, ka Latvijai izdevies atjaunot savu neatkarību mierīgā ceļā.
Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pārrunāja abu valstu kontaktus militārajā jomā - Norvēģija sniedz materiālu atbalstu mūsu Bruņotajiem spēkiem, kā arī nepieciešamību attīstīt tūrismu starp abu valstu iedzīvotājiem.
Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kristianu Verdonku (Christian Verdonck).
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.
Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Beļģijas vēstnieku K.Verdonku jaunajā amatā, kā arī pateicās par Beļģijas lielo atbalstu mūsu valstij ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Beļģijas vēstnieks K.Verdonks pauda prieku strādāt mūsu valstī un atzina, ka Beļģija ir ieinteresēta atvērt savas vēstniecības visās jaunajās ES dalībvalstīs. Viņš uzsvēra, ka liels ieguldījums Latvijas un Beļģijas sadarbības padziļināšanā ir Beļģijas vēstniecības atvēršanai Rīgā.
Puses akcentēja ekonomisko kontaktu nozīmi starp Latviju un Beļģiju, kā arī iezīmēja plašās sadarbības iespējas tirdzniecībā, tūrismā, kultūrā, ekonomikā un reģionālajā politikā. Atzinīgi tika novērtēta arī ideja par Latvijas un Beļģijas sadarbības grupu izveidi abu valstu parlamentos.
Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana.
Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Ekvadoras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Karlosu Hativu-Naranho (Carlos Jativa-Naranjo), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Ekvadoras vēstnieku K.Hativu-Naranho jaunajā amatā un izteica cerību par labvēlīgo un konstruktīvo abu valstu attiecību padziļināšanos nākotnē, īpaši sadarbību kultūras, tūrisma un tirdzniecības jomās. A.Ārgalis viesi informēja, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) mūsu valsts savu ārpolitiku attiecībās ar Ekvadoru un citām Latīņamerikas valstīm veido, pamatojoties arī uz ES nostādnēm un politikas prioritātēm šajā reģionā. Viņš arī apliecināja, ka Latvija seko līdzi demokrātisko procesu attīstībai Ekvadorā, atbalstot prezidenta un valdības centienus nostiprināt valstisko institūciju un likumu varu valstī.
Pārrunājot abu valstu parlamentārās sadarbības iespējas, Saeimas priekšsēdētājas biedrs pastāstīja par Saeimā izveidoto Latvijas un Ekvadoras parlamentu sadarbības grupu. Savukārt K.Hativa-Naranho informēja, ka Ekvadoras un Latvijas parlamentārās sadarbības grupa tiks nodibināta jau tuvākajā laikā, un pauda pārliecību, ka šie kontakti veicinās izpratni un palīdzēs nodrošināt viedokļu apmaiņu par abās valstīs notiekošajiem procesiem.
Tikšanās noslēgumā A.Ārgalis un K.Hativa-Naranho bija vienisprātis, ka arī Ekvadoras Goda konsulāta Rīgā darba uzsākšana sekmēs abu valstu attiecību padziļināšanos.
Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Nigērijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ignatiusu Hekairu Ajuru (Ignatius Hekaire Ajuru), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Nigērijas vēstnieku ar stāšanos pie savu pienākumu pildīšanas un novēlēja panākumus jaunajā darbā. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz to, ka diplomātiskās attiecības abu valstu starpā atjaunotas jau 2001.gadā, cieša sadarbība starp Latviju un Nigēriju nav attīstījusies. “Ceru, ka ar jūsu kļūšanu par vēstnieku valstu divpusējie kontakti paplašināsies, it īpaši parlamentu līmenī,” teica A.Ārgalis.
Arī Nigērijas vēstnieks Latvijā pauda viedokli, ka viņa valsts ir ieinteresēta patiesā un dziļā sadarbībā ar mūsu valsti. Viens no instrumentiem, kas to sekmētu, būtu Latvijas un Nigērijas parlamentāriešu vizīšu apmaiņa, “jo tikai tā mēs patiesi varam iepazīt viens otru,” uzsvēra vēstnieks. Vēl viens no parlamentāras sadarbības kontaktiem varētu būt arī Latvijas-Nigērijas un Nigērijas-Latvijas sadarbības grupu izveidošana abu valstu parlamentos.
Tikšanās dalībnieki arī pieskārās ekonomikas jautājumiem, īpaši akcentējot investīciju piesaistīšanu, kā arī bija vienisprātis par tūrisma nozares paplašināšanas nepieciešamību.
Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Izglītības, zinātniskās pētniecības un tehnikas ieviešanas seku izvērtēšanas komisijas delegāciju.
Sarunas sākumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš sveica delegāciju Latvijā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas sastāvu un tās galvenajiem darbības virzieniem, kā arī informēja par Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas darbību un tās mērķi atbalstīt zinātni konkrētu Latvijas attīstības plānu noteikšanā.
Komisijas deputāts Dzintars Ābiķis uzsvēra, ka vācu kultūrai ir dziļas saknes Latvijā, un pastāstīja par Vācijas un Latvijas sadarbību izglītības jomā, kā arī par vācu valodas apguvi skolās. Puse no studentiem, kas dodas studēt uz ārzemēm, izvēlas Vācijas augstskolas.
Sarunas ietvaros tika pārrunāti jautājumi par Latvijas augstskolām un to studiju programmu akreditāciju, kā arī par mācību maksu. Kārlis Šadurskis pastāstīja, ka Latvijā akreditāciju veic starptautiski eksperti, kas ir dārgi, tāpēc ir domāts par sadarbību ar Baltijas un Ziemeļu valstīm akreditācijas procesā. Latvijā tikai viena trešdaļa studentu mācās par valsts līdzekļiem, tāpēc studiju maksas segšanai ir izveidota studiju kreditēšanas sistēma. Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Izglītības, zinātniskās pētniecības un tehnikas ieviešanas seku izvērtēšanas komisijas deputāte Ute Berga atzīmēja, ka Vācijā vienu augstāko izglītību var iegūt bez maksas, viņa arī atzina, ka zinātne ieņem vadošo lomu sabiedrības un valsts attīstībā.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka jārada darbavietas reģionos, lai sekmētu ekonomisko attīstību un novērstu darbaspēka pārvietošanos uz valsts lielākajām pilsētām un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar jauno tehnoloģiju attīstību, Latvijas lauksaimniecību un Baltijas jūras turpmākās attīstības perspektīvu.
Sarunas noslēgumā U.Berga pauda prieku par iespēju apmainīties ar viedokļiem un novēlēja panākumus izglītības reformas realizēšanā.
Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Konstantīnu Griščenko.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda prieku par Ukrainas ārlietu ministra vizīti Saeimā un atzina, ka starp abām valstīm veidojusies veiksmīga sadarbība, tomēr to padziļināšanai vēl ir liels potenciāls - aktivizējami parlamentārie kontakti un tirdznieciski saimnieciskās attiecības. A.Ārgalis atzina, ka Latvija ir ieinteresēta Ukrainas virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES).
Ukrainas ārlietu ministrs K.Griščenko bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir labas un veicināmi parlamentārie kontakti. Viņš arī uzsvēra atbalsta Ukrainas integrācijai ES nozīmi. “Ukrainas mērķis ir bijis un būs kopīga ES nākotne, kopīga atbildība par problēmām un kopīga to risināšana,” sacīja K.Griščenko.
Puses sprieda par starptautiskajām aktualitātēm - situāciju Piedņestrā, Moldovā, Gruzijā, Dienvidosetijā u.c., kā arī pieskārās Ukrainā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Preses dienests