3.decembrī

(03.12.2002.)

Otrdien, 3.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrjū Rasbašu.
 Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā.
 Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja viesi par piedalīšanos Eiropas Parlamenta un paplašināšanas procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju 14.sanāksmē, kas notika Briselē. Šīs vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājai bija tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu, kurā abas puses pārrunāja jautājumus, kas skar paplašināšanas procesā iesaistīto valstu novērotājus Eiropas Parlamentā un paplašināšanas procesa noslēguma posmu līdz Kopenhāgenas galotņu apspriedei.
 Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs interesējās par Saeimas finansu līdzekļu kontroles mehānismu mūsu valsts parlamentā. I.Ūdre pastāstīja, ka iepriekšējās Saeimas darbības laikā veiktas vairākas izmaiņas, lai panāktu reālu kontroli pār parlamenta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību. Šo funkciju atbilstoši Saeimas Kārtības rullim veic Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
 Tikšanās dalībnieki sprieda arī par nākotnē paredzēto eiro ieviešanu Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka šis ir ļoti būtisks un svarīgs jautājums, kas ietekmēs daudzas tautsaimniecības nozares. I.Ūdre sacīja, ka lielu nozīmi iegūs informatīvais darbs ar sabiedrību, skaidrojot eiro ieviešanas priekšrocības. "Bieži vien svarīgus lēmumus pieņem parlaments, valdība vai centrālā banka; bet šo lēmumu nepieciešamību iedzīvotājiem neviens nepaskaidro, tāpēc viņu attieksme pret tiem ir negatīva," teica I.Ūdre.
 Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs sprieda arī par Latvijas sasniegumiem tautsaimniecības jomā, kā arī par nepieciešamību piesaistīt investīcijas lauku infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā.

 Šodien, 3.decembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vēstnieku Endrjū Rasbašu.
 Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Latvijas iestāšanās ES noslēguma posmu un šajā posmā veicamajiem uzdevumiem. Vienlaikus šī bija Ē.Jēkabsona un E.Rasbaša iepazīšanās, kuras laikā Saeimas priekšsēdētājas biedrs izklāstīja arī savu un Latvijas Pirmās partijas (LPP) pozīciju valsts turpmākajā attīstībā.
 E.Rasbašs interesējās par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un nepilsoņu naturalizācijas gaitu, kā arī vēlējās uzzināt Ē.Jēkabsona redzējumu par to, kā šie procesi varētu attīstīties tuvākajā nākotnē. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka sabiedrības integrācija un konsolidācija, kas ir izprotama daudz plašākā nozīmē - gan kā nacionālās vienotības veidošana valstī, gan kā dažādu sabiedrības slāņu tuvināšana, Latvijā šobrīd ir viens no būtiskākajiem valdības un arī parlamenta uzdevumiem. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka pēc 14 gadu prombūtnes no Latvijas, viņš šobrīd Latvijā saredz ļoti pozitīvas pārmaiņas sabiedrības vienotības veidošanā īpaši jaunatnes vidū, kas ir ne tikai savstarpēji integrēta, bet arī veidojas par Eiropas sabiedrību ar vairāku svešvalodu zināšanām un pozitīvu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Ē.Jēkabsons izteica pārliecību, ka arī naturalizācijas gaita Latvijā ir ilgtermiņa uzdevums un nepilsoņi izmantos šo iespēju, ņemot vērā ES iestāšanās faktorus, kas Latvijas pilsoņiem dos iespēju būt arī ES pilsoņiem.
 Runājot par ES iestāšanās noslēguma jautājumiem, E.Rasbašs uzsvēra Dānijas prezidentūras izteikto priekšlikumu par risinājumiem iestāšanās noslēguma jautājumos. Ē.Jēkabsons atzinīgi novērtēja Dānijas prezidentūras priekšlikumus, kas ievērojami atvieglo jauno ES dalībvalstu iekļaušanos lauksaimniecības politikā, vienlaikus atzīmējot, ka nebūtu pieļaujama rezultātu pasliktināšanās tālākajā sarunu gaitā. Jebkādi tālākie Dānijas priekšlikuma papildinājumi par labu vienai vai vairākām kandidātvalstīm proporcionāli būtu jāattiecina arī uz Latviju.
 Vienlaikus Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka valdības galvenās prioritātes šobrīd ir korupcijas novēršana, kas Latvijā vēl joprojām ir viena no aktuālākajām problēmām, sabiedrības integrācijas jautājumi, kam šobrīd visu uzmanību veltīs jaunā ministrija un ministrs, kā arī gatavošanās strukturālo fondu ieviešanai. E.Rasbašs izrādīja interesi par to, kā strukturālo fondu ieviešana tiks kontrolēta no parlamenta puses. Ē.Jēkabsons atbildēja, ka Latvijas valdība ir apņēmusies nodrošināt strukturālo fondu ieviešanas sistēmu līdz ar Latvijas iestāšanos ES un darīs visu, lai naudas plūsma tiktu kontrolēta atbilstoši ES prasībām.
 E.Rasbašs un Ē.Jēkabsons bija vienisprātis, ka Latvijas uzņemšana ES pavērs daudz plašākas iespējas ārvalstu investīciju ieplūšanai Latvijā un būs vēl nebijis izaicinājums Latvijai attīstīties daudzkārt straujāk. Bet par pirmo izaicinājumu E.Rasbašs nosauca referendumu par iestāšanos ES, vaicājot arī Ē.Jēkabsona viedokli par iespējamajiem referenduma rezultātiem. Ē.Jēkabsons izteica cerību, ka rezultāts būs pozitīvs un vairākums nobalsos par ES, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas sabiedrībā vēl nepieciešams plašs izskaidrošanas un informācijas darbs par to, kas Latviju sagaida pēc iestāšanās ES. "Cilvēkiem ir daudz jautājumu. To es sajutu arī priekšvēlēšanu laikā, braucot un tiekoties ar iedzīvotājiem lauku rajonos. Ir jāskaidro un jāargumentē, lai sabiedrība saprastu, ka ES nav tas pats draudīgais veidojums, kāda bija Padomju Savienība," teica Ē.Jēkabsons.
 Sarunas noslēgumā abas puses pieskārās holokausta tēmai, kas Latvijā aktualizējusies pēdējā laikā sakarā ar Rumbulas memoriāla nacisma upuriem atklāšanu. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka savas pagātnes izvērtēšana un holokausta upuru piemiņa ir neatņemama sabiedrības atveseļošanas un pašattīrīšanās sastāvdaļa. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājas biedrs atgādināja, ka pirmskara Latvija savā valstiskajā attieksmē pret ebreju tautu izrādīja vislielāko labvēlību, ne tikai uzņemot šeit citās valstīs vajātus ebrejus, bet arī par valsts līdzekļiem uzturot ebreju mācību iestādes. "Valsts politikas līmenī nekādā gadījumā nav pamata runāt par holokaustu. Turklāt arī paši latvieši ir izjutuši, ko nozīmē deportācijas, izsūtīšanas un represijas tikai nacionālās piederības dēļ, un mums nav svešas šīs izjūtas, ko pārcietusi ebreju tauta," teica Ē.Jēkabsons.


 Šodien, 3.decembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās arī ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Igoru Studeņņikovu.
Šī bija abu pušu pirmā oficiālā tikšanās, kuras laikā tika pārrunāti Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību jautājumi un iezīmētas turpmākās sadarbības perspektīvas starpparlamentu līmenī.
Vēstnieks apsveica Ē.Jēkabsonu kā Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāju ar partijas ievēlēšanu Saeimā un izteica cerību, ka kristīgās un vispārcilvēciskās vērtības, uz kurām balstījās LPP priekšvēlēšanu ideoloģija, dominēs arī Saeimas priekšsēdētāja biedra viedokļos un rīcībā attiecībā pret kaimiņvalsti Krieviju.
Ē.Jēkabsons pateicās par apsveikumu un pauda viedokli, ka abu valstu attiecību pamatā jebkurā to aspektā ir dialoga un cilvēcisku kontaktu dominante. Līdz ar to liela nozīme jāpiešķir tolerancei, humānismam un vispārcilvēciskām vērtībām.
I.Studeņņikovs pauda uzskatu, ka Latvijai ar Krieviju arī pēc Latvijas uzaicināšanas pievienoties NATO ir daudz kopīgu mērķu. To skaitā - cīņa pret terorismu, narkobiznesu, netīrās naudas atmazgāšanu un starptautisku noziedzību.  Vienlaikus vēstnieks uzsvēra, ka abu valstu ekonomiskā un kultūras sadarbība ir ļoti aktīva un perspektīva, par ko liecina arī lielais pieprasījums pēc Krievijas vīzām, īpaši vasaras periodā.
Vēstnieks vērsa Ē.Jēkabsona uzmanību uz to, ka krievu valodas skolās valda bažas par pāreju uz apmācībām latviešu valodā un aicināja ar izpratni attiekties pret bērnu vecāku vēlmi iegūt bērnu izglītību skolās dzimtajā valodā. Ē.Jēkabsons atbildēja, ka šādi lēmumi ir rūpīgi jāpārdomā, jo tie nedrīkstētu izraisīt krieviski runājošajā sabiedrības daļā bailes vai bažas par savu bērnu nākotni, kas sabiedrību kopumā nevis vienotu, bet gan šķeltu. Turklāt šobrīd valdībā ir izveidots īpašo uzdevumu ministra postenis minoritāšu un integrācijas jautājumiem, kura galvenais mērķis ir sabiedrības konsolidēšana un vienotas izpratnes veidošana sabiedrībā par Latvijas valsti un tās ideāliem. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka šāda posteņa nepieciešamību īpaši aktualizēja LPP un uzņemas arī atbildību par tā darbību.
Sarunas noslēgumā abas puses vienojās jau nākamā gada sākumā aktivizēt Latvijas un Krievijas starpparlamentu sadarbību, apmainoties delegāciju vizītēm.


Preses dienests

Trešdien, 5.augustā
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196