Ceturtdien, 22.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vadimu Lamkovu.
Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Latvijas un Baltkrievijas divpusējo attiecību jautājumiem.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks un Baltkrievijas vēstnieks V.Lamkovs atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību un uzsvēra nepieciešamību strādāt pie tās turpmākas pilnveidošanas. V.Lamkovs īpaši uzsvēra izveidojušos ciešos kontaktus ar Latviju tirdzniecības jomā. Tirdznieciskais apgrozījums starp abām valstīm pieaudzis par divdesmit sešiem procentiem, veidojot Latvijas ostās lielu Baltkrievijas kravu īpatsvaru. Balkrievijas vēstnieks vienlaicīgi uzsvēra savas valsts interesi paplašināt ekonomiskās attiecības ar Latviju, jo īpaši pēc Eiropas Savienības paplašināšanās.
Atbildot uz A.Pabrika jautājumu, vēstnieks informēja, ka Baltkrievijas lielākais ekonomiskais partneris pēc Krievijas ir Eiropas Savienība, un izklāstīja Baltkrievijas redzējumu par sadarbības veidošanu ar ES.
Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs informēja par Latvijas nostāju attiecībās ar Baltkrieviju, uzsverot Latvijas ieinteresētību savus kaimiņus redzēt kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas valstis, kā arī gatavību dalīties gūtajā pieredzē. A.Pabriks, atbildot uz vēstnieka interesi veidot ciešākus parlamentāros kontaktus, norādīja, ka dialogs ir jāturpina un Latvija vēlas nodrošināt dažādu viedokļu pārstāvību.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijai un Baltkrievijai izdosies atrast arvien lielāku sapratni un neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.
Trešdien, 21.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Džonatanu Hantu un viņa vadīto delegāciju. Jaunzēlandes parlamentārieši Latvijā uzturas oficiālā vizītē, un šī ir viņu pirmā viesošanās mūsu valstī.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī situāciju veselības aprūpes, vides aizsardzības un lauksaimniecības sfērās.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Jaunzēlandes parlamenta pārstāvjus viņu pirmajā oficiālajā vizītē Latvijā. "Tas apliecina, ka kontakti abu valstu starpā kļūst aizvien ciešāki," norādīja A.Ārgalis un pauda pārliecību, ka vizītes ietvaros vēl tiks apzinātas jomas, kurās attīstīt divpusējo sadarbību. Viņš arī izteica pateicību Jaunzēlandes pusei gan par Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu 1991.gadā, gan arī par šīs valsts valdības sniegto atbalstu un palīdzību nelaimes gadījumā, kurā bojā gāja četri latviešu alpīnisti.
Arī Jaunzēlandes parlamenta vadītājs izteica gandarījumu par iespēju viesoties Latvijā un tikties ar mūsu valsts amatpersonām. Dž.Hants pauda prieku par silto uzņemšanu, skaisto un sakopto galvaspilsētu, kā arī Latvijas paveikto četrpadsmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas. Parlamenta vadītājs akcentēja - lai gan abas valstis šķir vairāki tūkstoši kilometru, mūsdienu tehnoloģijas šo attālumu samazinājušas līdz minimumam un atvieglojušas divpusējo attiecību intensificēšanas iespējas Latvijas un Jaunzēlandes valstu un parlamentu līmenī. Dž.Hants arī uzaicināja Latvijas parlamentāriešus apmeklēt Jaunzēlandi oficiālā vizītē.
Tikšanās dalībnieki pārsprieda arī veselības aprūpes jautājumus. A.Ārgalis norādīja, ka, pārejot no vienas saimniekošanas sistēmas uz citu, veselības jomā veiktās reformas norisinājušās ļoti smagi. Viens no būtiskākajiem iemesliem - 1995.gada banku krīze un finansu līdzekļu trūkums. Pēdējos divos gados gan vērojama situācijas sakārtošanās, tomēr šajā sfērā vēl ir daudz darāmā.
Atbildot uz jautājumu par vides aizsardzības problēmu risinājumiem, Saeimas priekšsēdētājas biedrs pastāstīja par zaļo kustības aktivitātēm, kā arī akcentēja - Latvijas pašreizējais valdības vadītājs ir vienīgais premjerministrs Eiropā, kurš pārstāv Zaļo partiju. Īpaši tika norādīts uz bijušās PSRS armijas daļu nodarītajiem postījumiem apkārtējai videi, kuru sekas jūtamas joprojām.
Sarunas noslēgumā puses apmainījās viedokļiem par lauksaimniecības attīstības perspektīvām. Jaunzēlandes delegācijas pārstāvji pastāstīja par savu pieredzi, īstenojot valsts subsīdiju projektus lauksaimniecībā, un atzina to neveiksmi. Savukārt A.Ārgalis norādīja uz dažādu lauksaimniecības sfēru pārstrukturēšanas nepieciešamību Latvijas laukos, vairāk uzmanības pievēršot mežu un zaļās zonas saglabāšanai.
Arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un komisijas deputāti tikās ar Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Džonatanu Hantu un viņa vadīto delegāciju.
Sveicot Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Dž.Hantu un delegācijas locekļus, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts sacīja, ka abu valstu attiecības ir labas, neskatoties uz ģeogrāfisko attālumu. "Šajā globalizētajā pasaulē mēs esam tuvas valstis," uzsvēra G.Krasts. Komisijas priekšsēdētājs, runājot par viesu pieredzi ekonomikas izaugsmē pēdējo divdesmit gadu laikā, atzina, ka Jaunzēlande bijis kā šīs jomas reformu īstenošanas pionieris, un tas var kalpot kā labs piemērs arī Latvijai.
Jaunzēlandes parlamenta priekšsēdētājs Dž.Hants savukārt pastāstīja, ka valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītāji pašreiz ļauj ieņemt trešo vietu pasaulē, bet bezdarba līmenis ir zems, sasniedzot tikai 4,6 procentus no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. "Kopumā tas liecina par Jaunzēlandes ekonomisko uzplaukumu, kurā liela nozīme ir tautsaimniecībai, tostarp lauksaimniecības jomai un tūrismam", uzsvēra Dž.Hants.
Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Jaunzēlandes divpusējās attiecības vērtējamas kā labas, tomēr to intensificēšanai vēl ir liels potenciāls, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar ES kopējās lauksaimniecības politiku, Latvijas administratīvās kapacitātes uzlabošanas iespējas un reģionālās izlīdzināšanās nepieciešamību nākotnē.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisijas deputāti tikās ar Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Džonatanu Hantu.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta Jaunzēlandes un Latvijas sadarbības iespējām ārpolitikas jautājumu kontekstā. Pārstāvot mazo valstu intereses, sarunas dalībnieki īpaši akcentēja attiecību padziļināšanu starptautiskajās organizācijās.
Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Dž.Hants un viņa vadītās delegācijas locekļi apsveica Latviju ar iekļaušanos Ziemeļatlantijas aliansē un drīzumā arī ar pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā. Tika atzīts, ka Latvijai tie būs arī jauni izaicinājumi un iespējas.
Atbildot uz jautājumu par Latvijas nākotnes vīziju, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka nenoliedzami, mazai valstij iekļaujoties starptautiskajās organizācijās, pieaug tās drošība un iespējamā ietekme. Atzīstot, ka Latvijas ārpolitikas koncepcijā, kas tika pieņemta 1995.gadā, izvirzītie mērķi - dalība NATO un ES - ir sasniegti, šobrīd tiek strādāts pie jaunas koncepcijas izstrādes, kur galvenās prioritātes varētu būt Latvijas ietekmes palielināšana starptautiskajās organizācijās, labklājības līmeņa celšanās un valsts drošība, pastāstīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Izvērtējot iespējamo attiecību attīstību ar Krieviju, A.Pabriks izteica cerību, ka Latvijas dalība NATO un ES tās uzlabos. Viņš uzsvēra, ka novēl Krievijai kā kaimiņos esošai valstij demokrātiju, labklājību un stabilitāti, kā arī uzsvēra, ka attiecības būtu jāveido uz līdzvērtīgiem pamatiem, ievērojot starptautiski noteiktos standartus un normas un valstu nacionālās intereses.
Sarunas gaitā uzmanība tika pievērsta arī starptautiskiem jautājumiem, saistītiem ar ANO darbības novērtējumu un reformu nepieciešamību nākotnē, kā arī abu valstu iekšpolitiskajām norisēm, tostarp reformām Jaunzēlandē un minoritāšu situācijai Latvijā.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP), komisijas sekretārs Dainis Turlais (LPP) un komisijas loceklis Uldis Briedis (TP) tikās ar Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru Henku Kampu (Henk Kamp) un viņa vadīto delegāciju.
Tikšanās sākumā J.Dalbiņš, informējot viesus par Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības virzieniem, uzsvēra, ka likumdošanas jomā komisijā nav īpašu politisku diskusiju, jo normatīvie akti tiek izstrādāti un parlamentā akceptēti valsts interesēs. Savukārt komisijas sekretārs D.Turlais norādīja, ka lielākās diskusijas komisijā bijušas tieši par kvalitatīvu likumprojektu sagatavošanu. Komisijas priekšsēdētājs apliecināja, ka mūsu normatīvo aktu bāze valsts aizsardzības sfērā sakārtota atbilstoši NATO standartiem un Latvija ir gatava pilnvērtīgai integrācijai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs arī informēja par parlamentā apstiprināto valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz pāreju no totālās aizsardzības sistēmas uz specializēto spēju un resursu attīstīšanu, tostarp sapieru, militāro mediķu, policistu, nirēju un speciālo uzdevumu vienību sagatavošanu, lai Latvija varētu sniegt savu ieguldījumu alianses operācijās.
Sarunas laikā H.Kamps atzinīgi novērtēja mūsu valsts veiksmīgo piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas un humānajās operācijās, bet, runājot par terorisma draudu izplatīšanos pasaulē, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka teroristu prasības un rīcība nedrīkst ietekmēt atsevišķu lēmumu pieņemšanu.
Atbildot uz Nīderlandes aizsardzības ministra H.Kampa jautājumu par politisko situāciju Latvijā saistībā ar neseno valdības krīzi, J.Dalbiņš īsumā pastāstīja par mūsu valsts vēlēšanu sistēmu, kas neparedz jaunu parlamenta vēlēšanu rīkošanu likumdevēja, izpildvaras vai tiesu varas krīzes gadījumā.
Tikšanās noslēgumā tika pārrunāta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku, kā arī Latvijas un Nīderlandes sadarbība militārā personāla apmācības jomā.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš, priekšsēdētāja biedre Linda Mūrniece un deputāts Uldis Briedis tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas pārstāvjiem.
Tikšanās laikā Latvijas un Čehijas parlamentārieši galveno uzmanību veltīja jautājumiem, kas skar aktualitātes militārajā jomā abās valstīs, sadarbības padziļināšanas iespējas starp tām un cīņu pret terorismu.
Tikšanās sākumā J.Dalbiņš uzsvēra, ka jau kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas starp Latviju un Čehiju ir izveidojusies cieša sadarbība, un iepazīstināja ar komisijas sastāvu un darbības galvenajiem virzieniem. Savukārt Čehijas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas priekšsēdētājs Jans Vidims (Jan Vidim) uzsvēra, ka Čehija vienmēr atbalstījusi Latvijas virzību uz integrāciju NATO, un pauda gandarījumu, ka ar kolēģiem Latvijā var satikties kā ar alianses sabiedrotajiem.
Puses sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar armijas profesionalizāciju abās valstīs. J.Vidims pastāstīja, ka Čehijā nākamā gada sākumā ir plānots pāriet no obligātā militārā dienesta uz profesionālo dienestu. "Čehijai ir vajadzīga maza un efektīvi darboties spējīga armija," sacīja J.Vidims. Viņš arī informēja, ka 1994.gadā aizsardzības vajadzībām tika piešķirti 2,2% no iekšzemes kopprodukta, bet saistībā ar sarežģīto ekonomisko situāciju finansējums aizsardzības jomā samazināts - tas ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt J.Dalbiņš akcentēja, ka Latvijā vērojama pretēja situācija - finansējums aizsardzības jomā tiek palielināts, tomēr svarīgi domāt par tā racionālu izmantojumu. Viņš pastāstīja, ka komisija aktīvi darbojas Latvijas bruņoto spēku reformas likumdošanas bāzes sakārtošanā un arī Latvijā plānots pāriet uz profesionālo dienestu. Latvijas un Čehijas parlamentārieši arī pieskārās problēmām, kas saistītas ar sabiedrības iesaistīšanu valsts drošības jautājumu risināšanā.
Radniecīgo komisiju pārstāvji pārrunāja situāciju gaisa telpas aizsardzībā abās valstīs, kā arī sadarbības padziļināšanas iespējas starp Latviju un Čehiju, tostarp BALTNET un BALTDEFCOL projektu ietvaros. Čehijas kolēģi interesējās par Latvijas iespējamo specializāciju aliansē. J.Dalbiņš pastāstīja, ka Latvija savu ieguldījumu varētu sniegt sapieru, militāro mediķu un policistu sagatavošanā.
Tikšanās noslēgumā abu valstu parlamentārieši apsprieda situāciju drošības jomā globālo terorisma draudu kontekstā. J.Dalbiņš uzsvēra, ka tie šobrīd pasaulē ir palielinājušies. Viņš arī akcentēja, ka nevar atbalstīt terorismu kā līdzekli problēmu risināšanā, un pauda Latvijas nostāju Irākas jautājumā: starptautiskā sabiedrība nedrīkst pieļaut, ka problēmas tiek risinātas ar teroristiskām metodēm. J.Vidims izteica atbalstu mūsu valsts "bezkompromisa politikai" un sacīja, ka Čehijai ir līdzīga nostāja.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas pārstāvjiem.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks, sveicot Čehijas Republikas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas deputātus, uzsvēra, ka mūsdienu starptautiskajā politikā tāpat kā bilaterālo attiecību jomā valsts aizsardzība un drošība ir cieši saistītas ar ārlietām. A.Pabriks apliecināja, ka Latvija uzskata Čehiju par stratēģisko partneri. "Mūsu valstis vieno ne vien vēsturiskā pieredze, bet arī veiksmīga pāreja no regulētā tirgus uz brīvā tirgus ekonomiku, kā arī nepieciešamība un iespējas saskaņot viedokļus un pieņemt kopīgu nostāju jautājumos par NATO un Eiropas Savienības stratēģijām un ārpolitiku nākotnē," sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.
Čehijas Republikas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas priekšsēdētājs Jans Vidims apliecināja, ka "Čehija un Latvija vienmēr ir bijuši neformāli draugi un sabiedrotie, kas šobrīd kļūst par formāliem sabiedrotajiem un partneriem Ziemeļatlantijas aliansē un drīzumā Eiropas Savienībā". J.Vidims uzsvēra, ka sadarbību NATO regulē kopīgi principi, savukārt ES valstīm jāmeklē partneri ar līdzīgām interesēm, lai panāktu tām izdevīgāko problēmu risinājumu. Viņš izteica cerību, ka "Eiropas Parlamentā kopīgu valodu atradīs deviņi Latvijas deputāti un divdesmit četri Čehijas deputāti".
Sarunas gaitā deputāti pārrunāja ar ES saistītus jautājumus, tostarp noskaidroja pozīcijas ES Konstitūcijas kontekstā un ES attīstības perspektīvā. Atbildot uz Ārlietu komisijas deputāta A.Kiršteina jautājumu, J.Vidims pastāstīja, ka Pilsoniskās Demokrātijas savienība vairāk pārstāv eiroreālistu nevis eiroskeptiķu redzējumu attiecībā uz ES Konstitūciju. "ES federālisma modelis attiecībā uz Eiropas Savienības četrām brīvībām paredz pārlieku institucionalizāciju, kas ir solis nepareizā virzienā," sacīja J.Vidims. Viņš skeptiski vērtēja arī ES atsevišķu aizsardzības spēku izveidi, uzsverot, ka NATO ir pietiekams ES drošības garants un sasaiste ar norisēm pasaulē.
Īpašu uzmanību Latvijas un Čehijas deputāti veltīja pozīciju noskaidrošanai un debatēm parlamentos un sabiedrībā par situāciju Irākā, kā arī jautājumam par terorismu mūsdienu starptautiskajā politikā. A.Kiršteins ierosināja uzmanību pievērst terorisma definīcijas formulējumam, ko varētu rosināt mazās valstis, izmantojot sadarbību Eiropas Parlamentā.
Sarunas nobeigumā deputāti pievērsās arī jautājumam par okupācijas izvērtējumu Čehijā un Latvijā.
Noslēgumā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks pateicās par iespēju pārrunāt viedokļus aktuālu jautājumu kontekstā un akcentēja Latvijas un Čehijas sadarbības nozīmi nākotnē gan divpusējo attiecību līmenī, gan ES un NATO ietvaros.
Saeimas Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Itālijas Republikā Jāni Lūsi.
Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Itālijas Republikā Jānis Lūsis informēja Saeimas Ārlietu komisijas deputātus par aktualitātēm abu valstu attiecībās sakarā ar gaidāmo Itālijas Republikas prezidenta Karlo Andzeļjo Čampi vizīti Latvijā.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, J.Lūsis raksturoja Latvijas un Itālijas attiecības kā "ļoti labas", uzsverot, ka tās ir partneri Ziemeļatlantijas aliansē un pēc šā gada 1.maija arī Eiropas Savienībā. "Līdz ar Latvijas iestāšanos NATO un drīzumā Eiropas Savienībā Itālijā būtiski pieaugusi interese par tūrisma iespējām mūsu valstī, kā arī par investīcijām un tirdzniecības sakaru paplašināšanu," vēstnieks sacīja. J.Lūsis arī norādīja, ka tikai šī gada sākumā parādījusies pirmā informācija par Latviju itāļu valodā.
Sarunas gaitā uzmanība tika pievērsta arī jautājumiem par sadarbības iespējām ES kontekstā, tostarp pozīciju noskaidrošanā attiecībā uz kopīgajiem paziņojumiem, attiecībā uz situāciju Irākā, terorisma draudiem, kā arī izglītības politiku un minoritāšu problemātiku.
Tikšanās noslēgumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks vēlēja veiksmi Latvijas vēstniekam Itālijā un aicināja uz kopēju sadarbību nākotnē.
No šī gada 15. līdz 23.aprīlim Mehiko, Meksikā, darbu turpina Starpparlamentu Savienības (SPS) 110.konference un SPS Padomes 174.sesija, kurā Latviju pārstāv Latvijas nacionālās grupas vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un grupas loceklis Jānis Reirs (JL).
Otrdien, 20.aprīlī, notika Starpparlamentu Savienības 110.konferences vispārējās debates "Samierināšanās un līdzdalība", kur galvenokārt tika spriests par nacionālo parlamentu jeb visas pasaules sabiedrības lomas palielināšanu pasaulē notiekošo procesu pārvaldē. Latvijas nacionālās grupas SPS vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzstājoties debatēs uzsvēra, ka abi procesi - samierināšanās un līdzdalība - ir ļoti svarīgi īpaši šodien, kad pasaulē ir tik daudz konflikta zonu. Viņa atzina, ka pozitīvu rezultātu var panākt tikai tad, ja visas tajos iesaistītās puses izrāda labo gribu un piedalās šo konfliktu risināšanas procesos, tāpēc starptautisko organizāciju loma kā parlamentārās demokrātijas un diplomātijas instrumentam ir nenovērtējama. Kā piemēru I.Ūdre minēja Eiropas valstu spēju pēdējos 58 gadus nodzīvot bez kara tikai tāpēc, ka tika veltīti visi spēki un pūles, lai radušos konfliktus risinātu sarunu un consensus ceļā.
I.Ūdre SPS konferences dalībniekus informēja arī par Latvijas līdzdalību palīdzības programmās Armēnijai un Gruzijai, akcentējot starptautiskās palīdzības lomu konfliktu risināšanas un pēckonflikta posmā.
SPS konferences ietvaros notika arī Ilgspējīgas attīstības, finanšu un tirdzniecības komitejas sēde, kurā tika spriests par taisnīgu nosacījumu radīšanu starptautiskajā tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem un pamatmedikamentiem. Uzstājoties debatēs, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre kā šīs komitejas biroja locekle uzsvēra, ka jautājums par subsīdiju atcelšanu lauksaimniecības nozarei, ko bija ierosinājusi Āfrikas ģeopolitiskā grupa, ir nepārdomāts un Latvijas delegācija to nevar atbalstīt. Viņa norādīja, ka šādas rezolūcijas pieņemšana kaut vai ieteikuma formā varētu pasliktināt ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības valstu zemnieku ekonomisko situāciju. Kā nekorektu I.Ūdre atzina Āfrikas ģeopolitiskās grupas salīdzinājumu: Āfrikas zemēs katrai valstij bērna uzturēšana dienā izmaksā 25 centus, bet Eiropā zemnieks vienas govs uzturēšanai dienā tērē 4 ASV dolārus. Tāpēc I.Ūdre ierosināja uzlabot esošo situāciju, nevis atņemot vieniem un iedodot citiem, bet gan sekmējot izglītības līmeņa celšanu, jaunu un efektīvu tehnoloģiju ieviešanu un apgūšanu jaunattīstības valstīs, kā arī plānojot pārprodukcijas radīto preču un produktu novirzīšanu no attīstītajām uz nabadzīgākām valstīm.
SPS konferences dalībniekus uzrunāja arī UNICEF labas gribas vēstniece, aktrise Džesika Lānža (Jessica Lange). Savā runā aktrise norādīja uz satraucošo statistiku - 1,5 miljoni bērnu mirst, nesasniedzot pat gada vecumu, 286 miljoni bērnu spiesti strādāt viņiem nepiemērotos apstākļos, 2 miljoni iesaistīti prostitūcijā, 300 tūkstoši piedalās karadarbībā. Dž.Lānža pauda pārliecību, ka tieši nacionālie parlamenti ir tas spēks, kas var uzdot jautājumus un prasīt atbildes izpildvarai par to, kas ir darīts bērnu labā, citiem vārdiem sakot - "dot balsstiesības tiem, kurus nedzird". Aktrise piedalīsies arī debatēs par bērnu seksuālo izmantošanu.
Preses dienests