23.janvārī

(23.01.2004.)

           Šodien, 23.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas loceklis Dainis Turlais tikās ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju Haraldu Kujatu (Harald Kujat).
            Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē (NATO ) un sadarbības perspektīvām tās ietvaros.
            Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ē.Jēkabsons sveica NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju H.Kujatu Latvijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja augsto viesi ar komisijas sastāvu, uzsverot, ka viņa vadītājā komisijā darbojas visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju pārstāvji. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka galvenais komisijas uzdevums ir likumdošanas sakārtošana iekšlietu un aizsardzības jomās un tās harmonizēšana saskaņā ar NATO izvirzītajiem principiem. Viņš atzina, ka līdz šim paveiktais ir vērtējams pozitīvi, lai arī nākotnē vēl daudz darāmā.
           NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs H.Kujats pozitīvi novērtēja mūsu valsts sasniegumus integrācijas procesā NATO un arī Eiropas Savienībā, atzīstot esošās objektīvās grūtības, kas saistītas ar alianses transformācijas procesu. Ē.Jēkabsons, runājot par NATO šodienas uzdevumiem un alianses lomu militārajos konfliktos pasaulē, norādīja, ka H.Kujata tautietis 19.gs. Prūsijas militārais teorētiķis Karls fon Klauzevics atzinis, ka karošana jāuzskata par politikas turpināšanu ar citiem līdzekļiem, taču karš nevar būt pašmērķis.
           H.Kujats sacīja, ka NATO transformācijas procesā ir kā mainīgs mērķis, kuram pietuvoties ļauj pārējo alianses dalībvalstu atbalsts un sadarbība Baltijas valstu starpā. Viņš atzinīgi novērtēja reformu procesu mūsu valsts bruņotajos spēkos un atzina, ka apmācība un izglītība ir svarīgākās investīcijas militāro spēku attīstībā.
           H.Kujats arī izteica apbrīnu par panākto Latvijas valstiskuma atjaunošanu, atzīstot rietumvalstu līdzatbildību par pusgadsimtu ilgo padomju okupācijas laiku. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai vēsturiskās taisnības atjaunošana ir ļoti nozīmīga un uzslavēja NATO pārstāvja drosmi atzīt rietumvalstu līdzatbildību pagātnes notikumos. "Latvieši ir kristīga tauta, kas skatās nākotnē nevis kultivē vēsturiskus aizvainojumus", tikšanās laikā norādīja komisijas priekšsēdētājs, uzsverot, ka uz 20.gs. traģiskajiem notikumiem var raudzīties arī kā uz labu mācību priekšdienām. "Kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus", piebilda Ē.Jēkabsons. 
          Puses pārrunāja turpmāko NATO politiku attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī kaimiņu valstīm, tostarp Krieviju un Ukrainu, kā arī Latvijas unikālo ģeostratēģisko situāciju - tilts starp rietumiem un austrumiem.
         Sarunā puses apmainījās arī ar viedokļiem par vairākiem citiem jautājumiem, tostarp parlamenta pārraudzības funkciju pār profesionālu militāru attīstību un politiskajām interesēm.
         NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs H.Kujats uzsvēra, ka aliansei pievienojas ne vien militārās struktūras, bet visa valsts, un turpmāk visas NATO dalībvalstis būs atbildīgas par Latvijas drošību un stabilitāti.

Preses dienests
  

Trešdien, 1.maijā