Saeimas priekšsēdētāja Gruzijā atklāj Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu diskusiju par Gruzijas eiroatlantisko ceļu

(01.04.2014.)

„Par spīti sarežģītajam laikam pasaulē šodienas diskusijā piedalās visu Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu pārstāvji. Tas ir simbolisks apliecinājums tam, ka brīvību un demokrātiju mēs nevaram uztvert kā pašsaprotamas. Šī tikšanās arī apliecina, ka Gruzija ir nozīmīgs partneris Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam un tā dodas pareizajā virzienā – pa eiroatlantisko ceļu tuvinās Eiropas vērtībām.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, oficiālā vizītē Gruzijā kopā ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Dāvidu Usupašvili (David Usupashvili) atklājot Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu Ārlietu un Eiropas lietu komisiju apaļā galda diskusiju par Gruzijas veicamajām reformām laikā starp Viļņas un Rīgas Austrumu partnerības samitiem un tās pārstāvētajām vērtībām.

„Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts vienmēr ir atbalstījusi Gruzijas mērķi pievienoties NATO valstu saimei un tās eiroatlantiskos centienus, un Gruzija uz mūsu valsti var paļauties arī turpmāk,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka Gruzija Austrumu partnerības dalībvalstu vidū ir līdere īstenoto reformu jomā un Latvija arī turpmāk Gruzijai sniegs savu integrācijas pieredzi eiroatlantiskajās struktūrās.

„Ziemeļvalstis ir bijušas kopā ar Latviju brīžos, kad tas bijis nepieciešams. Šodien mūsu pienākums ir apliecināt tādu pašu gatavību palīdzēt Austrumu partnerības valstīm, kuras vēlas mācīties no mūsu reformu īstenošanas pieredzes,” kolēģiem no pārējo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus paužot pārliecību, ka tieši šobrīd Baltijai un Ziemeļvalstīm ir jādemonstrē vēl lielāka vienotība un solidaritāte. „Tas ir iemesls, kāpēc kopā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētājiem apmeklēsim Moldovu šī gada maijā,” teica S.Āboltiņa.

Arī šogad ir svarīgi koncentrēties uz Austrumu partnerību – Eiropas Savienībai (ES) ir jābūt proaktīvai attiecībā uz ES Asociācijas līguma parakstīšanu ar Gruziju, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja un apliecināja, ka Latvija atbalsta šāda soļa speršanu iespējami ātri.

Uzsverot, ka solidaritāte īpaši svarīga ir izšķirošos brīžos, Saeimas priekšsēdētāja atsauca atmiņā Baltijas vienotību pavisam nesenā pagātnē. „Pirms 25 gadiem latvieši, lietuvieši un igauņi, stāvot cieši plecu pie pleca, sadevās rokās un izveidoja cilvēku ķēdi, kas vijās cauri Baltijas valstu galvaspilsētām. Viņu sirdis vienoja kopīga doma – brīvība. Spēku mums – Latvijas ļaudīm devušas arī Ziemeļvalstis, pirmās atjaunojot diplomātiskās attiecības ar Latviju un vajadzīgajā mirklī sniedzot palīdzīgu roku – pieredzējušu un zinošu.”

S.Āboltiņa diskusijas atklāšanā runāja arī par situāciju Ukrainā, akcentējot, ka mēs nevaram būt vienaldzīgi pret notikumiem ap mums. „Vēl pirms neilga laika Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu šķita neiedomājama. Tās rīcība, izmantojot militāru spēku Ukrainā, ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās. Daudzi no mums dzīvoja ar viltus vai naivu cerību, domājot, ka Aukstais karš ir beidzies un Krievija veidojas kā demokrātiska valsts. Eiropai nav vajadzīgs jauns aukstais karš un mūru celšana, taču vienlaikus – mēs nevaram ieslīgt pašapmierinātībā un būt vienaldzīgi. Šis ir izaicinājums Eiropas ārpolitikai,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa arī uzsvēra, ka šīsdienas diskusijas formāts ir piemērota platforma, lai aktualizētu vēl vienu nopietnu draudu demokrātijai – Krievijas īstenoto informācijas karu. „Tiek ierobežotas cilvēku brīvības, tostarp vārda brīvība. Mēs redzam, ka Krievijā ik dienu tiek atlaisti profesori un žurnālisti, ierobežota izteiksmes iespēja internetā un iespēja iegūt informāciju. Mēs redzam, ka Krievija atgriežas pie principa, kā padomju laikā, kurš paredz tikai vienu patiesību,”  klātesošo uzmanību vērsa Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa līdz 2.aprīlim uzturas oficiālā vizītē Gruzijā, kur tikās ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju, Gruzijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Tedo Džaparidzi (Tedo Japaridze), kā arī Gruzijas Ministru prezidentu Irakli Garibašvili (Irakli Garibashvili), Gruzijas ārlietu ministri Maiju Pandžikidzi (Maia Panjikidze) un citām amatpersonām. Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja piedalījās Latvijas Republikas goda konsulāta svinīgajā atklāšanas ceremonijā un tikās ar latviešu diasporas pārstāvjiem.

Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavada Saeimas sekretāra biedrs, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Gruzijas parlamentu loceklis Jānis Vucāns, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Gruzijas parlamentu vadītājs Dzintars Zaķis un grupas loceklis Vilnis Ķirsis.


Saeimas Preses dienests

Svētdien, 7.augustā