Saeimas deputāti: ES kohēzijas finansējuma sadalē jāņem vērā Latvijas atbildīgā fiskālā politika

(07.03.2012.)

Sarunās par nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā Latvijai piešķiramo kohēzijas finansējuma apjomu jāņem vērā mūsu valsts realizētā sabalansētā un atbildīgā fiskālā politika. To Saeimas Eiropas lietu komisijas vadība uzsvēra, trešdien, 7.martā, tiekoties ar Portugāles Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās, ministra vietnieku Migelu Moraišu-Leitanu (Miguel Morais Leitão).

Tikšanās laikā puses bija vienisprātis par nepieciešamību Latvijai un Portugālei vēl ciešāk sadarboties, ES jaunā daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam sarunās iestājoties par kohēzijas finansējuma saglabāšanu vismaz līdzšinējā līmenī. Abas valstis ir starp tām 15 ES dalībvalstīm, kuras veido tā dēvēto „kohēzijas draugu grupu”, kura ES budžeta sarunās aktīvi uzsver ES kohēzijas finansējuma nozīmi izaugsmes nodrošināšanā.

„Latvijas un arī visas Eiropas Savienības ekonomikā nebūs iespējams panākt izaugsmi, ja tiks samazināts kohēzijas finansējums. Tādēļ mūsu valstij Eiropas Komisijas piedāvātais sākotnējais kohēzijas finansējuma apjoms nav pieņemams,” teica Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka iepriekšējos gados kohēzijas finansējums devis vidēji 3,9 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma gadā.

M.Moraišs-Leitans sarunā akcentēja ES Kohēzijas politikas nozīmi Eiropas ekonomikas attīstībā un nevienlīdzību izlīdzināšanā starp nabadzīgākajiem un bagātākajiem ES reģioniem. Nevajadzētu vājināt labi funkcionējošo ES Kohēzijas politiku, kas ir būtiska visas ES izaugsmei, pauda Portugāles ārlietu ministra vietnieks.

Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija realizējusi smagu budžeta konsolidācijas politiku, un ES kohēzijas finansējuma sadalē jāņem vērā mūsu valsts stingrā fiskālā politika. 

Arī komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš norādīja, ka Latvija spējusi veikt apjomīgu budžeta konsolidāciju, kā arī atgriezties pie ekonomikas izaugsmes. „Vai tagad, samazinot mums paredzēto kohēzijas finansējumu, tiksim sodīt par labi padarītu darbu?” retoriski vaicāja A.Lejiņš, piebilstot, ka ne visas krīzes skartās ES dalībvalsts spēj realizēt nepieciešamos budžeta konsolidācijas pasākumus.

Tāpat A.Lejiņš sarunā vērsa uzmanību uz astoņu tā dēvēto neto maksātāju valstu būtisko lomu ES budžeta sarunās. Ja šīs dalībvalstis, kuras ES budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem, turpinās iestāties par ES budžeta samazināšanu, tad vienīgā cerība būs uz Eiropas Parlamentu, kurš sarunu procedūrā varēs līdzsvarot šādu ekonomiski spēcīgāko dalībvalstu lēmumu, atzina Saeimas deputāts.

Sarunas gaitā tika uzsvērta nepieciešamība ES kohēzijas finansējumu vairāk novirzīt cilvēkresursu attīstībai un inovācijām, pusēm uzsverot, ka tieši ieguldījumi izglītības sistēmā un pētniecībā pēc tam veicinās arī ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā.  


Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas:

https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157629167308688/with/6815188448/
Izmantojot fotogrāfijas, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 4.jūnijā
09:00  Saeimas attālinātā ārkārtas sēde
10:35  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196