Tikšanās laikā tika pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi.
NATO Parlamentārās asamblejas prezidents D.Beroiters izteica atzinību par Latvijas sasniegto virzībā uz NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvijai iestāšanās NATO ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitiskajiem mērķiem. Viņa pauda viedokli, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska loma ir tieši NATO un tās realizētajiem uzdevumiem. Kā svarīgu darbu I.Ūdre atzina arī sabiedrības informēšanu par notiekošo šajā Ziemeļatlantijas aliansē.
Saruna gaitā puses sprieda arī par Baltkrievijas un Latvijas sadarbības iespējām. I.Ūdre informēja, ka parlamentā ir izveidota Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupa. Tika pārrunāta arī Viļņas desmitnieka valstu loma attiecību ar Baltkrieviju veidošanā. Abas puses bija vienisprātis, ka Baltkrievijas politiskās situācijas uzlabošanā un demokrātijas stiprināšanā vairāk vajadzētu iesaistīt tieši nevalstiskās organizācijas. Puses pārrunāja arī Latvijas veiksmīgo sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas un demokrātisko institūciju veidošanas jautājumos.
D.Beroiters interesējās par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli saistībā ar Otrā pasaules kara laikā radīto piesārņojumu. Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka notiek aktīva sadarbība starp visām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai samazinātu un arī likvidētu piesārņojumu Baltijas jūrā. I.Ūdre atzina, ka šī jautājuma risināšanas galvenā problēma ir nepietiekamais finansējums.
Sarunas noslēguma abas puses apņēmās arī turpmāk stiprināt Latvijas un ASV savstarpējās attiecības.
Piektdien, 30.maijā, arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere, kā arī abu komisiju pārstāvji tikās ar NATO Parlamentāras asamblejas (PA) prezidentu Duglasu Beroiteru un viņa vadītās delegācijas pārstāvjiem.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē un turpmākās sadarbības perspektīvas, tai esot NATO dalībvalstij. Latvijas parlamentārieši pauda gandarījumu par uzņemšanas protokolu ratifikācijas raito gaitu, akcentējot ASV labvēlīgo un atbalstošo attieksmi šajā procesā.
NATO Parlamentārās asamblejas prezidents augstu novērtēja Latvijas gūtos panākumus, gatavojoties dalībai aliansē. Runājot par NATO attīstības prioritātēm, viņš nosauca trīs virzienus, kuriem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, - transatlantiskās saites stiprināšana, attiecību ar Krieviju pilnveidošana un terorisma apkarošana. D.Beroiters pauda bažas par Vācijas, Francijas, Luksemburgas un Beļģijas aizsardzības iniciatīvu, kura, viņaprāt, neveicinās Eiropas drošību, bet gan zināmā mērā dublēs NATO.
D.Beroiters arī akcentēja nepieciešamību veicināt Krievijas un NATO Parlamentārās asamblejas kontaktus, lai iesaistītu šo valsti risinājumu meklēšanā, izmantojot parlamentāras sadarbības formas. Viesis interesējās arī par Latvijas viedokli Baltkrievijas jautājumā, norādot, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts, kura jebkad izslēgta no asociēto valstu vidus kā nedemokrātiska valsts ar totalitārisma pazīmēm.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere apliecināja, ka Latvija ir par eiroatlantiskās saites stiprināšanu un tādu Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kas vērsta uz NATO spēju papildināšanu, nevis dublēšanu. "Latvijas nostāja pret centieniem dublēt NATO ir noraidoša arī no finansiālā viedokļa, jo aizsardzības vajadzībām atvēlētie 2% no iekšzemes kopprodukta jāizmanto pēc iespējas racionālāk," sacīja A.Laksa.
Atbildot uz jautājumu par attiecībām ar Krieviju, abu komisiju pārstāvji atzina, ka tās būtu jāturpina attīstīt, taču norādīja arī uz Krievijas puses stereotipa retoriku attiecībā uz Latviju.
NATO PA vadītājs interesējās arī par sabiedrības nostāju NATO integrācijas jautājumā un cerībām, ko tā saista ar aliansi. A.Laksa akcentēja, ka Latvija savu dalību NATO saista ne tikai ar drošības garantijām, bet arī ar ekonomiskās izaugsmes iespējām, jo drošā vidē iespējams piesaistīt investīcijas.
Tikšanas dalībnieki apsprieda arī Irākas pēckara atjaunošanas procesu un tās jomas, kurās Latvija gatava dot savu ieguldījumu.
Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra, ka Latvija ir gatava sniegt Irākai palīdzību pēckara periodā ekonomikas veidošanā, ņemot vērā Latvijas pieredzi privatizācijas jautājumos, neatkarīgu banku sistēmas veidošanā un arhīvu pārņemšanas procesā.
Piektdien, 30.maijā, Lietuvā, Klaipēdā, notika Baltijas Asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Kultūras, izglītības un sabiedrības veselības komitejas kopīgi rīkotais seminārs par Baltijas jūras kultūru un tās mantojuma saglabāšanas jautājumiem.
Atklājot semināru, Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Kultūras, izglītības un sabiedrības veselības komitejas priekšsēdētājs Fredijs Sarens uzsvēra Eiropas Savienības paplašināšanas nozīmi un tās vēsturisko lēmumu par desmit jaunu dalībvalstu uzaicināšanu. Viņš atgādināja Lietuvas referenduma pozitīvo rezultātu, kā arī norādīja, ka tikai stipra ES garantē drošību un labklājību nākotnē. Ir saprotamas cilvēku bailes par to, ka globalizācija varētu iznīcināt katras tautas kultūras identitāti, tāpēc tik ļoti svarīgs un nozīmīgs ir darbs, saglabājot un aizsargājot nacionālās kultūras vērtības.
Savukārt Latvijas un Lietuvas delegāciju pārstāvji informēja par aktuālajām problēmām un savu pieredzi nacionālās kultūras vērtību saglabāšanas jomā. Tā Lietuvas Kultūras mantojuma aizsardzības departamenta direktora vietnieks Aļģimants Degutis pastāstīja par Baltijas jūras kultūru, tās veidošanos un saistību ar citu valstu kultūrām, kā arī par paveikto Kuršu kāpas aizsardzībai. A.Degutis norādīja, ka ne tikai dabas postījumi, bet arī cilvēku ļaunprātība un bezatbildība būtiski ietekmējuši kāpas stāvokli. Šajā darbā svarīgs ir arī starptautisko organizāciju atbalsts, kā arī sadarbība Baltijas jūras valstu starpā.
Latvijas Kultūras ministrijas pārstāve Zaiga Sneibe informēja par paveikto etniskās kultūras saglabāšanā un attīstībā. Tieši kultūra veicināja latviešu kā tautas izveidošanos un nostiprināšanos, tieši kultūra ir tas faktors, kas palīdz saglabāt tautas vienotību arī mūsdienās, teica Z.Sneibe. Tika uzsvērta valdības atbalsta nepieciešamība, kā arī vairāku tiesību aktu trūkums, kas kavē aktīvāk un efektīvāk strādāt, lai saglabātu latviešu kultūras mantojumu.
Pirmās tēmas noslēgumā ar referātiem uzstājās arī Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes pārstāvji. Viņi pastāstīja par UNESCO konvenciju un ES likumdošanas aktu piemērošanu kultūras mantojuma aizsardzībai, kā arī par cīņu pret nelegālo tirdzniecību ar mākslas priekšmetiem. Kā būtisku aspektu šajā jomā Beniluksa pārstāvji minēja informatīvo bāzu veidošanas nepieciešamību, kas reģistrētu visas nozagtās vai pazaudētās mākslas vērtības.
Semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka kultūras vērtību saglabāšana un aizsardzība orientējama trīs virzienos - kultūras mantojuma pieejamība sabiedrības vajadzībām; kultūras vērtību aizsardzība muzejos, arhīvos, brīvā dabā un citur, kā arī kultūras pieminekļu un ainavas aizsardzība pilsētplānošanas un infrastruktūras attīstības kontekstā.
Baltijas Asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Kultūras, izglītības un sabiedrības veselības komitejas kopīgā semināra dalībnieki pieņēma noslēguma paziņojumu. Tajā ieteikts izveidot darba grupu jūras kultūras mantojuma koncepcijas izstrādei; veicināt UNESCO konvencijas par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību ratifikāciju, kā arī nodrošināt ostu un piejūras kultūras vērtību saglabāšanu. Semināra dalībnieki pauž cerību, ka šodien apspriestie jautājumi, kā arī semināra dalībnieku kopīgais paziņojums būs labs impulss Baltijas jūras kultūras mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm.
Piektdien, 30.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.
Tikšanā laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja I.Šteinbuka Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei iesniedza komisijas Gada pārskatu, kurā sniegts detalizēts pārskats par komisijas darbību 2002.gadā.
2002.gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzraudzīja un regulēja 176 uzņēmumu darbību, starp tiem valsts a/s Latvenergo, a/s Latvijas Gāze, SIA Lattelekom, valsts a/s Latvijas pasts, valsts a/s Latvijas dzelzceļš un vēl citi uzņēmumi, kas darbojas regulējamās nozarēs: 43 uzņēmumi energoapgādē, 69 - sašķidrinātās gāzes tirgū, 35 - telekomunikāciju nozarē, 24 - pasta nozarē un 3 - dzelzceļa transporta nozarē.
2002.gadā komisija izsniegusi 75 licences sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un 9 telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju vispārējās atļaujas, kā arī pieņemti lēmumi par 4 licenču anulēšanu enerģētikas nozarē.
Apstiprināti vairāki nozīmīgi normatīvie akti - dabasgāzes tarifu aprēķināšanas metodikas, elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodikas, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika.
Tikšanās noslēgumā I.Šteinbuka atzina, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izveidojusies par augsti profesionālu institūciju ar ļoti lielu darba kapacitāti. Komisija augstu vērtē savu neatkarību un spēj uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
Piektdien, 30.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere nosūtīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Marko Mihkelsonam vēstuli, kurā pausta Valkas un Valgas robežu šķērsošanas problēmu risināšanas nepieciešamību.
Vēstulē, akcentējot jautājumus par robežu šķērsošanas un darba atļauju saņemšanas problēmu, kā arī nepieciešamību atrisināt jautājumu par dzelzceļa transporta kustību un vienota robežkontroles punkta izveidi Valgā, I.Vaidere aicina savu Igaunijas kolēģi aktualizēt Valkas un Valgas robežproblēmas risināšanu.
Preses dienests