21.maijā

(21.05.2003.)

Šodien, 21.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalīsies Viļņas desmitnieka valstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās Lietuvā, Traķos. 
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pēc Lietuvas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska ielūguma piedalīsies Viļņas desmitnieka valstu - Albānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas - parlamentu priekšsēdētāju tikšanās.
NATO kandidātvalstu politiskā solidaritāte un kopīgā rīcība, kas tika demonstrēta pēc Viļņas desmitnieka izveidošanas 2000.gada 19.maijā, ir bijusi rezultatīva. Prāgas sammita laikā Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saņēma ielūgumus kļūt par NATO dalībvalstīm. Tikšanās laikā Traķu pilī tiks pārrunātas tālākās sadarbības iespējas, īpaši akcentējot sadarbības parlamentāro dimensiju. Tiks pārrunāts NATO pievienošanās protokolu ratifikācijas process, kā arī NATO tālākās paplašināšanas perspektīvas. 
Tikšanos atklās Lietuvas prezidents Rolands Pakss un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks. Tikšanās laikā ir paredzētas diskusijas par tās galveno tēmu - "Eiropas drošība un transatlantiskās attiecības", kurā iesaistīsies Viļņas desmitnieka valstu parlamentu priekšsēdētāji. Tikšanās noslēgumā tiks pieņemta kopīga deklarācija.

No 19. līdz 20.maijam Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere uzturējās darba vizītē Luksemburgas Lielhercogistē.
 Vizītes ietvaros I.Vaidere tikās ar Luksemburgas parlamenta viceprezidentu Niki Betndorfu, vicepremjerministri, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministri Lidiju Polferi, kā arī ar parlamenta Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Paulu Helmingeru. Sarunu laikā tika pārrunāti abas puses interesējoši jautājumi.
I.Vaideri interesēja Luksemburgas pieredze jautājumā par mazo valstu iespējām saglabāt savu kultūru, identitāti un valodu, iestājoties Eiropas Savienībā. Tika uzsvērts, ka līdz ar iestāšanos ES Luksemburga guva iespēju attīstīt gan savu kultūru un valodu, gan arī identitāti, tādejādi stiprinot savu suverenitāti un drošību. Runājot par sabiedrības integrāciju, Luksemburgas puse atzīmēja, ka tieši valsts valodas zināšanas ir viens no svarīgākajiem sabiedrības integrācijas faktoriem. Luksemburgā valsts valodas zināšanām tiek piešķirta īpaša nozīme, par ko liecina fakts, ka iebraucēju apmācība tiek uzsākta jau no 3 gadu vecuma, un tie, kuri vēlas pilnvērtīgi integrēties, labprāt apgūst valsts valodu. Tāpat tiek plānots, ka iebraucējiem, kuri vēlas kļūt par pilsoņiem, drīzumā tiks ieviesta valsts valodas pārbaude.
Pārrunājot jautājumu par Eiropas Konventu, puses bija vienisprātis, ka valstis pēc ES paplašināšanās ir jāaplūko kā līdzvērtīgas un ar vienādām tiesībām. Ideja par Eiropas prezidenta ievēlēšanu dod priekšrocību lielajām valstīm, līdz ar to ir jāatrod ceļš, kas vienlaikus ļautu sasniegt abus mērķus - valstu līdztiesību un ES stiprināšanu.
I.Vaideri jautājumā par Eiropas drošības un aizsardzība politiku interesēja arī Luksemburgas viedoklis par tā saucamā "četrinieka (Beļģijas, Francijas, Vācijas un Luksemburgas) iniciatīvu". Luksemburgas ārlietu ministre L.Polfere uzsvēra, ka šī politika būtība izriet no ES līguma. Ņemot vērā, ka ES aizsardzības politika nav pietiekami efektīga, šo iniciatīvu varētu skatīt kā jaunu ideju radīšanu ES kopējiem mērķiem EDAP attīstīšanā. Tāpat Luksemburgas puse atzīmēja, ka tai Transatlantiskā saite ir ļoti svarīga un iniciatīva nekādā gadījumā nav vērsta pret ASV.
Pārrunājot divpusējo sadarbību, puses atzina nepieciešamību veicināt divpusējos kontaktus. Kā viens no sadarbības veicināšanas aspektiem būtu Luksemburgas nerezidējošā vēstnieka Latvijā iecelšana. Luksemburgas ārlietu ministre L.Polfere uzsvēra, ka šis jautājums tuvākajā laikā tiks izskatīts. Tāpat puses bija vienisprātis, ka svarīgi būtu attīstīt savstarpējā tūrisma sakarus, kur savs ieguldījums labvēlīgu apstākļu radīšanā ir jādod arī valdībām.
Tikšanās laikā ar Luksemburgas Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju P.Helmingeru I.Vaidere uzaicināja Luksemburgas kolēģi apmeklēt Latviju, uzsverot, ka viņu pieredze būtu nozīmīga Latvijai tieši iestāšanās ES laikā.
Par patiesas cieņas apliecinājumu Latvijai liecināja pie Luksemburgas parlamenta ēkas izkārtais Latvijas karogs, kurš mastā kopā ar Luksemburgas un Eiropas Savienības karogiem atradās abas šīs vizītes dienas.

Preses dienests

Piektdien, 29.martā